1. PIELIKUMS

UZRAUDZĪBAS KOMITEJAS SANĀKSMJU KALENDĀRS

2008. gads

Mēnesis	Sanāksmes datums
JŪNIJS	otrdiena, 24. jūnijs un trešdiena, 25. jūnijs
JŪLIJS	otrdiena, 8. jūlijs un trešdiena, 9. jūlijs
SEPTEMBRIS	ceturtdiena, 18. septembris
OKTOBRIS	pirmdiena, 6. oktobris un otrdiena, 7. oktobris
NOVEMBRIS	otrdiena, 11. novembris un trešdiena, 12. novembris
DECEMBRIS	otrdiena, 16. decembris un trešdiena, 17. decembris

2009. gads

Mēnesis	Sanāksmes datums
JANVĀRIS	otrdiena, 20. janvāris un trešdiena, 21. janvāris
FEBRUĀRIS	otrdiena, 17. februāris un trešdiena, 18. februāris
MARTS	otrdiena, 24. marts un trešdiena, 25. marts
APRĪLIS	otrdiena, 21. aprīlis un trešdiena, 22. aprīlis

2. PIELIKUMS

ATZINUMU SARAKSTS, KURUS UZRAUDZĪBAS KOMITEJA PIEŅĒMUSI LAIKPOSMĀ NO 2008. GADA 1. JŪNIJA LĪDZ 2009. GADA 31. MAIJAM

2008

Atzinums Nr. 5/2008 OLAF de minimis politika

2009

Atzinums Nr. 1/2009 OLAF 2009. gada vadības plāns

Atzinums Nr. 2/2009 OLAF ziņojumi par tādu lietu izmeklēšanu, kas turpinās ilgāk nekā deviņus mēnešus

Atzinums Nr. 3/2009 OLAF provizoriskais budžeta projekts 2010. gadam

3. PIELIKUMS

ATZINUMS Nr. 5/2008

OLAF de minimis politika

2008. gada 2. decembris

IEVADS

Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) rīcībā ir ierobežoti izmeklēšanas resursi attiecībā pret veicamo izmeklēšanu skaitu. Lai ātri un efektīvi izmeklētu nopietnas krāpšanas un pārkāpumu lietas, kas skar Eiropas Savienības finanšu intereses, OLAF rīcībā esošie resursi obligāti ir jāizmanto efektīvi. Uzraudzības komiteja (UK) jau agrāk ir paudusi bažas (1) par to, ka OLAF nav vēl izstrādājis skaidru un konsekventu izmeklēšanas politiku un stratēģiju.

EK regulās un Komisijas lēmumā, ar kuriem izveido OLAF  (2), nav īpašu norāžu par prioritāšu noteikšanu saistībā ar ienākošo informāciju vai sūdzībām, kas attiecas uz nelielām naudas summām (“de minimis” lietas). No tā izriet, ka Birojam principā ir vienlīdzīga attieksme pret saņemto informāciju un veiktajām izmeklēšanām, tostarp de minimis lietām. OLAF prioritātes izmeklēšanas jomā ir noteiktas OLAF rokasgrāmatā (3) un šobrīd spēkā esošajā gada vadības plānā. OLAF paziņojumā, ko Birojs 2007. gada jūnijā (4) adresēja Uzraudzības komitejai, ir izklāstīta OLAF prakse saistībā ar “pilnīgas neiecietības” politiku un iekšējo izmeklēšanu jomā piemērojamo de minimis noteikumu.

Tādēļ Uzraudzības komiteja nolēma pārbaudīt veidu, kādā OLAF izskata de minimis lietas, lai tādējādi izvērtētu OLAF pašreizējās de minimis politikas praktisko īstenošanu un efektivitāti.

1.   LIETU IZVĒLE

Laikposmā no 2005. gada decembra līdz 2008. gada novembrim (36 mēneši) OLAF bija ievadījis NVUS datubāzē apmēram 2000 pabeigtas lietas. No šā saraksta Uzraudzības komiteja izvēlējās 45 lietas (sīkākai informācijai skatīt 1. pielikumu (5)), kuru aplēstā finansiālā ietekme nepārsniedz 50 000 euro. Šo 50 000 euro robežvērtību izvēlējās, pamatojoties uz rentabilitātes aprēķinu par standarta izmeklēšanas minimālajām izmaksām un ņemot vērā standarta OLAF izmeklēšanas ilgumu (28 mēneši) un iesaistītos resursus (divi izmeklētāji ar vidēji 15 lietām uz katru personu). Izvēlēto lietu finansiālās ietekmes sadalījums ir šāds.

Finansiālā ietekme, izteikta euro	Lietu skaits izlasē
0-500	6
501–25 000	20
25 001–50 000	19
Kopā	45

Izlasē ir atspoguļoti OLAF lietu visi dažādie veidi – no iekšējām un ārējām izmeklēšanām līdz palīdzības, uzraudzības un koordinēšanas lietām. Uzraudzības komiteja ir uzraudzījusi šīs lietas, izskatot novērtējuma, starpposma, galīgos un pārbaudes ziņojumus, lai noteiktu,

—	vai katra lieta tika uzsākta atbilstoši OLAF rokasgrāmatā izklāstītajiem noteikumiem;

—	vai OLAF bija vienīgā vai vispiemērotākā iestāde lietas izmeklēšanai (īpaši saistībā ar iekšējām lietām);

—	izmeklēšanas ilgumu (mēnešos) un lietas veidu;

—	izmeklēšanas un to turpmāko pasākumu ietekmi, ko dalībvalstu/ES iestādes un struktūras veica pēc izmeklēšanas pabeigšanas;

—	izmantotos resursus (izmeklēšanā iesaistīto cilvēku skaitu);

—	vai ienākošā informācija vai pabeigtās lietas tika pārsūtītas kompetentajiem Komisijas dienestiem.

2.   ANALĪZE UN SECINĀJUMI

2.1.   Vispārējas piezīmes

OLAF bija vajadzīgi vidēji pieci mēneši, lai izvērtētu ienākošo informāciju, un 15 mēneši, lai izmeklētu izvēlētās lietas. Lielāko daļu lietu apstrādāja divi izmeklētāji, un pirmais novērtētājs bija klasificējis tās kā zemas prioritātes lietas. Sešās lietās netika ierosināti turpmāki pasākumi pēc izmeklēšanas beigām.

Uzraudzības komiteja izvērtēja izmeklēšanas uzsākšanas motīvus, ņemot vērā rokasgrāmatā noteiktos kritērijus, un secināja, ka izmeklēšanas uzsākšana vairumā lietu bija vāji pamatota un ka sākotnējā novērtējuma veidlapās trūka skaidru iemeslu izmeklēšanas uzsākšanai. Sākotnējā novērtējuma veidlapās ir iekļauts apgalvojumu apraksts, OLAF juridiskais pamats un avota uzticamība, bet nav izskaidrots lietas uzsākšanas iemesls uz rokasgrāmatas kritēriju pamata. “Pietiekami nopietnas aizdomas” (6) ir izmantotas kā lietas uzsākšanas kritērijs, tomēr rokasgrāmatā tas nav definēts. Tādēļ šķiet, ka šā kritērija interpretācija un piemērošana ir pilnībā atkarīga no novērtētāja lēmuma. Daudzos gadījumos novērtētājs bija ierosinājis uzsākt lietas izmeklēšanu, un nodaļas vadītājs, direktors un valde šo ierosinājumu pēc tam apstiprināja, kaut arī sākotnējā novērtējuma veidlapā nebija minēts skaidrs izmeklēšanas uzsākšanas kritērijs vai iemesls un lietas dokumentos nebija atrodams nekāds cits rakstisks pamatojums izmeklēšanas uzsākšanai.

Pašreizējā izmeklētāju un novērtētāju lietošanai paredzētā OLAF rokasgrāmata nesniedz skaidras vadlīnijas, kas vajadzīgas, lai ienākošās informācijas sākotnējiem novērtētājiem ieteiktu, vai izmeklēšana ir jāuzsāk vai nē. Labāk definēti izmeklēšanas uzsākšanas kritēriji uzlabotu pārredzamību un ļautu panākt saskaņotāku, piemērotāku un vienotāku ienākošās informācijas apstrādi.

Atbilstoši pašreizējai praksei sākotnējo novērtējumu veicošā persona veic arī pašu izmeklēšanu. Šī prakse (kaut arī to piekopj ne tikai OLAF) varētu traucēt neitrālu un objektīvu informācijas novērtējumu gadījumā, ja trūkst skaidru un pārredzamu kritēriju lietu uzsākšanai un vadības īstenotas kontroles.

Lai gan izmeklēšanas tiek klasificētas atbilstoši augstai, vidējai vai zemai prioritātei, Uzraudzības komiteja nespēja konstatēt zemas vai vidējas prioritātes lietu īpašu izskatīšanas kārtību. Ir jāprecizē zemas prioritātes lietu izskatīšana gadījumos, ja un kad kļūst pieejami citām lietām paredzēti resursi. Šķiet, ka izvēlētās izmeklēšanas tika izskatītas tāpat kā visas pārējās izmeklēšanas, kaut arī sākotnēji tās bija klasificētas kā zemas vai vidējas prioritātes lietas.

Šķiet, ka kopumā ir pieejams ļoti nedaudz informācijas par izmeklēšanas plānošanas pasākumiem, kas veikti pēc tam, kad tika pieņemts lēmums uzsākt izmeklēšanu. Skaidrs un kodolīgs izmeklēšanas plāns (t. i., plāns, kurā izklāstīti konkrētie mērķi, paredzamie rezultāti, riska analīze, termiņi, kritēriji un resursu piešķiršana), kas vajadzības gadījumā ir jāatjaunina, ir ļoti būtisks katrā izmeklēšanā, lai spētu vadīt un strukturēt darbu.

Ieteikumi1.   Rokasgrāmatas nodaļā “Operatīvās prioritātes” būtu jāiekļauj skaidras vadlīnijas de minimis politikas īstenošanai. Būtu jānosaka orientējošas de minimis robežvērtības, kas attiektos uz dažādiem izmeklēšanas veidiem, kā arī jānosaka kritēriji de minimis lietas uzsākšanai.2.   Būtu jāprecizē, kāda praktiskā ietekme ir izmeklēšanu klasifikācijai atbilstoši augstai, vidējai vai zemai prioritātei.3.   Pirms izmeklēšanas uzsākšanas būtu jāizstrādā izmeklēšanas plāns, nosakot tajā izmeklēšanas mērķi.4.   Ja iespējams (ja valodu zināšanas to atļauj), OLAF būtu jānodrošina novērtētāja un izmeklētāja funkciju atdalīšana.

2.2.   Iekšējās izmeklēšanas

OLAF īsteno Komisijas “pilnīgas neiecietības” politiku (7) šajā jomā un kā Kopienas iestāde, kurai uzticēts aizsargāt un glabāt Kopienas finanšu intereses, Birojs piešķir vienādu nozīmību visām iekšējām lietām. Papildus iespējamai ietekmei uz Kopienas budžetu Birojam ir jāņem vērā arī citi faktori, tostarp informācijas politiskais nozīmīgums, Kopienas reputācija un/vai lietas nopietnība, jo īpaši saistībā ar Kopienas personāla profesionālo darbību (8). Rezultātā OLAF ir paziņojis (9), ka tam ir tikai neliela rīcības brīvība, lai lemtu par izmeklēšanas uzsākšanu, un ka tā pienākums ir izmeklēt visas Biroja kompetencē ietilpstošās lietas, izņemot tā saucamos nelielos pārkāpumus, kurus var pārsūtīt izskatīšanai citiem Komisijas dienestiem, piemēram, Komisijas drošības birojam vai Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojam (IDOC).

OLAF galvenais uzdevums ir aizsargāt Kopienas finanšu intereses. Pēc Uzraudzības komitejas viedokļa Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojam nekavējoties varēja tikt nosūtīta ienākošā informācija lietās, kas attiecas uz iespējamiem pārkāpumiem, kuri nepamatotu vai viltotu atmaksas pieprasījumu, interešu konflikta, neattaisnotu izdevumu vai nenorādītas ārējās darbības rezultātā izraisījuši vai varētu izraisīt samērā nelielus Kopienas līdzekļu zaudējumus. Izņēmums ir lietas, kurās, iespējams, ir iesaistīti augstākie ierēdņi vai kuras attiecas uz ilgstošiem pārkāpumiem vai krāpšanu, vai ja lieta ir saistīta ar citu OLAF izmeklēšanu vai citu Kopienas aģentūru, jo IDOC nav pilnvaru rīkoties šajā saistībā. Uzraudzības komiteja uzskata, ka ir vajadzīgas turpmākas norādes par tādas informācijas veidu, ko varētu klasificēt kā “nelielu pārkāpumu”, kā arī par to, kad šādu informāciju varētu pārsūtīt citiem dienestiem.

Attiecībā uz sadarbību ar IDOC Uzraudzības komiteja uzsver, ka ir svarīgi, lai OLAF savlaicīgi sniegtu Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojam informāciju par nelieliem pārkāpumiem un/vai lietām ar ļoti niecīgu finansiālo ietekmi, tādējādi ļaujot uzsākt disciplinārlietas bez kavēšanās. Rezultātā tiktu nodrošināta efektīva un ātra sodīšana par visiem pārkāpumiem. 99 % no izvēlētajām lietām, ko pārbaudīja Uzraudzības komiteja, OLAF izmeklēšanām sekoja IDOC veiktā administratīvā izmeklēšana, kuras rezultāts bija disciplināri pasākumi.

Uzraudzības komiteja kopumā uzskata, ka disciplināri pasākumi ir jāveic nekavējoties, kā to noteikusi Eiropas Kopienu Tiesa (10). Lai to panāktu, ir svarīgi, ka OLAF ātri pārsūta informāciju IDOC vai citiem atbildīgajiem Komisijas dienestiem un ka netiek pieļauta izmeklēšanas dublēšanās. Tas ir īpaši svarīgi tad, ja iesaistītās personas nav ierēdņi vai pastāv varbūtība, ka viņi varētu drīz atstāt dienestu, kā tas notika dažu izvēlēto izmeklēšanu gadījumā. Uzraudzības komiteja uzskata, ka šajos gadījumos nebija iemeslu nepārsūtīt informāciju Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojam tūlīt, proti, neuzsākot OLAF izmeklēšanu.

Uzraudzības komiteja atzinīgi vērtē nesenos OLAF centienus stiprināt sadarbību ar IDOC un citiem Komisijas dienestiem un mudina darīt vēl vairāk šajā jomā. Ciešākas sadarbības rezultātā uzlabosies ienākošās informācijas nodošana tieši atbildīgajiem dienestiem – bez OLAF iesaistīšanās. Jo īpaši Birojam jāmēģina uzlabot informācijas apmaiņu un sadarbību ar šiem dienestiem. Tomēr vienošanās par sadarbību nedrīkst ierobežot nedz OLAF pamatkompetences, nedz tā darbības neatkarību. Uzraudzības komiteja pauž paļāvību, ka, pastiprinot sadarbību, OLAF spētu piesaistīt vairāk resursus, lai izskatītu vairāk lietas nopietnas krāpšanas un pārkāpumu jomā – tā ir joma, kurā OLAF viennozīmīgi ir vienīgā Kopienas iestāde, kas spēj izmeklēt šīs lietas. Tā kā OLAF mērķis ir nodrošināt Kopienai visizdevīgāko ekonomisko ieguvumu, Uzraudzības komiteja uzskata, ka ieguvējs būtu gan OLAF, gan citi dienesti, ja OLAF dalītos ar savu pieredzi un zināšanām par iekšējām lietām, regulāri apmainoties ar informāciju un apspriežot aktuālās lietas, un pie tam nenosakot pārāk stingrus un sīki izstrādātus noteikumus.

Pēdējais novērojums attiecas uz iekšējo izmeklēšanu tiesisko pēcpārbaudi. Vairumā izvēlēto lietu tiesiskās pēcpārbaudes pasākumi netika ierosināti vai īstenoti dažādu iemeslu dēļ, piemēram, noilguma dēļ vai saistībā ar pietiekamu pierādījumu trūkumu, kas neļāva uzsākt kriminālizmeklēšanu. Uzraudzības komiteja tādēļ secina, ka daudzos no šiem gadījumiem dalībvalstu tiesu iestādes nespēja izskatīt de minimis lietas savas darba slodzes un citu prioritāšu dēļ. Uzraudzības komiteja uzskata, ka pirms lietu uzsākšanas vai pārsūtīšanas tiesu iestādēm ir rūpīgāk jāizvērtē, vai ir iespējams sekmīgi īstenot de minimis lietu tiesiskās pēcpārbaudes pasākumus. Turklāt, lai nodrošinātu efektīvu tiesisko pēcpārbaudi līdz pat lietu slēgšanai, ļoti svarīga ir konstruktīva saziņa ar dalībvalstu tiesu iestādēm.

Ieteikumi1.   OLAF būtu labāk jādefinē sava “pilnīgas neiecietības” politika iekšējo izmeklēšanu jomā un, vēl svarīgāk, jāizlemj, kā apstrādāt informāciju, kas attiecas uz izmeklēšanām ar niecīgu finansiālo ietekmi. Tas būtu viennozīmīgi jāizklāsta rokasgrāmatā.2.   OLAF būtu jāpārsūta ienākošā informācija par nelieliem pārkāpumiem un/vai lietām ar niecīgu finansiālo ietekmi citiem Komisijas dienestiem, ja to rīcībā ir citas izmeklēšanas iespējas, un nevis jāuzsāk OLAF izmeklēšana. Jāprecizē, kad informācija ir pārsūtāma Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojam un citiem Komisijas dienestiem, un jādefinē termins “neliels pārkāpums”.3.   OLAF būtu jāuzlabo informācijas apmaiņa starp atbildīgajiem Komisijas dienestiem par iekšējām de minimis lietām.4.   OLAF vispārējo operatīvo prioritāšu ietvaros galvenā uzmanību būtu jāvelta sarežģītām un nopietnām lietām, lai tādējādi labāk izmantotu OLAF ierobežotos resursus un nodrošinātu Kopienai vislielāko izdevīgumu.

2.3.   Ārējās izmeklēšanas

Ārējo izmeklēšanu jomā par Kopienas finanšu interešu aizsardzību OLAF ir atbildīgs kopā ar kompetentajām dalībvalstu iestādēm (11). Šajā jomā Birojam kopumā ir lielāka rīcības brīvība, un tas ir elastīgāks, pieņemot lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu. Uzsākot izmeklēšanu, saskaņā ar rokasgrāmatu (12) jāņem vērā noteikti kritēriji, piemēram, subsidiaritātes un proporcionalitātes princips. No otras puses, gadījumā, ja kādā dalībvalstī nav iestādes, kas atbild par izmeklēšanas uzsākšanu, OLAF ir vienīgā organizācija ar izmeklēšanas pilnvarām.

Izvēlētās lietas attiecās uz mazākiem pārkāpumiem Kopienas programmu īstenošanā, un lielākoties tās bija lietas, kurās pastāvēja aizdomas saistībā ar interešu konfliktu, nepamatotiem maksājumiem vai projektiem paredzētu līdzekļu nepareizu pārvaldību. Šo lietu pārbaudes gaitā Uzraudzības komiteja jo īpaši izvērtēja lietu nopietnību, kritērijus to izmeklēšanas uzsākšanai, kā arī dalībvalstu iestāžu veiktās darbības un turpmākos pasākumus.

Līdzīgi kā pārbaudīto iekšējo de minimis lietu gadījumā, Uzraudzības komiteja konstatēja, ka, lemjot par šo lietu uzsākšanu, netika izmantoti viennozīmīgi kritēriji. Tādēļ Uzraudzības komiteja uzskata, ka pašreizējā stratēģija un prioritāšu noteikšana ārējo izmeklēšanu jomā nav skaidras. Jāturpina izstrādāt ārējās lietas uzsākšanas kritēriji (tostarp orientējošas minimālās robežvērtības), lai tādējādi nepieļautu, ka tiek uzsākta de minimis lieta. Uzraudzības komiteja uzskata, ka skaidra stratēģija un prioritātes nodrošinātu ierobežoto Kopienas resursu efektīvāku izmantošanu un iespēju robežās ļautu labāk piešķirt resursus nopietnāku lietu izmeklēšanai. Uzraudzības komiteja nav pārliecināta, ka OLAF resursi tiek izmantoti optimāli, ja regulāri tiek izskatītas lietas ar ļoti niecīgu finansiālo ietekmi, kas pārsniedz izmeklēšanas izmaksas.

Veicot izvēlēto lietu pārbaudi, Uzraudzības komiteja konstatēja, ka kompetentais Kopienas dienests vai aģentūra attiecīgā gadījumā ļoti bieži jau OLAF izmeklēšanas laikā vai pat pirms tās ir sekmīgi pabeiguši vai uzsākuši finanšu pēcpārbaudes pasākumus vai nepamatoti samaksātu līdzekļu atgūšanu un/vai disciplinārus pasākumus (piemēram, iekļaujot uzņēmuma nosaukumu agrīnās brīdināšanas sistēmā). No ziņojumiem Uzraudzības komitejai nekļuva skaidrs, kādu pievienoto vērtību radīja OLAF veiktā šo nelielo pārkāpumu izmeklēšana, īpaši attiecībā uz pēcpārbaudes pasākumiem finanšu jomā, jo par programmas īstenošanu atbildīgais dienests jau bija izdevis iekasēšanas rīkojumu un šis dienests bija pilnvarots to darīt, kolīdz kļuva pieejama informācija par iespējamu krāpšanu vai pārkāpumu. Uzraudzības komiteja konstatēja arī praksi, saskaņā ar kuru OLAF izmeklēšana, kas bija uzsākta ar valdes lēmumu, tika turpināta līdz beigām un netika veikti pasākumi lietas slēgšanai – pat neraugoties uz to, ka gaidāmie pēcpārbaudes pasākumi jau bija pabeigti OLAF izmeklēšanas gaitā.

Attiecībā uz tiesiskās pēcpārbaudes pasākumiem Uzraudzības komiteja novēroja, ka no OLAF neatkarīgu iemeslu dēļ tam ir gūti iegūt informāciju no trešām valstīm par pēcpārbaudes statusu. Tādēļ šo informāciju lielākoties apstrādā Komisijas delegācijas attiecīgajās valstīs, kā rezultātā OLAF ietekme šajā jomā ir ierobežota.

Ieteikums1.   Būtu jāizstrādā/jādefinē de minimis stratēģija ārējo izmeklēšanu jomā un jādefinē šādu izmeklēšanu minimālās robežvērtības.

2.4.   Palīdzības, uzraudzības un koordinēšanas lietas

Veicot de minimis lietu pārbaudi, izvēlētajā kopumā bija iekļautas arī vairākas palīdzības, uzraudzības un koordinēšanas lietas. Šo darbību vispārējais juridiskais pamats ir EK līgums un atbilstošās regulas (13), saskaņā ar kurām OLAF pienākums ir atbalstīt dalībvalstis, organizējot to sadarbību un koordinējot to darbības, lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses pret krāpšanu.

Līdzīgi kā ārējo un iekšējo de minimis lietu gadījumā, Uzraudzības komiteja secināja, ka būtu ļoti lietderīgi izstrādāt rokasgrāmatā iekļaujamas vadlīnijas par veidu, kādā OLAF apstrādā ienākošo informāciju par šāda veida lietām, un jo īpaši par prioritāšu noteikšanu un lietu atlasi (kritēriji lietas uzsākšanai). Veicot izvēlēto lietu pārbaudi, Uzraudzības komiteja secināja, ka šo lietu vadību (izmeklēšanas veikšana un turpmākie pasākumi) vienmēr uzņēmās dalībvalstu iestādes un OLAF loma tādēļ bija ļoti ierobežota salīdzinājumā ar ārējām un iekšējām lietām, kurās Birojs veica faktiskās izmeklēšanas darbības, piemēram, inspekcijas, kontroli un informācijas pārbaudi. Šā iemesla dēļ Uzraudzības komitejai bija grūti saskatīt iespējamo pievienoto vērtību, ko OLAF būtu radījis šajā jomā, un būtu saprātīgi apsvērt, cik lielā apmērā OLAF resursi ir izmantojami šīm darbībām, ja vienlaikus trūkst resursi ārējo un iekšējo izmeklēšanu jomā.

Ieteikums1.   OLAF rokasgrāmatā būtu jāiekļauj kritēriji palīdzības, uzraudzības un koordinēšanas lietu prioritizācijai un izvēlei.

---

(1)  Skatīt, piemēram, secinājumus un ieteikumus UK gada darbības pārskatos par laikposmu no 2005. gada decembra līdz 2007. gada maijam un 2007. gada jūnija līdz 2008. gada maijam.

(2)  Regulas (EK) Nr. 1073/1999 un Nr. 1074/1999, Komisijas 1999. gada 28. aprīļa lēmums (OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.).

(3)  Saskaņā ar 2005. gada 25. februāraOLAF rokasgrāmatas 3.2. punktu (Operatīvās prioritātes) iekšējo izmeklēšanu jomā ņem vērā šādus kritērijus: noziedzīga nodarījuma vai disciplinārpārkāpuma smagums, sazvērestības esamība vai fakts, ka nodarījumu izdarījusi atsevišķa persona vai augstas amatpersonas, pilnvaru ļaunprātīga izmantošana, negatīva ietekme uz ES reputāciju/ticamību vai arī jautājums par to, vai uzsākt izmeklēšanu ir pieprasījis kāds dienests/iestāde. Ārējo izmeklēšanu jomā ir 15 kritēriji, piemēram, finanšu ietekmes nozīmīgums, sabiedrības intereses u. tml.

(4)  Iekšējai lietošanai paredzēts 2007. gada 18. jūnija paziņojums par OLAF praksi saistībā ar “pilnīgas neiecietības” politiku un de minimis noteikumu iekšējo izmeklēšanu jomā. Paziņojumā ir izklāstīti vispārējie Komisijas “pilnīgas neiecietības” politikas principi un de minimis noteikums iekšējo izmeklēšanu jomā, uzsākot izmeklēšanas un nosūtot galīgos ziņojumus valsts iestādēm. Paziņojumā ir secināts, ka OLAF, uzsākot izmeklēšanu, nedrīkst pārkāpt savas pilnvaras un ka nelieli pārkāpumi, kas nav saistīti ar Kopienu finanšu interesēm, ir jāapstrādā citiem dienestiem, nevis OLAF.

(5)  1. pielikums – 12 lappušu dokuments, kurā izvērtēta informācija par izvēlētajām lietām (dokuments netiks publicēts).

(6)  EKT 2003. gada 10. jūlija spriedums Lietā 11/00 (Eiropas Komisija pret ECB), 141. punkts un 2003. gada 10. jūlija spriedums Lietā C-15/00 (Eiropas Komisija pret EIB), 164. punkts.

(7)  Iekšējai lietošanai paredzēts 2007. gada 18. jūnija paziņojums par OLAF praksi saistībā ar “pilnīgas neiecietības” politiku un de minimis noteikumu iekšējo izmeklēšanu jomā.

(8)  Komisijas 1999. gada 28. aprīļa lēmuma 2. panta 1. punkts (OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.).

(9)  Rokasgrāmatas 3.2.1.1. punkts par iekšējo izmeklēšanu operatīvajām prioritātēm.

(10)  EKT 2001. gada 27. novembra spriedums Lietā C-270/99; Pirmās instances tiesas 2004. gada 10. jūnija spriedums Lietā T-307/01; ģenerāladvokāta 2001. gada 22. marta atzinums Lietā C-270/99.

(11)  EK līguma 280. panta 2. punkts.

(12)  Rokasgrāmatas 3.2.1.2. punkts (“Ārējās izmeklēšanas – rīcības brīvības princips”), 63. lpp.

(13)  EK līguma 280. pants, Regulas 1073/99 1. panta 2. punkts un Regulas 2988/95 9. panta 1. punkts.

4. PIELIKUMS

ATZINUMS Nr. 1/2009

OLAF 2009. gada vadības plāns

Briselē, 2008. gada 19. martā

Uzraudzības komiteja ir izskatījusi OLAF 2009. gada vadības plāna (GVP) publisko daļu un iekšējos pielikumus, īpašu uzmanību pievēršot izmeklēšanas mērķiem, rādītājiem un gaidāmajiem rezultātiem, kā arī saiknei starp tiem un citām Biroja darbībām. Kopumā Uzraudzības komiteja vēlas apsveikt OLAF ar skaidro, labi strukturēto un precīzo gada vadības plānu, kā arī ar iekļauto atsauci uz paša OLAF ieteikumiem. Uzraudzības komiteja vēlas izteikt dažas domas un apsvērumus par 2009. gada vadības plānu.

1.   Publiskā daļa

Uzraudzības komiteja atzīmē, ka, salīdzinot ar 2008. gadu, vispārējā mērķa rādītājs un sasniedzamais rezultāts ir mainīts no “līdz minimumam samazināt krāpšanās gadījumus” uz “likt uzsvaru uz atgriezeniskās saites ar klientu lielo nozīmi”. Uzraudzības komiteja atzīst šo pieeju un atzīmē, ka šī pieeja atbilst tās ieteikumam, kas iekļauts 2006. gada Atzinumā Nr. 3, kurā Uzraudzības komiteja uzsvēra nepieciešamību iesaistīt OLAF ieinteresētās personas gan kvalitātes, gan kvantitātes standartu un etalonu noteikšanā OLAF darbībām. Paturot to prātā, Uzraudzības komiteja vēlas atkārtoti uzsvērt, ka OLAF ir nepieciešams izveidot sistēmu, kas nodrošina regulāru atgriezenisko saiti ar tā galvenajām ieinteresētajām personām.

Kas attiecas uz vispārējā mērķa rādītāju “ieinteresēto personu aptauju rezultātu efektīva izmantošana”, Uzraudzības komiteja ir pārbaudījusi Eurobarometer un Komisijas 2007. un 2008. gadā veikto aptauju rezultātus un analīzi (ko sniedza jūsu Birojs). Tā ir secinājusi, ka aptaujās nav iekļauts jautājums par OLAF darbības lietderību vai efektivitāti un ka tās nesniedz nekādu informāciju par šo jautājumu. Līdz ar to Uzraudzības komiteja šaubās, vai OLAF var izmantot šos rezultātus, lai novērtētu gada vadības plāna mērķu izpildi no operāciju viedokļa. Turklāt Uzraudzības komitejai ir iebildes pret šīm aptaujām, jo to vispārējais mērķis nav personas, kas sadarbojas tieši ar OLAF. Tādēļ Uzraudzības komiteja ierosina veikt mērķtiecīgāku un īpaši izstrādātu OLAF aptauju, lai noskaidrotu visu to pārstāvju, dalībvalstu iestāžu un ES iestāžu un aģentūru viedokļus, kuri ir ikdienas saskarē ar OLAF. Šī informācija būtu noderīgāka 2009. gada vadības plāna vajadzībām.

Aptauju rezultāti ļāva secināt, ka OLAF vispārējā atpazīstamība nav ļoti laba, un OLAF būtu jāpārdomā šis jautājums, plānojot savas turpmākās darbības. Piemēram, 2008. gada Eurobarometer aptaujas (25 000 pēc nejaušības principa izraudzīti ES pilsoņi) galvenie secinājumi bija, ka 59 % respondentu nekad agrāk neko nebija dzirdējuši par OLAF, bet savukārt 20 % respondentu, kas bija dzirdējuši par OLAF, nevarēja pateikt vai nevēlējās teikt, vai tie uzticas šai organizācijai. Komisijas aptaujas rezultāti bija līdzīgi, proti, darbiniekiem nebija nekādas pieredzes darbā ar OLAF, un tādēļ tie nespēja formulēt savu viedokli par tā darbībām. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, Uzraudzības komiteja aicina OLAF atspoguļot šos rezultātus 2010. gada vadības plānā.

Uzraudzības komiteja ir ļoti gandarīta par “īpašo mērķi Nr. 1”, kas pasvītro nepieciešamību novērtēt gan OLAF operāciju lietderību, gan efektivitāti. 2009. gada mērķis būs vērsts uz nopietnākām krāpšanas lietām, kas atbilst Uzraudzības komitejas izteiktajām piezīmēm 2008. gada vadības plānā un Atzinumā Nr. 3 par de minimis lietām. Uzraudzības komiteja atzinīgi vērtē uzlaboto stratēģiju attiecībā uz iekšējās izmeklēšanas de minimis noteikumu, kurš tika izskaidrots pēdējā vēstulē par de minimis politiku.

Uzraudzības komiteja vēlas papildu informāciju, īpaši par “nopietnu” ārējās izmeklēšanas lietu atlases kritērijiem, un aicina OLAF noteikt skaidrāku un konsekventāku stratēģiju un pamatnostādnes to lietu veidiem, kuras OLAF plāno izmeklēt 2009. gadā. Uzraudzības komiteja vēlas arī uzsvērt, ka operatīvo procedūru rokasgrāmatas projektā (2.3. punkts) būtu jāiekļauj skaidrojums par to, kā tiek noteiktas operatīvās prioritātes.

Uzraudzības komiteja piekrīt OLAF viedoklim, ka OLAF operāciju efektivitāte ir svarīgs faktors vispārējā mērķa sasniegšanā, un vēlas dzirdēt skaidrojumu, kā šo mērķi 2009. gadā palīdzēs sasniegt “atbilstība pamatnostādnēm par robežlielumiem un kritērijiem jaunu pēcpārbaudes virzienu noteikšanai (1.1. rādītājs)”.

Papildus lietu pabeigšanas koeficientam un ilguma kritērijiem Uzraudzības komiteja uzskata, ka izmeklēšanas efektivitāti var novērtēt, vadoties pēc tā, vai ir izveidota izmeklēšanas darbību regulāras kontroles (tostarp kvalitātes kontroles) sistēma vai mehānisms, lai samazinātu aizkavēšanos un novērstu problēmas, tiklīdz tās ir radušās. Uzraudzības komiteja vēlas papildu informāciju par “18 mēnešu brīdinājuma sistēmu”, kas minēta gada vadības plānā saistībā ar īpašo mērķi Nr. 1. Kā norādīts gada vadības plānā, aptuveni 25 % izmeklēšanas lietu netiek pabeigtas vadības noteikto 24 mēnešu laikā. Tā kā šī tendence turpinās jau vairākus gadus, Uzraudzības komiteja šaubās, vai efektivitātes rādītāji ir pietiekami, lai novērstu un samazinātu šādu aizkavēšanos.

Tāpat kā minēts 2008. gada vadības plānā, Uzraudzības komiteja uzskata, ka ir problemātiski nodrošināt, lai lietu pabeigšanas koeficients (2.2. rezultatīvais rādītājs) būtu tuvs rādītājam, ko aprēķina, pamatojoties uz jaunām lietām, kas sāktas kalendārajā gadā. OLAF vadībai jāveic papildu pasākumi, lai izskatītu pašreizējās lietas (aptuveni 440 lietas 2008. gada decembrī), jo minētā mērķa sasniegšana neveicinās lietu skaita samazināšanos. To apstiprina arī direktoru 2008. gada oktobra sanāksmes protokols, kurā teikts, ka 2008. gada pirmajā pusē lietu pabeigšanas koeficients samazinājās un nepabeigtās lietas uzkrājās.

Turklāt Uzraudzības komiteja atzīmē, ka operāciju lietderību un efektivitāti var novērtēt tikai no izmeklēšanas viedokļa, bet tas neietver citas operatīvās darbības un atbalsta pakalpojumus. Tomēr Uzraudzības komiteja uzskata, ka OLAF atbalsta pakalpojumi (citas operatīvās darbības un administratīvie pakalpojumi) būtu jāiekļauj šajā stratēģijā, lai OLAF kļūtu par “pasaules līmeņa administratīvās izmeklēšanas institūciju”. Nākotnē būtu vērts apsvērt, kā citas darbības papildus izmeklēšanai varētu veicināt OLAF izmeklēšanas lietderību un kā to varētu izvērtēt gada vadības plānā.

Uzraudzības komiteja atzīmē, ka efektīvas komunikācijas stratēģija, kas paredzēta īpašajam mērķim Nr. 2 “sadarbības kultūras veicināšana, lai apkarotu krāpšanu un korupciju”, neietver nekādu skaidru iekšējās komunikācijas politiku. Izvērtējot Uzraudzības komitejas uzraudzību pār OLAF lietām, ir skaidrs, ka darbību vispārējo koordināciju starp nodaļām un departamentiem varētu uzlabot. Tādēļ Uzraudzības komiteja iesaka gada vadības plānā iekļaut iekšējās komunikācijas stratēģiju, lai uzlabotu zināšanu apmaiņu un veicinātu OLAF darbinieku vispārējo informētību par paša OLAF darbībām.

2.   Iekšējie pielikumi

Uzraudzības komiteja atzinīgi vērtē īpašo finansiālās ietekmes rādītāju lietu izmeklēšanai tirdzniecības un muitas jomā un pastiprināto uzmanību lietām, kuru paredzamā finansiālā ietekme pārsniedz 1 miljonu euro.

Kas attiecas uz A un B direktorātu izmeklēšanas un operāciju efektivitāti, Uzraudzības komiteja jo īpaši vēlas noskaidrot, kā šobrīd tiek uzraudzīts lietu izmeklēšanas ilgums un iespējamā aizkavēšanās, un atzinīgi vērtē lietu sistemātisku izskatīšanu ik pēc 18 mēnešiem, kā arī aicina OLAF izvērtēt, vai šī sistēma ir pietiekama, lai kontrolētu aizkavēšanos. Uzraudzības komiteja vēlētos saņemt precizējumus par “jauno izskatāmo lietu posmu”. Kopumā Uzraudzības komiteja uzsver nepieciešamību pēc stingras kontroles sistēmas, lai samazinātu aizkavēšanos un saglabātu lietu izskatīšanas kvalitāti.

Tāpat kā minēts 2008. gada vadības plānā, Uzraudzības komiteja nav pārliecināta par rādītāja “% no pabeigtajām lietām ar finanšu/tiesas/administratīvu pēcpārbaudi” vērtību un lietderību attiecībā uz lietu kopējo skaitu, jo sākumā izmeklēšanas rezultātus ir grūti paredzēt.

Uzraudzības komiteja vēlas atkārtoti uzsvērt, ka rezultatīvais rādītājs, kas paredz, ka lietu ilgums ir 24 mēneši, 2008. gadā netika sasniegts un nav sasniegts pēdējo četru gadu laikā. Direktoru 2008. gada oktobra sanāksmes protokolā norādīts, ka 2008. gada pirmajā pusē tikai 49 % lietu tika pabeigtas nepilnu 24 mēnešu laikā. Vienas aktīvas lietas vidējais ilgums 2008. gada pirmajā pusē bija 27 mēneši. Uzraudzības komiteja nav pārliecināta, vai 2009. gadā varēs sasniegt minēto mērķi, it sevišķi, ja OLAF mērķis ir sarežģītākas lietas un nebūs pieejami nekādi papildu resursi.

Gada vadības plānā precizēts (1.2. punkts, efektivitāte), ka novērtējumi (jeb izvērtējumi) veido apmēram 50 % no izmeklēšanas darba slodzes (48 % — A direktorātā un 54 % — B direktorātā). Uzraudzības komiteja atzīmē, ka izmeklēšanas “neaktīvajam posmam” nav noteikti ne mērķi, ne uzdevumi un gada vadības plānā nav nekādas informācijas par novērtējumu vidējo ilgumu. Uzraudzības komiteja ierosina apsvērt, kā gada vadības plānā varētu iekļaut izmeklēšanas neaktīvo posmu, jo tam nepieciešami nelieli resursi un tas ir svarīgs faktors, nosakot, piemēram, laika ierobežojumus OLAF izmeklēšanas noslēguma ziņojumu pierādījumiem un pēcpārbaudei.

Visbeidzot, Uzraudzības komiteja vēlas piebilst, ka daži atbalsta pasākumu rezultatīvie rādītāji (piemēram, “organizēto sanāksmju skaits”, “nevainojama sadarbība” un “saņemtā atgriezeniskā informācija”) ir pārāk vispārēji, grūti izmērāmi un/vai neprecīzi attiecībā uz veidu, kādā tie uzraugāmi, salīdzinot tos ar nospraustajiem mērķiem, un šaubās, vai tie būtībā ir atzīstami par piemērotu un efektīvu izpildes novērtējuma metodi.

5. PIELIKUMS

ATZINUMS Nr. 2/2009

OLAF ziņojumi par tādu lietu izmeklēšanu, kas turpinās ilgāk nekā deviņus mēnešus

Briselē, 2009. gada 28. maijā

I. DAĻA

IEVADS

Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ģenerāldirektors sniedz ikmēneša ziņojumus Uzraudzības komitejai, iekļaujot tajos kopsavilkumu par katras tādas lietas izmeklēšanu, kas turpinās vairāk nekā deviņus mēnešus (turpmāk – “deviņu mēnešu ziņojumi”). “Deviņu mēnešu ziņojumos” ir norādīti iemesli, kāpēc izmeklēšana nav pabeigta, un paredzētais pabeigšanas termiņš attiecībā uz katru lietu.

Izmeklēšanas ilgums ir svarīgs jautājums gan iestādēm, gan pašam OLAF  (1), ņemot vērā negatīvās sekas, ko izmeklēšanas aizkavēšana rada iesaistītajām pusēm, kā arī OLAF veikto izmeklēšanu administratīvajai, tiesiskajai un finansiālai uzraudzībai.

Milzīgais nepabeigto lietu apjoms, ko izraisa lielais aizkavēto lietu skaits, negatīvi ietekmē arī OLAF ikdienas darbu, jo veco lietu administrēšanai jātērē būtiski resursi, kas tādējādi tiek atņemti biroja primāro uzdevumu veikšanai.

OLAF var lepoties ar īpašu un ievērojamu 10 gadu laikā iegūtu pieredzi Eiropas un starptautisko lietu izmeklēšanā. Tā nozīmība un reputācija turpina augt. Tāpēc ir būtiski panākt, ka lietu izmeklēšanai un pabeigšanai ir nepieciešams pēc iespējas īsāks laiks.

Uzraudzības komitejas uzdevumi

Šīs Uzraudzības komitejas (UK) pārbaudes vispārīgais mērķis ir novērtēt izmeklēšanu ilgumu un iespējamas nepamatotas kavēšanās iemeslus, lai pārliecinātos, vai izmeklēšanas ilgums ir samērīgs ar lietas apstākļiem un sarežģītību (2).

Īstenojot šādu uzraudzības procedūru, UK galvenokārt stiprina OLAF neatkarību, pārbaudot, vai ārēja iejaukšanās neietekmē taisnīgu lietas izmeklēšanu un ka aizkavēšanās neliedz sasniegt paredzēto izmeklēšanas mērķi, piemēram, lietā neiestājas noilgums.

Šis ir UK otrais atzinums par “deviņu mēnešu ziņojumiem”.

2007. gada aprīlī UK publicēja Atzinumu Nr. 1/2007 pēc visu 150 “deviņu mēnešu ziņojumu” analīzes laikposmā no 2006. gada janvāra līdz decembrim. Atzinuma mērķis bija divu aspektu izvērtēšana: vai ziņojumi sniedz adekvātu informāciju, lai UK varētu veikt uzraudzības darbības, un cik lielā mērā OLAF šos ziņojumus var izmantot kā pārvaldības instrumentu, lai izmeklēšana tiktu sekmīgi pabeigta samērīgā laikā. OLAF akceptēja un ņēma vērā šā atzinuma secinājumus un ieteikumus (3).

Atzinumā UK norādīja, ka turpmāk ir jāpēta iemesli, kāpēc izmeklēšana netiek pabeigta OLAF norādītajā laikā.

OLAF “deviņu mēnešu ziņojumi”

Šis atzinums ir sagatavots, analizējot 275 “deviņu mēnešu ziņojumus” (no 424 izmeklēšanā esošām lietām) laikposmā no 2007. gada janvāra līdz 2008. gada decembrim, kā arī 115 “sākotnējās informācijas izvērtējumus” par katru “deviņu mēnešu ziņojumu”, ko OLAF nosūtīja UK laikposmā no 2008. gada marta līdz decembrim (4). Šos “izvērtējumus” sagatavo OLAF izmeklētāji pirms lēmuma pieņemšanas par izmeklēšanas sākšanu, iekļaujot arī “sākotnējā darba plāna priekšlikumus”. Tika veikta arī kontrole lietu vadības sistēmā (CMS), lai noteiktu katras lietas statusu.

Tika saņemti ziņojumi šādās nozarēs (5):

—	47 iekšējās izmeklēšanas: Eiropas iestādes: OLAF ir galvenā loma šajā jomā un skaidri noteiktas procesuālās pilnvaras (6);

—	11 iekšējās/ārējās izmeklēšanas: ES iestādes: OLAF ir galvenā loma šāda veida izmeklēšanā (7);

—	51 lietas par tiešajiem izdevumiem un ārējo palīdzību: OLAF ir galvenā loma šajā jomā, kur izmeklēšanas noteikumu pamatā ir arī “spēkā esoši nolīgumi ar trešām valstīm” (8);

—	46 lietas par ārējo palīdzību: OLAF ir galvenā loma šajā jomā, kur izmeklēšanas noteikumu pamatā ir arī “spēkā esoši nolīgumi ar trešām valstīm” (9).

—	43 lietas par lauksaimniecību: OLAF ir spēcīgas un vispāratzītas tiesiskās pilnvaras veikt izmeklēšanu šajā jomā. Tomēr šī nozare ietver arī muitas lietas, kurās ir iesaistīti lauksaimniecības produkti un kurās OLAF ir galvenokārt koordinēšanas un palīdzības loma (10);

—	51 lieta par I un II muitas jomu: OLAF ir koordinēšanas un palīdzības loma šajā jomā, un lietu ilgums pamatā ir atkarīgs no iesaistīto dalībvalstu (DV) vai trešo valstu rīcības (11).

—	26 lietas par strukturāliem pasākumiem: OLAF ir pārliecinošs juridiskais pamats izmeklēšanas veikšanai šajā jomā (12).

OLAF ir izveidojis “deviņu mēnešu ziņojumu” saraksta veidlapu. Izmeklētāji OLAF“deviņu mēnešu ziņojumu” veidlapā bija norādījuši šādus iepriekš definētus iemeslus, kāpēc lietas izskatīšana nav pabeigta laikā (13):

—	“Tika piešķirti būtiski līdzekļi, tomēr operatīvā/izmeklēšanas darba apjoms liecina, ka ir nepieciešams vairāk laika.” 133 ziņojumus (50 %);

—	“Taktiska nogaidīšana izmeklēšanā” 16 ziņojumos (6 %);

—	“Līdzekļu trūkums” 30 ziņojumos (11 %);

—	“Zema prioritāte apvienojumā ar ierobežotiem piešķirtajiem līdzekļiem” 12 ziņojumos (5 %);

—	“Sadarbības trūkums: no DV puses; no Komisijas dienestu puses; no citu iestāžu puses; no privātpersonas/uzņēmuma puses” 43 ziņojumos (15 %);

—	“Citi iemesli: skatīt konkrēto lietu” 77 ziņojumos (27 %).

OLAF izmeklētāju sagatavotos “deviņu mēnešu ziņojumus” formāli paraksta jeb “vizē” attiecīgās izmeklēšanas jomas nodaļas vadītājs un katra Izmeklēšanas un operatīvās darbības direktorāta direktors.

Pēc 2008. gada janvāra, mainot deviņu mēnešu ziņojumu veidlapu (14), no saraksta tika dzēsti divi iemesli – “taktiska nogaidīšana izmeklēšanā” un “zema prioritāte apvienojumā ar ierobežotiem piešķirtajiem līdzekļiem”.

Šīs pārbaudes mērķis un metodes

Katram izmeklēšanas birojam ir ļoti svarīgi noskaidrot izmeklēšanas procesa aizkavēšanās iemeslus un šķēršļus. Tas nodrošina precīzu plānošanu un izmeklēšanas stratēģiju, atbilstošu darbinieku norīkošanu konkrētās lietās, pareizu ārējās sadarbības izvērtēšanu, prioritāro lietu noteikšanu un izmeklēšanas politikas ieviešanu.

Turklāt UK var uzraudzīt OLAF izmeklēšanas ilgumu, lai nepieļautu ārēju iejaukšanos vai netaisnīgus lēmumus, tikai tad, ja tiek norādīti objektīvi un pārbaudāmi aizkavēšanās iemesli.

2008. gada decembrī 78 % no OLAF lietām tika izmeklētas ilgāk nekā deviņus mēnešus, bet 40 % lietu tika izmeklētas ilgāk nekā divus gadus. Papildus vispārīgai tās informācijas analīzei, kas sniegta “deviņu mēnešu ziņojumā”, UK nolēma pārbaudīt OLAF izmeklētāju “deviņu mēnešu ziņojumos” norādīto lietas nepabeigšanas iemeslu atbilstību tiem iemesliem, kas plašāk izklāstīti ziņojuma pamattekstā.

UK izvērtēja arī norādītos aizkavēšanās iemeslus, lai noskaidrotu, cik lielā mērā tie veicina izpratni par faktisko iemeslu vai galvenajiem faktoriem, kas izraisa izmeklēšanas aizkavēšanos. Šajā nolūkā UK analizēja arī “sākotnējās informācijas izvērtējumus”, jo īpaši sākotnējā darba plāna priekšlikumus.

UK analīzes papildu mērķis bija noskaidrot, vai tādu izmeklēšanu augsto procentuālo skaitu, kuru ilgums pārsniedz deviņus mēnešus, izraisa objektīvi un nenovēršami iemesli.

Īpaša uzmanība tika veltīta arī prognozētajam izmeklēšanas pabeigšanas termiņam, par kuru OLAF ir jāinformē UK “deviņu mēnešu ziņojumos” (15).

Metodes

Ņemot vērā katras nozares specifisko raksturu un katrā nozarē piemērojamās atšķirīgās pilnvaras un procesuālos noteikumus, katra nozare tika analizēta atsevišķi (16). Tomēr, ņemot vērā šā atzinuma galveno mērķi, OLAF ziņojumi ir sagrupēti, pamatojoties uz deviņu mēnešu ziņojumā norādītajiem iemesliem, kāpēc lietu izmeklēšana nav pabeigta laikā.

Konkrētie secinājumi un ieteikumi jāsagatavo par attiecīgo nozari, tomēr tiks iekļauti arī visaptveroši secinājumi un ieteikumi.

2. DAĻA

OLAF DEVIŅU MĒNEŠU ZIŅOJUMOS NORĀDĪTO IZMEKLĒŠANAS NEPABEIGŠANAS IEMESLU ANALĪZE

1.   “TIKA PIEŠĶIRTI BŪTISKI LĪDZEKĻI, TOMĒR OPERATĪVĀ/IZMEKLĒŠANAS DARBA APJOMS LIECINA, KA IR NEPIECIEŠAMS VAIRĀK LAIKA”

OLAF paziņoja, ka šā iemesla dēļ ir aizkavēts aptuveni 50 % izmeklēšanu, par kurām tiek informēta UK (17).

Iekšējās izmeklēšanas: Eiropas iestādes

Tika izvērtētas 15 lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (31 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Dažas no lietām bija labi izskaidrotas un ziņojuma kontekstā bija viegli saprotams iemesls “izmeklēšanas darba apjoms” (18). Tomēr daudzās izmeklēšanās galvenie aizkavēšanās iemesli bija atšķirīgi: ilgs bezdarbības laiks pirms sākotnējās izmeklēšanas (līdz 7 mēnešiem); lietas izskatīšanas virzību nosaka iespējama informācijas saņemšana no ārējiem avotiem, kad OLAF faktiski nav veicis nekādas izmeklēšanas darbības, kā arī neizskaidroti aizkavēšanās iemesli (19). Tika norādīti arī tādi iemesli kā sadarbības trūkums no privātpersonu puses, norunāto interviju pārcelšana uz vēlāku datumu un atbildes gaidīšana no privātpersonām vai iestādēm (20).

Tika konstatēts, ka būtisks faktors ir izmeklētāju darbs pie citām lietām un lietām ar augstāku prioritāti (21).

Visbeidzot, dažās lietās, lai gan tajās bija norīkots liels izmeklētāju skaits, aizkavēšanās tika pamatota gan ar “būtiskiem līdzekļiem”, gan ar “līdzekļu trūkumu” (22). Lai gan šādai pretrunai ir iespējami konkrēti iemesli saistībā ar izmeklētāju piesaistīšanu dažādos izmeklēšanas posmos, tomēr, lasot šādu informāciju, rodas neskaidrības.

Iekšējās/ārējās izmeklēšanas: ES iestādes

Tika izvērtētas astoņas lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (72 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Vairākās lietās iemesls “izmeklēšanas darba apjoms” ir labi pamatots un viegli saprotams konkrētā ziņojuma kontekstā (23).

Citās lietās UK konstatēja ilgu bezdarbības laiku no lietas sākšanas dienas līdz izmeklētāju noteikšanai vai līdz izmeklēšanas sākšanas dienai (līdz 6 mēnešiem), kā arī to, ka dažās lietās galvenais kavēšanās iemesls bija neizskaidrota, bet acīmredzama atbildīgā izmeklētāja maiņa (24). Sadarbības trūkumus no privātpersonu puses bija vēl viens iemesls, kas bija norādīts vienā lietā ar ļoti zemu ekonomisko ietekmi (25). Identisks lietas un lietas rezultātu apraksts tika sniegts divos dažādos “deviņu mēnešu ziņojumos”, kuros tiek aplūkotas atšķirīgas operatīvās darbības (26).

Tiešie izdevumi un ārējā palīdzība

Tika izvērtēta 21 lieta, kurā bija norādīts šis iemesls (41 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Lai gan lielākajā daļā izmeklēšanu aizkavēšanās iemesls ir labi izskaidrots un tas atbilst ar lietu saistītajam darba apjomam (27), tika konstatēts, ka viena trešdaļa lietu faktiski ir palīdzība krimināllietā un OLAF neveica nekādas operatīvās darbības (28) vai ka joprojām tiek gaidīta atbilde no citām iestādēm (29).

Ārējā palīdzība

Tika izvērtētas 20 lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (43 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Dažos gadījumos ir nodrošināta laba plānošana, izmeklēšanas mērķis ir norādīts skaidri un sīki, izmeklēšana tiek veikta kvalitatīvi un ir dots skaidrs un pamatots aizkavēšanās skaidrojums (30).

Tomēr citos gadījumos iemesls “izmeklēšanas darba apjoms” neatbilst OLAF veiktajam darbam, jo faktiski OLAF gaida ārēju uzņēmumu vai ekspertu veiktās revīzijas pabeigšanu, bet pats OLAF aktīvi neiesaistās vai neveic ciešu procesa uzraudzību (31). Kā šajā sakarībā norādīts UK pirmajā atzinumā, nav redzama OLAF darba pievienotā vērtība šajā jomā. UK ir konstatējusi neskaidrības izmeklēšanas plānošanā pēc misijām trešajās valstīs vai dažus mēnešus pēc izmeklēšanas pasākumiem (32).

UK konstatēja nepietiekamu plānošanu dažās no misijām trešajās valstīs (33). Dokumentu apkopošanā netiek ievērota kopīga pieeja; reizēm misijas tiek organizētas, lai iegūtu dokumentārus pierādījumus, un reizēm dokumenti tiek nodoti, izmantojot EK delegāciju (34), iepriekš nesazinoties ar attiecīgo ģenerāldirektorātu, un tas aizkavē izmeklēšanu (35). Turklāt tas norāda arī uz rentabilitātes izvērtējuma trūkumu.

Dažkārt aizkavēšanās tiek skaidrota ar to, ka nav saņemts pieprasījums no valsts tiesu iestādēm (36). Tāpat tika konstatēts, ka aizkavēšanās tiek pamatota ar pretrunīgiem iemesliem, t. i., ziņojuma veidlapā tika atzīmēts gan iemesls “piešķirti būtiski līdzekļi”, gan “zema prioritāte apvienojumā ar ierobežotiem piešķirtajiem līdzekļiem” (37).

Secinājumi un ieteikumi Iemesls “tika piešķirti būtiski līdzekļi, tomēr operatīvā/izmeklēšanas darba apjoms liecina, ka ir nepieciešams vairāk laika” nav faktiskais aizkavēšanās iemesls vairāk nekā pusē no izvērtētājiem izmeklēšanas gadījumiem. UK uztrauc fakts, ka izmeklētāji šo iemeslu ir atzīmējuši ziņojuma veidlapā, lai gan tas nav faktiskais iemesls. UK ir konstatējusi, ka šis iemesls tiek izmantots nekritiski un ka to dažādi interpretē vienā un tajā pašā nodaļā strādājoši izmeklētāji. Fakts, ka ziņojumus, kuros norādīti pretrunīgi iemesli par izmeklēšanas nepabeigšanu laikā, paraksta jeb “vizē” vadība (nodaļas vadītājs un direktors), norāda uz nepietiekamu iekšējo izmeklēšanas kontroli. Nepamatoti izmantojot šo aizkavēšanās iemeslu, OLAF var izdarīt maldīgus secinājumus attiecībā uz darbinieku nepieciešamību, budžetu un pasākumiem, kas veicami, lai samazinātu izmeklēšanas aizkavēšanos. Šie ziņojumi būtu jāizmanto kā izmeklēšanas procesu pārvaldības instruments. UK iesaka OLAF pārbaudīt tos izmeklēšanas gadījumus, attiecībā uz kuriem ziņojuma veidlapā ir atzīmēts šis iemesls, lai izvērtētu izmeklēšanas stratēģiju, ņemot vērā faktisko iemeslu, kāpēc lietas izmeklēšana nav pabeigta laikā.

Lauksaimniecība

Tika izvērtētas 28 lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (65 % no šīs nozares lietām, par kurām tika informēta UK).

UK konstatēja, ka lietas ir labi izskaidrotas un ka OLAF izmeklētāji ir veikuši nepārtrauktu darbu (38). Tomēr lielākajā daļā koordinēšanas lietu šajā nozarē galvenais aizkavēšanās iemesls nav izmeklēšanas darba apjoms, ko veic OLAF izmeklētāji, bet gan DV valsts iestāžu tūlītējas reakcijas trūkums (vai reakcijas nav vispār). Tāpēc OLAF ir jāgaida atbilde no šīm iestādēm (39).

Tā pati problēma tika konstatēta vairākās ārējās izmeklēšanas lietās (40), turklāt dažos gadījumos tika konstatēts, ka daļa informācijas par dažādām izmeklēšanas darbībām nebija skaidra un hronoloģiska, tādējādi bija grūti izvērtēt faktiskās aizkavēšanās iemeslu (41).

Papildus tam tika konstatēts, ka dažos gadījumos ilga bezdarbība “sākotnējās informācijas izvērtēšanas” laikā radīja situāciju, ka operatīvā darba apjoms deviņu mēnešu laikā bija ļoti neliels (42).

Tāpat tika konstatēts, ka dažas lietas bija saistītas ar kriminālizmeklēšanas elementiem, par kuriem attiecīgajā DV tika veikta tiesas izmeklēšana. Šajos gadījumos OLAF izmeklēšana tika apturēta, jo nebija nodrošināta tieša informācijas apmaiņa ar DV tiesu iestādēm (43).

Muita I un II

Tika izvērtētas 28 lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (55 % no šīs nozares lietām, par kurām tika informēta UK).

Lielākā daļa šo lietu ir atkarīga no sadarbības ar DV iestādēm, un parasti OLAF uzdevums ir sniegt atbalstu DV iestādēm, lai tās varētu veikt izmeklēšanu. Citos gadījumos OLAF gaida informāciju no DV vai kādas trešās valsts (44).

UK izprot OLAF skaidrojumu attiecībā uz antidempinga lietu ārējo izmeklēšanu, t. i., ka, ņemot vērā to raksturu, apjomu, vairāku DV iesaistīšanos, sniedzot savstarpēju palīdzību un organizējot misijas uz trešām valstīm, nav bijis iespējams pabeigt izmeklēšanu deviņos mēnešos (45). Tika pieminēti arī darbi ar augstāku prioritāti, turklāt tika konstatēts, ka nav pabeigta izmeklēšana dažās lietās, kurās vēl tiek gaidīta atbilde no DV (46).

Tāpat tika konstatēts, ka sadarbības lietās deviņu mēnešu perioda pārsniegšana bija labi izskaidrota un pamatota. Turklāt izmeklēšanas sākumā bija sīki izstrādāti darba plāni (47).

Gadījumos, kas kvalificējami kā palīdzība krimināllietā, procesa virzība bija atkarīga no valsts tiesu darba vai no pieprasījuma vēstuļu izpildes (48).

UK ar gandarījumu konstatēja, ka “deviņu mēnešu ziņojumi” viennozīmīgi tika izmantoti kā pārvaldības instruments lietu atkārtotajā izvērtēšanā pēc tam, kad bija sīki analizēti aizkavēšanās nenovēršamie iemesli (49).

Strukturālie pasākumi

Tika izvērtētas 13 lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (50 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Dažos gadījumos iemesls “izmeklēšanas darba apjoms” ir izvirzīts saistībā ar atbildīgā izmeklētāja maiņu (50). Citos gadījumos atbildīgā izmeklētāja darba slodze ir galvenais aizkavēšanās iemesls (51). “Izmeklēšanas darba apjomam” nav pietiekama pamatojuma operatīvo darbību sarakstā (52).

UK konstatēja, ka gan “sākotnējās informācijas izvērtēšanas” laiks, gan operatīvajā darbā pavadītais laiks ir ļoti ilgs; pirmais no iepriekš minētajiem periodiem ilgst vairāk nekā gadu, bet otrais – līdz pat desmit mēnešiem, lai gan ziņojumā tam nav sniegts skaidrs pamatojums (53).

Secinājumi un ieteikumi Iemesla “operatīvā/izmeklēšanas darba apjoms” definīcija un izmantošana nav precīza, jo netiek nošķirts darba apjoms, ko veic pats OLAF, un darba apjoms, kas ir valsts iestāžu pienākums lielākajā daļā palīdzības un sadarbības lietu. Šāds precizitātes trūkums nedod iespēju iegūt skaidru priekšstatu vai novērtēt ārējām valsts iestādēm sniegtās palīdzības vai sadarbības apjomu, tāpēc OLAF ir grūti uzlabot darbības rezultātus. Attiecībā uz ārējām izmeklēšanām, izņemot muitas jomas, faktiskie aizkavēšanās iemesli bija citi un dažādi. Ieteicams pārskatīt “darba apjoma” definīcijas piemērojamību katrā atsevišķajā lietā, lai skaidrāk noteiktu atbildību par veicamajiem pasākumiem.

2.   “TAKTISKA NOGAIDĪŠANA IZMEKLĒŠANĀ”

UK jau iepriekšējā atzinumā norādīja, ka “deviņu mēnešu ziņojumā” būtu jāierobežo jēdziena “taktiska nogaidīšana izmeklēšanā” izmantošana vai no tā būtu jāatsakās pavisam. Turklāt šis iemesls izmeklēšanas nepabeigšanas pamatošanai jāizmanto apdomīgi un precīzi.

Mēs esam gandarīti, ka 2008. gadā nevienā lietā, par kuru informēta UK, šis iemesls nav norādīts kā formālais aizkavēšanās pamatojums, lai gan šā iemesla izmantošana tika konstatēta “deviņu mēnešu ziņojumos”, kuriem bija atzīmēta izvēle “Citi iemesli” (54). Turklāt ir vairākas izmeklēšanā esošas lietas, kurās ir norādīts šis iemesls (55):

Iekšējās izmeklēšanas: Eiropas iestādes

Tika izvērtētas četras lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (8 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Tika konstatēts, ka šis iemesls nav skaidri izskaidrots vai pamatots. Dažos gadījumos šis iemesls izmantots, lai atliktu divu saistītu lietu izmeklēšanu (56), neņemot vērā iesaistīto personu procesuālās tiesības. Tika konstatētas arī izmeklēšanas, kurām nav ekonomiskas ietekmes un kuras pamatojas uz neskaidriem apgalvojumiem.

Tāpat tika konstatēti ziņojumi par tādām misijām trešās valstīs, kurām nav skaidras izmeklēšanas stratēģijas. Dažos gadījumos jēdziens “taktiskā nogaidīšana” ir izmantots kopā ar citiem iemesliem: izmeklētāju darba slodze un “sadarbības trūkums no citas privātpersonas puses” (57), lai gan patiesais lietas neizmeklēšanas iemesls ir OLAF pilnvaru trūkums, lai iztaujātu trešās personas kādā no ārpuskopienas valstīm.

Tiešie izdevumi un ārējā palīdzība

Tika izvērtētas septiņas lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (13 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Dažās lietās iemesls “taktiskā nogaidīšana” ir labi izskaidrots (58). Tomēr tika konstatēts, ka dažkārt OLAF neveica nekādas turpmākas izmeklēšanas darbības, informācija tika nodota DV tiesu iestādēm un OLAF ieņēma nogaidošu pozīciju, gaidot, vai šīm iestādēm būs nepieciešama OLAF palīdzība (59).

Dažos gadījumos galvenais aizkavēšanās iemesls ir saistīts ar sadarbību ar citiem Kopienas dienestiem (60).

Ārējā palīdzība

Tika izvērtētas piecas lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (11 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Tika konstatēts, ka visās šajās lietās iemesls “taktiska nogaidīšana izmeklēšanā” nozīmē, ka OLAF gaida ārēju uzņēmumu veiktās revīzijas pabeigšanu un neveic nekādas turpmākas izmeklēšanas darbības (61).

Secinājumi un ieteikumi Iemesls “taktiska nogaidīšana” jāizmanto apdomīgi, lai izmeklēšanas process būtu atvērts, turklāt šis iemesls ir sīki jāpaskaidro, lai iegūtu skaidru priekšstatu par izmeklēšanas stratēģiju. Būtu jāpārskata izmeklēšanā esošās lietas, kurās norādīts šis iemesls, īpašu uzmanību pievēršot tām lietām, kas norādītas jau 2007. gadā saņemtajos deviņu mēnešu ziņojumos.

3.   “LĪDZEKĻU TRŪKUMS”

Iekšējās izmeklēšanas

Tika izvērtētas deviņas lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (19 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

UK konstatēja, ka aizkavēšanās iemesli ir dažādi un kopīgi vairākām lietām: prioritāte ir piešķirta citām lietām, kas sāktas kādu laiku iepriekš; ilgs bezdarbības laiks (no četriem vai pieciem mēnešiem līdz 11 mēnešiem) pēc dokumentu apkopošanas misijās trešajās valstīs vai pēc datu nokopēšanas, neveicot turpmāko izmeklēšanu lietās ar nelielu vai nenoteiktu ekonomisko ietekmi (62).

Visās šajās lietās atbildīgo izmeklētāju skaits atbilda ierosinātajam darbinieku skaitam, ko novērtētājs bija norādījis “sākotnējās informācijas izvērtējumā”, vai pat pārsniedza šo skaitu.

Dažos gadījumos iemesls “līdzekļu trūkums” ir skaidrots kā darbinieku trūkums, ko izraisa atbildīgā izmeklētāja īslaicīga prombūtne (63).

Tiešie izdevumi un ārējā palīdzība

Tika izvērtētas četras lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (7 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Šajās lietās iemesls “līdzekļu trūkums” ir sīki izskaidrots un saistīts ar atbildīgo izmeklētāju darba slodzi apvienojumā ar attiecīgās lietas vidējo prioritāti (64) vai ar tādu OLAF izmeklētāju trūkumu, kuriem būtu atbilstošas valodas prasmes (65).

Dažos gadījumos tika konstatēts, ka nebija sniegts nekāds skaidrojums, kas pamatotu līdzekļu trūkumu augstas prioritātes lietā ar principā adekvātu izmeklētāju skaitu (66).

Ārējā palīdzība

Tika izvērtētas deviņas lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (19 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

UK ar bažām konstatēja, ka ilgā laikposmā pēc lietas uzsākšanas (no deviņiem līdz 13 mēnešiem) netika veiktas nekādas izmeklēšanas darbības un netika izstrādāts darba plāns, lai gan izmeklētāju skaits atbilda sākotnējās informācijas izvērtējumā ieteiktajam skaitam (67).

Dažos gadījumos “deviņu mēnešu ziņojumos” bija atzīmēti pretrunīgi iemesli: “būtiski līdzekļi”, “lietas sarežģītība” un “līdzekļu trūkums” (68). Turklāt UK konstatēja, ka dažkārt, pieņēmis lēmumu par lietas sākšanu, OLAF vai nu vairākus mēnešu gaidīja ārējas revīzijas pabeigšanu, neveicot nekādas izmeklēšanas darbības, vai arī – citos gadījumos – norādīja uz citu lietu prioritāti (69).

Citos gadījumos īstais iemesls, kas norādīts citās veidlapas sadaļās, ir lietas sarežģītība, izmeklēšanas darba apjoms (70) vai “laika trūkums”, un nav sniegts plašāks skaidrojums (71).

Secinājumi un ieteikumi Iemesla “līdzekļu trūkums” norādīšana, lai attaisnotu izmeklēšanas nepabeigšanu deviņos mēnešos, lielākajā daļā lietu nav pamatota. Šis jautājums UK rada īpašas bažas, ņemot vērā, ka OLAF pieprasījums ikgadējā budžetā palielināt darbinieku skaitu faktiski arī tiek pamatots ar “līdzekļu trūkuma” analīzi izmeklēšanas un operatīvo darbību jomā. Tāpēc šim jautājumam jāpievērš īpaša uzmanība. UK tas ir būtiski arī tāpēc, ka UK ir jāsniedz viedoklis par OLAF ikgadējā budžeta projektu. Neprecīza atsaukšanās uz šo iemeslu var radīt maldīgus secinājumus par OLAF budžetu. Norādot šo iemeslu deviņu mēnešu ziņojumā, ir jāsniedz arī sīks skaidrojums. Turklāt katrā ziņojumā, kurā ir minēts šis iemesls, būtu jānorāda praktiski situācijas risinājumi.

Muita I un II

Tika izvērtētas divas lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (3 % no šīs nozares lietām, par kurām tika informēta UK).

Vienā lietā norādīta augstāka operatīvo darbību prioritāte (72) un ir sīki izskaidroti iemesli, kāpēc pie lietas netiek strādāts ar pilnu slodzi, kā arī norādīti risinājumi attiecībā uz līdzekļu trūkumu (73).

Strukturālie pasākumi

Tika izvērtētas sešas lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (23 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Visās lietās izmeklēšanas nepabeigšana ir pamatota ar vienu iemeslu: “līdzekļu trūkums un būtisks izmeklēšanas darba apjoms” (74); tomēr, izņemot vienu lietu (75), nav sniegts skaidrojums, lai izprastu šo iemeslu.

Secinājumi un ieteikumi Izņemot muitas jomu, kurā deviņu mēnešu ziņojumi pareizi tiek izmantoti kā pārvaldības instruments izmeklēšanas vajadzību pārskatīšanai, ir nepieciešams skaidrojums, lai izprastu iemeslus, kāpēc nav pabeigta lietu izmeklēšana.

4.   “ZEMA PRIORITĀTE APVIENOJUMĀ AR IEROBEŽOTIEM PIEŠĶIRTAJIEM LĪDZEKĻIEM”

UK jau iepriekšējā atzinumā norādīja, ka attiecībā uz izmeklēšanas politiku gadījumā, ja lietai ir “zema prioritāte” apvienojumā ar “ierobežotiem piešķirtajiem līdzekļiem”, netiek gaidīts skaidrojums, kāpēc nav pabeigta izmeklēšana, bet gan kāpēc lieta pēc deviņiem mēnešiem joprojām ir atvērta.

Mēs ar gandarījumu konstatējām, ka 2008. gadā šis izmeklēšanas nepabeigšanas iemesls netika iekļauts deviņu mēnešu ziņojuma veidlapā. Tomēr izmeklēšanā joprojām ir vairākas lietas, kurās ir norādīts šis iemesls un kuras ir nepieciešams nekavējoties pārskatīt.

Iekšējās izmeklēšanas: ES iestādes

Tika izvērtētas piecas lietas (10 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

UK konstatēja, ka dažas lietas bija atvērtas ilgu laiku (pat 10 mēnešus pēc “sākotnējās informācijas izvērtējuma”) un netika veiktas nekādas izmeklēšanas darbības, bet norādīts pamatots iemesls, ka izmeklētājs gaida iekšējas izmeklēšanas rezultātus (76).

Dažās lietās papildus šiem iemesliem ir norādīts iemesls “izmeklēšanas darba apjoms” vai “sadarbības trūkums no privātpersonas puses” (77). Dažkārt nav minēta ekonomiskā ietekme un netiek sasniegti nekādi taustāmi rezultāti, ir ietverta tikai norāde uz iespējamiem pārkāpumiem (78).

Visās šajās lietās atbildīgo izmeklētāju skaits ir adekvāts (no diviem līdz četriem izmeklētājiem), dažas izmeklēšanas joprojām turpinās, bet citu pabeigšanai bija nepieciešami vairāk nekā divi gadi.

Ārējā palīdzība

Tika izvērtētas četras lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (8 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

UK ar bažām konstatēja, ka bija sāktas izmeklēšanas “bez negatīvām finansiālām sekām attiecībā uz Eiropas Komisijas fondiem” (kā norādīts ziņojumos), kā arī notikušas misijas trešajās valstīs saistībā ar lietu, kurai ir zema ekonomiskā ietekme (79).

Tāpat tika konstatēts, ka, pamatojot atsevišķu izmeklēšanu nepabeigšanu, ziņojuma veidlapās bija atzīmēti pretrunīgi iemesli, piemēram, “piešķirti būtiski līdzekļi” un “zema prioritāte apvienojumā ar ierobežotiem piešķirtajiem līdzekļiem”, lai gan pēdējais iemesls nebija traucējis veikt misijas trešajās valstīs (80).

Visās iepriekš minētajās lietās atbildīgo izmeklētāju skaits ir adekvāts, un tas netiek izvirzīts kā problēmjautājums.

Secinājumi un ieteikumi Iemesla “ierobežoti piešķirtie līdzekļi” norādīšana nav pamatota nevienā no izvērtētajiem “deviņu mēnešu ziņojumiem”. Attiecībā uz darbinieku resursiem jānorāda, ka izmeklētāju skaits ir adekvāts veicamā izmeklēšanas darba apjomam un ieteiktajam darba plānam, tāpēc nevienā lietā šis faktors nav izvirzīts kā problēmjautājums. Dažām lietām ir ļoti zema finansiālā ietekme vai pat nav nekādas finansiālas ietekmes uz Eiropas Kopienas fondiem. Fakts, ka šos ziņojumus paraksta jeb “vizē” vadība (nodaļas vadītājs un direktors), norāda uz nepietiekamu iekšējo izmeklēšanas kontroli. Ja tiek norādīts iemesls “ierobežoti piešķirtie līdzekļi”, tam ir nepieciešams skaidrs pamatojums, lai novērstu maldīgus secinājumus attiecībā uz darbinieku norīkošanu un OLAF finanšu resursiem. Valdei iesniegtajā izvērtējumā jāiekļauj rentabilitātes izvērtējums un pārskats par nodaļas personāla resursiem. Jānorāda arī nodaļas izmeklētāju norīkošana izmeklēt citas lietas, to nepabeigto lietu skaits, kuras ierindotas kategorijā “augsta prioritāte” un kurās varētu būt jānorīko attiecīgie izmeklētāji.

Muita I un II

Tika izvērtētas trīs lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (5 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Šīs lietas ir labi aprakstītas un izskaidrotas, un ir ievērots šo lietu pabeigšanas laika grafiks. OLAF iejaukšanās ir adekvāta (81). Ziņojumu kontekstā iemesls “zema prioritāte un ierobežoti piešķirtie līdzekļi” ir norādīts pamatoti.

Strukturālie pasākumi

Tika izvērtēta viena lieta, kurā bija norādīts šis iemesls (3 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Izmeklēšana nebija sākta, uzskatot to par nerentablu. “Ir piemērotas tikai pamata atbilstības pārbaudes metodes, konstatējot pārkāpumu risku projektu finansējuma piešķiršanā”. Ja lietai ir “zema prioritāte”, varbūt nav jāuzsāk ārēja izmeklēšana (82).

Secinājumi Lietas nepabeigšanas iemesls bija labi pamatots un izskaidrots, turklāt bija veikts rentabilitātes izvērtējums.

5.   “SADARBĪBAS TRŪKUMS”

Sadarbības trūkums no dalībvalsts (DV) puses

2007. gadā UK saņēma septiņus lietu ziņojumus, bet 2008. gadā – sešus.

Iekšējās izmeklēšanas: Eiropas iestādes

Tika izvērtēta viena lieta, kurā bija norādīts šis iemesls (2 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Tika konstatēts, ka tā ir ārēja izmeklēšana, kurā iesaistītas divas nodaļas, un izteikts apgalvojums, ka trūkst sadarbības ar Komisijas dienestiem. Nebija norādītas nekādas darbības, lai risinātu sadarbības trūkuma problēmu (83).

Iekšējās/ārējās izmeklēšanas: ES iestādes

Tika izvērtēta viena lieta, kurā bija norādīts šis iemesls (9 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

UK konstatēja, ka šīs lietas nepabeigšanas iemesls nav sadarbības trūkums no DV puses, bet no trešās valsts, kurā bija sākta kriminālizmeklēšana. Deviņu mēnešu laikā OLAF nav veicis nekādas izmeklēšanas darbības un gaida ziņojumu no ārējas iestādes, lai veiktu “atbilstīgas darbības” (84).

Ārējā palīdzība

Tika izvērtētas divas lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (9 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

UK konstatēja pretrunas atsaucēs uz izvērtējuma periodu (līdz vienam gadam un vienam mēnesim, un izvērtējumā piedalījušies četri izvērtētāji) un uz “sākotnējās informācijas izvērtējuma” sagatavošanas datumu (sagatavošana pabeigta tikai trīs dienas pirms izmeklēšanas sākšanas datuma). Deviņu mēnešu laikā nav veiktas nekādas izmeklēšanas darbības, jo OLAF nebija nosūtījis palīdzības pieprasījumu DV tiesu iestādēm (85).

UK konstatēja arī to, ka lietā, kurā norādīts sadarbības trūkums no DV puses, atsaucoties uz Regulu 2185/96 (35), OLAF nav īstenojis darbības, kas norādītas izmeklēšanas plānā.

Secinājumi un ieteikumi Izvērtētajās lietās sadarbības trūkums no dalībvalsts puses norādīts neprecīzi. Dažkārt tas attiecas uz sadarbības trūkumu no Komisijas dienestu vai trešo valstu iestāžu puses. Citos gadījumos iemesls var būt tas, ka OLAF nav nosūtījis palīdzības pieprasījumu DV valsts iestādēm. Turklāt nav norādīti nekādi sadarbības trūkuma problēmas risinājumi. UK iesaka izmeklētājiem nopietni apsvērt šā iemesla norādīšanu, pamatojot aizkavēšanos, bet vadītājiem būtu jānodrošina stingra kontrole.

Lauksaimniecība

Tika izvērtētas septiņas lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (16 % no šīs nozares lietām, par kurām tika informēta UK).

Izvērtētās lietas ir ārējas izmeklēšanas un koordinēšanas lietas lauksaimniecības jautājumos; šajās lietās OLAF gaida atbildes no DV iestādēm, no kurām dažas ir izrādījušas vāju interesi sadarbībā ar OLAF  (86). Saskaņā ar deviņu mēnešu ziņojumos sniegto informāciju OLAF necenšas aktīvi rīkoties, lai saņemtu pieprasīto informāciju (87).

Muita I un II

Tika izvērtētas divas lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (4 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Izvērtētās lietas attiecas uz “koordinēšanu” un “palīdzību krimināllietā”, kad valsts iestādes pieprasa OLAF palīdzību (88).

Strukturālie pasākumi

Tika izvērtētas divas lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (7 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

UK pārliecinājās, ka ārējas izmeklēšanas lietās ilgā laikposmā (astoņi mēneši un četri mēneši) netika saņemta neviena atbilde no valstu iestādēm (89).

Secinājumi un ieteikumi Visās izvērtētajās lietās pareizi norādīts sadarbības trūkums no DV puses; ir nepieciešama efektīvāka sadarbība ar DV un iesaistīšanās no DV puses. OLAF būtu jāizmanto daudz aktīvāka pieeja.

Sadarbības trūkums no Komisijas dienestu puses

2007. gadā UK saņēma divus lietu ziņojumus, bet 2008. gadā – trīs.

Iekšējās izmeklēšanas: Eiropas iestādes

Tika izvērtētas trīs lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (16 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Visās trijās lietās “sadarbības trūkums no Komisijas dienestu puses” nav vienīgais norādītais aizkavēšanās iemesls. Šis iemesls norādīts kopā ar citiem skaidrojumiem, piemēram, taktisku nogaidīšanu, augstāku izmeklētāju darba prioritāti citās lietās, sadarbības pasākumiem ar valsts tiesu iestādēm (90).

Tika konstatēts, ka saistībā ar ziņojumos norādīto iemeslu “sadarbības trūkums no Komisijas dienestu puses”OLAF neveica nekādas aktīvas darbības situācijas atrisināšanai.

Tiešie izdevumi un ārējā palīdzība

Tika izvērtētas divas lietas, kurās bija norādīts šis iemesls.

Tika konstatēts, ka sadarbības trūkumam no Komisijas dienestu puses nebija nekāda ietekme uz OLAF darbu, tāpēc šis iemesls ir neskaidrs (91).

Ārējā palīdzība

Tika izvērtētas divas lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (4 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Šajās lietās iemesls “sadarbības trūkums no Komisijas dienestu puses” ir neskaidrs. Vienā no lietām šāda veida “sadarbības trūkums” nav izskaidrots, citā lietā Komisijas dienesti kavēšanos ir pamatojuši ar ārējiem iemesliem (92).

Secinājumi un ieteikumi Tika konstatēts, ka lietās, kurās norādīts sadarbības trūkums no Komisijas dienestu puses, OLAF nav veicis konkrētas darbības, lai atrisinātu šo situāciju. OLAF būtu jāmeklē iespējas nodrošināt ātrāku komunikāciju šajā jomā.

Sadarbības trūkums no citu iestāžu puses

2007. gadā UK saņēma trīs lietu ziņojumus, bet 2008. gadā – sešus.

Tiešie izdevumi un ārējā palīdzība

Tika izvērtēta viena lieta, kurā bija norādīts šis iemesls (2 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Šis iemesls ir labi izskaidrots, un tas norādīts kopā ar vairākiem citiem iemesliem par to, kāpēc izmeklēšana nav pabeigta (93).

Ārējā palīdzība

Tika izvērtētas divas lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (4 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Abās lietās galvenais iemesls ir saistīts ar valsts tiesu iestādēm, nevis ar citām iestādēm: valsts tiesu iestādes nav pieprasījušas OLAF palīdzību (85), un šīs valstu tiesu iestādes nav sniegušas atbildi (94).

Secinājumi un ieteikumi Dažās lietās šis iemesls izmantots neprecīzi. UK iesaka pārskatīt šā iemesla izmantošanu, lai novērstu jebkādas neskaidrības.

Lauksaimniecība

Tika izvērtēta viena lieta, kurā bija norādīts šis iemesls (2 % no šīs nozares lietām, par kurām tika informēta UK).

Lieta ir labi izskaidrota, un OLAF aktīvi iesaistījās lietas virzīšanā un atbildes saņemšanā no trešās valsts iestādēm saistībā ar ārēju izmeklēšanu (95).

Muita I un II

Tika izvērtētas piecas lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (10 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Visas lietas ir ļoti labi izklāstītas un sīki izskaidrotas. Tomēr atbildīgie izmeklētāji regulāri atzīmē iemeslu “sadarbības trūkums no citas iestādes puses”, lai gan iekavās viņi norāda, ka sadarbību nenodrošina trešo valstu iestādes; tieši pēdējais iemesls faktiski izraisa koordinēšanas lietu nepabeigšanu (96).

Secinājumi un ieteikumi Visas lietas ir labi izskaidrotas. Tomēr izmeklēšanas nepabeigšanas iemesls ir “sadarbības trūkums no trešo valstu iestāžu puses”, kas atšķiras no iemesla “sadarbības trūkums no citu iestāžu puses”. Šajās jomās UK nav saņēmusi nevienu “deviņu mēnešu ziņojumu”, kurā norādīts sadarbības trūkums no citu iestāžu puses. Skaidrības nolūkā iemesls “sadarbības trūkums no trešo valstu puses” būtu norādāms atsevišķā izvēles rūtiņā.

Sadarbības trūkums no privātpersonas/uzņēmuma puses

2007. gadā UK saņēma 13 lietu ziņojumus, bet 2008. gadā – trīs.

Iekšējās izmeklēšanas: Eiropas iestādes

Tika izvērtētas trīs lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (6 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Divās no šīm lietām iemesls ir labi izskaidrots un pamatots (97). Tomēr trešajā lietā OLAF nebija pilnvaru attiecīgās privātpersonas iztaujāšanai (57).

Tiešie izdevumi un ārējā palīdzība

Tika izvērtēta viena lieta, kurā bija norādīts šis iemesls (2 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Attiecīgajā lietā šis iemesls ir labi pamatots (98).

Ārējā palīdzība

Tika izvērtētas piecas lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (10 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Visās šajās lietās iemesls ir norādīts kopā ar citiem iemesliem, kuri faktiski ir noteicošie faktori, kāpēc lietas nav pabeigtas. Šie iemesli ir dažādi un kopīgi vairākām lietām: ārējo revidentu ziņojumu gaidīšana, lietu sarežģītība un saistība ar citām OLAF izmeklēšanām, zema prioritāte un nemateriāli finansiālie zaudējumi (99).

Secinājumi un ieteikumi Dažās no izvērtētajām lietām galvenie aizkavēšanās iemesli atšķiras no norādītā iemesla “sadarbības trūkums no privātpersonas/uzņēmuma puses”. Pareizai šā iemesla izmantošanai būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

Lauksaimniecība

Tika izvērtētas trīs lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (7 % no šīs nozares lietām, par kurām tika informēta UK).

Visas lietas ir labi izskaidrotas, un aizkavēšanās iemesls ir norādīts pareizi: sadarbības trūkums no trešās valsts puses.

Muita I un II

Tika izvērtētas četras lietas, kurās bija norādīts šis iemesls (7 % no šīs jomas lietām, par kurām tika informēta UK).

Lietas ir labi un sīki izskaidrotas; tomēr īstais aizkavēšanās iemesls ir sadarbības trūkums no trešās valsts puses (100).

Pārējās trīs lietas faktiski ir palīdzība krimināllietā, neiesaistoties maģistrātam no juridisko un tiesvedības konsultāciju nodaļas (101).

Secinājumi un ieteikumi Iemesls, kāpēc lietu izmeklēšanas laiks pārsniedz deviņus mēnešus, ir sadarbības trūkums no trešās valsts, nevis no privātpersonas/uzņēmuma puses. Būtu jāievieš jauna kategorija, lai norādītu šo atšķirīgo un īsto aizkavēšanās iemeslu, t. i., “sadarbības trūkums no trešās valsts puses”.

6.   “CITI IEMESLI: SKATĪT KONKRĒTO LIETU”

Tika izvērtētas 73 lietas, kurās kā aizkavēšanās iemesls bija atzīmēta izvēle “citi iemesli” (27 %) (102).

Šis iemesls norādīts daudzos lietu ziņojumos: 2007. gadā – 16 lietās, bet 2008. gadā – 57 lietās, tādējādi izvērtējuma periodā šis ir otrs visbiežāk norādītais aizkavēšanās iemesls.

Lietu skaits, kurās norādīts šis iemesls, būtiski palielinājās 2008. gada otrajā pusē. Vispārīga analīze, iepazīstoties ar konkrēto ziņojumu, liecina, ka lielā daļā (gandrīz pusē) no šīm lietām izvēle “citi iemesli” norādīta pamatoti (103).

Līdz ar to daudzās lietās aizkavēšanās iemesls ir: izmeklēšanas sarežģītība, izmeklētāja maiņa, citu lietu prioritāte, palīdzība krimināllietā (valsts tiesu iestādes nav nosūtījušas pieprasījumu), taktiska nogaidīšana izmeklēšanā u. c (104).

Turklāt OLAF“gaida atbilstības pārbaudes DV”, norādīta arī “sadarbība ar trešo valsti” vai “ilgtermiņa” izmeklēšanas (105).

Tomēr ir pamats domāt, ka daudzās lietais patiesais iemesls ir cits, lai gan izmeklētājs ir stingri ievērojis iepriekš sagatavoto iemeslu sarakstu, kas norādīts ziņojuma veidlapā (106).

Dažās lietās norādītais lietas nepabeigšanas iemesls bija grūti saprotams, bezjēdzīgs vai pat nepieņemams. Attiecībā uz pēdējo variantu var norādīt divas lietas, kurās aizkavēšanās pamatota ar to, ka “izmeklēšana joprojām turpinās” (107).

UK īpašu uzmanību pievērš faktam, ka izvēle “citi iemesli” attiecināta arī uz nepabeigtu lietas galīgā ziņojuma apspriešanu, kad izmeklēšana ir pabeigta (ilgs laikposms no pieciem mēnešiem līdz vairāk nekā vienam gadam) (108).

Secinājumi un ieteikumi Tā kā izvēle “citi iemesli” ir atzīmēta procentuāli ļoti daudzos gadījumos, lietu nepabeigšanas iemeslu saraksts ir jāpaplašina un jāatjauno. Neatbilstīga izvēles “citi iemesli” norādīšana gadījumos, kad būtu jāizmanto kāds cits no jau piedāvātajiem iemesliem, kā arī šīs izvēles nepamatota izmantošana norāda, ka ir rūpīgi jāizvērtē lēmums izvēlēties šo iemeslu, kā arī jāpārskata attiecīgās lietas.

NAV NORĀDĪTS PROGNOZĒTAIS PABEIGŠANAS TERMIŅŠ: KVALITĀTES PROBLĒMA

Deviņu mēnešu ziņojumos, kas iesniedzami UK, ir sadaļa, kurā OLAF ir jāziņo par aptuveno laiku, kad lieta tiks pabeigta.

Izvērtējot 275 lietas, mēs konstatējām, ka 64 no tām šādas informācijas nebija, t. i., nebija noteikts pabeigšanas termiņš. 20 lietas tika pabeigtas prognozētajā laikā; 105 lietas tika pabeigtas vairāk nekā mēnesi pēc prognozētā pabeigšanas termiņa. Vairumā lietu aizkavēšanās būtiski pārsniedza vienu mēnesi, dažās lietās – pat vairāk nekā 18 mēnešus, bet 72 lietas tiks pabeigtas vienu vai vairākus mēnešus vēlāk, nekā prognozēts.

Secinājumi un ieteikumi Pamatojoties uz šādu statistisku un kopsavilkuma analīzi, ir grūti apgalvot, ka šajā “deviņu mēnešu ziņojumu” daļā ir vērojamas būtiskas kvalitātes problēmas. Lai deviņu mēnešu ziņojumu sagatavošanas procedūra būtu lietderīga OLAF un lai to varētu izmantot kā pārvaldības instrumentu, prognozētais lietu pabeigšanas termiņš būtu jānosaka precīzāk un rūpīgāk.

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

UK augsti novērtē OLAF izmeklētāju informāciju, kas sniegta “deviņu mēnešu ziņojumos”. Mēs ar gandarījumu pārliecinājāmies, ka jaunā ziņojuma forma, kas tika sagatavota pēc UK Atzinuma Nr. 1/2007, sniedz skaidrāku informāciju, nodrošinot UK iespēju izpildīt savus pienākumus.

Tomēr veiktais izvērtējums norāda uz trīs veidu problēmām, kas negatīvi ietekmē UK pārraudzības uzdevumu izpildi, kuru mērķis ir OLAF neatkarības stiprināšana.

I.	Konsekventas un mērķtiecīgas pieejas trūkums daudzās lietās, radot šaubas par norādīto aizkavēšanās iemeslu pamatotību

Ņemot vērā, ka attiecīgā laikposma “deviņu mēnešu ziņojumos” atzīmētie iemesli par to, kāpēc nav pabeigta lietu izmeklēšana, lielākoties nav patiesie iemesli, UK nevar apgalvot, ka ir attaisnojams procentuāli augstais to OLAF izmeklēšanu skaits, kuru ilgums pārsniedz norādīto laika periodu.

“Deviņu mēnešu ziņojumu” izvērtēšana skaidri norāda uz trūkumiem pašreizējos noteikumos, kurus OLAF vadība izstrādājusi attiecībā uz izmeklēšanas procesa pārvaldīšanu un kontroli.

OLAF vadībai un izmeklētājiem “deviņu mēnešu ziņojumi” būtu jāizmanto kā pārvaldības instruments, lai pārskatītu izmeklēšanas stratēģiju un plānošanu.

II.   Izmeklēšanas metodikas un stingru pasākumu trūkums un nepieciešamība pilnveidot iekšējo pārvaldību un izmeklēšanas kontroli

Veiksmīgas un mērķtiecīgas izmeklēšanas atslēga ir laba plānošana.

Katras izmeklēšanas sākumā izmeklēšanas grupai būtu jāizveido sīki izstrādāts un pilnīgs plāns, lai varētu prognozēt galīgā lēmuma datumu. “Prognozētā pabeigšanas termiņa” norādīšana ir ne vien juridisks OLAF pienākums attiecībā pret UK, bet arī būtisks instruments, lai pārvaldītu izmeklēšanu un novērstu pārāk ilgas izmeklēšanas negatīvās sekas.

Plānā būtu jānorāda katrs prognozētais izmeklēšanas pasākums, nosakot arī katra pasākuma aptuveno laika grafiku. Plānošana veicama rakstveidā un sistemātiski, pievienojot plānu lietai, tādējādi atvieglojot tā izmantošanu un pārskatīšanu, ja izmeklētājiem ir jāatliek noteiktas darbības vai ja notiek cita veida aizkavēšanās.

Vadībai nodaļu līmenī būtu regulāri jāizvērtē izmeklēšanas plāni, lai uzraudzītu un, ja nepieciešams, dotu norādījumus par lietu virzību.

UK izskata priekšlikumu šā gada laikā sagatavot sīkāk izstrādātu atzinumu par izmeklēšanas plānošanu.

III.   Konkrētu mērķu un pārbaudāmu iemeslu trūkums attiecībā uz aizkavēšanos

Lai UK spētu vislabākajā veidā izpildīt pārraudzības funkcijas, OLAF būtu jāspēj precīzāk norādīt iemeslus, kāpēc izmeklēšana nav pabeigta.

Sīkāk pārbaudījusi procesu, kurā tiek izvērtēti iemesli, kāpēc deviņos mēnešos nav pabeigta lietu izmeklēšana, UK iesaka rūpīgi pārskatīt visu procesu.

Šāda pārskatīšana palīdzētu OLAF noteikt īstos aizkavēšanās iemeslus un veikt pasākumus, lai samazinātu izmeklēšanas ilgumu.

UK ir sagatavojusi OLAF šādus ieteikumus attiecībā uz to iemeslu pārskatīšanu, kurus izmanto, lai pamatotu izmeklēšanas nepabeigšanu deviņu mēnešu laikā.

1.    Operatīvā/izmeklēšanas darba apjoms, ko veic OLAF/citi procesa dalībnieki vai partneri

Būtu skaidri jānošķir OLAF veiktais darba apjoms un darbs, ko veic ārēji pārstāvji vai partneri. UK iesaka sadalīt iemeslu “operatīvā/izmeklēšanas darba apjoms” šajās divās kategorijās. Pamatojoties uz izmeklēšanas plānu, būtu sīkāk jāizskaidro aizkavēšanās iemesli vai, attiecīgos gadījumos, papildu un iepriekš neplānotu pasākumu nepieciešamība.

Katra liela lieta pēc pabeigšanas būtu jāpārskata, lai izdarītu secinājumus par šīs lietas virzības procedūru.

2.    Izmeklētāju darba slodze

Darba slodze ir jāpaskaidro, sniedzot informāciju par citām veiktajām izmeklēšanām un par to, cik lielā mērā tās negatīvi ietekmē pašreizējo izmeklēšanu.

3.    Atbildīgā izmeklētāja maiņa

UK izprot, ka atbildīgā izmeklētāja maiņa dažkārt var izraisīt aizkavēšanos uz vairākiem mēnešiem. Tāpēc ir jāpaskaidro šādas maiņas iemesls, jo īpaši interešu konflikta gadījumos.

4.    Citu lietu augstākā prioritāte

UK izprot, ka lietas prioritāte laika gaitā var mainīties, tāpēc ir jāpaskaidro, kāpēc citām izmeklēšanām noteikta augstāka prioritāte nekā konkrētajai izmeklēšanai un kādi izmeklēšanas pasākumi tika veikti. Izmeklēšanas politika ir regulāri jāpārskata: ir būtiski organizēt kopīgas un regulāras diskusijas starp abiem izmeklēšanas un operatīvo darbību direktorātiem par izmeklēšanu norisi.

5.    Vairāk nekā trīs mēnešus ilga bezdarbība: trīs mēnešu saraksts

Katram izmeklētājam ik mēnesi būtu jāpārskata savas lietas; ja lietā trīs mēnešus nav veiktas nekādas darbības, par to jāziņo nodaļas vadītājam. Ziņojumā norāda šāda bezdarbības laika iemeslus un sīki izstrādātu darbības plānu lietas virzības atsākšanai. Jānorāda precīzs katra plānotā pasākuma datums un rūpīgi jāuzrauga šo “trīs mēnešu ziņojumu” darbības plānu izpilde.

6.    Līdzekļu trūkums

Skaidri jānošķir līdzekļu trūkums nodaļā un konkrētajā izmeklēšanas grupā. Ja ar līdzekļu trūkumu saskaras izmeklēšanas grupa, jāpaskaidro, kādi pasākumi būtu veicami, lai attiecīgajā izmeklēšanā iesaistītu papildu darbiniekus. UK izprot, ka lietas var kļūt sarežģītākas, nekā tās sākotnēji prognozētas, un ka var rasties līdzekļu trūkums vai pārslodze.

7.    Misijas trešajās valstīs un dokumentu apkopošana: iespējamās problēmas

Daudzu OLAF izmeklēšanu starptautiskais raksturs nozīmē, ka katrai misijai pirms tās sākšanas rakstveidā jāsagatavo sīki izstrādāts darbības plāns.

8.    Sadarbības trūkums: no Komisijas dienestu puses; no ES iestāžu puses; no DV iestāžu puses; no trešo valstu iestāžu puses; no privātpersonas/uzņēmuma puses

Sadarbības trūkumam jābūt precīzi formulētam (piemēram, nepietiekami tūlītēja reakcija no DV puses u. c.), un katrā lietā jāizskaidro praktiski risinājumi attiecīgā šķēršļa novēršanai.

Vairākos gadījumos UK konstatēja, ka OLAF nebija aktīvi uzņēmies iniciatīvu, kad DV iestādes, institūcijas, Komisijas dienesti, trešās valstis vai privātpersonas nebija sadarbojušās. Tāpēc UK iesaka OLAF pārskatīt lietas, kurās norādīts šīs iemesls, lai izstrādātu daudz aktīvākas attieksmes stratēģiju attiecībā uz tiem, kas neizrāda vēlmi sadarboties.

9.    DV iestādes nav nosūtījušas OLAF palīdzības pieprasījumu

Skaidri jānošķir palīdzības lietas pēc DV iestāžu pieprasījuma, jo tā ir cita OLAF kompetences joma.

10.    Ārējās revīzijas: iespējamās problēmas

“Deviņu mēnešu ziņojumos” jānorāda OLAF veiktā uzraudzība un ieguldījums revīzijās, ko veic ārēji uzņēmumi.

TURPMĀKĀ RĪCĪBA

UK turpinās izvērtēt “deviņu mēnešu ziņojumus”, kas tiks saņemti no OLAF ģenerāldirektora un attieksies uz 2009. gadu, vienlaikus pārbaudot arī ziņojumiem pievienotos “sākotnējās informācijas izvērtējumus”.

Ņemot vērā to, ka “deviņu mēnešu ziņojumos” tika konstatēta būtiska kvalitātes problēma, proti, bieži nebija norādīts prognozētais izmeklēšanas pabeigšanas termiņš, turpmāk rūpīgi tiks pārbaudīts, kā OLAF pilda savas saistības šajā jomā.

---

(1)  Skatīt OLAF 2007. gada darbības ziņojumu.

(2)  Regulas (EK) Nr. 1073/1999 6. panta 5. punkts.

(3)  Skatīt UK gada darbības ziņojumu, 28. lpp. (OV C 123, 20.5.2008., 22.un 23. lpp.) un/vai 1. pielikumu.

(4)  Skatīt 2. pielikumu: saraksta veidlapu Nr. 40.

(5)  Skatīt 3. pielikumu: saraksta veidlapu Nr. 20.

(6)  A1 nodaļa (88 izmeklēšanā esošas lietas); Regulas (EK) Nr. 1073/1999 4. pants.

(7)  A2 nodaļa (27 izmeklēšanā esošas lietas); Regulas (EK) Nr. 1073/1999 3. pants.

(8)  A3 nodaļa (79 izmeklēšanā esošas lietas); Regulas (EK) Nr. 1073/1999 3. pants un “nolīgumi ar trešām valstīm”.

(9)  A3 nodaļa (54 izmeklēšanā esošas lietas); Regulas (EK) Nr. 1073/1999 3. pants un “nolīgumi ar trešām valstīm”.

(10)  B1 nodaļa (68 izmeklēšanā esošas lietas); Regulas (EK) Nr. 1073/1999 3. pants, Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95, Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regula (EK) Nr. 515/97 cita starpā.

(11)  B2 nodaļa. Muita I (38 izmeklēšanā esošas lietas); B3 nodaļa Muita II (27 izmeklēšanā esošas lietas).

(12)  B4 nodaļa (43 izmeklēšanā esošas lietas); Regulas (EK) Nr. 1073/1999 3. pants, Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95, Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

(13)  Dažām lietām norādīti vairāki aizkavēšanās iemesli, piemēram, līdzekļu un sadarbības trūkums.

(14)  Skatīt 2B pielikumu: iepriekšējā saraksta veidlapas Nr. 40 versiju.

(15)  Regulas (EK) Nr. 1073/99 11. panta 4. punkts.

(16)  Izmeklēšanas un operatīvās darbības direktorāts (A direktorāts) aptver četras nozares: A1 nodaļa. Iekšējās izmeklēšanas: Eiropas iestādes; A2 nodaļa. Iekšējās/ārējās izmeklēšanas: ES iestādes; A3 nodaļa. Tiešie izdevumi un ārējā palīdzība; A4 nodaļa. Ārējā palīdzība. Izmeklēšanas un operatīvās darbības direktorāts (B direktorāts) arī aptver četras nozares: B1 nodaļa. Lauksaimniecība; B2 nodaļa. Muita I; B3 nodaļa. Muita II; B4 nodaļa. Strukturālie pasākumi.

(17)  48,36 %.

(18)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 31 un 44.

(19)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 17, 14, 19 un 5.

(20)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 3 un 19.

(21)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 22, 14 un 1.

(22)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 26.

(23)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 50.

(24)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 47, 40 un 48.

(25)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 49.

(26)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 53 un 54.

(27)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 77 un 68 cita starpā.

(28)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 59, 61, 60, 62, 75 un 70.

(29)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 64.

(30)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 117, 15 un 135.

(31)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 112 un 115.

(32)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 120 un 123.

(33)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 128.

(34)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 130.

(35)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 147.

(36)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 145.

(37)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 126, 122, 121 un 150.

(38)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 181, 169, 178, 179, 176 un 194.

(39)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 159, 161, 162, 167, 165, 166, 175, 191 un 193.

(40)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 171 un 177.

(41)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 179.

(42)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 189.

(43)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 186 un 183.

(44)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 201, 207 un 215 cita starpā.

(45)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 202, 208, 211, 212, 234, 214, 229 un 237.

(46)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 198 un 205.

(47)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 240, 241, 242, 245 un 246.

(48)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 244, 231 un 238.

(49)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 241.

(50)  Skatīt 4. pielikumu, piemēram, lietu Nr. 254.

(51)  Skatīt 4. pielikumu, piemēram, lietu Nr. 168.

(52)  Skatīt 4. pielikumu, piemēram, lietu Nr. 260.

(53)  Skatīt 4. pielikumu, piemēram, lietu Nr. 264.

(54)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 79, 38 un 76.

(55)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 18, 79, 76, 38 un 36.

(56)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 6 un 21.

(57)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 21.

(58)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 69 un 78.

(59)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 63.

(60)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 66.

(61)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 110, 111, 114, 115 un 125.

(62)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 7, 36, 9 un 8.

(63)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 45 un 41.

(64)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 72.

(65)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 94.

(66)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 104.

(67)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 140, 144 un 131.

(68)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 150.

(69)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 154 un 119.

(70)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 126.

(71)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 129.

(72)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 204.

(73)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 230.

(74)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 252, 253, 256, 257, 258 un 259.

(75)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 253.

(76)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 12.

(77)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 13 un 15.

(78)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 16 un 18.

(79)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 116 un 118.

(80)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 121 un 122.

(81)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 206, 209 un 210.

(82)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 250.

(83)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 24.

(84)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 55.

(85)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 133.

(86)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 188.

(87)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 157, 163 un 180.

(88)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 224 un 225.

(89)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 262 un 255.

(90)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 2, 24 un 43.

(91)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 96 un 100.

(92)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 53 un 148.

(93)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 100.

(94)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 134.

(95)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 195.

(96)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 233, 235, 201, 203 un 207.

(97)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 1 un 15.

(98)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 98.

(99)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 116, 124 un 150.

(100)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 218.

(101)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 200, 199 un 217.

(102)  17 ziņojumos izvēle “citi iemesli” bija norādīta apvienojumā ar vēl kādu iemeslu.

(103)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 153, 106, 89, 86, 94, 139, 151, 42 un 39.

(104)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 147, 152, 102, 100, 109, 80 un 93 cita starpā.

(105)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 173, 174, 232, 243 cita starpā.

(106)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 95, 100, 94, 137, 138, 140, 144, 148 un 43 cita starpā.

(107)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 97, 82, 105, 25, 29 un 30 cita starpā.

(108)  Skatīt 4. pielikumu, lietu Nr. 142, 146, 34 un 28.

6. PIELIKUMS

ATZINUMS Nr. 3/2009

OLAF provizoriskais budžeta projekts 2010. gadam

Briselē, 2009. gada 28. maijā

Saskaņā ar 11. pantu Regulā Nr. 1073/99 Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Uzraudzības komitejai (UK) ir jāstiprina OLAF neatkarība, Birojam īstenojot savus izmeklēšanas uzdevumus. Lai to panāktu un nodrošinātu, ka OLAF spēj strādāt efektīvi un iedarbīgi, Komisijas budžetā izveidoja īpašu, OLAF paredzētu budžeta pantu. Šajā saistībā un atbilstoši pilnvarām, ko Komisija piešķīrusi Uzraudzības komitejai (1), komiteja ir apspriedusi OLAF provizorisko budžeta projektu (PBP) un iesniedz šādu atzinumu.

I.   Resursu piešķiršana prioritārām darbībām

Uzraudzības komiteja konstatē, ka kopš pagājušā gada ir turpinājis samazināties vakanto amata vietu skaits (2008. gada 31. decembrī kopējais aizņemto amata vietu īpatsvars bija 94,5 %). UK atzinīgi vērtē šo tendenci, kas pastiprinās OLAF spēju strādāt efektīvāk. Turklāt Uzraudzības komiteja ir apmierināta, ka uz dažām vadošo amatu vietām, ko līdz šim aizpilda “vietas izpildītāji”, ir izsludināti konkursi. UK pauž paļāvību, ka OLAF pēc iespējas ātrāk pabeigs personāla darbā pieņemšanas procedūras šo amata vietu aizpildīšanai un pabeigs darbinieku atlasi no ārējo konkursu rezerves sarakstiem, lai tādējādi aizpildītu vakantās pastāvīgās amata vietas.

Provizoriskajā budžeta projektā 2010. gadam nav paredzēts paaugstināt amata vietu skaitu, kā rezultātā 2010. gadā samazināsies budžeta kopējais apmērs (par 1,22 %). No statistikas, ko OLAF iesniedza Uzraudzības komitejai, ir redzams, ka 2008. gada beigās darbinieku sadalījums bija šāds.

Direktorāts A (izmeklēšana un operatīvās darbības):	84	(17 %)
Direktorāts B (izmeklēšana un operatīvās darbības):	84	(17 %)
Direktorāts C (darbības atbalsts):	125	(25 %)
Direktorāts D (administrācija un vispārējās lietas):	181	(36 %)
Ģenerāldirektors un UK:	25	(5 %)
Darbinieku skaits kopā:	499	(100 %)

Šī informācija liecina, ka izmeklēšanām šobrīd ir piešķirta mazākā kopējo resursu daļa (34 %) un uz katru izmeklētāju ir divi darbinieki, kas strādā atbalsta un/vai administratīvajā jomā. OLAF šajā saistībā ir paskaidrojis, ka, kaut arī izmeklēšanas veic neliela darbinieku daļa, ir jāuzskata, ka gandrīz visi OLAF darbinieki strādā Biroja “operatīvo darbību” jomā, lai gan tie ne vienmēr ir tieši piesaistīti izmeklēšanas vienībām.

Nošķiršana, ko OLAF veic starp izmeklēšanām un operatīvajām darbībām, rada vairākus jautājumus, kas jāapskata resursu sadales kontekstā. Uzraudzības komitejai nav skaidrs, kāpēc noteiktas darbības tiek iekļautas OLAF darba jomā “operatīvās darbības”, un vai tas notiek šo darbību īpatnību dēļ vai pievienotās vērtības dēļ, ko OLAF darbs rada šajās jomās. Ņemot vērā OLAF darbību (kas veiktas vai nu pēc OLAF iniciatīvas vai pēc Komisijas norādījuma) pieaugošo daudzveidību un sarežģītību, ir pienācis laiks definēt un izsvērt šo līdz šim veikto darbību svarīgumu. Pēc Uzraudzības komitejas uzskata OLAF varētu veikt savu darbību vispārēju novērtējumu, lai labāk sadalītu savus resursus atbilstoši prioritātēm un pēc tam, iespējams, pakāpeniski samazinātu darbību apjomu vai šīs darbības pastiprinātu.

Līdzīgi kā iepriekšējos budžetos, paziņojumā, ko OLAF iesniedza Uzraudzības komitejai par PBP, nav izskaidrotas 2010. gada prioritātes, resursu plānošana vai politika saistībā ar OLAF darbiniekiem. Tādēļ trūkst jebkādu faktu, lai noteiktu OLAF turpmāko virzību, un nav nekādu norāžu par to, vai OLAF budžets ir izmantots pēc iespējas efektīvāk, lai veiktu šīs darbības.

UK ierosina balstīt OLAF turpmākās darbības uz Biroja stiprajām pusēm, pamatkompetencēm un zināšanu jomām, tādējādi garantējot OLAF panākumus nākotnē. UK apšauba, ka Birojam būtu jāpastiprina administratīvā darba jomas, kurās nav vajadzīgas īpašas, ar krāpšanas apkarošanu saistītas zināšanas vai prasmes, jo OLAF ilgtermiņa eksistence ir atkarīga no tā izmeklēšanas vienību zināšanām un efektivitātes.

UK atkārtoti uzsver tādas cilvēkresursu stratēģijas nozīmi, kuras pamatā ir organizācijas apzinātās un patiesās vajadzības un prioritātes un kuras mērķis ir norādīt turpmāko virzību un maksimāli uzlabot pašreiz pieejamo resursu izmantošanu. UK pauž bažas par A un B direktorātu spēju tikt galā ar darba slodzi, kas turpmākajos gados saskaņā ar prognozēm paaugstināsies (un ko apstiprina OLAF darbības pārskati), ja ir skaidrs, ka resursu apjoms netiks palielināts. UK uz šiem punktiem ir norādījusi savos atzinumos 3/2008 un 2/2007 un vairākās apspriedēs ar OLAF vadību.

UK arī uzsver, ka ir svarīgi rast praktisku risinājumu, lai uzlabotu sadarbību starp OLAF un Personāla un administrācijas ģenerāldirektorātu un nodrošinātu nepārtrauktu apmācību izmeklētājiem. Turklāt būtu jāapsver, kā OLAF varētu uzlabot personāla attīstību, pateicoties iekšējai mobilitātei un rotācijai. Ieguldījumi personāla attīstībā ir svarīgi, jo daži izmeklētāji (jo īpaši pagaidu darbinieki) turpinās strādāt OLAF ilgtermiņā.

UK pauž bažas arī par grūtībām ieviest sistēmu pagaidu darbinieku paaugstināšanai amatā (vai pārklasifikācijai). UK izsaka savu vilšanos, ka šī problēma vēl nav atrisināta, neraugoties uz vairākām apspriedēm starp Uzraudzības komiteju un OLAF.

Ieteikumi

—	Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai būtu jāpamato pašreizējais personāla iedalījums starp izmeklēšanas un citu operatīvo darbu un jādefinē, ko praksē nozīmē “operatīvas” darbības.

—	Būtu jāizstrādā cilvēkresursu stratēģija, kas balstās uz vajadzību novērtējumu vai OLAF pašreizējo darbību izvērtējumu, un galvenā uzmanība būtu jāvelta sadarbībai ar Personāla un administrācijas ģenerāldirektorātu, apmācībai un izmeklētāju mobilitātei.

—	Pēc iespējas ātrāk būtu jāuzsāk pagaidu darbinieku paaugstināšana amatā.

II.   Atsevišķi izdevumu posteņi

Uzraudzības komiteja pieņem zināšanai, ka OLAF 2010. gada budžets samazināsies par 1,22 % mazāku administratīvu izdevumu dēļ, kas saistīti ar dažāda veida personāla izmaksām. UK pieņem arī zināšanai, ka, neraugoties uz vispārējo PBP samazinājumu, ir paredzams, ka 2010. gadā palielināsies daži pārvaldības izdevumu posteņi, jo īpaši jomā “pētniecība un IT sistēmu izstrāde” (pieaugums par 35 % divos gados). Turklāt, pamatojoties uz iepriekš minētajiem novērojumiem par nepieciešamību pastiprināt izmeklētāju apmācību, UK pauž bažas, ka, šķiet, ir paredzams līdzekļu samazinājums (par 12 %) jomā “kvalifikācijas celšana, pārkvalificēšanās un personāla informēšana”.

UK arī uzskata, ka, kaut arī 2010. gadā kopējie komandējumu un darba braucienu izdevumi un papildu izmaksas (2,5 miljoni euro) samazināsies par 2 %, tās joprojām veido ievērojamu vispārējā budžeta daļu, jo īpaši tādēļ, ka izmeklēšanas darbībās iesaistītie darbinieki pārstāv tikai nelielu kopējā personāla daļu. Šī piezīme izriet no uzraudzības rezultātā iegūtās atziņas, ka komandējumu izdevumu kontroli, ko veic vadība, ir iespējams uzlabot.

Ieteikumi Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai būtu jāizskaidro

—	izdevumu pieauguma iemesli jomā “pētniecība un IT sistēmu izstrāde”;

—	izdevumu samazinājuma iemesli jomā “kvalifikācijas celšana, pārkvalificēšanās un personāla informēšana”;

—	izdevumi jomā “kopējie komandējumu un darba braucienu izdevumi un papildu izmaksas”.

III.   Uzraudzības komitejas sekretariāts

Uzraudzības komiteja saglabā savu nostāju, ka ir nepieciešamas vismaz astoņas sekretāru amata vietas, kas atbilst pašreizējām UK vajadzībām, un atkārto savu ieteikumu, saskaņā ar kuru šis amata vietu skaits, izmantojot zemsvītras piezīmju vai kādu citu piemērotu metodi, ir jārezervē OLAF štatu sarakstā, lai atzīmētu, ka šīs amata vietas ir īpaši paredzētas sekretariāta vajadzībām.

UK ir lūgusi izsludināt konkursu uz sekretariāta vadītāja amata vietu un vienu AD līmeņa amata vietu. Turklāt Uzraudzības komiteja ir izteikusi vēlēšanos būt cieši iesaistītai abās atlases procedūrās.

Pirmās instances tiesas sprieduma (2) rezultātā UK īstenotā uzraudzības loma paplašināsies, tādējādi ietekmējot sekretariāta personāla komplektēšanu 2010. gadā. Tā kā jaunais mehānisms vēl nav ieviests, Uzraudzības komiteja nespēj novērtēt īpašās papildu vajadzības pēc darbiniekiem, tomēr darīs to 2010. gada sākumā.

Uzraudzības komiteja apzinās, ka Eiropas Komisijas personāla noteikumi un tajos noteiktā novērtēšanas un amatā paaugstināšanas sistēma šobrīd neļauj UK locekļiem novērtēt sekretariāta darbinieku sniegumu. Tomēr Uzraudzības komiteja uzskata, ka nav apmierinoša tāda situācija, saskaņā ar kuru galīgo novērtējumu par sekretariāta darbinieku ikgadējo sniegumu veic OLAF ģenerāldirektors un Uzraudzības komiteja nav iesaistīta šajā novērtējuma procedūrā, neraugoties uz to, ka sekretariāts strādā tiešā komitejas pakļautībā.

Ieteikumi/novērojumi

—	OLAF būtu jārezervē astoņas amata vietas sekretariāta darbiniekiem.

—	Uzraudzības komitejas sekretariāta darbinieki būtu jāpieņem darbā tikai ar UK piekrišanu, tādējādi nodrošinot pilnu Uzraudzības komitejas neatkarību, tai veicot savus pienākumus.

—	Pašreizējā UK sekretariāta darbinieku novērtēšanas un amatā paaugstināšanas sistēma nav piemērota.

IV.   Secinājums

Uzraudzības komiteja atbalsta OLAF budžeta priekšlikumu 2010. gadam ar nosacījumu, ka iepriekšminētie ieteikumi tiek ņemti vērā.

Saskaņā ar Komisijas 1999. gada 28. aprīļa lēmuma 7. panta 2. punktu OLAF nosūta atzinumu budžeta lēmējiestādei. Turklāt Uzraudzības komiteja vēlas, lai tā tiktu regulāri informēta par pasākumiem, ko OLAF veic, lai īstenotu atzinumā iekļautos ieteikumus.

---

(1)  Komisijas 1999. gada 28. aprīļa lēmuma 6. pants.

(2)  Lieta T-48/05, Franchet un Byk pret Eiropas Komisiju.