Ārējā revidenta ziņojums

Eiropas Revīzijas palātas vadībai

Mēs revidējām pievienotos Eiropas Revīzijas palātas finanšu pārskatus, kas ietver 2009. gada 31. decembrī slēgto bilanci, pārskatu par saimnieciskās darbības rezultātu, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un naudas plūsmas pārskatu minētajā datumā slēgtajam finanšu gadam, kā arī kopsavilkumu par galvenajām grāmatvedības metodēm un citus paskaidrojumus. Šie pārskati ir izklāstīti šā ziņojuma 4.–14. lappusē.

Vadības atbildība par finanšu pārskatiem

Eiropas Revīzijas palātas vadība atbild par šo finanšu pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību minētajai Padomes regulai, un Eiropas Revīzijas palātas grāmatvedības noteikumiem. Palātas vadības pienākumos ietilpst iekšējās kontroles sistēmas izveide, ieviešana un pārraudzība – šī sistēma ir svarīga finanšu pārskatu sagatavošanai un to patiesam izklāstam, lai tie nesaturētu būtiski nepatiesu informāciju vai nu krāpšanas, vai kļūdu dēļ –, kā arī atbilstīgu grāmatvedības metožu izvēle un piemērošana un apstākļiem atbilstošu grāmatvedības aplēšu veikšana.

Revidenta atbildība

Mūsu pienākums ir, pamatojoties uz mūsu revīzijas darbu, sniegt atzinumu par šiem finanšu pārskatiem. Revīziju veicām atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem, ko pieņēmusi Finanšu nozares uzraudzības komisija (Commission de surveillance du secteur financier). Saskaņā ar šiem standartiem mums jāievēro ētikas normas un jāplāno un jāveic revīzija, lai iegūtu pamatotu pārliecību, ka finanšu pārskati nesatur būtiski nepatiesu informāciju.

Revīzijā piemēro procedūras, kas paredzētas, lai iegūtu revīzijas pierādījumus par finanšu pārskatos norādītajām summām un informāciju. Procedūru izvēle ir revidenta ziņā, tāpat kā riska novērtējums par to, vai finanšu pārskatos krāpšanas vai kļūdu dēļ nav iekļauta būtiski nepatiesa informācija. Novērtējot risku, revidents ņem vērā revidējamajā vienībā izveidoto iekšējo kontroles sistēmu, kas attiecas uz finanšu pārskatu sagatavošanu un to patiesu izklāstu, lai izstrādātu apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par šīs iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti.

Revīzija ietver arī novērtējumu par izmantoto grāmatvedības metožu atbilstīgumu un par Eiropas Revīzijas palātas vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī novērtējumu par finanšu pārskatu vispārējo izklāstu.

Uzskatām, ka gūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un piemēroti mūsu atzinuma pamatošanai.

Atzinums

Uzskatām, ka šie finanšu pārskati sniedz patiesu priekšstatu par Eiropas Revīzijas palātas finanšu stāvokli 2009. gada 31. decembrī, kā arī par tās finanšu rezultātiem un naudas plūsmām minētajā datumā slēgtajā finanšu gadā atbilstoši Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulai (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību minētajai Padomes regulai, un Eiropas Revīzijas palātas grāmatvedības noteikumiem.

 

Bilance 2009. gada 31. decembrī

Piezīmes, kas izklāstītas no 8. līdz 15. lpp., ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

(EUR)
Aktīvi	Piezīme	2009. gada 31. decembrī	2008. gada 31. decembrī
Nemateriālie pamatlīdzekļi	3.1.	401 216	417 792
Materiālie pamatlīdzekļi	3.2.	36 554 342	35 080 585
Ilgtermiņa debitoru parādi		525	525
Ilgtermiņa aktīvi kopā		36 956 083	35 498 902
Īstermiņa debitoru parādi	3.3.	965 208	1 455 781
Nauda un tās ekvivalenti	3.4.	1 527 466	1 488 625
Apgrozāmie aktīvi kopā		2 492 674	2 944 406
Aktīvi kopā		39 448 757	38 443 308

(EUR)
Pasīvi	Piezīme	2009. gada 31. decembrī	2008. gada 31. decembrī
Kapitāls		–24 068 815	–22 012 092
Uzkrātais deficīts		–22 012 092	–13 098 711
Gada saimnieciskās darbības rezultāts – peļņa+/zaudējumi -		–2 056 723	–8 913 381
Pabalsti darbiniekiem	3.5.	56 663 864	52 533 398
Citas ilgtermiņa saistības	3.6.	175 000	175 000
Ilgtermiņa saistības kopā		56 838 864	52 708 398
Uzkrājumi riskiem un maksām	3.7.	650 000	—
Kreditoru parādi	3.8.	6 028 708	7 747 002
Īstermiņa saistības kopā		6 678 708	7 747 002
Pasīvi kopā		39 448 757	38 443 308

Pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu 2009. gada 31. decembrī slēgtajā gadā

(EUR)
	Piezīme	2009. g.	2008. g.
Līdzekļi, ko Komisija pārskaita citām iestādēm	4.1.	104 484 524	97 366 264
Ieņēmumi no administratīvām darbībām	4.2.	18 622 118	17 487 342
Citi pamatdarbības ieņēmumi	4.3.	164 861	143 541
Darbības ieņēmumi kopā		123 271 503	114 997 147
Personāla izdevumi	4.4.	–92 264 980	–88 155 879 (1)
Ar pamatlīdzekļiem saistītie izdevumi	3.1.–3.2. un 4.5.	–3 393 154	–3 307 315
Citi administratīvie izdevumi	4.6.	–22 890 737	–19 074 703
Pamatdarbības izdevumi		– 102 110	–74 871
Darbības izdevumi kopā		– 118 650 981	– 110 612 768
Atlikums/(deficīts) no pamatdarbības		4 620 522	4 384 379
Finanšu ieņēmumi	4.7.	59 266	193 432
Finanšu izdevumi	4.8.	–15 125	–15 067
Izmaiņas pensiju kapitālā (- izdevumi, + ieņēmumi)	3.5. un 4.9.	–6 721 386	–13 476 125 (1)
Atlikums/(deficīts) no citām darbībām		–6 677 245	–13 297 760
Gada saimnieciskās darbības rezultāts		–2 056 723	–8 913 381
Piezīmes, kas izklāstītas no 8. līdz 15. lpp., ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

Naudas plūsmas pārskats par 2009. gada 31. decembrī slēgto gadu

(EUR)
	2009. g.	2008. g.
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	–2 056 723	–8 913 381
Pamatdarbība – korekcijas
Amortizācija (nemateriālie pamatlīdzekļi)	184 798	131 022
Nolietojums (materiālie pamatlīdzekļi)	3 206 079	2 073 498
Palielinājums/(samazinājums) uzkrājumos riskiem un maksām	650 000	—
Palielinājums/(samazinājums) šaubīgo parādu vērtības samazinājumā	–1 790	1 790
(Palielinājums)/samazinājums ilgtermiņa debitoru parādos	—	25
(Palielinājums)/samazinājums īstermiņa debitoru parādos	492 568	219 123
(Palielinājums)/samazinājums ES struktūru maksājumos	– 205	3 078
Palielinājums/(samazinājums) citās ilgtermiņa saistībās	—	—
Palielinājums/(samazinājums) kreditoru parādos	–1 629 818	– 545 311
Palielinājums/(samazinājums) saistībās attiecībā uz ES struktūrām	–88 476	49 834
Neto naudas plūsma no pamatdarbības	756 433	–6 980 322
Naudas plūsmas no ieguldījumu darbībām
Materiālo un nemateriālo pamatlīdzekļu iegāde (-)	–4 850 333	–5 439 210
Ieņēmumi no materiālajiem un nemateriālajiem pamatlīdzekļiem (+)	—	1 228 068
(Peļņa)/zaudējumi no īpašuma, iekārtu un aprīkojuma pārdošanas	2 275	1 360
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbībām	–4 848 058	–4 209 782
Palielinājums/(samazinājums) pabalstos darbiniekiem	4 130 466	10 665 938
Naudas un tās ekvivalentu neto pieaugums/(samazinājums)	38 841	– 524 166
Nauda un tās ekvivalenti finanšu gada sākumā	1 488 625	2 012 791
Nauda un tās ekvivalenti finanšu gada beigās	1 527 466	1 488 625
Piezīmes, kas izklāstītas no 8. līdz 15. lpp., ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats par 2009. gada 31. decembrī slēgto gadu

(EUR)
Kapitāls	Uzkrātais deficīts	Gada saimnieciskās darbības rezultāts	Kapitāls (kopā)
Bilance 2008. gada 31. decembrī	–13 098 711	–8 913 381	–22 012 092
Iepriekšējā gada saimnieciskās darbības rezultāta iedalījums	–8 913 381	8 913 381	—
Gada saimnieciskās darbības rezultāts		–2 056 723	–2 056 723
Bilance 2009. gada 31. decembrī	–22 012 092	–2 056 723	–24 068 815
Piezīmes, kas izklāstītas no 8. līdz 15. lpp., ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

---

(1)  Iepriekšējā gada finanšu pārskatu pārveidošana saskaņā ar EK 14. grāmatvedības noteikumu.

Kā norādīts 4.9. piezīmē Pārskatam par saimnieciskās darbības rezultātu, EUR 712 650 (neto) pārklasificēja attiecībā uz 2008. gadu un pārvietoja no posteņa “Personāla izdevumi” uz posteni “Izmaiņas pensiju kapitālā”, lai nodrošinātu, ka informāciju par 2008. gada 31. decembrī slēgto un 2009. gada 31. decembrī slēgto gadu var pienācīgi salīdzināt. Šo līdzekļu pārklasifikācija posteņos neietekmē ne gada saimnieciskās darbības galīgo rezultātu, ne arī bilanci.

Piezīmes, kas izklāstītas no 8. līdz 15. lpp., ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

Grāmatvedības metodes un finanšu pārskatu piezīmes

1.   Vispārīga informācija

Eiropas Revīzijas palātu (turpmāk tekstā – “Palāta”), kura atrodas Luksemburgā, izveidoja ar Briseles līgumu 1975. gada 22. jūlijā, bet 1977. gada oktobrī tā sāka darbu kā Savienības ārējās revīzijas iestāde.

Eiropas Revīzijas palātas pamatuzdevums

Eiropas Revīzijas palāta ir ES iestāde, kas ar Līgumu izveidota ES finanšu revīzijas veikšanai. Būdama ES ārējās revīzijas iestāde, Palāta sekmē ES finanšu labāku pārvaldību un darbojas kā neatkarīga Eiropas Savienības iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāve.

Palāta veic revīzijas, kurās vērtē ES finanšu līdzekļu iekasēšanu un tēriņus. Tā pārbauda, vai finanšu darījumi ir pareizi iegrāmatoti un atspoguļoti, likumīgi un pareizi veikti un pārvaldīti tā, lai nodrošinātu ekonomiju, efektivitāti un produktivitāti. Par veikto revīziju rezultātiem Palāta ziņo skaidros, aktuālos un objektīvos ziņojumos un pārskatos. Tā sniedz arī atzinumus jautājumos par finanšu pārvaldību.

Palāta veicina pārskatatbildību un pārredzamību, palīdz Eiropas Parlamentam un Padomei pārraudzīt ES budžeta izpildi, īpaši budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā. Palāta ir apņēmusies būt efektīva organizācija, kas viena no pirmajām ievieš jaunākās atziņas publiskā sektora revīzijā un pārvaldē.

Palātas finanšu gads ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2.   Galvenās grāmatvedības metodes un finanšu pārskatu sagatavošana

2.1.   Pārskatu sagatavošanas pamats

Palātas pārskati tiek sagatavoti saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, kā arī saskaņā ar Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz minētās finanšu regulas īstenošanas kārtību.

Finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumiem, kuru pamatā ir Starptautiskie publiskā sektora grāmatvedības standarti (IPSAS). Pēc apspriešanās ar pārējām iestādēm šos grāmatvedības noteikumus ir apstiprinājis Komisijas galvenais grāmatvedis.

2.2.   Ārvalstu valūtas atlikumu un darījumu vērtēšana

Darījumus ārvalstu valūtā pārvērš euro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā.

Pārskatā par saimnieciskās darbības rezultātu atzīst peļņu un zaudējumus no darījumu norēķiniem ārvalstu valūtā un no ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību pārrēķināšanas atbilstoši valūtas kursam gada beigās.

Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību gada beigu atlikumus pārrēķina euro pēc 31. decembra kursa.

2.3.   Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi

Materiālos un nemateriālos pamatlīdzekļus novērtē pēc to sākotnējām izmaksām, no kurām atskaita nolietojumu/amortizāciju un vērtības samazinājumu. Pamatlīdzekļus, kuru vērtība ir mazāka par EUR 420, iegrāmato kā izdevumus to iegādes gadā. Pārskata gadā piegādātie aktīvi, par kuriem gada beigās vēl nav samaksāts, tiek atspoguļoti uzskaitē kā “aktīvi veidošanas procesā”; tie ietver arī liela mēroga ēku celtniecības projektus, kuri gada beigās vēl nav pabeigti.

Nolietojumu/amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes, sākot no iegādes mēneša un pamatojoties uz attiecīgajiem aktīviem lēsto lietderīgās lietošanas laiku. Nolietojuma/amortizācijas grafiks:

Nemateriālie pamatlīdzekļi (datorprogrammatūras licences)	4 gadi
Ēkas	25 gadi vai paredzētais lietderīgās lietošanas laiks
Iekārtas, mehānismi un darbarīki	4, 8 gadi
Mēbeles un autoparks	4, 8 un 10 gadi
Datortehnika	4 gadi
Nomāto ēku īpašais aprīkojums	nomas termiņš
Cits aprīkojums un ierīces	4, 6 un 8 gadi

2.4.   Pabalsti darbiniekiem

Pabalsti darbiniekiem veido Palātas locekļu tiesības uz pensiju nākotnē saskaņā ar 19. pantu Padomes 1977. gada 18. oktobra Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 2290/77 par Revīzijas palātas locekļu atalgojumu (OV L 268, 20.10.1977., 1. lpp.), pensiju shēmā paredzētos pabalstu maksājumus iekļauj Savienības budžetā, un dalībvalstis kopīgi garantē šo pabalstu samaksu.

Šīs saistības attiecībā uz turpmākajiem pensiju maksājumiem uzskaita un atspoguļo saskaņā ar EK 12. grāmatvedības noteikumu “Pabalsti darbiniekiem”. Šīs saistības aprēķina, ņemot vērā pensiju shēmas specifiku, atbilstoši 25. Starptautiskajos publiskā sektora grāmatvedības standartos (IPSAS 25) minētajiem noteikumiem.

25. Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu (IPSAS 25) noteikumos minēts, ka pēcnodarbinātības pabalstu izmaksām nosaka tagadnes vērtību (proti, nosaka to vērtību dienā, kad Palātas loceklis iegūst pensijas tiesības). Aktuārās saistības nosaka pastāvīgi, ņemot vērā gan sagaidāmos pabalstus amata pienākumu pildīšanas laikā, gan paredzamos algas paaugstinājumus. Šo saistību aprēķināšanā izmantoto aktuāro vērtēšanas metodi sauc par plānotās vienības kredītmetodi.

Aplēstie nodokļi, kurus piemēros turpmākajiem pensiju maksājumiem, ir atskaitīti no saistībām, jo tie atgriežas ES budžetā kā ieņēmumi.

Pensiju saistības pārrēķina katru gadu pārskata datumā. Saimnieciskās darbības rezultāta pārskatā izdevumos par pensijām ir iekļautas gada laikā izmaksātās pensijas un gada beigās veiktās pensiju saistību korekcijas, abos gadījumos neietverot nodokļus. Aktuāro peļņu un zaudējumus atzīst saimnieciskās darbības rezultāta pārskatā.

Attiecībā uz iespējamajiem “Plāna aktīviem” jāmin, ka pašlaik Eiropas Savienība nav atvēlējusi nekādus aktīvus pensiju saistību finansēšanai.

2.5.   Uzkrājumi riskiem un maksām

Uzkrājumi riskiem un maksām paredzēti, lai segtu zaudējumus vai parādus, kuru raksturs ir skaidri definēts un kuri bilances slēgšanas dienā vai nu varētu rasties, vai ir skaidrs, ka radīsies, tomēr vēl nav zināma summa vai diena, kad tie radīsies.

2.6.   Izdevumu atzīšana

Darījumus un notikumus atzīst finanšu pārskatos periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātos izdevumus atzīst, pamatojoties uz piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu summu.

Daži kārtējā gadā veiktie maksājumi savukārt attiecas uz nākamajiem periodiem, un tie jānosaka un jāiekļauj nākamajā(-os) periodā(-os).

Uzkrāto un nākamo periodu izdevumu aprēķināšanu gada beigās sauc par periodizāciju, kuras veikšanai ir izstrādātas izvērstas metodes un praktiskās norādes.

3.   Bilances piezīmes

3.1.   Nemateriālie pamatlīdzekļi

Izmaiņas nemateriālajos pamatlīdzekļos 2009. gadā bija šādas:

(EUR)
	Bruto uzskaites vērtība 2009. gada 1. janvārī	Pamatlīdzekļu iegāde	Pamatlīdzekļu realizācija	Bruto uzskaites vērtība 2009. gada 31. decembrī	Uzkrātā amortizācija 2009. gada 31. decembrī	Neto uzskaites vērtība 2009. gada 31. decembrī
Datorprogrammatūra	629 882	168 220	—	798 102	– 396 886	401 216
Kopā	629 882	168 220	—	798 102	– 396 886	401 216

3.2.   Materiālie pamatlīdzekļi

Izmaiņas materiālajos pamatlīdzekļos 2009. gadā bija šādas:

(EUR)
	Bruto uzskaites vērtība 2009. gada 1. janvārī	Pamatlīdzekļu iegāde	Pamatlīdzekļu realizācija un pārklasifikācija	Bruto uzskaites vērtība 2009. gada 31. decembrī	Uzkrātais nolietojums 2009. gada 31. decembrī	Neto uzskaites vērtība 2009. gada 31. decembrī
Zeme	776 630	—	—	776 630	—	776 630
Ēkas	52 074 987	7 515	1 392 129	53 474 631	–26 319 838	27 154 793
Iekārtas un aprīkojums	131 603	68 128	–3 402	196 329	– 116 064	80 265
Datortehnika	4 187 142	507 846	—	4 694 988	–3 603 516	1 091 472
Mēbeles un autoparks	2 042 600	198 610	– 158 011	2 083 199	–1 306 282	776 917
Cits aprīkojums un ierīces	1 899 367	82 907	–1 758	1 980 516	–1 808 983	171 533
Aktīvi veidošanas procesā	4 077 754	3 817 107	–1 392 129	6 502 732	—	6 502 732
Kopā	65 190 083	4 682 113	– 163 171	69 709 025	–33 154 683	36 554 342

“Aktīvi veidošanas procesā” ir daļēji vai arī pilnībā piegādāti aktīvi, par kuriem gada beigās vēl nav saņemti faktūrrēķini, tostarp liela mēroga ēku celtniecības projekti, kuri gada beigās vēl nav pabeigti. Kad aktīvi ir pieņemti un faktūrrēķins ir saņemts, attiecīgos aktīvus pārklasificē un atspoguļo pareizajā budžeta pozīcijā.

2009. gada 31. decembrī aktīvi veidošanas procesā bija EUR 6 502 732, un tie attiecās uz izpēti saistībā ar “K3” biroju ēku (EUR 2 077 656) un būvdarbiem veselības un drošības prasību izpildei “K1” biroju ēkā (EUR 4 425 076).

“K1” biroju ēkas konferenču telpas renovācijai un modernizācijai paredzētos EUR 1 392 129 šogad pārvietoja uz pozīciju “Ēkas”.

3.3.   Materiālie pamatlīdzekļi

(EUR)
	2009. gada 31. decembrī	2008. gada 31. decembrī
Īstermiņa debitoru parādi, galvenokārt attiecas uz iestāžu darbinieku pārnestajām izcelsmes valsts pensiju tiesībām	398 142	504 166
Dažādi debitoru parādi, galvenokārt attiecas uz darbinieku algām un avansiem par komandējumiem	367 360	335 446
Nākamo periodu izdevumi par ēku nomu un IT līgumiem	197 446	614 114
Citu ES struktūru (Publikāciju biroja) debitoru parādi	2 260	2 055
Kopā	965 208	1 455 781

3.4.   Nauda un tās ekvivalenti

(EUR)
	2009. gada 31. decembrī	2008. gada 31. decembrī
Sīkizdevumi	1 000	1 000
Bankas norēķinu konts	1 526 466	1 487 625
Kopā	1 527 466	1 488 625

3.5.   Pabalsti darbiniekiem

Nākotnē maksājamo pensiju saistības aprēķina bez nodokļiem, kurus atgūs par pensijas maksājumiem nākotnē (sk. arī 2.4. piezīmi).

(EUR)
	2009. gada 31. decembrī	2008. gada 31. decembrī
Summa (bruto)	68 741 798	63 730 921
Nodokļu likme (%)	17,57	17,57
Nodokļi	12 077 934	11 197 523
Summa (neto)	56 663 864	52 533 398
Izmaiņas neto pensiju saistībās	4 130 466	10 665 938

Palātas locekļiem paredzētais pensiju plāns ir noteiktu izmaksu plāns. Ar to saistīti šādi noteiktie pabalsti:

—	pārejas pabalsts (izmaksā trīs gadus pēc amata pienākumu pildīšanas beigām),

—	vecuma pensija,

—	invaliditātes pensija un pabalsts,

—	apgādnieka zaudējuma pensija (izmaksā pēc Palātas locekļa nāves neatkarīgi no tā, vai nāve iestājas, kad loceklis ir jau pensionējies, vai pirms tam).

Saistības jāaprēķina šādām saņēmēju kategorijām:

—	pašreizējie Palātas locekļi,

—	bijušie Palātas locekļi, kuri saņem pārejas pabalstu,

—	bijušie Palātas locekļi pēc pārējas laika (atliktā pensija),

—	pensionējušies Palātas locekļi,

—	pastāvīgi darba nespējīgi Palātas locekļi,

—	īslaicīgi darba nespējīgi Palātas locekļi,

—	pārdzīvojušie laulātie,

—

bāreņi.

Eiropas Savienības Statistikas birojs sadarbībā ar kvalificētu neatkarīgu ekspertu aprēķina šīs saistības, ņemot vērā izmantotās metodes un attiecīgos aktuāros pieņēmumus.

Pensiju saistību novērtēšanā jāizvērtē mainīgie lielumi, kuri ir saistīti ar tautsaimniecības un demogrāfijas attīstības aspektiem. Vērtības, kuras ir piesaistītas šiem mainīgajiem lielumiem, var būt balstītas uz apkopoto informāciju, veiktajām aplēsēm, vai arī tās var būt pat brīvi izvēlētas vērtības.

Kā daži no galvenajiem aktuāru pieņēmumiem jāmin 2009. gada decembrī aplēstā nominālā diskonta likme (4,1 %), prognozētā ilgtermiņa inflācija (2,3 %) un vispārējais atalgojuma pieaugums (0 %). 2008. gada decembrī šiem pašiem mainīgajiem lielumiem piemērotās vērtības attiecīgi bija 3,7 %, 1,5 % un 0,3 %.

Izmaiņas bruto pensiju saistībās 2009. gadā nav saistītas ar izmaiņām uzskaites metodēs vai arī ar kādu citu ārkārtas faktoru. To dinamiku var izskaidrot šādi:

(EUR)
Bruto pensiju saistības 31.12.2008.		63 730 921
Izmaiņas saistībās sakarā ar jauniem darbiniekiem		0
Izmaiņas saistībās atkarībā no darbinieku pastāvīgā skaita		3 958 178
Darbinieku pastāvīgā skaita darba izmaksas	5 614 685
Darbinieku pastāvīgā skaita procentu izmaksas	2 510 704
Gada laikā izmaksātās pensijas	–2 977 454
Aktuārā peļņa un zaudējumi, kas rodas no veiktajām korekcijām	–1 189 757
Aktuārā peļņa un zaudējumi no izmaiņām aktuāru pieņēmumos		1 052 699
Procentu likme	3 295 980
Mūža ilguma tabula	0
Vispārējais algu pieaugums	–2 243 281
Citas izmaiņas aktuāru pieņēmumos	0
Aktuārā peļņa un zaudējumi saistībā ar metožu un citām izmaiņām		0
Bruto pensiju saistības 31.12.2009.		68 741 798

“Darba izmaksas” atspoguļo pašreizējo Palātas locekļu iegūto papildu pensiju tiesību faktisko vērtību, kas ir saistīta ar amata pienākumu pildīšanas ilgumu konkrētajā gadā.

“Procentu izmaksas” ir saistāmas ar vecuma palielināšanos Palātas locekļiem, kuri nav pensionējušies; viņu vecums palielinās, un laikposms no nākamās novērtēšanas reizes līdz dienai, kad viņi saņems turpmākos pabalstus, ir samazināts par vienu gadu.

“Gada laikā izmaksātā pensija” attiecas uz gada laikā veiktajiem maksājumiem un ir izvērsti izklāstīta 4.9. piezīmē.

“Aktuārā peļņa un zaudējumi” nozīmē starpību starp prognozēm nākamajam gadam un faktiskajiem notikumiem konkrētajā gadā.

3.6.   Citas ilgtermiņa saistības

Pēc “K9” ēkas nomas līguma izbeigšanas saskaņā ar līgumu ir jāmaksā EUR 175 000.

3.7.   Uzkrājumi riskiem un maksām

Komisija ir pārsūdzējusi ES Tiesā Padomes lēmumu par ES iestāžu darbinieku atalgojuma indeksāciju 2009. gada decembrī (1,85 %), kas bija zemāks nekā Komisijas ierosinātais atalgojuma indeksācijas apmērs (3,7 %).

Aplēses liecina, ka apstrīdētajai Revīzijas palātas darbinieku atalgojuma papildu indeksācijai par 1,85 % attiecībā uz laikposmu no 2009. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 31. decembrim, neskaitot nodokļus, vajag EUR 650 000.

3.8.   Kreditoru parādi

(EUR)
	2009. gada 31. decembrī	2008. gada 31. decembrī
Īstermiņa kreditoru parādi	548 543	540 605
Dažādi kreditoru parādi par darbinieku algām un personāla izdevumiem	425 994	427 175
Uzkrātās maksas – iestādēm ārpus ES	4 161 463	5 918 135
Uzkrātās maksas – ES struktūrām	874 060	753 963
Parādi konsolidētajām ES struktūrām (galvenokārt Eiropas Padomei un Parlamentam)	18 648	107 124
Kopā	6 028 708	7 747 002

“Uzkrātās maksas – iestādes ārpus ES” ietver līdzekļus gada beigās neizmantotajām atvaļinājuma dienām. Tie ir samazinājušies no EUR 1 936 117 (2008. gadā) līdz EUR 1 799 770 (2009. gadā).

4.   Piezīmes pārskatam par saimnieciskās darbības rezultātu

4.1.   Līdzekļi, ko Komisija pārskaita citām iestādēm, atbilst līdzekļiem, ko Palāta katru mēnesi prasa Komisijai sava bankas konta papildināšanai.

4.2.   “Ieņēmumi no administratīvām darbībām”: šo pozīciju veido galvenokārt atskaitījumi no Palātas locekļu un darbinieku algām saistībā ar nodokļiem un sociālajām iemaksām.

4.3.   “Citi darbības ieņēmumi”: tostarp ieņēmumi no Publikāciju biroja izdevumu pārdošanas.

4.4.   “Personāla izdevumi” ietver Palātas locekļu, ierēdņu, līgumdarbinieku un pagaidu darbinieku atalgojumu. Agrāko Palātas locekļu pārejas pabalsti un ar locekļu pensijām un pārejas pabalstiem saistītie nodokļi tagad ir ietverti postenī “Izmaiņas pensiju kapitālā” (sk. 4.9. piezīmi).

4.5.   Ar pamatlīdzekļiem saistītos izdevumus veido materiālo un nemateriālo pamatlīdzekļu nolietojums/amortizācija.

4.6.   Svarīgākie posteņi pozīcijā “Citi administratīvie izdevumi” ir:

—	ēku noma un ar to saistītās izmaksas,

—	IT un telekomunikācijas,

—	komandējumu izdevumi,

—	telpu uzkopšanas un apsardzes pakalpojumi.

4.7.   Finanšu ieņēmumus veido bankas procenti par līdzekļu atlikumu Palātas norēķinu kontā.

4.8.   Finanšu izdevumus veido bankas komisijas maksas, kas atskaitītas no Palātas norēķinu konta.

4.9.   Postenī “Izmaiņas pensiju kapitālā” ietverti visi izdevumi saistībā ar Palātas locekļu pensijām. Tajā iekļauti gada laikā pensijās un pārejas pabalstos izmaksātie līdzekļi, kā arī gada beigās veiktās korekcijas visu turpmāko pensiju maksājumu saistībām.

Tā kā tagad pensiju saistībās ir iekļauti pārejas pabalstu izdevumi, arī gada laikā maksātie pārejas pabalsti ir jāietver postenī “Izmaiņas pensiju kapitālā”. 2008. gada finanšu pārskatos tie nebija atspoguļoti šajā postenī; pārejas pabalsti (EUR 1 095 429) un no maksājumiem atskaitītie nodokļi (EUR – 382 779) bija uzrādīti kā “Personāla izdevumi”.

Saskaņā ar EK 14. grāmatvedības noteikumu (un kā norādīts turpmākajā tabulā) abas šīs summas ir jāpārklasificē, lai pārveidotu 2008. gada finanšu pārskatus un nodrošinātu, ka informācija par 2008. un 2009. gadu ir pienācīgi salīdzināma. Šī pārklasificēšana neietekmē ne galīgo saimnieciskās darbības rezultātu, ne arī bilanci.

(EUR)
	2009. gads	Pārveidoti 2008. gada finanšu pārskati	2008. gada finanšu pārskati
Izmaiņas locekļu neto pensiju saistībās	4 130 466	10 665 938	10 665 938
Izmaksātās vecuma pensijas	2 020 586	1 750 629	1 750 629
Izmaksātās apgādnieka zaudējuma pensijas	356 249	346 908	346 908
Izmaksātie pārejas pabalsti	542 642	1 095 429	—
Izmaksātās invaliditātes pensijas	57 977	—	—
Gadā izmaksāto pensiju starpsumma	2 977 454	3 192 966	2 097 537
No maksājumiem atskaitītie nodokļi	– 386 534	– 382 779	-
Izmaiņas pensijās kopā	6 721 386	13 476 125	12 763 475

5.   Ārpusbilances posteņi

5.1.   Iespējamie aktīvi

Saskaņā ar līgumsaistībām pakalpojumu sniedzēji ir snieguši šādas bankas garantijas:

(EUR)
	2009. gada 31. decembrī
Ceļojumu aģentūra	100 000
“K1” biroju ēkas modernizācija	545 951
“K3” biroju ēkas projekta vadība	578 000
Autoparka noma	75 000
Apdrošināšanas sabiedrība	1 361
Telekomunikācijas	20 000
Kopā	1 320 312

5.2.   Saistības finansējumam nākotnē

(EUR)
	2009. gada 31. decembrī
Ēku operatīvā noma	11 683 829
IT materiālu, automašīnu un citu iekārtu operatīvā noma	1 001 910
Starpsumma	12 685 739
Saistības vēl neizlietotās apropriācijās – Budžeta nenokārtoto saistību atlikums (“Reste à liquider”) – pēc 2010. gada uzkrājumu atskaitīšanas	56 918 665
Kopā	69 604 404

Nenokārtotās saistības ir budžeta uzskaites elements, kas atspoguļo nenokārtoto saistību vērtību. Tā ir starpība starp uzņemtām saistībām un veiktiem maksājumiem, un tā attiecas uz laikposmu starp saistību uzņemšanu un attiecīgo maksājumu veikšanu.

Nenokārtoto saistību palielināšanās salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir skaidrojama ar jaunās “K3” biroju ēkas celtniecību.

5.3.   Palātas ēku celtniecības projekti

Palāta uzsāka darbu centrālajā biroju ēkā (“K1” biroju ēkā) 1988. gadā un 1990. gadā iegādājās šo ēku un tai piegulošo zemi savā īpašumā. 1999. gadā Palāta un Luksemburgas valsts noslēdza pamatnolīgumu, saskaņā ar kuru par EUR 1 Palātai piešķīra tiesības 49 gadus izmantot otru zemes gabalu (zemes nomas termiņš atjaunojams vēl vienu reizi), lai uzbūvētu centrālās biroju ēkas paplašinājumu (“K2” biroju ēku). Tomēr, tā kā bija jāveic dažādi pasākumi saistībā ar biroju ēkas otro paplašinājumu (“K3” biroju ēka), 2008. gada 22. februārī Luksemburgas valsts un Palāta noslēdza jaunu pamatnolīgumu.

Abus šos zemes gabalus iepriekš minētajiem biroju ēkas paplašinājumiem (“K2” un “K3” biroju ēkām) Luksemburgas valsts pārdeva Palātai par simbolisku cenu – EUR 1. Ja Palāta jebkad nolems nodot trešai personai, kas nav Kopienas iestāde vai struktūra, vienu vai otru paplašinājumu, tā atdos zemi Luksemburgas valsts īpašumā un saņems simbolisku samaksu EUR 1 apmērā un Luksemburgas valsts varēs izmantot tiesības nopirkt šo ēku par neatkarīga eksperta noteikto cenu. Ja valsts nolems šo iespēju neizmantot, tā var piešķirt zemes lietošanas tiesības ēkas pircējiem.

Saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem biroju ēkas ik pēc 15 gadiem ir jāmodernizē, lai tās atbilstu attiecīgajiem veselības aizsardzības, drošības un vides standartiem. Iepriekšējos divos gados saistībā ar šiem veselības aizsardzības un drošības standartiem “K1” biroju ēku modernizēja. Lai gan šie darbi ir kopumā pabeigti, to oficiālā galīgā pieņemšana notiks 2010. gadā. “K2” biroju ēku nodeva ekspluatācijā 2003. gada novembrī, un tai izsniegtā ekspluatācijas atļauja (“autorisation d’exploitation”) ir derīga līdz 2018. gadam.

“K3” biroju ēkas celtniecība sākās 2010. gada martā. Pirmais finanšu piešķīrums (55 miljoni EUR) bija iekļauts 2009. gada budžetā. Daļu no šiem līdzekļiem izlietoja 2009. gadā, bet atlikumu iekļāva nenokārtotajās saistībās (sk. 5.2. punktu). Šī starpība attiecas uz līgumiem, kurus noslēgs ar būvniecības uzņēmumiem 2010. gadā. 2009. gada 15. jūnijā pēc uzaicinājuma piedalīties atklātā iepirkuma konkursā Palāta noslēdza pakalpojumu līgumu ar konsorciju, kurš būs “K3” biroju ēkas celtniecības projekta vadītājs. Viens no projekta vadītāja pienākumiem ir Palātas vārdā sagatavot un noslēgt līgumus ar būvniecības uzņēmumiem, uzraudzīt darbu izpildi un pārbaudīt faktūrrēķinus pirms samaksas veikšanas. Pēc faktūrrēķinu pārbaudes un to samaksas apstiprināšanas Palātas attiecīgajos dienestos projekta vadītāja pienākums ir veikt samaksu būvniecības uzņēmumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, projekta vadītājs uzņemas finanšu saistības pret būvniecības uzņēmumiem. Lai to līdzsvarotu, projekta vadītāja un Palātas noslēgtajā līgumā ir minēts, ka Palātai sava budžeta ietvaros ir jānodrošina pietiekami līdzekļi, lai segtu projekta vadītāja saistības pret būvniecības uzņēmumiem. Lai to nodrošinātu, Palāta ir noslēgusi trasta konta līgumu ar vietējo banku, kurā tiek turēti budžeta lēmējiestādes piešķirtie līdzekļi. Tādējādi ar trasta konta līguma palīdzību ir nodrošināts, ka Savienības finansiālās intereses ir aizsargātas.

5.4.   Potenciālās saistības tiesvedības gadījumā

Nav.

Budžeta informācija par 2009. finanšu gadu

A.   Budžeta rezultāta aprēķins

Gada budžeta rezultātu aprēķina, pamatojoties uz budžeta izpildes datiem. Pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību 2009. finanšu gadā ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī C 120, 2010. gada 7. maijs.

2009. g.

(EUR)
Maksājumi no gada apropriācijām	– 112 158 034
Maksājumi no pārnestām apropriācijām	–10 765 996
Maksājumi no apropriācijām, kas ir saistītas ar īpašiem mērķiem paredzētiem ieņēmumiem	–81 640
Kārtējā gadā iekasētie piedziņas rīkojumi	18 395 817
Gada laikā iekasētie iepriekšējā gadā izdotie piedziņas rīkojumi	418 209
Korekcijas par iepriekšējo gadu piedziņas rīkojumiem	–99
Uz nākamo gadu pārnestās maksājumu apropriācijas	–61 670 191
No iepriekšējiem gadiem pārnestās apropriācijas	12 300 284
Korekcijas saistībā ar īpašiem mērķiem paredzēto ieņēmumu pārnešanu	340 212
Budžeta rezultāts	– 153 221 438

Sākotnēji apstiprinātais un galīgais budžets netika ne papildināts, ne arī samazināts.

B.   Saimnieciskās darbības rezultāta saskaņošana ar budžeta rezultātu

2009. g.

(EUR)
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	–2 056 723
Korekcijas posteņos, kuri ir iekļauti saimnieciskās darbības rezultātā, bet nav ietverti budžeta rezultātā	–83 729 389
Iepriekšējā gada un kārtējā gada beigās atzīto uzkrājumu starpība	1 322 190
No Komisijas saņemtie līdzekļi	– 104 484 524
Gada beigās nesamaksāto faktūrrēķinu starpība	–1 755 403
Nemateriālo un materiālo pamatlīdzekļu nolietojums	3 393 154
Uzkrājumu starpība	7 371 386
Vērtības samazinājuma starpība	–1 790
Vēl neiekasēti kārtēja gada piedziņas rīkojumi	– 395 270
Maksājumi no pārnestām apropriācijām	10 765 996
Citi	326
Valūtas maiņas kursa starpības	54 546
Korekcijas posteņos, kuri ir iekļauti budžeta rezultātā, bet nav ietverti saimnieciskās darbības rezultātā	–67 435 326
Pamatlīdzekļu iegāde (samaksa veikta pārskata gada laikā)	–5 466 001
Gada laikā iekasētie iepriekšējā gadā izdotie piedziņas rīkojumi	418 209
Uz nākamo gadu pārnestās maksājumu apropriācijas	–61 670 191
No iepriekšējā gada neizmantoto pārnesto maksājumu apropriāciju anulēšana	1 534 289
Korekcijas saistībā ar īpašiem mērķiem paredzēto ieņēmumu pārnešanu	340 212
Pensiju maksājumi (tie ir budžeta maksājumi, kurus veic no uzkrājumiem)	–2 590 920
Citi	– 924
Budžeta rezultāts	– 153 221 438

Neatkarīgais ticamības ziņojums

Eiropas Revīzijas palātas vadībai

Esam noskaidrojuši, ka finanšu līdzekļi, kurus Eiropas Revīzijas palātai (turpmāk tekstā – “Palāta”) piešķīra Eiropas Komisija, ir izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem un ka kredītrīkotāju ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību tiesību un normatīvajiem aktiem, ko piemēro finanšu resursiem, kuri bija pieejami un ir izlietoti no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim.

Palātas vadība ir atbildīga par grāmatvedību un lietvedību, kā arī par pienācīgu kontroles mehānismu ieviešanu un uzturēšanu. Mūsu pienākums ir sniegt atzinumu, kura pamatā ir mūsu veiktā pārbaude.

Pārbaudi veicām saskaņā ar Starptautiskajiem standartiem par ticamības gūšanu (ISAE 3000, 3000. standarts “Ticamības gūšana no avotiem, kas nav revīzija vai pārskati par iepriekšējo periodu finanšu informāciju”), ko pieņēmusi Finanšu nozares uzraudzības komisija (Commission de Surveillance de Secteur Financier). Šajos standartos ir noteikts pārbaudi plānot un veikt tā, lai ar pamatotu pārliecību atklātu resursu nepienācīgu izlietojumu, kas būtiski ietekmē Palātas grāmatvedību. Savā revīzijas darbā, testējot un atlasot paraugus, mēs galvenokārt pārbaudījām pierādījumus, kuri pamato apgalvojumu, ka:

—	Palātai piešķirtie līdzekļi ir izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem,

—	ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību tiesību un normatīvajiem aktiem.

Mūsu pārbaudes kritēriji ir turpmāk minētie tiesību un normatīvie akti:

—	Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk – “budžets” un “Finanšu regula”),

—	Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk tekstā – “Īstenošanas kārtība”),

—	Eiropas Revīzijas palātas 2007. gada 12. un 19. jūlija Lēmums Nr. 36/2007 par Palātas budžeta izpildes iekšējo kārtību. Šie noteikumi veido daļu no procedūrām, kas noteiktas Līgumos, vai uz Līgumu pamata slēgtiem nolīgumiem, kuri attiecas uz darbībām, kas saistītas ar budžeta izpildi.

Par kritērijiem izmantoti šādi iekšējās kārtības noteikumi:

—	7. pants. Paraksti. “Katra no pusēm, kas iesaistīta tādu darbību plānošanā, kontrolē un reģistrācijā, kuru mērķis ir noteikt un gūt ieņēmumus vai tērēt līdzekļus un veikt maksājumus, par savu iesaistīšanos parakstās, norādot datumu.”

—	9. pants. Celtniecības projekti. “Pirms Palāta dod savu piekrišanu jebkādām līgumsaistībām attiecībā uz šādu projektu, atbildīgais dienests iesniedz paskaidrojuma dokumentu, kurā pamatota projekta atbilstība finanšu shēmai.”

—	16. pants. Maksājumu veikšana. “Grāmatvedis izpilda maksājumu rīkojumus, kas definēti Finanšu regulas 80. pantā, pēc tam, kad ir pārbaudījis obligātos rekvizītus, kuri minēti Īstenošanas kārtības 103. panta 1. punktā un 104. pantā.”

—	23. panta 1. punkts. Apropriāciju pārvietojumi. “Ievērojot Finanšu regulas 21. pantu, apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, iedalot tās sadaļās un nodaļās; nodaļas sīkāk iedala pantos un posteņos.”

—	23. panta 2. punkts. Apropriāciju pārvietojumi. “Visos pārvietojumu pieprasījumos jāpaskaidro, kāpēc apropriāciju nepietiek. Pārvietojuma pieprasījumu paraksta atbildīgais direktors.”

—	24. pants. Apropriāciju pārnešana. “Atbildīgais kredītrīkotājs sagatavo sarakstu, kurā norāda saistību pieejamo atlikumu; šo atlikumu koriģē budžeta pārskatos, ņemot vērā anulējamās apropriācijas, un norāda uz nākamo gadu pārnesamās apropriācijas.”

—	26. pants. Īpašumu inventarizācija. “Materiālo pamatlīdzekļu uzskaites sarakstu glabā datu bāzē.”

—

27. pants. Obligātās pārvaldības un iekšējās kontroles procedūras. “Saskaņā ar Palātas pieņemtajiem obligātajiem iekšējās kontroles standartiem kredītrīkotāji izstrādā pārvaldības un iekšējās kontroles procedūras. Katru budžeta darbību veic (..) persona, kas atbild par ex ante pārbaudi. (..) Ja par ex ante pārbaudi atbildīgā persona konstatē, ka minētā darbība atbilst Īstenošanas kārtības 47. panta 3. punktam, tā konkrēto darbību apstiprina un dokumentē šo apstiprinājumu.”

Uzskatām, ka pārbaude, kuru veicām, pietiekami pamato mūsu sniegto atzinumu.

Balstoties uz šajā ziņojumā aprakstīto darbu, mūsu uzmanības lokā nenonāca nekas tāds, kas liktu domāt, ka visos būtiskajos aspektos un pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem kritērijiem:

a)	Palātai piešķirtie resursi nav izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem;

b)	ieviestās kontroles procedūras nesniedz garantijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību piemērojamajiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem.

Mūsu ziņojums sniegts vienīgi pirmajā rindkopā izklāstītajam mērķim un ir paredzēts tikai jūsu zināšanai. Šis ziņojums nav izmantojams nekādiem citiem nolūkiem un nav izplatāms trešām personām, izņemot tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.