13.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/1

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar 107. un 108. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību

Gadījumi, attiecībā uz kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 93/01

Lēmuma pieņemšanas datums	4.12.2009.
Atbalsts Nr.	N 463a/08
Dalībvalsts	Francija
Reģions	Guadeloupe, Guyane, Martinique, Réunion, Saint-Barthélemy, Saint-Martin
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)	Aides fiscales à l’investissement outre-mer (logement social)
Juridiskais pamats	Article 38 de la loi no 2009-594 du 27 mai 2009 pour le développement économique des outre-mer (Lodeom); articles 199 undecies C et 217 undecies du code général des impôts.
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Reģionālā attīstība
Atbalsta veids	Nodokļu priekšrocības
Budžets	Plānotie gada izdevumi EUR 119,5 milj. Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 878 milj.
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	līdz 31.12.2013.
Tautsaimniecības nozares	Nekustamais īpašums
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	—
Cita informācija	—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	1.3.2010.
Atbalsts Nr.	N 463b/08
Dalībvalsts	Francija
Reģions	Guadeloupe, Guyane, Martinique, Réunion, Saint-Barthélemy, Saint-Martin
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)	Aides fiscales à l’investissement outre-mer
Juridiskais pamats	Articles 16 à 23 de la loi no 2009-594 du 27 mai 2009 pour le développement économique des outre-mer (Lodeom); articles 199 undecies B, 217 undecies, 217 duodecies, 242 sexies, 1740, 1740-0 A et 1740 bis du code général des impôts.
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Reģionālā attīstība
Atbalsta veids	Nodokļu priekšrocības
Budžets	Plānotie gada izdevumi EUR 950 milj. Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 8 700 milj.
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	līdz 31.12.2013.
Tautsaimniecības nozares	Visas nozares
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	—
Cita informācija	—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

28.1.2010.

Atbalsts Nr.

N 371/09

Dalībvalsts

Nīderlande

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Viability plan SNS REAAL

Juridiskais pamats

Term sheet agreed by Dutch government and SNS REAAL

Pasākuma veids

Individuāls atbalsts

Mērķis

Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai

Atbalsta veids

Citi līdzdalības veidi pamatkapitālā

Budžets

Plānotie gada izdevumi EUR 750 milj.

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 750 milj.

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

—

Tautsaimniecības nozares

Finanšu starpniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Nederlandse Regering

PB 20201

2500 EE Den Haag

NEDERLAND

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	24.2.2010.
Atbalsts Nr.	N 526/09
Dalībvalsts	Francija
Reģions	Guadeloupe, Guyane, Martinique, Réunion, Saint-Barthélemy, Saint-Martin
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)	Aide au transport des déchets dangereux
Juridiskais pamats	Article L. 1511-2 du code général des collectivités territoriales
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Reģionālā attīstība
Atbalsta veids	Tiešā dotācija
Budžets	Plānotie gada izdevumi EUR 4 milj. Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 20 milj.
Atbalsta intensitāte	100 %
Atbalsta ilgums	1.1.2009.–31.12.2013.
Tautsaimniecības nozares	Visas nozares
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	—
Cita informācija	—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

24.2.2010.

Atbalsts Nr.

N 684/09

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

Andalucía, Aragón, Asturias, Castilla y León, Castilla-la Mancha, Cataluña

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Ayudas a la cobertura de costes excepcionales en sustitución del suministro gratuito de carbón

Juridiskais pamats

Proyecto de Real Decreto por el que se establece el régimen de ayudas a la cobertura de costes excepcionales en sustitución del suministro gratuito de carbón.

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Nozaru attīstība

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

Plānotie gada izdevumi EUR 2,75 milj.

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 2,75 milj.

Atbalsta intensitāte

100 %

Atbalsta ilgums

1.2010.–12.2010.

Tautsaimniecības nozares

Akmeņogles

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Instituto para la Reestructuración de la Minería del Carbón y Desarrollo Alternativo de las Comarcas Mineras

P.o de la Castellana, 160, planta 7a

28071 Madrid

ESPAÑA

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

13.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/6

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 93/03

Lēmuma pieņemšanas datums

22.9.2009.

Atbalsts Nr.

N 338/09

Dalībvalsts

Polija

Reģions

Zachodniopomorskie

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

UniCredit Process & Administration Societa per Azioni Spółka Akcyjna Oddział w Polsce

Juridiskais pamats

Projekt umowy ramowej o udzielenie dotacji celowej pomiędzy Ministrem Gospodarki a UniCredit Processes & Administration Socjeta per Azioni Spółka Akcyjna Oddział w Polsce

Projekt uchwały Rady Ministrów w sprawie ustanowienia programu wieloletniego pod nazwą „Wsparcie finansowe inwestycji realizowanej w Szczecinie przez UniCredit Processes & Administration Societa per Azioni Spółka Akcyjna Oddział w Polsce, pod nazwą: Centrum Ekspertyz dla krajów Europy Środkowo-Wschodniej w ramach centrum usług wspólnych w latach 2009–2011”

Artykuł 117 Ustawy z dnia 30 czerwca 2005 r. o finansach publicznych

Pasākuma veids

Individuāls atbalsts

Mērķis

Reģionālā attīstība, Nodarbinātība

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms PLN 2,707 miljoni

Atbalsta intensitāte

7,32 %

Atbalsta ilgums

līdz 31.12.2017.

Tautsaimniecības nozares

Visi pakalpojumi

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Minister Gospodarki

Plac Trzech Krzyży 3/5

00-507 Warszawa

POLSKA/POLAND

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

13.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/8

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar 107. un 108. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību

Gadījumi, attiecībā uz kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 93/05

Lēmuma pieņemšanas datums	22.12.2009.
Atbalsts Nr.	N 368/09
Dalībvalsts	Vācija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)	Änderung der Breitbandhilferegelung N 115/08 Breitbandversorgung ländlicher Räume in Deutschland
Juridiskais pamats	Gesetz über die Gemeinschaftsaufgabe „Verbesserung der Agrarstruktur und des Küstenschutzes“ (GAK) und GAK Rahmenplan 2010 bis 2013 Grundsätze für die Förderung der integrierten ländlichen Entwicklung, Teil B Breitbandversorgung ländlicher Räume.
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Reģionālā attīstība
Atbalsta veids	Tiešā dotācija
Budžets	Plānotie gada izdevumi EUR 24,8 miljoni; Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 149 miljoni
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	līdz 31.12.2013.
Tautsaimniecības nozares	Pasts un telekomunikācijas
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Fachministerien der Länder
Cita informācija	—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	8.2.2010.
Atbalsts Nr.	N 383/09
Dalībvalsts	Vācija
Reģions	Sachsen
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)	Änderung der Breitbandbeihilferegelung N 150/08 — Breitbandversorgung ländlicher Räume im Freistaat Sachsen
Juridiskais pamats	Haushaltsordnung des Freistaates Sachsen; Richtlinie des Sächsischen Staatsministeriums für Umwelt und Landwirtschaft zur Integrierten Ländlichen Entwicklung im Freistaat Sachsen (Förderrichtlinie Integrierte Ländliche Entwicklung — RL ILE/2007), Teil A 1.4, Gesetz über die Gemeinschaftsaufgabe Verbesserung der Agrarstruktur und des Küstenschutzes (GAK) sowie Entwicklungsprogramm für den ländlichen Raum, EPLR
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Reģionālā attīstība
Atbalsta veids	Tiešā dotācija, Darījumi bez tirgus nosacījumiem
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 10 miljoni
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	līdz 31.12.2015.
Tautsaimniecības nozares	Pasts un telekomunikācijas
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Verschiedene Städte und Landratsämter
Cita informācija	—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

13.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/10

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar 107. un 108. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību

Gadījumi, attiecībā uz kuriem Komisijai nav iebildumu

2010/C 93/06

Lēmuma pieņemšanas datums

15.1.2010.

Atbalsts Nr.

N 489/09

Dalībvalsts

Čehijas Republika

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Podpora na vybraná opatření k tlumení chorob zvířat (odvětví chovu prasat).

Juridiskais pamats

Zákon č. 252/1997 Sb., o zemědělství;

Zákon č. 166/1999 Sb., o veterinární péči a o změnách některých souvisejících zákonů;

Zásady, kterými se stanovují podmínky pro poskytování dotací na základě paragraf 2 a paragraf 2d zákona č. 252/1997 Sb., o zemědělství

Pasākuma veids

Shēma

Mērķis

Dzīvnieku slimību novēršana un apkarošana

Atbalsta veids

Subsidēts pakalpojums

Budžets

Kopējais budžets: CZK 900 miljoni (aptuveni EUR 35,5 miljoni),

Ikgadējais: CZK 150 miljoni (aptuveni EUR 5,88 miljoni)

Atbalsta intensitāte

Līdz 100 % no attiecināmajiem izdevumiem

Atbalsta ilgums

Līdz 2014. gada 31. decembrim

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecības sektors

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministerstvo zemědělství

Těšnov 17

117 05 Praha 1

ČESKÁ REPUBLIKA

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

21.1.2010.

Atbalsts Nr.

N 496/09

Dalībvalsts

Austrija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Marketingmaßnahmen der AMA

Juridiskais pamats

Bundesgesetz über die Errichtung der Marktordnungsstelle Agrarmarkt Austria 1992

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Ģenērisko produktu veicināšana un patērētāju vispārēja informēšana

Atbalsta veids

Subsīdija

Budžets

EUR 8,90 miljoni katru gadu

Atbalsta intensitāte

100 %

Atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

I pielikums

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Bundesministerium für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft

Stubenring 1

1010 Wien

ÖSTERREICH

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

21.1.2010.

Atbalsts Nr.

N 589/09

Dalībvalsts

Latvija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus veicināšanas programma

Juridiskais pamats

Lauksaimniecības un lauku attīstības likums (24.4.2004.) (Publicēts: Latvijas Vēstnesis Nr. 64; 23.4.2004.);

Ministru kabineta noteikumu projekts Grozījumi 2008. gada 18. augusta Ministru kabineta noteikumos Nr. 663 “Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība” (pielikums par pārtikas kvalitātes shēmas norādi).

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Tehniskais atbalsts, reklāma

Atbalsta veids

Tiešais piešķīrums

Budžets

Kopējais budžets LVL 8 270 000 (aptuveni EUR 11 767 000)

Atbalsta intensitāte

Līdz 100 %

Atbalsta ilgums

No 1.1.2010. līdz 30.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Lauku atbalsta dienests

Republikas laukums 2

Rīga, LV-1981

LATVIJA

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

25.2.2010.

Atbalsts Nr.

N 695/09

Dalībvalsts

Vācija

Reģions

Sachsen

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Beihilfen zugunsten von Agrarumweltmaßnahmen (Anmeldung einer Änderung)

Juridiskais pamats

Richtlinie des Sächsischen Staatsministeriums für Umwelt und Landwirtschaft für die Förderung von Maßnahmen zur Sicherung der natürlichen biologischen Vielfalt und des natürlichen Erbes im Freistaat Sachsen (Förderrichtlinie Natürliches Erbe — RL NE/2007)

§§ 23 und 44 der Haushaltsordnung des Freistaates Sachsen vom 1. September 2003

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Agrovides saistību veicināšana ar mērķi aizsargāt dabas bioloģisko daudzveidību un lauku vides kultūrvēsturisko mantojumu

Atbalsta veids

Subsīdija

Budžets

Kopējais budžets: EUR 20,75 miljoni

Gada budžets: EUR 4,15 miljoni

Atbalsta intensitāte

Mainīga

Atbalsta ilgums

Līdz 2013. gada 31. decembrim

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Regierungspräsidium Chemnitz

Altchemnitzer Straße 4&

09120 Chemnitz

DEUTSCHLAND

Regierungspräsidium Dresden

Stauffenbergallee 2

01099 Dresden

DEUTSCHLAND

Regierungspräsidium Leipzig

Braustraße 2

04107 Leipzig

DEUTSCHLAND

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

24.2.2010.

Atbalsts Nr.

N 723/09

Dalībvalsts

Vācija

Reģions

Saxony

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Ausgleichszahlungen für durch Raubtiere verursachte Schäden

Juridiskais pamats

§§ 23 und 44 der Haushaltsordnung für den Freistaat Sachsen; § 38 Absatz 7 des Sächsischen Gesetzes über Naturschutz und Landschaftspflege; Richtlinie des Sächsischen Staatsministeriums für Umwelt und Landwirtschaft zum Ausgleich von durch Wolf, Luchs oder Bär verursachten Schäden;

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

—

Atbalsta veids

Tiešais piešķīrums

Budžets

Kopējais budžets ir EUR 0,2 milj.

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

31.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Landesdirektion Dresden

Stauffenbergallee 2

01099 Dresden

DEUTSCHLAND

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

13.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/15

Euro maiņas kurss (1)

2010. gada 12. aprīlis

2010/C 93/09

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3585
JPY	Japānas jena	126,99
DKK	Dānijas krona	7,4430
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88250
SEK	Zviedrijas krona	9,7460
CHF	Šveices franks	1,4393
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,0085
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,165
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	265,21
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7065
PLN	Polijas zlots	3,8665
RON	Rumānijas leja	4,1280
TRY	Turcijas lira	2,0198
AUD	Austrālijas dolārs	1,4635
CAD	Kanādas dolārs	1,3688
HKD	Hongkongas dolārs	10,5396
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,9073
SGD	Singapūras dolārs	1,8898
KRW	Dienvidkorejas vona	1 513,58
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,8311
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,2727
HRK	Horvātijas kuna	7,2695
IDR	Indonēzijas rūpija	12 247,80
MYR	Malaizijas ringits	4,3560
PHP	Filipīnu peso	60,776
RUB	Krievijas rublis	39,3946
THB	Taizemes bāts	43,969
BRL	Brazīlijas reāls	2,3971
MXN	Meksikas peso	16,5968
INR	Indijas rūpija	60,3010

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

13.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/16

Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

2010/C 93/10

Atbalsta Nr.: XA 309/09

Dalībvalsts: Austrija

Reģions:

Bundesland Burgenland

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

Richtlinie der Burgenländischen Landesregierung über die Gewährung von Beihilfen für die Teilnahme an Messen und Ausstellungen außerhalb Österreichs

Juridiskais pamats:

Bgld. Landwirtschaftsförderungsgesetz, LGBl. Nr. 59/1987

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Paredzēts, ka Burgenlandē gadā būs vajadzīgi vidēji EUR 150 000.

Atbalsta maksimālā intensitāte: Tiek subsidēti maksimāli 50 % izmaksu par dalību publiskos gadatirgos un izstādēs.

Īstenošanas datums:

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Atbalstu piešķir ne agrāk kā, sākot ar dienu, kad tīmekļa vietnē ir publicēts atbalsta shēmas kopsavilkums. Atbalsta ilgums – līdz 2013. gada 31. decembrim.

Atbalsta mērķis: Piemērojamais noteikums – 2006. gada 15. decembra Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 2. punkta d) apakšpunkts.

Šā atbalsta pasākuma mērķis ir Burgenlandes lauksaimnieku klātbūtne publiskos gadatirgos, izstādēs, prezentācijās un pasākumos Eiropas Savienībā (izņemot Austriju), lai informētu par sevi visā Eiropā.

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība (A 01)

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Amt der Burgenländischen Landesregierung

Abteilung 4a- Agrar- und Veterinärwesen

Europaplatz 1

7000 Eisenstadt

ÖSTERREICH

Tīmekļa vietne: http://www.burgenland.at/media/file/1402_Richtlinie_Messefoerderung.pdf

Papildu informācija: Šis regulējums attiecas uz Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kura prasības tiek pilnībā izpildītas.

Atbalstu sniedz tikai maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Atbalsts aizstāj valsts atbalstu Nr. 22/2002.

Atbalsta Nr.: XA 310/09

Dalībvalsts: Austrija

Reģions:

Bundesland Burgenland

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

Richtlinie für die Gewährung eines Zuschusses zu den Versicherungsprämien für Sturmschäden für Gewächshäuser in der Landwirtschaft

Juridiskais pamats:

Bgld. Landwirtschaftsförderungsgesetz, LGBl. Nr. 59/1987

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Paredzēts, ka Burgenlandē gadā būs vajadzīgi vidēji EUR 90 000.

Atbalsta maksimālā intensitāte: Tiek subsidēti maksimāli 30 % vētras izraisīto zaudējumu apdrošināšanas prēmiju maksājumu.

Īstenošanas datums:

Atbalsta mērķis: Piemērojamais noteikums – 2006. gada 15. decembra Regulas (EK) Nr. 1857/2006 12. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

Šā atbalsta pasākuma mērķis ir:

aizsardzība pret tādiem ekonomiskiem zaudējumiem primārajā lauksaimnieciskajā ražošanā, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām,

stimulēt noslēgt apdrošināšanas līgumus par apdrošināmiem riskiem lauksaimniecībā,

plaši nodrošinoties pret riskiem, stiprināt uzņēmumu ekonomisko stabilitāti,

saglabāt lauksaimniecisko ražošanu Burgenlandē.

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimnieciskā dārzkopība (A 01,12)

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Amt der Burgenländischen Landesregierung

Abteilung 4a- Agrar- und Veterinärwesen

Europaplatz 1

7000 Eisenstadt

ÖSTERREICH

Tīmekļa vietne: http://www.burgenland.at/media/file/1398_Richtlinie_Sturmschaeden.pdf

Papildu informācija: Šis regulējums attiecas uz Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulas (EK) Nr. 1857/2006 12. pantu, kura prasības tiek pilnībā izpildītas. Jo īpaši šis atbalsts neapdraud apdrošināšanas pakalpojumu vienotā tirgus darbību. Piešķīrēja iestāde garantē, ka atbalsts neattiecas tikai uz tādu apdrošināšanu, ko nodrošina viena apdrošināšanas sabiedrība vai sabiedrību grupa vai uz ko attiecas nosacījums, ka atbalsta pretendentam apdrošināšanas līgums jāslēdz ar Austrijā reģistrētu apdrošināšanas sabiedrību.

Atbalsta Nr.: XA 12/10

Dalībvalsts: Francija

Reģions:

Champagne-Ardenne

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

Aides de la Région Champagne-Ardenne à des actions collectives de développement de la génétique ovine (aides à l’adhésion au contrôle de performances, soutiens à l’évaluation des agnelles et à l’évaluation des béliers)

Juridiskais pamats:

—	article L 1511-2 du Code général des collectivités territoriales,

—	contrat de filière ovine Champagne-Ardenne 2009-2011, signé le 17 juin 2009 entre la profession agricole, l’Etat et la région Champagne-Ardenne,

—	délibération du Conseil régional de Champagne-Ardenne des 14 et 15 décembre 2009

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: EUR 185 000 (maksimālā provizoriskā summa)

Atbalsta maksimālā intensitāte: 70 %

Reģiona pašvaldības atbalsts nepārsniegs 50 % no ģenētisko rādītāju kontroles izmaksām četru gadu laikā (atbalsta maksimālais apmērs nepārsniedz EUR 800 par katru dalības gadu).

Reģiona pašvaldības atbalsts nepārsniegs 70 % no lopkopja iepirkto sieviešu kārtas jēru vērtēšanas izmaksām, taču nepārsniedzot EUR 57 par katru kvalitatīvu sieviešu kārtas jēru, kas izaudzēts selekcijas saimniecībā, vai EUR 40 – par katru izplatāmo sieviešu kārtas jēru, kas izaudzēts saimniecībā ar kontrolētiem ģenētiskajiem rādītājiem.

Reģiona pašvaldības atbalsts nepārsniegs 70 % no lopkopja iepirkto teķu vērtēšanas izmaksām, taču nepārsniedzot EUR 105 par katru teķi.

Īstenošanas datums: No dienas, kad Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē publicēts attiecīgā atbrīvojuma pieprasījuma reģistrācijas numurs.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Projekta juridiskais pamats ir 15. un 16 pants Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu.

Saskaņā ar aitkopības nozares mērķiem, kas iekļauti līgumā par Šampaņas-Ardennas reģiona aitkopības attīstību 2009.–2011. gada laikposmam, kuru 2009. gadā parakstījuši nozares, valsts un reģiona pārstāvji, Šampaņas-Ardennas reģiona pašvaldība vēlas piedāvāt reģiona atbalstu aitu ģenētiskās kvalitātes uzlabošanai Šampaņas-Ardennas aitkopības saimniecībās, lai uzlabotu ganāmpulka kvalitātes līmeni un tādējādi nodrošinātu nozares ilgtspējīgu attīstību.

Ģenētiskie faktori ir daļa no tehniskajiem līdzekļiem aitkopības saimniecību modernizēšanai un konkurētspējas palielināšanai: tie sniedz iespēju uzlabot pamatganāmpulku attiecībā uz tādām īpašībām kā vaislas spēja un auglība apvienojumā ar patērētāju prasībām atbilstošu gaļas kvalitāti.

Atbalstu varēs saņemt aitkopji, kuri parakstīs ģenētiskās kvalitātes uzlabošanas saistību līgumu, kuru saimniecības nepārsniedz MVU apjomu Kopienas tiesību aktu nozīmē un nav grūtībās nonākuši uzņēmumi Kopienas tiesību aktu nozīmē un kuri atbilst šādām prasībām:

aitkopis nav vecāks par 65 gadiem (vai arī saimniecībai ir lauksaimniecības uzņēmuma statuss, un tā pamatkapitāls vismaz 50 % apmērā pieder fiziskajām personām, kas nav vecākas par 65 gadiem un kā lauksaimnieki ir apdrošināti ar AMEXA (lauksaimnieku medicīniskā apdrošināšana)),

tam ir vismaz 50 piemaksu par aitām,

tas ievēro spēkā esošos dzīvnieku veselības aizsardzības noteikumus,

tas uzņēmies saistības ilgtspējīgas lauksaimniecības nodrošināšanai.

Atbalsta mērķi ir šādi:

veicināt lopkopju piesaisti ģenētisko rādītāju kontrolei – sistēmai, kas nodrošinātu tiem turpmāku atbalstu un sniegtu tehniskus padomus ganāmpulka turēšanas uzlabošanai.

Šis instruments palīdz novērtēt ganāmpulka kvalitātes rādītājus, piedalīties kolektīvajā ģenētiskās uzlabošanas programmā un iegādāt kvalitatīvus sieviešu kārtas jērus.

Ģenētisko rādītāju kontroles sistēmā iesaistīto lopkopības saimniecību skaita palielināšanai būs labvēlīga ietekme uz ģenētiskā materiāla piedāvājuma attīstību, paplašinot vaislinieku selekcijas bāzi.

Lopkopis apņemas uz pieciem gadiem piebiedrot savu saimniecību to skaitam, kuras pakļautas ģenētisko rādītāju kontrolei (saskaņā ar risinājumu “piena lopkopība” (ģenētisko kontroli veic piena kvalitātes rādītāju uzlabošanai) vai “kompleksā lopkopība” (ģenētisko kontroli veic gan piena kvalitātes rādītāju, gan arī augšanas rādītāju uzlabošanai)). Dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes un ciltsvērtības kontroles struktūra (OCP ) apņemas īstenot lopkopju tehnisko uzraudzību un iegūto rezultātu turpmāku izmantošanu,

paaugstināt Šampaņas-Ardennas lopkopības saimniecībās audzēto dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes līmeni, nodrošinot saimniecībām augstas ģenētiskās kvalitātes sieviešu kārtas jēru iegādi un teķu iegādi (dzīvnieki ar sertificētu ģenētisko vērtību).

Lai rosinātu pieprasījumu pēc augstas ģenētiskās vērtības dzīvniekiem, lopkopjus informē par augstas kvalitātes vaislinieku izmantošanu, sniedzot tiem atbalstu vajadzīgo ģenētisko rādītāju nodrošināšanai.

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Visi aitkopji (kuru saimniecības pieder pie MVU)

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Région Champagne-Ardenne

Hôtel de Région

5 rue de Jéricho

51037 Chalons en Champagne Cedex

FRANCE

Tīmekļa vietne: http://www.cr-champagne-ardenne.fr/getFile.aspx?FILEID=4066

Papildu informācija: —

Atbalsta Nr.: XA 2/10

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: —

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

Sofinanciranje zavarovalnih premij za zavarovanje kmetijske proizvodnje za leto 2010

Juridiskais pamats:

Uredba o sofinanciranju zavarovalnih premij za zavarovanje kmetijske proizvodnje in ribištva za leto 2010.

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: 2010. gadā EUR 12 344 855

Atbalsta maksimālā intensitāte: 50 % no attiecināmajām izmaksām

Īstenošanas datums: Sākot no dienas, kad Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē ir publicēts attiecīgā atbrīvojuma pieprasījuma reģistrācijas numurs

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2010. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Atbalstīt MVU

Uz atbalsta shēmu attiecas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1857/2006 12. pants. Attiecināmās izmaksas ir apdrošināšanas prēmiju izmaksas par polisēm, kas paredz segt nelabvēlīgu klimatisko apstākļu (krusa, ugunsgrēks, zibens, pavasara salna, salnas, plūdi un vētras) radītus zaudējumus vai dzīvnieku slimību radītus zaudējumus.

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Republika Slovenija

Ministrstvo za kmetijstvo, gozdarstvo in prehrano

Dunajska 22

SI-1000 Ljubljana

SLOVENIJA

Tīmekļa vietne: http://www.pisrs.si/predpis.aspx?p_rD=r03&p_predpis=URED5123

Papildu informācija: Apmaksājot daļu no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, mērķis ir mudināt lauksaimniecības produktu ražotājus apdrošināt savu produkciju pret nelabvēlīgu klimatisko apstākļu un dzīvnieku slimību radītiem iespējamiem zaudējumiem, vienlaikus uzņemoties atbildību samazināt risku augkopībā un lopkopībā.

13.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/20

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2010/C 93/11

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“AGNEAU DE LAIT DES PYRÉNÉES”

EK Nr.: FR-PGI-0005-0665-10.12.2007

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Agneau de lait des Pyrénées”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.1. grupa.

Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Ar šo AĢIN apzīmē svaigu gaļu, ko iegūst no tāda piena aitu šķirnes jēra, kura maksimālais vecums ir 45 dienas un liemeņa svars no 4,5 kg līdz 11 kg un kura nobarojums atbilst 2. vai 3. tauku klasei pēc EUROP skalas.

Jēri cēlušies no izturīgām piena aitām un vietējām aitām (šķirnes: Manech tête rousse, Manech tête noire vai Basco-béarnaise). Tā kā jēri baroti tikai ar mātes pienu, to gaļa ir sulīga un nedaudz treknāka nekā gaļas jēram. Barošana ar pienu un nelielais vecums ietekmē arī jēlās gaļas krāsu, kas ir balta vai mazliet rozā. Tā ir mīksta, nav šķiedraina. Pireneju piena jēri ir pazīstami arī ar savu mazāk izteikto jēra gaļas garšu nekā gaļas jēram. Proti, tiem nav “vilnas” piegaršas, kas ir vairāk vai mazāk izteikta gaļas jēriem.

Šai produkcijai ir sezonāls raksturs – jērus kauj no 15. oktobra līdz 15. jūnijam.

Gaļu tirgo liemeņos, pusliemeņos, sagrieztu palielos gabalos (prêt à découper (gatavs sadalīšanai)) vai mazumtirdzniecības iepakojuma vienībās (unité de vente consommateur).

3.3. Izejvielas:

Nepiemēro.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Jēru barošana

Jēri barojas tikai ar aitas pienu tieši no mātes tesmeņa.

Aitu barošana

Izturīgu šķirņu slaucamās aitas pavasarī, vasarā un rudenī uzņem barību galvenokārt ganībās. Ganībās aitas barojas vismaz 8 mēnešus gadā.

Ziemā ganību izmantošana notiek atkarībā no laika apstākļiem, bet pļavas joprojām ir galvenais lopbarības avots. Ēdienkarti ziemā papildina ar konservētu lopbarību, labību un graudiem (kukurūzu, miežiem, tritikāli, auzām u. c.), salmiem un kombinētu barību. Kombinēto barību pēc nepieciešamības dod papildus pamata ēdienkartē iekļautajai lopbarībai.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Pireneju piena jēri ir dzimuši un audzēti noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Nepiemēro.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

AĢIN norādāms uz marķējuma ar AĢIN logotipu kopā ar norādi “Agneau de lait des Pyrénées”.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Apgabals, kurā iegūst produktu ar šo AĢIN, atbilst virknes Atlantijas Pireneju (Pyrénées Atlantiques) departamenta pašvaldību teritorijai, kas atrodas dienvidos no Gave de Pau un tās pietekas Ousse vai ko šķērso šīs ūdensteces, kā arī 10 kaimiņu komūnām Augsto Pireneju (Hautes Pyrénées) departamentā.

Tas atrodas tur, kur gan agrāk, gan arī pašlaik tiek turēti aitu ganāmpulki. Jēru audzēšanas apgabals ietver šādus kantonus un šādu pašvaldību teritorijas.

Pyrénées Atlantiques departamentā:

šādi kantoni: Accous, Aramits, Arudy, Bayonne-Est, Bayonne-Nord, Biarritz-Est, Bidache, Espelette, Hasparren, Iholdy, La Bastide-Clairance, Lagor, Laruns, Lasseube, Mauléon-Licharre, Monein, Navarrenx, Nay-Est, Nay-Ouest, Oloron Sainte Marie-Est, Oloron Sainte Marie-Ouest, Pau-centre, Pontacq, Saint Etienne de Baïgorry, Saint Jean de Luz, Saint Jean Pied de Port, Saint Palais, Salies de Béarn, Sauveterre de Béarn, Tardets-Sorholus, Ustaritz, Anglet-Nord, Bayonne-Ouest, Biarritz-Ouest, Hendaye, Jurançon, Pau-Sud, Pau-Ouest, Pau-Nord, Anglet-Sud, Saint Pierre d’Irube;

šādu pašvaldību teritorija: Arbus, Artigueloutan, Artiguelouve, Castétis, Denguin, Labastide-Cézéracq, Lacq, Lanneplaà, Lée, Lescar, Lons, Nousty, Orthez, Salles-Mongiscard, Siros.

Hautes Pyrénées departamentā – Aucun kantons.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Jēru audzēšanas apgabals atrodas Pireneju kalnu grēdas rietumpusē un attiecīgajā priekškalnē.

Reljefs ir dažāds:

—

kalnu apgabals ir Béarn un Basque kalnos; pēdējie ir zemāki par Béarn kalniem, pazeminoties virzienā no austrumiem uz rietumiem. Abiem šiem apgabaliem kopīga ir ieleju forma, tās ir šauras un stāvas, un izteikts augstkalnu reljefs ar dižskābaržu un baltegļu mežiem un ganībām, kur pamatā uz vasaras ganībām tiek pārvietotas aitas,

—	nogāzes, kas dara reljefu niansētāku. Nogāzēm starp Pau, Oloron un Aspe grēdām ir raksturīgas dziļas ielejas, Basku zemes nogāzēs reljefs ir lēzenāks,

—

Oloron, Pau upes ielejas un neliela daļa no Adour upes ielejām. Tās ir veidojušās no aluviālajām sanesām, un to platums var mainīties no viena līdz aptuveni desmit kilometriem. To norāda, ja saimniecības atrodas ielejā. Saimniecības atrodas ielejā, nogāzēs vai zemākajos kalnu apgabalos. Vasarai beidzoties, līdz oktobrim aitas pamet vasaras ganības, lai dotos atpakaļ uz saimniecībām. Tās ierodas saimniecībā un tur kopā ar jēriem pavada ziemu. Ielejas jo īpaši izmanto ziemas ganībām. Tās kalpo arī par vietu, kur uzglabāt lopbarību un audzēt aitu ēdināšanai paredzētos graudaugus.

Šis stāvais reljefs ir nelabvēlīgs lielo laukkopības kultūru audzēšanai (izņemot tikai ieleju lejasdaļā, kur iespējams audzēt kukurūzu), bet labi piemērots pastāvīgajām pļavām un lai audzētu tādus uz vasaras ganībām pārvietojamus dzīvniekus kā aitas.

Lielākā daļa augšņu granulometriskā sastāva ziņā ir bagātas ar mālu un sanesām (no 30 līdz 50 %). Šo augšņu reakcija lielākoties ir skāba, kas liecina par zemu piesātinājuma līmeni ar sārmiem. Organiskā viela tajās ir visur – to nodrošina tādi faktori kā pļavas augsnes bioloģiskie procesi, augsnes skābums, klimats un augstums virs jūras līmeņa; tomēr šī organiskā viela ir pārveidojusies tikai nedaudz.

Lielākajā daļā šo skābo augšņu bioloģiskā aktivitāte ir ļoti pasliktinājusies, kas palēnina augu atlieku sadalīšanos un augsnes nitrifikāciju. Šajā organiskajā vielā, kas nav pārveidojusies, ir tikai ļoti nedaudz barības vielu augiem uzņemamā veidā.

Kopumā augsnes ir ļoti nabadzīgas ar fosforskābi un kāliju. Šīs augsnes ļauj attīstīt lopbarības kultūru audzēšanu, kuru raža daļēji paredzēta aitkopības saimniecībām.

Apgabalā valda īpašs okeāna tipa klimats ar kalnu ietekmi, kas Béarn kalnos ir izteikta, bet Basque kalnos vairāk okeāna ietekmēta (atkarībā no augstuma virs jūras līmeņa). Nokrišņu ir daudz; visur ir vairāk par 1 300 mm, bet lielākajā daļā Basque virsotņu augstumā virs tūkstoš metriem virs jūras līmeņa tie pārsniedz 2 000 mm. Tie veicina pļavu uzturēšanu un atjaunošanos gada lielākajā daļā.

Tādējādi Pireneju augu valsti lielākoties veido okeāna piekrastei raksturīgas sugas.

Vietējo izturīgo šķirņu aitu audzēšana notiek visā ielejas apgabalā, Basku zemes nogāzēs, tuvāk kalniem pakāpeniski palielinot audzēšanas apjomus. Pau un Oloron apgabalos aitas tiek audzētas ielejās kalnaino apgabalu tuvumā. Aitu ganāmpulku pārvietošanai izmanto kalnu (vasaras) ganības.

Reljefs ir īpaši piemērots aitu audzēšanai, jo to var izmantot atkarībā no gadalaika.

5.2. Produkta specifika:

Pireneju piena jēra izcelsme ir no 3 vietējām piena aitu šķirnēm. Aitu mātes pieder pie Basco-Béarnaise, Manech à tête noire vai Manech à tête rousse tīršķirņu aitām. Savu fizioloģisko un morfoloģisko īpašību dēļ šo šķirņu aitas ir piemērotas kalnainiem apgabaliem, proti, pārvietošanai uz vasaras ganībām, kas ir ražošanas apgabala specifika. Audzēšanā galvenās rūpes jau sākot ar rudeni tiek veltītas, lai panāktu aitu atnešanos pavasarī (maijā, jūnijā) pēc aplecināšanas vasaras ganībās. Piena jēru ieguve nav atdalāma no aitas piena ražošanas.

Šo izturīgo šķirņu aitu ganāmpulku audzēšana ļauj iegūt piena jērus tikai 8 mēnešus gadā. Sakarā ar ganāmpulka atrašanās ilgumu vasaras ganībās, aitu mātīšu apsēklošanas stratēģiju un lopbarības platību izmantošanu Pireneju piena jēri ir pieejami laikā no 15. oktobra līdz 15. jūnijam, un to audzēšanai ir izteikti sezonāls raksturs (45 % no tiem tiek pārdoti laikā no 20. novembra līdz 31. decembrim).

Tie ir jauni jēri, kas baroti tikai ar mātes pienu no tesmeņa. Tos kauj vēlākais 45 dienu vecumā, to minimālais dzīvsvars ir 9 kg, bet maksimālais – 16 kg. No jēra minimālā svara ir atkarīgs gaļas daudzums kautķermenī.

Ražošanas specifikas dēļ piena jēru gaļa ir sulīga un viegla, treknāka nekā gaļas jēru gaļa. Tā ir maiga un nav šķiedraina. Gaļas krāsa ir balta vai mazliet rozā, un tās garša atšķirībā no gaļas jēru gaļas garšas ir mazāk izteikta.

Liemeņus “ietērpj” taukplēvē (vēderplēvē). Tas ir tradicionālais iesaiņojums.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Kopš XX gadsimta otrās puses ir attīstījusies ar aitkopību saistītā ekonomika, kuras pamatu kādreiz veidoja siera, gaļas, vilnas un ādas ražošana. Daudzi vietējie tirgi ir izzuduši, siera un gaļas tirdzniecība neatgriezeniski ir sākusi dominēt pār vilnas un ādu tirdzniecību. Aitu audzētāji ir kļuvuši par piena un piena jēru ražotājiem. Saimniecību galvenos ienākumus veido piens, ko izmanto ar ACVN Ossau-Iraty apzīmētā produkta iegūšanai. Taču gaļas produkcija veido būtisku daļu no aitkopības gūto ienākumu. Atkarībā no saimniecībās izmantotajām metodēm piena jēri veido 25–30 % no aitkopības produkcijas.

Pireneju piena jērus iegūst atbilstīgi teritorijā izmantotām ražošanas metodēm un prasmēm:

—	aitu audzēšana (piena un gaļas ražošana) ir pielāgota ģeogrāfiskā apgabala īpašajam reljefam un klimatam,

—

gaļu ražo vienīgi no vietējo tradicionālo šķirņu aitām. Tās ir pielāgojušās ražošanas apgabala apstākļiem, jo īpaši lietoto audzēšanas metožu ziņā. Basco-Béarnaise šķirnes aitas ir pielāgojušās pārvietošanai uz vasaras ganībām augstu kalnos, Manech tête rousse un Manech tête noire šķirnes aitas ir pielāgojušās audzēšanai zemākos kalnos. Pateicoties savai biezajai vilnai, gada lielāko daļu aitas var dzīvot ārā. Šo trīs minēto šķirņu aitu lecināšana notiek saskaņā ar dabiskajiem ritmiem – Basco-Béarnaise šķirnes īpatņi nobriest ātrāk nekā Manech šķirnes īpatņi; tas ļauj aitām atnesties jau sākot ar septembri,

—

aitu māšu barība galvenokārt nāk no ģeogrāfiskā apgabala (vismaz 8 mēneši ganībās). Aitu barību pamatā veido lopbarība, dabiskās augstkalnu un vidēja augstuma kalnu pļavas vasarā un konservēta lopbarība ziemā. Pļavās aug dažādu sugu augi, kas piešķir pienam sevišķas īpašības, kuras izpaužas arī, ja no tā ražo sieru. Trīs vietējo šķirņu aitu piena kvalitāte ļauj jēriem to pirmajās dzīves nedēļās baroties tikai ar mātes pienu. Divi galvenie faktori, kas veicina Pireneju piena jēru gaļas raksturīgās īpašības, ir dzīvnieku barošana tikai ar pienu un tas, ka tos kauj ļoti jaunus,

—

šāda metode ļauj izaudzēt jērus ar sevišķām īpašībām, no kuriem iegūst raksturīgu prasībām atbilstošu un mīkstu gaļu. Tā kā jērus kauj ļoti jaunus, to liemeņi ir ļoti viegli – maksimālais svars ir 11 kilogrami. Nelielais kaušanas vecums un aitu piederība pie piena aitu šķirnēm veicina to, ka liemeņi nav tādi kā gaļas jēru liemeņi un tiem ir 2. vai 3. tauku klases īpašības. Gaļas krāsa visā liemenī ir gaiši rozā,

—	Pireneju piena jēri ir iecienīti lielās pilsētās un izsmalcinātos restorānos.

Pireneju piena jēru patērētāji tos pieskaita tradicionālajiem svētku produktiem tāpat kā jūras veltes, medījumus, treknos mājputnus (tītarus, kapaunus) u. c. Šos jērus galvenokārt patērē Ziemassvētku un Lieldienu laikā.

Mūsdienās tāpat kā agrāk Francijā un ārvalstīs Pireneju piena jēra reputācija ir cieši saistīta ar īpašo garšas kvalitāti, ko nodrošina šajā teritorijā izmantotās audzēšanas metodes specifika. Pireneju piena jēri atrodami uz visizsmalcinātākajiem galdiem. Sava sezonālā rakstura dēļ tas ir kļuvis par īpaši izmeklētu, izcilas kvalitātes produktu.

Pireneju piena jēru atzīšana par franču virtuves pērli jau daudzus gadus izpaužas kā visslavenāko šefpavāru uzticība šim produktam. Pireneju piena jērs ir minēts daudzās franču pavārgrāmatās un ēdienu gatavošanai un galda kultūrai veltītā periodikā. Dažas Pireneju piena jēru īpašības ir sevišķi iecienītas. Tā gaļas maigums un izsmalcinātība bieži vien tiek īpaši izcelti.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

Specifikācija tiks ievietota tīmekļa vietnē http://www.inao.gouv.fr

http://www.inao.gouv.fr/repository/editeur/pdf/CDCIGP/CDCAgneauDeLaitDesPyrenees.pdf

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2010.093.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 93

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	53. sējums 2010. gada 13. aprīlis

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2010/C 093/01	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar 107. un 108. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību – Gadījumi, attiecībā uz kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	1

2010/C 093/02	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	5

2010/C 093/03	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	6

2010/C 093/04	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	7

2010/C 093/05	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar 107. un 108. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību – Gadījumi, attiecībā uz kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	8

2010/C 093/06	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar 107. un 108. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību – Gadījumi, attiecībā uz kuriem Komisijai nav iebildumu	10

2010/C 093/07	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5717 – The Stanley Works/The Black & Decker Corporation) ( 1 )	14

2010/C 093/08	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5735 – UTC/GE Security) ( 1 )	14

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2010/C 093/09	Euro maiņas kurss	15

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2010/C 093/10	Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001	16

	V Atzinumi
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2010/C 093/11	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	20

Lēmuma pieņemšanas datums	19.11.2009.
Atbalsts Nr.	N 470/08
Dalībvalsts	Polija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)	Pomoc na działania rewitalizacyjne
Juridiskais pamats	Artykuł 21 ust. 3 ustawy z dnia 6 grudnia 2006 r. o zasadach prowadzenia polityki rozwoju
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Reģionālā attīstība, Kultūras veicināšana, Kultūras mantojuma saglabāšana
Atbalsta veids	Tiešā dotācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 500 miljoni
Atbalsta intensitāte	75 %
Atbalsta ilgums	līdz 2013.
Tautsaimniecības nozares	Visas nozares
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Instytucje Zarządzające RPO, czyli 16 Zarządów Województw
Cita informācija	—


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ