11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/2

Tiesas (virspalāta) 2010. gada 15. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-271/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 92/50/EEK un Direktīva 2004/18/EK - Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Pašvaldību civildienestā nodarbināto darba ņēmēju uzņēmuma veikta vecuma apdrošināšana - Bez uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā Savienības mērogā veikta tieša līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana sociālo partneru noslēgtā koplīgumā norādītajiem apdrošinātājiem)

2010/C 246/02

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Wilms un D. Kukovec)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — M. Lumma un N. Graf Vitzthum)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvji — B. Weis Fogh un M. C. Pilgaard Zinglersen) un Zviedrijas Karaliste (pārstāvji — A. Falk un M. A. Engman)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai (OV L 209, 1. lpp.) 8. panta, skatīta kopā ar III–VI sadaļu, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.) 20. panta, skatīta kopā ar 23.–55. pantu, pārkāpums — Vietējo pašvaldību un pašvaldības uzņēmumu prakse piešķirt publiskā iepirkuma līgumu saistībā ar kolektīviem vecuma pensiju plāniem slēgšanas tiesības tieši, neuzsākot publisko iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru

Rezolutīvā daļa:

tiktāl, ciktāl tiesības slēgt uzņēmuma veiktas vecuma apdrošināšanas līgumus Koplīguma par atskaitījumiem no bruto darba algas pašvaldību civildienesta darbiniekiem (Tarifvertrag zur Entgeltumwandlung für Arbeitnehmer im kommunalen öffentlichen Dienst) 6. pantā minētajām iestādēm un uzņēmumiem 2004. gadā bez uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā Eiropas Savienības mērogā tieši piešķīra pašvaldību iestādes vai uzņēmumi ar tobrīd vairāk nekā 4 505 darba ņēmējiem, 2005. gadā — pašvaldību iestādes vai uzņēmumi ar tobrīd vairāk nekā 3 133 darba ņēmējiem, ka arī 2006. un 2007. gadā — pašvaldību iestādes vai uzņēmumi ar tobrīd vairāk nekā 2 402 darba ņēmējiem, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, kas līdz 2006. gada 31. janvārim bija paredzēti Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai 8. pantā, to skatot kopā ar III–VI sadaļu, un kopš 2006. gada 1. februāra — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 20. pantā, to skatot kopā ar 23.–55. pantu;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika, Dānijas Karaliste un Zviedrijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 223, 30.08.2008.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/3

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 15. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-573/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 79/409/EEK - Savvaļas putnu aizsardzība - Transponēšanas pasākumi)

2010/C 246/03

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvis — D. Recchia)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri un G. Fiengo)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 1. lpp.) 2., 3., 4., 5., 6., 7., 9., 10., 11., 13. un 18. panta pārkāpums — Nepareiza transpozīcija — Izņēmumi — Prasības

Rezolutīvā daļa:

tā kā tiesiskais regulējums, ar kuru Itālijas tiesību sistēmā transponēta Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību, pilnībā neatbilst šai direktīvai un šīs direktīvas 9. panta transponēšanas sistēma nenodrošina to, ka kompetento Itālijas iestāžu ieviestie izņēmumi atbilst šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem un prasībām, Itālijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 2.–7., 9.–11., 13. un 18. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tai skaitā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 55, 07.03.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/3

Tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 29. jūlija spriedums (Arbeidshof te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Rijksdienst voor Pensioenen/Elisabeth Brouwer

(Lieta C-577/08) (1)

(Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm sociālā nodrošinājuma jomā - Direktīva 79/7/EEK - Pārrobežu darba ņēmēji - Pensiju aprēķināšana)

2010/C 246/04

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Arbeidshof te Antwerpen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Rijksdienst voor Pensioenen

Atbildētāja: Elisabeth Brouwer

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Arbeidshof te Antwerpen — Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīvas par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (OV 1979, L 6, 24. lpp.) 4. panta 1. punkta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, kurā, lai aprēķinātu pārrobežu darba ņēmēju vecuma pensijas, sievietēm ir paredzētas zemākas fiktīvās dienas algas un zemākas dienas algu paušālsummas nekā vīriešiem

Rezolutīvā daļa:

Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru izdienas un vecuma pensiju aprēķins sievietēm pārrobežu darba ņēmējām par laikposmu no 1984. līdz 1994. gadam bija balstīts uz fiktīvajām vidējām dienas algām un/vai vispārējām vidējām algām, kas — par to pašu darbu vai līdzvērtīgu darbu — bija zemākas nekā vīriešiem pārrobežu darba ņēmējiem, ir pretrunā Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīvas par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos 4. panta 1. punktam.

(1) OV C 55, 07.03.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/4

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 15. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-582/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Pievienotās vērtības nodoklis - Direktīva 2006/112/EK - 169.–171. pants - Trīspadsmitā Direktīva 86/560/EEK - 2. pants - Atmaksāšana - Nodokļu maksātājs, kas nav reģistrēts Eiropas Savienībā - Apdrošināšanas darījumi - Finanšu darījumi)

2010/C 246/05

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un M. Afonso)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — I. Rao un S. Hathaway, parstāvji, K. Lasok, QC)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 169., 170. un 171. panta, un Padomes 1986. gada 17. novembra Trīspadsmitās direktīvas 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā (OV L 326, 40. lpp.), 2. panta 1. punkta pārkāpums — Valsts tiesību akti, kas neļauj atgūt priekšnodokli attiecībā uz noteiktiem apdrošināšanas un finanšu darījumiem, kurus ir veicis nodokļu maksātājs, kurš nav reģistrēts Eiropas Kopienā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 69, 21.03.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/4

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 29. jūlija spriedums (VAT and Duties Tribunal, Manchester (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Astra Zeneca UK Limited/Her Majesty's Commissioners of Revenue and Customs

(Lieta C-40/09) (1)

(Sestā PVN direktīva - 2. panta 1. punkts - Jēdziens “preču piegāde un pakalpojumu sniegšana pret atlīdzību” - Sabiedrības mazumtirdzniecības kuponi, ko sabiedrība izsniedz tās darbiniekiem, lai segtu to atalgojuma daļu)

2010/C 246/06

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

VAT and Duties Tribunal, Manchester

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Astra Zeneca UK Limited

Atbildētāji: Her Majesty's Commissioners of Revenue and Customs

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — VAT and Duties Tribunal, Manchester — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 2. panta 1. punkta, 6. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 17. panta 2. punkta interpretācija — Pakalpojuma sniegšanas pret atlīdzību jēdziens — Mazumtirdzniecības kuponu nodošana darbinieka rīcībā atbilstoši viņa darba līgumam un kura vērtības daļa tiek kvalificēta kā darba samaksa

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, ko groza Padomes 1995. gada 10. aprīļa Direktīva 95/7/EK, 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sabiedrības mazumtirdzniecības kupona, kurš ir iegādāts par cenu, kas ietver pievienotās vērtības nodokli, izsniegšana tās darbiniekiem, tiem atsakoties no sava atalgojuma daļas, ir pakalpojumu sniegšana pret atlīdzību šīs normas izpratnē.

(1) OV C 90, 18.04.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/5

Tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 29. jūlija spriedums — Grieķijas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta C-54/09 P) (1)

(Apelācija - Lauksaimniecība - Vīna tirgus kopīgā organizācija - Atbalsts vīna dārzu pārstrukturēšanai un pārveidei - Regula (EK) Nr. 1493/1999 - Galīgā finanšu asignējumu sadalījuma dalībvalstīm noteikšana - Regula (EK) Nr. 1227/2000 - 16. panta 1. punkts - Termiņš - Saistošs raksturs)

2010/C 246/07

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grieķijas Republika (pārstāvji — I. Chalkias un M. Tassopoulou)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija (pārstāvji — H. Tserepa-Lacombe un F. Jimeno Fernández)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 11. decembra spriedumu lietā Grieķija/Komisija T-339/06, ar kuru Pirmās instances tiesa ir noraidījusi prasību atcelt Komisijas 4. oktobra Lēmumu 2006/669/EK, ar ko 2006. finanšu gadam nosaka galīgo finansiālo asignējumu sadalījumu dalībvalstīm par noteikta lieluma platību hektāros, ņemot vērā vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidi saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1493/1999 (izziņots ar Nr. C(2006) 4348) (OV L 275, 62. lpp.), attiecībā uz sadalījumu, ko tā nosaka hektāru apmēram un galīgam finansiālajam asignējumam Grieķijai

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 82, 04.04.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/5

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 15. jūlija spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Alexander Hengartner, Rudolf Gasser/Landesregierung Vorarlberg

(Lieta C-70/09) (1)

(Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos - Medību iecirkņa iznomāšana - Reģionālais nodoklis - “Saimnieciskās darbības” jēdziens - Vienlīdzīgas attieksmes princips)

2010/C 246/08

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Alexander Hengartner un Rudolf Gasser

Atbildētāja: Landesregierung Vorarlberg

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgerichtshof (Austrija) — EKL 43. panta interpretācija — Saimnieciskās darbības jēdziens — Medības, kam ir sporta raksturs un nav peļņas gūšanas mērķa — Medību produkcijas pārdošana, lai daļēji segtu ar medībām saistītos izdevumus — Labuma neesamība

Rezolutīvā daļa:

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, kas parakstīts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā, noteikumi pieļauj, ka kādas līgumslēdzējas puses pilsonim otras līgumslēdzējas puses teritorijā kā pakalpojumu saņēmējam tiek piemērots režīms, kas atšķiras no tā, kas paredzēts personām, kuru galvenā dzīvesvieta ir minētajā teritorijā, Savienības pilsoņiem, kā arī personām, kuras tām ir pielīdzinātas saskaņā ar Savienības tiesībām, ņemot vērā tā nodokļa iekasēšanu, kas jāmaksā par pakalpojumu sniegšanu, piemēram, par medību tiesību nodošanu.

(1) OV C 102, 01.05.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/6

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 15. jūlija spriedums (Cour de cassation (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bâtiments et Ponts Construction SA, WISAG Produktionsservice GmbH, agrāk — ThyssenKrupp Industrieservice GmbH/Berlaymont 2000 SA

(Lieta C-74/09) (1)

(Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumi - Direktīva 93/37/EEK - 24. pants - Izslēgšanas pamati - Pienākumi saistībā ar sociālās apdrošināšanas iemaksu, kā arī nodokļu un nodevu maksājumiem - Pretendentu pienākums reģistrēties, pretējā gadījumā izslēdzot tos - “Reģistrācijas komisija” un tās kompetence - Ārvalstu pretendentu reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestāžu izsniegto apliecību spēkā esamības pārbaude)

2010/C 246/09

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Bâtiments et Ponts Construction SA, WISAG Produktionsservice GmbH, agrāk — ThyssenKrupp Industrieservice GmbH

Atbildētāja: Berlaymont 2000 SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation (Beļģija) — Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, (OV L 199, 54. lpp.) 24. panta otrās daļas, kā arī EKL 49. un 50. panta interpretācija — Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana — Valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj līgumslēdzējai iestādei, pirmkārt, izslēgt pretendentu tāpēc, ka viņš nav reģistrēts šajā valstī, pat tad, ja šis pretendents ir iesniedzis līdzvērtīgas izziņas, ko izsniegušas citas dalībvalsts iestādes un, otrkārt, pārbaudīt šo izziņu spēkā esamību — Šī tiesiskā regulējuma saderība ar iepriekš minētajām Kopienu tiesību normām

Rezolutīvā daļa:

Savienības tiesības ir interpretējamas tādējādi, ka tās nav pret tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā citā dalībvalstī reģistrētam uzņēmumam, lai saņemtu tiesības slēgt līgumu līgumslēdzējas iestādes dalībvalstī, ir paredzēts pienākums šajā pēdējā minētajā dalībvalstī būt reģistrācijas, kas saistīta ar Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu piešķiršanas procedūras, 24. panta pirmajā daļā uzskaitīto izslēgšanas pamatu neesamību, [apliecības] turētājam, ar nosacījumu, ka šāds pienākums neizraisa nedz uzņēmuma dalības attiecīgajā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā aizkavēšanu, nedz arī pārmērīgas administratīvās izmaksas un ka tās mērķis ir tikai pārbaudīt ieinteresētās personas profesionālo kvalifikāciju šīs normas izpratnē;

Savienības tiesības ir interpretējami tādējādi, ka tās ir pret tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru citas dalībvalsts uzņēmumam šīs pēdējās minētās dalībvalsts nodokļu un sociālo iestāžu izsniegto sertifikātu pārbaude ir uzticēta iestādei, kura nav līgumslēdzēja iestāde:

—	ja šo iestādi veido lielākoties personas, kuras iecēlušas provinces, kurā norisinās attiecīgā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra, būvniecības nozares darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošas organizācijas, un

—	ja šīs pilnvaras attiecas uz minēto sertifikātu spēkā esamības pārbaudi pēc būtības.

(1) OV C 102, 01.05.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/6

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 29. jūlija spriedums (Juzgado de lo Social Único de Algeciras (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Federación de Servicios Públicos de la UGT (UGT-FSP)/Ayuntamiento de la Línea de la Concepción, María del Rosario Vecino Uribe, Ministerio Fiscal

(Lieta C-151/09) (1)

(Uzņēmumu īpašnieku maiņa - Direktīva 2001/23/EK - Darba ņēmēju tiesību aizsardzība - Darba ņēmēju pārstāvji - Uzņēmuma, kuram mainījušies īpašnieki, autonomija)

2010/C 246/10

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social Único de Algeciras

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Federación de Servicios Públicos de la UGT (UGT-FSP)

Atbildētājs: Ayuntamiento de la Línea de la Concepción, María del Rosario Vecino Uribe, Ministerio Fiscal

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu lēmumu — Juzgado de lo Social Único de Algeciras — Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā 6. panta 1. punkta interpretācija — Pienākums saglabāt uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības, kas pēc īpašnieka maiņas saglabājuši savu autonomiju, darbinieku pārstāvju statusu un funkcijas — Autonomijas jēdziens

Rezolutīvā daļa:

Ekonomiska vienība, kurai ir mainījušies īpašnieki, saglabā savu autonomiju Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā 6. panta 1. punkta nozīmē, ja pilnvaras, kas ir piešķirtas šīs vienības atbildīgajām personām, lai relatīvi brīvā un neatkarīgā veidā organizētu darbu šajā vienībā, veicot tās ekonomiska rakstura darbību, un, konkrētāk, pilnvaras izdot rīkojumus un instrukcijas, uzdot darbus pakļautajiem darbiniekiem, kuri ietilpst attiecīgajā vienībā, kā arī lemt par tās rīcībā nodoto materiālo līdzekļu izmantošanu, tam notiekot bez tiešas iejaukšanās no darba devēja organizācijas citu struktūru puses, būtībā paliek īpašumtiesību saņēmēja organizācijas struktūras ietvaros nemainīgas.

Tas, ka ir vienkārši notikusi visaugstāko vadītāju maiņa, nevar pats par sevi ietekmēt vienības, kurai mainījušies īpašnieki, autonomiju, ja vien šiem jaunajiem augstākajiem vadītājiem nav pilnvaru tieši organizēt šo darbinieku darbību minētajā vienībā un pieņemt lēmumus šo darbinieku tiešo vadītāju vietā šīs vienības ietvaros.

(1) OV C 167, 18.07.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/7

Tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 29. jūlija spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Dyrektor Izby Skarbowej w Białymstoku/Profaktor Kulesza, Frankowski, Jóźwiak, Orłowski spółka jawna w Białymstoku, agrāk — Profaktor Kulesza, Frankowski, Trzaska spółka jawna w Białymstoku

(Lieta C-188/09) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - PVN - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Tiesību uz nodokļa atskaitīšanu summas samazināšana pienākuma lietot kases aparātu neizpildes gadījumā)

2010/C 246/11

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Dyrektor Izby Skarbowej w Białymstoku

Atbildētājs: Profaktor Kulesza, Frankowski, Jóźwiak, Orłowski spółka jawna w Białymstoku, agrāk — Profaktor Kulesza, Frankowski, Trzaska spółka jawna w Białymstoku

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Naczelny Sąd Administracyjny — Padomes 1967. gada 11. aprīļa Pirmās direktīvas 67/227/EEK par dalībvalstu tiesību aktu par apgrozījuma nodokļiem saskaņošanu (OV 71, 1301. lpp.) 2. panta pirmās un otrā daļas, kā arī Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopējā pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 2. panta, 10. panta 1. un 2. punkta, 17. panta 1. un 2. punkta, 27. panta 1. punkta un 33. panta 1. punkta interpretācija — Šo noteikumu saderīgums ar valsts tiesisko regulējumu, kurā paredzēts obligāti lietot kases aparātus, PVN maksātājiem slēdzot pārdošanas darījumus ar šī nodokļa nemaksātājiem, nosakot par šī pienākuma neizpildi sankciju, kas izpaužas kā tiesību samazināt maksājamā nodokļa summu par 30 % no nodokļa summas zaudēšana

Rezolutīvā daļa:

kopējai pievienotās vērtības nodokļa sistēmai, kas definēta Padomes 1967. gada 11. aprīļa Pirmās direktīvas 67/227/EEK par dalībvalstu tiesību aktu par apgrozījuma nodokļiem saskaņošanu 2. panta 1. un 2. punktā un Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kura grozīta ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Direktīvu 2004/7/EK, 2. pantā un 10. panta 1. un 2. punktā, kā arī 17. panta 1. un 2. punktā, nav pretrunā tas, ka dalībvalsts uz laiku ierobežo tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu summu nodokļa maksātājiem, kuri nav ievērojuši formalitāti grāmatvedības uzskaitē reģistrēt savus pārdošanas darījumus, ar nosacījumu, ka ar šādi paredzēto sankciju tiek ievērots samērīguma princips;

tādi noteikumi kā 2004. gada 11. marta Likuma par pievienotās vērtības nodokli precēm un pakalpojumiem (ustawa o podatku od towarów i usług) 111. panta 1. un 2. punktā esošie nav “īpaši atkāpes pasākumi”, kuru mērķis ir novērst dažus nodokļu nemaksāšanas vai apiešanas veidus Sestās direktīvas 77/388, kura grozīta ar Direktīvu 2004/7, 27. panta 1. punkta izpratnē;

3)	Sestās direktīvas 77/388, kura grozīta ar Direktīvu 2004/7, 33. pants nav šķērslis tam, lai saglabātu tādus noteikumus kā 2004. gada 11. marta Likuma par pievienotās vērtības nodokli precēm un pakalpojumiem 111. panta 1. un 2. punktā esošie.

(1) OV C 193, 15.08.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/8

Tiesas (septītā palāta) 2010. gada 29. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Austrijas Republika

(Lieta C-189/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/24/EK - Privātās dzīves aizsardzība - Datu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu, saglabāšana - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2010/C 246/12

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Balta un B. Schöfer)

Atbildētāja: Austrijas Republika (pārstāvis — E. Riedl)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Eiropas Savienības Padome

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu tiesību aktu nepieņemšana vai nepaziņošana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvas 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem Direktīvā 2002/58/EK (OV L 105, 54. lpp.) prasības

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvas 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem Direktīvā 2002/58/EK prasības, Austrijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Austrijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 180, 01.08.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/8

Tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 29. jūlija spriedums — Anheuser-Busch, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Budějovický Budvar, národní podnik

(Lieta C-214/09 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - Vārdiskas preču zīmes “BUDWEISER” reģistrācijas pieteikums - Iebildumi - Minētās regulas 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts - Starptautiskas agrākas vārdiskas un grafiskas preču zīmes “BUDWEISER” un “Budweiser Budvar” - Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana - Šīs pašas regulas 43. panta 2. un 3. punkts - Pierādījumu iesniegšana “laikus” - Agrākās preču zīmes atjaunošanas apliecība - Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkts)

2010/C 246/13

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Anheuser-Busch, Inc (pārstāvji — V. von Bomhard un B. Goebel, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral), Budějovický Budvar, národní podnik (pārstāvis — K. Čermák, advokát)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 25. marta spriedumu lietā T-191/07 Anheuser-Busch/ITSB — Anheuser-Busch, Inc. c/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasību par tiesību akta atcelšanu, ko bija cēlis vārdiskas preču zīmes “BUDWEISER” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. klasē, reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2007. gada 20. marta lēmumu lietā R 299/2006-2, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzība par Iebildumu nodaļas lēmumu, ar kuru atteikta minētās preču zīmes reģistrācija saistībā ar iebildumiem, ko iesniedzis starptautisku grafisku un vārdisku preču zīmju “BUDWEISER” un “Budweiser Budvar” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 31. un 32. klasē, īpašnieks

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Anheuser-Busch Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 193, 15.08.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/9

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 15. jūlija spriedums (Vestre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Skatteministeriet/DSV Road A/S

(Lieta C-234/09) (1)

(Kopienas Muitas kodekss - Regula (EEK) Nr. 2913/92 - 204. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Regula (EEK) Nr. 2454/93 - 859. pants - Ārējā tranzīta procedūra - Licencēts sūtītājs - Muitas parāda rašanās - Tranzīta pavaddokuments neesošām precēm)

2010/C 246/14

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Vestre Landsret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Skatteministeriet

Atbildētājs: DSV Road A/S

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Vestre Landsret — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 1. panta un 4. panta 9. un 10. punkta, kā arī. 92., 96. un 204. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Licencēts sūtītājs, kas kļūdas pēc izveidojis divus tranzīta dokumentus attiecībā uz vienu un to pašu kravu Jaunajā datorizētajā tranzīta sistēmā (NSTI), tādējādi piešķirot vienai preču kravai divus atšķirīgus kustības atsauces numurus — Muitas parāda rašanās, neesot iespējai pārbaudīt Kopienas ārējā tranzīta procedūru, uzrādot preces galamērķa muitas iestādē — Muitas nodokļa iekasēšana par precēm, kas ir deklarētas, taču fiziski nepastāv

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regulu (EK) Nr. 648/2005, 204. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams saistībā ar tādu situāciju, kāda ir pamata prāvā un kurā licencēts nosūtītājs kļūdas pēc ir sācis lieku tranzīta procedūru saistībā ar vienām un tām pašām precēm, līdz ar to šī procedūra attiecas uz neesošām precēm un līdz ar to saskaņā ar minēto tiesību normu muitas parāds nevar rasties.

(1) OV C 205, 29.08.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/9

Tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 29. jūlija spriedums (Augstākās Tiesas Senāta (Latvijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SIA Pakora Pluss/Valsts ieņēmumu dienests

(Lieta C-248/09) (1)

(Akts par pievienošanos Eiropas Savienībai - Muitas savienība - Pārejas pasākumi - Laišana brīvā apgrozībā, atbrīvojot no muitas nodokļiem - Preces, kuras Latvijas Republikas pievienošanās brīdī tika transportētas paplašinātajā Kopienā - Eksporta formalitātes - Ievedmuitas nodokļi - PVN)

2010/C 246/15

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākās Tiesas Senāts

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: SIA Pakora Pluss

Atbildētājs: Valsts ieņēmumu dienests

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Augstākās tiesas Senāts — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.), 4. panta 10. punkta, Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.), 448. panta, kā arī 2003. gada Pievienošanās akta IV pielikuma 5. nodaļas 1. punkta interpretācija — Automašīnas ievešana pa jūru — Laišana brīvā apgrozībā, atbrīvojot no muitas nodokļiem un citiem muitas pasākumiem, kas piemērojami precēm, kuras pievienošanās dienā paplašinātajā Kopienā tiek transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau veiktas eksporta formalitātes

Rezolutīvā daļa:

Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, IV pielikuma 5. nodaļas 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka, lai pārliecinātos, vai tajā minētās eksporta formalitātes ir izpildītas, nav nozīmes, vai ir veiktas Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Komisijas 2000. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2787/2000, 448. pantā paredzētās darbības, pat ja ir ticis noformēts kravas saraksts;

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 82/97, un Regula Nr. 2454/93, kas grozīta ar Regulu Nr. 2787/2000, ir piemērojamas jaunajām dalībvalstīm no 2004. gada 1. maija, tomēr izslēdzot iespēju atsaukties uz Pievienošanās akta IV pielikuma 5. nodaļas 1. punktā paredzēto režīmu, ja attiecībā uz precēm, kuras brīdī, kad jaunās dalībvalstis pievienojās Savienībai, tika transportētas paplašinātajā Kopienā, nav izpildītas tajā paredzētās izvešanas formalitātes;

3)	Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 82/97, 4. panta 10. punkts ir interpretējams tādējādi, ka ievedmuitas nodokļos neietilpst par preču ievešanu maksājamais pievienotās vērtības nodoklis;

4)	gadījumā, kad prece tiek ievesta, pievienotās vērtības nodoklis ir jāmaksā personai vai personām, ko dalībvalsts, kurā preces ir ievestas, noteikusi vai atzinusi par atbildīgām.

(1) OV C 220, 12.09.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/10

Tiesas (otrā palāta) 2010. gada 15. jūlija spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bianca Purrucker/Guillermo Vallés Pérez

(Lieta C-256/09) (1)

(Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija, spriedumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību - Regula (EK) Nr. 2201/2003 - Pagaidu vai drošības pasākumi - Atzīšana un izpilde)

2010/C 246/16

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Bianca Purrucker

Atbildētājs: Guillermo Vallés Pérez

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — Padomes 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 1. lpp.) 3. nodaļas interpretācija — Minētajā regulā paredzēto atzīšanas un izpildes noteikumu piemērošana pagaidu pasākumam, ar kuru bērna aprūpes tiesības ir piešķirtas viņa tēvam un izdots rīkojums par bērna, ko citā dalībvalstī aiztur viņa māte, atdošanu atpakaļ tēvam

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 21. un nākamie panti nav piemērojami attiecībā uz uzraudzības tiesībām noteiktiem pagaidu pasākumiem, uz kuriem attiecas minētās regulas 20. pants.

(1) OV C 220, 12.09.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/11

Tiesas (astotā palāta) 2010. gada 15. jūlija spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gaston Schul BV/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-354/09) (1)

(Kopienas Muitas kodekss - 33. pants - Preču muitas vērtība - Muitas nodokļa iekļaušana - Piegādes nosacījums “Delivered Duty Paid”)

2010/C 246/17

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Gaston Schul BV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Priekšmets

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 33. panta pirmās daļas un f) punkta un 220. panta interpretācija — Muitas vērtība — Līgums, kurā ir piegādes nosacījums “Delivered Duty Paid” un kurš noslēgts, uzskatot, ka muitas nodoklis nav maksājams — Nenorādīta summa — Neiekļaušana vai iekļaušana muitas vērtībā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 33. pantā minētais nosacījums, saskaņā ar kuru ievedmuitas nodoklim ir jābūt “uzrādītam atsevišķi” no cenas, kas faktiski samaksāta vai maksājama par ievestajām precēm, ir izpildīts, ja līgumslēdzējas puses ir vienojušās, ka šīm precēm būs DDP (“Delivered Duty Paid”) piegāde, un ir iekļāvušas šo norādi muitas deklarācijā, bet sakarā ar kļūdu attiecībā uz minēto preču preferenciālo izcelsmi nav norādījušas ievedmuitas nodokļa summu.

(1) OV C 282, 21.11.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/11

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 15. jūlija spriedums (Baranya Megyei Bíróság (Ungārijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Pannon Gép Centrum Kft/APEH Központi Hivatal Hatósági Főosztály Dél-dunántúli Kihelyezett Hatósági Osztály

(Lieta C-368/09) (1)

(Sestā PVN direktīva - Direktīva 2006/112/EK - Tiesības uz iepriekš samaksāta nodokļa atskaitīšanu - Valsts tiesiskais regulējums, kurā par kļūdainām ziņām rēķinā paredzēts sodīt ar atskaitīšanas tiesību zaudēšanu)

2010/C 246/18

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Baranya Megyei Bíróság

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Pannon Gép Centrum Kft

Atbildētājs: APEH Központi Hivatal Hatósági Főosztály Dél-dunántúli Kihelyezett Hatósági Osztály

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Baranya Megyei Bíróság — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 17. panta 1. punkta, 18. panta 1. punkta un 22. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta, kā arī Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīvas 2001/115/EK, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK, lai vienkāršotu, atjauninātu un saskaņotu nosacījumus rēķinu piesūtīšanai attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli (OV L 15, 24. lpp.), interpretācija — Pakalpojumu saņēmēja atskaitījuma tiesību zaudēšana darbu pabeigšanas datuma kļūdainas norādes pakalpojumu sniedzēja izsniegtajā rēķinā dēļ — Valsts tiesiskais regulējums, kurā par jebkuru formālu kļūdu rēķinā paredzēts sodīt ar atskaitījuma tiesību zaudēšanu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 167. pants, 178. panta a) punkts, 220. panta 1. punkts un 226. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums vai prakse, saskaņā ar kuru valsts iestādes atsaka nodokļa maksātājam tiesības atskaitīt no PVN, par kura nomaksu viņš ir atbildīgs, nodokli, kas maksājams vai samaksāts par tam sniegtajiem pakalpojumiem, pamatojoties uz to, ka sākotnējā rēķinā, kas bija nodokļa maksātāja rīcībā nodokļa atskaitīšanas brīdī, ir minēts kļūdains pakalpojumu sniegšanas pabeigšanas datums un ka attiecībā uz vēlāk izlaboto rēķinu un parādzīmi, ar kuru tika atcelts sākotnējais rēķins, nav ievērota turpināta numerācija, ja ir izpildīti nodokļa atskaitīšanas materiālie nosacījumi un pirms attiecīgās iestādes lēmuma pieņemšanas nodokļa maksātājs tai bija iesniedzis izlabotu rēķinu, norādot tajā pareizo pakalpojumu sniegšanas pabeigšanas datumu, pat ja attiecībā uz šo rēķinu un parādzīmi, ar kuru tika atcelts sākotnējais rēķins, nebija ievērota turpināta numerācija.

(1) OV C 11, 16.01.2010.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/12

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 29. jūlija spriedums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs/Isaac International Limited

(Lieta C-371/09) (1)

(Regula (EEK) Nr. 2913/92 - Muitas kodekss - 212.a pants - Regula (EEK) Nr. 2454/93 - 292. pants - Regula (EK) Nr. 88/97 - 14. pants - Antidempinga maksājums - Velosipēdu rāmji)

2010/C 246/19

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Atbildētājs: Isaac International Limited

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (Chancery Division) — Komisijas 1997. gada 20. janvāra Regulas (EK) Nr. 88/97 par atbrīvojumu no antidempinga maksājuma noteiktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importam, kas izriet no paplašinājuma, kuru noteica ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 par antidempinga maksājumu, kas uzlikts ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2474/93 (OV L 17, 17. lpp.), 14. panta c) punkta interpretācija — Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.), 292. panta 3. punkta interpretācija — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (OV L 302, 1. lpp.) 212. panta a) punkta interpretācija — Antidempinga maksājums par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdiem — Nosacījumi noteiktu svarīgu velosipēdu daļu importa atbrīvojumam no antidempinga maksājuma — Atļaujas izmantot konkrētam mērķim iegūšana — Importētājs, kurš nav ieguvis nepieciešamo atļauju, jo nav pārbaudījis Regulas (EK) Nr. 88/97 14. panta c) punkta un Regulas (EEK) Nr. 2454/93 292. panta 3. punkta noteikumu piemērošanas nosacījumus — Acīmredzamas nolaidības jēdziens

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Komisijas 2000. gada 24. jūlija Regulu (EK) Nr. 1602/2000, 292. panta 3. punktā paredzēto procedūru nevar izmantot, lai importētājam, kurš ir dibināts un darbojas divās dalībvalstīs, un importē preces vienā dalībvalstī, pēc tam tās nekavējoties pārvedot uz otru dalībvalsti, atļautu izmantot atbrīvojumu no antidempinga maksājuma saskaņā ar Komisijas 1997. gada 20. janvāra Regulas (EK) Nr. 88/97, ar ko atļauj atbrīvojumu no ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 uzliktā un ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2474/93 paplašinātā antidempinga maksājuma noteiktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importam, 14. panta c) punktu;

saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 2700/2000, 212.a pantu nevar piešķirt atbrīvojumu no antidempinga maksājuma importētajam, kurš nav saņēmis vajadzīgo atļauju, lai izmantotu Regulas Nr. 88/97 14. panta c) punktā paredzēto atbrīvojumu no šāda maksājuma.

(1) OV C 267, 07.11.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/13

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 29. jūlija spriedums (Tribunal de commerce de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Françoise-Eléonor Hanssens-Ensch (Agenor SA maksātnespējas administratore)/Eiropas Kopiena

(Lieta C-377/09) (1)

(EKL 235. pants un 288. panta otrā daļa - Tiesas kompetence izskatīt pret Eiropas Kopienu celto prasību sakarā ar ārpuslīgumisko atbildību - Prasība par saistību kompensēšanu Beļģijas Sabiedrību kodeksa 530. panta 1. punkta izpratnē - Prasība pret Eiropas Kopienu, ko cēlis sabiedrības ar ierobežotu atbildību maksātnespējas administrators - Valstu tiesu kompetence izskatīt šādu prasību)

2010/C 246/20

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de commerce de Bruxelles (Beļģija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Françoise-Eléonor Hanssens-Ensch (Agenor SA maksātnespējas administratore)

Atbildētāja: Eiropas Kopiena

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal de commerce de Bruxelles — EK līguma 288. panta otrās daļas interpretācija — Prasība sakarā ar atbildību, ko maksātnespējas administrators cēlis pret Eiropas Kopienu būtiskas kļūdas dēļ, ko tā esot pieļāvusi komercsabiedrības faktiskā pārvaldībā un kas esot sekmējusi tās maksātnespēju — Tiesas kompetence izskatīt prasību sakarā ar ārpuslīgumisko atbildību, kas pamatota ar maksātnespējas procedūru reglamentējošu valsts tiesību normu piemērošanu

Rezolutīvā daļa:

Pret Kopienu vērsta prasība sakarā ar ārpuslīgumisko atbildību, pat, ja tā ir pamatota ar valsts tiesību normām, kas veido īpašu tiesisko režīmu, kurš atšķiras no attiecīgās dalībvalsts parastā tiesiskā regulējuma civiltiesiskās atbildības jomā, saskaņā ar EKL 235. pantu, aplūkotu kopsakarā ar EKL 288. panta otro daļu, neietilpst valsts tiesu kompetencē.

(1) OV C 312, 19.12.2009.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/13

Tiesas (sestā palāta) 2010. gada 15. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-512/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/66/EK - Baterijas un akumulatori, un bateriju un akumulatoru atkritumi - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2010/C 246/21

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — I. Dimitriou un A. Margeli)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvis — N. Dafniou)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 1. lpp.), prasības

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK, prasības, Grieķijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 37, 13.02.2010.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/14

Tiesas (septītā palāta) 2010. gada 29. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-513/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/66/EK - Baterijas un akumulatori, kā arī bateriju un akumulatoru atkritumi - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2010/C 246/22

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Peere un A. Marghelis)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvis — T. Materne)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana vai nepaziņošana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 1. lpp.), prasības

Rezolutīvā daļa:

nepieņemot paredzētajā termiņā normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK, prasības, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 37, 13.02.2010.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/14

Tiesas (astotā palāta) 2010. gada 29. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Igaunijas Republika

(Lieta C-515/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/21/EK - Ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošana - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2010/C 246/23

Tiesvedības valoda — igauņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Marghelis un K. Saaremäel-Stoilov)

Atbildētāja: Igaunijas Republika (pārstāvis — L. Uibo)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana vai nepaziņošana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvas 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK (OV L 102, 15. lpp.) prasības

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvas 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK prasības, Igaunijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Igaunijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 63, 13.03.2010.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/14

Tiesas (septītā palāta) 2010. gada 29. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-6/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/46/EK - Sabiedrību tiesības - Sabiedrību gada pārskati un konsolidētie pārskati - Valsts transpozīcijas pasākumu neveikšana vai to nepaziņošana)

2010/C 246/24

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Braun un L. de Schietere de Lophem)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji — M. Jacobs un J.-C. Halleux)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana vai nepaziņošana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/46/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 224, 1. lpp.), prasības

Rezolutīvā daļa:

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/46/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 80, 27.03.2010.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/15

Tiesas (septītā palāta) 2010. gada 15. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-8/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/46/EK - Sabiedrību gada pārskati un konsolidētie pārskati - Pilnīgas transponēšanas noteiktajā termiņā neesamība)

2010/C 246/25

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Braun un L. de Schietere de Lophem)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvis — C. Schiltz)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/46/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, prasības, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 80, 27.03.2010.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/15

Tiesas (astotā palāta) 2010. gada 29. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-19/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Regulas (EK) Nr. 273/2004 un Nr. 111/2005 - Narkotisko vielu prekursori - Kontrole un uzraudzība Savienības ietvaros - Tirdzniecības starp Kopienu un trešām valstīm uzraudzība - Sankcijas)

2010/C 246/26

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Oliver un S. Mortoni)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri, pārstāvis, un S. Fiorentino, avvocato dello Stato)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem (OV L 47, 1. lpp.) 12. panta un Padomes 2004. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm (OV L 22, 1. lpp.), 31. panta prasības

Rezolutīvā daļa:

neveicot valsts pasākumus, kas vajadzīgi, lai ieviestu, pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem 12. pantu un, otrkārt, Padomes 2004. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm, 31. pantu, Itālijas Republika nav izpildījusi šajās regulās paredzētos pienākumus;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 80, 27.03.2010.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/16

Tiesas (astotā palāta) 2010. gada 29. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-35/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/21/EK - Vides aizsardzība - Atkritumu apsaimniekošana - Kalnrūpniecība - Netranspozīcija noteiktajā termiņā)

2010/C 246/27

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Marghelis un J. Sénéchal)

Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un S. Menez)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvas 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK prasības (OV L 102, 15. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvas 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK prasības, Francijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 80, 27.03.2010.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/16

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 18. marta spriedumu lietā T-94/08 Centre de Coordination Carrefour/Komisija 2010. gada 21. maijā iesniedza Centre de Coordination Carrefour SNC

(Lieta C-254/10)

()

2010/C 246/28

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Centre de Coordination Carrefour SNC (pārstāvji — X. Clarebout, C. Docclo un M. Pittie, avocats)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

—

līdz ar to atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	tā rezultātā vai nu nosūtīt lietu Vispārējai tiesai, lai tā to izskatītu no jauna;

—	vai arī pašai pieņemt galīgo nolēmumu, apmierinot apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumus, kas tika izteikti pirmajā instancē, un atceļot apstrīdēto lēmumu (1);

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza piecus pamatus.

Ar savu pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Vispārējā tiesa netika izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā, pirmkārt, tika nospriedusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam nav intereses celt prasību pret apstrīdēto lēmumu, jo nav spēkā esošas vienošanās saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, un, otrkārt, ka prasības pieņemamība nav atkarīga no tā, vai ir spēkā esoša vienošanās. Tā kā šāds pamatojums ir pretrunīgs, Vispārējā tiesa nevarēja vienlaicīgi secināt, ka nav intereses celt prasību sakarā ar to, ka nav spēkā esošas vienošanās, un ka šāda vienošanās nav nozīmīga, novērtējot prasības pieņemamību.

Ar savu otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa tika sagrozījusi tai iesniegtos faktus, neņemot vērā Beļģijas tiesību aktus, kas attiecas uz koordinācijas centriem, kļūdaini interpretējot 1982. gada 30. decembra Karalisko dekrētu Nr. 187 par koordinācijas centru izveidošanu (2), sagrozot tā apjomu un neņemot vērā Beļģijas tiesību avotu hierarhiju. Attiecīgais karaliskais dekrēts būtībā ir speciālo pilnvaru dekrēts, kuram Beļģijas tiesību sistēmā ir tāds pats juridiskais spēks kā likumam, un tas visu laiku bija piemērojams saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzēju, kuram līdz ar to ir vienošanās uz desmit gadiem.

Ar savu trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza to, ka Vispārējā tiesa tika pārkāpusi spēkā stājušos Tiesas 2006. gada 22. jūnija spriedumu apvienotajās lietās C-182/03 un C-217/03 Beļģija un Forum 187/Komisija tiktāl, ciktāl tā uzskatīja, ka ar šo spriedumu veiktās apstrīdētā lēmuma atcelšanas sekas ir tādas, ka esot aizliegts atjaunot koordinācijas centru vienošanās no apstrīdētā lēmuma paziņošanas brīža. Tomēr Tiesa atcēla apstrīdēto lēmumu tieši tādēļ, ka nebija paredzēti adekvāti pārejas periodi koordinācijas centriem, kuru vienošanās atjaunošanas pieteikumi vēl nebija izskatīti uz šīs paziņošanas datumu vai kuru vienošanās beidzās apstrīdētā lēmuma paziņošanas datumā vai nedaudz pēc tā.

Ar savu ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai to, ka tā ir pārkāpusi jēdzienu “interese celt prasību”, jo tā tika nospriedusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja celtā prasība nevarēja ar savu rezultātu tam sniegt labumu, jo nav skaidrs, vai Beļģijas iestādes atzīst apelācijas sūdzības iesniedzēja koordinācijas centru statusa spēkā uzturēšanu pēc 2005. gada 31. decembra apstrīdētā lēmuma atcelšanas gadījumā. Tomēr, pirmkārt, Beļģijas iestādēm šajā gadījumā nav nekādas rīcības brīvības un vienošanās ir jāpiešķir uz desmit gadiem Karaliskajā dekrētā Nr. 187 paredzēto kritēriju izpildīšanas gadījumā. Otrkārt, Vispārējā tiesa pati pārsūdzētajā spriedumā tika nospriedusi, ka Beļģijas iestādes netika izslēgušas to, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam tiek piešķirts attiecīgais režīms, kas ilgst pēc 2005. gada 31. decembra, un nolēma tam nepiemērot sankcijas, jo nav ticis pieņemts galīgais lēmums sakarā ar tā prasību.

Ar savu piekto un pēdējo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs visbeidzot apgalvo, ka Vispārēja tiesa tika pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka pagaidu pasākumam nevar būt ar atpakaļejošs spēks. Nav reti gadījumi, kad pārejas periods sākas no kāda pagājuša datuma, it īpaši nodokļu jomā.

(1) Komisijas 2007. gada 13. novembra Lēmums par atbalsta shēmu, ko Beļģija īstenojusi Beļģijā dibinātu koordinācijas centru atbalstam un ar ko groza Lēmumu 2003/757/EK (OV L 90, 7. lpp.).

(2) 1983. gada 13. janvāraMoniteur belge, 502. lpp.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 27. maijā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) — Döhler Neuenkirchen GmbH/Hauptzollamt Oldenburg

(Lieta C-262/10)

()

2010/C 246/29

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof (Vācija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Döhler Neuenkirchen GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Oldenburg

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 1992. gada 20. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/1992 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1) 204. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas attiecas arī uz tādu pienākumu neizpildi, kuri ir jāpilda tikai pēc attiecīgās piemērojamās muitas procedūras pabeigšanas, kā gadījumā, kad procedūras ievešanas pārstrādei neuzlikšanas sistēmas ietvaros ievestas preces, kas ir tikušas daļēji eksportētas iekļaujoties termiņā, pienākuma 30 dienu laikā pēc procedūras pabeigšanas iesniegt norēķinu uzraudzības muitas iestādē neizpildes rezultātā rodas muitas parāds par visām ievestajām precēm, par kurām bija jāiesniedz norēķins, ja vien nav iestājušies apstākļi, kas paredzēti Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2), 859. panta 9. punktā, kas grozīts ar Komisijas 2001. gada 4. maija Regulas (EK) Nr. 993/2001 (3) 1. panta 30. punktu?

(1) OV L 302, 1. lpp.

(2) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.).

(3) Komisijas 2001. gada 4. maija Regulas (EK) Nr. 993/2001, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 141, 1. lpp.).

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 2. jūnijā iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Residex Capital IV CV/Gemeente Rotterdam

(Lieta C-275/10)

()

2010/C 246/30

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Residex Capital IV CV

Atbildētāja: Gemeente Rotterdam

Prejudiciālais jautājums

Vai valsts tiesām atbilstoši EKL 88. panta 3. punkta (tagad — LESD 108. panta 3. punkta) pēdējam teikumam tādā gadījumā kā šī lieta — kurā prettiesiskais atbalsta pasākums ir īstenots tādējādi, ka galvojuma pārņemšanas rezultātā attiecībā pret kreditoru, kredīta ņēmējs ir saņēmis kredītu, kāds tam parastos tirgus apstākļos nebūtu pieejams, — saistībā ar pienākumu novērst šī prettiesiskā atbalsta pasākuma sekas, ir jāatsauc vai vismaz tās ir tiesīgas atsaukt galvojumu, pat ja vienlaikus netiek atsaukts kredīts, kas piešķirts, pamatojoties uz šo galvojumu?

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 3. jūnijā iesniedza Handelsgericht Wien (Austrija) — Martin Luksan/Petrus van der Let

(Lieta C-277/10)

()

2010/C 246/31

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Handelsgericht Wien

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Martin Luksan

Atbildētājs: Petrus van der Let

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Savienības tiesību noteikumi autortiesību un blakustiesību jomā, it īpaši Direktīvas 92/100/EEK (1) 2. panta 2., 5. un 6. punkta, Direktīvas 93/83/EEK (2) 1. panta 5. punkta un Direktīvas 2006/116/EK (3) 2. panta 1. punkta noteikumi, skatot tos kopā ar Direktīvas 92/100/EEK 4. pantu, Direktīvas 93/83/EEK 2. pantu un Direktīvas 2001/29/EK (4) 2. un 3. pantu, kā arī 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka reproducēšanas, pārraidīšanas pa satelītu un cita veida izziņošanas tiesību izmantošana publiskošanas veidā saskaņā ar tiesisko regulējumu tieši (sākotnēji) katrā ziņā pieder kinematogrāfiska vai audiovizuāla darba galvenajam režisoram vai citiem dalībvalstu likumdevēja noteiktiem filmu autoriem, nevis — tieši (sākotnēji) un vienīgi — filmu producentiem; vai dalībvalstu tiesību akti, saskaņā ar kuriem darba izmantošanas tiesības saskaņā ar tiesisko regulējumu ir tieši (sākotnēji) piešķirtas vienīgi filmu producentiem, ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu?

Gadījumā, ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša:

2a)

Vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu arī saistībā ar citām tiesībām, kas nav nomas un patapinājuma tiesības, attiecībā uz kinematogrāfiska vai audiovizuāla darba galvenajam režisoram vai citiem dalībvalstu likumdevēja noteiktajiem filmu autoriem piederošām izmantošanas tiesībām 1. jautājuma izpratnē dalībvalstu likumdevējam ir prerogatīva noteikt juridisku prezumpciju par tādu tiesību nodošanu producentiem, un — ja tas tā ir — vai ir jāievēro Direktīvas 92/100/EEK 2. panta 5. un 6. punktā, skatot to kopā ar šīs direktīvas 4. pantu, paredzētie nosacījumi?

2b)

Vai sākotnējās īpašumtiesības attiecībā uz kinematogrāfiska vai audiovizuāla darba galveno režisoru vai citiem dalībvalstu likumdevēja noteiktajiem filmu autoriem ir jāpiemēro arī dalībvalsts likumdevēja piešķirtajām tiesībām uz tādu atbilstošu atlīdzību, kāda ir tā dēvētā “tukšo kasešu atlīdzība” [Leerkassettenvergütung], kas ir paredzēta Austrijas Urheberrechtgesetz [Autortiesību likuma] 42.b pantā, vai tiesībām uz taisnīgu atlīdzību Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē?

Gadījumā, ja atbilde uz 2b. jautājumu ir apstiprinoša:

Vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz darba izmantošanas tiesībām 2. jautājuma izpratnē, kas pieder kinematogrāfiska vai audiovizuāla darba galvenajam režisoram vai citiem dalībvalstu likumdevēja noteiktajiem filmu autoriem, dalībvalstu likumdevējam ir prerogatīva noteikt juridisku prezumpciju par tādu tiesību uz atlīdzību nodošanu filmu producentiem, un — ja tas tā ir — vai ir jāievēro Direktīvas 92/100/EEK 2. panta 5. un 6. punktā, skatot to kopā ar šīs direktīvas 4. pantu, paredzētie nosacījumi?

Gadījumā, ja atbilde uz 3. jautājumu ir apstiprinoša:

Vai tāds dalībvalsts likuma tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru kinematogrāfiska vai audiovizuāla darba galvenajam režisoram vai citiem dalībvalstu likumdevēja noteiktajiem filmu autoriem tiek atzītas tiesības saņemt pusi no likumā noteiktās atlīdzības, tomēr šīs tiesības ir apspriežamas un tāpēc nav neatsaucamas, atbilst Eiropas Savienības tiesību noteikumiem autortiesību un blakustiesību jomā?

(1) Padomes 1992. gada 19. novembra Direktīva 92/100/EEK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV L 346, 61. lpp.).

(2) Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīva 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai (OV L 248, 15. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 22. decembra Direktīva 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem (kodificēta versija) (OV L 372, 12. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.).

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 7. jūnijā iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) — Telefónica de España S.A./Administración del Estado

(Lieta C-284/10)

()

2010/C 246/32

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Telefónica de España S.A.

Atbildētāja: Administración del Estado

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 10. aprīļa Direktīvā 97/13/EK par vispārējo atļauju un individuālo licenču kopēju sistēmu telekomunikāciju pakalpojumu jomā (1) un konkrēti tās 6. pantā dalībvalstīm ir ļauts noteikt pienākumu vispārējas atļaujas saņēmējam maksāt ikgadēju nodevu, kuru aprēķina, pamatojoties uz bruto ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, par kuriem ir piestādīti rēķini attiecīgajā gadā, un kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 0,2 % no tiem, un ar kuru paredzēts segt izmaksas, tostarp administratīvās izmaksas, kas rodas telekomunikāciju regulatīvajai iestādei saistībā ar licenču un vispārējo atļauju sistēmas ieviešanu saskaņā ar 1998. gada 24. aprīļa Telekomunikāciju likuma Nr. 11/1998 71. pantā noteikto?

(1) OV L 117, 15. lpp.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 7. jūnijā iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) — Campsa Estaciones de Servicio S.A./Administración del Estado

(Lieta C-285/10)

()

2010/C 246/33

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Campsa Estaciones de Servicio S.A.

Atbildētāja: Administración del Estado

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 1977. gada 17. maija Sestā Direktīva 77/388/EEK (1) ļauj dalībvalstīm ieviest tiesību aktus, nosakot, ka darījumos starp savstarpēji saistītām pusēm, kur cena ir ievērojami zemāka par atklātā tirgus vērtību, nodokļa aprēķinu bāze nav tā pati, kas saskaņā ar 11.a panta 1. punkta a) apakšpunktu ir vispārēji piemērojama — proti, noteikta kā atlīdzība — paplašinot noteikumu par preču un pakalpojumu izmantošanu pašpatēriņam piemērošanu (kā tas tika darīts ar Likuma par PVN 79. panta 5. punktu, pirms tas tika grozīts ar 29. novembra Likumu Nr. 36/2006), ja nav ievērota Sestās direktīvas 27. pantā noteiktā īpašā kārtība, lai saņemtu atļauju atkāpties no vispārējā noteikuma, jo Spānija šādu atļauju ir saņēmusi vienīgi pēc 2006. gada 15. maija Padomes lēmuma?

(1) Par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 2. jūnijā iesniedza Rechtbank van Koophandel te Dendermonde (Beļģija) — Wamo BVBA/JBC NV un Modemakers Fashion NV

(Lieta C-288/10)

()

2010/C 246/34

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van Koophandel te Dendermonde

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Wamo BVBA

Atbildētāji: JBC NV un Modemakders Fashion NV

Prejudiciālais jautājums

Vai 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK (1), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem, nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kāds ir Wet van 14 juli 1991 betreffende de handelspraktijken en de voorlichting en bescherming van de consument (1991. gada 14. jūlija Likuma par tirdzniecības praksi, kā arī patērētāju informēšanu un aizsardzību) 53. pants, kurā precīzi noteiktos laikos ir aizliegti paziņojumi par cenu samazinājumiem un paziņojumi, kas ļauj noprast cenas samazinājumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 22. lpp.).

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/20

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2010. gada 19. marta spriedumu lietā T-50/05 Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Komisija 2010. gada 10. jūnijā iesniedza European Dynamics SA

(Lieta C-289/10 P)

()

2010/C 246/35

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: European Dynamics SA (pārstāvis — N. Korogiannakis, Attorney at Law)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—

atcelt Komisijas (Nodokļu un muitas ĢD) lēmumu, noraidīt apelācijas sūdzības iesniedzējas piedāvājumu publiskajā iepirkumā TAXUD/2004/AO-004 ar nosaukumu “Akcīzes preču aprites Eiropas Kopienā kontroles telemātikas sistēmu specifikācija, izstrāde, uzturēšana un apkope saskaņā ar akcīzes nodokļa apturēšanas kārtību (EMCS-DEV)” (OV 2004/S 139-118603) un piešķirt citam pretendentam tiesības slēgt publiskā iepirkuma līgumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un pārējos izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē, arī tad, ja šī apelācijas sūdzība tiek noraidīta, kā arī tiesāšanās izdevumus sakarā ar šo apelācijas sūdzību, ja tā ir pamatota.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētais spriedums ir jāatceļ un izvirza šādus apelācijas pamatus:

Pirmkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kļūdaini interpretējot Finanšu regulas 89. panta 1. punktu un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas, pārskatāmības, kā arī brīvas konkurences principus, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas prasības pamatu, saskaņā ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzējai netika sniegta divu veidu tehniskā informācija, kas bija vajadzīgas, lai sagatavotu piedāvājumu aplūkojamā publiskā iepirkumā, proti, konkrētas EMCS specifikācijas, kā arī pirmkods un NCTS dizaina un tehniskā informācija.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka Komisijas sniegtais pamatojums ir devis iespēju apelācijas sūdzības iesniedzējai celt prasību. Konkrētāk, Vispārējā tiesa ir kļūdaini pieņēmusi, ka ĢD TAXUD ir paziņojusi apelācijas sūdzības iesniedzējai pietiekamu informāciju, kas “ļāva prasītājai aizstāvēt savas tiesības un Vispārējai tiesai īstenot savu kontroli”.

Treškārt, Vispārējā tiesa 102.–116. punktā ir maldīgi pieņēmusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav pamatojusi savu apgalvojumu, ka tiesību noslēgt publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas kritēriji esot “vāji un subjektīvi”. Apelācijas sūdzības iesniedzēja, īpaši ņemot vērā pilnīgo neziņu par darba apjomu un iespējamo līgumslēdzējas iestādes prasīto NCTS izmantošanas pakāpi, uzskata, ka ir pārkāpts Finanšu regulas 97. panta 1. punkts un Direktīvas 92/50 (1) 17. panta 1. punkts.

Noslēgumā apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, konstatējot attiecībā uz prasības pamatu par acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas argumenti ir tikai vispārīgi apgalvojumi un tādējādi tā nav parādījusi, vai un kādā veidā apgalvotā maldība ir ietekmējusi piedāvājuma novērtējuma gala rezultātu.

(1) Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai (OV L 209, 1. lpp.).

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/21

Prasība, kas celta 2010. gada 16. jūnijā — Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-301/10)

()

2010/C 246/36

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Pardo Quintillán un A.-A. Gilly)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, saskaņā ar Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (1) 3. panta 1. un 2. punktu un I pielikuma A daļu nenodrošinot atbilstošas kanalizācijas sistēmas Whitburn, kā arī Beckton un Crossness aglomerācijās Londonā, un saskaņā ar Direktīvas 4. panta 1. un 3. punktu, 10. pantu un I pielikuma B daļu nenodrošinot atbilstošu komunālo notekūdeņu no Beckton, Crossness un Modgen komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Londonā attīrīšanu, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK 3. panta 1. un 2. punktu un I pielikuma A daļu Apvienotajai Karalistei ir jānodrošina kanalizācijas sistēmas visām aglomerācijām, kuru cilvēka ekvivalents ir 15 000 un vairāk, vēlākais līdz 2000. gada 31. decembrim, un šīm kanalizācijas sistēmām ir jāatbilst Direktīvas I pielikuma A daļā noteiktajām prasībām. Saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. un 3. punktu un I pielikuma B daļu Apvienotajai Karalistei ir arī jānodrošina, ka komunālos notekūdeņus, kuri nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas atkārtoti attīra vai attīra līdzvērtīgi, vēlākais līdz 2000. gada 31. decembrim — visām novadīšanām no aglomerācijām, kuru cilvēka ekvivalents ir vairāk nekā 15 000, un, ka ūdeņu novadīšana no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām atbilst prasībām par ūdeņu novadīšanu no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām saņemošajos ūdeņos.

Tā kā Apvienotā Karaliste izmanto vienotu kanalizācijas sistēmu gan komunālo notekūdeņu, gan lietus notekūdeņu savākšanai Londonas apkaimē, šai sistēmai ir jābūt projektētai tādējādi, lai nodrošinātu savākto notekūdeņu uzglabāšanu un novadīšanu attīrīšanai atbilstoši Direktīvā noteiktajām prasībām. Apvienotā Karaliste nav nodrošinājusi tādas kanalizācijas sistēmas, kuras ir projektētas un celtas visu to komunālo notekūdeņu savākšanai, kas nāk no attiecīgajām aglomerācijām, un šo notekūdeņu novadīšanu attīrīšanai. Kanalizācijas sistēmai jābūt atbilstošas kapacitātes, ņemot vērā dabīgos klimata apstākļus un piesārņojuma daudzuma izmaiņas dažādos gadalaikos. Apvienotā Karaliste ir pārkāpusi Direktīvā noteiktās prasības, nenodrošinot atbilstošas kanalizācijas sistēmas un attīrīšanas iekārtas Londonas un Whitburn apkaimē un pieļaujot pārmērīga daudzuma neattīrītu notekūdeņu noplūdi apkārtējā vidē.

(1) OV L 135, 40. lpp.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 21. jūnijā iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) — Administración General del Estado/Red Nacional de Ferrocarriles Españoles (RENFE)

(Lieta C-303/10)

()

2010/C 246/37

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Administración General del Estado

Atbildētāja: Red Nacional de Ferrocarriles Españoles (RENFE)

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/81/EEK par akcīzes nodokļu struktūru saskaņošanu attiecībā uz minerāleļļām (1) 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā esošais formulējums “pasažieru un preču dzelzceļa pārvadājumu jomā”, lai noteiktu atbrīvojumu no nodokļa, kuru dalībvalstis šajā jomā drīkst paredzēt, ir jāinterpretē šauri, ņemot vērā tā burtisko redakciju, vai arī turpretim tas jāinterpretē plaši, atbrīvojumu no nodokļa attiecinot arī uz degvielu, kuru izmanto ritošais sastāvs dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai?

(1) OV L 316, 12. lpp.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/22

Prasība, kas celta 2010. gada 22. jūnijā — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-304/10)

()

2010/C 246/38

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. Wilderspin un D. Milanowska)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/82/EK par pārvadātāju pienākumu darīt zināmus datus pasažieriem (1) prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot šos aktus Komisijai, Polijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2004/82 transponēšanai beidzās 2006. gada 5. septembrī.

(1) OV L 261, 24. lpp.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 28. jūnijā iesniedza The Appointed Person by the Lord Chancellor (Apvienotā Karaliste) — The Chartered Institute of Patent Attorneys/Registrar of Trade Marks

(Lieta C-307/10)

()

2010/C 246/39

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

The Appointed Person by the Lord Chancellor

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: The Chartered Institute of Patent Attorneys

Atbildētājs: Registrar of Trade Marks

Prejudiciālie jautājumi

1)	vai dažādas preces vai pakalpojumi, uz kuriem attiecas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, ir jāidentificē skaidri un precīzi, un, ja tas tā ir, cik lielai ir jābūt skaidrības un precizitātes pakāpei?

vai ir pieļaujams izmantot Preču un pakalpojumu starptautiskās klasifikācijas, kas izveidota saskaņā ar ik pa laikam pārskatīto un grozīto 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumu, klašu nosaukumu vispārīgos formulējumus, lai identificētu dažādas preces vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas preču zīmes reģistrācijas pieteikums?

3)	vai ir nepieciešams vai pieļaujams šādu minētās Preču un pakalpojumu starptautiskās klasifikācijas klašu nosaukumu vispārīgo formulējumu izmantošanu interpretēt saskaņā ar Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja priekšsēdētāja 2003. gada 16. jūnija Paziņojumu Nr. 4/03 (OV ITSB 2003, 1647. lpp.)?

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/23

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2010. gada 27. aprīļa spriedumu lietā T-392/06 Union Investment Privatfonds GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), cita lietas dalībniece — Unicre-Cartão International De Crédito SA, 2010. gada 29. jūnijā iesniedza Union Investment Privatfonds GmbH

(Lieta C-308/10 P)

()

2010/C 246/40

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Union Investment Privatfonds GmbH (pārstāvis — J. Zindel, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Unicre-Cartão International De Crédito SA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2010. gada 27. aprīļa spriedumu lietā T-392/06;

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju padomes 2006. gada 10. oktobra lēmumu lietā R 442/2004-2 un apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas iebildumus pret Kopienas preču zīmes “unibanco” Nr. 1871896 reģistrāciju.

Pamati un galvenie argumenti

Ar apelācijas sūdzību tiek pārmesta Regulas (EK) Nr. 40/94 74. panta 2. punkta kļūdaina piemērošana. Vispārējā tiesa esot nepamatoti balstījusies uz to, ka iebildumos norādīto preču zīmju izmantošanas pierādījumus apelācijas sūdzības iesniedzēja ir iesniegusi novēloti. Turklāt Regulas (EK) Nr. 40/94 74. pantā paredzētā pārbaude, ko ITSB Apelāciju padome veic, izmantojot rīcības brīvību, neatbilstot Tiesas norādēm atbilstoši tās 2007. gada 13. marta spriedumam lietā C-29/05 P ITSB/Kaul.

Pienācīgai rīcības brīvības izmantošanai būtu bijis jānoved pie tā, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtie iebildumos norādīto preču zīmju izmantošanas pierādījumi būtu bijis jāņem vērā arī tad, ja tie patiešām būtu bijuši iesniegti novēloti. Procesa kavējums pierādījumu izvērtēšanas dēļ nebūtu iestājusies, jo ITSB Iebildumu nodaļa lēmumu esot pieņēmusi tikai 15 mēnešus pēc pierādījumu iesniegšanas. Pierādījumi būtu bijuši arī netieši tiesību ziņā relevanti. Turklāt ITSB Iebildumu nodaļas kļūdaina vēstule esot cēloniski ietekmējusi to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja pierādījumus ir iesniegusi tikai pēc termiņa beigām.

Bez tam Vispārējā tiesa neesot izvērtējusi ITSB Iebildumu nodaļas konstatējumu, ka savus argumentus un pierādījumus lietas dalībnieki ir iesnieguši noteiktajos termiņos. Tādējādi ITSB Iebildumu nodaļa nebija pamatojusies uz nokavējumu. Tādā gadījumā Apelāciju padomei neesot bijis pieļauts izteikt pieņēmumu, ka pastāv nokavējums. Apelāciju padomei turpretim esot bijis jāizskata iesniegtie pierādījumi pēc būtības.

Trūkstošo ITSB Iebildumu nodaļas rīcības brīvības lēmumu nevarot aizstāt nedz Apelāciju padome, nedz arī Vispārējā tiesa. Rīcības brīvības neizmantošanas dēļ Apelāciju padomei atbilstoši Regulas (EK) Nr. 40/94 62. panta 2. punktam lieta esot bijis jānodod atpakaļ Iebildumu nodaļai.

Turklāt iebildumos norādītās preču zīmes izmantošanas pierādījumus apelācijas sūdzības iesniedzēja neesot iesniegusi novēloti vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ikdienas publikācijas reģionālas robežas pārsniedzošo avīžu finanšu daļā, ar kurām esot pierādīta iebildumos norādīto preču zīmju un citu sēriju preču zīmju izmantošana, apzīmējot apelācijas sūdzības iesniedzējas investīciju fondus, esot acīmredzami fakti. ITSB tie esot bijis jāņem vērā pēc savas iniciatīvas. Otrkārt, reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja iebildumos norādīto preču zīmju un sēriju preču zīmju izmantošanu neesot apstrīdējusi. Treškārt, ITSB Iebildumu nodaļa esot tiesiski kļūdaini kavējusi apelācijas sūdzības iesniedzēju iesniegt turpmākus preču zīmes izmantošanas pierādījumus. Proti, ITSB esot paziņojusi apelācijas sūdzības iesniedzējai, ka tā varot ieņemt nostāju tikai attiecībā uz reģistrācijas pieteikuma iesniedzējas argumentiem. Jaunus pierādījumus ITSB neņemšot vērā. Tādos apstākļos neesot bijis nozīmes, vai apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniedz vai neiesniedz turpmākus izmantošanas pierādījumus. Ceturtkārt, nepieļaujamā veidā esot tikuši saīsināti termiņi. Šajā sakarā ITSB neesot ievērojusi arī Īstenošanas regulas Nr. 2686/95 80. noteikumu.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/24

Prasība, kas celta 2010. gada 29. jūnijā — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-311/10)

()

2010/C 246/41

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Zavvos un Ł. Habiak)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvas 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (1), prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot šos aktus Komisijai, Polijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2007/46 transponēšanai beidzās 2009. gada 29. aprīlī.

(1) OV L 263, 1. lpp.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 30. jūnijā iesniedza Tribunal de première instance de Liège (Beļģija) — Hubert Pagnoul/État belge — SPF Finances

(Lieta C-314/10)

()

2010/C 246/42

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Liège

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Hubert Pagnoul

Atbildētāja: État belge — SPF Finances

Prejudiciālais jautājums

Vai 2007. gada 13. decembra Lisabonas līguma, kurš ir spēkā kopš 2009. gada 1. decembra un ar kuru groza 1992. gada 7. februārī Māstrihtā parakstīto Līgumu par Eiropas Savienību (un kurā būtībā ir pārņemtas tās tiesību normas, kas iepriekš bija iekļautas 1992. gada 7. februārī Māstrihtā parakstītajā Līgumā par Eiropas Savienību, kas stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī, I sadaļas 6. pantā) I sadaļas — “Kopīgie noteikumi” 6. pants, kā arī 1957. gada 25. marta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK līgums) 234. pants (iepriekš 177. pants), no vienas puses, un 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants, no otras puses, nepieļauj tādu valsts likumu kā 2009. gada 12. jūlija likums, ar kuru ir grozīts 1989. gada 6. janvāra Speciālā likuma par Cour d’arbitrage (1) 26. pants, ar kuru ir noteikts pienākums valsts tiesai, kura konstatē, ka pilsonim, kurš ir nodokļu maksātājs, cits valsts likums, proti, 2004. gada 9. jūlija Likuma-programmas 49. pants, liedz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas ir noteikta Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā un ir iekļauta Kopienu tiesībās, vispirms vērsties konstitucionālajā tiesā, neļaujot šai tiesai nekavējoties nodrošināt Kopienu tiesību tiešu iedarbību strīdā, kas tai ir nodots izskatīšanai, un tā var veikt atbilstības starptautiskam līgumam kontroli tad, kad konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka valsts likums atbilst Konstitūcijas II sadaļā garantētajām pamattiesībām?

(1) 2009. gada 31. jūlijaMoniteur belge, 51617. lpp.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/25

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2010. gada 27. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T-303/06 un T-337/06 UniCredito Italian SpA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) — Union Investment Privatfonds2010. gada 2. jūlijā iesniedza Union Investment Privatfonds GmbH

(Lieta C-317/10 P)

()

2010/C 246/43

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Union Investment Privatfonds GmbH (pārstāvis — J. Zindel, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: UniCredito Italian SpA un Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pilnībā atcelt 2010. gada 27. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T-303/06 un T-337/06;

—	prasības noraidīt;

—	atcelt ITSB Apelāciju padomes 2005. gada 5. septembra lēmumu lietā R 156/2005-2 un apmierināt iebildumus, ko persona, kas iestājusies lietā, iesniegusi pret Kopienas preču zīmes Nr. 2 236 164“UNIWEB” reģistrāciju attiecībā uz pakalpojumu “darījumi ar nekustamo īpašumu”;

—	atcelt ITSB Apelāciju padomes 2006. gada 25. septembra lēmumu lietā R 502/2005-2 un apmierināt iebildumus, ko persona, kas iestājusies lietā, iesniegusi pret Kopienas preču zīmes Nr. 2 330 066“UniCredit Wealth Management” reģistrāciju attiecībā uz pakalpojumu “darījumi ar nekustamo īpašumu”.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība attiecas uz kļūdainu Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pēdējās rindas piemērošanu. Turklāt tajā tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz nepilnīgiem faktiem, un daļēji neatbilst faktiskajiem apstākļiem.

Vispārējā tiesa kļūdaini un pretēji ITSB, kurš būtībā apmierināja apelācijas sūdzības [Tiesā] iesniedzējas apelācijas sūdzības [ITSB], nav atzinusi, ka preču zīmes, kuras ir apelācijas sūdzību [ITSB] priekšmeti, ietilpst lielā preču zīmju saimē. Tā apgalvoja, ka visām preču zīmēm, kuras ietilpst minētajā saimē, ir raksturīga viena un tā pati sākuma zilbe, kura bez atstarpes ir pievienota citai investīciju nozares koncepcijai. Arī reģistrācijas pieteikuma iesniedzējas preču zīmēm piemīt tās pašas atšķirtspējas īpašības. Sagrozot faktus, Vispārējā tiesa secināja, ka attiecīgās preču zīmes atšķiroties strukturālajā ziņā, jo reģistrācijas pieteikuma iesniedzējas preču zīmēs sākuma zilbe ir pievienota elementam angļu valodā, turpretī apelācijas sūdzības iesniedzējas preču zīmēs šī sākuma zilbe ir pievienota elementam vācu valodā. Tomēr Vispārējā tiesa netaisnīgi nepietiekami ņēma vērā faktu, ka, piemērojot Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pēdējo rindu, pastāvot preču zīmju virknei, ir jāņem vērā visas preču zīmju virknē ietilpstošās preču zīmes. Šajā sakarā tiek apgalvots, ka ir jāprecizē, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja izmanto arī elementus angļu valodā un starptautiskus elementus, līdz ar to pretējs Vispārējās tiesas uzskats ir objektīvi kļūdains.

Turklāt tiek norādīts, ka Vispārējā tiesa arī kļūdaini ir pieņēmusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas izmantotās preču zīmes, lai apzīmētu investīciju fondus, vienmēr esot izmantotas kopsakarā ar izdevēja sabiedrības nosaukumu. Tas tiek atspēkots ar pierādījumiem, kurus apelācijas sūdzības iesniedzēja jau ir iesniegusi ITSB un no kuriem, kā paskaidrots, izriet, ka preses izdevumu rakstos fondu jomā vai arī investīciju konsultantu darbību ietvaros izdevējas sabiedrības nosaukums netiekot minēts.

Tiek vēlreiz apgalvots, ka pārsūdzētajā spriedumā neesot norādīts pietiekams pamatojums tiktāl, ciktāl nav skaidrs kā Vispārējā tiesa varēja novērtēt Vācijas sabiedrības daļas viedokli, kam ir izšķiroša nozīme sajaukšanas riska novērtējumā.

Tomēr tas būtu bijis jādara, ņemot vērā faktu, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja, iesniedzot dažādus Vācijas patentu un preču zīmju biroja [turpmāk tekstā — “DPMA”] un citu Vācijas tiesu iestāžu nolēmumus, ir pierādījusi, ka DPMA un Vācijas tiesu iestādes uzskata, ka daļai no Vācijas sabiedrības pastāv sajaukšanas iespēja, ja noteiktas preču zīmes, kas ietver to pašu sākuma zilbi, kā virkne apelācijas sūdzības iesniedzējas preču zīmes, reģistrē vai izmanto trešās personas, lai apzīmētu pakalpojumus finanšu nozarē.

Visbeidzot tiek apgalvots, ka Vispārēja tiesa, tāpat kā ITSB, nav sapratusi, ka pastāv sajukšanas risks sakarā ar pakalpojumu līdzību, abiem esot “darījumu ar nekustamo īpašumu” nozarē. Nekustamo īpašumu fondu, kas tiek apzīmēti ar apelācijas sūdzības iesniedzējas preču zīmēm, gadījumā, tiek norādīts, ka vērtības palielināšanās, uz kuru ir cerējis investors, tiek panākta ar nekustamā īpašuma pārvaldes, īres vai arī pārdošanas darbību. Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka gan ITSB, gan Vispārējā tiesa kļūdaini ir uzskatījuši, ka nekustamā īpašuma fonda pārvalde ir ierobežota ar kapitāla iegūšanu. Tiktāl, ciktāl ITSB uz pakalpojumos “darījumi ar nekustamo īpašumu” ir ietvēris tikai tādas darbības, kas ir analoģiskas starpnieku darbībām, tas nav pienācīgi ņēmis vērā faktu, ka koncepcijas “darījumi ar nekustamo īpašumu” apmērs ir daudz plašāks.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.).

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 2. jūlijā iesniedza Cour de cassation (Beļģija) — SIAT SA/État belge

(Lieta C-318/10)

()

2010/C 246/44

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: SIAT SA

Atbildētāja: État belge

Prejudiciālais jautājums

Vai EK līguma 49. pants šajā lietā piemērojamā redakcijā, kad lietas faktiskie apstākļi ir radušies pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās 2009. gada 1. decembrī, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem netiek uzskatīta par atskaitāmām profesionālās darbības izmaksām, ja tās ir samaksātas vai piešķirtas tieši vai netieši citā dalībvalstī dzīvojošam nodokļa maksātājam vai ārvalstu uzņēmumam, kam atbilstoši dibināšanas vai rezidences valsts tiesību aktiem netiek uzlikts ienākuma nodoklis vai uz kuriem par šiem ienākumiem attiecas daudz labvēlīgāks nodokļu režīms nekā tas, kurš uz šiem ienākumiem tiek attiecināts tajā dalībvalstī, kuras tiesību akti tiek aplūkoti šajā lietā, ja vien nodokļu maksātājs jebkurā likumīgā veidā nepierāda, ka šī atlīdzība atbilst faktiskiem un godīgiem darījumiem un ka tie nepārsniedz parastās robežas, lai gan šāds pierādījums netiek prasīts, lai atskaitītu atlīdzību par precēm vai pakalpojumiem, kurus saņem šīs dalībvalsts rezidents nodokļu maksātājs, pat ja šim nodokļu maksātājam nav jāmaksā ienākuma nodoklis vai tas ir jāmaksā atbilstoši daudz labvēlīgākam nodokļu režīmam nekā šīs valsts vispārējais režīms?

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 2. jūlijā iesniedza Rechtbank Haarlem (Nīderlande) — X/Inspecteur der Belastingdienst/Y

(Lieta C-319/10)

()

2010/C 246/45

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Haarlem

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: X

Atbildētājs: Inspecteur der Belastingdienst/Y

Prejudiciālie jautājumi

Vai, pārbaudot Regulu (EK) Nr. 535/94 (1), Nr. 1832/2002 (2), Nr. 1871/2003 (3) un Nr. 2344/2003 (4), ar kurām tika ieviesta (attiecīgajā brīdī ar 8. numuru) un grozīta 2. nodaļas 7. papildu piezīme (KN), spēkā esamību un/vai interpretāciju, var atsaukties uz DSB [Dispute Settlement Body] 2005. gada 27. septembra lēmumu par pozīcijā 0210 iekļautā jēdziena “sālīta” interpretāciju, pat gadījumā, ja iepriekš ir tikusi iesniegta deklarācija muitas procedūrai “Preču laišana muitas tiesību ziņā brīvā apgrozībā”?

2)	Ja atbilde uz I jautājumu ir apstiprinoša: Kā var pārbaudīt, vai ir notikušas vistas gaļas rakstura izmaiņas?

Ja atbilde uz I jautājumu ir apstiprinoša:

a)	Vai, ievērojot DSB 2005. gada 27. septembra lēmumu, iepriekš minētās regulas ir spēkā tiktāl, ciktāl tajās ir paredzēts, ka gaļa ir “sālīta” pozīcijas 0210 izpratnē tad, ja tās kopējais sāls saturs ir 1,2 % no svara vai vairāk?

Vai, ņemot vērā DSB 2005. gada 27. septembra lēmumu, iepriekš minētās regulas ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši 2. nodaļas 7. papildu piezīmei (KN) gaļa ar sāls saturu 1,2 % no svara vai vairāk ir uzskatāma par tādu, kuras raksturs ir mainīts, un “sālītu” pozīcijas 0210 izpratnē, un ka gaļa ar zemāku sāls saturu nekā 1,2 % no svara, kuras raksturs sāls pievienošanas rezultātā ticis mainīts, ko var pierādīt, nav izslēgta no klasificēšanas atbilstoši pozīcijai 0210?

4)	Ja atbilde uz III a) jautājumu ir apstiprinoša: Kā ir jāpārbauda, vai ar sālīšanu vistas gaļas ilgstoša saglabāšana tiek nodrošināta?

(1) Komisijas 1994. gada 9. marta Regula (EK) Nr. 535/94 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (OV L 68, 15. lpp.).

(2) Komisijas 2002. gada 1. augusta Regula (EK) Nr. 1832/2002 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (OV L 290, 1. lpp.).

(3) Komisijas 2003. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1871/2003 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (OV L 275, 5. lpp.).

(4) Komisijas 2003. gada 30. decembra Regula (EK) Nr. 2344/2003 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (OV L 346, 38. lpp.).

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 2. jūlijā iesniedza Rechtbank Haarlem (Nīderlande) — X/Inspecteur der Belastingdienst P

(Lieta C-320/10)

()

2010/C 246/46

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Haarlem

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: X BV

Atbildētājs: Inspecteur der Belastingdienst P

Prejudiciālie jautājumi

2)	Ja atbilde uz I jautājumu ir apstiprinoša: Kā var pārbaudīt, vai ir notikušas vistas gaļas rakstura izmaiņas?

Ja atbilde uz I jautājumu ir apstiprinoša:

a)	Vai, ievērojot DSB 2005. gada 27. septembra lēmumu, iepriekš minētās regulas ir spēkā tiktāl, ciktāl tajās ir paredzēts, ka gaļa ir “sālīta” pozīcijas 0210 izpratnē tad, ja tās kopējais sāls saturs ir 1,2 % no svara vai vairāk?

4)	Ja atbilde uz III a) jautājumu ir apstiprinoša: Kā ir jāpārbauda, vai ar sālīšanu vistas gaļas ilgstoša saglabāšana tiek nodrošināta?

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/28

Prasība, kas celta 2010. gada 5. jūlijā — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-321/10)

()

2010/C 246/47

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Alcover San Pedro un J. Sénéchal)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvas 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (1), prasības, un katrā ziņā tos nedarot zināmus Komisijai, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 2007/2/EK transponēšanas termiņš beidzās 2009. gada 14. maijā. Līdz šīs prasības celšanas dienai atbildētāja joprojām nebija veikusi visus direktīvas transponēšanai vajadzīgos pasākumus vai katrā ziņā tos nebija darījusi zināmus Komisijai.

(1) OV L 108, 1. lpp.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 5. jūlijā iesniedza Court of Appeal (Civil Division) (England&Wales) — Medeva BV/Comptroller-General of Patents

(Lieta C-322/10)

()

2010/C 246/48

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (Civil Division) (England&Wales)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Medeva BV

Atbildētājs: Comptroller-General of Patents

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Regulu (EK) Nr. 469/2009 (1) papildus pārējiem tās apsvērumos minētajiem mērķiem tiek atzīta vajadzība katrai Savienības dalībvalstij piešķirt PAS valsts vai Eiropas patentu īpašniekiem, pamatojoties uz tiem pašiem nosacījumiem, kā norādīts regulas 7. un 8. apsvērumā. Ievērojot, ka patentu tiesību jomā nav veikta saskaņošana Kopienu līmenī, kā ir interpretējama regulas 3. panta a) punktā ietvertā frāzes daļa “produktu aizsargā spēkā esošs pamatpatents”, un pamatojoties uz kādiem kritērijiem tas ir jānosaka?

Vai tādā lietā, kā šajā gadījumā, kas attiecas uz zālēm, kuras sastāv no vairāk nekā vienas aktīvās vielas, ir vēl kādi citi papildu vai atšķirīgi kritēriji, pamatojoties uz kuriem var noteikt, vai “produktu aizsargā spēkā esošs pamatpatents” regulas 3. panta a) punkta izpratnē, un ja tas tā ir, kādi ir šie papildus vai atšķirīgie kritēriji?

Vai tādā lietā, kā šajā gadījumā, kas ir saistīta ar polivakcīnu, ir vēl kādi citi papildu vai atšķirīgi kritēriji, pamatojoties uz kuriem var noteikt, vai “produktu aizsargā spēkā esošs pamatpatents” regulas 3. panta a) punkta izpratnē, un ja tas tā ir, kādi ir šie papildus vai atšķirīgie kritēriji?

Vai 3. panta a) punkta izpratnē polivakcīnu, kas sastāv no vairākiem antigēniem, “aizsargā pamatpatents”, ja vienu no vakcīnas antigēniem “aizsargā spēkā esošs pamatpatents”?

Vai 3. panta a) punkta izpratnē polivakcīnu, kas sastāv no vairākiem antigēniem, “aizsargā pamatpatents”, ja visus vakcīnā esošos antigēnus, kas vērsti pret vienu slimību, “aizsargā spēkā esošs pamatpatents”?

Vai saskaņā ar PAS regulu un it īpaši tās 3. panta b) punktu papildu aizsardzības sertifikātu var piešķirt attiecībā uz vienu aktīvo vielu vai aktīvo vielu kombināciju, ja:

a)	ar spēkā esošo pamatpatentu tiek aizsargāta viena aktīvā viela vai aktīvo vielu kombinācija PAS regulas 3. panta a) punkta izpratnē, un

zāles, kuru sastāvā viena aktīvā viela vai aktīvo vielu kombinācija ir kopā ar vienu vai vairākām citām aktīvām vielām, ir spēkā esošas [tirdzniecības] atļaujas priekšmets, kas ir piešķirta saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai 2001/82/EK un kas ir pirmā tirdzniecības atļauja attiecībā uz šīs aktīvās vielas vai aktīvo vielu kombinācijas laišanu tirgū?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 496/2009 par papildu aizsardzības zālēm (Kodificētā versija) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 152, 1. lpp.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 5. jūlijā iesniedza Okresní soud v Chebu (Čehijas Republika) — Hypoteční banka/Udo Mike Lindner

(Lieta C-327/10)

()

2010/C 246/49

Tiesvedības valoda — čehu

Iesniedzējtiesa

Okresní soud v Chebu

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Hypoteční banka, a.s.

Atbildētājs: Udo Mike Lindner

Prejudiciālie jautājumi

Ja viens no lietas dalībniekiem tiesvedībā ir citas dalībvalsts, nevis tās, kurā notiek tiesvedība, pilsonis, vai šis fakts var būt pārrobežu elements LESD 81. panta (iepriekš — 65. pants) izpratnē, kas ir viens no nosacījumiem, lai varētu piemērot Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 44/2001 (1) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (I Briseles regula)?

2)	Vai I Briseles regula aizliedz piemērot valsts tiesību normas, kuras atļauj uzsākt tiesvedību pret personām bez zināmas adreses?

Ja atbilde uz otro jautājumu ir noraidoša, vai tiesas iecelta atbildētāja pārstāvja iesniegtos iesniegumus var uzskatīt par atbildētāja ierašanos vietējā tiesā I Briseles regulas 24. panta izpratnē, pat ja strīda priekšmets ir prasījums, kura pamatā ir patērētāja līgums, un Čehijas Republikas tiesām nav jurisdikcijas šī strīda izskatīšanai atbilstoši šīs regulas 16. panta 2. punktam?

Vai vienošanos par jurisdikcijas nodošanu konkrētai vietējai tiesai var uzskatīt par tādu, ar ko izvēlētajai tiesai nodod starptautisko jurisdikciju I Briseles regulas 17. panta 3. punkta izpratnē, un, ja tas tā ir, vai tas ir piemērojams arī tad, ja vienošanās par vietējās tiesas jurisdikciju nav spēkā, jo tā ir pretrunā Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK (2) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punktam?

(1) OV L 12, 1. lpp.

(2) OV L 95, 29. lpp.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 12. jūlijā iesniedza Hoge Raad der Nederlanden — X/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-334/10)

()

2010/C 246/50

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: X

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālie jautājumi

Vai nodokļa maksātājam, kurš daļu no tā uzņēmumam piederoša ražošanas līdzekļa īslaicīgi izmanto pats savām vajadzībām — saskaņā ar Sestās direktīvas (1) 6. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, 11. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunktu, kā arī 17. panta 2. punktu — ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par izdevumiem attiecībā uz ilgtermiņa pārveidojumiem, kas tika veikti vienīgi privātai lietošanai?

2)	Vai, atbildot uz šo jautājumu, ir nozīme tam, ka, iegādājoties ražošanas līdzekli, nodokļa maksātājam ir ticis aprēķināts PVN, kuru viņš ir atskaitījis?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/30

Prasība, kas celta 2010. gada 29. jūnijā — Eiropas Komisija/Kipras Republika

(Lieta C-340/10)

()

2010/C 246/51

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — Georgios Zavvos un Donatella Recchia)

Atbildētāja: Kipras Republika

Prasītājas prasījumi:

Prasītāja lūdz Tiesu atzīt, ka

—	neiekļaujot Paralimni ezera teritoriju ieteikto Kopienā nozīmīgo teritoriju (turpmāk tekstā — “iKNT”) valsts sarakstā, Kipras Republika nav izpildījusi Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 4. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—

pieļaujot darbības, kas būtiski apdraud Paralimni ezera ekoloģiskās iezīmes, un neveicot aizsardzības pasākumus, kuri vajadzīgi, lai saglabātu Natrix natrix cypriaca sugas populāciju, kas ietekmē Paralimni ezera un Xyliatos dambja ekoloģisko stāvokli, Kipras Republika nav izpildījusi Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību paredzētos pienākumus atbilstoši šīs direktīvas interpretācijai, ko Tiesa sniegusi spriedumā apvienotajās lietās C-117/03 un C-244/05;

—	neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu stingru Natrix natrix cypriaca aizsardzības sistēmu, Kipras Republika nav izpildījusi Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 12. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Kipras Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apgalvo, ka, 2009. gada decembrī neiekļaujot visu Paralimni ezera teritoriju iKNT valsts sarakstā, Kipras Republika nav izpildījusi Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 4. panta 1. punktā paredzētos pienākumus. Kipras Republika nav apstrīdējusi vajadzību Paralimni ezeru iekļaut iKNT skaitā. Neraugoties uz to, līdz argumentētajā atzinumā norādītā termiņa beigām ezers netika iekļauts iKNT valsts sarakstā. 2009. gada 24. novembrī Kipras Republika paziņoja Komisijai, ka Paralimni ezers oficiāli ir iekļauts “Natura 2000” tīklā, bet svarīgs ezera ziemeļu krasts nebija iekļauts iKNT sarakstā. 2009. gada 24. aprīlī Kipras Republikas Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts grozījums ezera teritoriālajā plānojumā, kura rezultātā ezera ziemeļu krasts tika pārveidots par apbūvējamu teritoriju. Komisija norāda, ka jebkāda dzīvotņu izplatības ierobežošana ir nepamatota un ka, visu Paralimni ezera teritoriju neiekļaujot iKNT valsts sarakstā, Kipras Republika ir pārkāpusi Direktīvas 92/43/EEK 4. panta 1. punktu.

Turklāt Komisija uzskata, ka atsevišķas kaitīgas darbības, kas veiktas Paralimni ezera teritorijā (it īpaši nelikumīga ūdens ieguve, apbūves attīstība, motociklu sacensību norise un šautuves atrašanās teritorijā), pasliktina sugas dzīvotnes stāvokli un iznīcina to un ka tādējādi, neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu Natrix natrix cypriaca sugas populāciju, Kipras Republika nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti Direktīvā 92/43/EEK, kas interpretēta Tiesas judikatūrā (spriedumi lietā C-117/03 un lietā C-244/05).

Turklāt Komisija norāda, ka tādas darbības kā teritorijas apbūves attīstība un apbūves gabalu ierīkošana Paralimni ezera ziemeļu krastā ir radījušas kaitējumu endēmiskas sugas dzīvotnei un tās populācijai. Līdz ar to, neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai ieviestu un īstenotu stingru zalkša Natrix natrix cypriaca aizsardzības sistēmu, veicot “saskaņotus un koordinētus preventīvus pasākumus”, Kipras Republika nav izpildījusi Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 12. panta 1. punkta) un b) apakšpunktā paredzētos pienākumus.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/31

Prasība, kas celta 2010. gada 8.jūlijā — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-346/10)

()

2010/C 246/52

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvis — G. Zavvos)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nosakot ierobežojumus komerctransporta un privāto cisternautomobiļu braukšanas atļauju izsniegšanai, it īpaši Likuma 383/1976 4. pantā, Likuma 3054/2002 6. un 7. pantā un ministra lēmumos par šo likumu īstenošanu, kā arī nosakot konkrētu samaksu (noteiktu robežu ietvaros) par transporta pakalpojumiem, kurus sniedz ar komerctransportu, Grieķija ir pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantu (bijušais EKL 43. pants);

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apgalvo, ka apstāklis, ka jaunu braukšanas atļauju izsniegšana komerctransportam ir atkarīga no “valsts transporta vajadzībām”, kuras netiek objektīvi noteiktas, ierobežo sauszemes pārvadātāju brīvību veikt uzņēmējdarbību Grieķijā un, ņemot vērā, ka šis ierobežojums nav pamatots ar sabiedriskās kārtības, drošības vai veselības apsvērumiem, ar Likuma 383/1976 4. panta 3. punkta a) apakšpunktu tiek pārkāptas LESD 49. panta (iepriekš EKL 43. panta) prasības.

Tālāk Komisija uzskata, ka pienākums piemērot konkrētiem pārvadājumiem augstāko un zemāko robežu, pirmkārt, neveicina ārvalstu uzņēmumu pieeju sauszemes pārvadātāju tirgum un/vai Grieķijas naftas produktu tirdzniecības tirgum, un, otrkārt, neļauj Grieķijā jau nodibinātiem uzņēmumiem attīstīt savu darbību, tiem faktiski liedzot iespēju konkurēt ar uzņēmumiem, kas jau stabili atrodas tirgū, kas ir rezultāts, ar kuru atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai tiek ierobežota brīvība sniegt uzņēmējdarbību. Šāda veida robežu un nosacījumu noteikšana pārvadāšanai ir pretrunā LESD 96. panta 2. punktam (jo Komisija nav piešķīrusi pieprasīto atļauju) un ar to netiek pasargātas vājākās saimniecības nozares un nomaļās teritorijas, jo tas, ka Grieķija nosaka minimālo robežu samaksai par šķidrās degvielas pārvadājumiem, ko veic ar sauszemes komerctransportu, ir pretrunā konkurences brīvības normām un tādēļ to ir uzreiz jāatceļ.

Turklāt Komisija apgalvo, ka Likums 3054/2002 atļauj Grieķijas valdībai kontrolēt privāto cisternautomobiļu skaitu uz ceļiem un šie noteikumi līdz ar to pārkāpj brīvību veikt uzņēmējdarbību, jo tie iekļaujas tajos Grieķijas tiesību aktos, ar kuriem tiek mēģināts ne tikai saglabāt naftas produktu pārvadātāja profesijas slēgto raksturu, bet arī saglabāt katra šajā tirgū esošā uzņēmuma stāvokli. Administratīvajos nosacījumos vairākiem cisternautomobiļiem, kuri pieder uzņēmumiem, kas tirgo naftas produktus, nav pieprasīts, ka šiem uzņēmumiem būtu jāpielāgojas tirgus apstākļiem, un tie nav pamatoti ar sabiedriskās drošības (ceļu drošības) un sabiedrības veselības apsvērumiem.

Komisija apgalvo, ka Grieķijas Republika nav sniegusi pietiekamus paskaidrojumus un detalizētu informāciju, lai pamatotu iepriekš minētos ierobežojumus, tādējādi Likuma 383/1976 4. pants un Likuma 3054/2002 6. un 7. pants, kā arī ministra lēmumi par šo likumu piemērošanu un konkrētas samaksas (noteiktu robežu ietvaros) par transporta pakalpojumiem, kurus sniedz ar komerctransportu, noteikšanu, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantu (bijušais EKL 43. pants).

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 8. jūlijā iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) — A. Salemink/Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknermersverzekeringen (UWV)

(Lieta C-347/10)

()

2010/C 246/53

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: A. Salemink

Atbildētāja: Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknermersverzekeringen (UWV)

Prejudiciālais jautājums

Vai situācija, kad darba ņēmējs, kas strādā ārpus Nīderlandes teritorijas pie Nīderlandē reģistrēta darba devēja uz nostiprinātas iekārtas Nīderlandes kontinentālajā šelfā, netiek apdrošināts valsts tiesību aktos paredzētajā darba ņēmēju apdrošināšanā tikai tāpēc, ka viņš dzīvo citā dalībvalstī (šajā gadījumā — Spānijā), nevis Nīderlandē, pat ja viņam ir Nīderlandes pilsonība un brīvprātīgas apdrošināšanas iespēja būtībā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kas attiecas uz obligāto apdrošināšanu, ir pretrunā Eiropas Kopienu tiesību noteikumiem, kas nodrošina darba ņēmēju brīvas pārvietošanās īstenošanu, it īpaši Regulas Nr. 1408/71 (1) I un II sadaļas noteikumiem, kā arī EKL 39. pantam un EKL 299. pantam (tagad — LESD 45. pants un LES 52. pants, skatot to kopā ar LESD 355. pantu)?

(1) Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.).

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 9. jūlijā iesniedza Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (Latvijas Republika) — SIA “Norma-A” un SIA “Dekom”/Ludzas novada dome

(Lieta C-348/10)

()

2010/C 246/54

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments

Lietas dalībnieki pamata procesā

Pieteicēji: SIA “Norma-A”, SIA “Dekom”

Atbildētājs: Ludzas novada dome

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2004/17/EK (1) l. panta 3. punkta b) apakšpunkts interpretējams tādējādi, ka par sabiedrisko pakalpojumu koncesiju atzīstams līgums, ar kuru līgumslēdzējai pusei nodotas tiesības sniegt sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus apstākļos, kad daļu no atlīdzības veido tiesības izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus, bet vienlaikus līgumslēdzēja iestāde kompensē pakalpojuma sniedzējam pakalpojuma sniegšanas rezultātā radušos zaudējumus, turklāt pakalpojuma izmantošanas risks ir ierobežots pakalpojuma sniegšanas kārtību reglamentējošo publisko tiesību noteikumu un līguma noteikumu dēļ?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai Direktīvas 92/13/EEK, kas grozīta ar direktīvu 2007/66/EK (2), 2.d panta 1. punkta b) apakšpunkts ir tieši piemērojams Latvijā no 2009. gada 21. decembra?

3)	Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 92/13/EEK 2.d panta 1. punkta b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas piemērojams attiecībā uz iepirkuma līgumiem, kuri noslēgti pirms Direktīvas 2007/66/EK ieviešanas termiņa beigām?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, OV L 134, 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā, OV L 335, 31. lpp

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/33

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 12. jūlijā iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) — Nordea Pankki Suomi Oyj

(Lieta C-350/10)

()

2010/C 246/55

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Nordea Pankki Suomi Oyj

Atbildētāja: Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö

Prejudiciālais jautājums

Vai Sestās direktīvas 77/388/EEK 13. panta B daļas d) punkta 3. un 5. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka maksājumu procesā un vērtspapīru darījumos starp kredītiestādēm izmantotie Swift pakalpojumi, kas ir aprakstīti šī lēmuma 1. punktā, ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa?

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/33

Prasība, kas celta 2010. gada 13. jūlijā — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-353/10)

()

2010/C 246/56

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvis — M. Patakia)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2006. gada 20. novembra Direktīvas (Euratom) 2006/17/EK par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli (1) (OV L 337, 20.11.2006.) prasības, vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Grieķijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 2006117/EK transpozīcijas termiņš valsts tiesībās beidzās 2008. gada 25. decembrī.

(1) OV L 337, 5.12.2006., 21. lpp.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/34

Prasība, kas celta 2010. gada 13. jūlijā — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-354/10)

()

2010/C 246/57

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — D. Triantafillou un B. Stromsky)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, paredzētajā termiņā neveicot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atgūtu atbalstu, kurš atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu ar 1. panta 1. punktu (izņemot atbalstu, kas minēts 2. punktā un 2. un 3. pantā) Komisijas 2007. gada 18. jūlija Lēmumā [C(2007) 3251] par rezerves fondu, ko neapliek ar nodokli (valsts atbalsts C-37/05), un pienācīgi neinformējot Komisiju par pasākumiem, kas šajā ziņā veikti, Grieķijas Republika nav izpildījusi minētā lēmuma 4., 5. un 6. pantā un Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētos pienākumus;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Grieķijas iestādes nav norādījušas uz absolūtu neiespējamību piemērot Komisijas lēmumu un pēc trim gadiem nav norādījušas, ko tieši ir pārbaudījušas, kuros gadījumos ir prasīts [atbalstu] atmaksāt un kuros gadījumos tas ir noticis. Konkrēti, tās:

attiecībā uz katru atbalsta saņēmēju nav precizējušas, kādas izmaksas tas sedzis, lai tam būtu tiesības uz atbalstu, pamatojoties uz Vispārēja atbrīvojuma regulu;

attiecībā uz katru atbalsta saņēmēju nav aprēķinājušas atbalsta apjomu;

ir paplašinājušas atbrīvojumu no atbalsta atgūšanas pienākuma, attiecinot to arī uz gadījumiem, kas lēmumā nav paredzēti;

ir nepareizi aprēķinājušas minimis atbalsta summu, kura atbrīvota no atbalsta atgūšanas pienākuma;

nav pārbaudījušas iespējamo [atbalsta] apvienojumu ar citu atbalstu;

balstīdamās uz kļūdainu pamatojumu, nav pareizi aprēķinājušas atgūstamo summu;

nav iesniegušas dokumentus par [atbalsta] atgūšanu, kas jau ir notikusi.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/34

Prasība, kas celta 2010. gada 14. jūlijā — Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-355/10)

()

2010/C 246/58

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — M. Dean un A. Auersperger Matić)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Padomes 2010. gada 26. aprīļa Lēmumu 2010/252/ES (1), ar ko papildina Šengenas Robežu kodeksu attiecībā uz jūras ārējo robežu uzraudzību saistībā ar operatīvo sadarbību, kuru koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām;

—	nospriest, lai Padomes lēmuma iedarbība tiktu paturētā spēkā līdz šī lēmumu aizstāšanai;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Parlaments lūdz atcelt Apstrīdēto lēmumu, jo ar to tiek pārkāpts Šengenas Robežu kodeksa (2) 12. panta 5. punktā paredzēto īstenošanas pilnvaru apjoms tādā ziņā, ka ar šo lēmumu tiek ieviesti noteikumi par “pārtveršanu”, “meklēšanu un glābšanu” un “izkāpšanu”, kas nevar tikt uzskatīti par tādiem, kuri ietilpst “uzraudzības” apjomā, kā tā ir definēta Šengenas Robežu kodeksa 12. pantā, un kas nevar tikt uzskatīti par nebūtiskiem elementiem, un ar šo lēmumu tiek grozīti Šengenas robežu kodeksa būtiskie elementi, kuri ir rezervēti likumdevējam. Turklāt ar Apstrīdēto lēmumu tiek grozīti dalībvalstu pienākumi saistībā ar Frontex operācijām, kuras ir paredzētas Frontex Regulā (3).

Ja Tiesa atcels Apstrīdēto lēmumu, Parlaments tomēr uzskata, ka būtu vēlams, lai Tiesa izmantotu savu rīcības brīvību un paturētu Apstrīdētā lēmuma iedarbību spēkā saskaņā ar LESD 264. panta 2. punktu līdz brīdim, kad tas tiks aizstāts.

(1) Padomes 2010. gada 26. aprīļa Lēmums, ar ko papildina Šengenas Robežu kodeksu attiecībā uz jūras ārējo robežu uzraudzību saistībā ar operatīvo sadarbību, kuru koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 111, 20. lpp.)

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 1. lpp.).

(3) Padomes 2004. gada 26. oktobra Regula (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 1. lpp.).

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/35

Prasība, kas celta 2010. gada 16. jūlijā — Eiropas Komisija/Īrija

(Lieta C-356/10)

()

2010/C 246/59

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Walker un D. Kukovec)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka saistībā ar Lauksaimniecības un pārtikas departamenta rīkoto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru attiecībā uz dzīvnieku identifikācijas žetonu piegādes publiskā iepirkuma līgumu, kurā kritērijs par pretendenta iespējām izpildīt attiecīgo līgumu tika piemērots kā piešķiršanas kritērijs, nevis kā atlases kritērijs, Īrija nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK (1) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, 53. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija norāda, ka Lauksamniecības un pārtikas departamenta piemērotajos piešķiršanas kritērijos tika iekļauti kritēriji, kuri ir paredzēti vienīgi atlases posmam, proti, kritēriji par pretendenta iespējām izpildīt attiecīgo līgumu, un tādējādi Īrija nav izpildījusi Direktīvas 2004/18/EK 53. pantā paredzētos pienākumus.

(1) OV L 134, 114. lpp.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/35

Prasība, kas celta 2010. gada 27. jūlijā — Eiropas Komisija/Zviedrijas Karaliste

(Lieta C-374/10)

()

2010/C 246/60

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Braun un M. Sundén)

Atbildētāja: Zviedrijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Direktīvas 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (1) prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Zviedrijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai beidzās 2009. gada 3. augustā.

(1) OV L 184, 17. lpp.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/36

Vispārējās tiesas 2010. gada 14. jūlija rīkojums — Grupo Osborne/ITSB — Confecciones Sanfertús (“TORO”)

(Lieta T-165/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumi - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2010/C 246/61

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grupo Osborne, SA (El Puerto de Santa María, Spānija) (pārstāvis — J. M. Iglesias Monravá, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis — D. Botis)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Confecciones Sanfertús, SL (Graus, Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās palātas 2010. gada 22. janvāra lēmumu lietā R 638/2009-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Confecciones Sanfertús, SL un Grupo Osborne, SA

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 148, 05.06.2010.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/36

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 22. jūlija rīkojums — H/Padome u.c.

(Lieta T-271/10 R)

(Pagaidu noregulējums - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Valsts ierēdnis, kas norīkots Eiropas Savienības Policijas misijā Bosnijā un Hercegovinā - Lēmums par iecelšanu citā amatā un pazemināšanu pakāpē - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Pieņemamība - Steidzamības neesamība)

2010/C 246/62

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: H (Catania, Itālija) (pārstāvji — C. Mereu un M. Velardo, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — A. Vitro un G. Marhic) un Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Erlbacher un B. Eggers)

Priekšmets

Pieteikums apturēt Eiropas Savienības Policijas misijas (ESPM) Bosnijā un Hercegovinā vadītāja 2010. gada 7. aprīļa lēmuma par prasītāja pazemināšanu pakāpē un iecelšanu citā amatā izpildi

Rezolutīvā daļa:

1)	tikai Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija ir uzskatāmas par atbildētājām;

2)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/37

Prasība, kas celta 2010. gada 8. jūlijā — DBV/Komisija

(Lieta T-297/10)

()

2010/C 246/63

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DBV Deutscher Brennstoffvertrieb Würzburg GmbH (Würzburg, Vācija) (pārstāvji — C. Rudolph un A. Günther, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2010. gada 4. maija Regulu (ES) Nr. 404/2010, ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija riteņu veidu importam;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja vēršas pret Regulu (ES) Nr. 404/2010 (1), ar kuru Komisija ir piemērojusi antidempinga pagaidu maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija riteņu veidu importam.

Savas prasības pamatojumam prasītāja vispirms apgalvo, ka ir pārkāptas būtiskas formas prasības un tiesības uz aizstāvību, jo viņa procedūras laikā pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas netika informēta vai uzklausīta, tāpēc viņai nav bijusi iespēja sevi aizstāvēt un paust savu viedokli.

Otrkārt, prasītāja pārmet par kļūdām faktu konstatējumos un pilnvaru nepareizu izmantošanu. Šajā ziņā viņa apgalvo, ka lietas fakti nav pareizi konstatēti un atspoguļoti. Prasītāja norāda, ka nav ņemts vērā, piemēram, tikmēr pieaugušais dolāra kurss, kā arī paaugstinātās jēlnaftas cenas. Turklāt attiecībā uz apgalvoto pilnvaru nepareizu izmantošanu prasītāja norāda, ka Komisija nav ņēmusi vērā samērīguma principu. Pilnvaru nepareiza izmantošana un Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (2) pārkāpums pēc prasītājas domām ir saskatāms apstāklī, ka izmeklēšanas gaitā netika savāktas atbilstošas ziņas, lai noteiktu diferencētu muitas nodokli.

(1) Komisijas 2010. gada 4. maija Regula (ES) Nr. 404/2010, ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija riteņu veidu importam (OV L 117, 64. lpp.).

(2) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.).

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/37

Prasība, kas celta 2010. gada 9. jūlijā — Internationaler Hilfsfonds/Komisija

(Lieta T-300/10)

()

2010/C 246/64

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Internationaler Hilfsfonds eV (Rosbach, Vācija) (pārstāvis — Rechtsanwalt H. Kaltenecker)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2010. gada 29. aprīļa lēmumu tiktāl, ciktāl ar to tai tiek atteikta pieeja nepubliskotajiem vai daļēji publiskotajiem dokumentiem;

—	piespriest atbildētājai segt tiesāšanās un prasītājas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apstrīd Komisijas 2010. gada 29. aprīļa lēmumu, ar kuru daļēji noraidīts tās otrais pieteikums piešķirt pieeju nepubliskotajiem rakstveida dokumentiem, kas attiecas uz LIEN 97-2011 līgumu.

Prasības pamatojumam prasītāja galvenokārt apgalvo, ka Komisijai nebija tiesības atteikt tai pieeju prasītajiem dokumentiem, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 4. pantā paredzēto izņēmuma noteikumu, kurš attiecas uz lēmuma pieņemšanas procesa, personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību. Tāpat arī šajā sakarā tiek apgalvots, ka pieejas piešķiršana līdz šim nepubliskotiem dokumentiem ir pārākās sabiedriskās interesēs.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/38

Prasība, kas celta 2010. gada 19. jūlijā — Wam/Komisija

(Lieta T-303/10)

()

2010/C 246/65

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wam SpA (Modena, Itālija) (pārstāvji — G. Roberti, avvocato, un I. Perego, avvocato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

pilnībā vai daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā:

—	ir atzīts, ka atbilstoši 1995. gada un 2000. gada finansēšanas līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Likuma 394/1981 2. pantu, WAM ir saņēmusi nelikumīgu valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē;

—	ir secināts, ka atbilstoši 1995. gada un 2000. gada finansēšanas līgumiem piešķirtais atbalsts ir nesaderīgs ar kopējo tirgu;

—	ir izdots rīkojums atgūt nesaderīgo atbalstu atbilstoši tā kvantitatīvajam novērtējumam un paredzēts, ka par atgūstamo summu ir jāmaksā procenti no dienas, kad šis atbalsts tika piešķirts WAM;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētais lēmums ir tas pats, kas lietā T-257/10 Itālija/Komisija (1).

WAM ir izvirzījusi septiņus prasības pamatus, apgalvojot, ka Eiropas Komisija:

—

ir kļūdaini piemērojusi LESD 107. panta 1. punktu šai lietai un katrā ziņā ir kļūdaini novērtējusi lietas faktiskos apstākļus un nav norādījusi pamatojumu, tiktāl, ciktāl tā ir secinājusi, ka ar procentu likmi saistītās subsīdijas, kuras WAM saņēma trešo valstu tirgu iekarošanas programmu ietvaros, varēja ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļot konkurenci, neņemdama vērā Eiropas Savienības Tiesas (spriedumā lietā C-94/06 P (2)) un Vispārējās tiesas (spriedumā lietā T-316/04 (3)) šajā jautājumā jau izdarītos secinājumus, tādējādi pārkāpjot LESD 266. pantu;

—

ir kļūdaini un, nesniedzot nekādu pamatojumu, secinājusi, ka attiecīgajai finanšu palīdzībai ir piemērojams LESD 107. panta 1. punkts, neņemot vērā principus un noteikumus, kurus tā pati ir piemērojusi līdzīgiem atbalsta pasākumiem trešo valstu tirgu iekarošanas programmu ietvaros. Komisija neuzskatīja, ka šī finanšu palīdzība ir tikusi piešķirta Likumā Nr. 394/1981 paredzētās atbalsta shēmas ietvaros un tādējādi tā ir pārkāpusi arī LESD 108. panta 1. punktu un Regulas Nr. 659/1999 1. panta b) punktu;

—	nenorādot atbilstošu pamatojumu, ir kļūdaini secinājusi, ka WAM saņemtais atbalsts ir daļēji nesaderīgs ar kopējo tirgu, tādējādi pārkāpjot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, de minimis regulu un attiecīgās grupu atbrīvojuma regulas;

—	ir kļūdaini aprēķinājusi atbalsta, ko WAM saņēmusi subsidēto procentu likmju veidā, subsīdiju ekvivalentu;

—	nav uzsākusi LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru ar mērķi pieņemt jaunu lēmumu Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas atceltā lēmuma vietā, tādējādi pārkāpjot WAM tiesības uz aizstāvību;

—	ir pārkāpusi labas pārvaldības un pienācīgas rūpības principus, it īpaši saistībā ar administratīvās procedūras pārmērīgo ilgumu.

(1) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2) Lieta C-494/06 P Komisija/Itālija un Wam (Krājums, I-3639. lpp.).

(3) Lieta T-316/04 Itālija un Wam/Komisija (Krājums, II-3197. lpp.).

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/40

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2010. gada 8. jūlija spriedums — Magazzu/Komisija

(Lieta F-126/06) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Iecelšana amatā - Pagaidu darbinieki, kas iecelti ierēdņa amatā - Konkursa, kurš ir izsludināts pirms jauno Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās, rezerves sarakstā iekļautie kandidāti - Klasificēšana pakāpē, piemērojot jaunās nelabvēlīgākās normas - Iegūtās tiesības - Nediskriminācijas princips - Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2., 5. un 12. pants)

2010/C 246/68

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Salvatore Magazzu (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — sākotnēji T. Bontinck un J. Feld, avocats, pēc tam T. Bontinck un S. Woog, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Curall un G. Berscheid)

Priekšmets

Iecēlējinstitūcijas 2005. gada 13. decembra lēmuma, ar kuru prasītāju, A*11 pakāpē klasificētu pagaidu darbinieku un atklātā konkursa COM/A/18/04 veiksmīgo kandidātu iecēla ierēdņa amatā A*6 pakāpē, 2. līmenī saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma noteikumiem, atcelšana.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 310, 16.12.2006, 32. lpp.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/40

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2010. gada 8. jūlija spriedums — Sotgia/Komisija

(Lieta F-130/06) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Iecelšana amatā - Pagaidu darbinieki, kas iecelti amatā par ierēdņiem - Kandidāti, kas ir ierakstīti rezerves sarakstā pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā - Iekļaušana pakāpē, piemērojot neizdevīgākus jaunos noteikumus - Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts un 12. panta 3. punkts)

2010/C 246/69

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Stefano Sotgia (Dublina, Īrija) (pārstāvji — sākotnēji T. Bontinck un J. Feld, advokāti, vēlāk — T. Bontinck un S. Woog, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un H. Krämer)

Priekšmets

Prasība atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu, kas stājās spēkā 2006. gada 16. aprīlī un ar kuru prasītājs, A*11 pakāpē iekļauts pagaidu darbinieks un vispārīgo konkursu EPSO/A/18/04 veiksmīgi izturējušais kandidāts, ir iecelts ierēdņa amatā A*6 kategorijas 2. pakāpē, piemērojot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma tiesību normas

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 326, 30.12.2006., 86. lpp.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/41

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2010. gada 8. jūlija spriedums — Wybranowski/Komisija

(Lieta F-17/08) (1)

(Civildienests - Atklāts konkurss - Neiekļaušana rezerves sarakstā - Mutiskā pārbaudījuma novērtējums - Paziņojums par konkursu EPSO/AD/60/06 - Pamatojums - Atlases komisijas kompetence - Kandidātu novērtēšana)

2010/C 246/70

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Andrzej Wybranowski (Varšava, Polija) (pārstāvis — Z. Wybranowski, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Curall un K. Herrmann)

Priekšmets

EPSO/AD/60/06 AD 5 konkursa atlases komisijas lēmuma neiekļaut prasītāju minētā konkursa rezerves sarakstā pēc mutiskā pārbaudījuma rezultātiem grozīšana vai atcelšana

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Wybranowski atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 158, 21.06.2008, 25. lpp.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/41

Prasība, kas celta 2010. gada 27. maijā — Stratakis/Komisija

(Lieta F-37/10)

()

2010/C 246/71

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Sofoklis Stratakis (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis — F. Sigalas, lawyer)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Atklātā konkursa EPSO/AD/129/08 atlases komisijas lēmuma neiekļaut prasītāja uzvārdu rezerves sarakstā, kurš publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atcelšana

Prasītāja prasījumi:

Prasītājs lūdz Civildienesta tiesu:

—	atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/129/08 atlases komisijas 2009. gada 30. jūlija lēmumu neiekļaut prasītāja vārdu rezerves sarakstā, kurš publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/41

Prasība, kas celta 2010. gada 16. jūnijā — AD/Komisija

(Lieta F-46/10)

()

2010/C 246/72

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: AD (Brisele, Beļģija) (pārstāvis — E. Boigelot, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu nepiešķirt prasītājai apgādnieka pabalstu

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt PMO (Atalgojuma un individuālo tiesību birojs) 2009. gada 13. novembra lēmumu nepiešķirt prasītājam Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punktā paredzēto apgādnieka pabalstu;

—	katrā gadījumā atcelt PMO2009. gada 9. septembra lēmumu nepiešķirt prasītājam Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punktā paredzēto apgādnieka pabalstu, ciktāl šis pēdējais minētais “lēmums” var tikt uzskatīts par viņam nelabvēlīgu;

—

pakārtoti — gadījumā, ja Civildienesta tiesa uzskatīs, ka Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkts atļauj iestādei, kas ir pilnvarota slēgt darba līgumus, atteikt piešķirt apgādnieka pabalstu prasītājam, kaut arī pārim viņu seksuālās orientācijas dēļ saskaņā ar partnera izcelsmes valsts tiesībām nav iespējams apprecēties — atzīt, ka Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) punkts ir prettiesisks, ciktāl tajā ir paredzēta atsauce uz dalībvalsts tiesību aktiem, lai novērtētu pieeju laulībai, un ka līdz ar to šis nosacījums šajā gadījumā nav piemērojams;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/42

Prasība, kas celta 2010. gada 22. jūnijā — Z/Tiesa

(Lieta F-48/10)

()

2010/C 246/73

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Z (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji — L. Levi un M. Vandenbussche, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Tiesa

Strīda priekšmets un apraksts

Lēmuma prasītājam uzlikt disciplinārsodu — rakstveida brīdinājumu atcelšana, kā arī piespriešana atbildētājai izmaksāt summu kā atlīdzību par morālo kaitējumu

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2009. gada 10. jūlija lēmumu, ar kuru prasītājam tiek uzlikts disciplinārsods rakstveida brīdinājuma formā;

—	ciktāl nepieciešams — atcelt 2010. gada 15. martā saņemto 2010. gada 10. marta lēmumu par sūdzības noraidīšanu;

—	piespriest atbildētājai izmaksāt EUR 50 000 kā atlīdzību par morālo kaitējumu;

—	piespriest Eiropas Savienības Tiesai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/42

Prasība, kas celta 2010. gada 1. jūlijā — Bermejo Garde/EESLK

(Lieta F-51/10)

()

2010/C 246/74

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Moises Bermejo Garde (Brisele, Beļģija) (pārstāvis — L. Levi, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Strīda priekšmets un apraksts

Pirmkārt, prasība atcelt ESLK paziņojumu par vakanci Nr. 43/09, kas paredzēts, lai aizpildītu Vispārējo lietu direkcijas direktora amatu, kā arī visus lēmumus, kas pieņemti, pamatojoties uz minēto paziņojumu par vakanci. Otrkārt, prasība piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam noteiktu summu kā zaudējumu atlīdzību.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt ESLK paziņojumu par vakanci Nr. 43/09, kas paredzēts, lai aizpildītu Vispārējo lietu direkcijas direktora amatu;

—	atcelt visus lēmumus, kas pieņemti, pamatojoties uz ESLK paziņojumu par vakanci Nr. 43/09;

—	piespriest atbildētājai samaksāt EUR 1 000 kā zaudējumu atlīdzību;

—	piespriest Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/43

Prasība, kas celta 2010. gada 9. jūlijā — Verheyden/Komisija

(Lieta F-54/10)

()

2010/C 246/75

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luc Verheyden (Angera, Itālija) (pārstāvis — E. Boigelot, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Lēmuma noraidīt prasītāja lūgumu saņemt tādu pašu attieksmi, kāda tika piemērota prasītājiem lietās F-5/05 un F-7/05, atcelšana

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt netiešo lēmumu noraidīt lūgumu, ko prasītājs iesniedza 2009. gada 16. jūlijā,

—	atcelt, ja nepieciešams, 2010. gada 29. marta tiešo lēmumu noraidīt sūdzību, ko prasītājs iesniedza 2009. gada 28. decembrī;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus EUR 3 000 apmērā;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/43

Prasība, kas celta 2010. gada 9. jūlijā — Moschonaki/Komisija

(Lieta F-55/10)

()

2010/C 246/76

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Chrysanthe Moschonaki (Brisele, Beļģija) (pārstāvis — N. Lhoëst)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu atteikties ņemt vērā prasītājas kandidatūru bibliotēkas asistenta amatam un piespriest Komisijai viņai pārskaitīt naudas summu par materiālo un morālo kaitējumu

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2009. gada 30. septembra lēmumu, ar kuru tā atteicās ņemt vērā prasītājas kandidatūru pēc paziņojuma par vakanci COM/2009/1379 bibliotēkas asistenta amatam DGT.D.3 publicēšanas;

—	tiktāl, ciktāl vajadzīgs, atcelt iecēlējinstitūcijas 2010. gada 31. marta lēmumu noraidīt prasītājas 2009. gada 28. decembrī saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniegto sūdzību;

—	piespriest samaksāt prasītājai zaudējumu atlīdzību EUR 30 000 apmērā par viņai nodarīto materiālo un morālo kaitējumu;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

11.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/43

Prasība, kas celta 2010. gada 9. jūlijā — Hecq/Komisija

(Lieta F-56/10)

()

2010/C 246/77

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: André Hecq (Chaumont-Gistoux, Beļģija) (pārstāvis — L. Vogel, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Komisijas lēmuma, ar kuru atteikts pilnībā atmaksāt noteiktus ārstēšanas izdevumus un honorārus, atcelšana

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt lēmumu, kuru 2009. gada 20. oktobrī Slimokases Briseles likvidācijas birojs pieņēma Aprēķina Nr. 171 formā un ar kuru prasītājam tika atteikts pilnībā atmaksāt izdevumus par četrām konsultācijām pie ģimenes ārsta 2009. gada 17. februārī, 2. aprīlī, 23. aprīlī un 15. jūnijā, kā arī izdevumus par medikamentu iegādi, kurus izrakstīja psihiatrs Vandenborre2009. gada 22. jūnijā un 22. septembrī;

—	ciktāl nepieciešams, atcelt iecēlējinstitūcijas 2010. gada 13. aprīļa lēmumu tiktāl, ciktāl ar to tiek noraidīts prasītāja 2010. gada 20. janvārī iesniegtā sūdzība par 2009. gada 20. oktobra lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2010.246.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 246

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	53. sējums 2010. gada 11. septembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2010/C 246/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 234, 28.8.2010.	1