30.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 207/1

1.1.

COSAC pauž dziļu nožēlu par zaudētajām dzīvībām Izraēlas militārajā operācijā pret kuģu flotili, kas bija ceļā uz Gazas joslu, un izsaka līdzjūtību cietušo ģimenēm.

1.2.

COSAC nosoda vardarbības izmantošanu.

1.3.

COSAC atbalsta ES vārdā pausto Augstās pārstāves Katrīnas Eštones (Catherine Ashton) prasību veikt tūlītēju, pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu attiecībā uz minētajiem notikumiem un ar tiem saistītajiem apstākļiem.

1.4.

COSAC atbalsta ES aicinājumu nekavējoties, ilglaicīgi un bez nosacījumiem atvērt robežšķērsošanas punktus, lai humānā palīdzība, preces un cilvēki varētu iekļūt Gazas joslā un izkļūt no tās.

2.1.

COSAC pauž dziļu nožēlu par Polijas Republikas prezidenta un viņu pavadošās delegācijas locekļu traģisko bojāeju aviokatastrofā 2010. gada aprīlī. Šīs traģēdijas simbolisko nozīmi pastiprina arī fakts, ka tā notika Katiņas slaktiņa 70. gadadienā, kas veselai paaudzei nozīmēja vienu no drūmākajiem notikumiem Eiropas vēsturē.

3.1.

COSAC pauž bažas par dziļo ekonomisko krīzi, kas būtiski ietekmē visu Eiropas valstu ekonomiku un sabiedrību, palēnina izaugsmi un paaugstina bezdarba un valsts parādu līmeni, liekot valdībām iejaukties banku nozares un finanšu sistēmas atbalstīšanā, ekonomiskās aktivitātes saglabāšanā un sociālās labklājības sistēmas darbības nodrošināšanā.

3.2.

COSAC atbalsta Eiropas Savienības apņemšanos īstenot Eiropas Komisijas ierosināto un Eiropas Padomes atbalstīto jauno ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju Eiropa 2020. Dalībvalstu parlamenti tiek aicināti sākt stratēģijas ES 2020 īstenošanu.

3.3.

COSAC ar bažām norāda, ka, lai gan situācija katrā valstī ir atšķirīga, neviena no Eirogrupas dalībvalstīm šobrīd nepilda Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktos kritērijus attiecībā uz valsts budžeta deficītu, parādiem un cenu stabilitātes prasībām.

3.4.

COSAC uzskata, ka pasākumi, par kuriem vienojās Starptautiskais valūtas fonds, Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un eiro zonas valstis, lai stabilizētu Grieķijas finansiālo stāvokli, bija neizbēgami. Eiro zonas valstis uzskata, ka eiro ir ārkārtīgi svarīga nozīme un, ka bez vienotas valūtas starptautiskās finanšu un ekonomiskās krīzes sekas varētu būt daudz nopietnākas.

3.5.

COSAC atbalsta efektīvu finanšu tirgu regulēšanas un uzraudzības mehānismu izveidošanu, lai novērstu līdzīgas krīzes nākotnē.

4.1.

COSAC ņem vērā Eiropadomes 2010. gada 25.–26. marta sanāksmes secinājumus un atkārtoti uzsver 2009. gada 5.–6. oktobrī Stokholmā notikušās COSAC XLII konferences secinājumus “Klimata pārmaiņas — virzība uz Kopenhāgenas kritēriju ievērošanu”.

4.2.

Tādējādi COSAC aicina Eiropas iestādes iesaistīties nākamās ANO Klimata konferences COP16, kas notiks no 2010. gada 29. novembra līdz 2010. gada 10. decembrim Kankunā, Meksikā, sagatavošanas procesā. Vēl aizvien tās galvenais mērķis ir panākt starptautiskus un visaptverošus nolīgumus nolūkā ierobežot globālo sasilšanu zem 2 °C salīdzinājumā ar laiku pirms rūpniecības ēras sākuma.

5.1.

Pirmajā kārtējā sanāksmē, kas notika pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, COSAC apsveica Hermani Van Rompeju (Herman Van Rompuy) ar viņa apstiprināšanu Eiropadomes priekšsēdētāja amatā, kā arī baronesi Katrinu Eštoni (Catherine Ashton) — Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieci.

5.2.

COSAC pauž cerību, ka pilnībā tiks izmantotas Lisabonas līgumā ietvertās iespējas un, ka baroneses Katrīnas Eštones (Catherine Ashton) iecelšana minētajā amatā veicinās kopējās ārpolitikas un drošības politikas efektivitāti sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, kam jāsāk darboties pēc iespējas ātrāk.

5.3.

Ņemot vērā šīs politikas jomas specifiku, COSAC uzsver valstu parlamentu galveno lomu kopējās ārpolitikas un drošības politikas, kā arī kopējās drošības un aizsardzības politikas parlamentārās uzraudzības procesā.

5.4.

COSAC atbalsta ES lēmumu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā minētajiem noteikumiem pievienoties Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un aicina sākt sarunas, lai pievienošanās notiktu iespējami drīzāk. Šīm sarunām beidzot jānodrošina iespēja Eiropas Savienībai iesniegt rakstiskus komentārus un piedalīties uzklausīšanās, kad iesniegti pieteikumi saistībā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Valstu parlamentiem būtu jādod iespēja iesniegt apsvērumus par Eiropas Komisijas mandātu sarunām.

5.5.

COSAC ņem vērā Līgumu grozījumu priekšlikumu par Eiropas Parlamenta sastāvu, kurā noteiktas 18 papildu deputātu vietas Eiropas Parlamentā un, ko Eiropadome atbalstīja 2009. gada 18. un 19. jūnija sanāksmē.

6.1.

COSAC atzinīgi vērtē to, ka Lisabonas līgumā nostiprinātā ES darbības parlamentārā dimensija sniedz lielākas iespējas veikt ES darbības parlamentāro uzraudzību; šajā saistībā atzīmē, ka valstu parlamenti un Eiropas Parlaments varēs labāk ietekmēt Eiropas politiku un veiksmīgāk sadarboties, lai nodrošinātu Eiropas politikas demokrātisku kontroli.

6.2.

COSAC uzsver, ka starptautiskie nolīgumi nekādā gadījumā nedrīkstētu ietekmēt Eiropas Savienības institucionālo līdzsvaru un Līguma par Eiropas Savienību saturu un būtību.

6.3.

COSAC atgādina, ka nedrīkstētu apšaubīt Eiropas Komisijas neatkarību un, ka valstu parlamentiem, kas šīs iestādes uzraudzību īsteno ar savu valdību palīdzību, Padomes tiesību akti ir īpaši svarīgi. COSAC sagaida, ka visu ES iestāžu attiecīgās prerogatīvas tiks saglabātas atbilstīgi Līgumos noteiktajām prasībām, kas neparedz Padomes statusa maiņu, tādējādi atbalstot valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta spēju ietekmēt Eiropas politiku.

7.1.

COSAC vēlētos, lai Vidusjūras reģiona valstu savienības locekļi arī turpmāk ievērotu Barselonas deklarācijā pirms 15 gadiem izvirzītās un Parīzes samitā 2008. gada jūlijā nostiprinātās vērtības un mērķus, kas Vidusjūras reģionu padarītu par miera, attīstības, cilvēku un kultūru dialoga telpu, un tādēļ atzinīgi vērtē 2010. gadā plānoto Vidusjūras reģiona valstu savienības augstākā līmeņa sanāksmi.

7.2.

COSAC atkārtoti uzsver, ka tā atbalsta Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstu savstarpējo attiecību konsolidāciju. COSAC atzinīgi vērtē 18. un 19. maijā Madridē notikušās Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras valstu VI augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus.

7.3.

COSAC atzinīgi vērtē Baltijas jūras reģiona stratēģijas īstenošanu, jo tā ir svarīga makroreģionāla stratēģija un tās veiksmīga īstenošana un starpposma pārskatīšana sniedz iespēju paplašināt reģionu sadarbību.

7.4.

COSAC atkārtoti apstiprina, ka tā atbalsta Eiropas kaimiņattiecību politiku un Austrumu partnerību, tostarp Austrumu partnerības veidošanu parlamentārā līmenī.

7.5.

COSAC ar interesi atzīmē Donavas stratēģijas sabiedrisko apspriešanu, kas tika rīkota, lai 2011. gadā pieņemtu un sāktu īstenot minēto stratēģiju.

8.1.

COSAC atzinīgi vērtē visus šobrīd iesniegtos pieteikumus dalībai Eiropas Savienībā. COSAC aicina arī veiksmīgi turpināt sarunas ar visām kandidātvalstīm, nodrošinot, ka tiek ievēroti jau iepriekš noteiktie principi, jo īpaši Kopenhāgenas kritēriji.

9.1.

COSAC pauž bažas, ka Komisijas un Padomes viedoklis par to, kas ir uzskatāms par “tiesību akta projektu”, saskaņā ar Protokolu (Nr. 2) izslēgtu no valstu parlamentu uzraudzības zināmus tiesību aktus, kas pēc būtības ir leģislatīvi akti un varētu radīt problēmas saistībā ar subsidiaritātes principa ievērošanu. COSAC aicina Komisiju un Padomi pārskatīt savu nostāju.

10.1.

Lisabonas līgums kopš 2009. gada 1. decembra atļauj tiesību aktu projektus pārbaudīt procedūrās atbilstīgi LESD 289. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem un tādā nolūkā, kā noteikti Protokolā (Nr. 2) par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu. COSAC vēlas apsveikt Eiropas Komisiju un Padomi par rīcību, kas līdz šim ir nodrošinājusi jaunā Protokola (Nr. 2) veiksmīgu īstenošanu. COSAC atzinīgi vērtē politisko dialogu ar Eiropas Komisiju. Līguma par Eiropas Savienības darbību 12. pantā un tam pievienotajos protokolos noteikto valstu parlamentu pienākumu uzraudzība arī turpmāk būs viena no COSAC prioritātēm.

10.2.

Arī tā dēvētajai ar Protokolu (Nr. 2) izveidotajai “agrīnās brīdināšanas sistēmai” un valstu parlamentu savstarpējās koordinācijas mehānismiem būs svarīga nozīme COSAC darbībā. Tādēļ COSAC, ņemot vērā savus juridiski noteiktos pienākumus, uzskata, ka ir svarīgi, lai tās kārtējās sanāksmēs, piedaloties attiecīgajiem Eiropas Komisijas un Padomes locekļiem, Eiropadomes priekšsēdētājam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, kā arī Padomes priekšsēdētājam, notiktu viedokļu apmaiņa par politiski jutīgiem jautājumiem.

10.3.

COSAC kārtējo sanāksmju darba plānā pirmajā pusgadā jāparedz, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētājam jāiepazīstina ar savas iestādes gada darba plānu, bet otrajā pusgadā — ar Komisijas gada darbības novērtējumu.

10.4.

Turklāt COSAC aicina Eiropas Komisiju, Padomes prezidentūru un Eiropas Parlamentu atbildēt uz šo ieguldījumu.