18.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 158/1

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar 107. un 108. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību

Gadījumi, attiecībā uz kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 158/01

Lēmuma pieņemšanas datums

12.5.2010.

Atbalsts Nr.

N 406/09

Dalībvalsts

Vācija

Reģions

Bayern

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Clusterfonds Seed GmbH & Co. KG

Juridiskais pamats

Gesellschaftsvertrag der Clusterfonds Seed GmbH & Co. KG; Beteiligungsgrundsätze der Clusterfonds Seed GmbH & Co. KG; Geschäftsordnung für den Beteiligungsausschuss der Clusterfonds Seed GmbH & Co. KG

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Riska kapitāls

Atbalsta veids

Riska kapitāla nodrošināšana

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 24 miljoni

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

līdz 31.12.2015.

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

LfA Förderbank Bayern

Königinstraße 17

80539 München

DEUTSCHLAND

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

30.4.2010.

Atbalsts Nr.

N 678/09

Dalībvalsts

Beļģija

Reģions

Région de Bruxelles-Capitale

Brussels Hoofdstedelijk Gewest

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Mesure de soutien au transport intermodal par la navigation intérieure dans la région de Bruxelles-Capitale

Steun aan het intermodaal vervoer per binnenvaart binnen het Brussels Hoofdstedelijk Gewest

Juridiskais pamats

Contrat de gestion entre la Région de Bruxelles-Capitale et le Port de Bruxelles 2008-2012

Beheerscontract tussen het Brussels Hoofdstedelijk Gewest en de Haven van Brussel 2008-2012

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Nozaru attīstība

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

Plānotie gada izdevumi EUR 0,3 miljoni

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 0,9 miljoni

Atbalsta intensitāte

20 %

Atbalsta ilgums

1.1.2010.–31.12.2012.

Tautsaimniecības nozares

Iekšējo ūdeņu transports

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Haven van Brussel

Redersplein 6

1000 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

27.4.2010.

Atbalsts Nr.

N 714/09

Dalībvalsts

Nīderlande

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Uitbreiding tonnageregeling tot kabelleggers, pijpenleggers, onderzoeksschepen en kraanschepen

Juridiskais pamats

Wet inkomstenbelasting 2001

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Nozaru attīstība

Atbalsta veids

Nodokļu likmes samazinājums

Budžets

Plānotie gada izdevumi EUR 6 miljoni

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

1.1.2010.–31.12.2019.

Tautsaimniecības nozares

Jūras un piekrastes ūdeņu transports

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministerie van Verkeer en Waterstaat

DG Luchtvaart en Maritieme Zaken

Postbus 20904

2500 EX Den Haag

NEDERLAND

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

18.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 158/7

Euro maiņas kurss (1)

2010. gada 17. jūnijs

2010/C 158/06

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2363
JPY	Japānas jena	112,89
DKK	Dānijas krona	7,4387
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,83490
SEK	Zviedrijas krona	9,5740
CHF	Šveices franks	1,3778
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,8705
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,731
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	279,21
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7076
PLN	Polijas zlots	4,0756
RON	Rumānijas leja	4,2355
TRY	Turcijas lira	1,9308
AUD	Austrālijas dolārs	1,4281
CAD	Kanādas dolārs	1,2668
HKD	Hongkongas dolārs	9,6299
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7627
SGD	Singapūras dolārs	1,7205
KRW	Dienvidkorejas vona	1 499,72
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,3646
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,4428
HRK	Horvātijas kuna	7,2050
IDR	Indonēzijas rūpija	11 281,05
MYR	Malaizijas ringits	4,0235
PHP	Filipīnu peso	57,102
RUB	Krievijas rublis	38,2140
THB	Taizemes bāts	40,062
BRL	Brazīlijas reāls	2,2002
MXN	Meksikas peso	15,5187
INR	Indijas rūpija	57,2470

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

18.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 158/9

VALSTS ATBALSTS – POLIJA

Valsts atbalsts C 40/08 (ex N 163/08) – Pārstrukturēšanas atbalsts uzņēmumam PZL Hydral S.A.

Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 158/08

Komisija 2008. gada 10. septembra vēstulē informēja Poliju par savu lēmumu attiecībā uz minēto atbalsta pasākumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Ar 2008. gada 12. novembra vēstuli, kas autentiskā valodā ir pievienota šim kopsavilkumam, Komisija paziņoja Polijai savu lēmumu pagarināt lēmuma uzsākt oficiālās izmeklēšanas procedūru termiņu par Polijas plānotajiem pasākumiem attiecībā uz atbalsta saņēmēju.

Mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas ieinteresētās puses var iesniegt savas piezīmes par atbalsta pasākumiem, attiecībā uz kuriem Komisija ir uzsākusi procedūru, nosūtot tos uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

State Aid Greffe

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22961242

Šīs piezīmes paziņos Polijai. Ieinteresētā puse, kas iesniedz piezīmes, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.

KOPSAVILKUMA TEKSTS

PROCEDŪRA

Polijas iestādes 2008. gada 27. martā informēja par pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam PZL Hydral S.A. (turpmāk tekstā “Hydral”). Komisija 2008. gada 10. septembrī pieņēma lēmumu sākt izmeklēšanas procedūru par paziņotajiem pasākumiem (1) saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu.

APRAKSTS

Līdzās pasākumiem, kas aprakstīti Komisijas 10. septembra lēmumā, Polijas iestādes paredzēja uzņēmumam sniegt valsts atbalstu valsta aizdevuma dzēšanas formā (18,7 miljoni zlotu) un atmaksas termiņa pārcelšanu (8,9 miljoni zlotu). Turklāt attiecībā uz atlikušo parādu Polija paredzēja pasākumus, ko tā neuzskata par valsts atbalstu: Valsts parāda dzēšanu 49 miljonu zlotu apmērā un valsts parāda atmaksas termiņa pārcelšanu 142 miljonu zlotu apmērā. Kopumā papildu valsts atbalsts, ko Polija plāno piešķirt PZL Hydral un kurš nebija iekļauts Komisijas 10. septembra lēmumā, sasniedz 218, 6 miljonus zlotu.

NOVĒRTĒJUMS

Komisija attiecībā uz šiem pasākumiem uzskata, ka paziņotie pasākumi valsts parāda dzēšanas (18,7 miljoni zlotu) un atlikšanas (8,9 miljoni zlotu) formā ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Turklāt šķiet, ka papildu pasākumi, kas saskaņā ar Polijas informāciju nav valsts atbalsts (191 miljons zlotu), arī varētu būt valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Komisija šo jautājumu vēl jānoskaidro.

Komisija ir nolēmusi paplašināt darbības jomu 10. septembra lēmumam uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru par Polijas plānotajiem pasākumiem attiecībā uz uzņēmumu Hydral S.A. Šaubas par plānoto pasākumu atbilstību valsts atbalsta noteikumiem, kas aprakstīti 10. septembra lēmumā, attiecas arī uz minētajiem pasākumiem.

VĒSTULES TEKSTS

“Komisja pragnie poinformować Polskę, że po przeanalizowaniu informacji dostarczonych przez polskie władze na temat środków, o których mowa powyżej, podjęła decyzję o rozszerzeniu postępowania wszczętego na podstawie art. 88 ust. 2 Traktatu WE w dniu 10 września 2008 r.

I. POSTĘPOWANIE

Pismem z dnia 27 marca 2008 r., zarejestrowanym w tym dniu, polskie władze zgłosiły plan restrukturyzacji dla Spółki PZL-Hydral S.A (zwanej dalej »PZL Hydral«).

Pismem z dnia 10 września 2008 r. Komisja poinformowała polskie władze o swojej decyzji w sprawie wszczęcia postępowania wyjaśniającego przewidzianego w art. 88 ust. 2 Traktatu WE w odniesieniu do zgłaszanych środków (2).

W piśmie z dnia 2 października 2008 r. polskie władze przedstawiły swoje uwagi.

II. PRZYCZYNY ROZSZERZENIA POSTĘPOWANIA

W swoim piśmie z dnia 2 października polskie władze zawiadomiły Komisję, że formalne postępowanie wyjaśniające wszczęte w dniu 10 września 2008 r. nie uwzględnia dwóch środków, mianowicie umorzenia zadłużenia publicznoprawnego w kwocie 18,7 mln PLN oraz odroczenia spłaty zadłużenia publicznoprawnego w kwocie 8,9 mln PLN, zgłoszonych przez polskie władze w dniu 27 marca 2008 r.

Ponadto w trakcie prowadzonego postępowania Komisja stwierdziła, że dwa inne środki, mianowicie planowane umorzenie narosłego zadłużenia publicznoprawnego w łącznej kwocie 49 mln PLN oraz rozłożenie na raty spłaty zobowiązań publicznoprawnych w łącznej kwocie 142 mln PLN, mogą stanowić dodatkową pomoc państwa, a także budzą również wątpliwości co do swojej zgodności z zasadami dotyczącymi pomocy państwa.

W związku z powyższym Komisja postanowiła rozszerzyć zakres formalnego postępowania wyjaśniającego wszczętego w dniu 10 września 2008 r. o środki opisane poniżej.

III. OPIS

Jeżeli chodzi o opis przedmiotowej spółki oraz projekt restrukturyzacji, Komisja odsyła do swojej decyzji z dnia 10 września 2008 r.

Oprócz pomocy opisanej w decyzji z dnia 10 września 2008 r., w stosunku do beneficjenta planowane są dalsze środki, będące przedmiotem niniejszego rozszerzenia postępowania.

W ramach pakietu pomocy państwa na rzecz PZL Hydral polskie władze planują umorzenie zadłużenia publicznoprawnego spółki w kwocie 18,7 mln PLN (5,5 mln EUR) oraz odroczenie spłaty jej zadłużenia publicznoprawnego w kwocie 8,9 mln PLN (2,6 mln EUR).

Ponadto, w odniesieniu do narosłych zobowiązań publicznoprawnych opisanych w decyzji z dnia 10 września 2008 r., polskie władze zgłosiły planowane środki w postaci umorzenia zadłużenia publicznoprawnego w łącznej kwocie 49 mln PLN (14 mln EUR) oraz w postaci odroczenia lub rozłożenia na raty zobowiązań w łącznej kwocie 142 mln EUR (41,8 mln EUR), traktowane przez polskie władze jako środki nieobjęte pomocą państwa. Polskie władze twierdzą, że środki te spełniają test prywatnego wierzyciela, i argumentują, że bez tych środków spółka byłaby zmuszona do wniesienia wniosku o otwarcie postępowania upadłościowego, a w tym przypadku wierzyciele ponieśliby jeszcze większe straty.

IV. OCENA

Pomoc państwa w rozumieniu art. 87 ust. 1 Traktatu WE

Art. 87 ust. 1 Traktatu WE stanowi, że wszelka pomoc, przyznana przez państwo członkowskie lub przy użyciu zasobów państwowych w jakiejkolwiek formie, która zakłóca lub grozi zakłóceniem konkurencji poprzez uprzywilejowywanie niektórych przedsiębiorstw lub produkcji niektórych towarów oraz która wpływa na wymianę handlową pomiędzy państwami członkowskimi, jest niezgodna ze wspólnym rynkiem.

Planowane umorzenie zadłużenia w kwocie 18,7 mln PLN (5,5 mln EUR) oraz planowane odroczenie spłaty zadłużenia publicznoprawnego w kwocie 8,9 mln (2,6 mln EUR) opierają się na zasobach państwowych i przynoszą beneficjentowi korzyść, jakiej nie mógłby uzyskać na rynku. Dlatego też, ze względu na swój charakter, takie środki mogą zakłócić konkurencję.

W odniesieniu do planowanego umorzenia zadłużenia publicznoprawnego (49 mln EUR) oraz odroczenia spłaty zadłużenia publicznoprawnego (wartość nominalna w kwocie 142 mln PLN), które polskie władze przedstawiają jako środki niestanowiące pomocy państwa, Komisja ma wątpliwości, czy w danych okolicznościach można zastosować test prywatnego wierzyciela.

Polskie władze twierdzą, że proces restrukturyzacji oparty na częściowym umorzeniu zadłużenia jest dla wierzycieli korzystniejszy niż scenariusz oparty na postępowaniu upadłościowym. Komisja stwierdza jednak, że, po pierwsze, jakakolwiek spłata zobowiązań publicznoprawnych w scenariuszu restrukturyzacji uzależniona jest od wcześniejszego przyznania pomocy państwa (głównie w formie zastrzyków kapitału od ARP). Po drugie, obecna sytuacja jest wynikiem nieegzekwowania długów publicznoprawnych, które również zdaje się stanowić pomoc państwa udzieloną już spółce.

Dlatego też, na podstawie przyjętej praktyki i orzecznictwa oraz biorąc pod uwagę fakt, że wspomniane środki opierają się na zasobach państwowych, przynoszą beneficjentowi korzyść, jakiej nie mógłby uzyskać na rynku oraz mogą zakłócić konkurencję, Komisja ma wątpliwości, czy proponowane umorzenia i odroczenia spłaty, które według polskich władz spełniają test prywatnego wierzyciela, powinno się traktować jako środki niestanowiące pomocy państwa.

Wyłączenia na podstawie art. 87 ust. 2 i 3 Traktatu WE

Komisja odsyła do swojej decyzji z dnia 10 września 2008 r.

W kontekście obecnego rozszerzenia formalnego postępowania wyjaśniającego, w kwestii przestrzegania warunków zawartych w Wytycznych wspólnotowych dotyczących pomocy państwa w celu ratowania i restrukturyzacji zagrożonych przedsiębiorstw (3), Komisja pragnie dodać, co następuje:

Zgodnie z postanowieniami określonymi w pkt 43–45 Wytycznych pomoc musi być ograniczona do niezbędnego minimum, a od beneficjentów pomocy oczekuje się znaczącego wkładu w proces restrukturyzacji ze środków własnych lub z zewnętrznych, prywatnych źródeł finansowania.

Komisja zauważa, że wielkość kosztów restrukturyzacji oraz kwoty pomocy, przedstawiona przez polskie władze, zdaje się być zaniżona. Komisja ma wątpliwości, czy proponowane umorzenia i odroczenia spłaty zadłużenia powinno się traktować jako środki niestanowiące pomocy. Jeśli w obliczeniach kosztów restrukturyzacji uwzględnione zostałyby wszystkie te umorzenia i odroczenia oraz wszelka otrzymana pomoc, wkład własny (nawet jeśli zostałby w całości potraktowany jako rzeczywisty i faktyczny) byłby dużo niższy niż określone w wytycznych 50 %.

V. DECYZJA

W świetle powyższego Komisja postanowiła rozszerzyć zakres swojej decyzji z dnia 10 września 2008 r. o wszczęciu formalnego postępowania wyjaśniającego na podstawie art. 88 ust. 2 Traktatu WE o wyżej wymienione środki, z powodu swoich wątpliwości co do zgodności tych środków ze wspólnym rynkiem.

W świetle powyższych ustaleń Komisja, działając zgodnie z procedurą określoną w art. 88 ust. 2 Traktatu WE, zwraca się do polskich władz o przedłożenie uwag i dostarczenie wszelkich informacji, jakie mogą być pomocne w ocenie przedmiotowej pomocy, w terminie jednego miesiąca od daty otrzymania niniejszego pisma.

Komisja zwraca się do polskich władz o bezzwłoczne przekazanie kopii niniejszego pisma Spółce PZL Hydral S.A.

Komisja pragnie przypomnieć polskim władzom, że art. 88 ust. 3 Traktatu WE ma skutek zawieszający oraz zwrócić uwagę na art. 14 rozporządzenia Rady (WE) nr 659/1999, który stanowi, że wszelka pomoc niezgodna z prawem może zostać odzyskana od beneficjenta.

Komisja uprzedza polskie władze, że udostępni zainteresowanym stronom informacje, publikując niniejsze pismo wraz z jego streszczeniem w Dzienniku Urzędowym Unii Europejskiej. Komisja udostępni informacje również zainteresowanym stronom w krajach EFTA, będących sygnatariuszami Porozumienia EOG, publikując zawiadomienie w Suplemencie EOG do Dziennika Urzędowego Unii Europejskiej oraz poinformuje Urząd Nadzoru EFTA przesyłając kopię niniejszego pisma. Wszystkie zainteresowane strony zostaną wezwane do przedstawienia uwag w ciągu jednego miesiąca od dnia publikacji.

Jeśli niniejsze pismo zawiera informacje poufne, które nie powinny zostać opublikowane, należy poinformować o tym Komisję w terminie piętnastu dni roboczych od daty jego otrzymania. Jeżeli Komisja nie otrzyma w wyznaczonym terminie umotywowanego wniosku, uzna to za wyrażenie zgody na ujawnianie pełnej treści niniejszego pisma.”

(1) Vēl nav publicēti.

(2) Dotychczas niepublikowana.

(3) Dz.U. C 244 z 1.10.2004, s. 2.

18.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 158/12

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2010/C 158/09

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījumu pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

Grozījumu pieteikums saskaņā ar 9. pantu

“WELSH BEEF”

EK Nr.: UK-PGI-0105-0057-16.04.2007

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi:

—		Produkta nosaukums
—		Produkta apraksts
—		Ģeogrāfiskais apgabals
—		Izcelsmes apliecinājums
—		Ražošanas metode
—		Saikne
—		Marķējums
—		Valstu prasības
—		Citur

2. Grozījuma(u) veids:

—		Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—		Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums
—		Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—		Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3. Grozījums(-i):

Hybu Cig Cymru – Meat Promotion Wales (HCC) ir nozares vadošā organizācija, kas atbild par Velsas liellopu gaļas izstrādi, reklamēšanu un tirdzniecību. 2004. gada jūlijā pēc Velsas Asamblejas valdības lūguma HCC kļuva par AĢIN “Welsh Beef” aizbildni.

HCC apspriedās ar nozares pārstāvjiem par AĢIN “Welsh Beef”, lai noskaidrotu viedokļus par to, cik piemērota ir pašreizējā AĢIN, ņemot vērā tās vērtību, ierobežojumus un nākotnes potenciālu. Lūdza izteikt viedokļus par labāko veidu, kā palielināt Velsas gaļas vērtību un kā šim nolūkam vislabāk izmantot AĢIN. Tika panākta vienošanās, ka ar AĢIN palīdzību ir jāatspoguļo Velsas ražošanas nozares pašreizējais stāvoklis un ka grozījumi uzlabotu AĢIN uzraudzību un kontroli nākotnē.

Piedāvātie grozījumi

3.1. Produkta apraksts:

Grozījums	Paskaidrojums
Iekļauts: “jaunlopi (liellopi, kas nav pārojušies)”	Lai nodrošinātu, ka AĢIN “Welsh Beef” piešķir tikai jaunlopiem
Izņemts: “pārojušies”	Lai samazinātu neskaidrību par vārda “pārojušies” nozīmi
Iekļauts: ““Welsh Beef” liemeņu klasifikācija un atbilstība muskuļaudu klasei”	Lai konkrētāk definētu AĢIN “Welsh Beef”, norādot liellopu gaļas produktu standartus
Iekļauts: “Vēsturiski tradicionālās Velsas liellopu šķirnes galvenokārt bija Velsas melnā šķirne un Herfordas šķirne. Uz šīm šķirnēm joprojām balstās Velsas liellopu gaļas ražošanas nozare. Velsas liellopu gaļa ir iegūta no Velsas tradicionālajām šķirnēm un šo šķirņu savstarpējiem krustojumiem vai šo šķirņu un jebkuras citas atzītas šķirnes krustojumiem”	Lai uzsvērtu, ka AĢIN “Welsh Beef” ir iegūta no Velsas tradicionālajām šķirnēm
Iekļauts: “Liellopus nokauj un pārstrādā saskaņā ar HCC pārbaudes sistēmu apstiprinātās lopkautuvēs/pārstrādes uzņēmumos, lai nodrošinātu AĢIN “Welsh Beef” zīmola un integritātes aizsardzību”	Lai nodrošinātu AĢIN “Welsh Beef” zīmola un integritātes aizsardzību, izmantojot atbilstīgu kontroles un uzraudzības mehānismu

3.2. Izcelsmes apliecinājums:

Grozījums

Paskaidrojums

Iekļauts:

“HCC ir ražošanas nozares vadošā organizācija, kas atbild par Velsas liellopu gaļas izstrādi, reklamēšanu un tirdzniecību”

Pēc Velsas Asamblejas valdības lūguma HCC kļuva par AĢIN “Welsh Beef” aizbildni

Iekļauts:

“HCC pārbaudes sistēma nodrošina, ka visa ar zīmolu “Welsh Beef” marķētā liellopu gaļa atbilst specifikācijām. Visām lopkautuvēm un pārstrādes uzņēmumiem, kas vēlas izmantot apzīmējumu “Welsh Beef”, katru gadu ir jāpierāda HCC izraudzītai pārbaudes iestādei, ka liellopu gaļa atbilst AĢIN specifikācijām un ka uzņēmums darbojas saskaņā ar labas prakses vadlīnijām. Šo apstiprinājumu atspoguļos sertifikātā, kam ir jābūt novietotam uzņēmuma telpās redzamā vietā. HCC veic arī izlases veida pārbaudes uz vietas, lai pārbaudītu, kā lopkautuve/pārstrādes uzņēmums izmanto izsniegto apstiprinājumu un licenci attiecībā uz AĢIN “Welsh Beef”. HCC pārbaudes sistēmas kritēriji tiks nemitīgi attīstīti”

Lai nodrošinātu, ka AĢIN “Welsh Beef” integritāte tiek saglabāta, izmantojot atbilstīgu kontroles un uzraudzības mehānismu, HCC saglabā tiesības uzraudzīt visus uzņēmumus, kas izmanto šo apzīmējumu

Iekļauts:

“Lai nodrošinātu produkta izsekojamību, visos ražošanas procesa posmos tiek kārtota dokumentācija. Lopkautuvēs reģistrē kaušanas numuru, kaušanas datumu, informāciju par klasifikāciju un atdzesēta liemeņa svaru. Šo informāciju norāda uz liemeņa marķējuma, un tā ir pieejama HCC pārbaudei”

AĢIN “Welsh Beef” uzraudzības nolūkā HCC pārbaudīs marķējumā norādīto informāciju vismaz reizi gadā

Iekļauts:

“Minimālās prasības attiecībā uz produkta izsekojamību ir šādas:

liellopus audzē ekstensīvi ganībās,

veterināro dokumentāciju kārto saskaņā ar valdības paredzētajām prasībām,

izsekojamība ir atbilstīga atzītiem saimniecību apdrošināšanas sistēmas vai līdzvērtīgiem standartiem,

transportēšanas un kaušanas identifikācija notiek saskaņā ar valdības paredzētajiem noteikumiem”

Lai nodrošinātu, ka uz AĢIN “Welsh Beef” attiecinātās prasības par izsekojamību atbilst HCC pārbaudes sistēmas kritērijiem

3.3. Ražošanas metode:

Grozījums	Paskaidrojums
Iekļauts: “Liellopus kauj 24–48 mēnešu vecumā, un tie nedrīkst būt pārojušies”	Lai uzsvērtu to liellopu kaušanas vecuma amplitūdu, kurus paredzēts marķēt ar AĢIN “Welsh Beef”. Iepriekš noteiktā vecuma amplitūda bija pārāk preskriptīva un neļāva nobriedušākus liellopus marķēt ar AĢIN. Lai novērstu vecu liellopu iekļaušanu, specifikāciju paplašināja, iekļaujot tikai jaunlopus (liellopus, kas nav pārojušies)
Iekļauts: “Gaļai ir jābūt no liellopiem, kas ir dzimuši un audzēti Velsā”	Lai uzsvērtu, ka AĢIN “Welsh Beef” izcelsme ir no liellopiem, kas ir dzimuši un audzēti Velsā
Iekļauts: “Liellopus kauj un pārstrādā HCC pārbaudes sistēmā apstiprinātas lopkautuves/pārstrādes uzņēmumi, lai nodrošinātu AĢIN “Welsh Beef” zīmola un integritātes aizsardzību”	Lai nodrošinātu AĢIN “Welsh Beef” zīmola un integritātes aizsardzību, izmantojot atbilstīgu kontroles un uzraudzības mehānismu
Iekļauts: “Lopkautuves un pārstrādes uzņēmumi, kuri saņēmuši HCC pārbaudes sistēmas apstiprinājumu, nav obligāti jāatrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā – Velsā”	Lai ieviestu skaidrību AĢIN “Welsh Beef” definīcijā
Iekļauts: “Dzīvniekus lopkautuvē kauj un apstrādā atbilstīgi atzītām nozares specifikācijām vai saskaņā ar tiesību aktu vai pasūtītāja prasībām”	Lai ieviestu skaidrību AĢIN “Welsh Beef” definīcijā. Iepriekšējā apstrādes specifikācija pieļāva tikai atbilstību Gaļas un mājlopu komisijas specifikācijai, kas tika uzskatīta par pārāk ierobežojošu
Iekļauts: “Visiem izcirtumiem ir jābūt identificētiem kā Velsas liellopu gaļai ar atbilstīgu marķējumu (skatīt 4.8. nodaļu)”	Lai nodrošinātu, ka “Welsh Beef” izcirtumi tiek marķēti atbilstīgi AĢIN

3.4. Saikne:

Grozījums	Paskaidrojums
Iekļauts: “Galvenās izmantotās šķirnes bija vietējās Velsas melnā šķirne vai Herfordas šķirne” “Velsas liellopu gaļai raksturīgās īpašības ir atkarīgas no tradicionālo šķirņu ietekmes, kurām ir Velsas liellopu gaļas ražošanas nozares pamatā”	Lai uzsvērtu, ka AĢIN “Welsh Beef” ir cēlusies no tradicionālajām Velsas šķirnēm

3.5. Marķējums:

Grozījums	Paskaidrojums
Iekļauts: “Ģeogrāfiskās izcelsmes norādei “Welsh Beef” kopā ar HCC reģistrēto preču zīmi Velsas liellopu gaļai un AĢIN simbolu ir jābūt uz liemeņiem, liemeņu daļām vai izcirtumiem”	Lai nodrošinātu, ka liemeņu daļas un izcirtumi tiktu atbilstīgi marķēti un lai nodrošinātu AĢIN “Welsh Beef” un preču zīmes integritāti
Iekļauts: “Sīki izstrādātu marķēšanas kārtību noteiks HCC. Marķēšanas sistēmu pārbaudi iekļaus HCC pārbaudes sistēmas ietvaros veiktajā pārbaudē”	Lai nodrošinātu, ka visām lopkautuvēm un gaļas pārstrādes rūpnīcām ir skaidrs, kur tās var iegūt norādījumus par marķējumu, un lai nodrošinātu, ka produkts ar AĢIN netiek marķēts neatbilstīgi

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“WELSH BEEF”

EK Nr.: UK-PGI-0105-0057-16.04.2007

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Welsh Beef”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Apvienotā Karaliste

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.1. grupa.

Svaiga gaļa (un subprodukti)

Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

“Welsh beef” ir nosaukums, kas dots liemeņiem vai gaļas izcirtumiem, kuri iegūti no Velsā dzimušiem un audzētiem jaunlopiem (liellopiem, kas nav pārojušies). “Welsh beef” ražotāju mērķis ir panākt, lai liemeņi saskaņā ar liemeņu klasifikācijas skalu atbilstu R muskuļaudu klasei vai labākai un 4L taukaudu klasei vai klasei ar mazāku taukaudu daudzumu. Skatīt tabulu turpmāk.

“Welsh beef” liellopu liemeņu klasifikācija pēc EUROP skalas

		Tauku klase
		1	2	3	4L	4H	5L	5H
Muskuļaudu klase	E	x	x	x	x
	U +	x	x	x	x
	– U	x	x	x	x
	R	x	x	x	x
	O +
	– O
	P +
	– P
x norāda “Welsh beef” liemeņu atbilstību attiecīgai klasei.

Vēsturiski tradicionālās Velsas liellopu šķirnes galvenokārt bija Velsas melnā šķirne un Herfordas šķirne. Šīs šķirnes joprojām ir Velsas liellopu gaļas ražošanas nozares pamatā. Velsas liellopu gaļa ir iegūta no Velsas tradicionālajām šķirnēm un šo šķirņu savstarpējiem krustojumiem vai šo šķirņu un jebkuras citas atzītas šķirnes krustojumiem.

Liellopus kauj 24–48 mēnešu vecumā, un tie nedrīkst būt pārojušies.

Liellopus kauj un pārstrādā saskaņā ar Hybu Cig Cymru – Meat Promotion Wales (HCC) pārbaudes sistēmu apstiprinātās lopkautuvēs/pārstrādes uzņēmumos, lai nodrošinātu AĢIN “Welsh beef” zīmola un integritātes aizsardzību. Šī sistēma nodrošina, ka visa ar zīmolu “Welsh Beef” marķētā liellopu gaļa atbilst specifikācijām. Visām lopkautuvēm un pārstrādes uzņēmumiem, kas vēlas savu produkciju apzīmēt ar nosaukumu “Welsh Beef”, katru gadu ir jāpierāda HCC izraudzītai pārbaudes iestādei, ka liellopu gaļa atbilst AĢIN specifikācijām un ka uzņēmums darbojas saskaņā ar labas prakses vadlīnijām. HCC veic arī izlases veida pārbaudes uz vietas, lai pārbaudītu, kā lopkautuve/pārstrādes uzņēmums izmanto izsniegto apstiprinājumu un licenci attiecībā uz AĢIN “Welsh Beef”.

Pēc nokaušanas un apstrādes liellopu gaļu var pārdot kā veselu kautķermeni, kā veselu pusi, kā daļas no puses (gurnu daļa/priekšdaļa) vai kā liellopu gaļas izcirtumus (tostarp malto liellopu gaļu).

Gaļas profili kopumā ir izliekti, ar ļoti labi attīstītu muskulatūru un platu, treknu muguras daļu līdz izteikti noapaļotai plecu daļai. Stingra pēc taustes, mīksta un ar blīvu konsistenci, labi attīstītā muskulatūra ir tumši sarkanā krāsā ar dzeltenīgi baltiem taukiem. Gaļa kopumā ir izteikti lāsumaina.

3.2. Izejvielas:

—

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Liellopus audzē ekstensīvi ganībās ģeogrāfiskajā apgabalā atbilstīgi Velsas liellopu audzēšanas tradīcijām.

Ja papildus zāles ganībām izmanto lopbarību, tad tās izcelsmei pēc iespējas jābūt no šā ģeogrāfiskā apgabala.

3.4. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Katrs ražotājs uzrauga savu liellopu ganāmpulku, ko audzē ekstensīvi dabiskās zāles ganībās. Dzīvniekus pārdod vai nu lopkautuvēm kautsvarā, vai mājlopu tirgos. Gaļai ir jābūt iegūtai no liellopiem, kas ir dzimuši un audzēti Velsā un nokauti/pārstrādāti saskaņā ar HCC pārbaudes sistēmu apstiprinātās kautuvēs/pārstrādes uzņēmumos. Dzīvniekus lopkautuvē nokauj un apstrādā atbilstīgi atzītām nozares specifikācijām vai saskaņā ar tiesību aktu vai pasūtītāja prasībām

Lopkautuves un pārstrādes uzņēmumi, kuri saņēmuši HCC pārbaudes sistēmas apstiprinājumu, nav obligāti jāatrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā – Velsā.

Lai nodrošinātu produkta izsekojamību, visos ražošanas procesa posmos tiek veikta uzskaite. Lopkautuvēs reģistrē kaušanas numuru, kaušanas datumu, informāciju par klasifikāciju un atdzesēta liemeņa svaru. Šo informāciju norāda uz liemeņa marķējuma, un tā ir pieejama HCC pārbaudei.

3.5. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Nepiemēro

3.6. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādei “Welsh Beef” kopā ar HCC reģistrēto preču zīmi Velsas liellopu gaļai un AĢIN simbolu ir jābūt uz liemeņiem, liemeņu daļām vai izcirtumiem.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Visa Velsa.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Sava nozīmīguma dēļ jau no ķeltu, romiešu un normaņu laikiem līdz pat mūsdienām Velsas liellopu audzēšanas nozare ir plaši dokumentēta. Daudzas vēsturiskas atsauces uz Velsas liellopu produkciju ir sniegtas Hevita (Hewitt) grāmatās “The Drovers’ Roads of Wales” (“Velsas lopu dzinēju ceļi”) un “Medieval Wales” (“Velsa viduslaikos”).

Velsas liellopu gaļai raksturīgās īpašības nodrošina tas, ka liellopi barojas Velsas bagātīgajās dabiskajās pļavās, kas lekni aug, pateicoties mitrajam un mērenajam Velsas klimatam un topogrāfiskajām īpatnībām.

Velsai ir 1 200 kilometru gara piekrastes līnija, un iekšzemē vērojamas krāšņas un daudzveidīgas ainavas, kurās kalni un pauguri mijas ar ielejām un ezeriem. Tā kā Velsā ir daudz nokrišņu, kas raksturīgi šim apgabalam, tā ir pilnībā piemērota dabiskām ganībām. Īpatnējā “Welsh beef” gaļas garša atkarīga no smaragdzaļā zelmeņa, kuru akru pa akram veido sulīga, zaļa zāle kopā ar viršiem un vietējiem aromātiskiem savvaļas augiem.

5.2. Produkta specifika:

Ar nosaukumu “Welsh Beef” var apzīmēt tikai Velsā dzimušus un audzētus liellopus, tādējādi produkta nosaukums ir tieši saistīts ar ģeogrāfisko apgabalu, kurā tas ražots.

Lai patērētājam nodrošinātu, ka gaļas kvalitāte vienmēr ir prasībām atbilstoša, liellopiem ir jābūt jaunlopiem (liellopiem, kas nav pārojušies), un tie ir jākauj 24–48 mēnešu vecumā. Velsas liellopu gaļas ražotāju mērķis ir panākt, lai liemeņi saskaņā ar liemeņu klasifikācijas skalu atbilstu R muskuļaudu klasei vai labākai un 4L taukaudu klasei vai klasei ar mazāku taukaudu daudzumu.

Velsas liellopu gaļas raksturīgās īpašības ir atkarīgas no tradicionālo šķirņu ietekmes, kuras ir Velsas liellopu gaļas ražošanas nozares pamatā un no kurām iegūst Velsas liellopu gaļu.

Gaļai jābūt iegūtai no liellopiem, kas ir nokauti/pārstrādāti apstiprinātās lopkautuvēs/pārstrādes uzņēmumos. Dzīvniekus lopkautuvē nokauj un apstrādā atbilstīgi atzītām nozares specifikācijām vai saskaņā ar tiesību aktu vai pasūtītāja prasībām.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Velsas liellopu gaļai piemīt vairākas konkurētspējīgas produkcijas priekšrocības. Tradicionālo šķirņu liellopus audzē ideālā vidē, izmantojot pārbaudītas un izmēģinātas tradicionālās saimniekošanas metodes, kuras papildina mūsdienīgas audzēšanas metodes. Tā rezultātā iegūst Velsas liellopu gaļas unikālās un savdabīgās īpašības.

Gadu no gada, paaudzi no paaudzes visā Velsā, galvenokārt nelielās ģimenes saimniecībās, praksē lieto Velsas liellopu audzētāju īpašo zootehniku un pļavu apsaimniekošanas paņēmienus, izmantojot dabiskās vides sniegtās priekšrocības, lai ražotu augstākās kvalitātes liellopu gaļu. Gadsimtu gaitā viņu aizrautība un smagais darbs ir izveidojis nemainīgi augstus produkcijas kvalitātes standartus efektīvākajā un videi draudzīgākajā veidā, veidojot Velsas ainavu, kultūru un identitāti.

Šā apgabala saimniecības tipiski ir ģimenes saimniecības, kurās ir jaukti aitu un liellopu ganāmpulki. Saimniecības Velsā vidēji ir mazākas nekā kopumā Apvienotajā Karalistē. Līdz ar mazāku vidējo saimniecības lielumu mazāki ir arī ganāmpulku izmēri, kā arī darbaspēka sastāvs. Velsas mājlopu audzētāju zootehniskās prasmes ir nodotas no vienas paaudzes nākamajai. Katrs ražotājs uzrauga savu liellopu ganāmpulku, ko audzē ekstensīvi dabiskās zāles ganībās. Dzīvniekus pārdod vai nu lopkautuvēm kautsvarā, vai mājlopu tirgos. Lai nodrošinātu produkta izsekojamību, visos ražošanas procesa posmos tiek veikta uzskaite.

Prasmīga saimniekošana un zāles izmantošana ir galvenie faktori, kas veido Velsas liellopu gaļas produkcijas labo kvalitāti. Zālāji daudzos Velsas apgabalos mijas ar virsājiem un vietējo savvaļas smaržaugu platībām, kuri piešķir Velsas liellopu gaļai tai raksturīgās īpašības. Velsas zemnieku pļavkopības prasmes ir atzītas visā pasaulē; to apliecina Velsas zemnieku regulāri iegūtās godalgas par pļavkopības sasniegumiem.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://www.defra.gov.uk/foodfarm/food/industry/regional/foodname/products/documents/welsh-beef.pdf

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2010.158.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 158

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	53. sējums 2010. gada 18. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2010/C 158/01	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar 107. un 108. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību – Gadījumi, attiecībā uz kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	1

2010/C 158/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5755 – Schneider Electric/Areva T&D) ( 1 )	4

2010/C 158/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5811 – Erste Bank/ASK) ( 1 )	4

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2010/C 158/04	Padomes Akts (2009. gada 23. oktobris), ar ko amatā ieceļ Eiropola direktora vietnieku	5

2010/C 158/05	Projekts Eiropas Savienības 2010. finanšu gada budžeta grozījumam Nr. 4 – Padomes nostāja	6

	Eiropas Komisija
2010/C 158/06	Euro maiņas kurss	7

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2010/C 158/07	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus saskaņā ar īstenošanas plānu kopuzņēmumam Kurināmā elementi un ūdeņradis	8

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2010/C 158/08	Valsts atbalsts – Polija – Valsts atbalsts C 40/08 (ex N 163/08) – Pārstrukturēšanas atbalsts uzņēmumam PZL Hydral S.A. – Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu ( 1 )	9

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2010/C 158/09	Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	12


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ