TIESAS REGLAMENTA, PIEŅEMTS

kas pieņemts 1991. gada 19. jūnijā  (1) , KONSOLIDĒTĀ VERSIJA

SATURS

Ievada noteikumi (1. pants)

I sadaļa

– Tiesas struktūra un darba organizācija

1. nodaļa

– Tiesneši un ģenerāladvokāti (2.–6. pants)

2. nodaļa

– Tiesas priekšsēdētājs un palātu sastāvs (7.–11. pants)

2.a nodaļa

– Iztiesāšanas sastāvi (11.a–11.e pants)

3. nodaļa

– Kanceleja

1. iedaļa

– Sekretārs un sekretāra palīgi (12.–19. pants)

2. iedaļa

– Citas struktūrvienības (20.–23. pants)

4. nodaļa

– Referentu palīgi (24. pants)

5. nodaļa

– Tiesas darbs (25.–28. pants)

6. nodaļa

– Valodu lietojums (29.–31. pants)

7. nodaļa

– Pārstāvju, padomdevēju un advokātu tiesības un pienākumi (32.–36. pants)

II sadaļa –

– Process

1. nodaļa

– Rakstveida process (37.–43. pants)

1.a nodaļa

– Sākotnējais ziņojums un lietu nodošana iztiesāšanas sastāviem (44.–44.a pants)

2. nodaļa

– Pierādījumu savākšana un citi sagatavošanās pasākumi

1. iedaļa

– Pierādījumu savākšanas pasākumi (45. un 46. pants)

2. iedaļa

– Liecinieku un ekspertu izsaukšana un nopratināšana (47.–53. pants)

3. iedaļa

– Pierādījumu savākšanas pabeigšana (54. pants)

4. iedaļa

– Sagatavošanās pasākumi (54.a pants)

3. nodaļa

– Mutvārdu process (55.–62. pants)

3.a nodaļa

– Paātrinātais process (62.a pants)

4. nodaļa

– Spriedumi (63.–68. pants)

5. nodaļa

– Tiesāšanās izdevumi (69.–75. pants)

6. nodaļa

– Bezmaksas juridiskā palīdzība (76. pants)

7. nodaļa

– Atteikšanās no prasības (77. un 78. pants)

8. nodaļa

– Dokumentu izsniegšana (79. pants)

9. nodaļa

– Termiņi (80.–82. pants)

10. nodaļa

– Tiesvedības apturēšana (82.a pants)

III sadaļa –

– Sevišķā tiesāšanas kārtība

1. nodaļa

– Piemērošanas un izpildes apturēšana un citi pagaidu noregulējuma pasākumi (83.–90. pants)

2. nodaļa

– Procesa jautājumi (91. un 92. pants)

3. nodaļa

– Iestāšanās lietā (93. pants)

4. nodaļa

– Aizmuguriski spriedumi un protesti (94. pants)

5. nodaļa

– (95. un 96. pants – atcelti)

6. nodaļa

– Ārkārtas pārskatīšanas procedūras

1. iedaļa

– Trešās personas protests (97. pants)

2. iedaļa

– Pārskatīšana (98.–100. pants)

7. nodaļa

– Apelācijas par Arbitrāžas komitejas lēmumiem (101. pants)

8. nodaļa

– Spriedumu interpretēšana (102. pants)

9. nodaļa

– Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu un citi interpretācijas lūgumi (103.–104.b pants)

10. nodaļa

– Īpašas procedūras saskaņā ar EAEKL 103.–105. pantu (105. un 106. pants)

11. nodaļa

– Atzinumi (107. un 108. pants; 109. pants atcelts)

12. nodaļa

– 109.a pants atcelts

13. nodaļa

– Savienības līguma 35. pantā tā redakcijā pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās minēto domstarpību izšķiršana (109.b pants)

IV sadaļa

– Apelācijas par Vispārējās tiesas nolēmumiem (110.–123. pants)

IVa sadaļa

– Vispārējās tiesas nolēmumu pārskatīšana (123.a–123.e pants)

V sadaļa

– EEZ līgumā noteiktās procedūras (123.f un 123.g pants)

Nobeiguma noteikumi (124.–127. pants)

Pielikums

– Lēmums par oficiālajām brīvdienām

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Šajā Reglamentā:

—	Līguma par Eiropas Savienību normas tiek apzīmētas ar abreviatūru “LES”, kam seko panta numurs,

—	Līguma par Eiropas Savienības darbību normas tiek apzīmētas ar abreviatūru “LESD”, kam seko šī līguma attiecīgā panta numurs,

—	Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma normas tiek apzīmētas ar abreviatūru “EAEKL”, kam seko panta numurs,

—	“Statūti” ir Protokols par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem,

—	“EEZ līgums” ir Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu.

Šajā Reglamentā:

—	“iestādes” ir Savienības iestādes un struktūras, kas ir izveidotas ar Līgumiem vai ar to īstenošanai pieņemtu aktu un kas var būt lietas dalībnieki Tiesā,

—	“EBTA Uzraudzības iestāde” ir EEZ līgumā minētā uzraudzības iestāde.

I SADAĻA

TIESAS STRUKTŪRA UN DARBA ORGANIZĀCIJA

1. nodaļa

TIESNEŠI UN ĢENERĀLADVOKĀTI

2. pants

Tiesneša pilnvaru termiņš sākas dienā, kas norādīta dokumentā par viņa iecelšanu amatā. Ja diena nav norādīta, termiņš sākas dienā, ar ko datēts dokuments.

3. pants

1.   Pirms sācis pildīt savus amata pienākumus, tiesnesis pirmajā atklātajā Tiesas sēdē, kurā viņš piedalās pēc iecelšanas amatā, nodod šādu zvērestu:

2.   Tūlīt pēc zvēresta nodošanas tiesnesis paraksta deklarāciju, kurā svinīgi solās, ka gan pilnvaru laikā, gan pēc pilnvaru termiņa beigām ievēros amata uzliktos pienākumus un jo īpaši pienākumu izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņa amata pilnvaras ir beigušās.

4. pants

Gadījumos, kad Tiesai ir lūgts lemt par to, vai tiesnesis joprojām atbilst attiecīgajiem nosacījumiem vai prasībām, kas izriet no viņa pienākumiem, priekšsēdētājs uzaicina attiecīgo tiesnesi sniegt Tiesai apsvērumus slēgtā apspriedē bez sekretāra piedalīšanās.

5. pants

Šā Reglamenta 2., 3. un 4. pants attiecas uz ģenerāladvokātiem.

6. pants

Tiesnešu un ģenerāladvokātu rangus nosaka vienādi atbilstīgi viņu amata stāžam.

Vienāda amata stāža gadījumā rangus nosaka atbilstīgi tiesnešu vai ģenerāladvokātu vecumam.

Tiesneši un ģenerāladvokāti, kuru amata pilnvaru termiņš beidzas un kurus ieceļ atkārtoti, saglabā savu iepriekšējo rangu.

2. nodaļa

TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS UN PALĀTU SASTĀVS

7. pants

1.   Tūlīt pēc daļējas nomaiņas, kas noteikta LESD 253. pantā, tiesneši no sava vidus uz trijiem gadiem ievēlē Tiesas priekšsēdētāju.

2.   Ja Tiesas priekšsēdētāja amats kļūst brīvs pirms parastā pilnvaru termiņa beigām, Tiesa uz atlikušo pilnvaru termiņu ievēlē amata pārņēmēju.

3.   Šajā pantā noteiktās vēlēšanas notiek, balsojot aizklāti. Ievēlē tiesnesi, kurš iegūst vairāk nekā pusi no Tiesas tiesnešu balsīm. Ja neviens no tiesnešiem neiegūst šo balsu vairākumu, notiek vēlēšanu nākamās kārtas, līdz tiek sasniegts šis balsu vairākums.

8. pants

Priekšsēdētājs vada Tiesas darbu tiesvedības un administratīvās vadības jomā. Viņš vada Tiesas sēdes un apspriedes.

9. pants

1.   Tiesa saskaņā ar Statūtu 16. pantu izveido palātas, kurās ir pieci un trīs tiesneši, un lemj par to, kuri tiesneši tajās darbosies.

Tiesa norīko palātu vai palātas, kurās ir pieci tiesneši un kuras vienu gadu izskata 104.b pantā minētās lietas.

Palātu sastāvu un informāciju par tās palātas vai to palātu norīkošanu, kas izskata 104.b pantā minētās lietas, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Tiklīdz ir iesniegts prasības pieteikums, Tiesas priekšsēdētājs norīko tiesnesi referentu.

104.b pantā minētajām lietām tiesnesi referentu izvēlas no palātas, kas norīkota saskaņā ar 1. punktu, tiesnešiem saskaņā ar šīs palātas priekšsēdētāja priekšlikumu. Ja palāta lietu nolemj neizskatīt steidzamības tiesvedības ietvaros, Tiesas priekšsēdētājs var nodot lietu tiesnesim referentam, kas darbojas citā palātā.

Ja tiesnesis referents atrodas prombūtnē vai nevar piedalīties, Tiesas priekšsēdētājs veic nepieciešamās darbības.

3.   Attiecībā uz lietām, kas saskaņā ar 44. panta 3. punktu ir nodotas kādam no iztiesāšanas sastāviem, termins “Tiesa” šajā Reglamentā nozīmē šo sastāvu.

4.   Lietās, kas nodotas palātai, kura sastāv no pieciem vai trijiem tiesnešiem, Tiesas priekšsēdētāja pilnvaras īsteno attiecīgās palātas priekšsēdētājs.

10. pants

1.   Uzreiz pēc tam, kad ir ievēlēts Tiesas priekšsēdētājs, tiesneši uz trijiem gadiem ievēlē to palātu priekšsēdētājus, kurās ir pieci tiesneši.

Tiesneši uz vienu gadu ievēlē to palātu priekšsēdētājus, kurās ir trīs tiesneši.

Tiesa uz vienu gadu norīko pirmo ģenerāladvokātu.

Piemēro 7. panta 2. un 3. punkta noteikumus.

Ziņas par vēlēšanām un amatpersonām, kas norīkotas saskaņā ar šo punktu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Pirmais ģenerāladvokāts lemj par lietu nodošanu kādam no ģenerāladvokātiem, tiklīdz priekšsēdētājs ir norīkojis tiesnesi referentu. Pirmais ģenerāladvokāts veic vajadzīgos pasākumus kāda ģenerāladvokāta prombūtnē vai tad, ja šis ģenerāladvokāts nevar piedalīties.

11. pants

Tiesas priekšsēdētāja prombūtnē vai tad, ja viņš nevar piedalīties vai ja Tiesas priekšsēdētāja amats ir brīvs, Tiesas priekšsēdētāja pienākumus pilda kāds no to palātu priekšsēdētājiem, kurās ir pieci tiesneši, saskaņā ar šā Reglamenta 6. pantā noteikto rangu kārtību.

Ja gan Tiesas priekšsēdētājs, gan to palātu priekšsēdētāji, kurās ir pieci tiesneši, vienlaikus ir prombūtnē vai nevar piedalīties, vai arī ja viņu amati vienlaikus ir brīvi, Tiesas priekšsēdētāja pienākumus pilda kāds no to palātu priekšsēdētājiem, kurās ir trīs tiesneši, saskaņā ar šā Reglamenta 6. pantā noteikto rangu kārtību.

Ja gan Tiesas priekšsēdētājs, gan visi palātu priekšsēdētāji vienlaikus ir prombūtnē vai nevar piedalīties, vai arī ja viņu amati vienlaikus ir brīvi, Tiesas priekšsēdētāja pienākumus pilda kāds no pārējiem tiesnešiem saskaņā ar šā Reglamenta 6. pantā noteikto rangu kārtību.

2.a nodaļa

IZTIESĀŠANAS SASTĀVI

11.a pants

Tiesas sēdes notiek šādos iztiesāšanas sastāvos:

—	Tiesas plēnums, kas sastāv no visiem tiesnešiem;

—	virspalāta, kas saskaņā ar 11.b pantu sastāv no 13 tiesnešiem;

—	palātas, kas saskaņā ar 11.c pantu sastāv no pieciem vai trijiem tiesnešiem.

11.b pants

1.   Izskatot katru lietu, virspalātā ir Tiesas priekšsēdētājs, to palātu priekšsēdētāji, kurās ir pieci tiesneši, tiesnesis referents un tāds skaits tiesnešu, kas ir vajadzīgs, lai kopējais tiesnešu skaits būtu trīspadsmit. Pēdējos no minētajiem tiesnešiem izraugās no 2. punktā minētā saraksta tajā paredzētajā secībā. Katrai lietai, ko nodod izskatīšanai virspalātā, pirmais izraudzītais tiesnesis ir tas, kura vārds ir tūlīt pēc tā tiesneša vārda, kuru no saraksta izraudzīja pēdējo, lai izskatītu iepriekšējo lietu, ko nodeva izskatīšanai šajā iztiesāšanas sastāvā.

2.   Pēc Tiesas priekšsēdētāja un to palātu priekšsēdētāju ievēlēšanas, kurās ir pieci tiesneši, sastāda pārējo tiesnešu sarakstu, ko izmanto, lai noteiktu virspalātas sastāvu. Šajā sarakstā ievēro šā Reglamenta 6. pantā noteikto kārtību, kas mijas ar pretēju kārtību – pirmais tiesnesis šajā sarakstā ir pirmais tiesnesis saskaņā ar minētajā pantā noteikto kārtību, otrais tiesnesis ir pēdējais tiesnesis saskaņā ar minētajā pantā noteikto kārtību, trešais tiesnesis ir otrais tiesnesis saskaņā ar minēto kārtību, ceturtais tiesnesis ir pirmspēdējais tiesnesis saskaņā ar minēto kārtību un tā tālāk.

Šo sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Lietas, ko nodod izskatīšanai virspalātā tā gada sākumā, kad daļēji nomaina tiesnešus, un līdz laikam, kad notiek šī nomaiņa, izskata arī divi aizstājējtiesneši. Aizstājējtiesneši ir divi tiesneši, kas uzskaitīti 2. punktā minētajā sarakstā tūlīt pēc pēdējā tiesneša, kas izraudzīts lietas izskatīšanai virspalātā.

Aizstājējtiesneši secībā, kāda paredzēta 2. punktā minētajā sarakstā, vajadzības gadījumā aizstāj tiesnešus, kas nevar piedalīties lēmuma pieņemšanā attiecīgajā lietā.

11.c pants

1.   Izskatot katru lietu, palātās, kurās ir pieci tiesneši un trīs tiesneši, ir attiecīgās palātas priekšsēdētājs, tiesnesis referents un tāds skaits tiesnešu, kas ir vajadzīgs, lai tiesnešu skaits būtu, attiecīgi, pieci un trīs. Pēdējos no minētajiem tiesnešiem izraugās no 2. punktā minētajiem sarakstiem tajos paredzētajā secībā. Katrai lietai, ko nodod izskatīšanai kādā palātā, pirmais izraudzītais tiesnesis ir tas, kura vārds ir tūlīt pēc tā tiesneša vārda, kuru no saraksta izraudzīja pēdējo, lai izskatītu iepriekšējo lietu, ko nodeva izskatīšanai attiecīgajā palātā.

2.   Attiecībā uz to palātu sastāvu, kurās ir pieci tiesneši, pēc šo palātu priekšsēdētāju ievēlēšanas sastāda sarakstus ar visiem tiesnešiem, kas ietilpst attiecīgajā palātā, izņemot tās priekšsēdētāju. Sarakstus sastāda tieši tāpat kā 11.b panta 2. punktā minēto sarakstu.

Attiecībā uz to palātu sastāvu, kurās ir trīs tiesneši, pēc šo palātu priekšsēdētāju ievēlēšanas sastāda sarakstus ar visiem tiesnešiem, kas ietilpst attiecīgajā palātā, izņemot tās priekšsēdētāju. Sarakstus sastāda saskaņā ar šā Reglamenta 6. pantā noteikto kārtību.

Šajā punktā minētos sarakstus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11.d pants

1.   Ja Tiesa uzskata, ka vairākas lietas kopā ir jāizskata un jāizlemj vienam un tam pašam iztiesāšanas sastāvam, šis sastāvs ir tāds, kā tas ir noteikts attiecībā uz to lietu, par kuru pirmo izskatīja sākotnējo ziņojumu.

2.   Ja palāta, kurā lieta nodota izskatīšanai, saskaņā ar 44. panta 4. punktu to nodod atpakaļ Tiesai, lai to varētu nodot izskatīšanai lielākā iztiesāšanas sastāvā, tajā iztiesāšanas sastāvā ir tās palātas locekļi, kura lietu nodeva atpakaļ Tiesai.

11.e pants

Ja kāds iztiesāšanas sastāva loceklis nevar piedalīties, viņu aizstāj cits tiesnesis saskaņā ar 11.b panta 2. punktā vai 11.c panta 2. punktā minēto sarakstu secību.

Ja Tiesas priekšsēdētājs nevar piedalīties, virspalātas priekšsēdētāja pienākumus pilda saskaņā ar 11. panta noteikumiem.

Ja tās palātas priekšsēdētājs, kurā ir pieci tiesneši, nevar piedalīties, palātas priekšsēdētāja pienākumus pilda tās palātas priekšsēdētājs, kurā ir trīs tiesneši, vajadzības gadījumā ievērojot šā Reglamenta 6. pantā noteikto kārtību, vai ja šajā iztiesāšanas sastāvā nav no trijiem tiesnešiem sastāvošas palātas priekšsēdētāja, to dara kāds no pārējiem tiesnešiem saskaņā ar 6. pantā noteikto kārtību.

Ja tās palātas priekšsēdētājs, kurā ir trīs tiesneši, nevar piedalīties, palātas priekšsēdētāja pienākumus pilda kāds no iztiesāšanas sastāva tiesnešiem saskaņā ar šā Reglamenta 6. pantā noteikto kārtību.

3. nodaļa

KANCELEJA

1. iedaļa – Sekretārs un sekretāra palīgi

12. pants

1.   Tiesa ieceļ sekretāru. Divas nedēļas pirms noteiktās iecelšanas dienas priekšsēdētājs informē Tiesas locekļus par pieteikumiem, kas saņemti uz minēto amatu.

2.   Pieteikumam pievieno visas ziņas par kandidāta vecumu, pilsonību, akadēmiskajiem grādiem, valodu zināšanām, pašreizējo darba vietu un iepriekšējām darba vietām, un pieredzi tieslietu un starptautiskajā jomā, ja tāda ir.

3.   Iecelšana notiek saskaņā ar šā Reglamenta 7. panta 3. punktā noteikto procedūru.

4.   Sekretāru ieceļ uz sešiem gadiem. Viņu var iecelt amatā atkārtoti.

5.   Uz sekretāru attiecas šā Reglamenta 3. panta noteikumi.

6.   Sekretāru var atbrīvot no amata vienīgi tad, ja viņš vairs neatbilst attiecīgajiem nosacījumiem vai arī nepilda savus amata pienākumus; Tiesa lemj pēc tam, kad sekretāram ir dota iespēja izteikt savus apsvērumus.

7.   Ja sekretāra amats kļūst brīvs pirms parastā pilnvaru termiņa beigām, Tiesa uz sešiem gadiem ieceļ jaunu sekretāru.

13. pants

Ievērojot procedūru, kas attiecas uz sekretāru, Tiesa var iecelt vienu vai vairākus sekretāra palīgus, lai palīdzētu sekretāram un aizstātu viņu, ciktāl to atļauj šā Reglamenta 15. pantā minētās sekretāra darbības instrukcijas.

14. pants

Sekretāra un sekretāra palīgu prombūtnē vai tad, ja viņi nevar piedalīties vai ja viņu amati ir brīvi, priekšsēdētājs norīko kādu ierēdni vai citu darbinieku pildīt sekretāra pienākumus.

15. pants

Tiesa pēc priekšsēdētāja priekšlikuma pieņem sekretāra darbības instrukcijas.

16. pants

1.   Kancelejā sekretāra uzraudzībā tur reģistru, kurā iesniegšanas kārtībā reģistrē visus procesuālos dokumentus un apliecinošus dokumentus.

2.   Kad dokuments ir reģistrēts, sekretārs par to izdara atzīmi uz dokumenta oriģināleksemplāra un, pēc lietas dalībnieku pieteikuma, uz kopijām, kas šim nolūkam ir iesniegtas.

3.   Ierakstiem reģistrā un iepriekšējā punktā noteiktajām atzīmēm ir publiska ticamība.

4.   Noteikumus par reģistra turēšanu paredz šā Reglamenta 15. pantā minētajās sekretāra darbības instrukcijās.

5.   Ieinteresētās personas var kancelejā iepazīties ar reģistru un saņemt tā kopijas vai izrakstus no tā, maksājot nodevu, kuras apmēru nosaka Tiesa pēc sekretāra priekšlikuma.

Ikviens lietas dalībnieks, samaksājot attiecīgu nodevu, var saņemt arī procesuālo dokumentu kopijas, kā arī rīkojumu un spriedumu apliecinātas kopijas.

6.   Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, norādot pieteikuma par lietas ierosināšanu reģistrācijas dienu, lietas dalībnieku uzvārdus vai nosaukumus un adreses, strīda priekšmetu, prasītāja prasījumus, kā arī kopsavilkumu par izvirzītajiem pamatiem un galvenajiem argumentiem.

7.   Ja Padome vai Eiropas Komisija nav lietas dalībnieks, Tiesa tām nosūta kopijas no prasības pieteikuma un iebildumu raksta (bez to pielikumiem), lai tās varētu izvērtēt, vai ir notikusi atsaukšanās uz Padomes vai Eiropas Komisijas akta nepiemērojamību saskaņā ar LESD 277. pantu. Attiecīgā prasības pieteikuma un iebildumu raksta kopiju nosūta arī Eiropas Parlamentam, lai tas varētu izvērtēt, vai saskaņā ar LESD 277. pantu ir notikusi atsaukšanās uz šīs iestādes un Padomes kopīgi pieņemta akta nepiemērojamību.

17. pants

1.   Sekretārs priekšsēdētāja pakļautībā ir atbildīgs par dokumentu pieņemšanu, nodošanu un glabāšanu, kā arī par to izsniegšanu atbilstīgi šim Reglamentam.

2.   Sekretārs palīdz Tiesai, priekšsēdētājam, palātu priekšsēdētājiem un tiesnešiem visu viņu oficiālo pienākumu izpildē.

18. pants

Sekretāra glabāšanā ir zīmogi. Viņš ir atbildīgs par Tiesas arhīvu un publikācijām.

19. pants

Sekretārs, ievērojot šā Reglamenta 4. un 27. pantu, piedalās Tiesas un palātu sēdēs.

2. iedaļa – Citas struktūrvienības

20. pants

1.   Tiesas ierēdņus un pārējos darbiniekus ieceļ saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

2.   Pirms sācis pildīt savus pienākumus, ierēdnis sekretāra klātbūtnē priekšsēdētājam nodod šādu zvērestu:

21. pants

Tiesa nosaka un var mainīt tās struktūrvienību uzbūvi pēc sekretāra priekšlikuma.

22. pants

Tiesa izveido tulkošanas dienestu, kurā nodarbina ekspertus ar atbilstošām zināšanām tiesību jomā un ļoti labām vairāku Tiesas oficiālo valodu zināšanām.

23. pants

Sekretārs priekšsēdētāja pakļautībā ir atbildīgs par Tiesas administratīvo vadību, finanšu pārvaldi un grāmatvedību; šo pienākumu izpildē viņam palīdz administrators.

4. nodaļa

REFERENTU PALĪGI

24. pants

1.   Ja Tiesa uzskata, ka to prasa tai nodoto lietu izskatīšana un pierādījumu savākšana, tā saskaņā ar Statūtu 13. pantu var izteikt priekšlikumu iecelt referentu palīgus.

2.   Referentu palīgi jo īpaši palīdz priekšsēdētājam pieteikumu par pagaidu noregulējumu izskatīšanā, kā arī palīdz tiesnešiem referentiem viņu darbā.

3.   Savu pienākumu izpildē referentu palīgi ir attiecīgi Tiesas priekšsēdētāja, palātas priekšsēdētāja vai tiesneša referenta padotībā.

4.   Pirms sācis pildīt savus pienākumus, referenta palīgs nodod Tiesai zvērestu, kas norādīts šā Reglamenta 3. pantā.

5. nodaļa

TIESAS DARBS

25. pants

1.   Virspalātas un Tiesas plēnuma sēžu datumus un laikus nosaka priekšsēdētājs.

2.   Tiesas palātu, kurās ir pieci un trīs tiesneši, sēžu datumus un laikus nosaka attiecīgo palātu priekšsēdētāji.

3.   Tiesa var noturēt vienu vai vairākas sēdes vietā, kas nav Tiesas mītne.

26. pants

1.   Ja tiesneša prombūtnes dēļ vai tādēļ, ka tiesnesis nevar piedalīties, tiesneši ir pāra skaitā, tiesnesim ar vismazāko amata stāžu šā Reglamenta 6. panta nozīmē ir jāatturas no dalības apspriedēs, izņemot gadījumu, kad viņš ir tiesnesis referents. Šādā gadījumā tiesnesis, kuram ir nākamais zemākais rangs, atturas no dalības apspriedēs.

2.   Ja pēc tam, kad ir sasaukta virspalāta vai Tiesas plēnums, konstatē, ka nav Statūtu 17. panta trešajā vai ceturtajā daļā minētā kvoruma, priekšsēdētājs sēdi atliek līdz laikam, kad ir kvorums.

3.   Ja kādā no palātām, kurās ir pieci vai trīs tiesneši, nav Statūtu 17. panta otrajā daļā minētā kvoruma un ja saskaņā ar 11.e pantu nav iespējams aizstāt tiesnešus, kas nevar piedalīties, attiecīgās palātas priekšsēdētājs par to informē Tiesas priekšsēdētāju, kurš ieceļ citu tiesnesi, lai palātu papildinātu.

27. pants

1.   Tiesas apspriedes ir slēgtas.

2.   Apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi tiesneši, kas ir piedalījušies mutvārdu procesā, un, ja tāds ir, referenta palīgs, kurš ir pilnvarots nodarboties ar attiecīgās lietas izskatīšanu.

3.   Ikviens tiesnesis, kas piedalās apspriedēs, izsaka savu viedokli un to motivē.

4.   Pēc tiesneša lūguma ikvienu jautājumu formulē viņa izvēlētajā valodā un rakstveidā paziņo Tiesai, pirms par to balso.

5.   Tiesas nolēmums ir atkarīgs no secinājumiem, pie kādiem tiesneši ar balsu vairākumu nonāk gala apspriedē. Balsis nodod kārtībā, kas ir pretēja šā Reglamenta 6. pantā noteiktajai rangu kārtībai.

6.   Tiesa lemj par domstarpībām, ja tādas rodas par jautājumu būtību, formulējumu un kārtību vai arī par balsojuma interpretāciju.

7.   Ja Tiesas apspriedes attiecas uz iekšējiem administratīviem jautājumiem, tajās piedalās ģenerāladvokāti, un viņiem katram ir viena balss. Apspriedēs piedalās sekretārs, ja vien Tiesa nelemj citādi.

8.   Ja Tiesa notur sēdi bez sekretāra klātbūtnes, tā vajadzības gadījumā uzdod rakstīt protokolu tiesnesim ar vismazāko amata stāžu šā Reglamenta 6. panta nozīmē. Protokolu paraksta minētais tiesnesis un priekšsēdētājs.

28. pants

1.   Ja vien Tiesa nepieņem īpašu lēmumu, Tiesas oficiālās brīvdienas ir šādas:

—	no 18. decembra līdz 10. janvārim,

—	no svētdienas pirms Lieldienām līdz otrajai svētdienai pēc Lieldienām,

—	no 15. jūlija līdz 15. septembrim.

Tiesas oficiālo brīvdienu laikā tajā vietā, kur atrodas Tiesas mītne, Tiesas priekšsēdētāja pienākumus pilda vai nu pats priekšsēdētājs saziņā ar sekretāru, vai kāds no palātu priekšsēdētājiem, vai arī kāds cits tiesnesis, kuru priekšsēdētājs ir lūdzis pildīt viņa pienākumus.

2.   Steidzamos gadījumos priekšsēdētājs var tiesnešus un ģenerāladvokātus sasaukt Tiesas oficiālo brīvdienu laikā.

3.   Tiesa ievēro tās valsts oficiālās brīvdienas, kurā atrodas tās mītne.

4.   Attiecīgos apstākļos Tiesa var tiesnešiem un ģenerāladvokātiem piešķirt atvaļinājumu.

6. nodaļa

VALODU LIETOJUMS

29. pants

1.   Tiesvedības valoda ir angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valoda.

2.   Tiesvedības valodu izvēlas prasītājs, ja vien nav piemērojami šādi noteikumi:

a)	ja atbildētājs ir kāda dalībvalsts vai fiziska vai juridiska persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, tad tiesvedības valoda ir attiecīgās dalībvalsts oficiālā valoda; ja šajā valstī ir vairāk nekā viena oficiālā valoda, prasītājs var izvēlēties kādu no šīm valodām;

b)	pēc pušu kopēja pieteikuma visā tiesvedībā vai tās daļā var atļaut lietot kādu citu no šā panta 1. punktā minētajām valodām;

c)

atkāpjoties no a) un b) apakšpunkta, pēc vienas puses pieteikuma un pēc pretējās puses un ģenerāladvokāta uzklausīšanas kā tiesvedības valodu visā tiesvedībā vai tās daļā var atļaut lietot kādu citu no šā panta 1. punktā minētajām valodām; šādu pieteikumu nedrīkst iesniegt Eiropas Savienības iestāde.

Gadījumos, uz kuriem attiecas šā Reglamenta 103. pants, tiesvedības valoda ir tās valsts tiesas tiesvedības valoda, kura nodod lietu Tiesai. Pēc vienas pamata lietas puses pienācīgi pamatota pieteikuma un pēc pretējās puses un ģenerāladvokāta uzklausīšanas kā tiesvedības valodu mutvārdu procesā var atļaut lietot kādu citu no šā panta 1. punktā minētajām valodām.

Lēmumu par iepriekš minētajiem pieteikumiem var pieņemt priekšsēdētājs; priekšsēdētājs var pieteikumu nodot izlemšanai Tiesai, un, ja viņš ierosina to apmierināt bez visu pušu piekrišanas, viņam tas ir jānodod izlemšanai Tiesai.

3.   Tiesvedības valodu izmanto lietas dalībnieku procesuālajos rakstos un mutvārdu paskaidrojumos, un pievienotajos dokumentos, kā arī Tiesas sēžu protokolos un nolēmumos.

Visiem iesniegtajiem vai pievienotajiem dokumentiem, kas sastādīti kādā citā valodā, jāpievieno tulkojums tiesvedības valodā.

Attiecībā uz gariem dokumentiem var iesniegt izrakstu tulkojumus. Tomēr Tiesa pēc savas ierosmes vai lietas dalībnieka pieteikuma jebkurā laikā var lūgt iesniegt pilnu vai pilnīgāku tulkojumu.

Atkāpjoties no iepriekšējiem noteikumiem, dalībvalstis, iestājoties lietā, ko izskata Tiesa, vai piedaloties 103. pantā minētajā prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, ir tiesīgas izmantot savu oficiālo valodu. Šis noteikums attiecas gan uz rakstveida dokumentiem, gan mutvārdu paziņojumiem. Sekretārs nodrošina šādu dokumentu vai paziņojumu tulkošanu tiesvedības valodā.

Valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, kā arī EBTA Uzraudzības iestādei, iestājoties lietā, kuru izskata Tiesa, vai piedaloties prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, kas noteikta Statūtu 23. pantā, var atļaut izmantot kādu no šā panta 1. punktā minētajām valodām, kas nav tiesvedības valoda. Šis noteikums attiecas gan uz rakstveida dokumentiem, gan mutvārdu paziņojumiem. Sekretārs nodrošina šādu dokumentu vai paziņojumu tulkošanu tiesvedības valodā.

Trešām valstīm, kas piedalās prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā saskaņā ar Statūtu 23. panta ceturto daļu, var atļaut izmantot kādu no šā panta 1. punktā minētajām valodām, kas nav tiesvedības valoda. Šis noteikums attiecas gan uz rakstveida dokumentiem, gan mutvārdu paziņojumiem. Sekretārs nodrošina šādu dokumentu vai paziņojumu tulkošanu tiesvedības valodā.

4.   Ja liecinieks vai eksperts paziņo, ka viņš nespēj pienācīgi izteikties nevienā no šā panta 1. punktā minētajām valodām, Tiesa var atļaut viņam izteikties kādā citā valodā. Sekretārs nodrošina tulkošanu tiesvedības valodā.

5.   Tiesas priekšsēdētājs un palātu priekšsēdētāji kādu no šā panta 1. punktā minētajām valodām, kas nav tiesvedības valoda, var izmantot mutvārdu procesa vadīšanai, tiesnesis referents – gan sākotnējā ziņojumā, gan ziņojumā tiesas sēdē, tiesneši un ģenerāladvokāti – uzdodot jautājumus, un ģenerāladvokāti – sniedzot secinājumus. Sekretārs nodrošina tulkošanu tiesvedības valodā.

30. pants

1.   Sekretārs pēc tiesneša vai ģenerāladvokāta lūguma vai lietas dalībnieka pieteikuma nodrošina, ka visu Tiesā notiekošās tiesvedības laikā teikto vai rakstīto tulko kādā no vēlamajām 29. panta 1. punktā minētajām valodām.

2.   Tiesas publikācijas sagatavo valodās, kas minētas 1. pantā Padomes Regulā Nr. 1.

31. pants

Dokumenti, kas sagatavoti tiesvedības valodā vai kādā no valodām, kuru izmantošana ir atļauta saskaņā ar šā Reglamenta 29. pantu, ir autentiski.

7. nodaļa

PĀRSTĀVJU, PADOMDEVĒJU UN ADVOKĀTU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

32. pants

1.   Pārstāvjiem, padomdevējiem un advokātiem, kas piedalās tiesvedībā Tiesā vai kādā citā tiesu iestādē, kurai Tiesa devusi tiesas uzdevumu, ir imunitāte attiecībā uz visu, ko viņi teikuši vai rakstījuši par attiecīgo lietu vai tās dalībniekiem.

2.   Pārstāvjiem, padomdevējiem un advokātiem turklāt ir arī šādas privilēģijas un atvieglojumi:

a)

attiecībā uz materiāliem un dokumentiem, kas ir saistīti ar tiesvedību, neveic kratīšanu un konfiskāciju; domstarpību gadījumā muitas vai policijas ierēdņi šādus materiālus un dokumentus var aizzīmogot; šādā gadījumā tos nekavējoties nogādā Tiesā pārbaudei, ko veic sekretāra un attiecīgās personas klātbūtnē;

b)	pārstāvju, padomdevēju un advokātu rīcībā drīkst būt tāds valūtas daudzums, kāds var būt vajadzīgs viņu pienākumu izpildei;

c)	pārstāvjiem, padomdevējiem un advokātiem ir tiesības pienākumu izpildes laikā netraucēti ceļot.

33. pants

Lai izmantotu 32. pantā norādītās privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus, personām, kam uz to ir tiesības, ir jāapliecina to statuss:

a)	pārstāvju statusu apliecina viņu pilnvarotāja izdots oficiāls dokuments, kura kopiju tas nekavējoties nosūta sekretāram;

b)	padomdevēju un advokātu statusu apliecina sekretāra parakstīts apliecinošs dokuments. Šī apliecinošā dokumenta derīguma termiņš ir ierobežots, un to ir iespējams pagarināt vai saīsināt atbilstīgi tiesvedības ilgumam.

34. pants

Šā Reglamenta 32. pantā noteiktās privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus piešķir vienīgi tiesvedības pienācīgai norisei.

Tiesa var atcelt imunitāti, ja tā uzskata, ka tas netraucēs tiesvedības pienācīgu norisi.

35. pants

1.   Ja Tiesa uzskata, ka kāda padomdevēja vai advokāta attieksme pret Tiesu, tiesnesi, ģenerāladvokātu vai sekretāru nav saderīga ar cieņu pret Tiesu vai ar pareizas tiesvedības prasībām, vai ja padomdevējs vai advokāts savas tiesības izmanto neatbilstīgi mērķiem, kam tās ir piešķirtas, tad Tiesa to norāda attiecīgajai personai. Ja Tiesa par to informē kompetentās iestādes, kurām ir pakļauta attiecīgā persona, attiecīgajai personai nosūta šīm iestādēm adresētās vēstules kopiju.

Tādu pašu iemeslu dēļ Tiesa, uzklausījusi attiecīgo personu un ģenerāladvokātu un izdodot rīkojumu, jebkurā brīdī var liegt attiecīgajai personai piedalīties tiesvedībā. Šo rīkojumu izpilda uzreiz.

2.   Ja padomdevējam vai advokātam liedz piedalīties tiesvedībā, to aptur uz laiku, ko nosaka priekšsēdētājs, lai ļautu attiecīgajam lietas dalībniekam iecelt jaunu padomdevēju vai advokātu.

3.   Saskaņā ar šo pantu pieņemtos nolēmumus var atcelt.

36. pants

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz augstskolu pasniedzējiem, kuriem saskaņā ar Statūtu 19. pantu ir tiesības uzstāties Tiesā.

II SADAĻA

PROCESS

1. nodaļa

RAKSTVEIDA PROCESS

37. pants

1.   Katra procesuālā dokumenta oriģinālu paraksta attiecīgā lietas dalībnieka pārstāvis vai advokāts.

Oriģināleksemplāru, kam pievienoti visi tajā minētie pielikumi, iesniedz kopā ar piecām kopijām Tiesas vajadzībām un vienu kopiju katram no lietas dalībniekiem. Kopijas apliecina lietas dalībnieks, kurš tās iesniedz.

2.   Iestādes Tiesas noteiktos termiņos papildus iesniedz visu citās valodās sagatavoto procesuālo dokumentu tulkojumus valodās, kas minētas 1. pantā Padomes Regulā Nr. 1. Piemēro šā panta 1. punkta otrās daļas noteikumus.

3.   Visiem procesuālajiem dokumentiem jābūt datētiem. Procesuālo termiņu skaitīšanai ņem vērā tikai to dienu, kad procesuālais dokuments ir iesniegts kancelejā.

4.   Katram procesuālajam dokumentam pievieno materiālus, kuros ir to apstiprinoši dokumenti un šo dokumentu saraksts.

5.   Ja, ņemot vērā kāda dokumenta apjomu, procesuālajam dokumentam ir pievienoti tikai izraksti no tā, kancelejā iesniedz visu šo dokumentu vai pilnu tā kopiju.

6.   Neskarot 1.–5. punkta noteikumus, dienu, kurā parakstīta procesuāla dokumenta oriģināla kopiju, ieskaitot 4. punktā minēto dokumentu sarakstu, saņem kancelejā pa faksu vai ar citu Tiesai pieejamo tehnisko sakaru līdzekļu palīdzību, procesuālo termiņu ievērošanas nolūkos uzskata par dienu, kad dokumenti ir iesniegti kancelejā, ar nosacījumu, ka attiecīgā parakstītā procesuālā dokumenta oriģinālu, kam pievienoti iepriekš 1. punkta otrajā daļā minētie pielikumi un kopijas, iesniedz kancelejā vēlākais desmit dienu laikā. Uz šo desmit dienu termiņu neattiecina 81. panta 2. punktu.

7.   Neskarot 1. punkta pirmo daļu un 2.–5. punktu, Tiesa, pieņemot lēmumu, var paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem procesuālo dokumentu, kas ir nosūtīts uz kanceleju elektroniskā veidā, uzskata par šī dokumenta oriģinālu. Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

38. pants

1.   Statūtu 21. pantā norādītajā prasības pieteikumā ietver:

a)	prasības pieteikuma iesniedzēja uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

b)	ziņas par personu, pret kuru prasības pieteikums ir vērsts;

c)	strīda priekšmetu, kā arī kopsavilkumu par izvirzītajiem pamatiem;

d)	prasītāja prasījumus;

e)	attiecīgā gadījumā – ziņas par piedāvātajiem pierādījumiem.

2.   Tiesvedības vajadzībām prasības pieteikumā norāda dokumentu izsniegšanas adresi vietā, kur atrodas Tiesas mītne, un tās personas uzvārdu, kas ir pilnvarota un piekritusi pieņemt dokumentus.

Pirmajā daļā minētās dokumentu izsniegšanas adreses vietā vai papildus tai prasības pieteikumā var norādīt, ka advokāts vai pārstāvis piekrīt tam, ka dokumentus viņam izsniedz pa faksu vai ar citu tehnisko sakaru līdzekļu palīdzību.

Ja prasības pieteikums neatbilst pirmajā un otrajā daļā minētajām prasībām, tad līdz attiecīgo trūkumu novēršanai visus ar tiesvedību saistītos dokumentus attiecīgajai pusei izsniedz, nosūtot tos ierakstītā sūtījumā šīs puses pārstāvim vai advokātam. Atkāpjoties no 79. panta 1. punkta, par pienācīgi notikušu dokumentu izsniegšanu uzskata ierakstīta sūtījuma nodošanu pasta iestādē vietā, kur atrodas Tiesas mītne.

3.   Advokātam, kas pusi pārstāv vai pusei palīdz, jāiesniedz kancelejā apliecinošs dokuments par to, ka viņš ir tiesīgs praktizēt dalībvalsts vai valsts, kura ir EEZ līguma līgumslēdzēja puse, tiesā.

4.   Prasības pieteikumam attiecīgā gadījumā pievieno dokumentus, kas norādīti Statūtu 21. panta otrajā daļā.

5.   Prasības pieteikumam, ko iesniedz privāto tiesību juridiska persona, pievieno:

a)	juridiskās personas statūtus vai nesenu izrakstu no sabiedrību vai apvienību reģistra, vai arī kādu citu tās juridiskās pastāvēšanas pierādījumu;

b)	pierādījumu tam, ka advokātu ir pilnvarojusi persona, kas ir tiesīga to darīt.

6.   Prasības pieteikumam, kas iesniegts saskaņā ar LESD 273. pantu, pievieno īpaša attiecīgo dalībvalstu starpā noslēgta nolīguma par domstarpību izšķiršanu kopiju.

7.   Ja prasības pieteikums neatbilst šā panta 3.–6. punktā noteiktajām prasībām, sekretārs nosaka pieņemamu termiņu, kurā prasītājam ir jānovērš trūkumi prasības pieteikumā vai arī jāiesniedz kāds no iepriekš minētajiem dokumentiem. Ja prasītājs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus prasības pieteikumā vai arī neiesniedz prasītos dokumentus, Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas lemj par to, vai neatbilstība minētajiem nosacījumiem prasības pieteikumu padara formāli nepieņemamu.

39. pants

Prasības pieteikumu izsniedz atbildētājam. Gadījumos, kad piemēro 38. panta 7. punktu, prasības pieteikums ir jāizsniedz, tiklīdz tajā ir novērsti trūkumi vai tiklīdz Tiesa to ir atzinusi par pieņemamu no iepriekšējā pantā izklāstīto formālo prasību viedokļa.

40. pants

1.   Viena mēneša laikā pēc tam, kad atbildētājam ir izsniegts prasības pieteikums, viņš iesniedz iebildumu rakstu, kurā ietver:

a)	atbildētāja uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

b)	faktiskos un tiesību argumentus;

c)	atbildētāja prasījumus;

d)	ziņas par piedāvātajiem pierādījumiem.

Iebildumu rakstam piemēro šā Reglamenta 38. panta 2.–5. punkta noteikumus.

2.   Pēc atbildētāja motivēta pieteikuma priekšsēdētājs var pagarināt šā panta 1. punktā noteikto termiņu.

41. pants

1.   Prasības pieteikumu un iebildumu rakstu var papildināt ar prasītāja repliku un atbildētāja atbildi uz repliku.

2.   Priekšsēdētājs nosaka termiņu šo procesuālo dokumentu iesniegšanai.

42. pants

1.   Replikā un atbildē uz repliku puses var norādīt papildu pierādījumus. Tomēr pusēm ir jāmotivē kavēšanās pierādījumu iesniegšanā.

2.   Tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesību vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā.

Ja tiesvedības laikā kāda no pusēm pirmajā daļā minētā iemesla dēļ izvirza jaunu pamatu, priekšsēdētājs, rīkojoties pēc tiesneša referenta ziņojuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, pat pēc parasto procesuālo termiņu beigām var dot otrai pusei laiku atbildēt uz šādu pamatu.

Lēmumu par to, vai šāds pamats ir pieņemams, ietver galīgajā spriedumā.

43. pants

Pēc pušu un, ja 10. panta 2. punktā minētā nodošana jau ir notikusi, arī ģenerāladvokāta uzklausīšanas priekšsēdētājs jebkurā laikā var izdot rīkojumu rakstveida vai mutvārdu procesā vai galīgā sprieduma taisīšanai apvienot divas vai vairākas saistītas lietas ar identisku priekšmetu. Lietas pēc tam var atkal sadalīt. Priekšsēdētājs var šos jautājumus nodot Tiesai.

1.a nodaļa

SĀKOTNĒJAIS ZIŅOJUMS UN LIETU NODOŠANA IZTIESĀŠANAS SASTĀVIEM

44. pants

1.   Priekšsēdētājs nosaka dienu, kurā tiesnesim referentam Tiesas vispārējā sapulcē ir jāsniedz sākotnējais ziņojums:

a)	pēc tam, kad ir iesniegta atbilde uz repliku,

b)	pēc tam, kad beidzies 41. panta 2. punktā noteiktais termiņš replikas vai atbildes uz repliku iesniegšanai,

c)	ja attiecīgā puse ir atteikusies no savām tiesībām iesniegt repliku vai atbildi uz repliku vai

d)	ja piemēro 62.a pantā minēto paātrināto procesu, kad priekšsēdētājs nosaka sēdes datumu.

2.   Sākotnējā ziņojumā ietver priekšlikumu par pierādījumu savākšanas vai citu sagatavošanās pasākumu veikšanu un par to, kuram iztiesāšanas sastāvam lieta ir jānodod. Tajā ir arī tiesneša referenta priekšlikums par to, vai atbilstoši 44.a pantam var atteikties no mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanas un vai atbilstoši Statūtu 20. panta piektajai daļai lieta izlemjama bez ģenerāladvokāta secinājumu uzklausīšanas.

Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas lemj par tiesneša referenta priekšlikumiem.

3.   Tiesa jebkuru tai iesniegto lietu nodod palātām, kurās ir pieci vai trīs tiesneši, ja vien lietas sarežģītība vai svarīgums, vai arī konkrētie apstākļi nav tādi, kas prasa, lai lietu nodotu virspalātai.

Tomēr lietu nevar nodot palātai, kurā ir pieci vai trīs tiesneši, ja dalībvalsts vai Savienības iestāde, kas ir viena no lietas dalībniekiem, ir iesniegusi pieteikumu par lietas izlemšanu virspalātā. Šā noteikuma izpratnē “lietas dalībnieks” ir jebkura dalībvalsts vai iestāde, kas ir puse vai persona, kura iestājas lietā konkrētajā tiesvedībā vai kura iesniegusi rakstveida apsvērumus 103. pantā minētajā prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā. Šajā daļā minēto pieteikumu nevar iesniegt tiesvedībā, kurā puses ir Savienība un to darbinieki.

Tiesas plēnums sanāk tad, kad Tiesai ir iesniegtas lietas saskaņā ar Statūtu 16. panta ceturtajā daļā minētajiem noteikumiem. Tiesa var nodot lietu Tiesas plēnumam, ja saskaņā ar Statūtu 16. panta piekto daļu tā uzskata, ka attiecīgā lieta ir ārkārtīgi svarīga.

4.   Iztiesāšanas sastāvs, kuram lieta ir nodota, jebkurā tiesvedības stadijā var lietu atdot atpakaļ Tiesai, lai to varētu nodot iztiesāšanas sastāvam, kurā ir vairāk tiesnešu.

5.   Ja ir uzsākta pierādījumu savākšana, attiecīgās lietas iztiesāšanas sastāvs var uzdot veikt pierādījumu savākšanu tiesnesim referentam, ja tas pats neuzņemas veikt šo pierādījumu savākšanu.

Ja mutvārdu process ir sākts bez pierādījumu savākšanas, lietas iztiesāšanas sastāva priekšsēdētājs nosaka sākuma dienu.

44.a pants

Neskarot citus šajā Reglamentā paredzētus īpašus noteikumus, tiesvedībai ir arī mutvārdu daļa. Tomēr pēc tam, kad ir iesniegti 40. panta 1. punktā vai, attiecīgā gadījumā, 41. panta 1. punktā minētie procesuālie raksti, Tiesa, rīkojoties pēc tiesneša referenta ziņojuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, var lemt citādi, ja neviens no lietas dalībniekiem nav iesniedzis pieteikumu, kurā ir izklāstīti iemesli, kāpēc tas vēlas tikt uzklausīts. Pieteikumu iesniedz trīs nedēļu laikā pēc paziņošanas attiecīgajam lietas dalībniekam par rakstveida procesa pabeigšanu. Priekšsēdētājs šo termiņu var pagarināt.

2. nodaļa

PIERĀDĪJUMU SAVĀKŠANA UN CITI SAGATAVOŠANĀS PASĀKUMI

1. iedaļa – Pierādījumu savākšanas pasākumi

45. pants

1.   Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas izdod attiecīgu rīkojumu, kurā ir izklāstīti pierādāmie fakti un noteikti pierādījumu savākšanas pasākumi, ko tā uzskata par atbilstošiem. Pirms Tiesa lemj par šā panta 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētajiem pierādījumu savākšanas pasākumiem, tā uzklausa lietas dalībniekus.

Rīkojumu izsniedz lietas dalībniekiem.

2.   Neskarot Statūtu 24. un 25. pantu, pieļaujami šādi pierādījumu savākšanas pasākumi:

a)	lietas dalībnieku personiska iztaujāšana;

b)	informācijas pieprasīšana un dokumentu iesniegšana;

c)	mutvārdu liecība;

d)	ekspertīze;

e)	attiecīgās vietas vai lietas apskate.

3.   Pierādījumu savākšanas pasākumos piedalās ģenerāladvokāts.

4.   Iespējams iesniegt pierādījumu atspēkojumus un papildināt iepriekš iesniegtos pierādījumus.

46. pants

Lietas dalībnieki ir tiesīgi piedalīties pierādījumu savākšanas pasākumos.

2. iedaļa – Liecinieku un ekspertu izsaukšana un nopratināšana

47. pants

1.   Tiesa pēc savas ierosmes vai pēc kāda lietas dalībnieka pieteikuma, uzklausījusi ģenerāladvokātu, var prasīt, lai saistībā ar noteiktiem faktiem tiek nopratināti liecinieki. Tiesas rīkojumā izklāsta konstatējamos faktus.

Tiesa var izsaukt liecinieku pēc savas ierosmes, pēc kāda lietas dalībnieka pieteikuma vai arī pēc ģenerāladvokāta lūguma.

Lietas dalībnieka pieteikumā par liecinieka nopratināšanu precīzi norāda, par kādiem faktiem un kādu iemeslu dēļ liecinieks ir jānopratina.

2.   Liecinieku izsauc, pamatojoties uz Tiesas rīkojumu, kurā ir šādas ziņas:

a)	liecinieka uzvārds, vārdi, ziņas par liecinieku un viņa adrese;

b)	norāde uz faktiem, par kuriem liecinieks ir jānopratina;

c)	attiecīgā gadījumā, informācija par Tiesas veiktajiem pasākumiem, lai atlīdzinātu lieciniekam radušos izdevumus, kā arī informācija par sodu, ko var uzlikt lieciniekam, kas neierodas Tiesā.

Rīkojumu izsniedz lietas dalībniekiem un lieciniekam.

3.   Tāda liecinieka izsaukšanai, kura nopratināšanu ir lūdzis lietas dalībnieks, Tiesa var piemērot nosacījumu, ka attiecīgajam lietas dalībniekam Tiesas kasē ir jāiemaksā summa, kas būtu pietiekama noteikto izdevumu segšanai; iemaksas apjomu nosaka Tiesa.

No Tiesas kases izmaksā avansā naudas līdzekļus, kas vajadzīgi saistībā ar tāda liecinieka nopratināšanu, kurš ir izsaukts pēc Tiesas ierosmes.

4.   Pēc tam, kad ir pārbaudīta liecinieka identitāte, priekšsēdētājs informē liecinieku, ka viņam šajā Reglamentā noteiktajā kārtībā būs jāapliecina, ka viņš ir teicis patiesību.

Tiesa nopratina liecinieku, pieaicinot lietas dalībniekus. Pēc tam, kad liecinieks ir beidzis liecināt, priekšsēdētājs pēc lietas dalībnieku pieteikuma vai pēc savas ierosmes var uzdot lieciniekam jautājumus.

Tāpat var rīkoties arī pārējie tiesneši un ģenerāladvokāts.

Jautājumus lieciniekiem var uzdot arī lietas dalībnieku pārstāvji priekšsēdētāja uzraudzībā.

5.   Pēc liecības sniegšanas liecinieks nodod šādu zvērestu:

Tiesa pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var atbrīvot liecinieku no zvēresta nodošanas.

6.   Sekretārs sagatavo protokolu, kurā fiksē liecinieka liecību.

Protokolu paraksta priekšsēdētājs vai tiesnesis referents, kas ir atbildīgs par liecinieka nopratināšanu, un sekretārs. Pirms šādas protokola parakstīšanas lieciniekam ir jādod iespēja pārbaudīt protokola saturu un to parakstīt.

Protokols ir oficiāls dokuments.

48. pants

1.   Lieciniekiem, kas ir izsaukti atbilstīgi prasībām, ir jāievēro izsaukums un jāierodas liecināt.

2.   Ja liecinieks, kas ir izsaukts atbilstīgi prasībām, neierodas Tiesā, tad Tiesa var uzlikt viņam naudas sodu, kurš nepārsniedz EUR 5 000 (2), un var izdot rīkojumu par jaunu liecinieka izsaukumu uz viņa rēķina.

Tādu pašu sodu var uzlikt arī lieciniekam, kas bez attaisnojoša iemesla atsakās liecināt, nodot zvērestu vai, attiecīgā gadījumā, tam līdzvērtīgu svinīgu solījumu.

3.   Ja liecinieks Tiesai norāda attaisnojošu iemeslu, viņam uzlikto naudas sodu var atcelt. Uzlikto naudas sodu pēc liecinieka pieteikuma var samazināt, ja liecinieks pierāda tā nesamērīgumu ar viņa ienākumiem.

4.   Saskaņā ar šo pantu uzlikto sodu un citu piemēroto pasākumu piespiedu izpilde notiek saskaņā ar LESD 280. un 299. pantu un EAEKL 164. pantu.

49. pants

1.   Tiesa ar rīkojumu var noteikt ekspertīzi. Rīkojumā, ar ko ieceļ ekspertu, norāda viņa uzdevumu un atzinuma sniegšanas termiņu.

2.   Eksperts saņem rīkojuma kopiju kopā ar visiem dokumentiem, kas vajadzīgi viņa uzdevuma veikšanai. Viņa darbību uzrauga tiesnesis referents, kurš drīkst piedalīties eksperta darbībās un kurš ekspertam ir jāinformē par viņa uzdevuma izpildes gaitu.

Tiesa var prasīt, lai lietas dalībnieki vai viens no dalībniekiem iemaksā nodrošinājumu ekspertīzes izmaksu segšanai.

3.   Pēc eksperta pieteikuma Tiesa var izdot rīkojumu veikt liecinieku nopratināšanu. Viņu nopratināšanu veic saskaņā ar šā Reglamenta 47. pantu.

4.   Eksperts var sniegt slēdzienu vienīgi par tiem jautājumiem, par kuriem viņa slēdziens ir skaidri lūgts.

5.   Pēc tam, kad eksperts ir sniedzis atzinumu, Tiesa var izdot rīkojumu par viņa nopratināšanu, pieaicinot lietas dalībniekus.

Jautājumus ekspertam var uzdot arī lietas dalībnieku pārstāvji priekšsēdētāja uzraudzībā.

6.   Pēc atzinuma sniegšanas eksperts Tiesai nodod šādu zvērestu:

Tiesa pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var atbrīvot ekspertu no zvēresta nodošanas.

50. pants

1.   Ja kāds lietas dalībnieks noraida kādu liecinieku vai ekspertu, pamatojoties uz to, ka viņš nav kompetents, piemērots vai arī kāda cita iemesla dēļ nedrīkst uzstāties kā liecinieks vai eksperts, vai arī ja liecinieks vai eksperts atsakās liecināt, nodot zvērestu vai tam līdzvērtīgu svinīgu solījumu, jautājumu izšķir Tiesa.

2.   Liecinieka vai eksperta noraidījumu piesaka divu nedēļu laikā pēc tam, kad ir izsniegts rīkojums par liecinieka izsaukšanu vai eksperta iecelšanu; noraidījuma pieteikumā ir jānorāda tā pamatojums un ziņas par piedāvātajiem pierādījumiem.

51. pants

1.   Lieciniekiem un ekspertiem ir tiesības saņemt ceļa un uzturēšanās izdevumu kompensāciju. Tiesas kase var lieciniekiem un ekspertiem maksājamās summas izmaksāt avansā.

2.   Lieciniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju par negūto peļņu, un ekspertiem ir tiesības saņemt samaksu par viņu pakalpojumiem. Tiesas kase kompensāciju vai samaksu par pakalpojumiem izmaksā lieciniekiem un ekspertiem pēc tam, kad viņi ir attiecīgi izpildījuši savus pienākumus vai paveikuši uzdevumus.

52. pants

Tiesa uz lietas dalībnieka pieteikuma pamata vai pēc savas ierosmes var dot tiesas uzdevumu nopratināt lieciniekus vai ekspertus, kā noteikts šā Reglamenta 125. pantā minētajos papildu noteikumos.

53. pants

1.   Sekretārs sagatavo katras sēdes protokolu. Protokolu paraksta priekšsēdētājs un sekretārs, un tas ir oficiāls dokuments.

2.   Lietas dalībnieki ir tiesīgi kancelejā iepazīties ar protokolu un eksperta atzinumu un uz sava rēķina saņemt to kopijas.

3. iedaļa – Pierādījumu savākšanas pabeigšana

54. pants

Pēc tam, kad ir pabeigta pierādījumu savākšana, priekšsēdētājs nosaka mutvārdu procesa sākšanas dienu, izņemot gadījumus, kad Tiesa ir noteikusi termiņu, kurā lietas dalībnieki drīkst iesniegt rakstveida apsvērumus.

Ja ir noteikts termiņš rakstveida apsvērumu iesniegšanai, priekšsēdētājs mutvārdu procesa sākšanas dienu nosaka pēc šā termiņa beigām.

4. iedaļa – Sagatavošanās pasākumi

54.a pants

Tiesnesis referents un ģenerāladvokāts var prasīt, lai lietas dalībnieki noteiktā termiņā iesniedz visu informāciju par faktiem un visus dokumentus vai citas ziņas, kuras tiesnesis referents un ģenerāladvokāts uzskata par attiecināmām uz lietu. Par iesniegto informāciju un/vai dokumentiem paziņo pārējiem lietas dalībniekiem.

3. nodaļa

MUTVĀRDU PROCESS

55. pants

1.   Ievērojot šā Reglamenta 85. pantā noteikto lēmumu prioritāro kārtību, Tiesa tai iesniegtās lietas izskata tādā kārtībā, kādā ir pabeigta pierādījumu savākšana attiecīgajās lietās. Ja pierādījumu savākšanu vairākās lietās pabeidz vienlaikus, to izskatīšanas kārtību nosaka pēc reģistra ierakstiem par prasības pieteikumu iesniegšanas datumiem.

2.   Īpašos apstākļos priekšsēdētājs var nolemt, ka kāda lieta izskatāma prioritāri.

Īpašos apstākļos priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai pēc lietas dalībnieka pieteikuma un pēc lietas dalībnieku un ģenerāladvokāta uzklausīšanas var atlikt lietas izskatīšanu uz vēlāku laiku. Pēc lietas dalībnieku kopīga pieteikuma priekšsēdētājs var izdot rīkojumu par lietas atlikšanu.

56. pants

1.   Procesu atklāj un vada priekšsēdētājs, kurš ir atbildīgs par kārtību tiesas sēdē.

2.   Slēgtā sēdē izskatītu lietu mutvārdu procesa saturu nepublisko.

57. pants

Tiesas sēdes laikā priekšsēdētājs var uzdot jautājumus lietas dalībnieku pārstāvjiem, padomdevējiem un advokātiem.

Tāpat var rīkoties arī pārējie tiesneši un ģenerāladvokāts.

58. pants

Lietas dalībnieki Tiesā mutvārdu paskaidrojumus var sniegt vienīgi ar savu pārstāvju, padomdevēju vai advokātu starpniecību.

59. pants

1.   Ģenerāladvokāts mutvārdu procesa noslēgumā mutvārdos sniedz motivētus secinājumus.

2.   Pēc tam, kad ģenerāladvokāts ir sniedzis secinājumus, priekšsēdētājs mutvārdu procesu pasludina par pabeigtu.

60. pants

Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas un saskaņā ar 45. panta 1. punktu jebkurā laikā var izdot rīkojumu veikt kādu pierādījumu savākšanas pasākumu vai arī atkārtot vai paplašināt kādu iepriekš veiktu pierādījumu savākšanas pasākumu. Rīkojumā paredzētos pasākumus Tiesa var uzdot veikt tiesnesim referentam.

61. pants

Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas var izdot rīkojumu par mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu.

62. pants

1.   Sekretārs sagatavo katras sēdes protokolu. Protokolu paraksta priekšsēdētājs un sekretārs, un tas ir oficiāls dokuments.

2.   Lietas dalībnieki ir tiesīgi kancelejā iepazīties ar protokolu un uz sava rēķina saņemt tā kopijas.

3.a nodaļa

PAĀTRINĀTAIS PROCESS

62.a pants

1.   Pēc prasītāja vai atbildētāja pieteikuma priekšsēdētājs ārpus kārtas, saskaņā ar tiesneša referenta priekšlikumu un pēc pretējās puses un ģenerāladvokāta uzklausīšanas var pieņemt lēmumu lietu izskatīt paātrinātā procesā, atkāpjoties no šā Reglamenta noteikumiem, kad attiecīgās lietas īpaša steidzamība prasa, lai Tiesa sniegtu savu nolēmumu īsā termiņā.

Pieteikumu par to, lai kādu lietu izskatītu paātrinātā procesā, iesniedz kā atsevišķu dokumentu vienlaikus ar attiecīgi prasības pieteikumu vai iebildumu rakstu.

2.   Piemērojot paātrināto procesu, sākotnējo prasības pieteikumu un iebildumu rakstu var papildināt ar repliku un atbildi uz repliku vienīgi tad, ja priekšsēdētājs to uzskata par vajadzīgu.

Persona, kas iestājas lietā, var sniegt iestāšanās rakstu vienīgi tad, ja priekšsēdētājs to uzskata par vajadzīgu.

3.   Kad ir iesniegts iebildumu raksts vai, ja lēmumu lietu izskatīt paātrinātā procesā pieņem tikai pēc iebildumu raksta iesniegšanas, tiklīdz šis lēmums ir pieņemts, priekšsēdētājs nosaka sēdes datumu, ko nekavējoties paziņo lietas dalībniekiem. Viņš var pārcelt tiesas sēdes datumu, ja to prasa pierādījumu savākšanas pasākumu organizācija vai citi sagatavošanās pasākumi.

Neskarot 42. pantu, mutvārdu procesa laikā lietas dalībnieki var papildināt savus argumentus un iesniegt papildu pierādījumus. Tomēr tiem ir jāmotivē kavēšanās pierādījumu iesniegšanā.

4.   Tiesa izdod nolēmumu pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas.

4. nodaļa

SPRIEDUMI

63. pants

Spriedumā ietver:

—	norādi, ka tas ir Tiesas spriedums,

—	pasludināšanas datumu,

—	priekšsēdētāja un to tiesnešu uzvārdus, kuri piedalījās sprieduma taisīšanā,

—	ģenerāladvokāta uzvārdu,

—	sekretāra uzvārdu,

—	ziņas par lietas dalībniekiem,

—	lietas dalībnieku pārstāvju, padomdevēju un advokātu uzvārdus,

—	lietas dalībnieku prasījumus,

—	norādi par to, ka ģenerāladvokāts ir uzklausīts,

—	faktu kopsavilkumu,

—	nolēmuma motīvus,

—	sprieduma rezolutīvo daļu, ieskaitot lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

64. pants

1.   Spriedumu pasludina atklātā tiesas sēdē, pieaicinot lietas dalībniekus.

2.   Sprieduma oriģināleksemplāru, ko paraksta priekšsēdētājs, tiesneši, kuri ir piedalījušies apspriedēs, un sekretārs, apzīmogo un nodod glabāšanā kancelejā; lietas dalībniekiem izsniedz apliecinātas sprieduma kopijas.

3.   Uz sprieduma oriģināleksemplāra sekretārs atzīmē tā pasludināšanas datumu.

65. pants

Spriedums ir saistošs no tā pasludināšanas dienas.

66. pants

1.   Neskarot noteikumus par spriedumu interpretāciju, Tiesa pēc savas ierosmes vai pēc lietas dalībnieka pieteikuma, kas iesniegts divu nedēļu laikā pēc sprieduma pasludināšanas, var spriedumā labot pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas un acīmredzamas neprecizitātes.

2.   Lietas dalībnieki, ko sekretārs attiecīgi informē, priekšsēdētāja noteiktā termiņā var iesniegt rakstveida apsvērumus.

3.   Tiesa lemj slēgtā apspriedē pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas.

4.   Par labojumiem izdotā rīkojuma oriģināleksemplāru pievieno labotā sprieduma oriģināleksemplāram. Par šādu rīkojumu izdara atzīmi uz labotā sprieduma oriģināleksemplāra malas.

67. pants

Ja Tiesa nav lēmusi par kādu no prasījumiem vai par tiesāšanās izdevumiem, lietas dalībniekiem ir tiesības viena mēneša laikā pēc sprieduma izsniegšanas iesniegt Tiesā pieteikumu par papildsprieduma taisīšanu.

Pieteikumu izsniedz pretējai pusei, un priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā tā var iesniegt rakstveida apsvērumus.

Pēc tam, kad šie apsvērumi ir iesniegti, Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas lemj par to, vai pieteikums ir pieņemams un pamatots.

68. pants

Sekretārs nodrošina Tiesas judikatūras krājuma publicēšanu.

5. nodaļa

TIESĀŠANĀS IZDEVUMI

69. pants

1.   Lēmumu par tiesāšanās izdevumiem ietver galīgajā spriedumā vai rīkojumā par tiesvedības izbeigšanu.

2.   Lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

Ja spriedums ir nelabvēlīgs vairākiem lietas dalībniekiem, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumu sadali.

3.   Ja lietas dalībniekiem spiedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs vai ja pastāv izņēmuma apstākļi, Tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

Tiesa var piespriest kādam lietas dalībniekam – pat tad, ja tam spriedums ir labvēlīgs, – samaksāt tos izdevumus, par kuriem Tiesa uzskata, ka tie pretējai pusei ir radīti nepamatoti vai apzināti.

4.   Dalībvalstis un iestādes, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Valstis, kas nav dalībvalstis, bet kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, kā arī EBTA Uzraudzības iestāde, ja tās iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Tiesa var nolemt, ka personām, kas iestājas lietā un kas nav šā punkta iepriekšējās daļās minētās personas, savi tiesāšanās izdevumi jāsedz pašām.

5.   Pusei, kas atsakās no prasības, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja pretējā puse to ir prasījusi apsvērumos par atteikšanos no prasības. Tomēr pēc tās puses pieteikuma, kura atsakās no prasības, tiesāšanās izdevumus var piespriest pretējai pusei, ja to pamato šīs pretējās puses rīcība.

Ja lietas dalībnieki ir panākuši vienošanos par tiesāšanās izdevumiem, lēmumu par tiesāšanās izdevumiem pieņem saskaņā ar šo vienošanos.

Ja tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana netiek prasīta, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

6.   Ja tiesvedību lietā izbeidz pirms sprieduma taisīšanas, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem pēc saviem ieskatiem.

70. pants

Neskarot šā Reglamenta 69. panta 3. punkta otro daļu, tiesvedībā, kurā puses ir Savienība un to darbinieki, iestādes sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

71. pants

Izdevumus, kas kādai pusei neizbēgami radušies, nodrošinot Tiesas sprieduma vai rīkojuma piespiedu izpildi, atlīdzina pretējā puse atbilstīgi izcenojumiem, kas ir spēkā valstī, kurā notiek piespiedu izpilde.

72. pants

Tiesvedība Tiesā ir bezmaksas, izņemot šādus gadījumus:

a)	ja kāds lietas dalībnieks Tiesai ir radījis izdevumus, no kuriem ir bijis iespējams izvairīties, Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas var piespriest šim lietas dalībniekam segt minētos izdevumus;

b)	ja pēc kāda lietas dalībnieka pieteikuma ir veikta kopēšana vai tulkošana, tad to izdevumu daļu, ko sekretārs uzskata par pārmērīgu, ir jāmaksā attiecīgajam lietas dalībniekam atbilstīgi izcenojumiem, uz kuriem attiecas šā Reglamenta 16. panta 5. punkts.

73. pants

Neskarot iepriekšējā panta noteikumus, par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem uzskata šādus izdevumus:

a)	maksājumus lieciniekiem un ekspertiem saskaņā ar šā Reglamenta 51. pantu;

b)	nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem radušies lietas vešanas sakarā, jo īpaši ceļa un uzturēšanās izdevumus, kā arī atlīdzību pārstāvjiem, padomdevējiem vai advokātiem.

74. pants

1.   Ja pastāv domstarpības par atlīdzināmajiem tiesāšanās izdevumiem, iztiesāšanas sastāvs, kuram lieta ir nodota izskatīšanai, pēc attiecīgā lietas dalībnieka pieteikuma, pēc pretējās puses apsvērumu un ģenerāladvokāta secinājumu uzklausīšanas izdod rīkojumu.

2.   Izpildes nolūkā puses var prasīt izsniegt apliecinātu rīkojuma norakstu.

75. pants

1.   Tiesas kase un tās parādnieki veic maksājumus euro.

2.   Ja atlīdzināmie izdevumi veikti valūtā, kas nav euro, vai ja pasākumi, uz kuriem attiecas veicamais maksājums, notikuši valstī, kuras valūta nav euro, valūtu konvertē pēc Eiropas Centrālās bankas noteiktā euro maiņas kursa, kāds tas ir maksājuma dienā.

6. nodaļa

BEZMAKSAS JURIDISKĀ PALĪDZĪBA

76. pants

1.   Lietas dalībnieks, kas pilnībā vai daļēji nespēj segt tiesāšanās izmaksas, jebkurā laikā var lūgt bezmaksas juridisko palīdzību.

Pieteikumam pievieno pierādījumus tam, ka pieteikuma iesniedzējam ir vajadzīga palīdzība, un jo īpaši kompetentās iestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina attiecīgu līdzekļu trūkumu.

2.   Ja pieteikums ir iesniegts pirms tiesvedības, ko pieteikuma iesniedzējs vēlas uzsākt, viņam īsi jāizklāsta lietas būtība.

Pieteikums nav jāiesniedz ar advokāta starpniecību.

3.   Tiesas priekšsēdētājs norīko tiesnesi referentu. Pēc tiesneša referenta priekšlikuma izskatīšanas un ģenerāladvokāta uzklausīšanas Tiesa nodod lietu izskatīšanai iztiesāšanas sastāvam, kas pieņem lēmumu par to, vai bezmaksas juridiskā palīdzība jāpiešķir pilnībā vai daļēji, vai arī tā jāatsaka. Iztiesāšanas sastāvs pārbauda, vai darbība nav acīm redzami nepamatota.

Iztiesāšanas sastāvs pieņem lēmumu, izdodot rīkojumu. Ja pilnīgi vai daļēji atsaka bezmaksas juridisko palīdzību, rīkojumā atteikumu motivē.

4.   Iztiesāšanas sastāvs pēc savas ierosmes vai pēc attiecīga pieteikuma jebkurā laikā bezmaksas juridisko palīdzību var pārtraukt, ja apstākļi, kas bija pamatā tās piešķiršanai, tiesvedības laikā ir mainījušies.

5.   Ja bezmaksas juridiskā palīdzība ir piešķirta, Tiesas kase izdevumu segšanai vajadzīgos līdzekļus izmaksā avansā.

Lemjot par tiesāšanās izdevumiem, Tiesa var izdot rīkojumu pilnībā vai daļēji samaksāt Tiesas kasierim summas, kas ir maksātas avansā kā bezmaksas juridiskā palīdzība.

Sekretārs veic pasākumus, lai minētās summas iekasētu no lietas dalībnieka, kuram ir piespriests tās maksāt.

7. nodaļa

ATTEIKŠANĀS NO PRASĪBAS

77. pants

Ja, pirms Tiesa ir pieņēmusi nolēmumu, puses atrisina domstarpības un paziņo Tiesai, ka tās atsakās no savstarpējiem prasījumiem, priekšsēdētājs izdod rīkojumu par lietas izslēgšanu no reģistra un lemj par tiesāšanās izdevumiem saskaņā ar 69. panta 5. punktu, ņemot vērā pušu priekšlikumus šajā sakarā, ja tādi ir.

Šis noteikums neattiecas uz tiesvedību saskaņā ar LESD 263. un 265. pantu.

78. pants

Ja prasītājs rakstveidā informē Tiesu par to, ka viņš vēlas atteikties no prasības, priekšsēdētājs izdod rīkojumu par lietas izslēgšanu no reģistra un saskaņā ar 69. panta 5. punktu pieņem lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

8. nodaļa

DOKUMENTU IZSNIEGŠANA

79. pants

1.   Šajā Reglamentā paredzēto dokumentu izsniegšanu nodrošina sekretārs, uz adresi, ko persona ir norādījusi dokumentu izsniegšanai, dokumenta kopiju vai nu nosūtot pa pastu ierakstītā sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu, vai arī nogādājot to personiski un saņemot parakstu par saņemšanu.

Sekretārs sagatavo un apliecina izsniedzamās dokumentu kopijas, izņemot gadījumus, kad lietas dalībnieki paši iesniedz kopijas atbilstīgi šā Reglamenta 37. panta 1. punktam.

2.   Ja saskaņā ar 38. panta 2. punkta otro daļu adresāts ir piekritis tam, ka viņam dokumentus izsniedz, izmantojot faksu vai citus tehniskos sakaru līdzekļus, visus procesuālos dokumentus, izņemot Tiesas spriedumus un rīkojumus, var izsniegt, nosūtot attiecīgā dokumenta kopiju ar šo līdzekļu palīdzību.

Ja tehnisku iemeslu dēļ, dokumenta veida vai apjoma dēļ šāda nosūtīšana nav iespējama vai nav izpildāma, dokumentu, ja adresāts nav norādījis izsniegšanas adresi, izsniedz, to nosūtot uz viņa adresi saskaņā ar šā panta 1. punktā noteikto procedūru. Adresātu par to informē ar faksa vai citu tehnisku sakaru līdzekļu palīdzību. Dokumentu par izsniegtu uzskata desmitajā dienā pēc ierakstīta sūtījuma iesniegšanas pastā vietā, kur atrodas Tiesas mītne, izņemot gadījumus, kad ar paziņojumu par saņemšanu pierāda, ka sūtījums ir saņemts citā dienā, vai kad adresāts trīs nedēļu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas pa faksu vai ar citu tehnisku sakaru līdzekļu palīdzību informē sekretāru, ka izsniedzamais dokuments līdz viņam nav nonācis.

9. nodaļa

TERMIŅI

80. pants

1.   Termiņus, kas procesuālo darbību veikšanai ir noteikti Līgumos, Statūtos vai šajā Reglamentā, skaita šādi:

a)	ja dienās, nedēļās, mēnešos vai gados izteikts termiņš ir jāsāk skaitīt no kāda notikuma vai darbības brīža, tad dienu, kad notiek attiecīgais notikums vai darbība, attiecīgajā termiņā neiekļauj;

b)

nedēļās, mēnešos vai gados izteikts termiņš beidzas termiņa pēdējās nedēļas, mēneša, vai gada tās pašas nedēļas dienas, vai arī tā paša datuma, kurā ir noticis notikums vai darbība, no kuras sāk skaitīt attiecīgo termiņu, beigās. Ja mēnešos vai gados izteikta termiņa pēdējā mēnesī nav tā datuma, kurā termiņam būtu jābeidzas, tad termiņš beidzas minētā mēneša pēdējās dienas beigās;

c)	ja termiņš ir izteikts mēnešos un dienās, to vispirms skaita pilnos mēnešos un pēc tam – dienās;

d)	termiņos iekļauj oficiālas brīvdienas, sestdienas un svētdienas;

e)	termiņu skaitīšanu neaptur Tiesas oficiālajās brīvdienās.

2.   Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai oficiāla brīvdiena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena.

Tiesas sagatavotu oficiālo brīvdienu sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

81. pants

1.   Ja termiņš, kas atvēlēts tiesvedības uzsākšanai par iestādes pieņemtu aktu, sākas no šā akta publicēšanas dienas, šo termiņu 80. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē skaita no 14. dienas beigām pēc akta publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Procesuālos termiņus pagarina, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, par fiksētu desmit dienu termiņu.

82. pants

Visus saskaņā ar šo Reglamentu noteiktos termiņus var pagarināt tas, kurš attiecīgo termiņu ir noteicis.

Priekšsēdētājs un palātu priekšsēdētāji var deleģēt sekretāram paraksta tiesības, lai viņš varētu noteikt un pagarināt termiņus, kurus saskaņā ar šo Reglamentu nosaka un pagarina priekšsēdētājs un palātu priekšsēdētāji.

10. nodaļa

TIESVEDĪBAS APTURĒŠANA

82.a pants

1.   Tiesvedību var apturēt:

a)	apstākļos, kas noteikti Statūtu 54. panta trešajā daļā, ar rīkojumu, kurš izdots pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas;

b)	visos pārējos gadījumos – ar priekšsēdētāja lēmumu, kas pieņemts pēc ģenerāladvokāta un – izņemot 103. pantā minēto prejudiciālā nolēmuma tiesvedību – pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas.

Tiesvedību var atjaunot ar rīkojumu vai lēmumu, ievērojot to pašu procedūru.

Šajā punktā minētos rīkojumus vai lēmumus izsniedz lietas dalībniekiem.

2.   Tiesvedība ir apturēta ar to dienu, kas norādīta rīkojumā vai lēmumā par apturēšanu, vai, ja šādas norādes nav, ar to dienu, ar kuru datēts rīkojums vai lēmums.

Kamēr tiesvedība ir apturēta, noteikto termiņu skaitīšanu aptur attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem.

3.   Ja rīkojumā vai lēmumā par tiesvedības apturēšanu nav norādīts tās ilgums, tad tiesvedību atjauno dienā, kas norādīta rīkojumā vai lēmumā par tiesvedības atjaunošanu, vai, ja šādas norādes nav, dienā, ar kuru datēts rīkojums vai lēmums par tiesvedības atjaunošanu.

No tiesvedības atjaunošanas dienas termiņus sāk skaitīt no jauna.

III SADAĻA

SEVIŠĶĀ TIESĀŠANĀS KĀRTĪBA

1. nodaļa

PIEMĒROŠANAS UN IZPILDES APTURĒŠANA UN CITI PAGAIDU NOREGULĒJUMA PASĀKUMI

83. pants

1.   Saskaņā ar LESD 278. pantu vai EAEKL 157. pantu iesniegts pieteikums apturēt kādas iestādes pieņemta akta piemērošanu ir pieņemams vienīgi tad, ja pieteikuma iesniedzējs šo aktu apstrīd Tiesā.

Pieteikums par kāda cita pagaidu pasākuma noteikšanu, kas minēts LESD 279. pantā, ir pieņemams tikai tad, ja to iesniedz kāds no Tiesā izskatāmas lietas dalībniekiem un ja pieteikums attiecas uz šo lietu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos pieteikumos norāda strīda priekšmetu, apstākļus, kas nosaka steidzamību, faktiskos un tiesību pamatus, kuri sākotnēji šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus.

3.   Pieteikumu sagatavo kā atsevišķu dokumentu atbilstīgi šā Reglamenta 37. un 38. panta noteikumiem.

84. pants

1.   Pieteikumu izsniedz pretējai pusei, un priekšsēdētājs nosaka īsu termiņu, kurā šī puse var iesniegt rakstveida vai mutvārdu apsvērumus.

2.   Priekšsēdētājs lemj, vai ir izdodams rīkojums veikt pierādījumu savākšanu.

Priekšsēdētājs var pieteikumu apmierināt, pat pirms ir iesniegti pretējās puses apsvērumi. Šo pasākumu var grozīt vai atcelt arī tad, ja neviena no pusēm nav iesniegusi pieteikumu.

85. pants

Priekšsēdētājs par pieteikumu lemj pats vai arī pieteikumu nodod Tiesai.

Priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai tad, ja viņš nevar piedalīties, piemēro šā Reglamenta 11. pantu.

Ja pieteikumu nodod Tiesai, tā atliek visas pārējās lietas un lemj pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas. Piemēro 84. panta noteikumus.

86. pants

1.   Par pieteikumu lemj, izdodot motivētu rīkojumu, kas nav pārsūdzams. Rīkojumu nekavējoties izsniedz lietas dalībniekiem.

2.   Uz rīkojuma izpildi var attiecināt nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējam ir jāiemaksā nodrošinājums tādā apmērā un veidā, kādu nosaka atbilstīgi apstākļiem.

3.   Rīkojumā var noteikt dienu, kad beidzas pagaidu pasākuma darbība. Pretējā gadījumā pagaidu pasākuma darbība beidzas, kad ir pasludināts galīgais spriedums.

4.   Rīkojumam ir vienīgi pagaidu raksturs, un tas nekādi neietekmē Tiesas nolēmumu par lietas būtību.

87. pants

Pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ņemot vērā apstākļu izmaiņas, rīkojumu var jebkurā laikā grozīt vai atcelt.

88. pants

Ja pieteikumu par pagaidu pasākumu noraida, tas neliedz lietas dalībniekam, kas to iesniedza, iesniegt jaunu pieteikumu, pamatojoties uz jauniem faktiem.

89. pants

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz tādiem pieteikumiem apturēt Tiesas nolēmuma vai kādas citas iestādes pieņemta akta piespiedu izpildi, kuri iesniegti saskaņā ar LESD 280. un 299. pantu vai EAEKL 164. pantu.

Attiecīgā gadījumā rīkojumā par pieteikuma apmierināšanu nosaka dienu, kad beidzas pagaidu pasākuma darbība.

90. pants

1.   Tāda veida lūgumā, kā minēts EAEKL 81. panta trešajā un ceturtajā daļā, norāda:

a)	inspicējamo personu uzvārdus vai uzņēmumu nosaukumus un adreses;

b)	inspekcijas objektu un mērķi.

2.   Priekšsēdētājs lemj, izdodot rīkojumu. Piemēro šā Reglamenta 86. pantu.

Priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai tad, ja viņš nevar piedalīties, piemēro šā Reglamenta 11. pantu.

2. nodaļa

PROCESA JAUTĀJUMI

91. pants

1.   Lietas dalībnieks, kas vēršas Tiesā ar lūgumu pieņemt lēmumu par iebildi vai citu procesa jautājumu, neaplūkojot lietu pēc būtības, pieteikumu iesniedz kā atsevišķu dokumentu.

Pieteikumā ir jānorāda tā faktiskie un tiesību pamati un pieteikuma iesniedzēja prasījums; pieteikumam jāpievieno apliecinoši dokumenti.

2.   Tiklīdz pieteikums ir iesniegts, priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā pretējā puse var rakstveidā norādīt savus pamatus un prasījumus.

3.   Ja vien Tiesa nelemj citādi, pārējā procesa daļa notiek mutvārdos.

4.   Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas lemj par pieteikumu vai arī atliek lēmumu līdz galīgajam spriedumam.

Ja Tiesa pieteikumu noraida vai arī atliek lēmuma pieņemšanu līdz galīgajam spriedumam, priekšsēdētājs nosaka jaunus termiņus turpmākajām procesuālajām darbībām.

92. pants

1.   Ja Tiesas kompetencē acīmredzami nav izskatīt attiecīgo prasības pieteikumu vai ja prasības pieteikums ir acīmredzami nepieņemams, Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, neveicot tālākas procesuālās darbības, var lemt, izdodot attiecīgu motivētu rīkojumu.

2.   Tiesa jebkurā laikā pēc savas ierosmes var pēc pušu uzklausīšanas pieņemt lēmumu par to, vai pastāv kāds absolūts šķērslis tiesas procesam, vai arī konstatēt, ka strīda priekšmets vairs nepastāv un ka tiesvedība ir jāizbeidz; savu lēmumu tā pieņem saskaņā ar šā Reglamenta 91. panta 3. un 4. punktu.

3. nodaļa

IESTĀŠANĀS LIETĀ

93. pants

1.   Pieteikums par iestāšanos lietā ir jāiesniedz sešu nedēļu laikā pēc šā Reglamenta 16. panta 6. punktā minētā paziņojuma publicēšanas.

Pieteikumā par iestāšanos lietā norāda:

a)

lietu;

b)	strīda puses;

c)	personas, kas iestājas lietā, uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

d)	personas, kas iestājas lietā, adresi dokumentu izsniegšanai vietā, kur atrodas Tiesas mītne;

e)	prasījumus, kuru atbalstam minētā persona lūdz atļauju iestāties lietā;

f)	apstākļu uzskaitījumu, kas dod tiesības iestāties lietā, ja pieteikums ir iesniegts saskaņā ar Statūtu 40. panta otro vai trešo daļu.

Personas, kas iestājas lietā, pārstāvība notiek saskaņā ar Statūtu 19. pantu.

Piemēro šā Reglamenta 37. un 38. pantu.

2.   Pieteikumu par iestāšanos lietā izsniedz lietas dalībniekiem.

Pirms tiek pieņemts lēmums par pieteikumu par iestāšanos lietā, priekšsēdētājs lietas dalībniekiem dod iespēju iesniegt rakstveida vai mutvārdu apsvērumus.

Priekšsēdētājs lemj par pieteikumu par iestāšanos lietā, izdodot rīkojumu, vai arī nodod pieteikumu Tiesai.

3.   Ja priekšsēdētājs atļauj iestāšanos lietā, tad persona, kas iestājas lietā, saņem visu lietas dalībniekiem izsniegto procesuālo dokumentu kopijas. Tomēr priekšsēdētājs, pamatojoties uz lietas dalībnieka pieteikumu, var neattiecināt šo noteikumu uz slepeniem vai konfidenciāliem dokumentiem.

4.   Personai, kas iestājas lietā, ir jāpieņem lieta tāda, kāda tā ir iestāšanās laikā.

5.   Priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā persona, kas iestājas lietā, var iesniegt iestāšanās rakstu.

Iestāšanās rakstā norāda:

a)	personas, kas iestājas lietā, prasījumus pilnīgi vai daļēji atbalstīt vai pilnīgi vai daļēji noraidīt kādas puses prasījumu;

b)	personas, kas iestājas lietā, izvirzītos pamatus un argumentus;

c)	attiecīgā gadījumā – ziņas par piedāvātajiem pierādījumiem.

6.   Pēc tam, kad ir iesniegts iestāšanās raksts, priekšsēdētājs vajadzības gadījumā nosaka termiņu, kurā lietas dalībnieki var atbildēt uz šo procesuālo rakstu.

7.   Var izskatīt pieteikumu par iestāšanos lietā, kas iesniegts pēc 1. punktā paredzētā termiņa beigām, bet pirms ir pieņemts lēmums sākt mutvārdu procesu, kurš noteikts 44. panta 3. punktā. Šādā gadījumā, ja priekšsēdētājs personai ļauj iestāties lietā, tad šī persona var iesniegt savus apsvērumus mutvārdu procesa laikā, ja šāds process notiek.

4. nodaļa

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS UN PROTESTS

94. pants

1.   Ja atbildētājs, kam atbilstoši noteikumiem ir izsniegts prasības pieteikums, noteiktā formā un laikā neatbild uz prasības pieteikumu, prasītājs var iesniegt pieteikumu par aizmuguriska sprieduma taisīšanu.

Šo pieteikumu izsniedz atbildētājam. Tiesa var lemt par mutvārdu procesa sākšanu saistībā ar pieteikumu.

2.   Pirms aizmuguriska sprieduma taisīšanas Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pārbauda, vai prasības pieteikums ir pieņemams, vai ir ievērotas attiecīgās formalitātes un vai prasības pieteikums šķiet pamatots. Tiesa var izdot rīkojumu veikt pierādījumu savākšanu.

3.   Aizmugurisks spriedums ir izpildāms. Tomēr Tiesa var apturēt tā izpildi līdz laikam, kamēr Tiesa pieņem lēmumu par protestu, kas ir iesniegts saskaņā ar šā panta 4. punktu, vai arī Tiesa var izpildi padarīt atkarīgu no nodrošinājuma iemaksas tādā apmērā un veidā, kā to nosaka atbilstīgi apstākļiem; nodrošinājumu atmaksā, ja protesta pieteikums nav iesniegts vai ja protestu noraida.

4.   Par aizmugurisku spriedumu var iesniegt protestu.

Protesta pieteikums ir jāiesniedz šā Reglamenta 37. un 38. pantā noteiktajā formā viena mēneša laikā, skaitot no dienas, kad ir izsniegts spriedums

5.   Pēc protesta pieteikuma izsniegšanas priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā pretējā puse var iesniegt rakstveida apsvērumus.

Tiesvedība noris saskaņā ar šā Reglamenta 44. pantu un turpmākajiem pantiem.

6.   Tiesa lemj, taisot spriedumu, par kuru nevar iesniegt protestu.

Šā sprieduma oriģināleksemplāru pievieno aizmuguriskā sprieduma oriģināleksemplāram. Uz aizmuguriskā sprieduma malas izdara atzīmi par spriedumu attiecībā uz protestu.

5. nodaļa

95. pants

(Atcelts)

96. pants

(Atcelts)

6. nodaļa

ĀRKĀRTAS PĀRSKATĪŠANAS PROCEDŪRAS

1. iedaļa – Trešās personas protests

97. pants

1.   Trešās personas protesta pieteikumam piemēro šā Reglamenta 37. un 38. pantu. Turklāt šādā pieteikumā norāda:

a)	spriedumu, pret kuru iesniedz protestu;

b)	to, kā šis spriedums skar trešās personas tiesības;

c)	iemeslus, kāpēc trešā persona nevarēja piedalīties pamata strīda izskatīšanā.

Pieteikumā ir jāvēršas pret visām pamata strīda pusēm.

Ja spriedums ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pieteikums ir jāiesniedz divu mēnešu laikā pēc šādas publikācijas.

2.   Pamatojoties uz trešās personas, kas iesniedz protestu, pieteikumu, Tiesa var izdot rīkojumu apturēt sprieduma izpildi. Piemēro šā Reglamenta III sadaļas 1. nodaļas noteikumus.

3.   Spriedumu, pret kuru iesniedz protestu, groza tajos punktos, kurus ir lūgts grozīt trešās personas protesta pieteikumā.

Tā sprieduma oriģināleksemplāru, kas taisīts pēc trešās personas protesta, pievieno sprieduma, pret kuru iesniegts protests, oriģināleksemplāram. Uz sprieduma, pret kuru iesniegts protests, oriģināleksemplāra malas izdara atzīmi par spriedumu, kas taisīts pēc trešās personas protesta.

2. iedaļa – Pārskatīšana

98. pants

Pieteikumu pārskatīt spriedumu iesniedz triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējam ir kļuvuši zināmi fakti, kas ir par pamatu pieteikumam.

99. pants

1.   Uz pārskatīšanas pieteikumu attiecas šā Reglamenta 37. un 38. pants. Turklāt šādā pieteikumā norāda:

a)	apstrīdēto spriedumu;

b)	punktus, kuros spriedumu apstrīd;

c)	faktus, kas ir pieteikuma pamatā;

d)	pierādījumus, kas apliecina faktus, kuri pamato sprieduma pārskatīšanu, un to, ka ir ievērots 98. pantā noteiktais termiņš.

2.   Pieteikumā jāvēršas pret visiem lietas, kurā taisīts apstrīdētais spriedums, dalībniekiem

100. pants

1.   Neskarot Tiesas nolēmumu par lietas būtību, Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokātu un vadoties no lietas dalībnieku rakstveida apsvērumiem, slēgtā apspriedē lemj par pieteikuma pieņemamību, taisot spriedumu.

2.   Ja Tiesa pieteikumu atzīst par pieņemamu, tā lemj par pieteikuma būtību un taisa spriedumu atbilstoši šim Reglamentam.

3.   Pārskatīšanas sprieduma oriģināleksemplāru pievieno pārskatītā sprieduma oriģināleksemplāram. Uz pārskatītā sprieduma oriģināleksemplāra malas izdara atzīmi par pārskatīšanas spriedumu.

7. nodaļa

APELĀCIJAS PAR ARBITRĀŽAS KOMITEJAS LĒMUMIEM

101. pants

1.   Apelācijas sūdzībā, ko iesniedz saskaņā ar EAEKL 18. panta otro daļu, norāda:

a)	apelācijas sūdzības iesniedzēja uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

b)	ziņas par parakstītāju;

c)	arbitrāžas komitejas lēmumu, kuru pārsūdz;

d)	ziņas par pusēm;

e)	faktu kopsavilkumu;

f)	apelācijas iesniedzēja izvirzītos pamatus un prasījumus.

2.   Piemēro šā Reglamenta 37. panta 3. un 4. punkta un 38. panta 2., 3. un 5. punkta noteikumus.

Apelācijas sūdzībai pievieno pārsūdzētā lēmuma apliecinātu kopiju.

3.   Tiklīdz ir iesniegta apelācijas sūdzība, sekretārs lūdz arbitrāžas komitejas kanceleju nosūtīt Tiesai lietas materiālus.

4.   Šai tiesvedībai piemēro šā Reglamenta 39., 40., 55. pantu un turpmākos pantus.

5.   Tiesa lemj, taisot spriedumu. Ja Tiesa atceļ arbitrāžas komitejas lēmumu, tā var lietu nodot atpakaļ arbitrāžas komitejai.

8. nodaļa

SPRIEDUMU INTERPRETĒŠANA

102. pants

1.   Pieteikumu interpretēt spriedumu iesniedz saskaņā ar šā Reglamenta 37. un 38. pantu. Turklāt tajā norāda:

a)	attiecīgo spriedumu;

b)	tās daļas, kuras lūdz interpretēt.

Pieteikumā jāvēršas pret visiem lietas, kurā ir taisīts spriedums, dalībniekiem.

2.   Tiesa lemj, taisot spriedumu, pirms tam dodot lietas dalībniekiem iespēju iesniegt savus apsvērumus un uzklausot ģenerāladvokātu.

Interpretācijas sprieduma oriģināleksemplāru pievieno interpretētā sprieduma oriģināleksemplāram. Uz interpretētā sprieduma oriģināleksemplāra malas izdara atzīmi par interpretācijas spriedumu.

9. nodaļa

LŪGUMI SNIEGT PREJUDICIĀLU NOLĒMUMU UN CITI INTERPRETĀCIJAS LŪGUMI

103. pants

1.   Lietās, uz kurām attiecas Statūtu 23. pants, procesu reglamentē šā Reglamenta noteikumi ar attiecīgiem pielāgojumiem atbilstoši prejudiciālu nolēmumu sniegšanas īpatnībām.

2.   Šā panta 1. punkta noteikumi attiecas uz lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas noteikti 1971. gada 3. jūnijā Luksemburgā parakstītajā Protokolā par Tiesas sniegto interpretāciju 1968. gada 29. februāra Konvencijai par sabiedrību un juridisku personu savstarpēju atzīšanu un Protokolā par Tiesas sniegto interpretāciju 1968. gada 27. septembra Konvencijai par jurisdikciju (piekritību) un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās, kā arī uz lūgumiem, kuri noteikti pēdējā minētā protokola 4. pantā.

Šā panta 1. punkta noteikumi attiecas arī uz interpretācijas lūgumiem, kas paredzēti citos spēkā esošajos vai turpmākajos nolīgumos.

104. pants

1.   Valstu tiesu nolēmumus, uz ko attiecas 103. pants, dalībvalstīm paziņo oriģinālvalodā, pievienojot tulkojumu saņēmējas valsts oficiālajā valodā. Ja tas ir nepieciešams valsts tiesas nolēmuma apjoma dēļ, šādu tulkojumu aizstāj ar nolēmuma kopsavilkuma tulkojumu saņēmējas valsts oficiālajā valodā, uz kura balstoties šī valsts pieņems savu nostāju. Kopsavilkumā iekļauj uzdotā vai uzdoto prejudiciālo jautājumu pilnu tekstu. Šajā kopsavilkumā jo īpaši iekļauj pamata tiesas procesa priekšmetu, pamata lietas dalībnieku galvenos argumentus, īsu lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu motīvu izklāstu, kā arī Savienības un valstu judikatūru un attiecīgos tiesību aktus, ciktāl šie elementi iekļauti valsts tiesas nolēmumā.

Gadījumos, uz kuriem attiecas Statūtu 23. panta trešā daļa, attiecīgo valstu tiesu nolēmumus oriģinālvalodā paziņo valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, kā arī EBTA Uzraudzības iestādei, pievienojot nolēmuma vai, attiecīgā gadījumā, nolēmuma kopsavilkuma tulkojumu kādā no 29. panta 1. punktā minētajām valodām, ko izvēlas paziņojuma saņēmējs.

Ja kāda trešā valsts ir tiesīga piedalīties prejudiciālā tiesvedībā saskaņā ar Statūtu 23. panta ceturto daļu, tai paziņo attiecīgās valsts tiesas nolēmumu oriģinālvalodā, pievienojot nolēmuma vai, attiecīgajā gadījumā, nolēmuma kopsavilkuma tulkojumu kādā no 29. panta 1. punktā minētajām valodām, ko izvēlas attiecīgā trešā valsts.

2.   Attiecībā uz pamata lietas dalībnieku pārstāvību un dalību prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā Tiesa ņem vērā procesuālos noteikumus, ko piemēro tajā valsts tiesā, kas ir izteikusi lūgumu.

3.   Ja jautājums, kas Tiesai ir nodots prejudiciāla nolēmuma sniegšanai, ir identisks jautājumam, par kuru Tiesa jau ir sniegusi nolēmumu, vai ja atbilde uz šādu jautājumu skaidri izriet no judikatūras, Tiesa pēc tam, kad ir uzklausījusi ģenerāladvokātu, jebkurā brīdī var izdot motivētu rīkojumu, kurā ir norāde uz iepriekšējo spriedumu vai attiecīgo judikatūru.

Tiesa var arī izdot motivētu rīkojumu pēc tam, kad tā ir informējusi tiesu, kas tai šo jautājumu ir iesniegusi, uzklausījusi Statūtu 23. pantā minēto personu iespējamos apsvērumus un uzklausījusi ģenerāladvokātu, ja atbilde uz jautājumu, kurš Tiesai nodots prejudiciāla nolēmuma sniegšanai, nerada šaubas.

4.   Neskarot šā panta 3. punktu, tiesvedībai prejudiciāla nolēmuma sakarā ir arī mutvārdu daļa. Tomēr pēc tam, kad ir iesniegti Statūtu 23. pantā norādītie procesuālie raksti vai apsvērumi, Tiesa, rīkojoties pēc tiesneša referenta ziņojuma un informējot personas, kas saskaņā ar minētajiem noteikumiem ir tiesīgas iesniegt šādus procesuālos rakstus vai apsvērumus, pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas var lemt citādi, ja neviena no šīm personām nav iesniegusi pieteikumu, kurā ir izklāstīti iemesli, kāpēc tā vēlas tikt uzklausīta. Pieteikumu iesniedz trīs nedēļu laikā pēc tam, kad lietas dalībniekam vai personai ir izsniegts procesuālais raksts vai rakstveida apsvērumi. Priekšsēdētājs šo termiņu var pagarināt.

5.   Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas var lūgt valsts tiesu sniegt skaidrojumu.

6.   Par prejudiciālā nolēmuma tiesvedības tiesāšanās izdevumiem lemj valsts tiesa.

Īpašos apstākļos Tiesa var piešķirt bezmaksas juridisko palīdzību, lai nodrošinātu kāda lietas dalībnieka pārstāvību vai ierašanos.

104.a pants

Pēc valsts tiesas pieteikuma priekšsēdētājs izņēmuma kārtā pēc tiesneša referenta priekšlikuma un ģenerāladvokāta uzklausīšanas, atkāpjoties no šā Reglamenta noteikumiem, var nolemt lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu piemērot paātrinātu procesu, ja no pastāvošajiem apstākļiem izriet, ka nolēmums par Tiesai iesniegto jautājumu ir jāpieņem ārkārtīgi steidzami.

Šādā gadījumā priekšsēdētājs nekavējoties nosaka tiesas sēdes datumu, ko paziņo pamata lietas dalībniekiem un citām Statūtu 23. pantā minētajām ieinteresētajām personām, izsniedzot nolēmumu par prejudiciāla jautājuma uzdošanu.

Lietas dalībnieki un citas iepriekšējā daļā minētās ieinteresētās personas var iesniegt procesuālos rakstus vai rakstveida apsvērumus priekšsēdētāja noteiktajā termiņā, kas nav mazāks par 15 dienām. Priekšsēdētājs var prasīt, lai lietas dalībnieki un citas ieinteresētās personas savā procesuālajā rakstā vai rakstveida apsvērumos ietver tikai būtiskus juridiskus aspektus saistībā ar iesniegto prejudiciālo jautājumu.

Procesuālos rakstus vai rakstveida apsvērumus, ja tādi ir, paziņo lietas dalībniekiem un citām iepriekš minētajām personām pirms tiesas sēdes.

Tiesa lemj pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas.

104.b pants

1.   Pēc valsts tiesas pieteikuma vai izņēmuma kārtā pēc Tiesas ierosmes, atkāpjoties no šā Reglamenta noteikumiem, lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu, ar kuru uzdod vienu vai vairākus jautājumus par Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļā minētajām jomām, var piemērot steidzamības tiesvedību.

Valsts tiesas pieteikumā izklāsta tiesiskos un faktiskos apstākļus, kas rada steidzamību un pamato šīs izņēmuma tiesvedības piemērošanu, un tajā – cik vien iespējams – sniedz valsts tiesas piedāvāto atbildi uz prejudiciālajiem jautājumiem.

Ja valsts tiesa nav iesniegusi pieteikumu par steidzamības tiesvedības piemērošanu, Tiesas priekšsēdētājs, ja šādas tiesvedības piemērošana sākotnēji šķiet nepieciešama, var lūgt zemāk minētajai palātai izvērtēt, vai lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāpiemēro minētā tiesvedība.

Lēmumu par steidzamības tiesvedības piemērošanu lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņem norīkotā palāta, rīkojoties pēc tiesneša referenta ziņojuma un ģenerāladvokāta uzklausīšanas. Palātas sastāvu nosaka saskaņā ar 11.c pantu dienā, kad lieta tiek nodota tiesnesim referentam, ja steidzamības tiesvedību ir lūgusi valsts tiesa, vai, ja šādas tiesvedības piemērošana tiek izvērtēta pēc Tiesas priekšsēdētāja lūguma – dienā, kad šis lūgums tiek iesniegts.

2.   Ja steidzamības tiesvedības piemērošanu ir lūgusi valsts tiesa vai ja priekšsēdētājs ir lūdzis norīkotajai palātai izvērtēt, vai lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāpiemēro šī tiesvedība, sekretārs iepriekšējā punktā minēto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu nekavējoties paziņo attiecīgajiem lietas dalībniekiem valsts tiesā, dalībvalstij, kurā atrodas šī tiesa, kā arī Statūtu 23. panta pirmajā daļā minētajām iestādēm atbilstoši šajā tiesību normā paredzētajiem nosacījumiem.

Lēmumu par steidzamības tiesvedības piemērošanu vai nepiemērošanu lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu nekavējoties izsniedz valsts tiesai, kā arī iepriekšējā daļā minētajiem lietas dalībniekiem, dalībvalstij un iestādēm. Lēmumā par steidzamības tiesvedības piemērošanu lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu nosaka termiņu, līdz kuram iepriekš minētās personas var iesniegt procesuālos rakstus vai rakstveida apsvērumus. Lēmumā var precizēt tiesību jautājumus, par kuriem ir jāiesniedz šie procesuālie raksti vai rakstveida apsvērumi, un tajā var noteikt šo dokumentu maksimālo apjomu.

No pirmajā daļā minētās paziņošanas brīža lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu turklāt paziņo Statūtu 23. pantā minētajām ieinteresētajām personām, kurām nav izsniegts minētais paziņojums, un lēmumu par steidzamības tiesvedības piemērošanu vai nepiemērošanu lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu paziņo šīm pašām ieinteresētajām personām no otrajā daļā minētās dokumentu izsniegšanas brīža.

Statūtu 23. pantā minētajiem lietas dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām, tiklīdz ir iespējams, paziņo plānoto tiesas sēdes datumu.

Ja lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu nepiemēro steidzamības tiesvedību, tiesvedība noris saskaņā ar Statūtu 23. pantu un attiecīgajiem šā Reglamenta noteikumiem.

3.   Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kuram tiek piemērota steidzamības tiesvedība, kā arī iesniegtie procesuālie raksti vai rakstveida apsvērumi tiek izsniegti Statūtu 23. pantā minētajām ieinteresētajām personām, kas nav iepriekšējā punkta pirmajā daļā minētie lietas dalībnieki un ieinteresētās personas. Lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu pievieno tā tulkojumu vai attiecīgā gadījumā kopsavilkuma tulkojumu 104. panta 1. punktā paredzētajos nosacījumos.

Iesniegtos procesuālos rakstus vai rakstveida apsvērumus izsniedz arī iepriekšējā punkta pirmajā daļā minētajiem lietas dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām.

Tiesas sēdes datumu lietas dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām paziņo līdz ar iepriekšējās daļās minēto dokumentu izsniegšanu.

4.   Īpaši steidzamos gadījumos palāta var nolemt atteikties no šī panta 2. punkta otrajā daļā minētās tiesvedības rakstveida daļas.

5.   Norīkotā palāta lemj pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas.

Norīkotā palāta var nolemt lietu izskatīt trīs tiesnešu sastāvā. Šajā gadījumā tās sastāvā ir norīkotās palātas priekšsēdētājs, tiesnesis referents un pirmais tiesnesis vai, ja nepieciešams, pirmie divi tiesneši, kas norīkotās palātas sastāva noteikšanas brīdī saskaņā ar šī panta 1. punkta ceturto daļu norīkoti no 11.c panta 2. punktā minētā saraksta.

Norīkotā palāta arī var nolemt nodot lietu atpakaļ Tiesai, lai tā tiktu nodota lielākam iztiesāšanas sastāvam. Steidzamības tiesvedība noris jaunajā iztiesāšanas sastāvā attiecīgā gadījumā pēc mutvārdu procesa atkārtotas sākšanas.

6.   Šajā pantā minētos procesuālos dokumentus uzskata par iesniegtiem ar parakstīta oriģināla un materiālu, kuros ir to apstiprinoši dokumenti, kopiju un 37. panta 4. punktā minētā saraksta nosūtīšanu kancelejai pa faksu vai ar citu Tiesai pieejamo tehnisko sakaru līdzekļu palīdzību. Procesuālā dokumenta oriģinālu un iepriekš minētos pielikumus nosūta Tiesas kancelejai.

Šajā pantā paredzētā dokumentu izsniegšana un paziņošana var tikt veikta, nosūtot dokumenta kopiju pa faksu vai ar citu Tiesai un dokumenta adresātam pieejamo tehnisko sakaru līdzekļu palīdzību.

10. nodaļa

ĪPAŠAS PROCEDŪRAS SASKAŅĀ AR EAEKL 103.–105. PANTU

105. pants

1.   Saskaņā ar EAEKL 103. panta trešo daļu pieteikumam iesniedz četras apliecinātas kopijas. Vienu kopiju izsniedz Eiropas Komisijai.

2.   Pieteikumam pievieno attiecīgā nolīguma vai līguma projektu, pievienojot attiecīgajai valstij adresētās Eiropas Komisijas piezīmes un visus citus apliecinošus dokumentus.

Eiropas Komisija savus apsvērumus Tiesai iesniedz 10 dienās; šo termiņu priekšsēdētājs var pagarināt, iepriekš uzklausot attiecīgo valsti.

Apsvērumu apliecinātu kopiju izsniedz attiecīgajai valstij.

3.   Tiklīdz pieteikums ir iesniegts, priekšsēdētājs norīko tiesnesi referentu. Tiklīdz ir norīkots tiesnesis referents, pirmais ģenerāladvokāts lietu nodod kādam ģenerāladvokātam.

4.   Lēmumu pieņem slēgtā apspriedē pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas.

Attiecīgās valsts un Eiropas Komisijas pārstāvjus un padomdevējus uzklausa, ja viņi to lūdz.

106. pants

1.   Gadījumos, kas noteikti EAEKL 104. panta pēdējā daļā un 105. panta pēdējā daļā, piemēro šā Reglamenta 37. panta un turpmāko pantu noteikumus.

2.   Pieteikumu izsniedz valstij, kurai ir piederīgs atbildētājs (fiziska persona vai uzņēmums).

11. nodaļa

ATZINUMI

107. pants

1.   Ja Eiropas Parlaments lūdz atzinumu saskaņā ar LESD 218. pantu, lūgumu izsniedz Padomei, Eiropas Komisijai un dalībvalstīm. Ja šādu lūgumu iesniedz Padome, to izsniedz Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam. Ja šādu lūgumu iesniedz Eiropas Komisija, to izsniedz Padomei, Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm. Ja šādu lūgumu iesniedz dalībvalsts, to izsniedz Padomei, Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un pārējām dalībvalstīm.

Priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā iestādes un dalībvalstis, kam ir izsniegts lūgums, var iesniegt savus rakstveida apsvērumus.

2.   Atzinumu var sniegt ne tikai par to, vai paredzētais nolīgums ir saderīgs ar Līgumu noteikumiem, bet arī par to, vai Savienībai vai arī kādai Savienības iestādei ir pilnvaras slēgt šādu nolīgumu.

108. pants

1.   Tiklīdz ir iesniegts lūgums sniegt atzinumu, priekšsēdētājs norīko tiesnesi referentu.

2.   Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas slēgtā apspriedē pieņem motivētu atzinumu.

3.   Atzinumu, ko parakstījis priekšsēdētājs, tiesneši, kuri piedalījās apspriedē, un sekretārs, izsniedz Padomei, Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm.

109. pants

(Atcelts)

12. nodaļa

INTERPRETĀCIJAS LŪGUMI SASKAŅĀ AR EK LĪGUMA 68. PANTU

109.a pants

(Atcelts)

13. nodaļa

SAVIENĪBAS LĪGUMA 35. PANTĀ TĀ REDAKCIJĀ PIRMS LISABONAS LĪGUMA SPĒKĀ STĀŠANĀS MINĒTO DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA

109.b pants

1.   Ja dalībvalstu starpā rodas domstarpības, kā minēts LES 35. panta 7. punktā, kas paturēts spēkā ar Līgumiem pievienoto 36. protokolu, redakcijā, kura bija spēkā pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās, viena no domstarpībās iesaistītajām pusēm nodod jautājumu Tiesai, iesniedzot pieteikumu. Pieteikumu izsniedz pārējām dalībvalstīm un Eiropas Komisijai.

Ja rodas domstarpības dalībvalstu un Eiropas Komisijas starpā, kā minēts LES 35. panta 7. punktā, kas paturēts spēkā ar Līgumiem pievienoto 36. protokolu, – redakcijā, kura bija spēkā pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās, viena no domstarpībās iesaistītajām pusēm nodod jautājumu Tiesai, iesniedzot pieteikumu. Ja pieteikumu ir iesniegusi dalībvalsts, to izsniedz pārējām dalībvalstīm, Padomei un Eiropas Komisijai. Ja pieteikumu ir iesniegusi Eiropas Komisija, to izsniedz dalībvalstīm un Padomei.

Priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā iestādēm un dalībvalstīm, kam pieteikums ir izsniegts, jāiesniedz savi rakstveida apsvērumi.

2.   Tiklīdz ir iesniegts šā panta 1. punktā minētais pieteikums, priekšsēdētājs norīko tiesnesi referentu. Tūlīt pēc tam pirmais ģenerāladvokāts pieteikumu nodod kādam no ģenerāladvokātiem.

3.   Pēc tam, kad ģenerāladvokāts ir sniedzis secinājumus, Tiesa lemj par domstarpībām, taisot spriedumu.

Procesam, kas ir saistīts ar pieteikumu, ir mutvārdu daļa, ja to prasa kāda dalībvalsts vai kāda no 1. punktā minētajām iestādēm.

4.   To pašu procedūru piemēro, ja dalībvalstu starpā noslēgts nolīgums nodod Tiesai kompetenci lemt par domstarpībām dalībvalstu starpā vai dalībvalstu un kādas iestādes starpā.

IV SADAĻA

APELĀCIJAS PAR VISPĀRĒJĀS TIESAS NOLĒMUMIEM

110. pants

Neskarot šā Reglamenta 29. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 29. panta 3. punkta ceturto daļu, apelācijās par Vispārējās tiesas nolēmumiem, kā noteikts Statūtu 56. un 57. pantā, tiesvedības valoda ir tā valoda, kurā pieņemts Vispārējās tiesas nolēmums, par ko ir iesniegta apelācija.

111. pants

1.   Pārsūdzēšana apelācijas kārtībā notiek, iesniedzot apelācijas sūdzību Tiesas vai Vispārējās tiesas kancelejā.

2.   Vispārējās tiesas kanceleja nekavējoties nosūta Tiesas kancelejai visus materiālus par lietas izskatīšanu pirmajā instancē un, attiecīgā gadījumā, arī apelācijas sūdzību.

112. pants

1.   Apelācijas sūdzībā ietver šādas ziņas:

a)	apelācijas sūdzības iesniedzēja uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

b)	pārējo dalībnieku, kas piedalījās tiesvedībā Vispārējā tiesā, uzvārdus vai nosaukumus;

c)	izvirzītos tiesību pamatus un argumentus;

d)	apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumus.

Uz apelācijas sūdzībām attiecas šā Reglamenta 37. pants un 38. panta 2. un 3. punkts.

2.   Apelācijas sūdzībai pievieno Vispārējās tiesas nolēmumu, kuru pārsūdz. Apelācijas sūdzībā norāda datumu, kad pārsūdzētais nolēmums ir paziņots apelācijas sūdzības iesniedzējam.

3.   Ja apelācijas sūdzība neatbilst 38. panta 3. punktam vai šā panta 2. punktam, piemēro šā Reglamenta 38. panta 7. punktu.

113. pants

1.   Apelācijā prasījumi var būt šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu vai kādu tā daļu;

—	pilnībā vai daļēji apmierināt tādu pašu prasījumu, kādu lūgts apmierināt pirmajā instancē; jauni prasījumi nav iesniedzami.

2.   Apelācijā nedrīkst grozīt Vispārējā tiesā izskatītā strīda priekšmetu.

114. pants

Apelācijas sūdzību izsniedz visiem Vispārējā tiesā izskatītās lietas dalībniekiem. Piemēro šā Reglamenta 39. panta noteikumus.

115. pants

1.   Vispārējā tiesā izskatītās lietas dalībnieks var iesniegt atbildes rakstu uz apelāciju divu mēnešu laikā no dienas, kad tam ir izsniegta apelācijas sūdzība. Termiņu, kurā iesniedzams atbildes raksts uz apelāciju, nevar pagarināt.

2.   Atbildes rakstā uz apelāciju ietver šādas ziņas:

a)	iesniedzēja uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

b)	datumu, kad tam ir izsniegta apelācijas sūdzība;

c)	izvirzītos tiesību pamatus un argumentus;

d)	prasījumus.

Piemēro šā Reglamenta 37. panta un 38. panta 2. un 3. punkta noteikumus.

116. pants

1.   Atbildes rakstā uz apelāciju prasījumi var būt šādi:

—	noraidīt apelāciju vai kādu tās daļu vai arī atcelt Vispārējās tiesas lēmumu vai kādu tā daļu;

—	pilnībā vai daļēji apmierināt tādu pašu prasījumu, kādu lūgts apmierināt pirmajā instancē; jauni prasījumi nav iesniedzami.

2.   Atbildes rakstā uz apelāciju nedrīkst grozīt Vispārējā tiesā izskatītā strīda priekšmetu.

117. pants

1.   Apelācijas sūdzību un atbildes rakstu uz apelāciju var papildināt ar replikas rakstu un atbildes rakstu uz repliku, ja priekšsēdētājs, pamatojoties uz pieteikumu, kas iesniegts septiņās dienās pēc tam, kad iesniegts atbildes raksts uz apelāciju, to uzskata par vajadzīgu un noteikti atļauj iesniegt replikas rakstu, lai apelācijas iesniedzējs varētu izteikt savu viedokli vai lai sagatavotu lēmuma pieņemšanu par apelāciju. Priekšsēdētājs nosaka dienu, līdz kurai ir jāiesniedz replikas raksts, un, izsniedzot šo replikas rakstu, dienu, līdz kurai ir jāiesniedz atbildes raksts uz repliku.

2.   Ja atbildes rakstā uz apelāciju ir prasīts atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu vai kādu tā daļu, norādot pamatu, kas netika norādīts apelācijā, tad repliku attiecībā uz šo pamatu apelācijas iesniedzējs vai kāds cits lietas dalībnieks var iesniegt divu mēnešu laikā no dienas, kad tam ir izsniegts attiecīgais atbildes raksts uz apelāciju. Uz visiem papildu rakstiem pēc šādas replikas sniegšanas attiecas šā panta 1. punkts.

118. pants

Uz procesu Tiesā saistībā ar apelāciju par Vispārējās tiesas nolēmumu attiecas šā Reglamenta 42. panta 2. punkts, 43., 44., 55.–90. pants, 93., 95.–100. pants un 102. pants, ņemot vērā turpmākos noteikumus.

119. pants

Ja apelācija vai kāda tās daļa ir acīmredzami nepieņemama vai nepamatota, Tiesa jebkurā laikā, rīkojoties pēc tiesneša referenta ziņojuma un ģenerāladvokāta uzklausīšanas, ar motivētu rīkojumu var noraidīt apelāciju vai kādu tās daļu.

120. pants

Kad ir iesniegti šā Reglamenta 115. panta 1. punktā un, ja tādi ir, 117. panta 1. un 2. punktā minētie procesuālie raksti, Tiesa pēc tiesneša referenta ziņojuma, kā arī pēc ģenerāladvokāta un lietas dalībnieku uzklausīšanas var lemt par apelāciju bez procesa mutvārdu daļas, izņemot gadījumus, kad kāds lietas dalībnieks iesniedz pieteikumu, kurā ir izklāstīti iemesli, kāpēc tas vēlas tikt uzklausīts. Pieteikumu iesniedz trīs nedēļu laikā pēc tam, kad attiecīgajam lietas dalībniekam ir paziņots par rakstveida procesa pabeigšanu. Priekšsēdētājs šo termiņu var pagarināt.

121. pants

Reglamenta 44. panta 2. punktā minēto ziņojumu Tiesai iesniedz pēc tam, kad iesniegti šā Reglamenta 115. panta 1. punktā un, attiecīgā gadījumā, 117. panta 1. un 2. punktā noteiktie procesuālie raksti. Ja šādi procesuālie raksti nav iesniegti, to pašu procedūru piemēro pēc tam, kad ir beidzies to iesniegšanai noteiktais termiņš.

122. pants

Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem, ja apelācija ir nepamatota vai ja tā ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu.

Tiesvedībā, kurā puses ir Savienība un to darbinieki:

—	šā Reglamenta 70. pants attiecas tikai uz iestāžu iesniegtām apelācijām;

—	atkāpjoties no šā Reglamenta 69. panta 2. punkta, Tiesa attiecībā uz apelācijām, ko ir iesnieguši ierēdņi vai pārējie kādas iestādes darbinieki, var izdot rīkojumu par tiesāšanās izdevumu sadali, ja to prasa taisnīgums.

Ja apelācijas sūdzību atsauc, piemēro 69. panta 5. punktu.

Ja apelācija, ko ir iesniegusi dalībvalsts vai iestāde, kura nav iestājusies lietā Vispārējā tiesā, ir pamatota, Tiesa var lemt, ka lietas dalībnieki kopīgi sedz izdevumus vai ka apelācijas iesniedzējs, kam spriedums ir labvēlīgs, atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas apelācijas sakarā ir radušies lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs.

123. pants

Pieteikums par iestāšanos lietā apelācijas tiesvedībā Tiesā ir jāiesniedz viena mēneša laikā pēc 16. panta 6. punktā minētās publikācijas.

IV.a SADAĻA

VISPĀRĒJĀS TIESAS NOLĒMUMU PĀRSKATĪŠANA

123.a pants

Ja Tiesa saskaņā ar Statūtu 62. panta otro daļu nolemj pārskatīt Vispārējās tiesas nolēmumu, tiesvedības valoda ir tā valoda, kurā pieņemts Vispārējās tiesas nolēmums, uz kuru attiecas pārskatīšana, neskarot šā Reglamenta 29. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 29. panta 3. punkta ceturto un piekto daļu.

123.b pants

Tiek izveidota īpaša palāta, lai, ievērojot 123.d pantā paredzētos nosacījumus, izlemtu, vai saskaņā ar Statūtu 62. pantu ir jāpārskata Vispārējās tiesas nolēmums.

Šīs palātas sastāvā ir Tiesas priekšsēdētājs un četri palātu, kurās ir pieci tiesneši, priekšsēdētāji, kurus norīko saskaņā ar šī Reglamenta 6. pantā noteikto rangu kārtību.

123.c pants

Tiklīdz ir noteikts pasludināšanas datums nolēmumam, kas pieņemams saskaņā ar LESD 256. panta 2. vai 3. punktu, Vispārējās tiesas kanceleja par to informē Tiesas kanceleju. Vispārējās tiesas kanceleja šo nolēmumu tūlīt pēc tā pasludināšanas nosūta Tiesas kancelejai.

123.d pants

Pirmā ģenerāladvokāta ierosinājumu pārskatīt Vispārējās tiesas nolēmumu nosūta Tiesas priekšsēdētājam, un vienlaicīgi par tā nosūtīšanu informē sekretāru. Ja Vispārējās tiesas nolēmums ir pieņemts saskaņā ar LESD 256. panta 3. punktu, sekretārs par pārskatīšanas ierosinājumu nekavējoties informē Vispārējo tiesu, valsts tiesu, valsts tiesā izskatāmās lietas dalībniekus, kā arī citas Statūtu 62.a panta otrajā daļā minētās ieinteresētās personas.

Saņemot pārskatīšanas ierosinājumu, priekšsēdētājs no 123.b pantā minētās palātas tiesnešiem norīko tiesnesi referentu.

Šī palāta, pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, izlemj, vai ir jāpārskata Vispārējās tiesas nolēmums. Lēmumā pārskatīt Vispārējās tiesas nolēmumu norāda jautājumus, uz kuriem attiecas pārskatīšana.

Ja Vispārējās tiesas nolēmums ir pieņemts saskaņā ar LESD 256. panta 2. punktu, sekretārs nekavējoties informē Vispārējo tiesu, tās tiesvedībā iesaistītos lietas dalībniekus, kā arī citas Statūtu 62.a panta otrajā daļā minētās ieinteresētās personas par Tiesas lēmumu pārskatīt Vispārējās tiesas nolēmumu.

Ja Vispārējās tiesas nolēmums ir pieņemts saskaņā ar LESD 256. panta 3. punktu, sekretārs nekavējoties informē Vispārējo tiesu un valsts tiesu, valsts tiesā izskatāmās lietas dalībniekus, kā arī citas Statūtu 62.a panta otrajā daļā minētās ieinteresētās personas par Tiesas lēmumu pārskatīt vai nepārskatīt Vispārējās tiesas nolēmumu. Lēmumu pārskatīt Vispārējās tiesas nolēmumu paziņojuma veidā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

123.e pants

Lēmumu pārskatīt Vispārējās tiesas nolēmumu izsniedz Statūtu 62.a panta otrajā daļā minētajiem lietas dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām. Dalībvalstīm un valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, kā arī EBTA Uzraudzības iestādei Tiesas lēmumu izsniedz, pievienojot tā tulkojumu saskaņā ar šī Reglamenta 104. panta 1. punkta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem. Tiesas lēmumu turklāt paziņo Vispārējai tiesai un, ja Vispārējā tiesa nolēmumu ir pieņēmusi saskaņā ar LESD 256. panta 3. punktu, – attiecīgajai valsts tiesai.

Viena mēneša laikā pēc iepriekšējā daļā minētās dokumenta izsniegšanas lietas dalībnieki un citas ieinteresētās personas, kurām ticis izsniegts Tiesas lēmums, var iesniegt procesuālus rakstus vai rakstveida apsvērumus par jautājumiem, uz kuriem attiecas pārskatīšana.

Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums pārskatīt Vispārējās tiesas nolēmumu, pirmais ģenerāladvokāts pārskatāmo lietu nodod kādam no ģenerāladvokātiem.

Pēc tiesneša referenta norīkošanas priekšsēdētājs nosaka dienu, kurā tiesnesim referentam Tiesas vispārējā sapulcē ir jāsniedz sākotnējais ziņojums. Šajā ziņojumā ietver tiesneša referenta priekšlikumus par iespējamu sagatavošanās pasākumu veikšanu, par to, kuram iztiesāšanas sastāvam lieta ir jānodod, un par to, vai ir jāparedz mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšana, kā arī par ģenerāladvokāta nostājas paušanas kārtību. Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas lemj par tiesneša referenta priekšlikumiem.

Ja pārskatāmais Vispārējās tiesas nolēmums ir pieņemts saskaņā ar LESD 256. panta 2. punktu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.

V SADAĻA

EEZ LĪGUMĀ NOTEIKTĀS PROCEDŪRAS

123.f pants

1.   Gadījumā, uz kuru attiecas EEZ līguma (3) 111. panta 3. punkts, domstarpībās iesaistītās Līgumslēdzējas puses iesniedz Tiesā lūgumu. Lūgumu izsniedz pārējām Līgumslēdzējām pusēm, Eiropas Komisijai, EBTA Uzraudzības iestādei un, attiecīgā gadījumā, citām personām, kurām būtu jāpaziņo lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu par šo pašu Savienības tiesību akta interpretācijas jautājumu.

Priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā Līgumslēdzējas puses un citas personas, kam lūgums ir izsniegts, var iesniegt rakstveida apsvērumus.

Lūgumu iesniedz kādā no 29. panta 1. punktā minētajām valodām. Piemēro minētā panta 3.–5. punktu. Šā Reglamenta 104. panta 1. punkta noteikumus piemēro mutatis mutandis.

2.   Tiklīdz ir iesniegts šā panta 1. punktā minētais lūgums, priekšsēdētājs norīko tiesnesi referentu. Tūlīt pēc tam pirmais ģenerāladvokāts lūgumu nodod kādam no ģenerāladvokātiem.

Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas slēgtā apspriedē pieņem motivētu lēmumu par lūgumu.

3.   Tiesas lēmumu, ko paraksta priekšsēdētājs, tiesneši, kuri piedalījās apspriedēs, un sekretārs, izsniedz Līgumslēdzējām pusēm un citām 1. punktā minētajām personām.

123.g pants

Gadījumā, uz kuru attiecas 1. pants EEZ līguma Protokolā Nr. 34, EBTA valsts tiesas lūgumu izsniedz attiecīgās lietas dalībniekiem, Līgumslēdzējām pusēm, Eiropas Komisijai, EBTA Uzraudzības iestādei un, attiecīgā gadījumā, citām personām, kurām būtu jāpaziņo lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu par šo pašu Savienības tiesību akta interpretācijas jautājumu.

Ja lūgums nav iesniegts kādā no 29. panta 1. punktā minētajām valodām, tam pievieno tulkojumu kādā no šīm valodām.

Lietas dalībnieki, Līgumslēdzējas puses un citas 1. punktā minētās personas ir tiesīgas divu mēnešu laikā pēc šādas paziņošanas iesniegt procesuālos rakstus vai rakstveida apsvērumus.

Uz šo tiesvedību attiecas šā Reglamenta noteikumi ar attiecīgiem pielāgojumiem, kas izriet no lūguma būtības.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

124. pants

1.   Priekšsēdētājs dod norādījumu ikvienai personai, kam kā lieciniekam vai ekspertam ir jānodod Tiesai zvērests, attiecīgi teikt vienīgi patiesību vai arī veikt savu uzdevumu apzinīgi un objektīvi, kā arī brīdina šo personu par kriminālatbildību, kas valsts tiesību aktos ir paredzēta par šā pienākuma neizpildi.

2.   Liecinieks nodod zvērestu vai nu saskaņā ar šā Reglamenta 47. panta 5. punkta pirmo daļu, vai arī atbilstīgi viņa valsts tiesību aktos noteiktajam.

Ja liecinieka valsts tiesību akti paredz iespēju tiesvedības sakarā vienlaikus ar zvērestu vai tā vietā dot zvērestam līdzvērtīgu svinīgu solījumu, tad liecinieks var dot šādu solījumu, ievērojot nosacījumus un formu, kas paredzēti valsts tiesību aktos.

Ja liecinieka valsts tiesību akti neparedz ne zvēresta nodošanu, ne arī svinīga solījuma došanu, rīkojas atbilstīgi šā panta 1. punktā noteiktajai procedūrai.

3.   Šā panta 2. punkts pēc analoģijas attiecas uz ekspertiem; šādā gadījumā izdara atsauci uz šā Reglamenta 49. panta 6. punkta pirmo daļu, nevis uz 47. panta 5. punkta pirmo daļu.

125. pants

Ievērojot LESD 253. panta noteikumus, kā arī pēc apspriešanās ar attiecīgo valstu valdībām Tiesa pieņem papildu procesuālos noteikumus par praksi attiecībā uz:

a)	tiesas uzdevumiem;

b)	pieteikumiem par bezmaksas juridisko palīdzību;

c)	ziņojumiem par liecinieku vai ekspertu nepatiesām liecībām, ko sniedz saskaņā ar Statūtu 30. pantu.

125.a pants

Tiesa var izdot praktiskus norādījumus, jo īpaši par sagatavošanos sēdēm un to norises gaitu, kā arī par procesuālo rakstu vai rakstveida apsvērumu iesniegšanu.

126. pants

Šis Reglaments aizstāj Eiropas Kopienu Tiesas Reglamentu, kas pieņemts 1974. gada 4. decembrī (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 350, 28.12.1974., 1. lpp.) un kurā jaunākie grozījumi izdarīti 1991. gada 15. maijā.

127. pants

Šo Reglamentu, kas ir autentisks tā 29. panta 1. punktā minētajās valodās, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc publicēšanas.

---

(1)  OV L 176, 4.7.1991., 7. lpp., un OV L 383, 29.12.1992. (labojumi 117. lpp.) ar 1995. gada 21. februāra grozījumiem (publicēti OV L 44, 28.2.1995., 61. lpp.), 1997. gada 11. marta grozījumiem (publicēti OV L 103, 19.4.1997., 1. lpp., un OV L 351, 23.12.1997., 72. lpp. (labojumi)), 2000. gada 16. maija grozījumiem (publicēti OV L 122, 24.5.2000., 43. lpp.), 2000. gada 28. novembra grozījumiem (publicēti OV L 322, 19.12.2000., 1. lpp.), 2001. gada 3. aprīļa grozījumiem (publicēti OV L 119, 27.4.2001., 1. lpp.), 2002. gada 17. septembra grozījumiem (publicēti OV L 272, 10.10.2002., 24. lpp., un OV L 281, 19.10.2002., 24. lpp. (labojumi)), 2003. gada 8. aprīļa grozījumiem (publicēti OV L 147, 14.6.2003., 17. lpp.) un šā Reglamenta pielikuma grozījumiem ar 2003. gada 10. jūnija Tiesas lēmumu (publicēts OV L 172, 10.7.2003., 12. lpp.), kā arī 2004. gada 19. aprīļa grozījumiem (publicēti OV L 132, 29.4.2004., 2. lpp.), 2004. gada 20. aprīļa grozījumiem (publicēti OV L 127, 29.4.2004., 107. lpp.), 2005. gada 12. jūlija grozījumiem (publicēti OV L 203, 4.8.2005., 19. lpp.), 2005. gada 18. oktobra grozījumiem (publicēti OV L 288, 29.10.2005., 51. lpp.), 2006. gada 18. decembra grozījumiem (OV L 386, 29.12.2006., 44. lpp.), 2008. gada 15. janvāra grozījumiem (OV L 24, 29.1.2008., 39. lpp.), 2008. gada 23. jūnija grozījumiem (OV L 200, 29.7.2008., 20. lpp.), 2008. gada 8. jūlija grozījumiem (OV L 200, 29.7.2008., 18. lpp.), 2009. gada 13. janvāra grozījumiem (OV L 24, 28.1.2009., 8. lpp.) un 2010. gada 23. marta grozījumiem (OV L 92, 13.4.2010., 12. lpp.).

(2)  Skat. Padomes 1997. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz eiro ieviešanu 2. pantu, OV L 162, 19.06.1997., 1. lpp.

(3)  OV L 1, 03.01.1994., 27. lpp.

PIELIKUMS

LĒMUMS PAR OFICIĀLAJĀM BRĪVDIENĀM

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESA,

ņemot vērā Reglamenta 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Tiesai jāsastāda oficiālo brīvdienu saraksts,

NOLEMJ.

1. pants

Reglamenta 80. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā oficiālās brīvdienas ir šādas:

—	Jaungada diena;

—	Pirmās Lieldienas;

—

1. maijs;

—	Debesbraukšanas diena;

—	Vasarsvētku pirmdiena;

—	23. jūnijs;

—	15. augusts;

—	1. novembris;

—	25. decembris;

—	26. decembris.

Šā panta pirmajā daļā minētās oficiālas brīvdienas ir brīvdienas, kuras ievēro vietā, kur atrodas Tiesas mītne.

2. pants

Reglamenta 80. panta 2. punkts attiecas tikai uz oficiālajām brīvdienām, kas minētas šā lēmuma 1. pantā.

3. pants

Šis lēmums, kas ir Reglamenta pielikums, stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

VISPĀRĒJĀS TIESAS REGLAMENTA,

KAS pieņemts 1991. gada 2. maijā  (1) , KONSOLIDĒTĀ VERSIJA

SATURS

Ievada noteikumi (1. pants)

I sadaļa

– Vispārējās tiesas struktūra un darba organizācija

1. nodaļa

– Vispārējās tiesas priekšsēdētājs un locekļi (2.–9. pants)

2. nodaļa

– Palātu sastāvs, tiesnešu referentu un ģenerāladvokātu norīkošana (10.–19. pants)

3. nodaļa

– Kanceleja

1. iedaļa

– Sekretārs (20.–27. pants)

2. iedaļa

– Citas struktūrvienības (28.–30. pants)

4. nodaļa

– Vispārējās tiesas darbs (31.–34. pants)

5. nodaļa

– Valodu lietojums (35.–37. pants)

6. nodaļa

– Pārstāvju, padomdevēju un advokātu tiesības un pienākumi (38.–42. pants)

II sadaļa

– Process

1. nodaļa

– Rakstveida process (43.–54. pants)

2. nodaļa

– Mutvārdu process (55.–63. pants)

3. nodaļa

– Procesa organizatoriskie pasākumi un pierādījumu savākšanas pasākumi

1. iedaļa

– Procesa organizatoriskie pasākumi (64. pants)

2. iedaļa

– Pierādījumu savākšanas pasākumi (65.–67. pants)

3. iedaļa

– Liecinieku un ekspertu izsaukšana un nopratināšana (68.–76. pants)

3.a nodaļa

– Paātrinātais process (76.a pants)

4. nodaļa

– Tiesvedības apturēšana un Vispārējās tiesas atteikšanās izskatīt lietu (77.–80. pants)

5. nodaļa

– Spriedumi (81.–86. pants)

6. nodaļa

– Tiesāšanās izdevumi (87.–93. pants)

7. nodaļa

– Juridiskā palīdzība (94.–97. pants)

8. nodaļa

– Atteikšanās no prasības (98. un 99. pants)

9. nodaļa

– Dokumentu izsniegšana (100. pants)

10. nodaļa

– Termiņi (101.–103. pants)

III sadaļa

– Sevišķā tiesāšanas kārtība

1. nodaļa

– Piemērošanas un izpildes apturēšana un citi pagaidu noregulējuma pasākumi (104.–110. pants)

2. nodaļa

– Procesa jautājumi (111.–114. pants)

3. nodaļa

– Iestāšanās lietā (115. un 116. pants)

4. nodaļa

– Vispārējās tiesas spriedumi, kas pasludināti pēc tās nolēmumu atcelšanas un lietas nodošanas atpakaļ (117.–121. pants)

4.a nodaļa

– Vispārējās tiesas nolēmumi, kas pasludināti pēc lietas pārskatīšanas un lietas nodošanas atpakaļ (121.a–121.d pants)

5. nodaļa

– Aizmugurisks spriedums un protests (122. pants)

6. nodaļa

– Ārkārtas pārskatīšanas procedūras

1. iedaļa

– Trešās personas protests (123. un 124. pants)

2. iedaļa

– Pārskatīšana (125.–128. pants)

3. iedaļa

– Spriedumu interpretēšana (129. pants)

IV sadaļa

– Tiesvedība attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām (130.–136. pants)

V sadaļa

– Apelācijas par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas nolēmumiem (136.a–149. pants)

Nobeiguma noteikumi (150. un 151. pants)

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Šajā Reglamentā:

—	Līguma par Eiropas Savienības darbību normas tiek apzīmētas ar abreviatūru “LESD”, kam seko šī līguma attiecīgā panta numurs,

—	Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma normas tiek apzīmētas ar abreviatūru “EAEKL”, kam seko panta numurs,

—	“Statūti” ir Protokols par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem,

—	“EEZ līgums” ir Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu.

Šajā Reglamentā:

—	“iestādes” ir Savienības iestādes, kā arī Savienības struktūras, kas ir izveidotas ar Līgumiem vai ar to īstenošanai pieņemtu aktu un kas var būt lietas dalībnieki Vispārējā tiesā,

—	“EBTA Uzraudzības iestāde” ir EEZ līgumā minētā uzraudzības iestāde.

I SADAĻA

VISPĀRĒJĀS TIESAS STRUKTŪRA UN DARBA ORGANIZĀCIJA

1. nodaļa

VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS UN LOCEKĻI

2. pants

1.   Katrs Vispārējās tiesas loceklis parasti veic tiesneša pienākumus.

Vispārējās tiesas locekļus turpmāk sauc par “tiesnešiem”.

2.   Katrs tiesnesis, izņemot priekšsēdētāju, 17. līdz 19. pantā noteiktajos gadījumos var konkrētā lietā pildīt ģenerāladvokāta pienākumus.

Atsauces uz ģenerāladvokātu šajā reglamentā ir spēkā vienīgi tad, ja kāds tiesnesis ir norīkots par ģenerāladvokātu.

3. pants

Tiesneša pilnvaru termiņš sākas dienā, kas norādīta dokumentā par viņa iecelšanu amatā. Ja diena nav norādīta, termiņš sākas dienā, ar ko datēts dokuments.

4. pants

1.   Pirms sācis pildīt savus amata pienākumus, tiesnesis Tiesai nodod šādu zvērestu:

2.   Tūlīt pēc zvēresta nodošanas tiesnesis paraksta deklarāciju, kurā svinīgi solās, ka gan pilnvaru laikā, gan pēc pilnvaru termiņa beigām ievēros amata uzliktos pienākumus, un jo īpaši pienākumu izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņa amata pilnvaras ir beigušās.

5. pants

Gadījumos, kad Tiesai ir lūgts pēc apspriešanās ar Vispārējo tiesu lemt par to, vai Vispārējās tiesas tiesnesis joprojām atbilst attiecīgajiem nosacījumiem vai prasībām, kas izriet no viņa pienākumiem, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs uzaicina attiecīgo tiesnesi sniegt Vispārējai tiesai apsvērumus slēgtā apspriedē bez sekretāra piedalīšanās.

Vispārējā tiesa atzinumu motivē.

Atzinumam par to, ka Vispārējās tiesas tiesnesis vairs neatbilst attiecīgajiem nosacījumiem vai prasībām, kas izriet no viņa pienākumiem, jāsaņem Vispārējās tiesas tiesnešu balsu vairākums. Tādā gadījumā sīkāku informāciju par balsojumu paziņo Tiesai.

Balsošana ir aizklāta; attiecīgais tiesnesis apspriedē nepiedalās.

6. pants

Izņemot Vispārējās tiesas priekšsēdētāju un palātu priekšsēdētājus, tiesnešu rangus nosaka vienādi atbilstīgi viņu amata stāžam.

Vienāda amata stāža gadījumā rangus nosaka atbilstīgi tiesnešu vecumam.

Tiesneši, kuru amata pilnvaru termiņš beidzas un kurus ieceļ atkārtoti, saglabā savu iepriekšējo rangu.

7. pants

1.   Tūlīt pēc daļējas nomaiņas, kas noteikta LESD 254. pantā, tiesneši no sava vidus uz trijiem gadiem ievēlē Vispārējās tiesas priekšsēdētāju.

2.   Ja Vispārējās tiesas priekšsēdētāja amats kļūst brīvs pirms parastā pilnvaru termiņa beigām, Vispārējā tiesa uz atlikušo pilnvaru termiņu ievēlē amata pārņēmēju.

3.   Šajā pantā noteiktās vēlēšanas notiek, balsojot aizklāti. Ievēlē tiesnesi, kurš iegūst vairāk nekā pusi no Vispārējās tiesas tiesnešu balsīm. Ja neviens no tiesnešiem neiegūst šo balsu vairākumu, notiek vēlēšanu nākamās kārtas, līdz tiek sasniegts šis balsu vairākums.

8. pants

Vispārējās tiesas priekšsēdētājs vada Vispārējās tiesas darbu tiesvedības un administratīvās vadības jomā. Viņš vada plēnuma sēdes un apspriedes.

Vispārējās tiesas priekšsēdētājs ir arī virspalātas priekšsēdētājs.

Ja Vispārējās tiesas priekšsēdētājs darbojas palātā, kurā ir trīs vai pieci tiesneši, viņš ir šīs palātas priekšsēdētājs.

9. pants

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja prombūtnē vai ja viņš nevar piedalīties, vai ja priekšsēdētāja amats ir brīvs, viņa pienākumus pilda kāds no palātu priekšsēdētājiem saskaņā ar šā Reglamenta 6. pantā noteikto rangu kārtību.

Ja gan Vispārējās tiesas priekšsēdētājs, gan palātu priekšsēdētāji vienlaikus ir prombūtnē vai nevar piedalīties vai arī ja viņu amati vienlaikus ir brīvi, Vispārējās tiesas priekšsēdētāja pienākumus pilda viens no pārējiem tiesnešiem saskaņā ar šā Reglamenta 6. pantā noteikto rangu kārtību.

2. nodaļa

PALĀTU SASTĀVS, TIESNEŠU REFERENTU UN ĢENERĀLADVOKĀTU NORĪKOŠANA

10. pants

1.   Vispārējā tiesa izveido palātas, kurās ir trīs un pieci tiesneši, un virspalātu, kurā ir trīspadsmit tiesneši, un lemj par to, kuri tiesneši tajās darbosies.

2.   Saskaņā ar šo pantu pieņemto lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants

1.   Vispārējās tiesas lietas izskata palātas, kuras saskaņā ar 10. pantu sastāv no trīs vai pieciem tiesnešiem.

Lietas var izskatīt Vispārējās tiesas plēnums vai virspalāta saskaņā ar 14., 51., 106., 118., 124., 127. un 129. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

Lietas var izskatīt tiesnesis vienpersoniski, ja tās viņam deleģē saskaņā ar 14. un 51. panta paredzētajiem nosacījumiem vai nodod saskaņā ar 124. pantu, 127. panta 1. punktu vai 129. panta 2. punktu.

2.   Attiecībā uz lietām, kas deleģētas vai nodotas kādai palātai, termins “Vispārējā tiesa” šajā Reglamentā nozīmē šo palātu. Attiecībā uz lietām, kas deleģētas vai nodotas izskatīšanai tiesnesim vienpersoniski, termins “Vispārējā tiesa” šajā Reglamentā nozīmē minēto tiesnesi.

12. pants

Vispārējā tiesa nosaka kritērijus, pēc kuriem lietas sadala palātām.

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

1.   Tiklīdz ir iesniegts prasības pieteikums, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs lietu nodod kādai no palātām.

2.   Palātas priekšsēdētājs attiecībā uz katru palātai nodoto lietu Vispārējās tiesas priekšsēdētājam sniedz priekšlikumu par tiesneša referenta norīkošanu; Vispārējās tiesas priekšsēdētājs lemj par šo priekšlikumu.

14. pants

1.   Ja to prasa lietas juridiskā sarežģītība vai svarīgums, vai arī īpaši apstākļi, lietu var nodot Vispārējās tiesas plēnumam, virspalātai vai palātai, kurā ir citāds tiesnešu skaits.

2.

1) Turpmāk uzskaitītās lietas, kas ir nodotas palātai, kas sastāv no trīs tiesnešiem, var izskatīt un izlemt tiesnesis referents vienpersoniski, ja to tiesību un faktiskie jautājumi nav sarežģīti, ja tās nav īpaši svarīgas, ja nepastāv citi īpaši apstākļi un tās ir piemērotas šādai izskatīšanai un izlemšanai un ja tās ir deleģētas atbilstoši 51. panta noteikumiem: a) lietas, kas ierosinātas saskaņā ar LESD 270. pantu; b) lietas, kas ierosinātas saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu, 265. panta trešo daļu un 268. pantu un kas attiecas tikai uz jautājumiem, kuri jau ir atrisināti iedibinātā judikatūrā vai kas ietilpst virknē lietu ar vienādu priekšmetu, no kurām vienā jau ir pieņemts spēkā stājies galīgs nolēmums; c) lietas, kas ierosinātas saskaņā ar LESD 272. pantu. 2) Tiesnesim izskatīšanai vienpersoniski nevar deleģēt: a) lietas, kurās radies jautājums par vispārpiemērojama tiesību akta likumīgumu; b) lietas, kas skar: — konkurences un koncentrāciju kontroles noteikumu īstenošanu, — noteikumu, kas attiecas uz valstu piešķirtajiem atbalstiem, īstenošanu, — noteikumu, kas attiecas uz tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, īstenošanu, — noteikumu, kas attiecas uz lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, īstenošanu, izņemot lietas, kas ietilpst virknē lietu ar vienādu priekšmetu, no kurām vienā jau ir pieņemts spēkā stājies galīgs nolēmums; c) lietas, kas minētas 130. panta 1. punktā. 3) Tiesnesis nodod lietu palātai, ja viņš konstatē, ka ir beiguši pastāvēt apstākļi, kas pieļauj lietas deleģēšanu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā paredzētos lēmumus par lietas nodošanu vai deleģēšanu pieņem saskaņā ar 51. panta noteikumiem.

15. pants

1.   Tiesneši no sava vidus saskaņā ar 7. panta 3. punkta noteikumiem ievēlē to palātu priekšsēdētājus, kurās ir trīs un pieci tiesneši.

2.   To palātu priekšsēdētājus, kurās ir pieci tiesneši, ievēlē uz trijiem gadiem. Atkārtoti amatā viņus var ievēlēt vienu reizi.

To palātu priekšsēdētāju vēlēšanas, kurās ir pieci tiesneši, notiek uzreiz pēc 7. panta 1. punktā paredzētajām Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vēlēšanām.

3.   To palātu priekšsēdētājus, kurās ir trīs tiesneši, ievēlē uz noteiktu termiņu.

4.   Ja palātas priekšsēdētāja amats atbrīvojas pirms parastā pilnvaru termiņa beigām, uz atlikušo palātas priekšsēdētāja pilnvaru termiņu ievēlē amata pārņēmēju.

5.   Vēlēšanu rezultātus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Lietās, kas ir deleģētas vai nodotas kādai palātai, priekšsēdētāja pilnvaras īsteno palātas priekšsēdētājs.

Lietās, kas ir deleģētas vai nodotas tiesnesim izskatīšanai vienpersoniski, priekšsēdētāja pilnvaras, izņemot tās, kas minētas 105. un 106. pantā, īsteno attiecīgais tiesnesis.

17. pants

Ja Vispārējā tiesa sanāk plēnumā, tai palīdz Vispārējās tiesas priekšsēdētāja norīkots ģenerāladvokāts.

18. pants

Ģenerāladvokāts var palīdzēt Vispārējās tiesas palātai, ja tā uzskata, ka to prasa lietas juridiskā vai faktiskā sarežģītība.

19. pants

Lēmumu kādā konkrētā lietā norīkot ģenerāladvokātu pieņem Vispārējās tiesas plēnums pēc tās palātas kurai šī lieta ir deleģēta vai nodota, lūguma.

Vispārējās tiesas priekšsēdētājs norīko tiesnesi, kurš attiecīgajā lietā pilda ģenerāladvokāta pienākumus.

3. nodaļa

KANCELEJA

1. iedaļa – Sekretārs

20. pants

1.   Vispārējā tiesa ieceļ sekretāru.

Divas nedēļas pirms noteiktās iecelšanas dienas Vispārējās tiesas priekšsēdētājs informē tiesnešus par pieteikumiem, kas saņemti uz minēto amatu.

2.   Pieteikumam pievieno visas ziņas par kandidāta vecumu, pilsonību, akadēmiskajiem grādiem, valodu zināšanām, pašreizējo darba vietu un iepriekšējām darba vietām un pieredzi tieslietu un starptautiskajā jomā, ja tāda ir.

3.   Iecelšana notiek saskaņā ar 7. panta 3. punktā noteikto procedūru.

4.   Sekretāru ieceļ uz sešiem gadiem. Viņu var iecelt amatā atkārtoti.

5.   Pirms sācis pildīt savus amata pienākumus, sekretārs nodod Vispārējai tiesai zvērestu saskaņā ar 4. pantu.

6.   Sekretāru var atbrīvot no amata vienīgi tad, ja viņš vairs neatbilst attiecīgajiem nosacījumiem vai arī nepilda savus amata pienākumus; Vispārējā tiesa lemj pēc tam, kad sekretāram ir dota iespēja izteikt savus apsvērumus.

7.   Ja sekretāra amats kļūst brīvs pirms parastā pilnvaru termiņa beigām, Vispārējā tiesa uz sešiem gadiem ieceļ jaunu sekretāru.

21. pants

Ievērojot procedūru, kas attiecas uz sekretāru, Vispārējā tiesa var iecelt vienu vai vairākus sekretāra palīgus, lai palīdzētu sekretāram un aizstātu viņu, ciktāl to atļauj 23. pantā minētās sekretāra darbības instrukcijas.

22. pants

Sekretāra un, vajadzības gadījumā, sekretāra palīga prombūtnē vai tad, ja viņi nevar piedalīties vai ja viņu amati ir brīvi, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs norīko kādu ierēdni vai citu darbinieku pildīt sekretāra pienākumus.

23. pants

Vispārējā tiesa pēc Vispārējās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma pieņem sekretāra darbības instrukcijas.

24. pants

1.   Kancelejā sekretāra uzraudzībā tur reģistru, kurā iesniegšanas kārtībā reģistrē visus procesuālos dokumentus un apliecinošus dokumentus.

2.   Kad dokuments ir reģistrēts, sekretārs par to izdara atzīmi uz dokumenta oriģināleksemplāra un, pēc lietas dalībnieku pieteikuma, uz kopijām, kas šim nolūkam ir iesniegtas.

3.   Ierakstiem reģistrā un iepriekšējā punktā noteiktajām atzīmēm ir publiska ticamība.

4.   Noteikumus par reģistra turēšanu paredz 23. pantā minētajās sekretāra darbības instrukcijās.

5.   Ieinteresētās personas var kancelejā iepazīties ar reģistru un saņemt tā kopijas vai izrakstus no tā, maksājot nodevu, kuras apmēru nosaka Vispārējā tiesa pēc sekretāra priekšlikuma.

Ikviens lietas dalībnieks, samaksājot attiecīgu nodevu, var saņemt arī procesuālo dokumentu kopijas, kā arī rīkojumu un spriedumu apliecinātus norakstus.

6.   Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, norādot pieteikuma par lietas ierosināšanu reģistrācijas dienu, lietas dalībnieku uzvārdus vai nosaukumus un adreses, strīda priekšmetu, prasītāja prasījumus, kā arī kopsavilkumu par izvirzītajiem pamatiem un galvenajiem argumentiem.

7.   Ja Padome vai Eiropas Komisija nav lietas dalībnieks, Vispārējā tiesa tām nosūta kopijas no prasības pieteikuma un iebildumu raksta (bez to pielikumiem), lai tās varētu izvērtēt, vai ir notikusi atsaukšanās uz Padomes vai Eiropas Komisijas akta nepiemērojamību saskaņā ar LESD 277. pantu. Prasības pieteikuma kopiju un iebildumu raksta kopiju tādā pašā veidā nosūta Eiropas Parlamentam, lai tas varētu izvērtēt, vai ir notikusi atsaukšanās uz Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemta akta nepiemērojamību saskaņā ar LESD 277. pantu.

25. pants

1.   Sekretārs priekšsēdētāja pakļautībā ir atbildīgs par dokumentu pieņemšanu, nodošanu un glabāšanu, kā arī par to izsniegšanu atbilstīgi šim Reglamentam.

2.   Sekretārs palīdz Vispārējai tiesai, priekšsēdētājam un tiesnešiem visu viņu oficiālo pienākumu izpildē.

26. pants

Sekretāra glabāšanā ir zīmogi. Viņš ir atbildīgs par Vispārējās tiesas arhīvu un publikācijām.

27. pants

Sekretārs, ievērojot 5. un 33. pantu, piedalās Vispārējās tiesas sēdēs.

2. iedaļa – Citas struktūrvienības

28. pants

Ierēdņus un pārējos darbiniekus, kuru pienākums ir tieši palīdzēt priekšsēdētājam, tiesnešiem un sekretāram, ieceļ saskaņā ar Civildienesta noteikumiem. Viņi ir sekretāra padotībā un Vispārējās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā.

29. pants

Šā Reglamenta 28. pantā minētie ierēdņi un pārējie darbinieki Vispārējās tiesas priekšsēdētājam sekretāra klātbūtnē nodod zvērestu, kas noteikts Tiesas reglamenta 20. panta 2. punktā.

30. pants

Sekretārs Vispārējās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā ir atbildīgs par Vispārējās tiesas administratīvo vadību, finanšu pārvaldi un grāmatvedību; šo pienākumu izpildē viņam palīdz Tiesas struktūrvienības.

4. nodaļa

VISPĀRĒJĀS TIESAS DARBS

31. pants

1.   Vispārējās tiesas sēžu datumus un laikus nosaka tās priekšsēdētājs.

2.   Vispārējā tiesa var noturēt vienu vai vairākas sēdes vietā, kas nav Vispārējās tiesas mītne.

32. pants

1.   Ja tiesneša prombūtnes dēļ vai tādēļ, ka tiesnesis nevar piedalīties, tiesneši ir pāra skaitā, tiesnesim ar vismazāko amata stāžu 6. panta nozīmē ir jāatturas no dalības apspriedēs, izņemot gadījumu, kad viņš ir tiesnesis referents. Šādā gadījumā tiesnesis, kuram ir nākamais zemākais rangs, atturas no dalības apspriedēs.

Ja pēc ģenerāladvokāta iecelšanas saskaņā ar 17. pantu Vispārējās tiesas plēnumā ir pāra skaits tiesnešu, tad Vispārējās tiesas priekšsēdētājs pirms tiesas sēdes un saskaņā ar sarakstu, ko iepriekš ir noteikusi Vispārējā tiesa un kas ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, nozīmē tiesnesi, kurš lietas iztiesāšanā nepiedalīsies.

2.   Ja pēc tam, kad ir sasaukts Vispārējās tiesas plēnums, konstatē, ka nav deviņu tiesnešu kvoruma, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs sēdi atliek līdz laikam, kad ir kvorums.

3.   Ja kādā no palātām, kurās ir trīs vai pieci tiesneši, nav trīs tiesnešu kvoruma, attiecīgās palātas priekšsēdētājs par to informē Vispārējās tiesas priekšsēdētāju, kurš norīko citu tiesnesi, lai palātu papildinātu.

Virspalātas kvorums ir deviņi tiesneši. Ja šāda kvoruma nav, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs norīko citu tiesnesi, lai palātu papildinātu.

Ja pirms mutvārdu procesa sākuma konstatēts, ka kāda tiesneša prombūtnes dēļ vai tādēļ, ka tas nevar piedalīties, nav sasniegts 10. panta 1. punktā minētais tiesnešu skaits virspalātā vai kādā no palātām, kurā ir pieci tiesneši, šo palātu papildina tiesnesis, ko nozīmē Vispārējās tiesas priekšsēdētājs, lai atjaunotu paredzēto tiesnešu skaitu.

4.   Ja kādā palātā, kurā ir trīs vai pieci tiesneši, darbojas lielāks tiesnešu skaits nekā, attiecīgi, trīs vai pieci, tad palātas priekšsēdētājs lemj, kurus tiesnešus aicināt piedalīties lietas iztiesāšanā.

5.   Ja tiesnesis, kuram lieta ir deleģēta vai nodota izskatīšanai vienpersoniski, nav klāt vai nevar piedalīties, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs ieceļ citu tiesnesi attiecīgā tiesneša aizstāšanai.

33. pants

1.   Vispārējās tiesas apspriedes ir slēgtas.

2.   Apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi tiesneši, kas ir piedalījušies mutvārdu procesā.

3.   Ikviens tiesnesis, kas piedalās apspriedēs, izsaka savu viedokli un to motivē.

4.   Pēc tiesneša lūguma ikvienu jautājumu formulē viņa izvēlētajā valodā un rakstveidā paziņo pārējiem tienešiem pirms par to balso.

5.   Vispārējās tiesas nolēmums ir atkarīgs no secinājumiem, pie kādiem tiesneši ar balsu vairākumu nonāk gala apspriedē. Balsis nodod kārtībā, kas ir pretēja 6. pantā noteiktajai rangu kārtībai.

6.   Vispārējā tiesa lemj par domstarpībām, ja tādas rodas par jautājumu būtību, formulējumu un kārtību, vai arī par balsojuma interpretāciju.

7.   Ja Vispārējās tiesas apspriedes attiecas uz iekšējiem administratīviem jautājumiem, tajās piedalās sekretārs, ja vien Vispārējā tiesa nelemj citādi.

8.   Ja Vispārējā tiesa notur sēdi bez sekretāra klātbūtnes, tā vajadzības gadījumā uzdod rakstīt protokolu tiesnesim ar vismazāko amata stāžu 6. panta nozīmē. Protokolu paraksta minētais tiesnesis un priekšsēdētājs.

34. pants

1.   Ja vien Vispārējā tiesa nepieņem īpašu lēmumu, tās oficiālās brīvdienas ir šādas:

—	no 18. decembra līdz 10. janvārim,

—	no svētdienas pirms Lieldienām līdz otrajai svētdienai pēc Lieldienām,

—	no 15. jūlija līdz 15. septembrim.

Vispārējās tiesas oficiālo brīvdienu laikā tajā vietā, kur atrodas Vispārējās tiesas mītne, Vispārējās tiesas priekšsēdētāja pienākumus pilda vai nu pats priekšsēdētājs saziņā ar sekretāru vai kāds no palātu priekšsēdētājiem, vai arī kāds cits tiesnesis, ko Vispārējās tiesas priekšsēdētājs ir lūdzis pildīt viņa pienākumus.

2.   Steidzamos gadījumos priekšsēdētājs var tiesnešus sasaukt Vispārējās tiesas oficiālo brīvdienu laikā.

3.   Vispārējā tiesa ievēro tās valsts oficiālās brīvdienas, kurā atrodas tās mītne.

4.   Attiecīgos apstākļos Vispārējā tiesa var tiesnešiem piešķirt atvaļinājumu.

5. nodaļa

VALODU LIETOJUMS

35. pants

1.   Tiesvedības valoda ir angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valoda.

2.   Tiesvedības valodu izvēlas prasītājs, ja vien nav piemērojami šādi noteikumi:

a)	ja atbildētājs ir dalībvalsts vai fiziska vai juridiska persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, tad tiesvedības valoda ir attiecīgās dalībvalsts oficiālā valoda; ja šajā valstī ir vairāk nekā viena oficiālā valoda, prasītājs var izvēlēties kādu no šīm valodām;

b)	pēc pušu kopēja pieteikuma visā tiesvedībā vai tās daļā var atļaut lietot kādu citu no šā panta 1. punktā minētajām valodām;

c)	atkāpjoties no b) apakšpunkta, pēc vienas puses pieteikuma un pēc pretējās puses un ģenerāladvokāta uzklausīšanas kā tiesvedības valodu visā tiesvedībā vai tās daļā var atļaut lietot kādu citu no šā panta 1. punktā minētajām valodām; šādu pieteikumu nedrīkst iesniegt kāda no iestādēm.

Lēmumu par iepriekš minētajiem pieteikumiem var pieņemt priekšsēdētājs; priekšsēdētājs var pieteikumu nodot Vispārējai tiesai un, ja viņš ierosina to apmierināt bez visu pušu piekrišanas, viņam tas ir jānodod izlemšanai Vispārējai tiesai.

3.   Tiesvedības valodu izmanto lietas dalībnieku procesuālajos rakstos un mutvārdu paskaidrojumos, un pievienotajos dokumentos, kā arī Vispārējās tiesas sēžu protokolos un nolēmumos.

Visiem iesniegtajiem vai pievienotajiem dokumentiem, kas sastādīti kādā citā valodā, jāpievieno tulkojums tiesvedības valodā.

Attiecībā uz gariem dokumentiem var iesniegt izrakstu tulkojumus. Tomēr Vispārējā tiesa pēc savas ierosmes vai lietas dalībnieka pieteikuma jebkurā laikā var lūgt iesniegt pilnu vai pilnīgāku tulkojumu.

Atkāpjoties no iepriekšējiem noteikumiem, dalībvalstis, iestājoties lietā, ko izskata Vispārējā tiesa, ir tiesīgas izmantot savu oficiālo valodu. Šis noteikums attiecas gan uz rakstveida dokumentiem, gan mutvārdu paziņojumiem. Sekretārs nodrošina šādu dokumentu vai paziņojumu tulkošanu tiesvedības valodā.

Valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, kā arī EBTA Uzraudzības iestādei, iestājoties lietā, kuru izskata Vispārējā tiesa, var atļaut izmantot kādu no šā panta 1. punktā minētajām valodām, kas nav tiesvedības valoda. Šis noteikums attiecas gan uz rakstveida dokumentiem, gan mutvārdu paziņojumiem. Sekretārs nodrošina šādu dokumentu vai paziņojumu tulkošanu tiesvedības valodā.

4.   Ja liecinieks vai eksperts paziņo, ka viņš nespēj pienācīgi izteikties nevienā no šā panta 1. punktā minētajām valodām, Vispārējā tiesa var atļaut viņam izteikties kādā citā valodā. Sekretārs nodrošina tulkošanu tiesvedības valodā.

5.   Priekšsēdētājs kādu no šā panta 1. punktā minētajām valodām, kas nav tiesvedības valoda, var izmantot mutvārdu procesa vadīšanai, tiesnesis referents – gan sākotnējā ziņojumā, gan ziņojumā tiesas sēdē –, tiesneši un ģenerāladvokāts – uzdodot jautājumus –, un ģenerāladvokāts – sniedzot secinājumus. Sekretārs nodrošina tulkošanu tiesvedības valodā.

36. pants

1.   Sekretārs pēc tiesneša vai ģenerāladvokāta lūguma vai lietas dalībnieka pieteikuma nodrošina, ka visu Vispārējā tiesā notiekošās tiesvedības laikā teikto vai rakstīto tulko kādā no vēlamajām 35. panta 1. punktā minētajām valodām.

2.   Vispārējās tiesas publikācijas sagatavo valodās, kas minētas 1. pantā Padomes Regulā Nr. 1.

37. pants

Dokumenti, kas sagatavoti tiesvedības valodā vai kādā no valodām, kuru izmantošana ir atļauta saskaņā ar 35. pantu, ir autentiski.

6. nodaļa

PĀRSTĀVJU, PADOMDEVĒJU UN ADVOKĀTU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

38. pants

1.   Pārstāvjiem, padomdevējiem un advokātiem, kas piedalās tiesvedībā Vispārējā tiesā vai kādā citā tiesu iestādē, kurai Vispārējā tiesa nodevusi tiesas uzdevumu, ir imunitāte attiecībā uz visu, ko viņi teikuši vai rakstījuši par attiecīgo lietu vai pusēm.

2.   Pārstāvjiem, padomdevējiem un advokātiem turklāt ir arī šādas privilēģijas un atvieglojumi:

a)

attiecībā uz materiāliem un dokumentiem, kas ir saistīti ar tiesvedību, neveic kratīšanu un konfiskāciju; domstarpību gadījumā muitas vai policijas ierēdņi šādus materiālus un dokumentus var aizzīmogot; šādā gadījumā tos nekavējoties nogādā Vispārējā tiesā pārbaudei, ko veic sekretāra un attiecīgās personas klātbūtnē;

b)	pārstāvju, padomdevēju un advokātu rīcībā drīkst būt tāds valūtas daudzums, kāds var būt vajadzīgs viņu pienākumu izpildei;

c)	pārstāvjiem, padomdevējiem un advokātiem ir tiesības pienākumu izpildes laikā netraucēti ceļot.

39. pants

Lai izmantotu 38. pantā norādītās privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus, personām, kam uz to ir tiesības, ir jāapliecina to statuss:

a)	pārstāvju statusu apliecina viņu pilnvarotāja izdots oficiāls dokuments, kura kopiju tas nekavējoties nosūta sekretāram;

b)	padomdevēju un advokātu statusu apliecina sekretāra parakstīts apliecinošs dokuments. Šā apliecinošā dokumenta derīguma termiņš ir ierobežots, un to ir iespējams pagarināt vai saīsināt atbilstīgi tiesvedības ilgumam.

40. pants

Šā Reglamenta 38. pantā noteiktās privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus piešķir vienīgi tiesvedības pienācīgai norisei.

Vispārējā tiesa var atcelt imunitāti, ja tā uzskata, ka tas netraucēs tiesvedības pienācīgu norisi.

41. pants

1.   Ja Vispārējā tiesa uzskata, ka kāda padomdevēja vai advokāta attieksme pret Vispārējo tiesu, tās priekšsēdētāju, tiesnesi vai sekretāru nav saderīga ar cieņu pret Vispārējo tiesu vai ar tieslietu labas pārvaldības prasībām, vai ja padomdevējs vai advokāts savas tiesības izmanto neatbilstīgi tiem mērķiem, kuriem tās ir piešķirtas; Vispārējā tiesa to norāda attiecīgajai personai. Vispārējā tiesa var informēt kompetentās iestādes, kurām ir pakļauta attiecīgā persona; šīm iestādēm nosūtītās vēstules kopiju nosūta arī attiecīgajai personai.

Tādu pašu iemeslu dēļ Vispārējā tiesa ikvienā brīdī, uzklausījusi attiecīgo personu, izdodot rīkojumu, var liegt attiecīgajai personai piedalīties tiesvedībā. Šis rīkojums ir izpildāms nekavējoties.

2.   Ja padomdevējam vai advokātam liedz piedalīties tiesvedībā, to aptur uz laiku, ko nosaka Vispārējās tiesas priekšsēdētājs, lai ļautu attiecīgajai pusei iecelt jaunu padomdevēju vai advokātu.

3.   Saskaņā ar šo pantu pieņemtos nolēmumus var atcelt.

42. pants

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz augstskolu pasniedzējiem, kuriem saskaņā Statūtu 19. pantu ir tiesības uzstāties Vispārējā tiesā.

II SADAĻA

PROCESS

1. nodaļa

RAKSTVEIDA PROCESS

43. pants

1.   Katra procesuālā dokumenta oriģinālu paraksta attiecīgā lietas dalībnieka pārstāvis vai advokāts.

Oriģināleksemplāru, kam pievienoti visi tajā minētie pielikumi, iesniedz kopā ar piecām kopijām Vispārējās tiesas vajadzībām un vienu kopiju katram no lietas dalībniekiem. Kopijas apliecina lietas dalībnieks, kurš tās iesniedz.

2.   Iestādes Vispārējās tiesas noteiktos termiņos papildus iesniedz visu citās valodās sagatavoto procesuālo dokumentu tulkojumus Padomes Regulas Nr. 1 1. pantā norādītajās valodās. Piemēro šā panta 1. punkta otro daļu.

3.   Visiem procesuālajiem dokumentiem jābūt datētiem. Procesuālo termiņu skaitīšanai ņem vērā tikai to dienu, kad procesuālais dokuments ir iesniegts kancelejā.

4.   Katram procesuālajam dokumentam pievieno materiālus, kuros ir to apstiprinoši dokumenti, un šo dokumentu saraksts.

5.   Ja, ņemot vērā kāda dokumenta apjomu, procesuālajam dokumentam ir pievienoti tikai izraksti no tā, kancelejā iesniedz visu dokumentu vai pilnu tā kopiju.

6.   Neskarot 1. līdz 5. punkta noteikumus, dienu, kurā parakstīta procesuālā dokumenta oriģināla kopiju, ieskaitot 4. punktā minēto dokumentu sarakstu, saņem kancelejā pa faksu vai ar citu Vispārējai tiesai pieejamu tehnisko sakaru līdzekļu palīdzību, procesuālo termiņu ievērošanas nolūkos uzskata par dienu, kad dokumenti ir iesniegti kancelejā, ar nosacījumu, ka attiecīgā parakstītā procesuālā dokumenta oriģinālu, kam pievienoti iepriekš 1. punkta otrajā daļā minētie pielikumi un kopijas, iesniedz kancelejā vēlākais desmit dienu laikā. Uz šo desmit dienu termiņu neattiecina 102. panta 2. punktu.

7.   Neskarot 1. punkta pirmo daļu un 2. līdz 5. punktu, Vispārējā tiesa var ar lēmumu paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem procesuāls dokuments, kas ir nosūtīts uz kanceleju elektroniskā veidā, tiek uzskatīts par šā dokumenta oriģinālu. Šādu lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

44. pants

1.   Statūtu 21. pantā norādītajā prasības pieteikumā ietver:

a)	prasības pieteikuma iesniedzēja uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

b)	ziņas par personu, pret kuru prasības pieteikums ir vērsts;

c)	strīda priekšmetu, kā arī kopsavilkumu par izvirzītajiem pamatiem;

d)	prasītāja prasījumus;

e)	attiecīgā gadījumā – ziņas par piedāvātajiem pierādījumiem.

2.   Tiesvedības vajadzībām prasības pieteikumā norāda dokumentu izsniegšanas adresi vietā, kur atrodas Vispārējās tiesas mītne, un tās personas uzvārdu, kas ir pilnvarota un piekritusi pieņemt dokumentus.

Pirmajā daļā minētās dokumentu izsniegšanas adreses vietā vai papildus tai prasības pieteikumā var norādīt, ka advokāts vai pārstāvis piekrīt tam, ka dokumentus viņam izsniedz pa faksu vai ar citu tehnisko sakaru līdzekļu palīdzību.

Ja prasības pieteikums neatbilst pirmajā un otrajā daļā minētajām prasībām, tad līdz attiecīgo trūkumu novēršanai visus ar tiesvedību saistītos dokumentus attiecīgajai pusei izsniedz, nosūtot tos ierakstītā sūtījumā šīs puses pārstāvim vai advokātam. Atkāpjoties no 100. panta pirmās daļas, par pienācīgi notikušu dokumentu izsniegšanu uzskata ierakstītā sūtījuma nodošanu pasta iestādē vietā, kur atrodas Vispārējās tiesas mītne.

3.   Advokātam, kas pusi pārstāv vai pusei palīdz, jāiesniedz kancelejā apliecinošs dokuments par to, ka viņš ir tiesīgs praktizēt dalībvalsts vai valsts, kura ir EEZ līguma līgumslēdzēja puse, tiesā.

4.   Prasības pieteikumam attiecīgā gadījumā pievieno dokumentus, kas norādīti Statūtu 21. panta otrajā daļā.

5.   Prasības pieteikumam, ko iesniedz privāto tiesību juridiska persona, pievieno:

a)	juridiskās personas statūtus vai nesenu izrakstu no sabiedrību vai apvienību reģistra, vai arī kādu citu tās juridiskās pastāvēšanas pierādījumu;

b)	pierādījumu tam, ka advokātu ir pilnvarojusi persona, kas ir tiesīga to darīt.

5.a Prasības pieteikumam, kas iesniegts saskaņā ar LESD 272. pantu, pievieno šķīrējklauzulas kopiju no Savienības vai tās vārdā noslēgta publisko vai privāto tiesību līguma vai, attiecīgos gadījumos, īpaša attiecīgo dalībvalstu starpā noslēgta nolīguma par domstarpību izšķiršanu kopiju.

6.   Ja prasības pieteikums neatbilst šā panta 3. līdz 5. punktā noteiktajām prasībām, sekretārs nosaka pieņemamu termiņu, kurā prasītājam ir jānovērš trūkumi prasības pieteikumā vai arī jāiesniedz kāds no iepriekš minētajiem dokumentiem. Ja prasītājs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus prasības pieteikumā vai arī neiesniedz prasītos dokumentus, Vispārējā tiesa lemj par to, vai neatbilstība minētajiem nosacījumiem prasības pieteikumu padara formāli nepieņemamu.

45. pants

Prasības pieteikumu izsniedz atbildētājam. Gadījumos, kad piemēro 44. panta 6. punktu, prasības pieteikums ir jāizsniedz, tiklīdz tajā ir novērsti trūkumi vai tiklīdz Vispārējā tiesa to ir atzinusi par pieņemamu no iepriekšējā pantā izklāstīto formālo prasību viedokļa.

46. pants

1.   Divu mēnešu laikā pēc tam, kad atbildētājam ir izsniegts prasības pieteikums, viņš iesniedz iebildumu rakstu, kurā ietver:

a)	atbildētāja uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

b)	faktiskos un tiesību argumentus;

c)	atbildētāja prasījumus;

d)	ziņas par piedāvātajiem pierādījumiem.

Iebildumu rakstam piemēro 44. panta 2. līdz 5. punkta noteikumus.

2.   Tiesvedībā, kurā puses ir Savienība un tās darbinieki, iebildumu rakstam pievieno sūdzību Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta nozīmē un lēmumu par sūdzības noraidīšanu, norādot sūdzības iesniegšanas un lēmuma paziņošanas datumu.

3.   Pēc atbildētāja pamatota pieteikuma priekšsēdētājs izņēmuma apstākļos var pagarināt šā panta 1. punktā noteikto termiņu.

47. pants

1.   Prasības pieteikumu un iebildumu rakstu var papildināt ar prasītāja repliku un atbildētāja atbildi uz repliku, ja vien Vispārējā tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas nepieņem lēmumu, ka otrreizēja procesuālo rakstu apmaiņa nav vajadzīga, jo lietas materiāli ir pietiekami pilnīgi, lai ļautu lietas dalībniekiem izklāstīt pamatus un argumentus mutvārdu procesa laikā. Tomēr Vispārējā tiesa var ļaut lietas dalībniekiem iesniegt papildu dokumentus, ja prasītājs šajā sakarā iesniedz motivētu pieteikumu divu nedēļu laikā no attiecīgā lēmuma paziņošanas.

2.   Vispārējās tiesas priekšsēdētājs nosaka termiņu šo procesuālo dokumentu iesniegšanai.

48. pants

1.   Replikā un atbildē uz repliku puses var piedāvāt papildu pierādījumus. Tomēr pusēm ir jāmotivē kavēšanās pierādījumu iesniegšanā.

2.   Tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesību vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā.

Ja tiesvedības laikā kāda no pusēm 1. daļā minētā iemesla dēļ izvirza jaunu pamatu, priekšsēdētājs, rīkojoties pēc tiesneša referenta ziņojuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, pat pēc parasto procesuālo termiņu beigām var noteikt termiņu, kurā otra puse var atbildēt uz šādu pamatu.

Lēmumu par to, vai šāds pamats ir pieņemams, ietver galīgajā spriedumā.

49. pants

Vispārējā tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas jebkurā tiesvedības stadijā var nolemt veikt kādu procesa organizatorisko vai pierādījumu savākšanas pasākumu, kas minēts 64. un 65. pantā, vai arī atkārtot vai paplašināt kādu iepriekš veiktu pierādījumu savākšanas pasākumu.

50. pants

1.   Pēc pušu un ģenerāladvokāta uzklausīšanas Vispārējās tiesas priekšsēdētājs jebkurā laikā var izdot rīkojumu rakstveida vai mutvārdu procesā vai galīgā sprieduma taisīšanai apvienot divas vai vairākas saistītas lietas ar identisku priekšmetu. Lietas pēc tam var atkal sadalīt. Priekšsēdētājs var šos jautājumus nodot Vispārējai tiesai.

2.   Visu apvienoto lietu dalībnieku, tostarp personu, kas iestājušās lietā, pārstāvji, padomdevēji un advokāti var kancelejā iepazīties ar procesuālajiem dokumentiem, kas izsniegti citu attiecīgo lietu dalībniekiem. Pēc lietas dalībnieka pieteikuma priekšsēdētājs, neskarot 67. panta 3. punktu, tomēr var neattiecināt šo noteikumu uz slepeniem vai konfidenciāliem dokumentiem.

51. pants

1.   Reglamenta 14. panta 1. punktā norādītajos gadījumos un visās procesa stadijās palāta, kas izskata lietu, vai Vispārējās tiesas priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai kādas puses pieteikuma var ierosināt Vispārējās tiesas plēnumam lietu nodot Vispārējās tiesas plēnumam, virspalātai vai palātai ar citādu tiesnešu skaitu. Lēmumu par lietas nodošanu palātai ar lielāku tiesnešu skaitu pieņem plēnums pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas.

Ja to lūdz dalībvalsts vai Savienības iestāde, kas ir lietas dalībniece, lietu izlemj palāta, kurā ir vismaz pieci tiesneši.

2.   Lēmumu deleģēt lietu izlemšanai tiesnesim vienpersoniski 14. panta 2. punktā noteiktajos gadījumos pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas vienprātīgi pieņem palāta, kurā ir trīs tiesneši un kurā šī lieta iesniegta izskatīšanai.

Ja dalībvalsts vai Savienības iestāde, kas ir lietas dalībniece, iebilst, ka lietu izskata tiesnesis vienpersoniski, lietu atstāj vai nodod izskatīšanai palātai, pie kuras pieder tiesnesis referents.

52. pants

1.   Neskarot 49. pantu, priekšsēdētājs nosaka dienu, kurā tiesnesim referentam ir jāsniedz sākotnējais ziņojums Vispārējai tiesai:

a)	pēc tam, kad ir iesniegta atbilde uz repliku,

b)	pēc tam, kad beidzies 47. panta 2. punktā noteiktais termiņš replikas vai atbildes uz repliku iesniegšanai,

c)	ja attiecīgā puse ir atteikusies no savām tiesībām iesniegt repliku vai atbildi uz repliku,

d)	ja Vispārējā tiesa ir nolēmusi, ka saskaņā ar 47. panta 1. punktu nav vajadzības papildināt prasības pieteikumu un iebildumu rakstu ar repliku un atbildi uz repliku, vai

e)	ja Vispārējā tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ka ir lietderīgi izskatīt lietu saskaņā ar paātrināto procesu atbilstīgi 76.a panta 1. punktam.

2.   Sākotnējā ziņojumā ietver priekšlikumus par procesa organizatorisko pasākumu vai pierādījumu savākšanas pasākumu veikšanu un par to, vai lieta jānodod izskatīšanai Vispārējās tiesas plēnumam, virspalātai vai palātai ar citādu tiesnešu skaitu.

Vispārējā tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas lemj par tiesneša referenta priekšlikumiem.

53. pants

Ja Vispārējā tiesa nolemj sākt mutvārdu procesu, neveicot procesa organizatoriskos pasākumus vai neizdodot rīkojumu par pierādījumu savākšanu, priekšsēdētājs nosaka sākuma dienu.

54. pants

Neierobežojot iespēju mutvārdu procesa stadijā veikt procesa organizatoriskos pasākumus vai pierādījumu savākšanu, ja procesa organizatoriskie pasākumi vai pierādījumu savākšanas pasākumi ir sākti rakstveida procesā, tad pēc to pabeigšanas priekšsēdētājs nosaka mutvārdu procesa sākšanas dienu.

2. nodaļa

MUTVĀRDU PROCESS

55. pants

1.   Vispārējā tiesa tai iesniegtās lietas izskata tādā kārtībā, kādā ir pabeigta pierādījumu savākšana attiecīgajās lietās. Ja pierādījumu savākšanu vairākās lietās pabeidz vienlaikus, to izskatīšanas kārtību nosaka pēc reģistra ierakstiem par prasības pieteikumu iesniegšanas datumiem.

2.   Īpašos apstākļos priekšsēdētājs var nolemt, ka kāda lieta izskatāma prioritāri.

Īpašos apstākļos priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai pēc lietas dalībnieka pieteikuma un pēc lietas dalībnieku un ģenerāladvokāta uzklausīšanas var atlikt lietas izskatīšanu uz vēlāku laiku.

Pēc lietas dalībnieku kopīga pieteikuma priekšsēdētājs var izdot rīkojumu par lietas atlikšanu.

56. pants

Procesu atklāj un vada priekšsēdētājs, kurš ir atbildīgs par kārtību tiesas sēdē.

57. pants

Slēgtā sēdē izskatītu lietu mutvārdu procesa saturu nepublisko.

58. pants

Tiesas sēdes laikā priekšsēdētājs var uzdot jautājumus lietas dalībnieku pārstāvjiem, padomdevējiem un advokātiem.

Tāpat var rīkoties arī pārējie tiesneši un ģenerāladvokāts.

59. pants

Lietas dalībnieki Vispārējā tiesā mutvārdu paskaidrojumus var sniegt vienīgi ar savu pārstāvju, padomdevēju vai advokātu starpniecību.

60. pants

Ja lietā nav iecelts ģenerāladvokāts, priekšsēdētājs sēdes beigās pasludina mutvārdu procesu par pabeigtu.

61. pants

1.   Ja ģenerāladvokāts sniedz savus secinājumus rakstveidā, viņš tos iesniedz kancelejā, kas tos paziņo lietas dalībniekiem.

2.   Pēc tam, kad ģenerāladvokāts ir mutvārdos vai rakstveidā sniedzis savus secinājumus, priekšsēdētājs mutvārdu procesu pasludina par pabeigtu.

62. pants

Vispārējā tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas var izdot rīkojumu par mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu.

63. pants

1.   Sekretārs sagatavo katras sēdes protokolu. Protokolu paraksta priekšsēdētājs un sekretārs, un tas ir oficiāls dokuments.

2.   Lietas dalībnieki ir tiesīgi kancelejā iepazīties ar protokolu un uz sava rēķina saņemt tā kopijas.

3. nodaļa

PROCESA ORGANIZATORISKIE PASĀKUMI UN PIERĀDĪJUMU SAVĀKŠANAS PASĀKUMI

1. iedaļa – Procesa organizatoriskie pasākumi

64. pants

1.   Procesa organizatorisko pasākumu mērķis ir nodrošināt, ka lietas sagatavo iztiesāšanai, process noris un strīdu atrisina vislabākajos apstākļos. Tos nosaka Vispārējā tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas.

2.   Procesa organizatorisko pasākumu mērķi jo īpaši ir:

a)	nodrošināt efektīvu rakstveida un mutvārdu procesa norisi un atvieglot pierādījumu iesniegšanu;

b)	noteikt jautājumus, kuros lietas dalībniekiem ir jāsniedz papildu argumenti vai attiecībā uz kuriem ir vajadzīgi pierādījumu savākšanas pasākumi;

c)	precizēt lietas dalībnieku prasījumus, to izvirzītos pamatus un argumentus, kā arī punktus, par kuriem ir strīds;

d)	veicināt izlīguma panākšanu strīdā.

3.   Procesa organizatoriskie pasākumi jo īpaši ietver:

a)	jautājumu uzdošanu lietas dalībniekiem;

b)	lietas dalībnieku uzaicināšanu sniegt mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus par atsevišķiem strīda aspektiem;

c)	lūgumu lietas dalībniekiem vai trešām personām sniegt informāciju vai ziņas;

d)	lūgumu sniegt dokumentus vai citus materiālus, kas attiecas uz lietu;

e)	lietas dalībnieku pārstāvju vai lietas dalībnieku personisku uzaicināšanu uz sanāksmēm.

4.   Katrs lietas dalībnieks jebkurā procesa stadijā var iesniegt priekšlikumu procesa organizatorisko pasākumu pieņemšanai un grozīšanai. Tādā gadījumā pirms šo pasākumu noteikšanas uzklausa pārējos lietas dalībniekus.

Ja to prasa procesa apstākļi, Vispārējā tiesa informē lietas dalībniekus par paredzētajiem pasākumiem un dod tiem iespēju sniegt mutvārdu vai rakstveida apsvērumus.

5.   Ja Vispārējās tiesas plēnums vai virspalāta nolemj noteikt procesa organizatoriskus pasākumus un pats tos neveic, tas šāda uzdevuma veikšanu uztic palātai, kurai lieta ir sākotnēji nodota, vai tiesnesim referentam.

Ja palāta nosaka procesa organizatoriskos pasākumus un pati tos neveic, tā šāda uzdevuma veikšanu uztic tiesnesim referentam.

Procesa organizatoriskajos pasākumos piedalās ģenerāladvokāts.

2. iedaļa – Pierādījumu savākšanas pasākumi

65. pants

Neskarot Statūtu 24. un 25. pantu, pieļaujami šādi pierādījumu savākšanas pasākumi:

a)	lietas dalībnieku personiska iztaujāšana;

b)	informācijas pieprasīšana un dokumentu iesniegšana;

c)	mutvārdu liecība;

d)	ekspertīze;

e)	attiecīgās vietas vai lietas apskate.

66. pants

1.   Vispārējā tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas izdod rīkojumu, kurā ir izklāstīti pierādāmie fakti un noteikti pierādījumu savākšanas pasākumi, ko tā uzskata par atbilstošiem. Pirms Vispārējā tiesa lemj par 65. panta c), d) un e) apakšpunktā minētajiem pierādījumu savākšanas pasākumiem, tā uzklausa lietas dalībniekus.

Rīkojumu izsniedz lietas dalībniekiem.

2.   Iespējams iesniegt pierādījumu atspēkojumus un papildināt iepriekš iesniegtos pierādījumus.

67. pants

1.   Ja Vispārējās tiesas plēnums vai virspalāta nolemj veikt pierādījumu savākšanu un pats to neveic, tas šāda uzdevuma veikšanu uztic palātai, kurai lieta ir sākotnēji nodota, vai tiesnesim referentam.

Ja palāta nolemj veikt pierādījumu savākšanu un pati to neveic, tā šāda uzdevuma veikšanu uztic tiesnesim referentam.

Pierādījumu savākšanas pasākumos piedalās ģenerāladvokāts.

2.   Lietas dalībnieki ir tiesīgi piedalīties pierādījumu savākšanas pasākumos.

3.   Ievērojot 116. panta 2. un 6. punkta noteikumus, Vispārējā tiesa ņem vērā tikai tos dokumentus, kuri ir darīti pieejami lietas dalībnieku advokātiem vai pārstāvjiem un attiecībā uz kuriem tiem ir bijusi iespēja izteikt savu viedokli.

Ja Vispārējai tiesai attiecībā uz vienu vai vairākiem lietas dalībniekiem ir jāpārbauda tāda dokumenta konfidencialitāte, kas varētu būt attiecināms uz lēmuma pieņemšanu lietā, pārbaudes stadijā šo dokumentu nenosūta lietas dalībniekiem.

Ja dokuments, kuram pieeju ir liegusi kāda iestāde, ir iesniegts Vispārējai tiesai lietā par šāda aizlieguma likumību, šo dokumentu citiem lietas dalībniekiem nenosūta.

3. iedaļa – Liecinieku un ekspertu izsaukšana un nopratināšana

68. pants

1.   Vispārējā tiesa pēc savas ierosmes vai pēc kāda lietas dalībnieka pieteikuma, uzklausījusi ģenerāladvokātu un lietas dalībniekus, var prasīt, lai saistībā ar noteiktiem faktiem tiek nopratināti liecinieki. Rīkojumā izklāsta konstatējamos faktus.

Vispārējā tiesa var izsaukt liecinieku pēc savas ierosmes, pēc kāda lietas dalībnieka pieteikuma vai arī pēc ģenerāladvokāta lūguma.

Lietas dalībnieka pieteikumā par liecinieka nopratināšanu precīzi norāda, par kādiem faktiem un kādu iemeslu dēļ liecinieks ir jānopratina.

2.   Liecinieku izsauc, pamatojoties uz rīkojumu, kurā ir šādas ziņas:

a)	liecinieka uzvārds, vārdi, ziņas par liecinieku un viņa adrese;

b)	norāde uz faktiem, par kuriem liecinieks ir jānopratina;

c)	attiecīgā gadījumā, informācija par Vispārējās tiesas veiktajiem pasākumiem, lai atlīdzinātu lieciniekam radušos izdevumus, kā arī informācija par sodu, ko var uzlikt lieciniekam, kas neierodas tiesā.

Rīkojumu izsniedz lietas dalībniekiem un lieciniekam.

3.   Tāda liecinieka izsaukšanai, kura nopratināšanu ir lūdzis lietas dalībnieks, Vispārējā tiesa var piemērot nosacījumu, ka attiecīgajam lietas dalībniekam Vispārējās tiesas kasē ir jāiemaksā summa, kas būtu pietiekama noteikto izdevumu segšanai; iemaksas apjomu nosaka Vispārējā tiesa.

No Vispārējās tiesas kases izmaksā avansā naudas līdzekļus, kas vajadzīgi saistībā ar tāda liecinieka nopratināšanu, kurš ir izsaukts pēc Vispārējās tiesas ierosmes.

4.   Pēc tam, kad ir pārbaudīta liecinieka identitāte, priekšsēdētājs informē liecinieku, ka viņam šajā Reglamentā noteiktajā kārtībā būs jāapliecina, ka viņš ir teicis patiesību.

Vispārējā tiesa nopratina liecinieku, pieaicinot lietas dalībniekus. Pēc tam, kad liecinieks ir beidzis liecināt, priekšsēdētājs pēc lietas dalībnieku pieteikuma vai pēc savas ierosmes var uzdot lieciniekam jautājumus.

Tāpat var rīkoties arī pārējie tiesneši un ģenerāladvokāts.

Jautājumus lieciniekiem var uzdot arī lietas dalībnieku pārstāvji priekšsēdētāja uzraudzībā.

5.   Ievērojot 71. panta noteikumus, liecinieks pēc liecības sniegšanas nodod šādu zvērestu:

Vispārējā tiesa pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var atbrīvot liecinieku no zvēresta nodošanas.

6.   Sekretārs sagatavo protokolu, kurā fiksē liecinieka liecību.

Protokolu paraksta priekšsēdētājs vai tiesnesis referents, kas ir atbildīgs par liecinieka nopratināšanu, un sekretārs. Pirms šādas protokola parakstīšanas lieciniekam ir jādod iespēja pārbaudīt protokola saturu un to parakstīt.

Protokols ir oficiāls dokuments.

69. pants

1.   Lieciniekiem, kas ir izsaukti atbilstīgi prasībām, ir jāievēro izsaukums un jāierodas liecināt.

2.   Ja liecinieks, kas ir izsaukts atbilstīgi prasībām, neierodas Vispārējā tiesā, tad tā var uzlikt viņam naudas sodu, kurš nepārsniedz EUR 5 000, un var izdot rīkojumu par jaunu liecinieka izsaukumu uz viņa rēķina.

Tādu pašu sodu var uzlikt arī lieciniekam, kas bez attaisnojoša iemesla atsakās liecināt, nodot zvērestu vai attiecīgā gadījumā tam līdzvērtīgu svinīgu solījumu.

3.   Ja liecinieks Vispārējai tiesai norāda attaisnojošu iemeslu, viņam uzlikto naudas sodu var atcelt. Uzlikto naudas sodu pēc liecinieka lūguma var samazināt, ja liecinieks pierāda tā nesamērīgumu ar viņa ienākumiem.

4.   Saskaņā ar šo pantu uzlikto sodu un citu piemēroto pasākumu piespiedu izpilde notiek saskaņā ar LESD 280. un 299. pantu un EAEKL 164. pantu.

70. pants

1.   Vispārējā tiesa ar rīkojumu var noteikt ekspertīzi. Rīkojumā, ar ko ieceļ ekspertu, norāda viņa uzdevumu un atzinuma sniegšanas termiņu.

2.   Eksperts saņem rīkojuma kopiju kopā ar visiem dokumentiem, kas vajadzīgi viņa uzdevuma veikšanai. Viņa darbību uzrauga tiesnesis referents, kurš drīkst piedalīties eksperta darbībās un kas ekspertam ir jāinformē par viņa uzdevuma izpildes gaitu.

Vispārējā tiesa var prasīt, lai lietas dalībnieki vai viens no dalībniekiem iemaksā nodrošinājumu ekspertīzes izmaksu segšanai.

3.   Pēc eksperta pieteikuma Vispārējā tiesa var izdot rīkojumu veikt liecinieku nopratināšanu. Viņu nopratināšanu veic saskaņā ar 68. pantu.

4.   Eksperts var sniegt slēdzienu vienīgi par tiem jautājumiem, par kuriem viņa slēdziens ir skaidri lūgts.

5.   Pēc tam, kad eksperts ir sniedzis atzinumu, Vispārējā tiesa var izdot rīkojumu par viņa nopratināšanu, pieaicinot lietas dalībniekus.

Jautājumus ekspertam var uzdot arī lietas dalībnieku pārstāvji priekšsēdētāja uzraudzībā.

6.   Ievērojot 71. panta noteikumus, pēc atzinuma sniegšanas eksperts Vispārējai tiesai nodod šādu zvērestu:

Vispārējā tiesa pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var atbrīvot ekspertu no zvēresta nodošanas.

71. pants

1.   Priekšsēdētājs dod norādījumu ikvienai personai, kam kā lieciniekam vai ekspertam ir jānodod Vispārējai tiesai zvērests, attiecīgi teikt vienīgi patiesību vai arī veikt savu uzdevumu apzinīgi un objektīvi, kā arī brīdina šo personu par kriminālatbildību, kas viņas valsts tiesību aktos ir paredzēta par šā pienākuma neizpildi.

2.   Liecinieki un eksperti nodod zvērestu vai nu saskaņā ar 68. panta 5. punkta pirmo daļu un 70. panta 6. punkta pirmo daļu, vai arī atbilstīgi viņu valsts tiesību aktos noteiktajam.

3.   Ja liecinieka vai eksperta valsts tiesību akti paredz iespēju tiesvedības sakarā vienlaikus ar zvērestu vai tā vietā dot zvērestam līdzvērtīgu svinīgu solījumu, tad liecinieki un eksperti var dot šādu solījumu, ievērojot nosacījumus un formu, ko paredz valsts tiesību akti.

Ja liecinieka vai eksperta valsts tiesību akti neparedz ne zvēresta nodošanu, ne arī svinīga solījuma došanu, rīkojas atbilstīgi šā panta 1. punktā noteiktajai procedūrai.

72. pants

1.   Vispārējā tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas var nolemt ziņot kompetentajai iestādei, kas minēta Tiesas Reglamenta papildu procesuālo noteikumu III pielikumā, dalībvalstī, kuras tiesas ir kompetentas piespriest sodu, par visiem nepatiesas liecības gadījumiem, kuras kāds liecinieks vai eksperts ir sniedzis Vispārējā tiesā, ņemot vērā 71. panta noteikumus.

2.   Sekretārs ir atbildīgs par Vispārējās tiesas lēmuma paziņošanu. Lēmumā izklāsta faktus un apstākļus, uz kuriem pamatots ziņojums.

73. pants

1.   Ja kāds lietas dalībnieks noraida kādu liecinieku vai ekspertu, pamatojoties uz to, ka viņš nav kompetents, piemērots vai arī kāda cita iemesla dēļ nedrīkst uzstāties kā liecinieks vai eksperts, vai arī ja liecinieks vai eksperts atsakās liecināt, nodot zvērestu vai tam līdzvērtīgu svinīgu solījumu, jautājumu izšķir Vispārējā tiesa.

2.   Liecinieka vai eksperta noraidījumu piesaka divu nedēļu laikā pēc tam, kad ir izsniegts rīkojums par liecinieka izsaukšanu vai eksperta iecelšanu; noraidījuma pieteikumā ir jānorāda tā pamatojums un ziņas par piedāvātajiem pierādījumiem.

74. pants

1.   Lieciniekiem un ekspertiem ir tiesības saņemt ceļa un uzturēšanās izdevumu kompensāciju. Vispārējās tiesas kase var lieciniekiem un ekspertiem maksājamās summas izmaksāt avansā.

2.   Lieciniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju par neiegūto peļņu, un ekspertiem ir tiesības saņemt samaksu par viņu pakalpojumiem. Vispārējās tiesas kase kompensāciju vai samaksu par pakalpojumiem izmaksā lieciniekiem un ekspertiem pēc tam, kad viņi ir attiecīgi izpildījuši savus pienākumus vai paveikuši uzdevumus.

75. pants

1.   Vispārējā tiesa uz lietas dalībnieka pieteikuma pamata vai pēc savas ierosmes var dot tiesas uzdevumu nopratināt lieciniekus vai ekspertus.

2.   Tiesas uzdevumu dod, izdodot rīkojumu, kurā ir liecinieka vai eksperta uzvārds, vārds, citas ziņas un adrese, ir izklāstīti fakti, par kuriem liecinieks vai eksperts ir jānopratina, lietas dalībnieku uzvārdi vai nosaukumi, to pārstāvji, advokāti vai padomdevēji, ir norādītas izsniegšanas adreses un īsi aprakstīts strīda priekšmets.

Sekretārs izsniedz rīkojumu lietas dalībniekiem.

3.   Sekretārs rīkojumu nosūta kompetentajai iestādei, kas minēta Tiesas Reglamenta papildu procesuālo noteikumu I pielikumā, dalībvalstī, kuras teritorijā liecinieks vai eksperts ir jānopratina. Vajadzības gadījumā rīkojumam pievieno tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurai rīkojums ir adresēts.

Iestāde, ko nosaka saskaņā ar pirmo daļu, rīkojumu nodod tiesu iestādei, kura ir kompetenta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Kompetentā tiesu iestāde izpilda tiesas uzdevumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pēc izpildes kompetentā tiesu iestāde nosūta iestādei, kas noteikta saskaņā ar pirmo daļu, rīkojumu par tiesas uzdevumu, izpildes dokumentus un tiesāšanās izdevumu detalizētu uzskaitījumu. Šos dokumentus nosūta sekretāram.

Sekretārs ir atbildīgs par dokumentu tulkošanu tiesvedības valodā.

4.   Vispārējā tiesa sedz izdevumus, kas radušies tiesas uzdevuma rezultātā, neierobežojot tiesības vajadzības gadījumā tos piedzīt no lietas dalībniekiem.

76. pants

1.   Sekretārs sagatavo katras sēdes protokolu. Protokolu paraksta priekšsēdētājs un sekretārs, un tas ir oficiāls dokuments.

2.   Lietas dalībnieki ir tiesīgi kancelejā iepazīties ar protokolu un eksperta atzinumu un uz sava rēķina saņemt to kopijas.

3.a nodaļa

PAĀTRINĀTAIS PROCESS

76.a pants

1.   Vispārējā tiesa pēc prasītāja vai atbildētāja pieteikuma, pēc citu lietas dalībnieku un ģenerāladvokāta uzklausīšanas var pieņemt lēmumu, ņemot vērā īpašo steidzamību un lietas apstākļus, izskatīt lietu paātrinātā procesā.

Pieteikumu par to, lai kādu lietu izskatītu paātrinātā procesā, iesniedz kā atsevišķu dokumentu vienlaikus ar attiecīgi prasības pieteikumu vai iebildumu rakstu. Šajā pieteikumā var norādīt, ka dažus pamatus vai argumentus vai dažas prasības pieteikuma vai iebildumu raksta daļas izvirza tikai gadījumā, ja lieta netiek izskatīta paātrinātā procesā, jo īpaši, pievienojot pieteikumam saīsinātu prasības pieteikuma versiju, kā arī to pielikumu sarakstu, kuri vienīgie ir jāņem vērā, ja lietu izskata paātrinātā procesā.

Atkāpjoties no 55. panta, lietas, kuras Vispārējā tiesa ir nolēmusi izskatīt saskaņā ar paātrināto procesu, ir prioritāras.

2.   Atkāpjoties no 46. panta 1. punkta, ja prasītājs atbilstoši 1. punktam ir iesniedzis pieteikumu izskatīt lietu paātrinātā procesā, iebildumu raksta iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis. Ja Vispārējā tiesa nolemj šo pieteikumu neapmierināt, atbildētājam papildus piešķir viena mēneša termiņu, lai iesniegtu vai, attiecīgā gadījumā, papildinātu iebildumu rakstu. Šajā daļā paredzētos termiņus var pagarināt, piemērojot 46. panta 3. punktu.

Saskaņā ar paātrināto procesu 47. panta 1. punktā un 116. panta 4. un 5. punktā minētos procesuālos rakstus var iesniegt tikai tad, ja Vispārējā tiesa to atļauj, nosakot procesa organizatoriskos pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 64. pantu.

3.   Neskarot 48. pantu, mutvārdu procesa laikā lietas dalībnieki var papildināt savus argumentus un iesniegt papildu pierādījumus. Tomēr tiem ir jāmotivē kavēšanās pierādījumu iesniegšanā.

4.   Uz Vispārējās tiesas lēmumu izskatīt lietu paātrinātā procesā var attiecināt noteikumus par pušu procesuālo rakstu apjomu un formu, par vēlāku procesa norisi vai par pamatiem un argumentiem, par kuriem Vispārējai tiesai būs jālemj.

Ja kāda no pusēm neievēro kādu no šiem noteikumiem, lēmumu izskatīt lietu paātrinātā procesā var atcelt. Tādā gadījumā tiesvedību turpina atbilstoši parastajam procesam.

4. nodaļa

TIESVEDĪBAS APTURĒŠANA UN VISPĀRĒJĀS TIESAS ATTEIKŠANĀS IZSKATĪT LIETU

77. pants

Neskarot 123. panta 4. punktu, 128. pantu un 129. panta 4. punktu, tiesvedību var apturēt:

a)	apstākļos, kas noteikti Statūtu 54. panta trešajā daļā;

b)	ja Tiesā ir iesniegta apelācija par Vispārējās tiesas nolēmumu, kas tikai daļēji atrisina lietu pēc būtības, atrisina procesa jautājumus attiecībā uz iebildi par neesamību kompetencē vai nepieņemamību, vai ar kuru noraida pieteikumu par iestāšanos lietā;

c)	pēc lietas dalībnieku kopīga pieteikuma;

d)	citos īpašos gadījumos, ja to prasa pareiza tiesvedība.

78. pants

Lēmumu apturēt tiesvedību pieņem priekšsēdētāja rīkojuma formā pēc lietas dalībnieku un ģenerāladvokāta uzklausīšanas; priekšsēdētājs var nodot šo jautājumu Vispārējai tiesai. Lēmumu par tiesvedības atjaunošanu pieņem saskaņā ar to pašu procedūru. Šajā pantā minētos rīkojumus izsniedz lietas dalībniekiem.

79. pants

1.   Tiesvedība ir apturēta ar to dienu, kas norādīta rīkojumā par apturēšanu, vai, ja šādas norādes nav, ar to dienu, ar kuru datēts rīkojums.

Kamēr tiesvedība ir apturēta, termiņu skaitīšanu aptur, izņemot 115. panta 1. punktā paredzēto termiņu attiecībā uz iestāšanos lietā.

2.   Ja rīkojumā par tiesvedības apturēšanu nav norādīts tās ilgums, tad tiesvedību atjauno dienā, kas norādīta rīkojumā par tiesvedības atjaunošanu vai, ja šādas norādes nav, dienā, ar kuru datēts rīkojums par tiesvedības atjaunošanu.

No tiesvedības atjaunošanas dienas termiņus sāk skaitīt no jauna.

80. pants

Lēmumus par atteikšanos izskatīt lietu, uz ko attiecas Statūtu 54. panta trešā daļa, Vispārējā tiesa pieņem, izdodot rīkojumu, kuru izsniedz lietas dalībniekiem.

5. nodaļa

SPRIEDUMI

81. pants

Spriedumā ietver:

—	norādi, ka tas ir Vispārējās tiesas spriedums,

—	pasludināšanas datumu,

—	priekšsēdētāja un to tiesnešu uzvārdus, kuri piedalījās sprieduma taisīšanā,

—	ģenerāladvokāta, ja tāds ir nozīmēts, uzvārdu,

—	sekretāra uzvārdu,

—	ziņas par lietas dalībniekiem,

—	lietas dalībnieku pārstāvju, padomdevēju un advokātu uzvārdus,

—	lietas dalībnieku prasījumus,

—	attiecīgā gadījumā norādi par to, ka ģenerāladvokāts ir sniedzis secinājumus,

—	faktu kopsavilkumu,

—	nolēmuma motīvus,

—	sprieduma rezolutīvo daļu, ieskaitot lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

82. pants

1.   Spriedumu pasludina atklātā tiesas sēdē, pieaicinot lietas dalībniekus.

2.   Sprieduma oriģināleksemplāru, ko paraksta priekšsēdētājs, tiesneši, kuri ir piedalījušies apspriedēs, un sekretārs, apzīmogo un nodod glabāšanā kancelejā; lietas dalībniekiem izsniedz apliecinātas sprieduma kopijas.

3.   Uz sprieduma oriģināleksemplāra sekretārs atzīmē tā pasludināšanas datumu.

83. pants

Ievērojot Statūtu 60. panta otro daļu, spriedums ir saistošs no tā pasludināšanas dienas.

84. pants

1.   Neskarot noteikumus par spriedumu interpretāciju, Vispārējā tiesa pēc savas ierosmes vai pēc lietas dalībnieka pieteikuma, kas iesniegts divu nedēļu laikā pēc sprieduma pasludināšanas, var spriedumā labot pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas un acīmredzamas neprecizitātes.

2.   Lietas dalībnieki, ko sekretārs attiecīgi informē, priekšsēdētāja noteiktā termiņā var iesniegt rakstveida apsvērumus.

3.   Vispārējā tiesa lemj slēgtā apspriedē.

4.   Par labojumiem izdotā rīkojuma oriģināleksemplāru pievieno labotā sprieduma oriģināleksemplāram. Par šādu rīkojumu izdara atzīmi uz labotā sprieduma oriģināleksemplāra malas.

85. pants

Ja Vispārējā tiesa nav lēmusi par tiesāšanās izdevumiem, lietas dalībniekiem ir tiesības viena mēneša laikā pēc sprieduma izsniegšanas iesniegt Vispārējā tiesā pieteikumu par papildsprieduma taisīšanu.

Pieteikumu izsniedz pretējai pusei, un Vispārējās tiesas priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā tā var iesniegt rakstveida apsvērumus.

Pēc tam, kad šie apsvērumi ir iesniegti, Vispārējā tiesa lemj par to, vai pieteikums ir pieņemams un pamatots.

86. pants

Sekretārs nodrošina Vispārējās tiesas judikatūras publicēšanu.

6. nodaļa

TIESĀŠANĀS IZDEVUMI

87. pants

1.   Lēmumu par tiesāšanās izdevumiem ietver galīgajā spriedumā vai rīkojumā par tiesvedības izbeigšanu.

2.   Lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

Ja spriedums ir nelabvēlīgs vairākiem lietas dalībniekiem, Vispārējā tiesa lemj par tiesāšanās izdevumu sadali.

3.   Ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs vai ja pastāv izņēmuma apstākļi, Vispārējā tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

Vispārējā tiesa var piespriest kādam no lietas dalībniekiem – pat tad, ja tam spriedums ir labvēlīgs – samaksāt tos izdevumus, par kuriem tā uzskata, ka tie pretējai pusei ir radīti nepamatoti vai apzināti.

4.   Dalībvalstis un iestādes, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Valstis, kas nav dalībvalstis, bet kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, kā arī EBTA Uzraudzības iestāde, ja tās iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Vispārējā tiesa var nolemt, ka personām, kas iestājas lietā un kas nav šā punkta iepriekšējās daļās minētās personas, savi tiesāšanās izdevumi jāsedz pašām.

5.   Pusei, kas atsakās no prasības, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja pretējā puse to ir prasījusi apsvērumos par atteikšanos no prasības. Tomēr pēc tās puses pieteikuma, kura atsakās no prasības, tiesāšanās izdevumus var piespriest pretējai pusei, ja to pamato šīs pretējās puses rīcība.

Ja lietas dalībnieki ir panākuši vienošanos par tiesāšanās izdevumiem, lēmumu par tiesāšanās izdevumiem pieņem saskaņā ar šo vienošanos.

Ja tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana netiek prasīta, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

6.   Ja tiesvedību lietā izbeidz pirms sprieduma taisīšanas, Vispārēja tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem pēc saviem ieskatiem.

88. pants

Neskarot 87. panta 3. punkta otro daļu, tiesvedībā, kurā puses ir Savienība un tās darbinieki, iestādes sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

89. pants

Izdevumus, kas kādai no pusēm neizbēgami radušies, nodrošinot Vispārējās tiesas sprieduma vai rīkojuma piespiedu izpildi, atlīdzina pretējā puse atbilstīgi izcenojumiem, kuri ir spēkā valstī, kur notiek piespiedu izpilde.

90. pants

Tiesvedība Vispārējā tiesā ir bezmaksas, izņemot šādus gadījumus:

a)	ja kāds lietas dalībnieks ir Vispārējai tiesai radījis izdevumus, no kuriem ir bijis iespējams izvairīties, Vispārējā tiesa var piespriest šim lietas dalībniekam segt minētos izdevumus;

b)	ja pēc kāda lietas dalībnieka pieteikuma ir veikta kopēšana vai tulkošana, tad to izdevumu daļu, ko sekretārs uzskata par pārmērīgu, ir jāmaksā attiecīgajam lietas dalībniekam atbilstīgi izcenojumiem, uz kuriem attiecas 24. panta 5. punkts.

91. pants

Neskarot iepriekšējā panta noteikumus, par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem uzskata šādus izdevumus:

a)	maksājumus lieciniekiem un ekspertiem saskaņā ar 74. pantu;

b)	nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem radušies lietas vešanas sakarā, jo īpaši ceļa un uzturēšanās izdevumus, kā arī atlīdzību pārstāvjiem, padomdevējiem vai advokātiem.

92. pants

1.   Ja pastāv domstarpības par atlīdzināmajiem tiesāšanās izdevumiem, Vispārējā tiesa, kas lietu izskata, pēc attiecīgā lietas dalībnieka pieteikuma un pēc pretējās puses uzklausīšanas izdod rīkojumu, kurš nav pārsūdzams.

2.   Izpildes nolūkā puses var prasīt izsniegt apliecinātu rīkojuma norakstu.

93. pants

1.   Vispārējās tiesas kase un tās parādnieki maksājumus veic euro.

2.   Ja atlīdzināmie izdevumi veikti valūtā, kas nav euro, vai ja pasākumi, par kuriem tiek izmaksāta atlīdzība, notikuši valstī, kuras valūta nav euro, valūtas konvertēšanu veic pēc Eiropas Centrālās Bankas noteiktā euro maiņas kursa maksājuma dienā.

7. nodaļa

JURIDISKĀ PALĪDZĪBA

94. pants

1.   Lai nodrošinātu reālu tiesas pieejamību, tiesvedībai Vispārējā tiesā piešķir juridisko palīdzību, ievērojot turpmāk izklāstītos noteikumus.

Juridiskā palīdzība pilnībā vai daļēji ietver izdevumus, kas saistīti ar palīdzību un pārstāvību Vispārējā tiesā. Šos izdevumus sedz no Vispārējās tiesas kases.

2.   Ikvienai personai, kas tās ekonomiskā stāvokļa dēļ pilnībā vai daļēji nespēj segt 1. punktā minētos izdevumus, ir tiesības saņemt juridisko palīdzību.

Ekonomisko stāvokli novērtē, ņemot vērā objektīvus faktorus, tādus kā ienākumi, kapitāls vai ģimenes stāvoklis.

3.   Juridisko palīdzību atsaka, ja prasība, attiecībā uz kuru to lūdz, šķiet acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami nepamatota.

95. pants

1.   Pieteikumu par juridisko palīdzību var iesniegt gan pirms, gan pēc prasības celšanas.

Pieteikums nav jāiesniedz ar advokāta starpniecību.

2.   Pieteikumam par juridisko palīdzību jāpievieno visi pierādījumi un apliecinoši dokumenti, kas ļauj novērtēt pieteikuma iesniedzēja ekonomisko stāvokli, piemēram, kompetentas valsts iestādes izziņa, kas apliecina šo stāvokli.

Ja pieteikumu iesniedz pirms prasības celšanas, pieteikuma iesniedzējam īsi jāizklāsta plānotās prasības priekšmets, lietas fakti un argumenti, kas pamato prasību. Pieteikumam jāpievieno to apliecinoši dokumenti.

3.   Vispārējā tiesa saskaņā ar 150. pantu var noteikt, ka pieteikums par juridisko palīdzību obligāti ir iesniedzams uz noteiktas veidlapas.

96. pants

1.   Pirms Vispārējā tiesa lemj par pieteikumu par juridisko palīdzību, tā aicina otru pusi iesniegt rakstveida apsvērumus, ja vien no iesniegtajiem dokumentiem jau neizriet, ka nav izpildītas 94. panta 2. punkta prasības vai ka ir izpildītas tā paša panta 3. punkta prasības.

2.   Par pieteikumu par juridisko palīdzību lemj priekšsēdētājs, izdodot rīkojumu. Priekšsēdētājs šo jautājumu var nodot Vispārējai tiesai.

Rīkojumu, ar kuru atsaka juridisko palīdzību, motivē.

3.   Rīkojumā, ar kuru piešķir juridisko palīdzību, attiecīgās personas pārstāvībai nozīmē advokātu.

Ja persona nenorāda savu advokāta izvēli vai ja personas izvēle ir nepieņemama, sekretārs nosūta rīkojuma un pieteikuma par juridisko palīdzību kopiju attiecīgās valsts kompetentajai iestādei, kas minēta Tiesas Reglamenta papildu procesuālo noteikumu II pielikumā. Advokātu, kura uzdevums ir pārstāvēt prasītāju, nozīmē, ņemot vērā minētās iestādes sniegtos priekšlikumus.

Rīkojumā, ar ko piešķir juridisko palīdzību, var norādīt summu, kas ir jāmaksā advokātam, kurš ir iecelts pārstāvēt attiecīgo personu, vai noteikt maksimālo summu, kuru advokāta honorārs un izmaksas parasti nedrīkst pārsniegt. Rīkojumā var noteikt, ka attiecīgajai personai ir finansiāli jāpiedalās 94. panta 1. punktā paredzēto izdevumu segšanā, ņemot vērā tās ekonomisko stāvokli.

4.   Pieteikuma par juridisko palīdzību iesniegšana aptur prasības celšanai paredzēto termiņu līdz dienai, kad tiek paziņots rīkojums par šo pieteikumu vai, 3. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos, kad tiek paziņots rīkojums, ar kuru nozīmē advokātu, kam jāpārstāv pieteikuma iesniedzējs.

5.   Ja apstākļi, saskaņā ar kuriem tika piešķirta juridiskā palīdzība, tiesvedības laikā mainās, priekšsēdētājs var atsaukt juridisko palīdzību pēc savas ierosmes vai pēc pieteikuma, un uzklausot attiecīgo personu. Priekšsēdētājs šo jautājumu var nodot Vispārējai tiesai.

Rīkojumu, ar kuru atsauc juridisko palīdzību, motivē.

6.   Rīkojumi, ko izdod saskaņā ar šo pantu, nav pārsūdzami.

97. pants

1.   Ja juridiskā palīdzība ir piešķirta, priekšsēdētājs pēc attiecīgās personas advokāta pieteikuma var nolemt, ka advokātam izmaksā avansu.

2.   Ja saskaņā ar nolēmumu, ar kuru izbeidz tiesvedību, juridiskās palīdzības saņēmējam savi tiesāšanās izdevumi ir jāsedz pašam, priekšsēdētājs motivētā rīkojumā, kas nav pārsūdzams, nosaka advokāta honorāra un izmaksu summu, ko sedz no Vispārējās tiesas kases. Priekšsēdētājs šo jautājumu var nodot Vispārējai tiesai.

3.   Ja saskaņā ar nolēmumu, ar kuru izbeidz tiesvedību, Vispārējā tiesa ir piespriedusi otrai pusei atlīdzināt juridiskās palīdzības saņēmēja tiesāšanās izdevumus, šai otrai pusei Vispārējās tiesas kasei ir jāatlīdzina avanss, kas izmaksāts kā juridiskā palīdzība.

Ja tiek iesniegtas pretenzijas vai ja puse atstāj bez ievērības sekretāra lūgumu atlīdzināt šīs summas, priekšsēdētājs izdod motivētu rīkojumu, kas nav pārsūdzams. Priekšsēdētājs šo jautājumu var nodot Vispārējai tiesai.

4.   Ja juridiskās palīdzības saņēmējam spriedums ir nelabvēlīgs, Vispārējā tiesa var, ja taisnīgums to prasa, lemjot par tiesāšanās izdevumiem nolēmumā, ar kuru izbeidz tiesvedību, noteikt, ka viens vai vairāki citi lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši vai ka tos pilnībā vai daļēji sedz no Vispārējās tiesas kases kā juridisko palīdzību.

8. nodaļa

ATTEIKŠANĀS NO PRASĪBAS

98. pants

Ja, pirms Vispārējā tiesa ir pieņēmusi nolēmumu, puses atrisina domstarpības un paziņo Vispārējai tiesai, ka tās atsakās no savstarpējiem prasījumiem, priekšsēdētājs izdod rīkojumu par lietas izslēgšanu no reģistra un lemj par tiesāšanās izdevumiem saskaņā ar 87. panta 5. punktu, ņemot vērā pušu priekšlikumus šajā sakarā, ja tādi ir.

Šis noteikums neattiecas uz tiesvedību saskaņā ar LESD 263. un 265. pantu.

99. pants

Ja prasītājs rakstveidā informē Vispārējo tiesu par to, ka viņš vēlas atteikties no prasības, priekšsēdētājs izdod rīkojumu par lietas izslēgšanu no reģistra un saskaņā ar 87. panta 5. punktu pieņem lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

9. nodaļa

DOKUMENTU IZSNIEGŠANA

100. pants

1.   Šajā Reglamentā paredzēto dokumentu izsniegšanu nodrošina sekretārs, uz adresi, ko persona ir norādījusi dokumentu izsniegšanai, dokumenta kopiju vai nu nosūtot pa pastu ierakstītā sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu, vai arī nogādājot to personiski un saņemot parakstu par saņemšanu.

Sekretārs sagatavo un apliecina izsniedzamo dokumentu kopijas, izņemot gadījumus, kad lietas dalībnieki paši iesniedz kopijas atbilstīgi šā Reglamenta 43. panta 1. punktam.

2.   Ja saskaņā ar 44. panta 2. punkta otro daļu adresāts ir piekritis tam, ka viņam dokumentus izsniedz, izmantojot faksu vai citus tehniskos sakaru līdzekļus, visus procesuālos dokumentus, tostarp Vispārējās tiesas spriedumus un rīkojumus, var izsniegt, nosūtot attiecīgā dokumenta kopiju ar šo līdzekļu palīdzību.

Spriedumus un rīkojumus, kas dalībvalstīm un iestādēm, kuras lietā nav lietas dalībnieki, ir jādara zināmi saskaņā ar Statūtu 55. pantu, tām nosūta, izmantojot faksu vai citus tehniskos sakaru līdzekļus.

Ja tehnisku iemeslu vai dokumenta apjoma dēļ šāda nosūtīšana nav iespējama vai nav izpildāma, dokumentu, ja adresāts nav norādījis izsniegšanas adresi, izsniedz, to nosūtot uz viņa adresi saskaņā ar šā panta 1. punktā noteikto procedūru. Adresātu par to informē ar faksa vai citu tehnisku sakaru līdzekļu palīdzību. Dokumentu par izsniegtu uzskata desmitajā dienā pēc ierakstītā sūtījuma iesniegšanas pastā vietā, kur atrodas Vispārējās tiesas mītne, izņemot gadījumus, kad ar paziņojumu par saņemšanu pierāda, ka sūtījums ir saņemts citā dienā, vai kad adresāts trīs nedēļu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas pa faksu vai ar citu tehnisko sakaru līdzekļu palīdzību informē sekretāru, ka izsniedzamais dokuments līdz viņam nav nonācis.

10. nodaļa

TERMIŅI

101. pants

1.   Termiņus, kas procesuālo darbību veikšanai ir noteikti Līgumos, Statūtos vai šajā Reglamentā, skaita šādi:

a)	ja dienās, nedēļās, mēnešos vai gados izteikts termiņš ir jāsāk skaitīt no kāda notikuma vai darbības brīža, tad dienu, kad notiek attiecīgais notikums vai darbība, attiecīgajā termiņā neiekļauj;

b)

nedēļās, mēnešos vai gados izteikts termiņš beidzas termiņa pēdējās nedēļas, mēneša, vai gada tās pašas nedēļas dienas, vai arī tā paša datuma, kad ir noticis notikums vai darbība, no kuras sāk skaitīt attiecīgo termiņu, beigās. Ja mēnešos vai gados izteikta termiņa pēdējā mēnesī nav tā datuma, kurā termiņam būtu jābeidzas, tad termiņš beidzas minētā mēneša pēdējās dienas beigās;

c)	ja termiņš ir izteikts mēnešos un dienās, to vispirms skaita pilnos mēnešos un pēc tam – dienās;

d)	termiņos iekļauj oficiālas brīvdienas, svētdienas un sestdienas;

e)	termiņu skaitīšanu neaptur Vispārējās tiesas oficiālajās brīvdienās.

2.   Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai oficiāla brīvdiena, termiņā pēdējā diena ir nākamā darba diena

Uz Vispārējo tiesu attiecas Tiesas sagatavotais oficiālo brīvdienu saraksts, kas ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

102. pants

1.   Ja termiņš, kas atvēlēts tiesvedības uzsākšanai par iestādes pieņemtu aktu, sākas no šā akta publicēšanas, šo termiņu 101. panta 1. punkta nozīmē skaita no 14. dienas beigām pēc akta publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Procesuālos termiņus pagarina, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, par fiksētu desmit dienu termiņu.

103. pants

1.   Visus saskaņā ar šo Reglamentu noteiktos termiņus var pagarināt tas, kurš attiecīgo termiņu ir noteicis.

2.   Priekšsēdētājs var deleģēt sekretāram paraksta tiesības, lai viņš varētu noteikt un pagarināt termiņus, kurus saskaņā ar šo Reglamentu nosaka un pagarina priekšsēdētājs.

III SADAĻA

SEVIŠĶĀ TIESĀŠANAS KĀRTĪBA

1. nodaļa

PIEMĒROŠANAS UN IZPILDES APTURĒŠANA UN CITI PAGAIDU NOREGULĒJUMA PASĀKUMI

104. pants

1.   Saskaņā ar LESD 278. pantu vai EAEKL 157. pantu iesniegts pieteikums apturēt kādas iestādes pieņemta akta piemērošanu ir pieņemams vienīgi tad, ja pieteikuma iesniedzējs šo aktu apstrīd Vispārējā tiesā.

Pieteikums par kāda cita pagaidu pasākuma noteikšanu, kas minēts LESD 279. pantā, ir pieņemams tikai tad, ja to iesniedz kāds no Vispārējā tiesā izskatāmas lietas dalībniekiem un ja pieteikums attiecas uz šo lietu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos pieteikumos norāda strīda priekšmetu, apstākļus, kas nosaka steidzamību, faktiskos un tiesību pamatus, kuri sākotnēji šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus.

3.   Pieteikumu sagatavo kā atsevišķu dokumentu atbilstīgi 43. un 44. panta noteikumiem.

105. pants

1.   Pieteikumu izsniedz pretējai pusei, un Vispārējās tiesas priekšsēdētājs nosaka īsu termiņu, kurā šī puse var iesniegt rakstveida vai mutvārdu apsvērumus.

2.   Vispārējās tiesas priekšsēdētājs lemj, vai ir izdodams rīkojums par pierādījumu savākšanu.

Vispārējās tiesas priekšsēdētājs var pieteikumu apmierināt pat pirms ir iesniegti pretējās puses apsvērumi. Šo pasākumu var grozīt vai atcelt arī tad, ja neviena no pusēm nav iesniegusi pieteikumu.

106. pants

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja prombūtnē vai tad, ja viņš nevar piedalīties, to aizstāj cits tiesnesis pagaidu noregulējuma tiesneša statusā, kas ir norīkots saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti nolēmumā, kuru Vispārējā tiesa ir pieņēmusi saskaņā ar 10. pantu.

107. pants

1.   Par pieteikumu lemj, izdodot motivētu rīkojumu. Rīkojumu nekavējoties izsniedz lietas dalībniekiem.

2.   Uz rīkojuma izpildi var attiecināt nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējam ir jāiemaksā nodrošinājums tādā apmērā un veidā, kādu nosaka atbilstīgi apstākļiem.

3.   Ja rīkojumā nav noteikta diena, kad beidzas pagaidu pasākuma darbība, tā izbeidzas, kad ir pasludināts galīgais spriedums.

4.   Rīkojumam ir vienīgi pagaidu raksturs, un tas nekādi neietekmē Vispārējās tiesas nolēmumu par lietas būtību.

108. pants

Pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ņemot vērā apstākļu izmaiņas, rīkojumu var jebkurā laikā grozīt vai atcelt.

109. pants

Ja pieteikumu par pagaidu pasākumu noraida, tas neliedz lietas dalībniekam, kas to iesniedza, iesniegt jaunu pieteikumu, pamatojoties uz jauniem faktiem.

110. pants

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz tādiem pieteikumiem apturēt Vispārējās tiesas nolēmuma vai kādas citas iestādes pieņemta tiesību akta izpildi, kuri iesniegti saskaņā ar LESD 280. un 299. pantu vai EAEKL 164. pantu.

Attiecīgā gadījumā rīkojumā par pieteikuma apmierināšanu nosaka dienu, kad beidzas pagaidu pasākuma darbība.

2. nodaļa

PROCESA JAUTĀJUMI

111. pants

Ja Vispārējās tiesas kompetencē acīmredzami nav izskatīt attiecīgo prasību vai ja prasības pieteikums ir acīmredzami nepieņemams vai acīmredzami juridiski nepamatots, Vispārējā tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas un, neveicot tālākas procesuālās darbības, var lemt, izdodot attiecīgu motivētu rīkojumu.

112. pants

Par prasības nodošanu Tiesai saskaņā ar Statūtu 54. panta otro daļu gadījumā, kad prasība acīmredzami nav Vispārējās tiesas kompetencē, lemj, izdodot motivētu rīkojumu, un tālākas procesuālās darbības neveic.

113. pants

Vispārējā tiesa, uzklausījusi lietas dalībniekus, var jebkurā laikā pēc savas ierosmes lemt par to, vai pastāv kāds absolūts šķērslis tiesas procesam, vai arī konstatēt, ka strīda priekšmets vairs nepastāv un ka tiesvedība ir jāizbeidz; savu lēmumu tā pieņem saskaņā ar 114. panta 3. un 4. punktu.

114. pants

1.   Lietas dalībnieks, kas vēršas Vispārējā tiesā ar lūgumu pieņemt lēmumu par nepieņemamību, neesamību kompetencē vai procesa jautājumu, neaplūkojot lietu pēc būtības, pieteikumu iesniedz kā atsevišķu dokumentu.

Pieteikumā ir jānorāda tā faktiskie un tiesību pamati un pieteikuma iesniedzēja prasījums; pieteikumam jāpievieno apliecinoši dokumenti.

2.   Tiklīdz pieteikums ir iesniegts, priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā pretējā puse var rakstveidā iesniegt izvirzītos prasījumus un faktiskos un tiesību argumentus.

3.   Ja vien Vispārējā tiesa nelemj citādi, pārējā procesa daļa notiek mutvārdos.

4.   Vispārējā tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas lemj par pieteikumu vai arī atliek lēmumu līdz galīgajam spriedumam. Tā lietu nodod Tiesai, ja attiecīgā lieta ir tās kompetencē.

Ja Vispārējā tiesa pieteikumu noraida vai arī atliek lēmuma pieņemšanu līdz galīgajam spriedumam, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs nosaka jaunus termiņus turpmākajām procesuālajām darbībām.

3. nodaļa

IESTĀŠANĀS LIETĀ

115. pants

1.   Pieteikums par iestāšanos lietā ir jāiesniedz sešu nedēļu laikā pēc 24. panta 6. punktā minētā paziņojuma publicēšanas, vai, ievērojot 116. panta 6. punktu, pirms lēmuma sākt mutvārdu procesu, kā noteikts 53. pantā.

2.   Pieteikumā par iestāšanos lietā norāda:

a)

lietu;

b)	strīda puses;

c)	personas, kas iestājas lietā, uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

d)	personas, kas iestājas lietā, adresi dokumentu izsniegšanai vietā, kur atrodas Vispārējās tiesas mītne;

e)	prasījumus, kuru atbalstam minētā persona lūdz atļauju iestāties lietā;

f)	apstākļu uzskaitījumu, kas dod tiesības iestāties lietā, ja pieteikums ir iesniegts saskaņā ar Statūtu 40. panta otro vai trešo daļu.

Piemēro 43. un 44. pantu.

3.   Personu, kas iestājas lietā, pārstāvība notiek saskaņā ar Statūtu 19. pantu.

116. pants

1.   Pieteikumu par iestāšanos lietā izsniedz lietas dalībniekiem.

Pirms tiek pieņemts lēmums par pieteikumu par iestāšanos lietā, priekšsēdētājs lietas dalībniekiem dod iespēju iesniegt rakstveida vai mutvārdu apsvērumus.

Priekšsēdētājs lemj par pieteikumu par iestāšanos lietā, izdodot rīkojumu, vai arī nodod pieteikumu Vispārējai tiesai. Pieteikuma noraidīšanas gadījumā rīkojumam jābūt motivētam.

2.   Ja iestāšanos lietā, par kuru pieteikums ir iesniegts sešu nedēļu laikā, kā noteikts 115. panta 1. punktā, atļauj, persona, kas iestājas lietā, saņem visu lietas dalībniekiem izsniegto procesuālo dokumentu kopijas. Tomēr priekšsēdētājs, pamatojoties uz lietas dalībnieka pieteikumu, var neattiecināt šo noteikumu uz slepeniem vai konfidenciāliem dokumentiem.

3.   Personai, kas iestājas lietā, ir jāpieņem lieta tāda, kāda tā ir iestāšanās laikā.

4.   Gadījumos, kas minēti šā panta 2. punktā, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā persona, kas iestājas lietā, var iesniegt iestāšanās rakstu.

Iestāšanās rakstā norāda:

a)	personas, kas iestājas lietā, prasījumus pilnīgi vai daļēji atbalstīt vai pilnīgi vai daļēji noraidīt kādas puses prasījumu;

b)	personas, kas iestājas lietā, izvirzītos pamatus un argumentus;

c)	attiecīgā gadījumā – ziņas par piedāvātajiem pierādījumiem.

5.   Pēc tam, kad ir iesniegts iestāšanās raksts, priekšsēdētājs vajadzības gadījumā nosaka termiņu, kurā puses var atbildēt uz šo procesuālo rakstu.

6.   Ja pieteikums par iestāšanos lietā ir iesniegts pēc sešu nedēļu termiņa, kas noteikts 115. panta 1. punktā, persona, kas iestājas lietā, pamatojoties uz tai nosūtīto ziņojumu tiesas sēdē, var iesniegt savus apsvērumus mutvārdu procesa laikā.

4. nodaļa

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMI, KAS PASLUDINĀTI PĒC TĀS NOLĒMUMU ATCELŠANAS UN LIETAS NODOŠANAS ATPAKAĻ

117. pants

Ja Tiesa atceļ Vispārējās tiesas spriedumu vai rīkojumu un nodod lietu tai atpakaļ iztiesāšanai, uzskatāms, ka lieta izskatīšanai Vispārējā tiesā ir iesniegta ar spriedumu par lietas nodošanu.

118. pants

1.   Ja Tiesa atceļ kādas palātas spriedumu vai rīkojumu, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs var lietu nodot citai palātai, kurā ir tāds pats tiesnešu skaits.

2.   Ja Tiesa atceļ Vispārējās tiesas plēnuma vai virspalātas spriedumu vai rīkojumu, lietu nodod sastāvam, kas pieņēma attiecīgo nolēmumu.

2.a Ja Tiesa atceļ tiesneša vienpersoniski pasludinātu spriedumu vai izdotu rīkojumu, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs nodod lietu trīs tiesnešu palātai, kuras loceklis nav minētais tiesnesis.

3.   Šā panta 1., 2. un 2.a punktā noteiktajos gadījumos piemēro 13. panta 2. punktu, 14. panta 1. punktu un 51. pantu.

119. pants

1.   Ja rakstveida process Vispārējā tiesā ir pabeigts, kad spriedums par lietas nodošanu atpakaļ ir pasludināts, procesa norise ir šāda:

a)	divu mēnešu laikā pēc Tiesas sprieduma izsniegšanas prasītājam, viņš var iesniegt procesuālu rakstu ar apsvērumu izklāstu;

b)	nākamajā mēnesī pēc šī procesuālā raksta paziņošanas atbildētājam, viņš var iesniegt savu procesuālu rakstu ar apsvērumu izklāstu. Termiņš, kas atbildētājam noteikts šī procesuālā raksta iesniegšanai, nav mazāks par diviem mēnešiem no brīža, kad viņam ir izsniegts Tiesas spriedums;

c)

mēneša laikā pēc tam, kad prasītāja un atbildētāja apsvērumi kopā ir paziņoti personai, kas iestājas lietā, tā var iesniegt savu procesuālo rakstu ar apsvērumu izklāstu. Termiņš, kas personai, kas iestājas lietā, noteikts šī procesuālā raksta iesniegšanai, nevar būt mazāks par diviem mēnešiem no brīža, kad tai ir izsniegts Tiesas spriedums;

2.   Ja rakstveida process Vispārējā tiesā nav pabeigts, kad tiek pasludināts spriedums par lietas nodošanu atpakaļ Vispārējai tiesai, to atsāk no tās pašas stadijas, līdz kurai tas bija nonācis, ar to procesa organizatorisko pasākumu palīdzību, ko Vispārējā tiesa ir pieņēmusi.

3.   Ja ir pamatoti apstākļi, Vispārējā tiesa var ļaut iesniegt papildu procesuālo rakstu ar apsvērumu izklāstu.

120. pants

Tiesvedība noris saskaņā ar šā Reglamenta II sadaļas noteikumiem.

121. pants

Vispārējā tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem attiecībā uz tiesvedību Vispārējā tiesā un apelācijas tiesvedību Tiesā.

4.a nodaļa

VISPĀRĒJĀS TIESAS NOLĒMUMI, KAS PASLUDINĀTI PĒC LIETAS PĀRSKATĪŠANAS UN LIETAS NODOŠANAS ATPAKAĻ

121.a pants

Ja Tiesa pārskata Vispārējās tiesas spriedumu vai rīkojumu un nodod lietu tai atpakaļ iztiesāšanai, uzskatāms, ka lieta izskatīšanai Vispārējā tiesā ir iesniegta ar spriedumu par lietas nodošanu.

121.b pants

1.   Ja Tiesa nodod atpakaļ lietu, kuru sākotnēji iztiesāja palāta, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs var lietu nodot citai palātai, kurā ir tāds pats tiesnešu skaits.

2.   Ja Tiesa nodod atpakaļ lietu, kuru sākotnēji iztiesāja Vispārējās tiesas plēnums vai virspalāta, lietu nodod sastāvam, kas pieņēmis attiecīgo nolēmumu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā noteiktajos gadījumos piemēro 13. panta 2. punktu, 14. panta 1. punktu un 51. panta 1. punktu.

121.c pants

1.   Viena mēneša laikā pēc Tiesas sprieduma izsniegšanas tiesvedības Vispārējā tiesā dalībnieki var iesniegt savus apsvērumus par secinājumiem, kuri attiecībā uz strīda atrisināšanu izdarāmi no šī sprieduma. Šis termiņš nav pagarināms.

2.   Vispārējā tiesa procesa organizatorisko pasākumu ietvaros var uzaicināt tiesvedības Vispārējā tiesā dalībniekus iesniegt procesuālos rakstus un nolemt tos uzklausīt mutvārdu procesa laikā.

121.d pants

Vispārējā tiesa par tiesāšanās izdevumiem attiecībā uz tajā uzsākto tiesvedību lemj pēc lietas pārskatīšanas.

5. nodaļa

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS UN PROTESTS

122. pants

1.   Ja atbildētājs, kam atbilstoši noteikumiem ir izsniegts prasības pieteikums, noteiktā formā un laikā neatbild uz prasības pieteikumu, prasītājs Vispārējai tiesai var iesniegt pieteikumu par aizmuguriska sprieduma taisīšanu.

Šo pieteikumu izsniedz atbildētājam. Vispārējā tiesa var lemt par mutvārdu procesa sākšanu saistībā ar pieteikumu.

2.   Pirms aizmuguriska sprieduma taisīšanas Vispārējā tiesa pārbauda, vai prasības pieteikums ir pieņemams, vai ir ievērotas attiecīgās formalitātes un vai prasības pieteikums šķiet pamatots. Tā var izdot rīkojumu veikt pierādījumu savākšanu.

3.   Aizmugurisks spriedums ir izpildāms. Tomēr Vispārējā tiesa var apturēt tā izpildi līdz laikam, kad tā ir pieņēmusi lēmumu par protestu, kas ir iesniegts saskaņā ar šā panta 4. punktu, vai arī tā var izpildi padarīt atkarīgu no nodrošinājuma iemaksas tādā apmērā un veidā, kā to nosaka atbilstīgi apstākļiem; nodrošinājumu atmaksā, ja protesta pieteikums nav iesniegts vai ja protestu noraida.

4.   Par aizmugurisku spriedumu var iesniegt protestu. Protesta pieteikums ir jāiesniedz šā Reglamenta 43. un 44. pantā noteiktajā formā viena mēneša laikā no dienas, kad ir izsniegts spriedums.

5.   Pēc protesta pieteikuma izsniegšanas Vispārējās tiesas priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā pretējā puse var iesniegt rakstveida apsvērumus.

Tiesvedība noris saskaņā ar šā Reglamenta II sadaļas noteikumiem.

6.   Vispārējā tiesa lemj, taisot spriedumu, par kuru protests nav iesniedzams. Šā sprieduma oriģināleksemplāru pievieno aizmuguriskā sprieduma oriģināleksemplāram. Uz aizmuguriskā sprieduma malas izdara atzīmi par spriedumu attiecībā uz protestu.

6. nodaļa

ĀRKĀRTAS PĀRSKATĪŠANAS PROCEDŪRAS

1. iedaļa – Trešās personas protests

123. pants

1.   Trešās personas protesta pieteikumam piemēro 43. un 44. pantu. Turklāt šādā pieteikumā norāda:

a)	spriedumu, pret kuru iesniedz protestu;

b)	to, kā šis spriedums skar trešās personas tiesības;

c)	iemeslus, kāpēc trešā persona nevarēja piedalīties pamata strīdā Vispārējā tiesā.

Pieteikumā ir jāvēršas pret visām pamata strīda pusēm.

Ja spriedums ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pieteikums ir jāiesniedz divu mēnešu laikā pēc šādas publikācijas.

2.   Pamatojoties uz trešās personas, kas iesniedz protestu, pieteikumu, Vispārējā tiesa var izdot rīkojumu apturēt sprieduma izpildi. Piemēro III sadaļas 1. nodaļas noteikumus.

3.   Spriedumu, pret kuru iesniedz protestu, groza tajos punktos, kurus ir lūgts grozīt trešās personas protesta pieteikumā.

Tā sprieduma oriģināleksemplāru, kas taisīts pēc trešās personas protesta, pievieno sprieduma, pret kuru iesniegts protests, oriģināleksemplāram. Uz sprieduma, pret kuru iesniegts protests, oriģināleksemplāra malas izdara atzīmi par spriedumu, kas taisīts pēc trešās personas protesta.

4.   Ja Tiesai iesniegta apelācija un Vispārējai tiesai iesniegts trešās personas protests attiecas uz vienu un to pašu Vispārējās tiesas spriedumu, Vispārējā tiesa pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var apturēt tiesvedību līdz laikam, kamēr Tiesa pasludina savu spriedumu.

124. pants

Trešās personas protesta pieteikumu nodod palātai, kas pasludināja spriedumu, pret kuru ir iesniegts protesta pieteikums; ja spriedumu ir pasludinājis Vispārējās tiesas plēnums vai Vispārējās tiesas virspalāta, pieteikumu nodod, attiecīgi, plēnumam vai virspalātai. Ja spriedums ir pasludināts vienpersoniski, trešās personas protesta pieteikumu nodod attiecīgajam tiesnesim.

2. iedaļa – Pārskatīšana

125. pants

Neskarot desmit gadu termiņu, kas noteikts Statūtu 44. panta trešajā daļā, pieteikumu pārskatīt spriedumu iesniedz trīs mēnešu laikā pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējam ir kļuvuši zināmi fakti, kas ir par pamatu pieteikumam.

126. pants

1.   Uz pārskatīšanas pieteikumu attiecas 43. un 44. pants. Turklāt šādā pieteikumā norāda:

a)	apstrīdēto spriedumu;

b)	punktus, kuros spriedumu apstrīd;

c)	faktus, kas ir pieteikuma pamatā;

d)	pierādījumus, kas apliecina faktus, kuri pamato sprieduma pārskatīšanu, un to, ka ir ievērots 125. pantā noteiktais termiņš.

2.   Pieteikumā jāvēršas pret visiem lietas, kurā taisīts apstrīdētais spriedums, dalībniekiem.

127. pants

1.   Pārskatīšanas pieteikumu nodod palātai, kas pasludināja spriedumu, par kuru ir iesniegts pieteikums; ja spriedumu ir pasludinājis Vispārējās tiesas plēnums vai Vispārējās tiesas virspalāta, pieteikumu nodod, attiecīgi, plēnumam vai virspalātai. Ja spriedums ir pasludināts vienpersoniski, pārskatīšanas pieteikumu nodod attiecīgajam tiesnesim.

2.   Neskarot Vispārējās tiesas nolēmumu par lietas būtību, Vispārējā tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokātu un vadoties no lietas dalībnieku rakstveida apsvērumiem, slēgtā apspriedē lemj par pieteikuma pieņemamību.

3.   Ja Vispārējā tiesa pieteikumu atzīst par pieņemamu, tā lemj par pieteikuma būtību un taisa spriedumu atbilstoši šim Reglamentam.

4.   Pārskatīšanas sprieduma oriģināleksemplāru pievieno pārskatītā sprieduma oriģināleksemplāram. Uz pārskatītā sprieduma oriģināleksemplāra malas izdara atzīmi par pārskatīšanas spriedumu.

128. pants

Ja Tiesai iesniegta apelācija un Vispārējai tiesai iesniegts pārskatīšanas pieteikums attiecas uz vienu un to pašu Vispārējās tiesas spriedumu, Vispārējā tiesa pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var apturēt tiesvedību līdz laikam, kamēr Tiesa pasludina savu spriedumu.

3. iedaļa – Spriedumu interpretēšana

129. pants

1.   Pieteikumu interpretēt spriedumu iesniedz saskaņā ar 43. un 44. pantu. Turklāt tajā norāda:

a)	attiecīgo spriedumu;

b)	tās daļas, kuras lūdz interpretēt.

Pieteikumā jāvēršas pret visiem lietas, kurā ir taisīts spriedums, dalībniekiem.

2.   Pieteikumu interpretēt nodod tai palātai, kas pasludināja spriedumu, par kuru ir iesniegts pieteikums; ja spriedumu ir pasludinājis Vispārējās tiesas plēnums vai Vispārējās tiesas virspalāta, pieteikumu nodod tiem. Ja spriedums ir taisīts vienpersoniski, pieteikumu interpretēt nodod attiecīgajam tiesnesim.

3.   Vispārējā tiesa lemj, taisot spriedumu, pirms tam dodot lietas dalībniekiem iespēju iesniegt savus apsvērumus un uzklausot ģenerāladvokātu.

Interpretācijas sprieduma oriģināleksemplāru pievieno interpretētā sprieduma oriģināleksemplāram. Uz interpretētā sprieduma oriģināleksemplāra malas izdara atzīmi par interpretācijas spriedumu.

4.   Ja Tiesai iesniegta apelācija un Vispārējai tiesai iesniegts pieteikums interpretēt attiecas uz vienu un to pašu Vispārējās tiesas spriedumu, Vispārējā tiesa pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var apturēt tiesvedību līdz laikam, kamēr Tiesa pasludina savu spriedumu.

IV SADAĻA

TIESVEDĪBA ATTIECĪBĀ UZ INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBĀM

130. pants

1.   Ievērojot šīs sadaļas īpašos noteikumus, šā Reglamenta noteikumus piemēro tiesvedībā pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) un pret Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk tekstā abi kopā – “Birojs”) un attiecībā uz intelektuālā īpašuma režīma noteikumu piemērošanu.

2.   Šīs sadaļas noteikumus nepiemēro prasībām, kas ir vērstas tieši pret Biroju bez iepriekšējas lietas izskatīšanas Apelāciju padomē.

131. pants

1.   Prasības pieteikumu sagatavo vienā no 35. panta 1. punktā uzskaitītajām valodām pēc prasītāja izvēles.

2.   Valoda, kurā ir sagatavots prasības pieteikums, kļūst par tiesvedības valodu, ja prasītājs bija vienīgais procesa Apelāciju padomē dalībnieks vai ja neviens cits šī procesa dalībnieks pret to neiebilst termiņā, ko šim mērķim noteicis sekretārs pēc prasības pieteikuma iesniegšanas.

Ja šajā termiņā procesa Apelāciju padomē dalībnieki informē sekretāru par savu vienošanos attiecībā uz vienas no 35. panta 1. punktā minētajām valodām izvēli par tiesvedības valodu, tad šī valoda kļūst par tiesvedības valodu Vispārējā tiesā.

Ja iepriekšminētajā termiņā ir izteikti iebildumi pret tiesvedības valodu, ko ir izvēlējies prasītājs, un ja šajā jautājumā nav panākta vienošanās starp procesa Apelāciju padomē dalībniekiem, tad par tiesvedības valodu kļūst valoda, kurā Birojā tika iesniegts attiecīgais reģistrācijas pieteikums. Ja tomēr pēc kāda lietas dalībnieka motivēta pieteikuma un pēc pārējo lietas dalībnieku uzklausīšanas priekšsēdētājs konstatē, ka šīs valodas lietošana nedotu visiem procesa Apelāciju padomē dalībniekiem iespēju sekot līdzi procesam un aizstāvēt savas intereses un ka tikai citas 35. panta 1. punktā minētās valodas lietošana dotu iespēju labot šo stāvokli, viņš var izraudzīties šo citu valodu par tiesvedības valodu; priekšsēdētājs var šo jautājumu nodot Vispārējai tiesai.

3.   Procesuālajos rakstos un citos dokumentos, kas adresēti Vispārējai tiesai, kā arī mutvārdu procesa laikā prasītājs var lietot valodu, kuru viņš izvēlējies saskaņā ar šā panta 1. punktu, un jebkurš no pārējiem lietas dalībniekiem var lietot valodu, ko tas izvēlējies no 35. panta 1. punktā minētajām valodām.

4.   Ja, ievērojot šā panta 2. punktu, par tiesvedības valodu kļūst valoda, kurā nav sagatavots prasības pieteikums, sekretārs nodrošina prasības pieteikuma tulkošanu tiesvedības valodā.

Lietas dalībniekiem prasa pieņemamā termiņā, ko šim nolūkam nosaka sekretārs, sagatavot to viņu iesniegto procesuālo rakstu un citu dokumentu, izņemot prasības pieteikumu, tulkojumu tiesvedības valodā, kuri saskaņā ar šā panta 3. punktu nav sastādīti tiesvedības valodā. Lietas dalībnieks, kas iesniedz tulkojumu, kas ir autentisks 37. panta nozīmē, tulkojumu apliecina. Ja tulkojums noteiktajā termiņā nav iesniegts, attiecīgo procesuālo rakstu vai procesuālo dokumentu izņem no lietas.

Sekretārs nodrošina, lai viss mutvārdu procesā teiktais tiktu pārtulkots tiesvedības valodā un pēc lietas dalībnieka lūguma – valodā, ko šis lietas dalībnieks lieto saskaņā ar šā panta 3. punktu.

132. pants

1.   Neskarot 44. pantu, prasības pieteikumā ir jābūt visu procesa Apelāciju padomē dalībnieku uzvārdiem vai nosaukumiem un adresēm, ko tie norādījuši saistībā ar šīs tiesvedības gaitā sniedzamajiem paziņojumiem.

Apstrīdēto Apelāciju padomes lēmumu pievieno prasības pieteikumam. Jānorāda datums, kad prasītājam ir paziņots par šo lēmumu.

2.   Ja prasības pieteikums neatbilst šā panta 1. punktam, piemēro 44. panta 6. punktu.

133. pants

1.   Sekretārs informē Biroju un visus procesa Apelāciju padomē dalībniekus par prasības pieteikuma iesniegšanu. Viņš izsniedz prasības pieteikumu pēc tiesvedības valodas noteikšanas saskaņā ar 131. panta 2. punktu.

2.   Prasības pieteikumu izsniedz Birojam kā atbildētājam, kā arī procesa Apelāciju padomē dalībniekiem, izņemot prasītāju. Izsniegšanu veic tiesvedības valodā.

Prasības pieteikumu izsniedz procesa Apelāciju padomē dalībniekam, nosūtot ierakstītu sūtījumu ar paziņojumu par saņemšanu uz adresi, ko attiecīgais dalībnieks norādījis paziņojumiem, kurus veic procesā Apelāciju padomē.

3.   Tiklīdz prasības pieteikums ir izsniegts, Birojs nosūta Vispārējai tiesai dokumentus, kas attiecas uz procesu Apelāciju padomē.

134. pants

1.   Procesa Apelāciju padomē dalībnieki, kas nav prasītāji, var piedalīties tiesvedībā Vispārējā tiesā kā personas, kas iestājas lietā, noteiktā formā un laikā atbildot uz prasības pieteikumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajām personām, kas iestājas lietā, ir tādas pašas procesuālās tiesības kā pusēm.

Tās var atbalstīt puses prasījumus un tās var izvirzīt patstāvīgus prasījumus un pamatus neatkarīgi no pušu prasījumiem un pamatiem.

3.   Persona, kas iestājas lietā, kas minēta šā panta 1. punktā, savā atbildes rakstā uz prasības pieteikumu, kurš iesniegts saskaņā ar 135. panta 1. punktu, var prasīt atcelt vai grozīt Apelāciju padomes lēmumu punktā, kurš nav minēts pieteikumā, un izvirzīt pamatus, kas nav ietverti pieteikumā.

Šādi prasījumi vai pamati personas, kas iestājas lietā, atbildes rakstā uz prasības pieteikumu, zaudē priekšmetu, ja prasītājs atsakās no tiesvedības.

4.   Atkāpjoties no 122. panta, aizmugurisku lietas izskatīšanu nepiemēro, ja persona, kas iestājas lietā, kas minēta šā panta 1. punktā, ir atbildējusi uz prasības pieteikumu noteiktajā formā un termiņā.

135. pants

1.   Birojs un procesa Apelāciju padomē dalībnieki, kas nav prasītāji, atbildes rakstu uz prasības pieteikumu iesniedz divu mēnešu laikā pēc pieteikuma izsniegšanas.

Atbildes rakstiem uz prasības pieteikumu piemēro 46. pantu.

2.   Prasības pieteikumam un atbildes rakstam uz prasības pieteikumu var pievienot lietas dalībnieku, ieskaitot 134. panta 1. punktā minētās personas, kas iestājas lietā, replikas rakstu un atbildes rakstu uz repliku, ja priekšsēdētājs pēc motivēta pieteikuma, kas iesniegts divās nedēļās pēc tam, kad izsniegts atbildes raksts uz prasības pieteikumu vai replikas raksts, uzskata to par vajadzīgu un to atļauj, lai attiecīgajam lietas dalībniekam dotu iespēju aizstāvēt savu viedokli.

Priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā ir jāiesniedz šādi procesuāli raksti.

3.   Neierobežojot iepriekš teikto, 134. panta 3. punktā minētajos gadījumos pārējie lietas dalībnieki var divu mēnešu laikā pēc tam, kad viņiem paziņots atbildes raksts uz prasības pieteikumu, iesniegt procesuālus rakstus, kuru vienīgais priekšmets ir atbildēt uz prasījumiem un pamatiem, kas pirmoreiz izvirzīti personas, kas iestājas lietā, atbildes rakstā uz prasības pieteikumu. Priekšsēdētājs pēc attiecīgās puses pamatota pieteikuma šo termiņu var pagarināt.

4.   Lietas dalībnieki procesuālajā rakstā nevar mainīt Apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmetu.

135.a pants

Kad ir iesniegti 135. panta 1. punktā un, ja tādi ir, 135. panta 2. un 3. punktā minētie procesuālie raksti, Vispārējā tiesa pēc tiesneša referenta ziņojuma, kā arī ģenerāladvokāta un lietas dalībnieku uzklausīšanas var lemt par prasību bez procesa mutvārdu daļas, izņemot gadījumus, kad kāds no lietas dalībniekiem iesniedz pieteikumu, kurā ir izklāstīti iemesli, kāpēc tas vēlas tikt uzklausīts. Pieteikumu iesniedz viena mēneša laikā pēc paziņošanas attiecīgajam lietas dalībniekam par rakstveida procesa pabeigšanu. Priekšsēdētājs šo termiņu var pagarināt.

136. pants

1.   Ja apmierina prasību par Apelāciju padomes lēmumu, Vispārējā tiesa var likt Birojam segt tikai savus tiesāšanās izdevumus.

2.   Nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu Apelāciju padomē, un izdevumus, kuri radušies, saskaņā ar 131. panta 4. punkta otro daļu, iesniedzot procesuālo rakstu un citu dokumentu tulkojumus tiesvedības valodā, uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem.

Ja ir iesniegti neprecīzi tulkojumi, piemēro 87. panta 3. punkta otro daļu.

V SADAĻA

APELĀCIJAS PAR EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS NOLĒMUMIEM

136.a pants

Neskarot šā Reglamenta 35. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 3. punkta ceturto daļu, apelācijās par Civildienesta tiesas nolēmumiem, kā noteikts Statūtu pielikuma 9. un 10. pantā, tiesvedības valoda ir tā valoda, kurā pieņemts Civildienesta tiesas nolēmums, par ko ir ierosināta apelācija.

137. pants

1.   Pārsūdzēšana apelācijas kārtībā notiek, iesniedzot apelācijas sūdzību Vispārējās tiesas vai Civildienesta tiesas kancelejā.

2.   Civildienesta tiesas kanceleja nekavējoties nosūta Vispārējās tiesas kancelejai visus materiālus par lietas izskatīšanu pirmajā instancē un, attiecīgā gadījumā, arī apelācijas sūdzību.

138. pants

1.   Apelācijas sūdzībā ietver šādas ziņas:

a)	apelācijas sūdzības iesniedzēja uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

b)	pārējo dalībnieku, kas piedalījās tiesvedībā Civildienesta tiesā, uzvārdus vai nosaukumus;

c)	izvirzītos tiesību pamatus un argumentus;

d)	apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumus.

Uz apelācijas sūdzībām attiecas 43. pants un 44. panta 2. un 3. punkts.

2.   Apelācijas sūdzībai pievieno Civildienesta tiesas nolēmumu, kuru pārsūdz. Apelācijas sūdzībā norāda datumu, kad pārsūdzētais nolēmums ir paziņots apelācijas sūdzības iesniedzējam.

3.   Ja apelācijas sūdzība neatbilst 44. panta 3. punktam vai šā panta 2. punktam, piemēro 44. panta 6. punktu.

139. pants

1.   Apelācijā prasījumi var būt šādi:

a)	atcelt Civildienesta tiesas nolēmumu vai kādu tā daļu;

b)	pilnībā vai daļēji apmierināt tādu pašu prasījumu, kādu lūgts apmierināt pirmajā instancē; jauni prasījumi nav iesniedzami.

2.   Apelācijā nedrīkst grozīt Civildienesta tiesā izskatītā strīda priekšmetu.

140. pants

Apelācijas sūdzību izsniedz visiem tiesvedības Civildienesta tiesā dalībniekiem. Piemēro 45. panta noteikumus.

141. pants

1.   Ikviens tiesvedības Civildienesta tiesā dalībnieks var iesniegt atbildes rakstu uz apelāciju divu mēnešu laikā no dienas, kad tam ir izsniegta apelācijas sūdzība. Termiņu, kurā iesniedzams atbildes raksts uz apelāciju, nevar pagarināt.

2.   Atbildes rakstā uz apelāciju ietver šādas ziņas:

a)	iesniedzēja uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

b)	datumu, kad tam ir izsniegta apelācijas sūdzība;

c)	izvirzītos tiesību pamatus un argumentus;

d)	prasījumus.

Piemēro 43. panta un 44. panta 2. un 3. punkta noteikumus.

142. pants

1.   Atbildes rakstā uz apelāciju prasījumi var būt šādi:

a)	noraidīt apelāciju vai kādu tās daļu vai arī atcelt Civildienesta tiesas lēmumu vai kādu tā daļu;

b)	pilnībā vai daļēji apmierināt tādu pašu prasījumu, kādu lūgts apmierināt pirmajā instancē; jauni prasījumi nav iesniedzami

2.   Atbildes rakstā uz apelāciju nedrīkst grozīt Civildienesta tiesā izskatītā strīda priekšmetu.

143. pants

1.   Apelācijas sūdzību un atbildes rakstu uz apelāciju var papildināt ar replikas rakstu un atbildes rakstu uz repliku, ja priekšsēdētājs, pamatojoties uz pieteikumu, kas iesniegts septiņu dienu laikā pēc tam, kad iesniegts atbildes raksts uz apelāciju, to uzskata par vajadzīgu un noteikti atļauj iesniegt replikas rakstu, lai apelācijas sūdzības iesniedzējs varētu izteikt savu viedokli vai lai sagatavotu lēmuma pieņemšanu par apelāciju. Priekšsēdētājs nosaka dienu, līdz kurai ir jāiesniedz replikas raksts, un, izsniedzot šo replikas rakstu, dienu, līdz kurai ir jāiesniedz atbildes raksts uz repliku.

2.   Ja atbildes rakstā uz apelāciju ir prasīts atcelt Civildienesta tiesas lēmumu vai kādu tā daļu, norādot pamatu, kas netika norādīts apelācijā, tad apelācijas sūdzības iesniedzējs vai cits lietas dalībnieks var attiecībā uz šo pamatu iesniegt repliku divu mēnešu laikā no dienas, kad tam ir izsniegts attiecīgais atbildes raksts uz apelāciju. Uz visiem papildu rakstiem pēc šādas replikas sniegšanas attiecas šā panta 1. punkts.

144. pants

Uz procesu Vispārējā tiesā saistībā ar apelāciju par Civildienesta tiesas nolēmumu attiecas 48. panta 2. punkts, 49. pants, 50. pants, 51. panta 1. punkts, 52. pants, 55. līdz 64. pants, 76.a līdz 110. pants, 115. panta 2. un 3. punkts, 116. pants, 123. līdz 127. pants un 129. pants, ņemot vērā turpmākos noteikumus.

145. pants

Ja apelācija vai kāda tās daļa ir acīmredzami nepieņemama vai nepamatota, Vispārējā tiesa jebkurā laikā pēc tiesneša referenta ziņojuma un ģenerāladvokāta uzklausīšanas var ar motivētu rīkojumu noraidīt apelāciju vai kādu tās daļu.

146. pants

Kad ir iesniegti 141. panta 1. punktā un, ja tādi ir, 143. panta 1. un 2. punktā minētie procesuālie raksti, Vispārējā tiesa pēc tiesneša referenta ziņojuma, kā arī pēc ģenerāladvokāta un lietas dalībnieku uzklausīšanas var lemt par apelāciju bez procesa mutvārdu daļas, izņemot gadījumus, kad kāds no lietas dalībniekiem iesniedz pieteikumu, kurā ir izklāstīti iemesli, kāpēc tas vēlas tikt uzklausīts. Pieteikumu iesniedz viena mēneša laikā pēc paziņošanas attiecīgajam lietas dalībniekam par rakstveida procesa pabeigšanu. Priekšsēdētājs šo termiņu var pagarināt.

147. pants

Reglamenta 52. pantā minēto ziņojumu Vispārējai tiesai iesniedz pēc tam, kad iesniegti šā Reglamenta 141. panta 1. punktā un, attiecīgā gadījumā, 143. panta 1. un 2. punktā noteiktie procesuālie raksti. Ja šādi procesuālie raksti nav iesniegti, to pašu procedūru piemēro pēc tam, kad ir beidzies pieteikumu iesniegšanai noteiktais termiņš.

148. pants

Vispārējā tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem, ja apelācija ir nepamatota vai ja tā ir pamatota un lietā tiek taisīts spriedums.

Reglamenta 88. pants attiecas tikai uz iestāžu iesniegtām apelācijām.

Atkāpjoties no 87. panta 2. punkta, Vispārējā tiesa attiecībā uz apelācijām, ko ir iesnieguši ierēdņi vai citi kādas iestādes darbinieki, var izdot rīkojumu par tiesāšanās izdevumu sadali, ja to prasa taisnīguma princips.

Ja apelācijas sūdzību atsauc, piemēro 87. panta 5. punktu.

149. pants

Pieteikums par iestāšanos lietā apelācijas tiesvedībā Vispārējā tiesā iesniedzams viena mēneša laikā pēc 24. panta 6. punktā minētās publikācijas.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

150. pants

Vispārējā tiesa var izdot praktiskus norādījumus, jo īpaši par sagatavošanos sēdēm un to norises gaitu, kā arī par procesuālo rakstu vai rakstveida apsvērumu iesniegšanu.

151. pants

Šo Reglamentu, kas ir autentisks 35. panta 1. punktā minētajās valodās, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc publicēšanas.

---

(1)  OV L 136, 30.5.1991., labojums publicēts OV L 317, 19.11.1991., 34. lpp., grozīts 1994. gada 15. septembrī (OV L 249, 24.9.1994., 17. lpp.), 1995. gada 17. februārī (OV L 44, 28.2.1995., 64. lpp.), 1995. gada 6. jūlijā (OV L 172, 22.7.1995., 3. lpp.), 1997. gada 12. martā (OV L 103, 19.4.1997., 6. lpp.; labojums publicēts OV L 351, 23.12.1997., 72. lpp.), 1999. gada 17. maijā (OV L 135, 29.5.1999., 92. lpp.), 2000. gada 6. decembrī (OV L 322, 19.12.2000., 4. lpp.), 2003. gada 21. maijā (OV L 147, 14.6.2003., 22. lpp.), 2004. gada 19. aprīlī (OV L 132, 29.4.2004., 3. lpp.), 2004. gada 21. aprīlī (OV L 127, 29.4.2004., 108. lpp.), 2005. gada 12. oktobrī (OV L 298, 15.11.2005., 1. lpp.), 2006. gada 18. decembrī (OV L 386, 29.12.2006., 45. lpp.), 2008. gada 12. jūnijā (OV L 179, 8.7.2008., 12. lpp.), 2009. gada 14. janvārī (OV L 24, 28.1.2009., 9. lpp.), 2009. gada 16. februārī (OV L 60, 4.3.2009., 3. lpp.), 2009. gada 7. jūlijā (OV L 184, 16.7.2009., 10. lpp.) un 2010. gada 26. martā (OV L 92, 13.4.2010., 14. lpp.).

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS REGLAMENTA,

Kas pieņemts 2007. gada 25. jūlijā  (1) , konsolidētā versija

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

1.   Šajā Reglamentā:

—	Līguma par Eiropas Savienības darbību normas tiek apzīmētas ar abreviatūru “LESD”, kam seko šī līguma attiecīgā panta numurs;

—	Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma normas tiek apzīmētas ar abreviatūru “EAEKL”, kam seko panta numurs;

—	“Statūti” ir Protokols par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem;

—	“Civildienesta noteikumi” ir Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi, kā arī Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.

2.   Šajā Reglamentā:

—	“Civildienesta tiesa” ir Eiropas Savienības Civildienesta tiesa vai lietās, kuras izskata palāta vai tiesnesis vienpersoniski, – šī palāta vai šis tiesnesis;

—	“Civildienesta tiesas priekšsēdētājs” ir tikai un vienīgi tiesas priekšsēdētājs, savukārt “priekšsēdētājs” ir iztiesāšanas sastāva priekšsēdētājs;

—	“iestāde” vai “iestādes” ir Savienības iestādes un struktūras, kas ir izveidotas ar Līgumiem vai ar to īstenošanai pieņemtu aktu un kas var būt lietas dalībnieki Civildienesta tiesā.

I SADAĻA

CIVILDIENESTA TIESAS STRUKTŪRA UN DARBA ORGANIZĀCIJA

1. nodaļa

CIVILDIENESTA TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS UN LOCEKĻI

2. pants

Tiesnešu pilnvaru termiņš

1.   Tiesneša pilnvaru termiņš sākas dienā, kas norādīta dokumentā par viņa iecelšanu amatā.

2.   Ja diena nav norādīta, termiņš sākas dienā, ar ko datēts dokuments.

3. pants

Zvēresta nodošana

1.   Pirms sācis pildīt savus amata pienākumus, tiesnesis Tiesai nodod šādu zvērestu:

2.   Tūlīt pēc zvēresta nodošanas tiesnesis paraksta deklarāciju, kurā svinīgi solās, ka gan pilnvaru laikā, gan pēc pilnvaru termiņa beigām ievēros amata uzliktos pienākumus un jo īpaši pienākumu izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņa amata pilnvaras ir beigušās.

4. pants

Tiesneša atstādināšana

1.   Gadījumos, kad Tiesai ir lūgts pēc apspriešanās ar Civildienesta tiesu lemt par to, vai Civildienesta tiesas tiesnesis joprojām atbilst vajadzīgajām prasībām vai ievēro amata uzliktos pienākumus, Civildienesta tiesas priekšsēdētājs uzaicina attiecīgo tiesnesi sniegt Civildienesta tiesai apsvērumus slēgtā apspriedē bez sekretāra piedalīšanās.

2.   Civildienesta tiesa atzinumu motivē.

3.   Atzinumam par to, ka Civildienesta tiesas tiesnesis vairs neatbilst vajadzīgajām prasībām vai neievēro amata uzliktos pienākumus, jāsaņem Civildienesta tiesas tiesnešu balsu vairākums. Tādā gadījumā sīkāku informāciju par balsojumu paziņo Tiesai.

4.   Balsošana ir aizklāta; attiecīgais tiesnesis apspriedē nepiedalās.

5. pants

Rangs

1.   Izņemot Civildienesta tiesas priekšsēdētāju un palātu priekšsēdētājus, tiesnešu rangus nosaka vienādi atbilstīgi viņu amata stāžam.

2.   Vienāda amata stāža gadījumā rangus nosaka atbilstīgi tiesnešu vecumam.

3.   Tiesneši, kuru amata pilnvaru termiņš beidzas un kurus ieceļ atkārtoti, saglabā savu iepriekšējo rangu.

6. pants

Civildienesta tiesas priekšsēdētāja ievēlēšana

1.   Tiesneši no sava vidus saskaņā ar Statūtu I pielikuma 4. panta 1. punktu uz trijiem gadiem ievēlē Civildienesta tiesas priekšsēdētāju. Viņu var ievēlēt atkārtoti.

2.   Ja Civildienesta tiesas priekšsēdētāja amats kļūst brīvs pirms parastā pilnvaru termiņa beigām, Civildienesta tiesa uz atlikušo pilnvaru termiņu ievēlē amata pārņēmēju.

3.   Šajā pantā noteiktās vēlēšanas notiek, balsojot aizklāti. Ievēlē tiesnesi, kurš iegūst vairāk nekā pusi no Civildienesta tiesas tiesnešu balsīm. Ja neviens no tiesnešiem neiegūst šo vairākumu, notiek vēlēšanu nākamās kārtas, līdz tiek sasniegts šis balsu vairākums.

4.   Ievēlētā Civildienesta tiesas priekšsēdētāja uzvārdu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

Civildienesta tiesas priekšsēdētāja pilnvaras

1.   Civildienesta tiesas priekšsēdētājs vada Civildienesta tiesas darbu tiesvedības un administratīvās vadības jomā.

2.   Viņš vada tiesas sēdes un apspriedes:

—

plēnumā;

—	palātā, kas iztiesā lietu piecu tiesnešu sastāvā;

—	palātā, kas iztiesā lietu trīs tiesnešu sastāvā un kurā viņš darbojas.

8. pants

Civildienesta tiesas priekšsēdētāja amata pārņemšana

Civildienesta tiesas priekšsēdētāja prombūtnē vai ja viņš nevar piedalīties, vai ja priekšsēdētāja amats ir brīvs, viņa pienākumi tiek pildīti saskaņā ar 5. pantā noteikto rangu kārtību.

2. nodaļa

IZTIESĀŠANAS SASTĀVI

9. pants

Iztiesāšanas sastāvi

Saskaņā ar Statūtu I pielikuma 4. panta 2. punktu Civildienesta tiesā lietas izspriež plēnums, palāta, kas iztiesā lietu piecu tiesnešu sastāvā, palāta, kas iztiesā lietu trīs tiesnešu sastāvā, vai tiesnesis vienpersoniski.

10. pants

Palātu sastāvs

1.   Civildienesta tiesa izveido palātas, kas iztiesā lietu trīs tiesnešu sastāvā. Tā var izveidot palātu, kas iztiesā lietu piecu tiesnešu sastāvā.

2.   Civildienesta tiesa lemj par tiesnešu norīkošanu darbam palātās. Ja tiesnešu, kuri norīkoti darbam vienā palātā, skaits pārsniedz to tiesnešu skaitu, kuri izskata lietu, Civildienesta tiesa lemj par kārtību, kādā izraugās iztiesāšanas sastāva tiesnešus.

3.   Saskaņā ar šo pantu pieņemtos lēmumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants

Palātu priekšsēdētāji

1.   Saskaņā ar Statūtu I pielikuma 4. panta 3. punktu tiesneši no sava vidus uz trijiem gadiem ievēlē to palātu priekšsēdētājus, kas iztiesā lietu trīs tiesnešu sastāvā. Vēlēšanas notiek 6. panta 3. punktā paredzētajā kārtībā. Viņus var ievēlēt atkārtoti.

2.   Piemēro 6. panta 2. un 4. punkta noteikumus.

3.   Palātu priekšsēdētāji vada savas palātas darbu, kā arī tiesas sēdes un apspriedes.

4.   Palātas priekšsēdētāja prombūtnē vai ja viņš nevar piedalīties, vai ja priekšsēdētāja amats ir brīvs, palātu vada tās loceklis saskaņā ar 5. pantā noteikto rangu kārtību.

5.   Ja Civildienesta tiesas priekšsēdētājs izņēmuma kārtā piedalās iztiesāšanas sastāvā, viņš ir tā priekšsēdētājs.

12. pants

Parastais iztiesāšanas sastāvs – Lietu nodošana palātām

1.   Ievērojot 13. un 14. pantu, Civildienesta tiesa lietas izspriež palātās, kas iztiesā lietu trīs tiesnešu sastāvā.

2.   Civildienesta tiesa nosaka kritērijus, pēc kuriem lietas nodod šīm palātām.

3.   Iepriekšējā punktā paredzēto lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Lietas nodošana plēnumam vai palātai, kas iztiesā lietu piecu tiesnešu sastāvā

1.   Ja to prasa izvirzīto tiesību jautājumu sarežģītība vai lietas svarīgums, vai arī īpaši apstākļi, lietu var nodot plēnumam vai palātai, kas iztiesā lietu piecu tiesnešu sastāvā.

2.   Civildienesta tiesa lēmumu par nodošanu pieņem plēnumā pēc palātas, kas izskata lietu, vai jebkura Civildienesta tiesas locekļa priekšlikuma. Šo lēmumu var pieņemt visās procesa stadijās.

14. pants

Lietas nodošana tiesnesim vienpersoniski

1.   Lietas, kas nodotas palātai, kas iztiesā lietu trīs tiesnešu sastāvā, var izskatīt un izlemt tiesnesis referents vienpersoniski, ja to tiesību un faktiskie jautājumi nav sarežģīti, ja tās nav īpaši svarīgas, ja nepastāv citi īpaši apstākļi un tās ir piemērotas šādai izskatīšanai un izlemšanai.

Lietas, kurās rodas jautājums par vispārpiemērojama akta likumīgumu, netiek nodotas izskatīšanai tiesnesim vienpersoniski.

2.   Lēmumu par nodošanu pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas vienprātīgi pieņem palāta, kurā šī lieta atrodas izskatīšanā. Šo lēmumu var pieņemt visās procesa stadijās.

3.   Ja tiesnesis, kuram lieta ir nodota izskatīšanai vienpersoniski, nav klāt vai nevar piedalīties, priekšsēdētājs ieceļ citu tiesnesi attiecīgā tiesneša aizstāšanai.

4.   Tiesnesis, kuram lieta ir nodota izskatīšanai vienpersoniski, nodod lietu palātai, ja viņš konstatē, ka ir beiguši pastāvēt 1. punktā minētie apstākļi.

5.   Lietās, ko izskata tiesnesis vienpersoniski, priekšsēdētāja pilnvaras īsteno attiecīgais tiesnesis.

3. nodaļa

KANCELEJA UN CITAS STRUKTŪRVIENĪBAS

1. iedaļa – Kanceleja

15. pants

Sekretāra iecelšana

1.   Civildienesta tiesa ieceļ sekretāru.

2.   Divas nedēļas pirms noteiktās iecelšanas dienas Civildienesta tiesas priekšsēdētājs informē tiesnešus par pieteikumiem, kas saņemti uz minēto amatu.

3.   Iecelšana notiek saskaņā ar 6. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

4.   Ievēlētā sekretāra uzvārdu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.   Sekretāru ieceļ uz sešiem gadiem. Viņu var iecelt amatā atkārtoti.

6.   Pirms sācis pildīt savus amata pienākumus, sekretārs nodod Civildienesta tiesai zvērestu saskaņā ar 3. pantu.

16. pants

Sekretāra amata atbrīvošanās

1.   Sekretāru var atbrīvot no amata vienīgi tad, ja viņš vairs neatbilst vajadzīgajām prasībām vai arī neievēro amata uzliktos pienākumus; Civildienesta tiesa lemj pēc tam, kad sekretāram ir dota iespēja izteikt savus apsvērumus.

2.   Ja sekretāra amats kļūst brīvs pirms parastā pilnvaru termiņa beigām, Civildienesta tiesa uz sešiem gadiem ieceļ jaunu sekretāru.

17. pants

Sekretāra palīgs

Ievērojot procedūru, kas attiecas uz sekretāra iecelšanu, Civildienesta tiesa var iecelt sekretāra palīgu, lai palīdzētu sekretāram un aizstātu viņu, ciktāl to atļauj 19. panta 4. punktā minētās sekretāra darbības instrukcijas.

18. pants

Sekretāra prombūtne vai nespēja piedalīties

Sekretāra un, vajadzības gadījumā, sekretāra palīga prombūtnē vai tad, ja viņi nevar piedalīties vai ja viņu amati ir brīvi, Civildienesta tiesas priekšsēdētājs norīko kādu ierēdni vai citu darbinieku pildīt sekretāra pienākumus.

19. pants

Sekretāra pienākumi

1.   Sekretārs palīdz Civildienesta tiesai, Civildienesta tiesas priekšsēdētājam un tiesnešiem visu viņu pienākumu izpildē. Viņš Civildienesta tiesas priekšsēdētāja pakļautībā ir atbildīgs par kancelejas darba organizāciju un veicamajiem darbiem.

2.   Sekretāra glabāšanā ir zīmogi. Viņš ir atbildīgs par arhīvu un Civildienesta tiesas publikācijām. Sekretārs Civildienesta tiesas priekšsēdētāja pakļautībā ir atbildīgs par dokumentu pieņemšanu, nodošanu un glabāšanu, kā arī par to izsniegšanu atbilstīgi šim Reglamentam.

3.   Sekretārs, ievērojot 4. pantu, 16. panta 1. punktu un 27. pantu, piedalās Civildienesta tiesas sēdēs.

4.   Civildienesta tiesa pēc Civildienesta tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma pieņem sekretāra darbības instrukcijas. Tās publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

20. pants

Reģistrs

1.   Kancelejā sekretāra uzraudzībā tur reģistru, kurā reģistrē visus procesuālos dokumentus un apliecinošus dokumentus.

2.   Noteikumus par reģistra turēšanu paredz 19. panta 4. punktā minētajās sekretāra darbības instrukcijās.

3.   Jebkura persona, kurai ir pamatota interese, var kancelejā iepazīties ar reģistru un saņemt kopijas vai izrakstus, samaksājot kancelejas nodevu, kuras apmēru Civildienesta tiesa nosaka pēc sekretāra priekšlikuma.

4.   Jebkurš Civildienesta tiesā izskatāmās lietas dalībnieks, samaksājot kancelejas nodevu, var saņemt arī procesuālo dokumentu papildu kopijas, kā arī rīkojumu un spriedumu kopijas.

5.   Neviena trešā persona – nedz privātpersona, nedz publiskas varas pārstāvis – nevar piekļūt lietas materiāliem vai procesuālajiem dokumentiem, ja nav saņemta tieša priekšsēdētāja atļauja pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas. Šī atļauja var tikt piešķirta vienīgi tad, ja tiek iesniegts rakstveida pieteikums, kuram pievienots detalizēts leģitīmās intereses iepazīties ar lietas materiāliem pamatojums.

2. iedaļa – Citas struktūrvienības

21. pants

Ierēdņi un pārējie darbinieki

1.   Ierēdņus un pārējos darbiniekus, kuru pienākums ir tieši palīdzēt Civildienesta tiesas priekšsēdētājam, tiesnešiem un sekretāram, ieceļ saskaņā ar Civildienesta noteikumiem. Viņi ir sekretāra padotībā un Civildienesta tiesas priekšsēdētāja pakļautībā.

2.   Viņi sekretāra klātbūtnē Civildienesta tiesas priekšsēdētājam nodod šādu zvērestu: “Es zvēru pildīt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas uzdotos pienākumus uzticīgi, diskrēti un pēc labākās sirdsapziņas.”

22. pants

Civildienesta tiesas administratīvā vadība un finanšu pārvalde

Sekretārs Civildienesta tiesas priekšsēdētāja pakļautībā ir atbildīgs par Civildienesta tiesas administratīvo vadību, finanšu pārvaldi un grāmatvedību; šo pienākumu izpildē viņam palīdz Tiesas un Vispārējās tiesas struktūrvienības.

4. nodaļa

CIVILDIENESTA TIESAS DARBS

23. pants

Civildienesta tiesas sēžu datumi, laiki un vieta

1.   Civildienesta tiesas sēžu datumus un laikus nosaka priekšsēdētājs.

2.   Civildienesta tiesa var noturēt vienu vai vairākas sēdes vietā, kas nav Civildienesta tiesas mītne.

24. pants

Kvorums

Civildienesta tiesa var likumīgi izskatīt lietas tikai tad, ja ir ievērots šāds kvorums:

—	pieci tiesneši plēnumā;

—	trīs tiesneši palātā, kas iztiesā lietu piecu tiesnešu sastāvā, un palātās, kas iztiesā lietu trīs tiesnešu sastāvā.

25. pants

Tiesneša prombūtne vai nespēja piedalīties

1.   Ja kvoruma nav sakarā ar to, ka tiesnesis nav klāt vai nevar piedalīties, priekšsēdētājs tiesas sēdi atliek līdz laikam, kad tiesnesis var būt klāt vai var piedalīties.

2.   Lai palātā būtu kvorums, priekšsēdētājs, ja to prasa pareiza tiesvedība, var iekļaut iztiesāšanas sastāvā arī citu tās pašas palātas tiesnesi vai, ja tas nav iespējams, ieteikt Civildienesta tiesas priekšsēdētājam norīkot citas palātas tiesnesi. Aizstājējtiesnesi norīko rotācijas kārtībā saskaņā ar 5. pantā noteikto kārtību, izņemot, ja vien iespējams, Civildienesta tiesas priekšsēdētāju un palātu priekšsēdētājus.

3.   Ja iztiesāšanas sastāvs ir izveidots saskaņā ar iepriekšējo punktu pēc tiesas sēdes, mutvārdu procesu sāk atkārtoti.

26. pants

Palātas, kas iztiesā lietu piecu tiesnešu sastāvā, tiesneša prombūtne vai nespēja piedalīties pirms tiesas sēdes

Ja palātā, kas iztiesā lietu piecu tiesnešu sastāvā, pirms tiesas sēdes kāds tiesnesis nav klāt vai nevar piedalīties, Civildienesta tiesas priekšsēdētājs rotācijas kārtībā saskaņā ar 5. pantā noteikto kārtību norīko citu tiesnesi. Ja nevar atjaunot piecu tiesnešu klātbūtni, tiesas sēde tomēr var notikt, ja ir kvorums.

27. pants

Apspriedes

1.   Civildienesta tiesas apspriedes ir slēgtas.

2.   Apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi tiesneši, kas ir piedalījušies tiesas sēdē.

3.   Atbilstoši Statūtu 17. panta pirmajai daļai un Statūtu I pielikuma 5. panta pirmajai daļai Civildienesta tiesas nolēmumi ir spēkā tikai tad, ja apspriedē piedalās nepāra skaits tās locekļu.

Ja palātā, kas iztiesā lietu piecu tiesnešu sastāvā, vai plēnumā tiesneša prombūtnes dēļ vai tādēļ, ka tiesnesis nevar piedalīties, tiesneši ir pāra skaitā, tiesnesim ar vismazāko rangu atbilstoši 5. pantā noteiktajai rangu kārtībai ir jāatturas no dalības apspriedēs, izņemot gadījumu, kad viņš ir tiesnesis referents. Šādā gadījumā tiesnesis, kuram ir nākamais zemākais rangs, atturas no dalības apspriedēs.

4.   Ikviens tiesnesis, kas piedalās apspriedēs, izsaka savu viedokli un to motivē.

Pēc tiesneša lūguma ikvienu jautājumu formulē viņa izvēlētajā valodā un rakstveidā paziņo pārējiem tienešiem, pirms par to balso.

Civildienesta tiesas nolēmums ir atkarīgs no secinājumiem, pie kādiem tiesneši ar balsu vairākumu nonāk gala apspriedē. Balsis nodod kārtībā, kas ir pretēja 5. pantā noteiktajai rangu kārtībai.

Civildienesta tiesa lemj par domstarpībām, ja tādas rodas par jautājumu būtību, formulējumu un kārtību vai arī par balsojuma interpretāciju.

5.   Ja Civildienesta tiesas apspriedes attiecas uz iekšējiem administratīviem jautājumiem, tajās piedalās sekretārs, ja vien Civildienesta tiesa nelemj citādi.

6.   Ja Civildienesta tiesa notur sēdi bez sekretāra klātbūtnes, tā vajadzības gadījumā uzdod rakstīt protokolu tiesnesim ar vismazāko rangu 5. panta izpratnē. Protokolu paraksta minētais tiesnesis un priekšsēdētājs.

28. pants

Civildienesta tiesas oficiālās brīvdienas

1.   Ja vien Civildienesta tiesa nepieņem īpašu lēmumu, tās oficiālās brīvdienas ir šādas:

—	no 18. decembra līdz 10. janvārim,

—	no svētdienas pirms Lieldienām līdz otrajai svētdienai pēc Lieldienām,

—	no 15. jūlija līdz 15. septembrim.

2.   Civildienesta tiesas oficiālo brīvdienu laikā tajā vietā, kur atrodas Civildienesta tiesas mītne, Civildienesta tiesas priekšsēdētāja pienākumus pilda vai nu pats priekšsēdētājs saziņā ar sekretāru, vai kāds no palātu priekšsēdētājiem, vai arī kāds cits tiesnesis, ko Civildienesta tiesas priekšsēdētājs ir lūdzis pildīt viņa pienākumus.

Steidzamos gadījumos Civildienesta tiesas priekšsēdētājs var sasaukt tiesnešus.

3.   Civildienesta tiesa ievēro tās valsts oficiālās brīvdienas, kurā atrodas tās mītne.

4.   Attiecīgos apstākļos Civildienesta tiesa var tiesnešiem piešķirt atvaļinājumu.

5. nodaļa

VALODU LIETOJUMS

29. pants

Valodu lietojums

Saskaņā ar LESD 257. panta sesto daļu, Statūtu 64. pantu un Statūtu I pielikuma 7. panta 2. punktu Civildienesta tiesai piemēro Vispārējās tiesas Reglamenta noteikumus par valodu lietojumu.

6. nodaļa

LIETAS DALĪBNIEKU PĀRSTĀVJU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

30. pants

Privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi

1.   Lietas dalībnieku pārstāvjiem, kas piedalās tiesvedībā Civildienesta tiesā vai kādā citā tiesu iestādē, kurai Civildienesta tiesa nodevusi tiesas uzdevumu, ir imunitāte attiecībā uz visu, ko viņi teikuši vai rakstījuši par attiecīgo lietu vai lietas dalībniekiem.

2.   Lietas dalībnieku pārstāvjiem turklāt ir arī šādas privilēģijas un atvieglojumi:

a)

attiecībā uz materiāliem un dokumentiem, kas ir saistīti ar tiesvedību, neveic kratīšanu un konfiskāciju; domstarpību gadījumā muitas vai policijas ierēdņi šādus materiālus un dokumentus var aizzīmogot; šādā gadījumā tos nekavējoties nogādā Civildienesta tiesā pārbaudei, ko veic sekretāra un attiecīgās personas klātbūtnē;

b)	lietas dalībnieku pārstāvju rīcībā drīkst būt tāds valūtas daudzums, kāds var būt vajadzīgs viņu pienākumu izpildei;

c)	lietas dalībnieku pārstāvjiem ir tiesības pienākumu izpildes laikā netraucēti ceļot.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā noteiktās privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus piešķir vienīgi tiesvedības pienācīgai norisei.

4.   Civildienesta tiesa var atcelt imunitāti, ja tā uzskata, ka tas netraucēs tiesvedības pienācīgu norisi.

31. pants

Lietas dalībnieku pārstāvju statuss

Lai izmantotu 30. pantā norādītās privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus, personām, kam uz to ir tiesības, ir jāapliecina to statuss:

a)	pārstāvju statusu apliecina viņu pilnvarotāja izdots oficiāls dokuments, kura kopiju tas nekavējoties nosūta sekretāram;

b)	padomdevēju un advokātu statusu apliecina sekretāra parakstīts apliecinošs dokuments. Šā apliecinošā dokumenta derīguma termiņš ir ierobežots, un to ir iespējams pagarināt vai saīsināt atbilstīgi tiesvedības ilgumam.

32. pants

Aizliegums piedalīties tiesvedībā

1.   Ja Civildienesta tiesa uzskata, ka kāda lietas dalībnieka pārstāvja attieksme pret Civildienesta tiesu, tās priekšsēdētāju, tiesnesi vai sekretāru nav saderīga ar cieņu pret Civildienesta tiesu vai ar pareizas tiesvedības prasībām, vai ja viņš savas tiesības izmanto neatbilstīgi tiem mērķiem, kuriem tās ir piešķirtas, Civildienesta tiesa par to informē attiecīgo personu. Civildienesta tiesa var par to paziņot kompetentajām iestādēm, kurām ir pakļauta attiecīgā persona; šīm iestādēm adresētās vēstules kopiju nosūta attiecīgajai personai.

Šo pašu motīvu dēļ, uzklausot attiecīgo personu, Civildienesta tiesa ar rīkojumu var jebkurā brīdī liegt attiecīgajai personai piedalīties tiesvedībā. Šis rīkojums ir izpildāms nekavējoties.

2.   Ja kāda lietas dalībnieka pārstāvim liedz piedalīties tiesvedībā, tā tiek apturēta uz laiku, ko nosaka priekšsēdētājs, lai ļautu attiecīgajam lietas dalībniekam iecelt jaunu pārstāvi.

3.   Saskaņā ar šo pantu pieņemtos nolēmumus var atcelt.

II SADAĻA

PROCESS

1. nodaļa

RAKSTVEIDA PROCESS

33. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Rakstveida process sastāv no prasības pieteikuma un iebildumu raksta, kā arī 41. pantā paredzētajos apstākļos no replikas raksta un atbildes uz repliku iesniegšanas.

2.   Priekšsēdētājs nosaka procesuālo dokumentu iesniegšanas datumus vai termiņus.

34. pants

Procesuālo dokumentu iesniegšana

1.   Katra procesuālā dokumenta oriģinālu paraksta attiecīgā lietas dalībnieka pārstāvis.

Oriģināleksemplāru, kam pievienoti visi tajā minētie pielikumi, iesniedz kopā ar piecām kopijām Civildienesta tiesas vajadzībām un vienu kopiju katram no lietas dalībniekiem. Kopijas apliecina lietas dalībnieks, kurš tās iesniedz.

2.   Iestādes Civildienesta tiesas noteiktos termiņos papildus iesniedz to sagatavoto procesuālo dokumentu tulkojumus citās Padomes Regulas Nr. 1 1. pantā norādītajās valodās. Piemēro šā panta 1. punkta otro daļu.

3.   Visiem procesuālajiem dokumentiem jābūt datētiem. Procesuālo termiņu skaitīšanai ņem vērā tikai to dienu, kad procesuālais dokuments ir iesniegts kancelejā.

4.   Katram procesuālajam dokumentam pievieno materiālus, kuros ir to apstiprinoši dokumenti, un šo dokumentu sarakstu.

5.   Ja, ņemot vērā kāda dokumenta apjomu, procesuālajam dokumentam ir pievienoti tikai izraksti no tā, kancelejā iesniedz visu dokumentu vai pilnu tā kopiju.

6.   Neskarot 1.–4. punkta noteikumus, dienu, kurā parakstīta procesuālā dokumenta oriģināla kopiju, ieskaitot 4. punktā minēto dokumentu sarakstu, saņem kancelejā ar jebkādu Civildienesta tiesai pieejamu tehnisko sakaru līdzekļu palīdzību, procesuālo termiņu ievērošanas nolūkos uzskata par dienu, kad dokumenti ir iesniegti kancelejā, ar nosacījumu, ka attiecīgā parakstītā procesuālā dokumenta oriģinālu, kam pievienoti iepriekš 1. punkta otrajā daļā minētie pielikumi un kopijas, iesniedz kancelejā vēlākais desmit dienu laikā pēc oriģināla kopijas saņemšanas. Uz šo desmit dienu termiņu neattiecina 100. panta 3. punktu.

7.   Neskarot 1. punkta pirmo daļu un 2.–4. punktu, Civildienesta tiesa var ar lēmumu paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem procesuāls dokuments, kas ir nosūtīts uz kanceleju elektroniskā veidā, tiek uzskatīts par šā dokumenta oriģinālu. Šādu lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

35. pants

Prasības pieteikums

1.   Statūtu 21. pantā norādītajā prasības pieteikumā ietver:

a)	prasības pieteikuma iesniedzēja uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

b)	ziņas par parakstītāju un viņa adresi;

c)	ziņas par personu, pret kuru prasības pieteikums ir vērsts;

d)	strīda priekšmetu un prasītāja prasījumus;

e)	izvirzītos faktiskos un tiesību pamatus un argumentus;

f)	attiecīgā gadījumā – ziņas par piedāvātajiem pierādījumiem.

2.   Prasības pieteikumam vajadzības gadījumā pievieno:

a)	aktu, kuru lūdz atcelt;

b)	sūdzību Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta nozīmē un lēmumu, kurā sniegta atbilde uz sūdzību, norādot sūdzības iesniegšanas un lēmuma paziņošanas datumu.

3.   Tiesvedības vajadzībām prasības pieteikumā norāda:

—	dokumentu izsniegšanas adresi vietā, kur atrodas Civildienesta tiesas mītne, un tās personas uzvārdu, kas ir pilnvarota pieņemt dokumentus, vai

—	informāciju par jebkādu Civildienesta tiesai pieejamu tehnisko sakaru līdzekli, ar kuru prasītāja pārstāvis piekrīt saņemt dokumentus, vai

—	abus iepriekš minētos dokumentu nosūtīšanas veidus.

4.   Ja prasības pieteikums neatbilst 3. punktā minētajām prasībām, tad līdz attiecīgo trūkumu novēršanai visus ar tiesvedību saistītos dokumentus attiecīgajam lietas dalībniekam izsniedz, nosūtot tos ierakstītā sūtījumā šā lietas dalībnieka pārstāvim. Atkāpjoties no 99. panta 1. punkta, par pienācīgi notikušu dokumentu izsniegšanu uzskata ierakstītā sūtījuma nodošanu pasta iestādē vietā, kur atrodas Civildienesta tiesas mītne.

5.   Prasītāja advokātam jāiesniedz kancelejā apliecinošs dokuments par to, ka viņš ir tiesīgs praktizēt dalībvalsts vai valsts, kura ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzēja puse, tiesā.

36. pants

Trūkumu novēršana

Ja prasības pieteikums neatbilst 35. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, 2. vai 5. punktā noteiktajām prasībām, sekretārs nosaka pieņemamu termiņu, kurā prasītājam ir jānovērš trūkumi. Ja prasītājs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus, Civildienesta tiesa lemj par to, vai neatbilstība minētajiem nosacījumiem prasības pieteikumu padara formāli nepieņemamu.

37. pants

Prasības pieteikuma izsniegšana un paziņojums Oficiālajā Vēstnesī

1.   Prasības pieteikumu izsniedz atbildētājam. Gadījumos, kad piemēro 36. pantu, prasības pieteikums ir jāizsniedz, tiklīdz tajā ir novērsti trūkumi vai, ja trūkumi netiek novērsti, tiklīdz Civildienesta tiesa to ir atzinusi par pieņemamu.

2.   Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, norādot prasības pieteikuma iesniegšanas dienu, lietas dalībniekus, strīda priekšmetu un aprakstu un prasītāja prasījumus.

38. pants

Lietas sākotnējā nodošana iztiesāšanas sastāvam

Tiklīdz ir iesniegts prasības pieteikums, Civildienesta tiesas priekšsēdētājs saskaņā ar 12. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem lietu nodod palātai, kas iztiesā lietu trīs tiesnešu sastāvā.

Šīs palātas priekšsēdētājs katrā nodotā lietā iesaka Civildienesta tiesas priekšsēdētājam norīkojamo tiesnesi referentu; Civildienesta tiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu.

39. pants

Iebildumu raksts

1.   Divu mēnešu laikā pēc tam, kad atbildētājam ir izsniegts prasības pieteikums, viņš iesniedz iebildumu rakstu, kurā ietver:

a)	atbildētāja uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

b)	ziņas par parakstītāju un viņa adresi;

c)	atbildētāja prasījumus;

d)	izvirzītos faktiskos un tiesību pamatus un argumentus;

e)	attiecīgā gadījumā – ziņas par piedāvātajiem pierādījumiem.

Iebildumu rakstam piemēro 35. panta 3. un 4. punkta noteikumus.

Advokātam, kas pārstāv atbildētāju, jāiesniedz kancelejā apliecinošs dokuments par to, ka viņš ir tiesīgs praktizēt dalībvalsts vai valsts, kura ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzēja puse, tiesā.

2.   Iepriekš 1. punktā norādīto termiņu izņēmuma apstākļos var pagarināt priekšsēdētājs pēc atbildētāja motivēta pieteikuma.

40. pants

Nosūtīšana Padomei un Eiropas Komisijai

Ja Padome vai Eiropas Komisija nav lietas dalībnieks, Civildienesta tiesa tām nosūta prasības pieteikuma un iebildumu raksta (bez to pielikumiem) kopijas, lai tās varētu izvērtēt, vai ir notikusi atsaukšanās uz Padomes vai Eiropas Komisijas akta nepiemērojamību saskaņā ar LESD 277. pantu.

41. pants

Otrreizēja procesuālo rakstu apmaiņa

Saskaņā ar Statūtu I pielikuma 7. panta 3. punktu Civildienesta tiesa vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc prasītāja motivēta pieteikuma var nolemt, ka lietas materiālu pilnīgumam ir vajadzīga otrreizēja procesuālo rakstu apmaiņa.

42. pants

Jauni pierādījumi

Līdz tiesas sēdes beigām lietas dalībnieki vēl var piedāvāt papildu pierādījumus, ar nosacījumu, ka to iesniegšanas kavējums ir atbilstoši pamatots.

43. pants

Jauni pamati

1.   Pēc pirmās procesuālo rakstu apmaiņas nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesību vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā.

2.   Ja tiesvedības laikā kāda no pusēm izvirza jaunu pamatu, priekšsēdētājs, rīkojoties pēc tiesneša referenta ziņojuma, pēc parasto procesuālo termiņu beigām var noteikt termiņu, kurā otra puse var atbildēt uz šādu pamatu.

Lēmumu par to, vai šāds pamats ir pieņemams, ietver galīgajā nolēmumā.

44. pants

Dokumenti – Konfidencialitāte – Anonimitāte

1.   Ievērojot 109. panta 5. punkta noteikumus, Civildienesta tiesa ņem vērā tikai tos dokumentus, kuri ir darīti pieejami lietas dalībnieku pārstāvjiem un attiecībā uz kuriem tiem ir bijusi iespēja izteikt savu viedokli.

2.   Ja Civildienesta tiesai attiecībā uz vienu vai vairākiem lietas dalībniekiem ir jāpārbauda tāda dokumenta konfidencialitāte, kas varētu būt attiecināms uz lēmuma pieņemšanu lietā, pirms pārbaudes beigām šo dokumentu nenosūta lietas dalībniekiem. Civildienesta tiesa ar rīkojumu var lūgt iesniegt šo dokumentu.

3.   Ja dokuments, kuram pieeju ir liegusi kāda iestāde, ir iesniegts Civildienesta tiesai lietā par šāda aizlieguma likumību, šo dokumentu citiem lietas dalībniekiem nenosūta.

4.   Publikācijās par lietu Civildienesta tiesa pēc motivēta pieteikuma vai savas ierosmes var neiekļaut tiesvedībā minētos prasītāja vai citu personu uzvārdus vai arī citu informāciju, ja pastāv leģitīmi iemesli, kas pamato personas identitātes vai šīs informācijas satura konfidencialitātes saglabāšanu.

45. pants

Sākotnējais ziņojums

1.   Pēc pēdējās lietas dalībnieku procesuālo rakstu apmaiņas priekšsēdētājs nosaka dienu, kurā tiesnesim referentam ir jāsniedz sākotnējais ziņojums Civildienesta tiesai.

2.   Sākotnējā ziņojumā ietver priekšlikumus par procesa organizatorisko pasākumu vai pierādījumu savākšanas pasākumu veikšanu, par iespējām izšķirt strīdu ar izlīgumu, kā arī par to, vai lieta jānodod izskatīšanai plēnumam, palātai, kas iztiesā lietu piecu tiesnešu sastāvā, vai tiesnesim referentam lietas vienpersoniskai izskatīšanai.

3.   Civildienesta tiesa lemj par tiesneša referenta priekšlikumiem.

46. pants

Lietu saistība – Apvienošana

1.   Pareizas tiesvedības interesēs pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas priekšsēdētājs jebkurā laikā ar rīkojumu var apvienot vairākas saistītas lietas rakstveida vai mutvārdu procesā vai galīgā nolēmuma pieņemšanai. Lietas pēc tam var atkal sadalīt. Priekšsēdētājs var šos jautājumus nodot Civildienesta tiesai.

2.   Ja dažādiem iztiesāšanas sastāviem nodotās lietas var tikt apvienotas tāpēc, ka tās ir saistītas, Civildienesta tiesas priekšsēdētājs lemj par to jaunu nodošanu.

3.   Apvienoto lietu dalībnieku pārstāvji var kancelejā iepazīties ar procesuālajiem dokumentiem, kas izsniegti citu attiecīgo lietu dalībniekiem. Pēc lietas dalībnieka pieteikuma priekšsēdētājs, neskarot 44. panta 1. un 2. punktu, tomēr var neattiecināt šo noteikumu uz slepeniem vai konfidenciāliem dokumentiem.

47. pants

Lietu izskatīšanas kārtība

1.   Civildienesta tiesa tai iesniegtās lietas izskata kārtībā, kādā tās ir gatavas iztiesāšanai.

2.   Īpašos apstākļos priekšsēdētājs var nolemt, ka kāda lieta izskatāma prioritāri.

3.   Īpašos apstākļos priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai pēc lietas dalībnieka pieteikuma un pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var atlikt lietas izskatīšanu uz vēlāku laiku, it īpaši lai veicinātu strīda izšķiršanu ar izlīgumu.

2. nodaļa

MUTVĀRDU PROCESS

48. pants

Tiesas sēdes noturēšana

1.   Neskarot īpašus šā Reglamenta noteikumus, kas ļauj Civildienesta tiesai lemt, izdodot rīkojumu, un ievērojot šā panta 2. punktu, tiesvedība Civildienesta tiesā iekļauj tiesas sēdi.

2.   Ja ir notikusi otrreizēja procesuālo rakstu apmaiņa un Civildienesta tiesa uzskata, ka tiesas sēde nav vajadzīga, tā ar lietas dalībnieku piekrišanu var nolemt lietu izskatīt bez tiesas sēdes.

49. pants

Tiesas sēdes datums

Priekšsēdētājs nosaka tiesas sēdes datumu.

50. pants

Lietas dalībnieku klātneesamība tiesas sēdē

Lietas dalībnieku pārstāvjiem, kas ir atbilstoši uzaicināti uz tiesas sēdi, ir savlaicīgi jāinformē kanceleja, ja viņi tajā nevēlas piedalīties.

Ja visu lietas dalībnieku pārstāvji ir norādījuši, ka viņi nepiedalīsies tiesas sēdē, Civildienesta tiesa var nolemt, ka mutvārdu process ir pabeigts.

51. pants

Tiesas sēdes norise

1.   Procesu atklāj un vada priekšsēdētājs, kurš ir atbildīgs par kārtību tiesas sēdē.

2.   Slēgtā sēdē izskatītu lietu mutvārdu procesa saturu nepublisko.

3.   Lietas dalībnieki Civildienesta tiesā mutvārdu paskaidrojumus var sniegt vienīgi ar savu pārstāvju starpniecību.

4.   Tiesas sēdes laikā priekšsēdētājs un jebkurš tiesnesis var:

a)	uzdot jautājumus lietas dalībnieku pārstāvjiem;

b)	uzaicināt pašus lietas dalībniekus paust savu viedokli par atsevišķiem strīda aspektiem.

52. pants

Mutvārdu procesa pabeigšana

1.   Priekšsēdētājs sēdes beigās pasludina mutvārdu procesu par pabeigtu.

2.   Civildienesta tiesa var izdot rīkojumu par mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu.

53. pants

Sēdes protokols

1.   Sekretārs sagatavo katras sēdes protokolu. Protokolu paraksta priekšsēdētājs un sekretārs, un tam ir publiska ticamība.

2.   Lietas dalībnieki ir tiesīgi kancelejā iepazīties ar protokolu un uz sava rēķina saņemt tā kopijas.

3. nodaļa

PROCESA ORGANIZATORISKIE PASĀKUMI UN PIERĀDĪJUMU SAVĀKŠANAS PASĀKUMI

54. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Procesa organizatorisko pasākumu un pierādījumu savākšanas pasākumu mērķis ir nodrošināt, ka lietas sagatavo iztiesāšanai, process noris un strīdu atrisina vislabākajos apstākļos.

Tos var veikt vai grozīt jebkurā procesa stadijā.

2.   Katrs lietas dalībnieks jebkurā procesa stadijā var iesniegt priekšlikumu procesa organizatorisko pasākumu un pierādījumu savākšanas pasākumu veikšanai un grozīšanai. Tādā gadījumā pirms šo pasākumu noteikšanas uzklausa pārējos lietas dalībniekus.

3.   Ja to prasa procesa apstākļi, tiesnesis referents vai vajadzības gadījumā Civildienesta tiesa informē lietas dalībniekus par paredzētajiem pasākumiem, dodot tiem iespēju sniegt mutvārdu vai rakstveida apsvērumus.

1. iedaļa – Procesa organizatoriskie pasākumi

55. pants

Mērķis un veidi

1.   Procesa organizatorisko pasākumu mērķi ir:

a)	nodrošināt efektīvu rakstveida un mutvārdu procesa norisi un atvieglot pierādījumu iesniegšanu;

b)	noteikt jautājumus, kuros lietas dalībniekiem ir jāsniedz papildu argumenti vai attiecībā uz kuriem ir vajadzīgi pierādījumu savākšanas pasākumi;

c)	precizēt lietas dalībnieku prasījumus, to izvirzītos pamatus un argumentus, kā arī punktus, par kuriem ir strīds.

2.   Procesa organizatoriskie pasākumi it īpaši ietver:

a)	jautājumu uzdošanu lietas dalībniekiem;

b)	lietas dalībnieku uzaicināšanu sniegt mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus par atsevišķiem strīda aspektiem;

c)	lūgumu lietas dalībniekiem sniegt informāciju vai ziņas;

d)	lūgumu lietas dalībniekiem sniegt dokumentus vai citus materiālus, kas attiecas uz lietu;

e)	lietas dalībnieku uzaicināšanu uz sanāksmēm.

56. pants

Process

Neskarot 44. panta 2. punktu, lēmumu par procesa organizatoriskajiem pasākumiem pieņem tiesnesis referents, ja vien viņš šo jautājumu nepārsūta Civildienesta tiesai, ņemot vērā plānoto pasākumu apjomu vai to nozīmīgumu strīda atrisināšanai. Sekretārs par to informē lietas dalībniekus.

2. iedaļa – Pierādījumu savākšanas pasākumi

57. pants

Veidi

Neskarot Statūtu 24. un 25. pantu, pieļaujami šādi pierādījumu savākšanas pasākumi:

a)	pašu lietas dalībnieku iztaujāšana;

b)	informācijas vai ziņu pieprasīšana no trešām personām;

c)	lūgums trešām personām sniegt dokumentus vai citus materiālus, kas attiecas uz lietu;

d)	mutvārdu liecība;

e)	ekspertīze;

f)	attiecīgās vietas vai lietas apskate.

58. pants

Process

1.   Pierādījumu savākšanas pasākumus nosaka Civildienesta tiesa.

2.   Lēmumu par 57. panta d), e) un f) punktā minētajiem pasākumiem, uzklausot lietas dalībniekus, pieņem ar rīkojumu, kurā ir izklāstīti pierādāmie fakti.

Sekretārs ir atbildīgs par lēmuma par 57. panta a), b) un c) punktā minētajiem pasākumiem paziņošanu lietas dalībniekiem.

3.   Lietas dalībnieki ir tiesīgi piedalīties pierādījumu savākšanas pasākumos.

4.   Ja Civildienesta tiesa nolemj veikt pierādījumu savākšanu un pati to neveic, tā šāda uzdevuma veikšanu uztic tiesnesim referentam.

5.   Lietas dalībnieks vienmēr var iesniegt pierādījumu atspēkojumus vai papildināt iepriekš iesniegtos pierādījumus.

3. iedaļa – Liecinieku un ekspertu izsaukšana un nopratināšana

59. pants

Liecinieku izsaukšana

1.   Civildienesta tiesa pēc savas ierosmes vai pēc kāda lietas dalībnieka pieteikuma var prasīt, lai saistībā ar noteiktiem faktiem tiek nopratināti liecinieki.

Lietas dalībnieka pieteikumā par liecinieka nopratināšanu precīzi norāda, par kādiem faktiem un kādu iemeslu dēļ liecinieks ir jānopratina.

2.   Civildienesta tiesa liecinieku, kura nopratināšana atzīta par nepieciešamu, izsauc, pamatojoties uz rīkojumu, kurā ir šādas ziņas:

a)	liecinieka uzvārds, vārdi, ziņas par liecinieku un viņa adrese;

b)	nopratināšanas datums un vieta;

c)	norāde uz faktiem, par kuriem liecinieks ir jānopratina;

d)	attiecīgā gadījumā – informācija par Civildienesta tiesas veiktajiem pasākumiem, lai atlīdzinātu lieciniekam radušos izdevumus, kā arī informācija par sodu, ko var uzlikt lieciniekam, kas neierodas tiesā.

3.   Tāda liecinieka izsaukšanai, kura nopratināšanu ir lūdzis lietas dalībnieks, Civildienesta tiesa izņēmuma gadījumos var piemērot nosacījumu, ka attiecīgajam lietas dalībniekam Civildienesta tiesas kasē ir jāiemaksā summa, kas būtu pietiekama noteikto izdevumu segšanai; iemaksas apjomu nosaka Civildienesta tiesa.

No Civildienesta tiesas kases izmaksā avansā naudas līdzekļus, kas vajadzīgi saistībā ar tāda liecinieka nopratināšanu, kurš ir izsaukts pēc Civildienesta tiesas ierosmes.

60. pants

Liecinieku nopratināšana

1.   Pēc tam, kad ir pārbaudīta liecinieka identitāte, priekšsēdētājs informē liecinieku, ka viņam šā panta 2. punktā un 63. pantā noteiktajā kārtībā būs jāapliecina, ka viņš ir teicis patiesību.

Civildienesta tiesa nopratina liecinieku, pieaicinot lietas dalībniekus. Pēc tam, kad liecinieks ir beidzis liecināt, priekšsēdētājs un jebkurš tiesnesis pēc lietas dalībnieku pieteikuma vai pēc savas ierosmes var uzdot lieciniekam jautājumus.

Jautājumus lieciniekiem var uzdot arī lietas dalībnieku pārstāvji priekšsēdētāja uzraudzībā.

2.   Ievērojot 63. panta noteikumus, liecinieks pirms liecības sniegšanas nodod šādu zvērestu:

Civildienesta tiesa pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var atbrīvot liecinieku no zvēresta nodošanas.

3.   Sekretārs sagatavo protokolu, kurā fiksē liecinieka liecību.

Protokolu paraksta priekšsēdētājs vai tiesnesis referents, kas ir atbildīgs par liecinieka nopratināšanu, un sekretārs. Pirms šādas protokola parakstīšanas lieciniekam ir jādod iespēja pārbaudīt protokola saturu un to parakstīt.

Protokolam ir publiska ticamība.

61. pants

Liecinieku pienākumi

1.   Lieciniekiem, kuri ir izsaukti atbilstīgi prasībām, ir jāievēro izsaukums un jāierodas liecināt.

2.   Ja liecinieks, kurš ir izsaukts atbilstīgi prasībām, neierodas Civildienesta tiesā, tad tā var uzlikt viņam naudas sodu, kas nepārsniedz EUR 5 000, un var izdot rīkojumu par jaunu liecinieka izsaukumu uz viņa rēķina.

Tādu pašu sodu var uzlikt arī lieciniekam, kurš bez attaisnojoša iemesla atsakās liecināt, nodot zvērestu vai attiecīgā gadījumā tam līdzvērtīgu svinīgu solījumu.

3.   Ja liecinieks Civildienesta tiesai norāda attaisnojošu iemeslu, viņam uzlikto naudas sodu var atcelt. Uzlikto naudas sodu pēc liecinieka lūguma var samazināt, ja liecinieks pierāda tā nesamērīgumu ar viņa ienākumiem.

4.   Saskaņā ar šo pantu uzlikto sodu un citu piemēroto pasākumu piespiedu izpilde notiek saskaņā ar LESD 280. un 299. pantu un EAEKL 164. pantu.

62. pants

Ekspertīze

1.   Civildienesta tiesa pēc savas ierosmes vai pēc kāda lietas dalībnieka pieteikuma ar rīkojumu var noteikt ekspertīzi. Rīkojumā, ar ko ieceļ ekspertu, norāda viņa uzdevumu un atzinuma sniegšanas termiņu.

2.   Eksperts saņem rīkojuma kopiju kopā ar visiem dokumentiem, kas vajadzīgi viņa uzdevuma veikšanai. Viņa darbību uzrauga tiesnesis referents, kurš drīkst piedalīties eksperta darbībās un kas ekspertam ir jāinformē par viņa uzdevuma izpildes gaitu.

Civildienesta tiesa var prasīt, lai lietas dalībnieki vai viens no dalībniekiem iemaksā nodrošinājumu ekspertīzes izmaksu segšanai.

3.   Pēc eksperta pieteikuma Civildienesta tiesa var izdot rīkojumu veikt liecinieku nopratināšanu. Viņu nopratināšanu veic saskaņā ar 60. pantu.

4.   Eksperts var sniegt slēdzienu vienīgi par tiem jautājumiem, par kuriem viņa slēdziens ir skaidri lūgts.

5.   Pēc tam, kad eksperts ir sniedzis atzinumu, Civildienesta tiesa var izdot rīkojumu par viņa nopratināšanu, pieaicinot lietas dalībniekus.

Jautājumus ekspertam var uzdot arī lietas dalībnieku pārstāvji priekšsēdētāja uzraudzībā.

6.   Ievērojot 63. panta noteikumus, pēc atzinuma sniegšanas eksperts Civildienesta tiesai nodod šādu zvērestu:

Civildienesta tiesa pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var atbrīvot ekspertu no zvēresta nodošanas.

63. pants

Zvērests

1.   Priekšsēdētājs dod norādījumu ikvienai personai, kam kā lieciniekam vai ekspertam ir jānodod Civildienesta tiesai zvērests, attiecīgi teikt vienīgi patiesību vai arī veikt savu uzdevumu apzinīgi un objektīvi, kā arī brīdina šo personu par kriminālatbildību, kas viņas valsts tiesību aktos ir paredzēta par šā pienākuma neizpildi.

2.   Liecinieki un eksperti nodod zvērestu vai nu saskaņā ar 60. panta 2. punkta pirmo daļu un 62. panta 6. punkta pirmo daļu, vai arī atbilstīgi viņu valsts tiesību aktos noteiktajam.

3.   Ja liecinieka vai eksperta valsts tiesību akti paredz iespēju tiesvedības sakarā vienlaikus ar zvērestu vai tā vietā dot zvērestam līdzvērtīgu svinīgu solījumu, tad liecinieki un eksperti var dot šādu solījumu, ievērojot nosacījumus un formu, ko paredz valsts tiesību akti.

Ja liecinieka vai eksperta valsts tiesību akti neparedz ne zvēresta nodošanu, ne arī svinīga solījuma došanu, rīkojas atbilstīgi šā panta 1. punktā noteiktajai procedūrai.

64. pants

Nepatiesa liecība – Nepatiesa eksperta liecība

1.   Civildienesta tiesa var nolemt ziņot kompetentajai iestādei, kas minēta Tiesas Reglamenta papildu procesuālo noteikumu III pielikumā, dalībvalstī, kuras tiesas ir kompetentas piespriest sodu, par visiem nepatiesas liecības gadījumiem, kuras kāds liecinieks vai eksperts pēc zvēresta nodošanas ir sniedzis Civildienesta tiesā, ņemot vērā 63. panta noteikumus.

2.   Sekretārs ir atbildīgs par Civildienesta tiesas lēmuma paziņošanu. Lēmumā izklāsta faktus un apstākļus, ar kuriem pamatots ziņojums.

65. pants

Noraidījums

1.   Ja kāds lietas dalībnieks noraida kādu liecinieku vai ekspertu, pamatojoties uz to, ka viņš nav kompetents, piemērots vai arī kāda cita iemesla dēļ nedrīkst uzstāties kā liecinieks vai eksperts, vai arī ja liecinieks vai eksperts atsakās liecināt, nodot zvērestu vai tam līdzvērtīgu svinīgu solījumu, jautājumu izšķir Civildienesta tiesa, izdodot motivētu rīkojumu.

2.   Liecinieka vai eksperta noraidījumu piesaka divu nedēļu laikā pēc tam, kad ir izsniegts rīkojums par liecinieka izsaukšanu vai eksperta iecelšanu; noraidījuma pieteikumā ir jānorāda tā pamatojums un ziņas par piedāvātajiem pierādījumiem.

66. pants

Izdevumu atmaksāšana – Kompensācija

1.   Lieciniekiem un ekspertiem ir tiesības saņemt ceļa un uzturēšanās izdevumu kompensāciju. Civildienesta tiesas kase var lieciniekiem un ekspertiem maksājamās summas izmaksāt avansā.

2.   Lieciniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju par neiegūto peļņu, un ekspertiem ir tiesības saņemt samaksu par viņu pakalpojumiem. Civildienesta tiesas kase kompensāciju vai samaksu par pakalpojumiem izmaksā lieciniekiem un ekspertiem pēc tam, kad viņi ir attiecīgi izpildījuši savus pienākumus vai paveikuši uzdevumus.

67. pants

Tiesas uzdevums

1.   Civildienesta tiesa uz lietas dalībnieka pieteikuma pamata vai pēc savas ierosmes var dot tiesas uzdevumu nopratināt lieciniekus vai ekspertus.

2.   Tiesas uzdevumu dod, izdodot rīkojumu, kurā ir liecinieka vai eksperta uzvārds, vārds, citas ziņas un adrese, ir izklāstīti fakti, par kuriem liecinieks vai eksperts ir jānopratina, lietas dalībnieku uzvārdi vai nosaukumi, to pārstāvji, viņu adreses un īsi aprakstīts strīda priekšmets.

3.   Sekretārs rīkojumu nosūta kompetentajai iestādei, kas minēta Tiesas Reglamenta papildu procesuālo noteikumu I pielikumā, dalībvalstī, kuras teritorijā liecinieks vai eksperts ir jānopratina. Vajadzības gadījumā rīkojumam pievieno tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurai rīkojums ir adresēts.

Iestāde, ko nosaka saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, rīkojumu nodod tiesu iestādei, kura ir kompetenta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Kompetentā tiesu iestāde izpilda tiesas uzdevumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pēc izpildes kompetentā tiesu iestāde nosūta iestādei, kas noteikta saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, rīkojumu par tiesas uzdevumu, izpildes dokumentus un izdevumu detalizētu uzskaitījumu. Šos dokumentus nosūta sekretāram.

Sekretārs ir atbildīgs par dokumentu tulkošanu tiesvedības valodā.

4.   Civildienesta tiesa sedz izdevumus, kas radušies tiesas uzdevuma rezultātā, neierobežojot tiesības vajadzības gadījumā tos piedzīt no lietas dalībniekiem.

4. nodaļa

STRĪDU IZŠĶIRŠANA AR IZLĪGUMU

68. pants

Noteikumi

1.   Civildienesta tiesa jebkurā procesa stadijā var izskatīt iespējas pilnībā vai daļēji izšķirt ar izlīgumu strīdu starp prasītāju un atbildētāju, piedāvāt vienu vai vairākus risinājumus strīda izbeigšanai un veikt attiecīgus pasākumus izlīguma veicināšanai.

Tā it īpaši var:

—	lūgt lietas dalībniekus vai trešās personas sniegt informāciju vai ziņas;

—	lūgt lietas dalībniekus vai trešās personas iesniegt dokumentus;

—	uzaicināt uz sanāksmēm lietas dalībnieku pārstāvjus, pašus lietas dalībniekus vai jebkuru iestādes ierēdni vai darbinieku, kuram ir pilnvaras apspriest iespējamo vienošanos.

2.   Šā panta 1. punkts ir piemērojams arī pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

3.   Civildienesta tiesa var uzdot tiesnesim referentam, kuram palīdz sekretārs, censties panākt izlīgumu strīdā vai veikt pasākumus, par kuriem šajā sakarā ir pieņemts lēmums.

69. pants

Pušu vienošanās

1.   Ja prasītājs un atbildētājs vienojas par risinājumu strīda izbeigšanai Civildienesta tiesas vai tiesneša referenta klātbūtnē, šīs vienošanās noteikumus var ierakstīt protokolā, ko paraksta priekšsēdētājs vai tiesnesis referents, kā arī sekretārs. Vienošanās, kas ierakstīta protokolā, ir ar publisku ticamību.

Lietu izslēdz no reģistra ar motivētu priekšsēdētāja rīkojumu.

Pēc prasītāja un atbildētāja pieteikuma priekšsēdētājs vienošanās noteikumus ieraksta rīkojumā par lietas izslēgšanu no reģistra.

2.   Ja prasītājs un atbildētājs informē Civildienesta tiesu, ka viņi ir vienojušies par strīda atrisināšanu ārpustiesas ceļā un atsakās no jebkādiem prasījumiem, priekšsēdētājs izdod rīkojumu par lietas izslēgšanu no reģistra.

3.   Priekšsēdētājs lemj par tiesāšanās izdevumiem saskaņā ar vienošanos vai – ja šādas vienošanās nav – pēc saviem ieskatiem.

70. pants

Izlīgums un tiesvedība tiesā

Civildienesta tiesa un lietas dalībnieki nevar izmantot izlīguma nolūkā izteiktos viedokļus, formulētos ieteikumus, iesniegtos priekšlikumus, panāktos kompromisus vai sastādītos dokumentus.

5. nodaļa

TIESVEDĪBAS APTURĒŠANA UN CIVILDIENESTA TIESAS ATTEIKŠANĀS IZSKATĪT LIETU, TO NODODOT TIESAI UN VISPĀRĒJAI TIESAI

71. pants

Tiesvedības apturēšanas gadījumi

1.   Neskarot 117. panta 4. punktu, 118. panta 4. punktu un 119. panta 4. punktu, tiesvedību var apturēt:

a)	ja Civildienesta tiesā un attiecīgi Vispārējā tiesā vai Tiesā ir iesniegtas lietas, kurās ir viens un tas pats interpretācijas jautājums vai kurās apstrīdēta viena un tā paša akta spēkā esamība, līdz sprieduma pasludināšanai Vispārējā tiesā vai Tiesā;

b)	ja Vispārējā tiesā ir iesniegta apelācija par Civildienesta tiesas nolēmumu, kas tikai daļēji atrisina lietu pēc būtības, atrisina procesa jautājumus attiecībā uz iebildi par neesamību kompetencē vai nepieņemamību vai ar kuru noraida pieteikumu par iestāšanos lietā;

c)	pēc lietas dalībnieku kopīga pieteikuma;

d)	citos gadījumos, kad to prasa pareiza tiesvedība.

2.   Lēmumu apturēt tiesvedību pieņem priekšsēdētāja motivēta rīkojuma formā pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas; priekšsēdētājs var nodot šo jautājumu Civildienesta tiesai.

3.   Jebkuru lēmumu par tiesvedības atjaunošanu pirms apturēšanas beigām vai 72. panta 2. punktā paredzēto lēmumu pieņem, ievērojot tos pašus noteikumus.

72. pants

Apturēšanas ilgums un sekas

1.   Tiesvedība ir apturēta ar to dienu, kas norādīta rīkojumā par apturēšanu, vai, ja šādas norādes nav, ar to dienu, ar kuru datēts rīkojums.

2.   Ja rīkojumā par tiesvedības apturēšanu nav norādīts tās ilgums, tad tiesvedību atjauno dienā, kas norādīta rīkojumā par tiesvedības atjaunošanu, vai, ja šādas norādes nav, dienā, ar kuru datēts rīkojums par tiesvedības atjaunošanu.

3.   Kamēr tiesvedība ir apturēta, termiņu skaitīšanu aptur, izņemot 109. panta 1. punktā paredzēto termiņu attiecībā uz iestāšanos lietā.

No tiesvedības atjaunošanas dienas termiņus sāk skaitīt no jauna.

73. pants

Atteikšanās izskatīt lietu

1.   Saskaņā ar Statūtu I pielikuma 8. panta 2. punktu, ja Civildienesta tiesa konstatē, ka tai iesniegtās prasības izskatīšana ir Tiesas vai Vispārējās tiesas kompetencē, tā nodod šo lietu Tiesai vai Vispārējai tiesai.

2.   Civildienesta tiesa lēmumu pieņem, izdodot motivētu rīkojumu.

6. nodaļa

ATTEIKŠANĀS NO PRASĪBAS, TIESVEDĪBAS IZBEIGŠANA UN PROCESA JAUTĀJUMI

74. pants

Atteikšanās no prasības

Ja prasītājs rakstveidā vai tiesas sēdē informē Civildienesta tiesu par to, ka viņš vēlas atteikties no prasības, priekšsēdētājs izdod rīkojumu par lietas izslēgšanu no reģistra un saskaņā ar 89. panta 5. punktu pieņem lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

75. pants

Tiesvedības izbeigšana

Ja Civildienesta tiesa konstatē, ka strīda priekšmets vairs nepastāv un ka tiesvedība ir jāizbeidz, tā jebkurā laikā pēc savas ierosmes un pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var pieņemt lēmumu, izdodot motivētu rīkojumu.

76. pants

Acīmredzami noraidāma prasība

Ja Civildienesta tiesas kompetencē acīmredzami nav izskatīt attiecīgo prasību vai dažus tās prasījumus vai ja prasība pilnībā vai daļēji ir acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami juridiski nepamatota, Civildienesta tiesa, neveicot tālākas procesuālās darbības, var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.

77. pants

Absolūts šķērslis tiesas procesam

Civildienesta tiesa jebkurā laikā pēc savas ierosmes un pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var apsvērt, vai pastāv kāds absolūts šķērslis tiesas procesam. Ja Civildienesta tiesa uzskata, ka tās rīcībā ir pietiekama informācija, tā, neveicot tālākas procesuālās darbības, var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.

78. pants

Pieteikums pieņemt nolēmumu, neaplūkojot lietu pēc būtības

1.   Lietas dalībnieks, kas vēršas Civildienesta tiesā ar lūgumu pieņemt lēmumu par nepieņemamību, neesamību kompetencē vai procesa jautājumu, neaplūkojot lietu pēc būtības, pieteikumu iesniedz kā atsevišķu dokumentu. Pieteikumu pieņemt lēmumu par nepieņemamību iesniedz mēneša laikā, sākot no prasības pieteikuma izsniegšanas.

Pieteikumā ir jānorāda tā faktiskie un tiesību pamati un pieteikuma iesniedzēja prasījums; pieteikumam jāpievieno apliecinoši dokumenti.

2.   Tiklīdz pieteikums ir iesniegts, priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā pretējā puse var rakstveidā iesniegt prasījumus un izvirzītos faktiskos un tiesību argumentus.

Ja vien Civildienesta tiesa nelemj citādi, pārējā procesa daļa notiek mutvārdos.

3.   Civildienesta tiesa lemj par pieteikumu, izdodot motivētu rīkojumu, vai arī atliek lēmumu līdz galīgajam spriedumam.

Ja Civildienesta tiesa pieteikumu noraida vai arī atliek lēmuma pieņemšanu līdz galīgajam spriedumam, priekšsēdētājs nosaka jaunus termiņus turpmākajām procesuālajām darbībām.

4.   Civildienesta tiesa lietu nodod Tiesai vai Vispārējai tiesai, ja lieta ir to kompetencē.

7. nodaļa

SPRIEDUMI UN RĪKOJUMI

79. pants

Spriedums

Spriedumā ietver:

—	norādi, ka tas ir Civildienesta tiesas spriedums,

—	pasludināšanas datumu,

—	priekšsēdētāja un to tiesnešu uzvārdus, kuri piedalījušies sprieduma taisīšanā, norādot tiesnesi referentu,

—	sekretāra uzvārdu,

—	ziņas par lietas dalībniekiem,

—	lietas dalībnieku pārstāvju uzvārdus,

—	lietas dalībnieku prasījumus,

—	faktu kopsavilkumu,

—	nolēmuma motīvus,

—	sprieduma rezolutīvo daļu, ieskaitot lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

80. pants

Sprieduma pasludināšana

1.   Spriedumu pasludina atklātā tiesas sēdē. Lietas dalībniekus pienācīgi informē par pasludināšanas datumu.

2.   Sprieduma oriģināleksemplāru, ko paraksta priekšsēdētājs, tiesneši, kuri ir piedalījušies apspriedēs, un sekretārs, apzīmogo un nodod glabāšanā kancelejā; sekretārs lietas dalībniekiem izsniedz apliecinātas sprieduma kopijas.

3.   Uz sprieduma oriģināleksemplāra sekretārs atzīmē tā pasludināšanas datumu.

81. pants

Rīkojums

1.   Rīkojumā ietver:

—	norādi, ka to ir izdevusi Civildienesta tiesa, Civildienesta tiesas vai iztiesāšanas sastāva priekšsēdētājs,

—	izdošanas datumu,

—	priekšsēdētāja uzvārdu un vajadzības gadījumā to tiesnešu uzvārdus, kuri piedalījušies rīkojuma taisīšanā, norādot tiesnesi referentu,

—	sekretāra uzvārdu,

—	ziņas par lietas dalībniekiem,

—	lietas dalībnieku pārstāvju uzvārdus,

—	rezolutīvo daļu, vajadzības gadījumā ieskaitot lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

2.   Ja šajā Reglamentā ir paredzēts, ka rīkojumam ir jābūt motivētam, tajā papildus ietver:

—	lietas dalībnieku prasījumus,

—	faktu kopsavilkumu,

—

motīvus.

82. pants

Rīkojuma izdošana

Rīkojuma oriģināleksemplāru, ko paraksta priekšsēdētājs, apzīmogo un nodod glabāšanā kancelejā; sekretārs lietas dalībniekiem izsniedz apliecinātas rīkojuma kopijas.

83. pants

Saistošais spēks

1.   Ievērojot Statūtu I pielikuma 12. panta 1. punktu, spriedums ir saistošs no tā pasludināšanas dienas.

2.   Ja vien šajā Reglamentā nav noteikts citādi un ievērojot Statūtu I pielikuma 12. panta 1. punktu, rīkojumi ir saistoši no to izsniegšanas brīža.

84. pants

Nolēmumu labošana

1.   Civildienesta tiesa, pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas izdodot rīkojumu, pēc savas ierosmes vai pēc lietas dalībnieka pieteikuma, kas iesniegts viena mēneša laikā pēc labojamā nolēmuma izsniegšanas, var labot pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas un acīmredzamas neprecizitātes.

2.   Par labojumiem izdotā rīkojuma oriģināleksemplāru pievieno labotā nolēmuma oriģināleksemplāram. Par šādu rīkojumu izdara atzīmi uz labotā nolēmuma oriģināleksemplāra malas.

85. pants

Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem nepieņemšana

1.   Ja Civildienesta tiesa nav lēmusi par tiesāšanās izdevumiem, lietas dalībniekiem ir tiesības viena mēneša laikā pēc nolēmuma izsniegšanas iesniegt Civildienesta tiesā pieteikumu par papildnolēmuma taisīšanu.

2.   Pieteikumu izsniedz pretējai pusei, un priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā tā var iesniegt rakstveida apsvērumus.

3.   Pēc tam, kad šie apsvērumi ir iesniegti, Civildienesta tiesa lemj par to, vai pieteikums ir pieņemams un pamatots.

8. nodaļa

TIESĀŠANĀS IZDEVUMI UN CIVILDIENESTA TIESAI RADĪTIE IZDEVUMI

86. pants

Lēmums par tiesāšanās izdevumiem

Lēmumu par tiesāšanās izdevumiem ietver galīgajā spriedumā vai rīkojumā.

87. pants

Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana – Vispārīgi noteikumi

1.   Ievērojot citus šīs nodaļas noteikumus, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

2.   Ja to prasa taisnīgums, Civildienesta tiesa var nolemt, ka lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tikai daļēji vai pat vispār atbrīvo no šā pienākuma.

88. pants

Nepamatoti vai apzināti izdevumi

Lietas dalībniekam – pat tad, ja tam spriedums ir labvēlīgs – var piespriest daļēji vai pat pilnībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to pamato tā rīcība, tostarp pirms tiesvedības ierosināšanas, it īpaši ja tā pretējai pusei ir radījusi izdevumus, kuri atzīti par nepamatotiem vai apzinātiem.

89. pants

Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana – Īpaši gadījumi

1.   Ja spriedums ir nelabvēlīgs vairākiem lietas dalībniekiem, Civildienesta tiesa lemj par tiesāšanās izdevumu sadali.

2.   Ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Civildienesta tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

3.   Ja tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana netiek prasīta, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

4.   Persona, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

5.   Pusei, kas atsakās no prasības, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja pretējā puse to ir prasījusi apsvērumos par atteikšanos no prasības. Tomēr pēc tās puses pieteikuma, kura atsakās no prasības, tiesāšanās izdevumus var piespriest pretējai pusei, ja to pamato šīs pretējās puses rīcība.

6.   Ja tiesvedību lietā izbeidz pirms sprieduma taisīšanas, Civildienesta tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem pēc saviem ieskatiem.

7.   Ja lietas dalībnieki ir panākuši vienošanos par tiesāšanās izdevumiem, lēmumu par tiesāšanās izdevumiem pieņem saskaņā ar šo vienošanos.

90. pants

Izdevumi par piespiedu izpildi

Izdevumus, kas kādai no pusēm neizbēgami radušies, nodrošinot Civildienesta tiesas sprieduma vai rīkojuma piespiedu izpildi, atlīdzina pretējā puse atbilstīgi izcenojumiem, kuri ir spēkā valstī, kur notiek piespiedu izpilde.

91. pants

Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi

Neskarot 94. panta noteikumus, par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem uzskata šādus izdevumus:

a)	maksājumus lieciniekiem un ekspertiem saskaņā ar 66. pantu;

b)	nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem radušies lietas vešanas sakarā, it īpaši ceļa un uzturēšanās izdevumus, kā arī atlīdzību pārstāvim.

92. pants

Domstarpības par tiesāšanās izdevumiem

1.   Ja pastāv domstarpības par atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēru un raksturu, Civildienesta tiesa pēc attiecīgā lietas dalībnieka pieteikuma un pēc pretējās puses apsvērumu uzklausīšanas izdod motivētu rīkojumu.

Saskaņā ar Statūtu I pielikuma 11. panta 2. punktu šis rīkojums nav pārsūdzams.

2.   Izpildes nolūkā puses var prasīt izsniegt apliecinātu rīkojuma norakstu.

93. pants

Apmaksa

1.   Civildienesta tiesas kase un tās parādnieki maksājumus veic euro.

2.   Ja atlīdzināmie izdevumi veikti valūtā, kas nav euro, vai ja pasākumi, par kuriem tiek izmaksāta atlīdzība, notikuši valstī, kuras valūta nav euro, valūtas konvertēšanu veic pēc Eiropas Centrālās bankas noteiktā euro maiņas kursa maksājuma dienā.

94. pants

Civildienesta tiesai radītie izdevumi

Tiesvedība Civildienesta tiesā ir bezmaksas, izņemot šādus gadījumus:

a)

ja kāds lietas dalībnieks ir Civildienesta tiesai radījis izdevumus, no kuriem ir bijis iespējams izvairīties, tostarp, ja prasība ir ar acīmredzami ļaunprātīgu nolūku, Civildienesta tiesa var piespriest šim lietas dalībniekam segt minētos izdevumus pilnībā vai daļēji tā, lai šīs atlīdzības apmērs nepārsniedz 2 000 euro;

b)	ja pēc kāda lietas dalībnieka pieteikuma ir veikta kopēšana vai tulkošana, tad tā izdevumu daļa, ko sekretārs uzskata par pārmērīgu, ir jāmaksā attiecīgajam lietas dalībniekam atbilstīgi izcenojumiem, uz kuriem attiecas 20. pants.

9. nodaļa

JURIDISKĀ PALĪDZĪBA

95. pants

Materiālie nosacījumi

1.   Lai nodrošinātu reālu tiesas pieejamību, tiesvedībai Civildienesta tiesā piešķir juridisko palīdzību, ievērojot turpmāk izklāstītos noteikumus.

Juridiskā palīdzība pilnībā vai daļēji ietver izdevumus, kas saistīti ar palīdzību un pārstāvību Civildienesta tiesā. Šos izdevumus sedz no Civildienesta tiesas kases.

2.   Ikvienai fiziskai personai, kas tās ekonomiskā stāvokļa dēļ pilnībā vai daļēji nespēj segt 1. punktā minētos izdevumus, ir tiesības saņemt juridisko palīdzību.

Ekonomisko stāvokli novērtē, ņemot vērā objektīvus faktorus, tādus kā ienākumi, kapitāls un ģimenes stāvoklis.

3.   Juridisko palīdzību atsaka, ja prasība, attiecībā uz kuru to lūdz, šķiet acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami nepamatota.

96. pants

Procesuālie nosacījumi

1.   Pieteikumu par juridisko palīdzību var iesniegt gan pirms, gan pēc prasības celšanas.

Pieteikums nav jāiesniedz ar advokāta starpniecību.

2.   Pieteikumam par juridisko palīdzību jāpievieno visi pierādījumi un apliecinoši dokumenti, kas ļauj novērtēt pieteikuma iesniedzēja ekonomisko stāvokli, piemēram, kompetentas valsts iestādes izziņa, kas apliecina šo stāvokli.

Ja pieteikumu iesniedz pirms prasības celšanas, pieteikuma iesniedzējam īsi jāizklāsta plānotās prasības priekšmets, lietas fakti un argumenti, kas pamato prasību. Pieteikumam jāpievieno to apliecinoši dokumenti.

3.   Civildienesta tiesa saskaņā ar 120. pantu var noteikt, ka pieteikums par juridisko palīdzību obligāti ir iesniedzams uz noteiktas veidlapas.

97. pants

Procedūra

1.   Pirms Civildienesta tiesa lemj par pieteikumu par juridisko palīdzību, tā aicina otru pusi iesniegt rakstveida apsvērumus, ja vien no iesniegtajiem dokumentiem jau neizriet, ka nav izpildītas 95. panta 2. punkta prasības vai ka ir izpildītas tā paša panta 3. punkta prasības.

2.   Par pieteikumu par juridisko palīdzību lemj Civildienesta tiesas priekšsēdētājs vai, ja lieta ir jau nodota kādai palātai, priekšsēdētājs, izdodot rīkojumu. Viņš šo jautājumu var nodot Civildienesta tiesai.

Rīkojumu, ar kuru atsaka juridisko palīdzību, motivē.

3.   Rīkojumā, ar kuru piešķir juridisko palīdzību, attiecīgās personas pārstāvībai nozīmē advokātu.

Ja persona nenorāda savu advokāta izvēli vai ja personas izvēle ir nepieņemama, sekretārs nosūta rīkojuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu un pieteikuma par juridisko palīdzību kopiju attiecīgās valsts kompetentajai iestādei, kas minēta Tiesas Reglamenta papildu procesuālo noteikumu II pielikumā. Advokātu, kura uzdevums ir pārstāvēt prasītāju, nozīmē, ņemot vērā minētās iestādes sniegtos priekšlikumus.

Rīkojumā, ar ko piešķir juridisko palīdzību, var norādīt summu, kas ir jāmaksā advokātam, kurš ir iecelts pārstāvēt attiecīgo personu, vai noteikt maksimālo summu, kuru advokāta honorārs un izmaksas parasti nedrīkst pārsniegt. Rīkojumā var noteikt, ka attiecīgajai personai ir finansiāli jāpiedalās 95. panta 1. punktā paredzēto izdevumu segšanā, ņemot vērā tās ekonomisko stāvokli.

4.   Pieteikuma par juridisko palīdzību iesniegšana aptur prasības celšanai paredzēto termiņu līdz dienai, kad tiek paziņots rīkojums par šo pieteikumu vai – 3. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos – kad tiek paziņots rīkojums, ar kuru nozīmē advokātu, kam jāpārstāv pieteikuma iesniedzējs.

5.   Ja apstākļi, saskaņā ar kuriem tika piešķirta juridiskā palīdzība, tiesvedības laikā mainās, priekšsēdētājs var atsaukt juridisko palīdzību pēc savas ierosmes vai pēc pieteikuma un uzklausot attiecīgo personu. Priekšsēdētājs šo jautājumu var nodot Civildienesta tiesai.

Rīkojumu, ar kuru atsauc juridisko palīdzību, motivē.

6.   Rīkojumi, ko izdod saskaņā ar šo pantu, nav pārsūdzami.

98. pants

Avanss – Tiesāšanās izdevumu segšana

1.   Ja juridiskā palīdzība ir piešķirta, priekšsēdētājs pēc attiecīgās personas advokāta pieteikuma var nolemt, ka advokātam izmaksā avansu.

2.   Ja saskaņā ar galīgo nolēmumu juridiskās palīdzības saņēmējam savi tiesāšanās izdevumi ir jāsedz pašam, priekšsēdētājs motivētā rīkojumā, kas nav pārsūdzams, nosaka advokāta honorāra un izmaksu summu, ko sedz no Civildienesta tiesas kases. Priekšsēdētājs šo jautājumu var nodot Civildienesta tiesai.

3.   Ja saskaņā ar galīgo nolēmumu Civildienesta tiesa ir piespriedusi citam lietas dalībniekam atlīdzināt juridiskās palīdzības saņēmēja tiesāšanās izdevumus, šim citam lietas dalībniekam Civildienesta tiesas kasei ir jāatlīdzina avanss, kas izmaksāts kā juridiskā palīdzība.

Ja tiek iesniegtas pretenzijas vai ja lietas dalībnieks atstāj bez ievērības sekretāra lūgumu atlīdzināt šīs summas, priekšsēdētājs izdod motivētu rīkojumu, kas nav pārsūdzams. Priekšsēdētājs šo jautājumu var nodot Civildienesta tiesai.

4.   Ja juridiskās palīdzības saņēmējam spriedums ir nelabvēlīgs, Civildienesta tiesa var, ja taisnīgums to prasa, lemjot par tiesāšanās izdevumiem galīgajā nolēmumā, noteikt, ka viens vai vairāki citi lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši vai ka tos pilnībā vai daļēji sedz no Civildienesta tiesas kases kā juridisko palīdzību.

10. nodaļa

DOKUMENTU IZSNIEGŠANA

99. pants

Dokumentu izsniegšana

1.   Šajā Reglamentā paredzēto dokumentu izsniegšanu nodrošina sekretārs:

—	uz adresi, ko persona ir norādījusi dokumentu izsniegšanai vietā, kur atrodas Civildienesta tiesas mītne, dokumenta kopiju vai nu nosūtot pa pastu ierakstītā sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu, vai arī nogādājot to personiski un saņemot parakstu par saņemšanu,

—	ja saskaņā ar 35. panta 3. punktu vai 39. panta 1. punkta otro daļu adresāts ir piekritis tam, ka viņam dokumentus izsniedz, izmantojot Civildienesta tiesai pieejamu tehnisko sakaru līdzekli, ar šā līdzekļa palīdzību.

Sekretārs sagatavo un apliecina izsniedzamo dokumentu kopijas, izņemot gadījumus, kad lietas dalībnieki paši iesniedz kopijas atbilstīgi 34. panta 1. punkta otrajai daļai.

2.   Tehnisku iemeslu dēļ, tostarp dokumenta apjoma dēļ, vai ja izsniedzamais dokuments ir spriedums vai rīkojums, dokumentu, ja adresāts nav norādījis izsniegšanas adresi, izsniedz, to nosūtot uz viņa adresi saskaņā ar 1. punkta pirmajā ievilkumā noteikto procedūru. Adresātu par to informē ar faksa vai citu Civildienesta tiesai pieejamu tehnisku sakaru līdzekļu palīdzību. Dokumentu par izsniegtu uzskata desmitajā dienā pēc ierakstītā sūtījuma iesniegšanas pastā vietā, kur atrodas Civildienesta tiesas mītne, izņemot gadījumus, kad ar paziņojumu par saņemšanu pierāda, ka sūtījums ir saņemts citā dienā, vai kad adresāts trīs nedēļu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas pa faksu vai ar cita tehniskā sakaru līdzekļa palīdzību informē sekretāru, ka izsniedzamais dokuments līdz viņam nav nonācis.

11. nodaļa

TERMIŅI

100. pants

Termiņu aprēķināšana – Fiksēts termiņš, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu

1.   Termiņus, kas procesuālo darbību veikšanai ir noteikti Līgumos, Statūtos vai šajā Reglamentā, skaita šādi:

a)	ja dienās, nedēļās, mēnešos vai gados izteikts termiņš ir jāsāk skaitīt no kāda notikuma vai darbības brīža, tad dienu, kad notiek attiecīgais notikums vai darbība, attiecīgajā termiņā neiekļauj;

b)

nedēļās, mēnešos vai gados izteikts termiņš beidzas termiņa pēdējās nedēļas, mēneša vai gada tās pašas nedēļas dienas, vai arī tā paša datuma, kad ir noticis notikums vai darbība, no kuras sāk skaitīt attiecīgo termiņu, beigās. Ja mēnešos vai gados izteikta termiņa pēdējā mēnesī nav tā datuma, kurā termiņam būtu jābeidzas, tad termiņš beidzas minētā mēneša pēdējās dienas beigās;

c)	ja termiņš ir izteikts mēnešos un dienās, to vispirms skaita pilnos mēnešos un pēc tam – dienās;

d)	termiņos iekļauj oficiālās brīvdienas, svētdienas un sestdienas;

e)	termiņu skaitīšanu neaptur Civildienesta tiesas oficiālajās brīvdienās.

2.   Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai oficiāla brīvdiena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena.

Uz Civildienesta tiesu attiecas Tiesas sagatavotais oficiālo brīvdienu saraksts, kas ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Procesuālos termiņus pagarina, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, par fiksētu desmit dienu termiņu.

101. pants

Pagarināšana – Paraksta tiesību deleģēšana

1.   Visus saskaņā ar šo Reglamentu noteiktos termiņus var pagarināt tas, kurš attiecīgo termiņu ir noteicis.

2.   Priekšsēdētājs var deleģēt sekretāram paraksta tiesības, lai viņš varētu noteikt un pagarināt termiņus, kurus saskaņā ar šo Reglamentu nosaka un pagarina priekšsēdētājs.

III SADAĻA

SEVIŠĶĀ TIESĀŠANAS KĀRTĪBA

1. nodaļa

PIEMĒROŠANAS UN IZPILDES APTURĒŠANA UN CITI PAGAIDU NOREGULĒJUMA PASĀKUMI

102. pants

Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu

1.   Saskaņā ar LESD 278. pantu un EAEKL 157. pantu iesniegts pieteikums apturēt kādas iestādes pieņemta akta piemērošanu ir pieņemams vienīgi tad, ja pieteikuma iesniedzējs šo aktu apstrīd Civildienesta tiesā.

Pieteikums par kāda cita pagaidu pasākuma noteikšanu, kas minēts LESD 279. pantā, ir pieņemams tikai tad, ja to iesniedz kāds no Civildienesta tiesā izskatāmas lietas dalībniekiem un ja pieteikums attiecas uz šo lietu.

Šos pieteikumus var iesniegt no Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā paredzētās sūdzības iesniegšanas brīža, ievērojot Civildienesta noteikumu 91. panta 4. punkta noteikumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos pieteikumos norāda strīda priekšmetu, apstākļus, kas nosaka steidzamību, faktiskos un tiesību pamatus, kuri sākotnēji šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus.

3.   Pieteikumu sagatavo kā atsevišķu dokumentu atbilstīgi 34. un 35. panta noteikumiem.

103. pants

Civildienesta tiesas priekšsēdētāja kompetence

1.   Civildienesta tiesas priekšsēdētājs lemj par pieteikumiem, kas ir iesniegti saskaņā ar 102. panta 1. punktu.

2.   Civildienesta tiesas priekšsēdētāja prombūtnē vai tad, ja viņš nevar piedalīties, to aizstāj cits tiesnesis saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Civildienesta tiesas nolēmumā, kas ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

104. pants

Tiesvedība

1.   Pieteikumu izsniedz pretējai pusei, un Civildienesta tiesas priekšsēdētājs nosaka īsu termiņu, kurā šī puse var iesniegt rakstveida vai mutvārdu apsvērumus.

2.   Civildienesta tiesas priekšsēdētājs vajadzības gadījumā lemj par procesa organizatoriskajiem pasākumiem un pierādījumu savākšanas pasākumiem.

3.   Civildienesta tiesas priekšsēdētājs var pieteikumu apmierināt, pat pirms ir iesniegti pretējās puses apsvērumi. Šo pasākumu var grozīt vai atcelt arī tad, ja neviena no pusēm nav iesniegusi pieteikumu.

105. pants

Lēmums par pagaidu pasākumu noteikšanu

1.   Par pieteikumu lemj, izdodot motivētu rīkojumu.

2.   Uz rīkojuma izpildi var attiecināt nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējam ir jāiemaksā nodrošinājums tādā apmērā un veidā, kādu nosaka atbilstoši apstākļiem.

3.   Rīkojumā var noteikt dienu, kad beidzas pagaidu pasākuma darbība. Pretējā gadījumā pagaidu pasākuma darbība beidzas, kad ir pasludināts galīgais spriedums.

4.   Rīkojumam ir vienīgi pagaidu raksturs, un tas nekādi neietekmē Civildienesta tiesas nolēmumu par lietas būtību.

106. pants

Apstākļu izmaiņas

Pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ņemot vērā apstākļu izmaiņas, rīkojumu var jebkurā laikā grozīt vai atcelt.

107. pants

Jauns pieteikums

Ja pieteikumu par pagaidu pasākumu noraida, tas neliedz lietas dalībniekam, kas to iesniedzis, iesniegt jaunu pieteikumu, pamatojoties uz jauniem faktiem.

108. pants

Piespiedu izpildes apturēšana

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz tādiem pieteikumiem apturēt kādas iestādes pieņemta tiesību akta piespiedu izpildi, kuri iesniegti saskaņā ar LESD 280. un 299. pantu vai EAEKL 164. pantu.

Attiecīgā gadījumā rīkojumā par pieteikuma apmierināšanu nosaka dienu, kad beidzas pagaidu pasākuma darbība.

2. nodaļa

IESTĀŠANĀS LIETĀ

109. pants

Pieteikums par iestāšanos lietā

1.   Pieteikums par iestāšanos lietā ir jāiesniedz četru nedēļu laikā, sākot no 37. panta 2. punktā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

2.   Pieteikumā par iestāšanos lietā norāda:

a)

lietu;

b)	strīda puses;

c)	personas, kas iestājas lietā, uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

d)	personas, kas iestājas lietā, adresi dokumentu izsniegšanai vietā, kur atrodas Civildienesta tiesas mītne, vai Civildienesta tiesai pieejamu tehnisko sakaru līdzekli, ar kura palīdzību prasītāja pārstāvis piekrīt saņemt dokumentus;

e)	personas, kas iestājas lietā, prasījumus, kuri atbalsta vai noraida prasītāja prasījumus;

f)	apstākļu uzskaitījumu, kas dod tiesības iestāties lietā saskaņā ar Statūtu 40. panta otro daļu vai pamatojoties uz īpašu tiesību normu.

3.   Piemēro 34. un 35. pantu.

4.   Personas, kas iestājas lietā, pārstāvība notiek saskaņā ar Statūtu 19. pantu.

5.   Pieteikumu par iestāšanos lietā izsniedz lietas dalībniekiem, dodot tiem iespēju iesniegt rakstveida vai mutvārdu apsvērumus un attiecīgā gadījumā norādīt kancelejai dokumentus, kurus tie uzskata par slepeniem vai konfidenciāliem un kurus līdz ar to tie nevēlas nosūtīt personām, kas iestājas lietā.

6.   Priekšsēdētājs lemj par pieteikumu par iestāšanos lietā, izdodot rīkojumu, vai arī nodod pieteikumu Civildienesta tiesai. Pieteikuma noraidīšanas gadījumā rīkojumam jābūt motivētam.

110. pants

Noteikumi par iestāšanos lietā

1.   Ja iestāšanos lietā atļauj, priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā persona, kas iestājas lietā, var iesniegt iestāšanās rakstu.

2.   Persona, kas iestājas lietā, saņem visu lietas dalībniekiem izsniegto procesuālo dokumentu kopijas. Tomēr priekšsēdētājs, pamatojoties uz lietas dalībnieka pieteikumu, var neattiecināt šo noteikumu uz slepeniem vai konfidenciāliem dokumentiem.

3.   Iestāšanās rakstā norāda:

a)	personas, kas iestājas lietā, prasījumus;

b)	personas, kas iestājas lietā, izvirzītos pamatus un argumentus;

c)	attiecīgā gadījumā – ziņas par piedāvātajiem pierādījumiem.

4.   Personas, kas iestājas lietā, prasījumi ir pieņemami tikai tad, ja tie pilnībā vai daļēji atbalsta kādas puses prasījumus.

5.   Pēc tam, kad ir iesniegts iestāšanās raksts, priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā lietas dalībnieki var rakstveidā atbildēt uz šo procesuālo rakstu, vai uzaicina puses sniegt savu atbildi mutvārdu procesā.

6.   Šajā Reglamentā persona, kas iestājas lietā, ir pielīdzināta pusei, ja vien nav noteikts citādi.

111. pants

Uzaicinājums iestāties lietā

1.   Priekšsēdētājs pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas jebkurā procesa stadijā var uzaicināt jebkuru strīda atrisinājumā ieinteresētu personu, iestādi vai dalībvalsti norādīt Civildienesta tiesai, vai tā vēlas iestāties lietā. Uzaicinājumā norāda 37. panta 2. punktā minēto paziņojumu.

2.   Ja attiecīgā persona, iestāde vai dalībvalsts priekšsēdētāja noteiktajā termiņā Civildienesta tiesai norāda, ka tā vēlas iestāties lietā, priekšsēdētājs par to informē puses, dodot tām iespēju attiecīgā gadījumā norādīt kancelejai dokumentus, kurus tās uzskata par slepeniem vai konfidenciāliem un kurus līdz ar to tās nevēlas nosūtīt attiecīgajai personai, iestādei vai dalībvalstij.

Piemēro 110. panta 2. punktu.

3.   Attiecīgā persona, iestāde vai dalībvalsts iesniedz savu iestāšanās rakstu viena mēneša laikā no procesuālo dokumentu paziņošanas.

Piemēro 34. un 35. pantu, 109. panta 2. punkta a)–e) apakšpunktu un 4. punktu un 110. panta 3.–6. punktu.

3. nodaļa

APELĀCIJA UN LIETU NODOŠANA ATPAKAĻ PĒC CIVILDIENESTA TIESAS NOLĒMUMU ATCELŠANAS

112. pants

Apelācijas par Civildienesta tiesas nolēmumiem noteikumi

Vispārējā tiesā atbilstoši Statūtu I pielikuma 9.–12. pantam var iesniegt apelāciju par Civildienesta tiesas spriedumiem un rīkojumiem.

113. pants

Lietas nodošana atpakaļ pēc Civildienesta tiesas nolēmuma atcelšanas – Atpakaļ nodotās lietas nodošana iztiesāšanas sastāvam

1.   Ja Vispārējā tiesa, atceļot Civildienesta tiesas spriedumu vai rīkojumu, saskaņā ar Statūtu I pielikuma 13. pantu nodod lietu tai atpakaļ, uzskatāms, ka lieta izskatīšanai Civildienesta tiesā ir iesniegta ar spriedumu par lietas nodošanu.

2.   Civildienesta tiesas priekšsēdētājs nodod lietu vai nu iztiesāšanas sastāvam, kas pasludinājis atcelto nolēmumu, vai citam iztiesāšanas sastāvam.

Ja atcelto nolēmumu bija pasludinājis tiesnesis vienpersoniski, Civildienesta tiesas priekšsēdētājs nodod lietu palātai, kas iztiesā lietu trīs tiesnešu sastāvā un kuras sastāvā nav šā tiesneša.

114. pants

Atpakaļ nodotās lietas izskatīšanas procedūra

1.   Divu mēnešu laikā pēc Vispārējās tiesas sprieduma izsniegšanas prasītājam viņš var iesniegt procesuālu rakstu ar apsvērumu izklāstu.

2.   Mēneša laikā pēc šā procesuālā raksta paziņošanas atbildētājam viņš var iesniegt savu procesuālo rakstu ar apsvērumu izklāstu. Termiņš, kas atbildētājam noteikts šā procesuālā raksta iesniegšanai, nav mazāks par diviem mēnešiem no brīža, kad viņam ir izsniegts Vispārējās tiesas spriedums.

3.   Mēneša laikā pēc tam, kad prasītāja un atbildētāja apsvērumi kopā ir paziņoti personai, kas iestājas lietā, tā var iesniegt savu procesuālo rakstu ar apsvērumu izklāstu. Termiņš, kas personai, kas iestājas lietā, noteikts šā procesuālā raksta iesniegšanai, nevar būt mazāks par diviem mēnešiem no brīža, kad tai ir izsniegts Vispārējās tiesas spriedums.

4.   Atkāpjoties no 1.–3. punkta, ja rakstveida process Civildienesta tiesā nav pabeigts, kad tiek pasludināts spriedums par lietas nodošanu atpakaļ Civildienesta tiesai, to atsāk no tās pašas stadijas, līdz kurai tas bija nonācis, ar to procesa organizatorisko pasākumu palīdzību, ko ir pieņēmusi Civildienesta tiesa.

5.   Ja ir pamatoti apstākļi, Civildienesta tiesa var ļaut iesniegt papildu procesuālo rakstu ar apsvērumu izklāstu.

6.   Tiesvedība noris saskaņā ar šā Reglamenta II sadaļas noteikumiem.

115. pants

Tiesāšanās izdevumi

Civildienesta tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem attiecībā uz tiesvedību Civildienesta tiesā un apelācijas tiesvedību Vispārējā tiesā.

4. nodaļa

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS UN PROTESTS

116. pants

Tiesvedība

1.   Ja atbildētājs, kam atbilstoši noteikumiem ir izsniegts prasības pieteikums, noteiktā formā un laikā neatbild uz prasības pieteikumu, prasītājs Civildienesta tiesai var iesniegt pieteikumu par aizmuguriska sprieduma taisīšanu.

Šo pieteikumu izsniedz atbildētājam. Civildienesta tiesa var lemt par mutvārdu procesa sākšanu saistībā ar pieteikumu.

2.   Pirms aizmuguriska sprieduma taisīšanas Civildienesta tiesa pārbauda, vai prasības pieteikums ir pieņemams, vai ir ievērotas attiecīgās formalitātes un vai prasības pieteikums šķiet pamatots. Tā var izdot rīkojumu veikt pierādījumu savākšanu.

3.   Aizmugurisks spriedums ir izpildāms.

Tomēr Civildienesta tiesa var apturēt tā izpildi līdz laikam, kad tā ir pieņēmusi lēmumu par protestu, kas ir iesniegts saskaņā ar 4. punktu, vai arī tā var izpildi padarīt atkarīgu no nodrošinājuma iemaksas tādā apmērā un veidā, kā to nosaka atbilstīgi apstākļiem; nodrošinājumu atmaksā, ja protesta pieteikums nav iesniegts vai ja protestu noraida.

4.   Par aizmugurisku spriedumu var iesniegt protestu.

Protesta pieteikums ir jāiesniedz viena mēneša laikā no dienas, kad ir izsniegts spriedums.

Protesta pieteikumu iesniedz 34. un 35. pantā noteiktajā formā.

5.   Pēc protesta pieteikuma izsniegšanas iztiesāšanas sastāva priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā pretējā puse var iesniegt rakstveida apsvērumus.

Tiesvedība noris saskaņā ar šā Reglamenta II sadaļas noteikumiem.

6.   Civildienesta tiesa lemj, taisot spriedumu, par kuru protests nav iesniedzams. Šā sprieduma oriģināleksemplāru pievieno aizmuguriskā sprieduma oriģināleksemplāram. Uz aizmuguriskā sprieduma oriģināleksemplāra malas izdara atzīmi par spriedumu attiecībā uz protestu.

5. nodaļa

ĀRKĀRTAS PĀRSKATĪŠANAS PROCEDŪRAS

117. pants

Trešās personas protests

1.   Saskaņā ar Statūtu 42. pantu var iesniegt trešās personas protestu par nolēmumu, kas pieņemts, neuzklausot trešo personu, ja spriedums aizskar viņas tiesības.

Ja apstrīdēto nolēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pieteikumu iesniedz divu mēnešu laikā pēc publicēšanas.

2.   Trešās personas protesta pieteikumam piemēro 34. un 35. pantu. Turklāt šādā pieteikumā norāda:

a)	nolēmumu, pret kuru iesniedz protestu;

b)	to, kā šis nolēmums skar trešās personas tiesības;

c)	iemeslus, kāpēc trešā persona nevarēja piedalīties pamata strīdā Civildienesta tiesā.

Pieteikumā ir jāvēršas pret visām pamata strīda pusēm.

Trešās personas protesta pieteikumu nodod iztiesāšanas sastāvam, kas pasludinājis apstrīdēto nolēmumu.

3.   Apstrīdēto nolēmumu groza tajos punktos, kuros trešās personas protesta pieteikums ir apmierināts.

Tā sprieduma oriģināleksemplāru, kas taisīts pēc trešās personas protesta, pievieno apstrīdētā nolēmuma oriģināleksemplāram. Uz apstrīdētā nolēmuma oriģināleksemplāra malas izdara atzīmi par spriedumu, kas taisīts pēc trešās personas protesta.

4.   Ja Vispārējai tiesai iesniegta apelācija un Civildienesta tiesai iesniegts trešās personas protests attiecas uz vienu un to pašu Civildienesta tiesas spriedumu, Civildienesta tiesa pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var apturēt tiesvedību līdz laikam, kamēr Vispārējā tiesa pasludina savu spriedumu.

5.   Pamatojoties uz trešās personas, kas iesniedz protestu, pieteikumu, Civildienesta tiesa var izdot rīkojumu apturēt apstrīdētā nolēmuma izpildi. Piemēro III sadaļas 1. nodaļas noteikumus.

118. pants

Civildienesta tiesas nolēmumu interpretēšana

1.   Saskaņā ar Statūtu 43. pantu, ja nolēmuma saturs vai piemērošanas apjoms ir neskaidrs, Civildienesta tiesa to interpretē pēc tā lietas dalībnieka vai tās iestādes pieteikuma, kura pamato savu ieinteresētību šādā interpretēšanā.

Pieteikumam interpretēt nolēmumu nav noilguma.

2.   Pieteikumam interpretēt nolēmumu piemēro 34. un 35. pantu. Turklāt šādā pieteikumā norāda:

a)	attiecīgo nolēmumu;

b)	tās daļas, kuras lūdz interpretēt.

Pieteikumā jāvēršas pret visiem lietas, kurā pasludināts nolēmums, kuru lūdz interpretēt, dalībniekiem.

Pieteikumu interpretēt nodod iztiesāšanas sastāvam, kas pasludinājis nolēmumu, par kuru ir iesniegts šis pieteikums.

3.   Civildienesta tiesa lemj, taisot spriedumu, pirms tam dodot lietas dalībniekiem iespēju iesniegt savus apsvērumus.

Interpretācijas sprieduma oriģināleksemplāru pievieno interpretētā nolēmuma oriģināleksemplāram. Uz interpretētā nolēmuma oriģināleksemplāra malas izdara atzīmi par interpretācijas spriedumu.

4.   Ja Vispārējai tiesai iesniegta apelācija un Civildienesta tiesai iesniegts pieteikums interpretēt nolēmumu attiecas uz vienu un to pašu Civildienesta tiesas spriedumu, Civildienesta tiesa pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var apturēt tiesvedību līdz laikam, kamēr Vispārējā tiesa pasludina savu spriedumu.

119. pants

Pārskatīšana

1.   Saskaņā ar Statūtu 44. pantu pieteikumu pārskatīt Civildienesta tiesas nolēmumu var iesniegt tikai tad, ja kļūst zināms kāds fakts, kas ir būtiski svarīgs faktors, bet nolēmuma pasludināšanas vai izdošanas brīdī nav bijis zināms Civildienesta tiesai vai lietas dalībniekam, kas prasa nolēmumu pārskatīt.

Neskarot desmit gadu termiņu, kas noteikts Statūtu 44. panta trešajā daļā, pieteikumu pārskatīt spriedumu iesniedz trīs mēnešu laikā pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējam ir kļuvuši zināmi fakti, kas ir par pamatu pieteikumam.

2.   Uz pārskatīšanas pieteikumu attiecas 34. un 35. pants. Turklāt šādā pieteikumā norāda:

a)	apstrīdēto nolēmumu;

b)	punktus, kuros nolēmumu apstrīd;

c)	faktus, kas ir pieteikuma pamatā;

d)	pierādījumus, kas apliecina faktus, kuri pamato nolēmuma pārskatīšanu, un to, ka ir ievērots šā panta 1. punktā noteiktais termiņš.

Pieteikumā jāvēršas pret visiem lietas, kurā pasludināts apstrīdētais nolēmums, dalībniekiem.

Pārskatīšanas pieteikumu nodod iztiesāšanas sastāvam, kas pasludinājis apstrīdēto nolēmumu.

3.   Civildienesta tiesa lemj par pieteikuma pieņemamību, taisot spriedumu, ņemot vērā lietas dalībnieku rakstveida apsvērumus.

Ja Civildienesta tiesa atzīst pieteikumu par pieņemamu, pārējā procesa daļa notiek mutvārdos, ja vien Civildienesta tiesa nelemj citādi. Civildienesta tiesa lemj, taisot spriedumu.

Pārskatīšanas sprieduma oriģināleksemplāru pievieno pārskatītā nolēmuma oriģināleksemplāram. Uz pārskatītā nolēmuma oriģināleksemplāra malas izdara atzīmi par pārskatīšanas spriedumu.

4.   Ja Vispārējai tiesai iesniegta apelācija un Civildienesta tiesai iesniegts pārskatīšanas pieteikums attiecas uz vienu un to pašu Civildienesta tiesas nolēmumu, Civildienesta tiesa pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var apturēt tiesvedību līdz laikam, kamēr Vispārējā tiesa pasludina savu spriedumu.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

120. pants

Civildienesta tiesas praktiskie norādījumi

Civildienesta tiesa var izdot praktiskus norādījumus, it īpaši par sagatavošanos sēdēm un to norises gaitu, strīdu izšķiršanu ar izlīgumu, kā arī par procesuālo rakstu un rakstveida apsvērumu iesniegšanu.

121. pants

Reglamenta publicēšana

Šo Reglamentu, kas ir autentisks Vispārējās tiesas Reglamentā minētajās tiesvedības valodās, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tas stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tā publicēšanas.

122. pants

Pārejas noteikumi par tiesāšanās izdevumiem

II sadaļas 8. nodaļas noteikumi par tiesāšanās izdevumiem un Civildienesta tiesai radītajiem izdevumiem ir piemērojami vienīgi lietām, kuras Civildienesta tiesā ir ierosinātas, sākot no šā Reglamenta spēkā stāšanās dienas.

Attiecīgie Vispārējās tiesas Reglamenta noteikumi šajā jomā ir piemērojami mutatis mutandis lietām, kuras tiek izskatītas Civildienesta tiesā pirms šā datuma.

SATURA RĀDĪTĀJS

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

I SADAĻA

CIVILDIENESTA TIESAS STRUKTŪRA UN DARBA ORGANIZĀCIJA

1. nodaļa

CIVILDIENESTA TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS UN LOCEKĻI

2. pants

Tiesnešu pilnvaru termiņš

3. pants

Zvēresta nodošana

4. pants

Tiesneša atstādināšana

5. pants

Rangs

6. pants

Civildienesta tiesas priekšsēdētāja ievēlēšana

7. pants

Civildienesta tiesas priekšsēdētāja pilnvaras

8. pants

Civildienesta tiesas priekšsēdētāja amata pārņemšana

2. nodaļa

IZTIESĀŠANAS SASTĀVI

9. pants

Iztiesāšanas sastāvi

10. pants

Palātu sastāvs

11. pants

Palātu priekšsēdētāji

12. pants

Parastais iztiesāšanas sastāvs – Lietu nodošana palātām

13. pants

Lietas nodošana plēnumam vai palātai, kas iztiesā lietu piecu tiesnešu sastāvā

14. pants

Lietas nodošana tiesnesim vienpersoniski

3. nodaļa

KANCELEJA UN CITAS STRUKTŪRVIENĪBAS

1. iedaļa –

Kanceleja

15. pants

Sekretāra iecelšana

16. pants

Sekretāra amata atbrīvošanās

17. pants

Sekretāra palīgs

18. pants

Sekretāra prombūtne vai nespēja piedalīties

19. pants

Sekretāra pienākumi

20. pants

Reģistrs

2. iedaļa –

Citas struktūrvienības

21. pants

Ierēdņi un pārējie darbinieki

22. pants

Civildienesta tiesas administratīvā vadība un finanšu pārvalde

4. nodaļa

CIVILDIENESTA TIESAS DARBS

23. pants

Civildienesta tiesas sēžu datumi, laiki un vieta

24. pants

Kvorums

25. pants

Tiesneša prombūtne vai nespēja piedalīties

26. pants

Palātas, kas iztiesā lietu piecu tiesnešu sastāvā, tiesneša prombūtne vai nespēja piedalīties pirms tiesas sēdes

27. pants

Apspriedes

28. pants

Civildienesta tiesas oficiālās brīvdienas

5. nodaļa

VALODU LIETOJUMS

29. pants

Valodu lietojums

6. nodaļa

LIETAS DALĪBNIEKU PĀRSTĀVJU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

30. pants

Privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi

31. pants

Lietas dalībnieku pārstāvju statuss

32. pants

Aizliegums piedalīties tiesvedībā

II SADAĻA

PROCESS

1. nodaļa

RAKSTVEIDA PROCESS

33. pants

Vispārīgi noteikumi

34. pants

Procesuālo dokumentu iesniegšana

35. pants

Prasības pieteikums

36. pants

Trūkumu novēršana

37. pants

Prasības pieteikuma izsniegšana un paziņojums Oficiālajā Vēstnesī

38. pants

Lietas sākotnējā nodošana iztiesāšanas sastāvam

39. pants

Iebildumu raksts

40. pants

Nosūtīšana Padomei un Eiropas Komisijai

41. pants

Otrreizēja procesuālo rakstu apmaiņa

42. pants

Jauni pierādījumi

43. pants

Jauni pamati

44. pants

Dokumenti –Konfidencialitāte – Anonimitāte

45. pants

Sākotnējais ziņojums

46. pants

Lietu saistība – Apvienošana

47. pants

Lietu izskatīšanas kārtība

2. nodaļa

MUTVĀRDU PROCESS

48. pants

Tiesas sēdes noturēšana

49. pants

Tiesas sēdes datums

50. pants

Lietas dalībnieku klātneesamība tiesas sēdē

51. pants

Tiesas sēdes norise

52. pants

Mutvārdu procesa pabeigšana

53. pants

Sēdes protokols

3. nodaļa

PROCESA ORGANIZATORISKIE PASĀKUMI UN PIERĀDĪJUMU SAVĀKŠANAS PASĀKUMI

54. pants

Vispārīgi noteikumi

1. iedaļa –

Procesa organizatoriskie pasākumi

55. pants

Mērķis un veidi

56. pants

Process

2. iedaļa –

Pierādījumu savākšanas pasākumi

57. pants

Veidi

58. pants

Process

3. iedaļa –

Liecinieku un ekspertu izsaukšana un nopratināšana

59. pants

Liecinieku izsaukšana

60. pants

Liecinieku nopratināšana

61. pants

Liecinieku pienākumi

62. pants

Ekspertīze

63. pants

Zvērests

64. pants

Nepatiesa liecība – Nepatiesa eksperta liecība

65. pants

Noraidījums

66. pants

Izdevumu atmaksāšana – Kompensācija

67. pants

Tiesas uzdevums

4. nodaļa

STRĪDU IZŠĶIRŠANA AR IZLĪGUMU

68. pants

Noteikumi

69. pants

Pušu vienošanās

70. pants

Izlīgums un tiesvedība tiesā

5. nodaļa

TIESVEDĪBAS APTURĒŠANA UN CIVILDIENESTA TIESAS ATTEIKŠANĀS IZSKATĪT LIETU, TO NODODOT TIESAI UN VISPĀRĒJAI TIESAI

71. pants

Tiesvedības apturēšanas gadījumi

72. pants

Apturēšanas ilgums un sekas

73. pants

Atteikšanās izskatīt lietu

6. nodaļa

ATTEIKŠANĀS NO PRASĪBAS, TIESVEDĪBAS IZBEIGŠANA UN PROCESA JAUTĀJUMI

74. pants

Atteikšanās no prasības

75. pants

Tiesvedības izbeigšana

76. pants

Acīmredzami noraidāma prasība

77. pants

Absolūts šķērslis tiesas procesam

78. pants

Pieteikums pieņemt nolēmumu, neaplūkojot lietu pēc būtības

7. nodaļa

SPRIEDUMI UN RĪKOJUMI

79. pants

Spriedums

80. pants

Sprieduma pasludināšana

81. pants

Rīkojums

82. pants

Rīkojuma izdošana

83. pants

Saistošais spēks

84. pants

Nolēmumu labošana

85. pants

Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem nepieņemšana

8. nodaļa

TIESĀŠANĀS IZDEVUMI UN CIVILDIENESTA TIESAI RADĪTIE IZDEVUMI

86. pants

Lēmums par tiesāšanās izdevumiem

87. pants

Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana – Vispārīgi noteikumi

88. pants

Nepamatoti vai apzināti izdevumi

89. pants

Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana – Īpaši gadījumi

90. pants

Izdevumi par piespiedu izpildi

91. pants

Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi

92. pants

Domstarpības par tiesāšanās izdevumiem

93. pants

Apmaksa

94. pants

Civildienesta tiesai radītie izdevumi

9. nodaļa

JURIDISKĀ PALĪDZĪBA

95. pants

Materiālie nosacījumi

96. pants

Procesuālie nosacījumi

97. pants

Procedūra

98. pants

Avanss – Tiesāšanās izdevumu segšana

10. nodaļa

DOKUMENTU IZSNIEGŠANA

99. pants

Dokumentu izsniegšana

11. nodaļa

TERMIŅI

100. pants

Termiņu aprēķināšana – Fiksēts termiņš, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu

101. pants

Pagarināšana – Paraksta tiesību deleģēšana

III SADAĻA

SEVIŠĶĀ TIESĀŠANAS KĀRTĪBA

1. nodaļa

PIEMĒROŠANAS UN IZPILDES APTURĒŠANA UN CITI PAGAIDU NOREGULĒJUMA PASĀKUMI

102. pants

Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu

103. pants

Civildienesta tiesas priekšsēdētāja kompetence

104. pants

Tiesvedība

105. pants

Lēmums par pagaidu pasākumu noteikšanu

106. pants

Apstākļu izmaiņas

107. pants

Jauns pieteikums

108. pants

Piespiedu izpildes apturēšana

2. nodaļa

IESTĀŠANĀS LIETĀ

109. pants

Pieteikums par iestāšanos lietā

110. pants

Noteikumi par iestāšanos lietā

111. pants

Uzaicinājums iestāties lietā

3. nodaļa

APELĀCIJA UN LIETU NODOŠANA ATPAKAĻ PĒC CIVILDIENESTA TIESAS NOLĒMUMU ATCELŠANAS

112. pants

Apelācijas par Civildienesta tiesas nolēmumiem noteikumi

113. pants

Lietas nodošana atpakaļ pēc Civildienesta tiesas nolēmuma atcelšanas – Atpakaļ nodotās lietas nodošana iztiesāšanas sastāvam

114. pants

Atpakaļ nodotās lietas izskatīšanas procedūra

115. pants

Tiesāšanās izdevumi

4. nodaļa

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS UN PROTESTS

116. pants

Tiesvedība

5. nodaļa

ĀRKĀRTAS PĀRSKATĪŠANAS PROCEDŪRAS

117. pants

Trešās personas protests

118. pants

Civildienesta tiesas nolēmumu interpretēšana

119. pants

Pārskatīšana

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

120. pants

Civildienesta tiesas praktiskie norādījumi

121. pants

Reglamenta publicēšana

122. pants

Pārejas noteikumi par tiesāšanās izdevumiem

Satura rādītājs

---

(1)  OV L 225, 29.8.2007., 1. lpp., klūdas labojums publicēts OV L 69, 13.3.2008., 37. lpp., ar grozījumiem, kas veikti 2009. gada 14. janvārī, publicēti OV L 24, 28.1.2009., 10. lpp., un 2010. gada 17. martā, publicēti OV L 92, 13.4.2010., 17. lpp.)