3.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 145/1

1.

Projekts Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, par kuru Palāta ir lūgta sniegt atzinumu, atjaunina pašreizējo Finanšu regulu, lai ņemtu vērā izmaiņas, kuras radušās līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī.

2.

Palāta uzskata, ka ierosinātie grozījumi vairākumā gadījumu precīzi atspoguļo izmaiņas budžeta un finanšu jautājumos, kuras Lisabonas līgums ir ieviesis Finanšu regulā. Palātai rada bažas viens no grozītajiem noteikumiem, un tā iesaka pievienot jaunu normu. Palātas ierosināto grozījumu redakcija ir izklāstīta šim atzinumam pievienotajā tabulā.

3.

Finanšu regulas 24. pants ir jāgroza, jo vairs netiek izšķirti obligātie un neobligātie izdevumi. Komisija ierosina aizstāt 24. pantu ar jaunu tā redakciju. Palātai ir divi apsvērumi saistībā ar šo ierosinājumu.

4.

Priekšlikuma 1., 3., 4. un 6. punkts īpaši attiecas uz Komisiju. Taču Finanšu regulas 22. panta 2. punktā un 22. panta 3. punktā minēts, ka 24. pantā izklāstītā procedūra attiecas arī uz citām iestādēm, ja viena vai otra budžeta lēmējiestāde min pienācīgi pamatotus iemeslus pārvietojuma priekšlikuma noraidīšanai vai arī ja ierosinātais pārvietojums ir veicams no vienas pozīcijas uz citu un pārsniedz norādīto ierobežojumu. Tāpēc šajos četros punktos vārds “Komisija” ir jāaizstāj ar vārdu “iestādes”.

5.

Komisija 5. punkta i) apakšpunktā ierosina budžeta lēmējiestādei tikai trīs nedēļu termiņu priekšlikumu izskatīšanai par pārvietojumiem, kuri atbilst noteiktajiem ierobežojumiem (pārvietojums ir mazāks nekā 10 % no apropriācijām pozīcijai, no kuras tiek izdarīti pārvietojumi, un nepārsniedz 5 miljonus EUR). Palāta norāda uz to, ka pašlaik priekšlikumus par pārvietojumiem izskata Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja, kuras sanāksmes notiek aptuveni reizi mēnesī. Neizsverot šā priekšlikuma sniegtos ieguvumus vai citus aspektus, Palāta norāda uz to, ka tā izpilde var radīt problēmas ar termiņa ievērošanu.

6.

Ar LESD 314. panta 5. punktu izveidotajā Samierināšanas komitejā darbojas Padomes locekļi un Eiropas Parlamenta deputāti, un tās uzdevums ir panākt vienošanos par kopīgu redakciju Savienības gada budžetam. Komisija piedalīsies Samierināšanas komitejas sēdēs un uzņemsies iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu abu budžeta lēmējiestāžu nostājas. Veicot šo uzdevumu, Komisijai var nākties uzņemties iniciatīvu saistībā ar to iestāžu budžeta projektiem, kuras nav pārstāvētas Samierināšanas komitejā. Pārredzamības dēļ Finanšu regulā ir jāatspoguļo budžeta trīspusējās sanāksmes 2010. gada 25. marta secinājumi. Tāpēc Palāta iesaka pievienot jaunu normu un ietvert to 34.a pantā.

7.

Komisijas priekšlikumā 34.a pants kļūst par 34.b pantu.

3.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 145/4

1.

Revīzijas palātas atzinumu lūdz par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu, kura mērķis ir grozīt Finanšu regulu tā, lai to pielāgotu Eiropas Ārējās darbības dienesta (turpmāk tekstā – EĀDD) vajadzībām. Šis dienests ir paredzēts 27. panta 3. punktā Līgumā par Eiropas Savienību, kurš grozīts ar 2009. gada 1. decembrī spēkā stājušos Lisabonas līgumu. Dienests ir iecerēts kā autonoma Eiropas Savienības struktūra, kura darbojas Augstā pārstāvja pārziņā un palīdz viņam pilnvaru īstenošanā. EĀDD organizāciju un darbību paredzēts noteikt ar Padomes lēmumu. Šāda lēmuma priekšlikums ir sagatavots 2010. gada 25. martā.

2.

Lai nodrošinātu ES delegāciju darbības nepārtrauktību, delegāciju vadītāju izpildītus darbības izdevumus uzskatīs par daļu no Komisijas budžeta izpildes, kurai piemēro centralizētu tiešo pārvaldību, lai gan EĀDD ir atsevišķa struktūra.

3.

Eiropas Ārējās darbības dienestu veidos centrālā administrācija, kā arī ES delegācijas trešās valstīs un starptautiskās organizācijās. Katrā ES delegācijā tās vadītājs atbildēs par visiem delegācijas darbiniekiem.

4.

EĀDD strādās Padomes Ģenerālsekretariāta ierēdņi, Komisijas ierēdņi un dalībvalstu norīkoti diplomātisko dienestu darbinieki. Civildienesta noteikumu izpratnē viņi būs pagaidu darbinieki un personāla jautājumos EĀDD uzskatīs par iestādi.

5.

Palāta ņem vērā, ka prezidentvalsts 2009. gada 23. oktobra ziņojumā Eiropadomei par Eiropas Ārējās darbības dienestu (3) ir izteikusi vēlmi, lai EĀDD pēc būtības būtu sui generis dienests, kas Finanšu regulas izpratnē uzskatāms par iestādi, kurai ir sava budžeta iedaļa. Šo iedaļu atsevišķi iesniedz Eiropas Parlamentam budžeta izpildes apstiprināšanai. Vienlaikus – delegāciju līmenī – EĀDD iecerēts kā Komisijas dienests, kas izpilda dažādas darbības apropriācijas, kuras ietilpst Komisijas budžeta iedaļā.

6.

Delegāciju darbinieki būs gan EĀDD darbinieki, gan Komisijas darbinieki. Komisija, kas ir iestāde, kura izpilda budžetu un pārvalda programmas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu, uzdos delegāciju vadītājiem rīkoties ar Komisijas darbības apropriācijām. EĀDD jaunā uzbūve un delegāciju vadītāju pienākumi nozīmē, ka vadītāji atskaitīsies divām dažādām struktūrām. Risinājums tiek piedāvāts jaunierosinātā 60.a panta 2. un 3. punktā. Palāta atzīmē, ka būs rūpīgi jāapsver jaunās struktūras pārvaldība, tostarp, prioritāšu konfliktu novēršana.

7.

Palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 10/2004 atzīmēja, ka decentralizācija ir ievērojami uzlabojusi ārējā atbalsta pārvaldību, tostarp bija nostiprinātas delegāciju pamatdarbības un finanšu struktūrvienības un ieviestas pamatotas un racionālas finanšu procedūras, kas, savukārt, uzlaboja sniegto pakalpojumu regularitāti, savlaicīgumu un kvalitāti. Palāta uzskata, ka ir ļoti svarīgi saglabāt un pilnveidot pārskatatbildību un finanšu pārvaldības kvalitāti delegāciju līmenī. ES delegāciju organizatoriska pārstrukturēšana nākotnē nedrīkstētu pakļaut riskam delegāciju pamatdarbību un finanšu funkciju efektivitāti, kā arī pienākumu nodalīšanu.

8.

Šādā kontekstā regulas priekšlikumu varētu uzskatīt kā tiekšanos pēc iespējas nosargāt Komisijas iekšējās procedūras un standartus attiecībā uz apropriāciju izmantošanu jaunā un sarežģītākā iestāžu struktūrā.

9.

Palāta ar bažām raugās uz minētā mērķa sasniegšanas līdzekļiem: a) ievērojamas atkāpes no Finanšu regulas, konkrēti, Komisijas budžeta izpildes pilnvaru deleģēšana kredītrīkotājiem (delegāciju vadītājiem), kuri vairs nestrādās Komisijas dienestā, b) sarežģītāka delegāciju finanšu pārvaldība, atskaišu sistēma un darbība un c) būtiskas neskaidrības par budžeta piešķīrumiem un ES delegāciju administratīvo un atbalsta izdevumu pārvaldību – šis jautājums ierosinātajā regulā nav izskaidrots.

10.

Palāta īpaši šaubās par četriem no grozītajiem noteikumiem un iesaka tekstā izdarīt izmaiņas, kā norādīts šim atzinumam pievienotajā tabulā.

11.

30. pants. Komisija ierosina aizstāt 30. panta 3. punkta pirmo daļu ar jaunu daļu, kurā noteikts, ka Komisija attiecīgā veidā dara pieejamu informāciju par to līdzekļu saņēmējiem, kas ir Komisijas budžetā, ja budžetu izpilda centralizēti saskaņā ar 53.a pantu. Savukārt 53.a panta jaunajā formulējumā ierosināts noteikt, ka Komisijas centralizētā budžeta izpilde var būt tieša – to izpildītu Komisijas struktūrvienības vai ES delegācijas – vai netieša saskaņā ar 54.–57. pantu.

12.

Ja abas jaunās normas, proti, 30. panta 3. punkta pirmo daļu un 53.a pantu, lasa kopā, tad Komisijas pienākums darīt pieejamu informāciju par tās budžeta līdzekļu saņēmējiem attiecas gan uz tiešu, gan uz netiešu budžeta centralizēto izpildi. Pašreizējā 30. panta 3. punkta pirmā daļa paredz darīt pieejamu informāciju par Komisijas budžeta līdzekļu saņēmējiem tikai tad, ja budžetu izpilda centralizēti un tieši.

13.

Prasība darīt pieejamu informāciju par Komisijas budžeta līdzekļu saņēmējiem arī tad, ja budžetam piemēro netiešu centralizēto pārvaldību, nav saistīta konkrēti ar EĀDD. Tātad šāds normas paplašinājums iziet ārpus regulas priekšlikuma tēmas un attiektos uz visu netiešu centralizēto pārvaldību. Lai saglabātu līdzšinējo praksi, 30. panta 3. punkta pirmā daļa būtu jāizsaka šādā redakcijā:

14.

60.a pants. Ierosinātā 60.a panta mērķis varētu būt nostiprināt principu, ka ES delegāciju vadītājiem piemēro tādus pašus pārskatatbildības noteikumus kā citiem deleģētiem kredītrīkotājiem (Finanšu regulas 60. pants). Palāta uzskata, ka ir svarīgi uzsvērt ES delegāciju vadītāju pienākumus šajā aspektā.

15.

Tomēr šā punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka ES delegāciju vadītāju pienākums cita starpā ir risināt iespējamus interešu konfliktus. No šīs atsauces uz interešu konfliktu būtu jāizvairās, jo interešu konflikts citā kontekstā jau ir definēts Finanšu regulas 52. pantā. Konsekvences labad Finanšu regulā izmantotam jēdzienam jāatbilst vienai definīcijai visā tiesību akta tekstā. Palāta iesaka attiecīgi labot 60.a panta 1. punktu.

16.

85. pants. Konsekvences, produktivitātes un efektivitātes apsvērumu dēļ Palāta atzinīgi novērtē lēmumu iecelt Komisijas iekšējo revidentu par EĀDD iekšējo revidentu. Tomēr ierosinātais Finanšu regulas 85. panta papildinājums atstāj iespaidu, ka Komisijas iekšējam revidentam nebūs tādas pašas pilnvaras revidēt EĀDD kā Komisijas dienestus un ka šīs pilnvaras būs atkarīgas no tā, vai tiks revidēta EĀDD vai Komisijas budžeta iedaļas izpilde. Lai izvairītos no jebkādām neskaidrībām par iekšējā revidenta pilnvarām, Palāta ierosina formulēt panta papildinājumu šādā redakcijā:

17.

165. pants. Nav saprotama 165. panta grozīšanas jēga. Tā kā ir ierosināts grozīt 53.a pantu, Palāta nesaskata vajadzību grozīt arī 165. pantu.

18.

185. pants. Nav saskatāms šā panta grozīšanas mērķis. Komisijas iekšējā revidenta pilnvaras ir salīdzināmas vienīgi ar viņa pilnvarām attiecībā uz Komisijas dienestiem. Tāpēc Palāta iesaka negrozīt 185. pantu.