19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/1

A.

tā kā 2009. gada vasarā Dienvideiropa atkal piedzīvoja postošus mežu ugunsgrēkus un plūdus, no kā cieta dalībvalstis, attālākie reģioni, kandidātvalstis un ES tuvākās kaimiņvalstis un kas izraisīja cilvēku ciešanas, ejot bojā vismaz vienpadsmit cilvēkiem, un nodarīja milzīgu materiālo, kā arī vides kaitējumu;

B.

tā kā saskaņā ar Eiropas mežu ugunsgrēku informācijas sistēmu kopējā veģetācijas un mežu platība, ko skāruši šīs vasaras ugunsgrēki Eiropā, bija vairāk nekā 315 000 hektāru un tāpēc Komisija ir jāmudina steidzami rīkoties, lai izmantotu ES resursus skartajām teritorijām;

C.

tā kā sausums un ilgstoši mežu ugunsgrēki paātrina pārtuksnešošanās procesu plašās Dienvideiropas teritorijās, pēdējā desmitgadē zaudējot ap 400 000 hektāru Eiropas mežu, nopietni iedragājot iedzīvotāju dzīves līmeni, negatīvi ietekmējot lauksaimniecību, lopkopību un mežu mantojumu;

D.

tā kā nākamajās desmitgadēs, neraugoties uz mūsu kopējiem centieniem mazināt kaitējumu, pasaulē nenovēršami notiks temperatūras paaugstināšanās, kas īpaši negatīvi ietekmēs Dienvideiropu, attiecībā uz kuru tiek prognozēts, ka tas būs sevišķi neaizsargāts reģions pret klimata pārmaiņām un kurā 2007. gadā jau piedzīvoti līdz tam nepieredzēti plaši mežu ugunsgrēki, kas bija tieši saistīti ar ārkārtēja karstuma viļņiem tajā gadā;

E.

tā kā dabas un cilvēka izraisīto katastrofu biežums, smagums, sarežģītība un ietekme visā Eiropā strauji pieauga pēdējos gados, izraisot cilvēku bojāeju un īpašuma zaudējumus, kā arī šīs katastrofas īstermiņā un ilgtermiņā ārkārtīgi smagi ietekmē skarto reģionu ekonomiku, tostarp arī dabas un kultūras mantojumu, iznīcina ekonomikas un sociālo infrastruktūru un kaitē videi (mežu ugunsgrēkos zūd dabiskais biotiops un bioloģiskā daudzveidība, pasliktinās mikroklimats un palielinās siltumnīcefekta gāzu emisija);

F.

tā kā dabas katastrofas nodarījušas ekonomisku un sociālu kaitējumu vietējai un reģionu ekonomikai — gan tūrisma nozarei, gan ražošanai kopumā;

G.

tā kā aizsardzībai pret dabas, tehnoloģiskām un vides katastrofām īpaši svarīga ir profilakse;

H.

tā kā mežu ugunsgrēku problēmu saasina arī: pakāpeniska lauku apvidu pamešana un ar lauksaimniecību saistīto tradicionālo darbību pārtraukšana, nepietiekama mežu kopšana, lielas mežu platības, kuros aug tikai vienas sugas koki, nepiemērotu koku sugu stādīšana un atbilstīgas profilakses politikas trūkums, kā arī tas, ka nav pietiekami stingru sodu par tīšu mežu dedzināšanu, un to likumu nepietiekama īstenošana, kuri aizliedz nelegālu būvniecību un paredz mežu atjaunošanu;

I.

tā kā dažām dalībvalstīm vēl joprojām nav pilnīgu zemes reģistru un atbilstošu meža reģistru un karšu un tas, kā arī to likumu nepareiza īstenošana, kuri aizliedz nelegālu celtniecību uz izdegušām zemēm, rada vakuumu, kas izraisa situācijas, kad tiek mainīts zemes izmantošanas veids un meža zeme tiek pārklasificēta celtniecības un finanšu spekulācijām;

J.

tā kā Kopienas civilās aizsardzības mehānisms dažu pēdējo gadu laikā tika atkārtoti iedarbināts;

K.

tā kā dabas katastrofām, piemēram, aizvien biežāk notiekošajiem mežu ugunsgrēkiem Dienvideiropā, varētu būt arī pārrobežu dimensija, ņemot vērā to izplešanās ātrumu un spēju negaidīti mainīt virzienu, tādējādi radot nepieciešamību pēc elastīgas, ātras, saskaņotas un daudzpusējas rīcības; tā kā dabas katastrofas arī var nodarīt lielu kaitējumu īpašumam, cilvēku dzīvei, saimnieciskajai darbībai un reģionu videi;

L.

tā kā Eiropas Parlaments kopš tā nostājas pieņemšanas 2006. gada maijā vairākkārt ir mudinājis Padomes prezidentvalstis panākt lēmumu attiecībā uz jaunu regulu par Solidaritātes fondu;

M.

tā kā kopš Solidaritātes fonda dibināšanas 2002. gadā tas ir sniedzis finansiālu atbalstu vairāk nekā EUR 1,5 miljardu apmērā;

N.

tā kā Revīzijas palāta konstatē, ka Solidaritātes fonds “ir sasniedzis savu mērķi – būt solidāriem ar dalībvalstīm katastrofu gadījumos”, tomēr galvenā problēma joprojām ir fonda kā krīžu vadības instrumenta lēnā iedarbināšana;

O.

tā kā Komisija atzīst nepieciešamību uzlabot Solidaritātes fonda izmantošanas noteicošo kritēriju pārredzamību un vienkāršību;

P.

tā kā Eiropas Parlaments kopš 1995. gada ir iesniedzis secīgas rezolūcijas, mudinot steidzami izstrādāt vairākas Eiropas Savienības iniciatīvas mežu ugunsgrēku apkarošanai Dienvideiropā, kuras vai nu netika īstenotas, vai arī netika pabeigtas un nestājās spēkā,

1.

pauž līdzjūtību un dziļu solidaritāti ar bojāgājušo tuviniekiem un postījumu skarto teritoriju iedzīvotājiem un apliecina cieņu gan profesionālajiem, gan brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem un karavīriem, kuri nenogurstoši cīnījās, lai nodzēstu ugunsgrēkus, izglābtu cilvēkus un ierobežotu šīs vasaras dabas katastrofu radītos postījumus;

2.

pauž nosodījumu par to, ka nav ņemti vērā ieteikumi, kas ietverti iepriekšējās rezolūcijās par dabas katastrofām;

3.

norāda, ka mežu ugunsgrēku radīto kaitējumu būtu bijis iespējams novērst, ja dažas dalībvalstis būtu izstrādājušas un ieviesušas efektīvāku profilakses politiku un atbilstošus tiesību aktus par zemes saglabāšanu un pienācīgu izmantošanu;

4.

uzskata, ka Komisijai jāiesniedz priekšlikums Eiropas stratēģijai cīņā pret dabas katastrofām, kurā būtu obligāti paredzēta riska novēršana, kā arī jāizstrādā protokols vienotai rīcībai visā Eiropas Savienībā attiecībā uz katru katastrofas veidu; uzskata arī, ka šajā stratēģijā īpaša uzmanība jāvelta salām un attālākajiem reģioniem, kuros ir zems iedzīvotāju blīvums;

5.

lūdz Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai plūdu riska pārvaldības pasākumos galvenā uzmanība būtu vērsta uz profilaksi; uzskata, ka šādi pasākumi, kas darbojas saskaņā ar dabu un nevis pret to, pasargātu cilvēkus, īpašumu un vidi un palīdzētu nodrošināt videi nekaitīgu ilgtspējīgu ūdens pārvaldību, kā arī sasniegt ES bioloģiskās daudzveidības mērķi un īstenot ES stratēģiju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām;

6.

mudina Eiropas Komisiju izmantot pašreizējo ES Solidaritātes fondu pēc iespējas elastīgākā veidā un bez jebkādas kavēšanās, lai sniegtu palīdzību šīs vasaras dabas katastrofās cietušajiem;

7.

mudina Komisiju atbalstīt smagi cietušo reģionu rehabilitāciju, lai atjaunotu skarto reģionu dabiskos biotopus, meklētu veidus, kā atsākt darbavietu izveidi un veiktu atbilstošus pasākumus, lai kompensētu sociālās izmaksas, kas saistītas ar darba vai citu ienākumu avotu zaudēšanu;

8.

pauž atzinību par sadarbību un palīdzību, ko citas dalībvalstis piedāvājušas skartajām teritorijām saskaņā ar Kopienas civilās aizsardzības mehānismu; atbalsta mežu ugunsgrēku apkarošanas izmēģinājuma projekta turpināšanu un aicina Komisija steidzami ziņot par šo izmēģinājuma projektu dalībvalstu sadarbības pastiprināšanai un par sagatavošanas pasākumu ES ātrās reaģēšanas spēju nodrošināšanai, kā arī aicina iesniegt likumdošanas priekšlikumus, ar ko radītu reālu Kopienas spēju reaģēt uz dabas katastrofām, tostarp mežu ugunsgrēkiem un citu veidu dabas katastrofām;

9.

uzsver, ka šis jautājums ir ļoti steidzams, tāpēc prasa izveidot efektīvus Eiropas spēkus, kas varētu nekavējoties reaģēt uz avārijas situācijām, kā ierosināts iepriekš minētajā Barnier ziņojumā; tāpēc mudina Komisiju nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem Eiropas sadarbības spējai, kas nodrošinātu ātrāku reaģēšanu dabas katastrofu gadījumā;

10.

uzskata, ka pēdējo gadu un nesenā pieredze pārliecinoši rāda, ka ir vēl vairāk jāuzlabo Kopienas civilā aizsardzība, katastrofu novēršanas gatavība un reaģēšanas spēja mežu ugunsgrēku un citu dabisko ugunsgrēku gadījumos Dienvideiropā, un šim nolūkam neatlaidīgi mudina Komisiju rīkoties, lai nodrošinātu, ka ir nepārprotami jūtama Eiropas solidaritāte ar lielajās katastrofās cietušajām valstīm; atbalsta pasākumus dalībvalstu civilās aizsardzības sagatavotības stiprināšanai, jo īpaši ar speciālistu un paraugprakses apmaiņu, mācībām un sagatavotības projektiem;

11.

pauž atzinību par Monitoringa un informācijas centra ieguldījumu, atbalstot un veicinot civilās aizsardzības palīdzības mobilizēšanu un koordinēšanu ārkārtas situācijās;

12.

uzsver, ka par civilo aizsardzību un dabas katastrofu kontroles pasākumiem ir atbildīga katra dalībvalsts atsevišķi, kā arī par ugunsgrēku novēršanu un dzēšanu pirmām kārtām ir atbildīga katra dalībvalsts, un aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu neatkarīgus un pastāvīgus Eiropas reaģēšanas spēkus, kas palīdzēs dalībvalstīm un skartajiem reģioniem smagu meža ugunsgrēku un citu katastrofu gadījumā, nodrošinot vislabāko aprīkojumu un pieredzi; norāda šajā sakarībā, ka Eiropas Komisijai jāizskata iespējas nodrošināt papildu jaudu, ko var nodrošināt citi avoti, tostarp privāti resursi, lai garantētu ātru reaģēšanu ārkārtas situācijās;

13.

pauž dziļu nožēlu par tik daudziem un smagiem zaudējumiem ugunsgrēkos atsevišķās dalībvalstīs, kuras pēdējā laikā piemeklējuši līdzīga apmēra ugunsgrēki; tādēļ uzskata, ka nekavējoties jāpārbauda preventīvo un sagatavotības pasākumu atbilstība, lai nodrošinātu nepieciešamās pieredzes gūšanu, kas ļautu turpmāk novērst un ierobežot līdzīgu katastrofu postošās sekas dalībvalstīs; šajā sakarībā mudina Eiropas Komisiju pieprasīt no dalībvalstīm informāciju par operatīvajām programmām, kas paredzētas dabas katastrofu likvidēšanas gadījumiem, lai varētu apmainīties ar pieredzi un izdarīt secinājumus par steidzamiem pasākumiem, pārvaldes un operatīvo struktūru koordinēšanu, kā arī vajadzīgo cilvēkresursu un materiālu pieejamību;

14.

pauž nožēlu, ka daudzi no šiem mežu ugunsgrēkiem ir sākušies ļaunprātīgas dedzināšanas dēļ, un pauž īpašas bažas, ka Eiropā pieaug to mežu ugunsgrēku skaits, kas izraisīti noziedzīgu ļaunprātīgas dedzināšanas nodarījumu rezultātā; tāpēc aicina dalībvalstis sodīt, kā arī piemērot stingrākus sodus par noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā tiek nodarīts kaitējums videi, un jo īpaši tiem, kas ir mežu ugunsgrēku cēlonis, un uzskata, ka ātra un efektīva izmeklēšana, lai noteiktu atbildību, pēc kuras seko atbilstīgs sods, atturētu no nolaidīgas un tīši ļaunprātīgas rīcības;

15.

prasa piemērot sankcijas pret ikvienu dalībvalsti, kura pilnībā neatjauno mežus skartajos apgabalos vai pieļauj zemes transformāciju spekulatīvas attīstības vai tūrisma projektu īstenošanai, pieprasot tai atmaksāt saņemtos Kopienas atbalsta līdzekļus;

16.

nosoda aizsargājamās un vispārēja lieguma teritorijās īstenotas nelikumīgas celtniecības legalizāciju;

17.

norāda, ka ļaunprātīgos dedzinātājus, jo īpaši tos, kas gūst labumu no pārbūves darbiem vai no meža zemes iznīcināšanas, uz šādu rīcību var pamudināt likumi, kuros nav precīzi definēta vai aizsargāta šāda zeme, un/vai nepareiza tādu likumu piemērošana, kuri aizliedz nelikumīgu celtniecību; tādēļ mudina dalībvalstis nodrošināt, ka visas nodegušās meža teritorijas atkal top par mežiem un uz tām attiecas mežu atjaunošanas programmas;

18.

aicina ieviest efektīvākas metodes meža ugunsgrēku agrīnai atklāšanai un īstenot labāku zināšanu apmaiņu starp dalībvalstīm par uguns slāpēšanas pasākumiem, kā arī mudina Komisiju uzlabot pieredzes apmaiņu starp reģioniem un dalībvalstīm;

19.

atzinīgi vērtē Eiropas Savienības, dalībvalstu un citu valstu solidaritāti, palīdzot skartajiem reģioniem ārkārtas situācijās mežu ugunsgrēkos, nodrošinot ar lidmašīnām, ugunsdzēšanas aprīkojumu un speciālu informāciju, kā arī būtiski palīdzot attiecīgajām iestādēm un glābējiem; uzskata, ka šo katastrofu ietekme bieži vien pārsniedz reģionālos un valstu līmeni un iespējas, un aicina Eiropu efektīvi un steidzami iesaistīties;

20.

atzinīgi vērtē 2009. gada vasarā izveidotās Eiropas ugunsdzēsēju lidmašīnu taktiskās rezerves (EUFFTR) ieguldījumu, palīdzot dalībvalstīm lielāko ugunsgrēku slāpēšanā; šis izmēģinājuma projekts tika izstrādāts ar Parlamenta atbalstu, lai stiprinātu dalībvalstu sadarbību cīņā pret mežu ugunsgrēkiem, un tas bija labs paraugs spēju stiprināšanā Eiropas līmenī, nodrošinot tūlītēju palīdzību ārkārtas situācijās; uzsver šajā sakarībā nepieciešamību turpināt šā izmēģinājumu projekta pilnveidi un stiprināšanu, tāpēc ka joprojām rodas apstākļi, kas izraisa lielus postījumus, taču dalībvalstu spējas kopā ar EUFFTR izrādās nepietiekamas;

21.

pauž nožēlu par to, ka Komisija un Padome neplānoja finanšu saistības 2010. gadam, lai turpinātu sagatavošanas pasākumu ES ātrās reaģēšanas spēju nodrošināšanai, kas jau ir īstenots 2008. un 2009. gadā;

22.

uzskata, ka jauna regula par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu ir būtiska, jo ar tās palīdzību varētu risināt dabas katastrofu izraisītās problēmas elastīgākā un efektīvākā veidā; kritizē to, ka Padome apturēja šīs regulas virzīšanu, nelikumīgi aizkavējot tās pārskatīšanu, lai gan Parlaments bija pieņēmis nostāju ar pārliecinošu vairākumu pirmajā lasījumā 2006. gada maijā;

23.

uzsver to, ka šīs iniciatīvas atdzīvināšana varētu ļoti uzlabot fonda praktisko darbību, jo tiktu paplašināta fonda darbības joma, likvidēta fonda iedarbināšana izņēmuma kārtā reģionu dabas katastrofu gadījumos, dota iespēja vairāk reģioniem saņemt palīdzību, nosakot zemāku nodarīto kaitējumu slieksni fonda izmantošanai, un, kas ir ļoti svarīgi, būtu iespējams reaģēt uz dabas katastrofām ātrāk, paātrinot maksājumu procesu;

24.

neatlaidīgi mudina Komisiju un Padomi uzņemties maksimālu atbildību un censties ātrāk panākt kompromisu, lai no jauna iedarbinātu Solidaritātes fonda regulas pārskatīšanas procesu, tādējādi radot stiprāku un ātrāku instrumentu, kas spēj reaģēt uz jaunajām globalizācijas un klimata pārmaiņu problēmām; aicina pašreizējo Zviedrijas prezidentūru, kā arī ES finanšu, vides, lauksaimniecības un reģionālās attīstības ministrus rīkoties ātri un izlēmīgi, turklāt bez kavēšanās;

25.

pauž bažas par aizvien biežāk notiekošajām dabas katastrofām, kas, pēc ekspertu domām, ir saistītas galvenokārt ar klimata pārmaiņām, un aicina Komisiju un Padomi darīt visu iespējamo, lai noslēgtu vērienīgu starptautisku nolīgumu nākamajā piektajā Pušu konferencē, kas būs Kioto protokola pušu sanāksme, kura notiks Kopenhāgenā, Dānijā 2009. gada 7.-18. decembrī;

26.

uzsver nepieciešamību stiprināt profilakses pasākumus, lai novērstu dabas katastrofas, izstrādājot jaunas kopīgas stratēģiskas pamatnostādnes, lai nodrošinātu labāku saskaņotību starp dalībvalstīm, kā arī lielāku operativitāti un dažādu Kopienas instrumentu saskaņošanu (Struktūrfondi, Solidaritātes fonds, ELFLA un LIFE+, kā arī ātrās reaģēšanas mehānismi un gatavības mehānismi lielām avārijām), paturot prātā nepieciešamību iesaistīt citus instrumentus, piemēram, valsts atbalstu reģionu mērķiem vai Eiropas Investīciju bankas aizdevumus, ar mērķi novērst dabas katastrofu izraisīto kaitējumu; aicina Komisiju ziņot par Kopienas fondu līdzekļiem, kas piešķirti mežu aizsardzībai pret ugunsgrēkiem, norādot, vai šie līdzekļi ir atbilstoši izmantoti;

27.

prasa lauku attīstības programmās ieviest reģionālās saskaņošanas mehānismus, lai stiprinātu profilakses mehānismu efektivitāti;

28.

uzsver, ka jāpaātrina procedūra piekļuvei ES fondiem tās lauksaimniecībā izmantojamās zemes atveseļošanai, kuru skāruši plūdi un ugunsgrēki, kā arī jānodrošina lielāks finansiāls atbalsts, lai izveidotu sistēmu aizsardzībai pret ugunsgrēkiem un plūdiem; uzsver mežu ugunsgrēku un plūdu fatālo ietekmi uz dzīvniekiem un mājlopiem;

29.

uzskata, ka ir ļoti būtiski ņemt vērā lauku vides strukturālās problēmas (demogrāfiskā samazināšanās, lauku saimniecību pamešana, mežu izciršana un pārmērīga mežu īpašuma sadrumstalotība);

30.

uzskata, ka ir jāpastiprina pašreizējā saikne starp civilo aizsardzību un vides politiku, lai gūtu maksimālu labumu no vides tiesību aktos paredzētajiem profilakses pasākumiem un nodrošinātu saskaņotu ES pieeju dabas katastrofu novēršanai un seku mazināšanai; tomēr uzsver, ka nav plānots aizstāt vai samazināt pašreizējās dalībvalstu kompetences jomas civilajā aizsardzībā un dabas katastrofu novēršanā, izmantojot ES pamatnostādnes.

31.

uzskata, ka jāpārskata visas Solidaritātes fonda līdzekļi izmantošanas procedūras, lai paātrinātu atbalsta maksājumus; jo īpaši uzskata, ka tāpēc varētu izveidot avansa maksājumu sistēmu, kuras pamatā būtu sākotnēji aprēķini par tiešajiem kaitējumiem, bet turpmākie maksājumi būtu atkarīgi no galīgiem aprēķiniem par kopējo tiešo kaitējumu, kā arī pierādījumiem par profilakses pasākumiem, kas veikti pēc katastrofas;

32.

aicina Komisiju aktīvāk rosināt informējošu un izglītojošu kampaņu izstrādi attiecībā uz profilakses pasākumiem, par ko vienojušās dalībvalstis, lai mazinātu dabas katastrofu apdraudējumu un sekas, jo īpaši augstākā riska apgabalos, izskaidrojot sabiedrībai nepieciešamību rūpēties par vidi un dabas resursu saglabāšanu; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, tostarp pasākumus sabiedrības informētības veicināšanai, atbalstot ilgtspējīgāku ūdens, zemes un bioloģisko resursu izmantošanu un sekmīgāku atkritumu apsaimniekošanu, jo neapsaimniekoti atkritumi bieži vien ir ugunsgrēku iemesls;

33.

uzsver, ka pašreizējais ugunsgrēku biežums Dienvideiropā — gandrīz 95 % no kopējās izdegušās ES teritorijas atrodas Vidusjūras reģionā — neatkarīgi no to smagās ietekmes uz vidi un ekonomiku ir tieši saistīts ar klimata pārmaiņu arvien nelabvēlīgāko ietekmi uz šīm teritorijām (erozija un augsnes zudums, pārtukstnešošanās un siltumnīcefekta gāzu, tostarp oglekļa dioksīda, emisijas palielināšanās);

34.

tādēļ prasa izstrādāt integrētu ES stratēģiju par Dienvideiropas mežu ekosistēmu saglabāšanu, kas nodrošinātu pietiekamu preventīvo pasākumu finansējumu, pasākumus plašu ekonomisku un vides kaitējumu novēršanai, pasākumus pilnīgas ekosistēmu atjaunošanas nodrošināšanai, kā arī piešķīrumus Dienvideiropas mežu ekosistēmu adaptācijai klimata pārmaiņām un to radīto seku mazināšanai;

35.

uzsver, ka pilnībā jāņem vērā klimata pārmaiņu spēcīgā ietekme uz mežu ekosistēmām Vidusjūras reģionos; aicina Komisiju bez lauksaimniecības un vides aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti kopējā lauksaimniecības politikā, ieviest īpašus intervences pasākumus, kuru mērķis būtu novērst un aizkavēt mežu ugunsgrēku izplatīšanos, un sākt padziļinātu kopējās mežsaimniecības politikas izskatīšanu, lai efektīvāk cīnītos pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām; mudina Komisiju tās ES rīcības programmas priekšlikumā attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām noteikt par prioritāti profilakses pasākumus un sausuma un meža ugunsgrēku apkarošanu Dienvideiropā;

36.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un ugunsgrēku un plūdu skarto reģionu iestādēm.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/8

A.

tā kā SWIFT 2007. gada oktobrī paziņoja, ka līdz 2009. gada beigām ieviesīs jaunu ziņojumu struktūru;

B.

tā kā ziņojumu struktūras maiņas rezultātā vairākums finanšu datu, par kuru pārsūtīšanu ASV Valsts kases departamenta TFTP programmai SWIFT līdz šim ir saņēmis pavēstes, TFTP programmai vairs nebūs pieejams;

C.

tā kā 2009. gada 27. jūlijā Padome vienprātīgi pieņēma sarunu risināšanas norādījumus prezidentūrai, lai, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 24. un 38. pantu, kopā ar Komisiju risinātu sarunas ar ASV par starptautisku nolīgumu par SWIFT datu turpmāku nosūtīšanu ASV TFTP;

D.

tā kā sarunu risināšanas norādījumi, kā arī Padomes Juridiskā dienesta sniegtais juridiskais atzinums par tiesiskā pamata izvēli nav darīti pieejami plašākai sabiedrībai, jo tie ir klasificēti kā dokumenti ES iekšējai lietošanai;

E.

tā kā starptautiskajā nolīgumā būs paredzēta tā provizoriska un tūlītēja piemērošana no parakstīšanas brīža līdz brīdim, kad nolīgums stāsies spēkā;

F.

tā kā ES nav izveidojusi pati savu teroristu finansēšanas izsekošanas programmu;

G.

tā kā piekļuve SWIFT pārvaldībā esošajiem datiem sniedz iespēju ne tikai izsekot pārskaitījumiem, kas saistīti ar nelikumīgām darbībām, bet arī iegūt informāciju par attiecīgo valstu un personu ekonomiskajām darbībām, un tādējādi šo piekļuvi var ļaunprātīgi izmantot liela mēroga ekonomiskajai un rūpnieciskajai spiegošanai;

H.

tā kā SWIFT noslēdza saprašanās memorandu ar Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases departamentu, tādējādi sašaurinot pārsūtīto datu apjomu un datu meklēšanas iespējas, attiecinot tās tikai uz konkrētiem terorisma apkarošanas gadījumiem, kā arī pakļaujot šo piekļuvi ārējam pārskatam un revīzijai, tostarp uzraudzībai reālajā laikā;

I.

tā kā, noslēdzot jebkuru ES un ASV nolīgumu, ir jāievēro priekšnoteikums par saprašanās memorandā un ASV Valsts kases departamenta atzinumos minētās aizsardzības saglabāšanu, piemēram, aizsardzības, kas tiek piemērota gadījumos, kad ASV Valsts kases departaments nosūta pavēsti par SWIFT ASV darbības centra datu pārsūtīšanu,

1.

atgādina par apņemšanos cīnīties pret terorismu un stingro pārliecību, ka ir nepieciešams rast pareizu līdzsvaru starp drošības pasākumiem un pilsoniskās brīvības un pamattiesību aizsardzību, nodrošinot privātuma un datu aizsardzību visaugstākajā līmenī; atkārtoti apstiprina, ka nepieciešamība un proporcionalitāte ir pamatprincipi, kurus neievērojot, terorisma apkarošana nekad nebūs efektīva;

2.

uzsver, ka Eiropas Savienības pamatā ir tiesiskums un ka visos gadījumos, kad Eiropas personu datus drošības nolūkos pārsūta trešām valstīm, būtu jāievēro procesuālās garantijas un aizsardzības tiesības, kā arī valstu un Eiropas Savienības tiesību akti datu aizsardzības jomā (9);

3.

atgādina Padomei un Komisijai, ka Nolīguma par savstarpējo juridisko palīdzību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kurš stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī, 4. pantā paredzēts, ka piekļuvi attiecīgiem finanšu datiem iegūst, iesniedzot pieprasījumu valsts iestādēs, norāda, ka tas, iespējams, ir pareizāks tiesiskais pamatojums SWIFT datu pārsūtīšanai nekā iecerētais pagaidu nolīgums, un lūdz Padomei un Komisijai izskaidrot, kāpēc ir nepieciešams pagaidu nolīgums;

4.

atzinīgi vērtē SWIFT 2007. gada jūnija lēmumu pārvietot visus ES iekšienē notikušo finanšu pārvedumu datus uz diviem Eiropas darbības centriem; vērš Padomes uzmanību uz to, ka šī lēmuma pieņemšana bija saskaņota ar Beļģijas datu aizsardzības iestādi, tā notika pēc ES t.s. 29. panta darba grupas pieprasījuma un atbilda Eiropas Parlamenta nostājai;

5.

norāda, ka Padome pieņēma sarunu risināšanas norādījumus divus gadus pēc tam, kad SWIFT paziņoja par izmaiņām ziņojumu struktūrā;

6.

pauž bažas, ka iestāžu juridiskajiem dienestiem ir atšķirīgs viedoklis attiecībā uz paredzētā nolīguma izvēlēto tiesisko pamatojumu, un konstatē, ka Padomes Juridiskais dienests uzskata, ka šis ir Kopienas kompetences jautājums;

7.

uzskata, ka, pieņemot, ka ir obligāti nepieciešams starptautisks nolīgums, ar to ir vismaz jānodrošina, ka:

8.

prasa Padomei un Komisijai precizēt, kāda loma tiks piešķirta “publiskajai iestādei”, kas būs atbildīga par ASV Valsts kases departamenta pieprasījumu saņemšanu, īpaši ņemot vērā šādai iestādei piešķirtās pilnvaras un to īstenošanas veidu;

9.

prasa Padomei un Komisijai apstiprināt, ka datu sērijas un lielas datnes, piemēram pārvedumi, kas saistīti ar Vienotu Eiropas maksājumu telpu (SEPA), netiek iekļauti starp datiem, ko var pieprasīt un kas būtu jāpārsūta ASV Valsts kases departamentam;

10.

uzsver, ka SWIFT ir pamata infrastruktūra, kas nodrošina Eiropas maksājumu sistēmu un vērtspapīru tirgu elastīgumu, un ka tai nevajadzētu radīt netaisnīgus apgrūtinājumus saistībā ar konkurējošiem finanšu maksājumu ziņojumu sniedzējiem;

11.

uzsver, cik svarīga ir juridiskā noteiktība un to pilsoņu un privāto organizāciju neaizskaramība, par kuriem datus pārsūta saskaņā ar tādu kārtību kā iecerētajā ES un ASV nolīgumā;

12.

norāda, ka Komisijai var būt lietderīgi izvērtēt nepieciešamību izveidot Eiropas TFTP;

13.

prasa Komisijai un prezidentūrai nodrošināt, lai Eiropas Parlaments un visi valstu parlamenti varētu pilnībā piekļūt visiem sarunu dokumentiem un sarunu risināšanas norādījumiem;

14.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Amerikas Savienoto Valstu valdībai un abām Kongresa palātām.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/12

A.

tā kā Vidusāzijas valstis, no kurām viena ir Tadžikistāna, atrodas svarīgā krustpunktā starp Eiropu un Āziju un tā kā šīs valstis vēsturiski un tradicionāli ir bijušas svarīgs satikšanās un tranzīta punkts starp abiem kontinentiem;

B.

tā kā ES ir lielā mērā ieinteresēta nodrošināt drošību un stabilitāti, demokrātisku iestāžu izveidi un konsolidāciju, kā arī cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu reģionā, jo īpaši tādēļ, ka stratēģiskā, politiskā un ekonomiskā attīstība un aizvien lielākās reģionālās problēmas Vidusāzijā gan tieši, gan netieši ietekmē arī pašas ES intereses;

C.

tā kā jaunās ES stratēģijas Vidusāzijai mērķis ir uzlabot politisko dialogu un stiprināt saites starp Eiropu un tās partneriem Vidusāzijā, ievērojot vērtības, uz kurām dibināta ES;

D.

tā kā Tadžikistānai, kam ir 1 300 km gara robeža ar Afganistānu, tāpat kā Afganistānai, ir liela reģionāla ietekme uz Eiropas Savienības un citiem starptautiskajiem centieniem cīņā pret narkotiku tirdzniecību, ekstrēmismu un draudiem reģionālajai drošībai;

E.

tā kā ES politikas mērķi attiecībā uz Tadžikistānu ir galvenokārt vērsti uz atbalstu nabadzības samazināšanai, labai pārvaldībai un reformām, kā arī – reģionālā līmenī – efektīvāku cīņu pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību un tā kā ES sniedz palīdzību šo mērķu sasniegšanai īpaši ar atbalstu robežu pārvaldībai, izmantojot Vidusāzijas robežu pārvaldības programmu (BOMCA) un Vidusāzijas narkotiku rīcības programmu (CADAP);

F.

tā kā PSN ar Tadžikistānu paredz saistības un sadarbību attiecībā uz atpakaļuzņemšanu un nelegālas imigrācijas kontroli; tā kā būtu jānoslēdz atsevišķs nolīgums, kurā tiktu izklāstītas šīs sadarbības detaļas;

G.

tā kā pilsoņu karš, kas beidzās 1997. gadā, nopostīja infrastruktūras un iestādes, kā arī sagrāva ekonomiku, padarot Tadžikistānu par nabadzīgāko no bijušajām Padomju republikām; tā kā pēc pēdējo gadu laikā Tadžikistānā notikušās spēcīgās atgūšanās perioda apmēram 60 % iedzīvotāju joprojām dzīvo galējā nabadzībā un veselības aprūpe un izglītība nabadzīgākajos rajonos joprojām nav pieejama un tā kā tadžiki lielā mērā cer uz viesstrādnieku devumu, ko gan nopietni apdraud ekonomiskā krīze reģionā, kā dēļ ir ārkārtīgi svarīgi palīdzēt Tadžikistānai izveidot ilgtspējīgu un pārdomātu iekšzemes saimniecisko sistēmu;

H.

tā kā Tadžikistānā ir augstākais dzimstības līmenis Vidusāzijā un no 7,3 miljoniem iedzīvotāju gandrīz 40 % ir jaunieši, kuri nav sasnieguši 15 gadu vecumu; tā kā labas izglītības sistēmas izveide ir būtiska valsts nākotnei;

I.

tā kā Tadžikistānas galvenais ekonomiskais dzinējspēks ir kokvilnas un alumīnija ražošana un šo preču cenas pasaules tirgū krītas; tā kā Tadžikistānā nav naftas un ir nelieli gāzes krājumi un, neraugoties uz ievērojamām hidroelektroenerģijas rezervēm, tā ir smagi izjutusi enerģijas trūkumu;

J.

tā kā iestāžu, tiesiskā un finanšu vide nav labvēlīga tadžiku uzņēmējdarbības attīstībai un tai ir vajadzīga nozīmīga stimulēšana;

K.

tā kā Tadžikistāna ir atkarīga no ārvalstu un humānās palīdzības un tā kā gandrīz puse darbaspēka strādā ārzemēs, lielākoties Krievijā, atbalstot savas ģimenes ar naudas pārvedumiem;

L.

tā kā Padomju Savienības izjukšanas rezultātā ir pārtrauktas tradicionālās ekonomiskās attiecības un reģionālie tirgi, kā rezultātā pastiprinās pašreizējā ekonomikas lejupslīde; tā kā Eiropas Savienībai vajadzētu pēc iespējas censties atjaunot savstarpējo uzticību starp šā reģiona valstīm un tādējādi veicināt reģionālās sadarbības atjaunošanu;

M.

tā kā papildus palīdzībai no Attīstības sadarbības instrumenta Tadžikistāna piedalās arī vairākās pastāvīgās reģionālajās programmās;

N.

tā kā, neraugoties uz acīmredzamo tautas atbalstu, prezidents Emomali Rahmon ir sistemātiski represējis jebkura veida opozīciju un efektīvi iznīcinājis jebkura veida varas dalīšanu, kādu paredzēja 1997. gada miera līgums;

O.

tā kā EDSO/ODIHR (EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs) galīgajā vēlēšanu novērošanas ziņojumā konstatēts reālas izvēles un saprātīga plurālisma trūkums 2006. gada prezidenta vēlēšanās;

P.

tā kā visos līmeņos ir plaši konstatēta endēmiska un visaptveroša korupcija un liela daļa finansējuma, kas saņemts no starptautiskajiem līdzekļu devējiem, netiek novirzīta paredzētajiem mērķiem;

Q.

tā kā pilsoniskā sabiedrība vēl tikai veidojas un valdība ir bieži kavējusi tās reālu attīstību, un vēl garš ceļš ejams, pirms tā spēs realizēt savu potenciālu cilvēkresursu attīstībai valstī; tā kā reliģisko grupu darbību zināmā mērā ir ierobežojusi prasība reģistrēties Valsts Reliģisko lietu komitejā, kā arī citi ierobežojoši pasākumi saistībā ar jauno likumu par apziņas brīvību un reliģiskajām apvienībām,

1.

atzinīgi vērtē faktu, ka Tadžikistāna skaidri paudusi apņemšanos sadarboties ar ES, ka tā vēlas uzlabot tirdzniecības līmeni ar ES un veicināt sakarus izglītības jomā, kā arī īstenot konkrētus pasākumus galvenajās, piemēram, sociālās labklājības, veselības, izglītības, korupcijas apkarošanas un cilvēktiesību uzlabošanas, jomās, lai apliecinātu savu nopietno attieksmi pret šīm saistībām;

2.

izsaka dziļu vilšanos, ka Tadžikistānas valdība no savas puses joprojām nav noslēgusi PSN, jo īpaši ņemot vērā ES nostāju, ka Eiropas Savienībai noteikti jādiferencē attiecīgi sava politika, jo politiskie, ekonomiskie, sociālie un citi apstākļi Vidusāzijas valstīs ir ļoti atšķirīgi; līdz ar to pauž savu vēlmi panākt piekrišanu un izsaka cerību par pēc iespējas drīzu PSN noslēgšanu;

3.

uzlūko ES piekrišanu noslēgt PSN kā apliecinājumu vēlmei veidot attiecības ar Tadžikistānu un kā pamudinājumu Tadžikistānai veikt nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu tik vajadzīgās reformas; tomēr vērš Tadžikistānas uzmanību vispirms uz nosacījumiem, kas ietverti cilvēktiesību/apturēšanas klauzulā;

4.

uzskata, ka pilnai PSN izstrādei un divpusēju attiecību veicināšanai jāpamatojas uz galvenajās jomās panāktā progresa precīzu un savlaicīgu novērtējumu, kā arī mudina šajā sakarībā Komisiju skaidri noteikt kritērijus un nosacījumus;

5.

norāda uz Tadžikistānas ekonomiskajām grūtībām un tās nestabilo transporta un enerģētikas infrastruktūru, kā arī pauž bažas par faktu, ka ekonomiskās krīzes un lauksaimniecības nozares neatbilstošas darbības rezultātā 1,5 miljoni iedzīvotāju ir nepilnīgi nodrošināti ar pārtiku;

6.

aicina Tadžikistānas valdību risināt piegādes problēmu cēloni un pārskatīt pārāk vērienīgo projektu politiku, ar kuriem netiek risinātas problēmas saistībā ar iedzīvotāju fundamentālām un neatliekamām vajadzībām; tajā pašā laikā aicina to stiprināt vietējos tirgus un uzlabot vietējo ražošanu, un nekavējoties sākt īstenot pārtikas atbalsta un darba vietu izveides programmas;

7.

aicina Tadžikistānas valdību steidzamības kārtā uzlabot nožēlojamo stāvokli izglītības un veselības nozarēs, kas varētu radīt jaunu sociālo problēmu vilni nākamajām paaudzēm un apdraudēt valsts nākotni;

8.

atzīmē arī, ka hroniskā nabadzība veicina narkotiku tirdzniecību, jo dažos ziņojumos tiek minēts, ka 30–50 % valsts saimnieciskās darbības ir saistīta ar narkotiku tirdzniecību;

9.

mudina Tadžikistānu racionālā un demokrātiskā veidā izmantot tās milzīgo hidroelektroenerģijas ražošanas potenciālu, ņemot vērā to valstu bažas, kuras atrodas upju lejtecē un kuras tradicionāli paļaujas uz drošiem ūdens resursiem atkarībā no gadalaikiem, kā arī mudina Komisiju šajā sakarībā darīt visu iespējamo, lai veicinātu kopīgu projektu attīstību, kuros iesaistīti visi reģionālie dalībnieki, kas ir potenciāli pakļauti negatīvai ietekmei, saskaņā ar ES normām;

10.

mudina Tadžikistānu ieviest strukturālas pārmaiņas, lai uzlabotu ieguldījumu klimatu ārvalstu uzņēmumiem;

11.

mudina Tadžikistānu pilnībā īstenot vajadzīgās reformas, īpaši uzsverot lauksaimniecības reformu nepieciešamību, lai palīdzētu lauksaimniekiem atbrīvoties no parādiem un lai pārietu no kokvilnas monokultūras uz alternatīviem lauksaimniecības veidiem;

12.

atzīst, ka Tadžikistāna ir relatīvi stabila valsts bez ārēju draudu vai labi organizētu vietēju sacelšanos pazīmēm; tomēr norāda uz dažām režīma nestabilitātes pazīmēm (piemēram, vardarbības akti un demonstrācijas 2008. gadā Badahšānas autonomajā kalnu apgabalā un nesenā drošības operācija Tavildaras rajona austrumdaļā, kur bija iesaistīti valdības spēki, bijušās bruņotas opozīcijas grupas un ārvalstu nemiernieki), kas ir likušas šaubīties par prezidenta varu; tāpat vērš uzmanību uz bažām, ka nabadzības iesakņošanās, korupcijas zelšana un arvien autoritārāka valdība var palielināt turpmākas politiskas, ekonomiskas un sociālas nestabilitātes risku;

13.

atgādina Tadžikistānai par Tūkstošgades attīstības mērķiem un ES atbalstu nopietniem centieniem panākt progresu šajā jomā;

14.

vērš uzmanību uz Tadžikistānas parlamenta struktūru, kurā dominē proprezidentāla Tautas Demokrātiskā Partija (TDP); pauž nožēlu par faktu, ka opozīcijas partijas ir atstumtas malā un potenciālie sāncenši apcietināti vai izsūtīti trimdā; saistībā ar vēlēšanām, ko prezidents apsolījis 2010. gadam, aicina Tadžikistānas valdību ievērot savu apņemšanos attiecībā uz demokratizāciju, ļaujot izveidoties īstai daudzpartiju politiskai sistēmai un pārskatot vēlēšanu likumu (piemēram, atļaujot atcelt neatkarīgiem novērotājiem reģistrācijas maksu par kandidātiem un atļaujot lielāku pārredzamību balsu skaitīšanā, apkopošanā un balsojuma rezultātu publicēšanā);

15.

kritizē nevalstiskajām organizācijām piemērotos ierobežojumus un ietekmīgas un atpazīstamas pilsoniskās sabiedrības trūkumu Tadžikistānā, jo šis trūkums var graut turpmāko demokrātijas attīstību, un uzsver nepieciešamību veikt ievērojamas reformas un ievērot cilvēktiesības visās sabiedrības nozarēs;

16.

norāda, ka korupcija Tadžikistānā ir smaga problēma, pie kuras vainojams gan tiesību kultūras trūkums, gan valsts nespēja attiecīgi samaksāt saviem ierēdņiem; vēlas redzēt pierādījumus, ka Likums par korupciju, Korupcijas novēršanas aģentūra un vērienīgā pretkorupcijas stratēģija 2008.–2012. gadam, kas jau tiek īstenota, nav tikai dekorācija;

17.

aicina Tadžikistānu ieviest pilnīgas pārredzamības politiku ekonomikā, ieskaitot publisku atskaitīšanos par visiem ienākumiem no valstij piederošajiem uzņēmumiem, piemēram, Tadžikistānas alumīnija ražošanas uzņēmuma “Talco” (iekšzonā un ārzonā) un elektroenerģijas izmantošanas uzņēmuma “Barqi Tojik”, kā arī pārredzamību kokvilnas nozares finansēšanā;

18.

uzsver Tadžikistānas ģeogrāfisko kaimiņattiecību nozīmi attiecībā uz Afganistānu un jautājumiem, kas saistīti ar narkotikām, terorismu un ekstrēmismu, kā arī norāda uz potenciālu izveidot Tadžikistānā modernu, funkcionējošu valsti, kas spētu darboties kā aizsargmūris pret ekstrēmisma izplatību no Afganistānas un reģionā; uzsver, ka svarīgi veidot turpmākos sakarus ar Tadžikistānu, lai palīdzētu tai darboties kā stabilai valstij, kas spējīga funkcionēt; norāda, ka cīņa pret terorismu nevar būt par ieganstu opozīcijas spēku apspiešanai vai iebiedēšanai un ka tai jānotiek, pilnībā respektējot cilvēktiesības un pilsoniskās brīvības;

19.

atzīmē, ka enerģētika un ūdens resursi ir galvenie jautājumi cilvēku drošībai un starpvalstu attiecībām Vidusāzijā; vērš īpašu uzmanību uz strīdu saistībā ar enerģētiku starp Tadžikistānu un Uzbekistānu (kā to pierādīja, cita starpā, īslaicīgā, bet iepriekš nepaziņotā robežas slēgšana no Uzbekistānas puses, gāzes piegādes apturēšana un cenu dubultošana) un strīdiem par ūdens resursiem starp Uzbekistānu un Kirgizstānu; šajā sakarībā aicina nekavējoties apspriest visa reģiona mērogā jautājumu par energoresursu racionālu izmantošanu;

20.

pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem Tadžikistānā, kas tiek izdarīti un paliek nesodīti, kā arī par šo pārkāpumu formām; te jāmin spiediens uz tiesām un tiesnešiem, ko izdara valdība un kriminālie tīkli, spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem, izplatītie sieviešu tiesību pārkāpumi, bērnu darba izmantošana un studentu, tostarp nepilngadīgo, ekspluatācija kokvilnas novākšanas darbos, strādnieku dzīve apstākļos, ko ASV organizācija Freedom House aprakstījusi kā “finansiālu servitūtu”, biedējoši apstākļi apcietinājuma vietās, kur notiek spīdzināšana un cita veida pazemošana, un cilvēku tirdzniecība;

21.

šajā sakarībā atzinīgi vērtē oficiāla un uz rezultātiem vērsta cilvēktiesību dialoga sākšanu starp ES un Tadžikistānu; uzskata, ka progress šajā jomā ir būtisks divpusēju attiecību attīstībai; uzsver, ka šādā dialogā svarīgi oficiāli un aktīvi iesaistīt NVO, kas darbojas Tadžikistānā;

22.

pauž nožēlu saistībā ar jauno likumu par NVO, kurš veidots pēc kāda Krievijas likuma parauga un ar kuru ieviestas apgrūtinošas reģistrācijas un pārreģistrācijas prasības;

23.

uzsver, ka, neraugoties uz vārda un preses brīvību, ko nodrošina Tadžikistānas likumi, iestādes bieži pakļauj iebiedēšanai personas, kuras nav vienisprātis ar valdības politiku, un neļauj tām brīvi vai kritiski izteikties; kritizē arī to, ka neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi ir pakļauti dažādiem iebiedēšanas veidiem un kontrolei, kā rezultātā tie ir spiesti praktizēt pašcenzūru;

24.

pauž bažas arī par reliģiskās brīvības ierobežojumiem un jauno Likumu par reliģiju, ko prezidents parakstīja 2009. gada 25. martā un ar kuru tiek aizliegtas daudzas reliģiskās prakses, un atbilstoši kuram daudzas reliģiskās kopienas var tikt pasludinātas par nelikumīgām, padarot tās par pagrīdes kopienām;

25.

uzsver, ka izplatīta problēma joprojām ir diskriminācija un vardarbība pret sievietēm; aicina Komisiju izstrādāt ad hoc programmas sieviešu iespēju veicināšanai un mudina Tadžikistānas iestādes pielikt visas pūles, lai izbeigtu sieviešu tiesību pārkāpumus un atvieglotu sieviešu piekļuvi tiesībsargājošajām iestādēm;

26.

ar bažām atzīmē 2007. gada Likumu par nacionālo tradīciju un rituālu ievērošanu, ar kuru tiek uzlikti ierobežojumi tadžiku ģērbšanās stilam vai tradicionālo svētku svinēšanai;

27.

pauž nožēlu par plašajām spīdzināšanām, norāda, ka Tadžikistānas likumos spīdzināšana ir definēta nepilnīgi, un atkārtoti prasa veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību ANO Konvencijai pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, jo īpaši saucot pie atbildības amatpersonas, kas ir atbildīgas par pazemojošu vai nežēlīgu izturēšanos, un ratificēt ANO Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvo protokolu, kas ļautu novērot apcietinājuma vietas; prasa arī pilnībā atcelt nāves sodu;

28.

norāda, ka Tadžikistānas parlamenta komitejai, kas atbildīga par juridiskiem jautājumiem un cilvēktiesībām, ir uzticēts uzdevums pārbaudīt tiesību aktu atbilstību cilvēktiesību noteikumiem, bet šīs komitejas darbība nav bijusi ļoti efektīva;

29.

atzinīgi vērtē neseno tiesībsarga iecelšanu un aicina valdību garantēt tā pilnīgu neatkarību;

30.

aicina starptautiskos līdzekļu devējus darīt visu iespējamo, lai veicinātu un atbalstītu dzīvotspējīgas un dinamiskas pilsoniskās sabiedrības izveidi, kā arī mudinātu neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus runāt par valsts korupcijas jautājumu un starptautiskā finansējuma plūsmu;

31.

aicina Komisiju sadarbībā ar Padomes prezidentūru nodrošināt, ka demokrātija un cilvēktiesības tiek pilnībā ņemtas vērā visos dialoga līmeņos ar Tadžikistānu un ka ES sniedz Tadžikistānai jebkuru palīdzību, kas tai vajadzīga šajās jomās;

32.

uzsver nepieciešamību novirzīt vairāk finansējuma tieši vietējām iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai ar nosacījumu, ka šis finansējums ir pārredzams un pārbaudāms;

33.

aicina Komisiju regulāri ziņot Eiropas Parlamentam par sasniegumiem demokrātijas un cilvēktiesību jomā un sniegt Parlamenta Ārlietu komitejai pilnīgu informāciju par progresu, kas panākts politiskā dialoga kontekstā; aicina Padomi iesaistīt Eiropas Parlamentu dialogā par cilvēktiesībām ar Tadžikistānu;

34.

mudina Komisiju pēc iespējas drīz sākt sarunas ar Tadžikistānas valdību par PSN izpildes nolīgumu noslēgšanu, piemēram, attiecībā uz atpakaļuzņemšanu un nelegālās imigrācijas kontroli;

35.

ņemot vērā Tadžikistānas kā tranzītvalsts nozīmi saistībā ar narkotiku plūsmu no kaimiņvalsts Afganistānas uz Krieviju un Rietumeiropu, mudina ES vairāk atbalstīt pret šādām darbībām vērstus pasākumus Tadžikistānā, īpašu uzmanību veltot Tadžikistānas Narkotiku kontroles aģentūras finansēšanai, bet netraucējot pārrobežu tirdzniecību, kas ir ārkārtīgi svarīga pierobežu reģionu ekonomiskajai attīstībai;

36.

vērš uzmanību uz nesprāgušu kasešu bumbu esamību Tadžikistānā un aicina palielināt finansējumu šo bumbu iznīcināšanai;

37.

uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Tadžikistānas Republikas valdībai un parlamentam.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/18

A.

tā kā ES ir kopiena, kuras vērtības ir balstītas uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātiju, tiesiskumu, līdztiesību un nediskrimināciju, un tā kā, lai sasniegtu šo mērķi, ir pieņemtas un ierosinātas direktīvas, tostarp tādas, kas paredz cīņa pret diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ;

B.

tā kā dzimumorientācija ir jautājums, uz kuru attiecas personas tiesības uz privāto dzīvi, ko garantē starptautiskie, Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību akti cilvēktiesību jomā, un tā kā valsts iestādēm ir jāveicina vienlīdzība un nediskriminācija, vienlaikus nodrošinot vārda brīvību plašsaziņas līdzekļiem, nevalstiskām organizācijām (NVO) un personām;

C.

tā kā Lietuvas Parlaments 2009. gada 14. jūlijā apstiprināja grozījumus Likumā par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi, kas stāsies spēkā 2010. gada 1. martā un aizliegs “tieši izplatīt nepilngadīgajiem […] publisku informāciju, ar kuru propagandē homoseksuālas, biseksuālas vai poligāmas attiecības”, tāpēc ka tā “kaitīgi ietekmē nepilngadīgo attīstību”;

D.

tā kā likuma teksts, īpaši tā 4. pants ir neskaidrs, juridiski nenoteikts un to iespējams pretrunīgi interpretēt;

E.

tā kā tika ignorēts Lietuvas prezidenta veto un pašlaik likumprojektu pārskata Lietuvas varas iestādes;

F.

tā kā nav skaidrs, uz kādiem materiāliem šis likums attieksies un vai tā darbības joma attieksies arī uz grāmatām, mākslu, reklāmu un tādiem muzikāliem un publiskiem pasākumiem kā teātris, izstādes vai demonstrācijas;

G.

tā kā ES prezidentvalsts Zviedrija ar Lietuvas varas iestādēm ir diskutējusi par minēto likumu un tā kā jaunievēlētā Lietuvas Republikas prezidente ir paziņojusi, ka viņa rīkosies, lai nodrošinātu, ka šis likums atbilst ES un starptautiskajām prasībām,

1.

aicina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru sniegt atzinumu par šo likumu un tā grozījumiem, novērtējot, vai tas atbilst Eiropas Savienības pamatlīgumiem un citiem tiesību aktiem;

2.

atkārtoti uzsver, cik svarīgi Eiropas Savienībai ir cīnīties pret visa veidu diskrimināciju, jo īpaši diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ;

3.

atkārtoti uzsver ANO 1959. gada 20. novembra Deklarācijā par bērna tiesībām norādīto principu, ka “bērnam, kurš nav nobriedis ne fiziski, ne garīgi, nepieciešama īpaša aizsardzība un gādība, tostarp atbilstīga tiesiska aizstāvība”;

4.

atzinīgi vērtē jaunievēlētās Lietuvas Republikas prezidentes paziņojumus un darba grupas izveidošanu Lietuvā, kura ir atbildīga par iespējamo izmaiņu likumā novērtēšanu, un aicina Lietuvas prezidenti un varas iestādes nodrošināt, ka valsts tiesību akti atbilst cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā tas paredzēts starptautiskajos un Eiropas Savienības tiesību aktos;

5.

norāda, ka Likums par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi, ko Lietuvas parlaments apstiprināja 2009. gada 14. jūlijā, vēl nav stājies spēkā un ir jāpārskata pirms tā stāšanās spēkā;

6.

uzdod atbildīgajai komitejai sekot līdzi šī jautājuma attīstībai;

7.

uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Lietuvas Republikas prezidentei un parlamentam, Pamattiesību aģentūrai un Eiropas Padomei.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/20

A.

tā kā pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir novērota būtiska situācijas pasliktināšanās piena produktu tirgū, piena cenai samazinoties zemāk par 0,21 EUR litrā, lai gan ir veikti pasākumi un piešķirtas eksporta subsīdijas, un daudzi zemnieki pārdod piena produktus par cenu, kas ir zemāka par to pašizmaksu;

B.

tā kā daudzu ES piensaimniecības nozarē strādājošo lauksaimnieku izdzīvošana tiek nopietni apdraudēta, jo viņi spēj izdzīvot tikai uz personīgo ietaupījumu rēķina, kas, protams, nevar turpināties ilgstoši, piespiežot viņus rīkot plašas publiskas demonstrācijas visā ES;

C.

tā kā pasaules ekonomikas krīzes rezultātā ievērojami ir pazeminājies pieprasījums pēc piena produktiem, un tas ir noticis vienlaicīgi ar piedāvājuma pieaugumu saistībā ar ražošanas apjoma palielināšanos tādās trešās valstīs kā Jaunzēlande, Austrālija, Argentīna, Brazīlija un ASV;

D.

tā kā 2009. gada budžeta procedūrā Parlaments piešķīra prioritāti īpaša ES piensaimniecības fonda izveidei, lai nozarē varētu veikt sarežģītus pārkārtojumus;

E.

tā kā Parlaments atkārtoti ir uzsvēris atšķirības cenā, ko patērētāji maksā par lauksaimniecības produktiem lielveikalā, un tajā, ko saņem ražotāji, un ir mudinājis veikt padziļinātu izpēti par iespējamo tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

F.

tā kā saskaņā ar Komisijas aprēķiniem laika periodā no 2006. gada maija līdz 2009. gada maijam cenas, ko patērētāji maksā par pienu un sieru, ir pieaugušas par vairāk nekā 14 %, turpretī ražotāju cenas dažās dalībvalstīs viena gada laikā ir samazinājušās par 40 %,

1.

uzskata, ka, ņemot vērā ieilgušo sarežģīto situāciju piena produktu tirgū, ir jāveic gan ilgtermiņa, gan īstermiņa pasākumi, un norāda, ka Komisijas līdz šim veiktie pasākumi nav pietiekami, lai nozare izkļūtu no krīzes;

2.

pauž nožēlu, ka Komisija iepriekš nespēja paredzēt šīs krīzes nopietnību un jau agrāk neierosināja piemērotus pasākumus;

3.

aicina Komisiju steidzamā kārtā noteikt, kādi pasākumi varētu stabilizēt tirgu, un kopā ar iesaistītajām pusēm un dalībvalstīm veikt padziļinātu novērtējumu par piensaimniecības nozares nākotni, lai izanalizētu iespējas pastiprināt pārvaldības mehānismus cenu nepastāvības novēršanai;

4.

norāda, ka dalībvalstīm ir dažādi viedokļi par to, ka 2010. gadā varētu nepalielināt piena kvotas; aicina Komisiju iesniegt detalizētu visu to faktoru, tostarp kvotu palielināšanas, analīzi, kuriem ir ietekme uz cenu, ko saņem piena ražotāji;

5.

aicina Komisiju īstenot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka importētā barība atbilst tiem pašiem standartiem, kas piensaimniekiem ir jāizpilda ES teritorijā, tādējādi nepieļaujot, ka šiem standartiem neatbilstīgu produktu imports vājina ES centienus ilgtspējīgas piena ražošanas uzlabošanā;

6.

atkārtoti pauž apņemšanos izveidot ES piensaimniecības fondu EUR 600 miljonu apmērā, lai palīdzētu ražošanas uzņēmumiem un kooperatīviem un atbalstītu ieguldījumus lauku saimniecībās, to modernizēšanu, darbības dažādošanu, reģionālos un pārdošanas pasākumus, neliela apjoma ražotājus un jaunus lauksaimniekus un atgādina, ka Parlaments šādu lūgumu jau ir paudis saistībā ar 2009. gada budžeta procedūru;

7.

aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai palīdzētu ražotājiem palielināt ražojumu pievienoto vērtību un mudinātu ražot produktus (sieru u.c.), kuru pamatā ir augstas kvalitātes piens, jo īpaši tajās jomās, kurās alternatīvas ražošanas iespējas ir ierobežotas;

8.

aicina Komisiju nekavējoties ieviest pasākumus, lai veicinātu piena produktu pieprasījumu, un uzskata, ka “Skolas piena” programmas darbības jomas, produktu klāsta un finansējuma paplašināšana ir labs iespējamās iniciatīvas piemērs; aicina Komisijas ģenerāldirektorātus ciešāk koordinēt savu darbību šajā jomā;

9.

aicina Komisiju veicināt līgumattiecības pārtikas ķēdē un mudināt ražotāju organizācijas izlīdzināt attiecības starp dažādiem nozares dalībniekiem, kā arī papildus citiem šajā nozarē nepieciešamajiem reglamentējošiem instrumentiem novērst tirgus risku;

10.

uzskata, ka ir īpaši jāveicina piensaimniecības nozares lauksaimnieku ražošana reģionos, kuros ir nelabvēlīgi dabas un ģeogrāfiskie apstākļi, piemēram, kalnu reģionos, vai kuros ir skaidra bioloģiskās ražošanas stratēģija un produkcijai ir uz tirgu neorientēta vides un kultūras pievienotā vērtība un kvalitāte;

11.

aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus, lai līdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu ES piena produktu tirgū;

12.

aicina Komisiju izpētīt iespējas piensaimniekiem piemērot agrās pensionēšanās shēmu, piemēram, nosakot kvotu atpirkšanas shēmu, kas līdzinātos izaršanas shēmai vīna kopējā tirgus organizācijas sistēmā;

13.

ņemot vērā, ka piensaimniecības nozares krīzei ir visas Eiropas raksturs, pieprasa, lai Komisija pildītu savu lomu kopīgu risinājumu meklēšanā, izvairoties no nevienlīdzības dalībvalstu starpā un traucējumiem tirgos, ko varētu radīt valstu atbalsts;

14.

atbalsta Komisijas vēlmi plānot tādus pasākumus kā labvēlīgi aizdevumi un savstarpēju garantiju sistēmas, lai mazinātu cenu nepastāvību lauksaimniecības produktu tirgos;

15.

atbalsta piena pulvera tūlītēju izmantošanu teļu barībā, kas varētu būt viens no veidiem, kā palielinātu pieprasījumu pēc piena produktiem;

16.

atgādina, ka būtiski svarīgi ir norādīt skaidru marķējumu tādiem piena produktu aizstājējiem kā siers un citi ražojumi, un tajā būtu detalizēti jānorāda izejmateriāli un izcelsmes valsts; prasa, lai produktos, kas marķēti kā piena produkti, ietilpstu dzīvnieku piens vai dzīvnieku piena produkti;

17.

lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt pašreizējo krīzi, īpaši krīzi piensaimniecības nozarē, aicina Komisiju nekavējoties visām produktīvajām lauksaimniecības nozarēm palielināt de minimis valsts atbalsta maksājumu maksimālo apjomu no EUR 7 500 uz EUR 15 000, atkāpjoties no noteiktajiem valsts atbalsta ierobežojumiem dalībvalstīm;

18.

atzīst, ka lētāka lopbarība palīdzētu piensaimniekiem samazināt ražošanas izmaksas;

19.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pagarināt intervences periodu sviestam un vājpiena pulverim līdz 2010. gada 28. februārim un uzskata, ka vismaz īstermiņā jāpalielina intervences cena; atzīst, ka šāds palielinājums būtu īpašs pasākums, lai apkarotu ārkārtīgu tirgus nelīdzsvarotību, nevis ilgtermiņa risinājums;

20.

aicina paplašināt siera produktu privāto uzglabāšanu un nodrošināt atbilstošu atbalstu, lai šis pasākums būtu efektīvs, kā arī palielināt to trešo valstu skaitu, iekļaujot, piemēram, ASV, uz kurām ES ražotos siera produktus var eksportēt, saņemot eksporta kompensāciju;

21.

aicina Komisiju gan ilgtermiņā, gan pēc tam, kad eksporta kompensācijas vairs netiks piemērotas, konstatēt to, kādā veidā attiecīgās apropriācijas varētu saglabāt piensaimniecības nozarē;

22.

aicina Komisiju atļaut lauksaimniecības eksporta kredītu apdrošināšanu, kā to izmanto ASV;

23.

aicina Komisiju uzlabot cenas pārredzamību pārtikas piegādes ķēdē, jo patērētāju cenas daudzās dalībvalstīs joprojām ir aizdomīgi augstas, neskatoties uz to, ka ražotāju cenas ir ievērojami pazeminājušās;

24.

aicina Komisiju nekavējoties iesniegt paziņojumu par pārtikas cenām Eiropā; atgādina, ka Parlaments jau sen ir aicinājis Komisiju izpētīt to, vai tirgus stāvoklis pārtikas piegādes ķēdē, jo īpaši piensaimniecības nozarē, netiek ļaunprātīgi izmantots, un uzskata, ka šādu pētījumu jau sen vajadzēja veikt;

25.

aicina Komisiju ieviest visā ES rīcības kodeksu, kas regulētu mazumtirgotāju un ražotāju attiecības;

26.

uzskata, ka ir nepieciešams izveidot sistēmu, ar kuras palīdzību pilnīgi pārredzami tiek uzraudzītas plaša patēriņa preču cenas, jo īpaši tās, kuras maksā patērētāji;

27.

pieņem ar nožēlu zināšanai, ka 2009. gada 7. septembra Eiropadomes secinājumos nav piedāvāts konkrēts risinājums, kā Eiropas piensaimniecības nozarei ātri izkļūt no krīzes, kas bez izņēmuma skar visus Savienības ražotājus;

28.

aicina Komisiju stingri vērsties pret dažu dalībvalstu ierosinājumiem atkal nacionalizēt kopējo lauksaimniecības politiku;

29.

prasa Komisijai turpmāko mēnešu laikā regulāri informēt Parlamentu par piena produktu tirgus situācijas attīstību;

30.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/23

A.

tā kā energoapgādes drošība, lai gan tā vēl arvien nav nostiprināta Līgumos, ir Eiropas Savienības vispārējās drošības, stabilitātes un labklājības būtiska sastāvdaļa, kā arī pamatelements ekonomikas un sociālās attīstības turpināšanai Eiropā;

B.

tā kā īstenas un efektīvas kopīgās energoapgādes drošības politikas trūkums Eiropas mērogā apdraud ES ārējās darbības vienotību un uzticamību;

C.

tā kā ES atkarība no enerģijas importa pašreiz ir ievērojama un sagaidāms, ka tagadējos apstākļos tā palielināsies;

D.

tā kā naftas un gāzes cenas pasaules finanšu krīzes iespaidā gan samazinās, tomēr lēnā pāreja uz ilgtspējīgākām degvielām, naftas un gāzes atradņu sarūkošā produktivitāte, lai gan tiek atklātas aizvien jaunas atradnes, un nepārtrauktais pieprasījuma pieaugums nenovēršami nozīmē atgriešanos pie sarukušajiem fosilā kurināmā tirgiem un pēc krīzes pārvarēšanas pieaugošu atkarību no importa valstīm, kuras patērē naftu;

E.

tā kā vairākas dalībvalstis ir ļoti atkarīgas no viena dabasgāzes piegādātāja un tā kā nesankcionēts dabasgāzes piegādes pārtraukums var radīt smagas problēmas, kā to varēja konstatēt Krievijas un Ukrainas gāzes krīzes laikā 2009. gada sākumā;

F.

tā kā daudzām dalībvalstīm nav pietiekamu dabisko rezervju krīžu risināšanai;

G.

tā kā sakarā ar pašreizējo un pieaugošo energoapgādes atkarību no politiski nestabiliem reģioniem centieni nodrošināt piegādes drošību tikai valsts līmenī ir izrādījušies nepietiekami un tie nenodrošina visu dalībvalstu ilgtermiņa interešu ievērošanu;

H.

tā kā pašreizējie agrīnā brīdinājuma instrumenti ir izrādījušies neatbilstoši, lai prognozētu 2009. gada janvāra gāzes krīzi;

I.

tā kā arī turpmāk ir paredzams energoapgādes drošības apdraudējums tik ilgi, kamēr enerģijas ražotājas un tranzīta valstis neievēros kopējus un pārredzamus noteikumus, kas paredzēti Enerģētikas hartas nolīgumā un Tranzīta protokolā;

J.

tā kā saistības attiecībā uz energoefektivitāti ES un ārpus tās robežām un salīdzinājumā ar pašreiz izmantojamiem enerģijas avotiem būtisks atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas pieaugums Eiropas Savienībā radītu ievērojamu ietekmi, samazinot atkarību no enerģijas importa, un tādējādi, no vienas puses, uzlabojot energoapgādes drošību un, no otras puses, palīdzot izpildīt saistības līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 20 % vai pat vairāk, ja Kopenhāgenā tiks panākta šāda vienošanās;

K.

tā kā izmaksu lietderības ziņā ļoti labs risinājums, kā samazināt ES atkarību no energoresursu importa, ir veicināt energoietaupījumus, atjaunīgo enerģiju un energoefektivitātes pasākumus, kas sekmētu arī klimata pārmaiņu mazināšanu un virzību uz efektīva energopatēriņa tautsaimniecību;

L.

tā kā cieša sadarbība energoapgādes jomā ir viens no visefektīvākajiem un nepieciešamākajiem uzticēšanās veicināšanas pasākumiem Eiropas Savienības attiecībās ar tās kaimiņvalstīm;

M.

tā kā, lai gan kaut kas jau ir paveikts, attiecībā uz iekšējā tirgus regulējumu, tomēr saglabājot valstu prerogatīvas noteikt, kādas daļas veido tās enerģētikas kompleksu, un attiecībā uz ārējiem aspektiem ir jārada patiesi kopēja enerģētikas politika, kurā ņemtu vērā dalībvalstu politiskās un ekonomiskās intereses;

N.

tā kā tāda kopēja ārpolitika enerģētikas jomā, kuras pamatā būtu solidaritāte, enerģijas dažādošana, vienotība kopēju interešu aizstāvībā, pastiprināta sadarbība ar lielākajām enerģijas ražotājām un tranzīta valstīm, kā arī patērētājvalstīm un kuras pamatā būtu ilgtspējības veicināšana, radītu sinerģijas, kas palīdzētu nodrošināt Eiropas Savienības energoapgādes drošību un sekmētu ES stiprumu, rīcībspēju ārpolitikā un uzticama partnera reputāciju pasaulē,

1.

sagaida no Komisijas, Padomes un dalībvalstīm, ka tās kopīgi demonstrēs stingrāku stratēģisko vadību patiesas Eiropas kopējās ārpolitikas veidošanā energoapgādes jomā, kā Eiropas Parlaments aicinājis iepriekš minētajā 2007. gada 26. septembra rezolūcijā;

2.

atzinīgi vērtē pasākumus, ko Komisija ierosinājusi Otrajā stratēģiskajā enerģētikas pārskatā attiecībā uz ES energodrošības diversifikācijas veicināšanu un uzlabošanu; tomēr uzskata, ka vajadzīgas skaidri noteiktas prioritātes un ātra rīcība šo pasākumu īstenošanā, vienlaikus turpinot pilnībā informēt Parlamentu;

3.

atkārtoti uzsver, ka labi funkcionējošs iekšējais enerģētikas tirgus ir tikpat būtiski svarīgs, lai novērstu gāzes apgādes pārtraukumus un krīzes, kā enerģijas avotu dažādošana; tādēļ uzsver vajadzību vairāk ieguldīt atjaunojamos energoresursos un zemas oglekļa emisijas enerģijā, kā arī energoefektivitātē, un šādu ieguldījumu nepieciešamības pamatojumam jāveido galvenā daļa Enerģētikas rīcības plānā 2010.–2014. gadam;

4.

atzinīgi vērtē iepriekš minētos jaunos priekšlikumus regulām par pasākumiem gāzes apgādes aizsardzības nodrošinājumā un par ieguldījumu projektiem enerģētikas infrastruktūrās Eiropas Kopienas teritorijā, kuras veicinās lielāku gāzes apgādes nodrošinājumu Eiropas Savienībā, ko panāk, garantējot, ka dalībvalstis veic profilaktiskas darbības un uzlabo krīžu pārvarēšanas mehānismus, un palielinot pārredzamību un samazinot birokrātiskus šķēršļus;

5.

aicina vairāk censties prognozēt iespējamās energoapgādes problēmas, lai novērstu piegādes pārtraukumus turpmāk, cita starpā uzlabojot Energoapgādes drošības korespondentu tīkla (NESCO) efektivitāti, un aicina Komisiju steidzami pārskatīt pašreizējos agrīnā brīdinājuma mehānismus, NESCO un citus instrumentus, kas izrādījušies neefektīvi, ņemot vērā 2009. gada Krievijas un Ukrainas enerģētikas krīzi;

6.

aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis attīstīt gāzes uzkrāšanu, nodrošinot ātras izmantošanas iespēju;

7.

uzskata, ka izšķiroša nozīme ir sasvstarpējo savienojumu uzlabošanai Eiropā, jo pašreizējo trūkumu novēršana ir būtiska, lai efektīvi darbotos iekšējais tirgus un rīcība enerģētikas jomā būtu solidāra; šajā sakarā atzinīgi vērtē vienošanos par infrastruktūras projektu finansēšanu, kas ir daļa no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna (EUR 250 miljoni), un ideju Eiropā izveidot jaunu visaptverošu elektrības un gāzes tīklu, bet uzstāj, ka energoapgādes drošības jomā nevar iztikt bez vispārēja publiska finansējuma;

8.

uzsver, ka steidzami nepieciešams īstenot stratēģiskus energoapgādes dažādošanas projektus, it īpaši Dienvidu koridorā; šajā sakarībā apsveic Austrijas, Bulgārijas, Rumānijas, Ungārijas un Turcijas valdības, kuras 2009. gada 13. jūlijā parakstīja starpvaldību līgumu par tiesisko regulējumu Nabucco gāzes cauruļvadu projektam, kas ir nozīmīgs pasākums šā projekta realizēšanā, jo mazina atkarību no Krievijas piegādēm, bet vienlaikus uzsver, cik svarīga ir vispārīga sistēma jauna koridora izstrādāšanas regulēšanai, lai savienotu ES ar jaunajiem gāzes avotiem Tuvajos Austrumos un Kaspijas jūras reģionā neatkarīgi no kāda viena konkrēta uzņēmuma vai cauruļvada, ņemot vērā, ka galvenais mērķis ir šāda savienojuma ātra īstenošana; mudina uzņēmumus un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Komisiju nodrošināt sākotnējo līgumu noslēgšanu ar paredzamajiem piegādātājiem par iesūknēšanu cauruļvados;

9.

uzsver, ka ES ir jāveido ciešs dialogs ar lielākajiem enerģijas piegādātājiem, lai nostiprinātu savstarpējo atkarību no enerģijas un uzlabotu energoapgādes drošību visā ES, īpašu uzmanību pievēršot lielākas efektivitātes panākšanai, vienlīdzīgai piekļuvei tirgum, nediskriminācijai un pārredzamībai;

10.

uzsver, ka dialogi par enerģētiku nekādā gadījumā nedrīkst notikt, ignorējot atklātus un uz rezultātiem orientētus dialogus par cilvēktiesībām un ka cilvēktiesību aizsardzībai vajadzētu būt vienam no svarīgākajiem jautājumiem ES un Krievijas nākamās augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā un kļūt arī par neatņemamu daļu jaunajā ES un Krievijas nolīgumā;

11.

iesaka izstrādāt kopīgu ES pieeju sarunām ar ārējiem partneriem par tranzīta noteikumiem un nodevām un aicina dalībvalstis informēt citai citu un Komisiju par stratēģiskiem lēmumiem un nolīgumiem attiecībā uz enerģētikas infrastruktūras projektiem;

12.

aicina Komisiju nekavējoties veikt pasākumus, vēršoties pret naidīgiem pārņemšanas centieniem, ko ES enerģētikas tirgū veic nepārredzamas ārvalstu struktūrvienības un stingri piemērot ES konkurences noteikumus; pauž bažas, piemēram, par to, ka uzņēmums Surgutneftegaz nesen ir pārņēmis Ungārijas energokompāniju MOL un ka Surgutneftegaz neizpauž īpašnieku struktūru un tiešo labumguvēju identitāti, kā to likumīgi pieprasa Ungārijas enerģētikas tirgus regulators; aicina Komisiju izmeklēt tādu nepārredzamu ārvalstu uzņēmumu kā Centrex darbības, kas nesen pārņēma Baumgārtenas tirdzniecības un uzglabāšanas uzņēmumu Austrijā;

13.

aicina ES sadarboties ar Ziemeļjūras reģiona valstīm, ņemot vērā, ka tās varētu būt energoresursu ‐ jo īpaši jūras vēja enerģijas ‐ piegādātājas;

14.

aicina Padomi un Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm Vidusjūras reģionā un Ziemeļāfrikas reģiona valstīm, ņemot vērā to enerģijas resursu ievērojamo potenciālu un būtiskās iespējas, kuras varētu tikt radītas šo valstu pašu attīstībai, jo īpaši saistībā ar Barselonas procesu; jo īpašai mudina šajos reģionos izmantot saules un vēja enerģiju; atzinīgi vērtē nesen panākto progresu saistībā ar DESERTEC rūpniecības iniciatīvu attīstīt lielo saules enerģijas potenciālu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā; uzsver, ka ES rīcībai saistībā ar Desertec projektu ir jābūt saskaņotai un aktīvi jāsekmē Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstu attīstība; tādēļ aicina uzņēmumus un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Komisiju iesaistīties šajā projektā, lai veicinātu attīstību, izmantojot īstenu tehnoloģiju nodošanu un palielinot vietējo uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības veiktspēju, nolūkā nodrošināt līdzdalību un veidot ilgtermiņa partnerību ar Vidusjūras reģiona valstīm, kurās tiks realizēts Desertec projekts;

15.

uzsver, cik stratēģiski nozīmīgs ES ir Arktikas reģions, gan attiecībā uz enerģijas resursiem, gan vides, bioloģiskās daudzveidības un transporta jautājumos, atverot Ziemeļu–Austrumu kanālu;

16.

uzsver, ka Eiropas kopīgas enerģētikas politikas izstrādes panākumi lielā mērā ir atkarīgi no Lisabonas līguma stāšanās spēkā; mudina ES un dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka Eiropas kopīgas energoapgādes drošības politikas pamatā ir saistošs, progresīvs un visaptverošs Līgums; aicina nekavējoties ratificēt Lisabonas līgumu, kas būtu solis pareizajā virzienā, jo šajā līgumā ir iekļauta enerģētikas solidaritātes klauzula un ar to ir noteikta ES un dalībvalstu kopīga atbildība par enerģētikas politiku;

17.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/27

A.

tā kā Krievijas Federācija kā Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalsts ir apņēmusies aizsargāt un veicināt cilvēktiesības, pamatbrīvības un tiesiskumu;

B.

tā kā ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības starp ES un Krieviju ir ļoti svarīgas visas Eiropas stabilitātei, drošībai un uzplaukumam;

C.

tā kā ES vēlas panākt tādas stratēģiskās partnerattiecības ar Krieviju, kuras balstītos uz demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma vērtībām;

D.

tā kā cilvēktiesību aizstāvju stāvoklis satraucoši pasliktinājies, jo īpaši Ziemeļkaukāza reģionā;

E.

tā kā tādu cilvēktiesību organizāciju kā „Memoriāls” un „Demos” darbs ir ļoti svarīgs stabilas un brīvas sabiedrības radīšanai; tā kā Krievijas valdībai tādēļ vajadzētu lepoties ar šādu iestāžu nozīmīgo lomu;

F.

tā kā 2009. gada 20. janvārī tika nogalināts advokāts un cilvēktiesību aizstāvis Staņislavs Markelovs, kurš pārstāvējis arī vēlāk noslepkavoto žurnālisti Annu Poļitkovsku, turklāt kopā ar advokātu nogalināja arī žurnālisti Anastasiju Baburovu, kura mēģināja viņu pasargāt;

G.

tā kā divus mēnešus pēc viņa pazušanas, proti, 2009. gada 10. jūlijā kādā karjerā Petrozavodskā tika atrastas cilvēktiesību aktīvista Andreja Kulagina mirstīgās atliekas;

H.

tā kā 2009. gada 15. jūlijā Groznijā tika nolaupīta organizācijas „Memoriāls” vadītāja Čečenijā Natālija Estemirova un vēlāk viņa atrasta mirusi līdzās esošajā Ingušijā; tā kā 2009. gada 16. jūlija plenārsēdē Eiropas Parlaments godināja Natālijas Estemirovas piemiņu ar klusuma brīdi; tā kā pēc viņas slepkavības organizācijas „Memoriāls” darbība Čečenijā tika apturēta;

I.

tā kā 2009. gada septembrī Maskavā pēc Čečenijas prezidenta Ramzana Kadirova prasības sāksies tiesa par neslavas celšanu pret cilvēktiesību centra „Memoriāls” vadītāju Oļegu Orlovu, kurš organizācijas „Memoriāls” tīmekļa vietnē 2009. gada 15. jūlijā ievietoja paziņojumu, apsūdzot prezidentu Kadirovu par saistību ar Natālijas Estemirovas slepkavību;

J.

tā kā 2009. gada 10. augustā no humanitārās organizācijas „Glābiet paaudzi” biroja Groznijā tika nolaupīti tās līdzstrādnieki un Čečenijas pilsoniskās sabiedrības aktīvisti Zarema Sadulajeva un viņas vīrs Aliks Džabrailovs, kurus nākamajā dienā atrada noslepkavotus;

K.

tā kā 2008. gada 4. decembrī Krievijas ģenerālprokuratūras pārstāvji, aizsedzot sejas ar maskām, iebruka pētniecības un informācijas centra „Memoriāls” Sanktpēterburgas birojā un aizveda datoru cietos diskus un kompaktdiskus, kuros bija visa datubāze par tūkstošiem staļinisko represiju upuru; tā kā pēc tiesas lēmuma datubāze atdota organizācijai „Memoriāls”;

L.

tā kā 2009. gada 3. septembrī notika valdības izmeklētāju rīkota pārbaude ēkā, kurā ir cilvēktiesību centra „Memoriāls” vadītāja Oļega Orlova un viņa kolēģa Aleksandra Čerkasova dzīvokļi, turklāt izmeklētāji izlikās, ka rīkojas nodokļu administrācijas uzdevumā;

M.

tā kā 2009. gada 3. septembrī Krievijas Augstākā tiesa izdeva rīkojumu veikt atkārtotu izmeklēšanu 2006. gadā nogalinātās žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības lietā, tā kā šis lēmums pieņemts divus mēnešus pēc tam, kad Augstākā tiesa atcēla arī februārī pieņemto attaisnojošo spriedumu visiem trijiem apsūdzētajiem;

N.

tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā iesniegtas daudzas Krievijas pilsoņu sūdzības,

1.

bez atrunām nosoda Krievijas cilvēktiesību aizstāvju, juristu un žurnālistu vajāšanu un uzbrukumus viņiem un pauž dziļu nožēlu par notiekošo;

2.

aicina Krievijas iestādes darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu cilvēktiesību aktīvistu aizsardzību, kā tas prasīts ANO Deklarācijā par personu, grupu un sabiedrības iestāžu tiesībām un atbildību veicināt un aizsargāt vispārēji atzītas cilvēktiesības un pamatbrīvības; jo īpaši aicina atbildīgās iestādes radīt apstākļus, lai „Memoriāls” un citas cilvēktiesību organizācijas varētu droši turpināt darbību Čečenijā; atzinīgi vērtē 2008. gada 4. decembra kratīšanas laikā konfiscētā arhīva atdošanu organizācijai „Memoriāls” Sanktpēterburgā;

3.

aicina Krievijas federālās iestādes ātri, pilnīgi un efektīvi izmeklēt iepriekš minētās slepkavības un tiesāt visus, kuri atbildīgi par šiem nežēlīgajiem noziegumiem un bijuši tajos iesaistīti;

4.

uzsver, ka nesodāmība Čečenijā veicina destabilizāciju visā Ziemeļkaukāza reģionā;

5.

ņem vērā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva jūlijā nosūtīto telegrammu cilvēktiesību organizācijai „Memoriāls”, kurā viņš sola, ka Natālijas Estemirovas slepkavība tiks rūpīgi izmeklēta;

6.

atzinīgi vērtē prezidenta Dmitrija Medvedeva ierosinājumu grozīt likumu par nevalstiskajām organizācijām (NVO), lai Krievijas NVO tiktu atcelti daži ierobežojumi un atrisinātas problēmas ar reģistrāciju un cer sagaidīt būtiskus uzlabojumus;

7.

atzinīgi vērtē Krievijas Augstākās tiesas 2009. gada 3. septembra lēmumu uzsākt jaunu izmeklēšanu Annas Poļitkovskas slepkavības lietā un apvienot izmeklēšanu gan pret trim apsūdzētajiem, kurus pirmajā tiesas instancē attaisnoja, gan pret slepkavības veikšanā vainoto Rustamu Mahmudovu un tiem, kuri viņu atbalstīja; aicina sākt šo tiesu iespējami ātri, lietu izskatīt tiesā ar zvērinātajiem un procesa laikā nodrošināt brīvu visu žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu piekļuvi;

8.

aicina paplašināt ES un Krievijas konsultācijas par cilvēktiesībām un padarīt šo konsultāciju procesu atvērtu, lai efektīvu ieguldījumu varētu sniegt Eiropas Parlaments, Valsts Dome, Krievijas tiesu iestādes un pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību organizācijas; aicina Krieviju pilnībā ievērot EDSO un Eiropas Padomes dalībvalsts saistības, tostarp respektēt tiesības apvienoties un tiesības piedalīties miermīlīgās demonstrācijās; uzsver nostāju, ka cilvēktiesību aizsardzībai vajadzētu būt vienam no svarīgākajiem jautājumiem nākamās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā un kļūt arī par neatņemamu daļu jaunajā ES un Krievijas nolīgumā;

9.

aicina Krievijas iestādes ievērot visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus un nekavējoties ratificēt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. papildprotokolu par konvencijas pārbaudes sistēmas reformu;

10.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, EDSO un Eiropas Padomei.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/30

A.

tā kā ES un Kazahstānas Republikas attiecības un sadarbība turpina nepārtraukti attīstīties visās jomās; tā kā Kazahstānai ir svarīga nozīme saistībā ar Vidusāzijas stabilitāti un drošību, kā arī visa reģiona ekonomisko attīstību;

B.

tā kā Kazahstāna 2010. gadā pārņems Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) vadību; tā kā šis pienākums piešķirs valstij svarīgāku nozīmi un lielāku atbildību demokrātijas un cilvēktiesību jomā; tā kā EDSO ir mudinājusi Kazahstānu pirms organizācijas vadības pārņemšanas padziļināt demokrātiskās reformas;

C.

tā kā, neraugoties uz šo svarīgo starptautisko uzdevumu, pēdējo dažu mēnešu laikā Kazahstānas iekšējo situāciju sarežģīja nesen pastiprinātie plašsaziņas līdzekļu ierobežojumi un vairākas pretrunīgas kriminālvajāšanas;

D.

tā kā 2009. gada 3. septembrī Kazahstānas Starptautiskā cilvēktiesību un tiesiskuma biroja direktors un ievērojams cilvēktiesību aizstāvis Yevgeny Zhovtis tika notiesāts par slepkavību, jo 2009. gada 26. jūlijā viņš ar savu automobili notrieca un nogalināja gājēju, un viņam piesprieda sodu četrus gadus darba nometnē;

E.

tā kā 2009. gada 27. jūlijā tika uzsākta policijas izmeklēšana un Yevgeny Zhovtis tika minēts kā liecinieks; tā kā 2009. gada 28. jūlijāYevgeny Zhovtis statusu izmeklēšanas laikā nomainīja ar aizdomās turētā statusu, taču, pārkāpjot Kazahstānas tiesību aktus, viņa juristi līdz 2009. gada 14. augustam par to netika informēti;

F.

tā kā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs ir paudis viedokli, ka „apšaubāmās procedūrās, iespējams, pārkāptas Yevgeny Zhovtis tiesības uz taisnīgu tiesvedību, kuras paredz Kazahstānas konstitūcija, valsts saistības pret ESDO un galvenie starptautiskie standarti”;

G.

tā kā ESDO sanāksmēs Yevgeny Zhovtis ir detalizēti stāstījis par cilvēktiesību pārkāpumiem savā valstī, tādējādi radot šaubas par tās piemērotību vadīt organizāciju, kuras darbības mērķis ir demokrātisko principu atbalstīšana;

H.

tā kā savulaik ir paustas nopietnas bažas par citu Kazahstānas cilvēktiesību aktīvistu, tostarp Ramazan Yesergepov un Sergei Duvanov, tiesvedību, kam sekoja ieslodzījums cietumā;

I.

tā kā 2008. gada jūnijā un arī 2009. gada maijā saistībā ar tuvojošos Kazahstānas ESDO vadību valsts ārlietu ministrs Marat Tazhin solīja uzlabot cilvēktiesību stiprināšanu un ievērošanu Kazahstānā;

J.

tā kā ES un Kazahstānas Partnerības un sadarbības nolīguma 2. pantā ir prasīts ievērot demokrātiju, starptautisko tiesību principus un cilvēktiesības,

1.

neapšaubot tiesu sistēmas neatkarību, kas ir jebkuras demokrātijas būtiska sastāvdaļa, pauž nopietnas bažas par traģiskā negadījuma izmeklēšanas norisi un Yevgeny Zhovtis sekojošo tiesvedību un vērš uzmanību uz izteikumiem, ka tiesas prāvai neesot pielaisti viņa aizstāvības liecinieki;

2.

aicina Kazahstānas iestādes nekavējoties un pilnīgi pārredzamā veidā, pilnībā ievērojot tiesiskumu, veikt otru pilnīgu un taisnīgu negadījuma apstākļu izmeklēšanu un pārskatīt Yevgeny Zhovtis notiesājošo spriedumu un attiecīgi arī sodu;

3.

mudina Kazahstānas iestādes sniegt oficiālu informāciju par Yevgeny Zhovtis lietu un nodrošināt viņam pieeju likumā paredzētajai kārtībai, tostarp tiesības iesniegt apelāciju saskaņā ar Kazahstānas tiesību aktiem;

4.

vērš uzmanību uz nopietnajiem iebildumiem, kādus pauda cilvēktiesību organizācijas par Kazahstānas valdības reālo apņemšanos mainīt situāciju valstī, kad 2007. gadā tika paziņots lēmums piešķirt tai ESDO vadību, un cer, ka Kazahstānas iestādes darīs visu iespējamo, lai uzlabotu situāciju un panāktu reālu progresu demokratizācijas un cilvēktiesību jomā, pirms tā pārņems ESDO vadību;

5.

tāpēc aicina Komisiju pastiprināt ES palīdzību Kazahstānai un sadarbību ar to šajās jomās, lai labāk sagatavotu Kazahstānas valdību uzņemties šo svarīgo starptautisko uzdevumu;

6.

mudina Padomi ieņemt stingru nostāju, diskutējot par šo lietu ar Kazahstānas iestādēm, un īpaši diskutēt par Yevgeny Zhovtis lietu ES un Kazahstānas cilvēktiesību dialoga laikā, kura otrā kārta ir paredzēta 2009. gada 21. oktobrī, un ES un Kazahstānas sadarbības padomes sanāksmē 2009. gada novembra vidū;

7.

mudina Komisiju pastiprināt Kazahstānā īstenotos projektus un programmas saistībā ar Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu;

8.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, ES īpašajam pārstāvim Vidusāzijā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Eiropas Padomei, Eiropas Parlamentam, Kazahstānas valdībai un prezidentam.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/32

A.

paturot prātā svarīgo politisko, ekonomisko un kultūras saikni starp Eiropas Savienību un Sīriju; tā kā Sīrijai ir svarīga loma noturīga miera un stabilitātes panākšanā Tuvajos Austrumos; tā kā ir bijuši pozitīvi notikumi šajā jomā, kas var kalpot par pamatu tādu pasākumu īstenošanas atsākšanai, kuru mērķis ir noslēgt asociācijas nolīgumu;

B.

tā kā vēl aizvien nav parakstīts un ratificēts Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Sīrijas Arābu Republiku, no otras puses; tā kā šī nolīguma 2. pants paredz, ka cilvēktiesību un demokrātisko principu ievērošana ir pušu iekšējās un starptautiskās politikas pamatā un ir neatņemama nolīguma sastāvdaļa;

C.

tā kā 2009. gada 28. jūlijā Sīrijas varas iestādes arestēja vadošo juristu cilvēktiesību jomā un Sīrijas cilvēktiesību organizācijas (Swasiah) priekšsēdētāju Muhannad al-Hassani; tā kā tā kā viņš tika aizvests uz Tiesu pili Damaskā, kur viņu slēgtā sēdē, kurā nevarēja piedalīties viņa jurists, nopratināja un izvirzīja oficiālu apsūdzību par “tautas gara vājināšanu” un “nepatiesas informācijas izplatīšanu”;

D.

tā kā Muhannad al-Hassani nodarbojās ar apcietināto apstākļu uzraudzību Sīrijā un jo īpaši uzraudzīja Valsts augstākās drošības tiesas (SSSC) darbības metodes, kuras saskaņā ar organizācijas Human Rights Watch 2009. gada februāra ziņojumu neatbilst starptautiskajiem standartiem; tā kā viņš vairākkārt pratināts arī pirms aizturēšanas un pratināts galvenokārt par viņa darbību cilvēktiesību un politieslodzīto aizsardzības jomā;

E.

tā kā Eiropas Parlaments un tā priekšsēdētājs jau vairākkārt ir iejaukušies, lai panāktu Sīrijas cietumos ieslodzīto cilvēktiesību aizstāvju, parlamenta deputātu un citu politiķu, tostarp Michel Kilo un Mahmoud Issa atbrīvošanu; tā kā Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē jebkādas sekmīgas iniciatīvas, kuras Sīrijas un starptautiskās organizācijas ir veikušas, lai atbrīvotu cilvēktiesību aizstāvjus;

F.

tā kā 1963. gada ārkārtas likums ļoti sekmīgi ierobežo pilsoņu iespējas izmantot savas pilsoņu un politiskās tiesības; tā kā Sīrijas varas iestādes arī līdz šim ir liegušas Muhannad al-Hassani un citiem juristiem, kas darbojas cilvēktiesību jomā, izceļot no valsts, lai piedalītos cilvēktiesībām veltītos pasākumos un mācību semināros; tā kā tas ir modelis, ko Sīrijas varas iestādes plaši izmanto, lai iebiedētu un sodītu cilvēktiesību aizstāvjus,

1.

pauž ļoti nopietnas bažas par Muhannad al-Hassani arestu, kura mērķis, kā izskatās, ir sodīt viņu par darbību cilvēktiesību jomā, īpaši saistībā ar Valsts augstākās drošības tiesas darbības un aizturēto apstākļu uzraudzību;

2.

aicina Sīrijas varas iestādes nekavējoties atbrīvot Muhannad al-Hassani un jebkurā gadījumā nodrošināt viņa fizisko un psiholoģisko integritāti;

3.

pauž ļoti nopietnas bažas par to, ka cilvēktiesību aizstāvji Sīrijā vēl aizvien tiek ļoti apspiesti un Sīrijas varas iestādes nav uzlabojušas cilvēktiesību ievērošanu; pauž pārliecību, ka Sīrija, kurai varētu būt ievērojama loma miera veicināšanā šajā reģionā, uzlabos un atbalstīs cilvēktiesību un vārda brīvības ievērošanu valstī;

4.

aicina Sīrijas varas iestādes izbeigt cilvēktiesību aizstāvju un viņu ģimenes locekļu sodīšanu un iebiedēšanu un nekavējoties atbrīvot visus pārliecības dēļ ieslodzītos, cilvēktiesību aizstāvjus, tostarp Anwar al-Bunni un Kamal Labwani, un cīnītājus par mieru;

5.

aicina Sīrijas varas iestādes nodrošināt pārredzamu tiesu varas sistēmas darbību, īpaši uzmanību pievēršot Valsts augstākās drošības tiesas darbībai;

6.

mudina Sīrijas varas iestādes stingri ievērot ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un citus starptautiskos dokumentus un standartus šajā jomā, lai nodrošinātu, ka aizturētajiem, kas atrodas Sīrijas cietumos:

7.

vēlreiz atkārto savu pārliecību, ka cilvēktiesību ievērošanas veicināšana ir viens no pīlāriem, uz kuriem balstās ES un Sīrijas attiecības; atzinīgi vērtē dialoga starp Eiropas Savienību un Sīriju turpināšanu un cer, ka, turpinot centienus, izdosies ne tikai uzlabot ekonomisko un sociālo situāciju Sīrijā, bet arī politisko situāciju un stāvokli cilvēktiesību jomā; aicina Zviedrijas prezidentūru, Padomi un Komisiju pirms asociācijas nolīguma parakstīšanas pieņemt rīcības plānu, kurā skaidri formulēti konkrēti uzlabojumi cilvēktiesību jomā, ko tās sagaida no Sīrijas varas iestādēm;

8.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/34

1.

nolemj, ka komiteju skaitliskais sastāvs ir šāds:

2.

nolemj, ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2009. gada 9. jūlija lēmumu par komiteju prezidiju sastāvu, ka komiteju prezidijos var būt ne vairāk kā četri priekšsēdētāja vietnieki;

3.

uzdod priekšsēdētājam informēšanas nolūkā nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/36

1.

nolemj, ka parlamentu sadarbības delegāciju skaitliskais sastāvs ir šāds:

2.

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu informācijas nolūkos nosūtīt Padomei un Komisijai.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/39

1.

apstiprina Algirdas Šemeta iecelšanu par Komisijas locekli uz atlikušo Komisijas pilnvaru laiku līdz 2009. gada 31. oktobrim;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/40

1.

apstiprina Paweł Samecki iecelšanu par Komisijas locekli uz atlikušo Komisijas pilnvaru laiku līdz 2009. gada 31. oktobrim;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/41

1.

apstiprina Karel De Gucht iecelšanu par Komisijas locekli uz atlikušo Komisijas pilnvaru laiku līdz 2009. gada 31. oktobrim;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/42

1.

apstiprina nolīguma slēgšanu;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Mongolijas valdībām un parlamentiem.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/43

1.

apstiprina protokola, ar ko groza nolīgumu, noslēgšanu;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Ķīnas Tautas Republikas valdībām un parlamentiem.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/44

1.

apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

2.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/46

A.

tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus juridiskus un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu izmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem reintegrēties darba tirgū;

B.

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju, kuru pieņēma 2008. gada 17. jūlijā notikušajā samierināšanas sanāksmē, finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz štatu samazināšanas dēļ atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas īsākā laikā un efektīvi, un tā kā, pieņemot lēmumus par fonda līdzekļu izmantošanu, pienācīgi jāņem vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums;

C.

tā kā Spānija un Portugāle lūdza palīdzību saistībā ar darbinieku skaita samazināšanas gadījumiem tekstila nozarē attiecīgi Katalonijas (3) un Ziemeļu un Centra (4) reģionos un ir izpildīti EGF regulā noteiktie atbilstības kritēriji,

1.

aicina iesaistītās iestādes veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu fonda līdzekļu izmantošanu;

2.

uzsver, ka Eiropas Savienībai būtu jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai pārvarētu sekas, ko rada globālā ekonomikas un finanšu krīze; šajā sakarībā konstatē, ka EGF var būt būtiska nozīme, no jauna iekļaujot darba tirgū tos darba ņēmējus, kas atlaisti darbinieku skaita samazināšanas dēļ;

3.

atgādina, ka EGF līdzekļu izmantošanai maksājumu apropriācijās nevajadzētu apdraudēt Eiropas Sociālā fonda finansējumu; pauž zināmas šaubas par to, vai ir nodrošināta komplementaritāte ar citiem spēkā esošajiem instrumentiem, piemēram, ar Eiropas Sociālo fondu;

4.

uzņemas novērtēt EGF darbību un pievienoto vērtību saistībā ar programmu un dažādu instrumentu, kas izveidoti ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu, vispārēju novērtēšanu 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas budžeta pārskatīšanas gaitā;

5.

apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

6.

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu parakstīt kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

7.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/48

A.

tā kā 2009. gada budžeta grozījuma Nr. 6/2009 provizoriskais projekts attiecas uz tradicionālo pašu resursu, PVN un NKI bāzu prognožu pārskatīšanu, attiecīgo Apvienotās Karalistes atlaižu iekļaušanu budžetā, kā arī to finansēšanu un 2009. gadā Nīderlandei un Zviedrijai paredzēto NKI iemaksu samazinājumu finansēšanas pārskatīšanu;

B.

tā kā budžeta grozījuma Nr. 6/2009 projekta mērķis ir oficiāli iekļaut minētos budžeta pielāgojumus 2009. gada budžetā,

1.

apstiprina budžeta grozījuma Nr. 6/2009 projektu bez grozījumiem;

2.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/49

A.

tā kā 2009. gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 7 projekts attiecas uz ES Solidaritātes fonda izmantošanu EUR 109,4 miljonu apmērā saistību un maksājumu apropriācijās sakarā ar postījumiem, ko 2009. gada janvārī nodarījusi vētra Francijā;

B.

tā kā budžeta grozījuma Nr. 7/2009 projekts ir paredzēts, lai šo korekciju oficiāli iekļautu 2009. gada budžetā,

1.

pieņem zināšanai budžeta grozījuma Nr. 7/2009 provizorisko projektu, kas ir ceturtais budžeta grozījums, kurš paredzēts vienīgi ES Solidaritātes fonda izmantošanai;

2.

pieņem zināšanai, ka ES Solidaritātes fonda finansējumu nodrošinās no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta ieņēmumu 1 4. nodaļas “Pašu resursi, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums saskaņā ar Lēmuma 2007/436/EK, Euratom 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu”, lai finansētu 2009. gada budžeta 13 06. nodaļu “Solidaritātes fonds”;

3.

apstiprina budžeta grozījuma Nr. 7/2009 projektu bez grozījumiem;

4.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/51

A.

tā kā budžeta grozījuma Nr. 8/2009 projekts, kas attiecas uz 2009. gada vispārējo budžetu, skar šādus jautājumus:

B.

tā kā budžeta grozījuma Nr. 8/2009 projekta mērķis ir oficiāli iekļaut minētos budžeta pielāgojumus 2009. gada budžetā,

1.

apstiprina budžeta grozījuma Nr. 8/2009 projektu bez grozījumiem, ņemot vērā 2009. gada 1. septembra trialoga rezultātus (4);

2.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/53

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/54

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/55

1.

dod piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Tadžikistānas Republikas valdībām un parlamentiem.