11.5.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 122/1

---

PADOMES NOSTĀJA (ES) Nr. 4/2010 PIRMAJĀ LASĪJUMĀ,

lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004

Padome pieņēmusi 2010. gada 11. martā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 122 E/01

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienības rīcībai autobusu pārvadājumu jomā vajadzētu būt vērstai arī uz to, lai nodrošinātu pasažieriem augsta līmeņa aizsardzību, kas – neatkarīgi no galamērķa – ir salīdzināma ar citos pārvadājumu veidos piemērojamo aizsardzību. Turklāt būtu pilnībā jāņem vērā vispārējās patērētāju aizsardzības prasības.

(2)	Ņemot vērā to, ka autobusu pasažieris ir pārvadājuma līguma vājākā puse, visiem pasažieriem būtu jānodrošina minimālais aizsardzības līmenis.

(3)	Savienības pasākumos, lai uzlabotu pasažieru tiesības autobusu pārvadājumu nozarē, būtu jāņem vērā šīs nozares īpatnības, kuru galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmumi.

(4)

Ņemot vērā speciālo regulāro pārvadājumu un pašpārvadājumu īpašās iezīmes, šāda veida pārvadājumi nebūtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā. Speciālajiem regulārajiem pārvadājumiem būtu jāietver pakalpojumi, kas īpaši paredzēti personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvadāšanai, strādnieku pārvadāšanai no mājām uz darbu un atpakaļ, skolēnu un studentu pārvadāšanai no dzīvesvietas uz mācību iestādi un atpakaļ.

(5)

Ņemot vērā pilsētas, piepilsētas un reģionālo regulāro pārvadājumu īpašās iezīmes, dalībvalstīm būtu jādod tiesības neattiecināt būtisku šīs regulas daļu uz šāda veida pārvadājumiem. Lai noteiktu, kuri ir pilsētas, piepilsētas un reģionālie regulārie pārvadājumi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā tādi kritēriji kā attālums, pārvadājumu biežums, paredzēto pieturu skaits, izmantoto autobusu veids, biļešu shēmas, pasažieru skaita svārstības starp maksimālas un zemas pakalpojumu slodzes periodiem, autobusu kodi un kustības saraksti.

(6)

Pasažieriem un vismaz personām, pret kurām pasažierim bija vai būtu bijis juridisks uzturēšanas pienākums, negadījumos, ko izraisījusi autobusa izmantošana, būtu jāsaņem pienācīga aizsardzība, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (3).

(7)

Izvēloties valsts tiesību aktus, kas piemērojami kompensācijām nāves vai miesas bojājumu gadījumā, kā arī bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā saistībā ar negadījumu, kas radies autobusa izmantošanas dēļ, būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II) (4), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (5).

(8)

Papildus kompensācijai nāves vai miesas bojājumu gadījumā vai bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā saistībā ar negadījumu, kas radies autobusa izmantošanas dēļ, pasažieriem saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem vajadzētu būt tiesībām saņemt palīdzību saistībā ar tūlītējām praktiskām vajadzībām pēc negadījuma. Šāda palīdzība varētu ietvert pirmo palīdzību, izmitināšanu, pārtiku, apģērbu un transportu.

(9)

Autobusu pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem būtu jāsniedz iedzīvotājiem vispārējs labums. Tādēļ personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kas radušās invaliditātes, vecuma vai kādu citu faktoru dēļ, būtu jānodrošina tādas iespējas izmantot autobusu pārvadājumu pakalpojumus, kas ir salīdzināmas ar pārējo iedzīvotāju iespējām. Personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir tādas pašas tiesības saistībā ar brīvu pārvietošanos, brīvu izvēli un nediskriminēšanu kā visiem pārējiem iedzīvotājiem.

(10)

Ievērojot 9. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, un lai personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām varētu izmantot autobusu pārvadājumus tāpat kā citi iedzīvotāji, būtu jāparedz noteikumi par nediskriminēšanu un palīdzību brauciena laikā. Tādēļ šīs personas būtu jāpārvadā, un nedrīkstētu atteikties tās pārvadāt invaliditātes vai ierobežoto pārvietošanās spēju dēļ, izņemot tādu iemeslu dēļ, kuru pamatā ir drošības apsvērumi vai transportlīdzekļu vai infrastruktūras plānojums. Saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem par darba ņēmēju aizsardzību, personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzētu būt tiesībām saņemt palīdzību autoostās un transportlīdzekļos. Ņemot vērā sociālās integrācijas aspektus, šīm personām vajadzētu saņemt palīdzību bez maksas. Pārvadātājiem būtu jāizstrādā piekļuves nosacījumi, vēlams, izmantojot Eiropas standartizācijas sistēmu.

(11)

Lemjot par jaunu autoostu plānojumu, kā arī veicot ievērojamu pārbūvi, autoostu pārvaldītājiem vajadzētu iespēju robežās ņemt vērā vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Jebkurā gadījumā autoostu pārvaldītājiem vajadzētu izveidot punktus, kur šādas personas var ziņot par savu ierašanos un nepieciešamību pēc palīdzības.

(12)

Lai apmierinātu personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzības, personālam vajadzētu būt pienācīgi apmācītam. Lai atvieglotu transportlīdzekļu vadītāju valsts kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, apmācības jautājumos par invaliditātes izpratni varētu sniegt kā daļu no sākotnējās kvalifikācijas vai no periodiskām apmācībām, kā tas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/59/EK (2003. gada 15. jūlijs) par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību (6). Lai nodrošinātu saskaņotību starp apmācības prasību ieviešanu un minētajā direktīvā noteiktajiem termiņiem, ierobežotā laikposmā būtu jāpieļauj atbrīvojuma iespēja.

(13)	Ja iespējams, būtu jākonsultējas ar organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, vai jāiesaista tās apmācībās saistībā ar invaliditāti.

(14)

Autobusu pasažieru tiesībām būtu jāietver informācijas saņemšana attiecībā uz pakalpojumu pirms brauciena un tā laikā. Visai būtiskajai informācijai, kas tiek sniegta autobusu pasažieriem, vajadzētu tikt nodrošinātai arī alternatīvos formātos, kas pieejami personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

(15)	Ar šo regulu nevajadzētu ierobežot pārvadātāju tiesības pieprasīt kompensāciju no kādas personas, tostarp trešām personām, saskaņā ar attiecīgās valsts spēkā esošajiem tiesību aktiem.

(16)

Būtu jāmazina neērtības, kas pasažieriem rodas brauciena atcelšanas vai ilgas aizkavēšanās dēļ. Tāpēc pasažieriem, kuri izbrauc no autoostas, būtu jānodrošina pietiekama aprūpe un informācija. Pasažieriem arī vajadzētu būt iespējai braucienu atcelt, saņemot biļešu cenas atmaksājumu, turpināt ceļojumu vai mainīt maršrutu saskaņā ar viņus apmierinošiem nosacījumiem.

(17)

Iesaistoties ieinteresētajām personām, speciālistu apvienībām un apvienībām, kas pārstāv patērētājus, pasažierus, personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, pārvadātājiem būtu savās speciālistu apvienībās jāsadarbojas, lai pieņemtu valstu vai Eiropas līmeņa pasākumus, kas vērsti uz to, lai uzlabotu rūpes par pasažieriem, jo īpaši brauciena atcelšanas un ilgas aizkavēšanās gadījumā.

(18)

Šī regula nedrīkstētu ietekmēt pasažieru tiesības, kas noteiktas ar Padomes Direktīvu 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām (7). Šī regula nebūtu jāpiemēro, ja kompleksais ceļojums tiek atcelts tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar autobusu pārvadājumu pakalpojuma atcelšanu.

(19)	Pasažieriem vajadzētu būt pilnīgi informētiem par viņu tiesībām saskaņā ar šo regulu, lai viņi varētu efektīvi izmantot šīs tiesības.

(20)	Pasažieriem būtu jāspēj īstenot savas tiesības, izmantojot atbilstīgu sūdzību procedūru, ko ieviesuši pārvadātāji, vai, attiecīgā gadījumā, iesniedzot sūdzību struktūrai vai struktūrām, kuras šajā sakarā norīkojusi attiecīgā dalībvalsts.

(21)	Dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstība šai regulai un jānorīko kompetenta struktūra vai struktūras uzraudzības un izpildes funkciju veikšanai. Tas neietekmē pasažieru tiesības vērsties tiesā, lai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem panāktu juridisku risinājumu.

(22)	Ņemot vērā dalībvalstu izstrādātās procedūras sūdzību iesniegšanai, sūdzības par palīdzību vislabāk būtu jāadresē struktūrai vai struktūrām, ko šīs regulas izpildei norīkojusi tā dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas iekāpšanas vai izkāpšanas vieta.

(23)	Dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas, kas jāpiemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina, ka tās tiek piemērotas. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(24)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, visās dalībvalstīs autobusu pasažieriem nodrošināt līdzvērtīgu aizsardzības un palīdzības līmeni – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības un iedarbības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(25)	Šai regulai nevajadzētu ierobežot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (8).

(26)

Šīs regulas īstenošanas pamatā vajadzētu būt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā) (9). Tādējādi minētā regula būtu attiecīgi jāgroza.

(27)

Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā, paturot prātā arī Padomes Direktīvu 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (10), un Padomes Direktīvu 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (11),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu autobusu pārvadājumu jomā paredz noteikumus par:

a)	nediskrimināciju attiecībā uz pārvadājuma nosacījumiem, ko pasažieriem piedāvā pārvadātāji;

b)	pasažieru tiesībām saistībā ar negadījumu, kas radies autobusa izmantošanas dēļ un kas izraisījis nāvi vai miesas bojājumus vai bagāžas nozaudēšanu vai bojājumus;

c)	nediskrimināciju un obligātu palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām;

d)	pasažieru tiesībām pārvadājuma atcelšanas vai aizkavēšanās gadījumā;

e)	obligāto informāciju, kas jāsniedz pasažieriem;

f)	sūdzību izskatīšanu;

g)	vispārīgiem izpildes noteikumiem.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro attiecībā uz pasažieriem, kas izmanto regulāros pārvadājumus:

a)	kuriem pasažieru iekāpšanas vieta atrodas dalībvalsts teritorijā; vai

b)	kuriem pasažieru iekāpšanas vieta atrodas ārpus dalībvalsts teritorijas un pasažieru izkāpšanas vieta atrodas dalībvalsts teritorijā.

2.   Turklāt šo regulu, izņemot tās III līdz VI nodaļu, piemēro pasažieriem, kas izmanto neregulāros pārvadājumus, kuros sākotnējā pasažieru iekāpšanas vieta vai galīgā izkāpšanas vieta atrodas dalībvalsts teritorijā.

3.   Šo regulu nepiemēro speciāliem regulāriem pārvadājumiem un pašpārvadājumiem.

4.   Izņemot 4. panta 2. punktu, 9. pantu un 10. panta 1. punktu, dalībvalstis var šo regulu nepiemērot regulāriem pilsētas, piepilsētas un reģionāliem pārvadājumiem, tostarp šāda veida pārrobežu pārvadājumiem.

5.   Izņemot 4. panta 2. punktā, 9. pantā un 10. pantā 1. punktā paredzētos gadījumus, dalībvalsts var pārredzami un nediskriminējoši piešķirt iekšzemes regulāriem pārvadājumiem atbrīvojumu no šīs regulas piemērošanas. Šādu atbrīvojumu var piešķirt, ilgākais, uz pieciem gadiem, un to var atjaunot divas reizes.

6.   Dalībvalsts pārskatāmi un nediskriminējoši var, ilgākais, uz pieciem gadiem piešķirt konkrētiem regulāriem pārvadājumiem atbrīvojumu no šīs regulas piemērošanas, ja būtiska regulāro pārvadājumu daļa, tostarp vismaz viena paredzētā pietura, neatrodas Savienībā. Šādus atbrīvojumus var atjaunot.

7.   Dalībvalstis informē Komisiju par dažādiem pakalpojumu veidiem, kuriem piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 4., 5. un 6. punktu. Komisija atbilstīgi rīkojas, ja šāds atbrīvojums ir uzskatāms par neatbilstīgu šim pantam. Komisija līdz … (12) iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar 4., 5. un 6. punktu.

8.   Nekas šajā regulā nav interpretējams kā tehniskas prasības, ar ko pārvadātājiem vai autoostu pārvaldītājiem uzliek pienākumu pārveidot vai mainīt autobusus, infrastruktūru vai aprīkojumu autobusu pieturās un autoostās.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“regulāri pārvadājumi” ir tādi braucieni, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus ar autobusu noteiktos laika intervālos pa noteiktiem maršrutiem, pasažieriem iekāpjot un izkāpjot iepriekš noteiktās pieturvietās;

b)	“speciāli regulāri pārvadājumi” ir regulāri pārvadājumi neatkarīgi no tā, kas ir to organizētājs, kuri nodrošina tikai noteiktu pasažieru kategoriju pārvadājumus ar autobusu, neietverot pārējos pasažierus;

c)

“pašpārvadājumi” ir pārvadājumi, ko fiziska vai juridiska persona veic ar autobusu nekomerciālos un bezpeļņas nolūkos, kur: — attiecīgos pārvadājumus šī fiziskā vai juridiskā persona veic tikai kā palīgpakalpojumus, un — izmantojamie transportlīdzekļi ir fiziskās vai juridiskās personas īpašums, vai šī persona ir tos iegādājusies uz nomaksu, vai arī tie ir ilgtermiņa nomas līguma priekšmets, un to vadītāji ir fiziskās vai juridiskās personas darbinieki vai pati fiziskā persona, vai personāls, kas nodarbināts attiecīgajā uzņēmumā vai kas atbilstīgi līgumsaistībām nodots attiecīgā uzņēmuma rīcībā;

d)	“neregulāri pārvadājumi” ir pārvadājumi, kas neatbilst regulāro pārvadājumu definīcijai un kuru galvenā pazīme ir tas, ka tajos ar autobusu pārvadā pasažieru grupas, kuras izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas;

e)	“pārvadājuma līgums” ir pārvadājuma līgums, kas noslēgts starp pārvadātāju un pasažieri par vienu vai vairākiem regulāriem vai neregulāriem pārvadājumu pakalpojumiem;

f)	“biļete” ir derīgs dokuments vai cits pierādījums, kas apliecina pārvadājuma līguma esamību;

g)	“pārvadātājs” ir fiziska vai juridiska persona, kura nav ceļojumu rīkotājs vai biļešu pārdevējs un kura iedzīvotājiem piedāvā regulārus vai neregulārus pārvadājumu pakalpojumus;

h)	“faktiskais pārvadātājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas nav pārvadātājs un kas faktiski veic visu pārvadājumu vai tā daļu;

i)	“biļešu pārdevējs” ir jebkurš starpnieks, kas noslēdz pārvadājuma līgumus pārvadātāja vārdā;

j)	“ceļojumu aģents” ir jebkurš starpnieks, kas rīkojas pasažiera vārdā, noslēdzot pārvadājuma līgumus;

k)	“ceļojumu rīkotājs” ir organizators vai mazumtirgotājs, kas nav pārvadātājs Direktīvas 90/314/EEK 2. panta 2. un 3. punkta nozīmē;

l)

“persona ar invaliditāti” vai “persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām” ir ikviena persona, kuras pārvietošanās spējas, izmantojot transportlīdzekļus, ir ierobežotas kādas fiziskas (sensoriskas vai kustību, pastāvīgas vai īslaicīgas) invaliditātes, garīgas invaliditātes vai traucējumu vai jebkādu citu invaliditātes iemeslu, vai vecuma dēļ un kuras stāvoklis prasa atbilstīgu uzmanību un visiem pasažieriem pieejamo pakalpojumu pielāgošanu šīs personas vajadzībām;

m)	“piekļuves nosacījumi” ir atbilstīgi standarti, pamatnostādnes un informācija, kas attiecas uz to, kā personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām piekļūst autobusiem un/vai norādītām autoostām, tostarp to aprīkojumam;

n)	“rezervācija” ir autobusa sēdvietas rezervēšana konkrētam regulārā pārvadājuma atiešanas laikam;

o)	“autoosta” ir autoosta ar apkalpojošo personālu, kur atbilstīgi konkrētam grafikam paredzēta regulārā pārvadājuma autobusa apstāšanās pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai un kurā ir tādas telpas kā reģistrācijas punkts, uzgaidāmās telpas pasažieriem vai biļešu kases;

p)	“autobusa pietura” ir jebkura vieta, kas nav autoosta un kur atbilstīgi konkrēti norādītam maršrutam paredzēta regulārā pārvadājuma autobusa apstāšanās pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai;

q)	“autoostas pārvaldītājs” ir dalībvalsts organizatoriska vienība, kura ir atbildīga par norādītās autoostas pārvaldību;

r)	“atcelšana” ir tāda regulāra pārvadājuma neveikšana, kurš ir bijis iepriekš plānots;

s)	“aizkavēšanās” ir starpība starp publiskotajā autobusu sarakstā norādīto atiešanas laiku un faktisko atiešanas laiku.

4. pants

Biļetes un nediskriminējoši līguma noteikumi

1.   Pārvadātāji pasažierim nodrošina biļeti, ja vien tiesības uz pārvadājumu nesniedz citi dokumenti. Biļeti var izsniegt elektroniskā formātā.

2.   Neskarot sociālos tarifus, līguma noteikumus un pārvadātāju piemērotos tarifus piedāvā sabiedrībai, nedz tieši, nedz netieši nediskriminējot tiešos patērētājus saistībā ar viņu valstspiederību vai ar to vietu Savienībā, kur pārvadātāji vai biļešu pārdevēji veic uzņēmējdarbību.

5. pants

Citas iesaistītās puses

1.   Ja šajā regulā noteikto pienākumu veikšana uzticēta faktiskajam pārvadātājam, biļešu pārdevējam vai jebkurai citai personai, pārvadātājs, ceļojumu aģents, ceļojumu rīkotājs vai autoostas pārvaldītājs, kas uztic šādus pienākumus, tomēr ir atbildīgs par minētās iesaistītās puses darbībām un bezdarbību.

2.   Turklāt personai, kurai pārvadātājs, ceļojumu aģents, ceļojumu rīkotājs vai autoostas pārvaldītājs uztic pienākumu veikšanu, attiecībā uz šīs personas veikto pienākumu daļu arī piemēro šīs regulas noteikumus.

6. pants

Saistību nepildīšanas izslēgšana

1.   Šajā regulā noteiktās saistības attiecībā uz pasažieriem nedrīkst ierobežot vai atcelt, jo īpaši paredzot atkāpi vai ierobežojošu noteikumu pārvadājuma līgumā.

2.   Pārvadātāji var pasažierim piedāvāt līguma nosacījumus, kas ir izdevīgāki nekā šajā regulā paredzētie nosacījumi.

II   NODAĻA

KOMPENSĀCIJA UN PALĪDZĪBA SAISTĪBĀ AR NEGADĪJUMIEM

7. pants

Pasažieru nāve vai miesas bojājumi un bagāžas nozaudēšana vai bojājums

1.   Saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pasažieriem ir tiesības uz kompensāciju nāves vai miesas bojājumu gadījumā, kā arī bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā saistībā ar negadījumu, kas radies autobusa izmantošanas dēļ. Pasažiera nāves gadījumā šīs tiesības vismaz attiecas uz tām personām, pret kurām pasažierim bija vai būtu bijuši juridiski uzturēšanas pienākumi.

2.   Kompensācijas apmērus aprēķina saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem. Valsts tiesību aktos paredzētā maksimālā kompensācijas summa saistībā ar pasažiera nāvi vai miesas bojājumiem vai bagāžas nozaudēšanu vai bojājumu katrā atsevišķā gadījumā nav mazāka kā:

a)	EUR 220 000 par pasažieri;

b)

attiecībā uz regulāriem vai neregulāriem pilsētas, piepilsētas un reģionālajiem pārvadājumu pakalpojumiem EUR 500 par bagāžas vienību un attiecībā uz visiem citiem regulāriem vai neregulāriem pārvadājumu pakalpojumiem – EUR 1 200 par bagāžas vienību. Ratiņkrēslu, citu pārvietošanās palīgierīču vai palīdzības ierīču bojājuma gadījumā kompensācija vienmēr ir līdzvērtīga nozaudētās vai bojātās ierīces aizstāšanas vai labošanas izmaksām.

8. pants

Pasažiera tūlītējas praktiskas vajadzības

Saistībā ar negadījumu, kas radies autobusa izmantošanas dēļ, pārvadātājs nodrošina pienācīgu palīdzību attiecībā uz pasažiera tūlītējām praktiskām vajadzībām pēc negadījuma. Palīdzības sniegšana nenozīmē atbildības atzīšanu.

III   NODAĻA

PERSONU AR INVALIDITĀTI UN PERSONU AR IEROBEŽOTĀM PĀRVIETOŠANĀS SPĒJĀM TIESĪBAS

9. pants

Tiesības uz pārvadājumu

1.   Pārvadātāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu rīkotāji nevar atteikties pieņemt rezervāciju, izsniegt vai kā citādi piegādāt biļeti vai ļaut iekāpt personām, par iemeslu minot invaliditāti vai ierobežotas pārvietošanās spējas.

2.   Personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervāciju un biļetes piedāvā bez papildu maksas.

10. pants

Izņēmumi un īpaši nosacījumi

1.   Neskarot 9. panta 1. punktu, pārvadātāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu rīkotāji var atteikties pieņemt rezervāciju vai izsniegt vai kā citādi piegādāt biļeti, vai atteikt iekāpšanu personai, par iemeslu minot invaliditāti vai ierobežotas pārvietošanās spējas:

a)	lai ievērotu piemērojamās drošības prasības, kas noteiktas ar starptautiskiem, Savienības vai attiecīgās valsts tiesību aktiem, vai lai ievērotu veselības un drošības prasības, ko nosaka kompetentās iestādes;

b)	ja transportlīdzekļa uzbūves dēļ vai infrastruktūras dēļ, tostarp autobusa pieturu vai autoostu dēļ, ir fiziski neiespējama personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām droša un praktiska iekāpšana, izkāpšana vai pārvadāšana.

2.   Atsakoties pieņemt rezervāciju vai izsniegt vai kā citādi piegādāt biļeti 1. punktā minēto iemeslu dēļ, pārvadātāji, ceļojumu aģenti vai ceļojumu rīkotāji pēc iespējas cenšas iesaistīto personu informēt par pieņemamu alternatīvu pakalpojumu, ko nodrošina pārvadātājs.

3.   Ja personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kurai ir rezervācija vai biļete un kura atbilst 14. panta 1.punkta a) apakšpunkta prasībām, iekāpšana tomēr ir bijusi liegta invaliditātes vai ierobežoto pārvietošanās spēju dēļ, minētajai personai un jebkurai personai, kas viņu pavada, saskaņā ar šā panta 4. punktu piedāvā tiesības izvēlēties:

a)	saņemt biļetes cenas atlīdzinājumu un, attiecīgā gadījumā, bez maksas pēc iespējas drīzāku atpakaļbraucienu uz sākotnējo izbraukšanas vietu saskaņā ar pārvadājuma līgumu; un

b)	izņemot gadījumus, ka tas nav iespējams, turpināt braucienu līdz pārvadājuma līgumā noteiktajam galamērķim vai mainīt maršrutu ar atbilstīgiem alternatīviem pārvadājumu pakalpojumiem.

Tas, ka nav veikta paziņošana atbilstīgi 14. panta 1. punkta a)apakšpunktam, neietekmē tiesības saņemt par biļeti samaksātās summas atlīdzinājumu.

4.   Saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 1. punkta a) apakšpunktā, pārvadātājs, ceļojumu aģents vai ceļojumu rīkotājs var pieprasīt, lai personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām pavada cita persona, kura var sniegt palīdzību, kas vajadzīga šai personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Minēto pavadošo personu pārvadā par brīvu, un, ja iespējams, tā sēž blakus personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

5.   Ja pārvadātāji, ceļojumu aģenti vai ceļojumu rīkotāji atsaucas uz 1. punktu, tie nekavējoties informē personu ar invaliditāti vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām par šādas rīcības iemesliem un pēc pieprasījuma informē attiecīgo personu rakstiski piecās darbadienās pēc pieprasījuma saņemšanas.

11. pants

Pieejamība un informēšana

1.   Sadarbojoties ar organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji vajadzības gadījumā ar savu organizāciju palīdzību izveido vai īsteno nediskriminējošus piekļuves nosacījumus personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvadājumiem.

2.   Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji 1. punktā paredzētos piekļuves nosacījumus dara publiski pieejamus tieši vai internetā un tajās pašās valodās, kurās informāciju parasti sniedz visiem pasažieriem.

3.   Ceļojumu rīkotāji dara pieejamus 1. punktā paredzētos piekļuves nosacījumus, kas piemērojami braucieniem, kas ietverti kompleksos ceļojumos, kompleksās brīvdienās un kompleksās ekskursijās, ko tie organizē, pārdod vai piedāvā pārdošanai.

4.   Informāciju par piekļuves nosacījumiem, kas minēti 2. un 3. punktā, fiziski izplata pēc pasažiera lūguma.

5.   Pārvadātāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu rīkotāji nodrošina, ka visa attiecīgā vispārējā informācija par ceļojumu un pārvadājuma nosacījumiem, tostarp rezervēšana un informācija internetā, ir pieejama personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām atbilstošā un saprotamā veidā. Informāciju fiziski izplata pēc pasažiera lūguma.

12. pants

Autoostu norādīšana

Dalībvalstis norāda autoostas, kur sniedz atbalstu personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Dalībvalstis par to informē Komisiju. Komisija izveido internetā pieejamu norādīto autoostu sarakstu.

13. pants

Tiesības saņemt palīdzību norādītajās autoostās un autobusos

1.   Ņemot vērā piekļuves nosacījumus, kas paredzēti 11. panta 1. punktā, pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji atbilstīgi savām kompetences jomām dalībvalstu norādītajās autoostās bez maksas sniedz I pielikuma a) daļā noteikto palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

2.   Ņemot vērā piekļuves nosacījumus, kas paredzēti 11. panta 1. punktā, pārvadātāji autobusos bez maksas sniedz I pielikuma b) daļā noteikto palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

14. pants

Palīdzības sniegšanas nosacījumi

1.   Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji sadarbojas, lai sniegtu palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)	pārvadātāji, autoostu pārvaldītāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu organizētāji vismaz divas darbadienas iepriekš ir informēti par to, ka personai ir vajadzīga šāda palīdzība; un

b)	attiecīgās personas ierodas norādītajā vietā: i) pārvadātāja iepriekš noteiktā laikā, kas nevar būt ilgāks par 60 minūtēm pirms publiskotā atiešanas laika; vai ii) vēlākais, 30 minūtes pirms publiskotā atiešanas laika, ja laiks nav iepriekš noteikts.

2.   Papildus 1. punktā noteiktajam, personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, veicot rezervāciju vai biļetes iepriekšēju iegādi – ar nosacījumu, ka tajā laikā tas ir zināms – paziņo pārvadātājam par savām īpašajām vajadzībām attiecībā uz sēdvietu.

3.   Pārvadātāji, autoostu pārvaldītāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu rīkotāji veic visus nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu veidu, kā saņemt personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām sniegto paziņojumu par vajadzību pēc palīdzības. Šis pienākums attiecas uz visām norādītajām autoostām un to tirdzniecības punktiem, tostarp pārdošanu pa telefonu un pārdošanu internetā.

4.   Ja netiek sniegts 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā paredzētais paziņojums, pārvadātāji, autoostu pārvaldītāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu rīkotāji dara visu iespējamo, lai sniegtu palīdzību personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, lai tā varētu iekāpt izbraucošajā transportlīdzeklī, mainīt to uz atbilstošu transportlīdzekli vai izkāpt no atbraukušā transportlīdzekļa, braucienam par kuru šī persona ir iegādājusies biļeti.

5.   Autoostu pārvaldītāji nosaka vietu autoostā vai ārpus tās, kurā personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām var paziņot par ierašanos un lūgt palīdzību. Šīs vietas nepārprotami apzīmē, un tajās pieejamā formātā sniedz svarīgāko informāciju par autoostu un piedāvāto palīdzību.

15. pants

Informācijas nosūtīšana trešai personai

Ja ceļojumu aģenti vai ceļojumu rīkotāji saņem 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu, tie parastajā darbalaikā nekavējoties pārsūta šo informāciju pārvadātājam vai autoostas pārvaldītājam.

16. pants

Apmācība

1.   Pārvadātāji un, attiecīgā gadījumā, autoostu pārvaldītāji izstrādā ar invaliditāti saistītu apmācību procedūras, tostarp norādījumus, un nodrošina, ka:

a)	to darbinieki – tostarp tie, ko nodarbina citas iesaistītas puses – kuri nav transportlīdzekļa vadītāji un kuri nepastarpināti sniedz palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ir apmācīti vai instruēti, kā aprakstīts II pielikuma a) un b) daļā; un

b)	to darbinieki, tostarp transportlīdzekļa vadītāji, kuriem ir tieša saskare ar pasažieriem vai jautājumiem, kas saistīti ar pasažieriem, ir apmācīti vai instruēti, kā aprakstīts II pielikuma a) daļā.

2.   Dalībvalsts var, ilgākais, uz diviem gadiem no … (13) piešķirt atbrīvojumu no 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju apmācību.

17. pants

Kompensācija par ratiņkrēsliem un citām pārvietošanās palīgierīcēm

1.   Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji ir atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies, ja, sniedzot palīdzību, ir nozaudēti ratiņkrēsli, citas pārvietošanās palīgierīces vai palīdzības aprīkojums vai ja tiem ir radīti bojājumi. Zudumu vai bojājumus kompensē par to radīšanu atbildīgais pārvadātājs vai autoostas pārvaldītājs.

2.   Šā panta 1. punktā minētā kompensācija ir līdzvērtīga nozaudētās vai bojātās ierīces vai aprīkojuma aizstāšanas vai labošanas izmaksām.

3.   Vajadzības gadījumā tiek darīts viss, lai ātri nodrošinātu pagaidu rezerves aprīkojumu vai ierīces. Šiem ratiņkrēsliem, citām pārvietošanās palīgierīcēm vai palīdzības aprīkojumam, ja iespējams, piemīt tādas tehniskas un funkcionālas iezīmes, kuras ir līdzīgas nozaudētajam vai bojātajam aprīkojumam vai ierīcēm.

18. pants

Atbrīvojumi

1.   Neskarot 2. panta 4. punktu, dalībvalstis var pilnīgi vai daļēji atbrīvot iekšzemes regulāros pārvadājumus no šīs nodaļas prasībām, ja dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību aktos personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir paredzēts vismaz tik pat augsts aizsardzības līmenis kā šajā regulā.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar 1. punktu. Komisija attiecīgi rīkojas, ja šāds atbrīvojums ir uzskatāms par neatbilstīgu šā panta noteikumiem. Līdz … (14) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar šā panta 1. punktu.

IV   NODAĻA

PASAŽIERU TIESĪBAS PĀRVADĀJUMU ATCELŠANAS VAI AIZKAVĒŠANĀS GADĪJUMĀ

19. pants

Brauciena turpināšana, maršruta maiņa un atlīdzināšana

1.   Ja pārvadātājam ir iespējams paredzēt, ka regulārais pārvadājums tiks atcelts vai atiešana no autoostas aizkavēsies par ilgāk nekā 120 minūtēm, pasažierim nekavējoties piedāvā šādas izvēles iespējas:

a)	turpināt braucienu vai mainīt maršrutu līdz galamērķim, izmantojot pēc iespējas drīzāku pārvadājumu ar nosacījumiem, kas pielīdzināmi pārvadājuma līgumā izklāstītajiem;

b)	saņemt biļetes cenas atlīdzību un, attiecīgā gadījumā, bez maksas pēc iespējas drīzāku atpakaļbraucienu ar autobusu uz sākotnējo izbraukšanas vietu saskaņā ar pārvadājuma līgumu.

2.   Ja regulārais pārvadājums ir atcelts vai atiešana no autobusu pieturas aizkavējas par ilgāk nekā 120 minūtēm, pasažieriem ir tiesības saņemt no pārvadātāja attiecīgu brauciena turpinājumu, maršruta maiņu vai biļetes cenas atlīdzību.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā paredzēto atlīdzību izmaksā 14 dienās pēc piedāvājuma sniegšanas vai lūguma saņemšanas. Maksājums sedz pilnu biļetes pirkuma cenu par to brauciena daļu vai daļām, kas nav veiktas, un par jau veikto daļu vai daļām, ja braucienam vairs nav jēgas attiecībā uz pasažiera sākotnējo brauciena plānu. Attiecībā uz braukšanas kartēm vai braukšanas biļetēm uz noteiktu laiku maksājums atbilst proporcionālajai daļai no pilnas biļetes maksas. Atlīdzinājumu izmaksā naudā, ja vien pasažieris nepieņem cita veida atlīdzību.

20. pants

Informācija

1.   Ja regulārais pārvadājums tiek atcelts vai aizkavējas tā atiešanas laiks, pārvadātājs vai, attiecīgā gadījumā, autoostas pārvaldītājs pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 30 minūtes pēc publiskotā atiešanas laika informē pasažierus, kuri izbrauc no autoostām, par situāciju un par paredzamo atiešanas laiku, tiklīdz tāda informācija ir pieejama.

2.   Ja pasažieri brauciena atcelšanas vai aizkavēšanās dēļ nokavē saistītu pārvadājumu pakalpojumu, pārvadātājs vai, attiecīgā gadījumā, autoostas pārvaldītājs veic samērīgus pasākumus, lai informētu attiecīgos pasažierus par alternatīvām pārsēšanās iespējām.

3.   Pārvadātājs vai, attiecīgā gadījumā, autoostas pārvaldītājs nodrošina, ka personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām saņem 1. un 2. punktā minēto nepieciešamo informāciju pieejamā formātā.

21. pants

Palīdzība atiešanas atcelšanas vai aizkavēšanās gadījumā

Ja brauciens, kura ilgums paredzēts lielāks nekā trīs stundas, tiek atcelts vai tā atiešana no autoostas aizkavējas ilgāk par divām stundām, pārvadātājs pasažierim bez maksas piedāvā:

a)	uzkodas, maltītes un atspirdzinājumus apjomā, kas pamatoti atbilst gaidīšanas vai aizkavēšanās laikam, ja tie ir pieejami autobusā vai autoostā vai ja tos iespējams saprātīgā veidā sagādāt;

b)	palīdzību viesnīcas istabas vai cita veida izmitināšanas atrašanā, kā arī palīdzību, lai noorganizētu pārvadāšanu starp autoostu un izmitināšanas vietu gadījumos, kad vajadzīgs tur uzturēties vienu vai vairākas naktis.

Piemērojot šo pantu, pārvadātājs pievērš īpašu uzmanību vajadzībām, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un viņus pavadošajām personām.

22. pants

Citas prasības

Nekas šajā nodaļā neliedz pasažieriem valstu tiesās saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem prasīt atlīdzināt kaitējumu, kas radies regulāra pārvadājuma atcelšanas vai aizkavēšanās dēļ.

V   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR INFORMĀCIJU UN SŪDZĪBĀM

23. pants

Tiesības uz informāciju par braucienu

Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji savās attiecīgajās kompetences jomās visa brauciena laikā sniedz pasažieriem atbilstīgu informāciju. Ja iespējams, šo informāciju pēc pieprasījuma sniedz pieejamā formātā.

24. pants

Informācija par pasažieru tiesībām

1.   Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji savās attiecīgajās kompetences jomās nodrošina to, ka pasažieriem ne vēlāk kā pirms izbraukšanas sniedz pienācīgu un saprotamu informāciju par viņu tiesībām saskaņā ar šo regulu. Informācija ir pieejama autoostās un, attiecīgā gadījumā, internetā. Pēc personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām lūguma informāciju sniedz pieejamā formātā. Šī informācija ietver kontaktinformāciju attiecībā uz izpildstruktūru vai izpildstruktūrām, ko dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar šīs regulas 27. panta 1. punktu.

2.   Lai izpildītu 1. punktā minēto informēšanas prasību, pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji var izmantot šīs regulas noteikumu kopsavilkumu, ko Komisija sagatavo visās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās un kas tiem darīts pieejams.

25. pants

Sūdzības

Pārvadātāji izveido vai izmanto jau pastāvošu sūdzību izskatīšanas mehānismu attiecībā uz 4., 8. un 9. līdz 24. pantā izklāstītajām tiesībām un pienākumiem.

26. pants

Sūdzību iesniegšana

Ja pasažieris, uz ko attiecas šī regula, vēlas iesniegt pārvadātājam sūdzību saistībā ar 4., 8. un 9. līdz 24. pantu, viņš to iesniedz trīs mēnešos no dienas, kad regulārais pārvadājums tika veikts vai kad to vajadzēja veikt. Pārvadātājs viena mēneša laikā no sūdzības saņemšanas paziņo pasažierim, vai viņa sūdzība ir atzīta par pamatotu, noraidīta vai vēl tiek izskatīta. Galīgās atbildes sniegšanas laiks nevar būt ilgāks par trīs mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas.

VI   NODAĻA

IZPILDE UN VALSTU IZPILDSTRUKTŪRAS

27. pants

Valstu izpildstruktūras

1.   Katra dalībvalsts norīko jaunu vai jau izveidotu struktūru vai struktūras, kas ir atbildīgas par šīs regulas izpildi attiecībā uz regulāriem pārvadājumiem no vietām, kuras atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, un regulāriem pārvadājumiem no trešām valstīm uz minētajām vietām. Katra struktūra veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

Katra struktūra organizatoriski, lēmumos par finansējumu, juridiskā formā un lēmumu pieņemšanā ir neatkarīga no pārvadātājiem, ceļojumu rīkotājiem un autoostu pārvaldītājiem.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par struktūru vai struktūrām, kas norīkotas saskaņā ar šo pantu.

3.   Par šīs regulas varbūtēju pārkāpumu ikviens pasažieris saskaņā ar valsts tiesību aktiem var iesniegt sūdzību attiecīgajai struktūrai, kas norīkota saskaņā ar 1. punktu, vai kādai citai dalībvalsts norīkotai atbilstīgai struktūrai.

Dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka:

a)	pasažieris sūdzību saistībā ar 4., 8. un 9. līdz 24. pantu vispirms iesniedz pārvadātājam; un/vai

b)	valsts izpildstrktūra vai jebkura cita dalībvalsts norīkota atbilstīga struktūra darbojas kā apelācijas instance, kas izskata sūdzības, kuras nav atrisinātas saskaņā ar 26. pantu.

28. pants

Ziņojums par izpildi

Saskaņā ar 27. panta 1. punktu norīkotās izpildstruktūras līdz . . (15) 1. jūnijam un pēc tam ik pēc diviem gadiem publicē ziņojumu par savu darbību iepriekšējos divos kalendārajos gados, jo īpaši aptverot darbības, kas veiktas, lai īstenotu šo regulu un statistiku par sūdzībām un piemērotām sankcijām.

29. pants

Izpildstruktūru sadarbība

Valstu izpildstruktūras, kas minētas 27. panta 1. punktā, vajadzības gadījumā apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem, un praksi. Komisija tām palīdz veikt šo uzdevumu.

30. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis līdz . . (16) informē Komisiju par šiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties ziņo tai par visiem turpmākiem to grozījumiem.

VII   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Ziņojums

Komisija līdz . . (17) ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību un ietekmi. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus, ar ko paredz šīs regulas noteikumu detalizētāku īstenošanu vai tās grozīšanu.

32. pants

Regulas (EK) Nr. 2006/2004 grozījums

Regulas (EK) Nr. 2006/2004 pielikumam pievieno šādu punktu:

“18.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. . ./2010 (. . gada . .) par autobusu pasažieru tiesībām (18).

33. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no . . (19).

34. pants

Publicēšana

Šo regulu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  2009. gada 16. jūlija atzinums (OV C 317, 23.12.2009., 99. lpp).

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 11. martā Nostāja, un Eiropas Parlamenta . . Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  OV L 263, 7.10.2009., 11. lpp.

(4)  OV L 199, 31.7.2007., 40. lpp.

(5)  OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.

(6)  OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.

(7)  OV L 158, 23.6.1990., 59. lpp.

(8)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(9)  OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.

(10)  OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

(11)  OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.

(12)  Piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas.

(13)  Lūdzu, ievietojiet šīs regulas piemērošanas datumu.

(14)  Piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas.

(15)  Divus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas.

(16)  Šīs regulas piemērošanas diena.

(17)  Trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas.

(18)  OV . .”.

(19)  Divus gadus pēc šīs regulas publicēšanas dienas.

---

---

---

---

11.5.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 122/19

---

PADOMES NOSTĀJA (ES) Nr. 5/2010 PIRMAJĀ LASĪJUMĀ,

lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004

Padome pieņēmusi 2010. gada 11. martā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 122 E/02

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu un 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Savienības rīcībai jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta nozarē vajadzētu būt vērstai arī uz to, lai nodrošinātu pasažieriem augsta līmeņa aizsardzību, kas ir pielīdzināma citiem pārvadājumu veidiem. Turklāt būtu jāņem vērā vispārējās patērētāju aizsardzības prasības.

(2)

Ņemot vērā to, ka jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta pasažieris ir pārvadājuma līguma vājākā puse, visiem šādiem pasažieriem būtu jānodrošina minimālais aizsardzības līmenis. Nekam nevajadzētu traucēt pārvadātājiem piedāvāt pasažieriem līguma nosacījumus, kas ir izdevīgāki nekā šajā regulā paredzētie nosacījumi.

(3)

Pasažieru aizsardzībai vajadzētu attiekties ne vien uz pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, ko pasažieriem sniedz starp ostām, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, bet arī uz pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, ko pasažieriem sniedz starp šādām ostām un ostām, kas atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas, ņemot vērā iespējamu konkurences kropļojumu risku pasažieru pārvadājumu tirgū. Tādēļ terminam “Savienības pārvadātājs” šajā regulā vajadzētu būt pēc iespējas plaši interpretētam, tomēr neietekmējot citus Savienības tiesību aktus, piemēram Padomes Regula (EEK) Nr. 4056/86 (1986. gada 22. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Līguma 85. un 86. pantu piemērot attiecībā uz jūras transportu (3), un Padomes Regula (EEK) Nr. 3577/92 (1992. gada 7. decembris), ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (4).

(4)

Jūras un iekšzemes ūdensceļu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu vienotajam tirgum būtu jāsniedz iedzīvotājiem vispārējs labums. Tādēļ personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kas radušās invaliditātes, vecuma vai kādu citu faktoru dēļ, būtu jānodrošina tādas iespējas izmantot pasažieru pārvadājumu pakalpojumus un kruīzus, kas ir līdzvērtīgas pārējo iedzīvotāju iespējām. Personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir tādas pašas tiesības saistībā ar brīvu pārvietošanos, brīvu izvēli un nediskriminēšanu kā visiem pārējiem iedzīvotājiem.

(5)

Ievērojot 9. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, un lai personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām varētu izmantot jūras un iekšzemes ūdensceļu transportu tāpat kā citi iedzīvotāji, būtu jāparedz noteikumi par nediskriminēšanu un palīdzību ceļojuma laikā. Tādēļ šīs personas būtu jāpārvadā, un nedrīkstētu atteikties tās pārvadāt invaliditātes vai ierobežoto pārvietošanās spēju dēļ, izņemot tādu iemeslu dēļ, kuru pamatā ir veselības un drošības apsvērumi un kurus noteikušas kompetentas iestādes. Viņiem vajadzētu būt tiesībām saņemt palīdzību ostās un uz pasažieru kuģiem. Ņemot vērā sociālās integrācijas aspektus, šīm personām vajadzētu saņemt atbalstu bez maksas. Pārvadātājiem būtu jāizstrādā piekļuves nosacījumi, vēlams, izmantojot Eiropas standartizācijas sistēmu.

(6)

Lemjot par jaunu ostu vai terminālu plānojumu, kā arī veicot pārbūvi, šo iestāžu atbildīgajām struktūrām vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Līdzīgi arī pārvadātājiem vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā šādas vajadzības, pieņemot lēmumus par jaunu un nesen uzlabotu pasažieru kuģu plānojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/87/EK (2006. gada 12. decembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem (6).

(7)

Ostās, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām cita starpā būtu jāpalīdz nokļūt no noteiktas ierašanās vietas ostā līdz pasažieru kuģim un no pasažieru kuģa līdz noteiktai vietai, no kuras šī persona atstāj ostu, ietverot iekāpšanu un izkāpšanu.

(8)

Organizējot palīdzības nodrošināšanu personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un apmācot darbiniekus, pārvadātājiem vajadzētu sadarboties reprezentatīvām organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šajā darbā viņiem vajadzētu arī ņemt vērā Starptautisko jūrnieku apmācību, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standartu konvenciju un kodeksu, kā arī Starptautiskās jūrniecības organizācijas Ieteikumu pasažieru kuģu konstruēšanai un ekspluatācijai, lai atbilstu vecāku cilvēku un personu ar invaliditāti vajadzībām.

(9)	Pasažieriem vajadzētu būt pienācīgi informētiem jebkura pasažieru pārvadājumu pakalpojuma vai kruīza atcelšanas vai aizkavēšanās gadījumā. Minētajai informācijai būtu jāpalīdz pasažieriem veikt vajadzīgos pasākumus un vajadzības gadījumā iegūt papildu informāciju par alternatīviem maršrutiem.

(10)

Pasažieriem radītās neērtības saistībā ar viņu ceļojuma atcelšanu vai ilgu aizkavēšanos būtu jāsamazina. Šajā sakarā būtu pienācīgi jārūpējas par pasažieriem, un viņiem vajadzētu būt iespējai atcelt savu ceļojumu un saņemt biļešu cenas atmaksājumu vai mainīt maršrutu saskaņā ar apmierinošiem nosacījumiem.

(11)

Pārvadātājiem būtu jāizmaksā pasažieriem kompensācija pasažieru pārvadājumu pārvadājuma atcelšanas vai aizkavēšanās gadījumā, pamatojoties uz procentuālu daļu no biļetes cenas, izņemot gadījumus, kad atcelšana vai aizkavēšanās notiek tādu laika apstākļu dēļ, kuri apdraud drošu kuģa ekspluatāciju, vai ārkārtējos apstākļos, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja veiktu visus iespējamos pasākumus.

(12)	Par tādiem laika apstākļiem, kuri apdraud drošu kuģa ekspluatāciju, vajadzētu uzskatīt spēcīgu vēju, vētru, spēcīgu straumi, ar apledojumu saistītus sarežģījumus un īpaši augstu vai zemu ūdens līmeni; šis uzskaitījums nav visaptverošs.

(13)

Par ārkārtas apstākļiem būtu jāuzskata teroristu uzbrukumi, konflikti starp darba devējiem un darba ņēmējiem, slimu, ievainotu vai mirušu personu nogādāšana krastā, meklēšanas un glābšanas operācijas jūrā vai iekšzemes ūdensceļos, vides aizsardzības pasākumi, satiksmes pārraudzības lēmumi, ko pieņem satiksmes vadības struktūras vai ostas iestādes, vai kompetentu iestāžu lēmumi attiecībā uz sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī lai apmierinātu neatliekamas transporta vajadzības; šis uzskaitījums nav visaptverošs.

(14)

Iesaistoties ieinteresētajām personām, speciālistu apvienībām un apvienībām, kas pārstāv patērētājus, pasažierus, personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, pārvadātājiem būtu jāsadarbojas, lai pieņemtu valstu vai Eiropas līmeņa pasākumus nolūkā uzlabot pasažieriem piedāvāto aprūpi un palīdzību, kad vien viņu ceļojums tiek pārtraukts, jo īpaši ilgas aizkavēšanās vai ceļojuma atcelšanas gadījumā.

(15)

Šī regula nedrīkstētu ietekmēt pasažieru tiesības, kas noteiktas ar Padomes Direktīvu 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām (7). Šī regula nebūtu jāpiemēro, ja kompleksais ceļojums tiek atcelts nevis pasažieru pārvadājumu pakalpojuma vai kruīza atcelšanas, bet citu iemeslu dēļ.

(16)

Pasažieriem vajadzētu būt pilnīgi informētiem par savām tiesībām, kas noteiktas šajā regulā, lai tie varētu efektīvi izmanto šīs tiesības. Pasažieru tiesībām būtu jāietver informācijas saņemšana attiecībā uz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu vai kruīzu pirms brauciena un tā laikā. Visai būtiskajai informācijai, kas tiek sniegta pasažieriem, vajadzētu tikt nodrošinātai arī formātos, kas pieejami personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

(17)

Pasažierim būtu jāspēj īstenot savas tiesības, izmantojot atbilstīgu sūdzību procedūru, ko ieviesuši pārvadātāji, vai, attiecīgā gadījumā, iesniedzot sūdzību struktūrai vai struktūrām, kuras šajā sakarā norādījusi attiecīgā dalībvalsts. Pārvadātājiem būtu jāatbild uz pasažieru sūdzībām noteiktā termiņā, ņemot vērā, ka neatbildēšana uz sūdzību varētu tikt vērsta pret viņiem.

(18)

Ņemot vērā dalībvalsts izstrādātās procedūras sūdzību iesniegšanai, sūdzības par palīdzību ostā vai uz kuģa vislabāk būtu jāadresē struktūrai vai struktūrām, ko šīs regulas izpildei norādījusi tā dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas osta, kur notiek pasažieru iekāpšana kuģī, savukārt sūdzības par trešās valsts sniegtiem pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem – dalībvalsts, kuras ostā pasažieri izkāpj no kuģa.

(19)	Dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstība šai regulai un jāizraugās kompetenta struktūra vai struktūras, lai veiktu uzraudzības un izpildes funkcijas. Tas neietekmē pasažieru tiesības vērsties tiesā ar prasību saņemt likumīgu atlīdzību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(20)	Dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas, kas jāpiemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina, ka tās tiek piemērotas. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(21)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus - proti, nodrošināt visās dalībvalstīs augstu aizsardzības un palīdzības līmeni pasažieriem un nodrošināt, ka vienotajā tirgū uzņēmēji darbojas, ievērojot saskaņotus nosacījumus - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(22)

Šīs regulas īstenošanas pamatā vajadzētu būt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā) (8). Tādējādi minētā regula būtu attiecīgi jāgroza.

(23)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (9) būtu stingri jāievēro un jāpiemēro, lai garantētu juridisko un fizisko personu privātās dzīves neaizskaramību un nodrošinātu, ka pieprasītā informācija un ziņojumi tiek izmantoti tikai šajā regulā noteikto pienākumu veikšanai un netiek izmantoti, lai kaitētu minētajām personām.

(24)	Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu paredz noteikumus par:

a)	nediskrimināciju attiecībā uz pārvadājuma nosacījumiem, ko pasažieriem piedāvā pārvadātāji;

b)	nediskrimināciju un palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām;

c)	pasažieru tiesībām atcelšanas vai aizkavēšanās gadījumā;

d)	obligāto informāciju, kas jāsniedz pasažieriem;

e)	sūdzību izskatīšanu;

f)	vispārīgiem izpildes noteikumiem.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro attiecībā uz pasažieriem, kuri ceļo:

a)	izmantojot tādus pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, kuriem iekāpšanas osta atrodas dalībvalsts teritorijā;

b)	izmantojot tādus pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, kuriem iekāpšanas osta atrodas ārpus dalībvalsts teritorijas un izkāpšanas osta atrodas dalībvalsts teritorijā ar nosacījumu, ka pakalpojumu sniedz Savienības pārvadātājs;

c)	izmantojot tādu kruīzu, kur iekāpšanas osta atrodas dalībvalsts teritorijā. Tomēr šiem pasažieriem nepiemēro 16. panta 2. punktu, 18., 19. pantu un 20. panta 1. un 4. punktu.

2.   Šo regulu nepiemēro attiecībā uz pasažieriem, kuri ceļo:

a)	ar kuģiem, kam ir licence pārvadāt ne vairāk kā 36 pasažierus;

b)	ar kuģiem, kuru apkalpē ir ne vairāk kā trīs par kuģa vadību atbildīgas personas vai kuru kopīgais pasažieru pārvadājumu pakalpojuma attālums nepārsniedz 500 metrus vienā virzienā; vai

c)	ekskursijās un ievērojamu vietu apskates braucienos, kas nav kruīza braucieni.

3.   Dalībvalstis var uz diviem gadiem no . . (10) atbrīvot no pienākuma piemērot šo regulu jūras kuģiem, kuru tonnāža ir mazāka nekā 300 bruto tonnas un kurus izmanto pārvadājumiem attiecīgās valsts teritorijā, ja šajā regulā noteiktās pasažieru tiesības ir attiecīgi nodrošinātas attiecīgās valsts tiesību aktos.

4.   Dalībvalstis var šo regulu nepiemērot pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu pienākumi, pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi vai integrēti pakalpojumi, ja šajā regulā noteiktās pasažieru tiesības ir attiecīgi garantētas attiecīgās valsts tiesību aktos.

5.   Nekas šajā regulā nav interpretējams kā tehniskas prasības, ar ko uzliek pienākumus pārvadātājiem, termināļa operatoriem vai citām struktūrām, lai tās pārveidotu vai mainītu kuģus, infrastruktūru, iekārtas ostās un ostas termināļus.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“persona ar invaliditāti” vai “persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām” ir jebkura persona, kuras pārvietošanās spējas, izmantojot transportlīdzekļus, ir ierobežotas kādas fiziskas (sensoriskas vai kustību, pastāvīgas vai īslaicīgas) invaliditātes, garīgas invaliditātes vai traucējumu vai jebkādu citu invaliditātes iemeslu, vai vecuma dēļ un kuras stāvoklis prasa atbilstīgu uzmanību un visiem pasažieriem pieejamo pakalpojumu pielāgošanu šīs personas vajadzībām;

b)	“dalībvalsts teritorija” ir teritorija, uz kuru attiecas Līgums, kā minēts tā 355. pantā, saskaņā ar tur izklāstītajiem nosacījumiem;

c)	“piekļuves nosacījumi” ir atbilstīgi standarti, pamatnostādnes un informācija, kas attiecas uz to, kā personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām piekļūst ostas termināļiem un kuģiem, tostarp to telpām;

d)	“pārvadātājs” ir fiziska vai juridiska persona, kura iedzīvotājiem piedāvā pasažieru pārvadājumu pakalpojumus vai kruīzus;

e)	“Savienības pārvadātājs” ir pārvadātājs, kurš veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā vai sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus uz dalībvalsts teritoriju vai no tās;

f)	“pasažieru pārvadājumu pakalpojums” ir komerciāls pasažieru pārvadājumu pakalpojums pa jūru vai pa iekšzemes ūdensceļiem, kas notiek atbilstīgi publicētam grafikam;

g)	“integrēti pakalpojumi” ir noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā savstarpēji saistīti transporta pakalpojumi, kam ir viens informācijas dienests, biļešu sistēma un grafiks;

h)	“faktiskais pārvadātājs” ir persona, kas nav pārvadātājs un kas faktiski veic visu pārvadājumu vai tā daļu;

i)	“iekšzemes ūdensceļi” ir dabiski vai mākslīgi veidota kuģojama iekšzemes ūdenstilpe vai savstarpēji saistītu ūdenstilpju sistēma, kuru izmanto pārvadājumiem, piemēram, ezeri, upes, kanāli vai to apvienojums;

j)	“osta” ir vieta vai ģeogrāfiska teritorija, ko veido tādas uzlabojumu konstrukcijas un iekārtas, kas ļauj uzņemt kuģus, kur pasažieri regulāri iekāpj vai izkāpj no tiem;

k)

“ostas terminālis” ir terminālis, ko apkalpo pārvadātājs vai termināļa operators, ostā, kurā ir atbilstīgas telpas, piemēram, reģistrācijas telpas, biļešu kases un uzgaidāmās telpas, un personāls, lai nodrošinātu tādu pasažieru iekāpšanu vai izkāpšanu, kuri ceļo, izmantojot pasažieru pārvadājumu pakalpojumus vai kruīzu;

l)	“kuģis” ir kuģis, ko izmanto kuģošanai pa jūru vai iekšzemes ūdensceļiem;

m)	“pārvadājuma līgums” ir pārvadājuma līgums, kas noslēgts starp pārvadātāju un pasažieri par vienu vai vairākiem pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem vai kruīziem;

n)	“biļete” ir derīgs dokuments vai cits pierādījums, kas apliecina pārvadājuma līguma esamību;

o)	“biļešu pārdevējs” ir jebkurš mazumtirgotājs, kas noslēdz pārvadājuma līgumus pārvadātāja vārdā;

p)	“ceļojumu aģents” ir jebkurš mazumtirgotājs, kas rīkojas pasažiera vārdā, noslēdzot pārvadājuma līgumus;

q)	“ceļojumu rīkotājs” ir organizators, kas nav pārvadātājs Direktīvas 90/314/EEK 2. panta 2. un 3. punkta nozīmē;

r)	“rezervācija” ir pasažieru pārvadājumu pakalpojuma vai kruīza konkrētas atiešanas rezervēšana;

s)	“termināļa operators” ir privāta vai publiska struktūra dalībvalsts teritorijā, kura ir atbildīga par ostas termināļa pārvaldību un apsaimniekošanu;

t)	“kruīzs” ir pasažieru pārvadājuma pakalpojums pa jūru vai pa iekšzemes ūdensceļiem, kuru veic tikai un vienīgi izklaides vai atpūtas dēļ un kurš ir papildināts ar izmitināšanas un citiem pakalpojumiem, un kura ilgums pārsniedz divas nakšņošanas uz kuģa;

u)	“kuģošanas negadījums” ir kuģa avārija, apgāšanās, sadursme ar citu kuģi vai uzskriešana uz sēkļa, sprādziens vai ugunsgrēks uz kuģa, vai kuģa bojājums.

4. pants

Biļetes un nediskriminējoši līguma noteikumi

1.   Pārvadātāji izsniedz pasažierim biļeti, ja vien saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tiesības uz pārvadājumu nesniedz ar citiem dokumentiem. Biļeti var izsniegt elektroniskā formātā.

2.   Neskarot sociālos tarifus, līguma noteikumus un pārvadātāju vai biļešu pārdevēju piemērotos tarifus piedāvā sabiedrībai, nedz tieši, nedz netieši diskriminējot tiešos patērētājus saistībā ar viņu valstspiederību vai ar to vietu Savienībā, kur pārvadātāji vai biļešu pārdevēji veic uzņēmējdarbību.

5. pants

Citas iesaistītās puses

1.   Ja šajā regulā noteikto pienākumu veikšana uzticēta faktiskajam pārvadātājam, biļešu pārdevējam vai jebkurai citai personai, pārvadātājs, ceļojumu aģents, ceļojumu rīkotājs vai termināļa operators, kurš uzticējis šādus pienākumus, tomēr ir atbildīgs par minētās iesaistītās puses darbībām un bezdarbību, pildot savus darba pienākumus.

2.   Papildus 1. punktā noteiktajam, personai, kurai pārvadātājs, ceļojumu aģents, ceļojumu rīkotājs vai termināļa operators uzticējis pienākumu veikšanu, attiecībā uz šīs personas veikto pienākumu daļu arī piemēro šās regulas noteikumus, tostarp noteikumus par saistībām un aizstāvību.

6. pants

Saistību nepildīšanas izslēgšana

Šajā regulā noteiktās saistības nedrīkst ierobežot vai atcelt, jo īpaši paredzot atkāpi vai ierobežojošu noteikumu pārvadājuma līgumā.

II   NODAĻA

PERSONAS AR INVALIDITĀTI UN PERSONAS AR IEROBEŽOTĀM PĀRVIETOŠANĀS SPĒJĀM

7. pants

Tiesības uz pārvadājumu

1.   Pārvadātāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu rīkotāji nevar atteikties pieņemt rezervāciju, izsniegt vai kā citādi piegādāt biļeti vai ļaut iekāpt personām, par iemeslu minot invaliditāti vai ierobežotas pārvietošanās spējas.

2.   Personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervāciju un biļetes piedāvā bez papildu maksas.

8. pants

Izņēmumi un īpaši nosacījumi

1.   Neskarot 7. panta 1. punktu, pārvadātāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu rīkotāji var atteikties pieņemt rezervāciju vai izsniegt vai kā citādi piegādāt biļeti vai atteikt iekāpšanu personai, par iemeslu minot invaliditāti vai ierobežotas pārvietošanās spējas:

a)	lai ievērotu piemērojamās veselības un drošības prasības, kas noteiktas ar starptautiskiem, Savienības vai attiecīgās valsts tiesību aktiem, vai lai ievērotu veselības un drošības prasības, ko nosaka kompetentās iestādes;

b)	ja pasažieru kuģa uzbūves dēļ vai ostas infrastruktūras un aprīkojuma dēļ, tostarp ostas termināļu dēļ, personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām iekāpšana, izkāpšana vai pārvadāšana ir nedroša un praktiski neiespējama.

2.   Atsakoties pieņemt rezervāciju vai izsniegt vai kā citādi piegādāt biļeti 1. punktā minēto iemeslu dēļ, pārvadātāji, ceļojumu aģenti vai ceļojumu rīkotāji pēc iespējas cenšas iesaistītajai personai piedāvāt pieņemamu alternatīvu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu vai kruīzu, ko organizē pārvadātājs.

3.   Ja tādai personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kurai ir rezervācija vai biļete un kura ir izpildījusi 11. panta 2. punkta a) apakšpunkta prasības, tomēr ir bijusi liegta iekāpšana kuģī invaliditātes vai ierobežoto pārvietošanās spēju dēļ, minētajai personai un jebkurai personai, kas viņu pavada, saskaņā ar šā panta 4. punktu piedāvā tiesības saņemt atlīdzinājumu un maršruta maiņu, kā paredzēts I pielikumā. Tiesības izvēlēties braucienu atpakaļ vai maršruta maiņu ir atkarīgas no tā, vai izpildītas visas veselības un drošības prasības.

4.   Ar tādiem pat nosacījumiem, kā izklāstīts 1. punktā, pārvadātāji, ceļojumu aģenti vai ceļojuma rīkotāji var pieprasīt, lai personu ar invaliditāti vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pavada cita persona, kura var sniegt palīdzību, kas vajadzīga šai personai ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām. Attiecībā uz pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem šādu pavadošo personu pārvadā bez maksas.

5.   Ja pārvadātāji, ceļojumu aģenti vai ceļojumu rīkotāji atsaucas uz 1. vai 4. punktu, tie nekavējoties informē personu ar invaliditāti vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām par šādas rīcības iemesliem. Šos iemeslus personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām paziņo ne vēlāk kā piecas darbadienas pēc tam, kad minētā persona tika informēta. Ja izteikts atteikums saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, izdara atsauci uz piemērojamām veselības un drošības prasībām.

9. pants

Transporta pieejamība un informēšana

1.   Sadarbojoties ar organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, pārvadātāji un termināļa operatori vajadzības gadījumā ar savu organizāciju palīdzību izveido vai īsteno nediskriminējošus transporta piekļuves nosacījumus attiecībā uz personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvadājumiem.

2.   Termināļa operatori un pārvadātāji 1. punktā paredzētos piekļuves nosacījumus dara publiski pieejamus tieši vai internetā un tajās pašās valodās, kurās informāciju parasti sniedz visiem pasažieriem.

3.   Ceļojumu rīkotāji dara pieejamus 1. punktā paredzētos piekļuves nosacījumus, kas piemērojami braucieniem, tostarp kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām, ko tie organizē, pārdod vai piedāvā pārdošanai.

4.   Pārvadātāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu rīkotāji nodrošina, ka visa attiecīgā informācija, tostarp rezervēšana un informācija internetā, par pārvadājuma nosacījumiem, informācija par braucienu un piekļuves nosacījumiem ir pieejama personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām atbilstošā un saprotamā veidā.

10. pants

Tiesības saņemt palīdzību ostās un uz kuģiem

Ņemot vērā piekļuves nosacījumus, kas paredzēti 9. panta 1. punktā, pārvadātāji un termināļa operatori atbilstīgi savām kompetences jomām ostās, tostarp iekāpjot un izkāpjot, un uz kuģiem nodrošina bezmaksas palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā norādīts II un III pielikumā.

11. pants

Palīdzības sniegšanas nosacījumi

1.   Pārvadātāji un termināļa operatori atbilstīgi savām kompetences jomām sniedz palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā izklāstīts 10. pantā un saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)	pārvadātājs un termināļa operators ir informēts par to, ka personai vajadzīga minētā palīdzība, vismaz divas darbdienas pirms šī palīdzība ir vajadzīga;

b)

persona ar invaliditāti vai persona ar ierobežotām pārvietošanās spējam ierodas ostā vai norādītajā vietā, kā minēts 12. panta 3. punktā: i) pārvadātāja iepriekš rakstiski noteiktā laikā, kas nevar būt ilgāks par 60 minūtēm pirms plānotā iekāpšanas laika; vai ii) vēlākais, 60 minūtes pirms publiskotā atiešanas laika, ja nav noteikts iekāpšanas laiks.

2.   Papildus 1. punktā noteiktajam, personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, veicot rezervāciju vai biļetes iepriekšēju iegādi - ar nosacījumu, ka tajā laikā tas ir zināms - paziņo pārvadātājam par savām īpašajām vajadzībām saistībā ar izmitināšanu vai sēdvietu vai par savām vajadzībām vest līdzi medicīnas iekārtas.

3.   Paziņojumu, kas izstrādāts atbilstīgi 1. punkta a) apakšpunktam un 2. punktam, vienmēr var iesniegt ceļojumu aģentam vai ceļojumu rīkotājam, no kura biļete nopirkta. Ja biļete ir derīga vairākiem braucieniem, pietiek ar vienu paziņojumu, ja ir sniegta attiecīga informācija par turpmāko braucienu laiku.

4.   Ja paziņojums saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu nav sniegts, pārvadātāji un termināļa operatori dara visu iespējamo, lai sniegtu palīdzību personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, lai tā varētu iekāpt kuģī, nokāpt no kuģa un ceļot ar to.

5.   Ja personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām nepieciešama atzīta suņa–pavadoņa palīdzība, šim sunim nodrošina nakšņošanu kopā ar minēto personu ar noteikumu, ka pārvadātājam, ceļojumu aģentam vai ceļojumu rīkotājam ir paziņots saskaņā ar attiecīgās valsts spēkā esošajiem tiesību aktiem, ar ko reglamentē dzīvnieku–pavadoņu pārvadāšanu ar pasažieru kuģi, ja ir šādi tiesību akti.

12. pants

Paziņojumu saņemšana un tikšanās vietu noteikšana

1.   Pārvadātāji, termināļa operatori, ceļojumu aģenti un ceļojumu rīkotāji veic visus vajadzīgos pasākumus tādu paziņojumu saņemšanai, ja tie iesniegti atbilstīgi 11. panta 1. punkta a) apakšpunktam un 2. punktam. Šis pienākums attiecas uz visām to tirdzniecības vietām, tostarp pārdošanu, izmantojot telefonu vai internetu.

2.   Ja ceļojumu aģenti vai ceļojumu rīkotāji saņem 1. punktā minēto paziņojumu, tie ierastajā darbalaikā nekavējoties pārsūta šo informāciju pārvadātājam vai termināļa operatoriem.

3.   Pārvadātāji un termināļa operatori nosaka vietu ostas terminālī vai ārpus tā, kurā personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām var paziņot par ierašanos un lūgt palīdzību. Šīs vietas nepārprotami apzīmē, un tajās pieejamā formātā sniedz svarīgāko informāciju par ostas termināli un piedāvāto palīdzību.

13. pants

Palīdzības kvalitātes standarti

1.   Termināļa operatori un pārvadātāji, kas ekspluatē ostas termināļus vai sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, un kuri iepriekšējā kalendārajā gadā kopā snieguši vairāk nekā 100 000 pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumus, savās attiecīgās kompetences jomās nosaka kvalitātes standartus II un III pielikumā norādītajai palīdzībai un, attiecīgā gadījumā, izmantojot savu organizāciju starpniecību, sadarbībā ar reprezentatīvām organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, nosaka, kādi resursi vajadzīgi, lai tos sasniegtu.

2.   Termināļa operatori un pārvadātāji 1. punktā paredzētos kvalitātes standartus dara publiski pieejamus tieši vai internetā pieejamā formātā un tajās pašās valodās, kurās informāciju parasti sniedz visiem pasažieriem.

14. pants

Apmācība un norādījumi

Neskarot Starptautisko jūrnieku apmācību, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standartu konvenciju un kodeksu, kā arī noteikumus, kas pieņemti saistībā ar Pārskatīto konvenciju par kuģošanu Reinā un Konvenciju par kuģošanas režīmu Donavā, pārvadātāji un, attiecīgā gadījumā, termināļu operatori izstrādā ar invaliditāti saistītu apmācību procedūras, tostarp norādījumus, un nodrošina, ka:

a)	to darbinieki - tostarp tie, ko nodarbina citas iesaistītas puses - kuri nepastarpināti sniedz palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ir apmācīti vai instruēti, kā aprakstīts IV pielikuma A un B daļā; un

b)	to darbinieki, kuri ir atbildīgi par biļešu rezervāciju un pārdošanu vai par iekāpšanu un izkāpšanu, tostarp tie, ko nodarbina citas iesaistītas puses, ir apmācīti vai instruēti, kā aprakstīts IV pielikuma A daļā.

15. pants

Kompensācija par pārvietošanās palīglīdzekļiem vai citām īpašām ierīcēm

1.   Pārvadātāji un termināļa operatori ir atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies pārvietošanās palīglīdzekļu vai citu īpašu ierīču, ko lieto persona ar invaliditāti vai persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām, nozaudēšanas vai bojājuma dēļ, ja negadījumu, kas radīja zaudējumus, izraisīja pārvadātāja vai termināļa operatora vaina vai nolaidība. Pārvadātāja vaina vai nolaidība tiek uzskatīta par kuģošanas negadījuma radītu zaudējumu.

2.   Kompensācija, kas minēta 1. punktā, atbilst attiecīgo ierīču aizstāšanas vērtībai vai, attiecīgā gadījumā, izmaksām, kas saistītas ar remontu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja tiek piemērots 4. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 392/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras (11).

4.   Turklāt ir jādara viss iespējamais, lai ātri nodrošinātu pagaidu pārvietošanās palīgierīces.

III   NODAĻA

PĀRVADĀTĀJU UN TERMINĀĻU OPERATORU PIENĀKUMI CEĻOJUMA PĀRTRAUKUMA GADĪJUMĀ

16. pants

Informēšana atiešanas atcelšanas vai aizkavēšanās gadījumā

1.   Ja pasažieru pārvadājumu pakalpojuma vai kruīza atiešana tiek atcelta vai aizkavējas, pārvadātājs vai, attiecīgā gadījumā, termināļa operators informē par situāciju pasažierus, kuri izbrauc no ostas termināļiem, pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 30 minūtes pēc plānotā atiešanas laika, un par paredzamo atiešanas laiku un paredzamo pienākšanas laiku, tiklīdz tāda informācija ir pieejama.

2.   Ja pasažieri ceļojuma atcelšanas vai aizkavēšanās dēļ nokavē saistītu pārvadājuma pakalpojumu, pārvadātājs un, attiecīgā gadījumā, termināļa operators veic samērīgus pasākumus, lai informētu attiecīgos pasažierus par alternatīvām pārsēšanās iespējām.

3.   Pārvadātājs vai, attiecīgā gadījumā, termināļa operators nodrošina, ka personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām saņem nepieciešamo informāciju, kas minēta 1. un 2. punktā, pieejamā formātā.

17. pants

Palīdzība atiešanas atcelšanas vai aizkavēšanās gadījumā

1.   Ja pārvadātājam ir iespējams paredzēt, ka pasažieru pārvadājumu pakalpojuma vai kruīza atiešana tiks atcelta vai aizkavēsies par ilgāk nekā 120 minūtēm pēc plānotā atiešanas laika, pasažieriem, kuri izbrauc no ostas termināļiem, bez maksas piedāvā uzkodas, maltītes vai atspirdzinājumus samērīgā attiecībā pret gaidīšanas laiku, ja vien tie ir pieejami vai ja tos ir iespējams sagādāt.

2.   Ja atiešanas atcelšanas vai aizkavēšanās gadījumā ir jāpārnakšņo viena vai vairākas naktis vai jāuzturas ilgāk, nekā pasažieris bija paredzējis, pārvadātājs – ja vien un kad tas ir fiziski iespējams – pasažieriem, kuri izbrauc no ostas termināļiem, papildus 1. punktā paredzētajām uzkodām, maltītēm vai atspirdzinājumiem bez maksas piedāvā līdzvērtīgu izmitināšanu uz kuģa klāja vai krastā, un pārvadāšanu starp ostas termināli un izmitināšanas vietu. Pārvadātājs var noteikt ierobežotu viena pasažiera kopējo izmaksu summu izmitināšanai krastā, kas nepārsniedz EUR 120 un kur nav iekļautas izmaksas par transportu abos virzienos starp ostas termināli un izmitināšanas vietu.

3.   Piemērojot 1. un 2. punktu, pārvadātājs pievērš īpašu uzmanību vajadzībām, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un viņus pavadošajām personām.

18. pants

Maršruta maiņa un atlīdzināšana atiešanas atcelšanas vai aizkavēšanās gadījumā

1.   Ja pārvadātājam ir iespējams paredzēt, ka pasažieru pārvadājumu pakalpojums tiks atcelts vai atiešana no ostas termināļa aizkavēsies par ilgāk nekā 120 minūtēm, pasažierim nekavējoties piedāvā šādas izvēles iespējas:

a)	mainīt maršrutu līdz galamērķim, izmantojot pēc iespējas drīzāku pārvadājumu ar nosacījumiem, kas pielīdzināmi pārvadājuma līgumā izklāstītajiem;

b)	saņemt biļetes cenas atlīdzību un, attiecīgā gadījumā, bez maksas pēc iespējas drīzāku atpakaļbraucienu uz sākotnējo izbraukšanas vietu saskaņā ar pārvadājuma līgumu.

2.   Ja pasažieru pārvadājumu pakalpojums ir atcelts vai atiešana no ostas aizkavējas par ilgāk nekā 120 minūtēm, pasažieriem ir tiesības saņemt no pārvadātāja tādu maršruta maiņu vai biļetes cenas atlīdzību.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā paredzēto atlīdzību izmaksā septiņās dienās skaidrā naudā, ar elektronisku bankas pārskaitījumu, bankas pārveduma rīkojumu vai bankas čeku, atlīdzinot biļetes pilnu pirkuma cenu par to brauciena daļu vai daļām, kas nav veiktas, un par jau veikto daļu vai daļām, ja braucienam vairs nav jēgas attiecībā uz pasažiera sākotnējo ceļojuma plānu.

19. pants

Biļetes cenas kompensēšana pienākšanas aizkavēšanās gadījumā

1.   Nezaudējot tiesības uz pārvadājumu, pasažieri var pieprasīt kompensāciju no pārvadātāja, ja aizkavējas pārvadājuma līgumā paredzētā pienākšana galamērķī. Kompensācijas minimālais apjoms ir 25 % no biļetes cenas, ja ir notikusi aizkavēšanās par vismaz:

a)	vienu stundu, ja plānotā brauciena ilgums ir līdz četrām stundām;

b)	divām stundām, ja plānotā brauciena ilgums ir vairāk par četrām stundām, bet ne vairāk par astoņām stundām;

c)	trīs stundām, ja plānotā brauciena ilgums ir vairāk par astoņām stundām, bet ne vairāk par 24 stundām; vai

d)	sešām stundām, ja plānotā brauciena ilgums ir vairāk par 24 stundām.

Ja aizkavēšanās ir divreiz ilgāka par a) līdz d) apakšpunktā noteikto laiku, kompensācija ir 50 % no biļetes cenas.

2.   Pasažieri, kam ir vairākkārt lietojama biļete vai sezonas biļete un kas minētās biļetes derīguma termiņa laikā saskaras ar atkārtotu pienākšanas aizkavēšanos, var prasīt pienācīgu kompensāciju saskaņā ar pārvadātāja noteikumiem par kompensēšanas kārtību. Minētajos noteikumos paredz kritērijus, ar ko nosaka pienākšanas aizkavēšanos un aprēķina kompensāciju.

3.   Kompensāciju aprēķina attiecībā pret cenu, ko pasažieris faktiski ir samaksājis par aizkavēto pasažieru pārvadājuma pakalpojumu.

4.   Ja pārvadājums ir brauciens turp un atpakaļ, kompensāciju par pienākšanas aizkavēšanos turpceļā vai atpakaļceļā aprēķina attiecībā pret pusi no cenas, kas samaksāta par attiecīgo pasažieru pārvadājuma pakalpojumu.

5.   Kompensāciju izmaksā viena mēneša laikā pēc kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas. Kompensāciju drīkst izmaksāt ar kuponiem un/vai citiem pakalpojumiem, ja nosacījumi ir elastīgi, jo īpaši attiecībā uz derīguma termiņu un ceļojuma galamērķi. Pēc pasažiera pieprasījuma kompensāciju izmaksā naudā.

6.   Kompensāciju par biļetes cenu nesamazina, atskaitot ar finanšu darījumiem saistītas izmaksas, piemēram, maksas, tālruņa vai pastmarku izmaksas. Pārvadātāji var noteikt minimālo summu, ko nesasniedzot, kompensāciju neizmaksā. Minimālā summa nav lielāka par EUR 10.

20. pants

Izņēmumi

1.   Šīs regulas 17., 18. un 19. pantu nepiemēro pasažieriem, kuriem ir biļete ar atvērtu datumu, ja atiešanas laiks nav noteikts, izņemot pasažierus, kam ir vairākkārt lietojama biļete vai sezonas biļete.

2.   Šīs regulas 17. un 19. pantu nepiemēro, ja pasažieris ir informēts par atcelšanu vai aizkavēšanos jau pirms biļetes iegādes, vai ja atcelšana vai aizkavēšanās ir notikusi pasažiera vainas dēļ.

3.   Šīs regulas 17. panta 2. punktu nepiemēro, ja atcelšana vai aizkavēšanās ir notikusi laika apstākļu dēļ, kas apdraud kuģa drošu ekspluatāciju.

4.   Šīs regulas 19. pantu nepiemēro, ja atcelšana vai aizkavēšanās ir notikusi laika apstākļu dēļ, kas apdraud kuģa drošu ekspluatāciju, vai ārkārtēju apstākļu dēļ, kas traucē pasažieru pārvadājuma pakalpojuma sniegšanu un no kā nevarētu izvairīties pat tad, ja veiktu visus iespējamos pasākumus.

21. pants

Citas prasības

Nekas šajā regulā neierobežo pasažierus saskaņā ar valstu tiesību aktiem valstu tiesās prasīt atlīdzināt kaitējumu, kas radies pārvadājumu pakalpojumu atcelšanas vai aizkavēšanās rezultātā, tostarp saskaņā ar Direktīvu 90/314/EEK.

IV   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR INFORMĀCIJU UN SŪDZĪBĀM

22. pants

Tiesības uz ceļojuma informāciju

Pārvadātāji un termināļa operatori savās attiecīgās kompetences jomās visa brauciena laikā sniedz pasažieriem atbilstošu informāciju pieejamā formātā un tajās pašās valodās, kurās informāciju parasti sniedz visiem pasažieriem. Īpašu uzmanību pievērš personu ar invaliditāti vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām.

23. pants

Informācija par pasažieru tiesībām

1.   Pārvadātāji un termināļa operatori savās attiecīgās kompetences jomās nodrošina, ka informācija par pasažieru tiesībām saskaņā ar šo regulu ir publiski pieejama gan uz kuģiem, gan ostas termināļos. Informāciju sniedz pieejamā formātā un tajās pašās valodās, kurās informāciju parasti sniedz visiem pasažieriem. Sniedzot šo informāciju, īpašu uzmanību pievērš personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām.

2.   Lai izpildītu 1. punktā minēto informēšanas prasību, pārvadātāji un termināļa operatori var izmantot šīs regulas noteikumu kopsavilkumu, ko Komisija sagatavo visās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās un kas tiem darīts pieejams.

3.   Pārvadātāji un termināļa operatori piemērotā veidā dara zināmu pasažieriem uz kuģiem un ostas termināļos kontaktinformāciju par izpildstruktūru, ko dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar 25. panta 1. punktu.

24. pants

Sūdzības

1.   Pārvadātāji izveido vai izmanto jau pastāvošu sūdzību izskatīšanas mehānismu attiecībā uz šajā regulā paredzētajām tiesībām un pienākumiem.

2.   Ja pasažieris, uz ko attiecas šī regula, vēlas iesniegt pārvadātājam sūdzību, viņš to iesniedz divos mēnešos no dienas, kad pakalpojums tika sniegts vai kad to vajadzēja sniegt. Pārvadātājs viena mēneša laikā no sūdzības saņemšanas paziņo pasažierim, vai viņa sūdzība ir atzīta par pamatotu, noraidīta vai vēl tiek izskatīta. Galīgās atbildes sniegšanas laiks nevar būt ilgāks par trīs mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas.

V   NODAĻA

ĪSTENOŠANA UN VALSTU IZPILDSTRUKTŪRAS

25. pants

Valstu izpildstruktūras

1.   Katra dalībvalsts norīko jaunu vai jau izveidotu struktūru vai struktūras, kas ir atbildīgas par šīs regulas izpildi attiecībā uz pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem un kruīziem no ostām, kuras atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, un pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem no trešām valstīm uz minētajām ostām. Katra struktūra veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

Katra struktūra organizatoriski, lēmumos par finansējumu, juridiskā formā un lēmumu pieņemšanā ir neatkarīga no pārvadātājiem, ceļojumu rīkotājiem un termināļa operatoriem.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par struktūru vai struktūrām, kas norīkotas saskaņā ar šo pantu.

3.   Par šīs regulas varbūtēju pārkāpumu ikviens pasažieris saskaņā ar valsts tiesību aktiem var iesniegt sūdzību kompetentajai struktūrai, kas norīkota saskaņā ar 1. punktu, vai kādai citai dalībvalsts norīkotai kompetentai struktūrai.

Dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka:

a)	pasažieris sūdzību, uz ko attiecas šīs regula, vispirms iesniedz pārvadātājam; un/vai

b)	valsts izpildstruktūra vai jebkura cita dalībvalsts norīkota kompetenta struktūra darbojas kā apelācijas instance, kas izskata sūdzības, kuras nav atrisinātas saskaņā ar 24. pantu.

4.   Dalībvalstis, kuras saskaņā ar 2. panta 4. punktu ir izvēlējušās atbrīvot no šīs regulas prasībām noteiktus pakalpojumus, nodrošina līdzvērtīgu mehānismu pasažieru tiesību aizsardzībai.

26. pants

Ziņojums par izpildi

Saskaņā ar 25. pantu norīkotās izpildstruktūras . . (12) un pēc tam ik pēc diviem gadiem publicē ziņojumu par savu darbību iepriekšējos divos kalendārajos gados, jo īpaši aptverot darbības, kas veiktas, lai īstenotu šīs regulas noteikumus, ziņas par piemērotajām sankcijām un statistiku par sūdzībām un piemērotām sankcijām.

27. pants

Izpildstruktūru sadarbība

Valstu izpildstruktūras, kas minētas 25. panta 1. punktā, vajadzības gadījumā apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem, un praksi. Komisija tām palīdz veikt šo uzdevumu.

28. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis līdz . . (13) informē Komisiju par šiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties ziņo tai par visiem turpmākiem to grozījumiem.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29. pants

Ziņojums

Komisija līdz . . (14) ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību un tās rezultātiem. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus, ar ko paredz šīs regulas noteikumu detalizētāku īstenošanu vai tās grozīšanu.

30. pants

Regulas (EK) Nr. 2006/2004 grozījums

Regulas (EK) Nr. 2006/2004 pielikumam pievieno šādu punktu:

“19.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. . ./2009 (. . gada . .) par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem (15)

31. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no . . (16).

---

(1)  2009. gada 16. jūlija Atzinums (OV C 317, 23.12.2009., 89. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes . . Lēmums.

(3)  OV L 378, 31.12.1986., 4. lpp.

(4)  OV L 364, 12.12.1992., 7. lpp.

(5)  OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.

(6)  OV L 389, 30.12.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 158, 23.6.1990., 59. lpp.

(8)  OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.

(9)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(10)  Šīs regulas piemērošanas diena.

(11)  OV L 131, 28.5.2009., 24. lpp.

(12)  Divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas.

(13)  Šīs regulas piemērošanas diena.

(14)  Trīs gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas.

(15)  OV . .”.

(16)  36 mēneši pēc šīs regulas publicēšanas dienas.

---

---

---

---

---

---

11.5.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 122/38

---

PADOMES NOSTĀJA (ES) Nr. 6/2010 PIRMAJĀ LASĪJUMĀ,

lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par jaunu pārtiku, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1331/2008 un atceļ Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001

Padome pieņēmusi 2010. gada 15. martā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 122 E/03

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Nekaitīgas un veselīgas pārtikas brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts un ievērojami uzlabo iedzīvotāju veselību un labklājību, kā arī viņu sociālās un ekonomiskās intereses. Atšķirības starp valstu likumiem, normatīvajiem un administratīvajiem aktiem par jaunas pārtikas nekaitīguma novērtējumu un atļauju izsniegšanu var kavēt šīs pārtikas brīvu apriti, radot nevienlīdzīgas konkurences apstākļus.

(2)	Īstenojot Savienības politikas pasākumus, būtu jānodrošina augsta cilvēku veselības aizsardzības pakāpe. Vajadzības gadījumā būtu jāpiešķir pienācīga vērība vides aizsardzībai un dzīvnieku labturībai.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 (1997. gada 27. janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (3), kā arī ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (2001. gada 20. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā konkrētu informāciju darīt publiski pieejamu un kā aizsargāt informāciju, kura iesniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 (4), tika izveidoti Savienības noteikumi par jauniem pārtikas produktiem. Skaidrības labad Regula (EK) Nr. 258/97 un Regula (EK) Nr. 1852/2001 būtu jāatceļ un Regula (EK) Nr. 258/97 būtu jāaizstāj ar šo regulu. Komisijas Ieteikums 97/618/EK (5) (1997. gada 29. jūlijs) par zinātniskajiem aspektiem un informācijas sniegšanu, kas vajadzīga pieteikumu noformēšanu, lai laistu tirgū jaunus pārtikas produktus un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām, un sākotnējo novērtējuma ziņojumu sagatavošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97, tādējādi būtu uzskatāms par novecojušu attiecībā uz jaunu pārtiku.

(4)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar Regulu (EK) Nr. 258/97, par kritēriju, lai pārtiku uzskatītu par jaunu pārtiku, būtu jāuzskata tas, ka šī pārtika Savienībā cilvēku uzturā lielā apjomā nav izmantoti pirms dienas, kad sāka piemērot Regulu (EK) Nr. 258/97, proti, 1997. gada 15. maija. Lietošana Savienībā ir lietošana dalībvalstīs neatkarīgi no dienas, kad tās pievienojās Eiropas Savienībai.

(5)

Piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (6). Pašreizējā jaunas pārtikas definīcija būtu jāprecizē un jāatjaunina, pašreizējās kategorijas aizstājot ar atsauci uz vispārējo pārtikas definīciju minētajā regulā.

(6)

Būtu jāprecizē arī tas, ka pārtiku uzskata par jaunu pārtiku, ja tai piemēro pārtikas ražošanai Savienībā agrāk neizmantotu ražošanas tehnoloģiju. Šajā regulā jo īpaši būtu jāiekļauj jaunākās audzēšanas tehnoloģijas un pārtikas ražošanas procesi, kuri ietekmē pārtiku un tādējādi var ietekmēt arī pārtikas nekaitīgumu. Jaunajā pārtikā tādējādi būtu jāiekļauj tāda pārtika, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri audzēti, izmantojot netradicionālas tehnoloģijas, un no šādu dzīvnieku pēcnācējiem, pārtika, kas iegūta no augiem, kuri audzēti, izmantojot netradicionālas tehnoloģijas, pārtika, kas ražota, izmantojot jaunus ražošanas procesus, kas varētu ietekmēt pārtiku, un pārtika, kas satur inženierijas ceļā iegūtus nanomateriālus vai sastāv no šādiem materiāliem. Par jaunu pārtiku nebūtu jāuzskata tāda pārtika, kas iegūta no jaunām augu šķirnēm vai lopu šķirnēm, kuras audzētas, izmantojot tradicionālās audzēšanas metodes. Turklāt būtu jāprecizē, ka pārtiku no trešām valstīm, kas Savienībā ir jauna, var uzskatīt par tradicionālu tikai tādā gadījumā, ja to iegūst no “primārās ražošanas” saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 178/2002, neatkarīgi no tā, vai tā ir apstrādāta vai neapstrādāta (piem., augļi, ievārījumi, augļu sulas). Tomēr pie šādā veidā iegūtas pārtikas nebūtu jāpieskaita ne pārtika, kas ražota no tādiem dzīvniekiem vai augiem, kuru audzēšanai izmantotas netradicionālas audzēšanas metodes, vai pārtika no šādu dzīvnieku pēctečiem, ne pārtika, kuras ražošanā izmantoti jauni ražošanas procesi.

(7)

Tomēr, ņemot vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas, kas izveidota ar Komisijas 1997. gada 16. decembra lēmumu, 2008. gada 16. janvārī sniegto atzinumu, kā arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu, ko pieņēma 2008. gada 15. jūlijā, dzīvnieku klonēšanas metodēm, piemēram, somatisko šūnu kodola pārstrādāšanai, piemīt tādas īpatnības, ka minētā regula nevar risināt visus klonēšanas jautājumus. Tādēļ attiecībā uz pārtiku, ko ražo no dzīvniekiem, kas iegūti, izmantojot kādu klonēšanas paņēmienu, un no šādu dzīvnieku pēctečiem, būtu jāsniedz Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kam vajadzības gadījumā sekotu likumdošanas priekšlikums. Ja pieņemtu īpašus tiesību aktus, šīs regulas darbības joma būtu attiecīgi jāpielāgo.

(8)

Būtu jāpieņem īstenošanas pasākumi, ar kuriem nosaka kritērijus, lai atvieglotu novērtējumu tam, vai pārtika nozīmīgā apjomā izmantota cilvēku patēriņam Savienībā pirms 1997. gada 15. maija. Ja pirms šā datuma pārtika izmantota tikai kā uztura bagātinātājs vai uztura bagātinātāja sastāvā, kā tas definēts Direktīvā 2002/46/EK (7), tās laišanu tirgū Savienībā vajadzētu atļaut tāda paša izmantojuma nolūkos pēc šīs dienas, neuzskatot to par jaunu pārtiku. Tomēr šādu izmantojumu par uztura bagātinātāju vai tā sastāvā nedrīkstētu ņemt vērā novērtējumā par to, vai pārtika nozīmīgā apjomā izmantota cilvēku patēriņam Savienībā pirms 1997. gada 15. maija. Tādējādi attiecīgās pārtikas izmantošana citiem mērķiem, nevis izmantojums par uztura bagātinātāju vai tā sastāvā, būtu jāatļauj saskaņā ar šo regulu.

(9)

Inženierijas ceļā iegūtu nanomateriālu izmantošana pārtikas ražošanā varētu pieaugt līdz ar tehnoloģijas turpmāku attīstību. Lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību augstā pakāpē, preču brīvu apriti un tiesisko noteiktību ražotājiem, starptautiskā mērogā jāizstrādā vienota definīcija jēdzienam “inženierijas ceļā iegūts nanomateriāls”. Savienībai būtu jāmēģina panākt vienošanos par definīciju atbilstošos starptautiskos forumos. Ja šādu vienošanos izdotos panākt, šajā regulā izmantoto jēdziena “inženierijas ceļā iegūts nanomateriāls” definīciju būtu attiecīgi jāpielāgo.

(10)

Pārtika, kas ražota no pārtikas sastāvdaļām, uz kurām neattiecas šīs regulas darbības joma, it īpaši, ja mainītas pārtikas sastāvdaļas, šo sastāvdaļu sastāvs vai daudzums, nebūtu jāuzskata par jaunu pārtiku. Tomēr šīs regulas darbības joma būtu attiecināma uz pārtiku, ja ir veiktas pārtikas sastāvdaļu izmaiņas, piemēram, izmantoti selektīvi ekstrakti vai citas auga daļas, kuras līdz šim Savienībā nav izmantotas cilvēku uzturā.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (8) noteikumi būtu jāpiemēro tad, ja, ņemot vērā visas produkta īpašības, uz to varētu attiecināt “zāļu” definīciju un tāda produkta definīciju, uz kuru attiecas Savienības tiesību akti. Šajā sakarā, ja dalībvalsts saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK konstatē, ka kāds produkts ir zāles, tad saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tai vajadzētu būt iespējai ierobežot šāda produkta laišanu tirgū. Turklāt pārtikas definīcijā, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 178/2002, zāles nav ietvertas, un uz tām nebūtu jāattiecina šī regula.

(12)	Jaunai pārtikai, kas atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97, būtu jāsaglabā jaunas pārtikas statuss, tomēr būtu jāprasa atļauja, ja šādu pārtiku izmanto jebkuriem jauniem mērķiem.

(13)

Pārtika, kuru paredzēts izmantot tehnoloģiskiem mērķiem vai kura ir ģenētiski modificēta, nebūtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā. Tādēļ ģenētiski modificēta pārtika, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1829/2003 (9) darbības jomā, pārtika, ko izmanto vienīgi kā piedevas un kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1333/2008 (10) darbības jomā, aromatizētāji, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1334 /2008 (11) darbības jomā, fermenti, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1332/2008 (12) darbības jomā, un ekstrakcijas šķīdinātāji, kas ietilpst Direktīvas 2009/32/EK (13) darbības jomā, neietilpst šīs regulas darbības jomā.

(14)

Vitamīnu un minerālvielu lietošanu nosaka ar īpašiem pārtikas ražošanas nozares tiesību aktiem. Tādēļ no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz vitamīni un minerālvielas, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/46/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (14) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/39/EK (2009. gada 6. maijs) par īpašas diētas pārtikas produktiem (pārstrādāta versija) (15). Tomēr īpašajos tiesību aktos nav aplūkoti gadījumi, kad atļautie vitamīni un minerālvielas iegūtas, izmantojot ražošanas metodes vai jaunus izcelsmes avotus, kurus neņēma vērā laikā, kad atļaujas izsniegtas. Tādēļ, kamēr nav grozīti īpašie tiesību akti, šādus vitamīnus un minerālvielas nevajadzētu izslēgt no šīs regulas darbības jomas, ja ražošanas metodes vai jauni izcelsmes avoti izraisa nozīmīgas vitamīnu un minerālvielu sastāva vai struktūras izmaiņas, kas ietekmē to uzturvērtību, metabolizācijas procesu vai nevēlamu vielu koncentrāciju.

(15)

Jauna pārtika, kas nav vitamīni vai minerālvielas, ir paredzēta īpašiem diētas nolūkiem, pārtikas bagātināšanai vai kā uztura bagātinātāji, būtu jāvērtē atbilstoši šai regulai. Tiem būtu arī turpmāk jāpiemēro noteikumi, kas paredzēti Direktīvā 2002/46/EK, Regulā (EK) Nr. 1925/2006, Direktīvā 2009/39/EK, un Direktīvā 2009/39/EK minētajās īpašajās direktīvās un tās I pielikumā.

(16)

Tas, vai pirms 1997. gada 15. maija Savienībā pārtika nozīmīgā apjomā izmantota cilvēku uzturā, būtu jānovērtē, pamatojoties uz to uzņēmēju sniegtu informāciju, kuri ir iesaistīti pārtikas apritē, kā arī vajadzības gadījumā, pamatojoties uz citu dalībvalstīs pieejamu informāciju. Ja nav pieejama informācija par attiecīgas pārtikas izmantošanu cilvēku uzturā pirms 1997. gada 15. maija vai pieejamā informācija ir nepietiekama, tādas informācijas vākšanai būtu jāizveido vienkārša un pārredzama procedūra, iesaistot Komisiju, dalībvalstis un visas ieinteresētās personas.

(17)	Tirgū Savienībā būtu jālaiž vienīgi tāda jauna pārtika, kas ir nekaitīga un nemaldina patērētāju. Turklāt, ja ar jauno pārtiku paredzēts aizvietot citu pārtiku, tai nevajadzētu atšķirties no šīs pārtikas tā, ka uzturvērtības ziņā patērētājiem tas būtu neizdevīgi.

(18)

Jāpiemēro saskaņota un centralizēta nekaitīguma novērtēšanas un atļauju piešķiršanas procedūra, kas ir efektīva, ierobežota laikā un pārredzama. Lai turpinātu saskaņot dažādas pārtikas atļauju izsniegšanas procedūras, jaunas pārtikas nekaitīguma novērtējums, kā arī tās iekļaušana Savienības sarakstā būtu jāveic saskaņā ar procedūru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1331/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem (16), kura būtu jāpiemēro vienmēr, ja vien šajā regulā nav paredzēta īpaša atkāpe. Saņemot pieteikumu atļaut pārtiku kā jaunu pārtiku, Komisijai būtu jāpārbauda pieteikuma derīgums un piemērojamība. Piešķirot jaunas pārtikas atļauju, būtu jāņem vērā arī citi svarīgi ar šo konkrēto jautājumu saistīti apstākļi, tostarp ētiski, ekoloģiski, ar dzīvnieku labturību saistīti apstākļi un piesardzības princips.

(19)	Būtu jānosaka arī kritēriji tā potenciālā apdraudējuma novērtēšanai, ko rada jauna pārtika. Lai nodrošinātu saskaņotus jaunas pārtikas zinātniskus novērtējumus, šādus novērtējumus būtu jāveic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”).

(20)	Pašlaik informācija par apdraudējumiem, kas saistīti ar inženierijas ceļā iegūtiem nanomateriāliem, ir nepietiekama. Lai labāk izvērtētu to nekaitīgumu, Komisijai sadarbībā ar Iestādi būtu jāizstrādā pārbaudes metodoloģijas, ņemot vērā inženierijas ceļā iegūtu nanomateriālu specifiskās īpašības.

(21)

Lai procedūras vienkāršotu, pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu atļaut iesniegt vienu pieteikumu par pārtiku, kuru reglamentē ar dažādiem pārtikas ražošanas nozaru tiesību aktiem. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1331/2008. Lisabonas Līgumam stājoties spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un visā minētās regulas tekstā vārds “Kopiena” būtu jāaizstāj ar vārdu “Savienība”.

(22)

Ja tradicionāla pārtika no trešajām valstīm ir iekļauta trešo valstu tradicionālas pārtikas sarakstā, vajadzētu atļaut tās laišanu tirgū Savienībā saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst pārtikai, kuras nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsture ir pierādīta. Novērtējot trešo valstu tradicionālās pārtikas nekaitīgumu un pārvaldības sistēmu, būtu jāņem vērā to nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsture to izcelsmes valstī. Nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsturē nebūtu jāņem vērā citi lietojumi, kas neattiecas uz pārtiku vai parasto uzturu.

(23)	Attiecīgā gadījumā un pamatojoties uz nekaitīguma novērtējuma secinājumiem, būtu jānosaka pēcpārdošanas pārraudzības prasības attiecībā uz jaunās pārtikas izmantošanu cilvēku uzturā.

(24)	Jauna pārtika Savienības jaunas pārtikas sarakstā vai trešo valstu tradicionālas pārtikas sarakstā būtu jāiekļauj, neskarot iespēju novērtēt tās vielas ietekmi uz vispārējo patēriņu, kas ir pievienota šai vai līdzīgai pārtikai, vai arī ir izmantota tās ražošanā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1925/2006.

(25)

Īpašos apstākļos, lai veicinātu lauksaimniecības pārtikas nozares pētniecību un attīstību un tādējādi arī jauninājumus, jaunākās zinātniskās atziņas un patentēto informāciju, ko iesniedz kā pamatojumu pieteikumam par jaunas pārtikas iekļaušanu Savienības jaunas pārtikas sarakstā, būtu jāaizsargā. Šos datus un informāciju uz noteiktu laikposmu nākamajam pieteikuma iesniedzējam nevajadzētu izmantot bez iepriekšējā pieteikuma iesniedzēja piekrišanas. Aizsargājot viena pieteikuma iesniedzēja iesniegtos zinātniskos datus, nevajadzētu aizkavēt citus iesniedzējus iekļaut pārtiku Savienības jaunas pārtikas sarakstā, pamatojoties uz viņu pašu zinātniskajiem datiem.

(26)

Uz jauno pārtiku attiecas vispārējās marķējuma prasības, kas noteiktas Direktīvā 2000/13/EK (17), un vajadzības gadījumā uzturvielu marķējuma prasības, kas paredzētas Direktīvā 90/496/EEK (18) (1990. gada 24. septembris) par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu. Dažos gadījumos, iespējams, būtu jānorāda papildu marķēšanas informācija, it īpaši attiecībā uz pārtikas aprakstu, tās izcelsmi vai lietojuma nosacījumiem. Tādēļ, kad jaunu pārtiku iekļauj Savienības sarakstā vai trešo valstu tradicionālas pārtikas sarakstā, var noteikt īpašus lietojuma nosacījumus vai marķēšanas pienākumus, kas, inter alia, varētu būt saistīti ar īpašām īpatnībām vai pārtikas īpašībām, piemēram, pārtikas sastāvu, uzturvērtību vai uzturrādītājiem un pārtikas paredzēto lietojumu, ar ētiskiem apsvērumiem vai ietekmi uz specifisku iedzīvotāju grupu veselību.

(27)	Ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 (19) saskaņo dalībvalstu noteikumus par uzturvērtības un veselīguma norādēm. Tādēļ prasībām attiecībā uz jaunu pārtiku būtu jābūt tikai saskaņā ar šo regulu.

(28)	Attiecīgā gadījumā var notikt pārrunas ar Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupu, lai konsultētos par ētikas jautājumiem attiecībā uz jaunas pārtikas laišanu tirgū Savienībā.

(29)

Jaunu pārtiku, kas laista tirgū Savienībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97, būtu jāturpina laist tirgū. Jauna pārtika, kas atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97, būtu jāiekļauj Savienības jaunas pārtikas sarakstā, kas izveidots ar šo regulu. Turklāt pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97 pirms šīs regulas piemērošanas dienas, būtu jākļūst par pieteikumiem saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, ja Komisijai vēl nav nosūtīts sākotnējā novērtējuma ziņojums, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 258/97, kā arī visos gadījumos, kad saskaņā ar minēto Regulu ir vajadzīgs papildu novērtējuma ziņojums. Citus vēl neizskatītus pieprasījumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu pirms šīs regulas piemērošanas dienas, būtu jāizskata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 noteikumiem.

(30)	Regulā (EK) Nr. 882/2004 (20) ir noteikti vispārīgi noteikumi par kārtību, kādā jāīsteno oficiālas kontroles, lai pārbaudītu atbilstību pārtikas nozares tiesību aktiem. Dalībvalstīm saskaņā ar minēto regulu būtu jāveic oficiāla kontrole, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi.

(31)	Piemēro pārtikas produktu higiēnas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 852/2004 (21).

(32)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, noteikt saskaņotus noteikumus jaunas pārtikas laišanai tirgū Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(33)	Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(34)	Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmuma 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (22) 5. un 7. pantu.

(35)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro precizēt dažas definīcijas, tostarp “inženierijas ceļā iegūta nanomateriāla” definīciju, lai, pamatojoties uz atbilstīgiem kritērijiem, nodrošinātu šo noteikumu saskaņotu ieviešanu dalībvalstīs, ņemot vērā jaunākās tehnikas un zinātnes atziņas, un definīciju netradicionālai dzīvnieku audzēšanas tehnikai, ko izmanto tādu ģenētiski identisku dzīvnieku bezdzimumvairošanā un ko Savienībā pārtikas ražošanā pirms 1997. gada 15. maija neizmantoja. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt atbilstīgus pārejas pasākumus un atjaunināt trešo valstu un Savienības tradicionālas pārtikas sarakstus.

(36)

Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz kritērijiem, saskaņā ar kuriem var uzskatīt, ka Savienībā pirms 1997. gada 15. maija šī pārtika cilvēku uzturā ir izmantota nozīmīgā apjomā. Īpaši svarīgi, lai Komisija gatavošanas posmā konsultētos ar ekspertiem, ievērojot saistības, ko tā uzņēmusies 2009. gada 9. decembra paziņojumā attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta īstenošanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā noteikti saskaņoti noteikumi, lai tirgū Savienībā laistu jaunu pārtiku ar mērķi nodrošināt augstu cilvēku veselības un patērētāju interešu aizsardzības pakāpi, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus efektīvu darbību, vajadzības gadījumā ņemot vērā vides aizsardzību un dzīvnieku labturību.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro jaunas pārtikas laišanai tirgū Savienībā.

2.   Šī regula neattiecas uz:

a)

pārtiku, ja to lieto kā: i) pārtikas piedevas, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1333/2008 darbības jomā, ii) pārtikas aromatizētājus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1334/2008 darbības jomā, iii) ekstrakcijas šķīdinātājus, kurus izmanto pārtikas produktu ražošanā un kuri ietilpst Direktīvas 2009/32/EK darbības jomā, iv) pārtikas fermentus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1332/2008 darbības jomā, v) vitamīnus un minerālvielas, kas ietilpst Direktīvas 2002/46/EK, Regulas (EK) Nr. 1925/2006 vai Direktīvas 2009/39/EK darbības jomā, izņemot jau atļautus vitamīnus un minerālvielas, ko iegūst ar ražošanas metodēm vai izmantojot jaunas izejvielas, ko neņēma vērā, kad tos atļāva saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, ja šo ražošanas metožu vai jauno izejvielu dēļ rodas ievērojamas izmaiņas, kas minētas šīs Regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā;

b)	pārtiku, kas ir Regulas (EK) Nr. 1829/2003 darbības jomā.

3. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro Regulā (EK) Nr. 178/2002 minētās definīcijas.

2.   Piemēro arī šādas definīcijas:

a)

“jauna pārtika” ir tāda pārtika, ko Savienībā pirms 1997. gada 15. maija neizmantoja cilvēku uzturā nozīmīgā apjomā, tostarp: i) dzīvnieku izcelsmes pārtika, ja dzīvniekam ir piemērotas netradicionālas audzēšanas tehnoloģijas, kas pārtikas ražošanai Savienībā nav izmantotas pirms 1997. gada 15. maija, un pārtikas produkti, kas iegūti no šādu dzīvnieku pēcnācējiem, ii) augu izcelsmes pārtika, ja augiem ir piemērotas netradicionālas audzēšanas tehnoloģijas, kas pārtikas ražošanai Savienībā nav izmantotas pirms 1997. gada 15. maija, ja minētās augiem piemērotās netradicionālās audzēšanas tehnoloģijas izraisa nozīmīgas izmaiņas pārtikas sastāvā vai struktūrā, ietekmējot tās uzturvērtību, metabolizācijas procesu vai nevēlamu vielu daudzumu tajā, iii) pārtika, kurai piemērots līdz 1997. gada 15. maijam Savienībā neizmantots jauns ražošanas process, ja šis ražošanas process izraisa būtiskas izmaiņas pārtikas sastāvā vai struktūrā, ietekmējot tās uzturvērtību, metabolizācijas procesu vai nevēlamu vielu daudzumu tajā, iv) pārtika, kas satur inženierijas ceļā iegūtus nanomateriālus vai sastāv no tiem, v) tradicionāla pārtika no trešām valstīm un vi) pārtikas sastāvdaļas, ko Savienībā pirms 1997. gada 15. maija lietoja tikai kā uztura bagātinātājus, ja tās paredzēts lietot pārtikā, kas nav uztura bagātinātāji. Tomēr, ja pārtika pirms šā datuma izmantota vienīgi kā uztura bagātinātāji vai arī to sastāvā, to pēc šā datuma drīkst laist tirgū Savienībā, lai izmantotu tiem pašiem nolūkiem, tos neuzskatot par jaunu pārtiku;

b)	“pēcnācējs” ir dzīvnieks, kurš izaudzēts ar tradicionālām audzēšanas tehnoloģijām, ja vismaz viens no dzīvnieka priekštečiem ir izaudzēts, izmantojot netradicionālu audzēšanas tehnoloģiju,

c)

“inženierijas ceļā iegūts nanomateriāls” ir ar nodomu izgatavots materiāls, kam vismaz viens ārējais parametrs ir 100 nm vai mazāks vai kas iekšpusē vai virsmas līmenī sastāv no smalkām funkcionālajām daļām, no kurām daudzām vismaz viens parametrs ir 100 nm vai mazāks, tostarp struktūras, aglomerācijas un sakopojumi, kuru izmērs var būt virs 100 nm un kuri vienlaicīgi var saglabāt nano izmēram raksturīgās īpašības. Nano izmēram raksturīgās īpašības ir: i) īpašības, kas saistītas ar attiecīgo materiālu lielo īpatnējo virsmu, un/vai ii) specifiskas fizikālķīmiskas īpašības, kas atšķiras no tādu pašu materiālu īpašībām, kuriem nav nano izmēra,

d)

“tradicionāla pārtika no trešās valsts” ir jauna pārtika, tomēr nevis jauna pārtika a) apakšpunkta i) līdz iv) punkta nozīmē, kas iegūta no “primārās ražošanas” un kam ir pārtikas lietošanas vēsture jebkurā trešā valstī, proti, ka attiecīgo pārtiku liela šīs valsts iedzīvotāju daļa vismaz 25 gadus ir lietojusi un turpina lietot kā daļu no ierastā uztura.

e)	“nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsture trešā valstī” nozīmē to, ka attiecīgās pārtikas nekaitīgumu apstiprina informācija par tās sastāvu, kā arī informācija par to, ka liela šīs valsts iedzīvotāju daļa vismaz 25 gadus ir lietojusi un turpina lietot šo pārtiku kā daļu no ierastā uztura.

3.   Komisija saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var pieņemt tādus papildu kritērijus, lai precizētu šā panta 2. punkta a) apakšpunkta i) līdz iv) punktā un c), d) un e) apakšpunktā minētās definīcijas.

4. pants

Jaunas pārtikas statusa noteikšanas procedūra

1.   Pārtikas apritē iesaistīti tirgus dalībnieki pārbauda tās pārtikas statusu, kuru viņi gatavojas laist tirgū Savienībā, attiecībā uz šīs regulas piemērošanas jomu.

2.   Ja rodas šaubas, pārtikas apritē iesaistīti tirgus dalībnieki par minētās pārtikas statusu apspriežas ar attiecīgu iestādi, kas kompetenta jaunas pārtikas jautājumos, kā tas noteikts Regulas (EK) Nr. 1331/2008 15. pantā. Saņemot attiecīgās kompetentās iestādes lūgumu, pārtikas apritē iesaistīts tirgus dalībnieks iesniedz informāciju par to, kādā apmērā minētā pārtika lietota cilvēku uzturā Savienībā pirms 1997. gada 15. maija.

3.   Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde drīkst konsultēties ar citām kompetentām iestādēm un Komisiju par apmēru, kādā pārtika ir lietota cilvēku uzturā Savienībā pirms 1997. gada 15. maija. Atbildes uz šādiem jautājumiem iesniedz arī Komisijai. Komisija apkopo saņemtās atbildes un par konsultāciju iznākumu paziņo kompetentajām iestādēm.

4.   Šā panta 3. punkta īstenošanas pasākumus Komisija var pieņemt saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

5. pants

Interpretācijas lēmumi

Vajadzības gadījumā saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var lemt, vai šī regula attiecas uz konkrēto pārtikas veidu.

II   NODAĻA

PRASĪBAS JAUNAS PĀRTIKAS LAIŠANAI TIRGŪ KOPIENĀ

6. pants

Neatbilstīgas jaunas pārtikas aizliegums

Neviens nedrīkst laist Savienības tirgū jaunu pārtiku, ja tā neatbilst šai regulai.

7. pants

Jaunas pārtikas saraksti

1.   Komisija uztur Savienības sarakstu ar atļautu jauno pārtiku, kas atšķiras no trešo valstu tradicionālās pārtikas (turpmāk “Savienības saraksts”), kuru publicēs saskaņā ar 2. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1331/2008.

2.   Komisija sastāda un uztur trešo valstu tradicionālas pārtikas sarakstu , kas atļauta saskaņā ar šīs regulas 11. panta 5. punktu, šo sarakstu publicēs Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

3.   Tirgū Savienībā drīkst laist tikai to jauno pārtiku, kas iekļauta Savienības sarakstā vai trešo valstu tradicionālas pārtikas sarakstā.

8. pants

Vispārēji nosacījumi jaunas pārtikas iekļaušanai sarakstos

Jaunu pārtiku drīkst iekļaut attiecīgajā sarakstā vienīgi tad, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	pārtika, pamatojoties uz pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, neapdraud patērētāju veselību,

b)	tā nemaldina patērētājus,

c)	ja ar to paredzēts aizstāt citu pārtiku, tā no šī pārtikas neatšķiras tādā veidā, ka tās normāla lietošana uzturā patērētājam uzturvielu ziņā būtu neizdevīga.

9. pants

Savienības saraksta saturs

1.   Savienības sarakstu atjaunina saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1331/2008 izklāstīto procedūru un attiecīgā gadījumā saskaņā ar šīs regulas 16. pantu.

2.   Savienības saraksta ierakstā par jauno pārtiku iekļauj pārtikas specifikāciju, kā arī, vajadzības gadījumā precizē lietošanas noteikumus, papildu prasības par marķēšanu, lai informētu galīgo patērētāju, un/vai pēcpārdošanas uzraudzības prasības, kā arī vajadzības gadījumā 16. panta 4. punktā norādīto informāciju.

10. pants

Saraksta, kurā iekļauj tradicionālu pārtiku no trešām valstīm, saturs

1.   Sarakstu, kurā iekļauj tradicionālu pārtiku no trešām valstīm, atjaunina saskaņā ar 11. pantā izklāstīto procedūru.

2.   Tradicionālas pārtikas no trešām valstīm saraksta ierakstā iekļauj pārtikas specifikāciju, kā arī, vajadzības gadījumā precizē lietošanas noteikumus, papildu prasības par marķēšanu, lai informētu galīgo patērētāju.

11. pants

Tradicionālas pārtikas no trešām valstīm iekļaušana sarakstā

1.   Atkāpjoties no šīs regulas 9. panta 1. punktā izklāstītās procedūras, ieinteresētā persona, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktā, kas gatavojas laist tirgū Savienībā tradicionālu pārtiku no trešās valsts, iesniedz pieteikumu Komisijai.

Pieteikumā iekļauj:

a)	pārtikas nosaukumu un aprakstu;

b)	tās sastāvu,

c)	tās izcelsmes valsti,

d)	ar dokumentiem apliecinātus datus, kas pierāda pārtikas nekaitīgas lietošanas vēsturi trešā valstī,

e)	vajadzības gadījumā lietošanas nosacījumus un īpašas marķējuma prasības,

f)	pieteikuma satura kopsavilkumu.

Pieteikumu izstrādā saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, kas minēti šā panta 7. punktā.

2.   Komisija derīgu pieteikumu, kā minēts 1. punktā, nekavējoties nosūta dalībvalstīm un Iestādei.

3.   Sešos mēnešos pēc pieteikuma saņemšanas Iestāde sniedz atzinumu. Kad Iestāde lūdz papildu informāciju no ieinteresētās personas, tā pēc apspriešanās ar ieinteresēto personu nosaka termiņu, kurā minētā informācija jāsniedz. Sešu mēnešu laika posmu automātiski pagarina, pievienojot šo papildu termiņu. Iestāde papildu informāciju dara pieejamu dalībvalstīm un Komisijai.

4.   Lai sagatavotu atzinumu, Iestāde pārbauda, vai:

a)	nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsturi jebkurā trešā valstī apstiprina ieinteresētās personas iesniegto datu kvalitāte; un

b)	pārtikas sastāvs un attiecīgā gadījumā lietošanas noteikumi nerada apdraudējumu patērētāju veselībai Savienībā.

Iestāde nosūta atzinumu Komisijai, dalībvalstīm un ieinteresētajai personai.

5.   Trīs mēnešos pēc Iestādes atzinuma Komisija saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru atjaunina trešo valstu tradicionālas pārtikas sarakstu, ņemot vērā Iestādes atzinumu, visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus būtiskus tiesiskus faktorus saistībā ar izskatāmo jautājumu. Komisija attiecīgi informē ieinteresēto personu. Ja Komisija pieņem lēmumu neatjaunināt tradicionālas pārtikas no trešām valstīm sarakstu, tā attiecīgi informē ieinteresēto personu un dalībvalstis, norādot iemeslus, kādēļ tā neuzskata atjaunināšanu par pamatotu.

6.   Jebkurā procedūras stadijā ieinteresētā persona drīkst atsaukt savu pieteikumu.

7.   Komisija līdz . . (23) pieņem detalizētus noteikumus šā panta īstenošanai saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

12. pants

Tehniskās norādes

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1331/2008 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumus un līdz . . (23) Komisija, attiecīgā gadījumā cieši sadarbojoties ar Iestādi un apspriežoties ar ieinteresētajām personām, dara pieejamas tehniskas norādes un instrumentus, lai palīdzētu ieinteresētajām personām sagatavot un iesniegt pieteikumus saskaņā ar šo regulu, jo īpaši pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem, sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem, un citām ieinteresētām personām.

13. pants

Iestādes atzinums

Novērtējot jaunas pārtikas nekaitīgumu, Iestāde attiecīgos gadījumos jo īpaši:

a)	izvērtē, vai pārtika ir tikpat nekaitīga kā līdzīga pārtikas kategorijas pārtika, kuru jau tirgo Savienības tirgū, vai arī tikpat nekaitīga kā pārtika, kuru paredzēts aizvietot ar jauno pārtiku,

b)	ņem vērā nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsturi.

14. pants

Pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieki īpašie pienākumi

1.   Pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai un saskaņā ar Iestādes atzinumu Komisija var noteikt pēcpārdošanas pārraudzības prasības. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kas laiž tirgū Savienībā pārtiku, ir atbildīgi par pēcpārdošanas uzraudzības prasību īstenošanu, kas noteiktas Savienības jaunas pārtikas sarakstā attiecībā uz šo pārtiku.

2.   Ražotājs tūlīt informē Komisiju par:

a)	jebkuru jaunu zinātnisku vai tehnisku informāciju, kas var ietekmēt jaunas pārtikas lietošanas nekaitīguma novērtējumu;

b)	visiem aizliegumiem vai ierobežojumiem, ko uzlikusi tādas trešās valsts kompetentā iestāde, kurā jaunā pārtika ir laista tirgū.

15. pants

Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām

Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma var apspriesties ar Eiropas grupu par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām, lai saņemtu atzinumu par ētiskiem jautājumiem, kas saistīti ar ētikas ziņā ļoti nozīmīgām dabaszinātņu jomām un jaunām tehnoloģijām.

Komisija publisko šo atzinumu.

16. pants

Atļauju piešķiršanas procedūra datu aizsardzības gadījumos

1.   Pēc pieteikuma iesniedzēja prasības, kuru pamato ar pieteikuma dokumentācijā iekļautu atbilstošu un pārbaudāmu informāciju, jaunākos zinātniskos pētījumus un/vai zinātniskus datus, kas iesniegti kopā ar pieteikumu, bez iepriekšējā pieteikuma iesniedzēja piekrišanas piecos gados no dienas, kad jaunā pārtika iekļauta Savienības sarakstā, nevar izmantot citā pieteikumā. Šādu aizsardzību var nodrošināt, ja:

a)	jaunākos zinātniskos pētījumus un/vai zinātniskos datus pieteikuma iesniedzējs patentējis pirmā pieteikuma iesniegšanas laikā (patentēti zinātniskie dati),

b)	iepriekšējam pieteikuma iesniedzējam pirmā pieteikuma iesniegšanas laikā bija ekskluzīvas tiesības atsaukties uz patentētiem zinātniskiem datiem, un

c)	jauno pārtiku nevarētu atļaut, ja iepriekšējais pieteikuma iesniedzējs nebūtu iesniedzis patentētus zinātniskus datus.

Tomēr iepriekšējais pieteikuma iesniedzējs var vienoties ar nākamo pieteikuma iesniedzēju, ka šādus datus un informāciju var izmantot.

2.   Komisija, apspriežoties ar pieteikuma iesniedzēju nosaka, kurai informācijai būtu jānodrošina 1. punktā minētā aizsardzība, un par savu lēmumu informē pieteikuma iesniedzēju, Iestādi un dalībvalstis.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1331/2008 7. panta 5. punkta, par Savienības saraksta atjaunināšanu ar jaunu pārtiku, kas nav tradicionāla pārtika no trešām valstīm, lemj saskaņā ar šīs regulas 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru gadījumos, kad saskaņā ar šo pantu aizsargā patentētos zinātniskos datus. Šajā gadījumā atļauju piešķir uz laiku, kas noteikts šā panta 1. punktā.

4.   Gadījumos, kas minēti šā panta 3. punktā, Savienības jaunas pārtikas saraksta ierakstā papildus šīs Regulas 9. panta 2. punktā minētajai informācijai norāda arī:

a)	dienu, kad jaunā pārtika iekļauta Savienības sarakstā,

b)	faktu, ka iekļaušana pamatojas uz patentētiem jaunākiem zinātniskiem pētījumiem un/vai patentētiem zinātniskiem datiem, kas aizsargāti saskaņā ar šo pantu;

c)	pieteikuma iesniedzēja vārdu vai nosaukumu un adresi;

d)	faktu, ka jaunās pārtikas laišana tirgū Savienībā ir atļauta vienīgi c) apakšpunktā minētajam pieteikuma iesniedzējam, ja vien nākamais pieteikuma iesniedzējs nesaņem pārtikas atļauju bez atsauces uz patentētiem zinātniskiem datiem, kurus šādi noteicis iepriekšējais pieteikuma iesniedzējs.

5.   Pirms šā panta 1. punktā minētā termiņa beigām Komisija saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru atjaunina Savienības sarakstu tā, ka, ja atļautā pārtika joprojām atbilst šajā regulā minētajiem nosacījumiem, tad vairs neietver 4. punktā minētās īpašās norādes.

17. pants

Publiskojama informācija

Komisija publisko:

a)	regulas 6. panta 1. punktā minēto Savienības sarakstu un 6. panta 2. punktā minēto trešo valstu tradicionālas pārtikas sarakstu, kurus publicē vienotā īpaši tam paredzētā Komisijas tīmekļa vietnē;

b)	saskaņā ar šo regulu iesniegto pieteikumu kopsavilkumus;

c)	regulas 4. panta 3. punktā minēto apspriežu secinājumus.

Šā panta īstenošanas pasākumus, tostarp pasākumus šā panta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto apspriežu secinājumu publiskošanai, Komisija var pieņemt saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

III   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

18. pants

Sankcijas

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis līdz . . (24) paziņo par šiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem turpmākiem noteikumu grozījumiem.

19. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. pantu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

20. pants

Deleģētie akti

Nolūkā panākt šīs regulas 1. pantā izklāstītos mērķus Komisija, pieņemot deleģētus aktus atbilstīgi 21. pantam un ievērojot 22. un 23. pantā paredzētos nosacījumus, vēlākais, . . (24) pieņem papildu kritērijus, lai novērtētu, vai attiecīgā pārtika nozīmīgā apjomā izmantota cilvēku uzturā Savienībā pirms 1997. gada 15. maija, kā minēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

21. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Šīs regulas 20. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Komisija sniedz ziņojumu par deleģētajām pilnvarām, vēlākais, sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšanu automātiski pagarina uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 22. pantu.

2.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 22. un 23. pantā paredzētos nosacījumus.

22. pants

Deleģēšanas atsaukšana

1.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2.   Iestāde, kas uzsākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par pilnvaru deleģēšanas atsaukšanu, par to informē otru iestādi un Komisiju, vēlākais, vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, uz kurām deleģētām pilnvarām attiecas iespējamā atsaukšana, un atsaukšanas iemeslus.

3.   Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas norādīta minētajā lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

23. pants

Iebildumi attiecībā uz deleģētajiem aktiem

1.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu trīs mēnešos no tā paziņošanas dienas.

2.   Ja pēc minētā termiņa ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav pauduši iebildumus pret deleģēto aktu vai ja pirms šīs dienas gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par to, ka ir pieņēmuši lēmumu nepaust iebildumus, deleģētais akts stājas spēkā tajā paredzētajā dienā.

3.   Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu, izklāsta iebildumu pamatojumu.

24. pants

Pārskatīšana

1.   Ņemot vērā gūto pieredzi, Komisija līdz . . (25) iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas un jo īpaši tās 3., 11. un 16. panta īstenošanu, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību aktu priekšlikumus.

2.   Līdz . . (26) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par visiem aspektiem saistībā ar pārtiku, kas izgatavota no dzīvniekiem, kuri radīti, izmantojot klonēšanas metodi, kā arī no šādu dzīvnieku pēcnācējiem, vajadzības gadījumā iesniedzot likumdošanas priekšlikumus.

3.   Ziņojumus un visus priekšlikumus publisko.

IV   NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 258/97 un Regulu (EK) Nr. 1852/2001 atceļ no . . (27), izņēmums attiecas vienīgi uz neizskatītiem pieprasījumiem, kurus paredzēts izskatīt saskaņā ar šīs regulas 27. panta 1. punktu.

26. pants

Savienības saraksta izveide

Ne vēlāk kā . . (27) Komisija izveido Savienības sarakstu, kurā iekļauj saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4.,5. un 7. pantu atļauto un/vai paziņoto jauno pārtiku, kā arī attiecīgi visus esošos atļauju izsniegšanas nosacījumus.

27. pants

Pārejas pasākumi

1.   Jebkurš pieprasījums par jaunas pārtikas laišanu tirgū Savienībā, kas dalībvalstij iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu pirms . . (27), kļūst par pieteikumu saskaņā ar šo regulu, ja Komisijai vēl nav nosūtīts sākotnējā novērtējuma ziņojums, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 3. punktā, un visos gadījumos, kad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 3. punktu vai 4. punktu ir vajadzīgs papildu novērtējuma ziņojums.

Pārējos vēl neizskatītos pieprasījumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu pirms . . (27), izskata saskaņā ar minētās regulas noteikumiem.

2.   Komisija var saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņemt šā panta 1. punkta piemērošanai atbilstošus pārejas posma pasākumus.

28. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1331/2008

Regulu (EK) Nr. 1331/2008 ar šo groza šādi.

1)	Nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

2)

Regulas 1. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1.   Šajā regulā attiecībā uz pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem, pārtikas aromatizētājiem un pārtikas aromatizētāju un pārtikas sastāvdaļu izejvielām, kam piemīt aromatizētāju īpašības, ko lieto vai kas paredzēti lietošanai pārtikas sastāvā vai uz tās un jaunos pārtikas produktos (turpmāk – “vielas vai produkti”), ir noteikta vienota procedūra novērtēšanai un atļauju piešķiršanai (turpmāk – “vienotā procedūra”), kas veicina pārtikas brīvu apriti Savienībā un augstu cilvēku veselības aizsardzības pakāpi un augstu patērētāju aizsardzības pakāpi, tostarp patērētāju interešu aizsardzību. Šo regulu nepiemēro kūpināšanas aromatizētājiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2065/2003 (2003. gada 10. novembris) par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem (28). 2.   Vienotajā procedūrā nosaka reglamentētu kārtību, kādā atjaunina to vielu un produktu sarakstu, kuru laišana tirgū Savienībā ir atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008, Regulu (EK) Nr. 1332/2008, Regulu (EK) Nr. 1334/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. . ./2010 par jaunu pārtiku (29) (turpmāk – “pārtikas nozares tiesību akti”).

3)	Regulas 1. panta 3. punktā, 2. panta 1. un 2. punktā, 9. panta 2. punktā, 12. panta 1. punktā un 13. pantā vārdus “viela” un “vielas” attiecīgi aizstāj ar vārdiem “viela vai produkts” vai “vielas vai produkti”.

4)	Regulas 2. panta nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu: “Savienības vielu vai produktu saraksts”.

5)

Regulas 4. pantam pievieno šādu punktu: “3.   Attiecībā uz vielu vai produktu var iesniegt atsevišķu pieteikumu, lai atjauninātu dažādus Savienības sarakstus, kurus regulē ar dažādiem pārtikas ražošanas nozaru tiesību aktiem, ja pieteikums atbilst katras pārtikas ražošanas nozares tiesību aktu prasībām.”.

6)	Regulas 6. panta 1. punkta sākumā pievieno šādu teikumu: “Ja ir zinātniski pamatoti iebildumi attiecībā uz nekaitīgumu, nosaka, kāda papildu informācija par apdraudējuma novērtējumu ir nepieciešama, un to pieprasa no pieteikuma iesniedzēja.”.

7)

Regulas 7. panta 4., 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem punktiem: “4.   Šos pasākumus, kuri paredzēti, lai grozītu nebūtiskus katras pārtikas nozares tiesību aktu elementus, izņemot attiecībā uz jaunu pārtiku, un kuri saistīti ar vielu svītrošanu no Savienības saraksta, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. 5.   Efektivitātes dēļ pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu katras pārtikas nozares tiesību aktu nebūtiskus elementus, izņemot attiecībā uz jaunu pārtiku, inter alia, papildinot tos, saistībā ar vielas iekļaušanu Savienības sarakstā, un to nosacījumu, specifikāciju vai ierobežojumu papildināšanu, svītrošanu vai grozīšanu, kuri saistīti ar to, ka viela ir Savienības sarakstā, pieņem saskaņā ar 14. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. 6.   Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, izņemot attiecībā uz jaunu pārtiku, Komisija var izmantot 14. panta 5. punktā minēto steidzamības procedūru vielas svītrošanai no Savienības saraksta vai to nosacījumu, specifikāciju vai ierobežojumu papildināšanai, svītrošanai vai grozīšanai, kuri saistīti ar to, ka viela ir Savienības sarakstā. 7.   Pasākumus, kas paredzēti, lai Savienības sarakstā svītrotu Regulā par jaunu pārtiku ietvertus produktus vai lai šo sarakstu papildinātu ar tiem, un/vai pasākumus, kas paredzēti, lai papildinātu, svītrotu vai grozītu nosacījumus, specifikācijas vai ierobežojumus, kas saistīti ar šāda produkta esamību Savienības sarakstā, pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”.

8)	Terminu “Kopiena” aizstāj ar terminu “Savienība”.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no . . (30).

Tomēr 22., 23. un 24. pantu piemēro no . . (31). Turklāt, atkāpjoties no šā panta otrās daļas un atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1331/2008 16. panta otrās daļas, pieteikumus saskaņā ar šo regulu var iesniegt no . . (31) attiecībā uz tādas pārtikas atļaujām, kura minēta šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ja šāda pārtika attiecīgajā datumā jau ir pieejama Savienības tirgū.

---

(1)  OV C 224, 30.8.2008., 81. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Padomes . . Nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Eiropas Parlamenta . . Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.

(4)  OV L 253, 21.9.2001., 17. lpp.

(5)  OV L 253, 16.9.1997., 1. lpp.

(6)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/46/EK (2002. gada 10. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.).

(8)  OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā (OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1332/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas fermentiem (OV L 354, 31.12.2008., 7. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/32/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā (pārstrādāta versija) (OV L 141, 6.6.2009., 3. lpp.).

(14)  OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.

(15)  OV L 124, 20.5.2009., 21. lpp.

(16)  OV L 354, 31.12.2008., 1. lpp.

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.).

(18)  Padomes Direktīva 90/496/EEK (1990. gada 24. septembris) par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu (OV L 276, 6.10.1990., 40. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1924/2006 (2006. gada 20. decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

(22)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(23)  OV: lūdzu ievietojiet datumu 2 gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(24)  OV: lūdzu ievietojiet datumu 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(25)  OV: lūdzu ievietojiet datumu 5 gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(26)  OV: lūdzu ievietojiet datumu 1 gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(27)  OV: lūdzu ievietojiet datumu 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(28)  OV L 309, 26.11.2003., 1. lpp.

(29)  OV L . .”.

(30)  24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(31)  Šīs regulas spēkā stāšanās datums.

---

---