19.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 160/1

Komisijas paziņojums par brīvprātīgām shēmām un standartvērtībām ES biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības shēmā

2010/C 160/01

1. IEVADS

ES 2009. gadā ieviesa šāda veida visaptverošāko un progresīvāko saistošu ilgtspējības shēmu pasaulē. Atjaunojamo energoresursu direktīvā (1) izklāstīti biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritēriji. Kritēriji, kas attiecas uz biodegvielu, ir izklāstīti Degvielas kvalitātes direktīvā. (2) Tos piemēro biodegvielai/bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots ES, un importētajai biodegvielai/bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam. Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, ka ekonomikas dalībnieki ievēro ilgtspējības kritērijus, kad biodegvielas/bioloģiskie šķidrie kurināmie tiek ņemti vērā Atjaunojamo energoresursu direktīvā, Degvielas kvalitātes direktīvā, Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai (3) un Regulā par vieglo automobiļu CO2 (4) minētajos nolūkos (5).

Ilgtspējības shēmā iekļauti divi instrumenti, kas paredzēti, lai ekonomikas dalībniekiem samazinātu administratīvo slogu:

1)	iespēja izmantot atzītās “brīvprātīgās shēmas” vai “divpusējos un daudzpusējos nolīgumus”, lai pierādītu atbilstību dažiem vai visiem ilgtspējības kritērijiem; un

2)	iespēja izmantot direktīvā noteiktās “standartvērtības”, lai pierādītu atbilstību ilgtspējības kritērijam par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu.

Komisija var izlemt par to, vai brīvprātīgās shēmas vai divpusējie un daudzpusējie nolīgumi, ko noslēgusi Savienība, satur precīzu informāciju par ilgtspējības kritērijiem. Komisija var papildināt jaunās biodegvielas/bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas metodes ar standartvērtībām un atjaunināt esošās vērtības. Paziņojumā izklāstīts, kā Komisija ir iecerējusi pildīt savus pienākumus, kuru rezultātā tiek pieņemti šādi lēmumi. Tajā sniegta informācija dalībvalstīm, trešām valstīm, ekonomikas dalībniekiem un nevalstiskajām organizācijām.

Papildus šim paziņojumam Komisija pieņēma Paziņojumu par ES biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības shēmas un biodegvielu uzskaites noteikumu praktisku īstenošanu (6), kas vērsts uz to, lai veicinātu ilgtspējības shēmas saskaņotu īstenošanu.

Atsaucoties uz konkrētiem noteikumiem, paziņojumā minēti Atjaunojamo energoresursu direktīvas panti. Tabulā norādīts, kur attiecīgie noteikumi par biodegvielām ir meklējami Degvielas kvalitātes direktīvā. Šajā paziņojumā atsauces uz “direktīvu” attiecas uz Atjaunojamo energoresursu direktīvu. Ja Degvielas kvalitātes direktīvā ir iekļauts atbilstošs noteikums, atsauces attiecas arī uz minēto direktīvu.

1. tabula. Šajā paziņojumā norādītie panti un pielikumi

Atjaunojamo energoresursu direktīva	Degvielas kvalitātes direktīva:
17. pants. Ilgtspējības kritēriji biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem	7.b pants. Biodegvielas ilgtspējības kritēriji
18. pants. Atbilstības verificēšana attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem	7.c pants. Pārbaude par atbilstību biodegvielas ilgtspējības kritērijiem
19. pants. Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķināšana	7.d pants. Aprites cikla aprēķināšana siltumnīcefekta gāzu emisijām no biodegvielām
24. pants. Pārredzamības platforma (7)	nav iekļauts (8)
25. pants. Komitejas	nav iekļauts
V pielikums. Biodegvielas, bioloģisko šķidro kurināmo un to fosilo kurināmo komparatoru siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķina noteikumi	IV pielikums. Noteikumi biodegvielu siltumnīcefekta emisijas dzīves cikla aprēķināšanai

3. BRĪVPRĀTĪGĀS SHĒMAS

Ekonomikas dalībniekiem ir jāpierāda dalībvalstīm, ka ir ievēroti (9) ilgtspējības kritēriji attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu, zemes platībām ar lielu bioloģisko daudzveidību un zemi ar lielu oglekļa krāju (10). Ekonomikas dalībnieki to var panākt trijos veidos:

1)	sniedzot datus attiecīgajām valsts iestādēm atbilstīgi dalībvalsts noteiktajām prasībām (“valsts sistēma”) (11);

2)	izmantojot “brīvprātīgo shēmu”, ko Komisija ir atzinusi par piemērotu šim nolūkam (12);

3)	saskaņā ar noteikumiem divpusējos un daudzpusējos nolīgumos, kurus Savienība noslēgusi ar trešām valstīm un kurus Komisija ir atzinusi par piemērotu šim nolūkam (13).

Brīvprātīgajai shēmai jāaptver daži vai visi direktīvā minētie ilgtspējības kritēriji (14). Tajā var tikt iekļauti arī ilgtspējības jautājumi (15), uz kuriem neattiecas direktīvas kritēriji (16).

Saņemot pieprasījumu brīvprātīgas shēmas atzīšanai, Komisija novērtē, vai shēma atbilst attiecīgajām prasībām. Novērtēšanas procedūra ir izklāstīta turpmāk.

2.1. Novērtēšanas un atzīšanas process

Shēmu novērtēšanai Komisija ir iecerējusi:

—	sākt novērtēšanas procesu, tiklīdz ir saņemts atzīšanas pieteikums,

—	novērtēt shēmu neatkarīgi no tā, kas to ir izstrādājis, piemēram, pārvaldes vai privātas organizācijas,

—	novērtēt shēmu neatkarīgi no tā, vai citā atzītā shēmā jau ir iekļauts tas pats izejvielu veids, platība u.c.,

—	novērtēt shēmu, ņemot vērā direktīvā (17) norādītos ilgtspējības kritērijus un novērtēšanas un atzīšanas prasības, kas izklāstītas nākamajā punktā,

—	novērtēt to, vai shēmu var izmantot kā precīzu datu avotu par citiem ilgtspējības jautājumiem (18), kas nav iekļauti direktīvā (19) minētajos ilgtspējības kritērijos.

Ja shēmas novērtējuma rezultāti liecina, ka tā atbilst ilgtspējības kritērijiem un novērtēšanas un atzīšanas prasībām, Komisija ir iecerējusi:

—	uzsākt procesu (20) Komisijas lēmuma pieņemšanai;

—	atzīt shēmu neatkarīgi no tā, kas to ir izstrādājis, piemēram, pārvaldes vai privātas organizācijas,

—	atzīt shēmu neatkarīgi no tā, vai citā atzītā shēmā jau ir iekļauts tas pats izejvielu veids, platība u.c.,

—	principā atzīt shēmu uz maksimāli atļauto laikposmu, proti, 5 gadiem (21),

—	norādīt lēmumā, kura(-as) no direktīvā minēto kritēriju daļām ir iekļautas shēmā,

—	norādīt lēmumā, par kādiem citiem ilgtspējības jautājumiem, ja tādi ir, shēmā ir iekļauti precīzi dati (22),

—	atsaukties uz lēmumu Komisijas pārredzamības platformā, kad tas ir publicēts Oficiālajā Vēstnesī.

Ja novērtējuma rezultāti liecina, ka shēma neatbilst prasībām, Komisija attiecīgi informē pieteikumu iesniedzēju organizāciju.

Ja pēc brīvprātīgās shēmas atzīšanas tās saturā ievieš izmaiņas tādā veidā, kas varētu ietekmēt sākotnējās atzīšanas pamatu, šādas izmaiņas paziņo Komisijai. Tādējādi Komisija var novērtēt, vai sākotnējā atzīšana joprojām ir spēkā.

2.2. Novērtēšanas un atzīšanas prasības

Brīvprātīgajai shēmai daļēji vai pilnībā jāaptver daži vai visi direktīvā noteiktie ilgtspējības kritēriji (23). Shēmā būtu jāiekļauj verifikācijas sistēma (24); prasības attiecībā uz to ir izklāstītas šajā punktā.

2.2.1. Dokumentācijas pārvaldība

Piedaloties brīvprātīgajās shēmās, ekonomikas dalībniekiem jāievēro šādi nosacījumi:

—	jābūt auditējamai sistēmai, pēc kuras var pamatot paziņojumus, ko tie iesniedz vai uz kuriem balstās,

—	dati jāglabā vismaz 5 gadus, kā arī

—	jāuzņemas atbildība par tādas informācijas sagatavošanu, kas saistīta ar šādu datu auditu.

Auditējama sistēmai parasti jābūt kvalitātes sistēmai, kuras pamatā ir Lēmuma par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (25) II pielikuma D1 moduļa (“Kvalitātes nodrošināšana ražošanas procesā”) 2. un 5.2. punkts.

2.2.2. Piemēroti neatkarīga audita standarti

Parasti brīvprātīgai shēmai ir jānodrošina, ka ekonomikas dalībnieki tiek auditēti, pirms tiem ļauj piedalīties shēmā (26).

Saistībā ar šādu auditu ir iespējams veikt “grupveida auditu”, jo īpaši attiecībā uz sīksaimniekiem, ražotāju organizācijām un kooperatīviem. Šādos gadījumos ir iespējams veikt visu attiecīgo vienību verifikāciju, balstoties uz vienību paraugu (27), vajadzības gadījumā ņemot vērā standartu, kas izstrādāts šajā nolūkā (28). Grupveida audits saistībā ar atbilstību shēmas kritērijiem attiecībā uz zemes platībām ir pieņemams tikai tad, kad attiecīgās platības atrodas tuvu viena otrai un tām ir līdzīgas īpašības. Grupveida audits siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma aprēķināšanas nolūkā ir pieņemams tikai tad, ja vienībām ir līdzīgas ražošanas sistēmas un produkti.

Turklāt brīvprātīgajā shēmā būtu jāiekļauj regulārs (vismaz ikgadējs) retrospektīvs to paziņojumu parauga audits, kas izdarīts atbilstīgi shēmai (29). Verificētāju pienākums ir definēt parauga lielumu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu nepieciešamo ticamības pakāpi, lai izdotu verifikācijas sertifikātu.

Saistībā ar abiem iepriekš minētajiem audita veidiem jāizraugās verificētājs,

—	kas ir ārējs: auditu neveic ne ekonomikas dalībnieks, ne pati shēma,

—	kas ir neatkarīgs: auditori nav saistīti ar auditējamo darbību un nav interešu konfliktā,

—	kam ir vispārējas prasmes: verifikācijas iestādei ir vispārīgas prasmes, kas vajadzīgas audita veikšanai, kā arī

—	kam ir atbilstošas specifiskas prasmes: auditoriem ir prasmes, kas vajadzīgas, lai veiktu shēmas kritēriju auditu.

Brīvprātīgo shēmu atzīšanas pieteikumos uzskatāmi jāparāda, kā tās ievēros šīs prasības, izvēloties verificētājus. Veidi, kā to pierādīt, ir sniegti 2. tabulā.

Ir ieteicams, taču ne svarīgi, lai auditori, kad tas iespējams un vajadzīgs, būtu pilnvaroti attiecīgo audita uzdevumu veikšanai (30).

2. tabula. Piemēri, tam, kā pierādīt verificētāja atbilstību prasībām.

Verificētāja kompetence

Saistītās prasības

Pieredze audita veikšanā atbilstoši ISO (31) standartam 19011, ar ko nosaka pamatnostādnes kvalitātes un/vai vides pārvaldības sistēmu auditam

—	Neatkarība

—	Vispārējas prasmes

—	Īpašas prasmes saistībā ar direktīvas kritērijiem un citiem vides jautājumiem

Akreditācija, ņemot vērā ISO standartu 14065, ar ko nosaka prasības siltumnīcefekta gāzu validācijas un verifikācijas iestādēm to izmantošanai akreditācijā vai citos atzīšanas veidos (32)

—	Neatkarība

—	Vispārējas prasmes

—	Īpašas prasmes saistībā ar ziņojumiem par siltumnīcefekta gāzēm

Pieredze veikt auditu atbilstoši ISO standartam 14064-3, ar ko nosaka specifikāciju ar norādījumiem, kā validēt un verificēt ziņojumus par siltumnīcefekta gāzēm

—	Neatkarība

—	Vispārējas prasmes

—	Īpašas prasmes saistībā ar ziņojumiem par siltumnīcefekta gāzēm

Pieredze veikt auditu atbilstoši Starptautiskajam atestācijas pakalpojumu standartam (ISAE) 3000 attiecībā uz atestācijas pakalpojumiem, kas nav audits vai pārskati par iepriekšējo finanšu informāciju

—	Neatkarība

—	Vispārējas prasmes

Akreditācijā, ņemot vērā ISO 65. rokasgrāmatu (33), ar ko nosaka vispārīgas prasības organizācijām, kas nodarbojas ar ražojumu sertifikācijas sistēmām (34)

—	Neatkarība

—	Vispārējas prasmes

Komisijai iesniegtajos atzīšanas pieteikumos uzskatāmi jāparāda, ka auditi tiks rūpīgi plānoti, veikti un paziņoti. Saistībā ar šo auditors

—	konstatē ekonomikas dalībnieka veiktās darbības, kas attiecas uz shēmas kritērijiem,

—	identificē attiecīgās ekonomikas dalībnieka sistēmas un tā vispārējo struktūru attiecībā uz shēmas kritērijiem un pārbauda to, cik efektīvi tiek īstenotas attiecīgās kontroles sistēmas,

—	nosaka vismaz “ierobežotu garantijas līmeni” (35), ņemot vērā ekonomikas dalībnieka darbību būtību un sarežģītību,

—	balstoties uz verificētāja profesionālajām zināšanām un ekonomikas dalībnieka iesniegto informāciju, analizē riska faktorus, kuru rezultātā varētu rasties būtiskas neprecizitātes,

—	izstrādā verificēšanas plānu, kas atbilst riska analīzei un ekonomikas dalībnieka darbību jomai un sarežģītībai un kurā definētas paraugu atlases metodes, kas izmantojamas saistībā ar attiecīgā ekonomikas dalībnieka darbībām,

—	īsteno verificēšanas plānu, apkopojot datus saskaņā ar definētajām paraugu ņemšanas metodēm, kā arī visu secinājumu sagatavošanai vajadzīgo papildinformāciju,

—	pieprasa ekonomikas dalībniekam iesniegt jebkurus trūkstošos datus audita liecībās, izskaidrot novirzes vai pārskatīt paziņojumus vai aprēķinus pirms galīgā verifikācijas slēdziena.

2.2.3. Masu bilances sistēma

Parasti biodegvielu/bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas ķēdē ir daudz posmu, no lauka līdz izplatīšanai. Izejviela bieži vien tiek pārveidota par starpproduktu un pēc tam par galaproduktu. Atbilstība direktīvas prasībām jāpierāda attiecībā uz galaproduktu. Lai to pierādītu, jāiesniedz paziņojumi par izmantotajām izejvielām un/vai starpproduktiem.

Metode, ar kuras palīdzību izveido saikni starp informāciju vai paziņojumiem par izejvielām vai starpproduktiem un paziņojumiem par galaproduktiem, ir pazīstama kā piegādes ķēde. Piegādes ķēdē parasti ietilpst visi posmi, sākot no izejvielu ražošanas līdz degvielas nodošanai patēriņam. Direktīvā noteiktā metode attiecībā uz piegādes ķēdi ir masu bilances sistēma (36).

Brīvprātīgajā shēmā jāparedz, ka masu bilances sistēmas verifikācija jāveic vienlaikus ar pareizības verifikāciju par shēmas kritēriju ievērošanu (37). Tam jāietver to datu vai sistēmu verifikācija, kas izmantota, lai panāktu atbilstību masu bilances sistēmas prasībām.

Masu bilances sistēma (38) ir sistēma, kurā “ilgtspējības īpašības” turpina būt saistītas ar “sūtījumiem”. Ilgtspējības īpašības varētu būt, piemēram, šādas:

—	dati, kas apliecina atbilstību direktīvas ilgtspējības kritērijiem, un/vai

—	paziņojums, ka izmantotie izejmateriāli ir iegūti tādā veidā, kas atbilst direktīvas ilgtspējības kritērijiem, kas saistīti ar zemi, un/vai

—	siltumnīcefekta gāzu emisiju skaitlis, un/vai

—	izmantoto izejmateriālu apraksts (39), un/vai

—	paziņojums “no atzītas brīvprātīgas shēmas Y ražošanai piešķirts X tipa sertifikāts”, utt.

Ilgtspējības aprakstā jāietver informācija par izejvielu izcelsmes valsti, izņemot attiecībā uz šķidrajiem bioloģiskajiem kurināmajiem (40).

Kad tiek sajaukti (41) sūtījumi ar atšķirīgām ilgtspējības īpašībām (vai bez tām), katra sūtījuma atsevišķie apjomi (42) un ilgtspējības īpašības joprojām attiecas uz maisījumu (43). Ja maisījums tiek sadalīts, sūtījumam, kas no tā ir paņemts, var piešķirt jebkuru ilgtspējības īpašību (44) kopumu (norādot apjomus), ciktāl visu no maisījuma izņemto sūtījumu apjomu summa atbilst tām pašām ilgtspējības īpašībām tādā proporcijā. “Maisījums” var būt jebkādā veidā, kad sūtījums parasti ir saskarē, piemēram, tvertnē, pārstrādes vai loģistikas iekārtā vai vietā (definēta kā ģeogrāfiska atrašanās vieta ar precīzi noteiktām robežām, kurā produktus var sajaukt).

Laika izteiksmē līdzsvars sistēmā var būt nepārtraukts, un šādā gadījumā nedrīkst būt “deficīts”, proti, nekad nedrīkst paņemt vairāk ilgstpējīga materiāla nekā tas ir pievienots. Alternatīvi līdzsvars varētu tikt sasniegts piemērotā laika periodā, regulāri to pārbaudot. Abos gadījumos jāveic piemēroti pasākumi, lai būtu nodrošināts līdzsvars.

2.3. Netipiskās brīvprātīgās shēmas

2.2. punktā raksturotas prasības, kuras Komisija ir iecerējusi novērtēt saistībā ar “tipisko” brīvprātīgo shēmu atzīšanu, kuras tieši ietver vienu vai vairākus direktīvas kritērijus. “Netipiskās” shēmas var būt dažādas, piemēram, kā kartes, kurās atsevišķas ģeogrāfiskās platības atbilst vai neatbilst kritērijiem, aprēķina instrumenti, lai aprēķinātu siltumnīcefekta gāzes ietaupījumu vai reģionālās lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzes vērtības, kas saistītas ar konkrētu izejvielu. Attiecībā uz šīm shēmām Komisija noteiks piemērotu novērtēšanas procedūru, kad tā saņems šādas shēmas atzīšanas pieteikumu. Komisija apsvērs, vai ir jāpiemēro iepriekš minētie principi un prasības, vai ir vajadzīga atšķirīga pieeja.

2.4. Atjaunināšana

Tā kā pieredze tiks gūta tikai tad, kad tiks uzsākti novērtējumi, jārīkojas elastīgi. Komisija var pārskatīt šeit izklāstīto procedūru, balstoties uz gūto pieredzi vai izmaiņām tirgū, tostarp standartizācijas iestāžu paveikto darbu. Šādos gadījumos Komisija plāno sniegt pienācīgu atsauci pārredzamības platformā.

2.5. Brīvprātīgās shēmas attiecībā uz bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem

Attiecībā uz bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem Komisija nevar nepārprotami atzīt brīvprātīgo shēmu kā pareizu datu avotu par kritērijiem, kas saistīti ar zemi (45). Tomēr, ja Komisija izlemj, ka brīvprātīgajā shēmā ir sniegti pareizi dati attiecībā uz biodegvielām, Komisija iesaka dalībvalstīm pieņemt šādas shēmas arī par bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem.

2.6. Divpusējo un daudzpusējo nolīgumu atzīšana

Savienība ar trešām valstīm var noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, kuros ietverti noteikumi par ilgtspējības kritērijiem, kas ir atbilstīgi direktīvā noteiktajiem kritērijiem (46). Šāds nolīgums pēc noslēgšanas joprojām ir jāatzīst direktīvas mērķiem līdzīgi kā brīvprātīgajām shēmām (47). Šajā procesā varētu ņemt vērā 2.2.2. punkta attiecīgās daļas.

3. STANDARTVĒRTĪBAS

Direktīvā iekļautas “standartvērtības”, kuras ekonomikas dalībnieki var izmantot, lai pierādītu atbilstību ilgtspējības kritērijam par siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu. Tam vajadzētu samazināt administratīvo slogu ekonomikas dalībniekiem, jo uzņēmumi, tā vietā, lai aprēķinātu faktisko vērtību, varēs izmantot šīs iepriekš noteiktās vērtības (48). Standartvērtības ir noteiktas tā, lai ekonomikas dalībnieki, izmantojot standartvērtības, nevarētu pieprasīt vērtības, kas ir labākas par to faktisko vērtību. Standartvērtības var atjaunināt, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību (49).

3.1. Pamatinformācija par standartvērtību aprēķināšanu

Direktīvā noteiktās standartvērtības ir veidotas, balstoties uz trim elementiem: zinātnisko datu kopumu, direktīvā norādītajām metodēm (50) un noteikumu tipisko vērtību pārveidošanu standartvērtībās. Zinātniskie dati par īpašiem biodegvielu/bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmieniem tiek apstrādāti saskaņā ar metodi, lai iegūtu paņēmiena tipisko vērtību. Pēc tam emisijām no “apstrādes” elementa piemēro koeficientu + 40 %, lai tipiskās vērtības pārveidotu konservatīvās standartvērtībās. Šādu koeficientu nepiemēro “transportēšanai un tirdzniecībai”, jo tā devums kopējās emisijās ir neliels (51). Šo faktoru nepiemēro “audzēšanai”, jo šajā jomā jautājums par konservatīvismu tiek izskatīts ar zināmiem ierobežojumiem par standartvērtību izmantošanu (52).

3.2. Turpmāki atjauninājumi un papildināšana ar standartvērtībām

Zinātniskos datus apkopo neatkarīgi eksperti (53), un tos publisko JRC tīmekļa vietnē (54). Lai komentētu datus ar zinātniski pamatotiem paziņojumiem, tieša sazināšanās ar ekspertiem ir jāveic, lai datus varētu atbilstoši izskatīt nākamā atjaunināšanas perioda laikā (55).

Direktīvā iekļauti

—	“vispārīgi paņēmieni”, proti, paņēmieni, kurus raksturo ar izejvielas veidu un biodegvielas/bioloģiskā šķidrā kurināmā veidu, piemēram, “cukurbiešu etanols”, un

—	“īpaši paņēmieni”, proti, paņēmieni, kurus raksturo ar aprakstu, kas ir specifiskāks nekā vispārīgajiem paņēmieniem, piemēram “kviešu etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantoti salmi)”.

Komisija ir iecerējusi iekļaut standartvērtības attiecībā uz papildu vispārīgiem paņēmieniem, ja

—	tiem ir nozīme ES tirgū un ja pastāv vismaz viena stacija/paņēmiens; vai tas ir vispārīgs paņēmiens, ko pamatoti paredzēts izmantot ES tuvākā nākotnē, un

—	vienmēr ir pieejami vajadzīgie dati, kas saskaņā ar ekspertu viedokli ir pietiekami kvalitatīvi un precīzi.

Lai ieviestu īpašos paņēmienus, Komisija ir iecerējusi ņemt vērā divus papildu kritērijus:

—	to, vai atšķirības starp īpašo un vispārīgo paņēmienu standartvērtībām apjoma ziņā ir būtiskas, un

—

(ja īpašo paņēmienu siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma standartvērtības ir mazākas par vispārīgā paņēmiena standartvērtībām) to, vai aplēsts, ka desmitā daļa ES patēriņa attiecībā uz vispārīgo biodegvielu/bioloģisko šķidro kurināmo paņēmienu tiek saražota, izmantojot metodes, kuru rezultātā emisijas ir lielākas par tām emisijām, kas atbilst vispārīgā paņēmiena standartvērtībām.

Komisija iecerējusi ieviest īpašo paņēmienu standartvērtības nevis atbilstīgi izejvielu vai biodegvielas/bioloģisko šķidro kurināmo ģeogrāfiskajai izcelsmes vietai, bet gan ņemot vērā īpašas metodes, tehnoloģijas u. c.

Komisija ir iecerējusi vajadzības gadījumā atjaunināt standartvērtības vai tās papildināt katru otro gadu, sākot no 2010. gada, un pēc tam kopā ar ziņojumu par nākotnes biodegvielas standartvērtībām (56), kas Komisijai ir jāsagatavo 2012. gadā un pēc tam katru otro gadu. Tomēr, ja apstākļi to ļauj darīt, atjaunināšanu var veikt starpposmā. Sagatavojoties tam, Komisija novērtēs, vai ir ievēroti nosacījumi īpašu paņēmienu iekļaušanai atbilstīgi iepriekš izklāstītajam. Process, lai iesaistītās personas varētu ierosināt paņēmienu grozījumus vai jaunus paņēmienus, ir tāds pats kā process attiecībā uz komentāriem par datiem (sk. iepriekš).

4. SECINĀJUMI

ES 2009. gadā ieviesa šāda veida visaptverošāko un progresīvāko saistošu ilgtspējības shēmu pasaulē. Šajā paziņojumā Komisija ir izklāstījusi to, kā tā ir iecerējusi turpmāk rīkoties ar diviem ilgtspējības shēmas instrumentiem, kas paredzēti, lai samazinātu administratīvo slogu ekonomikas dalībniekiem; šie instrumenti ir brīvprātīgo shēmu un divpusējo un daudzpusējo nolīgumu novērtēšana un atzīšana un standartvērtību papildināšana un atjaunināšana. Tādējādi tiek vienkāršota ilgtspējības shēmas darbība. Brīvprātīgās shēmas var ietekmēt preču tirgu plašāk nekā tikai biodegvielu vai bioloģiskos šķidros kurināmos kā blakusefekts, iespējami uzlabojot lauksaimniecības izejmateriālu ilgtspējīgu ražošanu. Divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi to varētu turpmāk veicināt. Papildus šiem procesiem, kas ir uzsākti ar ES jauno atjaunojamo energoresursu politiku, Komisija arī starptautiskos forumos strādās pie tā, lai veicinātu ilgtspējības kritēriju izmantošanu pasaules mērogā.

(1) Direktīva 2009/28/EK.

(2) Direktīva 98/70/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/30/EK.

(3) Sīkāka informācija sniegta http://ec.europa.eu/energy/renewables/transparency_platform_en.htm

(4) OV C 82, 1.4.2008., 1. lpp.

(5) Regula (EK) Nr. 443/2009.

(6) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 8. lpp.

(7) Tiešsaistē http://ec.europa.eu/energy/renewables/transparency_platform_en.htm

(8) Tos dokumentus, kas attiecas uz Degvielas kvalitātes direktīvu, Komisija ir iecerējusi publiskot arī Degvielas kvalitātes direktīvas tīmekļa vietnē.

(9) 17. panta 2.–5. punkts.

(10) 18. panta 1. punkts.

(11) 18. panta 3. punkts.

(12) 18. panta 4. punkta otrā daļa; 18. panta 7. punkts.

(13) 18. panta 4. punkta pirmā daļa; 18. panta 7. punkts.

(14) Brīvprātīgajās shēmās nav paredzēts iekļaut kritēriju, kas attiecas uz ES lauksaimniekiem noteiktajām prasībām un standartiem lauksaimniecības un vides jomā (17. panta 6. punkts). Sk. 2.2. nodaļu Paziņojumā par ilgtspējības shēmas praktisku īstenošanu.

(15) Tie varētu būt jautājumi, kas minēti 18. panta 4. punkta otrajā daļā.

(16) Tomēr dalībvalstis nevar izmantot citu šādu ilgtspējības jautājumu iekļaušanu brīvprātīgā shēmā kā pamatojumu atteikumam ņemt vērā biodegvielas/bioloģiskos šķidros kurināmos, kas nav iekļauti šajā shēmā, ja šīs biodegvielas/bioloģiskie šķidrie kurināmie atbilst direktīvā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem.

(17) Pieteikumu iesniedzējām organizācijām ir jānorāda, par kuru 17. panta 2.–5. punktā minēto kritēriju (vai ar to saistītu jautājumu) un par kuru gaidāmajā Komisijas lēmumā sniegto informāciju, kas minēta 18. panta 3. punkta trešajā daļā, tie pieprasa atzīšanu.

(18) Skatīt 18. panta 4. punkta otro daļu. Pieteikumu iesniedzējām organizācijām ir jānorāda, vai šādi jautājumi ir iekļauti shēmā, kuru tie iesniedz.

(19) Atkarībā no iespējām Komisija var to nedarīt uzreiz, bet iecerējusi to darīt pēc iespējas drīz.

(20) Iesaistot Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības komiteja, kas izveidota saskaņā ar 25. panta 2. punktu.

(21) 18. panta 6. punkts.

(22) Vismaz saistībā ar tiem, kas minēti 18. panta 4. punkta otrajā daļā.

(23) Turpat, zemsvītras piezīme [15].

(24) Termini “audits”/“auditors” un “verifikācija”/“verificētājs” šajā paziņojumā tiek uzskatīti par savstarpēji aizstājamiem.

(25) Lēmums Nr. 768/2008/EK.

(26) Šim noteikumam var būt izņēmumi, ņemot vērā dažu shēmu specifiku (piemēram, shēmas, kurās ietilpst tikai standartvērtības siltumnīcefekta gāzu aprēķināšanai); gadījumos tas ir precīzi jāpaskaidro, kad shēma tiek nosūtīta atzīšanai.

(27) Verificētāju pienākums ir definēt parauga lielumu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu nepieciešamo ticamības pakāpi.

(28) Piemēram, Starptautiskās Sociālās un vides akreditācijas un marķējuma alianses (ISAEL) standarts P035, ar ko nosaka vispārējās prasības ražotāju grupu sertificēšanai.

(29) Ekonomikas dalībniekiem, kas iekļauti paraugā, katrā periodā vajadzētu mainīties.

(30) Šādu akreditāciju veiktu Starptautiskā Akreditācijas foruma locekļi, Regulas (EK) Nr. 765/2008 4. pantā minētās iestādes vai iestādes, kas ir noslēgušas divpusēju nolīgumu ar Eiropas sadarbību akreditācijai.

(31) Starptautiskā Standartizācijas organizācija.

(32) Akreditācija, ņemot vērā šo standartu, bieži vien vienlaikus ietver akreditāciju, ņemot vērā īpašu “siltumnīcefekta gāzu programmu”, piemēram, Eiropas emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu. Šādā gadījumā minētās programmas papildu prasības nav jāņem vērā šajā tabulā. Prasības nav jāņem vērā, ja tās ir pretrunā ar direktīvu.

(33) Līdzvērtīgs Eiropas standarts ir EN 54011.

(34) Akreditācija, ņemot vērā šo standartu, bieži vien vienlaikus ietver akreditāciju, ņemot vērā īpašas prasības saistībā ar, piemēram, produktu. Šādā gadījumā minētās programmas papildu prasības nav jāņem vērā šajā tabulā. Prasības nav jāņem vērā, ja tās ir pretrunā ar direktīvu.

(35) “Ierobežotas garantijas līmenis” nozīmē riska samazināšanu līdz pieņemamam līmenim kā pamatu negatīvam auditora vērtējumam, piemēram, “pamatojoties uz veikto novērtējumu, nekas neliecina, ka dati varētu būt kļūdaini” savukārt “pietiekams garantijas līmenis” nozīmē riska samazināšanu līdz pieņemami zemam līmenim kā pamatu pozitīvam vērtējumam, piemēram, “pamatojoties uz mūsu novērtējumu, dati nesatur būtiskas neprecizitātes”. (Sk. ISEA 3000).

(36) 18. panta 1. punkts.

(37) Brīvprātīgā shēmā tas nav jāparedz, ja tajā iekļauta tikai viena saikne ķēdē (piemēram, izejmateriāla ražošanas vieta).

(38) Saskaņā ar 18. panta 1. punktu.

(39) Piemēram, lai paziņotu standartvērtību.

(40) Sk. Degvielas kvalitātes direktīvas 7.a panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(41) Kad tiek sajaukti sūtījumi ar tām pašām ilgtspējības īpašībām, atbilstoši pielāgo tikai sūtījuma apjomu. Ilgtspējības īpašības, visticamāk, būs vienādas, ja izmanto vienādas izejvielas un “standartvērtības” vai “reģionālās faktiskās vērtības”.

(42) Pārstrādes posma vai zaudējumu gadījumā jāizmanto piemēroti pārrēķina koeficienti, lai atbilstoši pielāgotu sūtījuma apjomu.

(43) Tāpēc, ja īpašības ietver atšķirīgus siltumnīcefekta gāzu emisiju skaitļus, tās joprojām ir atsevišķas; šiem skaitļiem nevar aprēķināt vidējo vērtību ar mērķi pierādīt, ka tiek ievērotas prasības ilgtspējības jomā.

(44) Tas nozīmē, ka tad, kad “ilgtspējības īpašība” ir izejvielas, piemēram, “rapša” apraksts, šī īpašība var atšķirties no tā, kas faktiski ietilpst sūtījumā, piemēram, rapšeļļas un saulespuķu eļļas maisījums.

(45) Sk. 18. panta 4. punktu un tajā minēto 17. panta 3.–5. punktu.

(46) Savienības mehānisms starptautiska nolīguma noslēgšanai ir izklāstīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā.

(47) 18. panta 4. punkts.

(48) 19. panta 1. punkts.

(49) 19. panta 7. punkts.

(50) V pielikuma C daļa.

(51) Sk. 19. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(52) 19. panta 2.–4. punkts.

(53) Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) Vides un ilgtspējības institūts kā daļa no JEC konsorcija (konsorcijs, kurā ietilpst Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, automobiļu ražotāju asociācija pētniecībai un izstrādei Eiropā (EUCAR) un naftas uzņēmumu Eiropas vides, veselības un drošības asociācija pārstrādes jomā (CONCAWE)).

(54) http://re.jrc.ec.europa.eu/biof/html/input_data_ghg.htm Komisija ir iecerējusi tās pārredzamības platformā publiskot izklājlapu, kurā parādīta standartvērtību aprēķināšana, izmantojot šos datus.

(55) Sk. Atjaunojamo energoresursu direktīvas 83. apsvērumu.

(56) Tās, kas iekļautas V pielikuma B un E daļā; sk. 19. panta 5. punktu.

19.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 160/8

Komisijas paziņojums par ES biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības shēmas praktisku īstenošanu un par biodegvielu uzskaites noteikumiem

2010/C 160/02

1. ES ILGTSPĒJĪBAS SHĒMA BIODEGVIELĀM UN BIOLOĢISKAJIEM ŠĶIDRAJIEM KURINĀMAJIEM

Ar ES jauno atjaunojamās enerģijas politiku ES ir ieviesusi pasaulē visaptverošāko un modernāko šāda veida saistošu ilgtspējības shēmu. Tā vienādi attieksies uz pašu zemē ražotajām un importētajām biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem. Šie ilgtspējības kritēriji ir izklāstīti 2009. gadā pieņemtajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā (1). Biodegvielām attiecīgi kritēriji ir noteikti Degvielas kvalitātes direktīvā (2).

Šajā paziņojumā izklāstīts, kā dalībvalstis un ekonomikas dalībnieki var praktiski īstenot ilgtspējības kritērijus un Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteiktos biodegvielu uzskaites noteikumus. Šis paziņojums nav saistošs. Tā mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm un sekmēt ilgtspējības kritēriju saskaņotu ieviešanu. To pavada paziņojums par brīvprātīgajām shēmām un standartvērtībām un Komisijas Pamatnostādnes par to, kā aprēķināma oglekļa krāja zemē.

1.1. Šā paziņojuma ievads

Ilgtspējības kritēriji attiecas uz ES ražotām un uz importētām biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem.

Dalībvalstu uzdevums ir nodrošināt ilgtspējības kritēriju ievērošanu gadījumos, kad biodegvielas / bioloģiskie šķidrie kurināmie:

1)	tiek ieskaitīti atjaunojamo energoresursu mērķu izpildē atbilstīgi Atjaunojamo energoresursu direktīvai (3);

2)	tiek izmantoti atjaunojamo energoresursu izmantošanas pienākuma izpildei (4);

3)	saņem finansiālu atbalstu to patēriņam (5);

4)	tiek ieskaitīti Degvielas kvalitātes direktīvā paredzēto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķa izpildē (tikai attiecībā uz biodegvielām) (6);

5)	saņem ieguldījumu un/vai darbības atbalstu saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai (tikai attiecībā uz biodegvielām) (7);

6)	tiek ņemti vērā atbilstīgi vieglo automobiļu CO2 regulas noteikumiem par alternatīvās degvielas transportlīdzekļiem (tikai attiecībā uz bioetanolu “E85”) (8).

Paziņojumam pievienotas Komisijas pamatnostādnes par to, kā aprēķināma oglekļa krāja zemē (9), – saistošs dokuments, kas pieņemts saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvas V pielikuma 10. punktu – un Paziņojums par brīvprātīgām shēmām un standartvērtībām (10).

Atsaucoties uz konkrētiem noteikumiem, šajā paziņojumā izmantoti Atjaunojamo energoresursu direktīvas pantu numuri. Tālāk tabulā redzams, kādos pantos attiecīgie noteikumi atrodami Degvielas kvalitātes direktīvā. Atsauces uz “direktīvu” šajā paziņojumā jāsaprot kā atsauces uz Atjaunojamo energoresursu direktīvu. Ja atbilstošs noteikums iekļauts arī Degvielas kvalitātes direktīvā, atsauces attiecas arī uz to.

Tabula. Šajā paziņojumā minētie panti un pielikumi

Atjaunojamo energoresursu direktīva	Degvielas kvalitātes direktīva
2. pants. Definīcijas	nav iekļauts
5. pants. No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvara aprēķināšana	nav iekļauts
17. pants. Ilgtspējības kritēriji biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem	7.b pants. Biodegvielas ilgtspējības kritēriji
18. pants. Atbilstības verificēšana attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem	7.c pants. Pārbaude par atbilstību biodegvielas ilgtspējības kritērijiem
19. pants. Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķināšana	7.d pants. Aprites cikla aprēķināšana siltumnīcefekta gāzu emisijām no biodegvielām
21. pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem transportam	nav iekļauts
24. pants. Pārredzamības platforma (11)	nav iekļauts (12)
III pielikums. Transporta degvielas energoietilpība	nav iekļauts
V pielikums. Biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un to fosilo kurināmo komparatoru siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķina noteikumi	IV pielikums. Noteikumi biodegvielu siltumnīcefekta emisijas dzīves cikla aprēķināšanai

2. ILGTSPĒJĪBAS KRITĒRIJU DARBĪBAS JOMA UN PIEMĒROŠANA

Direktīvā ir ietverti ilgtspējības kritēriji, kas attiecas uz siltumnīcefekta gāzu ietaupījumiem (13), zemi ar augstu bioloģisko daudzveidību (14), zemi ar augstu oglekļa koncentrāciju (15) un lauksaimniecības un vides apstākļiem (16). Šie ilgtspējības kritēriji ir jāizpilda 1. punktā minēto iemeslu dēļ. Tas nozīmē, ka kritēriji attiecas tikai uz biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kuri iekļauti šo iemeslu dēļ, – lai gan pašlaik tas nozīmē lielāko daļu.

2.1. Kritēriji, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu ietaupījumiem un zemi

Dalībvalstīm ir jāpieprasa, lai ekonomikas dalībnieki pierāda, ka biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie atbilst ilgtspējības kritērijiem, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu ietaupījumiem un zemi (17). Ekonomikas dalībniekiem ir trīs metodes, kā to izdarīt:

1)	iesniegt attiecīgajai valsts iestādei datus, izpildot dalībvalsts noteiktās prasības (“valsts sistēma”; tādai ir jābūt katrai dalībvalstij) (18);

2)	izmantot “brīvprātīgo shēmu”, ko par piemērotu ir atzinusi Komisija (19);

3)	saskaņā ar divpusēja vai daudzpusēja Savienības noslēgta nolīguma noteikumiem, kurus Komisija ir atzinusi par piemērotiem (20).

Lai pierādītu atbilstību atšķirīgiem kritērijiem, var izmantot atšķirīgas metodes.

Dalībvalstīm ir jānosaka, kuriem ekonomikas dalībniekiem ir jāiesniedz attiecīgā informācija. Vairums transporta degvielu tiek apliktas ar akcīzes nodokli, ko maksā, laižot apgrozībā (21). Acīmredzot atbildība par informācijas par biodegvielām iesniegšanu būtu jāuzliek tam ekonomikas dalībniekam, kurš maksā nodokli. Šajā brīdī būtu jābūt pieejamai informācijai par ilgtspējības kritērijiem visā degvielas ķēdē. (22)

Bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un dažām biodegvielām, piemēram, tām, ko izmanto uzņēmuma transportlīdzekļu parkā vai aviācijā, var būt vajadzīgi atsevišķi noteikumi atbildīgā ekonomikas dalībnieka identificēšanai.

Dalībvalstīm ir jāprasa, lai ekonomikas dalībnieki noorganizē iesniegtajai informācijai piemērotu neatkarīga audita standartu. (23) Ja ekonomikas dalībnieki izmanto brīvprātīgu shēmu vai Komisijas atzītus divpusējus/daudzpusējus nolīgumus, lai pierādītu atbilstību ilgtspējības kritērijiem, tas jau ir noorganizēts, piešķirot atzīšanu. Ja ekonomikas dalībnieki izmanto valsts tiesību aktos noteiktu procedūru, dalībvalstis tiek aicinātas balstīties uz prasībām, kas attiecas uz piemērotu neatkarīga audita standartu un masu bilances sistēmu (24), kas dota Paziņojuma par brīvprātīgajām shēmām un standarta vērtībām 2.2. punktā (25).

2.2. Lauksaimniecības un vides prasības un standarti ES lauksaimniekiem (26)

Kritērijs, kas saistīts ar lauksaimniecības un vides prasībām un standartiem ES lauksaimniekiem, attiecas tikai uz biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti no ES izcelsmes izejvielām. Atšķirībā no pārējiem kritērijiem, jautājums par atbilstības šim kritērijam verifikāciju direktīvā nav risināts (27). Var paredzēt, ka dalībvalstis pamatosies uz savām esošajām kontroles sistēmām (28), lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki izpilda šīs prasības. Ja dalībvalstu teritorijā būs lauksaimnieki, kuri piegādā izejvielas biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, bet nav iekļauti šajās kontroles sistēmās, tad dalībvalstīm tie būs tajās jāiekļauj.

Ja kontroles sistēma atklās šā kritērija neizpildi, dalībvalstij būs jāgādā par to, lai tas tiktu ņemts vērā 1. punktā minētajos nolūkos.

2.3. Aptvertie materiāli

Direktīvā ir noteikts, ka “biodegvielas” ir transportā izmantojamā šķidrā vai gāzveida degviela, ko iegūst no biomasas. “Bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir šķidrais kurināmais, ko iegūst no biomasas, bet neizmanto transportam (29). Tajā ietilpst tikai šķidrie kurināmie. Tas nozīmē, ka ilgtspējības kritēriji attiecas uz biogāzi transportam, nevis uz biogāzi, ko izmanto apkurei vai elektrības ražošanai.

Lai gan direktīvā ir minēti daudzi biodegvielas veidi (30), saraksti ir domāti tikai direktīvas īstenošanas sekmēšanai un nav visaptveroši. Bet direktīvas mērķi var attiekties arī uz sarakstos neiekļautām biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem.

Tiek uzskatīts, ka termins “bioloģiskais šķidrais kurināmais” ietver arī tādus viskozus šķidrumus kā izlietota cepamā eļļa, dzīvnieku tauki, palmu eļļa, neapstrādāta taleļļa un taleļļas piķis.

Uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, ko iegūst no atkritumiem un no atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi, attiecas tikai tas ilgtspējības kritērijs, kas saistīts ar siltumnīcefekta gāzu ietaupījumiem (31). Atkritumu un atlikumu saturs ir aplūkots 5. punktā. Lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi ir atlikumi, ko tieši rada lauksaimniecība, akvakultūra, zivsaimniecība un mežsaimniecība; tajos neietilpst atlikumi no saistītajām nozarēm vai pārstrādes.

2.4. Ilgtspējības kritēriju saskaņošana

Direktīvas ilgtspējības kritēriji ir pilnīgi saskaņoti Kopienas līmenī un pieņemti atbilstīgi EK līguma 95. pantam (iekšējais tirgus). Tādēļ dalībvalstis nevar noteikt pašas savus papildkritērijus 1. punktā minētā 1.–4. nolūka dēļ (32). Tas nozīmē, ka dalībvalstis var šo iemeslu dēļ izdarīt izņēmumus biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem tikai uz direktīvā noteikto ilgtspējības kritēriju pamata, bet ne uz citāda pamata (33). Taču gadījumos, kad no atsevišķām biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ir lielāks labums nekā no citiem un to ražošana ir dārgāka, valstu atbalsta shēmās var ņemt vērā to augstās ražošanas izmaksas (34).

2.5. Ilgtspējības informācijas publicēšana

Dalībvalstis saņems informāciju no ekonomikas dalībniekiem par atbilstību ilgtspējības kritērijiem. Tās saņems arī informāciju par visu autotransporta degvielu – kā fosilo, tā atjaunojamo – izcelsmes valsti un pirkšanas vietu (35). Atjaunojamo energoresursu direktīva neliek dalībvalstīm informāciju publiskot, bet arī neaizliedz to darīt. Komisija mudina dalībvalstis, kuras šādu informāciju publicē, darīt to konsekventi attiecībā uz visām degvielām. Komisijas viedoklis ir tāds, ka dalībvalstij, kura nolemj šādu informāciju publicēt, ir jāņem vērā, ka ekonomikas dalībnieka konkrētā informācija var būt komerciāli konfidenciāla.

No dalībvalstīm saņemto apkopoto informāciju par biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem Komisija kopsavilkuma veidā publicēs savā pārredzamības platformā. (36)

3. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU IETEKMES APRĒĶINĀŠANA

Direktīvā noteikts siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījums 35 % (kas pieaugs līdz 50 % 2017. gada janvārī un 60 % 2018. gada janvārī iekārtām, kurās ražošana būs sākusies 2017. gadā) (37). Tajā ir iekļauta metodika šā ietaupījuma (“faktiskās vērtības”) aprēķināšanai, kā arī “standartvērtības”, ieskaitot “sadalītās standartvērtības”, ko var izmantot atsevišķos gadījumos, lai pierādītu atbilstību kritērijam.

3.1. Izņēmums attiecībā uz iekārtām, kas darbojušās 2008. gada 23. janvārī

Uz biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, ko ražojušas iekārtas, kas darbojās 2008. gada 23. janvārī, līdz 2013. gada 1. aprīlim attiecas atbrīvojums no atbilstības siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kritērijam (38), tā ka, piem., kviešu etanola rūpnīcām, kur kurināmais ir brūnogles, un palmu eļļas fabrikām bez metāna piesaistes ir dots laiks ražošanas procesa pārkārtošanai. Termins “iekārta” aptver jebkuru pārstrādes iekārtu, ko izmanto ražošanas procesā. Tas nav jāsaprot tā, ka tiek iekļautas ražošanas iekārtas, kas apzināti iekļautas ražošanas ķēdē tikai tālab, lai varētu saņemt šajā noteikumā paredzēto atbrīvojumu. Ja vismaz viena no šādām ražošanas iekārtām, ko izmanto ražošanas ķēdē, darbojusies ne vēlāk kā 2008. gada 23. janvārī, 35 % siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kritēriju sāk piemērot no 2013. gada 1. aprīļa.

3.2. Standartvērtības

Direktīvā ir iekļautas “standartvērtības”, ko ekonomikas dalībnieki var izmantot, lai iesniegtu pierādījumus par atbilstību siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kritērijam (39). Šā paziņojuma I pielikumā ir doti norādījumi par to, kādos gadījumos standartvērtības var izmantot, ieskaitot gadījumus, kad var lietot sadalīto standartvērtību un faktisko vērtību kombinācijas (40).

Standartvērtības Komisija var atjaunināt. Standartvērtību atjaunināšanas process ir aplūkots Paziņojumā par brīvprātīgajām shēmām un standartvērtībām.

Direktīvā ir iekļautas arī “tipiskās vērtības” siltumnīcefekta gāzu emisijai no biodegvielām (41). Ekonomikas dalībnieki šīs vērtības nevar izmantot. Dalībvalstis tās var izmantot savos divgadu ziņojumos Komisijai par atjaunojamo resursu enerģijas veicināšanā un izmantošanā paveikto. (42)

3.3. Faktiskās vērtības aprēķināšana

Siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu faktiskās vērtības var izmantot vienmēr neatkarīgi no tā, vai pastāv attiecīgās biodegvielas / bioloģiskā šķidrā kurināmā standartvērtība. Direktīvas V pielikuma C daļā ir noteikumi par faktiskās vērtības aprēķināšanu.

Liekas, ka nav vajadzīgs aprēķinos iekļaut vērtības, kas maz vai vispār neietekmē rezultātu, piemēram, ķīmiskas vielas, ko pārstrādē izmanto mazos daudzumos. (43)

Lai aprēķinātu emisijas no “audzēšanas”, kā alternatīvu faktiskajām vērtībām ir atļauts izmantot vidējās vērtības (konkrētam ģeogrāfiskam rajonam) (44). Tas varētu būt īpaši noderīgi izejvielām, kam nav standartvērtību, un ES reģionos, kur standartvērtību izmantošana dažām izejvielām nav atļauta (45). Dalībvalstis var sastādīt šādu vidējo vērtību sarakstus; tās var arī iestrādāt brīvprātīgajās shēmās, kas attiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisijas ietekmi (46).

Komisija ir iecerējusi savā pārredzamības platformā publicēt faktisko vērtību aprēķinu piemērus ar anotācijām, kā arī tādu standartvērtību kompleksu, kas atvasinātas no datu kopām, kuras izmanto standartvērtību noteikšanai, un ko varētu izmantot dažiem no koeficientiem, kurus izmanto faktisko vērtību aprēķināšanā.

Siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķināšanas metodikas papildu elementi ir doti šā paziņojuma II pielikumā.

4. ATBILSTĪBA AR ZEMI SAISTĪTAJIEM KRITĒRIJIEM

Direktīvā ir identificētas zemes ar augstu bioloģisko daudzveidību kategorijas (47). No šādas zemes nedrīkst iegūt biodegvielu / bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielas.

Direktīvā ir identificētas zemes ar augstu oglekļa koncentrāciju kategorijas (48). Ja 2008. gada janvārī zeme piederējusi pie vienas no šīm kategorijām, bet vairs nepieder, no šādas zemes nedrīkst iegūt biodegvielu/bioloģisko šķidro kurināmo izejvielas.

Dažiem no šiem kritērijiem direktīvā ir pieļauti izņēmumi, ar noteikumu, ka tiek sniegti pierādījumi.

Ja zeme pieder pie vairāk nekā vienas no šīm zemes kategorijām, spēkā ir visi attiecīgie kritēriji. Tiesības saņemt izņēmumu atbilstīgi vienam no kritērijiem nerada izņēmumu no citiem piemērojamajiem kritērijiem.

4.1. Zeme ar augstu bioloģisko daudzveidību

Izejvielas nedrīkst iegūt no pirmatnējiem mežiem un citādām (pirmatnējām) meža zemēm, speciālām aizsargājamām dabas teritorijām un zālājiem ar augstu bioloģisko daudzveidību (49). Komisija ir iecerējusi 2010. gadā noteikt kritērijus un ģeogrāfisko izplatību, lai noteiktu, kādus zālājus var uzskatīt par zālājiem ar augstu bioloģisko daudzveidību (50).

Attiecībā uz zālājiem ar augstu bioloģisko daudzveidību, kas nav dabiski zālāji, ir iespējams izņēmums, ja tiek sniegti pierādījumi, ka izejvielas ir jānovāc, lai saglabātu šās platības zālāja statusu. Attiecībā uz aizsargājamām dabas teritorijām izņēmums ir iespējams tad, ja tiek sniegti pierādījumi, ka izejvielu ražošana netraucē konkrētajam dabas aizsardzības mērķim (51). Komisijai ir zināms, ka CEN – Eiropas Standartizācijas komiteja – strādā pie jautājuma par to, kādi pierādījumi būtu iesniedzami.

Direktīvā ir ietverta procedūra, kurā saskaņā ar Komisijas lēmumu ir iespējams ņemt vērā jaunas aizsargājamās teritorijas (52). Patlaban šādu teritoriju nav. Ja tiks pieņemti lēmumi par teritoriju atzīšanu par aizsargājamām, informācija par šiem lēmumiem tiks darīta zināma Komisijas pārredzamības platformā.

4.2. Zeme ar augstu oglekļa koncentrāciju

Izejvielas nedrīkst iegūt no mitrājiem, pastāvīgām mežaudzēm, platībām ar 10–30 % vainaga projektīvo segumu un kūdrājiem – ja zemes statuss ir mainījies salīdzinājumā ar tās statusu 2008. gada janvārī (53).

Tādējādi, ja izejvielas tiek ņemtas no zemes, kas bijis mitrājs (54) 2008. gada janvārī un joprojām ir mitrājs pēc izejvielu ieguves, šādu izejvielu izmantošana nebūtu kritērija neievērošana.

Termins “statuss” attiecas uz direktīvā definētajām fiziskajām kategorijām.

Zemes izmantojuma izmaiņa, ko šis kritērijs neaptver, tomēr ir jāņem vērā, aprēķinot siltumnīcefekta gāzu ietekmi (sk. II pielikumu).

4.2.1. Pastāvīgās mežaudzes (55)

Aplūkojot “pastāvīgo mežaudžu” jēdzienu, jāatceras, ka siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķinā ir jāņem vērā jebkādas zemes izmantojuma izmaiņas (56); tās, iespējams, jāņem vērā ne tikai šajā direktīvā, bet arī citos politikas tematos.

Direktīvā termins “pastāvīgā mežaudze” ir definēts šādi: “platība, kura aizņem vairāk nekā vienu hektāru un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un lapotnes (vainagu projektīvais) segums – 30 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ”. Termins neietver zemi, kuru pārsvarā izmanto kā lauksaimniecības vai pilsētas zemi (57).

4.2.2. Platības ar 10–30 % vainagu projektīvo segumu (58)

Zemei, kas ir līdzīga pastāvīgām mežaudzēm, bet kuras vainagu projektīvais segums ir 10–30 %, ir iespējams izņēmums, ja tiek sniegti pierādījumi, ka siltumnīcefekta gāzu ietekme (59), ieskaitot attiecīgās platības oglekļa koncentrācijas izmaiņas kopš 2008. gada janvāra, atbilst attiecīgajai siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kritērija robežvērtībai.

4.2.3. Kūdrāji (60)

Biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kurus ražo no biomasas, kas tiek audzēta zemē, kura bijusi kūdrājs 2008. gada janvārī, ir iespējams izņēmums, ja tiek sniegti pierādījumi, ka

—	2008. gada janvārī augsne bijusi pilnīgi nosusināta, vai

—	kopš 2008. gada janvāra nav bijis augsnes nosusināšanas.

Tas nozīmē, ka attiecībā uz kūdrājiem, kuri 2008. gada janvārī bijuši daļēji nosusināti, vēlāka dziļāka nosusināšana, kas ietekmē vēl pilnīgi nenosusinātu augsni, būtu neatbilstība kritērijam.

Pati kūdra netiek uzskatīta par biomasu (61).

4.3. Atbilstības pierādījumu sniegšana

Atbilstību ar zemi saistītiem kritērijiem var pierādīt dažādi, piemēram, ar aerofotogrāfiju vai satelītattēlu, kartēm, zemesgrāmatu ierakstiem/datubāzēm (62) un platību apsekojumiem.

Pierādījumi var būt “pozitīvi” vai “negatīvi”.

Piemēram, atbilstību “pirmatnēja meža” kritērijam var pierādīt:

—	ar zemes aerofotogrāfiju, kurā redzams, ka tā apstādīta ar cukurniedrēm (pozitīvs); vai

—	ar visu reģiona pirmatnējo mežu karti, kurā redzams, ka zeme tajos neietilpst (negatīvs).

Kritēriji attiecas uz zemes statusu 2008. gada janvārī. Taču netiek izslēgta arī agrāku pierādījumu izmantošana. Piemēram, ja tiek pierādīts, ka zeme bijusi aramzeme neilgi pirms 2008. gada, piemēram, 2005. gadā, ar to var pietikt, lai pierādītu atbilstību dažiem vai visiem ar zemi saistītajiem kritērijiem.

Komisija ir iecerējusi savā pārredzamības platformā publicēt norādījumus ekonomikas dalībniekiem par attiecīgo zemes kategoriju identificēšanu.

5. BIODEGVIELU UZSKAITES NOTEIKUMI

5.1. Daļēji no neatjaunojamiem resursiem ražotu degvielu uzskaite

Dažas degvielas tikai pa daļai sastāv no atjaunojamām izejvielām. Dažām no tām, piemēram, ETBE, direktīvas III pielikumā norādīts, kāda procentuālā daļa degvielas mērķa izpildes uzskaites vajadzībām ir uzskatāma par degvielu no atjaunojamiem energoresursiem (63). Tāda veida degvielām, kuras nav ietvertas III pielikuma sarakstā, ieskaitot degvielas, kas tiek ražotas viegli pārkārtojamos procesos, kur ne vienmēr piegādā sūtījumus ar vienādu resursu procentuālo sadalījumu, var izmantot analoģiju ar noteikumu par elektroenerģiju, ko ražo no dažādām degvielām: “katra energoresursu veida ieguldījumu aprēķina, pamatojoties uz tā enerģijas saturu” (64)

Lai panāktu atbilstību siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu ilgtspējības kritērijam, no biomasas iegūtajai degvielu daļai, kas minēta šā punkta iepriekšējā daļā, ir jāatbilst attiecīgajai robežvērtībai. Dažām degvielām, piemēram, ETBE, direktīvā ir dotas standartvērtības.

Direktīvas III pielikumā dotos procentus piemēro arī nosakot, vai degvielai, kuras sastāvā ir biodegviela, ir vajadzīga īpaša norāde tirdzniecības vietās. (65) Piemēram, benzīnam, kura sastāvā ir 20 % ETBE, īpaša norāde nebūtu vajadzīga, jo no atjaunojamajiem avotiem ir mazāk nekā 10 %.

5.2. Biodegvielas ar divkāršu ieguldījumu

Pierādot atbilstību biodegvielas īpatsvara mērķim – 10 % visu veidu transportā 2020. gadā – un izpildot valstu atjaunojamo energoresursu izmantošanas pienākumu, dažu biodegvielu ieguldījums ir divkāršs. (66) Visas citas biodegvielas ir jāierēķina vienreiz. Ja biodegvielas tikai pa daļai ražo no divkārtīgi ierēķināmām izejvielām, divkārtīgi ierēķina tikai šo biodegvielas daļu. (67)

Divkārt ierēķināmajās biodegvielās ietilpst biodegvielas no atkritumiem un atlikumiem.

Pašā direktīvā “atkritumi” un “atlikumi” nav definēti. Komisija uzskata, ka šie jēdzieni jāinterpretē atbilstīgi direktīvas mērķiem:

—	divkāršajai ierēķināšanai – izejvielu dažādošana (68),

—	siltumnīcefekta gāzu aprēķināšanas metodikai – emisijas vērtības netiek piešķirtas blakusproduktiem, kuri nav ražošanas mērķis, piemēram, salmiem kviešu ražošanas gadījumā. (69)

Šajā sakarā ar atkritumiem var saprast vielas vai priekšmetus, ko ražotājs izmet vai ir paredzējis izmest, vai ko tam ir pienākums izmest (70). Izejvielas, kas ir tīši pārveidotas, lai tās varētu pieskaitīt pie atkritumiem (piemēram, piejaucot atkritumvielas vielām, kas nav atkritumi), nebūtu jāuzskata par attiecīgi kvalificējamām.

Šajā sakarā atkritumi var būt:

—	lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atkritumi, un

—	pārstrādes atkritumi.

Pārstrādes atkritumi ir materiāls, kas nav galaprodukts, kuru ražošanas procesā tieši vēlas iegūt. Tas nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti pārveidots, lai to saražotu.

Piemēram, atkritumi ir jēlglicerīns, taleļļas piķis un kūtsmēsli.

(1) Direktīvas 2009/28/EK 17. pants.

(2) 7.b pants Direktīvā 98/70/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/30/EK.

(3) Direktīvas 17. panta 1. punkta a) apakšpunkts. Saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1099/2008 noteikto “enerģijas galapatēriņa” izpratni tas ietver starptautiskajā aviācijā izmantojamās biodegvielas (ja tās pārdotas dalībvalstī), bet neietver starptautiskajā jūras transportā izmantojamās biodegvielas.

(4) Direktīvas 17. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Saskaņā ar definīciju Atjaunojamo energoresursu direktīvas 2. panta l) punktā.

(5) 17. panta 1. punkta c) apakšpunkts. Parasti valsts atbalsta shēmas ietvaros.

(6) Degvielas kvalitātes direktīvas 7.a pants.

(7) OV C 82, 1.4.2008., 1. lpp.

(8) Regulas (EK) Nr. 443/2009 6. pants.

(9) OV L 151, 17.6.2010., 19. lpp.

(10) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(11) Tiešsaistē – http://ec.europa.eu/energy/renewables/transparency_platform/transparency_platform_en.htm

(12) Dokumentus, kuri attiecas uz Degvielas kvalitātes direktīvu, Komisija ir iecerējusi publicēt arī Degvielas kvalitātes direktīvas vietnē.

(13) 17. panta 2. punkts.

(14) 17. panta 3. punkts.

(15) 17. panta 4. un 5. punkts.

(16) 17. panta 6. punkts.

(17) 18. panta 1. punkts.

(18) 18. panta 3. punkts

(19) 18. panta 4. punkta otrā daļa; 18. panta 7. punkts.

(20) 18. panta 4. punkta pirmā daļa; 18. panta 7. punkts.

(21) Sk. Direktīvu 2008/118/EK un Direktīvu 2003/96/EK.

(22) Vienīgais izņēmums varētu būt siltumnīcefekta gāzu emisijas no degvielas izplatīšanas (ja vajadzīgas faktiskās vērtības aprēķināšanai). Šim nolūkam būtu izmantojams standarta koeficients.

(23) 18. panta 3. punkts.

(24) 18. panta 1. punkts.

(25) Būtiska atšķirība ir tā, ka brīvprātīgajā shēmā parasti brīvprātīgai shēmai ir jānodrošina ekonomikas dalībnieku revīzija pirms tam, kad tiek dota atļauja piedalīties shēmā. Valsts sistēmā nav vajadzības pēc šādas prasības, jo tajā var paredzēt ekonomikas dalībnieku īpašus pieprasījumus.

(26) 17. panta 6. punkts.

(27) Sk. 18. panta 1. punktu.

(28) Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 22. pantam.

(29) 2. pants.

(30) Piemēram, III un V pielikumā.

(31) Sk. 17. panta 1. punktu.

(32) Uz 1. punkta 5. un 6. gadījumu šis jautājums neattiecas.

(33) 17. panta 8. punkts.

(34) Sk. Atjaunojamo energoresursu direktīvas 89. un 95. apsvērumu, kā arī Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai.

(35) Degvielas kvalitātes direktīvas 7.a panta 1. punkta a) apakšpunkts.

(36) 18. panta 3. punkts.

(37) 17. panta 2. punkts.

(38) 17. panta 2. punkta pēdējā daļa.

(39) V pielikums.

(40) Jāpiezīmē, ka (sadalīto) standartvērtību aprēķinā ir ņemta vērā tā emisiju daļa, kas attiecas uz blakusproduktiem.

(41) V pielikums.

(42) Sk. 22. panta 2. punktu.

(43) Šeit ir jāpiezīmē, ka siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu skaitļi tiek noapaļoti līdz tuvākajam procentpunktam.

(44) Sk. V pielikuma C daļas 6. punktu.

(45) Sk. 19. panta 2. un 3. punktu.

(46) Sk. 18. panta 4. punktu.

(47) 17. panta 3. punkts.

(48) 17. panta 4. un 5. punkts.

(49) 17. panta 3. punkts.

(50) Sabiedriskās apspriešanas dokumenti pieejami šādā adresē: http://ec.europa.eu/energy/renewables/consultations/2010_02_08_biodiverse_grassland_en.htm

(51) 17. panta 3. punkta b) apakšpunkts; attiecas gan uz i), gan ii) daļu.

(52) 17. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) daļa.

(53) 17. panta 4. un 5. punkts.

(54) 17. panta 4. punkta a) apakšpunkts.

(55) 17. panta 4. punkta b) apakšpunkts.

(56) Sk. šā paziņojuma II pielikumu.

(57) Lauksaimniecībā izmantojama zeme šajā sakarā ietver kokaudzes lauksaimniecības ražošanas sistēmās, kā augļu koku stādījumus, eļļas palmu stādījumus un jauktas sistēmas, kad lauksaimniecības kultūras audzē zem kokiem.

(58) 17. panta 4. punkta c) apakšpunkts.

(59) V pielikuma C daļa.

(60) 17. panta 5. punkts.

(61) Sk. 2. pantu.

(62) Piem., ES kopējās lauksaimniecības politikas integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS).

(63) 5. panta 5. punkts.

(64) 5. panta 3. punkts.

(65) 21. panta 1. punkts.

(66) 21. panta 2. punkts.

(67) Minētā daļa ir fiziskais īpatsvars (ilgtspējības kritērija “masu bilances sistēma” uz šo noteikumu neattiecas).

(68) Sk. Atjaunojamo energoresursu direktīvas 89. apsvērumu.

(69) V pielikuma C daļas 18. punkts.

(70) Ieskaitot materiālus, kas ir jāizņem no tirgus veselības vai drošuma apsvērumu dēļ.

I PIELIKUMS

Siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķina metodes

II PIELIKUMS

Siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķināšanas metodika. Papildu elementi

Emisijas ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, uzlabojot lauksaimniecības praksi (V pielikuma C daļas 1. punkts)

“Zemkopības prakses uzlabošanā” varētu ietilpt, piemēram, šāda prakse:

—	pāreja uz augsnes apstrādes samazināšanu vai atteikšanās no tās,

—	kultūraugu rotācijas uzlabošana un/vai virsaugu izmantošana, ieskaitot augu pēcpļaujas atlieku apsaimniekošanu,

—	uzlabota mēslojumu vai kūtsmēslu izmantošana,

—	augsnes ielabotāja (piem., komposta) lietošana.

Emisijas ietaupījumus no šādiem uzlabojumiem var ierēķināt, ja tiek iesniegti pierādījumi, ka oglekļa koncentrācija augsnē ir palielinājusies, vai ja tiek iesniegti pārliecinoši un pārbaudāmi pierādījumi, ka ir paredzams, ka tā būs palielinājusies laika posmā, kurā attiecīgās izejvielas audzētas (1).

Emisijas ietaupījumus g CO2eq/MJ izteiksmē var aprēķināt, izmantojot tādu formulu kā metodes 7. punktā, aizstājot dalītāju “20” ar laikposmu (gados), kurā attiecīgās kultūras audzētas.

Audzēšana (6. punkts)

Dotās vērtības/mainīgie, kas ietekmē emisiju no audzēšanas, parasti ir sēklas, degviela, mēslojums, pesticīdi, raža un N2O emisijas no lauka. Oglekļa dioksīda uzņemšana augos īsajā oglekļa aprites ciklā te netiek ņemta vērā; lai to atsvērtu, 13. punktā netiek ņemtas vērā izmantojamās degvielas emisijas.

Metodika “audzēšanai” kā alternatīva faktiskajām vērtībām ļauj izmantot vidējās vērtības mazākiem ģeogrāfiskiem rajoniem nekā tie, ko izmanto standartvērtību aprēķināšanā. Standartvērtības (ar vienu izņēmumu) tika aprēķinātas pasaules līmenim. Tomēr ES iekšienē direktīva uzliek ierobežojumus to lietošanai. Šie ierobežojumi darbojas NUTS 2 reģionu līmenī (2). No tā liekas izrietam, ka ES iekšienē vidējām vērtībām būtu jāattiecas uz NUTS 2 reģioniem vai vēl smalkāku dalījumu. Līdzīgs dalījums, loģiski, būtu piemērots arī ārpus ES.

N2O emisijas (6. punkts)

N2O emisiju no augsnes uzskaitei piemērota ir IPCC metodika, ieskaitot t. s. “tiešās” un “netiešās” N2O emisijas (3). Ekonomikas dalībnieki var izmantot visus trīs IPCC līmeņus. 3. līmenis, kura pamatā ir detalizēta mērīšana un/vai modelēšana, liekas vairāk piemērots “reģiona” audzēšanas vērtību aprēķināšanai (sk. šā paziņojuma 3.3. punktu) nekā citiem faktisko vērtību aprēķiniem.

Zemes izmantojuma izmaiņas (7. un 10. punkts)

Zemes izmantojuma izmaiņas ir jāsaprot kā zemes virsmas apauguma kategorijas maiņa IPCC izmantoto sešu kategoriju ietvaros (meži, zālāji, aramzeme, mitrāji, apdzīvotas vietas un pārējā zeme), aptverot arī septīto kategoriju – ilggadīgos stādījumus, t. i., daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas (4). Tas nozīmē, piemēram, ka pāreja no zālājiem uz aramzemi ir zemes izmantojuma izmaiņa, bet pāreja no vienas kultūras (piem., kukurūzas) uz citu (piem., rapsi) – nav. Aramzemē ietilpst arī papuves (t. i., zeme, kas vienu vai vairākus gadus ir atmatā pirms jaunas izmantošanas audzēšanai). Zemkopības prakses, augsnes apstrādes prakses vai kūtsmēslu iestrādāšanas prakses izmaiņas netiek uzskatītas par zemes izmantojuma izmaiņām.

Pamatnostādnēs par zemes oglekļa koncentrācijas aprēķināšanu (5) dotas sīkas norādes par aprēķiniem. Komisija ir iecerējusi savā pārredzamības platformā publicēt piemēru ar anotāciju par to, kā aprēķināmas emisijas no oglekļa koncentrācijas izmaiņām zemes izmantojuma izmaiņu dēļ.

Tīkla elektroenerģijas emisijas intensitāte (11. punkts)

Direktīvā ir noteikts, ka jālieto vidējā emisijas intensitāte “norādītajā reģionā”. ES gadījumā visloģiskākā izvēle ir visa ES. Trešām valstīm, kuru tīkli parasti ir mazāk saslēgti pāri robežām, būtu jāizvēlas valsts vidējā intensitāte.

Enerģijas sadalīšana (17. un 18. punkts)

Mazākā siltumspēja, ko izmanto šā noteikuma piemērošanai, ir visa (blakus)produkta, nevis tikai tā sausās frakcijas mazākā siltumspēja. Tomēr daudzos gadījumos, sevišķi saistībā ar praktiski sausiem produktiem, sausās frakcijas mazākā siltumspēja varētu dot rezultātu, kas ir pietiekams tuvinājums.

Tā kā siltumam mazākās siltumspējas vērtības nav, tam nevar piešķirt emisijas uz tās pamata.

Emisijas nepiešķir lauksaimniecības kultūru atlikumiem un pārstrādes atlikumiem, jo tiek uzskatīts, ka līdz to savākšanas brīdim tiem ir nulles emisija (6), kā arī atkritumiem. Atkritumi un atlikumi sīkāk aprakstīti 5.2. punktā.

Sadalīšanu piemēro tūlīt pēc tam, kad kādā no procesa posmiem tiek saražots blakusprodukts (viela, kas parasti ir glabājama vai tirgojama) un biodegviela/bioloģiskais šķidrais kurināmais/starpprodukts. Attiecībā kā uz vienu, tā otru produktu tas var būt procesa posms rūpnīcā, pēc kura notiek tālākas pārstrādes posms. Tomēr, ja attiecīgo (blakus)produktu tālākā pārstrāde ir sasaistīta ar kādu no pārstrādes iepriekšējiem posmiem (ar izejvielu vai enerģijas atgriezenisko saiti), sistēma tiek uzskatīta par “pārstrādes iekārtu” (7) un piešķiršanu piemēro tajos punktos, kur katram produktam vairs nav tālākas pārstrādes, kas ar izejvielu vai enerģijas atgriezenisko saiti ir sasaistīta ar kādu no pārstrādes iepriekšējām daļām.

Elektrība no koģenerācijas (CHP) (16. punkts)

Vispārīgais sadalīšanas noteikums 17. punktā neattiecas uz elektroenerģiju no CHP, ja CHP darbojas ar 1) fosilo kurināmo; 2) bioenerģiju, kas nav šā paša procesa blakusprodukts; vai 3) lauksaimniecības kultūru atlikumiem, pat ja tie ir šā paša procesa blakusprodukts. Tā vietā 16. punkta noteikumu piemēro šādi:

ja CHP piegādā siltumu ne tikai biodegvielas/bioloģiskā šķidrā kurināmā procesam, bet arī citām vajadzībām, CHP apmēru – aprēķinu vajadzībām – nosacīti samazina līdz apmēram, kāds ir nepieciešams tikai biodegvielas/bioloģiskā šķidrā kurināmā procesam nepieciešamā siltuma piegādei. Proporcionāli nosacīti jāsamazina arī CHP saražotā elektroenerģija;

b)	atlikušajam elektroenerģijas daudzumam – pēc šās nosacītās korekcijas un faktisko iekšējo elektroenerģijas vajadzību nosegšanas – ir jāpiešķir siltumnīcefekta gāzu kredīts, kas jāatskaita no pārstrādes emisijām;

c)	šā ieguvuma summa ir vienāda ar dzīves cikla emisijām, kas attiecināmas uz tāda paša elektroenerģijas daudzuma saražošanu no tāda paša kurināmā spēkstacijā.

Fosilā kurināmā komparators (19. punkts)

Šobrīd izmantojamais fosilā kurināmā komparators biodegvielām ir 83,8 g CO 2eq/MJ. Šo vērtību aizstās “jaunākā pieejamā faktiskā vidējā Kopienā patērētā benzīna un dīzeļdegvielas fosilās daļas emisijas vērtība”, kad šī informācija kļūs zināma no ziņojumiem, ko iesniegs atbilstīgi Degvielas kvalitātes direktīvai (8).

Šī ziņošana izdarāma reizi gadā, sākot ar ziņojumu par 2011. gadu. Ja fosilā kurināmā komparatora jauno vērtību būs iespējams aprēķināt, Komisija to publicēs savā pārredzamības platformā, minot arī datumu, no kura šis skaitlis būs uzskatāms par “pieejamu” un būs jālieto. Nākamreiz grozot direktīvā noteiktās tipiskās vērtības un standartvērtības, Komisija ņems vērā pēdējos atjauninājumus.

(1) Šādi pierādījumi var būt augsnes oglekļa satura mērīšana, piemēram, pirmo mērījumu izdarot pirms audzēšanas, bet nākamos – ar regulāriem intervāliem vairākus gadus vēlāk. Šādā gadījumā, kamēr nav otrā mērījuma datu, augsnes oglekļa pieaugumu aprēķina, izmantojot attiecīgu zinātnisku pamatojumu. Sākot no otrā mērījuma, mērījumi būtu pamats augsnes oglekļa satura pieauguma fakta un apmēru noteikšanai.

(2) 19. panta 2. un 3. punkts. Šie reģioni ir noteikti Regulas (EK) Nr. 1059/2003 I pielikumā. Reģionu interaktīvās kartes ir pieejamas adresē http://ec.europa.eu/eurostat/ramon/nuts/home_regions_en.html

(3) Sk. IPCC 2006. gada pamatnostādnes valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizācijai (2006 IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories), 4. sēj. 11. nodaļa http://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/2006gl/pdf/4_Volume4/V4_11_Ch11_N2O&CO2.pdf

(4) Tāpēc, ka šādai zemei ir gan aramzemes, gan meža īpašības.

(5) OV L 151, 17.6.2010., 19. lpp.

(6) Līdzīgā kārtā, ja šos materiālus izmanto par izejvielām, tie sākas ar nulles emisiju savākšanas brīdī.

(7) Sk. V pielikuma C daļas 18. punkta pēdējo daļu.

(8) Atbilstīgi Degvielas kvalitātes direktīvas 7.a pantam dalībvalstu norādītie (autotransporta) degvielas/enerģijas piegādātāji paziņo norādītajām iestādēm: 1) katra piegādātā degvielas/enerģijas veida kopējo daudzumu, norādot pirkšanas vietu un izcelsmi; 2) aprites ciklā radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, rēķinot uz vienu enerģijas vienību.

19.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 160/20

Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas flīžu importu

2010/C 160/06

Saskaņā ar 5. pantu Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), Komisija ir saņēmusi sūdzību, kurā apgalvots, ka importētās Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas flīzes tiek pārdotas par dempinga cenām, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

Eiropas Keramikas flīžu ražotāju federācija (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 30 % no keramikas flīžu kopējās produkcijas Savienībā, 2010. gada 7. maijā iesniedza sūdzību.

2. Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir glazētas un neglazētas keramikas plātnes bruģēšanai un ceļa noklāšanai; kamīna vai sienas flīzes; glazēti un neglazēti keramikas mozaīkas klucīši un tamlīdzīgi izstrādājumi uz pamatnes vai bez tās (“ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana”).

3. Apgalvojums par dempingu (2)

Ražojums, kuru saskaņā ar apgalvojumu pārdod par dempinga cenām, ir Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana un kuru patlaban klasificē ar KN kodiem 6907 10 00, 6907 90 10, 6907 90 91, 6907 90 93, 6907 90 99, 6908 10 10, 6908 10 90, 6908 90 11, 6908 90 21, 6908 90 29, 6908 90 31, 6908 90 51, 6908 90 91, 6908 90 93 un 6908 90 99. Šie KN kodi sniegti vienīgi informācijai.

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta noteikumus, tiek uzskatīts, ka Ķīnas Tautas Republikā nav tirgus ekonomikas, tāpēc sūdzības iesniedzējs normālo vērtību importam no Ķīnas Tautas Republikas noteica, pamatojoties uz cenu kādā trešajā valstī, kura ir tirgus ekonomikas valsts, proti, Amerikas Savienotajās Valstīs. Apgalvojumam par dempingu pamatā ir šādi aprēķinātas normālās vērtības salīdzinājums ar tā eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma eksporta cenām (EXW cenām), uz kuru attiecas izmeklēšana.

Šādi aprēķinātās dempinga starpības attiecīgajai eksportētājvalstij ir ievērojamas.

4. Apgalvojums par kaitējumu

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus tam, ka ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, imports no attiecīgās valsts kopumā ir palielinājies absolūtā izteiksmē un ka ir pieaugusi tā tirgus daļa.

Turklāt sūdzības iesniedzēja sniegtie pirmšķietamie pierādījumi liecina, ka importētā ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, apjoms un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējušas pārdotos daudzumus un Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, tādējādi būtiski un nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību.

5. Procedūra

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai sūdzība iesniegta tās vārdā un ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai pamatotu procedūras sākšanu, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 5. pantam.

Izmeklēšanā noteiks, vai ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana un kura izcelsme ir attiecīgajā valstī, tiek pārdots par dempinga cenām un vai šis dempings ir nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ja secinājumi būs apstiprinoši, izmeklēšanā pārbaudīs, vai pasākumu piemērošana nekaitēs Savienības interesēm.

5.1. Dempinga noteikšanas procedūra

Ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, ražotāji eksportētāji (3) no attiecīgās valsts ir aicināti piedalīties Komisijas veiktajā izmeklēšanā.

5.1.1. Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

5.1.1.1. Valstis, kurām var piemērot izlases veidošanu, t. i., valstis, kurās ir liels ražotāju eksportētāju skaits

a) Izlases veidošana

Ievērojot to, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, un lai pabeigtu izmeklēšanu noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklēšanā iesaistāmo ražotāju eksportētāju skaitu, veidojot izlasi no pietiekami daudziem ražotājiem eksportētājiem (šo procesu sauc arī par izlases veidošanu). Izlase tiks veidota saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai jāveido izlase, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visi ražotāji eksportētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, tiek aicināti pieteikties Komisijā. Šīm personām tas jādara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, sniedzot Komisijai šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona,

—	apgrozījums vietējā valūtā un apjoms kvadrātmetros eksportam uz Savienību pārdotajam ražojumam, uz kuru attiecas izmeklēšana, no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”) katrai no 27 dalībvalstīm (4) atsevišķi un visām kopā,

—	apgrozījums vietējā valūtā un apjoms kvadrātmetros iekšzemes tirgū pārdotam ražojumam, uz kuru attiecas izmeklēšana, no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam,

—	precīzs to uzņēmuma darbību apraksts, ko tas veic visā pasaulē, saistībā ar ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana,

—	visu to saistīto uzņēmumu (5) nosaukums un precīzs darbību apraksts, kuri iesaistīti ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, izgatavošanā un/vai pārdošanā (eksportam un/vai iekšzemes tirgū),

—	visa pārējā būtiskā informācija, kas Komisijai varētu būt noderīga, veidojot izlasi.

Ražotājiem eksportētājiem arī jānorāda, vai gadījumā, ja šīs personas netiek iekļautas izlasē, tās vēlas saņemt anketu un citas pieprasījuma veidlapas aizpildīšanai un tādējādi pieprasīt individuālo dempinga starpību saskaņā ar šā punkta b) daļu.

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem būs jāaizpilda anketa un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmumā (pārbaudei uz vietas). Ja uzņēmums norādīs, ka nepiekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka uzņēmums izmeklēšanā nav sadarbojies. Komisijas konstatējumu par ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, pamatā ir pieejamie fakti, un izmeklēšanas rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju eksportētāju atlases veikšanai, tā sazināsies arī ar attiecīgās valsts iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt visu pārējo būtisko informāciju par atlases veikšanu, izņemot iepriekš prasīto informāciju, tas jādara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi.

Ja jāveic atlase, ražotājus eksportētājus var atlasīt, ņemot vērā uz Savienību eksportēto lielāko reprezentatīvo apjomu, ko atvēlētajā laikā var pienācīgi pārbaudīt. Komisija paziņos visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, eksportētājvalsts iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienībām, vajadzības gadījumā izmantojot eksportētājvalsts iestādes, par uzņēmumiem, kuri iekļauti izlasē.

Visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem 37 dienu laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par izlases izveidošanu, ja vien nav norādīts citādi, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Uzņēmumus, kuri piekrituši iespējamai iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, uzskata par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē”). Neskarot šā punkta b) daļu, antidempinga maksājums, ko var piemērot importam no ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, nepārsniegs vidējo svērto dempinga starpību, kas noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

b) Individuālā dempinga starpība uzņēmumiem, kuri netika iekļauti izlasē

Ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu var pieprasīt, lai Komisija tiem noteiktu individuālo dempinga starpību (“individuālā dempinga starpība”). Ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālo dempinga starpību, saskaņā ar šā punkta a) daļu jāpieprasa anketa un citas pieprasījuma veidlapas un tās pienācīgi aizpildītas jānosūta turpmāk norādītajos termiņos. Atbildes uz anketas jautājumiem jāsniedz 37 dienu laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par izlases izveidošanu, ja vien nav norādīts citādi. Jāuzsver, ka, lai Komisija varētu noteikt individuālo dempinga starpību minētajiem ražotājiem eksportētājiem valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts, jāpierāda, ka tie atbilst kritērijiem, kas nepieciešami tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai vismaz atsevišķā režīma (“AR”) piešķiršanai, kā norādīts iepriekš 5.1.2.2 punktā.

Tomēr ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa individuālo dempinga starpību, jāzina, ka Komisija var pieņemt lēmumu tiem nenoteikt individuālo dempinga starpību, ja, piemēram, ražotāju eksportētāju skaits ir tik liels, ka šāda noteikšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un kavētu laikus pabeigt izmeklēšanu.

5.1.2. Procedūra attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

5.1.2.1. Tirgus ekonomikas valsts izvēle

Ievērojot šā paziņojuma 5.1.2.2. punktu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību importam no Ķīnas Tautas Republikas nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību trešā valstī, kura ir tirgus ekonomikas valsts. Tādēļ Komisija izvēlas atbilstošu trešo valsti, kura ir tirgus ekonomikas valsts. Komisija ir provizoriski izvēlējusies Amerikas Savienotās Valstis. Ieinteresētās personas tiek aicinātas 10 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izteikt apsvērumus par šīs izvēles atbilstību.

5.1.2.2. Režīms attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu attiecīgajā valstī atsevišķi ražotāji eksportētāji, par kuriem uzskata, ka, izgatavojot un pārdodot ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, tos pārsvarā skar tirgus ekonomikas nosacījumi, par to var iesniegt pienācīgi pamatotu pieprasījumu (“TER pieprasījumu”). Tirgus ekonomikas režīms (“TER”) tiks piešķirts, ja, izvērtējot TER pieprasījumu, tiks apstiprināts, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītie kritēriji (6). Dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts TER, aprēķinās, cik iespējams saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu izmantojot pašu normālo vērtību un eksporta cenas un neskarot pieejamo faktu izmantošanu atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

Turklāt atsevišķi ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī var pieprasīt atsevišķo režīmu (“AR”), arī kā alternatīvu. Lai šiem ražotājiem eksportētājiem piešķirtu AR, tiem jāpierāda, ka tie atbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem (7). Ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts AR, dempinga starpība tiks aprēķināta, balstoties uz pašu eksporta cenām. Ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts AR, normālā vērtība tiks aprēķināta, pamatojoties uz vērtībām, kuras noteiktas trešajai valstij, kas ir tirgus ekonomikas valsts un kura izraudzīta, kā minēts iepriekš.

a) Tirgus ekonomikas režīms (TER)

Komisija nosūtīs TER pieprasījuma veidlapas visiem tiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kuri iekļauti izlasē, un ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un kuri vēlas pieprasīt individuālo dempinga starpību, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām, kā arī attiecīgās valsts iestādēm.

Visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa TER, aizpildīta TER pieprasījuma veidlapa jāiesniedz 15 dienu laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par izlases izveidošanu vai pieņemts lēmums neveidot izlasi, ja vien nav norādīts citādi.

b) Atsevišķais režīms (AR)

Lai pieprasītu AR, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī un ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un kuri vēlas pieprasīt individuālo dempinga starpību, 15 dienu laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par izlases izveidošanu, ja vien nav norādīts citādi, jāiesniedz pienācīgi aizpildīta TER pieprasījuma veidlapa, pienācīgi norādot prasīto informāciju attiecībā uz AR.

5.1.3. Izmeklēšanā iesaistītie nesaistītie importētāji (8) (9)

Tā kā šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistīto importētāju un lai izmeklēšanu pabeigtu noteiktajā termiņā, Komisija, veidojot izlasi, var ierobežot izmeklēšanā iesaistāmo importētāju skaitu, veidojot izlasi no pietiekami daudziem nesaistītajiem importētājiem (šo procesu sauc arī par izlases veidošanu). Izlases veidošana tiks veikta saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai jāveido izlase, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kuri darbojas to vārdā, tiek aicināti pieteikties Komisijā. Šīm personām tas jādara 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, iesniedzot Komisijai šādu informāciju par uzņēmumu vai uzņēmumiem:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona,

—	precīzs to uzņēmuma darbību apraksts, kas saistītas ar ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana,

—	kopējais apgrozījums no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gadam 31. martam,

—	Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, importa un tālākpārdošanas Savienības tirgū apjoms kvadrātmetros un vērtība euro no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam,

—	visu to saistīto uzņēmumu (10) nosaukumi un precīzs darbību apraksts, kuri iesaistīti ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, izgatavošanā un/vai pārdošanā,

—	visa pārējā būtiskā informācija, kas Komisijai varētu būt noderīga, veidojot izlasi.

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem būs jāaizpilda anketa un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmumā (pārbaudei uz vietas). Ja uzņēmums norādīs, ka nepiekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka uzņēmums izmeklēšanā nav sadarbojies. Komisijas konstatējumu par importētājiem, kuri nesadarbojās, pamatā ir pieejamie fakti, un izmeklēšanas rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgāks nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu nesaistītu importētāju izlases izveidei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt visu pārējo svarīgo informāciju par atlases veikšanu, izņemot iepriekš prasīto informāciju, tas jādara 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi.

Ja jāveido izlase, importētājus var atlasīt, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomu Savienībā, kuru atvēlētajā laikā var pienācīgi pārbaudīt. Komisija informēs visus zināmos nesaistītos importētājus un importētāju apvienības par to, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem un visām zināmajām importētāju apvienībām. Šīm personām atbildes uz anketas jautājumiem jāsniedz 37 dienu laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par izlases izveidošanu, ja vien nav norādīts citādi. Aizpildītajā anketā cita starpā būs jānorāda informācija par uzņēmuma(-u) struktūru, darbībām saistībā ar ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, kā arī par minētā ražojuma tālākpārdošanas apjomiem.

5.2. Kaitējuma noteikšanas procedūra

Kaitējums ir būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei vai šāda kaitējuma draudi tai, vai šādas nozares veidošanās būtiska kavēšana. Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, un objektīvi nosaka gan līdzīgo ražojumu importa apjomu par dempinga cenām un tā ietekmi uz cenām Savienības tirgū, gan šāda importa turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, Savienības ražotāji, kas izgatavo ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir aicināti piedalīties Komisijas veiktajā izmeklēšanā.

5.2.1. Izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Ievērojot to, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklēšanā iesaistāmo Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi no pietiekami daudziem Savienības ražotājiem (šo procesu sauc arī par izlases veidošanu). Izlase tiks veidota saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai jāveido izlase, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visi Savienības ražotāji vai pārstāvji, kuri darbojas to vārdā, tiek aicināti pieteikties Komisijā. Šīm personām tas jādara 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, iesniedzot Komisijai šādu informāciju par uzņēmumu vai uzņēmumiem:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona,

—	precīzs to uzņēmuma darbību apraksts, ko tas veic visā pasaulē, saistībā ar ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana,

—	no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam Savienības tirgū veikto pārdevumu vērtība euro ražojumam, uz kuru attiecas izmeklēšana,

—	no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam Savienības tirgū veikto pārdevumu apjoms kvadrātmetros ražojumam, uz kuru attiecas izmeklēšana,

—	no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam saražotais apjoms kvadrātmetros ražojumam, uz kuru attiecas izmeklēšana,

—	attiecīgā gadījumā no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam Savienībā importētais apjoms kvadrātmetros ražojumam, uz kuru attiecas izmeklēšana un kurš ražots attiecīgajā valstī,

—	visu to saistīto uzņēmumu (11) nosaukums un precīzs darbību apraksts, kuri iesaistīti ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, izgatavošanā (vai nu Savienībā, vai attiecīgajā valstī) un/vai pārdošanā,

—	visa pārējā būtiskā informācija, kas Komisijai varētu būt noderīga, veidojot izlasi.

Ja šāda informācija jau ir iesniegta Komisijas tirdzniecības aizsardzības dienestiem, nav vajadzības uzņēmumiem to iesniegt vēlreiz. Piesakoties un sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem būs jāaizpilda anketa un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmumā (pārbaudei uz vietas). Ja uzņēmums norādīs, ka nepiekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka tas nav sadarbojies izmeklēšanā. Konstatējumus attiecībā uz Savienības ražotājiem, kuri nesadarbojās, Komisija sagatavo, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, un izmeklēšanas rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu Savienības ražotāju izlases izveidei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt visu pārējo būtisko informāciju saistībā ar atlases veikšanu, izņemot iepriekš minēto informāciju, tā jāsniedz 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi.

Ja jāveido izlase, Savienības ražotāju atlasi var veikt, pamatojoties uz Savienībā veikto pārdevumu lielāko reprezentatīvo apjomu, ko atvēlētajā termiņā iespējams pienācīgi pārbaudīt. Komisija informēs visus zināmos Savienības ražotājus un to apvienības par to, kuri uzņēmumi iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām. Šīm personām aizpildītās anketas jāiesniedz 37 dienu laikā pēc dienas, kad paziņots par izlases izveidošanu, ja vien nav norādīts citādi. Atbildēs uz anketas jautājumiem cita starpā jābūt ietvertai informācijai par uzņēmuma(-u) struktūru, finanšu stāvokli, darbībām saistībā ar ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, par tā ražošanas izmaksām un pārdevumu apjomiem.

5.3. Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēts dempings un tā izraisītais kaitējums, saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antidempinga pasākumu noteikšana nebūs pretrunā Savienības interesēm. Savienības ražotāji, importētāji un to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji, piegādātāji un reprezentatīvās patērētāju organizācijas tiek aicinātas pieteikties 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi. Lai piedalītos izmeklēšanā, reprezentatīvajām patērētāju organizācijām tādā pašā termiņā jāpierāda, ka starp šo organizāciju darbību un ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir objektīva saistība.

Personas, kas piesakās iepriekš minētajā termiņā, 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, var sniegt Komisijai informāciju par to, vai pasākumu noteikšana ir Savienības interesēs. Šo informāciju var sniegt brīvā veidā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Visa informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniedzot tā būs pamatota ar faktiem.

5.4. Cita rakstiski iesniegtā informācija

Ievērojot šā paziņojuma noteikumus, visas ieinteresētās personas tiek aicinātas darīt zināmu savu viedokli, kā arī sniegt informāciju un pamatojošus pierādījumus. Šī informācija un pamatojošie pierādījumi jāsaņem Komisijā 37 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

5.5. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var lūgt, lai Komisijas izmeklēšanas dienesti tās uzklausa. Šādi pieprasījumi vienmēr jāiesniedz rakstiski, norādot konkrētā pieprasījuma iemeslus. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem attiecībā uz izmeklēšanas sākumposmu jāiesniedz 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas lūgums jāiesniedz termiņā, kuru Komisija norādījusi saziņā ar ieinteresētajām personām.

5.6. Procedūra rakstisku dokumentu iesniegšanai un aizpildītu anketu un sarakstes nosūtīšanai

Visa informācija, ieskaitot informāciju attiecībā uz atlases veikšanu, aizpildītās TER veidlapas, atbildes uz anketas jautājumiem un attiecīgus precizējumus, ko iesniedz ieinteresētās personas, jāsniedz rakstiski – gan papīra veidā, gan elektroniski, un tajā jānorāda ieinteresētās personas vārds, uzvārds/nosaukums, elektroniskā pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Ja ieinteresētajai personai tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams informāciju un pieprasījumus iesniegt elektroniski, tai nekavējoties jāinformē Komisija.

Visai informācijai, ko rakstiski iesniedz ieinteresētās personas, ieskaitot šajā paziņojumā prasīto informāciju, atbildes uz anketas jautājumiem un saraksti, kas jāapstrādā konfidenciāli, jābūt ar norādi “Limited” (12).

Ieinteresētajām personām, kuras sniedz informāciju ar norādi “Limited”, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo nekonfidenciāls šīs informācijas kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja ieinteresētā persona, kas sniedz konfidenciālu informāciju, nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu noteiktajā formā un kvalitātē, šādu konfidenciālu informāciju var neņemt vērā.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N-105 04/092

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22979805

E-pasts: trade-ad-ceramic-tiles-china@ec.europa.eu

6. Nesadarbošanās

Gadījumos, kad kāda ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var sagatavot pagaidu vai galīgu labvēlīgu vai nelabvēlīgu konstatējumu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un var izmantot pieejamos faktus.

Ja kāda ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, izmeklēšanas rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

7. Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var lūgt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus atļaut piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā vidutājs, lai ieinteresētās personas tiesības uz aizsardzību tiktu pilnībā ievērotas.

Uzklausīšanas lūgums rakstiski jāiesniedz uzklausīšanas amatpersonai, norādot konkrētā pieprasījuma iemeslus. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem attiecībā uz izmeklēšanas sākumposmu jāiesniedz 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Turklāt uzklausīšanas lūgums jāiesniedz termiņā, kuru Komisija norādījusi saziņā ar ieinteresētajām personām.

Uzklausīšanas amatpersona nodrošinās arī iespēju piedalīties uzklausīšanā, kurā iesaistītās personas varēs paust dažādus viedokļus un piedāvāt atspēkojošus argumentus par jautājumiem, kas cita starpā attiecas uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Šāda uzklausīšana parasti notiek vēlākais ceturtās nedēļas beigās pēc provizorisko konstatējumu paziņošanas.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: (http://ec.europa.eu/trade/issues/respectrules/ho/index_en.htm).

8. Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 6. panta 9. punktu pabeigs 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pagaidu pasākumus saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu var noteikt ne vēlāk kā 9 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (13).

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) Dempings ir eksportam paredzēta ražojuma (“attiecīgais ražojums”) pārdošana par cenu, kas ir zemāka par tā normālo vērtību. Par normālo vērtību parasti pieņem tāda līdzīgā ražojuma salīdzināmo cenu, kas pieejams eksportētājvalsts iekšzemes tirgū. Ar terminu “līdzīgais ražojums” saprot ražojumu, kas visos aspektos ir vienāds ar attiecīgo ražojumu, vai, ja šāda ražojuma nav, ar to saprot citu ražojumu, kurš ir ļoti līdzīgs attiecīgajam ražojumam.

(3) Ražotājs eksportētājs ir ikviens uzņēmums attiecīgajā valstī, kas ražo un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē uz Savienības tirgu ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, ieskaitot visus tā saistītos uzņēmumus, kas iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā. Eksportētājiem, kuri nav ražotāji, individuālo maksājuma likmi parasti nepiemēro.

(4) 27 Eiropas Savienības dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

(5) Saskaņā ar 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz Kopienas Muitas kodeksa īstenošanu personas uzskata par saistītām tikai tad, ja: a) viena persona ir amatpersona vai valdes loceklis otras personas uzņēmumā; b) personas ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) personas ir darba devējs un darba ņēmējs; d) kādai personai tieši vai netieši pieder, tā kontrolē vai tur 5 % vai vairāk abu personu nesamaksātās balss akcijas vai daļas; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru personu; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu; h) personas ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un mazbērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.). Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

(6) Ražotājiem eksportētājiem konkrēti jāpierāda, ka i) ar uzņēmējdarbību un izmaksām saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez nozīmīgas valsts iejaukšanās; ii) uzņēmumiem ir skaidri saprotamu grāmatvedības pamatdatu kopums, ko saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem pārbauda neatkarīgs revidents, un tos izmanto visām vajadzībām; iii) nav nozīmīgu izkropļojumu, kas pārņemti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas; iv) tiesību akti par bankrotu un īpašumtiesībām garantē juridisku noteiktību un stabilitāti un v) valūtas konvertēšana notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(7) Ražotājiem eksportētājiem konkrēti jāpierāda, ka i) ja firmas vai kopuzņēmumi pilnīgi vai daļēji pieder ārvalstniekiem vai kopuzņēmumiem, eksportētāji var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu; ii) eksporta cenas un daudzumi un pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti; iii) vairākums akciju pieder privātpersonām. Valsts ierēdņi, kas ir valdē vai ieņem galvenos amatus vadībā, ir mazākumā, vai arī ir jāpierāda, ka uzņēmējsabiedrība tomēr ir pietiekami neatkarīga no valsts iejaukšanās; iv) ka valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei un v) ka valsts iejaukšanās nepieļauj pasākumu apiešanu, ja individuālajiem eksportētājiem piemēro dažādas maksājuma likmes.

(8) Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas 1. pielikums. Saistītās personas definīciju sk. 5. zemsvītras piezīmē.

(9) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(10) Skatīt 5. zemsvītras piezīmi.

(11) Skatīt 5. zemsvītras piezīmi.

(12) Šis dokuments ir konfidenciāls saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada VVTT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(13) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2010.160.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 160

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	53. sējums 2010. gada 19. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2010/C 160/01	Komisijas paziņojums par brīvprātīgām shēmām un standartvērtībām ES biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības shēmā	1

2010/C 160/02	Komisijas paziņojums par ES biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības shēmas praktisku īstenošanu un par biodegvielu uzskaites noteikumiem	8

2010/C 160/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5866 – Sun Capital/Beauty Business) ( 1 )	17

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2010/C 160/04	Euro maiņas kurss	18

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2010/C 160/05	Lēmums par sabiedrības ARFIN Compagnia di Assicurazioni e Riassicurazioni SpA sanāciju (Paziņojums publicēts saskaņā ar 6. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvā 2001/17/EK par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un darbības izbeigšanu)	19

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2010/C 160/06	Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas flīžu importu	20

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2010/C 160/07	Paziņojums personām, vienībām vai struktūrām, kas saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 532/2010 iekļautas sarakstos, kuri minēti 7. panta 1. punktā un 7. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu	27

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2372
JPY	Japānas jena	112,12
DKK	Dānijas krona	7,4398
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,83570
SEK	Zviedrijas krona	9,5599
CHF	Šveices franks	1,3745
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,8615
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,733
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	280,05
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7076
PLN	Polijas zlots	4,0675
RON	Rumānijas leja	4,2400
TRY	Turcijas lira	1,9290
AUD	Austrālijas dolārs	1,4249
CAD	Kanādas dolārs	1,2723
HKD	Hongkongas dolārs	9,6309
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7588
SGD	Singapūras dolārs	1,7170
KRW	Dienvidkorejas vona	1 490,51
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,3263
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,4454
HRK	Horvātijas kuna	7,2010
IDR	Indonēzijas rūpija	11 328,86
MYR	Malaizijas ringits	4,0221
PHP	Filipīnu peso	56,783
RUB	Krievijas rublis	38,3840
THB	Taizemes bāts	40,091
BRL	Brazīlijas reāls	2,2000
MXN	Meksikas peso	15,5454
INR	Indijas rūpija	57,1220


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ