30.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 265/5

Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 27 dalībvalstīm, ko piemēro no 2010. gada 1. oktobra

(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2008 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))

2010/C 265/04

Bāzes likmi aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Atkarībā no atsauces likmes pielietojuma vēl ir jāpievieno šajā paziņojumā noteiktā rezerve. Diskonta likmei ir jāpievieno rezerve 100 bāzes punktu apmērā. Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza īstenošanas Regulu (EK) Nr. 794/2004, paredz, ka ja nav citādi noteikts īpašā lēmumā, arī atgūšanas likmi aprēķina, bāzes likmei pieskaitot 100 bāzes punktus.

Grozītās likmes ir norādītas treknrakstā.

Iepriekšējā tabula publicēta OV C 220, 14.8.2010., 4. lpp.

No	Līdz	AT	BE	BG	CY	CZ	DE	DK	EE	EL	ES	FI	FR	HU	IE	IT	LT	LU	LV	MT	NL	PL	PT	RO	SE	SI	SK	UK
1.10.2010.	…	1,24	1,24	4,15	1,24	2,03	1,24	1,88	2,27	1,24	1,24	1,24	1,24	5,97	1,24	1,24	2,85	1,24	3,99	1,24	1,24	4,49	1,24	7,82	1,38	1,24	1,24	1,35
1.9.2010.	30.9.2010.	1,24	1,24	4,15	1,24	2,03	1,24	1,88	2,27	1,24	1,24	1,24	1,24	5,97	1,24	1,24	2,85	1,24	3,99	1,24	1,24	4,49	1,24	7,82	1,18	1,24	1,24	1,35
1.8.2010.	31.8.2010.	1,24	1,24	4,92	1,24	2,03	1,24	1,88	2,27	1,24	1,24	1,24	1,24	5,97	1,24	1,24	2,85	1,24	3,99	1,24	1,24	4,49	1,24	7,82	1,18	1,24	1,24	1,35
1.7.2010.	31.7.2010.	1,24	1,24	4,92	1,24	2,03	1,24	1,88	2,27	1,24	1,24	1,24	1,24	5,97	1,24	1,24	2,85	1,24	3,99	1,24	1,24	4,49	1,24	7,82	1,02	1,24	1,24	1,35
1.6.2010.	30.6.2010.	1,24	1,24	4,92	1,24	2,03	1,24	1,88	2,77	1,24	1,24	1,24	1,24	5,97	1,24	1,24	3,45	1,24	4,72	1,24	1,24	4,49	1,24	7,82	1,02	1,24	1,24	1,16
1.5.2010.	31.5.2010.	1,24	1,24	4,92	1,24	2,03	1,24	1,88	2,77	1,24	1,24	1,24	1,24	5,97	1,24	1,24	4,46	1,24	6,47	1,24	1,24	4,49	1,24	7,82	1,02	1,24	1,24	1,16
1.4.2010.	30.4.2010.	1,24	1,24	4,92	1,24	2,39	1,24	1,88	3,47	1,24	1,24	1,24	1,24	5,97	1,24	1,24	5,90	1,24	8,97	1,24	1,24	4,49	1,24	9,92	1,02	1,24	1,24	1,16
1.3.2010.	31.3.2010.	1,24	1,24	4,92	1,24	2,39	1,24	1,88	4,73	1,24	1,24	1,24	1,24	7,03	1,24	1,24	7,17	1,24	11,76	1,24	1,24	4,49	1,24	9,92	1,02	1,24	1,24	1,16
1.1.2010.	28.2.2010.	1,24	1,24	4,92	1,24	2,39	1,24	1,88	6,94	1,24	1,24	1,24	1,24	7,03	1,24	1,24	8,70	1,24	15,11	1,24	1,24	4,49	1,24	9,92	1,02	1,24	1,24	1,16

30.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 265/10

Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz dažu veidu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda viengabala cauruļu un caurulīšu importu

2010/C 265/09

Saskaņā ar 5. pantu Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), Eiropas Komisija (“Komisija”) ir saņēmusi sūdzību, kurā apgalvots, ka dažu veidu importētās Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda viengabala caurules un caurulītes tiek pārdotas par dempinga cenām, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

Eiropas Savienības Viengabala nerūsējošā tērauda caurulīšu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no dažu veidu viengabala nerūsējošā tērauda cauruļu un caurulīšu kopējās produkcijas Savienībā, 2010. gada 16. augustā iesniedza sūdzību.

2. Izmeklējamais ražojums

Šī izmeklēšana attiecas uz dažu veidu nerūsējošā tērauda viengabala caurulēm un caurulītēm, izņemot caurules un caurulītes ar piestiprinātiem savienotājelementiem, derīgas gāzu vai šķidrumu pārvadīšanai, izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos, kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem 7304 11 00, 7304 22 00, 7304 24 00, ex 7304 41 00, 7304 49 10, ex 7304 49 93, ex 7304 49 95, ex 7304 49 99 un ex 7304 90 00.

3. Apgalvojums par dempingu (2)

Ražojums, ko saskaņā ar apgalvojumu pārdod par dempinga cenām, ir Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes izmeklējamais ražojums, kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem 7304 11 00, 7304 22 00, 7304 24 00, ex 7304 41 00, 7304 49 10, ex 7304 49 93, ex 7304 49 95, ex 7304 49 99 un ex 7304 90 00. Šie KN kodi norādīti vienīgi informācijai.

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punktu, uzskata, ka Ķīnas Tautas Republika nav tirgus ekonomikas valsts, tāpēc sūdzības iesniedzējs normālo vērtību importam no Ķīnas Tautas Republikas noteica, pamatojoties uz cenu trešā valstī, kura ir tirgus ekonomikas valsts, proti, Amerikas Savienotajās Valstīs. Apgalvojums par dempingu ir balstīts uz šādi noteiktas normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenām (EXW līmenī), kad izmeklējamo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību.

Šādi aprēķinātās dempinga starpības attiecīgajai eksportētājvalstij ir ievērojamas.

4. Apgalvojums par kaitējumu

Sūdzības iesniedzējs ir pierādījis, ka izmeklējamā ražojuma imports no attiecīgās valsts kopumā ir palielinājies absolūtos skaitļos un tirgus daļas izteiksmē.

Sūdzības iesniedzēja sniegtie pirmšķietamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma importa apjomi un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējušas Savienības ražošanas nozares pārdotos daudzumus, cenu līmeni un tirgus daļu, tādējādi būtiski un nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību.

5. Procedūra

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā iesniegta nozares vārdā un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato procedūras sākšanu, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 5. pantam.

Izmeklēšanā noteiks, vai izmeklējamo ražojumu, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī, pārdod par dempinga cenām un vai šis dempings ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ja konstatējumi būs apstiprinoši, izmeklēšanā pārbaudīs, vai pasākumu noteikšana nekaitēs Savienības interesēm.

5.1. Dempinga noteikšanas procedūra

Izmeklējamā ražojuma ražotāji eksportētāji (3) no attiecīgās valsts ir aicināti piedalīties Komisijas veiktajā izmeklēšanā.

5.1.1. Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

a) Atlase

Ievērojot to, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits Ķīnas Tautas Republikas ražotāju eksportētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklēšanā iesaistāmo ražotāju eksportētāju skaitu, atlasot pietiekamu skaitu ražotāju (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlase tiks veikta saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visiem ražotājiem eksportētājiem vai pārstāvjiem, kas darbojas to vārdā, ir jāpiesakās Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona,

—	eksportam uz Savienību izmeklēšanas periodā (“IP”) no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam pārdotā izmeklējamā ražojuma apgrozījums vietējā valūtā un apjoms tonnās katrai no 27 dalībvalstīm (4) atsevišķi un visām kopā,

—	IP (no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam) iekšzemes tirgū pārdotā izmeklējamā ražojuma apgrozījums vietējā valūtā un apjoms tonnās,

—	precīzs to darbību apraksts, ko uzņēmums veic visā pasaulē saistībā ar izmeklējamo ražojumu,

—	visu to saistīto uzņēmumu (5) nosaukumi un precīzs darbību apraksts, kuri iesaistīti izmeklējamā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā (eksportam un/vai iekšzemes tirgū),

—	visa pārējā būtiskā informācija, kas Komisijai varētu būt noderīga, veidojot izlasi.

Turklāt ražotājiem eksportētājiem jānorāda, vai tad, ja šīs personas netiek iekļautas izlasē, tās vēlas saņemt anketu un citas pieprasījuma veidlapas aizpildīšanai un tādējādi pieprasīt individuālo dempinga starpību saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu.

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautajam uzņēmumam būs jāaizpilda anketa un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmuma telpās (“pārbaude uz vietas”). Ja uzņēmums būs norādījis, ka nepiekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka tas nav sadarbojies izmeklēšanā. Komisijas konstatējumi par ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, ir balstīti uz pieejamajiem faktiem, un izmeklēšanas rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju eksportētāju atlasei, tā arī sazināsies ar attiecīgās valsts iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt visu pārējo būtisko informāciju par izlases izveidi, izņemot iepriekš prasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Ja jāveido izlase, ražotājus eksportētājus var atlasīt, ņemot vērā uz Savienību eksportēto lielāko reprezentatīvo apjomu, ko atvēlētajā laikā var pienācīgi pārbaudīt. Visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, attiecīgās valsts iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienībām, vajadzības gadījumā izmantojot attiecīgās valsts iestādes, Komisija paziņos, kuri uzņēmumi iekļauti izlasē.

Visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par izlases izveidi, ja vien nav norādīts citādi, būs jāiesniedz aizpildīta anketa.

Uzņēmumus, kuri bija piekrituši iespējamai iekļaušanai izlasē, taču netika tajā iekļauti, uzskata par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē”). Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, antidempinga maksājums, ko var piemērot importam no ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, nepārsniegs vidējo svērto dempinga starpību, kas noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, atbilstīgi pamatregulas 9. panta 6. punktam.

b) Individuālā dempinga starpība uzņēmumiem, kuri netika iekļauti izlasē

Ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu var pieprasīt, lai Komisija tiem noteiktu individuālo dempinga starpību (“individuālā dempinga starpība”). Ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālo dempinga starpību, saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu jāpieprasa anketa un citas pieprasījuma veidlapas un tās pienācīgi aizpildītas jānosūta turpmāk norādītajos termiņos. Aizpildītā anketa jāiesniedz 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par izlases izveidi, ja vien nav norādīts citādi. Jāuzsver, ka, lai Komisija varētu noteikt individuālo dempinga starpību minētajiem ražotājiem eksportētājiem valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts, jāpierāda, ka tie atbilst kritērijiem tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai vismaz atsevišķā režīma (“AR”) piešķiršanai, kā norādīts šā paziņojuma 5.1.2.2. punktā.

Tomēr ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa individuālo dempinga starpību, jāzina, ka Komisija var pieņemt lēmumu tiem nenoteikt šādu starpību, ja, piemēram, ražotāju eksportētāju skaits ir tik liels, ka šāda noteikšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un liegtu laikus pabeigt izmeklēšanu.

5.1.2. Procedūra attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

5.1.2.1. Tirgus ekonomikas valsts izvēle

Ievērojot šā paziņojuma 5.1.2.2. punktu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību importam no Ķīnas Tautas Republikas nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā trešā valstī, kura ir tirgus ekonomikas valsts. Tādēļ Komisija izraugās atbilstošu trešo valsti, kura ir tirgus ekonomikas valsts. Komisija provizoriski ir izvēlējusies Amerikas Savienotās Valstis. Ieinteresētās personas ir aicinātas 10 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izteikt apsvērumus par šīs izvēles atbilstību.

5.1.2.2. Režīms attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu attiecīgajā valstī atsevišķi ražotāji eksportētāji, par kuriem uzskata, ka, izgatavojot un pārdodot izmeklējamo ražojumu, uz tiem galvenokārt attiecas tirgus ekonomikas nosacījumi, šajā nolūkā var iesniegt attiecīgi pamatotu pieprasījumu (“TER pieprasījums”). Tirgus ekonomikas režīms (“TER”) tiks piešķirts, ja, izvērtējot TER pieprasījumu, tiks apstiprināts, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētie kritēriji (6). Dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts TER, aprēķinās, cik iespējams saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu izmantojot pašu normālo vērtību un eksporta cenas un neskarot pieejamo faktu izmantošanu atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

Turklāt atsevišķi attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji var pieprasīt atsevišķo režīmu (“AR”), arī kā alternatīvu. Lai šiem ražotājiem eksportētājiem piešķirtu AR, tiem jāpierāda, ka tie atbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta kritērijiem (7). Ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts AR, dempinga starpība tiks aprēķināta, balstoties uz pašu eksporta cenām. Ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts AR, normālā vērtība tiks aprēķināta, pamatojoties uz vērtībām, kas noteiktas trešai valstij, kura ir tirgus ekonomikas valsts un kura izraudzīta atbilstoši iepriekš minētajam.

a) Tirgus ekonomikas režīms

Komisija nosūtīs TER pieprasījuma veidlapas visiem tiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kuri iekļauti izlasē, un ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un kuri vēlas pieprasīt individuālo dempinga starpību, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām, kā arī attiecīgās valsts iestādēm.

Visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa TER, aizpildīta TER pieprasījuma veidlapa jāiesniedz 15 dienu laikā no dienas, kad paziņots par izlases izveidi vai pieņemts lēmums neveidot izlasi, ja vien nav norādīts citādi.

b) Atsevišķais režīms

Lai pieprasītu AR, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī un ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un kuri vēlas pieprasīt individuālo dempinga starpību, 15 dienu laikā no dienas, kad paziņots par izlases izveidi, ja vien nav norādīts citādi, jāiesniedz pienācīgi aizpildīta TER pieprasījuma veidlapa, norādot būtisko informāciju par AR.

5.1.3. Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (8) (9)

Ievērojot to, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklēšanā iesaistāmo nesaistīto importētāju skaitu, izveidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlase tiks veikta saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai jāveic atlase, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kuri darbojas to vārdā, ir aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona,

—	precīzs uzņēmuma darbību apraksts saistībā ar izmeklējamo ražojumu,

—	attiecīgās valsts izcelsmes izmeklējamā ražojuma Savienības tirgū veiktā importa un tālākpārdevumu apjoms tonnās un vērtība EUR no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam,

—	visu to saistīto uzņēmumu (10) nosaukumi un precīzs darbību apraksts, kas iesaistīti izmeklējamā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā,

—	visa pārējā būtiskā informācija, kas Komisijai varētu būt noderīga, veidojot izlasi.

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautajam uzņēmumam būs jāaizpilda anketa un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmuma telpās (“pārbaude uz vietas”). Ja uzņēmums būs norādījis, ka nepiekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka tas nav sadarbojies izmeklēšanā. Komisijas konstatējumiem par importētājiem, kuri nesadarbojās, pamatā ir pieejamie fakti, un izmeklēšanas rezultāts šīm personām var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tās būtu sadarbojušās.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā arī var sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Ja jāveic atlase, importētājus var izraudzīties, pamatojoties uz izmeklējamā ražojuma lielāko reprezentatīvo pārdošanas apjomu Savienībā, kuru atvēlētajā laikā var pienācīgi pārbaudīt. Visus zināmos nesaistītos importētājus un to apvienības Komisija informēs, kuri uzņēmumi iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas nesaistītajiem importētājiem, kuri iekļauti izlasē, un visām zināmajām importētāju apvienībām. Šīm personām aizpildītās anketas jāiesniedz 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par izlases izveidi, ja vien nav norādīts citādi. Aizpildītajā anketā cita starpā tiks norādīta informācija par uzņēmuma(-u) struktūru, darbībām saistībā ar izmeklējamo ražojumu, kā arī par minētā ražojuma pārdošanas apjomiem.

5.2. Kaitējuma noteikšanas procedūra

Ar kaitējumu saprot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vai šāda kaitējuma draudus tai, vai šādas nozares veidošanās būtisku kavēšanu. Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, un objektīvi nosaka gan importa apjomu par dempinga cenām un tā ietekmi uz cenām Savienības tirgū, gan šāda importa turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, Savienības ražotāji, kas ražo izmeklējamo ražojumu, ir aicināti piedalīties Komisijas veiktajā izmeklēšanā.

5.2.1. Izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Ievērojot to, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklēšanā iesaistāmo Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlase tiks veikta saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai jāveic atlase, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, visi Savienības ražotāji vai pārstāvji, kuri darbojas to vārdā, ir aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona,

—	precīzs to darbību apraksts, ko uzņēmums veic visā pasaulē saistībā ar izmeklējamo ražojumu,

—	izmeklējamā ražojuma pārdošanas apjoms EUR, laikposmā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam to pārdodot Savienības tirgū,

—	izmeklējamā ražojuma pārdošanas apjoms tonnās, laikposmā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam to pārdodot Savienības tirgū,

—	izmeklējamā ražojuma ražošanas apjoms tonnās no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam,

—	attiecīgajā valstī ražotā izmeklējamā ražojuma apjoms tonnās, kas no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam importēts Savienībā, ja tāds ir,

—	visu to saistīto uzņēmumu (11) nosaukumi un precīzs darbību apraksts, kuri iesaistīti izmeklējamā ražojuma ražošanā (Savienībā vai attiecīgajā valstī) un/vai pārdošanā,

—	visa pārējā būtiskā informācija, kas Komisijai varētu būt noderīga, veidojot izlasi.

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautajam uzņēmumam būs jāaizpilda anketa un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmuma telpās (“pārbaude uz vietas”). Ja uzņēmums būs norādījis, ka nepiekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka tas nav sadarbojies izmeklēšanā. Konstatējumus par Savienības ražotājiem, kuri nesadarbojās, Komisija sagatavo, balstoties uz pieejamajiem faktiem, un izmeklēšanas rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu Savienības ražotāju izlases izveidei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām.

Ja jāveido izlase, Savienības ražotāju atlasi var veikt, pamatojoties uz Savienībā veikto pārdevumu lielāko reprezentatīvo apjomu, ko atvēlētajā termiņā iespējams pienācīgi pārbaudīt. Visus zināmos Savienības ražotājus un to apvienības Komisija informēs, kuri uzņēmumi iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām. Šīm personām aizpildītās anketas jāiesniedz 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par izlases izveidi, ja vien nav norādīts citādi. Aizpildītajās anketās cita starpā būs ietverta informācija par uzņēmuma(-u) struktūru, finanšu stāvokli, darbībām saistībā ar izmeklējamo ražojumu, ražošanas izmaksām un pārdošanas apjomiem.

5.3. Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēts dempings un tā izraisītais kaitējums, saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antidempinga pasākumu noteikšana nekaitēs Savienības interesēm. Savienības ražotāji, importētāji un to pārstāvju apvienības, lietotāji, to reprezentatīvās lietotāju organizācijas un reprezentatīvās patērētāju organizācijas ir aicinātas pieteikties 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Lai piedalītos izmeklēšanā, reprezentatīvajām patērētāju organizācijām šajā pašā termiņā jāpierāda, ka starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu pastāv objektīva saikne.

Personas, kuras piesakās iepriekš minētajā termiņā, 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, var sniegt Komisijai informāciju par to, vai pasākumu noteikšana nekaitēs Savienības interesēm. Šo informāciju var sniegt brīvā veidā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Visa informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniedzot tā būs pamatota ar faktiem.

5.4. Cita rakstiski sniegtā informācija

Ievērojot šā paziņojuma noteikumus, visas ieinteresētās personas tiek aicinātas darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pamatojošus pierādījumus. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un apstiprinošiem pierādījumiem jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.5. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var lūgt, lai Komisijas izmeklēšanas dienesti tās uzklausītu. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski, norādot pieprasījuma iemeslus. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem attiecībā uz izmeklēšanas sākumposmu jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas lūgums jāiesniedz termiņā, ko Komisija norādījusi saziņā ar ieinteresētajām personām.

5.6. Rakstisku dokumentu iesniegšanas, aizpildītu anketu nosūtīšanas un sarakstes kārtība

Visi ieinteresēto personu iesniegtie dokumenti, tostarp informācija par izlases izveidi, aizpildītās TER pieprasījuma veidlapas, aizpildītās anketas un to precizējumi jāiesniedz rakstveidā gan papīra veidā, gan elektroniski, abiem šiem variantiem jābūt identiskiem, un tajos jābūt norādītam ieinteresētās personas nosaukumam, adresei, e-pasta adresei, tālruņa un faksa numuram. Ja ieinteresētajai personai tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams informāciju un pieprasījumus iesniegt elektroniski, tai nekavējoties jāinformē Komisija.

Visi ieinteresēto personu rakstiski iesniegtie dokumenti, tostarp šajā paziņojumā prasītā informācija, aizpildītās anketas un sarakste, attiecībā uz kuru lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi “Limited” (12).

Ieinteresētajām personām, kuras sniedz informāciju ar norādi “Limited”, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo nekonfidenciāls šīs informācijas kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja ieinteresētā persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā veidā un kvalitātē, šādu informāciju var neņemt vērā.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N-105 04/092

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22956505

6. Nesadarbošanās

Gadījumos, kad ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu apstiprinošus vai negatīvus pagaidu vai galīgos konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja konstatē, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, to var neņemt vērā un var izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir balstīti uz pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

7. Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var pieprasīt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iejaukšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus atļaut piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā vidutājs, lai tiktu pilnībā ievērotas ieinteresēto personu tiesības uz aizsardzību.

Uzklausīšanas pieprasījums rakstiski jāiesniedz uzklausīšanas amatpersonai, norādot pieprasījuma iemeslus. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem attiecībā uz izmeklēšanas sākumposmu jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Pēc tam uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz termiņā, ko Komisija noteikusi saziņā ar ieinteresētajām personām.

Uzklausīšanas amatpersona nodrošinās arī iespēju piedalīties uzklausīšanā, kurā iesaistītās personas varēs paust dažādus viedokļus un piedāvāt atspēkojošus argumentus par jautājumiem, kas cita starpā attiecas uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Šāda uzklausīšana parasti notiek vēlākais ceturtās nedēļas beigās pēc provizorisko konstatējumu paziņošanas.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: (http://ec.europa.eu/trade/issues/respectrules/ho/index_en.htm).

8. Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 6. panta 9. punktu pabeigs 15 mēnešu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus var noteikt ne vēlāk kā 9 mēnešu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (13).

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) Dempings ir ražojuma (“attiecīgais ražojums”) pārdošana eksportam par cenu, kas zemāka par tā “normālo vērtību”. Par normālo vērtību parasti pieņem “līdzīgā” ražojuma salīdzināmo cenu eksportētājvalsts iekšzemes tirgū. Ar terminu “līdzīgais ražojums” saprot ražojumu, kas visos aspektos ir analogs attiecīgajam ražojumam, vai, ja šāda ražojuma nav, ar to saprot citu ražojumu, kurš ir ļoti līdzīgs attiecīgajam ražojumam.

(3) Ražotājs eksportētājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo izmeklējamo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās attiecīgā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā. Eksportētājiem, kas nav ražotāji, parasti nav tiesību uz individuālo maksājuma likmi.

(4) Eiropas Savienības 27 dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

(5) Saskaņā ar 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 par Kopienas Muitas kodeksa īstenošanu personas uzskata par saistītām tikai tad, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) jebkurai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām, apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šāda radniecība: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un mazbērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.). Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

(6) Ražotājiem eksportētājiem konkrēti jāpierāda, ka i) ar uzņēmējdarbību un izmaksām saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez nozīmīgas valsts iejaukšanās; ii) uzņēmumiem ir viens skaidrs grāmatvedības pamatdokumentu kopums, kuram veic neatkarīgu auditu saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un ko piemēro visiem mērķiem; iii) nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas; iv) maksātnespēju un īpašumtiesības regulējošie tiesību akti garantē juridisko noteiktību un stabilitāti; v) valūtas konvertēšana notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(7) Ražotājiem eksportētājiem konkrēti jāpierāda, ka i) ja firmas vai kopuzņēmumi pilnīgi vai daļēji pieder ārvalstniekiem vai kopuzņēmumiem, tie var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu; ii) eksporta cenas, daudzumi un pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti; iii) akciju vairākums pieder privātpersonām. Valsts ierēdņi, kas ir valdē vai ieņem galvenos amatus vadībā, ir mazākumā, vai arī jāpierāda, ka uzņēmējsabiedrība tomēr ir pietiekami neatkarīga no valsts iejaukšanās; iv) valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei un v) valsts iejaukšanās nepieļauj pasākumu apiešanu, ja atsevišķiem eksportētājiem piemēro dažādas maksājuma likmes.

(8) Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kuri saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas 1. pielikums. Saistītās personas definīciju skatīt 5. zemsvītras piezīmē.

(9) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, kas neattiecas uz dempinga noteikšanu.

(10) Saistītās personas definīciju skatīt 5. zemsvītras piezīmē.

(11) Saistītās personas definīciju skatīt 5. zemsvītras piezīmē.

(12) Šis dokuments ir konfidenciāls saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada VVTT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(13) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

30.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 265/18

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2010/C 265/11

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“FICHI DI COSENZA”

EK Nr.: IT-PDO-0005-0682-25.02.2008

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums:

“Fichi di Cosenza”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Ar nosaukumu “Fichi di Cosenza” drīkst apzīmēt vienīgi žāvētus mājas vīģes – Ficus carica sativa (domestica L.) – augļus, kas izaudzēti no “Dottato” (jeb “Ottato”) šķirnes vīģes kokiem. Svaigiem “Dottato” šķirnes augļiem, kas audzēti 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ir ovāla, gandrīz lodveida forma, atvārsnīte visbiežāk pusatvērta, to apņem zaļš gredzens, kas līdz ar ienākšanos pakāpeniski kļūst kastaņbrūns. Augļu miza, kas iesākumā ir dzeltenzaļā krāsā, kļūst zaļgani dzeltena, augļa virsa reizumis klāta ar maz izteiktām gareniskām ribiņām. Dzintarkrāsas ziedgultne satur vidēji stingru, viegli aromātisku un ne pārāk sulīgu dzintarkrāsas mīkstumu; sula nav bieza, taču līdz ar augļkopas nogatavošanos tā reizēm pa pilienam sūcas caur atvārsnīti. Garša ir medaini salda. Sēkleņi (riekstiņi) ir sīki un tukši, un to nav daudz.

Produktu “Fichi di Cosenza” piedāvājot tirgū, tam jābūt ar šādām īpašībām.

Fizikālās īpašības

Atkarībā no izmēra vīģes ir

lielas: 55–65 augļi 1 kilogramā;

vidējas: 66–85 augļi 1 kilogramā;

mazas: vairāk par 85 augļiem 1 kilogramā;

forma atgādina iegarenu, reizumis pie virsotnītes viegli saplacinātu pilienu;

auglis vienmēr ir ar īsu un sīku ziednesi;

miza gaiši zeltaina, no salmu dzeltenas līdz gaišai bēša krāsai, reizēm ar nedaudziem tumšākiem iekrāsojumiem;

auglis ar ribojumu (tumšas gareniskas svītras), kas tikko saskatāms;

sēkleņu relatīvi nedaudz, tie ir sīki (vidējais platums 0,98 mm, garums 1,30 mm), parasti tukši un nelielā skaitā, maz kraukšķīgi.

Ķīmiskās īpašības

Mitrums: nepārsniedz 24 %, iepakojumā – 28 %;

kopējais cukuru saturs (gramprocentos (g/%) no sausnas), ja augļi žāvēti saulē, ir 48–57, bet ja tie žāvēti siltumnīcā, – 50–75.

Organoleptiskās īpašības

Garša: sevišķi salda, gandrīz medaina.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

—	Visiem “Fichi di Cosenza” ražošanas posmiem no ražas novākšanas līdz žāvēšanai jānotiek 4. punktā noteiktajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:

Produktu iesver vai nu pa 50 līdz 1 000 g un iepako uz koka vai pārtikas produktiem izmantojama materiāla paplātēm, vai arī pa 1 līdz 25 kg – kartona vai pārtikas produktiem izmantojama materiāla kastēs. Kastes jāpārsedz ar caurspīdīgu plēvi.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Noteikumos produkta noformēšanai tirgus vajadzībām paredzēts, ka uz etiķetes ar skaidriem un neizdzēšamiem burtiem līdztekus Kopienas grafiskajam simbolam jāatveido šādas norādes:

—	Fichi di Cosenza, kam vajadzības gadījumā seko tulkojums citās valodās un tulkojama vārdkopa “Denominazione di Origine Protetta” (“aizsargāts cilmes vietas nosaukums”),

—	produkta logotips.

Uz produkta iepakojuma pieļaujams lietot šādas papildu norādes itāļu valodā vai vietējā dialektā:

Fichi secchi di Cosenza, Fichi essiccati del cosentino, Ficu siccati, Ficu Janchi.

Nedrīkst pievienot nekādu apzīmējumu, kas nav skaidri paredzēts noteikumos.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

“Fichi di Cosenza” ražošanas ģeogrāfisko apgabalu ziemeļos norobežo plašās Pollīno (Pollino) kalnu masīva dienvidu nogāzes, kas nošķir šo apgabalu no Bazilikatas (Basilicata) reģiona, bet dienvidos – Silas (Sila) plakankalne un upes, kas tajā sākas: Nuka (Nucà), kas tek dienvidaustrumu virzienā, un Savuto (Savuto), kas tek dienvidrietumu virzienā. Minētais ražošanas apgabals atrodas no 0 līdz 800 m virs jūras līmeņa, un tajā nav nogāžu, kuru slīpums ir lielāks par 35 %. Tajā ietilpst visa Krati (Crati) upes ieleja (šī upe, tecēdama no dienvidiem uz ziemeļiem, ziemeļaustrumos ietek Jonijas jūrā), kā arī Savuto upes baseina dienvidu nogāze (šī upe dienvidrietumos ietek Tirēnu jūrā).

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Dabas faktori

Zeme

Augsnes “Fichi di Cosenza” ražošanas apgabalā lielākoties ir irdenas, maz mitras, kaļķainas un vidēji bagātas ar barības vielām.

Klimats

“Fichi di Cosenza” audzēšanas apvidum ir raksturīgs maigs klimats. Šis apvidus atrodas starp divām jūrām – Tirēnu un Jonijas jūru –, ziemeļos Pollīno kalnu masīvs pasargā to no aukstā ziemeļu vēja (Tramontana), savukārt Silas plakankalne ir dabisks šķērslis karstajiem un asajiem dienvidaustrumu vējiem.

Meteoroloģiskie dati liecina, ka apvidū nav sastopamas ne salnas, ne stipri un bieži sniegi; laikapstākļu gada vidējie rādītāji ir mēreni: lietus līst pavasara beigās un vasaras sākumā, taču tas nelīst ilgstoši, un starp lietus periodiem ir garāki bezlietus laika sprīži, bet nogatavošanās, novākšanas un žāvēšanas laikā – tieši laikposmā, kad tas ir visvairāk vajadzīgs augļu raksturīgo kvalitātes īpašību saglabāšanai, – lietus nav nemaz, un temperatūras nekad nav pārāk augstas, turklāt labvēlīga un noteicoša ietekme ir arī mērenai gaisa cirkulācijai ikdienā. Šādi klimatiskie apstākļi ir par cēloni tam, ka vīģes gandrīz pilnīgi sažūst jau kokā, tādējādi tām ir labāka kvalitāte nekā tās pašas šķirnes vai līdzīgu šķirņu vīģēm, ja tās audzē citos ģeogrāfiskajos apgabalos.

Cilvēkfaktori

Žāvētās vīģes, kas kopš senatnes ir ļoti vērtīgs pārtikas produkts, jo ir viegli uzglabājams un tam ir liela enerģētiskā vērtība, Kozencas (Cosenza) apgabalā ir kļuvušas arī par svarīgu ienākumu avotu (ASN, 1587), un to audzēšana – par savdabīgu vietējo tradīciju, kura kaimiņu provincēs nav attīstījusies un kura veidojusies, izkopjot vietējos “Dottato” šķirnes vīģu audzēšanas un apstrādes paņēmienus.

Arī tagad rīkojas tāpat kā agrāk (Ravasini, 1911): lai novērstu svešapputi ar savvaļas vīģeskoka ziedputekšņiem, Kozencas provinces lauksaimnieki veic īpašus pasākumus, izraujot ieaugušos meža vīģeskokus, kas var izplatīties vīģudārzu tuvumā.

Tā kā apgabalā ir īpaši klimatiskie apstākļi, vīģes var vītināties uz koka, kamēr vien tās karājas pie ziedneša (vietējā dialektā tad šādas vīģes sauc par passuluni). Vietējie audzētāji novērtē, kad vīģu sažūšanas pakāpe ir vispiemērotākā to novākšanai, ar rokām rūpīgi novāc sažuvušās vīģes (passuluni) un, lai novērstu parazitāro slimību parādīšanos, strauji pabeidz žāvēšanu, vai nu novietojot augļus tiešos saules staros (tradicionālā žāvēšana), vai arī siltumnīcās ar stikla vai kāda cita caurspīdīga materiāla segumu (aizsargātā žāvēšana) uz mājamatnieciskos apstākļos darinātas virsmas no niedru vai cita pārtikas produktiem piemērota “elpojoša” materiāla uz laiku no 3 līdz 7 dienām.

Šo 3 līdz 7 dienu laikā (precīzs šā perioda ilgums atkarīgs no vietējā audzētāja pieredzes un vērtējuma) vīģēm, kas žāvējas, tiek veltīta liela uzmanība: ar maņu orgāniem tiek novērtēta nogatavināšanās pakāpe un viendabīgums, veselums, kā arī organoleptiskās un estētiskās īpašības, lai pārliecinātos, ka produkts ir gatavs patēriņam un turpmākai apstrādei (piemēram, pirmajās dienās ar rokām vīģes ir jāapgriež otrādi vismaz divas reizes dienā, lai žāvēšana būtu vienmērīga; vīģes, kurām nav ziedneša vai kurām ir saules apdeguma plankumi utt., tiek noņemtas no žāvēšanas virsmas).

“Dottato” vīģu audzēšana, apstrāde un izmantošana žāvētā stāvoklī tātad ir īpaša Kozencas apgabala augļkopības tradīcija, kuru jau izsenis Itālijā atzinuši pētnieki un tirgotāji, kas aprakstījuši un izcēluši slaveno Kozencas žāvēto vīģu sevišķās kvalitātes īpašības (Casella, 1933; Pagano, 1857):

“Ļaužu apzinīgais darbs, kuri gadsimtu gaitā pratuši attīstīt pavisam specifisku saimniecisku darbību, kuras pamatā ir gan labāko šķirņu atlase, gan tādu agrotehnisko paņēmienu un metožu izstrāde, kuri vislabāk atbilst nospraustajam mērķim, piemērotu iekārtu un ierīču izmantošana, piemērotākā laika un darāmo darbu izraudzīšanās (tos veic vai nu ar rokām, vai mehanizēti, taču arī tad lielu darbu daļu veicot ar rokām), gan arī optimāli apstrādes paņēmieni, lai galarezultātā panāktu, ka gatavais produkts ir tipisks un augstas kvalitātes (organoleptiskā, estētiskā, un uzturvērtības ziņā)”, kā arī slimību neskarts un bez kaitēkļu iebojājumiem.

Izmantojot neiesaiņotās saulē žāvētās vīģes, Kozencas zemnieki, gadsimtiem ritot, radījuši lielu, vairāk vai mazāk apstrādātu un mākslinieciski noformētu žāvēto vīģu produktu daudzumu.

5.2. Produkta specifika:

“Fichi di Cosenza” vīģu sevišķās īpašības ir vērtīgas, jo pēc žāvēšanas tās ir pilnīgas, gaļīgas, pastveida, mīkstas, plastiskas un to krāsa ir no gaiši dzeltenas līdz gaiši dzintarainai. Pazīme, ar kuru “Fichi di Cosenza” atšķiras no šīs pašas “Dottato” šķirnes vīģēm, kas audzētas ārpus Kozencas apgabala, ir mazie, smalkie sēkleņi (riekstiņi), kuri, vīģi košļājot, gandrīz nav jūtami. Šo īpašību papildina citas fenoloģiskas un organoleptiskas dabas īpašības, piemēram, augsts cukuru saturs, laba uzglabājamība un viegla apstrādājamība saskaņā ar dažādām tradicionālajām receptēm.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

“Fichi di Cosenza” vīģu kvalitāte un raksturīgās īpašības atkarīgas galvenokārt no ģeogrāfiskās vides dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem.

Dabas faktori

Tā kā augsnēm ir labs mehāniskais sastāvs– tās nav nedz pārāk mālainas, nedz arī smagas –, tad tajās nav stāvošu ūdeņu, un tās veicina ļoti labu fizioloģisko apstākļu nodrošināšanu augļukokiem, kuru vainags tādējādi ir mazāk pakļauts sēņu un baktēriju izraisītu slimību uzbrukumiem.

Mērenie un pastāvīgie vasaras vēji, kas mazina karstumu vasaras mēnešos, nodrošina to, ka vīģu plānā miziņa neatūdeņojas pārāk ātri un neiekrāsojas tumšā kastaņkrāsā; tāpēc ūdens pārvietošanās ātrums no augļa iekšienes uz miziņas perifērisko daļu ir pakāpenisks un pastāvīgs, nodrošinot to, ka žāvējoties vīģes mīkstums ir viendabīgs un mīksts, un veicinot parādību, kad vīģes žāvējas lēnām, paliekot karājamies kokā (passuluni): tai ir ļoti svarīga nozīme kvalitātes nodrošināšanas ziņā, jo tā ļauj audzētājiem novākt vīģes vispiemērotākajā brīdī, nepieļaujot, ka tās dabiskā kārtā nobirst zemē, kur tās apdraud parazīti.

Turklāt Kozencā meža vīģeskoku audžu ir ļoti maz, un tāpēc apputeksnēšanās ar savvaļas vīģeskoku ziedputekšņiem nav izplatīta; tas ļauj augiem lielā mērā saglabāt partenokarpiju, kas vīģu mīkstumu dara gandrīz pilnīgi brīvu no sēkleņiem, bet, ja tādu ir, tad tie nav apaugļoti un ir sīki.

Cilvēkfaktori

“Fichi di Cosenza” vīģu kvalitātes nodrošināšanai cilvēkfaktoram ir noteicoša nozīme. Šo vīģu ražošanai raksturīgs liels roku darba, pieredzes un zinātības ieguldījums visos ražošanas procesa posmos, un tas ir noteicošs gatavā produkta kvalitātes nodrošināšanas faktors, lai iegūtu īpašu atzinību kā tautsaimniecisks sasniegums (C.U.P.E.C.C., 1936). Vīģu novākšanu un apstrādi ar rokām vienmēr veic pieredzējis personāls, un šīs ar rokām veiktās darbības liecina par labi apgūtu “amata prasmi” (“saper fare”), kas, pārmantota no paaudzes paaudzē, nostiprinājusies kā neaizstājams vietējais mantojums. Šī vietējā, atšķirīgā, nostiprinātā un reizumis no ārpasaules stingri sargātā senču pieredze nosaka arī daudzu to tradicionālo izstrādājumu galīgo kvalitāti, kuri iegūti no “Fichi di Cosenza” vīģēm un kuri liecina par vietējo iedzīvotāju radošās fantāzijas daudzveidīgajām izpausmes formām, kas atspoguļotas vairākos rakstu avotos (Casella D., 1933; Casella L.A., 1915; Cerchiara, 1933; Jacini, 1877; R.E.D.A., 1960; Palopoli, 1985). “Fichi di Cosenza” ražošanas apgabalā norisinās daudzi gadatirgi un folkloras pasākumi, kas veltīti šim produktam, tostarp sv. Jāzepa (S. Giuseppe) diena, par kuru Kozencā dati reģistrēti kopš XIX gadsimta vidus.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Fichi di Cosenza” atzīšanas pieteikumu 2008. gada 9. janvārī publicējot Itālijas Republikas Oficiālā Vēstneša (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 7. numurā.

Ražošanas specifikācijas konsolidētā versija ir pieejama

—	šādā tīmekļa vietnē: http://www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm?txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg vai

—	tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (http://www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE [regolamento (CE) n. 510/2006]”.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

30.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 265/23

2010/C 265/12

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījumu pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“CHORIZO DE CANTIMPALOS”

EK Nr.: ES-PGI-0005-0632-17.07.2007

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Chorizo de Cantimpalos”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.2. grupa.

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Kantimpalosas (Cantimpalos) desa ir žāvēts desu izstrādājums, kurš gatavots no treknas cūkgaļas un kuram kā pamatsastāvdaļas pievienots sāls un pipari, bet var pievienot arī ķiplokus un raudeni; izstrādājumu vairāk nekā 40 % no gatavināšanas laika žāvē dabiskās žāvētavās. To piedāvā vai nu gabalos, vai sagrieztu šķēlēs.

Tiek piedāvāti šādi desas veidi:

—

Sarta. Viengabala desa, kuras diametrs ir no 25 līdz 35 mm.

—

Achorizado. Desa, kuras diametrs ir no 30 līdz 50 mm un kura ir nosieta vai sasprausta, veidojot vairāku desu virteni.

—

Cular. Desa, kura iepildīta cūkas zarnu apvalkā un kuras diametrs ir lielāks par 35 mm, un kurai ir neregulāra cilindriska forma, kas ir atkarīga no zarnas formas.

Kantimpalosas desai ir jābūt ar šādām īpašībām:

Forma atbilstīgi desas veidam

—

Sarta. Desas virsmai jābūt tumšsarkanai, gludai vai mazliet grumbainai, speķa gabaliņi neizspiežas uz āru.

—

Achorizado. Desas virsmai jābūt tumšsarkanai, gludai vai mazliet grumbainai, ārpusē speķa gabaliņi neizspiežas, bet ir miltains balts aplikums.

—

Cular. Uz visas desas virsmas vai uz tās daļas jābūt miltainam un baltam aplikumam, kuram cauri spīd zaļgans fons, ko radījusi zarnas apvalka oksidācija.

Fizikālķīmiskās īpašības

—	Mitrums no 20 līdz 40 %

—	Tauku saturs sausnā: ne vairāk par 57 %

—	Olbaltumvielu saturs sausnā: vismaz 30 %

—	Hidroksiprolīna saturs sausnā: ne vairāk par 0,5 %

—	Ogļhidrāti kopā, izteikti glikozes procentos sausnā: ne vairāk par 1,5 % sarta un achorizado veida desās, un ne vairāk par 3 % cular desās

—	Hlorīdi sausnā, kas izteikti nātrija hlorīdā: ne vairāk par 6 %

—	pH no 5,0 līdz 6,0

Organoleptiskās īpašības

—	Konsistence. Uzspiežot jūtama pretestība, kas nav ne pārāk stingra, ne pārāk maiga. Konsistence ir vienmērīga visā gabala garumā.

—	Izskats šķērsgriezumā. Griezumā redzama intensīva sarkana krāsa, kuru esošo speķa gabaliņu pigmentācijas dēļ caurvij sarkanbalti punkti. Masa ir pilnīgi saistīta, tas ir, homogēna, kompakta, bez speķa gabaliņiem, kuru diametrs ir lielāks par 0,5 cm.

—	Smarža. Iekšējo smaržu – mazliet skābenu, maigu un vidēji intensīvu – veido dažādas sastāvdaļas no gaļas gatavināšanas procesa, kā arī pievienoto atļauto garšvielu smarža, taču neviena smarža nedominē.

—	Ēdot jūtams sulīgums un konstantums, desa viegli sakožama, tajā ir maz šķiedru un nav nevēlamu elementu (saistaudu, kaulu fragmentu, gangliju vai cīpslu); kopumā desai ir patīkama garša, tā nav asa.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Gaļai jābūt iegūtai no treknām, jebkura dzimuma balto šķirņu cūkām, taču vīriešu kārtas dzīvniekiem jābūt kastrētiem, to barību pēdējos trijos mēnešos pirms nokaušanas vismaz 75 % sausnā veido mieži, kvieši un rudzi; cūkas nokautas vecumā no 7 līdz 10 mēnešiem, un to dzīvsvars ir no 115 līdz 175 kilogramiem.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Barības izcelsme netiek reglamentēta.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Desu gatavošana, nogatavināšana un žāvēšana obligāti veicama noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Lai iegūtu desu, kuras īpašības norādītas punktā “Produkta apraksts”, būtisks posms, kas cieši saistīts ar noteikto ģeogrāfisko apgabalu, ir ne tikai gatavošanas metode ar tās īpatnībām, bet arī dabiskā žāvēšana.

Ražošanas process ietver šādus posmus šādā secībā.

Vispirms gaļu maksimāli 2 stundas sagatavo ražotnē, kur apkārtējā temperatūra ir zemāka par 12 °C, noņemot liekos taukus un iespējamās cīpslas. Gaļas temperatūrai sagriešanas brīdī jābūt no 0 līdz 2 °C. Smalcinātājmašīnu ripām ir dažāda lieluma atveres. Sarta un achorizado tipa desām ripas atveru diametram jābūt no 8 līdz 16 milimetriem un cular desām – no 18 līdz 26 milimetriem.

Pēc gaļas sasmalcināšanas sajauc atļautās sastāvdaļas un piedevas, līdz izveidojas viendabīga masa, kuru no 12 līdz 36 stundām un 2 līdz 7 °C temperatūrā atstāj dzesēšanas kamerās nostāvēties. Masas pH skaitlim jābūt no 5,5 līdz 6,5.

Pēc nostāvēšanās masu pilda zarnas apvalkā, raugoties, lai tajā neiekļūst gaiss, tad desas nosien ar trīskrāsainu (atkarībā no desas veida tā var būt šādās trijās krāsās: sarkana, melna vai balta) stiepli vai auklu un uzsāk žāvēšanu.

Kopējais žāvēšanas laiks ir vismaz 21 diena sarta tipa desām, 24 dienas achorizado un 40 dienas cular tipa desām, šajā laikā desas sākotnējai masai salīdzinājumā ar gatavo desu jāsamazinās vismaz par 25 %. Šim procesam ir divi posmi: gatavināšana un žāvēšana.

Gatavināšanu veic žāvēšanas kamerās 6–16 °C temperatūrā un 60–85 % relatīvā mitrumā.

Žāvēšana notiek dabiskās žāvētavās tik ilgu laiku, kas aizņem vairāk nekā 40 % no visa gatavināšanās laika.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Reģistrētos uzņēmumos desu var griezt gabalos, šķēlēs vai iepakot.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Uz patēriņam paredzēto Kantimpalosas desu (Chorizo de Cantimpalos) marķējuma un etiķetēm obligāti jābūt norādei “Indicación Geográfica Protegida” un “Chorizo de Cantimpalos”.

Produktam jābūt arī marķētam ar pārbaudes struktūras izdotu kontroletiķeti–bandroli un identificētam ar burtu un ciparu kodu, kuru nodrošina reģistrēts uzņēmums veidā, kas nepieļauj to atkārtotu izmantojumu un nodrošina produkta izsekojamību. Uz minētajām kontroletiķetēm–bandrolēm jābūt norādei “Indicación Geográfica Protegida Chorizo de Cantimpalos”, tās logotipam, kā arī norādei par attiecīgo desas veidu: Sarta, Achorizado vai Cular.

Produktus, kuru pagatavošanā par izejvielu izmanto “Chorizo de Cantimpalos” ar AĢIN, tostarp arī apstrādātus un pārstrādātus produktus, var laist tirgū iepakojumos, kuros minēta atsauce uz minēto norādi “Elaborado con Indicación Geográfica Protegida Chorizo de Cantimpalos” (gatavots, izmantojot “Chorizo de Cantimpalos” ar AĢIN), bet neizmantojot Kopienas logotipu, ja vien “Chorizo de Cantimpalos” ar AĢIN (ja šāds nosaukums apstiprināts) veido vienīgo attiecīgās kategorijas produktu sastāvdaļu. Attiecīgie ražotāji vai pārstrādātāji tiek aicināti paziņot par šo faktu pārbaudes struktūrai.

Ja desa ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Chorizo de Cantimpalos” nav vienīgā produkta sastāvdaļa, aizsargāto apzīmējumu drīkst minēt tikai apstrādes vai pārstrādes rezultātā tapušā produkta sastāvdaļu sarakstā.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Desas ražošanas ģeogrāfisko apgabalu veido turpmāk minēto Segovijas (Segovia) provinces pašvaldību teritorijas:

Abades, Adrada de Pirón, Aldealengua de Pedraza, Arahuetes, Arcones, Armuña (izņemot Carbonero de Ahusín), Basardilla, Bercial, Bernardos, Bernuy de Porreros, Brieva, Caballar, Cabañas de Polendos, Cantimpalos, Carbonero el Mayor, Casla, Collado Hermoso, Cubillo, Encinillas, El Espinar, Escobar de Polendos, Espirido, Gallegos, Garcillán, Ituero y Lama, Juarros de Riomoros, La Lastrilla, La Losa, La Matilla, Labajos, Lastras del Pozo, Marazoleja, Marazuela, Martín Miguel, Marugán, Matabuena, Monterrubio, Muñopedro, Navafría, Navas de Riofrío, Navas de San Antonio, Orejana, Ortigosa del Monte, Otero de Herreros, Palazuelos de Eresma, Pedraza, Pelayos del Arroyo, Prádena, Rebollo, Roda de Eresma, Sangarcía, San Ildefonso vai La Granja, Santa María la Real de Nieva, Santiuste de Pedraza, Santo Domingo de Pirón, Segovia, Sotosalbos, Tabanera la Luenga, Torrecaballeros, Torreiglesias, Torre Val de San Pedro, Trescasas, Turégano, Valdeprados, Valleruela de Pedraza, Valleruela de Sepúlveda, Valseca, Valverde del Majano, Vegas de Matute, Ventosilla y Tejadilla, Villacastín un Zarzuela del Monte.

Šo 72 pašvaldību teritorija veido 40 km platu joslu Gvadarramas kalnu grēdas (Sierra de Guadarrama) ziemeļu nogāzē, un tā aizņem 2 574 kvadrātkilometrus.

Šo ģeogrāfisko apgabalu norobežoja, ņemot vērā, ka tas atrodas augstāk par 900 metriem virs jūras līmeņa un ka desu izstrādājumu ražošanas tradīcija tajā ilgusi vismaz 50 gadu.

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā gada vidējā temperatūra ir zemāka par 12 °C, mērens relatīvais mitrums un gadā ir mazāk par 15 miglainām dienām, un tie ir piemēroti apstākļi desu dabiskai žāvēšanai.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Ražošanas ģeogrāfiskā apgabala reljefa un klimata īpatnības ir labvēlīgas desu dabiskai žāvēšanai, galvenokārt tāpēc, ka apgabals atrodas augstāk par 900 metriem virs jūras līmeņa, tajā valda zema temperatūra, ir mērens relatīvais mitrums un maz miglainu dienu, salīdzinot ar citiem tuvīnajiem apgabaliem.

Šādas īpašības nepiemīt kaimiņu apgabaliem, jo dienvidos atrodas Gvadarramas kalnu grēda – kalnains reģions ar augstākiem kalniem, lielāku vēsumu un mitrumu; ziemeļos atrodas zemāki līdzenumi, kuros ir biežākas miglas, šajā apkārtnē nav arī minēto desu gatavošanas tradīciju.

5.2. Produkta specifika:

Produkta specifiku veido turpmāk minētie aspekti.

—

Noteiktu gaļas gabalu izmantošana: sānu gabali, priekšējā ceturtdaļa, atgriezumi no priekšējiem un pakaļējiem šķiņķiem, atkauloti pakaļējie šķiņķi un atkauloti priekšējie šķiņķi (no kuriem pirms tam izņemtas šķiedrainās daļas, cīpslas un saistaudi), kas iegūti no cūkām, kuru barībā vismaz 75 % veido graudaugi (mieži, kvieši un rudzi).

—	Smalcinātāju ripu nelielais diametrs.

—	Gaļas masas nostāvēšanās, pirms tās iepildīšanas, kas veicina gaļas un pārējo sastāvdaļu (sāls, piparu, ķiploku …) garšu sajaukšanos laikā, kad veidojas baktēriju flora, kura mazina pH un atvieglo vēlāko žāvēšanas procesu.

—	Vismaz puse no izmantotajiem pipariem ir Pimentón de La Vera, kuriem ir AĢIN.

Iepriekš minētie faktori piešķir desai specifiskas īpašības, piemēram, tajā nav cīpslu, tai ir intensīva sarkana krāsa, desā ir iekrāsojušies mazi speķa gabaliņi, tai stingra konsistence un desa nav garšā asa.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Kantimpalosas desas kvalitāti nosaka rūpīgā gaļas izvēle tās ražošanā. Gaļas masas nostāvēšanās pirms tās iepildīšanas un īpašie gatavināšanas un žāvēšanas apstākļi ģeogrāfiskajā apgabalā, kura atrašanās noteiktā augstumā virs jūras līmeņa un retās miglainās dienas ļauj iegūt galaproduktu, kas ir pienācīgi nogatavināts dabiskos apstākļos.

Galaprodukta kvalitāte nodrošina šai desai reputāciju, ko kopš XX gadsimta sākuma, kad apgabalā aizsākās desas rūpnieciskā ražošana, apliecina daudzās norādes vēstures un literatūras darbos.

1928. un 1933. gada komercdokumentos rodamas norādes par Kantimpalosas desu eksportu uz Meksiku ar brīdinājumu par produkta iespējamo imitāciju.

Pat Nobela prēmijas laureāts literatūrā Kamilo Hosē Sela (Camilo José Cela) savā 1956. gada darbā “Judíos, moros y cristianos” piemin Kantimpalosu, kas ir slavena ar savām desām (“Cantimpalos, famoso por sus chorizos”).

Šī labā reputācija attiecas uz visiem trim desu veidiem, jo tām visām ir līdzīgas organoleptiskās īpašības.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts).

http://www.itacyl.es/opencms_wf/opencms/system/modules/es.jcyl.ita.extranet/elements/galleries/galeria_downloads/calidad/pliegos_IGP/IGP_Chorizo_de_Cantimpalos.pdf

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2010.265.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 265

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	53. sējums 2010. gada 30. septembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2010/C 265/01	Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, attiecībā uz kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	1

2010/C 265/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5886 – Emerson Electric/Chloride Group) ( 1 )	3

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2010/C 265/03	Euro maiņas kurss	4

2010/C 265/04	Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 27 dalībvalstīm, ko piemēro no 2010. gada 1. oktobra(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2008 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))	5

	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EBTA Uzraudzības iestāde
2010/C 265/05	Pasākums nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta nozīmē	6

2010/C 265/06	EBTA valstu paziņotā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma 1.j punktā minēto tiesību aktu (Komisijas Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula))	7

2010/C 265/07	Pasākums nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta nozīmē	8

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3611
JPY	Japānas jena	113,85
DKK	Dānijas krona	7,4517
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86180
SEK	Zviedrijas krona	9,1545
CHF	Šveices franks	1,3295
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,9670
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,570
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	276,15
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7092
PLN	Polijas zlots	3,9743
RON	Rumānijas leja	4,2750
TRY	Turcijas lira	1,9817
AUD	Austrālijas dolārs	1,3999
CAD	Kanādas dolārs	1,3978
HKD	Hongkongas dolārs	10,5607
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8388
SGD	Singapūras dolārs	1,7914
KRW	Dienvidkorejas vona	1 551,99
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,4699
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,1014
HRK	Horvātijas kuna	7,2965
IDR	Indonēzijas rūpija	12 151,22
MYR	Malaizijas ringits	4,1990
PHP	Filipīnu peso	59,752
RUB	Krievijas rublis	41,3725
THB	Taizemes bāts	41,459
BRL	Brazīlijas reāls	2,3247
MXN	Meksikas peso	16,9450
INR	Indijas rūpija	61,1500

Vispārējie mērķi (saraksts)	Mērķi (saraksts)	Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa NOK
Mācību atbalsts (38.–39. pants)	Speciālās mācības (38. panta 1. punkts)	25 %
	Vispārējās mācības (38. panta 2. punkts)	60 %

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2010/C 265/08	Paziņojums par atklātiem konkursiem	9

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2010/C 265/09	Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz dažu veidu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda viengabala cauruļu un caurulīšu importu	10

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2010/C 265/10	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5934 – Veolia Water UK and Veolia Voda/Subsidiaries of United Utilities Group) ( 1 )	17

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2010/C 265/11	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	18

2010/C 265/12	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	23