1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/1

(1)

Padome 2010. gada 26. aprīlī izskatīja atjaunināto Ungārijas konverģences programmu laikposmam no 2009. līdz 2012. gadam.

(2)

Kad 2008. gada rudenī sākās finanšu krīze, Ungārijas ekonomiskais stāvoklis bija nestabils. Fiskālās politikas maiņa 2006. gada vidū, kuras mērķis bija pastāvošās ekonomiskās nelīdzsvarotības korekcija un valsts parādu uzkrājuma iegrožošana, veiksmīgi samazināja budžeta deficītu līdz 3,8 % no IKP 2008. gadā (salīdzinājumā ar 9,3 % no IKP 2006. gadā), bet korekcija vēl nebija pabeigta, kad sākās pasaules finanšu krīze. Turklāt parāda daļa, kas bija izteikta ārvalstu valūtā, bija relatīvi augsta.

Bija arvien grūtāk izpildīt kopējās finansēšanas vajadzības, un tas atbilda investoru bažām par budžeta stāvokļa stabilitāti, valsts lielo ārējo parādu un potenciālās izaugsmes kritumu. Kopumā ņemot, šo faktoru rezultātā bija vajadzīga stingrāka ekonomikas politikas reakcija, pasākumi banku nozares atbalstam un nozīmīga EUR 20 miljardus liela ārējā palīdzība no starptautiskām institūcijām, tostarp EUR 6,5 miljardu apmērā no ES (no kuriem EUR 5,5 miljardi ir izmaksāti). Kopš 2009. gada marta otrās puses, pateicoties spēcīgiem stabilizācijas un korekcijas pasākumiem, ir atgūta pieeja finanšu tirgiem. Turklāt vietējā pieprasījuma ievērojamā sarukuma dēļ 2009. gadā tika konstatēts ievērojams uzlabojums norēķinu kontā, pateicoties galvenokārt tirdzniecības bilancei. Valūtas maiņas kurss saglabāja vispārēju stabilitāti kopš 2009. gada jūlija, un centrālā banka varēja samazināt bāzes likmi par kumulatīviem 375 bāzes punktiem laikposmā no 2009. gada vidus līdz 2010. gada sākumam. Ņemot vērā ierobežotās budžeta manevrēšanas iespējas un investoru bažas, valdība turpināja īstenot fiskālās konsolidācijas politiku un pieņēma tikai budžetam neitrālus pasākumus, lai atbalstītu ekonomikas atlabšanu. Ungārijas galvenais uzdevums joprojām ir turpināt fiskālo konsolidāciju, lai parādu ievirzītu lejupejošā gultnē un turpmāk uzlabotu publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti.

(3)

Lai gan faktiskā IKP samazinājuma lielākā daļa krīzes kontekstā ir cikliska, arī potenciālā ražošanas apjoma līmenis ir negatīvi ietekmēts. Turklāt krīze var ietekmēt arī potenciālo izaugsmi vidējā termiņā ar zemākām investīcijām, kredītu apgrūtinātu pieejamību un pieaugošu strukturālu bezdarbu. Papildus tam ekonomiskās krīzes ietekme pastiprina demogrāfiskās novecošanās negatīvo ietekmi uz potenciālo ražošanas apjomu un publisko finanšu stabilitāti. Šajā situācijā būs svarīgi paātrināt strukturālo reformu tempu, lai atbalstītu potenciālo izaugsmi. Ungārijai jo īpaši ir svarīgi uzsākt reformas, kuru mērķis ir palielināt darbaspēka līdzdalību, un pārveidot savu spēju piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas.

(4)

Makroekonomiskais scenārijs, kas ir programmas pamatā, paredz, ka pēc IKP samazināšanās par 6,7 % 2009. gadā reālais IKP pazemināsies vēl par 0,3 % 2010. gadā, lai atsāktu izaugsmi par 3,75 % 2011. un 2012. gadā. Šie pieņēmumi ir mazliet optimistiskāki nekā Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē, kurā paredzēts gada IKP izaugsmes samazinājums par 0,5 % 2010. gadā un pieaugums par 3,1 % 2011. gadā. Tomēr, ņemot vērā neseno informāciju, tostarp par labāku, nekā cerēts, iepriekšējo IKP rādītāju 2009. gadā – 6,3 % no IKP, prognoze 2010. gadam šķiet ticama, scenārijam saglabājoties samērā optimistiskam turpmākajos gados. Saskaņā ar programmu paredzēts, ka izaugsme galvenokārt balstīsies uz tīrā eksporta apjoma atjaunošanos, privātajam patēriņam joprojām samazinoties 2010. gadā par aptuveni 2,5 %, bet saskaņā ar visjaunāko informāciju šis rādītājs varētu būt vēl mazliet sliktāks. Vietējā pieprasījuma prognozes šķiet visumā ticamas, bet importa un investīciju prognoze šķiet optimistiska. Tādējādi makroekonomikas scenārijs šķiet ticams 2010. gadā un mazliet optimistisks 2011. un 2012. gadā. Pamata scenārija nominālo gaitu nosaka attiecīgais cikliskais stāvoklis darbaspēka un produktu tirgos. Konkrēti, ja nozīmīgā negatīvā ražošanas apjoma starpība pastiprina spiedienu uz cenām, liekot tās pazemināt, augstais bezdarba līmenis nozīmē algu samazināšanos. Kopumā ņemot, inflācijas rādītāji liekas ticami 2010. gadā un mazliet par zemu turpmāk. Programmas makroekonomiskais scenārijs atbilst pieņēmumiem par valūtas un maiņas kursu.

(5)

Programmas vērtējumā vispārējais valsts budžeta deficīts 2009. gadā ir 3,9 % no IKP salīdzinājumā ar 3,8 % 2008. gadā. Kopbudžeta deficīts ir visumā stabilizējies, neraugoties uz spēcīgu ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos saistībā ar pasaules ekonomisko lejupslīdi un tās plašo negatīvo ietekmi uz budžetu. To panāca, īstenojot daļēji strukturāla rakstura izdevumu samazinājumus, jo īpaši valsts sektora darbinieku atalgojumos, pensijās un sociālos pabalstos. Tā rezultātā strukturālā bilance būtiski uzlabojās par gandrīz 3 % no IKP. Papildus tam tika īstenota budžeta deficītam kopumā neitrāla vispārēja nodokļu pārgrupēšana, lai veicinātu ekonomikas konkurētspēju, pazeminot nodokļu slogu darbaspēkam un palielinot patēriņa nodokļus.

Ņemot vērā valsts parāda augsto līmeni un spriedzi finanšu tirgos, iestādes ir varējušas atbalstīt ekonomikas atlabšanu, vienīgi veicot pasākumus, kuriem nav ietekmes uz budžetu. Saskaņā ar atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju, par ko iestājas Padome, un ņemot vērā pārmērīgā budžeta deficīta korekciju līdz 2011. gadam, kā arī augsto valsts parāda līmeni attiecībā pret IKP, tiek plānots, ka 2009. gada ierobežojošā fiskālā politika turpināsies laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam.

(6)

Programmā noteiktais budžeta deficīta mērķis 2010. gadam ir 3,8 % no IKP atbilstīgi Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumam saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu un atbilstīgi 2009. gada 30. novembrī pieņemtajam 2010. gada budžetam. Programmā paredzēta ienākumu stabilizēšanās nominālā izteiksmē 2010. gadā, kas nozīmē gan turpmāku pazemināšanos reālā izteiksmē, gan ienākumu attiecības pazemināšanos (no 45,9 % 2009. gadā līdz 45 % 2010. gadā). Papildus pastāvīgi pieaugošajai negatīvajai ražošanas apjoma starpībai ienākumu attiecības pazemināšanās galvenokārt skaidrojama ar izaugsmes struktūras radītajām sekām, kas saistītas ar tīrā eksporta īpatsvara pieaugumu ekonomikā un attiecīgi ar to saistīto vietējā pieprasījuma daļas pazemināšanos. Lai kompensētu ienākumu attiecības samazinājumu un vienlaikus uzlabotu budžeta bilanci, programmas mērķis ir samazināt izdevumu procentu (no 49,8 % 2009. gadā līdz 48,8 % 2010. gadā). Tas ir saistīts galvenokārt ar strukturālām reformām un konkrētiem taupības pasākumiem (tostarp pensiju sistēmu, sociāliem pabalstiem, algu sistēmu valsts sektorā un pārvedumiem vietējām pašvaldībām, kā arī tālsatiksmes sabiedriskajam transportam) līdz 2 % apmērā no IKP, kas pieņemti 2009. gadā un ietekmēs 2010. gada budžetu. Lai gan šiem pasākumiem kopā būtu jāpārsniedz 2 procentu punkti no IKP 2010. gadā, tiek prognozēts, ka strukturālais deficīts, ko Komisijas dienesti pārrēķinājuši atbilstīgi kopēji pieņemtajai metodoloģijai, pamatojoties uz programmas datiem, uzlabosies mazāk nekā par 0,25 procenta punktu no IKP. Taupības pasākumu īstenošanas ievērojama daļa bija nepieciešama, lai tikai līdzsvarotu dažu izdevumu tendenci pieaugt. Turklāt paredzams, ka ieņēmumu procents samazināsies vairāk, nekā būtu samazinājies parastas budžeta elastības gadījumā, ņemot vērā gan nodokļu pārgrupēšanas pasākumu nedaudz palielinošo ietekmi uz deficītu 2010. gadā, gan arī tabakas marku krājumu iepirkumus pirms akcīzes nodokļa paaugstinājuma 2010. gadā.

(7)

Programmas vidējā termiņa stratēģijas galvenais mērķis ir samazināt vispārējo valsts budžeta deficītu no 3,8 % no IKP 2010. gadā līdz līmenim, kas nepārsniedz 3 %, 2011. gadā (2,8 %), pēc tam līdz 2,5 % 2012. gadā. Budžeta deficīta mērķi 2011. un 2012. gadam ir pārrēķināts strukturālais deficīts attiecīgi 1,5 % un 2,5 % apmērā no IKP. Tas nozīmē, ka pēc strukturāla uzlabojuma par aptuveni 3 procenta punktiem no IKP 2009. gadā tiek prognozēts turpmāks uzlabojums par 0,1 % no IKP laikposmā no 2010. gada līdz 2011. gadam (salīdzinājumā ar gandrīz 1 % no IKP pasliktināšanos Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē). Strukturālā bilance 2012. gadā pasliktināsies pat par 1 % no IKP. Attiecībā uz 2011. gadu, neraugoties uz ekonomikas atveseļošanos, paredz, ka ieņēmumu attiecība turpinās pazemināties, ņemot vērā: i) tīrā eksporta īpatsvara palielināšanos, līdz ar ko izaugsme nedos lielākus nodokļu ieņēmumus; ii) ekonomikas lejupslīdes novēloto ietekmi; iii) 2009. gadā pieņemto kopējā nodokļu sloga samazināšanu saistībā ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, sākot ar 2011. gadu. ES finansējuma paātrināta apguve tikai daļēji var kompensēt šos faktorus, kopējai ieņēmumu attiecības lejupslīdei saglabājoties 0,8 % no IKP līmenī. Konverģences programma kopumā ietver vairākus iespējamus pasākumus izdevumu daļā, kas ne tikai kompensētu ieņēmumu procentuālās attiecības samazinājumu, bet arī samazinātu budžeta deficītu līdz 2,8 % no IKP. Tie galvenokārt attiecas uz turpmāku reālā atalgojuma samazināšanu valsts sektorā, sociālo pabalstu papildu lejupslīdi reālā izteiksmē un stingru vadības disciplīnu budžeta nodaļās. Tomēr par lielu daļu šo pasākumu sīks izklāsts nav dots. Vidējā termiņa mērķis (VTM) ir strukturāla bilance – 1,5 % no IKP, kas, ņemot vērā visjaunākās prognozes un parāda līmeņus, atspoguļo pakta mērķus. Programmas mērķis ir sasniegt VTM 2011. gadā, ko saskaņā ar prognozēm sasniegs jau 2010. gadā un saglabās 2011. gadā, kā rāda Komisijas dienestu strukturālās bilances pārrēķins saskaņā ar vispārpieņemto metodiku un ņemot vērā prognozēto ievērojamo ražošanas apjoma starpību 2010. un 2011. gadā. Tomēr, lai saglabātu VTM 2011. gadā un novērstu strukturālās situācijas pasliktināšanos 2012. gadā, būtu vajadzīgi turpmāki konsolidācijas centieni. Turklāt būtu precīzāk jānosaka arī pasākumi 2012. gada mērķa nodrošināšanai.

(8)

Budžeta rezultāti varētu būt sliktāki, nekā prognozēts programmā. Ieņēmumi 2010. gadā varētu izrādīties zemāki par cerēto 0,25 % no IKP, jo īpaši tādēļ, ka, ņemot vērā agrāko beigu datumu, programmā netika ņemts vērā Konstitucionālās tiesas lēmums par parlamenta pieņemtā vispārējā īpašuma vērtības nodokļa atcelšanu. Izdevumu daļā ir sagaidāmi vairāki pārtēriņi izmaksu dēļ, kas saistītas ar aviosabiedrības MALEV renacionalizāciju un to, ka plānotais subsīdijas samazinājums tālsatiksmes sabiedriskā transporta sistēmai netiek pilnībā nodrošināts ar strukturāliem pasākumiem. Programmā paredzēti arī papildu ietaupījumi budžeta nodaļās saistībā ar nesen izveidoto valsts vērtspapīru sistēmu, bet tas nav nodrošināts, jo nepamatojas uz konkrētiem pasākumiem. Visbeidzot, vienreizējam 0,25 % no IKP ieņēmumam 2010. gadā, ko dod atbilstošo darba ņēmēju un pensionāru novirzīšana no privātās pensiju sistēmas uz valsts pensiju sistēmu, vēl ir jāsaņem apstiprinājums saskaņā ar paziņošanas procedūru. No otras puses, budžetā ir rezerves aptuveni 0,5 % apmērā no IKP, kuras varētu iesaldēt, un neparedzēto izdevumu samazinājums par 0,2 % apmērā no IKP, ko varētu izmantot nelabvēlīgas notikumu attīstības kompensēšanai. Attiecībā uz 2011. un 2012. gadu var sagaidīt kritumus salīdzinājumā ar programmas prognozēm gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā papildus pamata ietekmēm, ko cita starpā radīs arī īpašuma nodokļa atcelšana. Programmas prognozes par ekonomikas atlabšanas ātrumu un privātā patēriņa izdevumu īpatsvaru 2011. gadā un turpmāk programmas periodā ir nedaudz optimistiskāks nekā Komisijas dienestu prognozē, kura norāda, ka nodokļu ieņēmumi programmā varētu būt pārāk augsti. Attiecībā uz izdevumiem liela daļa programmā paredzēto taupības pasākumu, lai līdzsvarotu ieņēmumu attiecības ilgstošo kritumu, vēl nav nostiprināti ar konkrētiem lēmumiem. Turklāt programmā netiek ņemti vērā centrālās bankas zaudējumi, kuri, kā sagaidāms, palielinās budžeta deficītu par 0,1–0,2 % no IKP 2011. gadā un par 0,3–0,4 % 2012. gadā, pamatojoties uz pašreizējiem vērtējumiem.

Visbeidzot, izdevumi varētu paaugstināties saistībā ar valsts īpašumā esošo uzņēmumu zaudējumiem. Vienlaikus budžeta rezerves kompensēšanai budžeta mērķa nesasniegšanas gadījumā ir tikai ap 0,2 % no IKP 2011. gadā un 0,4 % 2012. gadā salīdzinājumā ar 0,8 % 2010. gadā. Lai gan iepriekšējos gados budžeta deficīta mērķis ir izpildīts, riski, kas saistās ar Ungārijas budžeta izpildes rezultātiem sakarā ar būtiskiem samazinājumiem iepriekšējos gados, labākajā gadījumā ir neitrāli. Tāpēc ir ievērojams risks, ka deficīta rezultāti var būt sliktāki, nekā plānots programmā.

(9)

Valsts kopējais parāds 2009. gadā tiek lēsts 78 % no IKP, kas ir lielāks nekā aptuveni 73 % gadu iepriekš. Palielinājums tiek skaidrots ar vispārējo valsts budžeta deficītu un negatīvo IKP nominālo pieaugumu. Saskaņā ar programmu tiek prognozēts, ka parāda līmenis saglabāsies virs Līgumā pieļautās vērtības visā programmas laikposmā. Tiek prognozēts tālāks palielinājums līdz 79 % no IKP 2010. gadā, pirms tas sāks samazināties līdz attiecīgi 77 % 2011. gadā un 73,5 % 2012. gadā. Plānotais makroekonomisko nosacījumu uzlabojums un starptautiskās ekonomiskās palīdzības atmaksāšanas sākums 2011. gadā ir galvenie faktori, kas nosaka šādus pozitīvus procesus. Ņemot vērā šo budžeta mērķu apdraudējumu, ko pastiprina neskaidrība par iespējamām krājumu plūsmas korekcijām nākotnē, parāda attiecības attīstības tendences varētu būt mazāk labvēlīgas, nekā prognozēts programmā, jo īpaši no 2011. gada. No 2010. gada un turpmāk parāda attiecība pietiekami samazinās, tuvinoties atsauces vērtībai.

(10)

Vidējā termiņa parāda prognozes līdz 2020. gadam, pieņemot, ka IKP izaugsmes rādītāju atlabšana līdz vērtībām, kādas prognozēja pirms krīzes, un nodokļu līmeņa atgriešanās pirmskrīzes līmenī notiks tikai pakāpeniski, rāda, ka budžeta attīstība, kāda tā paredzēta programmā, būs pietiekama, lai stabilizētu parāda procentuālo attiecību līdz 2020. gadam.

(11)

Tiek lēsts, ka 2009. gadā īstenotās pensiju reformas samazinās nākamos ar vecumu saistītos izdevumus, kurus pēc šīs reformas prognozē nepārprotami zemāk par vidējo ES līmeni. Programmas vērtējumā budžeta stāvoklis 2009. gadā uzlabojās, salīdzinot ar iepriekšējās programmas sākuma stāvokli. Tādējādi sabiedrības novecošanas budžeta ietekme uz ilgtspējas starpību ir ievērojami mīkstināta. Nodrošinot augstus primāros pārpalikumus vidējā termiņā un strikti īstenojot pensiju reformu, kā iepriekš paredzēts programmā, tiks mazināti publisko finanšu ilgtermiņa stabilitātes apdraudējumi, kas Komisijas 2009. gada Ziņojumā par ilgtspējību (2) tika novērtēti kā vidēji. Pēc tam, kad Ekonomikas politikas komiteja 2010. gada februārī bija apstiprinājusi prognozes, kuru pamatā bija 2009. gadā veiktās pensiju sistēmas reformas, atjauninātie ilgtspējības aprēķini rāda, ka ilgtspējības apdraudējums ir zems.

(12)

Attiecībā uz publisko finanšu institucionālajām iezīmēm viens no vissvarīgākajiem pēdējā laika notikumiem ir jaunas fiskālas sistēmas ieviešana, kas pamatojas uz fiskālās atbildības likumu un grozījumiem konstitutīvajā likumā, ko pieņēma 2008. gada novembrī. Kopumā gaidāms, ka jaunā fiskālā sistēma palīdzēs uzlabot publisko finanšu pārredzamību un stabilitāti. Fiskālās atbildības likums nosaka, ka parasti nākamo sākotnējo bilanču noteikšanai vidējā termiņā būtu jāatbilst faktiskā parāda noteikumam. Pamatojoties uz fiskālās atbildības likumu, ir tikusi izveidota un sākusi darbību neatkarīga fiskālā padome. Budžets 2010. gadam kopumā jau ir sagatavots atbilstīgi jaunajai fiskālajai sistēmai, un 2011. gada budžetam būs pilnīgi jāatbilst visiem fiskālās sistēmas elementiem. Attiecībā uz budžeta nostādnēm cits svarīgs notikums ir parlamenta 2009. gada decembrī pieņemtais likums par iestāžu tiesisko statusu un finanšu pārvaldību. Jaunais tiesību akts papildina pastāvošos noteikumus ar vairākiem jauniem elementiem, tostarp sīki izstrādātiem darbības un finanšu vadības noteikumiem dažādām budžeta institūcijām, un nodrošina vienotu shēmu gan attiecībā uz Ungārijas, gan ES finanšu līdzekļu izmantošanu. Tomēr ir vēl pāragri vērtēt jaunās sistēmas efektivitāti attiecībā uz uzlabotas budžeta izpildes un stabilas fiskālās politikas nodrošināšanu.

(13)

Ungārijai ir raksturīgs augsts vispārējo nodokļu slogs apvienojumā ar augstu valsts pārvaldes tēriņu līmeni. Valdība ir veikusi vairākus pasākumus, lai plaši reformētu nodokļu sistēmu budžetam neitrālā veidā, cenšoties veicināt ekonomikas konkurētspēju, novirzot nodokļu sloga smagumu no darbaspēka uz patēriņa nodokļiem. Tomēr nesen pieņemtie Konstitucionālās tiesas lēmumi un 2011. gadā plānotais ienākuma nodokļa samazinājums saistās ar ieņēmumu zaudējumiem, kuru segšanai vēl nav pasākumu, kaut gan nevar arī atstāt bez ievērības atkārtotu iesniegumu par īpašuma nodokļa grozīšanu. Izdevumu daļā pamatizdevumu pieaugums ir apsteidzis nominālo IKP pieaugumu laikposmā no 2000. līdz 2009. gadam. Galvenā problēma valsts izdevumu samazināšanai ir gaidāmais valsts izdevumu pieaugums saistībā ar sabiedrības novecošanu. Iepriekš veiktajām pensiju sistēmas reformām, jo īpaši 2009. gada maija reformai, būtu jāpalēnina pensiju izmaksu palielināšanās, kā arī jāveicina darbaspēka piedāvājums, tādējādi atbalstot potenciālo izaugsmi. Turpmāk likumā noteiktā pensionēšanās vecuma paaugstināšana atbilstoši vidējam dzīves ilgumam palīdzētu uzlabot publisko finanšu kvalitāti. Valdības lieluma samazināšana un valsts pārvaldes efektivitātes palielināšana, piemēram, izglītības un veselības aprūpes jomā, arī varētu dot lielus ieguvumus labklājībai un galu galā radīt iespēju turpmākiem darbaspēka nodokļa samazinājumiem.

(14)

Kopā ņemot, programmā noteiktā 2010. gada budžeta stratēģija šķiet vispārēji atbilstoša Padomes ieteikumiem saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu, jo ievērojamie riski attiecībā uz rezultātiem ir vismaz daļēji samēroti ar iespēju iesaldēt budžeta rezerves un pieņemt samazinājumus neparedzētiem izdevumiem. Pēc 2011. gada, ņemot vērā riskus, budžeta stratēģija var neatbilst Padomes ieteikumiem, un kumulatīviem 0,5 % no IKP nepieciešamie strukturālie centieni 2010.–2011. gadam vēl nav nodrošināti. Pasākumi izdevumu taupīšanai, kas nodrošina 2011. gada mērķi, ir tikai daļēji konkretizēti un nav vēl pieņemti, un 2012. gadam tie vispār nav konkretizēti.

Turklāt nodokļu ieņēmumu prognoze abiem gadiem var izrādīties pārāk optimistiska. Tajā pašā laikā budžeta rezerves ir samērā ierobežotas salīdzinājumā ar 2010. gadu, kas liecina, ka deficīta rezultāts var izrādīties būtiski sliktāks un pārmērīgais deficīts var netikt laikus koriģēts, ja vien netiek veikti turpmāki konsolidācijas pasākumi. Ņemot vērā šos riskus, kas saistīti ar budžeta mērķiem, stratēģija var arī nebūt pietiekama, lai nodrošinātu valsts kopējā parāda procentuālās attiecības atgriešanos stingri lejupejošā trajektorijā. Lai novērstu šos riskus un koriģētu ekspansīvās politikas nostāju 2012. gadā, kura neatbilst Paktam, stratēģiju ir nepieciešams papildināt ar pilnībā konkretizētiem pasākumiem, sākot ar 2011. gadu, un ir jāpastiprina konsolidācijas centieni, jo īpaši turpmākajos gados.

(15)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem (3). Padome savos 2009. gada 7. jūlija ieteikumos, lai izbeigtu pārmērīgā budžeta deficīta stāvokli, saskaņā ar 104. panta 7. punktu aicināja arī Ungāriju par panāktajām izmaiņām, īstenojot Padomes ieteikumus, ziņot atsevišķā nodaļā atjauninātajās konverģences programmās. Ungārija izpildīja šo ieteikumu.

i)

nodrošināt, lai 2010. gada deficīta mērķis 3,8 % no IKP tiktu sasniegts, stingri kontrolējot izdevumus, kā arī, iespējams, iesaldējot budžeta rezerves un īstenojot neparedzēto izdevumu samazināšanu, ja nepieciešams;

ii)

noteikt pasākumus budžeta mērķu atbalstam pēc 2011. gada un turpmāk un būt gataviem pastiprināt fiskālos centienus, ja īstenotos riski saistībā ar to, ka programmas scenārijs ir optimistiskāks nekā scenārijs, kurš ir pamatā EK līguma 104. panta 7. punkta ieteikumiem, lai nodrošinātu deficīta samazināšanu zemāk par 3 % no IKP 2011. gadā, un ievērojami stiprināt stratēģiju 2012. gadam, lai nodrošinātu korekciju VTM sasniegšanai atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām;

iii)

uzlabot publisko finanšu kvalitāti, sagatavojot un pieņemot 2011. gada budžetu pilnīgi atbilstoši fiskālajai sistēmai un atbalstot izdevumu mērenību ar turpmāku valsts pārvaldes reformu, un ar strukturālām reformām risinot stāvokli, ko rada zaudējumus nesoši uzņēmumi.

1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/7

(1)

Padome 2010. gada 26. aprīlī izvērtēja atjaunināto Īrijas stabilitātes programmu laikposmam no 2009. gada līdz 2014. gadam.

(2)

Pēc ļoti liela pieauguma divdesmitā gadsimta 90. gadu otrajā pusē Īrijā 2001.–2007. gada laikposmā iestājās vienmērīgāks izaugsmes posms, ko atbalstīja liels iekšzemes pieprasījums. Īrijas konkurētspēja šajā laikposmā nedaudz samazinājās cenu un algu inflācijas dēļ, kā arī tāpēc, ka kritās ražīguma pieaugums. Straujās korekcijas mājokļu tirgū noveda no augstākā punkta 2006. gadā līdz nopietnai ekonomiskajai lejupslīdei, ko vēl smagāku padarīja pasaules finanšu krīze un Īrijas galveno tirdzniecības partneru recesija.

Lai gan kopš 2008. gada vidus ir pieņemti pieci konsolidācijas pasākumu kopumi, šī attīstības gaita ir izraisījusi arī Īrijas publisko finanšu dramatisku pasliktināšanos, valsts kopbudžeta bilancei mainoties no pārpalikuma 2007. gadā līdz divciparu deficītam 2009. gadā, un valsts parādam 2009. gadā pārsniedzot atsauces vērtību 60 % no IKP. Tāpēc Padome 2009. gada 27. aprīlī atbilstīgi EK līguma 104. panta 6. punktam nolēma, ka Īrijā ir pārmērīgs budžeta deficīts, un 2009. gada 2. decembrī noteica, ka tas jānovērš līdz 2014. gadam. Pirmais galvenais uzdevums nākamajiem gadiem ir plaša mēroga un ticama fiskālās konsolidācijas stratēģija, kurā izmanto jau veiktos nozīmīgos centienus. Otrais uzdevums ir atgriezties pie ilgtspējīgas izaugsmes, tāpēc ir jāveic nesen darbu zaudējušo personu pārkvalificēšana un kvalifikācijas līmeņa paaugstināšana un jāatgūst konkurētspēja, izmantojot ražīgumu veicinošus pasākumus un pienācīgu algu politiku, kā arī jāsekmē pienācīgs pārstrukturēšanas process finanšu sektorā. Lai uzlabotu publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, vēl viens svarīgs uzdevums ir reformēt pensiju sistēmu.

(3)

Lai gan liela daļa novērotā faktiskā IKP samazinājuma krīzes apstākļos ir cikliska, negatīva ietekme ir atstāta arī uz potenciālā ražošanas apjoma līmeni. Turklāt krīze var arī ietekmēt potenciālo izaugsmi vidējā termiņā, kas izpaudīsies kā ieguldījumu apjoma samazinājums, kredītu pieejamības ierobežojumi, pieaugošs strukturālais bezdarbs un emigrācija no šīs valsts, ja krīze būs ilgstoša. Turklāt ekonomiskās krīzes ietekme pastiprina demogrāfiskās novecošanās negatīvo ietekmi uz potenciālo ražošanas apjomu un publisko finanšu ilgtspēju. Šādos apstākļos būs būtiski paātrināt strukturālo reformu tempu, lai atbalstītu potenciālo izaugsmi. Īrijai jo īpaši ir svarīgi sākt reformas cilvēkkapitāla, konkurences, kā arī pētniecības un attīstības jomā.

(4)

Programmas pamatā esošajā makroekonomiskajā scenārijā ir paredzēts, ka pēc reālā IKP krituma 2009. gadā par 7,5 % un 2010. gadā par 1,4 % ekonomika atkal atgriezīsies pozitīvas izaugsmes gultnē, laikposmā no 2011. gada līdz 2014. gadam vidēji sasniedzot 4 %. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā šobrīd pieejamo informāciju (2), šķiet balstīts uz ticamiem izaugsmes pieņēmumiem 2010. gadā un labvēlīgiem izaugsmes pieņēmumiem turpmākajos gados, jo īpaši ņemot vērā pašreizējās krīzes dēļ gaidāmo pieauguma tendences samazinājumu, kā arī nemitīgās bilances korekcijas. Programmas perspektīva attiecībā uz inflāciju šķiet reālistiska, ņemot vērā prognozēto ilgstošo korekcijas procesu darba tirgū. Prognozētā atgriešanās pie ārējā pārpalikuma šķiet atkarīga no turpmākas konkurētspējas atgūšanas.

(5)

Saskaņā ar programmas aplēsēm valsts budžeta deficīts 2009. gadā ir 11,7 % no IKP. Ievērojamais budžeta deficīta pasliktinājums (2008. gadā tas bija 7,2 % no IKP) lielā mērā atspoguļo būtisko domino efektu, kāds plašajai recesijai ir bijis uz publiskām finansēm, tostarp ievērojamo nodokļu iztrūkumu un ar bezdarbu saistīto izdevumu straujo kāpumu. Ievērojamie kopš 2008. gada vidus pieņemtie konsolidācijas pasākumu kopumi, kuru kopējo budžeta deficītu samazinošo ietekmi iestādes ir 2009. gadam aprēķinājušas 5 % apmērā no IKP, vienlaikus ir palīdzējuši ierobežot fiskālā stāvokļa pasliktināšanos. Lai gan budžeta stratēģijas vispārējā iecere ir deficītu samazinoša, Īrija arī pieņēma pieticīgu stimulēšanas pasākumu kopumu 0,7 % apmērā no IKP saimnieciskās darbības atbalstam saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (EEAP). Saskaņā ar Padomes atbalstīto atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju un lai līdz 2014. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, plānots, ka visā programmas laikposmā turpināsies ievērojami fiskālie ierobežojumi.

(6)

Budžeta deficītam esot 11,6 % no IKP, plānots, ka deficīta attiecība 2010. gadā stabilizēsies salīdzinājumā ar 2009. gadu, pamatojoties uz ievērojamu ietaupījumu kopumu 2,5 % apmērā no IKP, kopumā saskaņā ar Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu atbilstīgi 126. panta 7. punktam.

Ņemot vērā procentu sloga kraso palielinājumu, plānots, ka primārā bilance uzlabosies par 0,75 pp. no IKP. Gandrīz visi korekcijas pasākumi ir izdevumu daļā, un tur ir ietverti publiskā sektora algu samazinājumi, sociālās labklājības maksājumu ietaupījumi, citi kārtējie ietaupījumi un valsts ieguldījumu samazinājums, kas visi ir samērā līdzvērtīgi pasākumi visā kopumā. Ieņēmumu daļā jaunā oglekļa dioksīda nodokļa ietekmi kopumā kompensē standarta PVN likmes un alkohola akcīzes nodokļa samazinājums. Lai gan tiks veikti šie konsolidācijas pasākumi, primāro izdevumu attiecība pret IKP mazliet palielināsies, atspoguļojot lielākus izdevumus saistībā ar bezdarbu. Sagaidāms, ka ieņēmumu attiecība pret IKP palielināsies par 1 pp. apstākļos, kad palielināsies sociālo iemaksu un citu ieņēmumu attiecība pret IKP (3), kam būtu vairāk nekā jākompensē turpmāks nodokļu pret IKP attiecības kritums. Šķiet, ka plānotā fiskālā nostādne 2010. gadā būs neitrāla, jo strukturālais deficīts, t. i., cikliski koriģētais deficīts, izņemot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus, kas aprēķināts atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodoloģijai, saskaņā ar aplēsēm paliks kopumā nemainīgs salīdzinājumā ar 2009. gadu. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka bez ietaupījumu kopuma 2,5 % apmērā no IKP 2010. gadā fiskālais stāvoklis būtu turpinājis ievērojami pasliktināties. Tas, ka fiskālais stāvoklis, pamatojoties uz nemainīgu politiku, ilgstoši pasliktinās, izskaidro neatbilstību starp augšupejošu (ietaupījumu kopums 2010. gada budžetā ir 2,5 % no IKP) un lejupejošu (nemainīgs strukturālais deficīts) pieeju korekcijas centienu aplēsēm.

(7)

Programmas vidēja termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir veikt turpmākus konsolidācijas pasākumus, lai līdz programmas laikposma beigām (2014. gadam) samazinātu budžeta deficītu zem 3 % no IKP. Nominālais budžeta deficīts uzlabosies par 1,75 pp. no IKP 2011. gadā, 2,75 pp. 2012. gadā, 2,25 pp. 2013. gadā un 2 pp. 2014. gadā, kad primārajai bilancei atkal jāuzrāda pārpalikums. Šī stratēģija nomināli atbilst Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam saskaņā ar 126. panta 7. punktu.

Lai sasniegtu mērķus, valdība paredz turpmākus kvantitatīvi novērtētus konsolidācijas centienus budžeta kārtējā daļā kopā ar kapitālizdevumu līmeņa iesaldēšanu (pēc samazināšanas 2011. gadā). Tomēr šie centieni nav pamatoti ar plaša mēroga pasākumiem. Programmas tehniskās prognozes liecina par konsolidāciju, kas būs balstīta galvenokārt uz izdevumiem, jo izdevumu attiecība laikposmā no 2010. gada līdz 2014. gadam tiks samazināta par gandrīz 7 procentu punktiem no IKP, jo īpaši valsts patēriņa un sociālo maksājumu jomā, bet ieņēmumu attiecība palielināsies par gandrīz 2 procentu punktiem. Saskaņā ar prognozēm strukturālā bilance uzlabosies par 1 pp. no IKP 2011. gadā un par 1,75 pp. ik gadu laikposmā no 2012. gada līdz 2014. gadam. Kā paziņojušas iestādes, Īrijas budžeta stāvokļa vidēja termiņa mērķis (VTM) ir strukturālais deficīts 0,5 % apmērā no IKP, ko saskaņā ar programmu nav plānots sasniegt programmas laikposmā. Ņemot vērā jaunākās prognozes un parāda līmeni, VTM atspoguļo pakta mērķus

(8)

Budžeta rezultāti var izrādīties sliktāki, nekā plānots 2010. gadā, un ievērojami sliktāki, nekā prognozēts turpmākajam laikposmam. Pirmkārt, ievērojamie konsolidācijas centieni, kas plānoti no 2011. gada un turpmākajiem gadiem, nav pamatoti ar pasākumiem, tāpēc arī plānotais ieņēmumu un izdevumu ieguldījums minēto centienu īstenošanā nav skaidrs. Šo risku vēl vairāk sarežģī tas, ka, neskatoties uz to, ka 2010. gadam tika īstenots ietaupījumu kopums, kura apjoms bija iepriekš paziņots, pat dažādiem gadiem plānotais konsolidācijas pasākumu kopuma apjoms ir atkarīgs no pārskatīšanas saistībā ar turpmākajiem budžetiem. Otrkārt, svarīgs negatīvs risks ir saistīts ar ekonomiskās attīstības perspektīvu, kura šķiet labvēlīga programmas pēdējos gados. Turklāt, arī ņemot vērā plānotās konsolidācijas apjomu, 2010. gadā un arī pēc tam pastāv izdevumu pārtēriņa risks, un šis risks ir tik liels, ka vēl izklāstāmajai stratēģijai jābalstās uz izdevumu ierobežojumiem. Vienlaikus tiek atzīmēts, ka jau kopš 2008. gada vidus ir īstenoti ievērojami konsolidācijas centieni. Īpaši papildu riski attiecas uz valdības banku garantijām finanšu sektora atbalstam, kuru pieprasīšanas gadījumā palielinātos gan budžeta deficīts, gan parāds. Tomēr dažas izmaksas, ko valdība iztērējusi finanšu sektora atbalstam, nākotnē varētu atgūt.

(9)

Valsts kopējā parāda attiecība 2009. gadā bija virs Līgumā noteiktās atsauces vērtības, un saskaņā ar prognozēm tā palielināsies līdz 2012. gadam. Jo īpaši atbilstīgi programmai parāda attiecība pret IKP strauji palielinājās 2009. gadā – līdz gandrīz 66 % no IKP (salīdzinot ar 44 % no IKP 2008. gadā). Primārais budžeta deficīts bija galvenais šā kāpuma virzītājspēks (+ 10 pp.). Tomēr ievērojamu ieguldījumu deva arī pozitīvais domino efekts (pieaugoši procentu izdevumi un negatīvs nominālā IKP pieaugums) un negatīvā parāda-deficīta korekcija (kas galvenokārt saistīta ar finanšu sektoram domāto kapitālieguldījumu finansēšanu). Programmā ir prognozēts turpmāks straujš parāda attiecības kāpums, kas augstāko punktu – gandrīz 84 % no IKP – sasniegs 2012. gadā, un pēc tam līdz programmas laikposma beigām (2014. gadam) tas pakāpeniski samazināsies zem 81 % no IKP, ko veicinās labāka primārā bilance, prognozētā atgriešanās pie spēcīgās nominālā IKP izaugsmes, kā arī skaidrās naudas līdzekļu atlikumu izmantošana, ko pašlaik tur rezervē, lai nodrošinātos pret nenoteiktību finanšu tirgos. Ņemot vērā, ka, iespējams, būs vajadzīgi ievērojami turpmāki kapitālieguldījumi bankās, kā arī ņemot vērā budžeta mērķu negatīvos riskus, iespējams, ka parāda attiecība attīstīsies mazāk labvēlīgi, nekā prognozēts programmā.

(10)

Vidēja termiņa parāda prognozes, kurās pieņemts, ka IKP pieauguma rādītāji pakāpeniski atjaunosies līdz vērtībām, kas prognozētas pirms krīzes, nodokļu likmes atgriezīsies pirmskrīzes līmenī, un kurās ietverts arī prognozētais ar sabiedrības novecošanos saistītais izdevumu pieaugums, liecina, ka programmā paredzētā nominālā budžeta stratēģija, ja politika turpmāk nemainīsies, stabilizēs parāda attiecību pret IKP līdz 2020. gadam.

(11)

Sabiedrības novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir acīmredzami lielāka par ES vidējo rādītāju galvenokārt tāpēc, ka nākamajās desmitgadēs tiek prognozēts salīdzinoši liels pensiju izdevumu pieaugums. Saskaņā ar programmas aplēsēm budžeta stāvoklis 2009. gadā sarežģī iedzīvotāju novecošanas izraisīto budžeta ietekmi uz ilgtspējas starpību.

Jāatzīmē, ka Valsts pensiju rezervju fondā ir uzkrāti aktīvi, lai iepriekš finansētu daļu no nākotnes pensiju izdevumiem. Samazinot lielu primāro deficītu vidējā termiņā, kā jau paredzēts programmā, un īstenojot strukturālo reformu pasākumus, tostarp palēninot ar novecošanu saistīto izdevumu ievērojamo pieaugumu, būtu vieglāk samazināt publisko finanšu ilgtspējas riskus, kas Komisijas 2009. gada Ilgtspējas ziņojumā (4) novērtēti kā lieli. Atbilstīgi programmai 2010. gadā tiks ieviesta publiskā sektora pensiju sistēmas reforma attiecībā uz jaunpienācējiem darbā. Pēc tam pensiju maksājumi tiks pamatoti uz vidējo izpeļņu visas karjeras laikā, nevis pēdējo algu, savukārt pensionēšanās vecums tiks palielināts par vienu gadu – līdz 66 gadiem. Būs svarīgi īstenot plašākas reformas, lai novērstu prognozēto ar novecošanu saistīto izdevumu palielinājumu. Iestādes 2010. gada 3. martā publicēja “valsts pensiju struktūru”, izklāstot savus plānus attiecībā uz pensiju reformu, tostarp nodomu pakāpeniski palielināt vecumu, kurā cilvēkiem ir tiesības uz valsts pensiju, no 65 gadiem pašlaik līdz 68 gadiem 2028. gadā (5).

(12)

Īrijas vidēja termiņa budžeta struktūrai ir daži trūkumi. Jo īpaši budžeta mērķi gadiem, kuri vairs nav ietverti budžetā, un it īpaši izdevumu apjomi, turpmākajos budžetos var tikt mainīti. Kā pieredze rāda, politikas veidotājiem tādējādi ir grūtāk saglabāt piesardzīgu fiskālās politikas kursu, ja ir (pastāvīgi) papildu ieņēmumi. Programmā ir atzīta stingras budžeta struktūras nozīme, un tajā ir atzīmēts, ka 2009. gada aprīlī pieņemtajā papildu budžetā nesen ir ieviesti konsolidācijas pasākumu kopumu kvantitatīvi novērtētie mērķi gadiem pēc budžeta gada. Tomēr, kā minēts iepriekš, kvantitatīvi novērtētie mērķi, kas noteikti stabilitātes programmas pēdējiem gadiem, nav balstīti uz konkrētiem pasākumiem.

Nesniedzot sīkāku informāciju, programmā norādīts, ka tiek apsvērtas turpmākas reformas, piemēram, ieviest saistošu daudzgadu finansējumu kārtējiem izdevumiem, kā arī fiskālo noteikumu, kurā noteikts nākotnē gūtās papildu peļņas izlietojums budžeta deficīta samazināšanai. Lai gan iestādes publicē ikmēneša ziņojumus par centrālās valdības ieņēmumu un izdevumu attīstību, attiecībā uz īsāka termiņa budžeta struktūru svarīgi būs regulāri, biežāk nekā reizi gadā, pārskatīt budžeta plānus, lai palīdzētu samazināt risku saistībā ar nobīdi no mērķiem.

(13)

Straujais ieņēmumu kritums, kas reģistrēts mājokļu tirgus korekcijas apstākļos, un plašāka recesija ir atklājuši dažus trūkumus Īrijas nodokļu sistēmā, piemēram, nelielu nodokļu bāzi un lielu atkarību no nodokļiem, ar kuriem apliek darījumus ar aktīviem. Vajadzība paplašināt nodokļu bāzi visaptverošas vidēja termiņa stratēģijas ietvaros bija galvenais vēstījums ziņojumā, ko 2009. gada septembrī publicēja valdības izveidotā nodokļu komisija. Šis ziņojums kopā ar ieteikumiem valsts izdevumu programmu uzlabošanai no ziņojuma, ko 2009. gada jūlijā publicējusi “īpaša valsts pakalpojumu izdevumu un skaitļu pārbaudes grupa”, atbilstīgi programmai dos informāciju valdības turpmākai budžeta stratēģijai. 2010. gada budžetā jau ir ņemts vērā ierobežots ieteikumu skaits, tostarp oglekļa dioksīda nodokļa ieviešana. Iepriekš minētās reformas attiecībā uz publiskā sektora pensiju sistēmu, kā arī nākamās pensiju reformas, kuras tiek apsvērtas, atbilstīgi programmai turpinās uzlabot Īrijas publisko finanšu kvalitāti.

(14)

Kopumā programmā izklāstītā budžeta stratēģija 2010. gadā atbilst Padomes ieteikumam saskaņā ar 126. panta 7. punktu. Tomēr no 2011. gada un turpmākajos gados, ņemot vērā budžeta deficīta mērķu riskus, budžeta stratēģija var nebūt saskaņā ar Padomes ieteikumu. Budžeta deficīta mērķi 2011.–2014. gadam jo īpaši jāpamato ar konkrētiem pasākumiem, un jāstiprina plāni visam laikposmam, lai novērstu riskus, kuri rodas no mazāk labvēlīga IKP pieauguma un novirzēm izdevumu daļā.

Programmā paredzētais izteikti cikliskais ieguldījums konsolidācijā programmas pēdējos gados, kas atbilst labvēlīgajam makroekonomiskajam scenārijam, nozīmē, ka vidējais ikgadējais strukturālais pasākums, kas saskaņā ar programmu vajadzīgs pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai līdz 2014. gadam, ir par 2 pp. no IKP mazāks, nekā ieteikusi Padome. Tas pastiprina secinājumu, ka iestādēm jābūt gatavām veikt papildu pasākumus papildus plānotajiem konsolidācijas pasākumu kopumiem, ja izaugsme izrādītos lēnāka, nekā prognozēts programmā. Ja vien šie riski netiks pienācīgi novērsti un konsolidācijas plāni netiks pilnībā īstenoti, ar budžeta stratēģiju var nepietikt, lai līdz programmas laikposma beigām valsts parāda attiecības tendence atkal sāktu samazināties. Piemēroti būtu, pamatojoties uz jau veikto ievērojamo darbu, arī stingri īstenot programmas konsolidācijas stratēģiju, ņemot vērā lielos riskus publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējai, ko rada gaidāmās pārmaiņas ar sabiedrības novecošanu saistītajos izdevumos vidējā termiņā, kā arī prognozētais straujais parāda pieaugums, un iespējamā vajadzība turpināt atbalstīt finanšu sektoru.

(15)

Attiecībā uz datu prasībām, kas precizētas stabilitātes un konverģences programmu rīcības kodeksā, programmā nav sniegti vairāki obligātie un fakultatīvie dati (6). Lai izbeigtu pārmērīgā budžeta deficīta stāvokli, Padome 2009. gada 2. decembra ieteikumos atbilstīgi 126. panta 7. punktam arī aicināja Īriju par Padomes ieteikumu īstenošanā sasniegto ziņot atsevišķā nodaļā stabilitātes programmas atjauninājumos. Īrija šo ieteikumu ir ievērojusi daļēji. It īpaši pēdējo gadu konsolidācijas centieni nav pamatoti ar plaša mēroga pasākumiem.

i)

nelokāmi pildīt 2010. gada budžetu un atbalstīt nākamajiem gadiem paredzētos konsolidācijas pasākumu kopumus ar konkrētiem pasākumiem atbilstīgi plašai konsolidācijas stratēģijai, lai atbilstīgi ieteikumam, kas sniegts saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, panāktu nodokļu ieņēmumus gadā vidēji vismaz 2 % apjomā no IKP, un vienlaikus būt gatavai veikt turpmākus konsolidācijas pasākumus, ja gadījumā īstenojas riski saistībā ar to, ka programmā paredzētais makroekonomiskais scenārijs izrādās labvēlīgāks par scenāriju, kurš ir atbilstīgi 126. panta 7. punktam sniegtā ieteikuma pamatā; kā prasīts pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumos, izmantot visas iespējas papildu fiskāliem pasākumiem, tostarp iespējas, ko dod ekonomikas apstākļu uzlabojums, lai paātrinātu kopējā parāda attiecības samazināšanu līdz atsauces vērtībai 60 % no IKP;

ii)

ņemot vērā prognozēto ar novecošanu saistīto izdevumu ievērojamo kāpumu, kā arī turpmāku parāda palielinājumu, kas gaidāms visā programmas laikposmā, uzlabot publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, īstenojot turpmākus pensiju reformas pasākumus;

iii)

ierobežot korekcijas riskus, stiprināt vidēja termiņa budžeta struktūras izpildes efektivitāti, kā arī stingri uzraudzīt, lai visu gadu tiktu ievēroti budžeta mērķi.

1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/13

(1)

Padome 2010. gada 26. aprīlī izskatīja atjaunināto Itālijas stabilitātes programmu laikposmam no 2009. gada līdz 2012. gadam.

(2)

Lai gan mājsaimniecību zemais parādu līmenis un relatīvi stabilais finanšu sektors nedaudz glāba valsti no globālās finanšu krīzes, dziļi iesakņojušies strukturālie trūkumi bija par iemeslu nepietiekamai ražīguma izaugsmei un vājināja Itālijas tautsaimniecību jau ilgi pirms globālās lejupslīdes. Pēc tam, kad IKP piecus ceturkšņus bija samazinājies, 2009. gada trešajā ceturksnī tas atgriezās iepriekšējā līmenī, bet atkal nedaudz samazinājās ceturtajā ceturksnī. Recesija darba tirgu ietekmēja vēlāk: 2009. gadā tās ietekmē nevis tika samazinātas darbavietas, bet gan nostrādāto stundu skaits, un daudzi strādājošie, jo īpaši vissmagāk skartajā ražošanas nozarē, par mazāk nostrādāto stundu skaitu saņēma algas piemaksas no algu papildinājuma fonda. Valdības politikas reakcija uz krīzi bija atbilstoša ļoti augstajam valsts parādam, ņemot vērā vēlmi izvairīties no paaugstināta riska. Kopš 2008. gada beidzamā ceturkšņa valdība ir apstiprinājusi vairākus pasākumus finanšu sektora stabilizēšanai, uzticības atjaunošanai un grūtībās nonākušo uzņēmumu un mājsaimniecību atbalstam. Saskaņā ar valdības aplēsēm atveseļošanas pasākumi tika pilnībā finansēti no esošo fondu pārdales un pieaugošajiem ieņēmumiem, un tie nav ietekmējuši budžeta deficītu. Neraugoties uz valdības īstenoto piesardzīgo fiskālo politiku ekonomiskā lejupslīde ir ievērojami ietekmējusi Itālijas publiskās finanses. Valsts budžeta deficīta attiecība laikposmā no 2008. līdz 2009. gadam dubultojās, sasniedzot 5,3 % no IKP (tas apstiprināts arī 2010. gada 1. martā publicētajās statistikas biroja aplēsēs). Tas kopā ar ļoti augsto valsts parāda attiecību lika Padomei 2009. gada 2. decembrī nolemt, ka Itālijā ir pārmērīgs budžeta deficīts, un noteikt šīs situācijas koriģēšanas termiņu līdz 2012. gadam. Papildus fiskālajai konsolidācijai, kas ir priekšnosacījums publisko finanšu stabilitātei, Itālijas tautsaimniecības politikas galvenais uzdevums turpmākajos gados būs veicināt ātru un noturīgu atveseļošanu ražīguma pieauguma ziņā, lai atjaunotu konkurētspēju un veicinātu valsts zemā potenciālā IKP pieaugumu. Ražīguma veicināšanai ir svarīgi īstenot tālejošas strukturālās reformas. Turklāt, lai īstermiņā atjaunotu konkurētspēju, ir nepieciešams nodrošināt algu pieauguma un ražīguma attīstības labāku līdzsvaru.

(3)

Lai gan novērotais reālā IKP kritums krīzes kontekstā lielā mērā ir ciklisks, ir bijusi arī nelabvēlīga ietekme uz potenciālā ražošanas apjoma līmeni. Turklāt krīze potenciālo izaugsmi var ietekmēt arī vidējā termiņā, samazinoties investīcijām un kredītu pieejamībai, kā arī palielinoties strukturālajam bezdarbam. Turklāt ekonomiskās krīzes ietekme pastiprina sabiedrības novecošanās negatīvās sekas uz potenciālo ražošanas apjomu un publisko finanšu stabilitāti. Ņemot vērā iepriekšminēto, ir svarīgi paātrināt strukturālo reformu norisi ar mērķi atbalstīt potenciālo izaugsmi. Itālijai ir jo īpaši svarīgi veikt reformas šādās jomās: tirgus konkurence, uzņēmējdarbības vide, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte un darba tirgus funkcionēšana, tostarp sociālo izdevumu pārdale, lai veidotu plašāku un vienotāku bezdarba pabalstu sistēmu.

(4)

Makroekonomiskais scenārijs, kas ir šīs programmas pamatā, paredz, ka 2010. gadā reālā IKP pieaugums būs 1,1 %, salīdzinot ar – 4,8 % 2009. gadā (– 5 % saskaņā ar 2010. gada 1. martā publicētajām statistikas biroja aplēsēm), un atlikušajā programmas periodā pieaugs līdz 2 %. Novērtējot šo scenāriju atbilstīgi šobrīd pieejamai informācijai (2), šķiet, ka tā pamatā ir labvēlīgi pieņēmumi par izaugsmi. Programmas prognozes par inflāciju šķiet ticamas. Prognozes par nodarbinātības pieaugumu un bezdarba līmeni ir labvēlīgākas nekā Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē, tās atbilst programmas augstākajām reālā IKP pieauguma prognozēm.

(5)

Programmā aprēķinātais valsts kopbudžeta deficīts 2009. gadā ir 5,3 % no IKP. Ievērojamā budžeta deficīta pasliktināšanās no 2,7 % no IKP 2008. gadā lielā mērā atspoguļo krīzes ietekmi uz publiskajām finansēm. Atbilstīgi Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam (EEAP) tika pieņemti vairāki atveseļošanas pasākumu kopumi, kas kopā veido aptuveni 0,7 % no IKP 2009. gadā, un saskaņā ar iestāžu ziņojumu šie pasākumi tiek pilnībā finansēti, pārdalot esošo finansējumu un papildu ieņēmumus. Saskaņā ar programmā plānoto fiskālā politika jau 2010. gadā kļūs viegli ierobežojoša, un 2011. un 2012. gadā šie ierobežojumi pastiprināsies, lai līdz 2012. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu. Tas kopumā atbilst Padomes pieņemtajai atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģijai, arī ņemot vērā ļoti augsto valsts parāda attiecību.

(6)

Programmā paredzēts, ka 2010. gadā kopējais valsts budžeta deficīts samazināsies par 0,3 procentpunktiem no IKP, t.i., līdz 5,0 % no IKP, ko nomināli var uzskatīt par atbilstīgu Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumiem saskaņā ar 126. panta 7. punktu. Ir plānots, ka ieņēmumu attiecība pret IKP kritīsies par 0,5 procentpunktiem, daļēji tāpēc, ka beigsies vienreizējie pasākumi ieņēmumu palielināšanai, kas ietekmēja 2009. gada rezultātus. Tiek plānots, ka izdevumu attiecība pret IKP samazināsies vēl vairāk – par 0,8 procentpunktiem no IKP, galvenokārt pateicoties izdevumu ierobežojumiem, kas tika apstiprināti ar 2008. gada vasarā pieņemto fiskālo pasākumu kopumu 2009.–2011. gadam. Tas atspoguļojas kā primāro izdevumu pieauguma samazinājums, jo šo izdevumu palielinājums 2010. gadā plānots tikai par 0,6 %, un arī kā valsts ieguldījumu samazinājums pēc pieauguma 2009. gadā. 2010. gada budžetā ietverti daži pasākumi papildus tiem, kas paredzēti 2008. gadā apstiprinātajā fiskālo pasākumu kopumā 2009.–2011. gadam, un iestādes uzskata, ka tiem ir neitrāla ietekme uz budžeta stāvokli. Budžetā ietverti daži jauni ekspansijas pasākumi, kas veido aptuveni 0,4 % no IKP un ir paredzēti strādājošo ar zemiem ienākumiem atbalstīšanai un papildu veselības un sociālo izdevumu finansējuma nodrošināšanai, kā arī militāro ārvalstu misiju atbalstīšanai. Kā galvenais finansējuma avots tiek minēts vienreizējie ieņēmumi no ārkārtas nodokļa, ko piemēro nelegāli ekspatriētiem aktīviem – scudo fiscale – un kas reģistrēts 2009. gadā (0,35 % no IKP), jo tā pozitīvais rādītājs bija par pamatu lēmuma pieņemšanai 2010. gada budžeta ietvarā pārcelt no 2009. uz 2010. gadu dažu ienākuma nodokļu iekasēšanu, kas tika lēsti 0,25 % apmērā no IKP.

Papildu ekspansijas pasākumi ietver nelielu atkāpi no ieteikumiem 2010. gadam, lai gan atzīstams, ka atkāpes ir nelielas un saskaņā ar iestāžu aplēsēm pilnībā finansētas, pateicoties scudo fiscale vienreizējo ieņēmumu pārvietošanai. Pēc pasliktināšanās par 0,25 procentpunktu no IKP 2009. gadā ir plānots, ka strukturālā bilance, t. i., cikliski koriģētā bilance, izņemot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus, kas aprēķināta, izmantojot kopīgi saskaņotu metodoloģiju, 2010. gadā uzlabosies par 0,5 procentpunktu no IKP, galvenokārt pateicoties izdevumu ierobežojumiem.

(7)

Programmas vidēja termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir līdz 2012. gadam samazināt budžeta deficītu zem 3 % no IKP deficīta atsauces vērtības; šo termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai ir noteikusi Padome, nosakot budžeta deficīta mērķus 3,9 % no IKP 2011. gadā un 2,7 % no IKP 2012. gadā. Lai sasniegtu šos mērķus, valdība plāno veikt papildu konsolidācijas pasākumus papildus tiem, kas jau pieņemti ar 2009.–2011. gada fiskālo pasākumu kopumu, kuru apjoms sasniedz 0,4 procentpunktius no IKP 2011. gadā un 0,8 procentpunktus 2012. gadā. Nav sniegta nekāda informācija par plašiem pasākumiem šīs papildu konsolidācijas īstenošanai, līdz ar to nav iespējams izvērtēt kopējās plānotās korekcijas. Paredzams, ka primārā bilance būs 1,3 % no IKP 2011. gadā un 2,7 % 2012. gadā. Strukturālajā izteiksmē ikgadējā konsolidācija plānota 0,5 procentpunktu apmērā no IKP 2011. gadā un ¾ procentpunktu apmērā 2012. gadā. Budžeta korekcijas programmas periodā tādējādi šķiet paredzētas galvenokārt programmas beigās. Programmā ir apstiprinātas saistības sasniegt vidēja termiņa mērķi (VTM) – strukturāli līdzsvarotu budžetu. Ņemot vērā jaunākās prognozes, kā arī parāda līmeni, VTM atspoguļo Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķus, tomēr programmā nav paredzēts tos sasniegt programmas perioda laikā.

(8)

Kopumā budžeta izpildes rezultāti varētu būt sliktāki, nekā paredzēts programmā. Šī iespējamība palielinās programmas perioda pēdējos gados. Pirmkārt, reālais IKP pieaugums varētu būt mazāks, nekā pieņemts programmā 2010.–2012. gada periodam. Šajā kontekstā programmā veiktā jutīguma analīze liecina, ka par 0,5 % zemāks ikgadējais IKP pieaugums programmas laikposmā nozīmētu par 0,7 procentpunktiem no IKP lielāku kopbudžeta deficītu līdz 2012. gadam (3,4 % no IKP salīdzinājumā ar plānotajiem 2,7 %) un saistībā ar potenciālās izaugsmes ietekmi arī kopējās strukturālās korekcijas laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam samazinātos par 0,5 procentpunktiem. Otrkārt, budžeta mērķi 2011. un 2012. gadam ir pamatoti ar turpmāko konsolidācijas centienu precizēšanu un īstenošanu, bet programmā bez paredzamās papildu korekcijas nav izklāstīti plaši pasākumi saistībā ar tendences scenāriju, kas balstīts uz programmā minētajiem negrozītajiem tiesību aktiem. Šajā scenārijā turklāt par zemu tiek novērtētas reālo izdevumu tendences un līdz ar to arī konsolidācijas pasākumu apjoms, kas nepieciešams budžeta mērķu sasniegšanai. Treškārt, pat neapsverot nepieciešamos papildu konsolidācijas pasākumus, būs problemātiski izpildīt prognozes, kurās ietverts 2008. gada vasaras fiskālo pasākumu kopums 2009.–2011. gada periodam, jo tās jau paredz ļoti būtiskus izdevumu ierobežojumus. Šajā kontekstā esošie rādītāji liecina, ka nevar izslēgt pārmērīgus izdevumus centrālā un vietējā līmenī, jo īpaši kārtējos primāros izdevumus, kuri beidzamās desmitgades laikā ir vidēji palielinājušies par aptuveni 4,5 %. Ievērojot 2008. gada vasarā cieši nospraustos izdevumu samazināšanas mērķus, fiskālo pasākumu kopumā būs nepieciešams pastiprināt centienus, lai samazinātu izdevumus, palielinātu efektivitāti un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti.

(9)

Valsts kopējā parāda attiecība pret IKP ievērojami pārsniedz Līguma atsauces vērtību, un tiek plānots, ka šī attiecība līdz 2010. gadam turpinās pieaugt. Programmā lēsts, ka parāda līmenis pēc pieauguma 2008. gadā ir palielinājies par 9,3 procentpunktiem, sasniedzot 115,1 % no IKP 2009. gadā (115,8 % statistikas biroja aplēsēs, kas publicētas 2010. gada 1. martā), ko noteica galvenokārt augstais procentu likmju slogs un straujais reālā IKP sarukums, un tikai daļēji tas kompensēts ar joprojām lielo IKP deflatora ietekmi. Pirmoreiz kopš 1991. gada parādu palielināja arī negatīva primārā bilance, un arī krājumu plūsmu korekcija, kas tiek īstenota galvenokārt tāpēc, ka Valsts kase veic likvīdo aktīvu drošības rezervju uzkrāšanu. Programma 2010. gadā paredz parāda līmeņa pieaugumu vēl par 1,8 procentpunktiem, jo procentu likmes slogs, kas palielina parādu, ir tikai daļēji kompensēts ar lēstā reālā IKP pozitīvo pieaugumu un IKP deflatoru. Tiek plānots, ka parāda attiecība 2011. un 2012. gadā samazināsies, sasniedzot 114,6 % no IKP, galvenokārt pateicoties plānotajām pozitīvajām primārajām bilancēm un pieņēmumam par reālā IKP pieauguma paātrināšanos. Ņemot vērā riskus attiecībā uz budžeta konsolidāciju, kas ietver iespējamību, ka reālā IKP pieaugums būs mazāk labvēlīgs, nekā pieņemts programmā, parāda attiecības dinamika varētu izrādīties mazāk labvēlīga, nekā plānots programmā, jo īpaši pēc 2010. gada.

(10)

Prognozes attiecībā uz parādu vidējā termiņā, kurās lēsts, ka IKP pieauguma rādītāji pakāpeniski uzlabosies, sasniedzot pirmskrīzes prognozētās vērtības, nodokļu likmes sasniegs pirmskrīzes līmeni un pieaugs ar novecošanu saistīti izdevumi, liecina, ka šobrīd programmā paredzētā nominālā budžeta stratēģija, pieņemot, ka politika turpmāk netiek mainīta, varētu būt pietiekama, lai stabilizētu parāda attiecību pret IKP līdz 2020. gadam.

(11)

Sabiedrības novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir acīmredzami mazāka nekā caurmērā ES, un, pateicoties pieņemto reformu pilnīgai īstenošanai, pensiju izdevumi pieaug lēnāk nekā vidēji ES. Tomēr pensiju izdevumu īpatsvars IKP joprojām ir viens no augstākajiem ES. Programmā novērtētais budžeta stāvoklis 2009. gadā nebūs pietiekams, lai stabilizētu pašreizējo parāda attiecību. Ja izdotos panākt lielu primāro pārpalikumu, tas palīdzētu samazināt riskus publisko finanšu ilgtermiņa stabilitātei, kurus Komisija 2009. gada Ilgtspējas ziņojumā (3) novērtēja kā vidējus.

(12)

Kopš pievienošanās euro zonai fiskālā pārvaldība Itālijā ir ievērojami uzlabojusies, pateicoties Līguma un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem budžeta līdzekļu ierobežojumiem. Tomēr vairākās tās fiskālās sistēmas jomās vēl ir jāveic uzlabojumi. Itālijā nesen ir uzsāktas vairākas iniciatīvas fiskālās pārvaldības uzlabošanai. Vispirms, lai mainītu tradicionālo budžeta plānu īstermiņa virzību, valdība 2008. gada vasarā pieņēma trīsgadu paketi, precīzi nosakot ne tikai ikgadējos mērķus atsevišķiem izdevumu un ieņēmumu posteņiem, bet arī plašus pasākumus, kas veicami šo mērķu sasniegšanai. Pēc iestāžu sniegtās informācijas, 2010. gada budžetā šī pieredze netika atkārtota, ņemot vērā ar ekonomikas lejupslīdi saistīto nenoteiktību. Tomēr 2009. gadā pieņemtais pamatlikums par budžeta procesa reformu ir ieskicējis likumdošanā trīsgadu budžeta plānošanu. Otrs uzlabojums bija valsts budžeta struktūras vienkāršošana; tādējādi resursus tagad iespējams piešķirt vienkāršāk un atbilstīgi politikas mērķiem.

Treškārt, ir veikti pasākumi, lai uzlabotu izdevumu pārraudzību, sastādot detalizētus izdevumu pārskatus ministriju līmenī. Divi beidzamie uzlabojumi ir arī ietverti pamatlikumā, lai tos padarītu par budžeta procesa pastāvīgām iezīmēm. Tagad atliek gaidīt, vai šī reforma, kuras praktiskai īstenošanai būs nepieciešami daži gadi, dos plānotos rezultātus attiecībā uz izdevumu labāku kontroli un labāku fiskālo pārvaldību. Nākotnē vēl viens svarīgs uzdevums attiecībā uz fiskālo pārvaldību ir izplānot un ieviest jaunu fiskālo sistēmu federālajā līmenī, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību pārskatatbildību un veicinātu efektivitāti.

(13)

Lai gan pensiju reformu īstenošana un 2009. gadā ieviestā pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana valsts ierēdnēm ir pozitīvas tendences, sociālo izdevumu struktūrā joprojām ir tendence uz lieliem pensiju izdevumiem. Tas ietekmē pārējos sociālos izdevumus un produktīvākos izdevumus, kas vērsti uz pētniecības un inovāciju atbalstu, un līdz ar to var negatīvi ietekmēt izaugsmes potenciālu. Turklāt, ņemot vērā, ka konsolidācijas stratēģija programmas periodā balstās uz izdevumu korekciju, būs nepieciešams būtiski palielināt efektivitāti, lai izvairītos no kompromisa attiecībā uz sniegto pakalpojumu līmeni un kvalitāti. Nesenie centieni uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un rentabilitāti, kā arī vidusskolas mācību programmu reformas varētu pozitīvi ietekmēt budžetu vidējā termiņā un ilgtermiņā.

(14)

Kopumā 2010. gadā programmā paredzētā budžeta stratēģija atbilst Padomes ieteikumiem saskaņā ar 126. panta 7. punktu. Tomēr, sākot no 2011. gada, ņemot vērā riskus, kas apdraud deficīta mērķus, budžeta stratēģija var nebūt atbilstīga Padomes ieteikumiem. Jo īpaši deficīta mērķi 2011.–2012. gadam visā periodā ir jāatbalsta ar konkrētiem pietiekami pastiprinātiem pasākumiem un plāniem, lai ņemtu vērā riskus, ko izraisītu varbūtēji mazāk labvēlīgs IKP pieaugums un iespējamās novirzes izdevumu daļā. Tas pats secinājums ir spēkā attiecībā uz programmā plānotajiem strukturālajiem centieniem, kuri var izrādīties nepietiekami Padomes ieteikumu īstenošanai. Ja šie riski netiks pienācīgi ņemti vērā un konsolidācijas plāni netiks pilnībā īstenoti, budžeta stratēģija var būt nepietiekama, lai 2011.–2012. gadā samazinātu ļoti augsto valsts parāda attiecību.

(15)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem (4). Padome 2009. gada 2. decembra ieteikumos atbilstīgi 126. panta 7. punktam nolūkā izbeigt pārmērīga budžeta deficīta situāciju, arī aicināja Itāliju ziņot par Padomes ieteikumu īstenošanas rezultātiem atsevišķā stabilitātes programmas atjauninājuma nodaļā. Itālija šo ieteikumu ir izpildījusi daļēji, jo nav sniegusi informāciju par plašiem pasākumiem, kas nepieciešami 2011.–2012. gadā plānotās papildu konsolidācijas sasniegšanai.

i)

precīzi īstenot plānotās budžeta korekcijas, jo īpaši 2010. gadā veikt plānoto fiskālo konsolidāciju un pamatot 2011. un 2012. gada plānoto konsolidāciju ar konkrētiem pasākumiem, esot gatavībā pieņemt nepieciešamos konsolidācijas pasākumus gadījumā, ja īstenojas makroekonomiskais scenārijs, kas ir pamatā ieteikumam saskaņā ar 126. panta 7. punktu; kā noteikts pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumā, papildus fiskālajiem pasākumiem izmantot visas iespējas, tostarp tās, ko radījuši labāki ekonomiskie apstākļi, lai paātrinātu kopējā parāda attiecības samazināšanu, pietuvojoties atsauces vērtībai 60 % no IKP;

ii)

nodrošināt, lai budžeta procesa reformas īstenošana uzlabotu izdevumu kontroles nosacījumus un palīdzētu ceļā uz mērķi nodrošināt stabilu publisko finanšu sistēmu, kā arī to, lai fiskālā federālisma nosacījumi uzlabotu vietējo pašvaldību atbildību un veicinātu efektivitāti.

1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/19

(1)

Padome 2010. gada 26. aprīlī izskatīja atjaunināto Latvijas konverģences programmu laikposmam no 2009. gada līdz 2012. gadam.

(2)

Pasaules finanšu krīze pastiprināja negatīvo ietekmi, ko radījis Latvijas iekšzemes kreditēšanas un nekustamā īpašuma cenu uzplaukuma aprāvums, ierobežojot kredītu pieejamību un kreditēšanas nosacījumus. Vienlaikus vērojamais ārējo tirgu aktivitātes kritums negatīvi ietekmēja tirgojamo preču sektoru. Turklāt valūtas devalvācija atsevišķu svarīgu tirdzniecības partneru valstīs vēl saasināja iepriekšējos gados radušās konkurētspējas pavājināšanās problēmas.

Sākot no 2008. gada oktobra, Latvijas finanšu tirgos un banku nozarē bija vērojama būtiska spriedze. Tāpēc Latvijas iestādēm nācās lūgt starptautisku finansiālo palīdzību, kura tika sniegta 2008. gada beigās (2) ar nosacījumu, ka jāveic nozīmīga fiskālā konsolidācija, kā arī finanšu sistēmas un strukturālās reformas. Pēc tam, ņemot vērā 2009. gada pirmajā pusē vērojamo ekonomikas un budžeta stāvokļa pasliktināšanos daudz lielākā mērā, nekā tika prognozēts, valdība īstenoja papildu fiskālās konsolidācijas pasākumus, kuru pamatā daļēji bija strukturālas reformas. Šo notikumu rezultātā Padome 2009. gada 7. jūlijā pieņēma lēmumu, nosakot, ka Latvijā pastāv pārmērīgs deficīts, un saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu ieteica novērst to līdz 2012. gadam. 2009. gada otrajā pusē nostabilizējās eksporta sektors, un tajā bija vērojamas pirmās atveseļošanās pazīmes. Tomēr turpinājās iekšējā pieprasījuma smaga lejupslīde, kas bija saistīta galvenokārt ar kraso situācijas pasliktināšanos darba tirgū un kreditēšanas samazināšanos. Tomēr starptautiskā finansiālā palīdzība, 2009. gada budžeta striktā īstenošana un 2010. gada budžeta veiksmīgā pieņemšana, paredzot tajā turpmākus fiskālās konsolidācijas pasākumus, palīdzēja nostabilizēt uzticību un uzlabot noskaņojumu tirgū attiecībā uz Latviju. Būtiskākais ekonomikas politikas uzdevums joprojām ir ekonomikas stabilizēšana un atgriešanās pie labi pamatota ekonomikas iedzīšanas procesa. Ekonomikas stabilizēšana lielā mērā ir atkarīga no ilgtermiņa izredžu nostiprināšanas. Tālab ārkārtīgi svarīga ir plānotās fiskālās konsolidācijas gaitas īstenošana. Turklāt ekonomikas stabilizēšana ir tiešā veidā atkarīga no strukturāli pamatotiem un sociāli līdzsvarotiem fiskālajiem pasākumiem, kā arī no panākumiem ekonomikas pārorientēšanā uz tirgojamu preču sektoru. Tā kā Latvijas ārējā konkurētspēja ekonomikas uzplaukuma gados būtiski samazinājās, šķiet, ka nepieciešams turpināt pielāgot cenas iekšzemes tirgū un palielināt produktivitāti. ES struktūrfondu izmantošanai vajadzētu palīdzēt nostiprināt tirgojamo preču sektoru un mīkstināt recesijas sekas.

Krasais iekšzemes pieprasījuma kritums un rezerves iespēju izmantošana palīdzēja izlīdzināt esošo nelīdzsvarotību, samazināt inflāciju un novērst ārējo deficītu (lielā mērā tas saistīts ar importa apjomu straujo sarukumu). Ārējo maksājumu bilancē, kura ekonomikas uzplaukuma gados bija izteikti negatīva un kuru finansēja kapitāla imports ar banku nozares starpniecību, kā rezultātā strauji pieauga neto ārējās saistības, 2009. gadā lēstais pārpalikums pārsniedza 8 % no IKP, un sagaidāms, ka visā programmas periodā saglabāsies būtisks pārpalikums.

(3)

Lai gan saistībā ar krīzi lielākoties konstatētais faktiskā IKP kritums ir ciklisks, nelabvēlīgi ietekmējies ir arī potenciālā ražošanas apjoma līmenis. Turklāt krīze var ietekmēt arī potenciālo izaugsmi vidējā termiņā, kas izpaudīsies kā ieguldījumu apjoma samazinājums, kredītu pieejamības ierobežojumi un pieaugošs strukturālais bezdarbs. Pie tam ekonomiskās krīzes ietekme saplūst ar demogrāfiskās novecošanās negatīvajām sekām uz potenciālo ražošanas apjomu un publisko finanšu stabilitāti. Šādos apstākļos būs ļoti svarīgi paātrināt strukturālo reformu tempu, lai atbalstītu potenciālo izaugsmi. Jo īpaši būtiski Latvijai ir paātrināt plašas strukturālās reformas budžeta un publiskā sektora pārvaldības jomās, paaugstināt prasmju līmeni produktivitātes celšanas pasākumu ietvaros un efektīvi izmantot pieejamos ES struktūrfondu līdzekļus.

(4)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir programmas pamatā, paredzēts, ka pēc 2009. gadā prognozētā ārkārtīgi lielā ražošanas apjomu sarukuma 18,0 % apmērā reālais IKP 2010. gadā samazināsies vēl par 4,0 % un tad atkal pieaugs par 2,0 % 2011. gadā un par 3,8 % 2012. gadā. Sagaidāmā atgriešanās pie pozitīvas izaugsmes galvenokārt varētu būt saistīta ar ārējo sektoru un mazākā mērā ar kapitālieguldījumiem, savukārt privātais patēriņš un kopējais iekšzemes pieprasījums būtisku pieaugumu varētu piedzīvot tikai programmas perioda beigās. Ņemot vērā šobrīd pieejamo informāciju (3), šis scenārijs šķiet ticams, tomēr smagās recesijas dēļ saglabājas ļoti augsts neskaidrības līmenis.

Programmas prognozes par ievērojamo deflāciju 2010. gadā ir reālas, bet prognozēs par tās apmēriem, tai turpinoties 2011. gadā, varētu būt par zemu novērtēts temps, kādā atkal nostabilizēsies cenas. Sagaidāms, ka ārējā bilancē visā programmas periodā saglabāsies ievērojams pārpalikums. Šāda prognoze kopumā šķiet ticama, lai gan gaidāmā pārpalikuma apmērs, iespējams, novērtēts par augstu. Programmā iekļautie pieņēmumi par valūtu un maiņas kursu atbilst makroekonomiskajam scenārijam.

(5)

Programmā tiek lēsts, ka 2009. gadā valsts budžeta deficīts būs 10,0 % no IKP. Būtiskais deficīta pieaugums salīdzinājumā ar 2008. gada rādītāju 4,1 % no IKP ir saistīts ar krīzes ietekmi uz valsts finansēm, neraugoties uz to, ka 2009. gada 16. jūnijā, konsultējoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, tika pieņemts restriktīvs papildbudžets, kurā paredzēti konsolidācijas pasākumi 4,4 % apmērā no IKP, kas gandrīz pilnībā vērsti uz izdevumu samazināšanu. Salīdzinājumā ar 2008. gada rādītāju nodokļu ieņēmumi nominālā izteiksmē saruka par vienu ceturtdaļu, lai gan 2009. gada sākumā tika palielināts PVN un akcīzes nodokļa likmes. Saskaņā ar programmu un atbilstīgi saistībām, ko Latvija apņēmusies pildīt starptautiskās finanšu palīdzības saņemšanai, tiek plānots visā programmas periodā turpināt piemērot ārkārtīgi restriktīvu fiskālo politiku, ņemot vērā fiskālās manevrēšanas neiespējamību un nepieciešamību novērst ekonomisko nelīdzsvarotību. Tas atbilst atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģijai, ko Padome ieteikusi Latvijai un kuras pamatā ir pārmērīga deficīta novēršana līdz 2012. gadam.

(6)

2010. gada valsts budžetā, ko Saeima pieņēma 2009. gada 1. decembrī, paredzēti turpmāki diskrecionāri konsolidācijas pasākumi 4,2 % apmērā no IKP. Tas atbilst nosacījumiem, kas saistīti ar maksājumu bilances palīdzības piešķiršanu, un Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumam Latvijai. Šie konsolidācijas pasākumi ir diezgan vienmērīgi sadalīti starp pasākumiem, kas saistīti ar izdevumiem (2,0 % no IKP) un ar ieņēmumiem (2,2 % no IKP). Ar ieņēmumiem saistīto fiskālo pasākumu rezultātā gaidāms būtisks ieņēmumu attiecības pieaugums (+ 2,4 % no IKP; ievērojamo kopsaucēja ietekmi (denominator effect) gandrīz tiešā veidā kompensēs atbilstošā nodokļu bāzes samazināšana).

Tomēr sagaidāms, ka primāro izdevumu attiecība pieaugs tikai par 0,2 % no IKP, neraugoties uz būtiskajiem konsolidācijas pasākumiem (tostarp 2009. gada jūnija pasākumu ietekmi). Tas galvenokārt ir saistīts ar ievērojamo kopsaucēja ietekmi. Starp pasākumiem, kas saistīti ar ieņēmumiem, paredzēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes palielinājums (+ 0,8 % no IKP), dažādas reformas, lai padarītu neitrālāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo iemaksu sistēmu (+ 0,8 % no IKP), kā arī papildu nodoklis nekustamajam īpašumam (+ 0,3 % no IKP, tostarp nodokļa bāzes paplašināšana, piemērojot to arī dzīvokļu īpašumiem ar nedaudz progresīvu nodokļa likmi), progresīvs nodoklis par automašīnas izmantošanu (+ 0,2 % no IKP) un paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes gāzei un tabakai. Attiecībā uz izdevumiem 2010. gada valsts budžetā ir paredzēti būtiski izdevumu samazinājumi, kas lielā mērā balstīti uz strukturālām reformām ar vidēja termiņa ietekmi. Jo īpaši minama Lauksaimniecības, Kultūras, Izglītības un Aizsardzības ministriju atbildības jomā esošu aģentūru un iestāžu apvienošana/likvidēšana, kā arī transportlīdzekļu uzturēšanas un subsīdiju izdevumu samazināšana 0,5 % apmērā no IKP. Vēl vairāk samazinot algas pašvaldību darbiniekiem, tiks radīti ietaupījumi 0,4 % apmērā no IKP, savukārt, samazinot slimības pabalstus, bezdarbnieku, maternitātes un paternitātes pabalstus, kas pārsniedz noteiktu summu, tiks gūti ietaupījumi 0,2 % apmērā no IKP. Vienreizējie pasākumi īpaši netiks izmantoti. Saskaņā ar Komisijas dienestu aprēķiniem, kas veikti, pamatojoties uz programmā sniegto informāciju, sagaidāms, ka strukturālā bilance (t. i., cikliski koriģēta bilance, izņemot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus) uzlabosies mazliet vairāk nekā par 2 % (no – 7,6 % līdz – 5,5 %). Tas ir saskaņā ar nepieciešamo restriktīvo fiskālo nostādni. Ņemot vērā nodokļu bāzes mehānisko samazināšanu un procentu izdevumu pieaugumu par 1,1 % no IKP, uzlabojumu apmērs ir mazāks nekā konsolidācijas pasākumiem.

(7)

Fiskālais plāns, kāds tas paredzēts programmā, atbilst nosacījumiem, kas saistīti ar maksājumu bilances palīdzību (deficīts nepārsniedz 6 % un 3 % no IKP 2011. un 2012. gadā), un ir saskaņā ar Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumu novērst pārmērīgu deficītu vēlākais līdz 2012. gadam.

Šo budžeta mērķu sasniegšanai ir nepieciešami papildu konsolidācijas pasākumi, kā paredzēts arī Padomes ieteikumā un 2010. gada februāra papildu saprašanās memorandā. Saskaņā ar strukturālās bilances pārrēķinu, ko Komisijas dienesti veikuši, balstoties uz programmā sniegto informāciju un izmantojot kopīgi apstiprināto metodiku, atjauninātā konverģences programma nenodrošina vidēja termiņa budžeta mērķa (VTM) – strukturālā deficīta 1 % apmērā no IKP – sasniegšanu programmas periodā (4). Ņemot vērā jaunākās prognozes un parāda līmeni, pats VTM tomēr ir saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķiem. Saskaņā ar Komisijas dienestu aprēķināto strukturālo bilanci atbilstošo fiskālo pasākumu apmērs divu gadu laikā ir 3,75 %, mazliet koncentrējot tos 2011. gadā. 2011. un 2012. gada scenāriju jau balsta vairāki Latvijas iestāžu aprakstīti pasākumi, kas attiecas gan uz ieņēmumiem, gan izdevumiem un kurus tās ir apņēmušās īstenot saistībā ar maksājumu bilances palīdzības saņemšanu. Attiecībā uz izdevumiem Latvijas iestādes jo īpaši plāno veikt plašu sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēmas un pensiju sistēmas pārskatīšanu. Pensiju sistēmas pārskatīšanas mērķis ir saglabāt pensiju sistēmas stabilitāti un šīs trīs līmeņu sistēmas atbilstību arī nākotnē.

(8)

Ņemot vērā vēl veicamās korekcijas apmērus saistībā ar inerto ekonomiku, neskaidrību par nākotnes ieņēmumu attīstības tendencēm un par to, kādi pasākumi jāveic konsolidācijas atbalstam, kā arī par reformām, kas vēl īstenojamas, lai veicinātu ekonomikas ilgtspējīgu atveseļošanos, turpmākā attīstības gaita var izvērsties sliktāk, nekā prognozēts programmā. Kā atzīts programmā, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšana ir svarīgs priekšnoteikums ekonomikas atveseļošanai. Attiecībā uz politiskajiem un ar īstenošanu saistītajiem riskiem nepieciešamo fiskālo pasākumu apmērs var radīt valdībai juridiskus sarežģījumus, savukārt, ņemot vērā tuvojošās vēlēšanas un līdz šim jau veikto būtisko konsolidāciju, var izrādīties grūti papildus jau pieņemtajiem apjomīgajiem pasākumiem veikt vēl kādus pasākumus, lai nodrošinātu programmas mērķu sasniegšanu 2011. un 2012. gadā.

No otras puses, Latvijas iestādēm ir ļoti liels stimuls ievērot saistības, kuras tās uzņēmušās saskaņā ar maksājumu bilances palīdzības nolīgumiem. Turklāt Latvijas iestādes līdz šim veiktās konsolidācijas gaitā ir pārliecinoši pierādījušas, ka spēj apmierinošā mērā īstenot ļoti apjomīgus konsolidācijas pasākumus. Tādējādi budžeta prognozes un makroekonomisko scenāriju apdraudošie riski visā programmas periodā šķiet kopumā līdzsvaroti.

(9)

Tiek prognozēts, ka valsts kopējais parāds 2009. gadā ir 34,8 % no IKP salīdzinājumā ar 19,5 % iepriekšējā gadā. Paredzams, ka parāda attiecība programmas periodā strauji palielināsies vēl par 22 procentu punktiem, kas saistīts ar būtiskiem fiskālajiem deficītiem, kā arī ar ievērojamu pozitīvu deficīta–parāda korekciju 2010. gadā 8 % apmērā no IKP, jo domājams, ka dažādu starptautisko aizdevēju maksājumi aptuveni 15 % apmērā no IKP pārsniegs summu, kas nepieciešama stingri ierobežotu budžeta vajadzību segšanai. Tomēr banku nozares atbalsta pasākumu galīgās izmaksas rada risku 2011. un 2012. gadā. Tādējādi riski apdraud arī programmas prognozi, saskaņā ar kuru parāda attiecībai 2011. gadā jāsasniedz tās augstākais rādītājs – mazliet zem 60 %. Programmas pēdējam, 2012. gadam, tiek prognozēta parāda attiecība 56,8 % apmērā no IKP. Lai gan tiek prognozēts, ka parāda attiecība saglabāsies zem Līguma atsauces vērtības visā programmas periodā, līdz 2011. gadam tai ir tendence strauji pieaugt.

(10)

Vidēja termiņa parādu prognozes, kurās pieņemts, ka IKP pieauguma rādītāji tikai pakāpeniski atjaunosies līdz vērtībām, kas prognozētas pirms krīzes, un nodokļu līmenis atgriezīsies pirmskrīzes līmenī, liecina, ka ar budžeta stratēģiju, kāda tā ir paredzēta programmā, būtu iespējams līdz 2020. gadam gandrīz stabilizēt parāda attiecību pret IKP.

(11)

Jau uzsākto pensijas reformu rezultātā sabiedrības novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir ievērojami zemāka nekā vidēji ES. Tomēr programmas prognozē par 2009. gada budžeta stāvokli ņemta vērā arī budžeta ietekme, kādu uz ilgtspējas starpību rada sabiedrības novecošana.

Primārā deficīta samazināšana vidējā termiņā, kā paredzēts programmā, palīdzētu samazināt publisko finanšu stabilitāti apdraudošos riskus, kas Komisijas 2009. gada ziņojumā par ilgtspējību (5) novērtēti kā lieli.

(12)

Ņemot vērā prociklisko fiskālo politiku, kāda tika piemērota gados pirms krīzes, ir nepieciešams radikāli stiprināt budžeta stratēģiju un publisko finanšu pārvaldības sistēmu. Zināma virzība jau ir panākta, un tiek plānotas turpmākas iniciatīvas. Ar Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra rīkojumu valdība reaģēja uz nepieciešamību atcelt nevajadzīgi stingrus budžeta veidošanas noteikumus un palielināt izdevumu elastību, piešķirot Finanšu ministrijai pilnvaras viena budžeta posteņa ietvaros pārdalīt apropriācijas starp dažādām programmām, apakšprogrammām un izdevumu kategorijām. Ar ES struktūrfondiem saistīto izdevumu uzraudzība tika pastiprināta, veicot izmaiņas valsts budžeta likumā līdz ar 2010. gada budžeta pieņemšanu. Finanšu ministrija ir apņēmusies sadarbībā ar citām attiecīgajām struktūrām izstrādāt un iesniegt fiskālās disciplīnas likuma projektu, lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo disciplīnu visos valsts pārvaldes līmeņos. Veicot atsevišķas plašas pārskatīšanas, varētu uzlaboties prioritāšu noteikšana un lēmumu pieņemšanas process pirms turpmāko budžetu izstrādes – tiek plānots veikt visu valsts iestāžu sniegto pakalpojumu analīzi, lai noteiktu, vai šādus pakalpojumus ir jāturpina sniegt, uz laiku jāpārtrauc vai arī tie jānodrošina kā ārpakalpojumi; turklāt paredzēts arī izskatīt iespējas pārstrukturēt visus valsts uzņēmumus. Lai atbalstītu fiskālo konsolidāciju, ir jāievieš arī efektīvas sankciju procedūras gadījumiem, kad fiziskas personas ļaunprātīgi izmanto valsts līdzekļus, un lai tādējādi uzlabotu vispārējo valsts datu vākšanu un apstrādi un stiprinātu uzraudzību pār esošajām un plānotajām saistībām.

(13)

Publisko finanšu kvalitāte, domājams, uzlabosies būtisko izmaiņu ietekmē, kuras skars ieņēmumu struktūru, – piemēram, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta efektīvākai un objektīvākai īpašuma aplikšanai ar nodokli. Tomēr pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšanas nodokļu slogs darba ņēmējiem saglabāsies augsts. Vienota ilgtermiņa stratēģija nodokļu jomā palīdzētu optimizēt nodokļu sistēmas struktūras ietekmi uz izaugsmi. Lai nodrošinātu patlaban notiekošās fiskālās konsolidācijas sekmīgumu, šķiet nepieciešams izstrādāt atbilstīgus administratīvos un juridiskos instrumentus ēnu ekonomikas apkarošanai. Tā kā konsolidācijas vajadzības rada nepieciešamību ierobežot līdzekļu izmantošanu, ir veikti vairāki nozīmīgi pasākumi, lai palielinātu publisko izdevumu efektivitāti. Nodarbinātības valsts aģentūras darbības iespēju paplašināšana varētu palielināt darba tirgus aktivizēšanas pasākumu efektivitāti. Vispārīgi runājot, savlaicīga un mērķtiecīga ar ES struktūrfondiem saistītā finansējuma izmantošana varētu palīdzēt mīkstināt ekonomikas krīzes sekas. Ar 2009. gada 1. decembrī pieņemto Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu tika apvienoti visi attiecīgie noteikumi publiskā sektora darbiniekiem, kuriem tika radīti papildu stimuli, palielinot atlīdzības sistēmas pārredzamību. Savukārt attiecībā uz dažādu līmeņu budžeta lēmējiestādēm tika pastiprināta izdevumu kontrole, tādējādi balstot konsolidācijas procesu.

(14)

Latviju krīze skāra ļoti smagi, un valstij nācās lūgt starptautisko finansiālo palīdzību. Vājais darba tirgus, parādsaistību apjoma samazināšana un nepieciešamība pēc fiskālās konsolidācijas kavēs ekonomikas atveseļošanos, lai gan ir pozitīvas norādes, kas liecina, ka konkurētspējas rādītāji sākuši uzlaboties. Spiediens uz finanšu tirgiem kopš 2009. gada vasaras ir būtiski mazinājies, tomēr situācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no tā, kādi būs turpmākie pasākumi atlikušo problēmu risināšanai. Ir pastiprināta finanšu sektora uzraudzība, tostarp veikti pasākumi, lai uzlabotu sadarbību ar ārvalstu uzraudzības struktūrām un lai nodrošinātu atbilstīgu kapitalizācijas līmeni banku sistēmā. Latvija ir veikusi drosmīgus pasākumus, lai novērstu publisko finanšu pasliktināšanos.

Publisko finanšu ilgtspējīgu uzlabošanos, vienlaikus nodrošinot adekvātu noslogojuma sadalīšanu un veicinot ekonomikas konkurētspēju, varētu atbalstīt, turpinot stiprināt ES struktūrfondu līdzekļu apguvi un pārvaldību, koncentrējoties uz pasākumiem ārvalstu tiešo ieguldījumu veicināšanai un eksportējošo uzņēmumu atbalstam, nodrošinot atbilstīgu darbaspēka apmācību un izglītību, kā arī piešķirot lielāku prioritāti konkurētspējai un pētniecības un attīstības politikai.

(15)

Kopumā programmā izklāstītā budžeta stratēģija 2010. gadam atbilst Padomes ieteikumiem saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu, kā arī deficīta mērķiem, kas noteikti saistībā ar maksājumu bilances palīdzību. Ņemot vērā riskus, arī no 2011. gada budžeta stratēģija šķiet kopumā atbilstīga gan minēto ieteikumu, gan ar maksājumu bilances palīdzību saistītajiem deficīta mērķiem un atspoguļo iestāžu centienus 2012. gadā panākt atbilstību Māstrihtas kritērijiem un līdz 2014. gadam pievienoties euro zonai. Fiskālā politika tagad šķiet atbilstīga, lai nodrošinātu sekmīgu dalību VKM II; tajā meklēti risinājumi problēmām, kas saistītas gan ar smago recesiju, gan ar patlaban uzsāktajiem vērienīgajiem pasākumiem būtiskā strukturālā deficīta novēršanai. Tomēr strukturālās bilances vidējais uzlabojums gadā aptuveni 2 % apmērā no IKP ir mazāks nekā Padomes 2009. gada jūlija ieteikumā 2010.–2012. gadam paredzētais vidējais fiskālo pasākumu apmērs gadā, t. i., vismaz 2,75 %. Tas jo īpaši saistīts ar procentu izdevumu pieaugumu par gandrīz 2 % no IKP un ar nodokļu bāzes mehānisko samazināšanu programmas perioda sākumā. Tomēr cikliski koriģētas un strukturālās bilances jāanalizē uzmanīgi, ņemot vērā būtiskas neskaidrības saistībā ar potenciālās izaugsmes un ražošanas apjoma starpības prognozēm attiecībā uz Latviju. Turklāt, tā kā kopš 2008. gada maija ir vērojama ārkārtīga ekonomikas vides nestabilitāte, izmantojot standarta budžeta elastīgumu, var nebūt iespējams pietiekamā mērā atspoguļot Latvijas ekonomikas ārkārtējās lejupslīdes ietekmi uz budžetu. Kopumā, ņemot vērā līdzsvarotos riskus un jau veiktos vai ieplānotos diskrecionāros pasākumus, programmā paredzētie diskrecionārie fiskālie pasākumi šķiet kopumā atbilstīgi Padomes jūlija ieteikumiem.

Tomēr, ņemot vērā vēl veicamās korekcijas apmērus, kura pagaidām nav pamatota ar pilnībā definētiem pasākumiem, pastāv risks, ka budžeta rezultāti būs sliktāki par plānotajiem. Šo risku gan līdzsvaro saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies saskaņā ar maksājumu bilances palīdzības nolīgumiem un līdz šim arī izpildījusi. Tas vēl pastiprina nepieciešamību, lai Latvijas iestādes, kā plānots, 2010. gada laikā uzlabotu budžeta stratēģiju un lēmumu pieņemšanas procesus.

(16)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu. Padome savos 2009. gada 7. jūlija ieteikumos, kas izdoti saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, arī aicināja Latviju ziņot par sasniegto Padomes ieteikumu īstenošanā – atsevišķā nodaļā konverģences programmas atjauninājumos. Latvija ir pilnībā izpildījusi šo ieteikumu.

i)

pilnībā īstenot 2009. gada 1. decembrī pieņemto 2010. gada budžetu, sagatavot vairākus budžeta risinājumus ietaupījumu vai papildu ieņēmumu gūšanai, lai būtu iespējams pieņemt 2011. gada budžetu, kas atbilst konsolidācijas vajadzībām, un pieņemt 2012. gada budžetu, kas arī atbilst paredzētajam fiskālajam plānam atbilstīgi Padomes ieteikumam saskaņā ar 104. panta 7. punktu;

ii)

veikt rūpīgu un tālredzīgu analīzi, kas vajadzīga plašai sociālo pabalstu reformai, lai šādu reformu būtu iespējams īstenot 2011. gadā līdztekus citiem ar ieņēmumiem saistītiem pasākumiem;

iii)

uzlabot fiskālo pārvaldību un pārredzamību, tostarp pieņemot fiskālās disciplīnas likuma projektu, stiprinot vidēja termiņa budžeta programmas saistošo raksturu un ieviešot efektīvas sankciju procedūras, kas piemērojamas gadījumos, kad fiziskas personas ļaunprātīgi izmanto valsts līdzekļus, stiprināt kontroli, koordināciju un sankciju mehānismus ēnu ekonomikas apkarošanai;

iv)

sekmēt ekonomikas izaugsmi, veicinot pārorientēšanos uz tirgojamo preču sektoru un produktivitātes uzlabošanu, tostarp nodrošinot, lai pieejamie ES struktūrfondu līdzekļi nonāktu reālajā ekonomikā, un saskaņā ar vidēja termiņa stratēģiju savlaicīgi pārstrukturējot valsts bankas.

1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/25

1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/26

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas bažām, kuras tā pauda 2009. gada jūnija sākotnējā novērtējumā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka izmeklēšanu var izbeigt, pieņemot lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punktu.

3.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka Svenska Kraftnät piedāvātās saistības ir pietiekamas un samērīgas, lai novērstu Komisijas sākotnējā novērtējumā paustās bažas.

4.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka, ņemot vērā Svenska Kraftnät piedāvātās saistības un neskarot Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 2. punktu, Komisijas rīcībai vairs nav pamata.

5.

Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus pārējos aspektus, kas izvirzīti šajā apspriešanā.

6.

Padomdevēja komiteja paredz ieteikt publicēt atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/27

1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/28

(1)

Šis lēmums ir adresēts Svenska Kraftnät (turpmāk “SvK”). Tas uzliek minētajam uzņēmumam saistības, ko SvK piedāvāja, lai novērstu bažas par konkurenci, kas radās Komisijas izmeklēšanas rezultātā saistībā ar Zviedrijas elektroenerģijas pārvades tirgu.

(2)

Komisija 2009. gada 1. aprīlī sāka lietas izskatīšanu ar mērķi pieņemt lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 III nodaļu; kā tas norādīts Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punktā, Komisija 2009. gada 25. jūnijā pieņēma sākotnēju novērtējumu, kurā paustas tās bažas par konkurenci. Atbildot uz sākotnējo novērtējumu, SvK2009. gada 4. septembrī iesniedza saistības. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2009. gada 6. oktobrī tika publicēts paziņojums (2), kurā sniegts lietas un ierosināto saistību kopsavilkums un aicinājums ieinteresētām trešām personām viena mēneša laikā no šā paziņojuma publicēšanas iesniegt novērojumus par minētajām saistībām. SvK2010. gada 26. janvārī iesniedza grozītu saistību priekšlikumu, ievērojot attiecīgās trešo personu piezīmes. Padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos sniedza labvēlīgu atzinumu 2010. gada 15. martā. Uzklausīšanas amatpersona savā nobeiguma ziņojumā 2010. gada 25. martā sniedza labvēlīgu atzinumu par lietas izskatīšanu.

(3)

Komisija 2009. gada 25. jūnija sākotnējā novērtējumā pauda bažas par konkurenci, proti par to, ka SvK, iespējams, izmantojis savu dominējošo stāvokli Zviedrijas elektroenerģijas pārvades tirgū. SvK varētu būt samazinājis Zviedrijas starpsavienojumu eksporta jaudu, paredzot iekšēju pārslodzi Zviedrijas pārvades sistēmā, tādējādi īstenojot diskriminējošu attieksmi starp dažādiem tīkla lietotājiem un segmentējot iekšējo tirgu.

(4)

Lai novērstu Komisijas bažas saistībā ar Zviedrijas pārvades tirgu, SvK uzņēmās saistības. Pirmkārt, SvK sīkāk sadalīs Zviedrijas pārvades sistēmu divās vai vairākās piedāvājumu zonās un uz šā pamata uzturēs Zviedrijas pārvades sistēmu vēlākais līdz 2011. gada 1. novembrim. Piedāvājumu zonu konfigurācija būs pietiekami elastīga, tā ka to varēs mainīt, lai pielāgotos turpmākām paredzētām un neparedzētām plūsmas modeļa izmaiņām Zviedrijas pārvades sistēmā. No dienas, kad sāks darboties piedāvājumu zonas, SvK pārvaldīs pārslodzi Zviedrijas pārvades sistēmā, neierobežojot tirdzniecības jaudu starpsavienojumu pakalpojumu sniedzējiem. Vienīgais šā principa izņēmums ir viens Zviedrijas tīkla sektors – tā sauktais rietumu piekrastes koridors. Šajā sektorā nav pietiekamu, atbilstīgu ģenerēšanas resursu, lai uzturētu atsevišķu piedāvājuma zonu. Otrkārt, SvK apņemas nostiprināt rietumu piekrastes koridora tīklu, līdz 2011. gada 30. novembrim izbūvējot un uzturot jaunu 400 kV pārvades līniju. Treškārt, laikposmā kopš paziņots lēmums par saistībām un dienu, kad sāk darboties piedāvājumu zonas, SvK pastiprināti izmantos pretpārdošanas tirdzniecību, lai samazinātu starpsavienojumu jaudas ierobežojumus, kas rodas pārslodzes rezultātā.

(5)

SvK saistības ir piemēroti pasākumi, lai novērstu Komisijas bažas par konkurenci. Sadalot Zviedrijas tīklu, tiek likvidēta vajadzība iekšējās pārslodzes dēļ, ja Zviedrijas tīklā konstatēts sastrēgums, ierobežot pieejamo starpsavienojumu jaudu; tas neattiecas uz rietumu piekrastes koridoru. Attiecībā uz jaunu 400 kV pārvades līniju, ko SvK ir apņēmusies vēlākais līdz 2011. gada 30. novembrim izbūvēt un uzturēt netālu no Gēteborgas, kas atrodas Zviedrijas rietumos, šis pasākums ir pietiekams, lai novērstu pārvades sastrēgumus rietumu piekrastes koridorā. Šīs saistības ir samērīgas gan pret SvK, gan arī pret trešām personām.

(6)

Ar šo lēmumu pasludina minētās saistības par saistošām uz 10 gadiem no paziņošanas datuma. Lēmumā konstatēts, ka Komisijas rīcībai vairs nav pamata un ka lietas izskatīšana ir jāizbeidz, neskarot Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 2. punktu.

1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/30

—

EIBURS ( EIB U niversity R esearch S ponsorship Programme) – EIB universitāšu pētniecības darba sponsorēšanas programma,

—

STAREBEI ( STA ges de RE cherche, BEI ) – programma to jauno pētnieku finansiālam atbalstam, kuri iesaistīti kopīgos EIB un universitāšu projektos, un

—

EIB universitāšu tīkli (EIB University Networks) – mehānisms sadarbībai ar universitāšu tīkliem, kuru darbība liecina, ka tie ir īpaši nozīmīgi EIB grupas mērķu atbalstam.

—

kursu un semināru organizēšana,

—

papildu datu bāzu izveide,

—

aptaujas.

—

pētīt infrastruktūras finansēšanas makro tendences ilgtermiņā, rezultātus no ilgtspējīgu sabiedrisko pakalpojumu uzlabojumu aspekta un to nozīmi mūsdienu politikas debatēs,

—

veikt atsevišķu situāciju analīzes tehnoloģiskai un finanšu inovācijai konkrētos infrastruktūras projektos un nozarēs, it īpaši tādās, kas aptver visu Eiropu,

—

kataloģizēt un analizēt tādu dažādu publiskā, privātā un jauktā finansējuma shēmu vēsturi, kas paredzētas infrastruktūras izbūvei un darbībai dažādās nozarēs un atšķirīgās tiesiskajās un valsts politikas sistēmās.

—

kursu un semināru rīkošanu,

—

datu bāzu izveidi,

—

aptaujas.

EIB-Universities Research Action

100, boulevard Konrad Adenauer

2950 Luxembourg

LUXEMBOURG

1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/33

1.

Komisija 2010. gada 21. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums SulipoBeteiligungsverwaltungs GmbH, kas ir pirkšanas uzņēmums Vīnē un kuru kontrolē One Equity Partners advised funds (“OEP”; ko kontrolē J.P. Morgan Chase & Co.), EK Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūs vienpersonīgu kontroli pār uzņēmumu Constantia Packaging AG (“CPAG”) un tā meitasuzņēmumiem, tostarp Belisce d.d. (“Belisce”), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5906 – One Equity Partners/Constantia uz šādu adresi:

1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/34

1.

Komisija 2010. gada 21. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi Mahle GmbH (“Mahle”, Vācija) un Behr GmbH & Co KG (“Behr”, Vācija) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu Behr Industry GmbH & Co KG (“Behr Industry”, Vācija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5862 – Mahle/Behr/Behr Industry uz šādu adresi:

1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/35

1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/37