5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/2

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 15. aprīļa spriedums (Handens Tingsrätt (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret Lars Sandström

(Lieta C-433/05) (1)

(Direktīvas 94/25/EK un 2003/44/EK - Tiesību aktu tuvināšana - Izpriecu kuģi - Aizliegums izmantot ūdens skuterus ārpus publiskiem ūdensceļiem - EKL 28. un 30. pants - Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību - Pieeja tirgum - Šķērslis - Vides aizsardzība - Samērīgums - Direktīva 98/34/EK - 8. pants - Valsts tiesību aktu grozīšana - Paziņošanas pienākums - Nosacījumi)

2010/C 148/03

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Handens Tingsrätt

Lietas dalībnieks pamata procesā

Lars Sandström

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Handens tingsrätt — EKL 28.–30. panta un Eiropas Paralmenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Direktīvas 2003/44/EK ar ko groza Direktīvu 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem (OV L 214, 18. lpp.) interpretācija — Aizliegums izmantot ūdens skuterus ārpus publiskajiem ūdensceļiem

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 16. jūnija Direktīvai 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Direktīvu 2003/44/EK, nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru vides aizsardzības iemeslu dēļ ir aizliegts izmantot ūdens skuterus ārpus noteiktām ūdenstilpēm;

LESD 34. un 36. pantam šāds tiesiskais regulējums nav pretrunā, ar nosacījumu, ka:

—	kompetentajām valsts iestādēm ir pienākums veikt īstenošanas pasākumus, kas paredzēti, lai noteiktu ūdenstilpes ārpus publiskajiem ūdensceļiem, kuros var tikt izmantoti ūdens skuteri;

—	šīs iestādes ir patiešām īstenojušas tām šajā sakarā piešķirtās pilnvaras un ir noteikušas ūdenstilpes, kuras atbilst valsts tiesiskajā regulējumā paredzētajiem nosacījumiem, un

—	šādi pasākumi ir veikti saprātīgā termiņā pēc šī tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā.

Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamata lietā šie nosacījumi ir izpildīti.

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvas 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, 8. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas Komisijai atbilstoši šīs normas pirmajai daļai jau paziņotā tehnisko noteikumu projektā veikts grozījums, kurā, salīdzinot ar paziņoto projektu, ir ietverts tikai attiecīgās preces izmantošanas nosacījumu atvieglojums un kurš tādējādi samazina tehnisko noteikumu iespējamo ietekmi uz tirdzniecību, nav būtiskas projekta izmaiņas šīs normas trešās daļas izpratnē un tas nav iepriekš jāpaziņo Komisijai. Nepastāvot šādam iepriekšējās paziņošanas pienākumam, tehnisko noteikumu nebūtisku grozījumu nepaziņošana Komisijai pirms šādu noteikumu pieņemšanas neietekmē šo noteikumu piemērošanu.

(1) OV C 36, 11.02.2006.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/3

Tiesas (virspalāta) 2010. gada 13. aprīļa spriedums (Cour constitutionnelle (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Nicolas Bressol, Anthony Wolf, Cédric Helie, Valérie Jabot, Claude Keusterickx, Denis Wilmet, Charlène Meurou, David Bacquart, Ayhar Gabriel Arslan, Yves Busegnies, Serge Clement, Sabine Gelaes, Etienne Dubuisson, Caroline Kinet, Dominique Peeters, Robert Lontie, Yannick Homerin, Isabelle Pochet, Walid Salem, Karin Van Loon, Olivier Leduc, Annick Van Wallendael, Dorothée Van Eecke, Olivier Ducruet, Céline Hinck, Nicole Arpigny, Eric De Gunsch, Thibaut De Mesmaeker, Mikel Ezquer, Constantino Balestra, Philippe Delince, Madeleine Merche, Jean-Pierre Saliez, Véronique de Mahieu, Muriel Alard, Danielle Collard, Pierre Castelein, Dominique De Crits, André Antoine, Christine Antierens, Brigitte Debert, Véronique Leloux, Patrick Parmentier, M. Simon, Céline Chaverot, Marine Guiet, Floriane Poirson, Laura Soumagne, Elodie Hamon, Benjamin Lombardet, Julie Mingant, Anne Simon, Anaïs Serrate, Sandrine Jadaud, Patricia Barbier, Laurence Coulon, Renée Hollestelle, Jacqueline Ghion, Pascale Schmitz, Sophie Thirion, Céline Vandeuren, Isabelle Compagnion/Gouvernement de la Communauté française

(Lieta C-73/08) (1)

(Eiropas Savienības pilsonība - LESD 18. un 21. pants - Direktīva 2004/38/EK - 24. panta 1. punkts - Uzturēšanās brīvība - Nediskriminācijas princips - Pieeja augstākajai izglītībai - Studenti, kas ir kādas dalībvalsts pilsoņi un kas ir ieradušies kādā citā dalībvalstī, lai tur mācītos - Studentu, kas nav pastāvīgie iedzīvotāji, reģistrācijai augstākās izglītības studiju programmās sabiedrības veselības jomā noteiktās kvotas - Pamatojums - Samērīgums - Medicīnisko un paramedicīnisko studiju programmu kvalitātes apdraudējuma risks - Diplomēto speciālistu sabiedrības veselības jomas profesijās nepietiekamības risks)

2010/C 148/04

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Nicolas Bressol, Anthony Wolf, Cédric Helie, Valérie Jabot, Claude Keusterickx, Denis Wilmet, Charlène Meurou, David Bacquart, Ayhar Gabriel Arslan, Yves Busegnies, Serge Clement, Sabine Gelaes, Etienne Dubuisson, Caroline Kinet, Dominique Peeters, Robert Lontie, Yannick Homerin, Isabelle Pochet, Walid Salem, Karin Van Loon, Olivier Leduc, Annick Van Wallendael, Dorothée Van Eecke, Olivier Ducruet, Céline Hinck, Nicole Arpigny, Eric De Gunsch, Thibaut De Mesmaeker, Mikel Ezquer, Constantino Balestra, Philippe Delince, Madeleine Merche, Jean-Pierre Saliez, Véronique de Mahieu, Muriel Alard, Danielle Collard, Pierre Castelein, Dominique De Crits, André Antoine, Christine Antierens, Brigitte Debert, Véronique Leloux, Patrick Parmentier, M. Simon, Céline Chaverot, Marine Guiet, Floriane Poirson, Laura Soumagne, Elodie Hamon, Benjamin Lombardet, Julie Mingant, Anne Simon, Anaïs Serrate, Sandrine Jadaud, Patricia Barbier, Laurence Coulon, Renée Hollestelle, Jacqueline Ghion, Pascale Schmitz, Sophie Thirion, Céline Vandeuren, Isabelle Compagnion

Atbildētājs: Gouvernement de la Communauté française

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Beļģijas Cour constitutionnelle (iepriekš Cour d'arbitrage) — EKL 12. panta pirmās daļas un 18. panta 1. punkta, skatot tos kopā ar EKL 149. un 150. pantu, interpretācija — Reģistrācijas kvotu sistēma studentiem, kas nav pastāvīgie iedzīvotāji, universitāšu un augstskolu pasniegtajās studiju programmās sabiedrības veselības jomā — Nediskriminācijas princips — Ierobežojošo pasākumu pamatojums un samērīgums — Plašas un demokrātiskas pieejas kvalitatīvai augstākajai izglītībai nodrošināšana attiecīgās dalībvalsts iedzīvotajiem — Diplomēto speciālistu nepietiekamības risks attiecīgajās profesionālajās jomās, kas apdraud sabiedrības veselību

Rezolutīvā daļa:

LESD 18. un 21. pants nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamata lietās, kurā ir ierobežots to studentu, kas netiek uzskatīti par Beļģijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, skaits, kuri var pirmo reizi reģistrēties augstākās izglītības iestāžu medicīnisko un paramedicīnisko studiju programmā, ja vien iesniedzējtiesa, izvērtējot visu kompetento iestāžu iesniegto atbilstošo informāciju, nekonstatē, ka šis tiesiskais regulējums ir pamatots, ņemot vērā sabiedrības veselības aizsardzības mērķi;

kompetentās iestādes nevar atsaukties uz Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ko 1966. gada 16. decembrī pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja, 13. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja iesniedzējtiesa konstatē, ka Franču kopienas 2006. gada 16. jūnija dekrēts, kas nosaka studentu skaitu atsevišķās augstākās izglītības pirmā posma studiju programmās, nav saderīgs ar LESD 18. un 21. pantu.

(1) OV C 116, 09.05.2008.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/4

Tiesas (virspalāta) 2010. gada 13. aprīļa spriedums (Landgericht Frankfurt am Main (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Wall AG/Frankfurte pie Mainas, Frankfurter Entsorgungs- und Service GmbH (FES)

(Lieta C-91/08) (1)

(Pakalpojumu koncesija - Piešķiršanas procedūra - Pārskatāmības pienākums - Apakšuzņēmēja vēlāka nomaiņa)

2010/C 148/05

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Frankfurt am Main

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Wall AG

Atbildētāji: Frankfurte pie Mainas, Frankfurter Entsorgungs- und Service GmbH (FES)

Piedaloties: Deutsche Städte Medien (DSM) GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landgericht Frankfurt am Main (Vācija) — Lūgums interpretēt EKL 12., 43., 49. pantu un 86. panta 1. punktu, pārskatāmības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus, kā arī 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punktu Komisijas 1980. gada 25. jūnija Direktīvā 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību (OV L 195, 35. lpp.), kas ir grozīta ar Komisijas 2000. gada 26. jūlija Direktīvu 2000/52/EK, ar ko groza Direktīvu 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību (OV L 193, 75. lpp.), un 1. panta 9. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.) — Pakalpojumu koncesiju konkurss — Publiska uzņēmuma jēdziens — Pārskatāmības pienākuma neievērošanas apakšuzņēmēja vēlākā nomaiņā sekas attiecībā uz līguma izpildi

Rezolutīvā daļa:

ja pakalpojumu koncesijas līguma noteikumos veikto grozījumu iezīmes būtiski atšķiras no iezīmēm, kuru dēļ tika sākotnēji piešķirts koncesiju līgums, un līdz ar to pierāda pušu gribu pārskatīt līguma būtiskos noteikumus, tad saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēmu ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai atjaunotu procedūras pārskatāmību, ieskaitot jaunas piešķiršanas procedūras organizēšanu. Vajadzības gadījumā ir jāorganizē jauna piešķiršanas procedūra saskaņā ar kārtību, kas ir piemērota attiecīgās pakalpojumu koncesijas specifiskumam un kas ļauj uzņēmumiem citu dalībvalstu teritorijā iegūt adekvātu informāciju par minēto koncesiju pirms tās piešķiršanas;

ja koncesionārs uzņēmums noslēdz līgumu par pakalpojumiem, kas ietilpst koncesijas jomā, kuru tam ir piešķīrusi pašvaldība, tad pārskatāmības pienākums, kas izriet no EKL 43. un 49. panta, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principa un nediskriminācijas pilsonības dēļ principa, neattiecas uz šo uzņēmumu, ja:

—	to dibinājusi šī pašvaldība, lai tas īstenotu atkritumu savākšanas un ielu tīrīšanas darbus, bet tas īsteno saimniecisko darbību arī brīvajā tirgū;

—	šai pašvaldībai pieder 51 % kapitāla daļu no šī uzņēmuma, taču pārvaldības lēmumi var tikt pieņemti tikai ar trīs ceturtdaļu kopsapulces balsu vairākumu;

—	tikai vienu ceturtdaļu no šī uzņēmuma uzraudzības padomes dalībniekiem, ieskaitot uzraudzības padomes priekšsēdētāju, ieceļ šī pati pašvaldība un

—	tas vairāk nekā pusi no apgrozījuma gūst, pateicoties savstarpējiem līgumiem par atkritumu savākšanu un ielu tīrīšanu minētās pašvaldības teritorijā, bet tā to finansē no iedzīvotāju maksātām pašvaldības nodevām;

vienlīdzīgas attieksmes princips un nediskriminācijas pilsonības dēļ princips, kas noteikti EKL 43. un 49. pantā, kā arī no tiem izrietošais pārskatāmības pienākums nenosaka valsts iestādēm pienākumu paredzēt līgumu laušanu vai valsts tiesām izdot rīkojumu katrā gadījumā, kad, iespējams, ir pārkāpts šis pienākums saistībā ar pakalpojumu koncesiju piešķiršanu. Valsts tiesību sistēmā ir jānosaka tiesību aizsardzības līdzekļi, kas paredzēti, lai aizsargātu tiesības, kas personām izriet no šī pienākuma, tādā veidā, lai tie nebūtu nelabvēlīgāki par līdzīgiem valsts tiesību aizsardzības līdzekļiem un nepadarītu praktiski neiespējamu vai pārmērīgi neapgrūtinātu šo tiesību izmantošanu. Pārskatāmības pienākums tieši izriet no EKL 43. un 49. panta, kuriem ir tieša iedarbība dalībvalstu tiesību sistēmās un kuri ir pārāki par jebkuru valsts tiesību normu, kura tiem ir pretrunā.

(1) OV C 142, 07.06.2008.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/5

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 15. aprīļa spriedums (Pest Megyei Bíróság (Ungārijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — CIBA Speciality Chemicals Central and Eastern Europe Szolgáltató, Tanácsadó és Keresdedelmi Kft./Adó- és Pénzügyi Ellenőrzési Hivatal Hatósági Főosztály

(Lieta C-96/08) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Tiešie nodokļi - Arodmācību nodeva - Valsts teritorijā reģistrētajiem uzņēmumiem maksājamās nodevas aprēķina bāze - Citā dalībvalstī reģistrētā filiālē nodarbināto darba ņēmēju algu izmaksu ņemšana vērā - Nodokļu dubulta uzlikšana - Iespēja samazināt nodevas bruto summu)

2010/C 148/06

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Pest Megyei Bíróság

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: CIBA Speciality Chemicals Central and Eastern Europe Szolgáltató, Tanácsadó és Keresdedelmi Kft.

Atbildētājs: Adó- és Pénzügyi Ellenőrzési Hivatal Hatósági Főosztály

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Pest Megyei Bíróság — EKL 43. un 48. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, lai noteiktu uzņēmuma ar juridisko adresi vienā valstī arodapmācību nodevas bāzi, vērā tiek ņemtas algu izmaksas par darbiniekiem šī uzņēmuma meitas sabiedrībā citā dalībvalstī pat tad, ja attiecīgajam uzņēmumam ir jāmaksā atbilstoša nodeva par darbinieku nodarbināšanu šajā citā dalībvalstī

Rezolutīvā daļa:

EKL 43. un 48. pantam ir pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru uzņēmumam, kura juridiskā adrese ir šajā valstī, ir pienākums maksāt tādu nodevu kā arodmācību nodeva, kuras summa ir aprēķināta, pamatojoties uz tā algu izmaksām, tostarp tām, kuras attiecas uz šī uzņēmuma citā dalībvalstī reģistrētu filiāli, ja praktiski šim uzņēmumam attiecībā uz šādu filiāli tiek traucēts izmantot šajā tiesiskajā regulējumā paredzētās iespējas samazināt minēto nodevu vai piekļūt šīm iespējām.

(1) OV C 142, 07.06.2008.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/5

Tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 15. aprīļa spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — E. Friz GmbH/Carsten von der Heyden

(Lieta C-215/08) (1)

(Patērētāju tiesību aizsardzība - Līgumi, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām - Direktīvas 85/577/EEK piemērošanas joma - Pievienošanās slēgtam nekustamo īpašumu fondam, kas izveidots kā personālsabiedrība - Atteikšanās no dalības)

2010/C 148/07

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: E. Friz GmbH

Atbildētājs: Carsten von der Heyden

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvas 85/577/EEK par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām (OV L 372, 31. lpp.), 1. panta 1. punkta un 5. panta 2. punkta interpretācija — Piemērošanas joma — Patērētāja pievienošanās slēgtam nekustamo īpašumu fondam, kas izveidots personālsabiedrības formā un kura mērķis galvenokārt ir kapitālieguldījumu veikšana — Atteikšanās no dalības šajā fondā tiesiskās sekas

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīva 85/577/EEK par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, ir piemērojama līgumam, kas noslēgts tādos apstākļos kā pamata lietā un attiecas uz patērētāja pievienošanos slēgtam nekustamo īpašumu fondam, kas izveidots kā personālsabiedrība, ja pievienošanās galvenais mērķis nav kļūt par minētās sabiedrības dalībnieku, bet vienīgi kapitālieguldījumu veikšana;

Direktīvas 85/577 5. panta 2. punkts tādos apstākļos kā pamata lietā pieļauj tādu valsts noteikumu, saskaņā ar kuru patērētājam, ja tas atsakās no dalības slēgtā nekustamo īpašumu fondā, kas izveidots kā personālsabiedrība, kuram patērētājs pievienojies pēc iepriekš nelūgta apmeklējuma tā dzīvesvietā, attiecībā pret šo fondu ir tiesības uz galīgo norēķinu, kuru aprēķina, ņemot vērā viņa dalības vērtību dienā, kad viņš izstājās no šī fonda, tādējādi pieļaujot iespēju, ka viņam var tikt izmaksāta mazāka summa nekā tā, ko tas ieguldījis, vai ka tam tiek uzlikts pienākums samaksāt daļu no minētā fonda zaudējumiem.

(1) OV C 209, 15.08.2008.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/6

Tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 15. aprīļa spriedums — Claudia Gualtieri/Eiropas Komisija

(Lieta C-485/08 P) (1)

(Apelācija - Norīkots valsts eksperts - Uzturēšanās dienas nauda - Vienlīdzīgas attieksmes princips)

2010/C 148/08

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Claudia Gualtieri (pārstāvji — P. Gualtieri un M. Gualtieri, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvis — J. Currall)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 10. septembra spriedumu lietā T-284/06 Gualtieri/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasību atcelt Komisijas 2006. gada 30. janvāra lēmumu, ar kuru ir noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzējas lūgums pēc viņas laulības šķiršanas pielāgot piemaksu summu, kuras ir izmaksājamas saskaņā ar grozītā Komisijas 2002. gada 30. aprīļa Lēmuma C(2002) 1559 par režīmu, kas ir piemērojams norīkotiem valsts ekspertiem, 17. pantu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Gualtieri atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 32, 07.02.2009.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/6

Tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 15. aprīļa spriedums (Bundesgerichtshof, Vācija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Handelsgesellschaft Heinrich Heine GmbH/Verbraucherzentrale Nordrhein-Westfalen eV

(Lieta C-511/08) (1)

(Direktīva 97/7/EK - Patērētāju tiesību aizsardzība - Distances līgumi - Atteikuma tiesības - Preču piegādes izmaksu iekasēšana no patērētāja)

2010/C 148/09

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Handelsgesellschaft Heinrich Heine GmbH

Atbildētāja: Verbraucherzentrale Nordrhein–Westfalen eV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 20. maija Direktīvas 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem (OV L 144, 19. lpp.) 6. panta 1. punkta otrā teikuma un 2. punkta interpretācija — Valsts tiesību akti, ar kuriem ļauts likt patērētājam segt preces piegādes izmaksas gadījumā, ja patērētājs ir atteicies no līguma

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 20. maija Direktīvas 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem 6. panta 1. punkta pirmās daļas otrais teikums un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, kas distances līguma gadījumā ļauj piegādātājam iekasēt preču piegādes izmaksas no patērētāja gadījumā, ja patērētājs izmanto savas atteikuma tiesības.

(1) OV C 32, 07.02.2009.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/7

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 15. aprīļa spriedums (Tribunal de grande instance de Paris, Francija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Fundación Gala-Salvador Dalí, Visual Entidad de Gestión de Artistas Plásticos/Société Auteurs dans les arts graphiques et plastiques, Juan–Leonardo Bonet Domenech, Eulalia–María Bas Dalí, María del Carmen Domenech Biosca, Antonio Domenech Biosca, Ana-María Busquets Bonet, Mónica Busquets Bonet

(Lieta C-518/08) (1)

(Tiesību aktu tuvināšana - Intelektuālais īpašums - Autortiesības un blakustiesības - Tālākpārdošanas tiesības par labu mākslas oriģināldarba autoram - Direktīva 2001/84/EK - Tālākpārdošanas tiesību labuma guvēji pēc darba autora nāves - Jēdziens “tiesīgie mantinieki” - Valsts tiesiskais regulējums, kas saglabā tiesības uz 70 gadiem par labu mantiniekiem, izslēdzot legatārus un tiesību pārņēmējus - Atbilstība Direktīvai 2001/84)

2010/C 148/10

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de grande instance de Paris

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Fundación Gala-Salvador Dalí, Visual Entidad de Gestión de Artistas Plásticos

Atbildētāji: Société Auteurs dans les arts graphiques et plastiques, Juan-Leonardo Bonet Domenech, Eulalia-María Bas Dalí, María del Carmen Domenech Biosca, Antonio Domenech Biosca, Ana-María Busquets Bonet, Mónica Busquets Bonet

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Parīzes Pirmās instances tiesa — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvas 2001/84/EK par tālākpārdošanas tiesībām par labu mākslas oriģināldarba autoram (OV L 272, 32. lpp.) 6. panta un 8. panta 2. un 3. punkta interpretācija — Tālākpārdošanas tiesību ieguvējs pēc darba autora nāves — Tādu valsts tiesību aktu saderība ar Direktīvu 2001/84/EK, ka paredz, ka 70 gadus pēc autora nāves tālākpārdošanas tiesības ir šī autora mantiniekiem, izslēdzot visus legatārus un tiesību pārņēmējus

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvas 2001/84/EK par tālākpārdošanas tiesībām par labu mākslas oriģināldarba autoram 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav pretrunā tāda valsts tiesību norma kā pamata prāvā apskatītā, ar kuru tālākpārdošanas tiesības rezervētas vienīgi mākslinieka mantiniekiem, izslēdzot testamentā noteiktus legatārus. Tādējādi iesniedzējtiesai ar mērķi piemērot valsts tiesību normu, ar kuru transponēts minētais 6. panta 1. punkts, ir pienācīgi jāņem vērā visi atbilstošie noteikumi, kuru mērķis ir atrisināt tiesību kolīziju jautājumā par tālākpārdošanas tiesību nodošanu mantošanas ceļā.

(1) OV C 32, 07.02.2009.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/7

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 15. aprīļa spriedums (Hoge Raad der Nederlanden, Gerechtshof te Amsterdam (Nīderlande) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — X Holding B.V./Staatssecretaris van Financiën (C-538/08), Oracle Nederland BV/Inspecteur van de Belastingdienst Utrecht-Gooi (C-33/09)

(Apvienotās lietas C-538/08 un C-33/09) (1)

(Sestā PVN direktīva - Tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu - Valsts tiesiskais regulējums, kas attiecībā uz atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām izslēdz tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Dalībvalstu iespēja saglabāt noteikumus par izslēgšanu no tiesībām uz nodokļa atskaitīšanu, kas pastāv Sestās PVN direktīvas spēkā stāšanās brīdī - Grozīšana pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā)

2010/C 148/11

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden, Gerechtshof te Amsterdam

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: X Holding B.V. (C-538/08) un Oracle Nederland BV (C-33/09)

Atbildētāji: Staatssecretaris van Financiën (C-538/08) un Inspecteur van de Belastingdienst Utrecht-Gooi (C-33/09)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden Den Haag — Padomes 1967. gada 11. aprīļa Otrās direktīvas 67/228/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopējas pievienotās vērtības nodokļu sistēmas struktūra un piemērošanas procedūra (OV L 71, 1303. lpp.), 11. panta 4. punkta un Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/38/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 6. panta 2. punkta un 17. panta 2. un 6. punkta interpretācija — Tiesību uz atskaitījumiem izslēgšana — Valsts iespēja saglabāt izņēmumus, kas pastāvēja uz Sestās direktīvas spēkā stāšanās brīdi — Regulējums, kas ir agrāks par Sesto direktīvu un ar ko tiesības uz atskaitījumiem izslēdz attiecība uz preču un pakalpojumu kategorijām, kuras ir paredzēts izmantot privātam transportam — Minēto kategoriju definīcija

Rezolutīvā daļa:

11. panta 4. punkts Padomes 1967. gada 11. aprīļa Otrajā direktīvā 67/228/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopējās pievienotās vērtības nodokļu sistēmas struktūra un piemērošanas kārtība, un 17. panta 6. punkts Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, ir interpretējami tādējādi, ka tie pieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu nodokļu jomā, kas izslēdz pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu attiecībā uz to izdevumu kategorijām, kuri saistīti, pirmkārt, ar “privāta transportlīdzekļa”, “maltīšu”, “dzērienu” un “dzīvesvietas”, kā arī “atpūtas pasākumu” nodrošināšanu nodokļu maksātāja personāla locekļiem un, otrkārt, ar “darījuma dāvanu” vai “citu naudas prēmiju” pasniegšanu;

Sestās direktīvas 77/388 17. panta 6. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas ir pieņemts pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā un kurā paredzēts, ka pievienotās vērtības nodokli, kas samaksāts, iegādājoties atsevišķas preces un pakalpojumus, kas daļēji tiek izmantoti privātiem mērķiem un daļēji — ar uzņēmējdarbību saistītiem mērķiem, nodokļu maksātājs var atskaitīt nevis pilnībā, bet tikai proporcionāli izmantojumam ar uzņēmējdarbību saistītiem mērķiem;

Sestās direktīvas 77/388 17. panta 6. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj, ka dalībvalsts pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā izdara tādu grozījumu attiecībā uz izslēgšanu no nodokļa atskaitījuma, kura mērķis principā ir ierobežot tās piemērojamību, bet attiecībā uz kuru nevar izslēgt, ka atsevišķā gadījumā un attiecībā uz konkrētu finanšu gadu tas paplašina šīs izslēgšanas piemērojamību grozītā režīma iepriekš noteiktā rakstura dēļ.

(1) OV C 55, 07.03.2009.

OV C 90, 18.04.2009.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/8

Tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 15. aprīļa spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Friedrich G. Barth/Bundesministerium für Wissenschaft und Forschung

(Lieta C-542/08) (1)

(Personu brīva pārvietošanās - Darba ņēmēji - Vienlīdzīga attieksme - Valsts tiesiskajā regulējumā, kura nesaderība ar Kopienu tiesībām konstatēta ar Tiesas spriedumu, paredzēta īpaša piemaksa par darba stāžu universitātes profesoriem - Noilguma termiņš - Līdzvērtības un efektivitātes principi)

2010/C 148/12

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Friedrich G. Barth

Atbildētāja: Bundesministerium für Wissenschaft und Forschung

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgerichtshof — EKL 39. panta un Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.) 7. panta 1. punkta interpretācija — Valsts regulējums, ar kuru universitātes profesoriem ir paredzēta īpaša piemaksa par darba stāžu un kura agrākās redakcijas nesaderība ar Kopienu tiesībām tika konstatēta ar Tiesas 2003. gada 30. septembra spriedumu lietā C-224/01 Köbler — Grozītais regulējums, kas noilguma, kurš ir paredzēts tiesību uz attiecīgo piemaksu īstenošanai, apturēšanu paredzot tikai, sākot ar minētā sprieduma datumu, neizdevīgākā stāvoklī nostāda profesorus, kas agrākā ar Kopienu tiesībām nesaderīgā regulējuma dēļ šo piemaksu nevarēja saņemt

Rezolutīvā daļa:

Savienības tiesībām nav pretrunā tāds tiesiskais regulējums kā pamata lietā, saskaņā ar kuru trīs gadu noilguma termiņš tiek piemērots attiecībā uz prasījumiem par tādu īpašo piemaksu par darba stāžu izmaksāšanu, kuras darba ņēmējam, kurš ir izmantojis pārvietošanās brīvību, netika piešķirtas pirms Tiesas 2003. gada 30. septembra sprieduma lietā C-224/01 Köbler pasludināšanas, pamatojoties uz valsts tiesisko regulējumu, kas nav saderīgs ar Kopienu tiesībām.

(1) OV C 90, 18.04.2009.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/9

Tiesas (otrā palāta) 2010. gada 15. aprīļa spriedums — Ralf Schräder/Kopienas Augu šķirņu birojs (KAŠB)

(Lieta C-38/09 P) (1)

(Apelācija - Pārbaude Tiesā - Regulas (EK) Nr. 2100/94 un Nr. 1239/95 - Lauksaimniecība - Kopienas augu šķirņu aizsardzība - Reģistrācijai pieteiktās augu šķirnes atšķirtspēja - Šķirnes atpazīstamība - Pierādījumi - Augu šķirne “SUMCOL 01”)

2010/C 148/13

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Ralf Schräder (pārstāvis — T. Leidereiter, Rechtsanwalt)

Otrs lietas dalībnieks: Kopienas Augu šķirņu birojs (KAŠB) (pārstāvji — M. Ekvad, B. Kiewiet, un A. von Mühlendahl, Rechtsanwalt)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2008. gada 19. novembra spriedumu lietā T-187/06 Ralf Schräder/KAŠB, ar kuru Pirmās instances tiesa ir noraidījusi prasību atcelt tiesību aktu, ko prasītājs ir iesniedzis par Kopienas Augu šķirņu biroja (KAŠB) Apelācijas padomes 2006. gada 2. maija lēmumu, ar ko noraidīta apelācijas sūdzība par KAŠB lēmumu attiecībā uz pieteikums par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu augu šķirnei “SUMCOL 01” noraidīšanu — Pieteiktās augu šķirnes atšķirtspēja — Elementi, kurus var ņemt vērā, lai pierādītu augu šķirnes atpazīstamību — Kļūdains faktu vērtējums — Tiesības tikt uzklausītam tiesā

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Schräder atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 82, 04.04.2009.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/9

Tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 15. aprīļa spriedums — Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-64/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2000/53/EK - 5. panta 3. un 4. punkts, 6. panta 3. punkts, kā arī 7. panta 1. punkts - Neatbilstoša transponēšana)

2010/C 148/14

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Oliver un J.-B. Laignelot)

Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un A. Adam)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Visu normatīvo aktu, kas nepieciešami, lai pareizi un pilnībā transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 34. lpp.) 2. pantu (13. punkts), 4. pantu (2. punkta a) apakšpunkts), 5. pantu (3. un 4. punkts), 6. pantu (3. punkts), 7. pantu (1. punkts) un 8. pantu (3. punkts), nepieņemšana — Nolietotu transportlīdzekļu “izjaukšanas informācijas” un “atbrīvošanas no liekām detaļām”, tos apstrādājot, jēdzieni — Transportlīdzekļu konstruktoru un detaļu ražotāju pienākums attiecībā uz katru jaunu tirgū laistu transportlīdzekļu veidu sniegt informāciju par tā izjaukšanu rokasgrāmatu veidā vai ar elektronisko mediju palīdzību

Rezolutīvā daļa:

nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai pareizi un pilnībā transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem 2. panta 13) punktu, 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 5. panta 3. un 4. punktu tiktāl, ciktāl izjaucējiem, kas pieņem nolietotus transportlīdzekļus likvidācijai, nepiemēro apstrādes izmaksu kompensācijas sistēmu, kā arī 7. panta 1. punktu un 8. panta 3. punktu, Francijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Kopienu Komisija un Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 90, 18.04.2009.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/10

Tiesas (piektā palāta) 2010. gada 15. aprīļa spriedums — Eiropas Komisija/Īrija

(Lieta C-294/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/43/EK - Gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas - Pilnīgas transponēšanas noteiktajā termiņā neesamība - Transponēšanas pasākumu nepaziņošana)

2010/C 148/15

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Braun un A.-A. Gilly)

Atbildētāja: Īrija (pārstāvis — D. O'Hagan)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Pasākumu, kas nepieciešami, lai panāktu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvai 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 87. lpp.), nepieņemšana vai nepaziņošana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

paredzētajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK, prasības, Īrija nav izpildījusi šīs direktīvas 53. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Īrija atlīdzina tiesāšanās izdevumus

(1) OV C 220, 12.09.2009.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/10

Tiesas (piektā palāta) 2010. gada 5. februāra rīkojums — Volker Mergel, Klaus Kampfenkel, Burkart Bill, Andreas Herden/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-80/09) (1)

(Apelācijas sūdzība - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Reģistrācijas atteikums - Vārdiska preču zīme “Patentconsult” - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Apelācijas sūdzība, kura ir daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota)

2010/C 148/16

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Volker Mergel, Klaus Kampfenkel, Burkart Bill, Andreas Herden (pārstāvis — G.P. Friderichs, Rechtsanwalt)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — S. Schäffner)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2008. gada 16. decembra spriedumu lietā T-335/07 Mergel u.c./ITSB, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasību atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 25. jūnija lēmumu, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzība par pārbaudītāja lēmumu, ar ko atteikta Kopienas vārdiskas preču zīmes “Patentconsult” reģistrācija attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 41. un 42. klasē — Preču zīmes, ko veido vienīgi apzīmējumi vai norādes, kas var kalpot, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu īpašības, atšķirtspēja

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Mergel, Kampfenkel, Bill un Herden atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 90, 18.04.2009.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/11

Tiesas 2010. gada 18. marta rīkojums — Caisse fédérale du Crédit mutuel Centre Est Europe (CFCMCEE)/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-282/09 P) (1)

(Apelācija - Reglamenta 119. pants - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts - Reģistrācijas atteikums - Vispārējs novērtējums saistībā ar precēm un pakalpojumiem, uz kurām attiecas reģistrācijas pieteikums - Preces un pakalpojumi, kas veido homogēnas grupas - Apelācijas sūdzība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota)

2010/C 148/17

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Caisse fédérale du Crédit mutuel Centre Est Europe (CFCMCEE) (pārstāvji — P. Greffe un L. Paudrat, avocats)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2009. gada 20. maija spriedumu apvienotajās lietās T-405/07 un T-406/07 CFCMCEE/ITSB (“P@YWEB CARD”), ar kuru tā noraidījusi prasības, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja bija cēlusi par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 10. jūlija un 12. septembra lēmumiem, ar kuriem noraidīta apelācijas sūdzība par pārbaudītāja lēmumu atteikt reģistrēt kā preču zīmes vārdiskos apzīmējumus “PAYWEB CARD” un “P@YWEB CARD” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 36. un 38. klasē atbilstoši 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām — Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 73. panta pārkāpums — Nepieciešamība atsevišķi novērtēt katru no minētās regulas 7. panta 1. punktā paredzētajiem reģistrācijas atteikuma pamatojumiem — Prasība norādīt reģistrācijas atteikuma pamatojumu attiecībā uz katru no reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm un pakalpojumiem — Preces un pakalpojumi, kas veido homogēnas grupas

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	La Caisse fédérale du Crédit mutuel Centre Est Europe atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 233, 26.09.2009.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2009. gada 29. decembrī iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) — Generalbundesanwalt beim Bundesgerichtshof/E un F

(Lieta C-550/09)

2010/C 148/18

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Generalbundesanwalt beim Bundesgerichtshof

Atbildētāji: E un F

Prejudiciālie jautājumi

Vai tādas organizācijas iekļaušana sarakstā, pamatojoties uz Padomes 2001. gada 27. decembra Regulas (EK) Nr. 2580/2001 (1) 2. pantu, kas nav cēlusi prasību par attiecīgo lēmumu atcelšanu, — attiecīgā gadījumā, ņemot vērā grozīto procedūru, kas paredzēta Eiropas Savienības Padomes 2007. gada 28. jūnija Lēmumā (2007/445/EK (2)), — ir uzskatāma par spēkā esošu jau no paša sākuma, pat tad, ja minētā iekļaušana sarakstā ir notikusi, pārkāpjot procesuālās pamatgarantijas?

Vai Padomes 2001. gada 27. decembra Regulas (EK) Nr. 2580/2001 2. un 3. pants ir interpretējami tādējādi, ka līdzekļi, citi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi ir darīti pieejami šīs regulas 2. panta 3. punktā minētajā sarakstā iekļautajai juridiskajai personai, grupai vai organizācijai, vai ka ir notikusi līdzdalība tādās darbībās, kuru mērķis ir izvairīties no šī noteikuma piemērošanas, arī tādā gadījumā, ja šos resursus nodevusī persona pati ir attiecīgās juridiskās personas, grupas vai organizācijas locekle?

Vai Padomes 2001. gada 27. decembra Regulas (EK) Nr. 2580/2001 2. un 3. pants ir interpretējami tādējādi, ka līdzekļi, citi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi ir darīti pieejami šīs regulas 2. panta 3. punktā minētajā sarakstā iekļautajai juridiskajai personai, grupai vai organizācijai, vai ka ir notikusi līdzdalība tādās darbībās, kuru mērķis ir izvairīties no šī noteikuma piemērošanas, arī tādā gadījumā, ja attiecīgajai juridiskajai personai, grupai vai organizācijai paredzētie finanšu aktīvi (kaut vai tikai netieši) jau atrodas to rīcībā?

(1) Padomes 2001. gada 27. decembra Regula (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (OV L 344, 70. lpp.).

(2) Padomes 2007. gada 28. jūnija Lēmums Nr. 2007/445/EK, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumus 2006/379/EK un 2006/1008/EK (OV L 169, 58. lpp.).

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/12

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas 2009. gada 30. novembra spriedumu apvienotajās lietās T-427/04 un T-17/05 Francijas Republika un France Télécom/Komisija 2010. gada 12. februārī iesniedza France Télécom SA

(Lieta C-81/10 P)

2010/C 148/19

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: France Télécom SA (pārstāvji — S. Hautbourg, L. Olza Moreno, L. Godfroid un M. van der Woude, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija un Francijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	pieņemt galīgo lēmumu pēc būtības atbilstoši Tiesas Statūtu 61. pantam un apmierināt prasījumus, ko France Télécom izvirzījusi pirmajā instancē;

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam prasītāja izvirza piecus pamatus.

Pirmajā pamatā France Télécom atsaucas uz to, ka Vispārējā tiesa nepareizi ir piemērojusi valsts atbalsta jēdzienu, jo šajā lietā ir pieņēmusi šādu kvalifikāciju, kaut arī tā atzina, ka iespējamas priekšrocības esamība (vai neesamība) šajā gadījumā bija atkarīga nevis no attiecīgajam režīmam piemītošajām īpašībām, bet gan no faktoriem, kas nav saistīti ar pašu režīmu, kura sekas varēja konstatēt tikai vēlāk (ex post). Tādējādi Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā pašu LESD 107. un 108. pantā paredzētās valsts atbalsta iepriekšējas pārbaudes sistēmas raksturu, proti, ex ante sistēmas, kas ir pamatota ar objektīvu režīmiem piemītošo īpašību analīzi, pamatojoties uz iepriekšēju valsts iestāžu paziņojumu, raksturu.

Otrajā pamatā prasītāja norāda, ka Vispārējā tiesa nepareizi ir piemērojusi priekšrocības jēdzienu, jo tā atteikusies vispārēji analizēt visus noteikumus, ko paredz nodokļu atkāpes režīms. Šis režīms, kas ieviests ar likumu Nr. 90-568, paredzēja divas īpašas nodokļu uzlikšanas kārtības, pirmkārt, “iepriekšēju maksājumu” laika posmā no 1991. līdz 1993. gadam, kā rezultātā prasītāja pārmaksāja nodokļus salīdzinājumā ar vispārējām tiesību normām, un, otrkārt, aplikšanu ar nodokļiem atbilstoši vispārējām tiesību normām laika posmā no 1994. līdz 2002. gadam, kas prasītājai radīja labvēlīgas sekas nodokļu ziņā. Atsakoties ar vispārējām tiesību normām salīdzināt nodokļu atkāpes režīma sekas saistībā ar abiem attiecīgajiem laika posmiem, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā.

Trešajā pamatā prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo Vispārējā tiesa atteicās uzskatīt, ka Komisijas klusēšana 2005. gada 8. februāra lēmumā attiecībā uz La Poste saistībā ar ieviesto nodokļu režīmu varēja prasītājai radīt paļāvību par attiecīgo pasākumu atbilstību, ņemot vērā tiesību normas valsts atbalsta jomā. Turklāt Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā atsevišķus ārkārtas apstākļus, kas raksturīgi šai lietai un kas pamato tiesiskās paļāvības principa piemērošanu.

Ceturtajā pamatā France Télécom atsaucas uz pamatojuma nenorādīšanu spriedumā, jo Vispārējā tiesa ar savu pamatojumu ir aizstājusi Komisijas pamatojumu, atbildot uz tās argumentiem, kas ir pamatoti ar atbalsta režīma noilguma principa pārkāpumu. Tādējādi prasītāja uzskata, ka desmit gadu noilguma termiņš, kas ir paredzēts 15. panta 1. punktā Regulā (EK) Nr. 659/1999 (1), bija jāaprēķina, sākot no 1990. gada 2. jūlija, kad likums Nr. 90-568 noteica attiecīgo nodokļu režīmu, nevis no dienas, kad atbalsts faktiski tika piešķirts tā saņēmējam.

Piektajā un pēdējā pamatā prasītāja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka Komisija, nepārkāpjot tiesiskās drošības principu, atbalsta apmēru varēja noteikt atbilstoši “amplitūdai” un likt to atgūt, kaut arī nebija iespējams noteikt reālo priekšrocību, ko tā būtu varējusi saņemt. Turklāt Vispārējā tiesa nav atbildējusi uz visiem tās argumentiem, kas ir pamatoti ar tiesiskās drošības principa pārkāpumu.

(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV, L 83, 1. lpp.).

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 5. martā iesniedza Conseil d'État (Beļģija) — European Air Transport SA/Collège d'Environnement de la Région de Bruxelles-Capitale, Région de Bruxelles-Capitale

(Lieta C-120/10)

2010/C 148/20

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: European Air Transport SA

Atbildētāji: Collège d'Environnement de la Région de Bruxelles-Capitale un Région de Bruxelles-Capitale

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 26. marta Direktīvas 2002/30/EK par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni (1), 2. panta e) punktā iekļautais jēdziens “ekspluatācijas ierobežojumi” ir jāinterpretē kā tāds, kas ietver noteikumus, kuros ir paredzēti ierobežojumi uz zemes mērītam trokšņu līmenim, kurš ir jāievēro lidostas tuvumā esošu teritoriju pārlidojumos un kura pārsniegšanas gadījumā tā izraisītājs var tikt sodīts, jo lidaparātiem ir jāievēro ceļi un jāizpilda nosēšanās un pacelšanās procedūras, kuras ir noteikušas citas administratīvās iestādes, neņemot vērā šo trokšņu ierobežojumu ievērošanu?

Vai šīs direktīvas 2. panta e) punkts un 4. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ikvienam “ekspluatācijas ierobežojumam” ir jābūt “uz darbību balstītam”, vai arī šie noteikumi pieļauj, ka citi, ar vides aizsardzību saistīti noteikumi ierobežo piekļuvi lidostai atkarībā no trokšņu līmeņa, kas tiek mērīts uz zemes un kas ir jāievēro lidostas tuvumā esošu teritoriju pārlidojumos, un kura pārsniegšanas gadījumā to izraisītājs var tikt sodīts?

Vai šīs direktīvas 4. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aizliedz to, ka papildus uz darbību balstītiem ekspluatācijas ierobežojumiem, kas ir noteikti, pamatojoties uz lidaparāta radīto troksni, ar vides aizsardzību saistīti noteikumi nosaka ierobežojumus uz zemes mērītam trokšņu līmenim, kas ir jāievēro lidostas tuvumā esošu teritoriju pārlidojumos?

Vai šīs direktīvas 6. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aizliedz noteikumus, kuri paredz ierobežojumus uz zemes mērītam trokšņu līmenim, kurš ir jāievēro lidostas tuvumā esošu teritoriju pārlidojumos un kura pārsniegšanas gadījumā to izraisītājs var tikt sodīts, proti, noteikumus, kurus var pārkāpt lidmašīnas, kas atbilst Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma 1. sējuma II daļas 4. nodaļas standartiem?

(1) OV L 85, 40. lpp.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 8. martā iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) — Waltraud Brachner/Pensionsversicherungsanstalt

(Lieta C-123/10)

2010/C 148/21

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Waltraud Brachner

Atbildētājs: Pensionsversicherungsanstalt

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Direktīvas 79/7/EEK (1) 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs tiesību normas 1. punktā noteiktais diskriminācijas aizliegums attiecas arī uz ikgadējās pensiju indeksēšanas sistēmu, kas paredzēta likumiskās pensiju apdrošināšanas tiesībās?

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša:

Vai Direktīvas 79/7/EEK 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums par ikgadējo pensiju indeksēšanu, saskaņā ar kuru noteiktai mazāko pensiju saņēmēju grupai ir paredzēts procentuāli mazāks palielinājums nekā citiem pensiju saņēmējiem, ja šis regulējums nelabvēlīgi ietekmē 25 % pensijas saņēmējus vīriešus, bet 57 % pensijas saņēmējas sievietes un tam nav objektīva pamatojuma?

Ja atbilde uz 2. jautājumu ir apstiprinoša:

Vai nelabvēlīgāku attieksmi pret pensijas saņēmējām sievietēm attiecībā uz ikgadējo viņu pensiju palielinājumu var pamatot ar pensijas saņēmēju sieviešu agrāko pensionēšanās vecumu un/vai ilgāko pensijas izmaksas laikposmu un/vai ar to, ka tiktu pārmērīgi palielināti sociālajās tiesībās paredzētie minimālie ienākumi (Ausgleichzulagenrichtsatz [kompensējošo piemaksu minimums]), ja noteikumos par sociālajās tiesībās paredzēto minimālo ienākumu garantēšanu (Ausgleichzulage [kompensējošās piemaksas]) ir paredzēts pieskaitīt citus pensijas saņēmēja paša ienākumus, kā arī viņa laulātā, ar kuru viņš dzīvo kopīgā mājsaimniecībā, ienākumus, bet pārējo pensijas saņēmēju pensiju paaugstināšana notiek, nepieskaitot pensijas saņēmēja paša ienākumus vai viņa laulātā ienākumus?

(1) Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīva 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (OV L 6, 24. lpp.).

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 12. martā iesniedza Tribunal de première instance de Bruxelles (Beļģija) — Corman SA/Bureau d'intervention et de restitution belge (BIRB)

(Lieta C-131/10)

2010/C 148/22

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Bruxelles

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Corman SA

Atbildētājs: Bureau d'intervention et de restitution belge (BIRB)

Prejudiciālie jautājumi

Vai [Komisijas] 1997. gada 15. decembra Regulas Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un atbalsta piešķiršanu par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu, ko paredzēts lietot mīklas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (1), noteikumi un Regula, ar kuru tiek piemērota Regula Nr. 1255/99 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (2), var tikt uzskatīti par Kopienu nozaru tiesisko regulējumu, kas atkāpjas no 1995. gada 18. decembra Regulas Nr. 2988/95 (3) 3. panta 1. punkta un kas neļauj piemērot valsts tiesību noteikumus par noilgumu?

Vai 1995. gada 18. decembra Regulas Nr. 2988/95 3. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka to piemēro vienīgi gadījumos, kad pārkāpumu izdara subsīdijas saņēmējs, bet 4 gadu noilguma vispārējais noteikums ir piemērojams visos gadījumos, kad pārkāpumus ir izdarījuši subsīdijas saņēmēja līdzlīgumslēdzēji, ņemot vērā, ka 4 gadi ir maksimālais piemērojamais termiņš attiecībā uz līdzlīgumslēdzēju rīcības reglamentēšanu piena un piena produktu tirgus kopīgās organizācijas ietvaros?

(1) OV L 350, 3. lpp.

(2) OV L 160, 48. lpp.

(3) Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 1. lpp.).

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/15

Prasība, kas celta 2010. gada 15. martā — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-133/10)

2010/C 148/23

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Peere un K. Walkerová)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2005. gada 28. novembra Direktīvas 2005/81/EK, ar ko groza Direktīvu 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos (1), prasības, un katrā ziņā tos nedarot zināmus Komisijai, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 2005/81/EK transponēšanas termiņš beidzās 2006. gada 19. decembrī. Līdz šīs prasības celšanas dienai atbildētāja joprojām nebija veikusi visus direktīvas transponēšanai vajadzīgos pasākumus vai katrā ziņā tos nebija darījusi zināmus Komisijai.

(1) OV L 312, 47. lpp.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 15. martā iesniedza Conseil d'État (Beļģija) — Eiropas Kopiena/Région de Bruxelles-Capitale

(Lieta C-137/10)

2010/C 148/24

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Eiropas Kopiena

Atbildētājs: Région de Bruxelles-Capitale

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 282. pants un it īpaši šī panta otrajā teikumā minētais jēdziens “šajā nolūkā Kopienu pārstāv Komisija” jāinterpretē tādejādi, ka var uzskatīt, ka iestāde ir likumīgi pilnvarota pārstāvēt Kopienu tādā gadījumā, ja pastāv pilnvara, ar kuru Komisija ir deleģējusi šai iestādei savas pilnvaras pārstāvēt Kopienu tiesā, neatkarīgi no tā, ka šajā pilnvarā nav nozīmēta konkrēta fiziska persona, kura ir tiesīga pārstāvēt attiecīgo iestādi?

Ja atbilde ir noliedzoša, vai šādā gadījumā tāda valsts tiesa kā Conseil d'Etat var pārbaudīt Eiropas iestādes, kuru Komisija atbilstoši Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 282. pantam ir likumīgi pilnvarojusi, celtas prasības pieņemamību, izvērtējot, vai šo iestādi pārstāv attiecīgā fiziskā persona, kura ir tiesīga celt prasību valsts tiesā?

Pakārtoti un gadījumā, ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 207. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais teikums un it īpaši teikuma daļa “kam palīdz ģenerālsekretāra vietnieks, kurš atbild par Ģenerālsekretariāta darbu”, ir jāinterpretē tādejādi, ka Padomes ģenerālsekretāra vietnieks var likumīgi pārstāvēt Padomi, lai celtu prasību valsts tiesās?

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 15. martā iesniedza Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) — DP Grup EOOD/Direktor na Agentsia “Mitnitsi”

(Lieta C-138/10)

2010/C 148/25

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: DP Grup EOOD

Atbildētājs: Direktor na Agentsia “Mitnitsi”

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1) 63. pants pamata lietas apstākļos jāinterpretē tā, ka muitas iestādei ir paredzēts pienākums pārbaudīt tikai muitas deklarācijas atbilstību šīs regulas 62. panta prasībām, pārbaudot vienīgi dokumentus Regulas 68. pantā minētajā apjomā, un lemt par muitas deklarācijas pieņemšanu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem dokumentiem, ja ir radušās šaubas par preču tarifu koda pareizību un šā koda noteikšanai ir nepieciešams eksperta atzinums?

Vai muitas iestādes lēmums par muitas deklarācijas tūlītēju pieņemšanu saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 63. pantu pamata lietas apstākļos ir jāuzskata par muitas iestādes lēmumu Muitas kodeksa 4. panta 5. punkta nozīmē saistībā ar šā kodeksa 8. panta 1. punkta pirmo ievilkumu, proti, attiecībā uz visu iesniegtās muitas deklarācijas saturu, ja vienlaikus ir šādi apstākļi:

a)	muitas iestādes lēmums par muitas deklarācijas pieņemšanu tika pieņemts, pamatojoties tikai uz kopā ar muitas deklarāciju iesniegtajiem dokumentiem;

b)	veicot nepieciešamās pārbaudes pirms muitas deklarācijas pieņemšanas, bija aizdomas, ka norādītais preču tarifu kods nav pareizs;

c)	veicot nepieciešamās pārbaudes pirms muitas deklarācijas pieņemšanas, informācija par deklarēto preču saturu, kam ir nozīme tarifu koda pareizā noteikšanā, bija nepilnīga;

d)	pārbaudē pirms deklarācijas pieņemšanas tika paņemts paraugs atzinuma sagatavošanai, lai pareizi noteiktu preču tarifu kodu?

Vai Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 63. pants pamata lietas apstākļos jāinterpretē tā,

a)	ka tas ļauj apstrīdēt muitas deklarācijas pieņemšanas likumību tiesā pēc preču laišanas brīvā apgrozībā, vai arī tā,

ka muitas deklarācijas pieņemšanu nedrīkst apstrīdēt, jo ar to muitas iestādēs tikai konstatē preču deklarēšanu un nosaka ievedmuitas nodokļu parāda rašanās brīdi, un tā nav muitas iestādes lēmums par tarifu pareizu klasifikāciju un muitas nodokļu apmēra, kas jāmaksā, pamatojoties uz šo deklarāciju, jautājumiem?

(1) OV L 302, 1. lpp.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 18. martā iesniedza Kammergerichts Berlin (Vācija) — Berliner Verkehrsbetriebe (BVG), Anstalt des öffentlichen Rechts/JPMorgan Chase Bank N.A., Frankfurt Branch

(Lieta C-144/10)

2010/C 148/26

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Kammergericht Berlin

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Berliner Verkehrsbetriebe (BVG), Anstalt des öffentlichen Rechts

Atbildētāja: JPMorgan Chase Bank N.A., Frankfurt Branch

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) (turpmāk tekstā — “Regula Nr. 44/2001”) 22. panta 2. punkts attiecas arī uz tiesvedībām, kurās kāda uzņēmējsabiedrība vai juridiska persona savas tiesības atkāpties no juridiska darījuma pamato tā, ka šo uzņēmējsabiedrību vai juridisku personu struktūrvienību pieņemtie lēmumi par attiecīgā juridiskā darījuma noslēgšanu nav spēkā esoši, jo ir pārkāpti uzņēmējsabiedrības statūti?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu būtu apstiprinoša, vai Regulas Nr. 44/2001 22. panta 2. punkts ir piemērojams arī publisko tiesību juridiskām personām gadījumos, kad struktūrvienību pieņemto lēmumu spēkā esamība ir jāpārbauda Zivilgericht [Civillietu tiesai]?

Ja atbilde uz otro jautājumu būtu apstiprinoša, vai tās dalībvalsts tiesai, kurā prasība iesniegta kā pēdējai, ir pienākums atbilstoši Regulas Nr. 44/2001 27. pantam apturēt tiesvedību arī tajā gadījumā, ja tiek apgalvots, ka arī vienošanās par jurisdikciju nav spēkā, jo to esot noslēgušas vienas līgumslēdzējas puses struktūrvienības, pārkāpjot uzņēmējsabiedrības statūtus?

(1) OV L 12, 1. lpp.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 22. martā iesniedza Handelsgericht Wien (Austrija) — Eva-Maria Painer/Standard VerlagsGmbH, Axel Springer AG, Süddeutsche Zeitung GmbH, SPIEGEL-Verlag Rudolf AUGSTEIN GmbH & Co KG, Verlag M. DuMont Schauberg Expedition der Kölnischen Zeitung GmbH & Co KG

(Lieta C-145/10)

2010/C 148/27

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Handelsgericht Wien

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Eva-Maria Painer

Atbildētāji: Standard VerlagsGmbH, Axel Springer AG, Süddeutsche Zeitung GmbH, SPIEGEL-Verlag Rudolf AUGSTEIN GmbH & Co KG, Verlag M. DuMont Schauberg Expedition der Kölnischen Zeitung GmbH & Co KG

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 (1) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 6. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka nav aizliegts to piemērot un kopumā celt prasību pret vairākiem atbildētājiem par satura ziņā identiskiem autortiesību pārkāpumiem, izmantojot dažādu valstu juridiskos pamatus, kas pēc būtības ir identiski, piemēram, tādus, kas ir piemērojami visām Eiropas valstīm prasībās izbeigt darbību, kas nav balstītas uz vainas konstatēšanu, prasībās par piemērotu kompensāciju sakarā ar autortiesību pārkāpumiem un prasībās par atlīdzību par nelikumīgu izmantošanu?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK (2) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 3. punkta d) apakšpunkts, ko skata kopā ar šīs direktīvas 5. panta 5. punktu, ir interpretējams tādējādi, ka tas var tikt piemērots, ja preses ziņojums, kurā ir citēts darbs vai cits aizsargājams veikums, nav autortiesību aizsargāts literārs darbs?

b)	Vai Direktīvas 2001/29 5. panta 3. punkta d) apakšpunkts, ko skata kopā ar šīs direktīvas 5. panta 5. punktu, ir interpretējams tādējādi, ka tas var tikt piemērots, ja citētajam darbam vai citam aizsargājamam veikumam nav pievienots autora vai izpildītāja uzvārds?

Vai Direktīvas 2001/29 5. panta 3. punkta e) apakšpunkts, ko skata kopā ar šīs direktīvas 5. panta 5. punktu, ir interpretējams tādējādi, ka kriminālprocesa justīcijas interesēs — sabiedriskās drošības kontekstā — tā piemērošanai ir vajadzīgs konkrēts, aktuāls un skaidrs aicinājums no tiesību aizsardzības iestādēm publicēt attiecīgās bildes, proti, attiecīgo bilžu publicēšanai ir jābūt oficiāli pieprasītai personas meklēšanas nolūkā, citādi tiek izdarīts tiesību pārkāpums?

b)	Ja atbilde uz 3)a) jautājumu ir noraidoša: vai mēdijiem ir tiesības atsaukties uz Direktīvas 2001/29 5. panta 3. punkta e) apakšpunktu arī tad, ja bez šāda iestāžu meklēšanas pieprasījuma tie pēc savas ierosmes izlemj, ka bilžu publicēšana ir “sabiedrības drošības interesēs”?

Ja atbilde uz 3)b) jautājumu ir apstiprinoša: vai šādā gadījuma pietiek, ka mēdiji vēlāk apgalvo, ka bilžu publicēšana ir palīdzējusi sasniegt personas meklēšanas mērķi, vai arī jebkurā gadījumā ir vajadzīgs tāds īpašs aicinājums lasītājiem palīdzēt veikt noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanas darbību — meklēšanu, kam ir jābūt tieši saistītam ar fotogrāfiju publikāciju?

Vai Direktīvas 2001/29 1. panta 1. punkts, ko skata kopā ar tās 5. panta 5. punktu un 12. pantu Bernes konvencijā par literāro un mākslas darbu aizsardzību (1971. gada 24. jūlija Parīzes redakcija), kurā 1979. gada 28. septembrī tika izdarīti grozījumi, it īpaši ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECTK) 1952. gada 20. marta Pirmā protokola 1. pantu un Eiropas Pamattiesību hartas (3) 17. pantu, ir interpretējams tādējādi, ka uz fotogrāfiju darbiem un/vai fotogrāfijām, it īpaši uz portretu fotogrāfijām, neattiecas vai attiecas “vājāka” autortiesību aizsardzība pret pārveidošanu, jo, ņemot vērā, ka tās ir “reālas bildes”, radošās iespējas ir minimālas?

(1) OV 2001, L 12, 1. lpp.

(2) OV L 167, 10. lpp.

(3) OV C 364, 1-22. lpp.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/18

Prasība, kas celta 2010. gada 26. martā — Eiropas Komisija/Austrijas Republika

(Lieta C-146/10)

2010/C 148/28

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Marghelis un M. Adam)

Atbildētāja: Austrijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvas 2006/21/EK (1) par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Austrijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2008. gada 1. maijā.

(1) OV L 102, 15. lpp.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 29. martā iesniedza High Court of Justice (England and Wales), Chancery Division — British Sugar plc/Rural Payments Agency, an Executive Agency of the Department for Environment, Food and Rural Affairs

(Lieta C-147/10)

2010/C 148/29

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (England and Wales), Chancery Division

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: British Sugar plc

Atbildētāja: Rural Payments Agency, an Executive Agency of the Department for Environment, Food and Rural Affairs

Prejudiciālie jautājumi

Vai Komisijas Regula (EK) Nr. 1193/2009 (1) ir spēkā esoša, ievērojot Eiropas Kopienu Tiesas spriedumus apvienotajās lietās C-5/06 un no C-23/06 līdz C-36/06 Zuckerfabrik Jülich AG/Hauptzollamt Aachen (Krājums, I-3231. lpp) un apvienotajās lietās no C-175/07 līdz C-184/07 SAFBA (Krājums, I-184. lpp)?

2)	Vai Komisijas Regula (EK) Nr. 1193/2009 ir citādi spēkā neesoša, ievērojot tās juridisko pamatu, saskaņā ar kuru tā tika pieņemta, proti, Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgus kopīgo organizāciju (2)?

Vai, aprēķinot maksājamo kompensāciju saistībā ar ražošanas maksājumu cukura nozarē pārmaksu 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005., 2005./2006. tirdzniecības gados, piemērojamais valūtas maiņas kurss un datums, kurš jāņem vērā, piemērojot valūtas maiņas kursu, ir jautājums, ko nosaka Eiropas Savienības tiesības? Apstiprinošas atbildes gadījumā — vai Komisijas Regulas (EK) Nr. 1193/2009 6. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas nosaka maksājamo kompensāciju, atsaucoties uz valūtas maiņu kursiem, kas tika piemēroti brīdī, kad pārmaksātais maksājums tika sākotnēji aprēķināts? Apstiprinošas atbildes gadījumā — vai Komisijas Regulas (EK) Nr. 1193/2009 6. pants ir spēkā esošs?

Saistībā ar procentiem:

Vai Eiropas Savienības tiesības liedz personai prasītāja situācijā saņemt procentus par pārmaksātajām summām sakarā ar spēkā neesošo Kopienu regulu no valsts iestādes, kas ir atbildīga par ražošanas maksājumu iekasēšanu, gadījumos, kad valsts iestāde, kas ir atbildīga par ražošanas maksājumu iekasēšanu, nevar saņemt procentus par attiecīgajām summām, kurus tai atmaksā Komisija?

ii)

Apstiprinošas atbildes uz (i) jautājumu gadījumā –vai Eiropas Savienības tiesību akti par pašu resursiem (Lēmums 2000/597/EK, Euratom (3), un tā īstenojošā Regula (EK) Nr. 1150/2000 (4)), pareizi tos interpretējot, nepieļauj valsts iestādei, kas atbildīga par ražošanas maksājumu iekasēšanu, atgūt procentus par summām, kuras tai atmaksās Komisija, ņemot vērā šīs lietas apstākļus?

iii)	Noliedzošas atbildes uz (i) jautājumu gadījumā –vai Eiropas Savienības tiesības nepieļauj valsts tiesai vai iestādei īstenot jebkādu rīcības brīvību, kura tai varētu būt procentu nepiešķiršanā šajā gadījumā, kad tiek taisīts spriedums personai prasītāja situācijā?

(1) Komisijas 2009. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1193/2009, ar ko labo Regulu (EK) Nr. 1762/2003, (EK) Nr. 1775/2004, (EK) Nr. 1686/2005 un (EK) Nr. 164/2007 un nosaka ražošanas maksājumu apjomu cukura nozarē 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005., 2005./2006. tirdzniecības gadam (OV L 321, 1. lpp.).

(2) OV L 178, 1. lpp.

(3) Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmums par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 253, 42. lpp.).

(4) Padomes 2000. gada 22. maija Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 130, 1. lpp.).

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 29. martā iesniedza Dioikitiko Efeteio Thessalonikis (Grieķija) — Zoi Chatzi/Ypourgos Oikonomikon (Finanšu ministrija)

(Lieta C-149/10)

2010/C 148/30

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Dioikitiko Efeteio Thessalonikis (Saloniku administratīvo lietu apelācijas tiesa)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Zoi Chatzi

Atbildētāja: Ypourgos Oikonomikon (Finanšu ministrija)

Prejudiciālie jautājumi

Vai var uzskatīt, ka ar Padomes Direktīvas 96/34/ΕK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu 2.1. klauzulu, lasot to kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu, kas attiecas uz bērnu tiesībām, un ņemot vērā augsto aizsardzības pakāpi, kas šīm tiesībām tiek piešķirta saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu rodas atkarībā no bērnu skaita, kā rezultātā, viena bērna kopšanas atvaļinājuma laikposma piešķiršana dvīņu piedzimšanas gadījumā ir uzskatāma par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta pārkāpumu, jo tiek radīta diskriminācija atkarībā no dzimušo skaita un pretēji samērīguma principam tiek ierobežotas piedzimušo dvīņu tiesības?

Noraidošas atbildes uz pirmo jautājumu gadījumā, vai Direktīvas 96/34/ΕK 2.1. klauzulā minētais jēdziens “piedzimšana” ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka attiecībā uz nodarbinātiem vecākiem tiek radītas divkāršas tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu, pamatojoties uz to, ka dvīņu grūtniecības rezultātā notiek divas sekojošas piedzimšanas (dvīņi), vai arī bērna kopšanas atvaļinājums tiek piešķirts tikai par pašu piedzimšanas faktu, neatkarīgi no piedzimušo bērnu skaita un šajā pēdējā minētajā gadījumā netiek pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. pants?

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 31. martā iesniedza Højesteret (Dānija) — Unomedical A/S/Skatteministeriet

(Lieta C-152/10)

2010/C 148/31

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Højesteret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Unomedical A/S

Atbildētāja: Skatteministeriet

Prejudiciālie jautājumi:

Vai dialīzes maiss, kas ražots no plastmasas un kas ir īpaši konstruēts tā, ka var tikt izmantots tikai kopā ar dializatoru, ir jāklasificē saskaņā ar

—	90. nodaļu KN pozīcijā 9010 90 30 kā dializatora “daļa” un/vai “piederums”, skat. Kopējā Muitas tarifa 90. nodaļas 2.(b) piezīmi vai

—	39. nodaļu KN pozīcijā 3926 90 99 kā plastmasas un to izstrādājumi?

Vai urīna drenāžas maiss, kas ražots no plastmasas un kas ir īpaši konstruēts tā, ka var tikt un faktiski tiek izmantots tikai kopā ar katetru, ir jāklasificē saskaņā ar

—	90. nodaļu KN pozīcijā 9018399030 kā katetra “daļa” un/vai “piederums”, skat. Kopējā Muitas tarifa 90. nodaļas 2.(b) piezīmi vai

—	39. nodaļu KN pozīcijā 3926 90 99 kā plastmasas un to izstrādājumi?

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/21

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 21. janvāra spriedumu lietā T-34/07 Karen Goncharov/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), cits lietas dalībnieks ITSB Apelāciju padomē: DSB, 2010. gada 6. aprīlī iesniedza Karen Goncharov

(Lieta C-156/10 P)

2010/C 148/32

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Karen Goncharov (pārstāvji — A. Späth un G. N. Hasselblatt, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), DSB

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2010. gada 21. janvāra spriedumu lietā T-34/07,

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2006. gada 4. decembra lēmumu lietā R 1330/2005-2, un

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Tiesā, Vispārējā tiesā un Apelāciju padomē, kā arī apelācijas sūdzības iesniedzēja izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējās tiesas 2010. gada 21. janvāra spriedums lietā T-34/07 esot atceļams, jo ar to tiekot pārkāpta Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā norma par reģistrācijas neiespējamību relatīvu atteikuma pamatojumu dēļ;

Vispārējā tiesa esot tiesiski kļūdaini piemērojusi sajaukšanas iespējas vērtējuma vispārējos principus. It īpaši Vispārējā tiesa, neaplūkojot apstākli, ka preču zīmes šajā lietā veido saīsinājumi, neesot pietiekami izvērtējusi šīs lietas apstākļus.

Vispārējā tiesa savu nolēmumu balstot tikai uz no pieredzes izrietošo principu, ka patērētājs vairāk uzmanības parasti pievēršot vārdu pirmajai daļai. Šajā sakarā burta “W” formas atšķirība apstrīdētajā preču zīmē neesot pietiekama, lai novērstu vizuālo un fonētisko līdzību.

Saistībā ar minēto Vispārējā tiesa neesot ievērojusi, ka konfliktējošo preču zīmju gadījumā runa ir nevis par vārdiem, bet gan saīsinājumiem. Sprieduma pamatojums parādot, ka Vispārējā tiesa nevis ir veikusi sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu, bet gan balstījusies vienīgi uz no pieredzes izrietošo principu, kas turklāt šim izskatāmajam gadījumam vispār neesot piemērojams.

Proti, saīsinājumu gadījumā patērētājs esot pieradis savu uzmanību īpaši veltīt katram atsevišķam burtam. Tāpēc no pieredzes izrietošus principus attiecībā uz vārdiskām preču zīmēm, ko veido vārdi, nevarot vienkārši piemērot vārdiskām preču zīmēm, ko veido saīsinājumi.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 6. aprīlī iesniedza Tribunal de grande instance de Paris (Francija) — Olivier Martinez, Robert Martinez/Sabiedrība MGN Ltd.

(Lieta C-161/10)

2010/C 148/33

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de grande instance de Paris

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Olivier Martinez, Robert Martinez

Atbildētāja: Sabiedrība MGN Limited

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) 2. pants un 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie piešķir jurisdikciju dalībvalsts tiesai izskatīt prasību par personas tiesību aizskārumu, kas, kā tiek apgalvots, ir noticis, ievietojot informāciju tiešsaistē un/vai fotogrāfijas interneta vietnē, kuras tiek publicētas citā dalībvalstī, ko veic sabiedrība, kas atrodas šajā otrajā dalībvalstī, vai pat trešā dalībvalstī, bet katrā ziņā dalībvalstī, kas nav pirmā dalībvalsts:

—	ar nosacījumu, ka interneta vietne ir pieejama šajā pirmajā dalībvalstī,

—

tikai gadījumā, kad starp aizskārumu un pirmo valsti pastāv pietiekama, būtiska un nozīmīga saikne, un, ja tā ir, vai šī saikne var izrietēt no:

—	strīdīgās interneta vietnes apmeklējuma biežuma pirmajā dalībvalstī kā absolūtas vērtības vai relatīvas vērtības, ņemot vērā kopējo šīs interneta vietnes apmeklējuma skaitu,

—	personas, kura sūdzas par savu personas tiesību aizskārumu, vai, vispārīgāk runājot, attiecīgo personu dzīvesvietas vai pilsonības,

—	valodas, kurā ir izplatīta strīdīgā informācija, vai jebkura cita elementa, kas liecina par interneta vietnes redaktora nolūku vērsties konkrēti pie pirmās dalībvalsts iedzīvotājiem;

—	vietas, kurā ir notikuši apgalvotie notikumi, un/vai ir izdarīti tiešsaistē ievietotie fotouzņēmumi;

—	citiem kritērijiem?

(1) OV L 12, 1. lpp.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/24

Vispārējās tiesas 2010. gada 28. aprīļa spriedums — Amann & Söhne un Cousin Filterie/Komisija

(Lieta T-446/05) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Rūpniecisko diegu Eiropas tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Vienota pārkāpuma jēdziens - Tirgus definīcija - Naudas sodi - Naudas soda augstākā robeža - Pārkāpuma smagums un ilgums - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Sadarbība - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme - Tiesības uz aizstāvību - Pamatnostādnes naudas soda apmēra aprēķināšanai)

2010/C 148/41

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Amann & Söhne GmbH & Co KG (Bēningheima, Vācija), un Cousin Filterie SAS (Dienvidvervika, Francija) (pārstāvji — A. Röhling, M. Dietrich un C. Horstkotte, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre un K. Mojzesowicz, kuriem palīdz G. Eickstädt, avocat)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2005. gada 14. septembra Lēmumu C(2005) 3452 par [EKL] 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/38.337 — PO/Fil), kurā izdarīti grozījumi ar Komisijas 2005. gada 13. oktobra Lēmumu C(2005) 3765, un, pakārtoti, prasība samazināt naudas sodu, kas prasītājām piemērots ar minēto lēmumu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Amann & Söhne GmbH & Co. KG un Cousin Filterie SAS atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 60, 11.03.2006.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/24

Vispārējās tiesas 2010. gada 28. aprīļa spriedums — Oxley Threads/Komisija

(Lieta T-448/05) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Transportlīdzekļu rūpniecības tirgum paredzētu vītņu Eiropas tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Naudas sodi - Pārkāpuma smagums - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Sadarbība - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme - Pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai)

2010/C 148/42

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Oxley Threads Ltd (Ashton-under-Lyne, Lankšīra, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — G. Peretz, barrister, M. Rees un K. Vernon, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — N. Khan un K. Mojzesowicz)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2005. gada 14. septembra Lēmumu C(2005) 3452 par [EKL] 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/38.337 — PO/Vītnes), kurā ir izdarīti grozījumi ar Komisijas 2005. gada 13. oktobra Lēmumu C(2005) 3765, un, pakārtoti, samazināt prasītājam ar minēto lēmumu uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Oxley Threads Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 48, 25.02.2006.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/25

Vispārējās tiesas 2010. gada 28. aprīļa spriedums — BST/Komisija

(Lieta T-452/05) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Rūpniecisko diegu Eiropas tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Naudas sodi - Pārkāpuma smagums - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Sadarbība - Ārpuslīgumiskā atbildība - Konfidenciālas informācijas izpaušana - Zaudējumi - Cēloņsakarība)

2010/C 148/43

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Belgian Sewing Thread (BST) NV (Derlijka, Beļģija) (pārstāvji — H. Gilliams un J. Bocken, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Bouquet un K. Mojzesowicz)

Priekšmets

Prasība, pirmkārt, atcelt Komisijas 2005. gada 14. septembra Lēmumu C(2005) 3452 par [EKL] 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/38.337 — PO/Fil), kurā izdarīti grozījumi ar Komisijas 2005. gada 13. oktobra Lēmumu C(2005) 3765, un, pakārtoti, samazināt naudas sodu, kas prasītājai piemērots ar minēto lēmumu, un, otrkārt, uz Eiropas Kopienas ārpuslīgumiskās atbildības pamata piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas ciestos zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	Belgian Sewing Thread (BST) NV Komisijas 2005. gada 14. septembra Lēmuma C(2005) 3452 par [EKL] 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/38.337 — PO/Fil) 2. punktā noteiktā naudas soda apmērs tiek noteikts EUR 856 800 apmērā;

2)	prasību par tiesību akta atcelšanu pārējā daļā noraidīt;

3)	prasību par zaudējumu atlīdzību noraidīt;

4)	BST sedz 90 % savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina 90 % Komisijas tiesāšanās izdevumu, Komisija sedz 10 % savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina 10 % BST tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 60, 11.03.2006.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/25

Vispārējās tiesas 2010. gada 28. aprīļa spriedums — Gütermann un Zwicky/Komisija

(Apvienotās lietas T-456 un T-457/05) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Eiropas rūpniecisko diegu tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Naudas sods - Pārkāpuma smagums - Konkrētā ietekme uz tirgu - Pārkāpuma ilgums - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Sadarbība administratīvajā procesā - Samērīgums - Pamatnostādnes naudas sodu apmēra aprēķināšanai)

2010/C 148/44

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Gütermann AG (Gutach-Breisgau, Vācija) (lieta T-456/05) un Zwicky & Co. AG (Wallisellen, Šveice) (lieta T-457/05) (pārstāvji — J. Burrichter, B. Kasten un S. Orlikowski-Wolf, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākumā F. Castillo de la Torre, M. Schneider un K. Mojzesowicz, pēc tam F. Castillo de la Torre un K. Mojzesowicz)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2005. gada 14. septembra Lēmumu C(2005) 3452 par procesu saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/38.337 PO/Fil), kurā izdarīti grozījumi ar Komisijas 2005. gada 13. oktobra Lēmumu C(2005) 3765, un pakārtoti — prasība samazināt naudas sodu, kas prasītājām piemērots ar minēto lēmumu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	Gütermann AG un Zwicky & Co. AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 60, 11.03.2006.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/26

Vispārējās tiesas 2010. gada 13. aprīļa spriedums — Esotrade/ITSB — Segura Sánchez (“YoKaNa”)

(Lieta T-103/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “YoKaNa” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Kopienas un valsts grafiskas preču zīmes “YOKONO” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

2010/C 148/45

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Esotrade, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji — J. de Rivera Lamo de Espinosa un J. E. Astiz Suárez, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — J. García Murillo un O. Montalto)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Antonio Segura Sánchez (Alikante, Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2006. gada 10. janvāra lēmumu lietā R 217/2004-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Antonio Segura Sánchez un Esotrade, SA

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 121, 20.05.2006.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/26

Vispārējās tiesas 2010. gada 15. aprīļa spriedums — Cabel Hall Citrus/ITSB — Casur (“EGLÉFRUIT”)

(Lieta T-488/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “EGLÉFRUIT” - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “UGL” un agrāka valsts grafiska preču zīme “UGLI Fruit - but the affliction is only skin deep” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts))

2010/C 148/46

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cabel Hall Citrus Ltd (George Town, Grand Cayman, Kaimanu salas) (pārstāvis — C. Rogers, barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis — D. Botis)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Casur S. Coop. Andaluza (Viator, Spānija)

Priekšmets

Prasība par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 19. septembra lēmumu R 293/2007-1 par spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Cabel Hall Citrus Ltd un Casur S. Coop. Andaluza

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Cabel Hall Citrus Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 64, 08.03.2008.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/27

Vispārējās tiesas 2010. gada 20. aprīļa spriedums — Rodd & Gunn Australia/ITSB (suņa attēls)

(Lieta T-187/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiska preču zīme, kurā attēlots suns - Preču zīmes izslēgšana no reģistra pēc reģistrācijas izbeigšanās - Pieteikums par preču zīmes atjaunošanu - Pieteikums par restitutio in integrum - Regulas (EK) Nr. 40/94 78. pants (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 81. pants))

2010/C 148/47

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rodd & Gunn Australia Ltd (Wellington, Jaunzēlande) (pārstāvji — B. Brandreth, barrister un N. Jenkins, solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis — Ó. Mondéjar Ortuño)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 12. marta lēmumu lietā R 1245/2007–4 attiecībā uz pieteikumu par restitutio in integrum

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Rodd & Gunn Australia Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 171, 05.07.2008.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/27

Vispārējās tiesas 2010. gada 21. aprīļa spriedums — Coin/ITSB — Dynamiki Zoi (“Fitcoin”)

(Lieta T-249/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Fitcoin” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts, starptautiskā un Kopienas preču zīmes “coin” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Konkrētā sabiedrības daļa - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

2010/C 148/48

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Coin SpA (Venēcija, Itālija) (pārstāvji — P. Perani un P. Pozzi, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis — Ó. Mondéjar Ortuño)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Dynamiki Zoi AE (Atēnas, Grieķija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 15. aprīļa lēmumu lietā R 1429/2007-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Coin SpA un Dynamiki Zoi AE

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 15. aprīļa lēmumu lietā R 1429/2007-1;

2)	ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 209, 15.08.2008.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/28

Vispārējās tiesas 2010. gada 22. aprīļa spriedums — Itālija/Komisija

(Lietas T-274/08 un T-275/08) (1)

(ELGF - Dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana attiecībā uz ELGF finansētajiem izdevumiem - Summas, kuras ir jāatgūst no Itālijas Republikas sakarā ar to, ka paredzētajos termiņos nav veikta atgūšana - Finansiālo seku jēdziens - Procentu iekļaušana - Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 5. punkts)

2010/C 148/49

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis — S. Fiorentino, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Jimeno Fernández un P. Rossi)

Priekšmets

Lietā T-274/08 prasība daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Lēmumu 2008/396/EK par dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansētiem izdevumiem 2007. finanšu gadā (OV L 139, 33. lpp.), tiktāl, ciktāl ar to ir ietverti procentu maksājumi summās, kuras ir jāatmaksā no Itālijas valsts budžeta saskaņā ar Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.) 32. panta 5. punktu, un lietā T-275/08 prasība daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Lēmumu 2008/394/EK par Vācijas, Itālijas un Slovākijas atsevišķu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz izdevumiem, ko finansējusi Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļa, 2006. finanšu gadā (OV L 139, 22. lpp.), tiktāl, ciktāl ar to summās, kuras ir jāatmaksā no Itālijas valsts budžeta ir ietverti procentu maksājumi saskaņā ar Regulas Nr. 1290/2005 32. panta 5. punktu

Rezolutīvā daļa:

1)	lietas T-274/08 un T-275/08 tiek apvienotas sprieduma taisīšanai;

2)	prasības noraidīt;

3)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 223, 30.08.2008.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/28

Vispārējās tiesas 2010. gada 21. aprīļa spriedums — Peek & Cloppenburg un van Graaf/ITSB — Queen Sirikit Institute of Sericulture (“Thai Silk”)

(Lieta T-361/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Thai Silk” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme, kas attēlo putnu - Prasības pieņemamība - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

2010/C 148/50

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Peek & Cloppenburg (Hamburga, Vācija) un van Graaf GmbH & Co.KG (Vīne, Austrija) (pārstāvji — V. von Bomhard, A. Renck, T. Dolde un J. Pause, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis — S. Schäffner)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: The Queen Sirikit Institute of Sericulture, Office of the Permanent Secretary, Ministry of Agriculture and Cooperatives, Thailand (Taizeme) (Bangkoka, Taizeme), kurai atļauts aizstāt Office of the Permanent Secretary, The Prime Minister’s Office, Thailand (Taizeme) (pārstāvis — A. Kockläuner, avocat)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās palātas 2008. gada 10. jūnija lēmumu lietā R 1677/2007-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Peek & Cloppenburg un Office of the Permanent Secretary, The Prime Minister’s Office, Thailand

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Peek & Cloppenburg, kā arī van Graaf GmbH & Co.KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 301, 22.11.2008.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/29

Vispārējās tiesas 2010. gada 14. aprīļa spriedums — Laboratorios Byly/ITSB — Ginis (“BILLY'S Products”)

(Lieta T-514/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “BILLY’S Products” reģistrācijas pieteikums - Kopienu vārdiskas preču zīmes “BYLY” un “byly” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

2010/C 148/51

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laboratorios Byly, SA (Barberà del Vallès, Spānija) (pārstāvis — L. Plaza Fernández-Villa, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Vasileios Ginis (Atēnas, Grieķija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2008. gada 15. septembra lēmumu lietā R 469/2008-2 par iebildumu procesu starp Laboratorios Byly, SA un Vasileios Ginis.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2008. gada 15. septembra lēmumu lietā R 469/2008-2;

2)	ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 19, 24.01.2009.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/29

Vispārējās tiesas 2010. gada 21. aprīļa spriedums — Schunk/ITSB (cilindrveida iespiedpatronas posms)

(Lieta T-7/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas preču zīmes, kurā attēlots cilindrveida iespiedpatronas posms ar trim rievām, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts))

2010/C 148/52

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Schunk GmbH & Co. KG Spann- und Greiftechnik (Lauffen am Neckar, Vācija) (pārstāvis — C. Koppe-Zagouras, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Pohlmann)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 31. oktobra lēmumu lietā R 1109/2007-1 attiecībā uz apzīmējuma, kurā attēlots cilindrveida iespiedpatronas posms ar trim rievām, kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Schunk GmbH & Co. KG Spann- und Greiftechnik atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 69, 21.03.2009.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/30

Vispārējās tiesas 2010. gada 28. aprīļa spriedums — Claro/ITSB — Telefónica (“Claro”)

(Lieta T-225/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas trīsdimensiju preču zīmes “Claro” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “CLARO” - Apelāciju padomē iesniegtas apelācijas sūdzības nepieņemamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 59. un 62. pants (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 60. un 64. pants) - Regulas (EK) Nr. 2868/95 49. noteikuma 1. punkts)

2010/C 148/53

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Claro, SA (São Paulo, Brazīlija) (pārstāvji — E. Armijo Chávarri un A. Castán Pérez-Gómez, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis — J. F. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Telefónica SA (Madrid, Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 26. februāra lēmumu lietā R 1079/2008-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Telefónica, SA un BCP S/A

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Claro, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 180, 01.08.2009.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/30

Vispārējās tiesas 2010. gada 13. aprīļa rīkojums — Diputación Foral de Álava u.c./Komisija

(Apvienotās lietas no T-529/08 līdz T-531/08) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Nodokļu priekšrocības - Par nelikumīgu atzīta valsts atbalsta atgūšana - Salikto procentu kārtības piemērošana - Apstiprinošs akts - Nepieņemamība)

2010/C 148/54

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Territorio Histórico de Álava — Diputación Foral de Álava (Spānija) (lieta T-529/08); Territorio Histórico de Guipúzcoa — Diputación Foral de Guipúzcoa (Spānija) (lieta T-530/08) un Territorio Histórico de Vizcaya — Diputación Foral de Vizcaya (Spānija) (lieta T-531/08) (pārstāvji — I. Sáenz-Cortabarría Fernández un M. Morales Isasi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvis — C. Urraca Caviedes)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2008. gada 2. oktobra vēstuli, kurā prasītājām norādīts, ka Komisijas 2001. gada 11. jūlija Lēmumā 2002/820/EK, Lēmumā 2002/894/EK un Lēmumā 2003/27/EK par valsts atbalsta shēmu, ko Spānija īstenojusi par labu uzņēmumiem attiecīgi Alavas [Álava], Gipuskojas [Guipúzcoa] un Biskajas [Vizcaya] provincē nodokļa atlaides 45 % apmērā no ieguldījumiem formā (attiecīgi OV 2002, L 296, 1. lpp., OV 2002, L 314, 26. lpp., un OV 2003, L 17, 1. lpp.) un Komisijas 2001. gada 11. jūlija Lēmumā 2002/892/EK, Lēmumā 2002/540/EK un Lēmumā 2002/806/EK par valsts atbalsta shēmu, ko Spānija īstenojusi vairāku attiecīgi Alavas, Gipuskojas un Biskajas provincē jaundibinātu uzņēmumu labā (attiecīgi OV 2002, L 314, 1. lpp., OV 2002, L 174, 31. lpp., un OV 2002, L 279, 35. lpp.), kas apstiprināti ar Pirmās instances tiesas 2009. gada 9. septembra spriedumu apvienotajās lietās no T-227/01 līdz T-229/01, T-265/01, T-266/01 un T-270/01 Diputación Foral de Álava u.c./Komisija (Krājumā vēl nav publicēts) un spriedumu apvienotajās lietās no T-230/01 līdz T-232/01 un no T-267/01 līdz T-269/01 Diputación Foral de Álava u.c./Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), par nelikumīgu atzītā valsts atbalsta atgūšanā jāpiemēro saliktie procenti [procenti par procentiem]

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt kā nepieņemamas;

2)	Territorio Histórico de Álava — Diputación Foral de Álava, Territorio Histórico de Guipúzcoa — Diputación Foral de Guipúzcoa un Territorio Histórico de Vizcaya — Diputación Foral de Vizcaya katra sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 32, 07.02.2009.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/31

Vispārējās tiesas 2010. gada 23. marta rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta T-16/09 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Prasības par zaudējumu atlīdzību iesniegšana saprātīgā termiņā - Nokavējums - Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

2010/C 148/55

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, avocat)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un C. Berardis-Kayser, pārstāvji, kam palīdz A. Dal Ferro, avocat)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 4. novembra rīkojumu lietā F-87/07 Marcuccio/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), lūdzot atcelt šo rīkojumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Luigi Marcuccio sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šīs tiesvedības ietvaros.

(1) OV C 55, 07.03.2009.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/31

Prasība, kas celta 2010. gada 6. aprīlī — Ayadi/Komisija

(Lieta T-527/09)

2010/C 148/56

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Chafiq Ayadi (pārstāvji — H. Miller, Solicitor, B. Emmerson un S. Cox, Barristers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas Regulu Nr. 954/2009 tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā prāvā prasītājs lūdz daļēji atcelt Komisijas 2009. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 954/2009, ar kuru 114. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, tiktāl, ciktāl prasītāja uzvārds ir iekļauts to fizisku un juridisku personu, grupu un organizāciju sarakstā, kuru līdzekļi un finanšu resursi ir iesaldējami atbilstoši šim tiesību aktam.

Pamatojumā prasītājs izvirza četrus pamatus.

Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka Komisija nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, Regulas Nr. 881/2002 I pielikumā iekļaudama prasītāja uzvārdu, pirms tam rūpīgi un objektīvi neizvērtēdama visus prasītāja situācijas atbilstošos apstākļus.

Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka strīdīgā regula tika pieņemta, pārkāpjot prasītāja tiesības uz efektīvu pārbaudi tiesā, jo šī regula nebija pamatota ar kādu pierādījumu, un tādēļ Tiesa nevar pat uzsākt veikt savu pienākumu izvērtēt šo pierādījumu.

Treškārt, prasītājs apgalvo, ka strīdīgā regula tika pieņemta, pārkāpjot prasītāja tiesības uz aizstāvību. Viņš norāda, ka Komisija nav sniegusi pierādījumus, bet tikai norādīja Sankciju Komitejas paziņojumā minētos pieņēmumus. Tā kā nav pierādījumu, prasītājs nevarēja nosūtīt Komisijai norādes par trūkumiem šajā pierādījumā vai pārpratumiem.

Ceturtkārt, viņš apgalvo, ka strīdīgā regula, ar ko iesaldēti prasītāja līdzekļi — ar atpakaļejošu spēku un uz nenoteiktu laiku, ir uzskatāma par īpašuma pamattiesību nepamatotu ierobežojumu.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/32

Prasība, kas celta 2010. gada 5. martā — Itālija/Komisija

(Lieta T-117/10)

2010/C 148/57

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji — P. Gentili, avvocato dello Stato, G. Palmieri, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2009. gada 22. decembra Lēmumu C(2009) 10350 par daļēju tādas Eiropas Reģionālā attīstības fonda dalības atcelšanu, kura attiecas uz darbības programmu POR Puglia saistībā ar mērķi Nr. 1 (2000.–2006.);

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Itālijas Republika Eiropas Savienības Vispārējā tiesā apstrīd Eiropas Komisijas 2009. gada 22. decembra Lēmumu C(2009) 10350 par daļēju tādas Eiropas Reģionālā attīstības fonda dalības atcelšanu, kura attiecas uz darbības programmu POR Puglia saistībā ar mērķi Nr. 1 (2000.–2006.), par kuru paziņoja 2009. gada 23. decembrī.

Savas prasības pamatojumā Itālijas Republika norāda uz šādiem pamatiem:

Pirmkārt, pārkāpts Regulas Nr. 1260/99 (1) 39. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 3. punkts un Regulas Nr. 438/2001 (2) 4. pants. Tā apgalvo, ka šajā sakarā Kopienu revizori secināja, ka pirmā līmeņa pārbaudēs bija pieļauti sistēmiski trūkumi, pamatojoties uz noteiktām nepilnībām, uz kurām netika norādīts attiecīgajās pārbaudēs saistībā ar būvdarbu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un īstenošanu. Lai gan apstrīdētajā lēmumā faktiski netika apstrīdēti Reģiona norādītie pretargumenti, saskaņā ar kuriem nebija iespējama sistēmisku trūkumu esamība, ar to tik un tā tika noteikta korekcijas 10 % apmērā saskaņā ar Regulas Nr. 1260/99 39. pantu, tā it kā pirmā līmeņa reģionālās pārbaudes sistēmas neatbilda Regulas Nr. 438/2001 4. pantam. Līdz ar to Komisija ir pārkāpusi arī partnerības principu.

Otrkārt, pārkāpts Regulas Nr. 1260/99 39. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 3. punkts un Regulas Nr. 438/2001 10. pants. Prasītāja šajā sakarā norāda, ka otrais pamats ir līdzīgs pirmajam pamatam, bet attiecas uz otrā līmeņa pārbaudēm, kuras ir noteiktas Regulas Nr. 438/2001 10. pantā un kuras Kopienas revīzija uzskatīja par tādām, kurās ir sistēmiski trūkumi, pamatojoties uz tādām nepilnībām, uz kurām netika norādīts noteiktos paraugos, lai gan visas šīs nepilnības Reģions analītiski atspēkoja, pamatojoties uz faktiem un tiesībām balstītiem argumentiem, kas netika atspēkoti apstrīdētajā lēmumā.

Treškārt, netika norādīts pamatojums un vēlreiz tika pārkāpts Regulas Nr. 1260/99 39. panta 2. un 3. punkts. Apstrīdētais lēmums nav spēkā, jo tajā nav norādīts pamatojums secinājumam, ka sistēmisku trūkumu dēļ ir attaisnojama korekcijas 10 % apmērā noteikšana, kas tika balstīta uz to situāciju, kādu revizori secināja 2007. un 2008. gadā, un pilnībā netika ņemta vēra kvantitatīvā un kvalitātes izaugsme, kuru Reģions ir dokumentējis līdz 2009. gada beigām, un netika ņemti vērā pretargumenti, kas tika izvirzīti attiecībā uz iepriekšējos pamatos norādītajiem revizoru iebildumiem. Netika norādīts pamatojums Komisijas secinājumam, ka ir būtiski apdraudēts Fonds.

Ceturtkārt, pārkāpts Regulas Nr. 1260/99 12. pants, Regulas Nr. 438/2001 4. panta 1. punkts un LESD [Līguma par Eiropas Savienības darbību] 258. pants, kā arī atbildētāja nav rīkojusies savas kompetences robežās. Kā apgalvo prasītāja, Komisija ir piešķīrusi lielu nozīmi apgalvotajiem publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumu pārkāpumiem. Tomēr, pareizi interpretējot Regulas Nr. 1260/99 12. pantu un Regulas Nr. 438/2001 4. pantu, šo tiesību noteikumu sistemātisku pārkāpumu rezultātā nevar uzreiz tieši noteikt korekciju, bet gan ir jāierosina pārkāpuma procedūra, ar kuru saskaņā ar Regulas Nr. 1260/99 32. panta 3. punkta f) apakšpunktu tiek apturēti maksājumi attiecībā uz tiem pasākumiem, uz kuriem attiecas pārkāpums.

(1) Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV L 161, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2001. gada 2. marta Regula (EK) Nr. 438/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, ko piemēro no struktūrfondiem piešķirtajai palīdzībai (OV L 63, 21. lpp.).

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/33

Prasība, kas celta 2010. gada 10. martā — USFSPEI u.c./Padome

(Lieta T-122/10)

2010/C 148/58

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Union syndicale fédérale des services publics européens et internationaux (USFSPEI) (Brisele, Beļģija), Giuseppe Calo (Luksemburga, Luksemburga), Jean-Pierre Tytgat (Mamer, Luksemburga) (pārstāvji — J.-N. Louis, A. Coolen, B. Cambier, L. Renders un S. Pappas, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Padomes 2009. gada 23. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1296/2009, ar ko no 2009. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām, paturot to spēkā līdz brīdim, kad Padome saskaņā ar Komisijas priekšlikumu pieņems jaunu regulu, kas stāsies spēkā no 2009. gada 1. jūlija;

—

piespriest Padomei izmaksāt prasītājiem Calo un Tytgat, kā arī citiem Eiropas Savienības ierēdņiem un darbiniekiem nesamaksāto darba algu un pensijas daļu, kas tiem pienākas no 2009. gada 1. jūlija un nokavējuma procentus, kuri ir aprēķināti sākot no datuma, kurā bija jāizmaksā attiecīgās summas, atbilstoši likmei, ko ECB noteikusi galvenajām refinansēšanas operācijām, kam pieskaitīti divi punkti;

—	piespriest Padomei samaksāt USF simbolisku summu viena EUR apmērā kā atlīdzību par morālo kaitējumu, kas nodarīts pieņemot 2009. gada 23. decembra prettiesisko Regulu Nr. 1296/2009

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāji lūdz atcelt Padomes 2009. gada 23. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1296/2009, ar ko no 2009. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (1).

Savu prasību pamatojumam prasītāji norāda, ka Regula Nr. 1296/2009 ir prettiesiska, kā arī atsaucas uz procesa ļaunprātīgu izmantošanu un no LES 4. panta 3. punkta izrietošo lojālas sadarbības un saskaņotības principu pārkāpumu.

Tie atsaucas arī uz Civildienesta noteikumu 65. un 65.a panta, kā arī Civildienesta noteikumu XI pielikuma 1. un 3. panta pārkāpumu, kā arī paralēlisma principa, tiesiskās paļāvības principa un principa patere legem quam ipse fecisti pārkāpumu.

Visbeidzot prasītāji izvirza pienākuma norādīt pamatojumu un samērīguma principa pārkāpumu.

(1) OV 2009 L 348, 10. lpp.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/34

Prasība, kas celta 2010. gada 18. martā — Amecke Fruchtsaft/ITSB — Uhse (“69 Sex up”)

(Lieta T-125/10)

2010/C 148/59

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Amecke Fruchtsaft GmbH & Co. KG (Menden, Vācija) (pārstāvji –R. Kaase un J.-C. Plate, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Beate Uhse Einzelhandels GmbH (Flensburg, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	prasību, kas ir celta par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 12. janvāra lēmumu lietā R 612/2009-1, un tās pielikumus atzīt par pieņemamiem, un

—	atcelt apstrīdēto lēmumu nesaderības ar Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu dēļ,

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Beate Uhse Einzelhandels GmbH

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “69 Sex up” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 5., 9., 29., 30., 32., 33., 38. un 41. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 5 418 108)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas vārdiska preču zīme “sex:h:up” Nr. 305 31 669.9 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5., 29., 30. un 32. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus attiecībā uz visām apstrīdētajām precēm apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apstrīdēto lēmumu atcelt un iebildumus noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp konfliktējošajām preču zīmēm esot sajaukšanas iespēja

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/34

Prasība, kas celta 2010. gada 22. martā — Saupiquet/Komisija

(Lieta T-131/10)

2010/C 148/60

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Saupiquet (Courbevoie Cedex, Francija) (pārstāvis — R. Ledru, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	pilnībā atcelt Eiropas Komisijas 2009. gada 16. decembra Lēmumu Nr. REM 07/08;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītājs lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 16. decembra Lēmumu C(2009) 10005, galīgā redakcija, ar kuru Francijas valsts iestādēm ir norādīts, ka ievedmuitas nodokļa atmaksāšana prasītājam par Taizemes izcelsmes tunča konserviem nav pamatota [Lieta REM 07/08].

Savas prasības pamatojumam prasītājs norāda, ka Komisija nav izpildījusi savus pienākumus, lai garantētu vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi kvotai Nr. 09.2005 laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam tiem importētājiem, kuri ir reģistrēti Francijā vai citās dalībvalstīs, kurās muitas iestādes saskaņā ar likumu svētdienās ir slēgtas, un kuri savas deklarācijas iesniedza muitā pirmdien, 2007. gada 2. jūlijā,

—	šīs lietas apstākļos, kad šī kvota bija atvērta svētdien, 2007. gada 1. jūlijā, nepieņemot normatīvus pasākumus, kuri ļautu pret minētajiem importētājiem izturēties vienlīdzīgā un nediskriminējošā veidā, un

—	nemainot minētās kvotas atvēršanas datumu uz pirmdienu, 2007. gada 2. jūliju, lai gan attiecīgā kvota bija ļoti kritiska.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/35

Prasība, kas celta 2010. gada 22. martā — Communauté de communes de Lacq/Komisija

(Lieta T-132/10)

2010/C 148/61

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Communauté de communes de Lacq (Mourenx, Francija) (pārstāvis — J. Daniel, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt tai EUR 10 000 000 sakarā ar Komisijas veiktajām nelikumībām un bezdarbību attiecībā uz saistību pārtraukšanu ar sabiedrību ACETEX;

—	piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt tai EUR 25 000 par neatgūstamām izmaksām;

—	piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu prasību Communauté de communes de Lacq vēlas saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas, iespējams, tai nodarīts ar Komisijas lēmumu atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu un ar EEZ līguma darbību koncentrācijas darbību, kura vērsta uz to, lai Celanese Corporation iegūtu kontroli pār Acetex Corporation, neatzīstot Celanese iespējamo saistību juridisko nozīmi, īpaši saistības piecus gadus uzraudzīt Acetex rūpnīcas darbību Pardī [Pardies] (lieta COMP/M.3625 — Blackstone/Acetex) juridisko nozīmi.

Savas prasības pamatojumam prasītāja apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principus, jo ar savu EK regulas par koncentrācijām (1) interpretāciju tā esot liegusi aizsardzību koncentrāciju trešajām personām (darbiniekiem kā vietējiem atbildīgajiem), lai gan attiecībā uz uzņēmuma Celanese Corporation saistībām bija skaidrs, ka darbinieki pret darbības izbeigšanu bija aizsargāti piecus gadus.

Tāpat prasītājai noteikti esot nodarīts arī nozīmīgs kaitējums. Šīs nozares pašvaldībām būtu liegti nozīmīgi finanšu resursi un rastos vairāki sociāli izdevumi sakarā ar vietas slēgšanu. Notiktu vairāku Acetex, kā arī uzņēmumu, kuru darbība bija cieši saistīta ar uzņēmuma Celanese Corporation darbību, darbinieku atlaišana.

Pakārtoti, ja netiktu atzīta atbildība par Eiropas Komisijas kļūdu, prasītāja lūdz, lai tiktu atzīta Komisijas atbildība bez vainas. Prasītājai nodarītais kaitējums, kā arī tā neparastais un īpašais raksturs neradot šaubas un šo kaitējumu esot tieši radījis Eiropas Komisijas atteikums uzlikt sodu uzņēmumam Celanese Corporation.

(1) Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, OV L 24, 1. lpp.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/36

Prasība, kas celta 2010. gada 19. martā — FESI/Padome

(Lieta T-134/10)

2010/C 148/62

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fédération européenne de l’industrie du sport (FESI) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — E. Vermulst un Y. Van Gerven, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

pilnībā vai pakārtoti daļā, kura attiecas uz prasītāju un tās biedriem, it īpaši tās četriem izlases veidā pārbaudāmo uzņēmumu lokā ietvertajiem biedriem (Adidas AG, Nike European Operations BV, Puma AG un Timberland Europe BV), atcelt Padomes 2009. gada 22. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, uzliek galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro dažu tādu Vjetnamas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, un ko attiecina arī uz šā paša ražojuma importu no Makao īpašās pārvaldes apgabala, neatkarīgi no tā, vai ražojumi ir vai nav deklarēti ar izcelsmi Makao īpašās pārvaldes apgabalā (1);

—

noteikt Padomei pienākumu izpaust ražošanas informāciju attiecībā uz katru izlases veidā pārbaudāmo uzņēmumu lokā ietverto Savienības ražotāju, pamatojoties uz kuru tika veikta izlases veidā pārbaudāmo uzņēmumu loka noteikšana saistībā ar pārbaudes izmeklēšanu, kā arī nodarbinātības informāciju attiecībā uz katru izlases veidā pārbaudāmo uzņēmumu lokā ietverto Savienības ražotāju;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savu prasījumu pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

Pirmkārt, tā norāda, ka, nelūdzot sūdzību iesniegušajiem Eiropas Savienības ražotājiem aizpildīt izlases veida pārbaudes formulārus, Padome esot kļūdaini piemērojusi pamatregulas (2) 17. panta 1. punktu, izdarījusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi tiesības uz aizstāvību un diskriminācijas aizlieguma principu. Proti, prasītāja apgalvo, ka Eiropas Savienības iestādes neesot lūgušas sūdzību iesniegušajiem ES ražotājiem aizpildīt izlases veida pārbaudes formulārus un tādēļ izlases veidā pārbaudāmo ES ražotāju loks esot izraudzīts bez vajadzīgās informācijas, pamatojoties uz ierobežotu — nepārbaudāmu — informāciju, ko snieguši sūdzības iesniedzēji. Prasītāja iebilst, ka tādēļ tām esot bijusi liegta iespēja pārbaudīt izraudzītā izlases veidā pārbaudāmo uzņēmumu loka piemērotību. Turklāt tā norāda, ka ES iestādes esot pret līdzīgā stāvoklī esošajām iesaistītajām pusēm bez objektīva pamata attiekušās atšķirīgi un pārkāpušas diskriminācijas aizlieguma pamatprincipu.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka, izraugoties izlases veidā pārbaudāmo ES ražotāju loku, Padome esot izdarījusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi pamatregulas 17. panta 1. punktu. Tā norāda, ka izlases veidā pārbaudāmo ES ražotāju loks neesot vislielākais pārstāvošais ražošanas, pārdošanas vai eksporta apjoms, kādu iespējams pieņemami izpētīt atvēlētajā termiņā, pamatregulas 17. panta 1. punkta izpratnē un izlases veidā pārbaudāmo uzņēmumu loks esot izraudzīts, pamatojoties galvenokārt uz šajā tiesību normā nenorādītiem kritērijiem.

Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Padome esot pārkāpusi Pasaules Tirdzniecības organizācijas Antidempinga nolīguma 6. panta 10. punktu, nepiemērojot pamatregulas 17. panta 1. punktu atbilstoši tam. Padome neesot noteikusi izlases veidā pārbaudāmo ES ražotāju loku, kas pārstāvētu ražošanas vai pārdošanas apjoma lielāko procentuālo attiecību, kā prasīts PTO Antidempinga nolīguma 6. panta 10. punktā.

Ceturtkārt, prasītāja apgalvo, ka, nosakot zaudējumu [kaitējuma] turpināšanās varbūtību, Padome esot pārkāpusi pamatregulas 3. panta 1., 2. un 5. punktu un 11. panta 2. punktu un izdarījusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā. Pēc prasītājas domām, kaitējuma turpināšanās varbūtību pasākumu neveikšanas gadījumā Padome esot noteikusi nepareizi, pamatodamās uz pārskata izmeklēšanas laikposmā (“PIL”) veikto konstatējumu, ka ES ražotājiem tiek nodarīts ilgstošs kaitējums, kurš ir balstīts uz makroekonomisku informāciju, kurā ietilpa informācija par ES ražotāju lokam nepiederīgiem ražotājiem, un pamatojoties uz nepārbaudītu informāciju. Turklāt mikroekonomiskie rādītāji esot vērtēti, pamatojoties uz informāciju par izlases veidā pārbaudāmo ES ražotāju loku, kas nepārstāv nozari.

Piektkārt, prasītāja apgalvo, ka, neizpaužot sūdzību iesniegušo ES ražotāju identitāti, Padome esot pārkāpusi pamatregulas 19. panta 1. punktu un aizskārusi tiesības uz aizstāvību, jo tā esot noteikusi konfidencialitāti bez pamatota iemesla un rūpīgi neizvērtējot konfidencialitātes nodrošināšanas prasījumus.

Sestkārt, tā apgalvo, ka, nosakot preces kontroles numura (PKN) sistēmu aplūkojamās preces klasificēšanai, Padome esot pārkāpusi pamatregulas 2. panta 10. punktu un 3. panta 2. punktu un pienācīgas rūpības un labas pārvaldības principu. Prasītāja uzskata, ka, izmantotās PKN sistēmas un izmeklēšanas gaitā veiktās noteiktu apavu kategorijas pārklasificēšanas dēļ normālo vērtību nevarot salīdzināt ar eksporta cenu. Turklāt, pēc prasītājas domām, tādējādi esot arī ticis liegts objektīvi izvērtēt gan dempinga importa apjomu, gan dempinga importa ietekmi uz līdzīgu preču cenām iekšzemes tirgū un no tā izrietošo šā importa ietekmi uz šo preču iekšzemes ražotājiem. Prasītāja norāda arī, ka Padome neesot rūpīgi un objektīvi izvērtējusi visus attiecīgos apstākļus un pienācīgi pamatotos iemeslus, kuru dēļ jāizdara prasītājas ierosinātie grozījumi PKN sistēmā.

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka, izraugoties salīdzināmo valsti, Padome esot pārkāpusi pienācīgas rūpības un labas pārvaldības principu, izdarījusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā un pārkāpusi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. Prasītāja uzskata, ka Padome esot izdarījusi būtiskus procesuālus pārkāpumus, par salīdzināmo valsti izraudzīdamās Brazīliju, jo šī izraudzīšanās šajā gadījumā neesot veikta piemēroti un pamatoti.

(1) OV 2009 L 352, 1. lpp.

(2) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996 L 56, 1. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā: 11. nod. 10. sēj., 45. lpp.)

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/37

Prasība, kas celta 2010. gada 16. martā — M/EMEA

(Lieta T-136/10)

2010/C 148/63

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: M (pārstāvji — C. Thomann, Barrister un I. Khawaja, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra (EMEA)

Prasītāja prasījumi:

—	par kaitējumu, kas radies pārkāpumu rezultātā, saskaņā ar LESD 340. pantu atlīdzināt zaudējumus, kuri tiks aprēķināti vai kuru atbilstīgo apmēru noteiks Vispārējā tiesa;

—	atlīdzināt procentus par maksājamajām summām saskaņā ar likmi, kas ir ekvivalenta tai, kuri tiek piemērota saskaņā ar Supreme Court Act 1982 35A sadaļu, vai atbilstoši tam, ko Vispārējā tiesa uzskatītu par atbilstīgu;

—	atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	veikt citus papildu pasākumus, kurus Vispārējā tiesa uzskata par atbilstīgiem.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā prasītājs lūdz, lai Vispārējā tiesa nospriestu, lai viņam tiktu atlīdzināti zaudējumi saskaņā ar LESD 340. pantu par kaitējumu, kas viņam radās sakarā ar negadījumu darbā. Viņš apgalvo, ka viņam tika nodarīti miesas bojājumi sakarā ar to, ka atbildētāja netika izpildījusi savus pienākums pret viņu kā pret savu darbinieku.

Prasītājs citu starpā pamatojas uz Direktīvas 89/391/EEK (1) 6. panta 3. punktu, Padomes Direktīvas 89/654/EEK (2) I pielikuma 15. pantu un Direktīvas 89/665/EEK (3) 3. pantu saistībā ar minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām darba vietā.

Ar to, ka atbildētāja netika izpildījusi veselības aizsardzības un drošības pienākumus saistībā ar riska novērtējumu un samazināšanu, ar piešķirto iekārtu atbilstīgumu un tīru darba virsmu nodrošināšanu darba vietā, netika izpildīti atbildētājas pienākumi saskaņā ar United Kingdom Health and Safety Law (Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības un drošības likums) un tās parastais rūpības pienākums. Prasītājs apgalvo, ka tam ir tikuši nodarīti miesas bojājumi, finansiāli zaudējumi un morālais kaitējums sakarā ar iepriekš minēto pienākumu neizpildi, un viņš uzskata, ka tam ir tiesības uz atbilstīgu kompensāciju par minēto.

(1) Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 1. lpp.).

(2) Padomes 1989. gada 30. novembris Direktīva par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā (pirmā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu) (OV L 393, 1. lpp.).

(3) Padomes 1989. gada 30. novembra Direktīva par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. daļas nozīmē) (OV L 393, 13. lpp.).

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/38

Prasība, kas celta 2010. gada 17. martā — CBI/Komisija

(Lieta T-137/10)

2010/C 148/64

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Coordination bruxelloise d’Institutions sociales et de santé (CBI) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — D. Waelbroeck, avocat, un D. Slater, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt atbildētājas 2009. gada 28. oktobra lēmumu, kurā, pamatojoties uz EKL 86. panta 2. punktu, par saderīgiem ar kopējo tirgu ir atzīti Beļģijas nelikumīgi piešķirtie valsts atbalsti konkrētām galvaspilsētas Briseles reģiona valsts slimnīcām un noraidīta prasītājas sūdzība;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 28. oktobra Lēmumu C(2009) 8120, galīgā redakcija, kurā par saderīgu ar kopējo tirgu ir atzīts finansējuma kopums, kuru Beļģijas iestādes ir piešķīrušas galvaspilsētas Briseles reģiona IRIS tīkla valsts slimnīcām kā kompensāciju par slimnīcu un neslimnīcu pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (PVTN) [Valsts atbalsts NN 54/2009 (ex-CP 244/2005)].

Savas prasības pamatojumam prasītāja apgalvo, ka Komisijas lēmumā esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā vai vismaz esot nozīmīgs nepietiekams pamatojums.

Prasītāja īpaši norāda, ka Komisijas apgalvojums, ka neesot nepieciešams pārbaudīt atbalsta saņēmēja efektivitāti, piemēram, salīdzinot to ar “vidēju, labi vadītu un piemēroti aprīkotu uzņēmumu”, saistībā ar valsts atbalsta analīzi no EKL 86. panta 2. punkta viedokļa ļautu dalībvalstīm atlīdzināt visas izmaksas, kas rodas uzņēmumam, kurš veic sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu, tostarp pārmērīgās un nesamērīgās izmaksas, kas līdz ar to būtu un ir jānoraida.

Prasītāja apgalvo, ka, lai izvairītos no konkurences traucējumiem tirgū, kompensācijai par sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma veikšanu esot jābūt ierobežotai līdz apmēram, kas ir noteikti nepieciešams salīdzinājumā ar izmaksām, kuras rastos efektīvam uzņēmumam, un ka tā tas nav bijis šajā gadījumā.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/39

Prasība, kas celta 2010. gada 26. martā — Milux/ITSB (“REFLUXCONTROL”)

(Lieta T-139/10)

2010/C 148/65

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Milux Holding SA (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis — J. Bojs, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 13. janvāra lēmumu lietā R 1134/2009-4 un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “REFLUXCONTROL” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 10. un 44. klasē

Pārbaudītāja lēmums: Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 pārkāpums, jo Apelāciju padome nepareizi piemēroja nediskriminācijas principu šīs lietas faktiem; pakārtoti — Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome kļūdījās, izdarot secinājumu, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nepiemīt pietiekama raksturīgā atšķirtspēja

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/39

Prasība, kas celta 2010. gada 26. martā — Hans Günter Söns/ITSB — Settimio (“GREAT CHINA WALL”)

(Lieta T-140/10)

2010/C 148/66

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hans Günter Söns (Wehr, Vācija) (pārstāvis — M. Schwabe, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Alfredo Settimio (Losandželosa, Amerikas Savienotās Valstis)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 26. janvāra lēmumu lietā R 281/2009-1;

—	uzdot atbildētājam atzīt par spēkā neesošu reģistrēto Kopienas preču zīmi, attiecībā uz kuru iesniegts pieteikums par atzīšanu par spēkā neesošu, un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: vārdiska preču zīme “GREAT CHINA WALL” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18., 24. un 25. klasē

Kopienas preču zīmes īpašnieks: otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks

Lietas dalībnieks, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītājs

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta c) un g) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome kļūdaini piemēroja konkrētās tiesību normas; starptautisko nolīgumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību pārkāpums

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/40

Prasība, kas celta 2010. gada 24. martā — Solae/ITSB — Délitaste (“alpha taste”)

(Lieta T-145/10)

2010/C 148/67

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Solae Holdings LLC (St. Louis, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — E. Armijo Chávarri, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Délitaste S.A. Industrielle et Commerciale d’Aliments (Thessaloniki, Grieķija)

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt šo prasības pieteikumu un tā pielikumus par pienācīgi iesniegtiem;

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2009. gada 16. decembra lēmumu lietā R 92/2009-2 un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “alpha taste” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 29., 30., 39. un 43. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas preču zīmes “ALPHA” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt daļēji

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome kļūdaini konstatēja, ka ir tikai daļēja attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/40

Prasība, kas celta 2010. gada 30. martā — Meda Pharma/ITSB — Nycomed (“ALLERNIL”)

(Lieta T-147/10)

2010/C 148/68

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Meda Pharma GmbH & Co. KG (Bad Homburg, Vācija) (pārstāvji –G. Würtenberger un R. Kunze, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Nycomed GmbH (Konstanz, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 29. septembra lēmumu apelācijas lietā R 697/2007-4 par iebildumiem, kas tika iesniegti par Kopienas preču zīmes “ALLERNIL” reģistrācijas pieteikumu Nr. 4 066 452, balstoties uz Vācijas preču zīmi “ALLERGODIL” Nr. 1 042 583;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Nycomed GmbH

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “ALLERNIL” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 066 452)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas vārdiska preču zīme “ALLERGODIL” Nr. 1 042 583 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo preču zīmju tiesību principi attiecībā uz sajaukšanas iespēju neesot piemēroti pareizi;

—	Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpuma dēļ

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/41

Prasība, kas celta 2010. gada 25. martā — Hynix Semiconductor/Komisija

(Lieta T-148/10)

2010/C 148/69

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hynix Semiconductor, Inc. (Icheon-si, Koreja) (pārstāvji — A. Woodgate un O. Heinisch, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	Atcelt Komisijas 2009. gada 9. decembra lēmumu lietā COMP/38.636 — Rambus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	veikt jebkurus citus pasākumus, kurus Vispārējā tiesa uzskata par atbilstošiem.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja vēlas atcelt Komisijas lēmumu, kas pieņemts lietā COMP/38.636 — Rambus par procedūru saskaņā ar LESD 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu saistībā ar pārāk augstu honorāru pieprasīšanu par dažiem patentiem “dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas” (“DRAM”) čipiem. Ar apstrīdēto lēmumu Komisija uzlika Rambus noteiktas saistības saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 9. pantu un secināja, ka tās rīcībai vairs nav pamata. Prasītāja iesniedza sūdzību, lai uzsāktu tiesvedību pret savu konkurenti — Rambus.

Savu prasību pamatošanai prasītāja izvirza trīs tiesību pamatus.

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija pārkāpa Regulas Nr. 1/2003 9. pantu, izvēloties šajā pantā paredzēto procedūru brīdī, kad tai radās bažas par LESD 102. panta nopietnu pārkāpumu un kad tā vēlējās šajā sakarā piemērot naudas sodu. Turpinājumā tā apgalvo, ka, izvēloties piemērot 9. pantu, netika ievērota procesuālā ekonomija. Pēc prasītājas domām, Komisijas noteiktās saistības bija acīmredzami neatbilstošas, ņemot vērā faktus, kas bija attiecīgā pārkāpuma pamatā, un tāpēc tā apgalvo, ka Komisija pārkāpa Regulas Nr. 1/2003 9. pantu, LESD 102. pantu un labas (objektīvas) pārvaldības principu, ļaujot Rambus uzņemties saistības. Tāpat tā apgalvo, ka, piemērojot nepareizu samērīguma kritēriju, nepiemērojot pašā 9. pantā paredzētos nosacījumus, nepamatoti izsakot noteiktas bažas un izdarot kļūdainus secinājumus par to, vai saistības ir šo bažu pamatā, Komisija kļūdījās, secinot, ka tās rīcībai vairs nav pamata. Turklāt prasītāja uzskata, ka Komisija nenorādīja pamatojumu attiecībā uz saistību atbilstību un pietiekamību un tāpēc pieļāva nopietnu kļūdu vērtējumā.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija ļaunprātīgi izmantoja pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulas Nr. 1/2003 9. pantu.

Treškārt, tā apgalvo, ka Komisija pieļāva procesuālu kļūdu, pieņemot apstrīdēto lēmumu bez pilnvaru, kas tai paredzētas Regulā Nr. 1/2003, izmantošanas un neturpinot meklēt atbilstošu risinājumu.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/42

Prasība, kas celta 2010. gada 25. martā — Hynix Semiconductor/Komisija

(Lieta T-149/10)

2010/C 148/70

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hynix Semiconductor, Inc. (Icheon-si, Koreja) (pārstāvji — A. Woodgate un O. Heinisch, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2010. gada 15. janvāra Lēmumu C(2010) 150;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	veikt jebkurus citus pasākumus, kurus Vispārējā tiesa uzskata par atbilstošiem.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja vēlas atcelt Komisijas lēmumu C(2010) 150, ar kuru Kopienas interešu neesamības dēļ tika noraidīta prasītājas sūdzība attiecībā uz apgalvotajiem LESD 102. panta pārkāpumiem, kurus pieļāva Rambus, pieprasot pārāk augstus honorārus par dažiem patentiem “dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas” (“DRAM”) mikroshēmām (lieta COMP/38.636 — Rambus), pēc tam, kad Komisija bija pieņēmusi 2009. gada 9. decembra lēmumu, ar kuru tā noteica Rambus noteiktas saistības saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 9. pantu un nolēma, ka tās rīcībai vairs nav pamata.

Savas prasības pamatošanai prasītāja izvira piecus tiesību pamatus.

Pirmkārt, tā apgalvo, ka Komisija pārkāpa būtiskas formas prasības, tai nepiešķirot pietiekamu pieeju atbilstošajiem dokumentiem.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka tās sūdzība ir lielā mērā saistīta ar Eiropas Savienības interesēm. Tā uzskata, ka Komisija pamatoja savu lēmumu par noraidīšanu tikai un vienīgi ar to, ka vairs nav iesaistītas Eiropas Savienības intereses, jo tā ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 9. pantu. Pēc prasītājas domām šajā gadījumā Komisijas nostāja un pamatojums rada ciešu saikni starp jautājumu par Eiropas Savienības interesēm un noraidošā lēmuma spēkā esamību un jautājumu par lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar 9. pantu, spēkā esamību, ko prasītāja apstrīd lietā T-148/10.

Prasītājas izvirzītais trešais, ceturtais un piektais pamats ir identisks pirmajam, otrajam un trešajam pamatam, kurus tā ir izvirzījusi lietā T-148/10, un tie attiecas uz pārkāpumiem, kurus pieļāva Komisija, kad tā pieņēma lēmumu saskaņā ar 9. pantu, ar kuru Rambus tika noteiktas saistības.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/43

Prasība, kas celta 2010. gada 26. martā — Telefónica O2 Germany/ITSB — Loopia (“LOOPIA”)

(Lieta T-150/10)

2010/C 148/71

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Telefónica O2 Germany GmbH & Co. OHG (Minhene, Vācija) (pārstāvji — A. Fottner un M. Müller, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Loopia AB (Västeras, Zviedrija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 12. janvāra lēmumu lietā R 1812/2008-1 un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kā arī tos, kuri radušies apelācijas procesā.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “LOOPIA” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 42. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas preču zīmes reģistrācija vārdiskai preču zīmei “LOOP” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 38. un 42. klasē; Kopienas preču zīmes reģistrācija vārdiskai preču zīmei “LOOP” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 35., 38. un 42. klasē; Kopienas preču zīmes reģistrācija vārdiskai preču zīmei “LOOPY” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9, 38 un 42. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus par visām apstrīdētajām precēm

Apelāciju padomes lēmums: atcelt apstrīdēto lēmumu, noraidīt iebildumus un atļaut registrāciju

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini konstatējusi, ka nav attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespējas.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/43

Prasība, kas celta 2010. gada 1. aprīlī — Bank Nederlandse Gemeenten/Komisija

(Lieta T-151/10)

2010/C 148/72

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bank Nederlandse Gemeenten NV (Hāga, Nīderlande) (pārstāvis — B. Drijber, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2009. gada 15. decembra Lēmumu (C(2009)9963), ciktāl tajā ir ietverts Komisijas secinājums, ka iespēja mājokļu sabiedrībām saņemt aizņēmumu Bank Nederlandse Gemeenten NV ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas prasība ir vērsta uz to, lai daļēji atceltu Komisijas 2009. gada 15. decembra Lēmumu C(2009) 9963, galīgā redakcija, par atbalstu Nr. E 2/2005 un N 642/2009 (Nīderlande) — esošais atbalsts un īpašais projektu atbalsts mājokļu sabiedrībām.

Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda, pirmkārt, ka apstrīdētais lēmums ir pretrunā LESD 107. panta 1. punktam tādējādi, ka secinājumu, ka prasītājas aizdevumi ir valsts atbalsts, Komisija pamato ar kļūdainu atbildības nosacījuma interpretāciju.

Otrkārt, prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums ir pretrunā LESD 107. panta 1. punktam, jo secinājumu, ka prasītājas aizdevumi neatbilst tirgus apstākļiem un tādēļ ietver priekšrocību, Komisija pamato uz faktu kļūdainu vērtējumu.

Treškārt, prasītāja norāda uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu un pienācīgas rūpības principa pārkāpumu, jo Komisija, neskatoties uz to, ko par prasītājas aizdevumiem norādīja Nīderlandes iestādes, neko nepārbaudot, konstatēja, ka aizdevumi ir valsts atbalsts.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/44

Prasība, kas celta 2010. gada 30. martā — El Corte Inglés/ITSB — Azzedine Alaïa (“ALIA”)

(Lieta T-152/10)

2010/C 148/73

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: El Corte Inglés, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji — J. Rivas Zurdo, M. López Camba un E. Seijo Veiguela, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Azzedine Alaïa (Parīze, Francija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes lēmumu,

—	piespriest lietas dalībniekam vai lietas dalībniekiem, kuri iebilst pret šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “ALIA” (reģistrācijas pieteikums Nr. 3 788 999) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 14., 18. un 25. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Francijas sabiedrība “Azzedine Alaïa”

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: starptautiska vārdiska preču zīme “ALAÏA” (Nr. 773 126) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 18. un 25. klasē; Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisko elementu “ALAÏA” (Nr. 3 485 166) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 20. un 25. klasē, un agrāka nereģistrēta preču zīme “ALAÏA”, kas izmantojama apģērbu, sievietēm paredzēto izstrādājumu un modes preču ražošanai un pārdošanai

Iebildumu nodaļas lēmums: daļēji apmierināt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nepareiza interpretācija

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/45

Prasība, kas celta 2010. gada 6. aprīlī — Schneider España de Informática/Komisija

(Lieta T-153/10)

2010/C 148/74

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Schneider España de Informática, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji — P. De Baere un P. Muñiz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2010. gada 18. janvāra Lēmumu C(2010) 22, galīgā redakcija, kurā konstatēts, ka ievedmuitas nodokļu iegrāmatošana pēc muitošanas ir pamatota un šo nodokļu atlaišana konkrētā gadījumā (REM 02/08) nav pamatota;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājs saskaņā ar LESD 263. pantu lūdz atcelt Komisijas 2010. gada 18. janvāra lēmumu, kurā atbildētāja ir secinājusi, ka ievedmuitas nodokļi par krāsu televizoriem ir jāiegrāmato, jo nav izpildīti nosacījumi Kopienas Muitas kodeksa (1) 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanai. Apstrīdētajā lēmumā arī bija secināts, ka attiecīgo ievedmuitas nodokļu atlaišana nav pamatota saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa 239. pantu.

Prasības pamatojumam prasītājs izvirza turpmākos pamatus.

Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka atbildētāja pārkāpj tā tiesības uz aizstāvību, jo ir pieņēmusi lēmumu, kurš balstīts vienīgi uz prasītāja iesniegtajiem dokumentiem.

Otrkārt, atbildētāja ir pārkāpusi Kopienas Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu kopā ar Kopienas Muitas kodeksa 236. pantu, jo:

—	atbildētāja ir kļūdaini uzskatījusi, ka antidempinga pasākumi, kas pieņemti attiecībā pret importu no trešām valstīm, ir automātiski piemērojami precēm, kuras ir brīvā apgrozībā ES un Turcijas muitas savienībā;

—	atbildētāja nav informējusi tirgotājus, ka Padomes Regula (EK) Nr. 2584/98 (2) ir piemērojama arī precēm, kuras ir brīvā apgrozībā ES un Turcijas muitas savienībā;

—	pakārtoti, atbildētāja ir kļūdaini uzskatījusi, ka kompetentās iestādes nav pieļāvušas kļūdu, kad Turcijas iestādes kļūdaini apstiprināja, ka antidempinga maksājumi, ko piemēro precēm no trešām valstīm, nav piemērojami precēm, kuras ir brīvā apgrozībā ES un Turcijas muitas savienībā;

—

atbildētāja ir kļūdaini uzskatījusi, ka kompetentās iestādes nav pieļāvušas kļūdu, kad Spānijas iestādes kļūdaini pieņēma, ka uz precēm, kam pievienots izcelsmes sertifikāts, nevar attiekties nekādi papildu nodokļi vai tirdzniecības aizsardzības pasākumi, un tādējādi nav informējusi uzņēmējus, ka uz to [veiktu] importu no Turcijas var attiekties tirdzniecības pasākumi, pat ja šādas preces ir brīvā apgrozībā.

Turklāt prasītājs apgalvo, ka kompetento muitas iestāžu pieļauto kļūdu nevarēja saprātīgi atklāt persona, kurai ir pienākums veikt maksājumu, kura rīkojās labticīgi un ievēroja visus noteikumus, kuri paredzēti spēkā esošajos tiesību aktos attiecībā uz muitas deklarāciju.

Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka atrodas īpašā stāvoklī Kopienas Muitas kodeksa 239. panta nozīmē un ka saskaņā ar minēto tiesību normu prasītāju nevar vainot krāpšanā vai rupjā neuzmanībā.

(1) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.).

(2) Padomes 1998. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2584/98, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 710/95, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu tādu krāsu televīzijas uztvērēju importam, kuru izcelsme ir Malaizijā, Ķīnas Tautas Republikā, Korejas Republikā, Singapūrā un Taizemē, un galīgi iekasē piemēroto pagaidu maksājumu (OV L 324, 1. lpp.).

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/46

Prasība, kas celta 2010. gada 6. aprīlī — Confederación de Cooperativas Agrarias de España un CEPES/Komisija

(Lieta T-156/10)

2010/C 148/75

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Confederación de Cooperativas Agrarias de España (Madride, Spānija), Confederación Empresarial Española de la Economía Social (CEPES) (Madride, Spānija) (pārstāvji — M. Araujo Boyd, advokāts, un M. Muñoz de Juan, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt par pieņemamiem un izvērtēt šajā prasībā izvirzītos atcelšanas pamatus;

—	atcelt pārsūdzētā lēmuma 1. pantu;

—	pakārtoti atcelt pārsūdzētā lēmuma 4. pantu un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta saistībā ar Komisijas 2009. gada 15. decembra Lēmumu (atbalsts Nr. C 22/2001) par pasākumiem lauksaimniecības nozares atbalstam, kurus Spānija īstenojusi sakarā ar degvielas izmaksu pieaugumu. Šajā lēmumā ir atzīts, ka noteikti 2000. gada 6. oktobraReal Decreto-Ley 10/2000 de medidas urgentes de apoyo a los sectores agrario, pesquero y del transporte [Dekrēts-likums Nr. 10/2000 par steidzamiem pasākumiem lauksaimniecības, zivsaimniecības un transporta nozares atbalstam] (1) lauksaimniecības nozares atbalstam paredzētie pasākumi, par kuriem Spānija ir paziņojusi 2000. gada 29. septembrī, ir ar kopējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts, un uzdots to atgūt.

Par minētajiem pasākumiem sākotnēji tika pieņemts Komisijas 2001. gada 11. novembra lēmums (turpmāk tekstā — “sākotnējais lēmums”), kurā tika atzīts, ka “Real Decreto-Ley 10/2000 [..] paredzētie lauksaimniecības kooperatīvu atbalsta pasākumi nav atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē”. Ar 2006. gada 12. decembra spriedumu (2) šis sākotnējais lēmums tika atcelts pamatojuma trūkuma dēļ, jo Komisija savā lēmumā nebija pietiekami ņēmusi vērā ietekmi, kāda uz kooperatīvu nodokļu režīmu varētu būt bijusi citiem nodokļiem, ne tikai uzņēmumu nodoklim. Pēc tam, nepieņemot jaunu lēmumu par procedūras uzsākšanu, Komisija 2009. gada 15. decembrī pieņēma pārsūdzēto lēmumu.

Prasītājas izvirza šādus piecus pamatus tiesību akta atcelšanai:

—

pirmais pamats tiek balstīts uz to, ka Komisija esot aizskārusi procedūrā iesaistīto pušu tiesības tikt uzklausītām, jo pārsūdzēto lēmumu, kurā konstatēts kas gluži pretējs sākotnējā lēmumā konstatētajam, Komisija ir pieņēmusi, nedz no jauna uzsākot formālo procedūru, nedz iesaistītajām pusēm nodrošinot iespēju sniegt savus apsvērumus;

—

otrajā pamatā tiek pārmests, ka Komisija esot rīkojusies neatbilstoši tam, kas noteikts lietā T-146/03 taisītajā spriedumā, kurā vienīgi tika paredzēta sankcija par pietiekama pamatojuma trūkumu attiecībā uz zināmiem sākotnējā lēmuma aspektiem. Tā vietā, lai to šajā ziņā izlabotu, Komisija sākotnējo lēmumu mainīja aspektos, kurus tiesa nebija apšaubījusi. Ar šo Komisijas rīcību tiekot pārkāpti tiesiskās drošības un iesaistīto pušu tiesiskās paļāvības principi;

—

treškārt, prasītājas apstrīd pasākuma kvalificēšanu par valsts atbalstu, jo uzskata, ka tāpēc, ka lauksaimniecības kooperatīviem ir no sabiedrībām atšķirīgs nodokļu statuss, vien un neņemot vērā, ka kooperatīvi un kapitālsabiedrības neatrodas ne faktiski, ne juridiski līdzīgā stāvoklī, nevar apgalvot, ka tiem kooperatīviem, kuri savu darbību (atšķirībā no klasiskā savstarpējas kopdarbības modeļa) neveic 100 % apmērā ar saviem biedriem, būtu kāda “priekšrocība”. Turklāt, pat ja tiktu atzīts, ka tie ir salīdzināmi –quod non– kooperatīvu nodokļu režīms rada nevis priekšrocību, bet gan atšķirības, kuras pamato Spānijas nodokļu sistēmas uzbūve un raksturs, kā sākotnējā lēmumā, kurš 2006. gada 12. decembra spriedumā šajā ziņā netika apšaubīts, to bija atzinusi pati Komisija;

—	pakārtoti izvirzītajā ceturtajā pamatā prasītājas norāda, ka Komisija neesot pietiekami pamatojusi pasākuma saderīguma vērtējumu un saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikto esot tajā kļūdījusies un ka minētais pasākums esot bijis jāatzīst par saderīgu;

—	visbeidzot, prasītājas apstrīd pārsūdzētajā lēmumā noteikto atgūšanas kārtību.

(1) 2000. gada 7. oktobraBoletín Oficial del Estado Nr. 241/2000, 34614. lpp.

(2) Lietā T-146/03 Asociación de Estaciones de Servicio de Madrid un Federación Catalana de Estaciones de Servicio/Komisija, Krājums, II-98. lpp.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/47

Prasība, kas celta 2010. gada 8. aprīlī — Barilla/ITSB — Brauerei Schlösser (“ALIXIR”)

(Lieta T-157/10)

2010/C 148/76

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Barilla G. e R. Fratelli SpA (Parma, Itālija) (pārstāvji — A. Colmano, G. Sironi un A. Vanzetti, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Brauerei Schlösser GmbH (Diseldorfa, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2010. gada 25. janvāra lēmumu lietā R 820/2009-2;

—	noraidīt iebildumus, ko otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece iesniegusi pret attiecīgās Kopienas preču zīmes reģistrāciju;

—	pakārtoti — nodot lietu atpakaļ atbildētājam, lai tas var noraidīt iebildumus, un

—	piespriest atbildētājam un otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt šajos procesos radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “ALIXIR” attiecībā uz precēm, kas tostarp ietilpst 32. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas vārdiskas preču zīmes “Elixeer” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome kļūdaini konstatēja, ka pastāv attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/47

Prasība, kas celta 2010. gada 8. aprīlī — Longevity Health Products/ITSB — Tecnifar (“E-PLEX”)

(Lieta T-161/10)

2010/C 148/77

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Longevity Health Products, Inc. (Nassau, Bahamu salas) (pārstāvis — J. Korab, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Tecnifar — Industria Tecnica Farmaceutica, SA (Lisabona, Portugāle)

Prasītājas prasījumi:

—	apmierināt prasītājas celto prasību;

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 5. februāra lēmumu lietā R 662/2009-4 un noraidīt iebildumus, ko iesniegusi otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, attiecībā uz farmācijas un veterinārajām medicīnas precēm, izņemot medikamentus, kas paredzēti ar centrālo nervu sistēmu saistītu slimību ārstēšanai;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “E-PLEX” attiecībā uz precem un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 5. un 35. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Portugāles vārdiska preču zīmes “EPILEX” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt daļēji

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt daļēji

Izvirzītie pamati: Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, ciktāl Apelāciju padome kļūdaini secināja, ka pastāv attiecīgo precu zīmju sajaukšanas iespēja

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/48

Prasība, kas celta 2010. gada 12. aprīlī — Grupo Osborne/ITSB — Confecciones Sanfertús (“TORO”)

(Lieta T-165/10)

2010/C 148/78

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grupo Osborne, SA (El Puerto de Santa María, Spānija) (pārstāvis — J. Iglesias Monravá, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Confecciones Sanfertús, SL (Graus, Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju otrās padomes lēmumu lietā R 0638/2009-2;

—	apmierināt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 2 844 264 attiecībā uz 25. klasi un

—	piespriest lietas dalībniekiem, kuri iebilst pret šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “TORO” (reģistrācijas pieteikums Nr. 2 844 264) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 18., 25. un 39. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Confecciones Sanfertús, SL

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Spānijas vārdiska preču zīme “LETORO” (Nr. 465 635) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 24. un 25. klasē, un Spānijas grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisko elementu “TORO” (Nr. 802 043 un Nr. 1 513 622), attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt un reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nepareiza interpretācija; apstāklis, ka Iebildumu nodaļa agrāk ir konstatējusi preču zīmju “TORO” un “LETORO” saderību, un apstāklis, ka iesniegtie izmantošanas pierādījumi nepierāda Spānijas preču zīmju “LETORO” (vārdiska) un “TORO” (grafiska) izmantošanu

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/49

Prasība, kas celta 2010. gada 14. aprīlī — Grupo Osborne/ITSB — Industria Licorera Quezalteca (“TORO XL”)

(Lieta T-169/10)

2010/C 148/79

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grupo Osborne, SA (El Puerto de Santa María, Spānija) (pārstāvis — J. Iglesias Monravá, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Industria Licorera Quezalteca, SA

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju padomes 2010. gada 22. janvāra lēmumu lietā R 223/2009-2, ar kuru noraidīts Kopienas preču zīmes “TORO XL” reģistrācijas pieteikums Nr. 4 769 279 attiecībā uz 33. klasi,

—	līdz ar to atļaut Kopienas preču zīmes “TORO XL” Nr. 4 769 279 reģistrāciju attiecībā uz 33. klasi, un

—	piespriest lietas dalībniekiem, kas iebilst pret šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “TORO XL” (reģistrācijas pieteikums Nr. 2 769 279) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 32., 33. un 43. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: INDUSTRIA LICORERA QUEZALTECA S.A.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas grafiska preču zīme (Nr. 4 027 124), kas ietver norādi “XL”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē (alkoholiskie dzērieni)

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: iebildumus apmierināt un reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nepareiza interpretācija

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/49

Prasība, kas celta 2010. gada 15. aprīlī — Slovak Telekom/Komisija

(Lieta T-171/10)

2010/C 148/80

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovak Telekom a.s. (Bratislava, Slovākijas Republika) (pārstāvji — D. Geradin, L. Kjølbye un M. Maier, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2010. gada 8. februāra Lēmumu C(2010) 902 par procedūru saskaņā ar Padomes Regulas 1/2003 (1) 18. panta 3. punktu un 24. panta 1. punktu (Lieta COMP/39523 — Slovak Telekom); un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītāja saskaņā ar LESD 263. pantu lūdz atcelt Komisijas 2010. gada 8. februāra Lēmumu C(2010) 902, ar kuru tai saskaņā ar Regulas 1/2003 18. panta 3. punktu un 24. panta 1. punktu tiek uzdots sniegt noteiktu informāciju saistībā ar procedūru saskaņā ar LESD 102. pantu un tiek uzlikts periodisks soda maksājums lēmuma neizpildes gadījumā.

Lai pamatotu savus prasījumus, prasītāja izvirza trīs pamatus.

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka ir tikusi pieļauta kļūda tiesību piemērošanā saistībā ar Komisijas pilnvarām pieprasīt informāciju saskaņā ar Padomes Regulas 1/2003 18. panta 3. punktu par laika posmu pirms Slovākijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā. Pirms 2004. gada 1. maija Komisijai nebija pilnvaru piemērot Eiropas Savienības tiesības, lai veiktu izmeklēšanu Slovākijas Republikas teritorijā. Līdz ar to Komisijai nav tiesību izmantot Regulas 1/2003 18. panta 3. punktā noteiktās izmeklēšanas pilnvaras, lai iegūtu informāciju par šo laikposmu.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, jo ar to tiek pārkāpts procesuālā taisnīguma princips, kas ir noteikts Pamattiesību Hartas (2) 41. panta 1. punktā. Komisijas izmeklēšana saistībā ar Slovak Telekom rīcību par laikposmu, kad ES tiesības nebija piemērojamas un Slovak Telekom nebija pienākuma ievērot šos noteikumus, var kaitēt Slovak Telekom. Komisija nevarēja ņemt vērā šo informāciju savā vērtējumā. No apstrīdētā lēmuma izriet, ka Komisija grasās ņemt vērā šo informāciju.

Treškārt, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, jo ar to tiek pārkāpts samērīguma princips. Šis princips ir izklāstīts Padomes Regulas 1/2003 18. panta 3. punktā, saskaņā ar kuru Komisijai ir pilnvaras pieprasīt no uzņēmumiem visu nepieciešamo informāciju. Slovak Telekom gadījumā Komisija tomēr netika pierādījusi nepieciešamo saikni starp pieprasīto pirmsiestāšanās laika posma informāciju un tā iespējami prettiesisko rīcību pēc 2004. gada 1. maija. Līdz ar to informācija un dokumenti, kas attiecas uz pirmsiestāšanās laika posmu nav nepieciešami, lai ļautu Komisijai noteikt, vai Slovak Telekom rīcība laikā pēc iestāšanās atbilst ES tiesībām.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

(2) Eiropas Savienības Pamattiesību Harta, 2010. gada 30. marta OV C 83, 389. lpp.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/52

Civildienesta tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 2010. gada 15. aprīļa rīkojums — Matos Martins/Komisija

(Lieta F-2/07) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieki - Aicinājums izrādīt interesi - Atlases procedūra - Iepriekšējās atlases testi - Piekļuve dokumentiem)

2010/C 148/91

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: José Carlos Matos Martins (Brisele, Beļģija) (pārstāvis — M.-A. Lucas, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un G. Berscheid)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, EPSO2006. gada 27. februāra lēmumu, kurā noteikti līgumdarbinieku iepriekšējas atlases testu rezultāti (ES 25), otrkārt, lēmumu nereģistrēt prasītāju šo testu sekmīgi nokārtojušo personu datu bāzē un, treškārt, turpmākās atlases darbības

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Matos Martins sedz savus tiesāšanās izdevumus, izņemot uzturēšanās un ceļojuma izdevumus, kas radušies tādēļ, ka 2009. gada 30. martā, 1. aprīlī un 21. jūlijā viņa advokāts iepazinās ar dokumentiem Pirmās instances tiesas kancelejas telpās;

3)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina iepriekš 2) punktā norādītos Matos Martins tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 56, 10.03.2007., 43. lpp.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/52

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2010. gada 15. aprīļa spriedums — Angelidis/Parlaments

(Lieta F-104/08) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Amata vakance - Sprieduma, ar ko atcelts lēmums par iecelšanu amatā, izpilde - Jauns paziņojums par vakanci - Tiesiskā paļāvība - Ierēdņu tiesību veidot karjeru princips - Vienlīdzīga attieksme - Labas pārvaldības princips - Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pilnvaru nepareiza izmantošana)

2010/C 148/92

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Angel Angelidis (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis — É. Boigelot, avocat)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — C. Burgos un S. Seyr)

Priekšmets

Pirmkārt, Paziņojuma Nr. 12564 par direktora amata vakanci Savienības iekšējās politikas ģenerāldirekcijā — D direkcija. Budžets, kā arī aizsāktās darbā pieņemšanas procedūras, pamatojoties uz šo paziņojumu, atcelšana. Otrkārt, lēmuma, ar kuru noraidīta prasītāja kandidatūra Iekšējās politikas ģenerāldirekcijas direktora budžeta jautājumos amatam un šajā pašā amatā ir iecelts cits kandidāts, atcelšana. Visbeidzot, prasība atlīdzināt morālo un materiālo kaitējumu, ko prasītājs cietis, un viņa iecelšana direktora pakāpē ad personam

Rezolutīvā daļa:

1)	piespriest Eiropas Parlamentam samaksāt Angelidis EUR 1 000;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina vienu trešdaļu Angelidis tiesāšanās izdevumu;

4)	Angelidis sedz divas trešdaļas savu tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 44, 21.02.2009., 77. lpp.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/53

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2010. gada 15. aprīļa spriedums — de Britto Patricio-Dias/Komisija

(Lieta F-4/09) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Iecelšana amatā - Atkārtota iecelšana amatā - Dienesta intereses - Pakāpes un amata saskaņotība - Tiesības uz aizstāvību - Pamatojums)

2010/C 148/93

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jorge de Britto Patricio-Dias (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – L. Massaux, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Berardis-Kayser un G. Berscheid)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru prasītājs tika atkārtoti iecelts amatā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	de Britto Patricio-Dias atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 69, 21.03.2009., 54. lpp.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/53

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 25. marta rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-102/08) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Prasītāja personīgo lietu pārvešana - Prasība par kaitējuma atlīdzību - Acīmredzami nepieņemama prasība - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība - Reglamenta 94. pants)

2010/C 148/94

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un C. Berardis-Kayser, pārstāvji, kam palīdz A. Dal Ferro, avocat)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja lūgums, pirmkārt, atlīdzināt zaudējumus, kas esot radušies, pārvedot viņa personīgās lietas no viņa dienesta dzīvokļa Luandā [Luanda], un, otrkārt, iesniegt visu šajā dzīvoklī uzņemto fotogrāfiju kopijas un iznīcināt visus ar pārvesto īpašumu saistītos dokumentus

Rezolutīvā daļa:

1)	L. Marcuccio prasību noraidīt daļēji kā acīmredzami nepieņemamu un daļēji kā acīmredzami juridiski nepamatotu;

2)	L. Marcuccio atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	L. Marcuccio atlīdzina Civildienesta tiesai EUR 1 500.

(1) OV C 55, 07.03.2009., 52. lpp.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/54

Prasība, kas celta 2010. gada 26. martā — Cuallado Martorell/Komisija

(Lieta F-96/09)

2010/C 148/95

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eva Cuallado Martorell (Augsburga, Vācija) (pārstāve — M. Díez Lorenzo, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumus, ar kuriem prasītāja nav pielaista vispārējā konkursa EPSO/AD/130/08 mutvārdu pārbaudījuma kārtošanai, viņai atteikta pieeja izlabotajiem rakstveida pārbaudījumiem, kā arī prasība ar atpakaļejošu spēku atcelt publicēto spāņu valodas juristu lingvistu rezerves sarakstu

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt 2009. gada 14. septembra lēmumu, ar kuru EPAB atteicās izsniegt prasītājai viņas rakstveida pārbaudījumu kopiju un individuālo novērtējuma veidlapu, kurā norādīti iemesli, kāpēc atlases komisija viņai piešķīra nepietiekamu atzīmi 18/40 pēdējā rakstveida pārbaudījumā c) un atstāja bez ievērības lūgumu viņu pielaist pie vispārējā konkursa EPSO/AD/130/08 mutvārdu pārbaudījuma kārtošanas;

—	atcelt 2009. gada 23. jūlija lēmumu, ar kuru EPAB informēja, ka tas atstāj spēkā pēdējā rakstveida pārbaudījuma c) nepietiekamo atzīmi 18/40 un atsakās viņu pielaist pie konkursa EPSO/AD/130/08 mutvārdu pārbaudījuma kārtošanas spāņu valodas juristu lingvistu rezerves saraksta izveidošanai;

—	ar atpakaļejošu spēku atcelt pēc konkursa publicēto rezerves sarakstu kopš tā publicēšanas datuma;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

5.6.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/54

Prasība, kas celta 2010. gada 1. aprīlī — Bombín Bombín/Komisija

(Lieta F-22/10)

2010/C 148/96

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luis María Bombín Bombín (Roma, Itālija) (pārstāvis — R. Pardo Pedernera, abogado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, kas pieņemts, atbildot uz prasītāja sūdzību, un ar kuru prasītājam piešķirta finansiāla kompensācija tikai par 12, nevis 29 atvaļinājuma dienām, ko viņš bija nopelnījis, bet vēl nebija izmantojis pirms došanās atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2010. gada 4. janvāra lēmumu, ar kuru prasītājam ir piešķirta un izmaksāta finansiāla kompensācija tikai par 12 dienām;

—	(aprēķināšanai un ar to saistītajai finansiālajai kompensācijai) atzīt prasītāja tiesības uz visu atvaļinājumu (kopā 29 dienām), ko viņš bija nopelnījis, bet vēl nebija izmantojis pirms došanās atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ;

—	prasītājs neizvirza prasījumus par tiesāšanās izdevumu piespriešanu, jo uzskata, ka Civildienesta tiesas nolēmums ir svarīgs abiem lietas dalībniekiem, kas darbojas labticīgi, un šajā lietā nav pamata prasīt tiesāšanās izdevumu piespriešanu.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2010.148.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 148

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	53. sējums 2010. gada 5. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2010/C 148/01	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 134, 22.5.2010.	1

2010/C 148/02	Tiesneša, kas aizstāj priekšsēdētāju kā pagaidu noregulējuma tiesnesi, norīkošana	1