27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/1

A.

tā kā viens no Kopienas mērķiem, kā noteikts EK līguma 158. pantā, ir veicināt harmonisku ekonomisko un sociālo attīstību visā Kopienā un mazināt reģionu sociāli ekonomiskās atšķirības;

B.

tā kā atšķirības var parādīties gan reģionos, gan starp reģioniem;

C.

tā kā turīgāku un nabadzīgāku reģionu sociālo, ekonomisko un teritoriālo atšķirību risināšana joprojām ir kohēzijas galvenais mērķis un tā kā tādēļ kohēzijas politikas darbības jomu nevar sašaurināt, aprobežojoties tikai ar atbalstu citu stratēģiju mērķiem, jo tas varētu kavēt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

D.

tā kā līdz šim kohēzijas politika ir devusi efektīvu ieguldījumu, palīdzot visnabadzīgākajiem reģioniem mazināt sociāli ekonomiskās attīstības atpalicību;

E.

tā kā pat veselām valstīm joprojām ir ievērojami uzdevumi attīstības jomā un nav paredzams, ka konverģence varētu notikt pašreizējās 2007.—2013. gada shēmas darbības laikā;

F.

tā kā dažās dalībvalstīs ekonomiskā izaugsme koncentrējas ap valsts un reģionu galvaspilsētām un lielpilsētām, citos apgabalos, piemēram, laukos, nomalēs, salu un kalnu apgabalos, saglabājot nevienmērīgu sociāli ekonomiskās attīstības līmeni un palielinot sociālo kopienu un grupu neaizsargātību šajos apgabalos;

G.

tā kā Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir noteikts, ka teritoriālā kohēzija ir viens no ES mērķiem un tā ir Eiropas Savienības un dalībvalstu kopīgā kompetencē;

H.

tā kā jēdziens “mazaizsargāta kopiena” ir ļoti plašs un nav skaidri kritēriji tā definēšanai;

I.

tā kā daudzas teritorijas joprojām nelabvēlīgi ietekmē nošķirtība, nelabvēlīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un tas, ka trūkst nepieciešamās infrastruktūras, kura dotu reālas attīstības iespējas, lai panāktu ES vidējo attīstības līmeni;

J.

tā kā transporta infrastruktūras un pieejamības uzlabošana palīdzēs izolētos reģionus padarīt pieejamākus, vienlaikus arī mazinot šādos nomaļos apgabalos dzīvojošo kopienu un grupu atstumtību, un tā kā vispārējas nozīmes pakalpojumu, it īpaši izglītības, uzlabošana palīdzēs uzlabot mazaizsargāto grupu un kopienu dzīvi;

K.

tā kā visnabadzīgākajām valstīm un reģioniem trūkst nepieciešamo finanšu resursu, lai sniegtu savu ieguldījumu Kopienas finansējumā, uz kura saņemšanu tiem ir tiesības, un turklāt tiem visbiežāk trūkst administratīvas veiktspējas un cilvēkresursu, lai veiksmīgi izmantotu piešķirto finansējumu;

L.

tā kā lauku attīstības politikas spēcīgās teritoriālās ietekmes dēļ ir jāuzlabo tās koordinēšana ar reģionālo politiku, sekmējot šo politiku sinerģiju un komplementaritāti, un ir jāizskata šo politiku reintegrācijas priekšrocības un trūkumi;

M.

tā kā trūkst pieejamu un salīdzināmu statistikas datu par ES reģionu mikroapgabaliem, kuros dzīvo mazaizsargātas kopienas un grupas;

N.

tā kā nabadzībai un atstumtībai ļoti izteikti ir teritoriāls raksturs;

O.

tā kā vairumā mazākattīstīto mikroapgabalu ir sarežģītas, daudzšķautnainas problēmas saistībā ar atrašanos nomalē, apgrūtinātu piekļuvi, svarīgākās infrastruktūras trūkumu, sociāli ekonomisko atpalicību, deindustrializācijas tendenci, zemu izglītības un apmācības līmeni, administratīvās veiktspējas trūkumu, augstu bezdarba līmeni, apbūves un dzīves apstākļu pasliktināšanos, grūtībām piekļūt vispārējas nozīmes pakalpojumiem, apgrūtinātiem apstākļiem tehnoloģiju attīstībai un to, ka lielas iedzīvotāju grupas veido nošķirtas minoritātes un mazaizsargātas grupas;

P.

tā kā kohēzijas politikai vajadzīgs tās mērķiem atbilstīgs budžets un efektīvi instrumenti, kas reģioniem dotu iespēju pārvarēt attīstības nevienlīdzību un risināt teritoriālās grūtības, tostarp saistībā ar demogrāfiskajām pārmaiņām, iedzīvotāju koncentrēšanos pilsētās, migrācijas plūsmām, globalizāciju, klimata pārmaiņām un energoapgādi,

1.

uzsver, ka mazaizsargāto kopienu un grupu teritoriālā koncentrācija un sociālā atstumtība, kas ietekmē visatpalikušākos reģionus, ir arvien lielāka problēma ES kohēzijai; turklāt uzsver, ka šī parādība vērojama ne tikai starp atpalikušiem reģioniem, bet ievērojamā pakāpē arī reģionos, kas atrodas gan mazāk attīstītos, gan labāk attīstītos apgabalos, un tai ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo vērojama tendence šādām mazaizsargātām kopienām un grupām uz vispārējā labvēlīgā fona nepievērst uzmanību;

2.

aicina dalībvalstis noteikt kritērijus mazaizsargātu kopienu un grupu definēšanai, lai labāk identificētu problēmas, ar kurām tās saskaras, un veicinātu mērķtiecīgus un sistemātiskus pasākumus;

3.

uzskata, ka sociālās atstumtības teritoriālā dimensija ir jārisina teritoriālās kohēzijas politikas ietvaros;

4.

šajā sakarā uzsver, ka sociālās atstumtības teritoriālo problēmu pārvarēšanai nepietiek ar atsevišķiem pasākumiem, un tādēļ dalībvalstīm iesaka piemērot visaptverošu teritoriālās attīstības stratēģiju, īstenojot līdzsvarošanas politiku, ieviešot integrētu daudznozaru pieeju un pievēršoties visu ES apgabalu potenciālam;

5.

norāda, ka jāizmanto integrēta pieeja, lai novērstu iespēju nevienlīdzību un iespējamo sociālo konfliktu koncentrāciju mazattīstītos apgabalos;

6.

šajā sakarā norāda, ka mazaizsargātas grupas ir visos reģionos, pat visturīgākajos, un ka integrētā pieejā šīs grupas ir jāņem vērā;

7.

norāda, ka nabadzības un atstumtības parādības skar ne tikai pilsētu, bet arī lauku teritorijas, pat ja šīs parādības šajās teritorijās var izpausties īpašos veidos, it īpaši tādēļ, ka lauku vidē sociālajai atstumtībai pievienojas teritoriālā atstumtība, un norāda, ka šajās sociāli mazattīstītajās vietās tiek skartas visas sociālās grupas, kas tajās dzīvo;

8.

uzsver, ka saistībā ar integrētu pieeju ir svarīgi veselīgas vides attīstību Kopienas, dalībvalstu un reģionu līmenī izvirzīt par prioritāti, lai sasniegtu kohēzijas politikas mērķus, piemēram, nabadzības novēršanu, iedzīvotāju veselības uzlabošanu un augstāku dzīves kvalitāti visos reģionos, tādējādi būtiski veicinot ES ilgtermiņa attīstību un sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju;

9.

uzsver, cik svarīgi ir attīstības stratēģijas plānošanā un īstenošanā iesaistīt reģionālās un vietējās iestādes, ekonomiskos un sociālos partnerus, kā arī attiecīgās NVO un cik svarīgi ir atbalstīt augšupējas iniciatīvas;

10.

aicina Komisiju un dalībvalstis līdzekļus attīstītām pilsētām un izolētām teritorijām, tostarp lauku apgabaliem, piešķirt atbilstīgi to specifiskajām vajadzībām, un izveidot īpaši izstrādātas ilgtermiņa programmas konkrētām mazaizsargātām kopienām un grupām, šādu programmu lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesā iesaistot vietējās iestādes, attiecīgos sociālos un ekonomiskos partnerus un attiecīgo iedzīvotāju grupu pārstāvjus, lai vislabāk apmierinātu viņu vajadzības un rastu patiesus risinājumus atstumtības un tās seku novēršanai;

11.

aicina lauku apgabalos saglabāt darbības, kas sniedz ienākumus, īpašu uzmanību pievēršot ģimenes saimniecībām un mazajām un vidējām lauku saimniecībām, pārskatot KLP, lai padarītu to godīgāku, kā arī pievērst uzmanību nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai, kas nodrošina preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kuri ir nepieciešami, lai saglabātu esošos un uzņemtu jaunus iedzīvotājus;

12.

uzsver lauksaimnieciskas un nelauksaimnieciskas ekonomiskās darbības (piemēram, lauksaimniecības produktu pārstrādes un tiešas tirdzniecības, tūrisma, pakalpojumu, mazo un vidējo ražošanas nozaru) nozīmi lauku apgabalos, lai nodrošinātu nodarbinātību un novērstu nabadzību un izceļošanu no laukiem; tāpēc aicina uzlabot profesionālās tālākizglītības iespējas lauku apgabalos, lai atbalstītu uzņēmumu attīstību;

13.

mudina Komisiju un dalībvalstis vairāk izmantot pieejamo daudzveidīgo finanšu instrumentu, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Integrācijas fonda, Kopienas Sabiedrības veselības rīcības programmas un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, sinerģiju un komplementaritāti, lai palielinātu to pievienoto vērtību;

14.

aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju izvirzīt teritoriālās kohēzijas mērķi un noteikt tai skaidru definīciju, kritērijus un instrumentus, kā arī teritoriālo mērķu sasniegšanai pieejamos līdzekļus;

15.

aicina Komisiju un dalībvalstis apkopot salīdzināmus statistikas datus par mikroreģioniem, īpašu uzmanību pievēršot sociālajiem rādītājiem, piemēram, ANO noteiktajam tautas attīstības indeksam, lai ar attiecīgiem pasākumiem uzlabotu situāciju apgabalos, kur dzīvo vismazāk aizsargātās kopienas un grupas, un risinātu problēmas, ar kurām tās saskaras;

16.

aicina Komisiju šajā sakarā rūpīgi izpētīt apjomu, kādā būtu jāizmanto jauni skaitliski attīstības rādītāji papildus IKP uz vienu iedzīvotāju, piemēram, sociālie rādītāji, lai identificētu vismazāk aizsargātās kopienas un grupas un to atrašanās vietu, konstatētu atšķirības starp reģioniem un to iekšienē, novērtētu politikas īstenošanu un efektivitāti un izmantotu tos kā orientieri attīstības plānošanā;

17.

mudina Komisiju saistībā ar Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju izpētīt, vai NUTS 4. līmenis būtu piemērots, lai teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanai izmantotu diferencētu politiku;

18.

uzsver, ka jāveic pasākumi saistībā ar demogrāfiskajām tendencēm iedzīvotājiem arvien vairāk koncentrēties pilsētās un pamest laukus un saistībā ar šo tendenču teritoriālo ietekmi; tāpēc aicina dalībvalstis izstrādāt stratēģijas, lai atveseļotu apdraudētus apgabalus, attīstot infrastruktūru, sekmējot patiesas attīstības iespējas atbilstīgi to specifiskajām iespējām, ar uzlabotu vietējo administratīvo veiktspēju un sabiedriskā sektora decentralizāciju veicinot vispārējas nozīmes pakalpojumus, piedāvājot atbilstīgu apmācību un nodarbinātības iespējas, uzlabojot apbūvi un dzīves apstākļus un paaugstinot šo apgabalu pievilcību investoriem; uzskata, ka vienlaikus ir jāatbalsta pilsētu centieni risināt savas problēmas;

19.

uzskata, ka, lai gan lauku pamešana agrāk bija kā drošības vārsts lauksaimniekiem, kuri vairs nevarēja strādāt savā jomā, pašlaik situācija ir mainījusies, jo bezdarbs ievērojami skar nekvalificētus darba ņēmējus, un tāpēc laukos izvietotās ražotnes vienas no pirmajām cieš uzņēmumu restrukturizācijas un pārvietošanas gadījumā, ierobežojot darbības daudzveidības iespējas, ar kurām grūtības nonākušie lauksaimnieki agrāk varēja rēķināties, lai papildinātu ienākumus no lauksaimniecības, un ka šādi paātrinās nonākšana nabadzībā;

20.

uzsver, ka pēc 2013. gada ne tikai jāsaglabā strukturālā politika, bet arī jāizmanto budžeta pārskats kā iespēja nodrošināt vajadzīgo resursu pieejamību, lai garantētu ES reģionu un valstu turpmāko ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

21.

iesaka politiskajos pasākumus, kas paredzēti sociālās atstumtības novēršanai un mazaizsargātu kopienu un grupu aktivizēšanai, iekļaut brīvprātības elementu;

22.

aicina Komisiju iesniegt īpašu priekšlikumu par reāliem un konkrētiem risinājumiem problēmām, ar kurām saskaras mazaizsargātās kopienas un grupas, tostarp sociālajai atstumtībai;

23.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/5

A.

tā kā ANO Tūkstošgades deklarācijā visas valstis aicinātas nodrošināt attīstības politikas saskaņotību;

B.

tā kā ES uzņēmusies stingras saistības atbilstīgi EK līguma 178. pantam, kurā teikts, ka īstenojot Kopienas politiku, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Kopiena ievēro tās politikas mērķus attiecībā uz sadarbību attīstības jomā;

C.

tā kā iepriekš minētā Eiropas Konsensa attīstības jomā 35. pantā izvirzīts noteikums, ka “ES pienākums ir rīkoties, lai sekmētu attīstības politikas saskaņotību vairākās jomās,” un ka “ir svarīgi, lai citās politikas jomās tiktu atbalstīti jaunattīstības valstu centieni Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā”;

D.

tā kā Komisijas iepriekš minētajā Komisijas divu gadu ziņojumā par attīstības politikas saskaņotību citu starpā atzīts, ka:

E.

tā kā 2005. gada 24. maija Padomes secinājumos iekļauta apņemšanās uzlabot ES attīstības politikas saskaņotību, jo īpaši divpadsmit prioritārajās politikas jomās, tostarp tirdzniecības, zivsaimniecības, vides, klimata pārmaiņu, migrācijas un nodarbinātības jomā;

F.

tā kā divi svarīgākie bioloģiskie dabas resursi, kurus Eiropas Savienība izmanto Rietumāfrikā ir zivis un meži, jo saskaņā ar Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta sniegto informāciju 80 % Rietumāfrikas valstu ekonomiskā savienības (ECOWAS) eksportēto zivju un kokmateriālu tiek izvesti uz ES,

G.

tā kā ANO noteikusi, ka Rietumāfrika ir Āfrikas vistālāko rietumu reģions, ko veido 16 valstis: Benina, Burkinafaso, Kaboverde, Kotdivuāra, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Libērija, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Sjerraleone, Togo (proti, ECOWAS kopā ar Mauritāniju) (8) un tā kā turklāt Kamerūna arī bieži tiek uzskatīta par Rietumāfrikas daļu,

1.

atzinīgi vērtē to, ka palielinājusies Komisijas, Padomes un dalībvalstu uzmanība un saistības attiecībā uz attīstības politikas saskaņotību, kā to liecina 12 saistības attīstības politikas saskaņotības jomā, ziņojuma sagatavošana par diviem gadiem un dažādi citi jauni mehānismi;

2.

uzsver, cik svarīga ir politikas saskaņotība, kas uzskatāma par vienu no ES ieguldījumiem Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā;

3.

uzsver to, ka politiskā griba un apņemšanās ņemt vērā jaunattīstības valstu intereses visās šīs valstis ietekmējošās politikas jomās būtiski ietekmē labākas politikas saskaņotības panākšanu;

4.

vērš uzmanību uz ciešo iekšējo saikni starp ES politiku attīstības un zivsaimniecības jomās, kā arī attīstības un koksnes tirdzniecības jomās un uzsver, ka ES zivsaimniecības un mežu politikas jomā īstenojamie pasākumi lielā mērā ietekmē ilgtspējīgu attīstību vietējā līmenī;

5.

atgādina, ka iepriekš minētajā COP13 tika apstiprināts, ka mežu izciršana ievērojami palielina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un tādējādi arī klimata pārmaiņas, un tajā tika uzsvērta nepieciešamība atbalstīt jaunattīstības valstis centienos saglabāt un ilgtspējīgi apsaimniekot mežus; mudina ES un dalībvalstis veikt nozīmīgus finansiālus ieguldījumus starptautiskajās iniciatīvās, kuru mērķis ir mežu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana un apsaimniekošana jaunattīstības valstīs, bet jo īpaši — ieguldījumus Āfrikas valstu atbalstam;

6.

ir nobažījies, ka tropu mežu izciršana ir viens no klimata pārmaiņas būtiskajiem faktoriem, kas izraisa 20 % no kopējā cilvēku radītā siltumnīcas efekta gāzu emisijas katru gadu un iznīcina miljoniem vietējo un iedzimto kopienu pārstāvju iztikas avotus;

7.

ir nobažījies par to, ka lēti, bet nelegāli kokmateriālu un mežsaimniecības importa produkti, turklāt dažiem rūpniecības uzņēmumiem neievērojot vides un sociālos pamatstandartus, izjauc stabilitāti starptautiskajos tirgos un samazina ražojošo valstu nodokļu ieņēmumus;

8.

ir nobažījies par to, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem mazāk nekā 7 % no pasaules apmežotās platības piešķirts ekomarķējums un mazāk nekā 5 % no tropu mežiem tiek apsaimniekoti ilgtspējīgā veidā;

9.

atzinīgi vērtē to, ka Rietumāfrikā Komisija ir iesaistījusies oficiālās sarunās ar Ganu un Kamerūnu un sagatavošanās diskusijās ar Libēriju ar mērķi parakstīt brīvprātīgus partnerattiecību nolīgumus, lai kontrolētu to koksnes izstrādājumu likumību, kas tieši tiek eksportēti uz Eiropas Savienību;

10.

uzsver, ka visiem mežu saglabāšanas projektiem, tostarp Carbon Partnership Facility (FCPF) un ES Rīcības plānam saistībā ar tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību meža nozarē (FLEGT), jānodrošina vietējo pašvaldību un vietējo iedzīvotāju tradicionālās un paražu tiesības izmantot mežus saskaņā ar ANO Deklarāciju par pamatiedzīvotāju tiesībām;

11.

aicina Komisiju apmierināt pieprasījumus par meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas iniciatīvu finansējumu saistībā ar palīdzības programmas izstrādi un valsts stratēģijas dokumentiem;

12.

aicina Komisiju iesniegt paziņojumu, kurā noteikta ES pieeja, iesaistīšanās un atbalsts pašreizējiem un turpmākajiem finansēšanas mehānismiem mežu aizsardzības sekmēšanai un emisiju samazināšanai mežu izciršanas rezultātā, tostarp saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un Kioto protokolu, kā arī ar FCPF; paziņojumā jāizklāsta ES saistības piešķirt finansējumu, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm aizsargāt mežus, finansētu mežu aizsargājamo platību pārvaldību un sekmētu ekonomisko risinājumu izstrādi, kas piedāvātu alternatīvas mežu iznīcināšanai;

13.

aicina Komisiju un ES dalībvalstis paātrināt iepriekš minētā ES FLEGT rīcības plāna un ES regulas par īstenošanu, kuras mērķis ir apkarot nelegālu mežu izstrādāšanu un ar to saistītu tirdzniecību, kā arī tādu koka izstrādājumu patēriņa palielināšana, kuru ražošana ir noturīga, un ievērojami palielināt partnervalstu skaitu;

14.

jo īpaši aicina Komisiju šajā likumdošanas periodā ierosināt visaptverošu likumdošanas priekšlikumu, ar kuru novērš tādu kokmateriālu un koka izstrādājumu laišanu tirgū, kas ražoti, izmantojot nelegālus avotus vai mežus iznīcinošā veidā;

15.

mudina ES dalībvalstis un Komisiju paātrināt ES, valsts un vietējā līmeņa normatīvu aktu pieņemšanu un īstenošanu, kuros nostiprināta vidi saudzējoša publiskā iepirkuma politika, dodot priekšroku koka izstrādājumiem ar ekomarķējumu, īpaši tādiem, kas apstiprināti saskaņā ar Meža uzraudzības padomes (FSC) standartiem;

16.

uzsver Rietumāfrikas valstu augsto atkarības līmeni no zvejniecības kā nodarbinātības, nodrošinātības ar pārtiku, proteīna, valsts ieņēmumu un ārvalstu valūtas avota, kā to liecina pašreizējās situācijas analīze, ko publiskojusi Starptautiskā migrācijas organizācija un kurā izteikts viedoklis, ka viens no galvenajiem migrācijas iemesliem no Senegālas ir vietējās zvejniecības nozares samazināšanās;

17.

ar gandarījumu norāda uz šajā jomā notikušo attīstību un to atbalsta, tomēr joprojām ir nobažījies par dažu šīs zonas valstu gausumu un neizlēmību savu resursu aizsardzības jomā; pauž nožēlu, ka, neskatoties uz ES ieguldīto darbu attiecībā uz partnerattiecību nolīgumiem, bioloģisko dabas resursu un tostarp zvejas resursu ilgtspējīga izmantošana un tās sniegtās priekšrocības joprojām ne vien nav šo valstu prioritāte, bet bieži vien ir pakārtota citām politiskām un ekonomiskām interesēm;

18.

tādēļ mudina Komisiju apskatīt šo jautājumu, kā arī nepārprotamo saikni starp migrantu pieplūduma palielināšanos no Rietumāfrikas valstīm uz ES un zivju krājumu ievērojamo samazināšanos Rietumāfrikas krastos;

19.

aicina Komisiju un Rietumāfrikas valstu valdības ierobežot nelegālu zveju, kā arī pārraudzīt un kontrolēt zivju krājumus, lai pārtrauktu to milzīgo samazināšanos Rietumāfrikas jūrās;

20.

uzskata, ka zivsaimniecības resursi Rietumāfrikā, kaut arī daudzos gadījumos tie jau ir izsmelti, vēl arvien ir nozīmīgs vietējās attīstības un pārtikas nodrošinājuma veicināšanas potenciāls; ar bažām norāda uz to, ka saskaņā ar visnesenākajiem zinātniskajiem novērtējumiem, ko veikusi Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja (CECAF), daudzi krājumi Rietumāfrikā, sākot no 2006. gada, ir pārmērīgi izmantoti un ka vismaz viens no tiem ir pakļauts izzušanas riskam;

21.

uzskata, ka Kopienas attīstības politikas un zivsaimniecības politikas saskaņotības palielināšanas novērtēšana aptver daudzus aspektus, kas nav aplūkoti divpusējos zvejniecības partnerības nolīgumos, kuri parakstīti ar konkrētām trešām valstīm Rietumāfrikā; tikpat svarīgas ir Kopienas politikas jomas attiecībā uz:

22.

ņemot vērā pašreiz pilnībā saskaņoto un parakstīto ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Rietumāfrikas valstīm, lūdz Komisiju, īstenojot sarunas par nolīgumiem attiecībā uz kokmateriāliem un zivīm, kas veido daļu no ekonomikas partnerattiecību nolīgumu procesa, rīkoties atbilstoši attīstības politikas saskaņotības programmai;

23.

vēlreiz cenšas pārliecināt Komisiju rīkoties, lai īstenotu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu obligātos mērķus, kas ir reģionālās integrācijas attīstība un ĀKK valstu ekonomikas stāvokļa nostiprināšana, un šajā sakarā īpaši uzsver Rietumāfrikas valstu stāvokli;

24.

uzskata, ka, izstrādājot un īstenojot ES zivsaimniecības politiku, tostarp politiku tās attiecībām ar Rietumāfrikas valstīm, jāņem vērā iepriekšminētais ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1995. gada Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu;

25.

atzinīgi vērtē faktu, ka septiņas Rietumāfrikas valstis ir noslēgušas zvejas nolīgumus ar ES atbilstīgi jaunajiem partnerattiecību nolīgumu noteikumiem, kas papildus pamata mērķim aizsargāt ES flotes intereses ietver arī normas, saskaņā ar kurām trešām valstīm ir jāizveido programmas savu zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas garantēšanai;

26.

uzskata, ka iepriekšējais zvejas jaudas pieplūdums reģionā, kas salīdzinoši ir novājinājis zivsaimniecības pārvaldības sistēmas, un nepietiekamie līdzekļi zvejas kuģu darbību apsekošanai un kontrolei ir palielinājuši zvejas resursu problemātisko statusu šajā reģionā; tādēļ atzinīgi vērtē subsīdiju pārtraukšanu 2005. gadā, kas bija paredzētas zvejas jaudas pārvietošanai no ES uz Rietumāfriku;

27.

norāda — ja ES samazinās zveju un citas darbības Rietumāfrikas ūdeņos, tās kuģu vietu var ieņemt citu valstu flotes, kuras var neievērot tos pašus ilgtspējības principus;

28.

uzsver, ka attiecībā uz zvejas resursiem ir jāakcentē šādi aspekti:

29.

aicina ES atteikties no saskaņā ar nolīgumiem veikto maksājumu līmeņa sasaistīšanas ar kā atlīdzību piešķirto zvejas iespēju līmeni, kā rezultātā var mazināties trešās valsts motivācija ierobežot piekļuvi, ja zivju krājumi ir noplicināti, vai pēkšņi un ievērojami var samazināties trešās valsts valdības ieņēmumi;

30.

aicina ES rīkoties un veikt šādas darbības, lai padarītu zvejas darbības Rietumāfrikā ilgtspējīgas un saskaņotas ar Kopienas attīstības politiku, neatkarīgi no tā, vai rīcība notiek saskaņā ar partnerības nolīgumiem vai privātiem līgumiem:

31.

atzīst, ka sadarbību ilgtspējīgas attīstības nolūkā nebūtu iespējams īstenot tikai ar kopējās zivsaimniecības politikas palīdzību, lai gan zvejas nolīgumu finansiālā atlīdzība pašlaik ir būtiska dažu trešo valstu kopējā budžeta daļa, kam jāpieskaita arī kuģu īpašnieku veiktie ieguldījumi, kā arī sadarbība, tostarp arī finansiāla, kuru dalībvalstis ir uzsākušas pēc bilaterāla principa; norāda, ka ir jāpiesaista arī citas Kopienas politikas jomas, bet jo īpaši attīstības sadarbības politika, lai izveidotu tādus politiskos un sociāli ekonomiskos apstākļus, kas ļautu šīm valstīm pārorientēt vēlamos administratīvos un finansiālos ieguldījumus, lai būtu iespējams pilnībā un ilgstoši izmantot savu bioloģisko dabas resursu sniegto potenciālu;

32.

prasa, lai Komisija un dalībvalstis labāk koordinē savus sadarbības projektus attīstības jomā, tostarp arī nosakot prioritātes un mērķus;

33.

izsaka nožēlu par to, ka ES un ĀKK valstu 2007. gada maija ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ilgtspējības ietekmes novērtējumā, kas veikts pēc Komisijas pasūtījuma, nav izpētīta mežu nozare un tikai ļoti vispārīgi apskatīti zivsaimniecības jautājumi;

34.

prasa, lai Komisija:

35.

secina, ka īstenošanas process Rīcības plānam, par tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību mežu nozarē un pārveidotajiem jaunās paaudzes Zvejniecības partnerības nolīgumiem kopš 2003. gada atspoguļo pašreizējos nozīmīgos pamataspektus attīstību sekmējošai politikai, tomēr uzsver, ka ES zivsaimniecības un mežsaimniecības politika attiecībā uz Rietumāfriku jāpaplašina un jāuzlabo, lai padarītu iespējamu patiesu attīstības politikas saskaņotību;

36.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ĀKK valstu grupas sekretariātam, Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienības (ECOWAS), Āfrikas Savienībai, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (ESAO), Reģiona daļas zivsaimniecības komisijai (SRFC) un Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komitejai (CECAF), visu ECOWAS valstu, kā arī Mauritānijas un Kamerūnas valdībām.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/13

A.

tā kā, apmeklējot ekshumācijas vietas, divkopienu antropoloģisko laboratoriju un Kiprā bezvēsts pazudušo personu ģimenes, Parlamenta Bezvēsts pazudušo komitejas ziņotāja vienīgais mērķis bija izpētīt pazudušo personu (Kipras grieķu un Kipras turku) problēmas cilvēcīgo aspektu, kas saistīts ar pazudušo personu piederīgo tiesībām noskaidrot viņu likteni;

B.

tā kā vēl joprojām cieš bezvēsts pazudušo personu ģimenes, kuras gadu desmitiem ir neziņā par mīļoto radinieku likteni, un tā kā šī iemesla dēļ ir jādara viss iespējamais, lai steidzamā kārtā, kamēr aculiecinieki vēl spēj sniegt liecības, veiktu izmeklēšanas;

C.

tā kā kopš 2004. gada Bezvēsts pazudušo komiteja Kiprā ir guvusi panākumus, ekshumējot un identificējot mirstīgās atliekas, un tā kā tā pauž apņēmību gūt lielākus panākumus, kas ir iespējams tikai tad, ja tiek palielināta šīs komitejas veiktspēja, it īpaši ekspedīcijām uz vietas;

D.

tā kā kopš 2006. augusta tiek īstenots Bezvēsts pazudušo komitejas projekts par bezvēsts pazudušo personu mirstīgo atlieku ekshumāciju, identifikāciju un atgriešanu piederīgajiem un tā kā līdz šim ir ekshumētas apmēram 398 cilvēku mirstīgās atliekas, no kurām iespējamās identifikācijas nolūkos 266 ir izanalizētas Bezvēsts pazudušo komitejas antropoloģiskajā laboratorijā;

E.

tā kā Kipras Neiroloģijas un ģenētikas institūta Tiesmedicīniskās ģenētikas laboratorijai uzticēja uzdevumu identificēt ekshumēto kaulu atliekas, izmantojot DNS tipa noteikšanas metodes, un tā kā pirmos paraugus nodeva 2007. gada aprīļa sākumā;

F.

tā kā 2007. jūnijā veiksmīgi identificēja pirmās atliekas un tā kā līdz šim ar šī procesa palīdzību ir identificētas 91 personas mirstīgās atliekas, kuras ekshumēja Bezvēsts pazudušo komitejas projekta ietvaros;

G.

tā kā vislielākais vienreizējais finansiālais atbalsts Bezvēsts pazudušo komitejai, proti EUR 1,5 miljoni, attiecas tikai uz laika posmu līdz 2008. gada beigām un to piešķīra kā daļu no ES finansiālā atbalsta Kipras turku kopienai;

H.

tā kā īpaši jāatzīmē konstruktīvā sadarbība starp Bezvēsts pazudušo komitejas Kipras grieķu un Kipras turku locekļiem, kā arī veiksmīgā sadarbība starp Kipras grieķu un Kipras turku divkopienu komandām gan laboratorijā, gan ekspedīcijās uz vietas,

1.

aicina iesaistītās puses turpināt godīgo un patieso sadarbību, kuras mērķis ir ātri pabeigt izmeklēšanu, lai noskaidrotu visu Kiprā bezvēsts pazudušo personu likteni un pilnībā īstenotu Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2001. gada 10. maija spriedumu;

2.

aicina iesaistītās puses un visus, kuru rīcībā ir vai var būt informācija vai pierādījumi, kas gūti no personīgām zināšanām, arhīviem, kaujas ziņojumiem vai apcietinājuma vietu dokumentiem, nodot šo informāciju vai pierādījumus Bezvēsts pazudušo komitejai, tādējādi palīdzot paātrināt tās darbu;

3.

atbalsta finansiāla atbalsta piešķiršanu Bezvēsts pazudušo komitejas darbam pēc 2009. gada un uzskata, ka Eiropas Savienības vispārējā budžetā 2009. gadam ir svarīgi paredzēt papildu summu EUR 2 miljonu apmērā;

4.

aicina Padomi un Komisiju panākt vienošanas par šo turpmāko finansiālo atbalstu 2009. gadam, lai Bezvēsts pazudušo komiteja varētu ne tikai turpināt tās darbu, bet arī palielināt veiktspēju, jo īpaši ekspedīcijās uz vietas, noalgot vairāk zinātnieku un ieguldīt līdzekļus ekipējumā;

5.

aicina dalībvalstis arī turpmāk sniegt atbalstu;

6.

aicina Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju arī turpmāk nodarboties ar jautājumu par bezvēsts pazudušajiem Kiprā un iesniegt gada ziņojumus;

7.

pilnvaro Parlamenta referentu un tā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju darīt visu nepieciešamo, lai pārliecinātu visas puses godīgi un aktīvi veicināt izmeklēšanu ar mērķi noskaidrot katras pazudušās personas likteni;

8.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, Kipras, Turcijas, Grieķijas un Apvienotās Karalistes valdībām un parlamentiem, kā arī Kiprā Bezvēsts pazudušo komitejai.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/15

A.

tā kā dabas un cilvēka radītas katastrofas, piemēram, plūdi, kuras nodara ievērojamu kaitējumu cilvēkiem, ekonomikai, videi un kultūrai, notiek aizvien biežāk, kā rezultātā nepieciešams stiprināt ne tikai ES līmeņa reaģēšanas spējas, bet arī novēršanas un atjaunošanas spējas;

B.

tā kā, ārkārtīgi sausām vasarām kļūstot par arvien ierastāku parādību, jūtami pastiprināsies sausuma un mežu ugunsgrēku iespējamība un tā kā pēdējo gadu un nesenā pieredze pārliecinoši rāda — ir jānostiprina Kopienas civilās aizsardzības sistēmas spēja darboties preventīvi, būt gatavai un reaģēt meža un citu ugunsgrēku gadījumā;

C.

tā kā nav nekādu ES līmeņa vadlīniju meža ugunsgrēku profilaksei ES;

D.

D tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai zemes izmantošanas politika nestimulētu cilvēku izraisītus meža ugunsgrēkus, ar kuru palīdzību tie cenšas panākt zemes izmantojuma statusa maiņu;

E.

tā kā Komisijas Zaļajā grāmata par adaptāciju klimata pārmaiņām Eiropā (COM(2007)0354) uzsvērts, ka klimata pārmaiņu dēļ ekstremāli laikapstākļi Eiropā kļūs biežāki, tāpēc cilvēki, infrastruktūra un vide būs vairāk pakļauti riskam;

F.

tā kā, lai stiprinātu Savienības spējas tikt galā ar katastrofām, ir nepieciešama pieeja, kura aptvertu jautājumus saistībā ar katastrofu novēršanu, gatavību tām, reaģēšanu uz tām un atjaunošanu valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī;

G.

tā kā 2007. gadā Dienvideiropā notikušo ugunsgrēku skaitu un apjomu ir ietekmējuši vairāki faktori, tostarp klimata pārmaiņas, neatbilstīga mežu definēšana un apsaimniekošana, dabas apstākļi apvienojumā ar cilvēku neuzmanību, kā arī krimināli sodāmas darbības, un tā kā 2008. gada pavasarī notikušo meža ugunsgrēku skaits rada bažas, ka tie nākamajā vasarā varētu atkārtoties;

H.

tā kā nepieciešama labāka darbību saskaņošana starp Padomi, Komisiju un dalībvalstīm ne tikai saistībā ar preventīvu rīcību, bet arī pilnu katastrofu ciklu līdz pat pēdējām atjaunošanas stadijām, un tas jāveic, cieši sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu;

I.

tā kā šobrīd katastrofas bieži skar vairākas valstis un tāpēc jāreaģē ir visām pusēm un saskaņotā veidā; vienlaikus ņemot vērā dabas katastrofu postošās ekonomiskās un sociālās sekas reģionu ekonomikai, ražošanai un tūrismam;

J.

tā kā pasaulē, kurā notiek aizvien vairāk dabas katastrofu, kas nesaudzīgi ietekmē visnabadzīgākos cilvēkus, ES dalībniekiem ir jāstrādā roku rokā, lai nodrošinātu efektīvu humānās palīdzības sniegšanu cietušajiem un mazinātu viņu neaizsargātību;

K.

tā kā, ņemot vērā iedzīvotāju aizvien pieaugošo mobilitāti Savienībā un trešās valstīs, kopēju brīdinājuma signālu un protokolu trūkums arī izraisa lielas bažas;

L.

tā kā ES ir jāapzinās to dabas katastrofu īpašais raksturs, kuras rada tāds sausums un ugunsgrēki kā Vidusjūras reģionā, un attiecīgi jāpielāgo šo katastrofu novēršanas, pētniecības, riska pārvaldības, civilās aizsardzības un solidaritātes pasākumi,

1.

atzinīgi vērtē iepriekš minēto Komisijas paziņojumu par ES reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos, kā arī vispārējo mērķi nodrošināt, ka ES reaģēšana katastrofu gadījumos ir saskaņotāka, efektīvāka un pārredzamāka;

2.

uzskata, ka ES novēršanas un reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos ir prioritārs Eiropas Savienības politikas mērķis un ka ir jāmobilizē visi līdzekļi, lai panāktu šo mērķi, it īpaši atceroties iepriekšējos gados pieredzētos spēcīgos plūdus;

3.

uzsver, ka Komisijas pieejai dabas un cilvēka radītām katastrofām, kas notiek ES vai trešās valstīs, vajadzētu būt pilnībā saskaņotai un atbilstošai paziņojumam par Eiropas iespējām saistībā ar klimata pārmaiņām (COM(2008)0030) un priekšlikumam par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam; uzsver, ka klimata pārmaiņas ir galvenais iemesls tam, ka arvien biežāk notiek dabas katastrofas, kas kļūst arī spēcīgākas, un turklāt uzsver, ka katastrofu gadījumos vides politikai un tiesību aktiem saistībā uz klimata pārmaiņām ir jābūt Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stūrakmeņiem, lai novērstu turpmāku kaitējumu cilvēkiem, infrastruktūrai un videi;

4.

uzskata, ka saskaņotība un koordinācija starp dažādām politikas jomām un iestādēm vietējā, reģionālā, valstu un ES līmenī nodrošinātu daudz efektīvāku, integrētāku un pārredzamāku ES katastrofu pārvaldību;

5.

uzskata, ka sadarbība ar kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, lai uzlabotu to spējas novērst katastrofas un pārvaldīt situāciju pēc tām, kā arī atbalsts reģionālajai sadarbībai, ir gan ES, gan attiecīgo valstu interesēs, un tāpēc šī sadarbība ir jāattīsta un jāstiprina tā, lai panāktu komplementaritāti un izvairītos no pašreizējo divpusējo, reģionālo un starptautisko iniciatīvu dublēšanās;

6.

uzskata, ka Komisijas ieplānoto darbu, lai izstrādātu zināšanu bāzi par katastrofu scenārijiem, nepieciešamajiem un pieejamajiem resursiem un par to, kāda ietekme var būt dažādiem variantiem noteikto trūkumu novēršanai, nevajadzētu izmanto, lai novilcinātu priekšlikumu sagatavošanu cilvēku, materiālo vērtību un vides aizsargāšanai pret katastrofām;

7.

uzsver, ka Komisijas priekšlikumam jāaptver pilns katastrofu cikls — no novēršanas līdz atjaunošanai, kā arī dabas katastrofas, tostarp ārkārtējs sausums, un cilvēka izraisītas katastrofas ES vai trešās valstīs un ka saistībā ar Komisijas ziņojumā aplūkotājām jomām ir nepieciešams papildu darbs;

8.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija nākusi klajā ar rīcības plānu Eiropas Konsensa par humāno palīdzību īstenošanai, jo tas ir svarīgs ieguldījums efektīvā, labi koordinētā un pastiprinātā Eiropas humānajā palīdzībā;

9.

uzsver, ka ir svarīgi stiprināt globālās reaģēšanas spējas, un tādēļ atzīst galveno humānās palīdzības sniegšanā iesaistīto organizāciju, piemēram, ANO, Sarkanā krusta un NVO, nozīmi katastrofu apdraudētajos apgabalos trešās valstīs;

10.

atgādina, ka civilās aizsardzības resursu un militāro līdzekļu izmantošanai, lai sniegtu humāno palīdzību trešās valstīs, jānotiek saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskajām pamatnostādnēm, piemēram, Oslo pamatnostādnēm un Militāro vai civilās aizsardzības līdzekļu (MCDA) izmantošanas pamatnostādnēm, it īpaši tādēļ, lai garantētu atbilstību humanitārajiem principiem, proti, neitralitātes, cilvēcības, objektivitātes un neatkarības principam; uzsver, ka civilās aizsardzības resursi humanitāras krīzes situācijā izmantojami kā papildinājums humānajai palīdzībai, to izmantošanai jābūt vajadzībām atbilstošai un saskaņotai ar humāno palīdzību;

11.

aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt ne tikai uz risku balstītas pieejas, lai sagatavotos ārkārtējiem notikumiem, bet arī veidus, kā ar ES politikas līmeņa palīdzību varētu samazināt ES neaizsargātību, savlaicīgi veicot atbilstošus plānošanas un riska samazināšanas pasākumus, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā politiku un tiesību aktus saistībā ar klimata pārmaiņām;

12.

atkārtoti atgādina, ka trešajām valstīm sniegtās Kopienas humānās palīdzības un civilās aizsardzības palīdzības vienīgais mērķis ir novērst vai atvieglot cilvēku ciešanas, un šai palīdzībai vienmēr jābūt vērstai vienīgi uz to, lai sniegtu visu nepieciešamo cietušajiem un saskaņā ar humanitārās palīdzības neitralitātes, objektivitātes un nediskriminācijas principu;

13.

aicina Komisiju steidzami, t. i., ne vēlāk kā līdz 2008. gada beigām, sagatavot priekšlikumus saistībā ar katastrofu novēršanu Savienībā un ES stratēģiju katastrofu riska samazināšanai jaunattīstības valstīs;

14.

atgādina, ka ES atbalstīs sagatavošanās darbības, ko vietējā līmenī īsteno saistībā ar humānās palīdzības pasākumiem, un katastrofu riska samazināšanu iekļaus savā attīstības politikā;

15.

pauž nožēlu par to, ka bijušā Eiropas komisāra Michel Barnier priekšlikums izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus netiek īstenots, un šajā sakarā uzsver nepieciešamību turpināt ātrās reaģēšanas spēju attīstību, pamatojoties uz civilās aizsardzības modeļiem dalībvalstīs un ievērojot 2006. gada 15. un 16. jūnija Eiropas Padomes sanāksmē izdoto mandātu, un aicina Komisiju šajā nolūkā izstrādāt īpašus priekšlikumus;

16.

pauž nozēlu par to, ka Padome šķietami ir nolēmusi neturpināt jaunā ES Solidaritātes fonda regulas pieņemšanu, neskatoties uz to, ka Parlaments stingri atbalsta pašreizējā instrumenta pārskatīšanu; atgādina Padomei, ka Parlaments 2006. gada maijā pirmajā lasījumā pieņēma savu nostāju ar pārliecinošu balsu vairākumu un ka attiecīgā procedūra Padomē ir aizturēta vairāk nekā divus gadus; atkārtoti pauž pārliecību, ka šī jaunā ES Solidaritātes fonda regula, kurā — citu pasākumu kopumā — noteikts pazemināts slieksnis fonda mobilizācijai, Eiropas Savienībai dos iespēju likvidēt katastrofu radīto postījumu sekas efektīvāk, elastīgāk un savlaicīgāk; neatlaidīgi mudina Eiropadomi pieņemt lēmumu nenoraidīt minēto regulu un pieprasīt nekavējoties pārskatīt ES Solidaritātes fondu;

17.

aicina Komisiju vajadzības gadījumā mobilizēt pašreizējo ES Solidaritātes fondu viselastīgākā veidā un bez jebkādas kavēšanās; uzskata, ka dabas katastrofas gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi, lai nekavējoties būtu pieejami nepieciešamie resursi, lai mazinātu cietušo un viņu tuvāko ģimenes locekļu ciešanas un apmierinātu viņu vajadzības;

18.

aicina Komisiju veikt vairāk pētījumu par to, kā uzlabot mežu aizsardzību pret ugunsnelaimēm, kā arī uzlabot mežu ugunsgrēku dzēšanas metodes un materiālus, kā arī pārskatīt plānošanu un zemes izmantojumu; tādēļ mudina dalībvalstis izšķirīgi rīkoties, lai uzlabotu un īstenotu valsts mežu aizsardzības tiesisko regulējumu, kā arī mudina atturēties no komercializācijas, pārklasifikācijas un privatizācijas pasākumiem, tādējādi ierobežojot iejaukšanos un spekulācijas; uzskata, ka šim nolūkam būtu jāizmanto visa pieejamā ES pieredze un aprīkojums, tostarp satelītsistēmas;

19.

mudina Komisiju iesniegt juridiski saistošu instrumentu paketi (piemēram, pamatdirektīvu), lai novērstu nepilnības, kas vērojamas ES tiesību aktos, politikā un programmās saistībā ar katastrofu novēršanu un reaģēšanu uz tām;

20.

iesaka — šādā visaptverošā satvarā vajadzētu iekļaut trīs katastrofu novēršanas pīlārus, kuru mērķis būtu stiprināt novēršanas aspektu saskaņā ar pašreizējiem ES mehānismiem un dalībvalstu pieejām, izstrādāt jaunu pamata pieeju katastrofu novēršanai un atbalstīt ar novēršanu saistītu zināšanu un tehnoloģiju turpmāku attīstību, izmantojot ES pētniecības un attīstības programmas;

21.

iesaka priekšlikumos saistībā ar ES vispārējo reaģēšanas spēju stiprināšanu paredzēt tādu būtiski nepieciešamo resursu izveidi, kuru pieejamība Eiropas civilās aizsardzības pasākumiem būtu garantēta jebkurā laikā; apliecina, ka to vajadzētu nodrošināt, pamatojoties galvenokārt uz dalībvalstu iespējām un nepieciešamības gadījumā — uz citu pušu piesaisti;

22.

aicina Komisiju 2008. gada izmēģinājuma projektu saistībā ar mežu ugunsgrēkiem un sagatavošanas pasākumiem ātrās reaģēšanas spējai izmanot, lai pārbaudītu kopā ar dalībvalstīm un citām pusēm īstenojamos operatīvos pasākumus, kuri garantē, ka reaģēšanas resursi Eiropas civilās aizsardzības operācijām ir pieejami jebkurā laikā, un uzskata, ka tas sniegs svarīgu pieredzi saistībā ar turpmākajiem tiesību aktu priekšlikumiem;

23.

atbalsta pasākumus, kuri ir paredzēti dalībvalstu civilās aizsardzības sagatavotības stiprināšanai, īpaši ar speciālistu un paraugprakses apmaiņu, mācībām un sagatavotības projektiem;

24.

atkārto 2006. gada 18. maijā pieņemtajā rezolūcijā (3) par dabas katastrofām (ugunsgrēkiem, sausumu un plūdiem) pausto aicinājumu Komisiju izstrādāt direktīvu par ugunsgrēku profilaksi un pārvaldību, kurā būtu paredzēta regulāra datu vākšana, karšu izstrāde un riskam pakļauto teritoriju identificēšana, uguns riska pārvaldības plānu sagatavošana, tas, ka dalībvalstis identificē atvēlētos resursus un pieejamo materiāli tehnisko nodrošinājumu, kā arī dažādu pārvaldes struktūru savstarpējā koordinācija, minimālās prasības komandu apmācībai un būtu noteikta atbildība par pārkāpumiem pret vidi un attiecīgie sodi;

25.

mudina Padomi, nekavējoties vēl ilgāk, pieņemt lēmumu par ierosināto regulu, ar ko izveido ES Solidaritātes fondu, lai labāk definētu kritērijus un attiecināmos pasākumus, tostarp sausuma periodus, un tādējādi ļautu efektīvāk, elastīgāk un ātrāk likvidēt dabas katastrofu izraisīto postījumu sekas, atceroties arī to, ka Parlaments savu nostāju pieņēma jau tālajā 2006. gada maijā;

26.

uzskata — lai nodrošinātu katastrofu novēršanas un katastrofu riska samazināšanas nepieciešamo iekļaušanu struktūrfondos un kohēzijas programmās, ir jāstiprina esošās pamatnostādnes un jāizstrādā jaunas; jo īpaši aicina, lai Kopienas finanšu instrumenti un Kopienas palīdzības atmaksāšana būtu saistīta ar nosacījumiem neatbilstīgas izmantošanas gadījumā, piemēram, ja netiek izpildīti mežu atjaunošanas plāni un/vai citi obligāti nosacījumi; tāpēc aicina veicināt sabiedrības izpratni par profilakses pasākumiem, kā arī veikt izglītības pasākumus, kurus finansētu no Kopienas programmām;

27.

pauž vēlmi, lai Komisijas priekšlikumos attiecībā uz ES reaģēšanas spēju katastrofu gadījumos tiktu izmantota apkopotā kompetence nomaļāko reģionu un aizjūras valstu un teritoriju ģeogrāfiskās lokalizācijas jomā;

28.

mudina dalībvalstis un īpaši tās dalībvalstis, kuras visvairāk skar dabas katastrofas, optimāli izmantot finansēšanas iespējas, ko pašreizējā 2007.—2013. gada plānošanas periodā piedāvā struktūrfondi un citi Kopienas fondi, un vajadzības gadījumā attiecīgajās darbības programmās kā prioritāras darbības iekļaut preventīvus pasākumus un projektus;

29.

uzskata, ka visas Solidaritātes fonda mobilizācijas procedūras nepieciešams pārskatīt, lai paātrinātu palīdzības maksājumus; jo īpaši uzskata, ka tāpēc varētu izveidot avansa maksājumu sistēmu, kuras pamatā būtu sākotnēji aprēķini par tiešajiem kaitējumiem, bet turpmākie maksājumi būtu atkarīgi no galīgiem aprēķiniem par kopējo tiešo kaitējumu, kā arī pierādījumiem par novēršanas pasākumiem, kas veikti pēc katastrofas;

30.

uzsver, ka steidzami jāstiprina Monitoringa un informācijas centrs, tam piešķirot nepieciešamos cilvēkresursus un materiālos resursus, lai tas varētu atbalstīt darbības, ko dalībvalstis uzsāk saskaņā ar Kopienas civilās aizsardzības mehānismu;

31.

mudina Komisiju izvērtēt dažādās iespējas, lai izveidotu ilgtspējīgu Eiropas apmācības tīklu reaģēšanai katastrofu gadījumos, kas aptvertu visas katastrofu pārvaldības fāzes, un pēc iespējas ātrāk sagatavot priekšlikumus šādas struktūras izveidei; turklāt aicina turpmāk palielināt civilās aizsardzības dienestu gatavību, kā arī dažādu dalībvalstu komandu un modeļu sadarbspēju;

32.

atgādina par Padomes 2007. gada decembra secinājumiem par agrīnās brīdināšanas ES sistēmu izveidošanu un attīstīšanu cunami gadījumos Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna un Vidusjūras reģionā, un atkārtoti apstiprina, ka nepieciešams, lai dalībvalstis un Komisija uzņemtos tiešas iniciatīvas, lai uzlabotu agrīnās brīdināšanas sistēmas un trauksmes signālus katastrofu gadījumā;

33.

lūdz Komisiju iekļaut jautājumu par adekvātu ES finansējumu katastrofu novēršanai, reaģēšanai uz tām, kā arī atjaunošanas darbiem priekšlikumā par budžeta pārskatīšanu 2008/2009. gadam;

34.

aicina Komisiju nodrošināt Eiropas vienotā neatliekamās palīdzības numura “112” efektivitāti;

35.

neatlaidīgi prasa Kopienas līmenī atzīt Vidusjūras reģionu skarošo dabas katastrofu, piemēram, sausuma un mežu ugunsgrēku, specifisko raksturu un šajā sakarībā pieņemt tādus Kopienas instrumentus profilakses, pētniecības, riska pārvaldības, civilās aizsardzības un solidaritātes jomā, kuri ikvienai dalībvalstij ļautu efektīvāk reaģēt šādu katastrofu gadījumā;

36.

neatlaidīgi prasa atzīt nepieciešamību palielināt subsīdiju, ko ES piešķīrusi profilakses pasākumiem;

37.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/20

A.

tā kā Muitas savienībai kopš 1968. gada ir bijusi būtiska nozīme, saglabājot un attīstot vienoto tirgu, nodrošinot labklājību ar likumīgas un konkurētspējīgas tirdzniecības veicināšanu gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, kā arī aizsargājot ES pilsoņus;

B.

tā kā Muitas savienība nozīmē, ka uz dalībvalstu iekšējām robežām muitas nodevas neiekasē, ka ir vienotas muitas nodevas importam no trešām valstīm, ka ir kopīgi noteikumi par trešo valstu produktu izcelsmi un vienota definīcija par muitas vērtību;

C.

tā kā Kopienas tiesību aktu izstrādes mērķis ir bijis nodrošināt vienotus noteikumus attiecībā uz ražojumiem, ko importē ES;

D.

tā kā ES muitas iestādēm ir divi uzdevumi, proti, iekasēt ievedmuitas nodokļus un citus maksājumus un sargāt iedzīvotāju veselību un drošību uz ES ārējām robežām;

E.

tā kā Eiropas Parlamenta pirmā izmeklēšanas komiteja pievērsās muitas jautājumiem un iepriekšminētā ziņojuma 17.3.1. punktā ir secinājusi: “Lai uzņēmējos un sabiedrībā kopumā radītu vajadzīgo pārliecību par vienotā tirgus darījumu vides pienācīgu aizsardzību, ES ilgtermiņa uzdevumam jābūt vienotas sistēmas radīšanai muitas pakalpojumu jomā ES”;

F.

tā kā globalizācija ir sekmējusi gan ievērojamu starptautiskās tirdzniecības pieaugumu un jaunu ražošanas un patēriņa modeļu attīstību, gan arī veicinājusi jaunu apdraudējumu rašanos, piemēram, pasaules mēroga terorisms, klimata pārmaiņas un nelegālā tirdzniecība;

G.

tā kā administratīvo un atbilstības nodrošināšanas izmaksu samazināšana ir kļuvusi par svarīgāko jautājumu, lai nodrošinātu lietderīgu un efektīvu pārvaldi ES,

1.

uzskata, ka Muitas savienības četrdesmit gadu ilgā darbība ir nozīmīgs sasniegums un tā sniegusi labumu ES uzņēmumiem un iedzīvotājiem;

2.

apstiprina, ka muitas iestādēm ir galvenā atbildība par ES starptautiskās tirdzniecības pārraudzību, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu atklātas un godīgas tirdzniecības nodrošināšanā, īstenojot starptautiskās tirdzniecības ārējo dimensiju, kopējo tirdzniecības politiku un citas ES kopējās politikas jomas, kā arī nodrošinot piegādes ķēžu drošību kopumā;

3.

atzīst, ka muitas iestāžu veiktie pasākumi ir paredzēti, lai aizsargātu ES un tās dalībvalstu finansiālās intereses, kā arī lai aizsargātu ES pret negodīgu un nelikumīgu komercdarbības praksi;

4.

tāpat atzīst, ka pasākumi ir paredzēti, lai garantētu ES un tās iedzīvotāju drošību un aizsardzību ar vides aizsardzības pasākumiem, kā arī lai saglabātu taisnīgu līdzsvaru starp nepieciešamību veikt muitas kontroli un nepieciešamību veicināt likumīgu tirdzniecību Eiropas konkurētspējas interesēs;

5.

šajā sakarā atzinīgi vērtē muitas darbiniekus par viņu rūpīgo darbu cīņā pret preču viltojumiem, kas nodrošinājis 79 miljonu viltotu un pirātisku preču aizturēšanu uz 2007. gadā reģistrētiem 43 000 gadījumiem; ņemot vērā vilto preču aizturēšanas gadījumu eksponenciālo pieaugumu, atbalsta praktiskus viltošanas un pirātisma apkarošanas muitas pasākumus, piemēram, īpaši apmācītu muitnieku skaita palielināšanu šā darba veikšanai Komisijā un dalībvalstīs, kā arī aicina apsvērt priekšrocības, ko sniegtu Eiropas viltošanas novērošanas centra izveide;

6.

tādēļ atzinīgi vērtē iepriekšminēto Komisijas paziņojumu, kurā mēģināts skaidri noteikt muitas mērķus laika posmam no 2013. līdz 2019. gadam;

7.

uzsver, ka ES muitas iestādēm ir pastāvīgi jāgatavojas nākotnes pārmaiņām, jāattīsta un jāizmanto pašas mūsdienīgākās iemaņas, tehnoloģijas un metodes, lai iespējami lietderīgi un efektīvi veicinātu un kontrolētu tirdzniecību;

8.

uzsver, cik ļoti svarīga ir kandidātvalstu pielāgošanās ES standartiem muitas jomā, atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu sniegto tehnisko palīdzību kandidātvalstīm;

9.

atzinīgi vērtē galvenos secinājumus, kas izdarīti dažādos saistībā ar programmu “Muita 2013” rīkotos semināros, — sadarbības tīkla starp muitas un tirgus uzraudzības iestādēm uzlabošana, riska pārvaldības un pieredzes, zināšanu un labākās prakses apmaiņas uzlabošana sadarbības un kontroles jomā;

10.

uzskata, ka sadarbība ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu ES muitas iestāžu darbības efektivitāti, ņemot vērā daudzos apdraudējumus, ar kuriem tām jācīnās;

11.

tādēļ aicina dalībvalstis pastiprināt administratīvo sadarbību starp dalībvalstu muitas iestādēm un starp muitu un citām valsts iestādēm, piemēram, veterinārajām iestādēm un organizācijām, kas atbildīgas par produktu drošību, lai nodrošinātu, ka ES ārējo robežu pārvaldība ir kopēja atbildība, un ka tiek garantēta Eiropas pilsoņu drošība un aizsardzība;

12.

aicina Komisiju paplašināt sadarbību ar tirdzniecības partneriem atbilstoši pašreizējām un nākotnē paredzētajām muitas sadarbības programmām, lai atvieglotu uzticamu tirdzniecības partneru darījumus un nodrošinātu piegādes ķēžu drošību;

13.

uzsver, cik svarīgi nodrošināt visu ekonomikas jomas ieinteresēto personu pārstāvniecību Muitas kodeksa komitejā;

14.

atbalsta dažādu līgumu parakstīšanu, ko Eiropas Kopiena noslēgusi ar tās svarīgākajiem tirdzniecības partneriem visā pasaulē;

15.

aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt starptautisko sadarbību muitas jomā gan starptautiskajās organizācijās (Pasaules tirdzniecības organizācijā un Pasaules muitas organizācijā), gan attiecībās ar trešām valstīm; norāda, ka sadarbības mērķim ir jābūt efektīvākai muitas kontrolei, sekmējot ES standartu pielietošanu, vienlaikus ļaujot ES un tās partneriem gūt labumu no tirdzniecības; uzsver, ka tas jo īpaši arī ļaus izstrādāt kopīgas darbības un izmēģinājuma projektus, lai stiprinātu ES un trešo valstu muitas darbinieku sadarbību tieši uz robežām;

16.

aicina dalībvalstis turpināt nostiprināt muitas lomu cīņā ar apdraudējumiem, ko rada preču viltojumi, jo īpaši viltoti medikamenti un rotaļlietas;

17.

aicina Komisiju turpināt iebilst pret nesen pieņemtajiem ASV tiesību aktiem, kas paredz visu jūras konteineros pārvadāto kravu skenēšanu ārzemju ostās; norada, ka šī ASV vienpusējā lēmuma nepieciešamība un efektivitāte nav pierādījusies ne no ekonomiskā, ne drošības viedokļa;

18.

uzskata, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regulas (EK) 648/2005, ar kuru groza Padomes Regulu (EEK) 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6), “drošības grozījums” ir jau pietiekams, lai izpildītu ASV iestāžu prasības attiecībā uz drošības pārbaudēm Eiropā;

19.

atzinīgi vērtē divas ierosmes, kuras Kopienas muita gatavojas attīstīt turpmāko desmit gadu laikā, lai iespējami labi strādātu ES pilsoņu labā, proti, priekšlikums par elektronisku muitas vidi, ko Eiropas Parlaments jau apstiprinājis, un Eiropas muitas laboratoriju tīkla izveide, lai varētu vienoti piemērot ES jaunos tehniskos standartus, un atbalsta arī visas pārējās iniciatīvas ar šādu mērķi;

20.

atzīst, ka šī modernizācija ļaus aktīvāk cīnīties pret bīstamajiem produktiem un pastiprināt patērētāju aizsardzību;

21.

aicina dalībvalstis saskaņoti un vienlaicīgi izstrādāt jaunas darba metodes un tehnoloģiju un nodrošināt saskaņotu un vienotu muitas tiesību aktu īstenošanu; aicina Komisiju cieši uzraudzīt muitas tiesību aktu vienotu īstenošanu dalībvalstīs un informēt Eiropas Parlamentu;

22.

aicina dalībvalstis nodrošināt muitas iestādēm pietiekamus resursus un (tehnoloģiskus un cilvēkresursu) ieguldījumus, lai tā varētu veikt savus pienākumus, kā arī ieviest jauno elektronisko vidi un veikt personāla apmācību;

23.

aicina dalībvalstis nodrošināt augsta līmeņa sadarbību starp muitas iestādēm un uzņēmējiem, lai veicinātu prasību ievērošanu un mazinātu birokrātiju, jo īpaši plašāk īstenojot riska pārvaldības pieeju un attīstot “viena loga/vienas pieturas vietas sistēmas” pakalpojumus;

24.

aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību mazo un vidējo uzņēmumu problēmām, tostarp veicināt iespēju ar iespējami nelielām izmaksām saskaņot šo uzņēmumu informācijas sistēmas ar muitas iestāžu lietotajām sistēmām, kā arī vienkāršot procedūru, kādā saņemams “atzīta komersanta” statuss;

25.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/24

A.

tā kā sociālās integrācijas, vienādu iespēju un vienlīdzīgas piekļuves zināšanām digitālajā ērā principi nozīmē to, ka ir ļoti būtiski nodrošināt ikviena Eiropas Savienības pilsoņa piekļuvi enerģijai par pieejamu cenu;

B.

tā kā patērētājiem, jo īpaši privātpersonām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir ierobežoti līdzekļi un iespējas efektīvi pārstāvēt savas intereses;

C.

tā kā atbilstoša energoapgāde ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu veiksmīgu pilsoņu līdzdalību sociālajā un ekonomiskajā dzīvē;

D.

tā kā Eiropas Enerģijas patērētāju tiesību hartā (turpmāk tekstā — harta) valdības, enerģijas regulatori un visi sociālie partneri, kas pārstāv nozari, tiek aicināti un mudināti veikt konkrētu ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā enerģijas patērētāju intereses sociālā, vidi saudzējošā un konkurētspējīgā ES enerģijas tirgū;

E.

tā kā, ņemot vērā to, ka tirgos ar nepilnīgu konkurenci, piemēram enerģētikas nozarē, pastāv vispārēja vienprātība attiecībā uz to, ka tirgus mehānismi vien ne vienmēr spēj pilnībā nodrošināt labāko patērētāju interešu aizsardzību, papildus enerģētikas tirgum raksturīgu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām jārisina un jānostiprina klientu vispārējā aizsardzība;

F.

tā kā saskaņā ar pieejamo informāciju dalībvalstis tikai ierobežotā mērā ir izmantojušas mērķa sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, lai risinātu neaizsargāto patērētāju vajadzības;

G.

tā kā stingri jāuzsver loma, kas piešķirta valsts pārvaldes iestādēm, kurām jābūt neatkarīgām no jebkādām sabiedriskām vai privātām interesēm un pietiekami kompetentām, lai nodrošinātu enerģijas tirgu, starp tiem arī cenu un visu to komponentu uzraudzību un nepieciešamības gadījumā — iejaukšanos un sankciju piemērošanu;

H.

tā kā patērētāju strīdu risināšanai enerģētikas jomā nav pietiekami izstrādāti tiesību akti un tā kā šo strīdu risināšanā ir iesaistītas daudzas un dažādas iestādes un patērētāji nezina, pie kā vērsties;

I.

tā kā ES mērķi attiecībā uz atjaunojamo enerģiju jāiekļauj Eiropas Enerģijas patērētāju tiesību hartā, lai ļautu patērētājiem izvēlēties enerģijas avotus saskaņā ar šiem mērķiem,

1.

uzsver to, ka energoapgāde ir izšķirošs elements veiksmīgai pilsoņu līdzdalībai sociālajā un ekonomiskajā dzīvē;

2.

atgādina, ka bieži vien patērētāju tiesības netiek ievērotas, lai gan tās aizsargā spēkā esošie Kopienas tiesību akti; uzsver, ka labākais veids, kā padarīt iedarbīgākus patērētāju tiesību aizsardzības pasākumus, ir efektīvāk īstenot spēkā esošos tiesību aktus;

3.

norāda, ka priekšlikumu paketes pieņemšana saistībā ar elektroenerģijas un dabasgāzes tirgu (“trešās paketes” priekšlikumi), par kuru pašlaik notiek debates Eiropas Parlamentā, vēl vairāk uzlabos enerģijas patērētāju aizsardzības tiesisko regulējumu;

4.

uzskata, ka enerģijas patērētāji arī turpmāk jāaizsargā, pamatojoties uz Eiropas Savienības un dalībvalstu vienotu rīcību. Individuālo patērētāju praktiskai aizsardzībai energoresursu tirgū var būt atšķirīgas izpausmes dažādās dalībvalstīs. Tādēļ ir ļoti svarīgi konsekventi piemērot subsidiaritātes principu;

5.

uzsver, ka ir absolūti nepieciešams nostiprināt patērētāju aizsardzību enerģētikas jautājumos un izmantot šīs hartas noteikumus kā vadlīnijas Eiropas un dalībvalstu iestādēm, kā arī privātpersonām, lai efektīvi nodrošinātu un realizētu patērētāju tiesības;

6.

norāda uz Direktīvas 2003/54/EK (3) un Direktīvas 2003/55/EK (4) 3. punktu un A pielikumu, kuros grozījumus izdara ar “trešās paketes” priekšlikumiem; uzsver nepieciešamību tos labāk īstenot dalībvalsts līmenī;

7.

uzskata hartu par informatīvu dokumentu, kas apkopo, precizē un konsolidē patērētāju tiesības enerģijas jomā, kuras jau ir noteiktas esošajos ES tiesību aktos; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas plānu izstrādāt interneta instrumentu, kas saistīts ar patērētāju tiesību aizsardzību enerģētikas nozarē, bet uzsver plašākas sakaru stratēģijas nepieciešamību patērētājiem, kuriem nav piekļuve internetam vai kuriem internets nav piemērots sakaru līdzeklis;

8.

norāda, ka hartai jāievēro arī nelielo profesionālo lietotāju vajadzības, kuriem bieži vien ir tādas pašas problēmas kā parastajiem enerģijas patērētājiem;

9.

atgādina, ka Eiropas energoresursu tirgum joprojām ir raksturīgs liels monopoluzņēmumu skaits. Tas ierobežo izvēles brīvību un iespēju ātri un par brīvu nomainīt piegādātāju, neveicina informācijas izplatību un tādējādi padara patērētājus neaizsargātus. Ir svarīgi nodrošināt centienus izveidot vienotu un konkurētspējīgu energoresursu tirgu un aizsargāt it īpaši neaizsargātākos klientus;

10.

uzsver, ka elektrības un gāzes patērētāji Eiropā ir tiesīgi piekļūt tīkliem un saņemt elektrību un gāzi par saprātīgiem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un skaidri salīdzināmiem tarifiem un cenām, arī par cenām un tarifiem, kas koriģēti, piemērojot atbilstošus indeksācijas mehānismus; nediskriminējošos pasākumos jāiekļauj arī noteiktu diskriminējošu maksāšanas metožu aizliegums, jo īpaši patērētājiem, kas bieži ir neaizsargāti un kuriem pieprasa avansa maksājumus pēc skaitītāja;

11.

uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš patērētāju aizsardzībai un jāievieš drošības pasākumi, lai nepieļautu nekāda veida tīklu atvienošanu; dalībvalstīm ir jāieceļ piegādātājs, kas nodrošina pakalpojumus galējā situācijā un jāinformē par to patērētāji; šāda mehānisma izveidošana ir jāparedz dalībvalsts tiesību aktos;

12.

uzsver, ka tīklu atvienošana jāapsver tikai kā galējais risinājums patērētāju maksājumu parādu gadījumos, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem patērētājiem un brīvdienu periodiem; piegādātājiem pirms šādas darbības veikšanas jāpiemēro proporcionalitātes princips, kā arī jānosūta individuāls paziņojums patērētājam;

13.

uzsver nepieciešamību nodrošināt vispārēju tiesību aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz dažādu sociālo, ekonomisko un reģionālo grupu piekļuves iespējām enerģijai, nodrošinot piegādes stabilitāti un drošību, kā arī tīklu efektivitāti, veicinot sadarbību reģionālā līmenī starp dalībvalstīm un apkārtējām valstīm ar Eiropas perspektīvu;

14.

aicina dalībvalstis nodrošināt to, ka patērētājs laika periodā, kas nepārsniedz vienu mēnesi, var vienkārši un par brīvu izvēlēties citu piegādātāju;

15.

uzsver, ka elektrības un gāzes cenām Eiropā ir jābūt saprātīgām, vienkārši un skaidri salīdzināmām, pārredzamām, kā arī noteiktām, pamatojoties uz faktisko enerģijas patēriņu; publicētajām cenām, tarifiem, indeksācijas mehānismiem un noteikumiem jābūt patērētājam viegli pieejamiem, izmantojot visaptverošus un viegli saprotamus informācijas līdzekļus; par tiem turklāt iepriekš jāpaziņo un tie jāuzrauga vai jāapstiprina neatkarīgam valsts regulatoram;

16.

uzsver, ka piegādātāju un klientu līguma ierasta prasība ir regulāri un iepriekš noteiktos datumos veikt aprēķinu, lai nodrošinātu to, ka patērētāji maksā par reāli patērēto enerģijas daudzumu; ja piegādātājs neizpilda šo prasību, piemēram, tehnisku iemeslu dēļ, enerģijas patēriņu aprēķina, pamatojoties uz saprātīgiem un pārredzamiem kritērijiem, kuri skaidri noteikti līgumā;

17.

saistībā ar šo uzsver tirgus dalībnieku attīstību, specializējoties salīdzināmās informācijas publicēšanā attiecībā uz piegādātāju cenām, tarifiem un noteikumiem, kā arī atbalsta sniegšanu, patērētājam mainot piegādātāju;

18.

aicina dalībvalstis veicināt “viedo enerģijas skaitītāju” izmantošanu, kuri visu laiku sniegtu patērētājiem skaidru informāciju par viņu enerģijas patēriņu un tādējādi veicinātu energoefektivitāti; atgādina par Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem (5) 13. pantu attiecībā uz “viedajiem skaitītājiem”; steidzami aicina Komisiju un dalībvalstis patērētāju informētības un enerģētikas jomas interesēs īstenot un ieviest šajā direktīvā noteiktās prasības par mērīšanu un rēķinu sagatavošanu;

19.

uzskata, ka jāpieprasa dalībvalstīm nodrošināt, lai 10 gadu laikā pēc Trešās tiesību aktu paketes priekšlikumu (ar ko groza Direktīvu 2003/54/EK un 2003/55/EK) stāšanās spēkā tiktu sākta “viedo” skaitītāju izlaide patērētājiem, un tā būtu enerģijas sadales vai piegādes uzņēmumu kompetencē; valsts pārvaldes iestādēm ir jāatbild par šī izstrādes procesa uzraudzību un kopīgu standartu noteikšanu šim nolūkam; dalībvalstīm jānodrošina, ka standarti, kas nosaka skaitītāju tehnisko projektu un ekspluatācijas obligātās prasības, risinātu savietojamības jautājumus tā, lai sniegtu patērētājiem pēc iespējas lielākus ieguvumus par viszemākajām izmaksām;

20.

lai nodrošinātu pārredzamību, uzsver nepieciešamību izstrādāt standarta rēķinu modeli, izmantojot labāko pieredzi; lai nodrošinātu salīdzināmību, uzsver standarta informācijas izstrādes nepieciešamību pirms līguma slēgšanas un līgumā, tostarp izstrādājot arī informāciju par hartā noteiktajām patērētāja tiesībām;

21.

aicina dalībvalstis izveidot vienu pieņemšanas vietu, kur jebkurš patērētājs varētu pieprasīt informāciju, piemēram, ar valsts energoregulatoru palīdzību, tādējādi veicinot patērētāju piekļuvi informācijai un tajā pašā laikā nodrošinot pēc iespējas ērtāku informācijas pieejamību patērētājiem vietas, laika, mehānismu un precizitātes ziņā;

22.

uzsver nepieciešamību Komisijai sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm izstrādāt kvalitātes kritērijus, kas piemērojami ar patērētāju saistītiem pakalpojumiem, tostarp izsaukuma centriem;

23.

uzskata, ka piegādātāju un neatkarīga dalībvalsts regulatora tīmekļa vietnēs ir jānodrošina piekļuve tarifu simulatoriem; uzsver, ka patērētāji ir regulāri jāinformē par viņu enerģijas patēriņu;

24.

uzsver nepieciešamību noteikt piegādātājiem par obligātu pienākumu informēt patērētājus par šīs hartas pasludināšanu;

25.

pauž nožēlu par to, ka visneaizsargātākajiem enerģijas patērētājiem ir nopietnas problēmas, kuras skaidri jārisina dalībvalstu sociālās drošības sistēmām vai kuru risināšanai jāveic citi līdzvērtīgi pasākumi;

26.

aicina dalībvalstis piešķirt prioritāti ieguldījumiem visaptverošos energoefektivitātes pasākumos mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem, tādējādi risinot stratēģiski gan degvielas cenu izraisītās nabadzības problēmu, gan 2007. gada pavasarī Eiropadomes pieņemtā 20 % energoefektivitātes mērķa sasniegšanu līdz 2020. gadam;

27.

aicina Komisiju nodrošināt vadlīnijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas prasību kopējai noteikšanai un pārskatīt, kā dalībvalstis veic saistības, kas noteiktas Direktīvas 2003/54/EK un Direktīvas 2003/55/EK 3. pantā un A pielikumā;

28.

aicina Komisiju definēt enerģijas cenu izraisītās nabadzības jēdzienu;

29.

aicina dalībvalstis sagatavot valstu enerģētikas rīcības plānus enerģijas trūkuma problēmas risināšanai un paziņot par tajos noteiktajiem pasākumiem Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūrai; aicina aģentūru, sadarbojoties ar dalībvalstu iestādēm, uzraudzīt šo pasākumu īstenošanu un ziņot par veiksmīgi īstenotiem pasākumiem; uzsver to, ka ir jāizvērtē, cik lielā mērā katras atsevišķās valsts sociālās drošības vai nodokļu sistēmām jāņem vērā riski, kas saistīti ar enerģijas cenu izraisīto nabadzību;

30.

uzsver, ka piegādātājiem un tīkla operatoriem jārīkojas atbildīgi pret vidi, īstenojot visus iespējamos centienus, lai nodrošinātu CO2 emisiju, kā arī radioaktīvo atkritumu piemērojamajā likumā noteikto pēc iespējas zemāko līmeni;

31.

uzskata, ka prioritāte jāpiešķir atjaunojamās enerģijas avotiem, apvienotajiem siltuma avotiem un enerģijai, kā arī citai slēptajai ģenerācijai, un ka patērētāju tiesībām būt informētiem un veikt izvēli par labu atjaunojamām enerģijām jābūt atzītām hartā; tādēļ uzskata, ka visi patērētāji objektīvi, pārredzami un nediskriminējoši jāinformē par viņiem pieejamiem enerģijas avotiem;

32.

uzsver, ka nepieciešams īstenot praksē Direktīvas 2003/54/EK 3. panta 6. punktu, saskaņā ar kuru dalībvalstis nodrošina, ka patērētāji saņem uzticamu informāciju par elektroenerģijas piegādātāja dažādajiem enerģijas veidiem un ietekmi uz vidi, kādu rada elektroenerģijas ražošana no šī piegādātāja sniegtās jauktās enerģijas;

33.

uzsver, ka dalībvalstīs ir izveidotas valsts pārvaldes iestādes, bet pauž nožēlu par to pašreiz ierobežotajām pilnvarām; uzskata, ka dalībvalstīm jānodrošina valsts pārvaldes iestāžu pietiekamas likumīgās pilnvaras un līdzekļi, kā arī vēlme tos izmantot;

34.

pauž pārliecību, ka pakalpojumu regulatoriem dalībvalstīs ir jāuzņemas galvenā loma patērētāju tiesību aizsardzībā; tādēļ uzskata, ka ir jāatbalsta priekšlikumi paplašināt pakalpojumu regulatoru pilnvaras un neatkarību, tostarp tiesības veikt sankcijas pret piegādātājiem, kuri neievēro Kopienas tiesības šajā jautājumā;

35.

uzskata, ka valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt neatkarīgām no jebkādām sabiedriskām vai privātām interesēm, un to kompetencē ir jābūt vismaz šādiem pienākumiem:

36.

dalībvalstīm jānodrošina, lai valsts pārvaldes iestāžu rīcībā būtu nepieciešamās pilnvaras, lai tās varētu veikt elektrības un gāzes piedāvājuma uzraudzību tirgū. Tādēļ ir jānodrošina to piekļuve visiem būtiskajiem faktoriem, kas nosaka elektrības un gāzes cenu, kā arī vismaz gāzes un elektrības piegādes līgumu noteikumiem un indeksācijas formulām;

37.

uzsver nepieciešamību iestrādāt valsts pārvaldes iestāžu pienākumus piedāvātajā Direktīvas 2003/54/EK 22. panta c) punktā un piedāvātajā Direktīvas 2003/55/EK 24. panta c) punktā;

38.

uzsver nepieciešamību pēc integrētas Eiropas pieejas valsts pārvaldes iestāžu darbībām, ko koordinētu Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūra;

39.

aicina dalībvalstis pēc iespējas tuvāk patērētājiem izveidot vienu pieņemšanas vietu jebkāda veida patērētāju sūdzību iesniegšanai un veicināt šādu sūdzību izskatīšanu, izmantojot alternatīvas metodes strīdu risināšanā;

40.

uzsver, ka visiem patērētājiem ir tiesības saņemt pakalpojumus, tiesības uz to, ka tiek izskatītas viņu sūdzības, un tiesības saņemt alternatīvus risinājumus strīdiem ar savu enerģijas piegādātāju saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, tostarp ISO 10001, ISO 10002 un ISO 10003, kā arī turpmākajiem ISO standartiem, ko izstrādās šajā jomā;

41.

aicina Komisiju un dalībvalstis panākt, lai ombudam būtu pilnvaras efektīvi izskatīt sūdzības, kā arī sniegt patērētājiem informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku;

42.

atzīst patērētāju organizāciju nozīmību, lai panāktu, ka tiek darīts viss iespējamais saistībā ar enerģijas patērētāju tiesību aizsardzību augstākajā līmenī visā Eiropas Savienībā; visām dalībvalstīm jānodrošina, lai patērētāju organizācijām būtu pietiekami resursi veikt pamata pakalpojumus, tostarp gāzes un elektrības jomā;

43.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt ilgtspējīgu attīstību enerģētikas pakalpojumu jomā; uzsver patērētāju organizāciju un valsts pārvaldes iestāžu svarīgo lomu ilgtspējīga patēriņa veicināšanā, īpaši pievēršot gan patērētāju, gan uzņēmumu uzmanību jauktajām enerģijām, klimata pārmaiņām un patērētāju ietekmei uz nozares attīstību;

44.

iesaka dalībvalstīm sniegt finansiālu atbalstu patērētāju organizācijām, lai tās varētu apmācīt savus darbiniekus un tādējādi spētu sniegt efektīvāku palīdzību likumdošanas procesā, informējot un izglītojot patērētājus, kā arī risinot patērētāju strīdus;

45.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/30

A.

tā kā Komisijas priekšlikums grozīt Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības noteikumiem (COM(2008)0336), paredz, mainot mājputnu gaļas definīciju, atļaut tirgot gaļu, kas apstrādāta ar pretmikrobu vielām, lai tā būtu lietojama pārtikā;

B.

tā kā Komisāru kolēģijas lēmums paredz atļaut izmantot četras pretmikrobu vielas, ar kurām apstrādā mājputnu liemeņus, kas domāti lietošanai pārtikā Eiropas Savienībā;

C.

tā kā pirms šī Komisijas priekšlikuma ASV lūdza ļaut ievest Eiropas Savienībā mājputnu gaļu, kas apstrādāta ar ķīmiskām vai pretmikrobu vielām;

D.

tā kā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem ASV jau drīkst eksportēt mājputnu gaļu uz Eiropas Savienību ar nosacījumu, ka tā nav apstrādāta ar pretmikrobu vielām;

E.

tā kā piesardzības princips kopš 1992. gada ir skaidri ierakstīts Līgumā, un Eiropas Kopienu Tiesa ir vairākkārt precizējusi šī Kopienas tiesību principa saturu un jomu, jo tas ir viens no Kopienas stūrakmeņiem vides un veselības aizsardzības politikā (7);

F.

tā kā atļaujas došana pretmikrobu vielu izmantošanai gaļas apstrādē vai nu attiecībā tikai uz ievestiem produktiem, vai arī gan attiecībā uz ievestiem produktiem, gan attiecībā uz produktiem Eiropas Savienībā, abos gadījumos nozīmētu dubultus standartus, jo šī nozare Eiropā bija spiesta veikt lielus ieguldījumus visos ražošanas ķēdes posmos, turpretim ASV piemēro tikai lētu procesa noslēguma posma risinājumu,

G.

tā kā Komisija atzīst, ka ir nepietiekami zinātniski dati par šo četru pretmikrobu apstrādes vielu, par kurām pieprasītas atļaujas, ietekmi uz vidi un veselību;

H.

tā kā pircēji varētu tikt maldināti, jo hlorēšanas procedūra varētu ietekmēt gaļas ārējo izskatu, liekot tai izskatīties svaigākai, nekā tā patiesībā ir;

I.

ņemot vērā garo procesu, kura laikā tika pieņemti un ieviesti Kopienas pārtikas nekaitīguma un higiēnas noteikumi un standarti, kas ir palīdzējuši samazināt to inficēšanos skaitu, kuras izraisa dažādi pārtikas ķēdei raksturīgi zoonozes izraisītāji;

J.

tā kā saskaņā ar ASV Slimību kontroles centra vērtējumu pretmikrobu vielu izmantošana ASV nav samazinājusi inficēšanās gadījumu skaitu ar listeria, salmonella un citām baktērijām;

K.

tā kā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome jau divreiz ir apspriedusi šo tematu un tā kā dalībvalstu vispārējā reakcija uz Komisijas plāniem atļaut mājputnu liemeņu apstrādi ar pretmikrobu vielām ir negatīva;

L.

tā kā Pastāvīgā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja 2008. gada 2. jūnija sanāksmē ar 316 balsīm pret, nevienu balsi par un 29 balsotājiem atturoties noraidīja šo Komisijas priekšlikumu, tādējādi dodot skaidru un noteiktu signālu pirms ES un ASV sammita Brdo (Slovēnijā);

M.

tā kā Komisijai tās priekšlikums, pēc tam kad Pastāvīgā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja to noraidīja, ir jānosūta Padomei,

1.

neatbalsta šo Eiropas Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Padomi noraidīt šo Eiropas Komisijas priekšlikumu;

3.

ir cieši pārliecināts, ka šis jautājums jāskata Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē, nevis kādā citā Padomes sastāvā;

4.

pieprasa, lai Komisija, gatavojoties nākamajai Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmei, kura notiks 2008. gada oktobrī, apspriestos ar Parlamentu un pilnībā to informētu, pirms pieņemt jebkādu turpmāko lēmumu šajā sakarā;

5.

uzsver, ka četru minēto pretmikrobu apstrādes vielu atļaušana mājputnu liemeņu apstrādei un pēc tam gaļas lietošana pārtikā nopietni apdraudētu Kopienas noteikumus un standartus un nonāktu pretrunā ar mājputnu gaļas nozares profesionāļu centieniem un pielāgojumiem, lai samazinātu bakteriālo inficēšanos skaitu Eiropas Savienībā; uzsver, ka tas būtu arī ļoti nopietns un kaitējošs ievainojums Kopienas politikai šajā jomā un uzticībai Kopienas centieniem veicināt augsta līmeņa pārtikas kvalitātes un higiēnas standartus starptautiskā līmenī;

6.

uzsver, ka šajā jomā Eiropas mājputnu gaļas nozares profesionāļi, pievēršoties visai pārtikas ķēdei, ir veikuši ievērojamu ieguldījumu saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai samazinātu patogēnu izraisītu mikrobiālo piesārņojumu;

7.

uzskata Eiropas Savienībā izmantoto pieeju pārtikas ķēdei kopumā par ilgtspējīgāku līdzekli patogēnu klātbūtnes samazināšanā mājputnu gaļā nekā dekontaminēšanu, izmantojot pretmikrobu vielas pārtikas ražošanas procesa beigu posmā;

8.

pauž bažas, ka šādas mājputnu gaļas importa atļaušana varētu vājināt Eiropas standartus;

9.

uzsver, ka šis priekšlikums ir pretrunā gan Eiropas sabiedrības izpratnei par pārtikas nekaitīgumu un higiēnu, gan prasībai ieviest tādus ražošanas modeļus Eiropā un citur pasaulē, kas ievēro higiēnas un augstas kvalitātes standartus visā ražošanas un izplatīšanas gaitā; uzsver, ka tas, visticamāk, apdraudētu Eiropas patērētāju to uzticību Eiropas Savienībā pārdotai pārtikai, kura jau tā ir samazinājusies pēc pārtikas drošības problēmām, kas pēdējos gados bija radušās Eiropas Savienībā;

10.

atzīst vajadzību pēc atbilstoša zinātniska padoma, kas ņemtu vērā patērētāju aizsardzības un informētības faktorus; uzskata, ka izvēlētais risinājums, lai kāds tas būtu, nedrīkstētu radīt konkurences traucējumus;

11.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/32

A.

tā kā pašreizējo krīzi, ko pārdzīvo Kopienas zivsaimniecības nozare, ir radījis nepārtrauktais degvielas cenu pieaugums, kura dēļ pēdējo piecu gadu laikā degvielas cenas ir palielinājušās par vairāk nekā 300 % un kopš 2008. gada janvāra — par vairāk nekā 40 %;

B.

tā kā zivsaimniecības produktu cenas pēdējo divdesmit gadu laikā nav daudz mainījušās, bet cenas par dažu sugu zivīm kopš šī gada sākuma ir ievērojami samazinājušās, līdz pat 25 %, jo no ārvalstīm tiek importēts liels daudzums nelegāli nozvejotu zivju;

C.

tā kā zivsaimniecības nozarē, pretēji stāvoklim citās tautsaimniecības nozarēs, degvielas cena nevar ietekmēt šīs nozares produktu cenu pirmās pārdošanas reizē, jo pašreizējā situācijā zvejnieki paši nevar noteikt cenu;

D.

tā kā degvielas cenu pieaugums tieši un netieši ietekmē kuģu apkalpju ienākumus, jo viņu algas ir atkarīgas no nozvejoto zivju pirmās pārdošanas reizes;

E.

tā kā šogad ir samazinājušies ES zvejnieku ienākumi, jo viņi ir saskārušies ar izmaksu pieaugumu;

F.

tā kā, neraugoties uz spēkā esošajiem pārstrukturēšanas plāniem un veiksmīgajām izmaiņām uzņēmējdarbības vidē, krīzes nepārtrauktā padziļināšanās daudzas uzņēmējsabiedrības ir padarījusi par finansiāli dzīvotnespējīgām, bet citus zivsaimniecības uzņēmumus ir nostādījusi augsta riska situācijā, izraisot daudzkārtējas protesta demonstrācijas daudzās dalībvalstīs;

G.

tā kā vajadzīgi ievērojami ieguldījumi gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī jaunās tehnoloģijās, lai palielinātu zvejas kuģu energoefektivitāti, un metodēs, lai samazinātu to atkarību no fosilā kurināmā;

H.

tā kā atsevišķas dalībvalstis ir ierosinājušas ieviest režīmus, kuru mērķis ir samazināt zvejas flotiļu degvielas patēriņu, un tā kā šādi jauninājumi ir jāatbalsta;

I.

tā kā ES klimatam un enerģētikai veltīto dokumentu kopumā ir apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un tā kā zivsaimniecības nozare var dot ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā;

J.

tā kā zivsaimniecības nozari skarošo problēmu risinājumu var rast, vienīgi veicot nopietnus īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus kā valstu, tā Eiropas līmenī,

1.

pauž atbalstu Eiropas zvejniekiem un aicina Komisiju un Padomi paredzēt pasākumus, lai atrisinātu zivsaimniecības nozari skarošās problēmas;

2.

aicina dalībvalstis paātrināt procedūras, lai nodrošinātu atbalsta maksājumus saskaņā ar Komisijas 2007. gada 24. jūlija Regulu (EK) Nr. 875/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē (4);

3.

šajā sakarībā atkārto aicinājumu Komisijai pārskatīt iepriekšminēto regulu, lai palielinātu atbalstu līdz EUR 100 000 vienam kuģim, nevis vienam uzņēmumam, lai tādējādi atbalsta apjomu tuvinātu līmenim, kāds pastāv citās ekonomikas nozarēs;

4.

vērš dalībvalstu uzmanību uz tām jaunajām Kopienas vadlīnijām valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā (5), kuras paredz nodokļu atvieglojumus un mazākas sociālās izmaksas tiem Kopienas kuģiem, kuri zvejo ārpus Kopienas ūdeņiem, un aicina šos pasākumus piemērot tiem kuģiem, kuri tos pieprasa;

5.

atgādina, ka līdz ar naftas cenas celšanos, viena no visbiežāk izteiktajām zvejas flotes pārstāvju pretenzijām attiecībā uz tās produktu cenu krišanos ir saistīta ar lielo daudzumu ievesto zivju produktu, kuru cenas ir ļoti zemas, jo tie gatavoti no nelegāli nozvejotām zivīm, un tādēļ pieprasa, lai:

6.

atkārto aicinājumu Komisijai, ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšlikumus, pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumu zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgās organizācijas pārskatīšanai, lai dotu zvejniekiem iespēju būt atbildīgākiem par cenu noteikšanu, tādējādi nodrošinot ienākumus nozarē, veicinot tirgus stabilitāti, uzlabojot zivsaimniecības produktu tirdzniecību un palielinot radīto pievienoto vērtību;

7.

aicina visas dalībvalstis pieņemt zvejas flotes pielāgošanas plānus un piešķirt nepieciešamos finanšu līdzekļus flotes brīvprātīgai pārstrukturēšanai; šajā sakarā:

8.

aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu septiņus gadus ilgai kompensāciju sistēmai par CO2 samazināšanu zivsaimniecības nozarē, pamatojoties uz pašreizējo cenu EUR 25 par vienu tonnu CO2;

9.

aicina Komisiju spēkā esošās pētniecības un attīstības septītās pamatprogrammas ietvaros atbalstīt īpašu ar zivsaimniecību saistītu pētījumu veikšanu un attīstības fonda izveidi, lai palīdzētu finansēt projektus, kuru mērķis izpētīt alternatīvās enerģijas avotus un uzlabot energoefektivitāti zivsaimniecības nozarē;

10.

uzskata, ka zvejas iekārtu pārveidošana un dažādošana var dot ieguldījumu zivsaimniecības nozares energoatkarības samazināšanā;

11.

aicina Komisiju un dalībvalstis plaši apspriesties ar zvejniecības nozares pārstāvjiem un citām ieinteresētajām pusēm, lai lūgtu viņu priekšlikumus tam, kā labāk sasniegt šādu mērķi, atzīstot, ka situācija un līdz ar to arī problēmas risinājumi ne vienmēr būs vienādi visās zivsaimniecības sektoros un reģionos;

12.

mudina Komisiju izstrādāt īpašus priekšlikumus, lai atvieglotu stāvokli apgabalos, kuri ir visvairāk atkarīgi no zivsaimniecības;

13.

aicina Eiropas līmenī īstenot trīspusēju dialogu, iesaistot visus dalībniekus (valsts pārvaldi, arodbiedrības un zvejniekus), lai risinātu nozares strukturālās problēmas, kuras nav saistītas tikai ar degvielas cenu krīzi, īpašu uzmanību pievēršot zvejnieku darba apstākļiem;

14.

pieprasa nākamajā ES zivsaimniecības ministru Eiropadomes 2008. gada jūnija sanāksmē izskatīt šo jautājumu kā prioritāru un pieņemt nepieciešamos pasākumus šīs krīzi atrisināšanai;

15.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas zivsaimniecības nozares organizāciju pārstāvjiem.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/35

A.

tā kā ES un Krievijas attiecības iepriekšējā desmitgadē ir nepārtraukti attīstījušās, veidojot dziļu un visaptverošu ekonomikas integrāciju un savstarpīgumu, kas tuvākajā nākotnē vēl vairāk pastiprināsies;

B.

tā kā Eiropas Savienība un Krievija, kura ir ANO Drošības padomes locekle, kopīgi ir atbildīgas par pasaules stabilitāti un drošību, un tā kā ES un Krievijas ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības ir īpaši svarīgas Eiropas stabilitātei, drošībai un labklājībai;

C.

tā kā Stratēģisko partnerattiecību nolīguma (SPN) noslēgšana starp ES un Krievijas Federāciju ir ārkārtīgi nozīmīga, lai nākotnē attīstītu šo divu partneru sadarbību un lai tā kļūtu intensīvāka;

D.

tā kā sarunas par šāda jauna SPN noslēgšanu jāsāk cik iespējams drīz, un tām par pamatu jābūt jau sasniegtajam četru kopīgo telpu — kopīgās ekonomiskās telpas, brīvības, drošības un tiesiskuma telpas, ārējās drošības telpas un pētniecības, izglītības un kultūras telpas — īstenošanā; tā kā galvenajam tematam sarunās par jaunā SPN noslēgšanu ir jābūt drīzai četru kopīgo telpu īstenošanai;

E.

tā kā ir panākti rezultāti attiecībā uz Krievijas noteikto embargo gaļas un citu lauksaimniecības produktu importam no Polijas un iegūtas garantijas attiecībā uz Druzba cauruļvada slēgšanu, ko Lietuva uzskatīja par represīvu politisku pasākumu, un dalībvalstis ir vienojušās par pilnvaru galīgu noteikšanu sarunām par jauno nolīgumu, ar kuru tiks aizstāts pašreizējais Partnerattiecību un sadarbības nolīgums, kurš zaudēja spēku pagājušā gada beigās;

F.

tā kā 2008. gada 7. maijā Dmitrijs Medvedevs oficiāli nodeva zvērestu kā Krievijas Federācijas prezidents; tā kā jaunais valsts prezidents premjerministra amatā izvirzīja bijušo valsts prezidentu Vladimiru Putinu, kuru Krievijas Dome ar milzīgu balsu vairākumu apstiprināja šajā amatā;

G.

tā kā pārmaiņas Krievijas vadībā pēc pagājušā gada Krievijas Domes vēlēšanām un šā gada sākumā notikušajām prezidenta vēlēšanām var dot jaunu stimulu ES un Krievijas attiecībām, Krievijas attiecību uzlabošanai ar dažiem tās tuvākajiem kaimiņiem un demokrātijas un tiesiskuma attīstībai Krievijā;

H.

tā kā jaunais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs inaugurācijas runā apstiprināja apņemšanos izveidot pārdomātu un efektīvu tiesību sistēmu, kura ir priekšnoteikums ekonomiskai un sociālai attīstībai Krievijā, Krievijas ietekmes pieaugumam starptautiskajā sabiedrībā, lielākai Krievijas atvērtībai pasaulē un līdzvērtīga dialoga veicināšanai ar citām tautām; tā kā prezidents D. Medvedevs, sākot savu pilnvaru termiņu, ir izdevis dekrētu par Korupcijas novēršanas padomes izveidi un apņēmies būt tās priekšsēdētājs;

I.

tā kā Krievijas Federācijas pievienošanās Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) ievērojami palīdzētu uzlabot ekonomiskās attiecības starp Krieviju un ES, ar noteikumu, ka pilnībā tiek izpildītas un īstenotas PTO saistošās prasības un pienākumi;

J.

tā kā energoapgādes drošība ir viens no Eiropas sarežģītākajiem uzdevumiem un viena no galvenajām sadarbības jomām ar Krieviju; tā kā kopīgiem spēkiem jācenšas pilnībā un efektīvi izmantot gan pašreizējās enerģijas transporta sistēmas, gan tās, kas vēl tiks izveidotas; tā kā ES lielā atkarība no fosilā kurināmā kavē līdzsvarotas, saskaņotas un uz patiesām vērtībām balstītas pieejas veidošanu Eiropas attiecībās ar Krieviju;

K.

tā kā nesen Krievija vairākos svarīgos energoprojektos kā stratēģiskos partnerus iekļāva dažus ES lielākos energouzņēmumus, kā arī atļāva ES uzņēmumiem noteiktā ierobežotā apjomā iegādāties daļas Krievijas uzņēmumos; un tā kā juridiskās noteiktības un īpašuma tiesību ievērošana ir priekšnoteikums, lai ārvalstu investīcijas Krievijā saglabātos pašreizējā līmenī;

L.

tā kā strīdi par enerģijas piegāžu un transporta nosacījumiem ir jārisina sarunu ceļā, nediskriminējošā un pārredzamā veidā un tos nekad nedrīkst izmantot kā instrumentu politiskam spiedienam uz ES dalībvalstīm un kopīgām kaimiņvalstīm;

M.

tā kā jaunajā nolīgumā starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju jāiekļauj Enerģētikas hartas nolīguma principi;

N.

tā kā Eiropas Savienība un Krievijas Federācija varētu uzņemties un tām ir jāuzņemas aktīva loma miera un stabilitātes veidošanā Eiropas kontinentā, jo īpaši attiecībā uz kopīgiem kaimiņiem, kā arī citviet pasaulē;

O.

tā kā Eiropas Savienībai un Krievijas Federācijai jo īpaši jāsadarbojas, lai galīgi atrisinātu Kosovas starptautiskā statusa jautājumu un panāktu miermīlīgu atrisinājumu aizvien bīstamajiem konfliktiem Abhāzijā, Dienvidosetijā, Kalnu Karabahā un Piedņestrā;

P.

tā kā pēc Krievijas iestāžu lēmuma izveidot juridiskas saites ar separātiskajām Abhāzijas un Dienvidosetijas republikām stāvoklis šajos Gruzijas reģionos vēl vairāk pasliktinās, liekot apšaubīt to, ka Krievijas militārie spēki tur uzturas kā neitrāli miera uzturētāji, un tas apdraud Gruzijas teritoriālo integritāti;

Q.

tā kā Krievija ir uz laiku pārtraukusi dalību Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, paziņojot, ka Krievija apturēs NATO valstu veiktās pārbaudes tās militārajos objektos un vairs neierobežos savu konvencionālo ieroču skaitu;

R.

tā kā Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pēc tikšanās ar ES ministru trijotni, kas notika Luksemburgā 2008. gada 29. aprīlī, apstiprināja Krievijas dalību ES militārajā operācijā Čadā un Centrālāfrikas Republikā (Operācija EUFOR Tchad/RCA, uzsākta 2008. gada 28. janvārī (3));

S.

tā kā joprojām nopietnas bažas rada tendences Krievijas Federācijā attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību, kā arī vispārpieņemtu demokrātijas principu, normu un prakses ievērošanu; tā kā Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pilntiesīga locekle un līdz ar to tā ir apņēmusies ievērot demokrātijas principus un cilvēka pamattiesības;

T.

tā kā ir svarīgi, lai ES attiecībās ar Krieviju paustu vienotu viedokli, izrādītu solidaritāti un vienotību un šīs attiecības balstītu uz savstarpējām interesēm un kopējām vērtībām,

1.

uzsver, ka gaidāmā augstākā līmeņa sanāksme būs pirmā ES un Krievijas augstākā līmeņa tikšanās, kurā piedalīsies Krievijas jaunievēlētais prezidents Dmitrijs Medvedevs, un pauž cerību, ka šī sanāksme iezīmēs ES un Krievijas attiecību uzlabošanos;

2.

atkārtoti apstiprina pārliecību, ka Krievija joprojām ir nozīmīgs stratēģiskās sadarbības partneris un ka Eiropas Savienībai ar Krieviju ir ne tikai kopīgas ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis cieši sadarboties gan starptautiskajā arēnā, gan kopējās kaimiņvalstīs;

3.

uzsver, ka ES dalībvalstīm ir jābūt vienotām attiecībās ar Krieviju, un aicina dalībvalstis sarunās ar Krievijas Federāciju piešķirt prioritāti kopējas nostājas ilgtermiņa ieguvumiem, nevis iespējamām īstermiņa priekšrocībām, kas varētu izrietēt no divpusējiem darījumiem atsevišķās jomās;

4.

pauž atbalstu pragmatiskākai attiecību veidošanai ar Krieviju nākotnē, pievēršot uzmanību jomām, kuras attiecas uz četrām kopējām telpām, kā arī nepieciešamībai pēc jauna PSN, un pievēršoties praktiskai sadarbībai, kopīgiem projektiem un līdz šim panākto saistību un vienošanos izpildei;

5.

pauž gandarījumu, ka beidzot rasta iespēja pārvarēt šķēršļus, kas kavēja vienoties par pilnvarām sarunu sākšanai ar Krievijas Federāciju par jaunā PSN noslēgšanu;

6.

mudina Padomi, Komisiju un dalībvalstis kopā ar Krievijas Federācijas valdību ES un Krievijas 21. augstākā līmeņa sanāksmi Hantimansijskā izmantot par īstenu atspēriena punktu, lai ES un Krievijas attiecības kļūtu intensīvākas, uzsākot sarunas par jauno PSN un tādējādi liekot pamatu turpmākiem konkrētiem rezultātiem tuvākajā nākotnē;

7.

atzinīgi vērtē jaunā valsts prezidenta D. Medvedeva inaugurācijas runā sacīto par pilsoņu tiesību nozīmīgumu un publiski atkārtoti pausto atbalstu tiesiskumam un cilvēktiesību ievērošanai; cer, ka šiem vārdiem sekos darbi un Krievija uzsāks nepieciešamās reformas, kas sagatavos augsni pilnvērtīgai demokrātiskai sistēmai;

8.

pauž nopietnas bažas par to, ka turpinās ziņojumi no Krievijas un starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām par spīdzināšanu, kā arī necilvēciskām un pazemojošām darbībām cietumos, milicijas iecirkņos un slepenos aizturēšanas centros Čečenijā; turklāt pauž nopietnas bažas par to, ka Krievijā strauji palielinās uzbrukumu skaits etniskajām, rasu un reliģiskajām minoritātēm;

9.

atkārtoti aicina biežāk organizēt ES un Krievijas apspriedes cilvēktiesību jomā, lai tās kļūtu efektīvākas un rezultatīvākas, kurās piedalītos pārstāvji ne tikai no Ārlietu ministrijas, bet arī no citām Krievijas ministrijām, un visos apspriežu līmeņos pilnībā iesaistīt Eiropas Parlamentu; šajā sakarībā uzskata, ka informācijas sniegšana pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, ko Komisija veic pirms oficiālām apspriedēm, ir nozīmīgs instruments, kas pienācīgi jāpilnveido un jāņem vērā Krievijas varas iestādēm, ar mērķi pārveidot šo informācijas sniegšanu par pilnvērtīgu juridisku semināru, iesaistot augstskolu mācībspēkus, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un abu pušu amatpersonas;

10.

uzsver, ka spēcīga un neatkarīga pilsoniskā sabiedrība ir īstenas un attīstītas demokrātijas pamats un neatņemama daļa; šajā sakarībā pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību aizstāvju situācijas pasliktināšanos un grūtībām, ar kādām, reģistrējoties un veicot savu darbību, saskaras tās NVO, kas veicina cilvēktiesību ievērošanu, vides aizsardzības un ekoloģijas jautājumu risināšanu; ir ļoti nobažījies par nesen izdarītajiem grozījumiem tiesību aktos par ekstrēmismu, jo tie varētu ietekmēt informācijas brīvu apriti un ļaut Krievijas varasiestādēm vēl vairāk ierobežot neatkarīgo žurnālistu un politiskās opozīcijas pārstāvju vārda brīvību;

11.

aicina Krievijas Federāciju apliecināt atbalstu kopējām vērtībām, ratificējot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. papildprotokolu, tādējādi ļaujot veikt svarīgas reformas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kurā krājas desmitiem tūkstošu neizskatītu lietu; aicina Krievijas varas iestādes ievērot visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus;

12.

atzinīgi vērtē to, ka ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme notiks Hantimansijskas autonomā apgabala administratīvajā centrā; aicina pašreizējo prezidentūru izmantot iespēju augstākā līmeņa sanāksmē, pēc kuras notiks Pasaules Somugru tautu 5. kongress, apspriest problēmas, ar kurām Krievijā saskaras somugru mazākumtautības attiecībā uz politisko pārstāvību, kā arī kultūras un valodas identitātes aizsardzību un attīstību;

13.

turklāt atkārtoti pauž viedokli, ka ir svarīgi izveidot Kopējo ekonomisko telpu (KET) un turpināt īstenot KET plānā izvirzītos mērķus, it īpaši attiecībā uz atvērta un integrēta ES un Krievijas tirgus izveidi;

14.

atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti pēc iepriekšējās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes Mafrā attiecībā uz Krievijas pievienošanos PTO, kas radīs līdzvērtīgus konkurences apstākļus abu pušu uzņēmējdarbības pārstāvjiem un lielā mērā palīdzēs Krievijas centienos izveidot mūsdienīgu, daudzpusīgu, augstu tehnoloģiju ekonomiku; aicina Krieviju veikt nepieciešamos pasākumus, lai likvidētu atlikušos pievienošanās procesa šķēršļus, jo īpaši eksporta nodokļu un nodevu jomā, un lai spētu pilnībā ievērot un īstenot saistības un pienākumus līdzdalībai PTO, kā rezultātā ES varētu sākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu ar Krievijas Federāciju;

15.

prasa, lai tuvākajā laikā panāktu vienošanos par izvedmuitas nodokļiem koksnei, ko no Krievijas Federācijas eksportē uz Eiropas Savienību; pauž nožēlu, ka Krievija neievēro saistības likvidēt maksājumus par pārlidojumiem pār Sibīriju, un aicina Krieviju parakstīt nolīgumu, kas panākts šajā jautājumā augstākā līmeņa sanāksmē Samārā;

16.

uzsver, ka ir svarīgi uzlabot vidi Eiropas ieguldījumiem Krievijā, ko var panākt tikai veicinot un sekmējot nediskriminējošus un pārredzamus uzņēmējdarbības noteikumus, samazinot birokrātiju un sekmējot abpusējus ieguldījumus; pauž bažas par to, ka veids, kādā iestādes piemēro likumus, nav iepriekš paredzams;

17.

atzinīgi vērtē pastiprināto ES un Krievijas dialogu par enerģētikas un vides aizsardzības jautājumiem; uzsver enerģijas importa nozīmi Eiropas ekonomikai, jo tas rada iespēju paplašināt ES un Krievijas sadarbību tirdzniecības un ekonomikas jomā; uzsver, ka šādas sadarbības pamatā jābūt savstarpīguma un pārredzamības principam, kā arī vienlīdzīgai pieejai tirgiem, infrastruktūrai un ieguldījumiem; atzinīgi vērtē Krievijas pievienošanos Kioto protokolam un uzsver, ka nepieciešams, lai Krievija pilnībā atbalstītu saistošos klimata pārmaiņu novēršanas mērķus, kas izriet no Kioto protokola piemērošanas; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai principi, kas minēti Enerģētikas hartas nolīgumā, tam pievienotajā Tranzīta protokolā un G8 secinājumos, tiktu iekļauti jaunajā ES un Krievijas PSN, tostarp saistībā ar turpmāko sadarbību energoefektivitātes, oglekļa emisiju samazināšanas un atjaunojamo energoresursu jomā, iekļaujot arī jautājumu par bioenerģijas izmantošanu; norāda, ka šie principi ir jāpiemēro svarīgākajiem enerģētikas infrastruktūras projektiem; aicina Eiropas Savienību sarunās ar Krieviju paust vienotu nostāju šajos sarežģītajos, ar enerģētiku saistītajos jautājumos; aicina ES un Krievijas enerģētikas dialoga partnerus izpētīt iespējas rēķinus par Krievijas enerģijas piegādēm ES apmaksāt eiro, lai panāktu neatkarību no trešo valstu valūtām;

18.

pauž bažas par kodolenerģijas nozares drošību Krievijas Federācijā un tās plāniem eksportēt kodoltehnoloģijas un kodolmateriālus uz citām valstīm, kā arī par to, ka šāda rīcība apdraud kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu;

19.

aicina Krievijas Federāciju atbalstīt atjaunojamās enerģijas nozares attīstību valstī videi draudzīgā un ilgtspējīgā veidā; aicina Krievijas Federāciju nodrošināt mūsdienīgu vides standartu ievērošanu visos tās teritorijā sāktajos vai plānotajos naftas un gāzes projektos;

20.

atzinīgi vērtē ES un Krievijas panākumus kopējās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidē, kur galvenā uzmanība līdz šim tika veltīta vīzu režīma atvieglojumu un atpakaļuzņemšanas nolīgumu jomā, kas ir ievērojams solis tuvāk bezvīzu režīmam ilgtermiņa perspektīvā; aicina turpināt sadarbību attiecībā uz nelegālo imigrāciju, personu apliecinošu dokumentu kontroles uzlabošanu un labāku informācijas apmaiņu jautājumos par terorismu un organizēto noziedzību; uzsver, ka Padomei un Komisijai ir jānodrošina, lai Krievija ievērotu visus nosacījumus, kas ir paredzēti apspriestajos nolīgumos par abpusēju vīzu režīma atcelšanu, lai novērstu jebkādus drošības un demokrātijas pārkāpumus Eiropā;

21.

norāda, ka Krievija, kura pagājušajā gadā mainīja vīzu piešķiršanas noteikumus un pārtrauca izdod viena gada termiņa vairākkārtējas ieceļošanas vīzas darba nolūkos, kuras pirms tam izmantoja daudzi darba ņēmēji no Eiropas, var saskarties ar masveidīgu ES vadošo darbinieku un strādājošo došanos prom, ja tā nemainīs jaunos noteikumus un nemazinās apgrūtinošo birokrātiju, kāda pastāv vīzu un darba atļauju iegūšanā;

22.

atzinīgi vērtē ES un Krievijas sadarbības veicināšanu kosmosa jomā saskaņā ar 2006. gada martā izveidoto Trīspusējo kosmosa dialogu starp Komisiju, Eiropas Kosmosa aģentūru un aģentūru Roscosmos (Krievijas Federālā kosmosa aģentūra), ietverot kosmosa lietojumus (satelītu navigācija, zemes novērošana un satelītu komunikācijas), piekļuvi kosmosam (palaišanas iekārtas un turpmākās kosmosa transporta sistēmas), kosmosa zinātni un kosmosa tehnoloģiju izstrādi; piezīmē, ka saistībā ar kopīgo ekonomisko telpu, par prioritāti ir noteikta sadarbība kosmosa jomā;

23.

aicina Krievijas Federāciju piedalīties Eiropas pētniecības infrastruktūru izveides procesā, kuru atbalsta Eiropas Kopienas pamatprogrammās; uzskata, ka šādas iniciatīvas varētu nodrošināt būtisku Krievijas cilvēkresursu un finanšu resursu efektīvu izmantošanu un turpmāku attīstību pētniecības, izstrādes un jauninājumu jomās un tādējādi dot labumu Eiropai un Krievijai;

24.

aicina Krievijas un ASV valdības izvērst sarunas par aizsardzības un drošības jautājumiem, kuri tieši vai netieši skar Eiropas Savienības dalībvalstis; mudina abu valstu valdības šajās diskusijās pilnībā iesaistīt Eiropas Savienību un tās dalībvalstis un atturēties no jelkādiem pasākumiem vai lēmumiem, ko var uzskatīt par draudu mieram un stabilitātei Eiropas kontinentā;

25.

aicina Krievijas valdību kopā ar Eiropas Savienību un citām Kosovas kontaktgrupas dalībvalstīm konstruktīvi strādāt, lai rastu ilgtspējīgu, politisku risinājumu saistībā ar Kosovas nākotni un turpmāko stabilitātes nodrošināšanu Rietumbalkānu reģionā;

26.

aicina Krieviju neiestāties pret ES Likuma varas misiju Kosovā (EULEX Kosovo  (4)) misijas izvietošanu, kā arī pilnībā atbalstīt EDSO un apstiprināt tās pilnvaras, lai dotu iespēju pilnībā īstenot visas garantijas, kas paredzētas Kosovas konstitūcijā, un Kosovas varas iestāžu saistības attiecībā uz institucionālo decentralizāciju, kā arī mazākuma kopienu un kultūras un arhitektūras mantojuma aizsardzību;

27.

aicina Padomi un Komisiju kopīgi ar Krievijas valdību īstenot iniciatīvas drošības un stabilitātes stiprināšanai kopējās kaimiņvalstīs, it īpaši iesaistoties ciešākā dialogā par demokrātijas nodibināšanu Baltkrievijā, kā arī īstenojot kopīgus centienus, lai beidzot atrisinātu konfliktus Abhāzijā, Dienvidosetijā, Kalnu Karabahā un Piedņeprā;

28.

pauž nopietnas bažas par Krievijas lēmumu stiprināt saites ar Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioniem Gruzijā un atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei; aicina Krieviju atturēties no jebkādas turpmākas rīcības, kas var saasināt saspīlējumu, kā arī veikt pasākumus, lai uzlabotu attiecības ar Gruziju; pauž cerību, ka Krievijas un Gruzijas attiecības uzlabosies pēc prezidenta D. Medvedeva un prezidenta M. Saakašvili nesenās tikšanās Sanktpēterburgā;

29.

aicina pašreizējo prezidentvalsti ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē aktualizēt jautājumu par Gruzijas bezpilota lidaparātu, ko notrieca Krievijas lidmašīna, kā arī par nesen notikušo Krievijas karaspēka ievērojamo palielināšanu Abhāzijā, un piedāvāt plašāku ES līdzdalību konflikta atrisināšanas procesā;

30.

aicina ES un Krieviju kā ANO Drošības padomes un Kvarteta dalībvalsti turpināt centienus, lai panāktu progresu Tuvo Austrumu miera procesā un rastu risinājumu Irānas kodolprogrammas jautājumam; turklāt uzsver, ka ir nepieciešama turpmāka sadarbība ar Krieviju, lai novērstu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, un aicina abas puses uzņemties atbildību, jo īpaši Ziemeļkorejas un Irānas kodolieroču jautājumos;

31.

aicina Krieviju atkārtoti izskatīt vienpusēji atlikto līdzdalību Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā un izmantot sarunas kā līdzekli savu leģitīmo interešu aizsardzībai un novērstu Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā nozīmes mazināšanos; aicina NATO dalībvalstis ratificēt Līguma 1999. gadā grozīto redakciju;

32.

atzinīgi vērtē Krievijas lēmumu atbalstīt ES miera uzturēšanas operāciju Čadā un Centrālāfrikas Republikā un atbalsta Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ES Augstā pārstāvja Havjera Solanas paziņojumu, norādot, ka sadarbībai starp Krieviju un ES krīzes pārvaldībā nebūtu jāaprobežojas tikai ar Krievijas līdzdalību iepriekš minētajā EUFOR Tchad/RCA operācijā un ka abas puses ir gatavas parakstīt pamatnolīgumu par šo jautājumu, balstoties uz vienlīdzīgu partnerību un sadarbību;

33.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/41

A.

tā kā aitkopības un kazkopības nozarēm vienmēr ir bijusi liela nozīme uzņēmējdarbības jomā Eiropas Savienībā, jo tās nodrošina iztikas līdzekļus tūkstošiem ražotāju un izcilas kvalitātes produktus ar īpašām iezīmēm, kā arī blakus produktus, sniedzot nozīmīgu sociālu un ekonomisku ieguldījumu ES lauku apgabalos;

B.

tā kā aitkopībai un kazkopībai kā lauksaimniecības nozarēm, tostarp tradicionālo šķirņu audzēšanai, ir liela nozīme vides jomā, piemēram, tiek dabiski uzturēti neauglīgākie apgabali un aizsargātas trauslas ainavas un ekosistēmas; tā apgabali, kuros ir plaši ganību lauki, gadsimtu garumā tika aizsargāti, pateicoties aitkopībai un kazkopībai; un tā kā, ņemot vērā barošanās paradumus, kurus nosaka to lielums, aitas un kazas palīdz saglabāt floras bioloģisko daudzveidību, aizsargā savvaļas faunu un attīra dabiskās teritorijas no sausā augu materiāla, kas ir galvenais ugunsgrēku novēršanas faktors Vidusjūras valstīs;

C.

tā kā Eiropas Savienības aitkopības un kazkopības nozarēs, kuras ir koncentrētas nelabvēlīgākos apgabalos, pašlaik vērojama kritiska ražošanas lejupslīde un ražotāju izceļošana un tā ir pilnīgi nepievilcīga jauniem aitkopjiem un kazkopjiem;

D.

tā kā infekciozā katarālā drudža epizootija, kas pašlaik plosās Eiropā, ir ļoti nopietna tās ilguma un izplatības un dažādu šīs slimības serotipu izplatīšanās dēļ teritorijās, kuras līdz šim bija neskartas un tā kā tā rada smagas sociālas un ekonomiskas sekas, ko izraisa dzīvnieku pārvietošanas un tirdzniecības ierobežojumi;

E.

tā kā ES aitkopības un kazkopības nozarēm raksturīgi zemi ražotāju ienākumi, vietējās ražošanas samazināšanās un patēriņa lejupslīde, jo īpaši jaunākajās paaudzēs, un tās ir pakļautas pieaugošai starptautiskai konkurencei iekšējā tirgū;

F.

tā kā, pieaugot dzīvnieku barības cenām un plašāk — lauksaimniecībā izmantojamo vielu cenām, īpaši tiek apdraudēta aitkopības un kazkopības joma, jo palielinās izmaksas un nozarē rodas papildu spiediens, lai gan konkurētspējas ziņā tā jau ir kritiskā stāvoklī;

G.

tā kā pašreizējie apstākļi un paredzamās pasaules pieprasījuma tendences un lauksaimniecības produktu cenas liek ES cik vien iespējams novērst atkarību no lopkopības produktu un dzīvnieku barības importa un nodrošināt labāku šo produktu līdzsvaru un, jo īpaši, tradicionālo, aizsargāto aitkopības un kazkopības produktu līdzsvaru, kuriem ES tirgus bija pašpietiekams,

H.

tā kā aitkopības un kazkopības produktu ražošanas apjoms Eiropas ziemeļos un dienvidos ir ļoti atšķirīgs;

I.

tā kā aitkopību, kas vienmēr ir bijusi pakļauta virknei labi zināmu slimību, tagad smagi skar arī jaunas slimības, tādas kā infekciozais katarālais drudzis;

J.

tā kā aitkopības nozarei nav nozīmīgas piekļuves Kopienas lauksaimniecības produkcijas veicināšanas līdzekļiem un tai vajadzīga ilgstoša reklāmas kampaņa, lai veidotu patērētāju ieradumus;

K.

tā kā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) “veselības pārbaude” dod iespēju paredzēt piemērotus politikas instrumentus un KLP atbalstu aitkopības un kazkopības nozarēm,

1.

informē, ka Komisijai un Lauksaimniecības ministru padomei ir steidzami jāveic pasākumi, lai arī nākotnē nodrošinātu ES aitas un kazas gaļas un piena nozarei ienākumus un ilgtspējību, lai atkal veicinātu šādu produktu patēriņu, kā arī lai saglabātu un piesaistītu šai nozarei jaunus aitkopjus un kazkopjus, kā arī aicina saglabāt šos tradicionālos un videi draudzīgos lauksaimniecības uzņēmumus, jo tie apgādā Kopienas tirgu un sniedz pamatu Kopienas apgādei ar aitkopības un kazkopības produktiem;

2.

atzīmē Komisijas nodomu pārskatīt tos politikas instrumentus, kuru negatīvā ietekme ir pierādīta; atzinīgi vērtē norādi uz šo īpašo problēmu saistībā ar nesen publicēto Komisijas paziņojumu “Gatavojoties KLP reformas “veselības pārbaudei”” (COM(2007)0722);

3.

aicina Komisiju un ES lauksaimniecības ministru padomi nekavējoties piešķirt papildu finansiālu atbalstu ES aitas un kazas gaļas un piena ražotājiem, lai viņi varētu ES attīstīt dinamisku, pašpietiekamu, tirgus vadītu un uz patērētājiem orientētu aitkopības un kazkopības nozari; aicina vēlreiz Komisiju un ES lauksaimniecības ministru padomi pievērsties šo nozaru nākotnei saistībā ar KLP veselības pārbaudi, īstenojot dažādus pasākumus, kas dalībvalstīm, ievērojot nepieciešamību novērst konkurences kropļojumus iekšējā tirgū, sniedz zināmu brīvību izvēlēties kādu no šādām finansēšanas iespējām:

4.

aicina Komisiju ieviest papildu maksājumu apropriācijas kalnu reģionu un citu īpašu grūtību skarto teritoriju tradicionālo un reto reģionālo aitu un kazu šķirņu audzētājiem, lai uzturētu lauksaimniecības bioloģisko daudzveidību un saglabātu aitas dažos jutīgos apgabalos;

5.

aicina Komisiju saistībā ar vienkāršošanas procesu, veicot KLP veselības pārbaudes pārskatīšanu, brīdināt mājlopu audzētājus 14 dienas iepriekš par inspicēšanu uz vietas saimniecībā attiecībā uz savstarpējās atbilstības pārbaudēm;

6.

konstatē, ka aitas gaļas ražotāju peļņas procentuālais apjoms no mazumtirdzniecības cenas ir nepietiekams un vērš uzmanību uz deklarāciju par izpēti saistībā ar Eiropas Savienības tirgū darbojošos lielveikalu ļaunprātīgu varas izmantošanu un tās novēršanu (3); atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija ir izveidojusi augsta līmeņa grupu lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības konkurencei, kuras uzdevums ir izpētīt situāciju attiecībā uz tirgus iespējām izplatīšanā, un cer, ka Parlamenta pārstāvji būs pilnībā iesaistīti šajā darbā;

7.

aicina Komisiju pārbaudīt aitas gaļas un kazas gaļas piegādes ķēdi, lai lopkopji no tirdzniecības varētu saņemt taisnīgus ienākumus;

8.

aicina Komisiju sekmēt tādu apstākļu izveidošanos, kas ir labvēlīgi, lai ražotāji un ražotāju organizācijas nodarbotos ar tiešo tirdzniecību un lai tādējādi ierobežotu mākslīgu cenu pieaugumu;

9.

norāda, ka tāpat kā aitas un kazas gaļas ražošana, ir jāveicina arī aitas un kazas piena ražošana, lai, pirmkārt, nodrošinātu visas piena pārstrādes un siera ražošanas ķēdes ilggadīgu pastāvēšanu, jo šo produktu tipiskums un kvalitāte ir plaši pazīstama;

10.

aicina Komisiju un ES Lauksaimniecības ministru padomi izskatīt Kopienas finansējuma noteikšanas iespēju, lai visā Savienībā piemērotu aitu elektroniskās identifikācijas sistēmu, ko plānots ieviest līdz 2009. gada 31. decembrim, jo, lai gan šī sistēma ļaus uzlabot ganāmpulku izsekojamību, pārvaldību un krāpšanas apkarošanu, tā šai krīzes skartajai nozarei radīs jaunu administratīvo slogu un paaugstinātas izmaksas;

11.

aicina Komisiju uzlabot savu spēju reaģēt uz tik nopietniem slimību uzliesmojumiem kā pašlaik uzliesmojušais infekciozais katarālais drudzis, izmantojot jaunu ES dzīvnieku veselības stratēģiju, pētniecības finansēšanu, zaudējumu kompensāciju, avansa maksājumus u. c.

12.

aicina savu grupu sarunās Pasaules tirdzniecības organizācijā samazināt muitas nodevu samazinājumu apjomu aitas gaļai un nodrošināt, lai ES varētu izmantot “jutīga produkta statusu” aitas gaļas produktiem;

13.

aicina Komisiju pārskatīt pastāvošos importa kvotu pārvaldības režīmus, lai nodrošinātu, ka ES saražotā aitas gaļa netiek pakļauta negodīgai konkurencei;

14.

aicina Komisiju ES ieviest noteikumu sistēmu obligātā marķējuma jomā aitas gaļas produktiem ar kopēju logo, kas dotu patērētājiem iespēju atšķirt ES ražojumus no trešo valstu ražojumiem un kas atbilstu vairākiem kritērijiem, kā arī lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmas un izcelsmes valsts norādi, tādējādi nodrošinot patērētājiem pilnīgu informāciju par ražojuma izcelsmes vietu; sistēmai ir jābūt izstrādātai tā, lai neietekmētu dalībvalstīs un reģionālā līmenī pastāvošās atbalsta marķēšanas sistēmas;

15.

uzsver, ka visefektīvākie un ilgtspējīgākie šīs nozares atbalsta līdzekļi ir tirgus attīstīšana, saziņa ar patērētājiem, īpaši informēšana par minēto produktu uzturvērtību un labvēlīgo ietekmi uz veselību, kā arī patēriņa veicināšana;

16.

aicina Komisiju palielināt pašreizējo ES pārtikas produktu atbalsta budžetu, kurš 2008. gadam novērtēts EUR 45 000 000 miljonu apmērā, nodrošināt finansējumu ES aitas gaļai un mainīt, vienkāršot un racionalizēt budžeta izpildes praktiskos noteikumus, lai saistībā ar aitas gaļas produktiem būtu reāli iespējams piekļūt budžetam;

17.

aicina Komisiju un dalībvalstis uzsvērt to būtisko lomu, kāda ir aitkopībai attiecībā uz to teritoriju ekonomikas un ilgtspējas veicināšanu, kuras saskaras ar vislielākajām grūtībām, kā arī attiecībā uz lauku vides pārvaldību, un atbalstīt jaunus lauksaimniekus, lai tie uzsāk darbību prioritāri šajā nozarē;

18.

aicina Komisiju koordinēt reklāmas kampaņas aitas gaļas un kazas gaļas produktiem ar aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (PGI) un aizsargātām cilmes vietas norādēm (PDO) un vērsties pie attiecīgajām dalībvalstīm, lai palielinātu patēriņu;

19.

aicina Komisiju, lai tā Eiropas Savienības līmenī veic vispārēju komunikācijas kampaņu, kas būtu orientēta uz visiem patērētājiem un kas būtu balstīta uz novatoriskiem pasākumiem no izplatīšanas, tirdzniecības vietām, dažādiem gataviem izstrādājumiem līdz kampaņām, ko vada slaveni Eiropas šefpavāri, izceļot šī produkta kvalitāti un informējot par ēdienu receptēm;

20.

aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot programmas, lai mudinātu ražotājus izveidot ražotāju un tirgotāju grupas, nodarboties ar tiešo tirdzniecību, izstrādāt īpašās kvalitātes aitas gaļas un kazas gaļas produktu un aitas un kazas piena produktu produkciju un sniegt informāciju par to uz etiķetes (piemēram, bioloģiskie vai reģionālie produkti);

21.

aicina Komisiju sniegt palīdzību, gatavojoties uz eksporta tirgu atvēršanu ES aitas gaļai un subproduktiem valstīs, kuras pašlaik piemēro nevajadzīgus ierobežojumus;

22.

aicina Komisiju iekļaut aitkopības un kazkopības nozari otrajā Kopienas rīcības programmā veselības aizsardzības jomā (2008.—2013. gadam) (4), lai pārliecinātu patērētājus, it īpaši jauniešus, kas maz patērē aitas un kazas gaļu, par tās labvēlīgo ietekmi uz veselību un par proteīnu daudzumu, un rīkot aktīvu informācijas kampaņu dalībvalstīs par aitas gaļu un kazas gaļu un no tās iegūtajiem produktiem;

23.

aicina Komisiju atbalstīt pētniecību un attīstību “mazo atgremotāju” nozarē, koncentrējoties gan uz saimniecību tehniskajiem jauninājumiem, gan uz produktu jauninājumiem attiecībā uz aitas gaļu, sieru un tādiem blakusproduktiem kā vilna un kažokādas, ko dēvē par “piekto ceturtdaļu” un kur finansiālais ieguvums pašlaik ir gandrīz nemanāms;

24.

brīdina par tādu amatu kā aitkopis, gans, slaucējs un cirpējs izzušanu; un aicina Komisiju šai nozarei paredzētajā stratēģijā iekļaut pasākumus komunikācijai ar sabiedrību un profesionāļu apmaiņu starp izglītības centriem, kā arī programmas speciālistu un lauksaimniecības studentu mobilitātei dalībvalstīs;

25.

uzsver vajadzību uzlabot medicīnas un veterināro produktu pieejamību aitkopības un kazkopības nozarēm Eiropas Savienības līmenī, atbalstot pētniecību farmācijas jomā un vienkāršojot tirdzniecības atļaujas;

26.

aicina Komisiju, ņemot vērā, inter alia, infekciozo katarālo drudzi, līdz ar slimības uzliesmojumu veicināt cēloņu un apkarošanas iespēju meklēšanu, izstrādāt efektīvu apkarošanas stratēģiju, koordinēt dalībvalstu pasākumus, veicināt vakcīnu izstrādi, izstrādāt efektīvu vakcinēšanas stratēģiju un nodrošināt finansiālu atbalstu dzīvnieku vakcinēšanai; prasa, lai pasākumi, kas ir likumīgi izstrādāti kādas slimības apkarošanas laikā, bet kas laika gaitā ir izrādījušies neefektīvi, cik vien ātri iespējams, tiktu svītroti no pasākumu saraksta;

27.

aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par cenu pārredzamību nozarē, lai patērētājiem un ražotājiem nodrošinātu informāciju par produktu cenām;

28.

aicina Padomes Prezidentūru un Komisiju uzmanīgi uzraudzīt ES aitkopības un kazkopības nozari un nodrošināt, lai Parlamentam regulāri tiktu ziņots par īstenotajām politikas pārmaiņām;

29.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/45

A.

tā kā ir aprēķināts, ka transporta radītās izmaksas attiecībā uz vidi veido 1,1 % no Eiropas IKP;

B.

tā kā 30 % no kopējā ES enerģijas patēriņa ir transporta nozarē, un autoceļu transports veido 60 % no šā apjoma;

C.

tā kā automašīnas patlaban rada apmēram 12 % no kopējā ES CO2 emisiju apjoma;

D.

tā kā 2007. gada 8.—9. marta Eiropadome noteica ES mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu par 20 %;

E.

tā kā Komisija ir noteikusi mērķi līdz 2012. gadam panākt, ka jaunu vieglo automobiļu un vieglo kravas transportlīdzekļu vidējais CO2 emisiju apjoms ir 120 g/km;

F.

tā kā ES vēl nav sasniegusi minētās Baltās grāmatas par transporta politiku mērķi par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos uz Eiropas ceļiem bojā gājušo skaitu līdz 2010. gadam, salīdzinot ar 2001. gada līmeni;

G.

tā kā Komisija ir aprēķinājusi, ka eCall — Eiropas mēroga ārkārtas izsaukuma no transportlīdzekļa sistēma — katru gadu Eiropas Savienībā varētu izglābt līdz pat 2 500 cilvēku dzīvību, ja šo sistēmu izmantotu pilnā mērā;

H.

tā kā Ķelnes universitātes pētījumā ir norādīts, ka katru gadu uz Eiropas ceļiem varētu izglābt 4 000 dzīvību un novērst 100 000 traumu gadījumu, ja visiem transportlīdzekļiem būtu elektroniskā stabilitātes kontroles sistēma;

I.

tā kā pārnēsājamo navigācijas ierīču pārdošanas apjoms ir pieaudzis no 3,8 miljoniem ierīču 2005. gadā līdz vairāk nekā 9 miljoniem ierīču 2006. gadā;

J.

tā kā tehniskās drošības sistēmas bieži ļauj vadītājam justies drošāk un tādēļ vadītāji dažkārt vada transportlīdzekli ar mazāku atbildības izjūtu, ir jāuzsver, ka galvenā nozīme jāpiešķir transportlīdzekļu vadītāju izglītošanai un pārdomātākas braukšanas veicināšanai,

1.

atzinīgi vērtē viedā automobiļa iniciatīvu un sasniegto tās trīs galvenajās jomās, t. i., attiecīgo iesaistīto personu rīcības koordinēšana, pētniecība un tehnoloģiskā attīstība un izpratnes veidošana;

2.

uzskata, ka viedo automobiļu sistēmas var palīdzēt samazināt satiksmes pārlieku noslogotību, piesārņojumu, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu un smagumu, taču šo sistēmu izplatīšanās tirgū joprojām ir ļoti lēna;

3.

uzskata, ka dalībvalstīm jāveicina e-drošības iniciatīvas un aktīvāk jāiesaistās tajās, izmantojot kopējās tehnoloģiju iniciatīvas, un ka jāparedz citi stimuli privātajiem ieguldījumiem pētniecības un attīstības jomā;

4.

atzinīgi vērtē to, ka trīspadsmit dalībvalstis un trīs ārpuskopienas valstis ir parakstījušas saprašanās memorandu par eCall, un atkārtoti pauž atbalstu šim pasākumam;

5.

aicina dalībvalstis mudināt iestādes, kuras darbojas satiksmes drošības jomā, piedāvāt vadītājiem nelaimes gadījumu simulācijas apmācību, jo satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu galvenokārt var samazināt, aktīvi izmantojot negadījumu novēršanas praksi un pirmās palīdzības sniegšanu; sagaida, apmācības iestādes iemācīs vadītājiem pareizi rīkoties avārijas situācijās;

6.

prasa, lai pārējās dalībvalstis iespējami drīz un, vēlams, līdz 2008. gada vidum, paraksta memorandu, lai sekmētu drīzu minētās sistēmas, kas var glābt daudz dzīvību, ieviešanu, un uzsver, ka Komisijai ir jāturpina pilnveidot reglamentējošie noteikumi, lai pilnībā saskaņotu normas par standarta ārkārtas izsaukumu (112) un eCall (E112) visā ES;

7.

aicina Komisiju izvērtēt datu pārsūtīšanas metodes, ko transportlīdzekļu ražotāji jau tagad izmanto minētajam nolūkam;

8.

atkārtoti apstiprina savu atbalstu Galileo programmai un tās daudzajām potenciālajām iezīmēm, kas var nodrošināt lielāku uzticamību ar šīm iniciatīvām saistītajai informācijai;

9.

atgādina, ka Komisijas izvirzītais mērķis ir panākt elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmas ieviešanu visos jaunajos transportlīdzekļos no 2012. gada;

10.

atgādina, ka CO2 emisijas var samazināt, izmantojot tādus jau sen zināmus un vienkāršus pasākumus kā vieglāki sēdekļi vai riepas, dzinēja termoakumulatori vai bremžu enerģijas reģenerācija, taču šīs iespējas nav paredzētas daudzos transportlīdzekļos; tāpēc aicina dalībvalstis un Komisiju prasīt arī tehniski vienkāršākus pasākumus katram automobilim;

11.

aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt, cik svarīgi ir attīstīt jaunas sistēmas negadījumu novēršanai, tostarp jaunus materiālus un automātiskus starpsavienojumus, izmantojot aktīvus sensorus transportlīdzekļa saziņai ar citiem transportlīdzekļiem, kā arī ar ceļa insfrastruktūru;

12.

uzsver, ka ir svarīgi savlaicīgi un plaši izplatīt tirgū viedo automobiļu sistēmas, jo šādas sistēmas cita starpā ir nozīmīgas arī ar spēju mijiedarboties ar viedajām infrastruktūrām; atgādina, ka elektroniskām sistēmām vajadzīga regulāra tehniska apkope;

13.

tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt pamatnostādnes, lai sekmētu to, ka dalībvalstīs paredz stimulus gan transportlīdzekļu ekoloģiskiem, gan drošības risinājumiem;

14.

prasa, lai iesaistītās personas veic attiecīgus pasākumus, kas nodrošina šo jauno risinājumu pieejamību, šādi palielinot patērētāju pieprasījumu;

15.

tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju turpināt darbu pie nodokļu atvieglojumiem un papildus atvieglojumiem, kādi jau tagad pastāv mazāk piesārņojošu transportlīdzekļu pirkumiem, un mudināt iegādāties transportlīdzekļus, kas atbilst vides aizsardzības apsvērumiem un ir aprīkoti ar viedajām drošības ierīcēm;

16.

aicina dalībvalstis, Komisiju un automašīnu ražošanas nozares pārstāvjus, kā arī izplatītājus un autoskolas organizēt izpratnes veidošanas kampaņas un tajās sniegt īsu, skaidru un saprotamu informāciju, lai tā sasniegtu iespējami lielāku auditoriju un informētu iedzīvotājus par viedo automobiļu sistēmām;

17.

prasa, lai ieviestos atvieglojumus papildina ar negadījumu novēršanas un ceļu satiksmes drošības apmācības pasākumiem transportlīdzekļu vadītājiem;

18.

uzskata, ka labāka mijiedarbība starp viedajām ierīcēm transportlīdzekļos un infrastruktūrā integrēto aprīkojumu sekmēs ceļu satiksmes drošības palielināšanos;

19.

ierosina, lai Komisija pievērš īpašu uzmanību dalībvalstīm, kurās viedo sistēmu pieejamība joprojām ir ļoti slikta;

20.

apzinās, ka jauno tehnoloģija ieviešana ir jāīsteno pakāpeniski;

21.

uzsver, ka “viedo automobiļu” iniciatīvu nevar pilnībā īstenot, ja to nošķir no “viedo ceļu” iniciatīvas;

22.

tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos 2008. gadā sākt programmu, lai sagatavotu transporta infrastruktūru kooperatīvo sistēmu integrācijai, kā arī Komisijas sadarbību ar Radiofrekvenču spektra komiteju, piešķirot un saskaņojot ITS spektru kooperatīvajām sistēmām;

23.

uzsver, ka ir vajadzīga konsekventa starpnozaru stratēģija visā ES un ir jāpilnveido politikas pamatnostādnes attiecībā uz automobiļu rūpniecību, telekomunikāciju nozari, avārijas dienestiem, valsts drošumu un drošību, sabiedriskajiem pakalpojumiem un infrastruktūru, pētniecības institūtiem un universitātēm, kurās varētu paredzēt stimulus turpmāku preventīvu drošības lietojumu un tehnoloģiju izstrādei;

24.

prasa, lai iesaistītās personas veido attiecīgu “viedu vidi” uz ceļiem un infrastruktūrā, lai jaunās viedās sistēmas var pareizi darboties un tās var izmantot pilnā mērā, tostarp nodrošina labāku ceļu caurlaides spējas vadību un viedas ceļu uzraudzības sistēmas (reālā laika novērošanas sistēmas);

25.

prasa, lai transportlīdzekļu ražošanas nozare, izstrādājot jaunus transportlīdzekļus, izmanto tajos jaunākās drošības sistēmas un paredz enerģijas patēriņa un tādu vides rādītāju kā reālās CO2 emisijas un daļiņu emisijas mērierīces un indikatorus;

26.

atgādina, ka sistēmas, kuru pamatā ir informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST), var sekmēt piesārņojošu emisiju samazināšanu, nodrošinot efektīvāku satiksmes vadību un mazāku degvielas patēriņu, kā arī veicinot videi nekaitīgu braukšanu;

27.

aicina Komisiju izstrādāt metodiku, lai mērītu IST izmantošanas ietekmi uz CO2 emisiju apjomu, vai saskaņot un izplatīt jau esošus secinājumus;

28.

atzīmē, ka pārnēsājamu ierīču sistēmu, kuru pamatā ir IST, izmantošana un pieejamība ir palielinājusies un ka minēto ierīču tirdzniecības apjoms pastāvīgi palielinās;

29.

aicina ieinteresētās personas izstrādāt pasākumus, lai nodrošinātu šādu ierīču drošu izmantošanu un stiprināšanu transportlīdzeklī, un sekmēt vadītāja iespējas tās efektīvi izmantot;

30.

atgādina, ka ir pienācīgi jānodrošina datu privātums, un sagaida e-drošības foruma rīcības kodeksa datu privātuma jomā publicēšanu;

31.

uzsver, ka Eiropas Telekomunikāciju standartizācijas institūtam ir jādefinē vispārējs standarts eCall pakalpojumu ieviešanai visā Eiropā;

32.

atzinīgi vērtē sarunas par brīvprātīgu vienošanos par eCall kā standarta sistēmas iekļaušanu visos jaunajos transportlīdzekļos no 2010. gada;

33.

atzinīgi vērtē sarunas par starptautisku vienošanos par globāliem tehniskiem noteikumiem, kuros būtu jāietver elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmas tehniskās specifikācijas, un aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par šajās sarunās panākto un pasākumiem, par kuriem notikusi vienošanās;

34.

sagaida turpmākus ziņojumus par iniciatīvu izveidot drošākus, tīrākus, efektīvākus un viedus transportlīdzekļus;

35.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/49

A.

tā kā Nacionālās demokrātijas līgas ģenerālsekretāre Aung San Suu Kyi trīspadsmit no pēdējiem astoņpadsmit gadiem ir pavadījusi kā politieslodzītā mājas apcietinājumā, un tā kā vēl 1900 cilvēki ir ieslodzīti necilvēcīgos apstākļos par to vien, ka viņi pauda vēlēšanos, lai Mjanma būtu demokrātiska un par protestēšanu pret konstitucionālo referendumu, un tā kā joprojām nav skaidrs kas notika ar daudziem mūku vadīto protestu dalībniekiem 2007. gada septembrī, kuri ir bez vēsts pazuduši;

B.

tā kā pagarinot Aung San Suu Kyi mājas apcietinājumu hunta pārkāpj pati savu likumu (1975. gada valsts aizsardzības likums), kurā noteikts, ka bez apsūdzības vai tiesas nevienu nevar paturēt apcietinājumā ilgāk par pieciem gadiem un tā kā režīms turpina pretoties starptautiskajam spiedienam, kas pieprasa politieslodzīto atbrīvošanu, kuri tiek nelikumīgi turēti Mjanmas cietumos;

C.

tā kā neraugoties uz ANO ģenerālsekretāra aicinājumu atbrīvot ieslodzītos, 2008. gada 10. jūnijā Mjanmas režīms apcietināja vēl 16 cilvēkus, kas bija ciklona Nagris upuri, kuru noziegums bija tas, ka viņi aizgāja uz ANO Attīstības programmas biroju un lūdza humāno palīdzību;

D.

D tā kā 2008. gada 11. jūnijā Mjanmas militārās huntas oficiālās avīzes, tostarp režīma galvenais rupors — “Mjanmas Jaunā gaisma” aicināja uz Aung San Suu Kyi publisku pēršanu, un tā kā militārā hunta ir atteikusies skaidri noraidīt šo pretīgo priekšlikumu;

E.

tā kā 2008. gada 3. maijā agri no rīta, kad ciklons Nagris skāra Insein cietumu Rangūnā, kareivji un policija atklāja uguni uz ieslodzītajiem, nelikumīgi un bezjēdzīgi nogalinot aptuveni 36 cilvēkus un ievainojot vēl 70, pēc tam, kad ieslodzīto vidū izcēlās panika dūmu dēļ;

F.

tā kā ANO eksperts par cilvēktiesībām Mjanmā ir pieprasījis lai valdošā hunta izmeklētu ziņojumus par to, ka tās kareivji nošāva vairākus ieslodzītos ciklona Nagris laikā, un tā kā režīms ir atteicies sankcionēt jebkādu šādu izmeklēšanu;

G.

tā kā cilvēktiesību aizsardzības grupas ziņo, ka kopš 2008. gada 20. maija Mjanmas varasiestādes pastiprināti cenšas izdzīt izdzīvojušos no pagaidu patversmēm, piemērām, skolām un klosteriem un piespiež viņus iet atpakaļ uz savām mājām, pat ja tādu vairs nav,

1.

asi nosoda Mjanmas varasiestāžu lēmumu pagarināt Aung San Suu Kyi mājas arestu;

2.

pauž nožēlu arī par to, ka tika apcietināti politisko aktīvistu grupas locekļi, kas pieprasīja Aung San Suu Kyi atbrīvošanu un mudina Mjanmas varas iestādes atbrīvot visus politieslodzītos bez turpmākas kavēšanās;

3.

nosoda Aung San Suu Kyi iespējamo pēršanu kā noziegumu pret cilvēci;

4.

aicina ANO aizgādībā veikt tiesas izmeklēšanu par ziņojumiem, ka Mjanmas armija pēc ciklona Nagris noslepkavoja politieslodzītos;

5.

nosoda to, ka Mjanmas varas iestādes joprojām tur apcietinājumā ciklona Nagris upurus, kuri centās meklēt palīdzību pie starptautiskām palīdzības organizācijām Mjanmā;

6.

uzskata — ir nožēlojami, ka Mjanmas hunta veica referendumu par konstitūciju tikai dažas dienas pēc tam, kad valsti skāra iznīcinošais ciklons, un noraida šī referenduma rezultātus kā pilnīgi neuzticamus;

7.

aicina Mjanmas varas iestādes atcelt visus ierobežojumus miermīlīgām politiskām aktivitātēm valstī un virzīties uz integrējošu nacionālā izlīguma procesu, un demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību pilnīgas ievērošanas atjaunošanu;

8.

prasa režīmam sniegt informāciju par cilvēkiem, kuri joprojām nav atrodami pēc 2007. gada septembra budistu mūku un demokrātijas aktīvistu protestu apspiešanas;

9.

lūdz Mjanmas militāro valdību paturēt spēkā līgumu ar ANO ģenerālsekretāru, saskaņā ar kuru starptautiskie humānās palīdzības darbinieki un palīdzības nodrošinājums netraucēti varētu sasniegt tās teritorijas, kuras ciklons Nargis skāra visvairāk, kā arī pilnībā sadarboties ar starptautisko sabiedrību, novērtējot nepieciešamās palīdzības apjomus; prasa Mjanmas varas iestādēm izbeigt iejaukšanos palīdzības piegādes procesā un pilnībā sadarboties ar humānās palīdzības organizācijām;

10.

atkārtoti aicina Mjanmas varas iestādes iesaistīties dialogā ar visām sabiedrības grupām Mjanmā, lai panāktu patiesu nacionālo izlīgumu, demokratizāciju un pilnīgu cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu;

11.

atzinīgi vērtē ANO Īpašā referenta pēdējo ziņojumu, kurā sniegtas nozīmīgas liecības par pastāvīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem valstī; ar bažām atzīmē ziņojuma noslēgumu, kurā teikts, ka Mjanmā kopš 2008. gada 26. marta nav panākti nekādai uzlabojumi cilvēktiesību jomā;

12.

mudina Mjanmas varas iestādes iesaistīties ciešā dialogā ar ANO Īpašo referentu un atļaut viņam apmeklēt Mjanmu;

13.

aicina Dienvidaustrumāzijas asociācijas valstis (ASEAN) valstis, kurām ar Mjanmu ir ciešas ekonomiskās un politiskās attiecības izdarīt nopietnu spiedienu uz Mjanmas varas iestādēm, lai valstī īstenotu demokrātiskas pārmaiņas;

14.

uzskata, ka ES skaidri noteiktās un mērķtiecīgās sankcijas pret Mjanmas huntu, lai arī paplašinātas pēc 2007. gada septembra notikumiem, iekļaujot arī citas ekonomikas jomas, joprojām ietekmē režīmu nepilnīgi, tādējādi nesasniedzot iecerētos mērķus; tāpēc atkārto savu aicinājumu Padomei veikt turpmākus pasākumus, lai efektīvi bloķētu huntas pieeju ES finanšu sistēmai; aicina Padomi un dalībvalstis cieši uzraudzīt mērķtiecīgās sankcijas un nodrošināt to efektīvu īstenošanu;

15.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ES īpašajam sūtnim Mjanmā, Mjanmas Valsts miera un attīstības padomei, ASEAN un Āzijas un Eiropas sanāksmes dalībvalstu valdībām, ASEAN Parlamentu augstākā līmeņa sadarbības grupai Mjanmas jautājumos, Aung San Suu Kyi, Nacionālajai demokrātijas līgai (NLD), ANO Ģenerālsekretāram, ANO Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un ANO Cilvēktiesību komitejas Īpašajam referentam par Mjanmu.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/52

A.

nobažījies par ieilgušo pilsoņu karu Somālijā un tā ietekmi uz miera un izlīguma procesu valstī, kā arī drošību un stabilitāti visā Āfrikas ragā;

B.

tā kā pēdējo dienu laikā apmēram 100 cilvēki ir nogalināti un tūkstošiem cilvēku ir atstājuši savas mājas Somālijas galvaspilsētā Mogadišā, jo ir notikušas jaunas sadursmes starp Federālās pagaidu valdības (TFG) spēkiem un nemierniekiem pēc tam, kad daži islāma līderi noraidīja ANO vadībā sagatavoto vienošanos par uguns pārtraukšanu uz trim mēnešiem, kuru Džibutijā parakstīja TFG un Somālijas atbrīvošanas apvienība (ARS);

C.

tā kā Somālijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, jo īpaši plašsaziņas līdzekļi, ir kļuvuši par uzbrukumu un slepkavību mērķiem un paužot nožēlu par to, ka ir brutāli noslepkavots Nacionālās Somālijas žurnālistu apvienības priekšsēdētājs Nasteh Dahir Farah, kuru bruņoti noziedznieki nošāva sestdien, 2008. gada 7. jūnijāKismayu — pilsētā Somālijas dienvidos;

D.

tā kā kopš 2008. gada sākuma ir nogalināti 15 humānās palīdzības organizāciju darbinieki, tostarp ievērojams Somālijas humānās palīdzības darbinieks, vietējās Sieviešu un bērnu aprūpes palīdzības aģentūras vadītājs, kuru valsts galvaspilsētā Mogadišā nogalināja nenoskaidroti bruņoti noziedznieki;

E.

tā kā ANO ģenerālsekretārs ir paudis bažas par to, ka aizvien vairāk bērnu tiek iesaukti armijā, jo īpaši Mogadišā, kā arī par bērnu plašo izmantošanu gandrīz visos karojošajos spēkos Somālijā;

F.

tā kā Somālijā vēl joprojām ir plaši izplatīti visu konfliktā iesaistīto pušu veikti cilvēktiesību un starptautisko tiesību aktu cilvēktiesību jomā pārkāpumi, proti, spīdzināšana un cita veida slikta izturēšanās, izvarošana, notiesāšana uz nāvi bez tiesas, patvaļīga apcietināšana un uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai;

G.

tā kā nepārtrauktais konflikts un politiskā nestabilitāte Somālijā ir izraisījusi pirātisma un bruņotas laupīšanas aktu pieaugumu;

H.

tā kā kopš 2007. gada februāra apmēram 856 970 somāliešu ir pametuši Mogadišu, lai izvairītos no kaujām, un 2,6 miljoniem somāliešu, t. i., apmēram, 35 % iedzīvotāju, ir nepieciešama humānā palīdzība, turklāt līdz šī gada beigām šis skaitlis var pieaugt līdz 3,5 miljoniem;

I.

tā kā ANO ģenerālsekretārs mudināja Etiopijas bruņotos spēkus atturēties no nekontrolētiem uzbrukumiem civilpersonām un civilajiem objektiem, tostarp arī skolām un slimnīcām, un aicināja Etiopijas iestādes izpētīt ziņojumus par nopietnajiem vardarbības aktiem, ko bruņotie spēki ir vērsuši pret bērniem,

1.

stingri nosoda vēl joprojām notiekošās kaujas, mērķtiecīgās slepkavības un citus nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus, kurus ir paveikušas visas konfliktā iesaistītās puses, tādējādi izraisot daudzu Somālijas civiliedzīvotāju nāvi un humanitāru katastrofu;

2.

aicina visas konfliktā iesaistītās puses nekavējoties pārtraukt visus starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumus, pārtraukt pret civiliedzīvotājiem vērstos uzbrukumus, neizteikt nogalināšanas draudus, pārtraukt izvarošanu, nelikumīgus arestus, cilvēku nolaupīšanu, iebaidīšanu un civiliedzīvotāju aplaupīšanu un pilnībā ievērot Ženēvas Konvenciju kopējo 3. pantu;

3.

aicina atbrīvot nevalstiskās organizācijas “Cooperazione Italiana Nord Sud”(CINS) divus itāļu darbiniekus un vienu somāliešu darbinieku — Jolanda Occhipinti, Giuliano Paganini un Abdirahaman Yussuf Harale —, kurus nolaupīja 2008. gada 21. maijā apmēram 60 km attālumā no Mogadišas un par kuriem ir pieprasīta izpirkšanas maksa 1 000 000 ASV dolāru apmērā;

4.

aicina izpētīt visus cilvēktiesību pārkāpumu gadījumus, jo īpaši bērnu tiesību nopietnos pārkāpumus; mudina TFG atbrīvot no apcietinājuma bērnus un kontrolēt kājnieku ieroču izplatīšanu;

5.

mudina visas konfliktā iesaistītās puses veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu netraucētu humānās palīdzības sniegšanu konflikta skartajiem iedzīvotājiem valstī un veikt efektīvus pasākumus, lai garantētu vietējo un starptautisko humānās palīdzības organizācijas darbinieku drošību;

6.

atzinīgi vērtē TFG un ARS miera līgumu, ko panāca 2008. gada 9. jūnijā Džibutijā notikušajās Somālijas pārstāvju sarunās, kuras atbalstīja ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Ahmedou Ould-Abdallah, Āfrikas Savienība un citas reģionālās organizācijas un starptautiskie partneri; mudina TFG iesaistīties patiesā izlīguma procesā, kurš aptvertu visas konfliktā iesaistītās puses valstī, lai ar tā palīdzību radītu nosacījumus mieram, drošībai un stabilitātei;

7.

aicina stiprināt pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši sieviešu un bērnu, lomu valsts izlīguma procesā;

8.

aicina TFG sadarbībā ar ANO un ĀS izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai novērstu, pārtrauktu un izskaustu pirātisma un bruņotas laupīšanas aktus, kuru veic no Somālijas piekrastes un kuri jo īpaši ir vērsti pret kuģiem, kas pārvadā humāno palīdzību;

9.

aicina ES mudināt Kenijas valdību sniegt Somālijas bēgļiem patvērumu un ievērot viņu tiesības saņemt palīdzību, un aicina Kenijas valdību nodrošināt, ka humānās palīdzības organizācijas var netraucēti nokļūt Somālijā caur El Wak robežšķērsošanas punktu;

10.

aicina visus palīdzības sniedzējus, jo īpaši ES, palielināt humānās palīdzības apjomu iekšzemē pārvietotajām personām un garantēt efektīvu attīstības palīdzības sniegšanu Somālijas iedzīvotājiem;

11.

aicina Komisiju nodrošināt, ka ES palīdzība netiek izmantota nepiemērotā veidā, lai atjaunotu to karavadoņu varu, kuri ir integrējušies pagaidu federālajās iestādēs, un nepieciešamības gadījumā veikt pasākumus, lai labotu situāciju, ja tas jau ir noticis;

12.

aicina ANO Drošības padomi stiprināt ANO ieroču embargo, kas uzlikts Somālijai, un veikt vēl apņēmīgākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka reģiona valstis pilnībā ievēro šo embargo; aicina ANO Drošības padomi veikt izmeklēšanas un ieviest mērķtiecīgas sankcijas pret visām personām, kas apsūdzētas kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci veikšanā Somālijā, paredzot iespēju nodot attiecīgās lietas Starptautiskajai Krimināltiesai;

13.

atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes rezolūciju 1814 (2008), kuru vienprātīgi pieņēma 2008. gada 15. maijā un kurā izteikts aicinājums valstī izvietot ANO miera uzturēšanas spēkus 28 500 karavīru sastāvā, līdz politiskā situācija un drošības apstākļi uz vietas uzlabosies; atzīmē, ka ieteiktie ANO spēki aizvietotu nelielo ĀS miera uzturētāju kontingentu, kurš Somālijā izvietots kopš 2007. gada marta;

14.

neatlaidīgi mudina ĀS misijai Somālijā (AMISOM) un jebkurai turpmākai ANO miera uzturēšanas misijai piešķirt pilnvaras aizstāvēt civiliedzīvotājus, tostarp sievietes, bērnus un iekšzemē pārvietotās personas, un to mandātā iekļaut noteiktu cilvēktiesību dimensiju, paredzot iespēju uzraudzīt un izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī ziņot par tiem;

15.

atkārtoti pauž atbalstu ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja Ahmedou Ould-Abdallah centieniem koordinēt starptautiskās kopienas darbības un veicināt politisko dialogu starp Somālijas pārstāvjiem, kā arī stabilizēt situāciju Somālijā ar AMISOM izvietošanas palīdzību;

16.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, ANO, ĀS un Starpvaldību attīstības iestādes ģenerālsekretāriem, TFG priekšsēdētājam, Etiopijas valdībai un Panāfrikas parlamentam.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/54

A.

tā kā vispārējā cilvēktiesību situācija Irānā ir pastāvīgi pasliktinājusies kopš 2005. gada, un tā kā 2007. gadā nāves sodu skaits ir gandrīz divkāršojies;

B.

tā kā Irānā un dažās citās valstīs joprojām izpilda nāves sodus nepilngadīgajiem; tā kā ir zināms, ka salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm Irāna ir izpildījusi visvairāk nāves sodu nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, un saskaņā ar ziņojumiem vairāk nekā 100 personas gaida sava nāves soda izpildīšanu Irānā par noziegumiem, kurus viņi, iespējams, ir veikuši, kad bija jaunāki par 18 gadiem;

C.

tā kā 2008. gada 10. jūnijā nāvessodu izpildīja nepilngadīgajam likumpārkāpējam Mohammad Hassanzadeh, kurš tā izpildes brīdī nebija sasniedzis 18 gadu vecumu;

D.

tā kā vismaz četriem nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, proti, Behnoud Shojaee, Mohammad Fedaei, Saeed Jazee un Behnam Zaare gaidāma nāves soda izpilde, tomēr Irānas varas iestādes ir pavēlējušas atlikt Behnoud Shojaee un Mohammad Fedaei soda izpildi uz mēnesi;

E.

tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāre 2008. gada 10. jūnijā atgādināja Irānas varas iestādēm par starptautiskajās tiesībās noteikto pilnīgo aizliegumu piemērot nāves sodu nepilngadīgiem likumpārkāpējiem;

F.

tā kā Irānas nepilngadīgo likumpārkāpēju vidū ir personas, kuras apsūdz viendzimuma attiecībās, par kurām Irānā draud nāves sods,

1.

pauž nosodījumu par nāvessoda piemērošanu un izpildi Irānā, īpaši nosoda nāvessoda piespriešanu nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem un mazgadīgajiem un viņu sodīšanu ar nāvi, un mudina Irānas varas iestādes ievērot starptautiski atzītos tiesiskos aktus attiecībā uz nepilngadīgajiem;

2.

uzsver, ka nāves spriedumi nepilngadīgajām personām ir tiešā pretrunā ar Irānas Islāma Republikas starptautiskajiem pienākumiem un saistībām, īpaši tām, kuras noteiktas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Konvencijā par bērna tiesībām, kurās skaidri aizliegts izpildīt nāves sodu nepilngadīgajiem vai personām, kuras ir notiesātas par noziegumiem, kuri veikti pirms pilngadības sasniegšanas;

3.

visstingrākā iespējamā veidā pauž nosodījumu par nāves soda izpildi Mohammad Hassanzadeh, kurš soda izpildes brīdī nebija sasniedzis 18 gadu vecumu;

4.

mudina Irānas varas iestādes apturēt nāves soda izpildi Behnoud Shojaee, Mohammad Fedaei, Saeed Jazee un Behnam Zaare un visiem pārējiem uz nāvi notiesātajiem nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem;

5.

aicina nesen ievēlētā Majlis (Irānas parlamenta) deputātus vistuvākā laikā veikt atlikto Irānas sodu kodeksa reformu, lai, jo īpaši, atceltu nomētāšanu ar akmeņiem un bērnu — likumpārkāpēju sodīšanu ar nāvi, virzīties uz to, lai noteiktu nāvessoda moratoriju, panākt Irānas tiesību aktu atbilstību starptautiskām saistībām cilvēktiesību jomā;

6.

aicina Irānā atcelt kriminālsodu par viena dzimuma attiecībām;

7.

mudina dalībvalstis apturēt to cilvēku izraidīšanu uz Irānu, kuriem draud nāves sods vai spīdzināšana;

8.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei, Irānas Tiesu iestāžu vadītājam un Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/56

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/57

A.

tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka šis priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo aktu kodifikāciju, nemainot to būtību,

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/58

A.

tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka šis priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo aktu kodifikāciju, nemainot to būtību,

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/59

A.

tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/60

A.

tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka šis priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo aktu kodifikāciju, nemainot to būtību,

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/61

A.

tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka šis priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo aktu kodifikāciju, nemainot to būtību,

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/61

A.

tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/62

A.

tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/63

A.

tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka šis priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo tiesību aktu kodifikāciju, nemainot to būtību,

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/63

A.

tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka šis priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo aktu kodifikāciju, nemainot to būtību,

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 286/64