5.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/1

1.

“DNS marķieris” ir lokuss molekulā, kas ietver informāciju, kura katram indivīdam ir atšķirīga;

2.

“DNS analīzes rezultāts” ir burtu vai ciparu kods, kas tiek sastādīts, pamatojoties uz vienu vai vairākām DNS analīzēm, un ko izmanto pārskatam. Piemēram, DNS analīzes rezultāts D3S1358 14-15, D21S11 28-30 nozīmē to, ka subjekts ir 14-15 tips, pamatojoties uz DNS marķieri D3S1358, un 28-30 tips, pamatojoties uz DNS marķieri D21S11;

3.

“Eiropas standarta komplekts (ESS)” ir I pielikumā minēto DNS marķieru komplekts;

4.

“ESS marķieris” ir DNS marķieris, kas ietverts Eiropas standarta komplektā (ESS); kā arī

5.

“ESS analīzes rezultāts” ir DNS analīzes rezultāts, kas tiek iegūts, izmantojot iepriekšminētos DNS marķierus, kas ietverti ESS.

1.

Lai veicinātu apmaiņu ar DNS analīžu rezultātiem, dalībvalstis ir aicinātas DNS analīzēs, ko izmanto tiesu ekspertīzēs, lietot vismaz tos DNS marķierus, kas minēti I pielikumā un kas ietverti ESS. Ja pieejama informācija no papildu lokusiem, dalībvalstis ir mudinātas, apmainoties ar DNS datiem, sniegt šo informāciju.

2.

Dalībvalstis ir aicinātas pilnveidot ESS analīžu rezultātus saskaņā ar zinātniski pārbaudītu un apstiprinātu DNS tehnoloģiju, pamatojoties uz pētījumiem, kas veikti Eiropas Tiesu ekspertīžu iestāžu informācijas tīkla (ENFSI) DNS darba grupā. Dalībvalstīm atbilstoši pieprasījumam būtu jāprecizē izmantojamās kvalitātes prasības un kvalifikācijas pārbaudes.

1.

Veicot apmaiņu ar DNS analīžu rezultātiem, dalībvalstis ir lūgtas DNS analīžu rezultātus attiecināt tikai uz tām hromosomu zonām, kurās nav ietverta ģenētiskā informācija, t. i., par kurām nav zināms, ka tās sniegtu informāciju par specifiskām iedzimtām īpašībām.

2.

Nav zināms, vai 1. pielikumā minētie DNS marķieri ietver informāciju par specifiskām iedzimtām īpašībām. Ja zinātne attīstītos tā, ka nāktos konstatēt, ka attiecīgi kāds no šajā rezolūcijā ieteiktajiem DNS marķieriem sniedz informāciju par specifiskām iedzimtām īpašībām, tad dalībvalstīm ilgāk nav ieteicams izmantot šādu marķieri, veicot apmaiņu ar DNS analīžu rezultātiem. Dalībvalstīm tiek ieteikts arī būt gatavām izdzēst saņemtos DNS analīžu rezultātus, ja ir pierādīts, ka šie DNS analīžu rezultāti ietver informāciju par specifiskām iedzimtām īpašībām.

5.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/4

(1)

Līguma 152. pantā paredzēts, ka Kopienas rīcība, kas papildina dalībvalstu politiku, ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu cilvēku slimību profilaksi un novērstu draudus cilvēku veselībai.

(2)

Saskaņā ar Līguma 137. pantu Kopienai jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu darbības, kuras paredzētas, lai, inter alia, jo īpaši uzlabotu darba vidi un aizsargātu darbinieku veselību un drošību.

(3)

Vidē esošo tabakas dūmu (VTD) – tos dēvē arī par sekundārajiem tabakas dūmiem – iedarbība ir izplatīts mirstības, saslimstības un invaliditātes papildu izraisītājs Eiropas Savienībā.

(4)

Atsaucoties uz piesardzīgākajām aplēsēm, VTD iedarbības darbavietā dēļ 2002. gadā Eiropas Savienībā ir miruši 7 300 pieaugušo, tai skaitā 2 800 nesmēķētāju. Turklāt vēl 72 000 pieaugušo, tostarp 16 400 nesmēķētāju, nāve bijusi saistīta ar VTD iedarbību mājās.

(5)

Sekundāro tabakas dūmu iedarbība ir īpaši bīstama bērniem un pusaudžiem, un tā var palielināt iespēju, ka bērni sāks smēķēt.

(6)

VTD kā cilvēkiem kancerogēnu vielu klasificējusi Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra, un par darba vietā sastopamu kancerogēnu vielu VTD atzīti Somijā un Vācijā.

(7)

Visiem cilvēkiem ir tiesības uz augsta līmeņa veselības aizsardzību, un tie būtu jāaizsargā pret tabakas dūmu iedarbību.

(8)

Ir pierādījies, ka brīvprātīguma politika tabakas dūmu iedarbības mazināšanā valstu līmenī ir neefektīva. Saistošu tiesību aktu ieviešana dalībvalstīs, ja tos atbilstoši piemēro un uzrauga to izpildi, ir efektīvs veids, kā adekvāti aizsargāt cilvēkus pret veselības apdraudējumu, ko izraisa sekundārie tabakas dūmi.

(9)

Tiesību akti attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem, darbojas visefektīvāk, ja tos papildina ar tādiem pasākumiem kā informatīvas kampaņas, atbalsts tabakas lietošanas pārtraukšanai, ietekmīgi brīdinājumi uz tabakas izstrādājumu iepakojumiem un citi noteikumi attiecībā uz tabakas izstrādājumiem.

(10)

Pilsoniskajai sabiedrībai ir nozīmīga loma tiesību aktu attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem, atbalstīšanā un izpildē.

(11)

Vides bez tabakas dūmiem politikai būtu vajadzīgi atbilstoši instrumenti, lai īstenotu daudznozaru pieeju tabakas kontrolē.

(12)

Ir nepieciešams pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, lai veicinātu informācijas un labākās prakses apmaiņu un izstrādātu standartizētu uzraudzības sistēmu ES.

(13)

Ar Padomes un dalībvalstu veselības ministru, kuri tikās 1989. gada 18. jūlijā, rezolūciju par smēķēšanas aizliegumu sabiedriskās vietā (3) dalībvalstis tika aicinātas veikt pasākumus, aizliedzot smēķēšanu noteiktās slēgtās vietās, kas pieejamas sabiedrībai, un attiecināt smēķēšanas aizliegumu uz visa veida sabiedrisko transportu.

(14)

Ar Padomes Ieteikumu 2003/54/EK (2002. gada 2. decembris) par smēķēšanas profilaksi un iniciatīvām tabakas uzraudzības uzlabošanai (4) dalībvalstis tika aicinātas ieviest tiesību aktus un/vai īstenot citus efektīvus pasākumus, kas nodrošina aizsardzību pret VTD iedarbību darbavietu telpās, slēgtās sabiedriskās vietās un sabiedriskajā transportā.

(15)

Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (5), kaut arī tā tieši neattiecas uz tabakas dūmiem, bet uz visa veida veselības un drošības apdraudējumu darba ņēmējiem (6).

(16)

Vides un veselības rīcības plānā 2004.–2010. gadam (7) Komisija ir uzņēmusies saistības “turpināt darbu saistībā ar gaisa kvalitātes uzlabošanu telpās”, jo īpaši “veicinot smēķēšanas ierobežošanu visās darbavietās, pētot tiesību aktu sistēmu un veselības veicināšanas iniciatīvas Eiropā un dalībvalstīs”.

(17)

Diskusijā, kuru uzsāka ar Komisijas Zaļo grāmatu “Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem: politikas iespējas ES līmenī” (8) (“Zaļā grāmata”), parādījās spēcīgs atbalsts visaptverošai vides bez tabakas dūmiem politikai slēgtās darbvietu telpās un sabiedriskās vietās un tālākai rīcībai no ES puses, lai veicinātu vidi bez tabakas dūmiem visās dalībvalstīs.

(18)

Nodarbinātības un sociālo lietu, veselības un patērētāju aizsardzības padome 2007. gada 30. un 31. maijā apmainījās viedokļiem par politikas risinājumiem ES līmenī, lai nodrošinātu vidi bez tabakas dūmiem. Tā uzteica Zaļo grāmatu un uzsvēra, ka ir nepieciešama Komisijas vadība, lai nākotnē ES līmenī veicinātu vidi bez tabakas dūmiem, kā arī Kopienas atbalsts valstu pasākumiem un to koordinēšana.

(19)

Ar Eiropas Parlamenta 2007. gada 24. oktobra rezolūciju saistībā ar Zaļo grāmatu dalībvalstis tika aicinātas divu gadu laikā ieviest visaptverošus likumus vides bez tabakas dūmiem jomā un Komisija tika lūgta līdz 2011. gadam sagatavot atbilstošu tiesību akta priekšlikumu, ja progress nebūtu apmierinošs. Ar šo rezolūciju Komisijai tika lūgts arī ieteikt pašreizējo tiesību aktu grozījumus, klasificējot VTD kā kancerogēnus un uzliekot par pienākumu darba devējiem nodrošināt no tabakas dūmiem brīvu darba vidi.

(20)

Ar 8. pantu PVO Pamatkonvencijā par tabakas kontroli (PKTK), ko 2003. gada jūnijā parakstīja visas PVO dalībvalstis un ko līdz šim ratificējušas 167 dalībnieces, tostarp Kopiena un 26 tās dalībvalstis, pusēm tiek uzlikts juridisks pienākums pieņemt un īstenot pasākumus valstu pastāvošās jurisdikcijas jomās, kā tas noteikts valstu tiesību aktos, un aktīvi sekmēt citos jurisdikcijas līmeņos efektīvu pasākumu pieņemšanu un īstenošanu, lai aizsargātu cilvēkus pret sekundāro tabakas dūmu iedarbību jebkurās darbavietu iekštelpās, sabiedriskajā transportā un sabiedrisko vietu iekštelpās, un, ja nepieciešams, arī citās sabiedriskajās vietās.

(21)

PVO PKTK otrajā pušu konferencē 2007. gada jūlijā tika pieņemtas pamatnostādnes par aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību (9), lai šādi palīdzētu dalībvalstīm izpildīt savas tiesiskās saistības saskaņā ar konvencijas 8. pantu. Katrai pusei būtu jācenšas pamatnostādnes īstenot piecu gadu laikā pēc tam, kad pamatkonvencija stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto pusi.

(22)

Ar PVO Pamatkonvenciju, tās 14. pantu, pusēm tiek uzlikts juridisks pienākums izstrādāt un izplatīt atbilstošas, visaptverošas un integrētas pamatnostādnes, kuru pamatā būtu zinātniski dati un paraugprakse, kā arī veikt efektīvus pasākumus, lai veicinātu tabakas lietošanas pārtraukšanu un atbilstošu tabakas atkarības ārstēšanu. PVO Pamatkonvencijas trešajā konferencē nolēma izveidot pamatnostādņu izstrādes darba grupu ar mērķi īstenot minēto pantu.

(23)

Ar Eiropas tabakas kontroles stratēģiju, ko 2002. gada septembrī pieņēma PVO Eiropas reģionālā komiteja, dalībvalstīm ieteica nodrošināt pilsoņu tiesības uz vidi bez tabakas dūmiem, padarot, cita starpā, sabiedriskās vietas, darbavietas un sabiedrisko transportu brīvu no tabakas dūmiem, aizliedzot smēķēšanu ārpus telpām visās nepilngadīgo izglītības iestādēs, visās veselības aprūpes iestādēs un sabiedrisko pasākumu norises vietās, kā arī klasificējot VTD kā kancerogēnus.

(24)

Šis ieteikums neierobežo Kopienas tiesību aktus, kuri nosaka darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kuras tika pieņemtas saskaņā ar Līguma 137. pantu, neierobežo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu Nr. 2001/37/EK (2001. gada 5. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu (10) un Komisijas Lēmumu Nr. 2003/641/EK (2003. gada 5. septembris) par krāsainu fotoattēlu vai citu ilustrāciju izmantošanu uz tabakas izstrādājumu iepakojumiem, lai brīdinātu par ietekmi uz veselību (11),

1.

Piecu gadu laikā pēc PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli (PKTK) stāšanās spēkā attiecībā uz attiecīgo pusi vai vēlākais trīs gadu laikā pēc šī ieteikuma pieņemšanas nodrošināt efektīvu aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību darbavietu iekštelpās, sabiedrisko vietu iekštelpās, sabiedriskajā transportā un, ja nepieciešams, arī citās sabiedriskajās vietās, kā to nosaka PKTK 8. pants, kā arī pamatojoties uz pielikumā pievienotajām pamatnostādnēm par aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību, ko pieņēma otrajā PKTK pušu konferencē.

2.

Izstrādāt un/vai stiprināt stratēģijas un pasākumus, lai mazinātu sekundāro tabakas dūmu iedarbību uz bērniem un pusaudžiem.

3.

Vides bez tabakas dūmiem politiku papildināt ar atbalsta pasākumiem, kas var ietvert:

4.

Izstrādāt, īstenot un regulāri atjaunināt un pārskatīt visaptverošas daudznozaru tabakas kontroles stratēģijas, plānus vai programmas, kuras ir vērstas, inter alia, uz aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību visās vietās, kas pieejamas sabiedrībai, vai vietās, ko aktīvi izmanto kolektīvi, neatkarīgi no īpašumtiesībām vai piekļuves tiesībām.

5.

Nodrošināt atbilstošus instrumentus, lai ieviestu valstu stratēģijas, tabakas kontroles politiku un programmas ar mērķi nodrošināt efektīvu aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību.

6.

Ja iespējams, sešu mēnešu laikā pēc šī ieteikuma pieņemšanas informēt Komisiju par valsts koordinācijas centriem tabakas kontrolei, lai dalībvalstis varētu savstarpēji apmainīties ar informāciju un paraugpraksi, kā arī koordinēt politiku.

7.

Cieši sadarboties savstarpēji un ar Komisiju, lai šī ieteikuma īstenošanas nolūkos vienotos par kopīgām saskaņotām definīcijām, kritērijiem un rādītājiem.

8.

Ar minēto rādītāju palīdzību uzraudzīt un izvērtēt politikas pasākumu efektivitāti.

9.

Informēt Komisiju par likumdošanas un citiem pasākumiem, kas īstenoti, reaģējot uz šo ieteikumu, kā arī par veiktās uzraudzības un novērtējuma rezultātiem,

1.

Ziņot par ieteikto pasākumu īstenošanas gaitu, to darbību un ietekmi, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm;

2.

Saistībā ar iespējamu Direktīvas 2001/37/EK pārskatīšanu apsvērt visus ar produktiem saistītus pasākumus, kas vērsti uz to, lai mazinātu tabakas izstrādājumu pievilcību un atkarības izveidošanos no tiem.

3.

Analizēt juridiskos jautājumus un pierādījumu bāzi, kas attiecas uz parasta iepakojuma ietekmi, tostarp uz iekšējā tirgus darbību.

5.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/15

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32009M5691. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

5.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/16

5.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/17

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas veiktajam faktu novērtējumam, kas kvalificējami kā vienošanās un/vai saskaņota darbība EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta nozīmē.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijai, ka vienošanās un/vai saskaņotas darbības mērķis ir konkurences ierobežošana.

3.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijai, ka puses īstenoja vienošanos un/vai saskaņotu darbību.

4.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas veiktajam novērtējumam par katra adresāta izdarītā pārkāpuma ilgumu.

5.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas lēmuma projektam attiecībā uz secinājumu, ka adresātu vienošanās un saskaņotā darbība varēja ievērojami ietekmēt tirdzniecību starp ES dalībvalstīm un starp EEZ līgumslēdzējām pusēm.

6.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas lēmuma projektam attiecībā uz lēmuma adresātiem, jo īpaši atsaucoties uz atbildības piedēvēšanu attiecīgo grupu mātessabiedrībām.

7.

Padomdevēja komiteja iesaka publicēt tās atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/18

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijai, ka lēmuma projekta adresātiem ir jāuzliek naudassods.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas izteiktajam pamatojumam par sodanaudas pamatsummu.

3.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas veiktajam novērtējumam par atbildību mīkstinošiem un pastiprinošiem apstākļiem (kas nav 4. jautājumā aplūkotais aspekts).

4.

Padomdevējas komitejas vairākums piekrīt Eiropas Komisijai, ka šajā lietā ir ārkārtas apstākļi, kas attaisno sodanaudas samazinājuma piešķiršanu par efektīvu sadarbību ārpus 2002. gada Paziņojuma par iecietību, kā izklāstīts lēmuma projektā.

5.

Padomdevējas komitejas vairākums piekrīt Eiropas Komisijas izteiktajam pamatojumam par sodanaudas samazinājuma apmēru par efektīvu sadarbību ārpus 2002. gada Paziņojuma par iecietību.

6.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijai par 2002. gada Paziņojuma par iecietību piemērošanu.

7.

Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus pārējos apspriešanā skartos jautājumus.

8.

Padomdevēja komiteja iesaka publicēt tās atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/19

—

Komisija paļaujas uz atbrīvojuma pieteikuma iesniedzēja sevi apsūdzošiem pierādījumiem, lai gan tā pieteikums tika noraidīts.

2002. gada Paziņojumā par iecietību paredzēts, ka atbrīvojuma pieteikuma iesniedzējs var atsaukt pierādījumus, kas sniegti tā atbrīvojuma pieteikuma nolūkā, ja tas netiek pieņemts (2). Tā kā attiecīgais pieteikuma iesniedzējs neizmantoja šo iespēju, Komisija varēja paļauties uz šiem pierādījumiem, nepārkāpjot aizstāvības tiesības,

—

Komisija paļaujas uz pierādījumiem, ko tā ir ieguvusi pārbaužu laikā citā (bet saistītā) lietā.

Manis veiktā izmeklēšana parādīja, ka tādi paši pierādījumi pēc tam tika brīvprātīgi sniegti saistībā ar pieteikumu par iecietību un atbildot uz informācijas pieprasījumu šajā lietā. Tādējādi tas, ka Komisija ir ieguvusi šos pierādījumus arī pārbaužu laikā citā lietā, nevar radīt aizstāvības tiesību pārkāpumu,

—

Eiropas puses tika informētas par izmeklēšanas precīzo apmēru procedūras sākumposmā, turpretim Japānas puses par to tika informētas tikai ar iebildumu dokumenta paziņojumu.

Šajā ziņā es atzīmēju, ka arī izmeklēšana papildus neformālai vienošanai sākotnēji bija vērsta uz atsevišķu Eiropas Savienībā veiktu darbību, kurā Japānas puses, iespējams, nepiedalījās. Tas, ka Eiropas puses tika informētas par to izmeklēšanas samazināto apjomu, nenozīmē diskrimināciju un nekādā ziņā nav Japānas pušu aizstāvības tiesību pārkāpums,

—

pretēji vienlīdzīgas attieksmes principam daži lietas dokumenti pirms iebildumu dokumenta paziņošanas tika atklāti iecietības pieteikuma iesniedzējam, bet ne citām procedūrā iesaistītajām pusēm.

Manuprāt, attiecīgajam Komisijas dienestam nav liegts apspriest atsevišķu informāciju ar pusēm izmeklēšanas posma laikā, lai labāk izprastu un sekmētu izmeklēšanu. Tas jo īpaši attiecas uz iecietības pieteikumu iesniedzējiem. Jebkurā gadījumā konkrētā informācija pēc tam tika darīta pieejama visām pusēm piekļuves lietas materiāliem procedūras laikā. Tādējādi šī agrīnā informācijas atklāšana nevarēja radīt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu vai mazināt citu pušu aizstāvības tiesības,

—

viena puse apgalvoja, ka tā nekad nav saņēmusi rakstisku apstiprinājumu par savu iecietības iesniegumu, kas pēc tam tika noraidīts. Šī puse arī apgalvo, ka attiecīgais Komisijas dienests savā vēstulē par iecietības pieteikuma noraidīšanu skaidri nenorādīja datumu, kurā tas veica salīdzinājumu starp sniegto informāciju un Komisijai jau pieejamo informāciju.

Saskaņā ar 2002. gada Paziņojumu par iecietību (3) iecietības pieteikuma iesniedzējs saņem rakstisku apstiprinājumu, kas apliecina pieteikuma saņemšanas datumu. Tādējādi šādas informācijas trūkums ir procesuāls pārkāpums. Turklāt un jo īpaši šāda apstiprinājuma neesamības gadījumā es uzskatu arī, ka procesuāls pārkāpums ir skaidri nenorādīt salīdzinājuma datumu iecietības pieteikuma noraidījuma vēstulē. Atstājot atklātu jautājumu par to, vai salīdzinājuma datumam varētu būt izšķiroša ietekme uz pieteikuma iesniedzēja statusu saistībā ar iecietību, es tomēr neuzskatu, ka kādu no šiem procesuālajiem pārkāpumiem varētu uzskatīt par aizstāvības tiesību pārkāpumu.

5.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/21

(1)

Lēmums ir adresēts deviņām juridiskām personām, kas pieder septiņiem uzņēmumiem, par Līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu. No 1999. gada 9. jūnija līdz 2003. gada 15. maijam adresāti piedalījās vienotā un pastāvīgā pārkāpumā, kas aptver visu EEZ teritoriju (pārkāpuma laikā) un sastāv no vienošanās, ar kuru tie vienojās par tirgu sadali, izmantojot starp Eiropas un Japānas spēka transformatoru ražotājiem noslēgto neoficiālo vienošanos (turpmāk “NV”) ievērot viens otra iekšzemes tirgu un atturēties no pārdošanas tajos.

(2)

Lēmums pamatojas uz Siemens un Fuji pieteikumiem par iecietību, AREVA T&D un Hitachi sadarbību, pārbaužu laikā ievāktajiem pierādījumiem, kā arī atbildēm uz vairākiem informācijas pieprasījumiem.

(3)

Iebildumu dokuments tika pieņemts 2008. gada 20. novembrī, un mutiskā uzklausīšana notika 2009. gada 17. februārī. Padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos sniedza labvēlīgu atzinumu 2009. gada 18. septembrī un 2. oktobrī, un Komisija pieņēma lēmumu 2009. gada 7. oktobrī.

(4)

Lieta attiecas uz EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu spēka transformatoru jomā.

(5)

Konkurenci kropļojošā darbība ir saistīta ar spēka transformatoriem, autotransformatoriem un šunta reaktoriem ar sprieguma diapazonu 380 kV un vairāk. Spēka transformators ir galvenais elektriskais komponents, kura funkcija ir samazināt vai palielināt spriegumu elektriskā ķēdē. Spēka transformatorus pārdod kā autonomas iekārtas vai kā gatavu elektroapakšstaciju daļu. Lēmums attiecas uz visiem spēka transformatoriem, kas tiek pārdoti kā autonoms produkts vai iekļauti pabeigtos projektos, bet neattiecas uz spēka transformatoriem, kurus pārdod kā uz gāzes izolācijas sadales iekārtām balstītu apakšstaciju daļu, par ko jau ir pieņemts Komisijas 2007. gada 24. janvāra lēmums lietā COMP/F/38.899 – Gāzes izolācijas sadales iekārtas.

(6)

Pārkāpums ilga no 1999. gada 9. jūnija līdz 2003. gada 15. maijam. Pārkāpumā iesaistītās puses noslēdza mutisku vienošanos, kas aptver visu EEZ teritoriju (pārkāpuma laikā) un ar kuru tās vienojās par tirgu sadali, izmantojot neoficiālu vienošanos starp Eiropas un Japānas ražotājiem ievērot viens otra iekšzemes tirgu un atturēties no pārdošanas tajos.

(7)

Šajā nolūkā puses organizēja sanāksmes 1–2 reizes gadā. Sanāksmes notika Eiropā un Āzijā, proti, Malagā, Singapūrā, Barselonā, Lisabonā, Tokijā, Vīnē un Cīrihē, lai no jauna apstiprinātu vienošanās ievērošanu. Katram karteļa loceklim tika piešķirts slepens kods. Šos faktus apstiprina vairāki vienlaicīgi dokumenti un uzņēmumu paziņojumi.

(8)

Lēmuma adresāti ir ABB Ltd, AREVA T&D SA, ALSTOM (Société Anonyme), Siemens AG, Siemens Aktiengesellschaft Österreich, Fuji Electrics Holdings Co., Ltd, Hitachi Ltd, Hitachi Europe Ltd un Toshiba Corporation.

(9)

Visu adresātu, izņemot Siemens Aktiengesellschaft Österreich, pārkāpuma ilgums ir no 1999. gada 9. jūnija līdz 2003. gada 15. maijam. Siemens Aktiengesellschaft Österreich pārkāpuma ilgums ir no 2001. gada 29. maija līdz 2003. gada 15. maijam.

(10)

Lēmums piemēro 2006. gada Pamatnostādnes par sodanaudu.

(11)

Par sodanaudas pamatsummu noteica daļu no spēka transformatoru pārdošanas vērtības, ko katrs uzņēmums guvis konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā 2001. gadā (“mainīgā summa”); to reizina ar pārkāpuma gadu skaitu, pieskaitot tai papildu summu, ko arī aprēķina kā pārdošanas vērtības daļu nolūkā preventīvi nepieļaut horizontālas vienošanās par cenu noteikšanu (“papildu summa”).

(12)

Ņemot vērā pārkāpuma raksturu, visu attiecīgo uzņēmumu apvienoto tirgus daļu, pārkāpuma ģeogrāfisko mērogu un īstenošanu, mainīgā summa un papildu summa tika noteiktas 16 % apmērā.

(13)

Tā kā pārkāpums ilga gandrīz četrus gadus, mainīgā summa tika reizināta ar 4.

(14)

Recidīvisms ir atbildību pastiprinošs apstāklis uzņēmumam ABB Ltd (ņemot vērā vienu iepriekšēju lēmumu par karteli), kā rezultātā sodanauda tiek palielināta par 50 %.

(15)

Lēmumā secināts arī, ka šajā lietā ir ārkārtas apstākļi, kas attaisno to, ka uzņēmumam Hitachi un AREVA T&D katram tiek piešķirts sodanaudas samazinājums 18 % apmērā par to efektīvo sadarbību ārpus 2002. gada Paziņojuma par iecietību. Šis samazinājums neattiecas uz AREVA T&D bijušo mātessabiedrību ALSTOM.

(16)

Lēmumā uzmanība pievērsta nepieciešamībai nodrošināt, lai sodanaudai būtu pietiekami preventīva ietekme; tādā nolūkā uzņēmumam Siemens un Hitachi noteikto sodanaudu reizina ar 1,2 un uzņēmumam Toshiba noteikto sodanaudu reizina ar 1,1.

(17)

Attiecībā uz 2002. gada Paziņojuma par iecietību piemērošanu uzņēmumam Siemens tiek piešķirts pilnīgs atbrīvojums no sodanaudas un uzņēmumam Fuji sodanauda tiek samazināta par 40 %. ABB, AREVA T&D un Hitachi pieteikumi par iecietību tika noraidīti, jo tiem nebija būtiskas pievienotās vērtības salīdzinājumā ar Komisijas rīcībā jau esošo informāciju.

5.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/23

5.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/28

A.

punkts, kas atrodas ēkas dienvidaustrumu stūrī 457 m augstumā virs jūras līmeņa un 420 metrus uz ziemeļaustrumiem no Contrada Grotte Rosse;

B.

punkts, kas atrodas ēkas ziemeļrietumu stūrī 648 m augstumā virs jūras līmeņa Contrada Paricchia;

C.

punkts, kas atrodas C. Ingiulla ēkas dienvidaustrumu stūrī 615 m augstumā virs jūras līmeņa un 400 metrus uz ziemeļaustrumiem no Chiusa di Don Ascenzio;

D.

punkts, kas atrodas vietā kur ceļš, kurš ved uz S. Francesco ciematu, krustojas ar ceļu, kas S. Maria Licodia savieno ar Ragalna Ovest, un kas sakrīt ar atļaujas “Paternò”“B” punktu;

E.

punkts, kas atrodas Regalbuto baznīcas S. Maria della Croce zvanu tornī un sakrīt ar atļaujas “Paternò”“A” punktu.

5.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/30

1.

Komisija 2009. gada 26. novembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi Daimler AG (“Daimler”, Vācija) un Aabar Investments PJSC (“Aabar”, Apvienotie Arābu Emirāti), kas ir meitas uzņēmumi, ko pilnībā kontrolē International Petroleum Investment Company (“IPIC”, Apvienotie Arābu Emirāti), iegūst regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopīgu kontroli pār uzņēmumu Brawn GP (“Brawn”, Apvienotā Karaliste), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301 vai 22967244) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5659 – Daimler AG/IPIC/Brawn GP uz šādu adresi:

5.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/31