14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/2

Tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 17. jūnija spriedums — Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-105/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Pakalpojumu sniegšanas brīvība un kapitāla brīva aprite - EKL 49. un 56. pants, kā arī EEZ līguma 36. un 40. pants - Tiešie nodokļi - Saņemto procentu aplikšana ar nodokli - Nelabvēlīga attieksme pret nerezidentiem - Pierādīšanas pienākums)

2010/C 221/02

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un M. Afonso)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Inez Fernandes, J. Menezes Leitão un C. Guerra Santos)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Lietuvas Republika (pārstāvji — D. Kriaučiūnas un V. Kazlauskaitė-Švenčionienė)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 49. un 56. panta pārkāpums — Atšķirīgi nodokļi finanšu uzņēmumiem samaksātiem procentiem atkarībā no tā, vai šie uzņēmumi ir vai nav rezidenti Portugāles teritorijā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Lietuvas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 116, 09.05.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/2

Tiesas (virspalāta) 2010. gada 15. jūnija spriedums — Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-211/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - EKL 49. pants - Sociālais nodrošinājums - Pagaidu uzturēšanās citā dalībvalstī laikā nepieciešamie stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi - Tiesību uz kompetentās iestādes iesaistīšanos, papildinot uzturēšanās dalībvalsts iestādes iesaistīšanos, neesamība)

2010/C 221/03

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Vidal Puig un E. Traversa)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — J. M. Rodríguez Cárcamo)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Beļģijas Karaliste (pārstāvji — M. Jacobs un L. Van den Broeck), Dānijas Karaliste (pārstāvji — J. Bering Liisberg un R. Holdgaard), Somijas Republika (pārstāvis — A. Guimaraes-Purokoski), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — H. Walker, pārstāvis, M. Hoskins, barrister)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 49. panta un Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem [algotiem darbiniekiem, pašnodarbinātām personām] un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.), 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļas pārkāpums — Ārvalstīs radušos stacionārās veselības aprūpes izdevumu neatlīdzināšana — Ārkārtas apstākļi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Beļģijas Karaliste, Dānijas Karaliste, Somijas Republika, kā arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 197, 02.08.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/3

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 10. jūnija spriedums (Østre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — CopyGene A/S/Skatteministeriet

(Lieta C-262/08) (1)

(Sestā PVN direktīva - Atbrīvojumi no nodokļa - 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunkts - Slimnīcas un medicīniskā aprūpe - Cieši saistītas darbības - Pienācīgā kārtā atzītas, slimnīcām, medicīniskās aprūpes un diagnostikas centriem līdzīgas iestādes - Privātas cilmes šūnu bankas - Jaundzimušo nabassaites asiņu ieguves, pārvadāšanas, analīzes un uzglabāšanas pakalpojumi - Iespējamā cilmes šūnu autotransplantācija vai homotransplantācija)

2010/C 221/04

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: CopyGene A/S

Atbildētāja: Skatteministeriet

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Østre Landsret — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunkta, kas vēlāk kļuvis par Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 132. panta 1. punkta b) apakšpunktu, interpretācija — Atbrīvojums slimnīcas un ārstnieciskajai aprūpei, kā arī ar to cieši saistītajām darbībām — Privātas cilmes šūnu bankas sniegti ar iespējamu slimnīcas aprūpi nākotnē iespējami cieši saistīti jaundzimušo nabassaites asiņu ieguves, pārvadāšanas, analīzes un uzglabāšanas pakalpojumi autologās transplantācijas veikšanai

Rezolutīvā daļa:

ar “slimnīcas un medicīnisko aprūpi”“cieši saistītu” darbību jēdziens Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neattiecas uz tādām darbībām kā pamata tiesvedībā aplūkotās, kuras ietver nabassaites asiņu ieguvi, pārvadāšanu, analīzi, kā arī nabassaites cilmes šūnu uzglabāšanu, ciktāl slimnīcā sniegtā medicīniskā aprūpe, ar kuru šīs darbības ir tikai iespējami cieši saistītas, nav veikta, uzsākta vai plānota;

ja tādus cilmes šūnu banku pakalpojumus kā pamata tiesvedībā aplūkotie sniedz pilnvarots medicīnas personāls, bet šādas cilmes šūnu bankas, lai gan dalībvalsts kompetentās veselības aizsardzības iestādes atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvai 2004/23/EK par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai tām ir atļāvušas veikt darbības ar cilvēka audiem un šūnām, nesaņem nekādu atbalstu no valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas un tām izmaksātā atlīdzība netiek segta no šīs sistēmas līdzekļiem, Sestās direktīvas 77/388 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunkts neliedz valsts iestādēm uzskatīt, ka tāds nodokļu maksātājs kā CopyGene A/S nav “cita pienācīgā kārtā atzīta [slimnīcām, medicīniskās aprūpes vai diagnostikas centriem] līdzīga iestāde” Sestās direktīvas 77/388 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Tomēr šī tiesību norma nav interpretējama kā tāda, ar kuru būtu prasīts, lai kompetentās iestādes atteiktos privātas cilmes šūnu banku pielīdzināt “pienācīgā kārtā atzītai” iestādei aplūkotā atbrīvojuma no nodokļa saņemšanai. Ciktāl nepieciešams, iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai atzīšanas Sestās direktīvas 77/388 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā atbrīvojuma no nodokļa saņemšanai atteikums atbilst Savienības tiesībām, it īpaši nodokļu neitralitātes principam.

(1) OV C 209, 15.08.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/4

Tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 24. jūnija spriedums (Commissione Tributaria Regionale di Torino (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — P. Ferrero E C. SPA/Agenzia delle Entrate — Ufficio Alba (C-338/08) un General Beverage Europe BV/Agenzia delle Entrate — Ufficio di Torino 1 (C-339/08)

(Apvienotās lietas C-338/08 un C-339/08) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 90/435/EEK - Jēdziens “nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā” - Maksājuma 5 % apmērā piemērošana, Itālijas meitas sabiedrībai izmaksājot dividendes un “atmaksājot nodokļa palielinājumu atbilstoši galīgajam aprēķinam” savai mātes sabiedrībai, kas dibināta Nīderlandē, atbilstoši divpusējam nolīgumam)

2010/C 221/05

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione Tributaria Regionale di Torino

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: P. Ferrero E C. SPA (C-338/08) un General Beverage Europe BV (C-339/08)

Atbildētāji: Agenzia delle Entrate — Ufficio Alba (C-338/08) un Agenzia delle Entrate — Ufficio di Torino 1 (C-339/08)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Commissione Tributaria Regionale di Torino — Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 225, 6. lpp.), 5. panta 1. punkta un 7. panta 2. punkta interpretācija — Jēdziens “nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā” — Mātesuzņēmums Nīderlandē, kas saņem dividendes ar meitasuzņēmuma starpniecību Itālijā, no kurām tiem atskaitīta nodeva 5 % apmērā saskaņā ar 10. panta 2. punktu nolīgumā, kas noslēgts starp Itāliju un Nīderlandes Karalisti un kura mērķis ir novērst divkāršu ekonomisku nodokļu uzlikšanu dividendēm — Nodoklis, kas ir piemērojams summām, kuras samaksātas kā “maggiorazione di conguaglio”, un kas paredzēts nolīguma 10. panta 3. punktā

Rezolutīvā daļa:

ja vien iesniedzējtiesa atbilstoši šī sprieduma 38. punktā sniegtajiem paskaidrojumiem pārbauda pamata lietās aplūkojamās “nodokļa palielinājuma atbilstoši galīgajam aprēķinam”“atmaksāšanas”, ko Itālijas sabiedrība veikusi attiecībā uz Nīderlandes sabiedrību, raksturu atbilstoši 10. panta 3. punktam Itālijas Republikas un Nīderlandes Karalistes noslēgtajā nolīgumā, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu ienākuma nodokļa un īpašuma nodokļa jomā un novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ar papildu protokolu, kas noslēgts Hāgā 1990. gada 8. maijā, ir jāuzskata, ka, tā kā nodokļu ieturējums, kas tiek aplūkots pamata lietās, ir piemērojams minētajai atmaksāšanai, tas neveido nodokļa ieturējumu par sadalīto peļņu ienākumu gūšanas vietā, kas principā ir aizliegts ar 5. panta 1. punktu Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvā 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, versijā, kas bija spēkā dienā, kad radās pamata lietā aplūkojamie fakti. Tomēr gadījumā, ja iesniedzējtiesa uzskatītu, ka minētajai šī “nodokļa palielinājuma atbilstoši galīgajam aprēķinam”“atmaksai” nepiemīt nodokļa raksturs, pamata lietās aplūkotais nodokļu ieturējums savukārt ir nodokļa ieturējums par sadalīto peļņu ienākumu gūšanas vietā, kas principā ir aizliegts ar minētās Direktīvas 90/435 5. panta 1. punktu;

ja iesniedzējtiesai pamata lietās aplūkojamais nodokļa ieturējums būtu jāuzskata par nodokļa ieturējumu par sadalīto peļņu ienākumu gūšanas vietā Direktīvas 90/435 5. panta 1. punkta nozīmē versijā, kas bija spēkā dienā, kad radās faktiskie apstākļi pamata lietā, šo nodokļa ieturējumu varētu uzskatīt par tādu, kas ietilpst Direktīvas 90/435 7. panta 2. punkta piemērošanas jomā, tikai tad, ja, pirmkārt, minētajā nolīgumā būtu paredzēti noteikumi, lai novērstu vai samazinātu ekonomisko dubulto nodokļu uzlikšanu dividendēm, un ja, otrkārt, minētā ieturējuma piemērošana nelikvidētu tās sekas, kas ir jānovērtē iesniedzējtiesai.

(1) OV C 260, 11.10.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/5

Tiesas (otrā palāta) 2010. gada 24. jūnija spriedums (Tribunale di Treviso (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret Luigi Pontini, Emanuele Rech, Dino Bonora, Giovanni Forato, Laura Forato, Adele Adami, Sinergie sas di Rech & C., Impresa individuale Forato Giovanni, Forato srl, Giglio srl, Impresa individuale Rech Emanuele, Ivo Colomberotto, Agenzia Veneta per i pagamenti in agricoltura — AVEPA, Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA), Agrirocca di Rech Emanuele, Asolat di Rech Emanuele & C.

(Lieta C-375/08) (1)

(Lauksaimniecība - Tirgu kopīgā organizācija - Liellopu gaļa - Regula (EK) Nr. 1254/1999 - Kopienu finanšu palīdzība attiecībā uz īpašām piemaksām, kuras veiktas par vīriešu dzimuma liellopiem, un ekstensifikācijas maksājumiem - Piešķiršanas nosacījumi - Saimniecībā turēto dzīvnieku ganāmpulka blīvuma aprēķināšana - Jēdziens “pieejamā lopbarības platība” - Regulas (EEK) Nr. 3887/92 un (EK) Nr. 2419/2001 - Integrētās administrācijas un kontroles sistēma konkrētām Kopienas atbalsta shēmām - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru Kopienas finanšu palīdzība tiek piešķirta tikai tad, ja ir iesniegts spēkā esošs juridisks akts par izmantoto lopbarības platību lietošanu)

2010/C 221/06

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Treviso

Lietas dalībnieki pamata procesā

Luigi Pontini, Emanuele Rech, Dino Bonora, Giovanni Forato, Laura Forato, Adele Adami, Sinergie sas di Rech & C., Impresa individuale Forato Giovanni, Forato srl, Giglio srl, Impresa individuale Rech Emanuele, Ivo Colomberotto, Agenzia Veneta per i pagamenti in agricoltura — AVEPA, Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA), Agrirocca di Rech Emanuele, Asolat di Rech Emanuele & C.

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale di Treviso — Padomes 1999. gada 17. maija Regulas Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 21. lpp.) interpretācija — Jēdziens “lopbarības platības” — Valsts tiesiskais regulējums, kas īpašumtiesību neesamības gadījumā paredz, ka, lai saņemtu Kopienas finanšu palīdzību, ir jāiesniedz spēkā esošs juridisks dokuments, kas pamato attiecīgo lopbarības platību izmantošanu

Rezolutīvā daļa:

Kopienu tiesiskais regulējums, it īpaši Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju, pieteikumam attiecībā uz īpašo piemaksu par vīriešu dzimuma liellopiem un ekstensifikācijas maksājumu saņemšanu neizvirza prasību iesniegt spēkā esošu juridisku dokumentu, kas apliecina atbalsta pieteicēja tiesības lietot šajā pieteikumā norādītās lopbarības platības. Tomēr Kopienu tiesiskais regulējums pieļauj, ka dalībvalstis savos tiesiskajos regulējumos nosaka prasību iesniegt šādu dokumentu, ar noteikumu, ka tiek ievēroti ar Kopienu tiesisko regulējumu sasniedzamie mērķi un Kopienu tiesību vispārējie principi, it īpaši samērīguma princips.

(1) OV C 327, 20.12.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/5

Tiesas (otrā palāta) 2010. gada 17. jūnija spriedums — Lafarge SA/Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-413/08 P) (1)

(Apelācija - Aizliegta vienošanās - Ģipša plāksnes - Pierādījumu sagrozīšana - Pierādīšanas pienākums - Pamatojuma nenorādīšana - Regula Nr. 17 - 15. panta 2. punkts - Sods - Recidīvs - Stadija, kurā ņem vērā naudas soda preventīvo iedarbību)

2010/C 221/07

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Lafarge SA (pārstāvji — A. Winckler, F. Brunet, E. Paroche, H. Kanellopoulos un C. Medina, avocats)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre un N. von Lingen), Eiropas Savienības Padome

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2008. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-54/03 Lafarge/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību nolūkā atcelt Komisijas 2002. gada 27. novembra Lēmumu, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzējai ir uzlikts naudas sods pamatojoties uz EK līguma 81. pantu — Aizliegtā vienošanās, kas attiecas uz cenu noteikšanu ģipša plākšņu nozarē — Pienākuma norādīt pamatoju un tiesiskā regulējuma saistībā ar pierādīšanas pienākumu pārkāpums — Vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principu pārkāpums attiecībā uz naudas soda apmēra aprēķinu — Recidīva jēdziens

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Lafarge SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 327, 20.12.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/6

Tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 17. jūnija spriedums — Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-423/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Pašu resursi - Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu iekasēšanas procedūras - Pašu resursu ierakstīšanas termiņa neievērošana - Pašu resursu, kas saistīti ar šiem nodokļiem, novēlots pārskaitījums)

2010/C 221/08

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Aresu un A. Caeiros)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. Bruni, pārstāve, G. Albenzio un F. Arena, avvocati dello Stato)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Somijas Republika (pārstāvis — J. Heliskoski)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1989. gada 29. maija Regulas (EEK, Euratom), ar ko īsteno Lēmumu 88/376/EEK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 155, 1. lpp.), 2., 6., 9., 10. un 11. panta un Padomes 2000. gada 22. maija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 130, 1. lpp.), 2., 6., 9., 10. un 11. panta, kā arī Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 220. panta pārkāpums — Kopienu pašu resursu novēlota maksāšana gadījumā, ja notiek vēlāka ievedmuitas nodokļu atgūšana

Rezolutīvā daļa:

neievērojot termiņus Kopienu pašu resursu ierakstīšanai vēlākas atgūšanas [piedziņas] gadījumā un novēloti samaksājot šos resursus, Itālijas Republika nav izpildījusi 2., 6., 9.–11. pantā Padomes 1989. gada 29. maija Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1552/89, ar ko īsteno Lēmumu 88/376/EEK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu, un šajos pašos pantos Padomes 2000. gada 22. maija Regulā Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu, kā arī Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 313, 06.12.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/6

Tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 17. jūnija spriedums — Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-492/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/112/EK - Pievienotās vērtības nodoklis - Samazināta likme - 96. pants un 98. panta 2. punkts - III pielikuma 15. punkts - Juridiskā palīdzība - Advokātu pakalpojumi - Pilnīga vai daļēja atlīdzība no valsts)

2010/C 221/09

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāve — M. Afonso)

Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un J.-S. Pilczer)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīvas) (OV L 347, 1. lpp.) 96. panta un 98. panta 2. punkta pārkāpums — Samazināta PVN likme — PNV likmes samazināšana pakalpojumiem, ko sniedz advokāti, kas juridiskās palīdzības ietvaros saņem atlīdzību no valsts

Rezolutīvā daļa:

piemērojot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi advokātu, advokātu Conseil d’État un Cour de cassation un avoués sniegtajiem pakalpojumiem, par kuriem tie saņem pilnīgu vai daļēju atlīdzību no valsts juridiskās palīdzības ietvaros, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar 96. pantu un 98. panta 2. punktu Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

2)	Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 19, 24.01.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/7

Tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 17. jūnija spriedums (Finanzgericht München — (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — British American Tabocco (Vācija) GmbH/Hauptzollamt Schweinfurt

(Lieta C-550/08) (1)

(Direktīva 92/12/EEK - Ar akcīzes nodokli apliekamas preces - Ar akcīzes nodokli neapliekamas jēltabakas imports atbilstoši procedūrai ievešana pārstrādei - Pārstrāde par griezto tabaku - Pārvadāšana starp dalībvalstīm - Pavaddokuments)

2010/C 221/10

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht München

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: British american Tabocco (Vācija) GmbH

Atbildētājs: Hauptzollamt Schweinfurt

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht München — Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (OV L 76, 1. lpp.) 5. panta 2. punkta un 15. panta 4. punkta interpretācija — Grieztā tabaka, kura ir apliekama ar akcīzes nodokli un kura kādā no dalībvalstīm ir ražota no jēltabakas, kura, importējot to Kopienas teritorijā, nav apliekama ar akcīzes nodokli, ievešanas pārstrādei režīmā, piemērojot atlikšanas sistēmu — Vai, lai šīs tabakas preces apritei Kopienā piemērotu nodokļu atlikšanas režīmu, ir vajadzīgs pavaddokuments, kuru atbilstoši Direktīvas 92/12/EEK 18. panta 1. punktam ir izdevis nosūtītājs?

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību 5. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums ir interpretējams tādējādi, ka precēm, kuras ir apliekamas ar akcīzes nodokli (piemēram, tabakas izstrādājumi) un kuras ir saražotas no precēm, kuras nav apliekamas ar akcīzes nodokli (piemēram, jēltabaka), kas Kopienā ir importētas ievešanas pārstrādei režīma ietvaros, tiek piemērota akcīzes nodokļa atlikšana šīs normas izpratnē, lai arī tās ir kļuvušas par precēm, kuras ir apliekamas ar akcīzes nodokli, tikai saistībā ar to pārstrādi Kopienas teritorijā, un līdz ar to tās var transportēt starp dalībvalstīm, administrācijai nepieprasot administratīvu dokumentu vai komercdokumentu, kas paredzēts šīs direktīvas 18. panta 1. punktā.

(1) OV C 69, 21.03.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/7

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 24. jūnija spriedums — Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-571/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 95/59/EK - Nodokļi, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu - 9. panta 1. punkts - Preču mazumtirdzniecības maksimālā cena, ko brīvi nosaka ražotāji un importētāji - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta cigarešu mazumtirdzniecības minimālā cena - Pamatojums - Sabiedrības veselības aizsardzība)

2010/C 221/11

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — W. Mölls un L. Pignataro)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. Bruni, pēc tam G. Palmieri, un F. Arena, avvocato dello Stato)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1995. gada 27. novembra Direktīvas 95/59/EK par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu (OV L 291, 40. lpp.) 9. panta pārkāpums — Minimālo cenu noteikšana — Cenu apstiprināšana

Rezolutīvā daļa:

nosakot cigarešu minimālo cenu, Itālijas Republika nav izpildījusi 1995. gada 27. novembra Direktīvas 95/59/EK par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu, kura grozīta ar Padomes 2002. gada 12. februāra Direktīvu 2002/10/EK, 9. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 55, 07.03.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/8

Tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 3. jūnija spriedums (Varhoven administrativen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Regionalna Mitnicheska Direktsia — Plovdiv/Petar Dimitrov Kalinchev

(Lieta C-2/09) (1)

(Akcīzes nodoklis - Lietotu transportlīdzekļu aplikšana ar nodokli - Ievestu lietotu transportlīdzekļu aplikšana ar nodokli, kas ir lielāks par nodokli, kuru piemēro transportlīdzekļiem, kas jau ir reģistrēti valsts teritorijā - Aplikšana ar nodokli atkarībā no transportlīdzekļu ražošanas gada un nobraukuma - Jēdziens “līdzīgi vietējie ražojumi”)

2010/C 221/12

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven administrativen sad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Regionalna Mitnicheska Direktsia — Plovdiv

Atbildētājs: Petar Dimitrov Kalinchev

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Varhoven Administrativen Sad (Bulgārija) — EK līguma 25. panta un 90. panta pirmās daļas, kā arī Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (OV L 76, 1. lpp.) interpretācija — Valsts (akcīzes) nodoklis, ko piemēro lietotiem automobiļiem, kuri no kādas dalībvalsts tiek ievesti attiecīgās dalībvalsts teritorijā, kas ir augstāks par šīs pašas valsts teritorijā ievestiem jauniem automobiļiem piemērojamo nodokli, kuriem, tā kā tie jau ir reģistrēti šajā valstī, tos pēc tam pārdodot vairs nepiemēro akcīzes nodokli, kā tas notiek attiecībā uz lietotiem automobiļiem — Jēdziens “līdzīgi vietējie ražojumi” — Valsts tiesiskā regulējuma saderīgums ar Kopienu tiesisko regulējumu

Rezolutīvā daļa:

3. panta 3. punkta pirmā daļa Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību nav piemērojama tādā lietā, kāda ir pamata lieta, un tādējādi tā nevar liegt dalībvalstij ieviest akcīzes nodokļa uzlikšanas sistēmu attiecībā uz lietotiem automobiļiem, nogādājot tos dalībvalsts teritorijā, ja akcīzes nodoklis nav jāmaksā kā tiešais nodoklis tad, ja šie automobiļi, kas jau atrodas attiecīgajā dalībvalstī, tiek atkārtoti pārdoti un akcīzes nodoklis par tiem jau ir samaksāts, tos sākotnēji nogādājot dalībvalsts teritorijā, ja vien šāda sistēma tirdzniecībā starp dalībvalstīm nerada robežšķērsošanas formalitātes;

LESD 110. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka lietoti transportlīdzekļi, kas ievesti Bulgārijā, ir jāuzskata par līdzīgiem ražojumiem attiecībā pret lietotiem transportlīdzekļiem, kas jau reģistrēti minētās valsts teritorijā un kuri minētās valsts teritorijā ievesti kā jauni transportlīdzekļi, neatkarīgi no to izcelsmes;

LESD 110. panta pirmā daļa nepieļauj diferencētu akcīzes nodokļa sistēmu, ko dalībvalsts piemēro attiecībā uz automobiļiem, ja — kā tas ir šajā lietā — šī sistēma atšķirīgi ietekmē lietotus transportlīdzekļus, kas ievesti no citām dalībvalstīm, un lietotus transportlīdzekļus, kas jau reģistrēti šīs valsts teritorijā un kuri tās teritorijā ievesti kā jauni transportlīdzekļi.

(1) OV C 55, 07.03.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/9

Tiesas (virspalāta) 2010. gada 17. jūnija spriedums (Fővárosi Bíróság (Ungārijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Nawras Bolbol/Bevándorlási és Állampolgársági Hivatal

(Lieta C-31/09) (1)

(Direktīva 2004/83/EK - Obligātie standarti, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus - Palestīniešu izcelsmes bezvalstnieks, kas nav lūdzis Apvienoto Nāciju Organizācijas Palestīnas bēgļu atbrīvošanas un darba aģentūras Tuvajos Austrumos (UNRWA) aizsardzību vai palīdzību - Lūgums piešķirt bēgļa statusu - Noraidīšana, pamatojoties uz Konvencijas par bēgļa statusu, kas parakstīta 1951. gada 28. jūlijā Ženēvā, 1.A pantā paredzēto nosacījumu neizpildi - Šī bezvalstnieka tiesības uz bēgļa statusa atzīšanu, pamatojoties uz Direktīvas 2004/83 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro teikumu)

2010/C 221/13

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Bíróság

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Nawras Bolbol

Atbildētājs: Bevándorlási és Állampolgársági Hivatal

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Fövárosi Bíróság (Ungārija) — Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 12. lpp.) 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Palestīniešu izcelsmes bezvalstnieks, kas nav lūdzis Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) aizsardzību vai palīdzību un kura lūgums piešķirt bēgļa statusu noraidīts tāpēc, ka nav izpildīti Ženēvas Konvencijas 1. panta A daļā paredzētie nosacījumi — Šī bezvalstnieka tiesības uz bēgļa statusa atzīšanu, pamatojoties uz Direktīvas 2004/83/EK 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro teikumu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā teikuma nolūkā persona saņem aizsardzību vai palīdzību no Apvienoto Nāciju aģentūras, kas nav Apvienoto Nāciju Augstais komisārs bēgļu jautājumos, ja šī persona šādu aizsardzību vai palīdzību ir faktiski saņēmusi.

(1) OV C 82, 04.04.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/9

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 10. jūnija spriedums — Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-37/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Nelikumīgi apglabātu atkritumu apsaimniekošana - Direktīva 2006/12/EK - Direktīva 80/68/EEK)

2010/C 221/14

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J.-B. Laignelot, S. Pardo Quintillán un P. Guerra e Andrade)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Inez Fernandes, M. J. Lois un P. Lopes)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem (OV L 114, 9. lpp.), ar kuru kodificēta Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīva 75/442/EEK par atkritumiem, 4. un 8. panta un Padomes 1979. gada 17. decembra Direktīvas 80/68/EEK par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu (OV L 20, 43. lpp.) 3. un 5. panta pārkāpums — Atkritumu apglabāšana slēgtās raktuvēs — Raktuves dos Limas, dos Linos un dos Barreiras [Lourosa] — Neuzraudzīšana

Rezolutīvā daļa:

neveicot vajadzīgos pasākumus saistībā ar bijušajās raktuvēs Limas un Linos, kas atrodas Lourosas apvidū, nelikumīgi apglabātu atkritumu apsaimniekošanu, Portugāles Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem, ar kuru kodificēta Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīva 75/442/EEK par atkritumiem, 4. un 8. pantā, kā arī Padomes 1979. gada 17. decembra Direktīvas 80/68/EEK par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu 3. un 5. pantā paredzētos pienākumus;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Portugāles Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina divas trešdaļas Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumu. Komisija sedz vienu trešdaļu savu tiesāšanās izdevumu pati.

(1) OV C 82, 04.04.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/10

Tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 24. jūnija spriedums — Barbara Becker/Harman International Industries Inc., Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-51/09 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Vārdiska preču zīme “Barbara Becker” - Kopienas vārdisku preču zīmju “BECKER” un “BECKER ONLINE PRO” īpašnieka iebildumi - Sajaukšanas iespējas izvērtēšana - Apzīmējumu līdzības novērtēšana no konceptuālā viedokļa)

2010/C 221/15

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Barbara Becker (pārstāvis — P. Baronikians, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Harman International Industries Inc., (pārstāvis — M. Vanhegan, barrister), Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 2. decembra spriedumu lietā T-212/07 Harman International Industries/ITSB — Becker (“Barbara Becker”), ar kuru Pirmās instances tiesa atcēla Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 7. marta lēmumu R 502/2006-1, ar kuru atcelts Iebildumu nodaļas lēmums, ar ko atteikta vārdiskas preču zīmes “Barbara Becker” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē, saistībā ar Harman International Industries, Inc. iesniegtajiem iebildumiem

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2008. gada 2. decembra spriedumu lietā T-212/07 Harman International Industries/ITSB — Becker (“Barbara Becker”);

2)	nosūtīt lietu Eiropas Savienības Vispārējai tiesai;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 82, 04.04.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/10

Tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 10. jūnija spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Leo-Libera GmbH/Finanzamt Buchholz in der Nordheide

(Lieta C-58/09) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis - Direktīva 2006/112/EK - 135. panta 1. punkta i) apakšpunkts - Derību, loteriju un citu azartspēļu atbrīvojums no nodokļa - Nosacījumi un ierobežojumi - Dalībvalstu rīcības brīvība)

2010/C 221/16

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Leo-Libera GmbH

Atbildētājs: Finanzamt Buchholz in der Nordheide

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — 135. panta 1. punkta i) apakšpunkta interpretācija Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) — Valsts tiesiskais regulējums, kas no PVN atbrīvo tikai konkrētas derības un loterijas, un citām azartspēlēm šo atbrīvojumu nepiešķir

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 135. panta 1. punkta i) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstu rīcībā esošās pilnvaras noteikt šajā tiesību normā paredzēto azartspēļu atbrīvojumu no PVN noteikumus un ierobežojumus ļauj tām atbrīvot no PVN tikai noteiktas azartspēles.

(1) OV C 113, 16.05.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/11

Tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 17. jūnija spriedums (Commissione Tributaria Provinciale di Alessandria (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Agra Srl/Agenzia Dogane Ufficio delle Dogane di Alessandria

(Lieta C-75/09) (1)

(Regula (EEK) Nr. 2913/92 - Kopienas Muitas kodekss - 221. panta 3. un 4. punkts - Muitas parāda vēlāka piedziņa - Noilgums - Darbība, kas var būtu par pamatu kriminālvajāšanai)

2010/C 221/17

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione Tributaria Provinciale di Alessandria

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Agra Srl

Atbildētājs: Agenzia Dogane Ufficio delle Dogane di Alessandria

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Commissione Tributaria Provinciale di Alessandria — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 221. panta 3. un 4. punkta interpretācija — Muitas nodokļa parāda atgūšana — Noilguma termiņš, lai varētu paziņot par atgūstamo nodokļu parādu, ja parāds ir tādas darbības iznākums, par kuru ir paredzēta kriminālatbildība — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru attiecīgais noilgums tiek pārtraukts līdz brīdim, kamēr tiek pieņemts nolēmums kriminālprocesā, kas ir uzsākts attiecībā uz darbībām, kuru rezultātā radās muitas parāds

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 2700/2000, 221. panta 3. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, gadījumā, ja muitas nodokļi nav samaksāti noziedzīga nodarījuma rezultātā, noilguma termiņu ir jāsāk skaitīt no datuma, kurā kriminālprocesa noslēgumā pasludinātais nolēmums vai spriedums ir kļuvis galīgs.

(1) OV C 102, 01.05.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/11

Tiesas (otrā palāta) 2010. gada 10. jūnija spriedums (VAT and Duties Tribunal, Manchester (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Future Health Technologies Ltd/Her Majesty's Commissioners of Revenue and Customs

(Lieta C-86/09) (1)

(Pievienotās vērtības nodoklis - Direktīva 2006/112/EK - Atbrīvojumi no nodokļa - 132. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts - Slimnīcas un medicīniskā aprūpe, kā arī ar tām cieši saistītas darbības - Medicīniskās aprūpes sniegšana, darbojoties medicīniskās vai paramedicīniskās profesijās - Nabassaites asiņu ieguve, analīze un apstrāde - Cilmes šūnu uzglabāšana - Iespējama medicīniska izmantošana nākotnē - Darījumi, ko veido virkne elementu un darbību)

2010/C 221/18

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

VAT and Duties Tribunal, Manchester

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Future Health Technologies Ltd

Atbildētājs: Her Majesty's Commissioners of Revenue and Customs

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — VAT and Duties Tribunal, Manchester — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta interpretācija — Atbrīvojums no nodokļa — “Slimnīcas un medicīniskās aprūpes, kā arī ar tām cieši saistītu darbību” un “medicīniskās aprūpes sniegšanas” jēdzieni — No jaundzimušo nabassaites iegūtu asiņu un cilmes šūnu iegūšanas, transportēšanas, pārbaudes un uzglabāšanas pakalpojumi, lai tās nākotnē izmantotu ārstnieciskiem nolūkiem

Rezolutīvā daļa:

ja darbību, kuras ietver no jaundzimušo nabassaites asinīm iegūtu paraugu nosūtīšanu, kā arī šo asiņu analīžu veikšanu un apstrādi, un vajadzības gadījumā šajās asinīs esošo cilmes šūnu uzglabāšanu iespējamai medicīniskai izmantošanai nākotnē, mērķis ir tikai nodrošināt, ka ir pieejami īpaši resursi nezināmā gadījumā, ja būtu nepieciešama ārstēšana, bet šo pakalpojumu kā tādu mērķis nav diagnosticēt, ārstēt un iespējamā apjomā izārstēt slimības vai veselības anomālijas, uz šādām darbībām, skatītām kopā vai atsevišķi, neattiecas ne frāze “slimnīcas un medicīniskā aprūpe” Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ne frāze “medicīniskās aprūpes sniegšana” šīs direktīvas 132. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Attiecībā uz nabassaites asiņu analīžu veikšanu citādi tas būtu tikai tad, ja šo analīžu veikšanas mērķis būtu noteikt medicīnisko diagnozi, kas vajadzības gadījumā ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

ar “slimnīcas un veselības aprūpi”“cieši saistītu” darbību jēdziens Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neietver tādas darbības kā pamata tiesvedībā aplūkotās — no jaundzimušo nabassaites asinīm iegūtu paraugu nosūtīšana, kā arī šo asiņu analīžu veikšana un apstrāde, un vajadzības gadījumā šajās asinīs esošo cilmes šūnu uzglabāšana iespējamai medicīniskai izmantošanai nākotnē —, ar ko šīs darbības ir tikai iespējams saistītas un kas vēl nav veikta, uzsākta vai plānota.

(1) OV C 102, 01.05.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/12

Tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 24. jūnija spriedums (Tribunale di Trani (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Francesca Sorge/Poste Italiane SpA

(Lieta C-98/09) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - Pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku - 8. klauzula - Informācija, kas jāiekļauj darba līgumā, kurš uz noteiktu laiku noslēgts, lai aizvietotu prombūtnē esošu darba ņēmēju - Darba ņēmēju vispārējā aizsardzības līmeņa pazemināšana - Atbilstīga interpretācija)

2010/C 221/19

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Trani

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Francesca Sorge

Atbildētāja: Poste Italiane SpA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale di Trani — Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175., 43. lpp.) pielikuma 8. klauzulas interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, kurā attiecībā uz līguma uz noteiktu laiku noslēgšanu aizvietošanas nolūkā nav paredzēta prasība norādīt to darba ņēmēju vārdus, kuri tiek aizvietoti, un aizvietošanas iemeslus

Rezolutīvā daļa:

pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir noslēgts 1999. gada 18. martā un ietverts Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 8. klauzulas 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamata prāvā, ar kuru ir atcelts darba devēja pienākums darba līgumos, kas uz noteiktu laiku noslēgti, lai aizvietotu prombūtnē esošus darba ņēmējus, norādīt šo darba ņēmēju uzvārdus un viņu aizvietošanas iemeslus un kurā ir tikai paredzēts, ka šādiem līgumiem uz noteiktu laiku ir jābūt noformētiem rakstveidā un tajos ir jānorāda šo līgumu izmantošanas iemesli, ja šie jaunie nosacījumi ir kompensēti, paredzot citas garantijas vai aizsardzību, vai ja tie ietekmē tikai ierobežotu tādu darba ņēmēju kategoriju, kuri ir noslēguši darba līgumus uz noteiktu laiku, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

tā kā šā pamatnolīguma 8. klauzulas 3. punktam nav tiešas iedarbības, iesniedzējtiesai — gadījumā, ja tā secina, ka attiecīgie valsts tiesību akti pamata prāvā neatbilst Savienības tiesībām, — ir nevis jāatstāj tie nepiemēroti, bet gan iespēju robežās tiem jāsniedz ar Direktīvu 1999/70 un minētā pamatnolīguma mērķi saderīga interpretācija.

(1) OV C 129, 06.06.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/13

Tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 17. jūnija spriedums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Terre wallonne ASBL (C-105/09), Inter-Environnement Wallonie ASBL (C-110/09)/Région wallonne

(Lieta C-105/09 un C-110/09) (1)

(Direktīva 2001/42/EK - Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums - Direktīva 91/676/EEK - Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti - Rīcības programmas attiecībā uz īpaši jūtīgām zonām)

2010/C 221/20

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Terre wallonne ASBL (C-105/09), Inter-Environnement Wallonie ASBL (C-110/09)

Atbildētājs: Région wallonne

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Valsts Padome — Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 1. lpp.), 5. panta 1. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 30. lpp.) 3. panta 2. un 4. punkta interpretācija — Rīcības programmu izveidošana saistībā ar noteiktajām jutīgajām zonām — Pienākuma raksturs un apjoms — Slāpekļa apsaimniekošanas programmas ietekmes uz vidi nepieciešamā izvērtēšana

Rezolutīvā daļa:

atbilstoši Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, 5. panta 1. punktam pieņemta rīcības programma principā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais plāns vai programma, jo tā ir “plāns” vai “programma” šīs pēdējās direktīvas 2. panta a) punkta izpratnē un ietver pasākumus, kuru ievērošana ir nosacījums apstiprinājuma sniegšanai, kas var tikt piešķirts Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK, I un II pielikumā minēto projektu īstenošanai.

(1) OV C 129, 6.6.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/13

Tiesas (septītā palāta) 2010. gada 25. marta spriedums — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-169/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2010/C 221/21

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Schønberg un M. Karanasou Apostolopoulou)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvis — N. Dafniou)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Normatīvu un administratīvu aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvā 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, un ar ko groza Padomes Direktīvu 92/42/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/57/EK un 2000/55/EK (OV L 191, 29. lpp.), paredzētās prasības, nepieņemšana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvā 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, un ar ko groza Padomes Direktīvu 92/42/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/57/EK un 2000/55/EK, paredzētās prasības, Grieķijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 153, 04.07.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/14

Tiesas (septītā palāta) 2010. gada 24. jūnija spriedums — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-478/09) (1)

(Akciju sabiedrību apvienošana vai sadalīšana - Prasība par neatkarīga eksperta ziņojumu - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2010/C 221/22

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. La Pergola un M. Karanasou Apostolopoulou)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvji — N. Dafniou un V. Karra)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvas 2007/63/EK, ar ko Padomes Direktīvas 78/855/EEK un 82/891/EEK groza saistībā ar prasību par neatkarīga eksperta ziņojumu akciju sabiedrību apvienošanās vai sadalīšanas gadījumā, prasības

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvas 2007/63/EK, ar ko Padomes Direktīvas 78/855/EEK un 82/891/EEK groza saistībā ar prasību par neatkarīga eksperta ziņojumu akciju sabiedrību apvienošanās vai sadalīšanas gadījumā, prasības, Grieķijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 24, 30.01.2010.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/14

Tiesas (virspalāta) 2010. gada 22. jūnija spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret Aziz Melki (C-188/10), Sélim Abdeli (C-189/10)

(Apvienotās lietas C-188/10 un C-189/10) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 267. pants - Valsts likuma atbilstības pārbaude gan Savienības tiesībām, gan valsts Konstitūcijai - Valsts tiesiskais regulējums, kurā procesam, ar kuru tiek uzsākta atbilstības konstitūcijai pārbaude, tiek piešķirts prioritārs raksturs - LESD 67. pants - Personu brīva pārvietošanās - Kontroles atcelšana pie iekšējām robežām - Regula (EK) Nr. 562/2006 - 20. un 21. pants - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir atļautas identitātes pārbaudes teritorijā starp Francijas sauszemes robežu ar līgumslēdzējām valstīm konvencijai, ar kuru īsteno Šengenas nolīgumu, un līniju, kura atrodas 20 kilometru attālumā no šīs robežas)

2010/C 221/23

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Aziz Melki (C-188/10), Sélim Abdeli (C-189/10)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation — Savienības vispārējo principu un LESD 67. un 267. panta interpretācija — Obligāta prasība par iepriekšēju vēršanos Conseil constitutionnel, ja iespējama valsts tiesību normas neatbilstība konstitūcijai izriet no tās neatbilstības Savienības tiesību normām — Savienības tiesību pārākums pār valsts tiesībām — Personu brīva pārvietošanās — Personu nekontrolēšana uz iekšējām robežām

Rezolutīvā daļa:

LESD 267. pantam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesību akts, ar kuru tiek ieviesta valsts likumu atbilstības konstitūcijai pārbaudes izpildes procedūra, ja šīs procedūras prioritārā rakstura dēļ gan pirms jautājuma par atbilstību konstitūcijai nosūtīšanas valsts tiesai, kuras kompetencē ietilpst likumu atbilstības konstitūcijai pārbaude, gan, nepieciešamības gadījumā, pēc šīs tiesas nolēmuma attiecīgajā jautājumā visas citas valsts tiesas tiek kavētas īstenot savas tiesības vai izpildīt savu pienākumu uzdot Tiesai prejudiciālos jautājumus. Turpretī LESD 267. pantam nav pretrunā tāds valsts tiesību akts, ja citas valsts tiesas var brīvi:

—	jebkurā tiesvedības brīdī, kurš tām liekas piemērots, un pat atbilstības konstitūcijai pārbaudes izpildes procedūras beigās uzdot Tiesai ikvienu prejudiciālu jautājumu, kādu tās uzskata par nepieciešamu;

—	veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Savienības tiesību sistēmā piešķirto tiesību pagaidu tiesisko aizsardzību tiesā, un

—	šādas izpildes procedūras beigās nepiemērot attiecīgo valsts tiesību normu, ja tiesas uzskata, ka tā ir pretrunā Savienības tiesībām.

Iesniedzējtiesai ir jāpārliecinās, vai pamata lietā minēto valsts tiesību aktu var interpretēt kā atbilstošu šīm Savienības tiesību prasībām;

LESD 67. panta 2. punktam, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 20. un 21. pantam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru attiecīgās dalībvalsts policijas iestādēm vienīgi 20 kilometru teritorijā no šīs valsts sauszemes robežas ar Konvencijas, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kas parakstīta Šengenā (Luksemburga) 1990. gada 19. jūnijā, līgumslēdzējām valstīm ir tiesības pārbaudīt ikvienas personas identitāti, neatkarīgi no šīs personas uzvedības un īpašiem apstākļiem, kas rada sabiedriskās kārtības apdraudējuma risku, lai pārliecinātos, vai tiek ievērots likumā noteiktais pienākums turēt, nēsāt un uzrādīt atļaujas un dokumentus, neparedzot šīm pilnvarām nepieciešamo ietvaru, ar kuru tiktu garantēts, ka minēto pilnvaru īstenošanai praksē nerodas robežpārbaudei līdzvērtīga iedarbība.

(1) OV C 161, 19.06.2010.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 6. maijā iesniedza Finanzgericht Hamburg (Vācija) — ADV Allround Vermittlungs AG in Liquidation/Finanzamt Hamburg-Bergedorf

(Lieta C-218/10)

()

2010/C 221/25

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: ADV Allround Vermittlungs AG in Liquidation

Atbildētāja: Finanzamt Hamburg-Bergedorf

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (1) (turpmāk tekstā — “Direktīva 77/388”), 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta sestais ievilkums [vēlāk — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu līdz 2009. gada 31. decembrim spēkā esošajā redakcijā (turpmāk tekstā — “Direktīva 2006/112”) 56. panta 1. punkta f) apakšpunkts] ir interpretējams tādējādi, ka jēdziens “personāla nodrošinājums” ietver arī pašnodarbinātu personu nodrošināšanu, kuras nav nodarbinātas pie pakalpojumu sniedzošā uzņēmēja?

Vai Direktīvas 77/388 17. panta 1. punkts, 2. punkta a) apakšpunkts, 3. punkta a) apakšpunkts, 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts [šobrīd — Direktīvas 2006/112 167. pants, 168. panta a) punkts, 169. panta a) punkts, 178. panta a) punkts] ir interpretējami tādējādi, ka valsts procesuālajās tiesībās ir jāparedz tādi noteikumi, lai viena un tā paša pakalpojuma aplikšana ar nodokli un nodokļa maksāšanas pienākums pakalpojumu sniedzošā un pakalpojumu saņemošā uzņēmēja gadījumā tiktu novērtēti vienādi arī tad, ja par katru no abiem uzņēmējiem atbild cita nodokļu pārvades iestāde?

Ja uz otro jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši –

Vai Direktīvas 77/388 17. panta 1. punkts, 2. punkta a) apakšpunkts, 3. punkta a) apakšpunkts, 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts [šobrīd — Direktīvas 2006/112 167. pants, 168. panta a) punkts, 169. panta a) punkts, 178. panta a) punkts] ir interpretējami tādējādi, ka termiņš, kurā pakalpojuma saņēmējs var veikt priekšnodokļa atskaitīšanu par saņemtu pakalpojumu, nevar beigties, pirms tiek juridiskā ziņā galīgi izlemts jautājums par pakalpojumu sniedzošā uzņēmēja aplikšanu ar nodokli un nodokļa maksāšanas pienākumu?

(1) OV L 145, 1. lpp.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 10. maijā iesniedza Landgericht Baden-Baden (Vācija) — kriminālprocess pret Leo Apelt

(Lieta C-224/10)

()

2010/C 221/26

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Baden-Baden

Lietas dalībnieks pamata procesā

Leo Apelt

Prejudiciālie jautājumi

Vai dalībvalsts — ievērojot Direktīvas 91/439/EEK (1) 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuru C un D kategorijas vadītāju apliecības izdod tikai transportlīdzekļu vadītājiem, kam jau ir tiesības vadīt B kategorijas transportlīdzekļus — saskaņā ar šīs pašas direktīvas 1. pantu un 8. panta 2. un 4. punktu var atteikties atzīt citas dalībvalsts izdotas apliecības, kas aptver tiesības vadīt B un D kategoriju transportlīdzekļus, derīgumu — it īpaši attiecībā uz D kategoriju —, ja šīs vadītāja apliecības īpašniekam B kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības tika piešķirtas pirms pirmajā minētajā valstī notikušās transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas tiesā, bet tiesības vadīt D kategorijas transportlīdzekļus — tomēr tikai pēc tiesību atņemšanas tiesā un pēc vienlaikus noteiktā aizlieguma no jauna iegūt tiesības termiņa beigām?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:

Vai pirmā minētā dalībvalsts drīkst atteikties atzīt minēto vadītāja apliecību — it īpaši attiecībā uz D kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām — piemērojot Direktīvas 2006/126/EK (2) 11. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru dalībvalsts atsakās atzīt vadītāja apliecības derīgumu, ko izdevusi kāda cita dalībvalsts personai, kuras vadītāja apliecība ir aizturēta šīs vadītāja apliecības darbības teritorijā, ja B kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir iegūtas 2006. gada 1. martā un D kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības — 2007. gada 30. aprīlī un vadītāja apliecība ir izdota pēdējā minētā datumā?

(1) Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīva 91/439/EEK par vadītāju apliecībām; OV L 237, 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Direktīva 2006/126/EK par vadītāju apliecībām; OV L 403, 18. lpp.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 10. maijā iesniedza Sozialgericht Nürnberg (Vācija) — Juan Perez Garcia, Jose Arias Neira, Fernando Barrera Castro, Dolores Verdun Espinosa kā Jose Bernal Fernandez tiesību pārņēmēja/Familienkasse Nürnberg

(Lieta C-225/10)

()

2010/C 221/27

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Sozialgericht Nürnberg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Juan Perez Garcia, Jose Arias Neira, Fernando Barrera Castro, Dolores Verdun Espinosa kā Jose Bernal Fernandez tiesību pārņēmēja

Atbildētāja: Familienkasse Nürnberg

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (1) 77. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz vecuma vai invaliditātes pensijas, nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības pensijas saņēmējiem, kuri saņem pensiju atbilstoši vairāku dalībvalstu tiesību normām (tā saucamie pensijas saņēmēji divās vai vairākās valstīs) un kuru tiesības uz pensiju balstās uz agrākas nodarbinātības valsts tiesību normu pamata (valsts iekšējās tiesības uz pensiju), agrākās nodarbinātības valstij ģimenes pabalsts nav jāpiešķir tad, ja dzīvesvietas valstī gan ir paredzēts salīdzināms augstāka apmēra pabalsts, bet tas nav saderīgs ar citu pabalstu, par labu kurai attiecīgā persona ir izšķīrusies, izmantojot izvēles iespēju?

Vai Regulas (EEK) Nr. 1408/71 78. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz miruša darbinieka vai pašnodarbinātas personas bāreni, uz kuru attiekušās vairāku dalībvalstu tiesību normas un kura fiktīvās tiesības uz bāreņa pensiju balstās uz agrākas nodarbinātības valsts tiesību normu pamata (potenciālas valsts iekšējās tiesības uz pensiju), agrākās nodarbinātības valstij ģimenes pabalsts nav jāpiešķir tad, ja dzīvesvietas valstī gan ir paredzēts salīdzināms augstāka apmēra pabalsts, bet tas nav saderīgs ar citu pabalstu, par labu kurai attiecīgā persona ir izšķīrusies, izmantojot izvēles iespēju?

3.	Vai tas ir piemērojams pabalstam atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 1408/71 77. vai 78. pantam, kurš bērnu dzīvesvietas valstī gan ir paredzēts, bet attiecībā uz kuru nepastāv izvēles iespēja?

(1) Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.).

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 12. maijā iesniedza Tribunal de grande instance de Nanterre (Francija) — Société Tereos — Union de coopératives agricoles à capital variable/Directeur général des douanes et droits indirects, Receveur principal des douanes et droits indirects de Gennevilliers

(Lieta C-234/10)

()

2010/C 221/28

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de grande instance de Nanterre

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Société Tereos — Union de coopératives agricoles à capital variable

Atbildētāji: Directeur général des douanes et droits indirects, Receveur principal des douanes et droits indirects de Gennevilliers

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas Nr. 1260/2001 (1) 15. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vidējo zaudējumu aprēķināšanai attiecībā uz visām eksportētajām cukura kategorijām ir jāsadala faktisko izmaksu summa ar eksportētā daudzuma summu neatkarīgi no tā, vai par šo daudzumu kompensācijas ir faktiski izmaksātas?

Vai Regula Nr. 1193/2009 (2) ir spēkā neesoša, ņemot vērā Padomes Regulas Nr. 1260/2001 15. pantu, ar ko noteikts cukura ražošanas maksājums, kas aprēķināts, ņemot vērā vidējos zaudējumus, kuru aprēķinā attiecībā uz eksportējamo cukuru pārstrādātajos produktos ir jāsareizina eksporta kompensācijas, kas veikta par šiem produktiem, apmērs ar kopējo eksportējamo daudzumu, ieskaitot eksportēto daudzumu, par kuru nav saņemta kompensācija, nevis jāsadala faktiski radušās izmaksas ar eksportētā daudzuma summu neatkarīgi no saņemtās kompensācijas?

(1) Padomes 2001. gada 19. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (OV L 178, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2009. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1193/2009, ar ko labo Regulu (EK) Nr. 1762/2003, (EK) Nr. 1775/2004, (EK) Nr. 1686/2005 un (EK) Nr. 164/2007 un nosaka ražošanas maksājumu apjomu cukura nozarē 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005., 2005./2006. tirdzniecības gadam (OV L 321, 1. lpp.).

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 14. maijā iesniedza Finanzgericht Baden-Württemberg (Vācija) — Cathy Schulz-Delzers, Pascal Schulz/Finanzamt Stuttgart III

(Lieta C-240/10)

()

2010/C 221/29

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Baden-Württemberg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Cathy Schulz-Delzers, Pascal Schulz

Atbildētāja: Finanzamt Stuttgart III

Prejudiciālie jautājumi

Vai Einkommensteuergesetz [Likums par ienākuma nodokli] 3. panta 64. punkts redakcijā, kas bija spēkā 2005. un 2006. gadā, ir saderīgs ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētās redakcijas [turpmāk tekstā — “LESD”] 45. pantu (Eiropas Kopienas dibināšanas līguma — turpmāk tekstā — “EKL” — 39. pantu)?

b)	Vai Einkommensteuergesetz 3. panta 64. punktā redakcijā, kas bija spēkā 2005. un 2006. gadā, ir ietverta slēpta diskriminācija pilsonības dēļ LESD 18. panta (EKL 12. panta) izpratnē?

2.	Ja uz pirmo jautājumu atbilde ir noliedzoša, vai Einkommensteuergesetz 3. panta 64. punkts redakcijā, kas bija spēkā 2005. un 2006. gadā, ir saderīgs ar Savienības pilsoņu pārvietošanās brīvību atbilstoši LESD 21. pantam (EKL 18. pantam)?

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 17. maijā iesniedza Unabhängiger Verwaltungssenat Salzburg (Austrija) — Harald Jung un Gerald Hellweger/Magistrat der Stadt Salzburg, cita lietas dalībniece: Finanzamt Salzburg-Stadt

(Lieta C-241/10)

()

2010/C 221/30

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Unabhängiger Verwaltungssenat Salzburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Harald Jung un Gerald Hellweger

Atbildētāja: Magistrat der Stadt Salzburg

Cita lietas dalībniece: Finanzamt Salzburg-Stadt

Prejudiciālais jautājums

Vai X pielikums sarakstam, kas minēts 24. pantā Aktā par Ungārijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (1. Personu brīva pārvietošanās) (1), ir jāsaprot tādējādi, ka darba ņēmēju nodošana no Ungārijas Austrijai nav jāuzskata par darba ņēmēju norīkošanu darbā, un valsts ierobežojumi attiecībā uz Ungārijas darba ņēmēju nodarbināšanu Austrijā tāpat attiecas arī uz Ungārijas uzņēmumu nodotajiem (un tur likumīgi nodarbinātajiem) Ungārijas darba ņēmējiem Austrijā?

(1) OV L 236, 846. lpp.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/19

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2010. gada 2. marta spriedumu lietā T-70/05 Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) 2010. gada 18. maijā iesniedza Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE

(Lieta C-252/10 P)

()

2010/C 221/31

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (pārstāvji — N. Korogiannakis, M. Dermitzakis, avocats)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—	atcelt EMSA lēmumu noraidīt apelācijas sūdzības iesniedzējas piedāvājumu, ko tā iesniedza konkursa procedūrā EMSA C-1/01/04 attiecībā uz līgumu ar nosaukumu “SafeSeaNet apstiprināšana un tālāka attīstīšana”, un piešķirt līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam un

—	piespriest EMSA atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās un citus izdevumus, tai skaitā tos, kas pēdējai minētai radušies sākotnējā tiesvedībā, pat ja šī apelācijas sūdzība tiks noraidīta, kā arī šīs apelācijas sūdzības, ja tā tiks izskatīta, sakarā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ šādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Vispārējā tiesa pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, kļūdaini interpretējot Finanšu regulu (1), Īstenošanas noteikumus un Direktīvu 92/50 (2), un it īpaši Finanšu regulas 97. pantu, Īstenošanas noteikumu 138. pantu un Direktīvas 92/50 17. panta 1. punktu.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Vispārējā tiesa pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, sava sprieduma 178. punktā atzīstot, ka, tā kā sabiedrības Evropaïki Dynamiki rīcībā bija detalizēta informācija par līguma dokumentiem, tai bija iespēja izsecināt konkursā uzvarējušā piedāvājuma attiecīgās priekšrocības. Šķiet, ka Vispārējā tiesa šajā spriedumā ir netieši atzinusi, ka līgumslēdzējas iestādes sniegtā informācija bija ierobežota. Tomēr, tā vietā, lai atceltu strīdīgo lēmumu, Vispārējā tiesa sniedza jaunu interpretāciju pienākumam norādīt pamatojumu, kas bija pilnīgi kļūdaina, ciktāl tā saistīja šo interpretāciju ar šī lēmuma adresāta personiskajām īpašībām.

Turklāt Vispārējās tiesas pieņēmums ir kļūdains tiktāl, ciktāl prasītāja nevarēja (un joprojām nevar) izsecināt konkursā uzvarējušā piedāvājuma attiecīgās priekšrocības (ja tādas ir), it īpaši tāpēc, ka Vispārējā tiesa nav pietiekami pamatojusi savu spriedumu, lai šīs priekšrocības varētu skaidri identificēt.

Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa attiecībā uz pamatu, kas izriet no acīmredzamas kļūdas vērtējumā, atzīstot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja aprobežojās ar vispārējiem apgalvojumiem, šķiet, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un līdz ar to nav pierādījusi, vai un kādā veidā apgalvotās kļūdas ir ietekmējušas piedāvājumu novērtēšanas galīgo rezultātu. Šķiet, ka Vispārējā tiesa ir nonākusi pretrunā pati ar sevi, noraidot pamatu, kas izriet no nepietiekama pamatojuma, un vienlaikus prasot Evropaïki Dynamiki“detalizēti” pierādīt, kā apgalvotās kļūdas ir atspoguļotas vērtēšanas komitejas ziņojumā.

(1) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.).

(2) Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai (OV L 209, 1. lpp.).

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 25. maijā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Castilla y León (Spānija) — David Barcenilla Fernández/Gerardo García S.L.

(Lieta C-256/10)

()

2010/C 221/32

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Castilla y León

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: David Barcenilla Fernández

Atbildētāja: Gerardo García S.L.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2003/10/EK (1) 3. pants, 5. panta 2. punkts, 6. un 7. pants ir interpretējami tādējādi, ka uzņēmums, kura darba ņēmēju dienas trokšņa ekspozīcijas līmenis ir lielāks par 85 dbA (kas ir mērīts, neņemot vērā dzirdes aizsardzības līdzekļu ietekmi), izpilda minētajā direktīvā noteiktos preventīvos pienākumus attiecībā uz darba materiālajiem apstākļiem, izdalot šiem darba ņēmējiem tādus dzirdes aizsardzības līdzekļus, ka, ņemot vērā šo līdzekļu nodrošināto aizsardzību, šo darba ņēmēju dienas trokšņa ekspozīcijas līmenis samazinās zem 80 dbA?

Vai Direktīvas 2003/10/EK 5. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādejādi, ka “tehnisko un/vai organizatorisko pasākumu programma”, kas ir jānosaka uzņēmumam, kura darba ņēmēju dienas trokšņa ekspozīcijas līmenis ir lielāks par 85 dbA (kas ir mērīts, neņemot vērā dzirdes aizsardzības līdzekļu ietekmi), mērķis ir samazināt trokšņa ekspozīcijas līmeni zem 85 dbA?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai Direktīva 2003/10/EK ir interpretējama tādējādi, ka tai ir pretrunā tāda valsts tiesību norma vai tiesu prakse, ar kuru uzņēmums tiek atbrīvots no pienākuma maksāt kompensāciju naudā, kas principā ir maksājama darba ņēmējiem, kuru dienas trokšņa ekspozīcijas līmenis ir lielāks par 85 dbA, par to, ka tas šiem darba ņēmējiem izsniedz dzirdes aizsardzības līdzekļus, kuru iedarbības dēļ dienas trokšņa ekspozīcijas līmenis samazinās zem 80 dbA?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 6. februāra Direktīva 2003/10/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis) (septiņpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta izpratnē) (OV L 42, 38. lpp.).

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 25. maijā iesniedza Tribunalul Dâmbovița (Rumānija) — Nicușor Grigore/Regia Națională a Pădurilor Romsilva — Direcția Silvică București

(Lieta C-258/10)

()

2010/C 221/33

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Dâmbovița

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Nicușor Grigore

Atbildētāja: Regia Națională a Pădurilor Romsilva — Direcția Silvică București

Prejudiciālie jautājumi

Vai laika posms, kurā mežsargam, kura darba laiks ir astoņas stundas dienā saskaņā ar individuālo darba līgumu, ir pienākums nodrošināt atsevišķas meža apgaitas uzraudzību, par kuru viņam attiecīgā gadījumā ir disciplinārā, mantiskā, administratīvā vai kriminālā atbildība par zaudējumiem, kas konstatēti teritorijā, kura atrodas viņa pārvaldībā, neatkarīgi no brīža, kurā zaudējumi rodas, ir “darba laiks” Eiropas Parlamenta un Padomes [2003. gada 4. novembra] Direktīvas 2003/88/EK (1) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 2. panta 1. punkta nozīmē?

2)	Vai atbilde uz 1. jautājumu ir citāda, ja mežsargs dzīvo dienesta dzīvoklī, kas atrodas tās meža apgaitas teritorijā, kuras pārvaldība viņam ir uzticēta?

Vai ir pārkāpts Direktīvas 2003/88/EK 6. pants, kura nosaukums ir “Maksimālais nedēļas darba laiks”, ja — kaut arī individuālajā darba līgumā ir paredzēts maksimālais 8 stundu darba laiks dienā, 40 stundas nedēļā, — mežsargam likumos noteikto pienākumu dēļ faktiski ir jānodrošina tās meža apgaitas pastāvīga uzraudzība, kuras pārvaldība viņam ir uzticēta?

4)	Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, — vai darba devējam ir pienākums maksāt darba samaksu vai līdzīgu atlīdzību par laiku, kurā mežsargam ir pienākums nodrošināt meža uzraudzību?

5)	Ja atbilde uz 1. jautājumu ir noliedzoša, — kāds juridiskais režīms ir piemērojams darba laikam, kurā mežsargam ir jāuzrauga mežs, kura pārvaldība viņam ir uzticēta?

(1) OV L 299, 9. lpp.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 25. maijā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Castilla y León (Spānija) — Pedro Antonio Macedo Lozano/Gerardo García S.L.

(Lieta C-261/10)

()

2010/C 221/34

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Castilla y León

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Pedro Antonio Macedo Lozano

Atbildētāja: Gerardo García S.L.

Prejudiciālie jautājumi

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/21

Prasība, kas celta 2010. gada 28. maijā — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-265/10)

()

2010/C 221/35

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Oliver un M. van Beek)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka nepieņemot visus normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai piemērotu sankcijas par Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (1), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK, pārkāpumu vai katrā ziņā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi tai šīs regulas 126. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tā kā Beļģijas Karaliste nav veikusi visus pasākumus, lai piemērotu sankcijas par REACH regulas pārkāpumu, kam bija jāstājas spēkā līdz 2008. gada 1. decembrim, vai katrā ziņā par tiem nav informējusi Komisiju, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi tai šīs regulas 126. pantā paredzētos pienākumus.

(1) OV L 396, 1. lpp.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 28. maijā iesniedza Tribunal de première instance de Namur (Beļģija) — André Rossius/État belge — SPF Finances

(Lieta C-267/10)

()

2010/C 221/36

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Namur

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: André Rossius

Atbildētāja: État belge — SPF Finances

Persona, kas iestājusies lietā: État belge — SPF Défense

Prejudiciālie jautājumi:

Vai šīs Eiropas Savienības tiesību normas:

—

2007. gada 13. decembra Lisabonas līguma, ar kuru tiek grozīts Līgums par Eiropas Savienību, kas noslēgts Māstrihtā 1992. gada 7. februārī, un kas ir spēkā no 2009. gada 1. decembra, 6. pants, kurā ir noteikts: “Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kurā pielāgota Strasbūrā, 2007. gada 12. decembrī, un šai Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem. [..]”,

—	Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (1) 35. pants, saskaņā ar kuru: “Ikvienai personai ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un ārstniecību [..]. Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.”,

interpretētas saskaņā ar pamatprincipiem, kādi ir minēti Lisabonas līguma preambulā un uz kuriem ir balstīta Eiropas Savienība,

nepieļauj, ka dalībvalsts, šajā gadījumā Beļģija, savā teritorijā ļauj ražot, importēt, reklamēt un pārdot smēķēšanai paredzētus tabakas izstrādājumus, kaut arī šī pati valsts oficiāli atzīst, ka šīs preces nopietni kaitē to personu veselībai, kuras tās lieto, un ir identificētas kā daudzu invaliditāti izraisošu slimību un priekšlaicīgas nāves gadījumu cēlonis, kas ir apsvērums, kurš loģiski pamato to aizliegšanu?

Vai šīs Eiropas Savienības tiesību normas:

—

—	Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV L 364, 18.12.2000.) 35. pants, saskaņā ar kuru: “Ikvienai personai ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un ārstniecību [..]. Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.”,

interpretētas saskaņā ar pamatprincipiem, kādi ir minēti Lisabonas līguma preambulā un uz kuriem ir balstīta Eiropas Savienība,

nepieļauj šādas Beļģijas tiesību normas:

Loi générale sur les douanes et accises [Vispārējais likums par muitu un akcīzi], kas saskaņots ar 1977. gada 18. jūlija karaļa rīkojumu (Moniteur belge, 1977. gada 21. septembris) un apstiprināts ar 1978. gada 6. jūlija likuma 1. pantu (Moniteur belge, 1978. gada 12. augusts),

1997. gada 10. jūnijaLoi relative au régime général, a la détention, a la circulation et aux contrôles des produits soumis a accise [Likums par preču, kas apliekamas ar akcīzes nodokli, vispārējo regulējumu, glabāšanu, apriti un kontroli] (Moniteur belge, 1997. gada 1. augusts),

1997. gada 3. aprīļaLa loi relative au régime fiscal des tabacs manufactures [Likums par nodokli tabakas izstrādājumiem] (Moniteur belge, 1997. gada 1. augusts), grozīts ar 2006. gada 26. novembra likumu (Moniteur belge, 2006. gada 8. decembris)?

kas ļauj Beļģijai smēķējamos tabakas izstrādājumus uzskatīt par nodokļa bāzi akcīzes nodoklim, kaut arī:

pirmkārt, minētā valsts oficiāli atzīst, ka šīs preces nopietni kaitē to personu veselībai, kuras tās lieto, un ir identificētas kā daudzu invaliditāti izraisošu slimību un priekšlaicīgas nāves gadījumu cēlonis, kas ir apsvērums, kurš loģiski pamato to aizliegšanu,

otrkārt, šādi rīkojoties, valsts pati rada šķēršļus pasākumu, kas varētu efektīvi veicināt to aizliegšanu, pieņemšanai, nodokļu iekasēšanai piešķirot lielāku nozīmi nekā patiesi preventīvai iedarbībai?

(1) OV 2000, C 364, 1. lpp.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 28. maijā iesniedza Tribunal de première instance de Namur (Beļģija) — Marc Collard/État belge — SPF Finances

(Lieta C-268/10)

()

2010/C 221/37

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Namur

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Marc Collard

Atbildētāja: État belge — SPF Finances

Persona, kas iestājusies lietā: État belge — SPF Défense

Prejudiciālie jautājumi:

Vai šīs Eiropas Savienības tiesību normas:

—

—	Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (1) 35. pants, saskaņā ar kuru: “Ikvienai personai ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un ārstniecību [..]. Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.”,

interpretētas saskaņā ar pamatprincipiem, kādi ir minēti Lisabonas līguma preambulā un uz kuriem ir balstīta Eiropas Savienība,

Vai šīs Eiropas Savienības tiesību normas:

—

—	Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV L 364, 18.12.2000.) 35. pants, saskaņā ar kuru: “Ikvienai personai ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un ārstniecību [..]. Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.”,

interpretētas saskaņā ar pamatprincipiem, kādi ir minēti Lisabonas līguma preambulā un uz kuriem ir balstīta Eiropas Savienība,

nepieļauj šādas Beļģijas tiesību normas:

kas ļauj Beļģijai smēķējamos tabakas izstrādājumus uzskatīt par nodokļa bāzi akcīzes nodoklim, kaut arī:

(1) OV 2000, C 364, 1. lpp.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 31. maijā iesniedza Dioikitiko Efeteio Thessalonikis (Grieķija) — Susana Berkizi-Nikolakaki/Anotato Symvoulio Epilogis Prosopikou (ASEP) un Aristoteleio Panepistimio Thessalonikis (APT)

(Lieta C-272/10)

()

2010/C 221/40

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Dioikitiko Efeteio Thessalonikis (Saloniku Administratīvā apelācijas tiesa)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Susana Berkizi-Nikolakaki

Atbildētāji: Anotato Symvoulio Epilogis Prosopikou (Augstākā personāla atlases padome, ASEP) un Aristoteleio Panepistimio Thessalonikis (Saloniku Aristoteļa universitāte, APT)

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku mērķi EKL 139. panta 2. punkta nozīmē un tās lietderīgo iedarbību EKL 249. panta trešās daļas nozīmē ir saderīgs prezidenta Dekrēta 164/2004 11. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti priekšnosacījumi darba līgumu uz noteiktu laiku pārveidošanai par darba līgumiem uz nenoteiktu laiku, darbiniekam divu mēnešu termiņā, sākot no dienas, kad stājās spēkā minētais dekrēts, attiecīgajam uzņēmumam ir jāiesniedz lūgums, kurā ir iekļauti dati, no kuriem izriet, ka minētie priekšnosacījumi ir izpildīti, ja termiņa obligātā rakstura dēļ darbinieks, kas divu mēnešu laikā nav iesniedzis lūgumu, zaudē tiesības uz līguma pārveidošanu?

Vai, ņemot vērā Direktīvas 1999/70 mērķi EKL 139. panta 2. punkta nozīmē, divu mēnešu termiņa noteikšana ir pietiekama, lai izpildītu to darbinieku vajadzības, kas ietilpst prezidenta Dekrēta 164/2004 11. panta piemērošanas jomā, un lai nodrošinātu minētās direktīvas mērķu lietderīgo iedarbību EKL 249. panta trešās daļas nozīmē, vienkārši publicējot minēto prezidenta Dekrēta 164/2004 11. pantu [Valsts] Oficiālajā Vēstnesī?

3)	Vai divu mēnešu termiņa nepagarināšana veido vispārējā darbinieku aizsardzības līmeņa pazemināšanu, kas ir Direktīvas 1999/70 8. klauzulas 3. punkta pārkāpums, ņemot vērā analogās tiesību normās, kuras bija spēkā pirms prezidenta Dekrēta 164/2004, paredzēto termiņu pagarināšanu?

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 1. jūnijā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Valenciana (Spānija) — David Montoya Medina/Fondo de Garantia Salarial un Universidad de Alicante

(Lieta C-273/10)

()

2010/C 221/41

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Valenciana

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: David Montoya Medina

Atbildētāji: Fondo de Garantia Salarial un Universidad de Alicante

Prejudiciālais jautājums

Vai tāds tiesiskais regulējums kā Valensijas autonomās kopienas valdības 2002. gada 15. oktobraDecreto 174/2002 sobre Régimen y Retribuciones del Personal Docente e Investigador Contratado Laboral de las Universidades Públicas Valencianas y sobre Retribuciones Adicionales del Profesorado Universitario (Dekrēts par Valensijas publisko universitāšu mācībspēku un pētniecības personāla režīmu un atalgojumu un universitātes mācībspēku papildu atalgojumu) ietvertais, ar kuru lektoriem uz noteiktu laiku (“profesores ayudantes doctores”) netiek atzīta iespēja saņemt tādu piemaksu par darba stāžu kā trīsgadu darba stāža piemaksa, lai gan šo pašu piemaksu var saņemt lektori uz noteiktu laiku (“profesores contratados doctores”)?

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/26

Prasība, kas celta 2010. gada 1. jūnijā — Eiropas Komisija/Ungārijas Republika

(Lieta C-274/10)

()

2010/C 221/42

Tiesvedības valoda — ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — D. Triantafyllou un B. D. Simon)

Atbildētāja: Ungārijas Republika

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka Ungārijas Republika nav izpildījusi Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) paredzētos pienākumus,

—	liekot nodokļa maksātājiem, kuru nodokļu deklarācijā ir norādīts “pārpalikums” direktīvas 183. panta izpratnē noteiktā taksācijas laikposmā, pārnest šo pārpalikumu pilnībā vai daļēji uz nākamo taksācijas laikposmu, ja viņi nav samaksājuši pilnībā par pirkumu savam piegādātājam;

—	jo šī pienākuma dēļ atsevišķiem nodokļa maksātājiem, kuru nodokļu deklarācijās sistemātiski ir norādīts “pārpalikums”, ir pienākums vairāk nekā vienu reizi šo pārpalikumu pārnest uz nākamo taksācijas laikposmu;

2)	piespriest Ungārijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par Ungārijas nodokļu tiesību normu, saskaņā ar kuru taksācijas laikposma beigās nodokļa maksātāji var lūgt atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā — “PVN”) pārpalikumu tikai apmērā, kādā šis pārpalikums pārsniedz PVN, kas gulstas uz pirkumiem, par kuriem tie vēl nav samaksājuši. Tā no attiecīgās Ungārijas normas izriet, ka nav iespējams lūgt atbilstoši atmaksāt pārpalikuma daļu, kas atbilst PVN summai, kas gulstas uz vēl neapmaksātiem pirkumiem, un ka nodokļa maksātājam jāpārnes attiecīgā summa uz nākamo taksācijas laikposmu. Ja taksācijas laikposma beigās konstatētais PVN pārpalikums ir mazāks vai vienāds ar PVN summu, kas gulstas uz vēl neapmaksātiem pirkumiem, nodokļa maksātājam visu pārpalikumu, kas atbilst PVN summai par neapmaksātiem pirkumiem, jāpārnes. Procedūra nākamā taksācijas laikposma beigās ir identiska: tiesiskajā regulējumā šim procesam nav ierobežojuma laika ziņā, kādēļ ir iespējams, ka nodokļa maksātājam bezgalīgi jāpārnes PVN pārpalikums.

Komisija neapstrīd to, ka Direktīvas 2006/112 (turpmāk tekstā — “direktīva”) 183. pantā dalībvalstīm ir atstāta izvēle starp PVN pārpalikuma atmaksu un tā pārnešanu uz nākamo taksācijas laikposmu. Dalībvalstis šīs pilnvaras var izmantot, tikai ievērojot PVN sistēmas vienotības principu un it īpaši nodokļu neitralitātes principu. Tā kā direktīvas 183. pants, kurā dalībvalstīm ir ļauts vienu reizi pārnest PVN pārpalikumu uz nākamo taksācijas laikposmu, ir noteikums, kas traucē nodokļu neitralitātes principa pilnīgai iedarbībai, tas ir jāinterpretē šauri un tam nebūtu jākalpo par pamatu nodokļu neitralitātes principam vai atskaitījumu mehānisma mērķim pretēju valsts tiesību normu pieņemšanai.

Saskaņā ar nodokļu neitralitātes principu atskaitījumu mehānisma mērķis ir pilnībā atbrīvot uzņēmēju no maksājamā vai samaksātā PVN nastas visu tā ekonomisko darbību gaitā. Šis princips izslēdz to, ka dalībvalstis pakārto PVN pārpalikuma atmaksu nosacījumiem, kas izpaužas kā slogs nodokļa maksātājam, jo ietekmē viņa finansiālo situāciju un viņa naudas līdzekļus, kā arī viņa komerclēmumus. Attiecīgā Ungārijas tiesību normā paredzētajai PVN pārpalikuma neatmaksai ir šādas negatīvas sekas attiecībā uz nodokļa maksātāju divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tā kā PVN pārpalikums, kas atskaitāms no maksājamā PVN summas, ir uzskatāms par parādu par labu nodokļa maksātājam, šī parāda samaksas nokavējums samazina nodokļa maksātāja, kurš lūdz veikt atmaksu, peļņas iespējas un likviditāti un tādējādi palielina viņa komercrisku. Nodokļa maksātājam jāmaksā PVN par preču vai pakalpojumu piegādi, ko viņš ir veicis, pat ja par tiem viņam nav samaksāts, kamēr viņš var atgūt PVN par viņam paredzēto preču vai pakalpojumu piegādi, tikai ja viņš par tiem ir samaksājis.

Otrkārt, PVN pārpalikuma neatgūšana ir slogs ne tikai no nodokļa maksātāja, kurš lūdz atmaksu, viedokļa, bet arī no otras personas viedokļa, kas ir ar nodokli apliekamā darījuma otrā pusē, proti, preču pārdevējs. Samazinot preču pircēja rīcībā esošos likvīdus, neatgūšana vienlaicīgi paaugstina risku, ka pārdevējs nespēs vai tikai ar kavēšanos spēs saņemt pienākušos atlīdzību sakarā ar nopirkto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kamēr neatkarīgi no tā viņam jāsamaksā PVN, kas gulstas uz attiecīgo preču vai pakalpojumu piegādi.

Komisija uzskata, ka, ja tiesiskais regulējums paredz zināmu slogu nodokļa maksātājam, to nevar kompensēt, uzliekot viņam papildu slogu. Tiesiskā regulējuma līdzsvaru var nodrošināt, tikai ja slogs, kas gulstas uz nodokļa maksātāju kā maksātāju, proti, viņa pienākums maksāt, tiek līdzsvarots ar iespēju, kas ir šim pašam nodokļa maksātājam kā pieprasītājam, atgūt PVN, ko tas samaksājis kā maksātājs.

Visbeidzot, tā kā direktīvas 183. pantā ir ļauts pārnest PVN pārpalikumu tikai vienu reizi “uz nākamo taksācijas periodu”, ar attiecīgo Ungārijas noteikumu pārkāpj šo pantu, ciktāl nodokļa maksātājam netiek ļauts atgūt pārpalikumu vēlākais otrā taksācijas laikposma beigās. Turklāt Ungārijas tiesiskais regulējums, kura sekas, samazinot preču pircēja likviditāti, ir atmaksas iespēju samazināšana, arī negarantē, ka nodokļa maksātājs tiešām varēs atgūt pārpalikumu. Ja nodokļa maksātājs izbeidz savu darbību, nesamaksājot par visiem saviem pirkumiem, maksātnespējas dēļ, nekas nav paredzēts attiecībā uz PVN, kas gulstas uz neapmaksātajiem darījumiem, atmaksu un tas paliek valstij.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija tādējādi uzskata, ka Ungārijas likumdevējs ir pārsniedzis tam piešķirtās rīcības brīvības robežas un ir pārkāpis direktīvas 183. pantu, pieņemot noteikumu par PVN pārpalikuma atmaksas nosacījumiem, kas ir pretrunā nodokļu neitralitātes principam un ļauj vairākkārtēji un secīgi pārnest pārpalikumu.

(1) OV L 347, 1. lpp.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/27

Prasība, kas celta 2010. gada 9. jūnijā — Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-286/10)

()

2010/C 221/43

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Guerra e Andrade un M. van Beek)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2005. gada 18. jūlija Direktīvas 2005/47/EK par Nolīgumu starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus dzelzceļa sektorā (1), prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Portugāles Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 5. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai beidzās 2008. gada 26. jūlijā.

(1) OV L 195, 15. lpp.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/28

Prasība, kas celta 2010. gada 11. jūnijā — Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-291/10)

()

2010/C 221/45

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. van Beek un S. Mortoni)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2005. gada 18. jūlija Direktīvas 2005/47/EK (1) par Nolīgumu starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus dzelzceļa sektorā, vai katrā ziņā, nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Itālijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 5. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2005/47/EK transponēšanai beidzās 2008. gada 26. jūlijā.

(1) OV L 195, 15. lpp.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 15. jūnijā iesniedza Augstākās tiesas Senāts (Latvijas Republika) — Andrejs Eglītis, Edvards Ratnieks/Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

(Lieta C-294/10)

()

2010/C 221/46

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākās tiesas Senāts

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Andrejs Eglītis, Edvards Ratnieks

Atbildētāja: Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

Prejudiciālie jautājumi

Vai regulas Nr.261/2004 (1), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atce regulu (EEK) Nr. 295/91, 5.panta 3.punkts interpretējams tādējādi, ka gaisa pārvadātājam, lai atzītu, ka tas veicis visus iespējamos pasākumus, lai izvairītos no ārkārtējiem apstākļiem, ir savlaicīgi jāieplāno savi resursi, lai paredzēto lidojumu būtu iespējams veikt pēc iepriekš neparedzētu ārkārtēju apstākļu izbeigšanās, tas ir, arī zināmu laiku pēc paredzētā izlidošanas laika?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai regulas 6.panta 1.punkts ir piemērojams, lai noteiktu minimālo laika rezervi, kura pārvadātājam, savlaicīgi plānojot savus resursus, ir jāparedz kā varbūtējā paredzamā aizkavēšanās ārkārtēju apstākļu gadījumā?

(1) OV L 46, 1. lpp.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 15. jūnijā iesniedza Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuvas Republika) — Genovaitė Valčiukienė, Julija Pekelienė, sabiedriskā organizācija “Lietuvas zaļā kustība”, Petras Girinskis un Laurynas Arimantas Lašas/Pakruojas apgabala Municipālā padome, Šiauliai Sabiedrības veselības centrs un Šiauliai Vides aizsardzības reģionālais departaments

(Lieta C-295/10)

()

2010/C 221/47

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Genovaitė Valčiukienė, Julija Pekelienė, sabiedriskā organizācija “Lietuvas zaļā kustība”, Petras Girinskis un Laurynas Arimantas Lašas

Atbildētāji: Pakruojas apgabala Municipālā padome, Šiauliai Sabiedrības veselības centrs un Šiauliai Vides aizsardzības reģionālais departaments

Citi procesa dalībnieki: privātās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sofita” un “Oltas”, Šiauliai reģiona pašvaldības vadītāja birojs, Rimvydas Gasparavičius un Rimantas Pašakinskas

Prejudiciālie jautājumi

Vai ir jāuzskata, ka, nosakot, ka stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums nav jāveic attiecībā uz dokumentiem par zemes plānošanu vietējā līmenī, kuru detalizētā pamatojumā ir minēta tikai viena saimnieciskā darbība, kā tas ir paredzēts Lietuvas Republikas tiesiskajā regulējumā, inter alia, Lietuvas Republikas valdības 2004. gada 18. augusta Lēmuma Nr. 967 “Par kārtības, kādā stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu detalizēti piemēro plāniem un programmām apstiprināšanu”, 3.4. punktā, ir konkretizēti plānu un programmu veidi Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (1) 3. panta 5. punkta izpratnē?

Vai šajā lietā piemērojamās valsts tiesību normas, kurās paredzēts, ka katrā konkrētā gadījumā, kad nav noteikta potenciālā ietekmes uz vidi nozīmība, stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums attiecībā uz zemes plānošanas dokumentiem par nelielām zemes platībām vietējā līmenī, kā tas ir šajā lietā, nav jāveic, pamatojoties tikai uz to, ka šajos dokumentos ir atsauce tikai uz vienu saimniecisko darbību, ir saderīgas ar Direktīvas 2001/42 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta, 3. panta 3. punkta un 3. panta 5. punkta prasībām?

Vai Direktīvas 2001/42 noteikumi, tostarp tās 11. panta 1. punkts, ir skaidrojami tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir šajā lietā, kad ietekmes uz vidi novērtējums ir veikts saskaņā ar Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvu 85/337/EEK par dažu valsts un privāto projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (2), nav piemērojamas Direktīvas 2001/42 prasības?

4)	Vai Direktīvas 2001/42 11. panta 2. punkta piemērošanas joma ietver arī Direktīvu 85/337?

Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir apstiprinoša, vai tas, ka ir veikts novērtējums atbilstoši Direktīvai 85/337, nozīmē, ka pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumu atbilstoši Direktīvas 2001/42 prasībām tādā situācijā, kāda ir radusies šajā lietā, ir uzskatāms par tādu, kurš rada novērtējumu dubultošanu Direktīvas 2001/42 11. panta 2. punkta izpratnē?

Ja atbilde uz piekto jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvā 2001/42, tostarp tās 11. panta 2. punkta, dalībvalstīm ir noteikts pienākums valsts tiesībās paredzēt saistītas vai koordinētas procedūras attiecībā uz novērtējumu atbilstoši Direktīvas 2001/42 un Direktīvas 85/337 prasībām, lai izvairītos no novērtējumu dubultošanas?

(1) OV L 197, 30. lpp.

(2) OV L 175, 40. lpp.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 16. jūnijā iesniedza Amtsgericht Stuttgart (Vācija) — Bianca Purrucker/Guillermo Vallés Pérez

(Lieta C-296/10)

()

2010/C 221/48

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Stuttgart

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Bianca Purrucker

Atbildētājs: Guillermo Vallés Pérez

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (“Brisele IIa”) (1) 19. panta 2. punkts ir jāpiemēro, ja dalībvalsts tiesa, kurā viena no pusēm pirmajā ir iesniegusi prasību par vecāku atbildības noteikšanu, prasot tikai pagaidu tiesisko aizsardzību, bet otra puse vēlāk ir iesniegusi prasību par to pašu prasības priekšmetu citas dalībvalsts tiesa, prasot izlemt lietu pēc būtības?

2)	Vai šī tiesību norma ir jāpiemēro arī tad, ja vienā dalībvalstī atsevišķā pagaidu noregulējuma tiesvedībā pieņemtais nolēmums nav atzīstams citā dalībvalstī Regulas (EK) Nr. 2201/2003 21. panta izpratnē?

Vai prasības par atsevišķu pagaidu tiesību aizsardzību iesniegšana dalībvalsts tiesā ir pielīdzināma prasības iesniegšanai lietu izskatot pēc būtības Regulas (EK) Nr. 2201/2003 19. panta 2. punkta izpratnē, ja saskaņā ar šīs valsts procesuālajām tiesībām pēc tam noteiktā laikposmā šajā tiesā ir jāiesniedz prasība izskatīt lietu pēc būtības, lai novērstu procesuāli tiesiskas problēmas?

(1) Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu; OV L 388, 1. lpp.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/31

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 18. jūnijā iesniedza Højesteret (Dānija) — Infopaq International A/S/Danske Dagblades Forening

(Lieta C-302/10)

()

2010/C 221/49

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Højesteret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Infopaq International A/S

Atbildētāja: Danske Dagblades Forening

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai ir nozīme tam, kurā tehnoloģiskā procesa stadijā notiek reproducēšanas darbība, lai noteiktu, vai tā veido “tehnoloģiska procesa neatņemamu un būtisku daļu” Direktīvas 2001/29 (1) 5. panta 1. punkta izpratnē?

2)	Vai īslaicīga reproducēšanas darbība var būt “tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa”, ja tā sastāv no visu laikraksta rakstu manuālas skenēšanas, kuras gaitā šie raksti no drukātas informācijas tiek pārveidoti par digitālu informāciju?

3)	Vai “likumīgas izmantošanas” jēdziens Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā attiecas uz visiem izmantošanas veidiem, kam nav vajadzīga autortiesību īpašnieka piekrišana?

Vai fakts, ka uzņēmums skenē visus laikraksta rakstus un pēc tam iegūto reprodukciju apstrādā, lai to izmantotu uzņēmuma veiktajā kopsavilkumu sagatavošanā, ietilpst “likumīgas izmantošanas” jēdzienā, kas minēts Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā, pat ja autortiesību īpašnieks nav devis piekrišanu šīm darbībām, ja ir izpildīti pārējie šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi?

Vai ir jāatbild uz jautājumu, vai 11 vārdi tiek saglabāti pēc datu apstrādes procesa pabeigšanas?

5)	Kādi kritēriji ir jāizmanto, lai noskaidrotu, vai īslaicīgām reproducēšanas darbībām ir “patstāvīga ekonomiska nozīme” Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta izpratnē, ja ir izpildīti pārējie šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi?

6)	Vai, izvērtējot, vai darbībām ir “patstāvīga ekonomiska nozīme” Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta izpratnē, var ņemt vērā produktivitātes uzlabojumus, ko lietotājs gūst, veicot īslaicīgas reproducēšanas darbības?

Vai to, ka uzņēmums skenē visus laikraksta rakstus un pēc tam iegūto reprodukciju apstrādā, var pieskaitīt pie “dažiem īpašiem gadījumiem, kas nav pretrunā [laikrakstu rakstu] parastajai izmantošanai”, un vai var uzskatīt, ka tas “nepamatoti [neskar] tiesību subjekta likumīgās intereses” Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punkta izpratnē, ja ir izpildītas direktīvas 5. panta 1. punkta prasības?

Vai ir jāatbild uz jautājumu, vai 11 vārdi tiek saglabāti pēc datu apstrādes procesa pabeigšanas?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.).

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/32

Prasība, kas celta 2010. gada 25. jūnijā — Eiropas Komisija/Igaunijas Republika

(Lieta C-306/10)

()

2010/C 221/50

Tiesvedības valoda — igauņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Randvere un M. van Beek)

Atbildētāja: Igaunijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2005. gada 18. jūlija Direktīvas 2005/47/EK par Nolīgumu starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus dzelzceļa sektorā (1), prasības, nenodrošinot, lai sociālie partneri panāktu vienošanos, vai nepaziņojot minētos aktus Komisijai, Igaunijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Igaunijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesību sistēmā beidzās 2008. gada 27. jūlijā.

(1) OV L 195, 15. lpp.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/33

Vispārējās tiesas 2010. gada 25. jūnija spriedums — Imperial Chemical Industries/Komisija

(Lieta T-66/01) (1)

(Konkurence - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Sodas tirgus Apvienotajā Karalistē - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 82. panta pārkāpums - Komisijas pilnvaru uzlikt naudas sodu vai sankcijas noilgums - Saprātīgs termiņš - Būtiskas formas prasības - Res judicata spēks - Dominējoša stāvokļa pastāvēšana - Ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošana - Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšana - Naudas sods - Pārkāpuma smagums un ilgums - Atbildību mīkstinoši apstākļi)

2010/C 221/51

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Imperial Chemical Industries Ltd, agrāk — Imperial Chemical Industries plc (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — sākotnēji D. Vaughan, D. Anderson, QC, S. Lee, barrister, S. Turner, S. Berwick un R. Coles, solicitors, pēc tam D. Vaughan, S. Lee, S. Berwick un S. Ford, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un P. Oliver, pārstāvji, kuriem palīdz J. Flynn, QC, un C. West, barrister)

Priekšmets

Prasība, pirmkārt, atcelt Komisijas 2000. gada 13. decembra Lēmumu 2003/7/EK par [EKL] 82. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/33.133 — D: Kalcinētā soda — ICI) (OV 2003, L 10, 33. lpp.) un — pakārtoti — atcelt vai samazināt prasītājai uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)	Komisijas 2000. gada 13. decembra Lēmumu 2003/7/EK par [EKL] 82. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/33.133 — D: Kalcinētā soda — ICI) atcelt tiktāl, ciktāl tajā noteikts, ka Imperial Chemical Industries Ltd pārkāpa EKL 82. pantu 1983. gadā;

2)	Lēmuma 2003/7 2. pantā Imperial Chemical Industries uzliktā naudas soda lielumu noteikt EUR 8 miljonu apmērā;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt;

4)	Imperial Chemical Industries sedz četras piektdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina četras piektdaļas no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem;

5)	Komisija sedz vienu piektdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina vienu piektdaļu no Imperial Chemical Industries tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 150, 19.05.2001.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/33

Vispārējās tiesas 2010. gada 1. jūlija spriedums — AstraZeneca/Komisija

(Lieta T-321/05) (1)

(Konkurence - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Zāļu kuņģa čūlas ārstēšanai tirgus - Lēmums, ar ko tiek konstatēts EKL 82. panta pārkāpums - Tirgus noteikšana - Būtiski konkurences ierobežojumi - Papildu aizsardzības sertifikāta izsniegšanas zālēm procedūru un zāļu laišanas tirgū procedūru ļaunprātīga izmantošana - Maldinoši paziņojumi - Tirgū laišanas atļauju atsaukšana - Šķēršļi ģenērisko zāļu laišanai tirgū un paralēlajam importam - Naudas sodi)

2010/C 221/52

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: AstraZeneca AB (Södertälje, Zviedrija) un AstraZeneca plc (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — sākotnēji M. Brealey, QC, M. Hoskins, D. Jowell, barristers, F. Murphy, G. Sproul, I. MacCallum un C. Brown, solicitors, pēc tam –M. Brealey, M. Hoskins, D. Jowell, F. Murphy un C. Brown, visbeidzot –M. Brealey, M. Hoskins, D. Jowell un F. Murphy)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji F. Castillo de la Torre, É. Gippini Fournier un A. Whelan, pēc tam — F. Castillo de la Torre, É. Gippini Fournier un J. Bourke)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju prasījumu atbalstam: European Federation of Pharmaceutical Industries and Associations (EFPIA) (Ženēva, Šveice) (pārstāvis — M. Van Kerckhove, avocat)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2005. gada 15. jūnija Lēmumu C(2005) 1757, galīgā redakcija, par [EKL] 82. panta un EEZ līguma 54. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/A.37.507/F3 — AstraZeneca)

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2005. gada 15. jūnija Lēmuma C(2005) 1757, galīgā redakcija, par [EKL] 82. panta un EEZ līguma 54. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/A.37.507/F3 — AstraZeneca) 1. panta 2. punktu tiktāl, ciktāl tajā ir konstatēts, ka AstraZeneca AB un AstraZeneca plc ir pārkāpušas EKL 82. pantu un EEZ līguma 54. pantu, lūgdamas atsaukt atļaujas laist tirgū Losec kapsulas Dānijā un Norvēģijā, paralēli ar Losec kapsulu izņemšanu no tirgus un Losec MUPS tablešu laišanu abās šajās valstīs, jo tika uzskatīts, ka šīs darbības varēja ierobežot Losec kapsulu paralēlo importu minētajās valstīs;

2)	naudas sods, kas šā lēmuma 2. pantā kopīgi un solidāri uzlikts AstraZeneca AB un AstraZeneca plc, tiek noteikts EUR 40 250 000 apmērā, un minētajā pantā AstraZeneca AB uzliktais naudas sods tiek noteikts EUR 12 250 000 apmērā;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt;

4)	AstraZeneca AB un AstraZeneca plc sedz 90 % no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina 90 % no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem, izņemot Komisijas izdevumus, kas saistīti ar European Federation of Pharmaceutical Industries and Associations (EFPIA) iestāšanos lietā;

5)	EFPIA sedz savus tiesāšanās izdevumus pati;

6)	Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar EFPIA iestāšanos lietā, kā arī 10 % no saviem tiesāšanās izdevumiem un 10 % no AstraZeneca AB un AstraZeneca plc tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 271, 29.10.2005.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/34

Vispārējās tiesas 2010. gada 7. jūlija spriedums — Komisija/Hellenic Ventures u.c.

(Lieta T-44/06) (1)

(Šķīrējtiesas klauzula - Rīcība sākumkapitāla izveidei un attīstībai - Līguma izbeigšana - Pret sabiedrības partneriem vērsta prasība - Nepieņemamība - Avansu atmaksa - Procenti)

2010/C 221/53

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. Patakia, kam palīdz S. Chatzigiannis, avocat)

Atbildētāji: Hellenic Ventures — Elliniki Etaireia Epicheirimatikis Protovoulias AE (Atēnas, Grieķija), Konstantinos Katsigiannis (Atēnas), Panagiotis Chronopoulos (Atēnas) un Nikolaos Poulakos (Atēnas) (pārstāvji — V. Christianos un V. Vlassi, avocats)

Priekšmets

Prasība atbilstoši EKL 238. pantam, ar kuru Komisija lūdz piespriest atbildētājiem atmaksāt avansa maksājumu, ko tā pārskaitīja, izpildot starp Komisiju un sabiedrību atbildētāju noslēgto līgumu “Seed Fund 601”

Rezolutīvā daļa:

1)	Hellenic Ventures — Elliniki Etaireia Epicheirimatikis Protovoulias AE samaksā Eiropas Komisijai summu EUR 70 000, kam pieskaita nokavējuma procentus atbilstoši Beļģijas likumos noteiktajai likmei, sākot no 1999. gada 25. aprīļa līdz parāda nomaksai pilnībā;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Hellenic Ventures atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus, izņemot Konstantinos Katsigiannis, Panagiotis Chronopoulos un Nikolaos Poulakos tiesāšanās izdevumus;

4)	Komisija atlīdzina Katsigiannis, Chronopoulos un Poulakos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 86, 08.04.2006.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/35

Vispārējās tiesas 2010. gada 7. jūlija spriedums — Agrofert Holding/Komisija

(Lieta T-111/07) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Dokumenti, kas attiecas uz procedūru saistībā ar uzņēmumu koncentrāciju - Piekļuves atteikums)

2010/C 221/54

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agrofert Holding a.s. (Pyšelská, Čehijas Republika) (pārstāvji — R. Pokorný un D. Šalek, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji X. Lewis un P. Costa de Oliveira, vēlāk — P. Costa de Oliveira un V. Bottka)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Zviedrijas Karaliste (pārstāvji — sākotnēji A. Kruse un S. Johannesson, vēlāk — S. Johannesson); Somijas Republika (pārstāvji — J. Himmanen, A. Guimaraes-Purokoski, M. J. Heliskoski un M. Pere) un Dānijas Karaliste (pārstāvis — B. Weis Fogh)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Polski Koncern Naftowy Orlen SA (Płock, Polija) (pārstāvji — S. Sołtysiński, K. Michałowska un M. Olechowski, avocats)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, Komisijas 2006. gada 2. augusta lēmumu, ar kuru prasītājai atteikta piekļuve dokumentiem, kas attiecas uz paziņošanas un pirmspaziņošanas procedūru attiecībā uz darījumu, kurā Polski Koncern Naftowy Orlen SA iegādās Unipetrol (COMP/M.3543), un, otrkārt, Komisijas 2007. gada 13. februāra lēmumu D(2007) 1360, ar kuru apstiprināts minētais atteikums

Rezolutīvā daļa:

1)	prasījumi atcelt Eiropas Komisijas 2006. gada 2. augusta atbildi, kā arī prasījumi, ar kuriem Vispārējo tiesu lūdz izdot rīkojumu Eiropas Komisijai paziņot pieprasītos dokumentus, nav pieņemami;

atcelt Komisijas 2007. gada 13. februāra lēmumu D(2007) 1360, ar kuru atteikta piekļuve lietas COMP/M.3543 dokumentiem, kas attiecas uz Polski Koncern Naftowy Orlen SA un Unipetrol koncentrāciju, sarakstei starp Komisiju un paziņotājām pusēm un sarakstei starp Komisiju un trešām personām, kā arī piekļuve iekšējiem dokumentiem un juridiskajiem atzinumiem, kas sagatavoti minētās lietas ietvaros;

3)	Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

4)	Zviedrijas Karaliste, Somijas Republika, Dānijas Karaliste un Polski Koncern Naftowy Orlen sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 129, 09.06.2007.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/35

Vispārējās tiesas 2010. gada 6. jūlija spriedums — Ryanair/Komisija

(Lieta T-342/07) (1)

(Konkurence - Koncentrācija - Gaisa transports - Lēmums, ar ko koncentrāciju pasludina par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Koncentrācijas ietekmes uz konkurenci novērtējums - Šķēršļi piekļuvei tirgum - Lielāka efektivitāte - Saistības)

2010/C 221/55

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ryanair Holdings plc (Dublina, Īrija) (pārstāvji — J. Swift, QC, V. Power, A. McCarthy un D. Hull, solicitors, un G. Berrisch, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — X. Lewis un S. Noë)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Aer Lingus Group plc (Dublina) (pārstāvji — sākotnēji A. Burnside, solicitor, B. van de Walle de Ghelcke un T. Snels, avocats, pēc tam — A. Burnside un B. van de Walle de Ghelcke) un Īrija (pārstāvji — D. O’Hagan un J. Buttimore, pārstāvji, kam palīdz M. Cush, D. Barniville un N. Travers, avocats)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2007. gada 27. jūnija Lēmumu C(2007) 3104, ar ko koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līgumu (lieta COMP/M.4439 — Ryanair/Aer Lingus).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Ryanair Holdings plc sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tos, kas radušies Eiropas Komisijai un Aer Lingus Group plc;

3)	Īrija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 269, 10.11.2007.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/36

Vispārējās tiesas 2010. gada 6. jūlija spriedums — Aer Lingus Group/Komisija

(Lieta T-411/07) (1)

(Konkurence - Koncentrācija - Lēmums, ar ko koncentrācija ir atzīta par neatbilstošu kopējam tirgum - Koncentrācijas jēdziens - Visu iegūto akciju atsavināšana, lai atjaunotu situāciju, kāda bija pirms koncentrācijas īstenošanas - Atteikums uzdot veikt atbilstošus pasākumus - Komisijas kompetences neesamība)

2010/C 221/56

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Aer Lingus Group plc (Dublina, Īrija) (pārstāvji — sākotnēji A. Burnside, solicitor, B. van de Walle de Ghelcke un T. Snels, advokāti, pēc tam A. Burnside un B. van de Walle de Ghelcke)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — X. Lewis, É. Gippini Fournier un S. Noë)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Ryanair Holdings plc (Dublina) (pārstāvji — J. Swift, QC, V. Power, A. McCarthy, D. Hull, solicitors, un G. Berrisch, advokāts)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2007. gada 11. oktobra Lēmumu C(2007) 4600, ar kuru ir noraidīts prasītāja lūgums uzsākt Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 1. lpp.) 8. panta 4. punktā minēto procedūru un veikt pagaidu pasākumus saskaņā ar minētās regulas 8. panta 5. punktu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Aer Lingus Group plc sedz savus, kā arī Komisijas un Ryanair Holdings plc tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus par pagaidu noregulējuma procesu.

(1) OV C 8, 12.01.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/36

Vispārējās tiesas 2010. gada 1. jūlija spriedums — Itālija/Komisija

(Lieta T-53/08) (1)

(Valsts atbalsts - Kompensācija par ekspropriāciju sabiedriskās lietderības dēļ - Elektroenerģijas piegādes preferenciālā tarifa pagarināšana - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Jēdziens “priekšrocība” - Sacīkstes princips)

2010/C 221/57

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis — S. Fiorentino, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Giolito un G. Conte)

Priekšmets

Komisijas 2007. gada 20. novembra Lēmuma C(2007) 5400, galīgā redakcija, ar kuru par nesaderīgu ar kopējo tirgu atzīts atbalsts, ko Itālijas iestādes piešķīrušas ThyssenKrupp, Cementir un Nuova Terni Industrie Chimiche, līdz 2010. gadam pagarinot tiem preferenciālo elektroenerģijas tarifu, kurš attiecībā uz atsevišķām elektroenerģiju ievērojami patērējošajām rūpniecības nozarēm jau bija stājies spēkā, atcelšana

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 79, 29.03.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/37

Vispārējās tiesas 2010. gada 1. jūlija spriedums — ThyssenKrupp Acciai Speciali Terni/Komisija

(Lieta T-62/08) (1)

(Valsts atbalsts - Kompensācija par ekspropriāciju sabiedriskās lietderības dēļ - Elektroenerģijas piegādes preferenciālā tarifa pagarināšana - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un noteikts pienākums to atgūt - Jēdziens “priekšrocība” - Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips - Atbalsta īstenošana)

2010/C 221/58

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ThyssenKrupp Acciai Speciali Terni SpA (Terni, Itālija) (pārstāvji — T. Salonico, G. Pellegrino, G. Pellegrino un G. Barone, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Giolito un G. Conte)

Priekšmets

Komisijas 2007. gada 20. novembra Lēmuma C(2007) 5400, galīgā redakcija, ar kuru par nesaderīgu ar kopējo tirgu atzīts atbalsts, kuru Itālijas iestādes ir piešķīrušas ThyssenKrupp, Cementir un Nuova Terni Industrie Chimiche, līdz 2010. gadam pagarinot tiem preferenciālo elektroenerģijas tarifu, kurš attiecībā uz atsevišķām elektroenerģiju ievērojami patērējošajām rūpniecības nozarēm jau bija stājies spēkā, atcelšana

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	ThyssenKrupp Acciai Speciali Terni SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 92, 12.04.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/37

Vispārējās tiesas 2010. gada 1. jūlija spriedums — Cementir Italia/Komisija

(Lieta T-63/08) (1)

(Valsts atbalsts - Kompensācija par ekspropriāciju sabiedriskā labuma dēļ - Elektroenerģijas piegādes preferenciālā tarifa pagarināšana - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un noteikts pienākums to atgūt - Jēdziens “priekšrocība” - Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips - Atbalsta īstenošana)

2010/C 221/59

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cementir Italia Srl (Roma, Itālija) (pārstāvji — T. Salonico, G. Pellegrino, G. Pellegrino un G. Barone, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Giolito un G. Conte)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2007. gada 20. novembra Lēmumu 2008/408/EK par valsts atbalstu C 36/A/06 (ex NN 38/06), ko Itālija sniegusi uzņēmumiem ThyssenKrupp, Cementir un Nuova Terni Industrie Chimiche (OV 2008, L 144, 37. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Cementir Italia Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 92, 12.04.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/38

Vispārējās tiesas 2010. gada 1. jūlija spriedums — Nuova Terni Industrie Chimiche/Komisija

(Lieta T-64/08) (1)

2010/C 221/60

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nuova Terni Industrie Chimiche SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji — T. Salonico, G. Pellegrino, G. Pellegrino un G. Barone, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Giolito un G. Conte)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Nuova Terni Industrie Chimiche SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 92, 12.04.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/38

Vispārējās tiesas 2010. gada 2. jūlija spriedums — Kerstens/Komisija

(Lieta T-266/08 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Amata maiņa - Civildienesta noteikumu 7. pants - Dienesta intereses - Faktu un pierādījumu sagrozīšana - Civildienesta tiesas pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību)

2010/C 221/61

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Petrus Kerstens (Overijse, Beļģija) (pārstāvis — C. Mourato, avocat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — K. Herrmann un M. G. Berscheid)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 8. maija spriedumu lietā F-119/06 Kerstens/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), lūdzot atcelt minēto spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Petrus Kerstens sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 247, 27.09.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/39

Vispārējās tiesas 2010. gada 1. jūlija spriedums — BNP Paribas un BNL/Eiropas Komisija

(Lieta T-335/08) (1)

(Valsts atbalsts - Itālijas iestāžu veiktie pasākumi attiecībā uz konkrētām restrukturētām bankām - Aktīvu fiskālo vērtību pielīdzināšanas shēma - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un ar kuru uzlikts pienākums atgūt atbalstu - Prasība atcelt tiesību aktu - Individuāla skaršana - Pieņemamība - Valsts atbalsta jēdziens - Priekšrocība - Selektīvais raksturs - Pienākums norādīt pamatojumu)

2010/C 221/62

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: BNP Paribas (Parīze, Francija); un Banca Nazionale del Lavoro SpA (BNL) (Roma, Itālija) (pārstāvji — R. Silvestri, G. Escalar un M. Todino, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci un E. Righini)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2008. gada 11. marta Lēmumu 2008/711/EK par valsts atbalstu C 15/07 (ex NN 20/07), ko Itālija īstenojusi, piešķirot nodokļu atvieglojumus konkrētām pārstrukturētām kredītiestādēm (OV L 237, 70. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	BNP Paribas un Banca Nazionale del Lavoro SpA (BNL) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 272, 25.10.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/39

Vispārējās tiesas 2010. gada 30. jūnija spriedums — Matratzen Concord/ITSB — Barranco Schnitzler un Barranco Rodriguez (“MATRATZEN CONCORD”)

(Lieta T-351/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “MATRATZEN CONCORD” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “MATRATZEN” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas (EK) Nr. 40/94 73. pants (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 75. pants))

2010/C 221/63

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Matratzen Concord GmbH (Ķelne, Vācija) (pārstāvis — J. Albrecht, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis — G. Schneider)

Pārējie procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieki: Pablo Barranco Schnitzel un Mariano Barranco Rodrigues (Sant Just Desvern, Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2008. gada 30. maija lēmumu lietā R 1034/2007-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Pablo Barranco Schnitzler un Mariano Barranco Rodriguez, no vienas puses, un Matratzen Concord GmbH, no otras puses

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 30. maija lēmumu lietā R 1034/2007-2;

2)	ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 285, 08.11.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/40

Vispārējās tiesas 2010. gada 25. jūnija spriedums — MIP Metro/ITSB CBT Comunicación Multimedia (“Metromeet”)

(Lieta T-407/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Metromeet” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “meeting metro” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

2010/C 221/64

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji — J.-C. Plate un R. Kaase, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — S. Schäffner)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: CBT Comunicación Multimedia, SL (Getxo, Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 12. jūnija lēmumu lietā R 387/2007-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG un CBT Comunicación Multimedia, SL

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 12. jūnija lēmumu lietā R 387/2007-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG un CBT Comunicación Multimedia, SL;

2)	ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 327, 20.12.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/40

Vispārējās tiesas 2010. gada 2. jūlija spriedums — Lafili/Komisija

(Lieta T-485/08 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Civildienests - Ierēdņi - Pieņemamība - Lietas dalībnieka, kam spriedums ir nelabvēlīgs pirmajā instancē, jēdziens - Paaugstināšana amatā - Klasificēšana pakāpē un līmenī - Nodaļas lielāks reizināšanas koeficients - Darba stāža līmenī pārveidošana - Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. pants)

2010/C 221/65

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Paul Lafili (Genk, Beļģija) (pārstāvis — L. Levi, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall, H. Krämer un K. Herrmann)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 4. septembra spriedumu lietā F-22/07 Lafili/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts) un prasība atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Pau Lafili sedz savus tiesāšanās izdevumus pats un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 19, 24.01.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/41

Vispārējās tiesas 2010. gada 7. jūlija spriedums — mPAY24/ITSB — Ultra (“M PAY”)

(Lieta T-557/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “M PAY” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Kopienas un valsts vārdiskas preču zīmes “MPAY24” - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

2010/C 221/66

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: mPAY24 GmbH (Vīne, Austrija) (pārstāvis — H-G. Zeiner, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Ultra d.o.o. Proizvodnja elektronskih naprav (Zagorje ob Savi, Slovēnija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 30. septembra lēmumu lietā R 221/2007-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp mPAY24 GmbH un Ultra d.o.o. Proizvodnja elektronskih naprav

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 30. septembra lēmumu lietā R 221/2007-1 tiktāl, ciktāl ar minēto lēmumu noraidīti mPAY24 GmbH celtie iebildumi;

2)	ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 55, 07.03.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/41

Vispārējās tiesas 2010. gada 1. jūlija spriedums — M6 un TF1/Komisija

(Apvienotās lietas T-568/08 un T-573/08) (1)

(Valsts atbalsts - Apraides sabiedriskie pakalpojumi - Atbalsts, ko Francijas Republika paredzējusi piešķirt France Télévisions - EUR 150 miljonu kapitāla dotācija - Lēmums neizteikt iebildumus - Vispārējo ekonomisko interešu pakalpojums - Samērīguma kritērijs - Nopietnu grūtību neesamība)

2010/C 221/67

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Métropole télévision (M6) (Neuilly-sur-Seine, Francija) (pārstāvji — O. Freget, N. Chahid-Nouraï, R. Lazerges un M. Potel, avocats) un Télévision française 1 SA (TF1) (Boulogne-Billancourt, Francija) (pārstāvji — J.-P. Hordies un C. Smits, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — B. Stromsky un B. Martenczuk)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Canal + (Issy-les-Moulineaux, Francija) (pārstāvis — E. Guillaume, avocat)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji — sākotnēji G. de Bergues un A.-L. Vendrolini, pēc tam G. de Bergues un L. Butel) un France Télévisions (Parīze, Francija) (pārstāvji — J.-P. Gunther, D. Tayar, A. Giraud un S. Snoeck, avocats)

Priekšmets

Prasības atcelt Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu C(2008) 3506, galīgā redakcija, par Francijas Republikas projektu piešķirt EUR 150 miljonu kapitāla dotāciju France Télévisions SA un izdot rīkojumu, lai Komisija sāktu oficiālo izmeklēšanas procedūru

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	Métropole télévision (M6) lietā T-568/08 sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un France Télévisions tiesāšanās izdevumus;

3)	Télévision française 1 SA (TF1) lietā T-573/08 sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas un France Télévisions tiesāšanās izdevumus;

4)	Francijas Republika un Canal + lietās T-568/08 un T-573/08 sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 55, 07.03.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/42

Vispārējās tiesas 2010. gada 7. jūlija spriedums — Komisija/Antiche Terre

(Lieta T-51/09) (1)

(Šķīrējtiesas klauzula - Programma Eiropas enerģētikas tehnoloģiju veicināšanai (Thermie) - Līgums par elektroenerģijas ražošanas, izmantojot inovatīvu biomasas sadedzināšanas procesu, iekārtas būvniecību Umbertide (Itālija) - Līguma izpildes noteikumu būtiski grozījumi - Līguma izbeigšana - Maksājumu summas atmaksa - Procenti)

2010/C 221/68

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Joris, pārstāvis, kam palīdz A. dal Ferro, avocat)

Atbildētāja: Antiche Terre Soc. coop. rl Società Agricola Cooperativa (Arezzo, Itālija) (pārstāvji — L. Defalque un P. Van Leynseele, avocats)

Priekšmets

Prasība, ko saskaņā ar EKL 238. pantu cēlusi Komisija, lai Antiche Terre tiktu piespriests atmaksāt summas, ko Eiropas Komisija samaksājusi saskaņā ar 1996. gada 23. decembrī ar trijām sabiedrībām, tostarp Antiche Terre, noslēgto līgumu BM/188/96 programmas Thermie ietvaros

Rezolutīvā daļa:

Antiche Terre Soc. coop. rl Società Agricola Cooperativa samaksā Eiropas Komisijai EUR 479 332,40, pieskaitot likumīgos nokavējuma procentus atbilstoši Itālijas likumdošanā paredzētajai spēkā esošajai likmei, kas aprēķināti par laika posmu no 2004. gada 1. janvāra līdz parāda pilnīgai samaksai, iepriekš atskaitot EUR 461 979, ko Komisija atguva, 2005. gada 25. janvārī atprasot bankas garantiju sev par labu;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Antiche Terre atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 82, 04.04.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/42

Vispārējās tiesas 2010. gada 7. jūlija spriedums — Herhof/ITSB — Stabilator (“stabilator”)

(Lieta T–60/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “stabilator” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “STABILAT” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Preču un pakalpojumu līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

2010/C 221/69

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Herhof-Verwaltungsgesellschaft mbH (Solms, Vācija) (pārstāvji — A. Zinnecker un T. Bösling, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis — G. Schneider)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Stabilator sp. z o.o. (Gdynia, Polija) (pārstāvis — M. Kacprzak, avocat)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 16. decembra lēmumu lietās R 483/2008-4 un R 705/2008-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Herhof-Verwaltungsgesellschaft mbH un Stabilator sp. z o.o.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Herhof-Verwaltungsgesellschaft mbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 102, 01.05.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/43

Vispārējās tiesas 2010. gada 7. jūlija spriedums — Valigeria Roncato/ITSB (“CARLO RONCATO”)

(Lieta T–124/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “CARLO RONCATO” reģistrācijas pieteikums - Nereģistrēta valsts grafiska preču zīme “RV RONCATO” un agrāka valsts vārdiska preču zīme “RONCATO” - Iespējas netaisnīgi gūt labumu no agrāko preču zīmju atšķirtspējas un reputācijas neesamība - Taisnīga pamata, lai izmantotu reģistrācijai pieteikto preču zīmi, neesamība - Relatīvi atteikuma pamatojumi - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 4. un 5. punkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. un 5. punkts))

2010/C 221/70

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Valigeria Roncato SpA, (Campodarsego, Itālija) (pārstāvji — P. Perani un P. Pozzi)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — P. Bullock)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Roncato Srl (Campodarsego), (pārstāvji — M. Cartell un M. Fazzini, avocats)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 23. janvāra lēmumu lietās R 237/2008-1 un R 236/2008-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Valigeria Roncato SpA un Roncato Srl

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Valigeria Roncato SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 129, 6.6.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/43

Vispārējās tiesas 2010. gada 9. jūnija rīkojums — BASF Plant Science u.c./Komisija

(Lieta T-293/08) (1)

(Tiesību aktu tuvināšana - Ģenētiski modificētu organismu apzināta izplatīšana vidē - Tirdzniecības atļaujas izsniegšanas procedūra - Lēmuma nepieņemšana - Prasība sakarā ar bezdarbību - Prāvas priekšmeta izzušana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2010/C 221/71

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: BASF Plant Science GmbH (Ludwigshafen, Vācija); Plant Science Sweden AB (Svalöv, Zviedrija); Amylogene HB (Svalöv) un BASF Plant Science Co. GmbH, agrāk BASF Plant Science Holding GmbH (Ludwigshafen) (pārstāvji — D. Waelbroeck un U. Zinsmeister, advokāti, un D. Slater, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. O’Reilly un M. C. Zadra)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvji — J. Bering Liisberg un R. Holdgaard)

Priekšmets

Prasība atzīt, ka, atturēdamās pieņemt lēmumu par prasītāju informēšanu sakarā ar ģenētiski modificētas kartupeļu šķirnes Amflora laišanu tirgū, Komisija nav izpildījusi pienākumus, kas ir paredzēti 18. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvā 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 1. lpp.) un kas ir paredzēti 5. pantā Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 23. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 272, 25.10.2008.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/44

Vispārējās tiesas 2010. gada 29. jūnija rīkojums — Mauerhofer/Komisija

(Lieta T-515/08) (1)

(Vairākkārtējs pamatlīgums “Komisija 2007” - Ekspertu pieņemšana darbā darbību saistībā ar atbalsta piešķiršanu trešajām valstīm ietvaros - Ar ekspertīzes veikšanu saistīti pienākumi - Komisijas pasākums attiecībā uz algota darba dienu skaitu - Prasība atcelt tiesību aktu - Apstrīdama tiesību akta neesamība - Nepieņemamība - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Cēloņsakarība - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

2010/C 221/72

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Volker Mauerhofer (Vīne, Austrija) (pārstāvis — J. Schartmüller, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvis — S. Boelaert)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Komisijas 2008. gada 9. septembra administratīvo rīkojumu, ar kuru tiek grozīts īpašais līgums 2007/146271, kas bija noslēgts starp Komisiju un pamatlīguma izpildītāju attiecībā uz projekta “Value Chain Mapping Analysis” īstenošanu Bosnijā un Hercegovinā, samazinot prasītāja nostrādāto darba dienu skaitu saskaņā ar līgumu starp viņu un iepriekš minēto pamatlīguma izpildītāju, par kurām pamatlīguma izpildītājs varēja nosūtīt Komisijai rēķinu, kā arī, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Volker Mauerhofer atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 44, 21.02.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/44

Vispārējās tiesas 2010. gada 16. jūnija rīkojums — Biocaps/Komisija

(Lieta T-24/09) (1)

(Konkurence - Administratīvā procedūra - Lēmums, ar kuru tiek uzdots veikt pārbaudi - Regulas (EK) Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts - Lēmuma adresāta pastāvēšana - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

2010/C 221/73

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Biocaps (Orsay, Francija) (pārstāvji — Y.-R. Guillou, H. Speyart van Woerden un T. Verstraeten, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Bouquet un É. Gippini Fournier)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2008. gada 29. oktobra Lēmumu C(2008) 6524 (lieta COMP/39510), ar kuru Laboratoire Champagnat Desmoulins Philippakis, kā arī tās tieši vai netieši kontrolētajām vienībām tika likts pakļauties pārbaudei saskaņā ar Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [EKL] 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.), 20. panta 4. punktu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami juridiski nepamatotu;

2)	Biocaps sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 55, 07.03.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/45

Vispārējās tiesas 2010. gada 21. jūnija rīkojums — Meister/ITSB

(Lieta T-284/09 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Novērtējums - Novērtējuma ziņojumu novēlota pieņemšana - Prasības priekšmets pirmajā instancē - Novēlota atbilde uz sūdzībām - Apelācijas sūdzība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota)

2010/C 221/74

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Herbert Meister (Muchamiel, Spānija) (pārstāvis — H. J. Zimmermann, avocat)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvji — I. de Medrano Caballero un G. Faedo, kam palīdz D. Waelbroeck un E. Winter, avocats)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 18. maija spriedumu apvienotajās lietās F-138/06 un F-37/08 Meister/ITSB (Krājumā vēl nav publicēts), lūdzot atcelt minēto spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Herbert Meister sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 244, 10.10.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/45

Vispārējās tiesas 2010. gada 17. jūnija rīkojums — Jurašinović/Padome

(Lieta T-359/09) (1)

(Prasība par lēmuma atcelšanu - Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Eiropas Savienības uz Kninas reģionu (Horvātija) nosūtīto novērotāju ziņojumi - Starppasākums - Nepieņemamība - Netieši izteikts piekļuves atteikums - Interese celt prasību - Tiešs lēmums, kurš pieņemts pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2010/C 221/75

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ivan Jurašinović (Angers, Francija) (pārstāvis — A. Beguin, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — C. Fekete un K. Zieleśkiewicz)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Eiropas Savienības Padomes 2009. gada 17. jūnija lēmumu, ar kuru prasītājam ir atteikta piekļuve Eiropas Savienības novērotāju Horvātijā, Kninas reģionā, 1995. gada 1.–31. augusta ziņojumiem un dokumentiem ar nosaukumu “ECMM RC Knin Log reports”, kā arī netieši izteiktajam lēmumam par atteikumu, kurš pieņemts pēc atkārtota pieteikuma, un, otrkārt, prasība piespriest Padomei piešķirt viņam elektronisku piekļuvi lūgtajiem dokumentiem

Rezolutīvā daļa:

nav jālemj par Ivan Jurašinović prasījumiem prasībā par Eiropas Savienības Padomes netieši izteiktā lēmuma, ar kuru ir noraidīts viņa atkārtots pieteikums piekļūt Eiropas Savienības novērotāju Horvātijā, Kninas reģionā, 1995. gada 1.–31. augusta ziņojumiem un dokumentiem ar nosaukumu “ECMM RC Knin Log reports”;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt kā nepieņemamu;

3)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 267, 07.11.2009.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/46

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2009. gada 7. oktobra spriedumu lietā F-29/08 Y/Komisija 2010. gada 21. maijā iesniedza Y

(Lieta T-493/09 P)

()

2010/C 221/77

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Y (Brisele, Beļģija) (pārstāvis — J. Van Rossum, avocat)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Civildienesta tiesas 2009. gada 7. oktobra spriedumu (lietā F-29/08, Y/Komisija), ar kuru noraidīta prasītāja prasība;

—	atcelt 2007. gada 24. maija lēmumu par prasītāja atlaišanu;

—	piespriest Komisijai izmaksāt prasītājam atalgojumu, ko prasītājs saņemtu, ja viņa līgums nebūtu priekšlaicīgi izbeigts, kā arī visus pabalstus, uz kuriem viņš varētu pretendēt;

—	piespriest Komisijai izmaksāt prasītājam atlīdzību EUR 500 000 apmērā, lai atlīdzinātu prasītājam radušos morālo kaitējumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt Civildienesta tiesas 2009. gada 7. oktobra spriedumu lietā F-29/08 Y/Komisija, ar kuru noraidīta prasītāja prasība, pirmkārt, atcelt Komisijas lēmumu par prasītāja atlaišanu un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus.

Apelācijas pamatojumam prasītājs apgalvo, ka ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā:

—	uzskatot, ka Komisijai nebija pienākuma konsultēties ar Ziņojumu komiteju, lai gan Komisijas 2004. gada 7. aprīļa lēmumā, kas nosaka vispārējos īstenošanas noteikumus par līgumdarbinieku nodarbināšanas un izmantošanas kārtību, ir paredzēta šāda konsultācija;

—	uzskatot, ka prasītājs ir ticis likumīgi atlaists, lai gan tas nevarēja iesniegt savus apsvērumus par Ziņojumu komitejas atzinumu, kas tam netika paziņots;

—	nospriežot, ka, nepaziņojot prasītājam Ziņojumu komitejas atzinumu, netiek pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību;

—	uzskatot, ka lēmums par atlaišanu nebija balstīts uz Ziņojumu komitejas atzinumu, lai gan lēmuma par atlaišanu pamatojumā bija tieša atsauce uz šo atzinumu;

—	pieņemot, ka iestāde ir pamatojusies tikai uz pārbaudes laika ziņojumā minētajiem iebildumiem un faktiskajiem apstākļiem, lai gan no šī lēmuma formulējuma izriet, ka tas ir balstīts uz aspektiem saistībā ar apgalvojumiem par pasīvo korupciju;

—	pieņemot, ka lēmums par atlaišanu ir pienācīgi pamatots, lai gan tas ir balstīts uz tādiem iebildumiem un faktiskajiem apstākļiem, kas bija radušies pirms prasītājs uzsāka darbu kā līgumdarbinieks, un

—	uzskatot, ka lēmums par atlaišanu nav disciplinārsods, lai gan saistībā ar prasītajam pārmesto pienākumu neizpildi tika uzsākta disciplinārlieta saistībā ar tiem pašiem faktiem un uzvedību, kas ir lēmuma par atlaišanu pamatā.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/47

Prasība, kas celta 2010. gada 27. maijā — Danzeisen/Komisija

(Lieta T-242/10)

()

2010/C 221/78

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Werner Danzeisen (Eichstetten, Vācija) (pārstāvis — H. Schmidt, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Komisijas Regulu (ES) Nr. 271/2010, ciktāl ar to grozīta Regula (EK) Nr. 889/2008, un ciktāl tās XI pielikuma A daļas 9. punktā attiecībā uz ES bioloģiskās ražošanas logotipu saskaņā ar tās 57. pantu saistoši tiek noteikts, ka tā izmantošanai “jāatbilst noteikumiem”, kas izriet no “tā reģistrēšanas [..] Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā”, īpaši ciktāl šajos noteikumos (par kolektīvu preču zīmi) ir paredzēts

—

2. panta 4. punktā: ka neviens, tostarp arī prasītājs, ES bioloģiskās ražošanas logotipu nedrīkst izmantot “without empowerment from the Bodies designed or recognised in accordance with Community Regulations”, proti, bez atļaujas izmantot ES bioloģiskās ražošanas logotipu, ko piešķīrusi atbilstoši Savienības tiesību aktiem izveidota vai atzīta kontroles iestāde;

—

4. pantā: atbildības ierobežojums, atbilstoši kuram Eiropas Savienība neuzņemas atbildību par ES bioloģiskās ražošanas logotipa izmantošanu Eiropas Savienībā, izņemot pašu Eiropas Savienības juridisko pastāvēšanu un tās tiesībām attiecībā uz ES bioloģiskās ražošanas logotipu “except to the extent of its corporate existence and of its underlying entitlement to the Organic Farming Mark”, tātad, Eiropas Savienības atbildību ierobežojot tikai ar Eiropas Savienības juridiskās pastāvēšanas faktu un Eiropas Savienības tiesībām uz reģistrēto preču zīmi;

—

7. panta 2. punkta otrajā teikumā: norāde, ka noteikumi par kolektīvo preču zīmi attiecībā uz ES bioloģiskās ražošanas logotipa izmantošanu un pārvaldīšanu var pastāvēt līdztekus Eiropas Savienības un valstu tiesiskajiem regulējumiem, bet ka normu kolīzijas par ES bioloģiskās ražošanas logotipa izmantošanu gadījumā ir jāpiemēro preču zīmes noteikumi, tātad, “in case of conflict concerning the use of Organic Farming Mark” ir jāpiemēro “provisions of the present Regulations on use and management” un tie ir pārāki par pārējām normām, īpaši Regulu (ES) Nr. 271/2010;

—	9. panta 3. punktā: ES bioloģiskās ražošanas logotipu nevar izmantot veidā, kas pauž nievas vai kritiku attiecībā uz Eiropas Savienību vai Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja izstrādātajiem kolektīvas preču zīmjes noteikumiem;

—	12. panta 1. punktā: Eiropas Savienībai ir rezervētas tiesības par produktiem un reklāmas materiāliem, uz kuriem ir ES bioloģiskās ražošanas logotips, veikt tiešas pārbaudes un regulāri pieprasīt izmantošanas piemērus;

—	15. panta 1. punktā: Eiropas Savienības kolektīvās preču zīmes noteikumu interpretācija, ņemot vērā tās juridisko pārstāvi, ir rezervēta Eiropas Komisijai un tādējādi Eiropas Savienības tiesu kompetencē neietilpst to interpretēšana;

—	15. panta 2. punktā: ES bioloģiskās ražošanas logotipa izmantošanas un pārvaldīšanas noteikumiem piemēro Beļģijas tiesību normas;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs vēršas pret Regulas (EK) Nr. 889/2008 (1) XI pielikuma grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 271/2010 (2).

Savas prasības pamatojumam prasītājs, pirmkārt, norāda, ka esot noticis LESD 297. panta 1. punkta trešā teikuma pārkāpums, jo Regulas Nr. 889/2008 XI pielikuma A daļas 9. punkts Regulas Nr. 271/2010 redakcijā ietver norādi uz kolektīvās preču zīmes noteikumiem, kurus izstrādājusi Komisija Eiropas Savienības bioloģiskās/ekoloģiskās ražošanas logotipu reģistrācijai Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā, un šie kolektīvās preču zīmes noteikumi nav publicēti Oficiālajā Vēstnesī, kaut arī tiem šīs norādes dēļ ir tāda pati juridiski saistoša iedarbība kā Komisijas regulai.

Otrkārt, prasītājs norāda, ka automātiskā norāde uz Komisijas noteikumiem par kolektīvajām preču zīmēm sniedz iespēju Regulas Nr. 271/2010 faktisko saturu grozīt pēc saviem ieskatiem, izslēdzot dalībvalstis, tādējādi apejot un iznīcinot likumdošanas akta leģitimizāciju līdzdarbojoties dalībvalstīm.

Treškārt tiek norādīts, ka kolektīvās preču zīmes noteikumos ir paredzēts, ka neviens nedrīkst izmantot Eiropas Savienības bioloģiskās/ekoloģiskās ražošanas logotipu, nesaņemot kontroles iestāžu atļauju. Prasītājs uzskata, ka tas ir pretrunā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 (3) 24. panta 2. punktu un 25. panta 1. punktu, jo šajās normās ekoloģiski kontrolētiem uzņēmumiem ir paredzētas tiesības izmantot Eiropas Savienības bioloģiskās/ekoloģiskās ražošanas logotipu attiecībā uz regulai atbilstošiem produktiem.

Ceturtkārt, prasītājs apgalvo, ka kolektīvās preču zīmes noteikumos ir paredzēts atbildības ierobežojums par labu Eiropas Komisijai, ar kuru tā prettiesiski atbrīvojas arī no likumā paredzētā pienākuma nepieļaut kaitējuma rašanos prasītājam.

Piektkārt, prasītājs norāda, ka kolektīvās preču zīmes noteikumos gadījumā, kad šiem noteikumiem paralēli pastāv vēl citas Eiropas Savienības tiesību normas un valstu tiesību normas, kolīzijas gadījumā pārākas vienmēr ir preču zīmju noteikumu normas, kas nozīmē, ka netiek ievērots Eiropas Savienības tiesību normu pārākuma princips.

Sestkārt, prasītājs kritizē, ka kolektīvās preču zīmes noteikumi liedz viņam izmantot Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu ekoloģiskiem produktiem jebkādā veidā, kas aizskartu Eiropas Savienību. Tādējādi patvaļīgi un nepamatoti tiekot aizskartas prasītāja pamattiesības uz vārda brīvību.

Septītkārt, prasītājs apgalvo, ka kolektīvās preču zīmes noteikumos ir paredzēts, ka Eiropas Komisija var pieprasīt paraugus no Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa izmantotājiem un var tos pārbaudīt, tādējādi paredzot Komisijai tiešas tiesības iejaukties attiecībā uz uzņēmumiem un neņemot vērā kompetenču sadali attiecībā uz dalībvalstīm.

Astotkārt, prasītājs sūdzas par faktu, ka Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu ir reģistrējusi Eiropas Savienība kā kolektīvo preču zīmi, jo tas cita starpā ir pretrunā ar Regulu Nr. 834/2007.

Devītkārt, prasītājs norāda, kolektīvās preču zīmes noteikumos Komisijai ir paredzētas tiesības interpretēt šos noteikumus pašai, tādējādi pārkāpjot Tiesas interpretācijas monopolu.

Noslēgumā prasītājs uzskata par patvaļu faktu, ka saskaņā ar kolektīvās preču zīmes noteikumiem viņam ir piemērojamas arī Beļģijas tiesību normas.

(1) Komisijas 2008. gada 5. septembra Regula (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 250, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2010. gada 24. marta Regula (ES) Nr. 271/2010, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007, attiecībā uz bioloģiskās ražošanas logotipu (OV L 84, 19. lpp.).

(3) Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 1. lpp.).

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/49

Prasība, kas celta 2010. gada 26. maijs — Tsakiris-Mallas/ITSB — Seven (“7 Seven Fashion Shoes”)

(Lieta T-244/10)

()

2010/C 221/79

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tsakiris-Mallas A. E. (Argiroupoli Attikis, Grieķija)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Seven S.p.A. (Turīna, Itālija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2010. gada 22. marta Lēmumu lietā R 1045/2009-2;

—	apmierināt pieteikumu Nr. 5445481 kā Kopienas grafisku preču zīmi reģistrēt “7 Seven Fashion Shoes” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. un 25. klasē, un

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies iebildumu un apelācijas procesā ITSB.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “7 Seven Fashion Shoes” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. un 25. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr.°5445481

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Itālijas grafiska preču zīme “7 Seven”, reģistrācijas Nr. 769296, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 14., 16. un 18. klasē; Itālijas grafiska preču zīme “Seven”, reģistrācijas Nr. 928116, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16. un 18. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: Iebildumu nodaļas lēmumu atcelt un reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. klasē, noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome kļūdaini ir secinājusi, ka starp konkrētajām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja; Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 65. panta 2. punkta, lasot to kopsakarā ar 8. panta 5. punktu, pārkāpums, jo Apelāciju padome ir pilnībā atturējusies izvērtēt to, cik lielā mērā ir vai nav piemērojams regulas 8. panta 5. punkts

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/49

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2010. gada 25. marta spriedumu lietā F-102/08 Marcuccio/Komisija 2010. gada 9. jūnijā iesniedza Luigi Marcuccio

(Lieta T-256/10 P)

()

2010/C 221/80

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, avvocato)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	katrā ziņā: pilnībā un bez jebkādiem izņēmumiem atcelt apstrīdēto rīkojumu;

—	atzīt, ka pirmajā instancē celtā prasība, kuras rezultātā tika izdots apstrīdētais rīkojums, bija pilnībā pieņemama;

—	galvenokārt: pilnībā un bez jebkādiem izņēmumiem apmierināt pirmajā instancē celtajā prasībā izvirzītos prasījumus;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējam visus izdevumus un honorārus, kuri viņam radušies gan pirmajā instancē, gan šajā apelācijas tiesvedībā;

—	pakārtoti: nodot šo lietu atpakaļ Civildienesta tiesai citā iztiesāšanas sastāvā, lai vēlreiz lemtu par šo lietu pēc būtības.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir iesniegta par Civildienesta tiesas (CDT) 2010. gada 25. marta rīkojumu. Ar šo rīkojumu daļēji kā acīmredzami nepieņemama un daļēji kā acīmredzami nepamatota tika noraidīta prasība, ar kuru tika lūgts atzīt lēmuma spēkā neesamību vai prettiesiskumu, ar kuru Komisija atteicās prasītājam nosūtīt to fotogrāfiju kopijas, kas tika uzņemtas laikā, kad notika pārvākšanās no viņa dzīvesvietas Luandā (Angola) un iznīcināt visus dokumentus saistībā ar šo pārvākšanos, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt kaitējumu, kuru viņš bija cietis no tā, ka atbildētāja veica minēto pārvākšanu pret paša prasītāja gribu.

Savu apgalvojumu atbalstam apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda uz pamatojuma neesamību, kā arī procesuālo tiesību normu attiecībā uz pierādījumu sniegšanu, principa, ka lietas dalībnieki tiesā ir vienlīdzīgi, CDT Reglamenta 94. panta, atbildētājas pienākuma ievērot prasītāja intereses un labas pārvaldības principa pārkāpumu.

Tāpat apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka CDT nav pieņēmusi lēmumu par trijiem tā prasījumiem.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/50

Prasība, kas celta 2010. gada 4. jūnijā — Itālija/Komisija

(Lieta T-257/10)

()

2010/C 221/81

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis — P. Gentili, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2010. gada 24. marta Lēmumu Nr. C(2010) 1711, galīgā redakcija, kas attiecas uz valsts atbalstu Nr. C 4/2003 (ex — NN 102/2002);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Itālijas Republika Eiropas Savienības vispārējā tiesā apstrīd Komisijas 2010. gada 24. marta Lēmumu Nr. C(2010) 1711, galīgā redakcija, kas attiecas uz valsts atbalstu Nr. C 4/2003 (ex — NN 102/2002) un par kuru tika paziņots ar 2010. gada 25. marta Komisijas vēstuli (2010) D/4224. Šajā lēmumā, kas tika pieņemts pēc tam, kad tika pasludināts Tiesas spriedums lietā C-494/06 P Komisija/Itālija un WAM, ar kuru tika noraidīta Komisijas apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru tika atzītas Itālijas un WAM prasības par Komisijas Lēmumu 2006/177/EK par valsts atbalstu Nr. C 4/2003 (ex — NN 102/2002), ko Itālija piešķīrusi uzņēmumam WAM, atbalsta pasākumi, kas WAM S.p.A tika piešķirti pazemināto aizdevuma procentu likmju veidā saskaņā ar Likumu Nr. 394/81 par atbalsta pasākumiem Itālijas eksportam 1995. un 2000. gadā, tika atzīti par nesaderīgiem ar kopējo tirgu.

Savas prasības atbalstam Itālijas Republika norāda uz šādiem pamatiem:

Pirmais pamats. Pārkāpts Regulas (EK) Nr. 659/99 (1) 4. panta 5. un 1. punkts un ne bis in idem princips. Šajā sakarā tā apgalvo, ka iepriekšējo Komisijas lēmumu, kurš 2004. gadā tika pieņemts attiecībā uz šo atbalstu, Pirmās instances tiesa un Tiesa atcēla pilnībā un ar atpakaļejošu spēku. Tā rezultātā pastāv Komisijas klusējot izteikta piekrišana saistībā ar atbalstu, sākot no brīža, kad tika pieņemts lēmums 2003. gada janvārī uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru. Turklāt ir jāpiemēro ne bis in idem princips.

Otrais pamats. Pārkāpts LESD 108. panta 2. un 3. punkts un Regulas (EK) Nr. 659/99 4., 6., 7., 10., 13. un 20. pants. Pēc Itālijas Republikas uzskatiem jaunpieņemtajā lēmumā no jauna tika izvērtēts attiecīgais atbalsts. Līdz ar to būtu bijis no jauna jāuzsāk oficiālā izmeklēšanas procedūra saskaņā ar sacīkstes principu starp dalībvalsti un ieinteresētajām lietas dalībniecēm.

Trešais pamats. Pārkāpts res judicata princips. Prasītāja uzskata, ka Pirmās instances tiesas un Tiesas pasludinātajiem spriedumiem ir res judicata spēks attiecībā uz faktu, ka ar atbalstu netiek atvieglots eksports, kā arī finansētas izmaksas iekļūšanai trešo valstu tirgos, un ka nav pietiekoši atsaukties uz vispārējām norādēm par principiem valsts atbalsta jomā, kas rada tiešu ietekmi uz iekšējo tirgu, lai pamatotu lēmumu par atbalstu, kas tieši ietekmē trešo valstu tirgu, un vēl jo vairāk attiecībā uz nenozīmīga apmēra importu. Tomēr Komisija savā jaunpieņemtajā lēmumā neievēro res judicata spēku un tikai šķietami pamatojas uz šādiem principiem.

Ceturtais pamats. Pārkāpts sacīkstes princips un Regulas (EK) Nr. 659/99 20. pants. Nav veikta izmeklēšana. Šajā sakarā prasītāja norāda, ka jaunpieņemtā lēmuma pieņemšanai kā pierādījums tika izmantots universitātes 2009. gadā veiktais pētījums par uzņēmumu — [atbalsta] saņēmēju, par kuru netika paziņots ieinteresētajiem lietas dalībniekiem, kā arī Komisija ar tiem neapspriedās pirms jaunā lēmuma pieņemšanas.

Piektais pamats. Pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 1998/2006 1. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 2. pants. Pārkāpts spriedumam piemītošais res judicata spēks. Pretrunīgums. Pēc Itālijas Republikas uzskatiem uz attiecīgajiem atbalstiem bija piemērojama Regula Nr. 1998/2006 par de minimis atbalstiem, jo trīs gadu laika posmā netika pārsniegts EUR 200 000 robežlielums. Tādēļ tie nav uzskatāmi par valsts atbalstiem un par tiem nevajadzēja paziņot. Šī regula bija piemērojama, jo ar spēkā stājušos spriedumu ir konstatēts, ka runa nav par eksporta atbalstiem.

Sestais pamats. Pārkāpts LESD 107. panta 3. punkta c) un e) apakšpunkts un Regulas (EK) Nr. 70/2001 4. panta 1. un 2. punkts. Katrā ziņā tie bija atbalsti, kas ir saderīgi ar kopējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, jo to mērķis bija veicināt Kopienu uzņēmumu uzņēmējdarbības paplašināšanu starptautiskā mērogā. Lēmumā netika ņemts vērā šis apsvērums.

Septītais pamats. Pārkāpts Regulas (EK) Nr. 659/99 14. pants un samērīguma princips. Katrā ziņā tika aprēķināts pārmērīgi liels atgūstamais atbalsts: faktiskais atbalsts tika piešķirts, pamatojoties uz starpību starp standartlikmi, kas tiek piemērota atsevišķu finansēšanas maksājumu izmaksas laikā, un pazeminātām [aizdevuma] procentu likmēm, nevis starpību starp to likmi, kas bija spēkā brīdi (ilgu laiku pirms tam), kad tika piešķirti finansējumi, un minēto pazemināto [aizdevumu] procentu likmi.

Tāpat Itālijas Republika apgalvo, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu, kā arī tiesiskās paļāvības princips.

(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999 ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošana (OV L 83, 1. lpp.)

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/51

Prasība, kas celta 2010. gada 7. jūnijā — Microban Internationalun Microban (Europe)/Komisija

(Lieta T-262/10)

()

2010/C 221/82

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Microban International Ltd. (Huntersville, Savienotās Valstis) un Microban (Europe) Ltd. (Heath Hayes, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — M. S. Rydelski, jurists)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2010. gada 19. marta lēmumu Nr. 2010/169 par 2,4,4’-trihloro-2’-hidroksidifenilētera neiekļaušanu to Savienības piedevu sarakstā, kuras var izmantot plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanai, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, saskaņā ar Direktīvu 2002/72/EK (OV 2010 L 75, 25. lpp.); un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji savā prasības pieteikumā lūdz atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Komisijas 2010. gada 19. marta lēmumu Nr. 2010/169 par 2,4,4’-trihloro-2’-hidroksidifenilētera neiekļaušanu to Savienības piedevu sarakstā, kuras var izmantot plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanai, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, saskaņā ar Direktīvu 2002/72/EK (1) (OV 2010 L 75, 25. lpp.), izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 1613.

Savas prasības pamatojumam prasītāji norāda šādus pamatus:

Pirmkārt, apstrīdētais lēmums neatbilst atļaujas procedūrai, kura ir ieviesta ar Pamatregulu (2), jo tā pieņemšanai nav atbilstoša juridiska pamata.

Otrkārt, tas, ka ar atbildētājas pieņemto lēmumu attiecīgās preces netika ietvertas Savienības piedevu sarakstā un tas notika bez riska pārvaldes lēmuma, balstoties tikai uz sākotnējā pieteikuma piešķirt atļauju atsaukšanu, ir attiecīgās preces atļaujas saņemšanas procedūras pārkāpums.

Treškārt, atbildētāja ir pārkāpusi prasītāju tiesisko paļāvību, jo tā nav sniegusi iespēju aizvietot attiecīgās preces sākotnējo pieteicēju.

Visbeidzot, procedūra apstrīdētā lēmuma pieņemšanai bija pretrunā vispārīgajiem ES tiesību principiem, piemēram, labas pārvaldības, pārskatāmības un tiesiskās drošības principiem.

(1) Komisijas 2002. gada 6. augusta Direktīva 2002/72/EK, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (OV L 220, 18. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 4. lpp.).

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/52

Prasība, kas celta 2010. gada 16. jūnijā — Spānija/Komisija

(Lieta T-263/10)

()

2010/C 221/83

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāve — Nuria Díaz Abad, abogado del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2010. gada 8. aprīļa lēmumu, kurā nolemts apturēt Spānijas 2009. gada 17. decembrī nosūtītā starpposma maksājuma pieteikumu sakarā ar šā prasības pieteikuma juridiskā pamatojuma I punktā izklāstītajiem iemesliem;

—	apmierināt prasību piedzīt no Eiropas Komisijas procentus, kas izriet no nokavējuma nepamatoti apturēto starpposma maksājumu pieteikumu faktiskajā samaksā;

—	piespriest atbildētājai iestādei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par Komisijas lēmumu apturēt 2009. gada 17. decembrī Spānijas nosūtītā starpposma maksājuma pieteikuma samaksas termiņu. Minētais starpposma maksājuma pieteikums par summu EUR 2 717 227,26 apmērā atbilst Programa Operativo de Intervención Comunitaria del Fondo Social Europeo en el marco del Objetivo Competitividad Regional de la Comunidad Autónoma de Baleares [Darbības programma Kopienu atbalstam no Eiropas Sociālā fonda saistībā ar Baleāru salu autonomās kopienas reģionālās konkurētspējas mērķi] (CCI 2007ESO52PO005).

Prasījumu pamatojumam prasītāja izvirza šādus pamatus:

—

Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (1), 91. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums, jo Komisija, neuzrādot nevienu valsts vai Kopienas revīzijas iestādes ziņojumu, kurā būtu norādīts uz būtiskiem trūkumiem vadības un kontroles sistēmu darbībā, un nepastāvot šādiem trūkumiem, ar apstrīdēto lēmumu apturēja Spānijas iesniegtā starpposma maksājuma pieteikuma samaksas termiņu;

—

Komisijas noteiktās pārbaudes stratēģijas neievērošana, jo minētā starpposma maksājuma samaksas termiņu Komisija apturēja tāpēc, ka sistēmu revīzijas neveikšana esot būtisks kavējums stratēģijas īstenošanā, lai gan minētajā stratēģijā Spānijas Karalistei tika ļauts par sistēmu revīziju ziņot līdz 2010. gada 30. jūnijam;

—	tiesiskās drošības principa pārkāpums, jo Komisija pārmet Spānijas Karalistei sistēmu revīziju neveikšanu agrāk, nekā noteikts ar pašu Komisiju saskaņotajā kalendārajā grafikā, un tādēļ šī prasība Spānijas iestādēm nebija paredzama;

—

tiesiskās paļāvības principa pārkāpums, jo valsts iestādes rīkojās, pamatodamās uz revīzijas kalendārajiem grafikiem, kurus līdz ar stratēģiju bija apstiprinājusi Komisija un kuri tika ievēroti, bet Komisijai nevienā brīdī nebija norādījusi, ka tas radītu kādus vadības un kontroles sistēmas trūkumus;

—	samērīguma principa pārkāpums, jo Komisijas noteiktais pasākums esot nesamērīgs un neatbilstošs iedarbīgai finanšu pārvaldībai, un esot citi, mazāk apgrūtinoši juridiski līdzekļi, lai sasniegtu šo pašu mērķi;

—	visbeidzot, Spānijas Karaliste lūdz piespriest nokavējuma procentus, pamatojoties uz Komisijas Regulas Nr. 1083/2006 87. panta 2. punktu, Regulas Nr. 1605/2002 (2) 83. pantu un Regulas Nr. 2342/2002 (3) 106. panta 5. punktu.

(1) Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 25. lpp.).

(2) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 25, 43. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā: 1. nod., 4. sēj., 74. lpp.).

(3) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā: 1. nod., 4. sēj., 145. lpp.).

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/53

Prasība, kas celta 2010. gada 16. jūnijā — Spānija/Komisija

(Lieta T-264/10)

()

2010/C 221/84

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāve — Nuria Díaz Abad, abogado del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2010. gada 10. maija lēmumu, kurā nolemts apturēt Spānijas 2009. gada 18. decembrī nosūtītā starpposma maksājuma pieteikumu sakarā ar šā prasības pieteikuma juridiskā pamatojuma I punktā izklāstītajiem iemesliem;

—	apmierināt prasību piedzīt no Eiropas Komisijas procentus, kas izriet no nokavējuma nepamatoti apturēto starpposma maksājumu pieteikumu faktiskajā samaksā;

—	piespriest atbildētājai iestādei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par Komisijas lēmumu apturēt 2009. gada 18. decembrī Spānijas nosūtītā starpposma maksājuma pieteikuma samaksas termiņu. Minētais starpposma maksājuma pieteikums par summu EUR 37 320 854,12 apmērā atbilst Programa Operativo de Intervención Comunitaria del Fondo Social Europeo de Lucha contra la Discriminación en el marco de los Objetivos de Convergencia y Competitividad Regional y Empleo en España [Darbības programma Kopienu atbalstam no Eiropas Sociālā fonda diskriminācijas izskaušanai saistībā ar konverģences, kā arī reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķiem Spānijā] (CCI 2007ESO5UPO002).

Prasības pamati un galvenie argumenti ir izklāstīti lietā T-263/10 Spānija/Komisija.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/53

Prasība, kas celta 2010. gada 16. jūnijā — Spānija/Komisija

(Lieta T-265/10)

()

2010/C 221/85

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāve — Nuria Díaz Abad, abogado del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2010. gada 15. aprīļa lēmumu, kurā nolemts apturēt Spānijas 2009. gada 11. decembrī nosūtītā starpposma maksājuma pieteikumu sakarā ar šā prasības pieteikuma juridiskā pamatojuma I punktā izklāstītajiem iemesliem;

—	apmierināt prasību piedzīt no Eiropas Komisijas procentus, kas izriet no nokavējuma nepamatoti apturēto starpposma maksājumu pieteikumu faktiskajā samaksā;

—	piespriest atbildētājai iestādei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par Komisijas lēmumu apturēt 2009. gada 11. decembrī Spānijas nosūtītā starpposma maksājuma pieteikuma samaksas termiņu. Minētais starpposma maksājuma pieteikums par summu EUR 27 754 408,38 apmērā atbilst Programa Operativo de Intervención Comunitaria del Fondo Social Europeo en el marco del Objetivo de Convergencia de la Comunidad Autónoma de Galicia [Darbības programma Kopienu atbalstam no Eiropas Sociālā fonda saistībā ar Galisijas autonomās kopienas konverģences mērķi] (CCI 2007ESO51PO004).

Prasības pamati un galvenie argumenti ir izklāstīti lietā T-263/10 Spānija/Komisija.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/54

Prasība, kas celta 2010. gada 16. jūnijā — Spānija/Komisija

(Lieta T-266/10)

()

2010/C 221/86

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāve — Nuria Díaz Abad, abogado del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2010. gada 11. maija lēmumu, kurā nolemts apturēt Spānijas 2009. gada 10. decembrī nosūtītā starpposma maksājuma pieteikumu sakarā ar šā prasības pieteikuma juridiskā pamatojuma I punktā izklāstītajiem iemesliem;

—	apmierināt prasību piedzīt no Eiropas Komisijas procentus, kas izriet no nokavējuma nepamatoti apturēto starpposma maksājumu pieteikumu faktiskajā samaksā;

—	piespriest atbildētājai iestādei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par Komisijas lēmumu apturēt 2009. gada 10. decembrī Spānijas nosūtītā starpposma maksājuma pieteikuma samaksas termiņu. Minētais starpposma maksājuma pieteikums par summu EUR 6 509 540,26 apmērā atbilst Programa Operativo de Intervención Comunitaria del Fondo Social Europeo en el marco del Objetivo Competitividad Regional del País Vasco [Darbības programma Kopienu atbalstam no Eiropas Sociālā fonda saistībā ar Basku Zemes autonomās kopienas reģionālās konkurētspējas mērķi] (CCI 2007ESO52PO010).

Prasības pamati un galvenie argumenti ir izklāstīti lietā T-263/10 Spānija/Komisija.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/54

Prasība, kas celta 2010. gada 8. jūnijā — Conceria Kara/ITSB — Dima (“KARRA”)

(Lieta T-270/10)

()

2010/C 221/87

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Conceria Kara Srl (Trezzano sul Naviglio, Itālija) (pārstāvis — P. Picciolini, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Dima — Gida Tekstil Deri Insaat Maden Turizm Orman Urünleri Sanayi Ve Ticaret Ltd Sti

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju otrās padomes 2010. gada 29. marta lēmumu, kurš pieņemts attiecībā uz apelācijas sūdzību par ITSB lēmumu saistībā ar iebildumu procesu Nr. B 1171453, ko par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 5346457 ierosinājusi Conceria Kara.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: DIMA — TEKSTIL DERI INSAAT MADEM TURIZM ORMAN URÜNLERE SANAYI VE TICARET LTD. STI.

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “KARRA” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 9., 18., 20., 24., 25. un 35. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Itālijas grafiskas preču zīmes “KARA” (Nr. 765 532 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 35. klasē, un Nr. 761 972 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 18. un 25. klasē), Kopienas grafiska preču zīme Nr. 887 810 (“KARA”) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. un 25. klasē, un Itālijas sabiedrības komercnosaukums “CONCERIA KARA S.R.L.”, kura izmantošana ir norādīta saistībā ar tām pašām precēm un pakalpojumiem, kas aptverti ar agrākajām preču zīmēm

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumu daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: pamatojuma nenorādīšana un Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta kļūdaina interpretācija un piemērošana

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/55

Prasība, kas celta 2010. gada 16. jūnijā — H/Padome un citi

(Lieta T-271/10)

()

2010/C 221/88

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: H (Catania, Itālija) (pārstāvji — C. Mereu un M. Velardo, advokāti)

Atbildētāji: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Policijas misija Bosnijā un Hercegovinā (“ESPM”)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto 2010. gada 7. aprīļa lēmumu un, ja nepieciešams, arī 2010. gada 30. aprīļa lēmumu;

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt prasītājam nodarīto kaitējumu, kas ir novērtēts EUR 30 000 apmērā, un

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kā arī maksāt procentus 8 % apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

Pamatojoties uz LESD 263. pantu, prasītājs ar šo prasības pieteikumu lūdz atcelt Eiropas Savienības Policijas misijas Bosnijā un Hercegovinā (ESPM) 2010. gada 7. jūlija lēmumu un, ja nepieciešams, arī 2010. gada 30. aprīļa apstiprinošo lēmumu, par prasītāja pārcelšanu no misijas Sarajevā galvenā štāba uz Banjalukas reģionālo biroju, kā arī par prasītāja pazemināšanu. Turklāt prasītājs, pamatojoties uz LESD 340. pantu, lūdz piespriest kaitējuma atlīdzību EUR 30 000 apmērā.

Prasītājs apgalvo, ka Vispārējai tiesai ir kompetence lemt šajā lietā, pamatojoties uz Civildienesta tiesas 2006. gada 9. oktobra rīkojumu lietā F-53/06 Gualtieri/Komisija.

Savu prasījumu atbalstam prasītājs izvirza šādus pamatus.

Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka nepareizi ir izmantotas pilnvaras, jo viņa pārcelšanai nebija objektīva iemesla.

Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir nepilnīgs pamatojuma trūkuma dēļ, jo Eiropas Savienības Policijas misija Bosnijā un Hercegovinā nenorādīja ar pārcelšanu saistīto operatīvo iemeslu pamatojumu.

Treškārt, pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, jo nebija vajadzīgs prokuroru steidzami pārcelt uz reģionālo biroju Banjalukā.

Turklāt pārkāpts Padomes 2009. gada 8. decembra Lēmums 2009/906/KĀDP (1), jo misijas vadītājam nebija tiesību pārcelt personālu, bet gan tikai nodrošināt personāla ikdienas vadību.

Visbeidzot, prasītājs lūdz piespriest atlīdzību sakarā ar psiholoģisko vardarbību.

(1) Padomes 2009. gada 8. decembra Lēmums 2009/906/KĀDP par Eiropas Savienības policijas misiju (EUPM) Bosnijā un Hercegovinā (BiH) (OV L 322, 22. lpp.).

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/56

Prasība, kas celta 2010. gada 18. jūnijā — Olive Line International/ITSB — O. International (“O·LIVE”)

(Lieta T-273/10)

()

2010/C 221/89

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Olive Line International, S.L. (Madride, Spānija) (pārstāvis — P. Koch Moreno, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: O.International, S.r.l (Spoleto, Itālija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 14. aprīļa lēmumu lietā R 4/2009-4;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un

—	piespriest otrai procesa Apelāciju padomē dalībniecei, ja tā iestājas šajā lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “O·LIVE” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3. un 44. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 5715008

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: grafiskas preču zīmes “Olive Line” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 29. un 30. klasē, Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 5086657; grafiskas preču zīmes “Olive Line” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 29. un 30. klasē, Spānijas preču zīmes reģistrācija Nr. 2741533; vārdiskas preču zīmes “Olive Line” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. klasē, Spānijas preču zīmes reģistrācija Nr. 2525564

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini novērtējusi, ka nepastāv attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/56

Prasība, kas celta 2010. gada 21. jūnijā — Wesergold Getränkeindustrie/ITSB Lidl Stiftung (“WESTERN GOLD”)

(Lieta T-278/10)

()

2010/C 221/90

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wesergold Getränkeindustrie GmbH & Co. KG (Rinteln, Vācija) (pārstāvji — P. Goldenbaum, I. Rohr un T. Melchert, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Lidl Stiftung & Co. KG (Neckarsulm, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 24. marta lēmumu lietā R 770/2009-1;

—	piespriest Saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Lidl Stiftung & Co KG

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “WESTERN GOLD” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts un Kopienas vārdiska preču zīme “WeserGold” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 31. un 32. klasē; valsts un starptautiska vārdiska preču zīme “Wesergold” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 31. un 32. klasē, un valsts vārdiska preču zīme “WESERGOLD” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību apmierināt un iebildumus noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo pastāvot attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja, Regulas (EK) Nr. 207/2009 64. panta 1. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot ne noraidījusi lietu, ne arī pārbaudījusi iebildumu pamatotību, tāpat Regulas (EK) Nr. 207/2009 75. panta otrā teikuma pārkāpums, jo esot pārkāptas prasītājas tiesības tikt uzklausītai, kā arī Regulas (EK) Nr. 207/2009 75. panta pirmā teikuma pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot pamatojusi savu lēmumu

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/57

Prasība, kas celta 2010. gada 30. jūnijā — Fondation de l'Institut de Recherche Idiap/Komisija

(Lieta T-286/10)

()

2010/C 221/91

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Fondation de l'Institut de Recherche Idiap (pārstāvis — G. Chapus-Rapin, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	pirmām kārtām atzīt, ka šai prasībai ir apturoša iedarbība;

—

galvenokārt

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—	pieņemt prasību izskatīšanai;

—

līdz ar to

—	atcelt Eiropas Komisijas 2010. gada 11. maija lēmumu;

—	atzīt, ka izmaksas, kas saistītas ar IDIAP pētniekiem, ar kuriem noslēgti līgumi uz nenoteiktu laiku un kuri strādā AMIDA, BACS un DIRAC programmu ietvaros, atbilst nosacījumiem, lai tās segtu no Eiropas Savienības ārējiem fondiem;

—	atzīt, ka IDIAP nav jāatmaksā EUR 98 042,45 par DIRAC un EUR 251 505,76 par AMIDA;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt IDIAP advokāta izdevumus un honorārus;

—

pakārtoti:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—	pieņemt prasību izskatīšanai;

—

līdz ar to

—	atcelt Eiropas Komisijas 2010. gada 11. maija lēmumu;

—	atzīt, ka Eiropas Komisijai ir jāveic jauna audita pārbaude IDIAP un ka tai ir jāuzdod veikt šo pārbaudi nevis Treureva, bet citai organizācijai;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt IDIAP advokāta izdevumus un honorārus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību, kas balstīta uz šķīrējtiesas klauzulu, prasītājs būtībā lūdz Vispārējo tiesu atzīt to izmaksu atbilstību, kas radušās saistībā ar pētniekiem, ar kuriem noslēgti darba līgumi uz nenoteiktu laiku, tādu AMIDA, BACS un DIRAC līgumu ietvaros, kas iekļaujas īpašajās pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu programmās “Eiropas pētniecības telpas integrēšana un stiprināšana (2002-2006)” un “Informācijas sabiedrības tehnoloģijas (2002-2006)”.

Savas prasības pamatojumam prasītājs norāda, ka:

—

AMIDA, BACS un DIRAC līgumu interpretācija, kuru izmantojusi Eiropas Komisija un saskaņā ar kuru izmaksas, kas attiecas uz pētnieku darba līgumiem uz nenoteiktu laiku, ir parastas darbības izmaksas, kas neatbilst maksājumu nosacījumiem un kas nav ar projektiem saistītas papildu izmaksas, esot patvaļīga vai vismaz nepamatota, jo:

—	līguma modelis, kas ir AMIDA, BACS un DIRAC līgumu pamatā, neizslēdz no izmaksām, kas atbilst maksājumu nosacījumiem, uz nenoteiktu laiku noslēgtus darba līgumus;

—	saistība starp pētnieku darba līgumiem un AMIDA, BACS un DIRAC projektiem ir tieši minēta darba līgumos;

—	pētnieku darba līgumi pastāv tikai projektu dēļ, jo prasītājam nav savu līdzekļu, lai maksātu atlīdzību pētniekiem ārpus projektiem;

—	vislabākais veids, lai nodrošinātu iespēju izbeigt attiecības ar pētniekiem projekta beigās, ir līgums uz nenoteiktu laiku, jo saskaņā ar Šveices tiesībām (prasītāja reģistrācijas vieta) to var izbeigt jebkurā brīdī bez jebkāda pamatojuma ar īslaicīgu iepriekšēju paziņojumu;

—	Komisijas izmantotā interpretācija esot pretrunā labas ticības un tiesiskās paļāvības principam, jo šī interpretācija pakāpeniski esot tikusi grozīta;

—	pakārtoti, audita procedūrā, kas ir apstrīdētā lēmuma priekšmets, ir pieļauti nenovēršami trūkumi, kuru dēļ tas esot atceļams.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/60

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 9. jūnija spriedums — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-56/09) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Prasība par kaitējuma atlīdzību - Administrācijas piekļuve ierēdņa dienesta dzīvoklim - Dzīves vietas un privātās dzīves neaizskaramība)

2010/C 221/95

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvji — G. Cipressa, pēc tam — G. Cipressa un L. Mansullo, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un C. Berardis-Kayser, pārstāvji, kam palīdz A. Dal Ferro, avocat)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja lūgums, pirmkārt, atlīdzināt kaitējumu, kas radies sakarā ar to, ka Komisijas darbinieki 2002. gada 8. aprīlī ir apmeklējuši viņa dienesta dzīvokli Luandā, un, otrkārt, noteikt pienākumu iesniegt šajā brīdī uzņemto fotogrāfiju kopijas un iznīcināt visu ar šo notikumu saistīto dokumentāciju

Rezolutīvā daļa:

1)	Eiropas Komisija pārskaita L. Marcuccio summu EUR 5 000 apmērā;

2)	atcelt Eiropas Komisijas 2008. gada 11. septembra lēmumu tiktāl, ciktāl ar to noraidīts L. Marcuccio 2008. gada 24. aprīļa lūgums par fotogrāfiju nosūtīšanu, iznīcināšanu un informēšanu saistībā ar fotogrāfiju iznīcināšanu;

3)	pārējos prasībā iekļautos prasījumus noraidīt;

4)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina vienu ceturto daļu no L. Marcuccio tiesāšanās izdevumiem;

5)	L. Marcuccio sedz trīs ceturtās daļas no saviem tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 205, 29.08.2009., 48. lpp.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/60

Prasība, kas celta 2010. gada 11. jūnijā — Kaser/Komisija

(Lieta F-45/10)

()

2010/C 221/96

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ferdinand Kaser (Brisele, Beļģija) (pārstāvis — M. Schober, lawyer)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Pirmkārt, prasība atcelt Eiropas Komisijas lēmumu CMS 07/046, kas stājās spēkā 2009. gada 15. augustā, par prasītāja atstādināšanu no amata, nesamazinot tiesības uz pensiju, un atcelt visus par prasītāju pieņemtos lēmumus laika posmā no 2003. gada septembra līdz atstādināšanas no amata brīdim un, otrkārt, zaudējumu atlīdzināšanas prasība

Prasītāja prasījumi:

Prasītāja prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:

—	atcelt lēmumu CMS 07/046 [psiholoģiskas] vardarbības, sliktas pārvaldības un pamattiesību tikt uzklausītam pārkāpuma dēļ;

—	atcelt visus par prasītāju pieņemtos iecēlējinstitūcijas lēmumus laika posmā no 2003. gada septembra līdz atcelšanas no amata brīdim [psiholoģiskas] vardarbības, sliktas pārvaldības un pamattiesību tikt uzklausītam pārkāpuma dēļ;

—	atļaut prasītāja uzklausīšanu atbilstoši Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punktam un 24. pantam un izskatīt 2008. gada februārī un 2008. gada martā iesniegtos pieprasījumus;

—	piešķirt prasītājam simbolisku kompensāciju EUR 1 apmērā, lai kompensētu morālo un profesionālo kaitējumu, kuru viņš, kā ir norādīts pašreizējā prasības pieteikumā, ir cietis, jo šādas sūdzības mērķis ir nevis nauda, bet gan prasītāja cieņas un profesionālās reputācijas atzīšana.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/61

Prasība, kas celta 2010. gada 18. jūnijā — Hecq/Komisija

(Lieta F-47/10)

()

2010/C 221/97

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: André Hecq (Chaumont-Gistoux, Beļģija) (pārstāvis — L. Vogel, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Komisijas lēmumus, ar kuriem ir atteikts atzīt prasītājam daļēju pastāvīgo invaliditāti Civildienesta noteikumu 73. panta izpratnē un noteikts viņa pienākums atlīdzināt daļu no medicīniskajiem izdevumiem un honorāriem, kas radušies medicīniskās komisijas darba gaitā

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt iecēlējinstitūcijas 2010. gada 5. marta lēmumu (paziņots ar 2010. gada 8. marta elektroniskā pasta ziņu), ar ko noraidīta prasītāja 2009. gada 9. decembra sūdzība par diviem 2009. gada 7. septembra administratīvajiem lēmumiem, ar kuriem attiecīgi bija galīgi atteikts atzīt prasītājam jebkādu invaliditāti saistībā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu un turklāt noteikts prasītāja pienākums atlīdzināt pusi no ārsta, kas bija medicīniskās komisijas priekšsēdētājs, izdevumiem un honorāriem EUR 500 apmērā (vēlāk samazināts līdz EUR 300) un arī segt visus (vēlāk, izskatot jautājumu otro reizi, 60 % apmērā) ārsta, kas pārstāvēja prasītāju minētās medicīniskās komisijas darba ietvaros, izdevumus un honorārus;

—	atcelt arī minētos 2009. gada 7. septembra lēmumus;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

14.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/61

Prasība, kas celta 2010. gada 24. jūnijā — De Nicola/EIB

(Lieta F-49/10)

()

2010/C 221/98

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Carlo De Nicola (Štrassene, Luksemburga) (pārstāvis — L. Isola, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu, kas prasītājam paziņots 2010. gada 11. maijā, daļā, kurā būtībā ir noraidīts mēģinājums strīdu atrisināt mierizlīguma ceļā, netieši noraidot lūgumu atlīdzināt ārstēšanās izdevumus, kas saistīti ar lāzerterapiju, un piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam EUR 3 000, kam pieskaitīti procenti un atzīto summu vērtības revalvācija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt lēmumu, kas paziņots ar 2010. gada 11. maija elektronisko vēstuli;

—	piespriest EIB atlīdzināt prasītājam EUR 3 000, ko viņš samaksājis par 2007. gadā veiktu lāzerterapiju, kā arī atlīdzināt zaudējumus, kuri izriet no naudas vērtības krišanās, un procentus par atzītajām summām;

—	piespriest EIB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2010.221.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 221

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	53. sējums 2010. gada 14. augusts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2010/C 221/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 209, 31.7.2010.	1