ISSN 1725-5201

doi:10.3000/17255201.C_2010.066.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 66

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

53. sējums
2010. gada 17. marts


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

ATZINUMI

 

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

2010/C 066/01

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes Regulai par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (pārstrādāts dokuments)

1

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU, STRUKTŪRU, BIROJU UN AĢENTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2010/C 066/02

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5712 – Mitsubishi Chemical Holdings/Mitsubishi Rayon Co) ( 1 )

10

2010/C 066/03

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5750 – Wabco/Würth/JV) ( 1 )

10

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU, STRUKTŪRU, BIROJU UN AĢENTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2010/C 066/04

Euro maiņas kurss

11

2010/C 066/05

Komisijas paziņojums par daudzumu, kas saskaņā ar dažām Kopienas atvērtām kvotām pieejams 2010. gada otrajam pusgadam attiecībā uz dažiem piena un piena produktu nozares produktiem

12

 

V   Atzinumi

 

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

 

Eiropas Komisija

2010/C 066/06

EK Septītās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013. g.) uzaicinājums iesniegt projektu pieteikumus konkursam 2010. gada darba programmā Cilvēki

13

2010/C 066/07

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus kravu novirzīšanai uz citiem transporta veidiem, katalizatora pasākumiem, jūras maģistrāļu attīstībai, satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcībai un kopīgiem mācību pasākumiem saskaņā ar otro Marco Polo programmu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1692/2006 – OV L 328, 24.11.2006., 1. lpp.)

14

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2010/C 066/08

Valsts atbalsts – Vācija – Valsts atbalsts C 40/09 (ex N 555/09) – Papildu atbalsts uzņēmumam WestLB AG saistībā ar aktīvu nodalīšanu – Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu ( 1 )

15

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

ATZINUMI

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

17.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 66/1


Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes Regulai par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (pārstrādāts dokuments)

2010/C 66/01

EIROPAS DATU AIZSARDZĪBAS UZRAUDZĪTĀJS,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 286. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti un jo īpaši tās 41. pantu (2),

IR PIEŅĒMIS ŠO ATZINUMU.

I.   IEVADS

1.

Komisija 2009. gada 18. augustā pieņēma priekšlikumu Padomes Regulai par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā (3) Pēc būtības minētais tiesību akta priekšlikums ir Padomes Regulas (EK) Nr. 1798/2003 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā (4), kurā jau vairākkārtīgi veikti grozījumi, grozīta redakcija. Tomēr skaidrības un saprotamības labad Komisija ir izvēlējusies pārstrādāšanas procedūru, kas nozīmē, ka, ja Padome pieņems šo priekšlikumu, Padomes Regula (EK) Nr. 1798/2003 tiks atcelta.

2.

Pārstrādāšanas procedūrā apspriedes par tiesību aktu pēc būtības ir ierobežotas, pievēršoties vienīgi būtiskākajiem Komisijas ierosinātajiem grozījumiem un neskarot noteikumus, kuri netiek grozīti (5). Tomēr šajā atzinumā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (turpmāk – “EDAU”) pilnībā apskatīs regulas priekšlikumu un tajā ierosinātos būtiskos grozījumus. Šāda pilnīga izpēte ir vajadzīga, lai pareizi izvērtētu tiesību akta ietekmi uz datu aizsardzību. EDAU ierosinās labojumus, kuri attiecas arī uz noteikumiem, kuri nav grozīti. EDAU mudina likumdevēju ņemt vērā šādus ieteikumus, neskatoties uz pārstrādāšanas procedūras šauro darbības jomu. Šajā sakarībā EDAU vērš uzmanību uz Iestāžu nolīguma par pārstrādāšanas procedūru 8. pantu, kurā paredzēta iespēja grozīt noteikumus, kuri nav izmainīti.

3.

Priekšlikuma juridiskais pamats ir EK līguma 93. pants, kurā noteikts, ka Padome var pieņemt noteikumus par netiešajiem nodokļiem. Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, vienprātīgi pieņem lēmumu. Juridiskais pamats un īpašā procedūra pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā nemainīsies.

4.

Apspriedes ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punkts, nav notikušas. Tādēļ šī atzinuma pamatā ir minētās regulas 41. panta 2. punkts. EDAU iesaka iekļaut tiesību akta priekšlikuma preambulā atsauci uz šo atzinumu.

5.

EDAU apzinās to, cik svarīgi ir sekmēt tādu pasākumu efektivitāti, kas ir vērsti pret pārrobežu krāpšanu, un panākt labāku PVN iekasēšanu pārrobežu situācijās. Kaut arī informācijas apmaiņa, kas ir daļa no administratīvās sadarbības un PVN krāpšanas apkarošanas PVN jomā, pārsvarā satur ziņas par juridiskām personām, nav noslēpums, ka tiek apstrādāti arī ar fiziskām personām saistīti dati. EDAU atzīst, ka, lai izpildītu šos uzdevumus, ir jāapstrādā personas dati. Tomēr EDAU uzsver, ka šādu datu apstrāde ir jāveic atbilstīgi Kopienas noteikumiem par datu aizsardzību.

6.

Īpaša uzmanība būtu jāvelta situācijām, kad notiek personas datu pārrobežu apmaiņa ES teritorijā, jo tas parasti nozīmē apstrādāto datu apjoma palielināšanos, kas neapšaubāmi rada datu subjektiem juridisku neskaidrību – šādā datu apmaiņā var būt iesaistīti dalībnieki no visām citām dalībvalstīm, var gadīties, ka ir jāpiemēro šo citu dalībvalstu tiesību akti, turklāt tie var nedaudz atšķirties no tiesību aktiem, pie kuriem datu subjekti ir pieraduši, vai arī tos piemēro tiesību sistēmā, kas datu subjektam nav pazīstama.

7.

Izpētījis no Regulas (EK) Nr. 1798/2003 izrietošo tiesisko regulējumu, kā arī priekšlikumā iekļautos grozījumus, EDAU secina, ka, kaut arī tajos atrodami vairāki atzinīgi vērtējami elementi, ne visas prasības, kas paredzētas Kopienas noteikumos par datu aizsardzību, ir ievērotas.

8.

Pirms sīkāka sava viedokļa izklāsta III nodaļā (piemērojamie datu aizsardzības noteikumi) un IV nodaļā (izvērsta priekšlikuma izpēte), EDAU nākamajā nodaļā vispirms paskaidros pašreizējā priekšlikuma apstākļus, spēkā esošo tiesisko regulējumu un ierosinātos grozījumus.

II.   ES SADARBĪBA PVN JOMĀ

II.1.   Apstākļi

9.

Pašreizējais priekšlikums ir iznākums ES mēroga apspriedēm, kuras oficiāli sākās 2006. gada maijā ar Komisijas paziņojumu par cīņu pret nodokļu krāpniecību iekšējā tirgū (6). Padomes un Eiropas Parlamenta pamudināta, Komisija 2008. gada decembrī nāca klajā ar vēl vienu paziņojumu par koordinētu stratēģiju, lai ES uzlabotu cīņu pret krāpšanu PVN jomā (7). Paziņojumā nāca klajā ar vairākām izmaiņām vispārējā PVN direktīvā 2006/112/EK un paziņoja par Padomes Regulas (EK) Nr. 1798/2003 (8) pašreizējo pārstrādāšanu.

10.

Padomes Regula (EK) Nr. 1798/2003 līdz šim bija atsauces regula par administratīvo sadarbību pievienotās vērtības nodokļa jomā. Tomēr saskaņā ar Komisijas nesen veiktu pētījumu, kura rezultātus publiskoja 2009. gada 18. augustā, proti – vienā dienā ar šo priekšlikumu, dalībvalstu administratīvās sadarbības intensitāte cīņā ar izvairīšanos no PVN un krāpšanu PVN jomā Kopienā nav apmierinoša (9). Tādēļ šā priekšlikuma svarīgākais uzdevums ir pielāgot Padomes Regulu (EK) Nr. 1798/2003 tā, lai paaugstinātu pret pārrobežu krāpšanu vērstu pasākumu efektivitāti un panāktu labākus pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas rādītājus pārrobežu situācijās.

II.2.   Pašreizējā sadarbības kārtība: Padomes Regula (EK) Nr. 1798/2003

11.

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1798/2003 ES ieviesa vienotu administratīvās sadarbības un informācijas apmaiņas sistēmu starp kompetentajām dalībvalstu iestādēm, lai tās varētu pareizi aprēķināt PVN. Regulā dots kompetento iestāžu saraksts un dalībvalstīm noteikts pienākums izveidot vienu centrālu koordinācijas biroju, kuram uztic atbildību par saziņu ar citām dalībvalstīm administratīvās sadarbības jomā.

12.

Informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm notiek šādos trīs veidos - informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma, informācijas apmaiņa bez iepriekšēja pieprasījuma (spontāna apmaiņa) un datu uzglabāšana katras dalībvalsts uzturētā elektroniskā datubāzē, kuras noteikta daļa ir nepastarpināti pieejama citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

13.

Padomes Regulā (EK) Nr. 1798/2003 ir arī noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, lai Kopienas iekšējā preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā iesaistītām personām ir atļauts iegūt jebkuras konkrētas personas PVN identifikācijas numura derīguma apstiprinājumu. Sistēmu, kas dod iespēju personām noskaidrot šādas ziņas, sauc PVN informācijas apmaiņas sistēma (VAT information exchange system - VIES).

14.

Minētajā regulā ir paredzēts, ka parasti informāciju nosūta elektroniski. Tādēļ Komisija ir atbildīga par kopēja sakaru tīkla/kopējas sistēmas saskarnes (CCN/CSI) izstrādi, kas vajadzīga tādas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm. Dalībvalstis ir atbildīgas par savas valsts sistēmas izstrādi, kas vajadzīga, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu ar kopēja sakaru tīkla/kopējas sistēmas saskarnes starpniecību. Regulā ir arī citi noteikumi par attiecībām ar Komisiju, vienlaicīgām pārbaudēm un datu apmaiņu ar trešām valstīm.

15.

Regulā nav definēts informācijas saturs, ar kādu kompetentās iestādes var apmainīties pēc pieprasījuma vai spontāni. Padomes Regulas (EK) Nr. 1798/2003 1. pantā ir vienīgi minēta apmaiņa “ar informāciju”, kas tām varētu palīdzēt pareizi aprēķināt PVN. Elektroniskā datubāzē ir iekļauti PVN nolūkā identificētu nodokļu maksātāju apkopojoši paziņojumi, kas iegūti atbilstīgi vispārējās PVN direktīvas noteikumiem. Šajos paziņojumos ir norādīts dažādu iesaistītu nodokļu maksātāju PVN identifikācijas numurs un attiecīgā nodokļu maksātāja kopējā piegādāto preču vērtība. PVN informācijas apmaiņas sistēmā iespējams iegūt vienīgi PVN identifikācijas numura derīguma apstiprinājumu.

II.3.   Iecerētie vispārīgie uzlabojumi

16.

Ar pašreizējo priekšlikumu Komisija ir iecerējusi paaugstināt šobrīd notiekošās sadarbības efektivitāti, nosakot kompetentajām iestādēm kopīgu atbildību par PVN ieņēmumu aizsardzību visās dalībvalstīs, pilnveidojot informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un uzlabojot tādas informācijas kvalitāti un konsekvenci (10).

17.

Dalībvalstu informācijas apmaiņu uzlabo, definējot gadījumus, kādos kompetentās iestādes nedrīkst atteikties sniegt atbildi uz lūgumu sniegt informāciju vai veikt administratīvo procedūru, kā arī precizējot gadījumus, kad ar informāciju ir jāapmainās spontāni (11). Priekšlikumā arī noteikti stingrāki termiņi un likts lielāks uzsvars uz elektronisku saziņas līdzekļu izmantošanu.

18.

Elektroniskajās datubāzēs pieejamās informācijas konsekvenci paaugstina, definējot, kāda satura informācija dalībvalstīm ir jāievada savā valsts datubāzē. Turklāt priekšlikumā ir paredzēts paplašināt citu dalībvalstu kompetento iestāžu tiešu automatizētu piekļuvi elektroniskām datubāzēm. PVN informācijas apmaiņas sistēmā citiem nodokļu maksātājiem pieejamā informācija ir papildināta ar tās personas vārdu, uzvārdu un adresi, kura ir saņēmusi PVN identifikācijas numuru.

19.

Priekšlikumā arī precizēti gadījumi, kad dalībvalstis var un tām ir jāveic daudzpusējas kontroles. Papildus minētajam, priekšlikums nodrošinās juridisku pamatu kopējas operatīvas struktūras izveidei daudzpusējai sadarbībai (Eurofisc). Šādai sistēmai būtu jānodrošina ātra vajadzīgās informācijas apmaiņa starp visām dalībvalstīm, un tā būtu pamats kopējas risku un stratēģiskās analīzes prakses ieviešanai.

20.

Visbeidzot, priekšlikumā paredzēta prasība sniegt atgriezenisko saiti, kas dos dalībvalstīm iespēju izvērtēt informācijas apmaiņas efektivitāti.

21.

Virkne jautājumu tiks izstrādāti sīkāk, izmantojot komitoloģijas procedūru. Pie tādiem jāpiemin, piemēram, standarta veidlapas, ko kompetentās iestādes izmanto, lūdzot informāciju, kārtība, kādā izpilda atgriezeniskās saites prasību, kritēriji, kurus izmanto, lai izlemtu, vai ir jāveic izmaiņas elektroniskajā datubāzē uzglabātajos datos un Eurofisc izveidē.

III.   PIEMĒROJAMIE DATU AIZSARDZĪBAS NOTEIKUMI

22.

Apstrādājot personas datus, ir jāievēro Kopienas tiesību akti par datu aizsardzību. Datu aizsardzības tiesību aktos jēdziens “personas dati” ir plaši definēts kā “jebkura informācija attiecībā uz identificētu vai identificējamu fizisku personu” (12). Kā minēts iepriekš, informācijas apmaiņa pašreizējos apstākļos satur galvenokārt ziņas par juridiskām personām. Tomēr tajā būs iekļauta informācija arī par fiziskām personām. Ierosinātās Padomes regulas 1. panta 1. punktā minētais termins “informācija” šķiet iekļauj vēl plašāku informāciju arī par fiziskām personām, kuras strādā pie juridiskām personām vai ir citādi ar tām saistītas (skatīt turpinājumā 31. punktu).

23.

Apstrādājot datus, dalībvalstis piemēro valsts noteikumus, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK. Pašlaik spēkā esošajā Padomes Regulā (EK) Nr. 1798/2003 ir dotas divas atsauces uz Direktīvu 95/46/EK, proti, tās 17. apsvērumā un 41. pantā. EDAU norāda, ka abi minētie noteikumi dod atsauci uz Direktīvu 95/46/EK tikai saistībā ar iespēju ierobežot dažas direktīvā garantētās tiesības. Minētais apsvērums un pants ir iekļauts arī Komisijas priekšlikumā (kā 35. apsvērums un 57. pants), taču tajos vēl izdarīs grozījumus, kuri ir sīkāk paskaidroti šā atzinuma 49. un turpmākos punktos. Šajā posmā ir svarīgi norādīt, ka Komisija ierosina iekļaut 41. pantā (jaunajā 57. pantā) šādu vispārīgu teikumu – “šajā regulā minēto informācijas uzglabāšanu un apmaiņu regulē noteikumi, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK”. EDAU atzinīgi vērtē šādu iekļaušanu un mudina likumdevēju iekļaut šo teikumu arī apsvērumā.

24.

Kaut arī Komisija nav tiešā veidā iesaistīta datu apmaiņā starp kompetentajām iestādēm, 51. panta 2. punktā lasām, ka Komisija saņems “jebkuru pieejamu informāciju, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu, statistikas datus un jebkādu citu 1. pantā minētu informāciju”, kas varētu palīdzēt pareizi aprēķināt PVN (13). Kā minēts iepriekš 14. punktā, Komisija turklāt ir atbildīga par kopēja sakaru tīkla/kopējas sistēmas saskarnes izstrādi, kas vajadzīga šīs informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm (55. pants). No 57. panta 2. punkta kļūst skaidrs, ka tāda atbildība – gan ar konkrētiem nosacījumiem – var iekļaut piekļuvi informācijai, ar kuru apmainās sistēmā.

25.

No minētā izriet, ka Komisija apstrādās arī personas datus. Tādēļ tai ir saistoši datu aizsardzības noteikumi, ko piemēro ES iestādēm un struktūrām un kuri ir izklāstīti Regulā (EK) Nr. 45/2001, un to uzrauga Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Skaidrības labad un lai novērstu jebkādas šaubas par to, vai regula ir jāpiemēro, EDAU mudina likumdevēju iekļaut apsvērumu daļā un atsevišķā noteikumā atsauci uz šo regulu.

26.

Saskaņā ar 16. un 17. pantu Direktīvā 95/46/EK un 21. un 22. pantu Regulā (EK) Nr. 45/2001, apstrādājot personas datus, ir jānodrošina datu apstrādes konfidencialitāte un drošība. Nesen citētajā 55. pantā nav izvērsti minēts, vai Komisija ir atbildīga par kopēja sakaru tīkla/kopējas sistēmas saskarnes uzturēšanu un drošību (14). Lai izvairītos no šaubām par atbildību par šādas konfidencialitātes un drošības nodrošināšanu, EDAU aicina likumdevēju skaidrāk definēt Komisijas atbildību šajā sakarā, uzsvērt dalībvalstu pienākumus un saskaņot to ar prasībām, kas izriet no Direktīvas 95/46/EK un Regulas (EK) Nr. 45/2001.

27.

Saistībā ar Eurofisc izveidi svarīgi ir arī skaidri noteikt, kurš būs atbildīgs par atbilstības datu aizsardzības noteikumiem nodrošināšanu (datu aizsardzības terminoloģijā tā ir “par datu apstrādi atbildīgā persona” (15). 35. pantā paskaidrots, ka Eurofisc sastāvā ietilps dalībvalstu kompetento iestāžu ieceltas kompetentas amatpersonas. Komisija sniegs Eurofisc tehnisku, administratīvu un operatīvu palīdzību. Ierosinātās struktūras sakarā rodas jautājumi par piemērojamām datu aizsardzības tiesībām (Direktīva 95/46/EK vai Regula (EK) Nr. 45/2001) un atbildību par atbilstības datu aizsardzības noteikumiem nodrošināšanu. Vai Komisija ir iecerējusi, ka par to atbildīgas būs tikai dalībvalstis, vai arī dalībvalstis kopīgi ar Komisiju, vai arī Eurofisc pati būs atbildīgā iestāde, vai varbūt kopīgi ar Komisiju? EDAU aicina likumdevēju precizēt šos jautājumus un nodrošināt skaidru atbildības sadalījumu.

IV.   SĪKĀKA PRIEKŠLIKUMA ANALĪZE

IV.1.   Datu un to lietojuma noteikšana un datu apstrādes vajadzības nodrošināšana

28.

EDAU norāda, ka priekšlikumā nav pietiekami skaidri norādīts, ar kāda veida datiem apmaiņa notiks un kādiem mērķiem tā tiks veikta. Turklāt priekšlikumā nav paredzētas pietiekamas garantijas, ka ar personas datiem apmainās vienīgi, ja tas ir nepieciešams. Tas viss atklājas ierosinātās Padomes regulas 1. panta 1. punktā.

29.

1. panta 1. punktā dots regulas vispārīgais mērķis – nodrošināt valstu PVN likumu ievērošanu. Tas ir jāsasniedz, dalībvalstīm sadarbojoties un dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainoties ar informāciju, kas varētu palīdzēt pareizi aprēķināt PVN, kontrolēt, vai PVN tiek piemērots pareizi, jo īpaši darījumiem Kopienas teritorijā, un apkarot krāpšanu PVN jomā.

30.

Šādā redakcijā 1. panta 1. punkts neatbilst prasībām, kas noteiktas Kopienas datu aizsardzības noteikumos, jo tas formulēts pārāk plaši un sniedz pārāk plašu rīcības brīvību. Tas rada risku, ka praksē netiek plaši ievēroti piemērojamie datu aizsardzības noteikumi.

31.

Pirmkārt, jēdziens “informācija” ir ļoti plašs un tādēļ rodas iespējamība nesamērīgai informācijas apmaiņai. Kā jau sacīts, šis jēdziens ietver vēl plašāku informāciju arī par fiziskām personām, kuras strādā pie juridiskām personām vai ir kā citādi ar tām saistītas. Šajā sakarībā EDAU vēlas norādīt uz noteikumiem par īpašām datu kategorijām, kuros doti īpaši un stingri noteikumi par tādu datu apstrādi, kas saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, kriminālas vajāšanas gadījumiem, administratīvām sankcijām vai lēmumiem civillietās (16).

32.

Otrkārt, mērķi, kuriem drīkst apmainīties ar informāciju, ir noteikti ļoti vispārīgi, kas ir pretrunā ar prasību, ka mērķim ir jābūt konkrētam un precīzi formulētam (17).

33.

Treškārt, saskaņā ar 1. panta 1. punktu ar informāciju var apmainīties, ja tā “varētu palīdzēt” citas dalībvalsts kompetentai iestādei. Ja šādā apmaiņā ietilpst personas dati, tad tas būtu pretrunā prasībai, ka datus drīkst apstrādāt tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs noteikta mērķa sasniegšanai (18). Ja nav precīzi zināms, kāda veida personas dati ir iekļauti, un nav dots sīkāks mērķu izklāsts, tad datu apmaiņas nepieciešamību nav iespējams izvērtēt.

34.

Tādēļ, lai nodrošinātu datu apmaiņas atbilstību datu aizsardzības noteikumiem, ir jābūt sīkākam – vismaz galvenajās līnijās vai kategorijās – mērķu izklāstam, un noteiktam, ar kāda veida informāciju drīkst apmainīties un ar kādu apmainīsies. Tādā veidā nodrošinātu arī to, ka tiek ievērots vajadzīguma princips.

35.

Vērtējot visu Padomes Regulu (EK) Nr. 1798/2003 un tajā ierosinātos grozījumus, EDAU norāda, ka sīkāks precizējums nav dots vispār vai arī labākajā gadījumā ir dots tikai daļēji. Atzinuma turpinājumā EDAU sniedz plašāku šā viedokļa izklāstu. Šajā nolūkā ir jānošķir dažādas datu apstrādes darbības – informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma, spontāna informācijas apmaiņa, informācijas pieejamība kompetentajām iestādēm elektroniskā datubāzē, citiem reģistrētiem PVN maksātājiem pieejama informācija (PVN informācijas apmaiņas sistēmā) un datu apstrāde, ko veic Eurofisc.

Informācija pēc pieprasījuma

36.

Attiecībā uz informāciju, ko sniedz pēc pieprasījuma, priekšlikumā nav precizēts, ar kāda satura informāciju ir jāapmainās vai kādiem mērķiem tas būtu jādara. 7. pantā ir atsauce uz “1. pantā minēto informāciju” un paskaidrots, ka tā ietver “jebkādu informāciju, kas attiecas uz kādu konkrētu gadījumu vai vairākiem konkrētiem gadījumiem”. Balstoties uz informācijas pieprasījumu, var veikt administratīvu procedūru. 9. pantā ir papildus minēta “visas atbilstošas informācijas paziņošana”. Nav precizēts, kāda satura informācija tā varētu būt. Tāpat nav dots sīkāks izklāsts par to, kādiem mērķiem datus drīkst apstrādāt, nedz arī pieminēta vajadzīguma prasība.

37.

EDAU mudina likumdevēju precīzi noteikt, ar kāda satura personas informāciju drīkst apmainīties, uzskaitīt mērķus, kuru vajadzībām drīkst apmainīties ar personas datiem, un izvērtēt tādas paziņošanas vajadzīgumu, vai vismaz nodrošināt vajadzīguma principa ievērošanu.

Spontāna informācijas apmaiņa

38.

Attiecībā uz spontānu informācijas apmaiņu priekšlikumā ir noteikts, kādos gadījumos dalībvalsts nosūta informāciju citai kompetentai iestādei. 1. panta 1. punktā ir minēts, ar kāda satura informāciju apmainās. 14. panta 1. punktā ir minēti šādi gadījumi:

1)

ja galamērķa dalībvalstī paredzēta nodokļa uzlikšana un ja izcelsmes dalībvalsts sniegtā informācija ir vajadzīga, lai nodrošinātu galamērķa dalībvalsts pārbaudes sistēmas efektivitāti;

2)

ja dalībvalstij ir pamats uzskatīt, ka citā dalībvalstī ir notikusi vai, iespējams, ir notikusi tiesību aktu neievērošana PVN jomā;

3)

ja citā dalībvalstī pastāv nodokļa zaudējumu risks.

Kaut arī minētie gadījumi un jo īpaši otrais un trešais gadījums joprojām ir plaši definēti, pēc būtības visus trīs varētu uzskatīt par sīkāku mērķu uzskaitījumu, kuru vajadzībām var notikt datu apmaiņa. Pirmais gadījums pat satur vajadzīguma principu. Tomēr spontāna informācijas apmaiņa neaprobežojas vien ar minētajiem trim gadījumiem. 15. pantā minēts, ka 1. pantā minēto informāciju, kas kompetentajām iestādēm ir zināma un “kas var būt noderīga” citas dalībvalsts kompetentai iestādei, var nosūtīt arī spontāni.

39.

Ierosinātie grozījumi pēc būtības paplašina šobrīd spēkā esošos noteikumus. Regulas (EK) Nr. 1798/2003 18. pantā ir noteikts, ka saskaņā ar komitoloģijas procedūru nosaka precīzas spontāni apmaināmās informācijas kategorijas. Komisija pašreizējā priekšlikumā ierosina svītrot šo noteikumu.

40.

EDAU vēlreiz mudina likumdevēju precīzi noteikt, ar kāda satura personas informāciju drīkst apmainīties, uzskaitīt mērķus, kuru vajadzībām drīkst apmainīties ar personas datiem, un izvērtēt tādas paziņošanas vajadzīgumu, vai vismaz nodrošināt vajadzīguma principa ievērošanu.

Datu pieejamība elektroniskā datubāzē

41.

Attiecībā uz informāciju, ko kompetentajām iestādēm dara pieejamu elektroniskā datubāzē, priekšlikumā ir sīkāk izklāstīts, kāda satura informācija glabājas tādā datubāzē. 18. pantā ir uzskaitīta informācija, kuru uzglabā un apstrādā elektroniskā datubāzē. Šajā pantā minēta informācija, kas ievākta saskaņā ar vispārējo PVN direktīvu 2006/112/EK, proti, informācija, kas iegūta no apkopojošiem paziņojumiem, un informācija, ko valsts iestādes ir ievākušas, lai reģistrētu nodokļu maksātājus, kas neveic uzņēmējdarbību un kas sniedz elektroniskus pakalpojumus citām personām, kurām nav uzlikts nodoklis. Pārējā datubāzē glabātā informācija ir dati par to personu identitāti, darbību vai juridisko formu, kurām ir piešķirts PVN identifikācijas numurs, kā arī vēsturiskas ziņas par informācijas apmaiņu par šādām personām, kas notikusi pēc pieprasījuma vai veikta spontāni. Tādu datu sarakstu un sīkākas ziņas, kurus nevāc saskaņā ar PVN direktīvu, pieņem, izmantojot komitoloģijas procedūru.

42.

No 2015. gada 1. janvāra datubāzē iekļaus informāciju arī par personām, kas sniedz pakalpojumus, tostarp datus par šo personu apgrozījumu, kā arī informāciju par minēto personu nodokļu saistību izpildi, piemēram, nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu vai esošiem nodokļu maksājumu parādiem (skat. priekšlikuma 18. panta 3. punktu).

43.

22. pantā dalībvalstīm noteikts pienākums piešķirt citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm tiesības automātiski piekļūt informācijai, kura atrodas minētajās datubāzēs. Mērķi, kādiem kompetentās iestādes var veikt meklēšanu datubāzē, nav sīkāk noteikti. Tas atšķiras no šobrīd spēkā esošās regulas teksta, kurā ir noteikts, ka kompetentās iestādes var tieši piekļūt ierobežotai informācijas daļai un “vienīgi nolūkā novērst tiesību aktu PVN jomā pārkāpšanu” un “ja tā uzskata to par vajadzīgu, lai kontrolētu preču iegādi vai pakalpojumu sniegšanu Kopienas iekšienē” (skat. pašreizējo 24. pantu).

44.

Paplašinot priekšlikumā iespējas kompetentajām iestādēm piekļūt datubāzei, paaugstinās datu aizsardzības riski. Tomēr sarežģījumi no datu aizsardzības viedokļa nerodas, ja tiek saglabāts pēc iespējas ierobežotāks skaits elektroniskā datubāzē uzglabātu personas datu lauku. Šajā sakarībā EDAU atzinīgi vērtē datubāzē glabājamo datu uzskaitījumu. Tomēr priekšlikumā ir tikai noteikts, kādu informāciju dalībvalstīm ir pienākums glabāt datubāzē, bet nekas nav teikts par to, vai datubāzēs var ievadīt arī citu informāciju un vai citas kompetentās iestādes var piekļūt šai informācijai. Tādēļ EDAU likumdevējam iesaka attiecībā uz personas datiem skaidri noteikt, ka datubāzē neievada citus datus, vai vismaz nodrošināt, ka minētā automātiskā piekļuve attiecas vienīgi uz uzskaitītajām datu kategorijām. EDAU atkārtoti mudina likumdevēju iekļaut mērķu aprakstu, kuru vajadzībām drīkst tieši piekļūt datubāzei, un nodrošināt vajadzīguma principa ievērošanu.

45.

Priekšlikuma daļā par datu apmaiņu, izmantojot elektroniskas datubāzes, ir arī iekļauti noteikumi par datu kvalitāti. 20. pantā ir teikts – dalībvalstis nodrošina, ka to datubāzes tiek atjauninātas un ir pilnīgas un precīzas. 23. pantā ir paredzētas regulāras datu pārbaudes, lai nodrošinātu datubāzē iekļauto datu kvalitāti un uzticamību. Minētās prasības pilnībā atbilst datu kvalitātes prasībām, kas uzskaitītas Direktīvas 95/46/EK 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā un Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Turklāt priekšlikuma 20. pantā ir noteikts, ka saskaņā ar komitoloģijas procedūru nosaka kritērijus, lai secinātu, kuras izmaiņas datubāzē nav atbilstošas, būtiskas vai lietderīgas un kuras tādēļ nav jāveic. EDAU uzsver, ka šiem kritērijiem būtu jāatbilst datu aizsardzības prasībām (skat. turpinājumā arī 57.–59. punktu).

46.

19. pantā teikts, ka informāciju elektroniskā datubāzē glabā vismaz piecus gadus pēc tā pirmā kalendārā gada beigām, kurā tika sniegta piekļuve informācijai. Pamatojums šādam glabāšanas laikposmam nav dots. Ja ir iesaistīti personas dati, obligāta termiņa noteikšana, nesniedzot atsauci uz vajadzīguma principu, ir pretrunā datu aizsardzības tiesību aktos paredzētajai prasībai, ka datus nevajadzētu uzglabāt ilgāk, nekā tas vajadzīgs. Tādēļ EDAU aicina pārskatīt šo noteikumu, ņemot vērā pienākumu, kas noteikts Direktīvas 95/46/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā un Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā, un noteikt attiecībā uz personas datiem maksimālo glabāšanas termiņu, paredzot iespējamus izņēmumus tikai ārkārtas apstākļos.

Informācija, kas pieejama PVN informācijas apmaiņas sistēmā

47.

Priekšlikuma IX nodaļā pievēršas informācijai, kas ir pieejama nodokļu maksātājiem. Kā jau izskaidrots šā atzinuma 13. punktā, PVN informācijas apmaiņas sistēma šobrīd ļauj nodokļu maksātājiem iegūt apstiprinājumu PVN identifikācijas numura derīgumam, kuru persona ir norādījusi, piegādājot preces vai sniedzot pakalpojumus Kopienā. Komisija ierosina pievienot frāzi, kurā teikts, ka šādu apstiprinājumu meklē minēto darījumu vajadzībām, un meklētājam papildus sniedz ar PVN identifikācijas numuru saistīto nosaukumu un adresi. EDAU uzskata, ka šādi noteikumi ir saskaņā ar datu aizsardzības prasībām.

Eurofisc

48.

Komisijas priekšlikums rada juridisku pamatu kopējas operatīvas struktūras izveidei daudzpusējai sadarbībai (Eurofisc). Struktūras izveides mērķis ir dot iespēju dalībvalstīm ātri apmainīties ar vajadzīgo informāciju. Iecerēts, ka šī struktūra palīdzēs veikt risku un stratēģiskās analīzes, kas sekmēs daudzpusēju informācijas apmaiņu. Priekšlikuma 36. panta 2. punktā ir teikts, ka informācijas apmaiņas noteikumus, kuri attiecas konkrēti uz šo struktūru, nosaka atbilstīgi komitoloģijas procedūrai. Nodaļā par šādas struktūras izveidi nav dota nekāda atsauce uz datu aizsardzības prasībām. EDAU vēlas uzsvērt, ka neatkarīgi no šā atzinuma III nodaļā apskatītajiem piemērojamajiem tiesību aktiem, būtu sīkāk jānorāda izmantojamo personas datu saturs, jāapraksta mērķi, kuriem šos personas datus izmeklēs un ar tiem apmainīsies, kā arī jānodrošina vajadzīguma principa ievērošana.

IV.2.   Citas daļas, kuras ir nozīmīgas no datu aizsardzības viedokļa

57. pants: mērķa ierobežojuma princips

49.

Priekšlikuma XV nodaļā pievēršas informācijas apmaiņas nosacījumiem. Nodaļā ir iekļauti noteikumi par praktiskiem informācijas apmaiņas apsvērumiem. No datu aizsardzības viedokļa īpaši interesants ir viens pants, proti – 57. pants. Tajā noteikts, ka uz personām, kas lieto informāciju, kura paziņota saskaņā ar šo regulu, attiecas konfidencialitātes saistību ievērošanas pienākums. Kaut arī minētā panta piektajā punktā ir dota atsauce uz Direktīvu 95/46/EK (skatīt tālāk), konfidencialitātes saistību ievērošanas pienākums nav iekļauts saistībā ar datu aizsardzības noteikumiem. EDAU iesaka likumdevējam arī pirmajā punktā pievienot atsauci uz datu aizsardzības tiesību aktiem.

50.

Šķiet, ka 57. panta 1. punktā paredzēta datu izmantošana citiem mērķiem, nekā tiem, kas minēti regulā iepriekš. 3. punktā skaidri teikts, ka ir atļauts izmantot informāciju “citiem mērķiem”, ja saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalsts tiesību aktiem informāciju var izmantot līdzīgiem mērķiem. Šajā sakarībā EDAU vērš uzmanību uz mērķa ierobežojuma principu, kas ir noteikts Direktīvas 95/46/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā un Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā. EDAU uzsver, ka, ja ir iesaistīti personas dati, tos pēc būtības nedrīkst izmantot citiem mērķiem, kā vien tiem, kuriem tie iegūti, ja vien nepastāv kādi konkrēti apstākļi saskaņā ar minētās direktīvas 13. panta 1. punktu un minētās regulas 20. panta 1. punktu (skat. šā atzinuma 51.–53. punktu). Tādēļ EDAU lūdz likumdevēju pārskatīt šo pantu, ņemot vērā mērķa ierobežojuma principu, kas ir noteikts Direktīvas 95/46/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā un Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

57. panta 5. punkts: noteiktu datu aizsardzības tiesību un pienākumu ierobežojums

51.

35. apsvērumā ir minēts, ka regulā ir jāapsver atsevišķu to tiesību un pienākumu ierobežošana, kas noteikti Direktīvā 95/46/EK. Ir dota atsauce uz minētās direktīvas 13. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ar ko šādi ierobežojumi ir atļauti. Priekšlikumā papildus minētajam apsvērumam ir teikts, ka šis ierobežojums ir nepieciešams un samērīgs, ņemot vērā iespējamo ieņēmumu zaudējumu dalībvalstīm un šīs informācijas būtisko nozīmi, lai efektīvi cīnītos pret krāpšanu.

52.

Apsvērums sīkāk izklāstīts 57. panta 5. punktā. Pēc izklāsta, ka regulā minēto informācijas uzglabāšanu un apmaiņu regulē noteikumi, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK (skatīt šā atzinuma 23. punktu), seko piebilde, ka “lai pareizi piemērotu šo regulu, dalībvalstis ierobežo Direktīvas 95/46/EK 10. pantā, 11. panta 1. punktā, 12. un 21. pantā noteiktos pienākumus un tiesības, ciktāl tas vajadzīgs, lai aizsargātu minētās direktīvas 13. panta e) punktā noteiktās intereses”. Minētajos pantos ir paredzēts pienākums par datu apstrādi atbildīgajai personai sniegt informāciju datu subjektam (10. un 11. pants), tiesības piekļūt informācijai par sevi (12. pants) un pienākums valsts datu aizsardzības iestādei uzturēt atklātībā pieejamu datu apstrādes darbību reģistru (21. pants).

53.

EDAU uzsver, ka Direktīvas 95/46/EK 13. panta e) punktā ir paredzēti atbrīvojumi no noteiktiem direktīvas noteikumiem un tas jāinterpretē precīzi. EDAU atzīst, ka zināmos apstākļos, saistībā ar mērķi novērst un atklāt nodokļu krāpšanas gadījumus, vajadzētu apsvērt iespēju uz laiku atcelt pienākumu iepriekš informēt datu subjektu, kā arī tiesības saņemt piekļuvi šādai informācijai. Tomēr Direktīvas 95/46/EK 13. pantā noteikts, ka 1) šādu ierobežojumu “pieņem ar tiesību aktu” un ka 2) šāds ierobežojums “ir nepieciešams aizsargpasākums” kādām no uzskaitītajām interesēm. Ierosinātā 57. panta 5. punkta pašreizējā redakcijā nav iekļauta pirmā prasība, jo nav dota atsauce uz vajadzīgo pamatu tiesību aktos. Tādēļ EDAU mudina likumdevēju iekļaut minēto prasību 57. panta 5. punktā. Otro prasību iespējams saskatīt vārdkopā “ciktāl tas vajadzīgs”. Tomēr konsekvences labad, EDAU iesaka aizstāt šo vārdkopu ar “ja tas ir nepieciešams aizsargpasākums”. Turklāt EDAU aicina likumdevēju noraidīt ierosināto papildu teikumu 35. apsvērumā, kurā teikts, ka šāda ierobežošana ir vajadzīga un samērīga, jo tas ir pārāk vispārīgs un tam nav papildu juridiska vērtība.

Pārredzamība

54.

Direktīvas 95/46/EK 10. un 11. pantā ir paredzēts pienākums par datu apstrādi atbildīgajai personai informēt datu subjektu pirms datu ievākšanas, vai, ja dati nav iegūti no datu subjekta, datu reģistrācijas pasākuma laikā. Minētos noteikumus var uzskatīt par sīkāku vispārējā pārredzamības principa izklāstu, kurš ir daļa no Direktīva 95/46/EK 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā noteikuma, ka dati ir jāapstrādā godīgi. EDAU ir konstatējis, ka priekšlikumā nav citu noteikumu, kas attiektos uz pārredzamības principu, piemēram, par to, kā sistēma tiek pasniegta sabiedrībai kopumā vai kā datu subjektiem tiks paziņots par datu apstrādi. Tālab EDAU mudina likumdevēju iekļaut noteikumu, kas reglamentētu sadarbības un palīgsistēmu pārredzamību.

52. pants informācijas apmaiņa ar trešām valstīm

55.

Priekšlikuma 52. pantā paredzēta iespēja veikt informācijas apmaiņu ar trešām valstīm. Minētajā pantā teikts, ka “saskaņā ar šo regulu iegūto informāciju var paziņot trešai valstij ar to kompetento iestāžu piekrišanu, kas šo informāciju ir piegādājušas, un saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem, kuri attiecas uz personas datu paziņošanu trešām valstīm”. EDAU ir gandarīts, ka likumdevējs ir ņēmis vērā īpašos noteikumus, ko piemēro personas datu apmaiņā ar valstīm, kuras nav ES dalībvalstis. Skaidrības labad tekstā varētu iekļaut skaidru atsauci uz Direktīvu 95/46/EK, norādot, ka šādai datu nodošanai būtu jāatbilst valsts noteikumiem, ar ko īsteno Direktīvas 95/46/EK IV iedaļas noteikumus, un kura attiektos uz personas datu nodošanu trešām valstīm.

56.

Priekšlikumā minētas vienīgi dalībvalstu kompetentās iestādes. Nav skaidri saprotams, vai Eiropas līmenī ir paredzēta arī jebkāda veida (personas) informācijas apmaiņa ar trešām valstīm. Tas ir cieši saistīts ar jautājumiem, kas izvirzīti šā atzinuma III nodaļā par Eurofisc darbībai piemērojamām tiesībām. Personas datu nodošanai trešām valstīm, ja to veic Kopienas iestādes vai struktūras, ir jāatbilst Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta noteikumiem. EDAU lūdz likumdevēju precizēt šo aspektu.

Komitoloģija

57.

No veiktās analīzes kļūst skaidrs, ka noteikumos, kurus pieņems ar komitoloģijas procedūru, kā minēts priekšlikuma 60. pantā (skat. atzinuma 41., 45. un 48. punktu), turpmāk tiks sīkāk izstrādāti vairāki jautājumi saistībā ar datu aizsardzību. Kaut arī EDAU izprot praktiskos minētās procedūras izmantošanas apsvērumus, viņš vēlas uzsvērt, ka galvenās datu aizsardzības atsauces un garantijas būtu jānosaka pamata tiesību aktos.

58.

EDAU vēlas uzsvērt, ka, apspriežot turpmākus noteikumus, izmantojot komitoloģijas procedūru, būtu jāņem vērā datu aizsardzības prasības, kas noteiktas Direktīvā 95/46/EK un Regulā (EK) Nr. 45/2001. Turklāt EDAU aicina Komisiju vērsties pie EDAU un lūgt viņa padomu, ja patiešām tiek apspriesti turpmāki noteikumi, kas saistīti ar datu aizsardzību. Šādi varētu rīkoties, piemēram, Eurofisc izveides laikā (skat. atzinuma 48. punktu).

59.

Lai nodrošinātu EDAU iesaistīšanos ikreiz, kad, izmantojot komitoloģijas procedūru, tiek pieņemti turpmāki noteikumi saistībā ar datu aizsardzību, EDAU iesaka likumdevējam iekļaut 60. pantā trešo punktu šādā redakcijā: “ja pasākumu izpilde ir saistīta ar personas datu apstrādi, apspriežas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju”.

V.   NOBEIGUMS UN IETEIKUMI

60.

EDAU apzinās to, cik svarīgi ir sekmēt tādu pasākumu efektivitāti, kas ir vērsti pret pārrobežu krāpšanu, un panākt labāku PVN iekasēšanu pārrobežu situācijās. Turklāt EDAU atzīst, ka, lai sasniegtu minētos mērķus, personas datu apstrāde ir neizbēgama. Tomēr EDAU uzsver, ka šādu datu apstrāde ir jāveic atbilstīgi Kopienas noteikumiem par datu aizsardzību.

61.

Izpētot no Regulas (EK) Nr. 1798/2003 izrietošo tiesisko regulējumu, kā arī priekšlikumā iekļautos grozījumus, EDAU secina, ka, kaut arī tajos atrodami vairāki atzinīgi vērtējami elementi, ne visas prasības, kas paredzētas Kopienas noteikumos par datu aizsardzību, ir ievērotas.

62.

Šajā atzinumā EDAU likumdevējam ir ieteicis:

Saistībā ar jautājumu par piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem par datu aizsardzību precizēt attiecīgi dalībvalstu, Komisijas un Eurofisc atbildību par šo noteikumu ievērošanu.

Saistībā ar datu apmaiņu starp kompetentām iestādēm, ko veic pēc pieprasījuma vai spontāni, precīzi noteikt, ar kāda satura personas informāciju drīkst apmainīties, uzskaitīt mērķus, kuru vajadzībām drīkst apmainīties ar personas datiem, un izvērtēt datu paziņošanas vajadzīgumu, vai vismaz nodrošināt vajadzīguma principa ievērošanu.

Saistībā ar datu apmaiņu, izmantojot tiešu piekļuvi elektroniskām datubāzēm, skaidri noteikt, attiecībā uz personas datiem, ka datubāzēs ievada tikai noteiktos datus, vai vismaz nodrošināt, ka automātiskā piekļuve attiecas vienīgi uz uzskaitītajām datu kategorijām. Uzskatīt mērķus, kuru vajadzībām drīkst tiešā veidā piekļūt datubāzēm, nodrošināt vajadzīguma principa ievērošanu, kā arī noteikt maksimālo personas datu glabāšanas termiņu datubāzēs, paredzot iespējamus izņēmumus ārkārtas apstākļos.

Attiecībā uz 57. pantu (un 35. apsvērumu):

iekļaut pirmajā punktā atsauci uz Kopienas tiesību aktiem datu aizsardzības jomā,

pārskatīt 1. un 3. punktu, ņemot vērā mērķa ierobežojuma principu, kas noteikts Direktīvas 95/46/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā un Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā,

iekļaut 5. punktā prasību, kas dota Direktīvas 95/46/EK 13. pantā un paredz, ka tiesību un pienākumu ierobežojums būtu jāpieņem ar tiesību aktu,

5. punktā aizstāt vārdkopu “ciktāl tas vajadzīgs” ar “ja tas ir nepieciešams aizsargpasākums”,

noraidīt ierosināto papildu teikumu 35. apsvērumā.

Attiecībā uz pārredzamības principu pieņemt noteikumu, kas reglamentētu sadarbības un palīgsistēmu pārskatāmību.

Saistībā ar datu apmaiņu ar trešām valstīm iekļaut 52. pantā skaidru atsauci uz Direktīvas 95/46/EK IV iedaļu un precīzi noteikt, vai personas informācijas apmaiņu ar trešām valstīm paredz Komisija un/vai Eurofisc.

Attiecībā uz noteikumiem, ko pieņem, izmantojot komitoloģijas procedūru, iekļaut 60. pantā 3. punktu šādā redakcijā: “ja pasākumu izpilde ir saistīta ar personas datu apstrādi, apspriežas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju”.

Briselē, 2009. gada 30. oktobrī

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

Peter HUSTINX


(1)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(3)  COM(2009) 427 galīgā redakcija, 2009. gada 18. augusts.

(4)  OV L 264, 15.10.2003., 1. lpp.

(5)  Skatīt Iestāžu nolīgumu (2001. gada 28. novembris) par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu (OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.).

(6)  Paziņojums COM(2006) 254 (2006. gada 31. maijs) par vajadzību izstrādāt koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret nodokļu krāpniecību.

(7)  Skatīt Padomes 2007. gada 4. decembra un 2008. gada 7. oktobra secinājumus un Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra Rezolūciju (2008/2033(INI)). Skatīt Paziņojumu COM(2008) 807 (2008. gada 1. decembris).

(8)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(9)  Ziņojums COM(2009) 428 (2009. gada 18. augusts) par Padomes Regulas (EK) Nr. 1798/2003 piemērošanu.

(10)  Priekšlikumā ir iekļauti grozījumi Regulā (EK) Nr. 1798/2003, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 143/2008 un kurus sāks piemērot no 2015. gada 1. janvāra (OV L 44, 20.2.2008., 1. lpp.). Ar šiem grozījumiem ievieš noteikumus par pakalpojumu sniegšanas vietu, īpašajiem režīmiem un pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas procedūru.

(11)  Skatīt priekšlikuma paskaidrojuma raksta 4. lappusi.

(12)  Skatīt Direktīvas 95/46/EK 2. panta a) punktu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 2. panta a) punktu. Jēdziena “personas dati” skaidrojumu skatīt 29. panta darba grupas atzinumā 4/2007 (2007. gada 20. jūnijs) (pieejams vietnē http://ec.europa.eu/justice_home/fsj/privacy/docs/wpdocs/2007/wp136_en.pdf).

(13)  Skatīt arī atzinuma 28. un turpmākus punktus. Šā atzinuma turpinājumā visas atsauces uz apsvērumiem un pantiem attiecas uz priekšlikuma apsvērumiem un pantiem, ja vien nav norādīts citādi.

(14)  Skatīt atbilstīgas piezīmes, tostarp EDAU 2008. gada 16. septembra atzinumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveidi (OV C 42, 20.2.2009., 1. lpp.), 23. un turpmāki punkti.

(15)  Skatīt Direktīvas 94/46/EK 2. panta d) punktu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 2. panta d) punktu. Abos tiesību aktos paredzēta iespēja struktūrai kontroli veikt vienai pašai vai kopīgi ar kādu citu (“viena pati vai kopā ar citiem”).

(16)  Skatīt Direktīvas 95/46/EK 8. panta 5) punktu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 10. panta 5) punktu.

(17)  Skatīt Direktīvas 95/46/EK 6. panta 1) punkta b) apakšpunktu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. panta 1) punkta b) apakšpunktu.

(18)  Skatīt Direktīvas 95/46/EK 7. pantu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 5. pantu.


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU, STRUKTŪRU, BIROJU UN AĢENTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

17.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 66/10


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5712 – Mitsubishi Chemical Holdings/Mitsubishi Rayon Co)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 66/02

Komisija 2010. gada 25. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32010M5712. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


17.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 66/10


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5750 – Wabco/Würth/JV)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 66/03

Komisija 2010. gada 11. martā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai vācu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32010M5750. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU, STRUKTŪRU, BIROJU UN AĢENTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

17.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 66/11


Euro maiņas kurss (1)

2010. gada 16. marts

2010/C 66/04

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,3723

JPY

Japānas jena

124,22

DKK

Dānijas krona

7,4407

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,90690

SEK

Zviedrijas krona

9,7242

CHF

Šveices franks

1,4516

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

8,0145

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

25,504

EEK

Igaunijas krona

15,6466

HUF

Ungārijas forints

264,19

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,7077

PLN

Polijas zlots

3,8865

RON

Rumānijas leja

4,0893

TRY

Turcijas lira

2,0944

AUD

Austrālijas dolārs

1,5005

CAD

Kanādas dolārs

1,3944

HKD

Hongkongas dolārs

10,6493

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,9477

SGD

Singapūras dolārs

1,9155

KRW

Dienvidkorejas vona

1 555,03

ZAR

Dienvidāfrikas rands

10,1320

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

9,3672

HRK

Horvātijas kuna

7,2570

IDR

Indonēzijas rūpija

12 581,48

MYR

Malaizijas ringits

4,5538

PHP

Filipīnu peso

62,740

RUB

Krievijas rublis

40,2510

THB

Taizemes bāts

44,497

BRL

Brazīlijas reāls

2,4197

MXN

Meksikas peso

17,1894

INR

Indijas rūpija

62,4650


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


17.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 66/12


Komisijas paziņojums par daudzumu, kas saskaņā ar dažām Kopienas atvērtām kvotām pieejams 2010. gada otrajam pusgadam attiecībā uz dažiem piena un piena produktu nozares produktiem

2010/C 66/05

Piešķirot importa licences 2010. gada pirmajam pusgadam par dažām kvotām, kas paredzētas Komisijas Regulā (EK) Nr. 2535/2001 (1), licenču pieteikumi bija par daudzumiem, kas mazāki par attiecīgajiem produktiem pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc katrai attiecīgajai kvotai ir jāaprēķina daudzums, kas pieejams laika posmā no 2010. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, ņemot vērā nepiešķirtos daudzumus, kas izriet no importa licenču pieteikumiem, kuri iesniegti no 2009. gada 20. novembra līdz 30. novembrim attiecībā uz Jaunzēlandes izcelsmes sviestu saskaņā ar kvotām ar kārtas numuru 09.4195 un 09.4182 un attiecībā uz Moldāvijas Republikas izcelsmes piena produktiem saskaņā ar kvotu ar kārtas numuru 09.4210.

Daudzumi, kas laika posmam no 2010. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim pieejami par dažām Regulā (EK) Nr. 2535/2001 minētajām kvotām importēšanas gada otrajā pusgadā, ir šādi.


(1)  OV L 341, 22.12.2001., 29. lpp.


PIELIKUMS

Moldāvijas Republikas izcelsmes produkti

Kvotas numurs

Daudzums (kg)

09.4210

1 500 000


Jaunzēlandes izcelsmes sviests

Kvotas numurs

Daudzums (kg)

09.4195

26 494 400

09.4182

33 612 000


V Atzinumi

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

Eiropas Komisija

17.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 66/13


EK Septītās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013. g.) uzaicinājums iesniegt projektu pieteikumus konkursam 2010. gada darba programmā “Cilvēki”

2010/C 66/06

Ar šo EK uzaicina iesniegt projektu pieteikumus EK Septītās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013. g.) 2010. gada darba programmas “Cilvēki” konkursiem.

Aicinām iesniegt projektu pieteikumus turpmāk minētajiem konkursiem. Projektu iesniegšanas termiņi un budžets ir minēti konkursu uzaicinājumu tekstos, kas ir publicēti CORDIS tīmekļa vietnē.

Īpašā programma “Cilvēki”:

Konkursa nosaukums

Konkursa kods

Individuālās Eiropas starpvalstu stipendijas

FP7-PEOPLE-2010-IEF

Starptautiskas stipendijas no ārvalstīm

FP7-PEOPLE-2010-IIF

Starptautiskas stipendijas uz ārvalstīm

FP7-PEOPLE-2010-IOF

Šis projektu konkurss attiecas uz 2010. gada darba programmu, kas pieņemta 2009. gada 29. jūlijā ar Komisijas Lēmumu C(2009) 5892.

Informācija par projektu pieteikumu konkursu precīzu saturu, darba programmu un norādījumiem pieteicējiem, kā iesniegt projektu pieteikumus, ir pieejama CORDIS tīmekļa vietnē: http://cordis.europa.eu/fp7/calls/


17.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 66/14


Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus kravu novirzīšanai uz citiem transporta veidiem, katalizatora pasākumiem, jūras maģistrāļu attīstībai, satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcībai un kopīgiem mācību pasākumiem saskaņā ar otro Marco Polo programmu

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1692/2006 – OV L 328, 24.11.2006., 1. lpp.)

2010/C 66/07

Eiropas Komisija aicina iesniegt priekšlikumus 2010. gada atlases procedūrai saskaņā ar otro Marco Polo programmu, Uzaicinājuma termiņš ir 2010. gada 18. maijs.

Sīkāka informācija par uzaicinājumu, kā arī vadlīnijas priekšlikumu iesniedzējiem atrodamas šai tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/transport/marcopolo/calls/2010_en.htm

Ar Marco Polo programmas palīdzības līniju varat sazināties pa e-pastu eaci-marco-polo-helpdesk@ec.europa.eu un pa faksu +32 22979506.


PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

17.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 66/15


VALSTS ATBALSTS – VĀCIJA

Valsts atbalsts C 40/09 (ex N 555/09) – Papildu atbalsts uzņēmumam WestLB AG saistībā ar aktīvu nodalīšanu

Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 66/08

Ar 2009. gada 22. decembra vēstuli, kas autentiskā valodā ir pievienota šim kopsavilkumam, Komisija informēja Vāciju par lēmumu attiecībā uz iepriekš minēto atbalstu/pasākumu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Piezīmes par pasākumu, attiecībā uz kuru Komisija sāk procedūru, ieinteresētās personas var iesniegt viena mēneša laikā no šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas dienas, nosūtot tās uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

State aid Greffe

Rue de la Loi/Wetstraat 200

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIЁ

Fakss +32 22991242

Šīs piezīmes paziņos Vācijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz piezīmes, var rakstiski pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šāda pieprasījuma iemeslus.

KOPSAVILKUMS

I.   PROCEDŪRA

(1)

Komisija 2009. gada 12. maijā lietā C 43/08 ar konkrētiem nosacījumiem apstiprināja WestLB piešķiramo pārstrukturēšanas atbalstu EUR 5 miljardu garantijas veidā attiecībā uz Phoenix portfeli.

(2)

Vācija 2009. gada 10. decembrī paziņoja, ka tā plāno rekapitalizēt WestLB EUR 3 miljardu apmērā un ka valsts akcionāri WestLB sniegtu galvojumu EUR 1 miljarda apmērā, lai īstenotu aktīvu glābšanas pasākumu “nedrošās bankas” veidā. Nedrošā banka pārņemtu aktīvus ar nominālvērtību EUR 85,1 miljards Aktīvu glābšanas pasākums bija provizoriski paredzēts 2009. gada 12. maija lēmumā par pārstrukturēšanu. Tomēr par tagad vajadzīgo papildu atbalstu nebija ziņots, un tas nav ticis apstiprināts.

II.   FAKTI

(3)

WestLB plāno nodalīt tā bīstamos un nestratēģiskos aktīvus nedrošā bankā. Procedūrā plānoti divi posmi. Pirmajā posmā WestLB vēlas nodalīt bīstamos aktīvus, kuru nominālvērtība ir aptuveni EUR 23,8 miljardi. Otrajā posmā, kuru plānots īstenot 2010. gada aprīlī, paredzēts nodalīt nestratēģiskos aktīvos, kuru nominālvērtība ir aptuveni EUR 61,3 miljardi (kopā EUR 85,1 miljards).

(4)

WestLB nedrošajai bankai piešķirs “pašu kapitāla buferi” EUR 3 miljardu apmērā paredzamo zaudējumu segšanai. Tā kā WestLB nav pietiekami daudz kapitāla, SoFFin ieguldīs WestLB daļas bez balsstiesībām EUR 3 miljardu vērtībā. Turklāt zaudējumu segšanai ir paredzēts WestLB akcionāru galvojums EUR 1 miljarda apmērā.

(5)

Vācija paskaidroja, ka 12. maija lēmumā provizoriski paredzētais nedrošās bankas risinājums vēl nav īstenots. Turklāt šā risinājuma īstenošanai vajadzīgs ievērojams papildu atbalsts, kā aprakstīts iepriekš. Tāpēc Vācija iesniedza atjauninātu pārstrukturēšanas plānu, kurā tomēr paredzētas tikai nebūtiskas izmaiņas. Vācija arī piedāvā uzņemties vairākas saistības, kas dotu iespēju ātri pārdot WestLB.

III.   NOVĒRTĒJUMS

(6)

Attiecīgie pasākumi rekapitalizācija, galvojums un aktīvu glābšanas pasākums ir uzskatāmi par valsts atbalstu uzņēmumam WestLB.

(7)

Rekapitalizācija atbilst 2008. gada 5. decembra rekapitalizācijas paziņojuma prasībām, savukārt aktīvu glābšanas pasākumu, kas jāvērtē saskaņā ar 2009. gada 25. februāra paziņojumu par samazinātas vērtības aktīviem, pašreizējā posmā nevar uzskatīt par saderīgu ar noteikumiem. Minētais pasākums neatbilst nosacījumiem par pārskatāmību un informācijas izpaušanu, novērtēšanu, izmaksu sloga sadalījumu un atlīdzību. Turklāt attiecīgie pasākumi, ņemot vērā 2009. gada 22. jūlija paziņojumu par pārstrukturēšanu, rada šaubas arī attiecībā uz bankas dzīvotspējas atjaunošanas izredzēm, izmaksu sloga sadalījumu un konkurences kropļojumu ierobežošanu. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija nolēma sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz aktīvu glābšanu, izveidojot nedrošo banku, kā arī attiecībā uz WestLB pārstrukturēšanas atbalstu.

(8)

Tomēr, tā kā pasākumu neīstenošanas gadījumā finansiālā stabilitāte būtu tiešā veidā apdraudēta, Komisija saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu uz sešiem mēnešiem atļauj pagaidu kārtā īstenot rekapitalizācijas pasākumu, galvojumu un aktīvu glābšanu ārkārtas atbalsta veidā.

VĒSTULES TEKSTS

“The Commission wishes to inform Germany that, having examined the information supplied by your authorities on the measure referred to above, it has decided to initiate the procedure laid down in Article 108(2) of the Treaty on the Functioning of the European Union (TFEU) (1) since the Commission has doubts as to the compatibility of the measures with the internal market.

1.   PROCEDURE

(1)

On 12 May 2009, in Case C 43/08 (2) the Commission conditionally approved restructuring aid to WestLB AG (“WestLB”) in the form of a risk shield on the Phoenix portfolio of EUR 5 billion. It requires the sale of the bank by the end of 2011.

(2)

On 7 October 2009, in Case N 531/09 (3) the Commission approved as compatible emergency aid a risk assumption of EUR 6,4 billion (4) of the already protected Phoenix portfolio, which de facto further increased the initial risk shield. Germany committed to notify by 30 November 2009 a revised restructuring plan which would take into account any additional State aid not approved by the Decision of 12 May 2009 and therefore provide for additional restructuring.

(3)

An updated restructuring plan was submitted on 15 December 2009.

(4)

On 10 December 2009, Germany notified a recapitalisation of WestLB amounting to EUR 3 billion as well as a guarantee of EUR 1 billion, which are necessary for the establishment of a bad bank by WestLB. The bad bank will relieve WestLB from assets with a nominal value of EUR 85,1 billion. That asset relief measure was envisaged in general terms in the restructuring Decision of 12 May 2009 (5).

(5)

Following discussions with the Commission, Germany provided several commitments and additional information by 16 December 2009.

(6)

Given the urgency to get a Commission decision on these measures, Germany has exceptionally agreed that the authentic language for this decision should be English.

2.   DESCRIPTION OF THE AID

WestLB AG

(7)

The beneficiary WestLB is a public limited company, with its registered headquarters in North Rhine-Westphalia. WestLB is a service provider for Germany's largest savings banks network and public-sector clients. WestLB has until recently offered a universal bank's range of products and services, including products for private clients, midmarket companies and corporate enterprises, partly in cooperation with savings banks, partly via subsidiaries specialised in consumer loans, private banking and commercial real estate finance. In line with a restructuring plan dated 30 April 2009, which was approved in the restructuring Decision of 12 May 2009, WestLB is currently unbundling its core activities and abandoning non-core activities. WestLB's published balance-sheet total was EUR 288 billion on 31 December 2008, while its risk-weighted assets stood at EUR 88,5 billion. As of 30 September 2009, the bank's published balance-sheet total was equal to EUR 258,8 billion and its risk-weighted assets stood at EUR 84,2 billion.

(8)

WestLB is currently owned by the Westfälisch-Lippische Sparkassen- und Giroverband (WLSGV), which accounts for 25,03 % of its shares, the Rheinische Sparkassen- und Giroverband (RSGV), which owns 25,03 % and — both directly and indirectly, via the NRW.BANK (formerly known as Landesbank Nordhein-Westfalen) — the Land of North Rhine-Westphalia (37,74 %), the Landschaftsverband Westfalen Lippe (LWL; 6,09 %), and the Landschaftsverband Rheinland (LVR; 6,09 %).

2.1.   The restructuring Decision of 12 May 2009

(9)

At the end of March 2008, WestLB's shareholders granted the bank an “impaired assets relief” measure through a risk shield of up to EUR 5 billion for a portfolio of structured securities with a nominal volume of approximately EUR 23 billion (“Phoenix”) in order to prevent bank resolution procedures.

(10)

WestLB is currently in the process of implementing the restructuring plan dated 30 April 2009 which was approved in the restructuring Decision of 12 May 2009. The implementation of the plan gives rise to significant divestures and a reshuffle of the bank's business model. In particular, WestLB will stop proprietary trading activities and, overall, reduce its assets by 50 %. The bank will focus on three core business areas: “transaction banking”; “medium-sized companies, savings banks partnership, and corporate banking”, and “capital market activities and structured finance” which all have to be structurally separated.

(11)

In order to achieve the targeted balance sheet reduction, the restructuring plan set out explicitly in Annex 2 point 3.3.l that the “reduction of the total balance sheet and the risk-weighted assets … is based on the assumption that WestLB will fully dispose a number of assets grouped in an exit portfolio.” However, no additional aid was foreseen or authorised for this purpose. Regarding the exit portfolio it was planned from the very beginning to spin off both structured securities and non-strategic assets of approximately EUR 85 billion (the so-called “PEG” portfolio, of which the Phoenix portfolio is part) to a so-called bad bank, set up pursuant to the Gesetz zur Fortentwicklung der Finanzmarktstabilisierung, the German bad bank law (FMStFG). This transaction was initially scheduled to be completed well in advance of 31 December 2009, in order to meet the caps on the balance sheet total. Moreover, Germany committed to initiate the change of the bank's ownership structure through a public tender procedure before the end of 2011.

(12)

The spin-off could not be carried out as initially planned since WestLB's shareholders did not agree upon the set-up of the bad bank. Furthermore, the capital required to enable the spin-off of risky and non-strategic assets had been substantially underestimated.

2.2.   The Decision of 7 October 2009

(13)

In October 2009, additional aid in the form of a further risk assumption for the Phoenix portfolio in the amount of EUR 6,4 billion was required to address an additional capital shortage that had not been made known previously and was therefore not addressed in the Commission Decision of 12 May 2009. Due to increasing losses and mounting risk weights, the risk shield for the Phoenix portfolio was no longer sufficient to achieve a risk transfer. Therefore, the portfolio became subject to regulatory capital requirements again. As a result, WestLB's overall capital ratio fell to [< 7 %] (6) and, therefore, significantly short of the regulatory minimum capital requirements. Without the provision of additional capital or State aid, the German regulator BaFin would have been obliged to initiate bank resolution procedures.

(14)

This additional aid during the restructuring phase was temporarily approved for reasons of financial stability by the Commission in its Decision of 7 October 2009. However, that decision required a reassessment of the existing restructuring plan and the planned restructuring measures. Additionally, Germany provided a commitment that all shareholders would ensure the sale of the “core” bank, including establishing a core capital ratio of 7 %.

2.3.   The new measures — Bad bank and additional recapitalisation

(15)

At the end of November 2009, the risk assumption granted under the Decision of 7 October expired before the intended asset relief measure had been implemented. In addition, despite an explicit commitment by Germany that all shareholders had undertaken to inject the capital required to increase WestLB's Tier 1 capital so that it had a Tier 1 ratio of 7 %, the savings banks failed to do so. As a result, the overall capital ratio fell to [< 6,7 %] and, thus, again short of regulatory minimum capital requirements.

(a)   The recapitalisation of WestLB

(16)

On 24 November 2009, Germany and WestLB's shareholders agreed upon the details of the creation of the bad bank under the FMStFG. WestLB is at present not sufficiently capitalized to finance this transaction without external support. Therefore, SoFFin will inject overall EUR 3 billion in at least three partial payments, taking place between 18 December 2009 and 30 April 2010, in form of a silent participation that can be converted into ordinary shares after 1 July 2010 (7).

(b)   The bad bank for WestLB

(17)

WestLB intends to spin off its toxic and non-strategic assets into a bad bank under Section 8a of the FMStFG (8). Those assets have been assigned to two portfolios, the first called Phoenix portfolio, the second PEG portfolio.

(18)

The Phoenix portfolio contains toxic assets, mainly structured securities, with a nominal value of approximately EUR 23,8 billion (as of 30 June 2009). The Phoenix portfolio will be transferred to the bad bank with the original risk shield of 5 billion.

(19)

The remaining portfolio comprises mainly non-strategic assets, in particular corporate, State, municipal and student loans, as well as collateralized debt obligations, and other structured securities. It has a nominal value of approximately EUR 61,3 billion (as of 30 June 2009).

(20)

The combined nominal value of the two portfolios is EUR 85,1 billion. According to information provided by Germany, the book value of the assets is equal to EUR [65-75] billion and the estimated real economic value equal to EUR [60-70] billion. No market value of the portfolios was submitted although the Commission has repeatedly asked for it.

(21)

Regarding the set-up of the bad bank WestLB proposes a two-step procedure: in a first step, to be implemented before 31 December 2009, the Phoenix portfolio will be split off, with the retroactive cut-off date set at 1 January 2009. In a second step, planned for April 2010, WestLB intends to spin off the remaining portfolio, to be implemented retroactively with effect as of 1 January 2010. Germany requests the temporary authorisation of this measure for 6 months.

(22)

After the spin-off, those assets and liabilities will be held by the bad bank. In order to ensure that expected losses of the assets are sufficiently covered, WestLB will equip the bad bank with equity of EUR 3 billion. It will provide the capital step-by-step, in line with the staggered spin-off of assets and the corresponding need for capital. Germany requests the temporary authorisation of this measure for 6 months.

(23)

Potential further losses will be covered by a guarantee by WestLB's shareholders in the amount of EUR 1 billion in total, provided by the Land North Rhine-Westphalia (EUR 0,482 billion), by the savings banks associations RSGV and WLSGV (EUR 0,501 billion), and by the regional authorities LVR and LWL (EUR 0,017 billion). Germany also requests the temporary authorisation of this measure for 6 months.

(24)

Should the envisaged capital not suffice to cover the losses incurred in the future by the bad bank, such losses — pursuant to the FMStFG — must be covered by the shareholders of the beneficiary bank. However, that obligation to compensate further losses is capped in this case as regards RSGV and WLSGV at an amount of EUR 4 billion in total (EUR 4,5 billion considering EUR 0,5 billion related to the guarantee given as former owners, the so-called “Alteigentümergarantie”). In order to provide these EUR 4 billion, RSGV and WLSGV are permitted to build up adequate reserves for this obligation over a period of 25 years. Any further losses exceeding the equity of the bad bank and the existing guarantees will be borne by FMSA and the Land North Rhine-Westphalia, releasing RSGV and WLSGV from their corresponding obligations.

(c)   Envisaged further recapitalisation of WestLB

(25)

Finally, SoFFin and the Land North Rhine-Westphalia have agreed to provide further equity for WestLB if such additional support is required to enable the sale of WestLB even after the establishment of the bad bank. 51 % of the capital needs will be provided by the Land North Rhine-Westphalia in the form of a first-loss guarantee, and 49 % will be provided by SoFFin. SoFFin has restricted its commitment to EUR 1 billion; hence, an overall support of EUR 2 billion must not be exceeded. This potential additional measure is not the subject of Germany's request for temporary authorisation for 6 months.

(d)   Key assumptions of the restructuring plan

(26)

The revised restructuring plan — of which a summary was provided on 15 December 2009 — foresees that, as initially planned, WestLB will withdraw from the markets for real estate finance (except for services provided to the saving banks), retail banking, asset management, and private equity. A core feature of WestLB’s strategic orientation towards a client-focussed business model remains the withdrawal from proprietary trading. However, WestLB had to revise the targets for profit set in the initial plan, as general market conditions over the last months proved to be worse than expected by WestLB.

(27)

The bank now plans to achieve a target of EUR 500 million in profit before taxes only in 2014 at the earliest, and not by 2012, as initially planned. That revision of targets is not only due to general market conditions, but also due to the fact that its rating was recently downgraded to BBB+. WestLB estimates that a Single-A-Rating will not be reached again before 31 December 2010. Consequently, WestLB now has reduced access to funding whilst simultaneously it is exposed to stricter capital requirements and a significant increase in impairment charges for credit losses. Nevertheless, WestLB’s strategic thrust remains unchanged as compared to the initial plan. Deconsolidation will be extended and produce additional saving effects. Sectors without strategic importance and low expertise are to be phased out. WestLB will liquidate or sell at least five more affiliate companies than originally planned. Its offices in Buenos Aires and Santiago de Chile will be closed. WestLB plans to withdraw from the funds business, own issues of closed-end investment funds, the private equity business, and the leveraged finance business. With regard to the substance of the business model, the revised restructuring plan shows overall only minor changes.

(28)

Germany agreed to the Commission's proposal to establish concrete parameters that will allow monitoring of WestLB's commitment, given in the context of the restructuring Decision of 12 May 2009, to cease proprietary trading activities.

(29)

On 16 December 2009, WestLB issued an ad hoc publication announcing that it might not be able to achieve a positive result in 2009 but probably record a loss. Therefore, it would not be able to pay dividends or coupons and such instruments would participate in the loss.

3.   COMMENTS BY GERMANY

(30)

Due to the fact that WestLB, a systemically relevant bank, would become subject to bank resolution procedures without State aid being granted, and the serious consequences that this event would entail for Germany's financial system and to the German economy, Germany requests an urgent temporary authorisation of the measures for six months.

(31)

Germany agrees that the capital injection of EUR 3 billion by SoFFin constitutes State aid. Germany also does not dispute that the taking over of losses of the owners for the assets in the bad bank could constitute aid. However, in this particular case, Germany disputes the existence of elements of State aid. It claims that the spin-off of the assets would be accompanied by sufficient equity (the EUR 3 billion) to cover expected and unexpected losses. The additional explicit guarantee provided by the shareholders and their obligation to bear potential losses resulting from the resolution of the bad bank should be considered as a mere safeguard for eventualities. Potential benefits stemming from State resources would be of theoretical nature only. Whereas Germany acknowledges that, in theory, this could be the case under very unrealistic assumptions as far as the guarantee is concerned, that possibility is entirely excluded as regards the shareholders obligation to bear losses potentially resulting from the resolution of the bad bank.

(32)

Germany commits that WestLB shall pay a remuneration of 10 % p.a. which is to be paid retroactively for the EUR 3 billion recapitalisation.

(33)

Germany furthermore commits to adjust the remuneration to bring it in line with the requirements of the Impaired Assets Communication should the valuation to be performed by the Commission reveal additional benefits to WestLB.

(34)

Germany commits that the aid shall be limited to the minimum necessary by providing the recapitalisation pro rata and by implementing a redemption mechanism should future developments result in an overcapitalisation.

(35)

Additionally, Germany commits that SoFFin will receive proceeds resulting from the sale of WestLB or parts thereof prior to the other shareholders until the capital granted by it is paid back fully.

(36)

Germany further commits that until the measures are terminated, WestLB will make payments on capital instruments only to the extent it is under an obligation to do so without releasing reserves or the special reserves pursuant to Section 340(g) of the German Commercial Code. Furthermore, these instruments shall participate in losses if losses could only be avoided through the release of such reserves.

(37)

Germany commits to start the sales process of WestLB earlier than initially planned, i.e. [within the first half of] 2010. Furthermore, if the sale has not been concluded at the beginning of 2011, Germany commits to appoint, subject to a corresponding decision by the Commission, a divestiture trustee who has the power to sell WestLB or parts thereof. Germany, however, refuses to commit to additional restructuring or measures limiting distortion of competition.

4.   ASSESSMENT

4.1.   Existence of State aid

(38)

Article 107(1) TFEU provides that, save as otherwise provided in the Treaty, any aid granted by a Member State or through State resources in any form whatsoever which distorts or threatens to distort competition by favouring certain undertakings or the production of certain goods shall, in so far as it affects trade between Member States, be incompatible with the internal market.

(39)

In concurrence with the German authorities, the Commission considers first that the EUR 3 billion capital injection of SoFFin and the guarantee of EUR 1 billion by WestLB's shareholders constitute State aid within the meaning of Article 107(1) TFEU (9). No market investor would grant WestLB the same support under the current circumstances.

(40)

Additionally, the Commission considers that the establishment of a bad bank under the FMStFG can comprise additional aid to the beneficiary bank which must be assessed under the Commission’s Impaired Asset Communication (10) (“IAC”). The IAC provides guidance on the treatment under Article 107(3)(b) EC of asset relief measures by Member States, including in particular bad bank solutions as indicated in Annex II to the IAC.

(41)

The Commission recalls that according to the IAC impaired assets correspond to categories of assets on which banks are likely to incur losses. It defines asset relief as any measure whereby a bank is dispensed from the need for severe downward value adjustments of certain asset classes. In the present case the main purpose of the bad bank is to provide relief from risky and non-strategic assets of WestLB. The bad bank solution is intended to protect WestLB against the risk of future devaluation of assets included in the portfolio. The bad bank, in its design as well in its effects, allows WestLB to avoid considerable write-downs and at the same time reduces the bank's regulatory capital requirements. Therefore, the bad bank constitutes an asset relief measure and falls within the scope of the IAC (11).

(42)

According to point 39 of the IAC an impaired asset measure constitutes State aid in so far as the transfer value exceeds the market value of the total portfolio.

(43)

In this case, the assets will be spun off at the book value of EUR [65-75] billion. However, WestLB provides the bad bank with equity in the amount of EUR 3 billion. Providing equity to the bad bank is, from an economic perspective, equivalent to a write-down before a transfer. Therefore, this equity can be subtracted from the book value in order to obtain the transfer value. The transfer value is thus EUR [62-72] billion.

(44)

As no market value has been submitted, the market value can deemed to be zero. Hence, the Commission at this stage deems that the aid amount is EUR [62-72] billion.

(45)

Finally, it shall be noted that apart from the risk shield of EUR 5 billion none of the aid to be received by WestLB has been subject to the final Decision of 12 May 2009.

4.2.   Application of Article 107(3)(b) TFEU

(46)

Article 107(3)(b) TFEU empowers the Commission to decide that aid is compatible with the internal market if it is intended “to remedy a serious disturbance in the economy of a Member State”. The Commission acknowledges that, overall, the threat of a serious disturbance in the German economy persists and that measures supporting banks are suitable to address that threat.

(47)

Given the significance of its integration and cooperation with other public sector banks, the Commission accepts that WestLB is a systemically relevant bank. The Commission further notes that the measures which are linked to each other contractually and, therefore, interdependent, are suitable to address WestLB's breach of regulatory minimum capital requirements. Without these measures, the shortfall of regulatory minimum capital requirements would trigger bank resolution procedures by the competent regulatory authority. The Commission concludes that such a failure would entail serious consequences for the German financial sector and the real economy. The measures must therefore be assessed under Article 107(3)(b) TFEU.

4.3.   Compatibility with Article 107(3)(b) TFEU

(48)

The Commission has already made a first assessment regarding compatibility of some restructuring aid received by WestLB in its Decision of 12 May 2009. However, that decision did not authorise the additional aid which is the subject of the present decision. The compatibility of that additional aid needs therefore to be assessed separately. The Restructuring Communication of 22 July 2009 (12) states in point 27 that such additional aid during the restructuring can only be provided if it is justified for reasons of financial stability and is limited to the minimum necessary to restore viability. Pursuant to point 16 of the Restructuring Communication such measures cannot be approved under a scheme but must be authorised ex ante individually.

4.3.1.   Recapitalisation

(49)

As with any recapitalisation measure, the recapitalisation of WestLB in form of a silent participation by SoFFin amounting to EUR 3 billion needs to be examined in the context of the Communication of 5 December 2008 on the limitation of aid to the minimum necessary and safeguards against undue distortions of competition (Recapitalisation Communication) (13) independently of the fact that it is required and intended to establish a bad bank.

(50)

The Recapitalisation Communication sets out that such measures are in principle appropriate if they prevent the insolvency of a bank and thereby serve financial stability as well as supporting the provision with credit of the real economy. However, such measures must limit distortions of competition to the minimum. To this end, section 2 of the Recapitalisation Communication requires an appropriate remuneration. As noted in point 11 of the Recapitalisation Communication, market-oriented pricing of capital injections would be the best safeguard against unjustified disparities in the level of capitalisation and improper use of such capital. Furthermore, section 2.3 of the Recapitalisation Communication explicitly states that such remuneration must be higher in the case of distressed banks, but pursuant to point 44 in any event as close as possible to that required for a similar bank under normal market conditions. The German rescue scheme requires at least 10 % on average for banks that are not fundamentally sound, according to the institution's risk profile. This was confirmed as a benchmark for distressed banks in Commission Decision of 12 December 2008 in Case N 615/08 (14). WestLB is considered to be a distressed bank since it would have been subject to bank resolution procedures without aid being granted. Thus, the capital provided must be remunerated with at least 10 % p.a. to be compatible with the Recapitalisation Communication. According to the commitments provided by Germany, WestLB will pay 10 % p.a. This rate is in line with the above requirements.

(51)

The recapitalisation must be seen in the context of the updated restructuring of WestLB which already provides for sufficient behavioural safeguards in line with point 45 of the Recapitalisation Communication. Moreover, Germany has provided several commitments to ensure a restricted dividend policy and that the recapitalisation will be used only to implement the objectives of the original decision.

(52)

Therefore, the recapitalisation is compatible with the Recapitalisation Communication. However, pursuant to point 45 of the Recapitalisation Communication, it can only be authorised temporarily for six months until the presentation of a revised restructuring plan.

4.3.2.   Asset relief measures

(53)

Asset relief measures by Member States, irrespective of their form, need to be assessed under the IAC.

—   Eligibility of assets

(54)

As regards the eligibility of the assets, the IAC indicates in section 5.4 that asset relief requires a clear identification of impaired assets and that certain limits apply in relation to eligibility to ensure compatibility. It notes that assets which have triggered the financial crisis and are subject to severe downward value adjustments appear to account for the bulk of uncertainty and scepticism concerning the viability of banks. In this respect, US mortgage backed securities and associated hedges and derivatives are mentioned. The IAC also notes, however, that an overly narrow relief measure would not be advisable and refers to a proportionate approach permitting the extension of eligibility to well-defined categories of other assets as well.

(55)

The bad bank does not only consist of structured securities but comprises also corporate, State, municipal, and student loans.

(56)

While in principle it would be questionable whether a spin-off of such assets at a transfer price above the market value is compatible with State aid rules, the IAC recognises in point 34 the necessity of a pragmatic and flexible approach to the selection of asset types for impaired assets measures (15). The Commission notes that the range of asset classes affected by the financial crisis became broader due to spillover effects. In particular, student loans and securities related to shipping, aircraft and real estate in general, face illiquid markets and/or are subject to severe downward adjustments. Asset relief for such assets can help to achieve the objectives of the IAC, i.e. to increase transparency and to contribute to financial stability, even if such assets are not included in the assets classes that initially triggered the financial crisis. Therefore, the Commission has in previous cases accepted asset relief measures for those assets (16). As set out in point 36 of the IAC, however, the comparatively broad range of assets affected requires an increased depth of restructuring.

—   Transparency and disclosure

(57)

As regards transparency and disclosure, section 5.1 of the IAC requires full ex ante transparency and disclosure of impairments on the assets which are covered by relief measures, based on adequate valuation, certified by recognised independent experts and validated by the competent supervisory authority. This valuation must be provided to the Commission according to point 37 of the IAC.

(58)

In that respect, the Commission notes that information provided by Germany so far only covers some of the assets to be taken over by the bad bank. Moreover, no detailed evaluation performed by independent experts has yet been submitted to the Commission.

(59)

Consequently, the Commission notes that the IAC's criteria regarding transparency and disclosure are not met and, therefore, questions the compatibility of the measures with the State aid rules.

—   Management of assets

(60)

As regards management of assets, section 5.6 of the IAC requires a clear functional and organisational separation between the beneficiary bank and its shielded assets, notably as to their management, staff and clientele. In this respect, the Commission notes that a bad bank ensures a clear functional and organisational separation, and is thus sufficient to achieve compliance.

—   Valuation

(61)

Section 5.5 of the IAC explains that a correct and consistent approach to valuation is of key importance to prevent undue distortions of competition and to ensure the consistency of valuation methodologies.

(62)

Germany, so far, has only submitted estimated and/or preliminary figures and not disclosed all relevant details of the portfolios concerned and the methodology used for the assessment. Therefore, the Commission has doubts about the valuation of the real economic value of the portfolio being EUR [60-70] billion.

—   Burden-sharing

(63)

As regards ex ante burden-sharing, section 5.2 of the IAC points out that banks ought to bear the losses associated with the impaired assets to the maximum extent. Burden sharing is usually achieved by a transfer at the real economic value and requires a corresponding write down of the book value. Accordingly, the beneficiary bank must disclose incurred and expected losses of the portfolio, and should limit the transfer price to the real economic value. However, if the beneficiary bank capitalises the bad bank with sufficient equity and thereby enables the bad bank to absorb future losses, the same economic effect is obtained.

(64)

As indicated above, the “transfer value” is EUR [62-72] billion. Germany claims that the equity to be provided to the bad bank (i.e. EUR 3 billion) is sufficient to cover so-called expected losses. In the absence of a proper valuation it remains unclear whether this equity is sufficient to cover the write down or first loss required under the IAC as no details regarding the methodology used have been revealed. However, aggregate figures provided by Germany reveal a difference between the book value and the real economic value of EUR [2,5-5,5] billion. Thus, the equity provided appears to be insufficient to cover the difference between the book value and the real economic value, which is at odds with the requirements of the IAC.

(65)

Moreover, the Commission notes that the shareholders have granted a guarantee amounting to EUR 1 billion which is already required to compensate for the shortfall of equity mentioned in point 62. Furthermore, the shareholders have an obligation to bear losses resulting from the resolution of the bad bank. Germany claims that both obligations will theoretically not be needed and do not have an economic value. This claim is however contradicted by the need felt by the parties concerned not only to notify the additional guarantee of EUR 1 billion but to cap the saving banks obligation to bear losses incurred by the bad bank. This is, in the view of the Commission, further evidence that the equity provided to the bad bank is not sufficient to cover all potential losses and, therefore, to cover the difference between the book value and the real economic value.

(66)

The Commission consequently has doubts that the measures amount to proper burden sharing in line with the IAC and reserves a final judgement on compatibility until the real economic value has been properly established. Nevertheless, the Commission acknowledges that the additional explicit guarantee of EUR 1 billion is part of the asset relief measures and must therefore take part in its approval.

—   Remuneration

(67)

Point 21 of the IAC notes that correct remuneration is another element of the burden-sharing requirement. The Commission shall ensure, as noted in Annex IV to that Communication, that any pricing of the asset relief must include remuneration for the State that adequately takes account of the risks of future losses exceeding those projected in the determination of the real economic value. In line with the Commission's recent practice (17) this is based upon the capital relief effect resulting thereof.

(68)

The notification does not indicate how WestLB will remunerate the asset relief measure. Instead, Germany claims there is no need to provide remuneration, because the equity provided to the bad bank was sufficient to cover both losses and the capital relief effect. Apart from the fact that the Commission has doubts as to the establishment of the real economic value, it has not received any figures for the calculation of the capital relief effect. Since it is not in a position to verify whether the claim of Germany is correct, the Commission must reserve doubts in this respect.

(69)

Furthermore, the Commission highlights again the potential benefit stemming from the shareholders obligation to bear the losses of the bad bank and that apparently it was necessary to cap this obligation as regards the saving banks. This is further evidence that the equity may not be sufficient to cover both losses and the capital relief effect. Nevertheless, no remuneration is envisaged. Therefore the Commission raises doubts regarding remuneration.

4.4.   Revised restructuring plan

(70)

The recapitalisation and the asset relief measures are provided with the aim of enabling the restructuring of WestLB. WestLB was already previously under the obligation to present a restructuring plan (18), which was recently submitted. Germany claims that its most recent update aims also at incorporating the current measures including the potential EUR 2 billion mentioned in recital 24. They will thus be subject to this preliminary assessment under the Commission's Restructuring Communication (19).

(71)

The updated restructuring plan reveals that the original timetable for the asset relief measure has been delayed. Moreover, the currently assessed measures show that a significant amount of additional aid is required compared to the aid under assessment in the Decision of 12 May 2009. Therefore, in the context of the assessment of the revised restructuring plan, all aid measures, including those which were already examined in the Decision of 12 May 2009, will be considered when evaluating the restoration of viability of WestLB through the spin-off of assets into a bad bank and the sale of the remainder by the end of 2011.

—   Return to viability

(72)

The Commission first doubts whether WestLB can generate sufficient revenues that would enable the bank to pay an appropriate remuneration for the recapitalisation and the asset relief measures. Hence, the Commission doubts that the restructuring plan is suitable to restore the viability of WestLB.

(73)

Furthermore, the restructuring plan raises doubts that it is suitable to ensure that WestLB can be sold in a public tender in whole or in parts. As regards marketability, Germany anticipates that further capital will be required to enable the sale of the bank. The Commission takes this as an indication that Germany does not assume that the restructuring plan is apt to achieve the sale of the bank. According to the business plan, even in a medium-term perspective two of the three core business areas currently break even only because a considerable amount of costs has been accounted for in the Corporate Centre unit and has not been fully allocated to the three core business areas. The Commission therefore has doubts that these core business areas are marketable.

(74)

One of WestLB's core assumptions for the business plan — and a key factor for prospects of its profitability in the future — is that the bank will receive a Single-A rating again in the future. However, in May 2009 WestLB was downgraded to BBB+. Moreover, an analysis of a recent reporting by Standard & Poor's (dated 15 October 2009) shows that this rating agency is sceptical about the business model of WestLB, highlighting the weakness of focussing on cyclical wholesale business areas and the vulnerability to financial stress from recessions and difficult capital market conditions. Hence, the scepticism that is expressed in that report does not justify assuming that the bank's rating will improve in the short-term. Thus, the projected profit and loss figures are unlikely to be achieved as the current plan seems to significantly underestimate WestLB's cost of funding.

—   Own contribution

(75)

Germany has provided a commitment to limit payments on capital instruments in case of losses and to achieve loss contribution. According to an ad hoc publication dated 16 December 2009, WestLB will probably post a loss for 2009 and not release reserves to enable payment and coupons or prevent loss participation. Shareholders and other creditors of capital instruments will hence contribute to the restructuring. However, the notified measures limit the potential for losses and thus enable WestLB to serve these instruments in the future. Thus, burden-sharing by shareholders and holders of capital instruments will remain limited.

(76)

In particular, the savings banks, instead of participating adequately in the burden-sharing, benefit significantly from the asset relief measure. As a result of the recapitalisation, they only contribute to the restructuring process of WestLB to a very limited extent. Furthermore, according to the FMStFG, the shareholders of the beneficiary bank should also compensate for losses that may occur at the resolution of the bad bank, corresponding to their stake. However, this obligation of the savings banks and consequently their participation in future losses of the bad bank has been capped at EUR 4,5 billion.

(77)

On this basis the Commission has doubts that burden-sharing is sufficient. Moreover, should Germany not propose genuine measures for burden-sharing of the savings banks, the Commission would have to ask for recovery of any unlawful and incompatible aid from the savings banks.

—   Measures limiting the distortion of competition

(78)

According to point 30 of the Restructuring Communication, the nature and form of measures limiting the distortion of competition depends on the amount of the aid and the conditions and circumstances under which it was granted, as well as on the characteristics of the market or markets on which the beneficiary bank will operate. The Commission doubts that the measures proposed to mitigate the distortive effect of the entire aid (original aid and present aid) are sufficient as no relevant additional measures have been proposed notwithstanding the substantial additional aid to be received by WestLB.

(79)

Given the potential magnitude of the aid stemming from the original measures plus asset relief measures and the capital injection, the Commission, at this stage, cannot exclude that […] WestLB might be the only alternative to make all the aid compliant with Article 107(3)(b) TFEU.

5.   CONCLUSION AND TEMPORARY AUTHORISATION OF THE MEASURES

(80)

All measures in favour of WestLB constitute State aid, which can however not be authorised at this stage because the asset relief measure does not fulfil the conditions of transparency and disclosure, valuation, burden sharing, and remuneration and because of doubts regarding the chances of restoration of viability, burden sharing and the mitigation of distortion of competition.

(81)

However, the Commission has established that it will authorise emergency measures temporarily if needed for reasons of financial stability (20), while it is not ready to take a definite decision given doubts on compatibility of the measures as restructuring aid. In the present case the supervisory authorities have confirmed that the aid is necessary in order to prevent of the initiation of bank resolution procedures of a systemically relevant bank.

(82)

It has first been established that the recapitalisation measures fulfil the requirements of the Recapitalisation Communication.

(83)

Second, as regards the asset relief measures, the Commission has doubts regarding their compatibility with the IAC. These doubts relate in particular to the real economic value, which could not be assessed at this stage. However, these doubts do not hinder a temporary approval for reasons of financial stability, because Germany committed that the measure would be brought in line with the IAC if the real economic value turned out to be lower than submitted. Moreover, the Commission has verified that the other criteria of the IAC are met (in particular eligibility and the management of assets) and that the recapitalisation and the guarantee of EUR 1 billion ensure some limited burden sharing at this stage.

(84)

Given the imminent threat of the initiation of bank resolution procedures in the absence of the measures, the Commission considers the recapitalisation measure and the asset relief to be temporarily compatible for six months with the internal market as emergency support under Article 107(3)(b) TFEU. Therefore, the Commission has at this stage temporarily no objection to the transfer of the assets to the bad bank.

(85)

In light of the doubts regarding compatibility of the asset relief measure with the IAC and the failure of the current revised restructuring plan to demonstrate that it will ensure the sale of the beneficiary, proper burden sharing and mitigate the distortions of competition, the Commission needs to further investigate the measures and thus to open a formal investigation procedure pursuant to Article 108(2) TFEU.

6.   DECISION

The Commission concludes that the measures notified by Germany on 10 December 2009 concerning the recapitalisation of WestLB, the guarantee and the associated asset relief measure constitute State aid within the meaning of Article 107(1) TFEU.

In the light of the foregoing considerations, the Commission has decided to initiate the procedure laid down in Article 108(2) TFEU regarding the asset relief in the form of the establishment of a bad bank concerning transparency and disclosure, valuation and burden sharing (including remuneration) as well as on the restructuring aid (asset relief, recapitalisation and guarantee) to WestLB.

On the basis of the commitments provided by Germany, and in order to secure financial stability the Commission authorises the asset relief in the form of the establishment of a bad bank, the recapitalisation by SoFFin in the amount of EUR 3 billion as well as the guarantee of the shareholders of EUR 1 billion temporarily for a period of six months.

Germany is required to provide in addition to all documents already received, information and data needed for the assessment of the compatibility of the aid, and in particular:

—   transparency and disclosure including evaluation: the final composition of the portfolios and the evaluation of the assets to be spun off,

—   burden sharing and remuneration: detailed information regarding burden sharing and remuneration for the asset relief measure, based upon evaluation,

—   suitability of the restructuring plan to enable sale: a revised restructuring plan that takes into account the full amount of State aid granted, comprising adequate remuneration, additional in-depth restructuring, and measures limiting distortion of competition.

Should the Commission come to the conclusion that unlawful State aid was granted to savings bank which are members of Westfälisch-Lippische Sparkassen- und Giroverband and Rheinische Sparkassen- und Giroverband by releasing them from their obligation to contribute to the recapitalisation and by introducing a cap to their liabilities and thus their participation in losses of bad bank, such unlawful aid if incompatible will be recovered from the savings banks.

Germany is requested to forward a copy of this letter to the potential recipients of the aid immediately.

The Commission wishes to remind Germany that Article 108(3) TFEU has suspensory effect, and would draw your attention to Article 14 of Council Regulation (EC) No 659/1999, which provides that all unlawful aid may be recovered from the recipient.

The Commission warns Germany that it will inform interested parties by publishing this letter and a meaningful summary of it in the Official Journal of the European Union. It will also inform interested parties in the EFTA countries which are signatories to the EEA Agreement, by publishing a notice in the EEA Supplement to the Official Journal of the European Union, and will inform the EFTA Surveillance Authority by sending a copy of this letter. All such interested parties will be invited to submit their comments within one month of the date of such publication.

The Commission notes, that for the reason of urgency Germany exceptionally accepts the adoption of the decision in the English language.”


(1)  With effect from 1 December 2009, Articles 87 and 88 of the EC Treaty have become Articles 107 and 108, respectively, of the TFEU. The two sets of provisions are, in substance, identical. For the purposes of this Decision, references to Articles 107 and 108 of the TFEU should be understood as references to Articles 87 and 88, respectively, of the EC Treaty where appropriate.

(2)  Cf. Commission Decision of 12 May 2009 in Case C 43/08, Restructuring of WestLB AG, http://ec.europa.eu/competition/state_aid/register/ii/doc/C-43-2008-WLWL-en-12.5.2009.pdf

(3)  Cf. Commission Decision of 7 October 2009 in Case N 531/09, Assumption of Risk for WestLB, not yet published.

(4)  According to information sent by Germany on 18 November 2009, the risk shield that was in the end contractually agreed upon was only EUR 5,9 billion, therefore lower than the amount initially notified.

(5)  Cf. point 1.1 and 3.3 of the Annex to Commission Decision of 12 May 2009 in Case C 43/08, Restructuring of WestLB AG, http://ec.europa.eu/competition/state_aid/register/ii/doc/C-43-2008-WLWL-en-12.5.2009.pdf

(6)  Confidential information.

(7)  It is contractually excluded that SoFFin can become majority shareholder.

(8)  The FMStFG in section 8a provides the possibility for the SoFFin to create a bad bank, a so-called “Bundesrechtliche Abwicklungsanstalt”. Its main objective is to take over — and subsequently to wind-up — risky and non-strategic assets. Usage of a bad bank requires that the requesting bank has a viable business model and is sufficiently capitalized. Upon request, the SoFFin will allow or reject the application after an assessment of the business concept for the bad bank and an evaluation of the assets to be taken over.

The bad bank's take-over of assets shall be accomplished in the form of an asset spin-off by the beneficiary bank which is released from any contingent liabilities (“Nachhaftung”) of the bad bank. Instead, the shareholders of the beneficiary bank remain liable for debts of the bad bank and are obliged to loss compensation (“Verlustübernahme”), if required, corresponding to their percentage of equity. The bad bank is an organisationally and economically autonomous entity within the Bundesanstalt für Finanzmarktstabilisierung (FMSA) with the legal capacity to act and take legal action on its own behalf. If a bad bank is created, the SoFFin is responsible for its monitoring, coordination and liquidation, while the bad bank is autonomously responsible to cover its operating costs. Losses or surpluses after the wind-up of the bad bank's asset are allocated to the shareholders of the beneficiary bank. Therefore, the FMStFG requires that potential losses are borne by the shareholders of the beneficiary bank.

Additionally, according to section 8 point 4.5 FMStFG, a beneficiary bank has to disclose all risks associated with the respective assets prior to the asset relief measure. However, there is no obligation to evaluate the assets.

(9)  This also applies to the additional EUR 2 billion for the benefit of WestLB mentioned in point 25.

(10)  Communication from the Commission on the treatment of impaired assets in the Community banking sector, OJ C 72, 26.3.2009, p. 1.

(11)  As regards the application ratione temporis the Commission recalls that it has to apply law and guidelines in force at the time of the adoption of the decision, irrespective of the time at which the aid measures were designed or notified (cf. Case C 334/07 P Commission v Freistaat Sachsen, judgment of 11 December 2008, not yet reported) The IAC applies to the present bad bank, since it agreed to and notified after the publication of the IAC, notwithstanding its retroactive entering into force.

(12)  Commission Communication on the return viability and the assessment of restructuring measures in the financial crisis under State aid rules, OJ C 195, 14.8.2009, p. 9.

(13)  Communication from the Commission — Recapitalisation of financial institutions in the current financial crisis: limitation of aid to the minimum necessary and safeguards against undue distortions of competition, OJ C 10, 15.1.2009, p. 2.

(14)  See point 16 in Commission Decision of 12 December 2008 in Case N 625/08, OJ C 143, 24.6.2009, p. 1.

(15)  Commission Decision of 22 October 2009 in Case C 29/09, HSH Nordbank, point 40, OJ C 281, 21.11.2009, p. 42.

(16)  Commission Decision of 22 October 2009 in Case C 29/09, HSH Nordbank, OJ C 281, 21.11.2009, p. 42, point 40. To some extent also Commission Decision of 15 December 2009 in Case C 17/09 — LBBW, not yet published.

(17)  Cf. Commission Decision of 15 December 2008 in Case C 17/08 LBBW, Commission Decision of 18 November 2009 in Case C 10/09 ING.

(18)  The Commission already noted in its Decision of 7 October 2009 that the need for additional aid in the restructuring phase required reassessment of the implementation of the existing restructuring plan.

(19)  Although the Decision of 12 May 2009 made reference to the 2004 Guidelines on State aid for rescuing and restructuring firms in difficulty, the Commission has clarified in point 49 of the Restructuring Communication that all aid notified to the Commission before 31 December 2010 will be assessed as restructuring aid to banks pursuant to that Communication instead of the 2004 Guidelines.

(20)  Commission Decision of 13 November in Case C 15/08, Hypo RealEstate, not yet published, and Commission Decision of 31 March 2009 in Case C 10/09 ING, OJ C 158, 11.7.2009, p. 13.