2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/1

(1)

Padome 2010. gada 26. aprīlī izskatīja atjaunināto Beļģijas stabilitātes programmu laikposmam no 2009. gada līdz 2012. gadam.

(2)

Pasaules tirdzniecības sabrukums līdz ar uzticēšanās mazināšanos, ietekmi uz turības līmeni un stingrākiem kreditēšanas noteikumiem ap 2008. gada beigām izraisīja strauju ekonomiskās izaugsmes sarukumu Beļģijā. Lai gan lejupslīde bija ļoti spēja, 2009. gada otrajā pusē tai atkal sekoja samērā spēcīgs kāpums, ko daļēji noteica īslaicīgi faktori, tostarp (vietējie un ārvalstu) stimulējošie pasākumi un krājumu pozitīvais devums.

Paredzams, ka joprojām bremzējošā finanšu iestādēs veikto strukturālo pārkārtojumu ietekme un turpmāks bezdarba pieaugums, kā arī zems jaudas izmantojuma līmenis 2010. gada pirmajā pusē atkal radīs izaugsmes palēnināšanos. Lai gan Beļģijas ekonomikas lielās atvērtības pakāpes dēļ tās atveseļošanos varētu būtiski veicināt pasaules tirdzniecības kāpums, šā impulsa nozīme var būt ierobežota, jo Beļģija pēdējos gados ir zaudējusi konkurētspēju izmaksu ziņā. Lejupslīde ir būtiski negatīvi ietekmējusi publiskās finanses. Valsts budžeta deficīts no 1,2 % no IKP 2008. gadā palielinājās līdz 5,9 % no IKP 2009. gadā. Turklāt, lai gan valsts parāda attiecība pret IKP laikā no 2000. līdz 2007. gadam kopumā piesardzīgās fiskālās politikas rezultātā samazinājās, 2008. gadā šī attiecība atkal sāka palielināties finanšu sektorā veikto intervences pasākumu dēļ un 2009. gadā sasniedza 97,9 %. Padome 2009. gada 2. decembrī nolēma, ka Beļģijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un pieņēma ieteikumu deficīta novēršanai līdz 2012. gadam, ik gadu veicot fiskālos pasākumus vidēji 0,75 % apmērā no IKP. Spēcīgā publisko finanšu pasliktināšanās, kā arī sabiedrības novecošanas ietekme uz budžetu, kura pārsniedz vidējo līmeni, un būtisks iespējamo saistību apjoms pēc veiktajiem finanšu sistēmas stabilizēšanas pasākumiem nozīmē, ka ir nepieciešama turpmāka budžeta konsolidācija un strukturālās reformas, lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti.

(3)

Lai gan vērotais faktiskā IKP kritums krīzes kontekstā lielā mērā ir ciklisks, ir bijusi arī nelabvēlīga ietekme uz potenciālo ražošanas apjoma līmeni. Turklāt krīze var ietekmēt arī potenciālo izaugsmi vidējā termiņā mazāku ieguldījumu, ierobežotas kredītu pieejamības un augoša strukturālā bezdarba dēļ. Turklāt ekonomiskās krīzes ietekme pastiprina demogrāfiskās novecošanas negatīvo ietekmi uz potenciālo ražošanas apjomu un publisko finanšu stabilitāti. Šādos apstākļos būs svarīgi paātrināt strukturālo reformu tempu, lai veicinātu potenciālo izaugsmi. Beļģijai ir jo īpaši svarīgi veikt reformas, kas uzlabotu konkurētspēju, sevišķi tīklu nozarēs, un kas palielinātu darbaspēka piedāvājumu, tostarp darba tirgus reformas (piemēram, algu veidošanas sistēma un darba attiecību uzsākšanas stimulēšana) un pensiju sistēmas reformas.

(4)

Programmas pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs paredz, ka pēc sarukuma 3,1 % apmērā 2009. gadā reālais IKP 2010. gadā palielināsies par 1,1 %, 2011. gadā pieaugums sasniegs 1,7 %, bet 2012. gadā – 2,2 %. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi IKP gada pieaugums 2010. gadā kļūs nedaudz pozitīvs, sasniedzot 0,6 %, bet 2011. gadā tas palielināsies līdz 1,5 %. Tomēr šīs prognozes šķiet pārāk zemas, ņemot vērā jaunāko informāciju, tostarp labākus, nekā gaidīts, rezultātus 2009. gada otrajā pusē. Izaugsmes struktūras prognozē, šķiet, nedaudz pārāk augstu novērtēts iekšzemes pieprasījuma ieguldījums izaugsmē 2010. gadā, tomēr pēc tam tā šķiet reāla. Tāpēc, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju (2), programmā paustie izaugsmes pieņēmumi kopumā ir ticami, bet izaugsmes struktūra 2010. gadā – optimistiska. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju šķiet reālas. No otras puses, algu pieauguma pieņēmumi šķiet pārāk augsti, jo mazākam darbaspēka izmaksu pieaugumam citās euro zonas valstīs būtu jārada zināms spiediens algu samazināšanai Beļģijā, ņemot vērā augsto bezdarba līmeni. Turklāt prognozētais kāpums darbaspēka izmaksās uz vienu darbinieku ievērojami pārsniedz prognozēto ražīguma pieaugumu.

(5)

Programmā prognozēts, ka valsts budžeta deficīts 2009. gadā sasniegs 5,9 % no IKP. Būtiskā pasliktināšanās salīdzinājumā ar deficītu 1,2 % no IKP 2008. gadā lielā mērā atspoguļo krīzes ietekmi uz valsts finansēm, tomēr to izraisījuši arī stimulējošie pasākumi 0,5 % no IKP apmērā, ko valdība veica atbilstoši Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam (EEAP). Pasliktinājums galvenokārt atspoguļo izdevumu attiecības pret IKP pieaugumu. Saskaņā ar programmu ierobežojoša fiskālā politika plānota 2010. un 2011. gadā, bet 2012. gadā ierobežojumi kļūs vēl stingrāki, lai līdz 2012. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu un atgrieztos pie stabila publisko finanšu stāvokļa. Tas kopumā atbilst Padomes veicinātajai atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģijai, ņemot vērā arī augsto valsts parāda attiecību pret IKP un sabiedrības novecošanas ietekmi uz budžetu, kas pārsniedz vidējo līmeni.

(6)

Programmas mērķis ir 2010. gadā nodrošināt valsts budžeta deficītu 4,8 % apmērā no IKP, kas atbilst Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam saskaņā ar 126. panta 7. punktu. 2010. gada federālajā budžetā deficīts bija prognozēts 5,6 % apmērā no IKP. Šāda 2010. gada budžeta mērķa samazināšana atspoguļo atjauninājumā iekļautas labvēlīgākas makroekonomiskās perspektīvas (deficīts samazināts par aptuveni 0,3 % no IKP), kā arī to, ka federālajā budžetā nav ņemti vērā citu valsts pārvaldes līmeņu plānotie konsolidācijas pasākumi 0,5 % apmērā no IKP. Saskaņā ar atjauninājumu ieņēmumu attiecība pieaug no 47,7 % no IKP 2009. gadā līdz 49,1 % 2010. gadā, bet izdevumu attiecība palielinās attiecīgi no 53,7 % līdz 53,9 % no IKP. Programmā paredzēts, ka strukturālais deficīts (t. i., cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, ko Komisijas dienesti pārrēķinājuši, pamatojoties uz programmā iekļauto informāciju un izmantojot kopīgi saskaņotu metodoloģiju) uzlabosies no 3,8 % no IKP 2009. gadā līdz 3,4 % no IKP 2010. gadā. Ņemot vērā to, ka programmā daži stimulējošie pagaidu pasākumi 2009. gadā (0,2 % apmērā no IKP) klasificēti kā vienreizēji pasākumi, kopējā korekcija sasniegtu 0,5 % no IKP. Strukturālās bilances uzlabojums 2010. gadā saistīts ar konsolidācijas pasākumiem, kas sasniedz aptuveni 1 % no IKP. Starp šiem pasākumiem ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielinājums Flandrijā, akcīzes nodokļu palielinājums, augstāki uzņēmumu ienākuma nodokļi, ar nodokļiem nesaistīti ieņēmumi, kurus iegūst no banku nozares un atomenerģijas ražotājiem, kā arī starppatēriņa un algu izdevumu ietaupījumi. To daļēji kompensē ekspansīvā izdevumu pieauguma tendence, ko nosaka agrāk veiktie pasākumi un sabiedrības novecošanas ietekme uz budžetu (aptuveni 0,5 % no IKP). Vienreizējo pasākumu nozīme ir ļoti ierobežota (zem 0,1 % no IKP).

(7)

Vidējā termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir līdz 2012. gadam novērst pārmērīgu budžeta deficītu atbilstoši Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam saskaņā ar 126. panta 7. punktu un līdz 2015. gadam nodrošināt līdzsvarotu budžetu gan nominālajā, gan strukturālajā izteiksmē. Šim nolūkam programmā paredzēts mērķis samazināt kopējo deficītu no 5,9 % no IKP 2009. gadā līdz 4,8 % 2010. gadā, 4,1 % 2011. gadā un 3 % 2012. gadā. Primārā bilance uzlabosies nedaudz vairāk, jo programmas periodā plānots procentu izdevumu palielinājums par 0,2 % no IKP. Strukturālais deficīts (kas pārrēķināts, pamatojoties uz programmā iekļauto informāciju) uzlabosies no 3,8 % no IKP 2009. gadā līdz 3,4 % no IKP 2010. gadā, 2,9 % no IKP 2011. gadā un 2,2 % no IKP 2012. gadā. Programmas plānotā korekcija 2010. gadā sasniedz 0,5 % no IKP, bet 2011. un 2012. gadā attiecīgi 0,5 % un 0,75 % no IKP, tādējādi programmas periodā vidējais rādītājs ir vairāk nekā 0,5 % no IKP gadā. Tas ir nedaudz mazāk par fiskālo pasākumu vidējo apjomu 0,75 % no IKP, kas ieteikts saskaņā ar 126. panta 7. punktu, jo šādas virzības pamatā ir labvēlīgāki makroekonomiskie pieņēmumi. Šķiet, ka korekcija ir nedaudz vairāk koncentrēta uz beigu posmu un tās pamatā ir vairāk ieņēmumu palielinājums nekā izdevumu ierobežojumi. Korekcijas pamatā ir ievērojams federālās valdības budžeta deficīta samazinājums un nelielāki sociālās nodrošināšanas sistēmas deficīta, kā arī reģionu un kopienu budžeta deficīta samazinājumi. Valdība neplāno vienreizējus pasākumus. 2011. gada mērķi pamatojošie pasākumi ir precizēti daļēji, bet 2012. gada pasākumi nav precizēti. Programma apstiprina apņēmību ievērot vidējā termiņa mērķi (VTM), kas ir budžeta pārpalikums 0,5 % apmērā no IKP strukturālajā izteiksmē. Ņemot vērā jaunākās prognozes un parāda līmeni, VTM atspoguļo pakta mērķus. Tomēr programma neparedz tā sasniegšanu programmas periodā.

(8)

Budžeta izpildes rezultāti varētu izrādīties nedaudz sliktāki, nekā paredzēts programmā. 2010. gadā tas varētu būt saistīts ar, iespējams, pārāk optimistisku uzņēmumu ienākuma nodokļu novērtējumu. Turklāt budžeta virzības pamatā esošie pasākumi 2011. gadam ir precizēti daļēji, bet 2012. gadam tie nav precizēti vispār. Ņemot vērā nedaudz optimistisko makroekonomisko scenāriju ar samērā augstām algu pieauguma prognozēm, budžeta izpildes rezultāti var izrādīties sliktāki, nekā plānots. Turklāt valdība ir piedāvājusi ievērojamas garantijas banku nozarē, kas varētu nozīmēt budžeta deficīta un parāda līmeņa kāpumu nākotnē tādā apmērā, kādā šīs garantijas tiks izmantotas, lai gan, iespējams, finanšu sektorā sniegtā valdības atbalsta izmaksas nākotnē varētu būt daļēji atgūstamas. Visbeidzot, iespējams, ka līdz 2012. gadam netiks pilnībā panākta mērķu sasniegšana un pārmērīgā budžeta deficīta novēršana, jo paredzētā virzība ir zināmā mērā koncentrēta uz programmas beigu posmu un mērķis sasniegt deficītu 3 % no IKP 2012. gadā nav plānots ar rezervi, ņemot vērā līdzšinējos panākumus fiskālo mērķu ievērošanā.

(9)

Plānots, ka valsts kopējais parāds 2009. gadā sasniegs 97,9 % no IKP (pieaugums salīdzinājumā ar 89,8 % iepriekšējā gadā). Šis palielinājums skaidrojams ar spēcīgo budžeta deficīta kāpumu un negatīvo IKP pieaugumu. Tādējādi valsts kopējā parāda rādītājs 2009. gadā krietni pārsniedza Līguma atsauces vērtību, un saskaņā ar programmu līdz 2011. gadam tam būs tendence pieaugt, sasniedzot 101,4 % no IKP. 2012. gadā tas nedaudz saruktu līdz 100,6 % no IKP. Turpmāko kāpumu galvenokārt nosaka joprojām lielais valsts budžeta deficīts. Ņemot vērā budžeta mērķu sasniegšanu apdraudošos negatīvos riskus, parāda attiecības attīstība varētu izrādīties sliktāka, nekā prognozēts programmā, jo īpaši no 2011. gada. Riski, kas saistīti ar to, ka finanšu sektoram varētu būt nepieciešams turpmāks atbalsts, pašreizējos apstākļos šķiet ierobežoti.

(10)

Vidējā termiņa parāda prognozes, kurās pieņemts, ka IKP pieauguma koeficienti pakāpeniski atjaunosies līdz vērtībām, kas prognozētas pirms krīzes, nodokļu likmes atgriezīsies līdz pirmskrīzes līmenim un pieaugs ar novecošanu saistīti izdevumi, liecina, ka ar budžeta stratēģiju, kāda tā ir paredzēta programmā, un pieņemot, ka politika turpmāk netiek mainīta, nepietiktu, lai līdz 2020. gadam stabilizētu parāda attiecību pret IKP, tāpēc konsolidācija jāturpina pēc programmas perioda beigām.

(11)

Sabiedrības novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu nepārprotami ir lielāka nekā vidēji ES. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka turpmākajās desmitgadēs salīdzinoši būtiski pieaugs pensiju izdevumu procentuālā daļa no IKP. Programmā paredzētais budžeta stāvoklis 2009. gadā pastiprina sabiedrības novecošanas izraisīto budžeta ietekmi uz ilgtspējas starpību. Primārā budžeta pārpalikuma nodrošināšana vidējā termiņā un darba tirgus un sociālā nodrošinājuma sistēmas reformu veikšana (īpaši turpmāka pensiju reforma, kuras mērķis ir ierobežot prognozēto pensiju izdevumu būtisko kāpumu), veicinātu to publisko finanšu stabilitāti apdraudošo risku samazināšanos, kurus Komisija 2009. gada Ziņojumā par ilgtspējību (3) novērtēja kā vidējus.

(12)

Beļģijas fiskālo sistēmu labvēlīgi ietekmē neatkarīgu finanšu iestāžu pastāvēšana. Tomēr skaitliskie fiskālie noteikumi un vidēja termiņa budžeta programmas šķiet vājas, un tas pagātnē daudzreiz veicinājis novirzes no mērķa. Programmā paziņots par vairākiem uzlabojumiem, tostarp par daudzgadu budžeta vienošanās slēgšanu visos valsts pārvaldes līmeņos, dažiem pasākumiem ceļā uz daudzgadu budžeta plānošanu federālajā līmenī, biežiem un stingriem budžeta kontroles pasākumiem un plānu pašvaldību ziņošanas sistēmas uzlabošanai. Tomēr fiskālās sistēmas uzlabošanā varētu paveikt vairāk. Viens no trūkumiem ir tas, ka nav paredzēti daudzgadu budžeta izdevumu griesti, kuru ievērošanu iespējams nodrošināt.

(13)

Beļģijā ir augsts vispārējais nodokļu slogs, un valdības tēriņu apjoms ir ievērojams. Valdība ir veikusi vairākus pasākumus, lai īstenotu nodokļu sistēmas reformu, tostarp būtiski samazinātu darbaspēka nodokļus un mazākā mērā – uzņēmumu nodokļus. Neraugoties uz šiem pasākumiem, darbaspēka tirgu – arī tā mijiedarbības ar bezdarbnieku pabalstu sistēmu rezultātā – joprojām raksturo ievērojams aktivitātes trūkuma, bezdarba un zemu algu problēmas. Stingras budžeta konsolidācijas apstākļos turpmāku darbaspēka nodokļu samazināšanu nāksies pilnībā kompensēt. Izdevumu ziņā primāro izdevumu kāpuma temps laikposmā no 2000. gada līdz 2009. gadam ir pārsniedzis nominālā IKP pieauguma tempu. Plānotā pensiju sistēmas reforma ir apsveicams solis, kas varētu izraisīt būtisku pozitīvu ietekmi uz budžetu un potenciālo izaugsmi.

(14)

Kopumā programmā izklāstītā budžeta stratēģija 2010. gadā atbilst Padomes ieteikumiem saskaņā ar 126. panta 7. punktu. No 2011. gada, ņemot vērā riskus, budžeta stratēģija, iespējams, pilnībā neatbilst Padomes ieteikumam saskaņā ar 126. panta 7. punktu. Jo īpaši pasākumi, kas pamato 2011. gada mērķi, ir tikai daļēji precizēti, bet 2012. gada pasākumi nav precizēti vispār. Nedaudz optimistiskais makroekonomiskais scenārijs, kā arī tas, ka fiskālo pasākumu gada apjoms ir mazliet mazāks, nekā ierosināts, rada papildu risku programmas pēdējos gados. Ņemot vērā riskus, stratēģija var būt nepietiekama, lai valsts kopējā parāda attiecība atsāktu samazināties, pietiekamā tempā pietuvojoties atsauces vērtībai. Tāpēc stratēģija no 2011. gada jāpapildina ar pilnībā precizētiem pasākumiem un jāapsver papildu pasākumi, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu, ja riski īstenotos. Tas būtu lietderīgi arī, ņemot vērā Beļģijas augsto valsts parāda attiecību pret IKP, sabiedrības novecošanas radītās budžeta izmaksas, kas augstākas par vidējo rādītāju, un valdības ievērojamās iespējamās saistības sakarā ar finanšu sektoram sniegtajām garantijām.

(15)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami nelieli trūkumi attiecībā uz obligātajiem datiem un daži trūkumi attiecībā uz fakultatīvajiem datiem (4). Lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, Padome 2009. gada 2. decembra ieteikumos saskaņā ar 126. panta 7. punktu aicināja Beļģiju arī atsevišķā nodaļā stabilitātes programmas atjauninājumos ziņot par sasniegto Padomes ieteikumu īstenošanā. Beļģija izpildīja šo ieteikumu, iesniedzot programmas papildinājumu.

i)

nodrošināt programmā paredzētā 2010. gada budžeta deficīta mērķa sasniegšanu; precizēt budžeta mērķus pamatojošos pasākumus no 2011. gada, lai nodrošinātu saskaņā ar 126. panta 7. punktu pieņemtajā ieteikumā paredzētos ikgadējos fiskālos pasākumus vidēji 0,75 % apmērā no IKP; būt gatavai pastiprināt fiskālos pasākumus, ja īstenotos riski saistībā ar to, ka programmas scenārijs ir labvēlīgāks nekā 126. panta 7. punkta ieteikuma pamatā esošais scenārijs; kā noteikts pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumā, papildus fiskālajiem pasākumiem izmantot visas iespējas, tostarp tās, ko radījuši labāki ekonomiskie apstākļi, lai paātrinātu kopējā parāda attiecības samazināšanos, pietuvojoties atsauces vērtībai 60 % no IKP;

ii)

nodrošināt augstu primāro budžeta pārpalikumu vidējā termiņā un veikt strukturālās reformas, lai uzlabotu publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti;

iii)

uzlabot publisko finanšu kvalitāti, pieņemot stingrāku budžeta sistēmu, kas ietver daudzgadu budžeta izdevumu griestu ieviešanu, kuru ievērošanu iespējams nodrošināt.

2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/6

(1)

Padome 2010. gada 26. aprīlī izvērtēja atjaunināto Lietuvas konverģences programmu laikposmam no 2009. gada līdz 2012. gadam.

(2)

Lietuva atgūstas no recesijas, kas bija viena no spēcīgākajām ES. Vairākus gadus ilgusī straujā un aizvien neilgtspējīgākā izaugsme, kuras galvenais dzinējspēks bija iekšzemes pieprasījums un nekustamo īpašumu bums, apstājās 2008. gadā, kad iekšzemes “burbuļa plīšanu” vēl pastiprināja pasaules finanšu krīzes ietekme, kā rezultātā samazinājās ārējais pieprasījums un krasi saruka pieeja kredītresursiem. Straujā iekšzemes pieprasījuma lejupslīde un neizmantotās ražošanas jaudas pieaugums palīdzēja mazināt esošo nelīdzsvarotību, samazinot inflāciju un novēršot ārējo deficītu, ko galvenokārt izraisīja importa sabrukums.

Tekošā konta bilance, kas uzplaukuma gados bija būtiski negatīva un kuru finansēja ar banku sektoru saistītais kapitāla imports, veicinot strauju ārējo saistību pieaugumu, 2009. gadā sasniedza aplēsto 3,1 % pārpalikumu no IKP. Straujais valsts ieņēmumu kritums, ko radīja ekonomikas vājums, apvienojumā ar sekām, ko radīja ekspansīva fiskālā politika pirms parlamenta vēlēšanām 2008. gadā, tomēr lika Lietuvai saskarties ar būtiskām finanšu problēmām. Valdība atbildēja ar stingrāku politiku, tiecoties panākt fiskālo konsolidāciju, lai apturētu publisko finanšu pasliktināšanos un ierobežotu parāda uzkrāšanu, tādējādi inter alia atbalstot uzticēšanos valūtas pārvaldes režīmam. Tā kā uzplaukuma gados izveidojās liela iekšēja un ārēja nelīdzsvarotība un tā kā, sākoties pasaules finanšu krīzei, bija grūtības nodrošināt jaunu starptautisko finansējumu, tie bija piesardzīgi atbildes pasākumi atbilstoši Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam (EERP). Tomēr Lietuvai piemēroja pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kad Padome 2009. gada 7. jūlijā nolēma, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Pārskatītajā Padomes ieteikumā (126. panta 7. punkts, izdots 2010. gada 16. februārī) Lietuva aicināta novērst pārmērīgo budžeta deficītu līdz 2012. gadam. Tāpēc ir nepieciešama vērienīga fiskālā konsolidācija (vidējais fiskālo pasākumu apmērs gadā 2,25 % no IKP), kuras pamatā ir strukturālās reformas. Lai sniegtu atbalstu vājajai ekonomikai, Lietuva ir palielinājusi un paātrinājusi ES struktūrfondu apguvi. Krīzes laikā ekonomika apliecināja lielu elastīgumu, jo notika nozīmīga pielāgošanās, samazinot cenas un algas. Lielais bezdarba pieaugums, kas varētu kļūt strukturāls, tomēr rada lielus draudus ilgtermiņa konverģencei. Lai atjaunotu pozitīvu un ilgtspējīgu izaugsmi un lai izvairītos jebkura veida iekšējās un ārējās nelīdzsvarotības atkārtošanās, galvenie ekonomikas uzdevumi ir panākt, lai algu palielināšana atbilstu ražīgumam, uzlabot konkurētspēju un veicināt nozaru pārveidošanu par tirgū pieprasītām nozarēm, kā arī veicināt turpmāku pārorientāciju vidējo un augsto tehnoloģiju produktu virzienā. Jau ir uzsākta publisko finanšu struktūras pielāgošana paredzamajai lēnajai izaugsmei nākamajos gados, tomēr jānodrošina tālāka attīstība vidējā termiņā.

(3)

Lai gan lielā mērā reālā IKP samazināšanās krīzes laikā ir cikliska, negatīva ietekme ir atstāta arī uz potenciālā ražošanas pieauguma līmeni. Turklāt krīze, samazinoties investīcijām, sašaurinoties kredītresursu pieejamībai un palielinoties strukturālajam bezdarbam, var ietekmēt arī potenciālo vidēja termiņa izaugsmi. Tāpat ekonomiskās krīzes ietekme pastiprina demogrāfiskās novecošanas negatīvo ietekmi uz potenciālo ražošanas apjomu un publisko finanšu ilgtspēju. Ņemot vērā šos apstākļus, būtiski ir palielināt strukturālo reformu tempu ar mērķi atbalstīt iespējamo izaugsmi. Lietuvai jo īpaši ir svarīgi uzlabot administratīvo darbībspēju, pastiprināt reformu īstenošanu veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma sistēmas jomās, kā arī celt augstākās izglītības un mūžizglītības kvalitāti, lai uzlabotu prasmju līmeni un paaugstinātu ražīgumu.

(4)

Programmas pamatā esošajā makroekonomiskajā scenārijā ir paredzēts, ka reālais IKP pēc krituma līdz – 15,0 % 2009. gadā, 2010. gadā pieaugs par 1,6 %, 2011. gadā pieaugums strauji palielināsies par 3,2 %, tomēr 2012. gadā pieaugums atkal samazināsies līdz 1,2 %. Scenārijs paredz iekšzemes pieprasījuma samazinājumu 2010. gadā, jo darba tirgus joprojām ir neaktīvs, kredītresursu pieejamība ir ierobežota un turpinās fiskālā konsolidācija. Tāpēc izaugsme 2010. gadā ir atkarīga no ārējā pieprasījuma straujas atjaunošanās, kurai palīdzētu tirgus daļas pieaugums un fiksēto ieguldījumu atjaunošanās, ko galvenokārt sekmētu straujāka ES struktūrfondu apguve. Valdības darbs pie fiskālās konsolidācijas ir atspoguļots makroekonomiskajā scenārijā. Paredzams, ka iekšzemes pieprasījums sekmēs izaugsmi, sākot ar 2011. gadu. Novērtējot šo scenāriju atbilstīgi šobrīd pieejamai informācijai (2), šķiet, ka tā pamatā ir optimistiski pieņēmumi par izaugsmi 2010. gadā. Programmā paredzētais vidējais izaugsmes temps par 2,2 % pēdējos divos gados šķiet ticams, tomēr to pašu nevar teikt par izaugsmes profilu un struktūru šajos divos gados. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju šķiet reālas. Paredzams, ka 2010. gadā turpināsies pašreizējā iekšzemes cenu un algu nominālā lejupslīde, kā prognozēts gan programmā, gan Komisijas dienestu 2009. gada prognozē.

Sakarā ar recesijas izraisīto importa sabrukumu, agrākais lielais ārējais deficīts ir pārvērties par pārpalikumu, kas, paredzams, saglabāsies arī 2011. gadā, pirms bilance kļūs nedaudz negatīva, atjaunojoties iekšzemes pieprasījumam. Tas ir diezgan ticami, tomēr paredzētais ārējā pārpalikuma apmērs 2010. gadam ir daudz lielāks, nekā to paredzēja Komisijas dienesti. Prognozēts, ka 2010. gadā bezdarbs turpinās pieaugt, bet, sākot ar 2011. gadu, bezdarba līmenis samazināsies. Programmas monetārie un valūtas kursa pieņēmumi nav pretrunā ar pārējo makroekonomikas scenāriju.

(5)

Programmā lēsts, ka vispārējais valsts budžeta deficīts 2009. gadā būs 9,1 % no IKP. Ievērojama rādītāju pasliktināšanās no 3,2 % budžeta deficīta no IKP 2008. gadā galvenokārt atspoguļo būtisku nodokļu ieņēmumu samazinājumu, ko izraisīja sliktie ekonomikas rezultāti (aplēstais nominālā IKP samazinājums par 16,9 % salīdzinājumā ar cerēto pieaugumu par 0,9 % iepriekšējā programmas atjauninājumā), lai gan gada gaitā tika pieņemti vērienīgi budžeta konsolidācijas pasākumi apmēram 8 % apmērā no IKP. Būtiski samazinājās ieņēmumi, atspoguļojot daudz vājāku ekonomisko aktivitāti, nekā tika paredzēts; ieņēmumi nokritās pat vairāk, nekā būtu gaidāms standarta elastības gadījumā. Tā kā ievērojami saruka valdības patēriņš, tostarp tika samazinātas algas valsts sektorā, kopumā samazinājās arī izdevumi, salīdzinot ar 2008. gada līmeni. Tomēr izdevumu samazināšanas politika bija nepietiekama, lai kompensētu ekonomiskās krīzes radītās sekas ieņēmumu daļā. Paredzētais strukturālās bilances pasliktinājums 2009. gadā jāvērtē uzmanīgi, jo īpaši nestabilos ekonomikas apstākļos standarta elastība var būt nepietiekama, lai izturētu ekstrēmas lejupslīdes triecienu. Programmā paredzēts, ka fiskālā politika 2010. gadā un arī turpmāk būs restriktīva. Ņemot vērā Lietuvas salīdzinoši nelabvēlīgo budžeta un ekonomisko situāciju, fiskālā bardzība 2010. gadā atbilst apstākļiem un ir saskaņā ar EEAP. Lai īstenotu Padomes ieteikto atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju un lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu līdz 2012. gadam, jāsasniedz ievērojami ilgtspējīgāks publisko finanšu stāvoklis.

(6)

Programma paredz pamatdeficīta kritumu līdz 8,1 % apmērā no IKP 2010. gadā; tas atbilst budžeta deficītam 9,5 % apmērā no IKP, kas paredzēts 2009. gada decembrī pieņemtajā budžetā, un atspoguļo faktu, ka kopš tā laika makroekonomikas prognoze ir uzlabojusies. Šis uzlabojums salīdzinājumā ar plānotajiem rezultātiem 2009. gadā galvenokārt ir saistīts ar vērienīgajiem izdevumu samazinājumiem apmēram 4 % apmērā no IKP, jo īpaši ar valsts kārtējo izdevumu samazinājumu, tostarp valsts sektora algu un sociālo pabalstu samazinājumu. Tomēr programmā izdevumu un IKP attiecībai tiek prognozēts pieaugums par apmēram 1 procentpunktu, galvenokārt tāpēc, ka plānots ieguldījumu pieaugums un lielāki procentu maksājumi, savukārt izdevumi pārējās kategorijās arī turpmāk samazināsies. Izmaiņas attiecībā uz ieņēmumiem aprobežojas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšanu un dažiem beznodokļu ieņēmumu palielinājumiem. Turklāt 2010. gada budžets atspoguļo arī 2009. gada otrajā pusē īstenoto ieņēmumu un izdevumu konsolidācijas pasākumu ietekmi visa gada garumā. Programmā ir paredzēts būtiski palielināt beznodokļu ieņēmumu daļu galvenokārt saistībā ar lielāku ES struktūrfondu apguvi. Lai gan ražošanas un importa nodokļu attiecība pret IKP paliek līdzīgā līmenī kā 2009. gadā, pašreizējā ienākuma un īpašuma nodokļu attiecība pret IKP samazināsies vēl vairāk, jo turpinās nominālo algu samazināšana un krītas peļņa. Viens no 2010. gadā īstenojamiem vienreizējiem un pagaidu pasākumiem ir tāds, ka apturēs daļu iemaksu otrā pensiju līmeņa fondos. Paredzams, ka 2010. gadā kopējā fiskālā nostādne, ko mēra pēc strukturālās bilances izmaiņām, būs restriktīva un ka būs vērojams uzlabojums par 0,5 procentu. Tomēr ir pamats domāt, ka valdības konsolidācijas pasākumi kopumā 4,0 % no IKP ir nepietiekami novērtēti. Konsolidācijas vērtējums, kura pamatā ir strukturālā bilance, interpretējams ļoti piesardzīgi, ņemot vērā to, cik lielā mērā tas balstīs uz aplēsēm par ražošanas apjomu starpību, kas pašreizējos apstākļos ir maz ticami.

(7)

Programmas vidēja termiņa stratēģija paredz samazināt budžeta deficītu zem 3 % sliekšņa līdz 2012. gadam saskaņā ar Padomes 2010. gada 16. februāra ieteikumu. Programmā minēts, ka strukturālā bilance, ko aprēķina atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodoloģijai, no 2011. līdz 2012. gadam ik gadus uzlabosies par 2,25 % no IKP, lai gan korekcijas galvenokārt īstenos programmas perioda beigās. Uzlabojumus galvenokārt panāks, ievērojami samazinot izdevumu attiecību (apmēram par 4,75 procentpunktiem), panākot nominālu samazinājumu vairumā primāro izdevumu kategoriju, īpaši nodarbināto atalgojuma un sociālo maksājumu kategorijā, savukārt ieņēmumu attiecība pret IKP palielināsies (apmēram par 1,5 procentpunktiem). Programmā skaidri atzīts, ka budžeta mērķu sasniegšanai un pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai līdz 2012. gadam ir nepieciešami papildu pasākumi apmēram 4,5 % apmērā no IKP. Programmā ir pieminēti plaši pasākumi, kas paredzēti, lai atbalstītu budžeta mērķu sasniegšanu pēc 2010. gada. Šīs korekcijas notiks vienlaikus ar pakāpenisku ciklisko apstākļu uzlabošanos, lai gan (pārrēķināta) negatīvā ražošanas apjomu starpība nesamazināsies līdz programmas termiņa beigām. Vidēja termiņa mērķis (VTM) ir krietni vērienīgāks nekā iepriekšējā programmas atjauninājumā – panākt valsts budžeta strukturālo pārpalikumu 0,5 % apmērā no IKP, lai nostiprinātu uzticību valūtas pārvaldes režīmam, ierobežotu valsts parāda palielināšanos un uzlabotu publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā. Programmā tomēr nav minēts mērķa gads, kad jāsasniedz VTM. Ņemot vērā jaunākās prognozes un parāda līmeni, VTM vairāk nekā atbilstoši ataino Pakta mērķus.

(8)

Budžeta rezultāti visā programmas periodā varētu būt sliktāki, nekā paredzēts programmā. 2010. gadā tas būs galvenokārt tāpēc, ka ir paļāvība uz straujāku ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, nekā tas ir patiesībā varētu būt. Budžeta mērķi pēc 2010. gada ir pakļauti apdraudējumiem, ņemot vērā ierobežoto informāciju, kas programmā sniegta par pasākumiem, kas sekmē šo mērķu sasniegšanu, un nepieciešamību pēc papildu pasākumiem, lai sasniegtu šos mērķus. Turklāt lielā paļaušanās uz valsts izdevumu samazinājumu nākotnē un tikai nelielā mērā uz ieņēmumu palielināšanas pasākumiem programmas perioda pēdējos gados, šķiet ir saistīta ar īstenošanas risku. Publiskā sektora darbinieku atalgojumu 2011.–2012. gadā plānots samazināt vēl par 3 procentpunktiem, lai gan jau 2009. un 2010. gadā algas būtiski samazināja, un, iespējams, to būs grūti sasniegt. No otras puses, šos riskus mazina apstāklis, ka līdz šim Lietuvas iestādēm samērā labi ir izdevies sasniegt nospraustos mērķus (izņemot 2008. gadā, kam par iemeslu bija vēlēšanu cikls) un ka 2009. gadā, par spīti bezprecedenta ekonomiskai lejupslīdei, tika stingri īstenota konsolidācija. Bez tam valdībai ir vērienīgs reformu plāns 2010. gadam un turpmākajiem gadiem, kas palīdzēs sasniegt vērienīgos fiskālos mērķus. Šķietami vājā makroekonomikas prognoze 2012. gadam ļauj cerēt, ka šajā gadā nedaudz pieaugs ieņēmumi, ja programmas pamatā būs konkrēti pasākumi, kas īstenojami visā programmas periodā.

(9)

Lēš, ka valsts kopējais parāds 2009. gadā ir 29,5 % no IKP, kas ir ievērojami vairāk nekā 15,6 % iepriekšējā gadā. Neatkarīgi no deficīta palielinājuma un nominālā IKP pieauguma lejupslīdes, parāda attiecības palielinājums izriet arī no ievērojamās krājumu un plūsmas korekcijas, kas atspoguļo faktu, ka daļu 2008. gada deficīta finansē 2009. gadā. Paredzams, ka programmas periodā parāda attiecība palielināsies vēl par 11,5 procentpunktiem, sasniedzot 41 % no IKP 2012. gadā, ko joprojām noteiks augstais valsts budžeta deficīts. Ņemot vērā negatīvos riskus, kas apdraud budžeta mērķu sasniegšanu, ko pastiprina neskaidrība par krājumu un plūsmu korekcijām nākotnē, parāda attiecības attīstības tendences varētu būt mazāk labvēlīgas, nekā prognozēts programmā. Tomēr tiek prognozēts, ka parāda līmenis nepārsniegs Līgumā noteikto atsauces vērtību visā programmas periodā.

(10)

Vidēja termiņa parāda prognozes, kas paredz, ka IKP pieauguma rādītāji pakāpeniski atgūs pirms krīzes prognozētās vērtības, ka nodokļu ieņēmumi atjaunosies pirmskrīzes līmenī, aptverot arī prognozēto ar sabiedrības novecošanos saistīto izdevumu pieaugumu, pierāda, ka programmā iecerētā budžeta stratēģija, ja tā tiks īstenota, un vairs nemainot politiku, nespēs stabilizēt parāda attiecību līdz 2020. gadam.

(11)

Sabiedrības novecošanās ilglaicīgā ietekme uz budžetu ir nedaudz augstāka par vidējo ES rādītāju, galvenokārt tādēļ, ka nākamajās desmitgadēs pieaugs izdevumi par pensijām. Programmā lēstais budžeta stāvoklis 2009. gadā palielinās sabiedrības novecošanās izraisīto budžeta ietekmi uz ilgtspējas starpību. Ja tiks uzlabota primārā bilance vidējā termiņā, kā paredzēts programmā, un veikta sociālās sistēmas reforma, ieskaitot pensiju reformu, kuras mērķis ir ierobežot ar sabiedrības novecošanos saistīto izdevumu palielināšanos, tas palīdzēs mazināt publisko finanšu ilgtspējas apdraudējumu, kas Komisijas 2009. gada Ilgtspējas ziņojumā novērtēts kā augsts (3).

(12)

Straujās izaugsmes gados pirms pašreizējās lejupslīdes Lietuvas vidēja termiņa budžeta struktūra nespēja novērst izdevumu pārsniegšanu. Tā kā ieņēmumi aizvien pieauga, vairākkārt tika pārskatīti un palielināti izdevumu mērķi. Lai nostiprinātu budžeta struktūru, centrālā valdība 2007. gadā pieņēma Fiskālās disciplīnas likumu. Likums nosaka kārtību, kādā jāsagatavo un jāpilda gadskārtējais budžets, bet pats par sevi neievieš tālredzīgus vidēja termiņa elementus. Likuma ieviešanas mehānisms ir ļoti vājš un neparedz sankcijas. Kopumā lielākās problēmas ir saistītas ar budžeta procesa pārredzamības trūkumu, tostarp netiek sniegti pienācīgi pārskati par ieņēmumu un izdevumu izpildi un nav iespējams salīdzināt budžeta rādītājus pēc uzkrājumu principa un naudas plūsmas principa.

2010. gada konverģences programmā ierosināts veikt virkni pasākumu, lai palielinātu pārredzamību, ieskaitot datu iesniegšanas un budžeta izpildes uzraudzības uzlabojumus. Ja šos priekšlikumus īstenos, tam vajadzētu būtiski uzlabot publisko finanšu institucionālos aspektus.

(13)

Lietuvā valsts izdevumu struktūra veicina izaugsmi, jo lietderīgie izdevumi, piemēram, publiskie ieguldījumi un izdevumi par izglītību un veselības aprūpi, ir salīdzinoši lieli. Tomēr rezultativitātes un veiktspējas rādītāji izglītības un veselības jomās ir vidēji vai pat slikti, un tas vedina domāt, ka ir iespējams krietni palielināt efektivitāti. Šajā sakarā ir uzsāktas nozīmīgas strukturālās reformas izglītības un veselības aprūpes sistēmā. Turklāt atbrīvojumu no nodokļiem un preferenciālu likmju atcelšana, kas tika īstenota 2009. gadā, un cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī nodokļu administrēšanas vienkāršošana un pilnveidošana uzlaboja publisko finanšu kvalitāti, kā arī mazināja budžeta perspektīvas apdraudējumu.

(14)

Stratēģija, kas nodrošinātu veiksmīgu dalību VKM II, ir balstīta uz valūtas kursa stabilitātes nodrošināšanu, uzturot pietiekamas monetārās rezerves, finansiālo un fiskālo stabilitāti un saglabājot darba un produktu tirgu elastību. Kopš 2008. gada beigām ir īstenoti plaši politikas pasākumi, lai nodrošinātu Lietuvā makroekonomisko stabilitāti, taču situācija joprojām ir sarežģīta. Laikā no 2008. gada beigām līdz 2009. gada beigām valdība ir īstenojusi plašu fiskālo konsolidāciju, pieņemot vairākus apjomīgus konsolidācijas pasākumu kopumus, kuru kopējais apmērs ir tuvu 12 % no IKP. Lielais algu un cenu elastīgums veicināja daļēju vājās ekonomikas konkurētspējas atjaunošanos. Par spīti zaudējumiem, kas radās aktīvu norakstīšanas rezultātā, banku sektoram joprojām ir pietiekams kapitāls. Valdība ir uzsākusi strukturālās reformas izglītības, veselības aprūpes un sociālās drošības jomā. Lietuva ir pārskatījusi darba tiesību aktus, lai uzlabotu darba tirgus elastību, veicinot ekonomikas pielāgošanos. Nākamais uzdevums – izvairīties no būtiskas iekšējās un ārējās nelīdzsvarotības atkārtošanās, kad atsāksies ekonomikas atveseļošanās.

(15)

Kopumā programmā izklāstītā 2010. gada budžeta stratēģija lielā mērā saskan ar Padomes 2010. gada 16. februāra ieteikumiem saskaņā ar 126. panta 7. punktu. No 2011. gada, ņemot vērā riskus, budžeta stratēģija varētu nebūt atbilstīga Padomes ieteikumam. Īpaši riski ir saistīti ar, iespējams, optimistisko makroekonomikas prognozi 2010. gadam un ar to, ka nav pietiekami konkretizēti pasākumi, lai sasniegtu plānoto konsolidāciju programmas perioda pēdējos divos gados, turklāt ir šaubas, vai izdosies īstenot plānotos izdevumu samazinājumus. Plānotais vidējo fiskālo pasākumu apmērs 1⅔ % laika posmā no 2010.–2012. gadam arī neatbilst Padomes ieteikumam saskaņā ar 126. panta 7. punktu, un tas būs jāpastiprina ar papildu pasākumiem gadījumā, ja salīdzinoši spēcīgā izaugsme, ko prognozē 2010. un 2011. gadam, neīstenosies, lai nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta korekciju līdz 2012. gadam pēc Padomes ieteikuma.

(16)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas stabilitātes un konverģences programmu rīcības kodeksā, programmā vērojamas dažas nepilnības fakultatīvajos datos. Padome 2010. gada 16. februāra ieteikumos saskaņā ar 126. panta 7. punktu aicināja Lietuvu arī atsevišķā konverģences programmas atjauninājuma nodaļa ziņot par sasniegto Padomes ieteikumu īstenošanā, lai izbeigtu pārmērīgā budžeta deficīta situāciju. Lai gan ir dažas nepilnības fakultatīvajos datos, Lietuva lielā mērā ir izpildījusi šo ieteikumu.

i)

apsvērt papildu korekcijas pasākumus 2010. gadā, ja tas nepieciešams, lai sasniegtu iecerēto konsolidāciju, kā arī stingri īstenot budžetā plānotos pasākumus;

ii)

konkretizēt, kādi pasākumi nepieciešami, lai pilnībā īstenotu programmas darbības periodā vajadzīgās korekcijas, kuras ieteikusi Padome saskaņā ar 126. panta 7. punktu, un būt gatavai pieņemt turpmākus konsolidācijas pasākumus gadījumā, ja īstenojas riski, kas ir saistīti ar to, ka programmas makroekonomikas scenārijs ir daudz optimistiskāks nekā tas scenārijs, kas ir pamatā ieteikumam saskaņā ar 126. panta 7. punktu;

iii)

īstenot plānoto sociālā nodrošinājuma sistēmas reformu, tostarp pensiju reformu, lai mazinātu lielo apdraudējumu publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējai, jo tuvākajās desmitgadēs paredzams ievērojams palielinājums pensiju izdevumiem;

iv)

stiprināt fiskālo pārvaldību un pārredzamību, pilnveidojot vidēja termiņa budžeta struktūru un uzlabojot budžeta datu iesniegšanu, nodrošinot iespēju salīdzināt budžeta rādītājus pēc uzkrājumu principa un naudas plūsmas principa.

2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/12

(1)

Padome 2010. gada 26. aprīlī pārbaudīja atjaunināto Luksemburgas stabilitātes programmu laikposmam no 2009. gada līdz 2014. gadam.

(2)

Krīze bija smagi skārusi Luksemburgas ekonomiku – pēc tam, kad 2008. gadā reālā IKP pieaugums līdzinājās nullei, 2009. gadā tas pēc jaunākajām aplēsēm reālā izteiksmē samazinājās par 3,9 %, sarūkot visiem pieprasījuma komponentiem, izņemot valsts izdevumus. Neto eksporta radītā IKP daļa vēl aizvien bija pozitīva, jo imports samazinājās vēl vairāk nekā eksports – iespējams, tas skaidrojams ar aprīkojumā veikto ieguldījumu apjoma sarukumu. Finanšu sektoru krīze, šķiet, ir skārusi mazāk, nekā to varēja gaidīt, pat neraugoties uz to, ka 2008. gadā Luksemburgas valsts pārvaldes iestādēm bija jānodrošina atbalsts divām šīs valsts lielākajām bankām, kuras ir piederīgas starptautiskām grupām. Nodarbinātība 2009. gadā vēl pieauga vidēji par 1,2 %, bet tikai, pateicoties pārnesumam, kuru radīja 2008. gadā reģistrētā ļoti straujā izaugsme (+ 4,7 %). Finanšu sektorā nodarbinātība samazinājās tikai nedaudz, bet rūpniecībā samazinājums bija daudz lielāks. Bezdarbs palielinājās no 4,9 % 2008. gadā līdz vidēji 5,7 % 2009. gadā, neraugoties uz plašu īsākas darba dienas ieviešanu, ko stimulēja valsts iestādes. Luksemburgas galvenais uzdevums pašreizējā posmā ir saglabāt un attīstīt labvēlīgos apstākļus, kas pēdējos 25 gadus ir ļāvuši tai ļoti sekmīgi attīstīties, balstoties uz šīs valsts aizvien izteiktāku specializēšanos pakalpojumu – jo īpaši finanšu pakalpojumu – jomā. Turklāt budžeta politikas jomā liela uzmanība jāveltī ilgtermiņa perspektīvai. Pirmkārt, pēdējos gados ir bijis diezgan liels izdevumu pieaugums, un periodiski budžeta pārpalikumi ir radušies galvenokārt lielu ieņēmumu rezultātā, par kuru turpmāku gūšanu nav skaidrības. Turklāt prognozējams, ka ar sabiedrības novecošanu saistītie izdevumi būs vieni no augstākajiem Eiropā, kas lielā mērā saistīts ar valsts dāsno pensiju sistēmu.

(3)

Kaut arī krīzes kontekstā vērojamais reālā IKP kritums lielā mērā ir ciklisks, ir bijusi arī nelabvēlīga ietekme uz potenciālā ražošanas apjoma līmeni. Turklāt krīze var ietekmēt potenciālo izaugsmi vidējā laika posmā, samazinoties investīcijām, kredītu pieejamībai, palielinoties strukturālajam bezdarbam un ilgstoši samazinoties finanšu darbības izaugsmei pasaulē. Turklāt ekonomiskās krīzes ietekme pastiprina sabiedrības novecošanas radīto negatīvo ietekmi uz potenciālo IKP un publisko finanšu ilgtspējību. Tāpēc ir svarīgi paātrināt strukturālās reformas potenciālās izaugsmes atbalstīšanai. Jo īpaši svarīgi Luksemburgai ir paaugstināt pastāvīgo iedzīvotāju nodarbinātības līmeni, darīt pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi, veicināt to, lai, nosakot algas, tiktu ņemts vērā pēdējos gados novērotais ievērojamais darbaspēka izmaksu pieaugums, un turpināt strādāt pie pētniecības un attīstības darbību izvēršanas valstī.

(4)

Programmas makroekonomiskajā scenārijā ir paredzēts, ka pēc reālā IKP samazinājuma par 3,9 % 2009. gadā tā pieaugums 2010. gadā būs 2,5 % un atlikušajā programmas periodā – vidēji 2,9 % gadā. Vērtējot atbilstīgi pašlaik pieejamai informācijai (2), šķiet, ka šis scenārijs balstīts uz visai optimistiskiem pieņēmumiem par izaugsmi 2010. gadā, pat, ja ņem vērā datus par 2009. gada trešo ceturksni, kas izrādījās labāki, nekā prognozēts. Programmā paredzētā izaugsme laikā no 2011. līdz 2014. gadam ir kopumā ticama, ņemot vērā Komisijas dienestu aplēses par potenciālo izaugsmi un pieņēmumu par pakāpenisku starpības izzušanu starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu. Programmā paredzētās prognozes attiecībā uz nodarbinātību, bezdarbu un inflāciju arī šķiet reālas.

(5)

Programmā valsts kopbudžeta deficīts 2009. gadā tiek lēsts 1,1 % apmērā no IKP. Ievērojamo IKP kritumu no 2,5 % lielā pārpalikuma 2008. gadā galvenokārt radīja valsts izdevumu pieaugums par gandrīz 5 procentu punktiem no IKP, kuru tikai daļēji kompensēja ieņēmumu attiecības pieaugums (turklāt pats pieaugums veidojās tikai tāpēc, ka nominālais IKP samazinājums bija vēl lielāks nekā ienākumu samazinājums). Izdevumu attiecības pieaugums lielā mērā atspoguļo krīzes ietekmi uz valsts budžetu ar automātisko stabilizatoru starpniecību, bet to izraisīja arī stimulējošie pasākumi 1,75 % apmērā no IKP, kurus valdība veica atbilstoši Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam (EEAP). Šie pasākumi galvenokārt paredzēja ievērojamu valdības investīciju programmu stimulēšanu, kā arī nozīmīgus pastāvīgus nodokļu samazinājumus, jo īpaši attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. Saskaņā ar programmu fiskālā politika arī 2010. gadā būs atbalstoša, kas, ņemot vērā Luksemburgas relatīvi labo budžeta un ekonomikas stāvokli, atbilst EEAP. Tomēr laika periodam no 2011. gada izstrādātajās programmas prognozēs, kuras pamatojas uz pieņēmumu par politikas nemainīšanu, nav atspoguļota restriktīva nostāja atbilstoši Padomes atbalstītajai atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģijai, neraugoties uz programmā pausto atzinumu par to, ka pārvaldes iestādes gatavojas veikt korektīvus pasākumus.

(6)

Tiek prognozēts, ka valsts kopbudžeta deficīts 2010. gadā palielināsies līdz 3,9 % no IKP un šo deficītu veidos izdevumu pieaugums 0,9 procentu punktu no IKP apmērā un ieņēmumu samazinājums 2 procentu punktu no IKP apmērā. Izdevumu palielinājumu galvenokārt radīs lielāki izdevumi izglītības jomā (0,3 procentu punkti no IKP), ģimenes politikas jomā (0,25 procentu punkti no IKP) un publiskās infrastruktūras jomā (0,5 procentu punkti no IKP). Ieņēmumu samazinājumu radīs tiešo nodokļu ieņēmumu samazinājums (par 1,4 procentu punktiem no IKP), kura galvenais cēlonis ir krīzes sekas, kas īpaši ietekmēs uzņēmumu ienākuma nodokli. Turklāt šā nodokļa likme ir samazināta no 22 % līdz 21 %, kas ex ante vērtējumā rada ietekmi apmēram 0,1 procentu punkta apmērā no IKP. Mazākā mērā ieņēmumu samazinājumu radīs arī netiešo nodokļu un sociālās nodrošinājuma maksājumu samazinājums attiecībā pret IKP (attiecīgi par 0,4 un 0,2 procentu punktiem no IKP). Tā kā 2009. gada budžeta deficīts ir pārskatīts un salīdzinājumā ar budžeta aplēsi samazināts par 1,2 procentu punktiem no IKP, savukārt plānotais budžeta deficīts 2010. gadam ir samazināts par 0,5 procentu punktiem, programmā tagad tiek prognozēts valsts 2010. gada kopbudžeta bilances pasliktinājums līdz 2,8 procentu punktiem no IKP (salīdzinājumā ar budžetā paredzēto 2,1 procentu punktu). Strukturālā bilance (t. i., cikliski koriģētā bilance, kuru aprēķina pēc vienotas metodoloģijas, pamatojoties uz programmas informāciju un atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) pasliktinātos aptuveni par 3 procentu punktiem no IKP (noslīdot no aptuveni 1 % lielā pārpalikuma 2009. gadā).

(7)

Laikposmam pēc 2010. gada programmā ir sniegts uz “nemainīgas politikas” pieņēmumu balstīts pilns budžeta scenārijs, atbilstoši kuram valsts kopbudžeta deficīts vispirms palielināsies līdz 5 procentu punktiem no IKP 2011. gadā, tad lēnām samazināsies līdz 4,6 procentu punktiem 2012. gadā un 4,3 procentu punktiem 2013. gadā un, krīzei pakāpeniski beidzoties, sasniegs 3,1 % procentu punktu no IKP 2014. gadā. Šis scenārijs nozīmē to, ka valsts kopbudžeta deficīts saglabāsies virs 3 % no IKP līdz pat attiecīgā perioda beigām. Deficīts automātiski samazināsies, gan pakāpeniski uzlabojoties ieņēmumiem, gan nedaudz samazinoties izdevumu attiecībai. Prognozē ieņēmumu attiecības nelielu palielināšanos no 2011. gadā paredzamā zemākā punkta (38,1 % no IKP) līdz 39,5 % no IKP galvenokārt tāpēc, ka no 2011. gada, kad krīzes novēlotā ietekme uz ieņēmumiem varētu sasniegt maksimumu, atkal palielināsies tiešo nodokļu ieņēmumi. Vienlaicīgi prognozē, ka, pakāpeniski paātrinoties izaugsmei, izdevumu attiecība mazliet samazināsies no augstākā rādītāja 43,6 % no IKP 2010. gadā līdz 42,7 % 2014. gadā. Strukturālais deficīts (atbilstoši Komisijas dienestu pārrēķiniem) vispirms palielināsies no 2,25 % no IKP 2010. gadā līdz aptuveni 3,5 % 2011. gadā, kad pamatdeficīts sasniegs savu maksimālo lielumu 5,0 % no IKP; tad strukturālais deficīts, sekojot pamatdeficītam, lēnām samazināsies līdz 2,25 % no IKP 2014. gadā. Programmā norādīts, ka vidēja termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir līdz 2014. gadam līdzsvarot publiskās finanses, samazinot pamatdeficītu par aptuveni 1 procentu punktu no IKP gadā. Tomēr jebkuru informāciju par ieņēmumu un izdevumu līmeņiem, kas ir saistīta šīm korekcijām vai to veikšanai paredzētajiem pasākumiem, ir paredzēts sniegt tikai pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem, kas notiks līdz šā gada aprīļa beigām.

Programmā ir norādīts, ka svarīgo ar sabiedrības novecošanu saistīto netiešo saistību dēļ vidējā termiņa budžeta mērķis (VTM) ir mainīts no 0,8 % no IKP liela strukturālā deficīta uz 0,5 % no IKP lielu strukturālu pārpalikumu. Ņemot vērā visjaunākās prognozes un parāda līmeņus, šķiet, ka šajā VTM ir nepietiekami ņemtas vērā netiešās saistības, kuras izriet no sabiedrības novecošanas, neraugoties uz to, ka parāds nesasniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību. Programmā nav paredzētā šā VTM sasniegšana programmas periodā.

(8)

Budžeta izpildes rezultāts 2010. gadā varētu būt nedaudz labāks par programmā prognozēto. Tomēr tas nekādi nemaina pamatojumu, kāpēc 2011.–2014. gadā jāturpina plānotā fiskālā konsolidācija. Iespējamā 2010. gada rezultāta uzlabošanās ir saistīta ar bāzes efektu, kas izriet no 2009. gada budžeta deficīta samazināšanas par 1,2 procentu punktiem no IKP (salīdzinājumā ar sākotnējo 2010. gadā prognozēto budžeta deficītu) un kas vēl nav pilnībā izraisījis labāku rezultātu 2010. gadā. Līdz ar to tiek prognozēts, ka 2010. gada valsts kopbudžeta bilance pasliktināsies līdz 2,8 % no IKP, turpretim budžetā prognozētais rādītājs ir 2,1 %. Pirms krīzes Luksemburgas budžeta izpildes rezultāti bieži ir bijuši labāki par sākotnēji plānotajiem. Attiecībā uz laiku no 2011. līdz 2014. gadam “nemainīgas politikas scenārijs” sniedz ticamu ainu par izmaiņām publiskajās finansēs, pozitīvajam bāzes efektam aptuveni līdzsvarojot negatīvos riskus, kas saistīti ar makroekonomiskajām prognozēm. Tā kā trūkst informācijas par ieņēmumu un izdevumu līmeni saistībā ar plānoto deficītu un pasākumiem, kuri vajadzīgi iecerētās konsolidācijas sasniegšanai, nav iespējams novērtēt alternatīvās korekcijas iespējas, lai līdz 2014. gadam samazinātu valsts budžeta bilances deficītu līdz līmenim, kas ir mazāks par 3 %.

(9)

Galvenokārt finanšu sektoram sniegtā finanšu atbalsta rezultātā parāda attiecība ir divkāršojusies no 6,6 % no IKP 2007. gadā līdz 13,5 % no IKP 2008. gadā. Šajā programmā ir prognozēta tās turpmāka palielināšanās no 14,9 % no IKP 2009. gadā līdz 37,4 % no IKP 2014. gadā. Šis pieaugums pārsniegs prognozēto deficītu summu, ņemot vērā centrālās valdības apjomīgos maksājumus sociālā nodrošinājuma sistēmai. Kaut arī parāda īpatsvars pieaug, tas ir krietni zemāks par Līgumā noteikto atsauces vērtību visā programmas periodā. Sociālā nodrošinājuma sistēmai un mazākā mērā centrālajai valdībai pieder ievērojami aktīvi, kas veidojušies no periodiskiem budžeta pārpalikumiem pagātnē. Tomēr ar šiem aktīviem nepietiek, lai segtu turpmākās saistības sociālā nodrošinājuma jomā.

(10)

Vidējā termiņa prognozes attiecībā uz parādu līdz 2020. gadam, kurās tiek pieņemts, ka IKP kāpuma tempi pakāpeniski atjaunosies līdz līmenim, kas tika prognozēts pirms krīzes, nodokļu likmes atgriezīsies pirmskrīzes līmenī un pieaugs ar novecošanu saistīti izdevumi, liecina, ka programmā paredzētās budžeta izmaiņas šobrīd plānotajā apjomā un pieņemot, ka politika turpmāk netiek mainīta, nav pietiekamas, lai stabilizētu parādu līdz 2020. gadam.

(11)

Sabiedrības novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir ievērojami virs ES vidējā līmeņa, un to būtiski ietekmē ļoti ievērojams prognozētais pensiju izdevumu pieaugums. Ievērojamie sociālā nodrošinājuma sistēmā uzkrātie aktīvi palīdzēs daļēji finansēt prognozēto izdevumu palielinājumu pensijām, turpretim budžeta plāni laikposmam līdz 2014. gadam liek domāt, ka strukturālais primārais pārpalikums vairs nebūs pietiekams augošo ar sabiedrības novecošanu saistīto izdevumu kompensēšanai. Liels primārais pārpalikums vidējā termiņā un, kā to atzīst valsts pārvaldes iestādes, tādu pasākumu īstenošana, kas ierobežo pensijām paredzēto izdevumu ievērojamo pieaugumu, var palīdzēt mazināt apdraudējumus publisko finanšu ilgtspējībai, kas Komisijas 2009. gada ziņojumā par ilgtspējību (3) ir atzīti par vidējiem.

(12)

Šķiet, ka skaitliskiem fiskālajiem noteikumiem un vidēja termiņa budžeta programmām (izņemot valsts daudzgadu kapitāla izdevumu programmu) Luksemburgā nav lielas nozīmes. Tomēr šis apstāklis pagātnē nav radījis ievērojamas novirzes no budžeta plānu izpildes, kaut arī tam, iespējams, ir bijusi nozīme, pēdējo gadu laikā periodiski būtiski pārskatot publisko finanšu datus (kopumā labojot rezultātus pozitīvā virzienā). Programmā attiecībā uz to nekādi plāni nav paredzēti.

(13)

Publisko finanšu struktūra Luksemburgā šķiet salīdzinoši laba; valsts izdevumi un nodokļu slogs ir relatīvi zems, salīdzinot ar citām dalībvalstīm. Jo īpaši ar salīdzinoši zemiem nodokļiem tiek aplikti darba ienākumi un valdības patēriņš. Turklāt valsts investīcijas ir vienas no augstākajām visā Eiropas Savienībā. Tomēr valsts izdevumi, tostarp izglītības jomā, varētu būt efektīvāki. Arī lielie sociālie pabalsti apvienojumā ar darba ienākumu nodokļiem, lai arī pēdējie ir salīdzinoši zemi, šķiet, nerada pietiekamu motivāciju strādāt vidēji vai zemu atalgotu darbu. Visbeidzot, lai pārvarētu sabiedrības novecošanas radīto noslogojumu, būs vēlreiz jāreformē diezgan dāsnā pensiju sistēma.

(14)

Kopumā, ņemot vērā labo Luksemburgas budžeta stāvokli krīzes sākumā un zemo valsts parāda līmeni, plānotā atbalstošā fiskālā nostādne 2010. gadā ir pieņemama un atbilst EEAP. Sākot no 2011. gada, pieņemot, ka politika paliek nemainīga, programmas prognozes neatbilst Pakta prasībām, jo neparedz konsolidācijas pasākumus, kas vajadzīgi budžeta deficīta samazināšanai zem 3 % no IKP un vidēja termiņa mērķa – pārpalikuma 0,5 % apmērā no IKP – sasniegšanai pienācīgā tempā. Tā arī neatbilst Padomes 20. oktobra secinājumiem par fiskālo stimulu pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju. Otrkārt, valdības deklarēto nodomu uzsākt konsolidāciju no 2011. gada un samazināt strukturālo deficītu par aptuveni 0,75 procentu punktiem no IKP ik gadu, sākot no 2011. gada, nevar izvērtēt tāpēc, ka nav sniegta jebkāda informācija par pasākumiem, uz kuriem šāda konsolidācijas stratēģija balstītos.

(15)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem (4).

i)

no 2011. gada uzsākt fiskālo konsolidāciju, lai samazinātu deficītu zem 3 % no IKP un pēc tam virzītos uz VTM sasniegšanu, kā arī šim nolūkam precizēt pasākumus, kas būs vajadzīgi šīs konsolidācijas panākšanai; un

ii)

ņemot vērā prognozētos būtiskos ar sabiedrības novecošanu saistītos izdevumus, uzlabot publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, reformējot pensiju sistēmu, un noteikt tādu VTM, kurā pietiekamā mērā ņemtas vērā ar novecošanu saistītās netiešās saistības.

2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/17

(1)

Padome 2010. gada 26. aprīlī izvērtēja atjaunināto Polijas konverģences programmu laika posmam no 2009. līdz 2012. gadam.

(2)

Ar aprēķināto reālā IKP palielinājumu par 1,7 % Polija bija vienīgā ES valsts, kurā 2009. gadā bija vērojama pozitīva izaugsme. Šis sasniegums liecina par vairāku labvēlīgu faktoru sakritību, starp kuriem var minēt stabilus ekonomiskos pamatus krīzes sākumā, labi kapitalizētu un stabilu finanšu nozari, salīdzinoši zemo ekonomikas atvērtības pakāpi, ievērojamo Polijas valūtas vērtības krišanos krīzes sākumposmā, kā arī laikus īstenotu elastīgu monetāro un fiskālo politiku.

Lai gan daži no izaugsmi veicinošajiem faktoriem ir īstermiņa faktori – manevru iespējas atbalstošai fiskālai politikai ir ievērojami samazinājušās un valūtas maiņas kurss pašlaik palielinās –, Polijas ekonomikas rādītāji pēdējo mēnešu laikā ir ievērojami uzlabojušies. Galvenās problēmas turpmākajos gados būs publisko finanšu stāvokļa sakārtošana, lai tas būtu atkal stabils, un ilgtspējīga atgūšanās procesa nodrošināšana, negraujot fiskālo un makroekonomikas stabilitāti. Polija ekonomikas straujās izaugsmes periodu (no 2006. līdz 2008. gadam) neizmantoja, lai konsolidētu publiskās finanses, un tiek lēsts, ka 2009. gadā valsts strukturālais deficīts (t. i., cikliski koriģētā bilance, neskaitot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus, kas aprēķināta, izmantojot kopīgi saskaņoto metodiku un pamatojoties uz atjauninātajā programmā ietvertajiem datiem) ir sasniedzis 7 % no IKP. Pamatojoties uz to, ka Polijas iestāžu 2009. gada aprīļa paziņojumā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru norādītais valsts 2008. gada deficīts bija 3,9 % no IKP, Padome 2009. gada 7. jūlijā nolēma, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un ieteica veikt tā korekcijas līdz 2012. gadam.

(3)

Lai gan novērotais faktiskā IKP samazinājums krīzes kontekstā lielākoties ir ciklisks, negatīva ietekme ir atstāta arī uz potenciālā ražošanas apjoma līmeni. Turklāt krīze var ietekmēt arī potenciālo izaugsmi vidējā termiņā, jo tiek samazināti ieguldījumi, kredītu pieejamība ir ierobežota un palielinās strukturālais bezdarbs, lai gan šādai ietekmei Polijā nevajadzētu būt tik būtiskai, ņemot vērā samērā nelielo “kapitāla iznīcināšanu” un Polijas elastīgo darba tirgu. Turklāt ekonomiskās krīzes sekas pastiprina demogrāfiskās novecošanas nelabvēlīgo ietekmi uz potenciālo ražošanas apjomu un publisko finanšu ilgtspējību. Šajā kontekstā svarīgi būs paātrināt strukturālo reformu tempu, lai atbalstītu potenciālo izaugsmi. Ņemot vērā zemo nodarbinātības līmeni Polijā un nepieciešamību ieviest reformas notiekošā atgūšanās procesa veicināšanai, jo īpaši svarīgi būs veikt vēl citus pasākumus, kas veicinās iesaistīšanos darba tirgū, uzlabos uzņēmējdarbības vidi un stimulēs līdzekļu izlietojumu pētniecībai un attīstībai privātajā sektorā.

(4)

Makroekonomikas pamatscenārijs, uz kuru programmā tiek balstītas budžeta prognozes, paredz, ka reālā IKP pieaugums paātrināsies no 1,7 % 2009. gadā līdz 3 % 2010. gadā, 4,5 % 2011. gadā un 4,2 % 2012. gadā. Pieņēmumu par faktisko IKP pieaugumu 2010. gadā izvērtējot saskaņā ar pašlaik pieejamo informāciju (2), tas šķiet nedaudz optimistisks, un pieņēmumi par 2011. un 2012. gadu šķiet optimistiski. Programmā ir paredzēts alternatīvs “riska scenārijs” ar zemāku reālā IKP pieaugumu, proti, par 2,7 % 2010. gadā, 3,7 % 2011. gadā un 3,5 % 2012. gadā, kas šķiet ticamāk. Ņemot vērā jaunāko informāciju, programmas aplēses par nodarbinātības situācijas pakāpenisku atlabšanu laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam ir ticamas, jo īpaši tāpēc, ka reālo algu straujā pielāgošana, šķiet, mīkstina nodarbinātības krituma ietekmi. Programmas aplēses attiecībā uz inflāciju, kas paredz samazinājumu līdz apmēram 2 % 2010. gadā uz valūtas vērtības palielināšanās rēķina un ņemot vērā ierobežoto algu spiedienu, pēc kura notiks mērena atlabšana vienlaikus ar ekonomikas stāvokļa uzlabošanos, ir reālas.

(5)

Programma paredz, ka valsts budžeta deficīts 2009. gadā būs 7,2 % no IKP. Ievērojamais pasliktinājums salīdzinājumā ar deficīta līmeni 2008. gadā, kas bija 3,6 % no IKP, lielā mērā atspoguļo krīzes ietekmi uz publiskajām finansēm, bet to ir izraisījuši arī stimulējošie pasākumi, kuru vērtība ir apmēram 2 % no IKP un kurus valdība īstenoja 2009. gadā atbilstoši Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam (EEAP). Galvenie stimulu elementi bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums (nolemts 2007. gadā), valsts ieguldījumu palielinājums un sociālo pabalstu indeksācija. Taču deficīts 2009. gadā būtu bijis vēl lielāks, ja nebūtu īstenoti deficīta mazināšanas pasākumi, kuru aplēstā vērtība ir apmēram 1,5 procentu punkti (administratīvo izdevumu samazinājums un no valsts uzņēmumiem saņemto dividenžu palielinājums). Lai arī šie pasākumi tika īstenoti, strukturālā bilance 2009. gadā pasliktinājās par vairāk nekā 2 procentu punktiem no IKP, arī liecinot par līdzekļu pārtēriņu dažos valdības izdevumu apakšsektoros (3) un nelabvēlīgu izaugsmes struktūru.

Kaut arī tika sasniegts augsts strukturālā deficīta līmenis un ir prognozēta strauja saimnieciskās darbības atlabšana, programma paredz pakāpenisku “atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju” ar mērenu fiskālo konsolidāciju, kas plānota 2010.–2011. gadā.

(6)

Programmā ir prognozēts neliels valsts deficīta samazinājums 2010. gadā līdz 6,9 % no IKP. To paredzēts sasniegt, ievērojami palielinot ieņēmumu attiecību (par 2,2 procentu punktiem), kas varētu ar uzviju kompensēt ievērojamo izdevumu attiecības palielinājumu (par 1,9 procentu punktiem), kurš rodas galvenokārt kapitāla tēriņu palielinājuma dēļ (ko daļēji finansē no ES līdzekļiem). Galvenie konsolidācijas pasākumi ir atsevišķu akcīzes un daļēji par akcīzes nodokļiem uzskatāmo nodokļu paaugstināšana (apmēram 0,2 % no IKP) un algu pieauguma samazināšana centrālajā budžetā (0,3 % no IKP) – kopumā 0,5 % no IKP. Strukturālās bilances uzlabojums tiek lēsts 0,8 procentu punktu apmērā no IKP, un tas atspoguļotu arī labvēlīgo izaugsmes struktūru, sasniedzot nodokļu elastīgumu, kas ir augstāks nekā parasti. Pašreizējos plānos paredzētie fiskālie pasākumi ir mazāki nekā gada vidējā vērtība, ko Padome 2009. gada jūlijā ieteikusi 2010.–2012. gada laikposmam (vismaz 1,25 procentu punkti no IKP).

(7)

Programmā paredzētās vidēja termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir līdz 2012. gadam samazināt deficītu, lai tas nepārsniegtu 3 % no IKP atsauces vērtības, atbilstīgi Padomes ieteikumam, kas sniegts saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu. Tomēr plānotā korekcija paredzēta pēdējos programmas perioda gados – tiek prognozēts, ka vispārējā bilance uzlabosies par 0,3 procentu punktiem no IKP 2010. gadā, par 1 procenta punktu no IKP 2011. gadā un par 3 procentu punktiem no IKP 2012. gadā. Strukturālā bilance palielināsies par 0,8–0,9 procentu punktiem no IKP 2010.–2011. gadā un par 3 procentu punktiem no IKP 2012. gadā. Lai kompensētu pamatdeficīta sliktāko sākuma pozīciju 2009. gadā salīdzinājumā ar Padomes ieteikumā pieņemto, vidējie gada strukturālie pasākumi laikposmam no 2010. līdz 2012. gadam būtu apmēram 1½ procentu punkti no IKP, kas ir nedaudz vairāk, nekā ieteikts Padomes ieteikumā atbilstoši pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai. Konsolidācija 2011.–2012. gadā pārsvarā ir balstīta uz izdevumiem, bet nav pamatota ar pietiekami konkrētiem pasākumiem. Kopējā tīrā ietekme, ko rada paziņotie pasākumi, proti, tie, kuri iekļauti 2010. gada 29. janvāra“Attīstības un finanšu konsolidācijas plānā”, kas ir bieži pieminēts konverģences programmā, laikposmā no 2011. līdz 2012. gadam nepārsniegs 0,5 % no IKP (4). Programma apstiprina apņemšanos ievērot vidēja termiņa mērķi (VTM), kas paredz valsts bilanci –1 % apmērā no IKP strukturālā izteiksmē. Ņemot vērā visjaunākās prognozes un parāda līmeni, VTM vairāk nekā atbilstoši atspoguļo pakta mērķus. Tomēr programma neparedz šī mērķa sasniegšanu programmas periodā.

(8)

Budžeta izpildes rezultāti varētu izrādīties sliktāki, nekā paredzēts programmā visā programmas periodā. Pirmkārt, reālā IKP pieaugums varētu izrādīties mazāk labvēlīgs nekā prognozēts, tādējādi nodokļu ieņēmumi būtu zemāki, nekā iecerēts. Saskaņā ar programmu gadījumā, ja īstenosies alternatīvais, piesardzīgākais un ticamais scenārijs, deficīts 2012. gadā būs gandrīz 5 % no IKP un pārmērīgais deficīts netiks koriģēts Padomes noteiktajā termiņā. Otrkārt, fiskālie mērķi 2011. un 2012. gadam nav pamatoti ar konkrētiem pasākumiem. Saspringtais vēlēšanu kalendārs nākamajiem diviem gadiem (prezidenta un pašvaldību vēlēšanas 2010. gada rudenī, parlamenta vēlēšanas 2011. gada rudenī) rada šaubas par to, kad šādi pasākumi tiks izstrādāti un īstenoti. Treškārt, līdz šim Polijai ne vienmēr labi vedies ar konverģences programmās nosprausto izdevumu mērķu ievērošanu, un ar jaunām iniciatīvām fiskālās sistēmas nostiprināšanai var nepietikt, lai šo tendenci mainītu programmas periodā. Ierosinātais jaunais “pagaidu” noteikums par izdevumiem, kas ir jāīsteno, līdz tiks ieviests noteikums par “mērķa” izdevumiem, attiecas uz ļoti mazu valsts izdevumu daļu (mazāk nekā 15 %), un ikgadējā korekcija būs neliela, pat ja tiks pilnībā īstenota (mazāk nekā 0,2 % no IKP 2011.–2012. gadā) (5). Kopumā budžeta izpildes rezultāti varētu izrādīties sliktāki, nekā paredzēts programmā.

(9)

Tiek lēsts, ka valsts kopējais parāds 2009. gadā būs sasniedzis 50,7 % no IKP, palielinoties no 47,2 % 2008. gadā. Tiek prognozēts, ka šī attiecība programmas periodā palielināsies par 5 procentu punktiem, sasniedzot apmēram 56 % no IKP 2012. gadā, bet joprojām būs zemāka nekā Līgumā noteiktā atsauces vērtība – to pārsvarā veicinās augstais valsts deficīts. Lai ierobežotu parāda attiecības palielināšanos, 2010. gadā tiek prognozēti būtiski ieņēmumi no privatizācijas. Tomēr, ņemot vērā joprojām sliktos tirgus apstākļus un līdzšinējo privatizācijas plānu neizpildi, ieņēmumi var būt mazāki, nekā iecerēts. Saskaņā ar citu makroekonomikas scenāriju un pieņēmumu par nemainīgu politiku Komisijas dienesti 2009. gada rudens prognozēs paredzēja, ka parāda attiecība 2011. gadā pārsniegs 60 % no IKP slieksni. Lai gan, ņemot vērā jaunākos datus, šī prognoze šķiet augsta, parāda attiecība nākamajos gados varētu būt augstāka, nekā paredzēts programmā.

(10)

Vidēja termiņa parāda aplēses līdz 2020. gadam, kuras paredz, ka IKP pieauguma tempi pakāpeniski atkal sasniegs pirms krīzes prognozētās vērtības, ka nodokļu ieņēmumi atgriezīsies pirmskrīzes līmenī, un kurās ir iekļauti ar sabiedrības novecošanos saistītie izdevumi, liecina, ka programmā paredzētā budžeta attīstība nominālā izteiksmē un turpmāk nemainot politiku ir vairāk nekā pietiekama, lai stabilizētu parāda attiecību līdz 2020. gadam. Programmā ir minētas reformas, kas veicina publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējību (uniformēto dienestu iekļaušana reformētajā vispārējā pensiju sistēmā, pensionēšanās vecums, lauksaimnieku sociālā nodrošinājuma fonds un invaliditātes pabalstu samazināšana). Lai gan šie pasākumi ir ļoti svarīgi valsts bilancei un darba tirgus attīstībai ilgtermiņā, tos ir paredzēts īstenot pakāpeniski, tāpēc tiem nebūs būtiskas ietekmes uz valsts bilanci programmas periodā.

(11)

Sabiedrības novecošanās ietekme uz budžetu ilgtermiņā ir ievērojami zemāka nekā vidēji ES, kas atspoguļo prognozēto valsts pensiju izdevumu samazinājumu. Tomēr budžeta stāvoklis 2009. gadā rada ievērojamu ilgtspējas starpību ilgtermiņā. Augstāku primāro pārpalikumu nodrošināšana, kā to jau paredz programma, veicinātu to publisko finanšu ilgtspējības apdraudējumu mazināšanu, kuri Komisijas 2009. gada Ilgtspējības ziņojumā (6) tika novērtēti kā vidēji.

(12)

Ir iespējas uzlabot Polijas fiskālo sistēmu. Polijā ir viena tipa fiskālais režīms, kas balstīts uz trim parāda sliekšņiem (50 %, 55 % un 60 % no IKP, no kuriem pēdējais paredzēts Konstitūcijā), kuru neievērošana izraisītu arvien pieaugošus nodokļu konsolidācijas pasākumus. Attiecībā uz izdevumiem institucionālā sistēma nenodrošina izdevumu pietiekamu kontroli, kā rezultātā vērojamas atkārtotas izdevumu novirzes. 2009. gadā iestādes veica pasākumus, lai uzlabotu fiskālo sistēmu. Tās padarīja stingrākus pašreizējos noteikumus par parādu, ieviešot īpašus papildnoteikumus par pasākumiem, kādi īstenojami, tiklīdz valsts parāds pārsniedz 55 % no IKP (valsts definīcija, nevis ESA95 definīcija). Valsts centrālā budžeta fiskālās plānošanas perspektīva tika paplašināta no 3 līdz 4 gadiem. Tika veikti daži valsts pārvaldes reorganizācijas pasākumi, lai palielinātu publisko finanšu pārredzamību. Visbeidzot, iestādes plāno nostiprināt fiskālo sistēmu, tostarp ar “pagaidu” un “mērķa” noteikumiem par izdevumiem. Tomēr “pagaidu” noteikums aptvertu tikai valsts centrālā budžeta neobligāto daļu (neieskaitot publiskās investīcijas), kas šobrīd ir mazāka nekā 15 % no valsts vispārējiem izdevumiem. Lai gan šīs darbības veicinās turpmākos konsolidācijas centienus, tās neaizstāj pasākumus, kas nepieciešami programmā iekļautā konsolidācijas virziena veicināšanai.

(13)

Ja aplūko valsts izdevumu struktūru, tad jāsaka, ka Polija salīdzinoši lielu valsts izdevumu daļu atvēl sociālajai aizsardzībai uz tā rēķina, ka salīdzinoši maz tiek tērēts atsevišķām izaugsmes veicināšanas jomām (jauninājumiem, pētniecībai un attīstībai) un veselības aprūpei. Turklāt šķiet, ka ir iespējas uzlabot valsts izdevumu efektivitāti tādās jomās kā veselības aprūpe un izglītība. Attiecībā uz ieņēmumiem – nodokļu slogs ir līdzīgs vidējam rādītājam ES valstīs, bet sarežģītā nodokļu piemērošanas un iekasēšanas sistēma tikai uzlabotos, ja tā tiktu vēl vairāk vienkāršota. Kopš 2005. gada Polijas iestādes ir pakāpeniski izstrādājušas un īstenojušas budžeta izpildi, kas, kā paredzams, uzlabos valsts izdevumu efektivitāti un lietderību nākamajos gados. 2010. gada budžetā ir plašāk izmantota uz rezultātiem balstītas budžeta plānošanas pieeja , jo tā attiecināta uz vēl citām valsts pārvaldes jomām un izdevumu kategorijām. Plāno, ka 2013. gadā būs pirmais centrālais budžets, kas sagatavots, pilnībā izmantojot uz rezultātiem balstītu pieeju.

(14)

Kopumā 2010. gada budžeta stratēģija, kas izklāstīta programmā, lielā mērā ir saderīga ar Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumiem, kas sniegti atbilstoši EK līguma 104. panta 7. punktam. Tomēr, ņemot vērā riskus, budžeta stratēģija, sākot no 2011. gada, neliktos saderīga ar Padomes ieteikumiem. Gada vidējie strukturālie pasākumi, kas plānoti laikposmam no 2010. līdz 2012. gadam, ir 1,5 procentu punkti no IKP, tātad nedaudz augstāki, nekā ierosināts Padomes ieteikumā atbilstīgi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai. Tomēr fiskālā konsolidācija paredzēta programmas perioda pēdējos gados, deficīta mērķi ir balstīti uz optimistiskiem izaugsmes pieņēmumiem un plānotie izdevumu ietaupījumi nav pamatoti ar pietiekami konkrētiem pasākumiem. Ņemot vērā Polijas augsto ekonomisko efektivitāti krīzes laikā, atkopšanos, kas pēc iestāžu aplēsēm sāksies 2010. gadā, lielo valsts strukturālo deficītu un iestāžu mērķi koriģēt pārmērīgo deficītu līdz 2012. gadam, atbilstošāka būtu fiskālās konsolidācijas stratēģija, kas paredzētu vairāk pasākumu sākumposmā. 2010. gadā stingri jāīsteno budžets, iespēju robežās jāpanāk, ka primārie kārtējie izdevumi ir mazāki par plānotajiem, un negaidīti ieņēmumi jānovirza deficīta samazināšanai. Lai sasniegtu 2011.–2012. gadam izvirzītos valsts deficīta mērķus, būs vajadzīgi ievērojami papildu pasākumi, kuriem vajadzētu arī nodrošināt atbilstošu rezervi gadījumā, ja programmā iekļautais makroekonomikas pamatscenārijs neīstenojas.

(15)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā ir sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (7). Padome savos 2009. gada 7. jūlija ieteikumos, kas sniegti atbilstīgi EK līguma 104. panta 7. punktam, arī aicināja Poliju par minēto ieteikumu īstenošanā panākto ziņot atsevišķā programmas atjauninājumu nodaļā. Polija daļēji izpildīja šo ieteikumu. Konkrētāk, pietiekami precīzi nav formulēti sīki izstrādātie pasākumi, kas vajadzīgi, lai budžeta deficīts būtu zem atsauces vērtības līdz 2012. gadam, un reformas primāro kārtējo izdevumu ierobežošanai nākamajos gados.

i)

stingri pildīt 2010. gada budžetu, ja vien iespējams, nepārsniedzot kārtējo primāro izdevumu plānus un novirzot neprognozētos ieņēmumus deficīta mazināšanai;

ii)

2011. gadā palielināt plānotā budžeta korekciju, lai, kā ieteikts, panāktu, ka fiskālie pasākumi vidēji gadā veido vismaz 1,25 % no IKP atbilstīgi ieteikumam, kas dots saskaņā ar 104. panta 7. punktu, un būt gatavai noteikt papildu konsolidācijas pasākumus 2011. un 2012. gadā gadījumā, ja īstenojas riski, kas saistīti ar faktu, ka programmas scenārijs ir optimistiskāks nekā tas, uz kuru balstīts ieteikums atbilstoši EK līguma 104. panta 7. punktam;

iii)

turpināt nostiprināt fiskālo sistēmu, tostarp ieviest noteikumus par izdevumiem, kas aptver lielāku valsts vispārējo primāro izdevumu daļu, nekā paredzēts konverģences programmas “pagaidu” noteikumā, paredzot atbilstošus uzraudzības un izpildes mehānismus. Tādēļ kopējos izdevumos būtu jāsamazina obligāto izdevumu daļa.

2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/22

2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/25

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32010M5874. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/26

2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/27

2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/28

A.

Savorni mājas dienvidrietumu stūris 100 m augstumā vjl. (F. 272 III NE).

B.

Rocca d’Adamo trigonometriskais punkts 289 m augstumā vjl. (F. 272 III NE).

C.

Torre Manfria trigonometriskais punkts 75 m augstumā vjl. (F. 272 III NE).

D.

Punktu B un C savienotājlīnijas pagarinājuma krustpunkts ar krasta līniju (F. 272 III NE).

E.

Punktu F un G savienotājlīnijas pagarinājuma krustpunkts ar krasta līniju (F. 272 III NO).

F.

Castello di Falconara trigonometriskais punkts 18 m augstumā vjl. (F. 272 III NO).

G.

La Tenutella mājas dienvidrietumu stūris 59 m augstumā vjl. (F. 272 III NE).

2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/30

686 Ahyeon-dong

Mapo-gu

Seoul

SOUTH KOREA

Daewoo Electronics Corporation

686 Ahyeon-dong

Mapo-gu

Seoul

SOUTH KOREA

Daewoo Electronics Corporation

Narakeyum Jeodong Building 1

Jeo-dong1(il)-ga

Jung-gu

Seoul

SOUTH KOREA

Daewoo Electronics Corporation

Narakeyum Jeodong Building 1

Jeo-dong1(il)-ga

Jung-gu

Seoul

SOUTH KOREA

2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/32

1.

Komisija 2010. gada 26. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi Telefonaktiebolaget LM Ericsson (“Ericsson”, Zviedrija) un LG Electronics Inc. (“LG Electronics”, Dienvidkoreja) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu LG-Nortel Co. Ltd. (“LG-Nortel”, Dienvidkoreja), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5818 – Ericsson/LG Electronics/JV uz šādu adresi:

2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/33

1.

Komisija 2010. gada 26. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1) un 4. panta 5. punktā noteikto, kuras rezultātā uzņēmums JSA S.A (“JSA”, Beļģija) minētās Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst uzņēmumu IMS International Metal Service (“IMS”, Francija).

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5808 – JSA/Jacquet Metals/IMS uz šādu adresi: