21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/1

---

2009/C 282/01

Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

OV C 267, 7.11.2009.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 256, 24.10.2009.

OV C 244, 10.10.2009.

OV C 233, 26.9.2009.

OV C 220, 12.9.2009.

OV C 205, 29.8.2009.

OV C 193, 15.8.2009.

Šie teksti pieejami arī

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/2

---

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 6. oktobra spriedums — GlaxoSmithKline Services Unlimited, iepriekšējais nosaukums — Glaxo Wellcome plc (C-501/06 P), Eiropas Kopienu Komisija (C-513/06 P), European Association of Euro Pharmaceutical Companies (EAEPC) (C-515/06 P), Asociación de exportadores españoles de productos farmacéuticos (Aseprofar) (C-519/06 P)/Eiropas Kopienu Komisija, European Association of Euro Pharmaceutical Companies (EAEPC), Bundesverband der Arzneimittel-Importeure eV, Spain Pharma SA, Asociación de exportadores españoles de productos farmacéuticos (Aseprofar)

(apvienotās lietas C-501/06 P, C-513/06 P, C-515/06 P un C-519/06 P) (1)

(Apelācijas - Aizliegtas vienošanās - Zāļu paralēlās tirdzniecības ierobežojums - EKL 81. panta 1. punkts - Mērķis ierobežot konkurenci - Valsts tiesiskais regulējums par cenu - Pamatojuma maiņa - EKL 81. panta 3. punkts - Ieguldījums tehniskās attīstības veicināšanā - Pārbaude - Pierādīšanas pienākums - Pamatojums - Interese celt prasību)

2009/C 282/02

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: GlaxoSmithKline Services Unlimited, iepriekšējais nosaukums — Glaxo Wellcome plc (pārstāvji: I. Foresters [I. Forrester], QC, S. Martiness Lažē [S. Martínez Lage], abogado, A. Komninoss [A. Komninos], dikigoros, A. Šulcs [A. Schulz], Rechtsanwalt), Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji: T. Hristoforu [T. Christoforou], F. Kastiljo de la Torre [F. Castillo de la Torre] un E. Žipinī Furnjē [E. Gippini Fournier]), European Association of Euro Pharmaceutical Companies (EAEPC) (pārstāvji: M. Hartmans-Ripels [M. Hartmann-Rüppel] un V. Rēmans [W. Rehmann], Rechtsanwälte), Asociación de exportadores españoles de productos farmacéuticos (Aseprofar) (pārstāvji: M. Arauho Boids [M. Araujo Boyd] un H. Buendia Sjerra [J. Buendia Sierra], abogados)

Pretējās puses procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji: T. Hristoforu, F. Kastiljo de la Torre un E. Žipinī Furnjē), European Association of Euro Pharmaceutical Companies (EAEPC) (pārstāvji: M. Hartmans-Ripels un V. Rēmans, Rechtsanwälte), Bundesverband der Arzneimittel-Importeure eV (pārstāvis: V. Rēmans, Rechtsanwalt), Spain Pharma SA, Asociación de exportadores españoles de productos farmacéuticos (Aseprofar) (pārstāvji: M. Arauho Boids un H. Buendia Sjerra, abogados)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā T-168/01 GlaxoSmithKline Services/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa daļēji atcēla Komisijas 2001. gada 8. maija Lēmumu C(2001) 1202, galīgā redakcija, par EK līguma 81. panta piemērošanu (Lietas IV/36.957/F3 Glaxo Wellcome, IV/36.997/F3 Aseprofar un Fedifar, IV/37.121/F3 Spain Pharma, IV/37.138/F3 BAI un IV/37.380/F3 EAEPC) — Cenas, ko prasītāja ir noteikusi vairumtirgotājiem, pārdodot zāles ārpus Spānijas veselības dienestu noteikto cenu sistēmas

Rezolutīvā daļa:

1)	GlaxoSmithKline Services Unlimited, iepriekšējais nosaukums — Glaxo Wellcome plc, Eiropas Kopienu Komisijas, European Association of Euro Pharmaceutical Compagnies (EAEPC) un Asociación de exportadores españoles de productos farmacéuticos (Aseprofar) iesniegtās apelācijas sūdzības noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas ir saistīti ar attiecīgajām tiesvedībām;

3)	Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 42, 24.2.2007.

OV C 56, 10.3.2007.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/3

---

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 24. septembra spriedums — Erste Group Bank AG, iepriekš Erste Bank der österreichischen Sparkassen AG (C-125/07 P), Raiffeisen Zentralbank Österreich AG (C-133/07 P), Bank Austria Creditanstalt AG (C-135/07 P), Österreichische Volksbanken AG (C-137/07)/Eiropas Kopienu Komisija

(apvienotās lietas C-125/07 P, C-133/07 P, C-135/07 P un C-137/07 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Kreditoru un debitoru nodevas noteikšana, ko veic Austrijas bankas - “Lombard klubs” - Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšana - Naudas sodu aprēķināšana - Uzņēmumu pēctecība - Konkrēta ietekme uz tirgu - Aizliegtas vienošanās īstenošana)

2009/C 282/03

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Erste Group Bank AG, iepriekš Erste Bank der österreichischen Sparkassen AG (C-125/07 P) (pārstāvis — F. Montāgs [F. Montag], Rechtsanwalt) Raiffeisen Zentralbank Österreich AG (C-133/07 P) (pārstāvji — S. Felkers [S. Völcker] un G. Terhorsts [G. Terhorst], Rechtsanwälte), Bank Austria Creditanstalt AG (C-135/07 P) (pārstāvji — C. Čoke [C. Zschocke] un J. Beninka [J. Beninca], Rechtsanwälte), Österreichische Volksbanken AG (C-137/07 P) (pārstāvji —. Ablasers [A. Ablasser], R. Bīrvāgens [R. Bierwagen] un F. Nīmeirs [F. Neumayr], Rechtsanwälte)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Bukē [A. Bouquet] un R. Zauers [R. Sauer], pārstāvji, kuriem palīdz D. Velbruks [D. Waelbroeck], advokāts, un U. Cinsmeistere [U. Zinsmeister], Rechtsanwältin)

Priekšmets

Apelācija par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2006. gada 14. decembra spriedumu apvienotajās lietās no T-259/02 līdz T-264/02 un T-271/02, šajā gadījumā lietu T-264/02, Erste Bank der österreichischen Sparkassen/Komisija, ar ko Pirmās instances tiesa daļēji noraidīja prasību, pamatā, atcelt Komisijas 2002. gada 11. jūnija Lēmumu 2004/138/EK procedūrā atbilstoši EKL 81. pantam (lieta COMP/36.571/D-1, Austrijas bankas — “klubs Lombard”) (OV L 56, 1. lpp.) un, pakārtoti, samazināt prasītājiem uzlikto naudas sodu — Vienošanās par banku produktu un pakalpojumu tirgu — Ietekme uz dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību — Naudas soda noteikšana

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzības noraidīt;

2)	Erste Group Bank AG, iepriekš Erste Bank der österreichischen Sparkassen AG, Raiffeisen Zentralbank Österreich AG, Bank Austria Creditanstalt AG un Österreichische Volksbanken AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 117, 26.05.2007

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/3

---

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 6. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Somijas Republika

(Lieta C-335/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Direktīva 91/271/EEK - Komunālo notekūdeņu attīrīšana - Prasības par stingrāku notekūdeņu attīrīšanu attīrīšanas iekārtās, kurās tiek attīrīti komunālie notekūdeņi no aglomerācijām ar cilvēka ekvivalentu lielāku par 10 000, neizvirzīšana)

2009/C 282/04

Tiesvedības valoda — somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — I. Koskinens [I. Koskinen] un L. Parpala [L. Parpala], M. Patakja [M. Patakia] un S. Pardo Kintiljana [S. Pardo Quintillán])

Atbildētāja: Somijas Republika (pārstāvji — A. Gimareša-Purokoski [A. Guimaraes-Purokoski] un J. Heliskoski [J. Heliskoski])

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Zviedrijas Karaliste (pārstāve — A. Falka [A. Falk])

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 40. lpp.) 5. panta 2., 3. un 5. punkta pārkāpums — Tas, ka nav pieprasīts, lai tiktu efektīvāk attīrīti visi notekūdeņi aglomerācijās, kuru cilvēka ekvivalents ir lielāks par 10 000

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Zviedrijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 235, 06.10.2007.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/4

---

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 1. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-370/07) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Tādu nostāju pieņemšana, kas Kopienas vārdā jāpauž ar nolīgumu izveidotā struktūrā - Pienākums norādīt pamatojumu - Juridiskā pamata norādīšana - Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) līgumslēdzēju pušu konferences 14. sanāksme)

2009/C 282/05

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Valero Jordana un C. Zadra)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-P. Jacqué, F. Florindo Gijón un K. Michoel)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienota Karaliste (pārstāvji — E. Jenkinson un I. Rao, pārstāves, D. Wyatt, QC)

Priekšmets

Padomes 2007. gada 24. maija lēmuma, ar kuru dara zināmu nostāju, kas Eiropas Kopienas vārdā jāpieņem par konkrētiem priekšlikumiem, kuri iesniegti Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) līgumslēdzēju pušu konferences 14. sanāksmē, kas no 2007. gada 3. līdz 15. jūnijam notika Hāgā (Nīderlande) — Juridiskā pamata izvēle

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Eiropas Savienības Padomes 2007. gada 24. maija lēmumu, ar kuru dara zināmu nostāju, kas Eiropas Kopienas vārdā jāpieņem par konkrētiem priekšlikumiem, kuri iesniegti Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) līgumslēdzēju pušu konferences 14. sanāksmē, kas no 2007. gada 3. līdz 15. jūnijam notika Hāgā (Nīderlande);

2)	saglabāt atceltā lēmuma iedarbību;

3)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

4)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 223, 22.09.2007.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/4

---

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 6. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Zviedrijas Karaliste

(Lieta C-438/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Direktīva 91/271/EEK - Komunālo notekūdeņu attīrīšana - Prasības par stingrāku notekūdeņu attīrīšanu attīrīšanas iekārtās, kurās tiek attīrīti komunālie notekūdeņi no aglomerācijām ar cilvēka ekvivalentu lielāku par 10 000 neizvirzīšana)

2009/C 282/06

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — I. Koskinens [I. Koskinen] un L. Parpala [L. Parpala], M. Patakja [M. Patakia] un S. Pardo Kintiljana [S. Pardo Quintillán])

Atbildētāja: Zviedrijas Karaliste (pārstāve — A. Falka [A. Falk])

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Somijas Republika (pārstāvji — J. Heliskoski [J. Heliskoski] un A. Gimareša-Purokoski [A. Guimaraes-Purokoski])

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — 5. panta 2., 3. un 5. punkta Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvā 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 40. lpp), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 1998. gada 27. februāra Direktīvu 98/15/EK (OV L 67, 29. lpp.), pārkāpums — Visu ūdens novadīšanu no aglomerāciju, kurās cilvēka ekvivalents pārsniedz 10 000, komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām uz jūtīgajām zonām vai jūtīgo zonu attiecīgajiem ūdens sateces baseiniem atbilstības Direktīvas 91/271/EEK I pielikumā paredzētajām prasībām nenodrošināšana, vēlākais, līdz 1998. gada 31. decembrim

Rezolutīvā daļa:

1)

tā kā Zviedrijas Karaliste vēlākais līdz 1998. gada 31. decembrim nav nodrošinājusi, lai attiecīgajām Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, kura grozīta ar Komisijas 1998. gada 27. februāra Direktīvu 98/15/EK, I pielikuma prasībām atbilstu ūdeņi no attīrīšanas iekārtām, kurās tiek attīrīti komunālie notekūdeņi no aglomerācijām ar CE lielāku par 10 000, kuras minētas tās iebildumu raksta 2. un 3. grozītajā pielikumā un no kurām ūdeņi tiešā veidā ieplūst jutīgajās zonās vai to sateces baseinos, tā nav izpildījusi šīs direktīvas 5. panta 2., 3. un 5. punktā paredzētos pienākumus;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Kopienu Komisija, Zviedrijas Karaliste un Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 283, 24.11.2007.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/5

---

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 1. oktobra spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — tiesvedībā, ko uzsākusi Compañía Española de Comercialización de Aceite SA

(Lieta C-505/07) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eļļas un tauku tirgus kopīga organizācija - Regulas Nr. 136/66/EEK 12.a pants - Olīveļļas uzglabāšana, nesaņemot Kopienu finansējumu - Valsts iestāžu kompetence konkurences jomā)

2009/C 282/07

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Compañía Española de Comercialización de Aceite SA

Piedaloties: Asociación Española de la Industria y Comercio Exportador de Aceite de Oliva (Asoliva), Asociación Nacional de Industriales Envasadores y Refinadores de Aceites Comestibles (Anierac), Administración del Estado

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Supremo — Padomes 1966. gada 22. septembra Regulas Nr. 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju (OV 172, 3025. lpp.)12.a panta redakcijā, kādā tas izteikts ar Regulu Nr. 1638/98 (OV L 210, 32. lpp.), Padomes 1997. gada 20. maija Regulas (EK) 953/97 par ražotāju grupām un to apvienībām (OV L 142, 30. lpp.) un Regulas Nr. 26, ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai (OV 30, 993. lpp.), interpretācija — “Apstiprinātas organizācijas” jēdziens — Ražotāju grupu un grupu apvienību jēdziens — Uzglabāšana

Rezolutīvā daļa:

1)

akciju sabiedrība, kuras dalībnieku vairākums ir olīveļļas ražotāji, eļļas spiestuves un to kooperatīvi un pārējie dalībnieki ir finanšu organizācijas, var ietilpt organizāciju jēdzienā, kurām atļauts slēgt līgumus par olīveļļas uzglabāšanu, Padomes 1996. gada 22. septembra Regulas Nr. 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju, kas ir grozīta ar Padomes 1998. gada 20. jūlija Regulu (EK) Nr. 1638/98, 12.a panta izpratnē, ja ir izpildīti šajā normā paredzētie nosacījumi;

2)

“dalībvalsts apstiprinājums”, ko šīm organizācijām jābūt saņēmušām saskaņā ar Regulas Nr. 136/66, kas ir grozīta ar Regulu Nr. 1638/98, 12.a pantu, varētu būt saņemts saistībā ar lūgumu piešķirt īpašu atbrīvojumu (“atļauju”), kas iesniegts valsts konkurences aizsardzības iestādēm, ar nosacījumu, ka šai iestādei ir iespēja efektīvi pārbaudīt organizācijas, kas ir iesniegusi lūgumu piešķirt atļauju, ievērojot likumu prasības, privāti uzglabāt olīveļļu piemērotību;

3)	Regulas Nr. 136/66, kas ir grozīta ar Regulu Nr. 1638/98, 12.a pants pieļauj olīveļļas pirkšanas un glabāšanas mehānisma pastāvēšanu, kas ir izveidots, privāti vienojoties, un ir privāti finansēts, kurš nav pakļauts atļaujas saņemšanas procedūrai, uz kuru atsaucas šī tiesību norma;

4)

valsts konkurences iestādes tiktāl, ciktāl tās, pirmkārt, neveic nekādus pasākumus, kas varētu pārkāpt vai ietekmēt olīveļļas tirgus kopīgo organizāciju, un, otrkārt, nepieņem lēmumus, kas ir pretrunā Komisijas lēmumam vai arī var radīt šādu pretrunu, ir tiesīgas piemērot valsts konkurences tiesību normas nolīgumam, kas var ietekmēt olīveļļas tirgu Kopienu līmenī.

---

(1)  OV C 37, 09.02.2008.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/5

---

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 6. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-562/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Kapitāla brīva aprite - EK līguma 56. pants un EEZ līguma 40. pants - Tiešie nodokļi - Fiziskas personas - Kapitāla pieauguma aplikšana ar nodokli - Atšķirīga attieksme pret rezidentiem un nerezidentiem)

2009/C 282/08

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un I. Martínez del Peral)

Atbildētāja Spānijas Karaliste (pārstāvis — M. Muñoz Pérez)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 39. un 56. panta un EEZ līguma 28. un 40. panta pārkāpums — Atšķirīga attieksme pret rezidentiem un nerezidentiem saistībā ar Spānijā gūtu ienākumu aplikšanu ar nodokli

Rezolutīvā daļa:

1)	dažādi vērtēdama Spānijā saņemtās peļņas no kapitāla pieauguma nerezidentiem līdz 2006. gada 31. decembrim salīdzinājumā ar rezidentiem, Spānijas Karaliste nav izpildījumi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar EKL 39. un 56. pantu un EEZ līguma 28. un 40. pantu;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 64, 08.03.2008.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/6

---

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 1. oktobra spriedums (Raad van State — Nīderlande — lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Minister voor Wonen, Wijken en Integratie/Woningstichting Sint Servatius

(Lieta C-567/07) (1)

(Kapitāla brīva aprite - EKL 56. pants - Ierobežojumi - Pamatojumi - Mājokļu politika - Pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi)

2009/C 282/09

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Minister voor Wonen, Wijken en Integratie

Atbildētāja: Woningstichting Sint Servatius

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Raad van State — EKL 56., 58. panta, 86. panta 2. punkta, 87. un 88. panta interpretācija — Valsts tiesību akti, ar kuriem uzņēmumam, kura mērķis atbilstoši likuma noteikumiem ir veikt darbību attiecīgās dalībvalsts mājokļu jomā, netiek pieļauts veikt pārrobežu darbību, iepriekš nesaņemot atiecīgā ministra atļauju — Mājokļu politika un vispārējās intereses

Rezolutīvā daļa:

EKL 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds valsts regulējums, kāds tiek aplūkots pamata lietā, ar kuru mājokļu jomā licencēta uzņēmuma Mājokļu likuma (Woningwet) 70. panta 1. punkta izpratnē pārrobežu darbības veikšana ir pakļauta iepriekšējas administratīvās atļaujas saņemšanai, ar EKL 56. pantu netiek pieļauts tiktāl, ciktāl šāds regulējums nav balstīts uz objektīviem, nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem kritērijiem, ar kuriem var pietiekami ierobežot valsts iestāžu tām piešķirtās rīcības brīvības izmantošanu, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 64, 8.3.2008.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/6

---

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 1. oktobra spriedums (Special Commissioners of Income Tax, Londona (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — HSBC Holdings plc, Vidacos Nominees Ltd/The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-569/07) (1)

(Netiešie nodokļi - Kapitāla piesaistīšana - 1,5 % nodokļa uzlikšana akciju nodošanai vai emisijai, kas tiek veikta, izmantojot klīringu (“clearance service”))

2009/C 282/10

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Special Commissioners of Income Tax, Londona

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: HSBC Holdings plc, Vidacos Nominees Ltd

Atbildētājs: The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Special Commissioners of Income Tax, Londona — Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvas 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV L 249, 25. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK (OV L 156, 23. lpp.) 10. un 11. panta un EKL 43., 49. un 56. panta interpretācija — Vienā dalībvalstī dibinātas sabiedrības (“A”) piedāvājums iegādāties citā dalībvalstī dibinātas sabiedrības (“B”) akcijas apmaiņai pret A sabiedrības akciju emisiju otrās dalībvalsts fondu biržā — 1.5 % nodokļa uzlikšana akciju nodošanai vai emisijai, kas tiek veikta, izmantojot klīringu (“clearance service”)

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvas 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kuru groza ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK, 11. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aizliedz iekasēt tādu nodokli, par kādu ir pamata lieta, akciju emisijas, kuru veic, izmantojot klīringu, laikā.

---

(1)  OV C 64, 08.03.2008.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/7

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 1. oktobra spriedums (Tribunal du travail de Nivelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ketty Leyman/Institut national d'assurance maladie-invalidité (INAMI)

(Lieta C-3/08) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā nodrošinājuma sistēmas - Invaliditātes pabalsti - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 40. panta 3. punkts - Atšķirīgas dalībvalstu pabalstu sistēmas - Migrējošu darba ņēmēju neizdevīgāka situācija - Iemaksu veikšana, nesaņemot pretī labumu)

2009/C 282/11

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal du travail de Nivelles

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Ketty Leyman

Atbildētājs: Institut national d'assurance maladie-invalidité (INAMI)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal du travail de Nivelles (Beļģija) — Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.), kurā izdarīti grozījumi, spēkā esamība saistībā ar EKL 18. pantu — Invaliditātes pabalsti — Šķērslis pārvietošanās brīvībai, kas izriet no atšķirīgiem pabalstu režīmiem

Rezolutīvā daļa:

EKL 39. pants ir jāinterpretē tādā veidā, ka tas aizliedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm piemērot tādus valsts tiesību aktus, kuros saskaņā ar Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regulu (EK) Nr. 647/2005, 40. panta 3. punkta b) apakšpunktu noteikts, ka tiesības uz invaliditātes pabalstu ir atkarīgas no tā, vai ir pagājis viena gada primārās darbnespējas laika posms, ja šāda piemērošana rada situāciju, ka migrējošs darba ņēmējs ir veicis iemaksas attiecīgās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmā, nesaņemot pretī labumu, un tādējādi tiek radīta neizdevīgāka situācija attiecībā pret nemigrējušu darba ņēmēju.

---

(1)  OV C 79, 29.03.2008.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/7

---

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 6. oktobra spriedums (Juzgado de Primera Instancia Nr. 4 de Bilbao (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Asturcom Telecomunicaciones SL/Cristina Rodríguez Nogueira

(Lieta C-40/08) (1)

(Direktīva 93/13/EEK - Patērētāju līgumi - Negodīga šķīrējtiesas klauzula - Spēkā neesamība - Šķīrējtiesas nolēmums, kas ieguvis res judicata spēku - Piespiedu izpilde - Valsts izpildes tiesas kompetence pēc savas ierosmes izskatīt jautājumu par negodīgas šķīrējtiesas klauzulas spēkā neesamību - Līdzvērtības un efektivitātes principi)

2009/C 282/12

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia Nr. 4 de Bilbao

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Asturcom Telecomunicaciones SL

Atbildētāja: Cristina Rodríguez Nogueira

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Juzgado de Primera Instancia Nr. 4 de Bilbao — Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.) interpretācija — Adekvāti un efektīvi līdzekļi negodīgu noteikumu izmantošanas izbeigšanai — Lūgums izpildīt galīgu šķīrējtiesas lēmumu, kas pieņemts aizmuguriski, pamatojoties uz negodīgu šķīrējtiesas klauzulu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai, kas izskata pieteikumu par šķīrējtiesas nolēmuma, kurš ieguvis res judicata spēku un kas pieņemts, patērētējam nepiedaloties procesā, piespiedu izpildi, ja tās rīcībā ir vajadzīgie juridiskie un faktiskie elementi, pēc savas ierosmes ir jāizskata jautājums par starp tirgotāju un patērētāju noslēgtajā līgumā ietvertās šķīrējtiesas klauzulas negodīgumu, ja saskaņā ar valsts procesuālajām normām tā var veikt šādu izvērtēšanu, izskatot līdzīgas iekšzemes prasības. Ja tas tā ir, šai tiesai ir jānosaka visas sekas, kas no tā izriet saskaņā ar valsts tiesībām, lai pārliecinātos, ka minētā klauzula nav saistoša šim patērētājam.

---

(1)  OV C 92, 12.4.2008.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/8

---

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 1. oktobra spriedums (Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Vorarlberg (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Arthur Gottwald/Bezirkshauptmannschaft Bregenz

(Lieta C-103/08) (1)

(Personu brīva pārvietošanās - Eiropas Savienības pilsonība - EKL 12. pants - Ceļa nodevas gada vinjetes izsniegšana bez maksas invalīdiem - Noteikumi, kuri paredz šādas vinjetes piešķiršanu tikai tiem invalīdiem, kuriem valsts teritorijā ir domicils vai parastā dzīvesvieta)

2009/C 282/13

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Vorarlberg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Arthur Gottwald

Atbildētājs: Bezirkshauptmannschaft Bregenz

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Unabhängiger Verwaltungssenats des Landes Vorarlberg (Austrija) — EK līguma 12. panta interpretācija — Diskriminācija pilsonības dēļ — Valsts tiesību normas, ar kurām ceļa nodevas vinjetes izsniegšana bez maksas invalīdiem ir ierobežota vienīgi ar personām, kuras valsts teritorijā dzīvo vai parasti uzturas

Rezolutīvā daļa:

EKL 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamata lietā, kurš paredz piešķirt ceļa nodevas gada vinjeti bez maksas tikai tiem invalīdiem, kuru domicils vai parastā dzīvesvieta ir attiecīgās dalībvalsts teritorijā, tai skaitā arī invalīdiem, kuri regulāri dodas uz šo dalībvalsti profesionālu vai personisku iemeslu dēļ.

---

(1)  OV C 142, 07.06.2008.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/8

---

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 6. oktobra spriedums (Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — tiesvedībā par Eiropas apcietināšanas orderi, kurš ir izdots attiecībā uz Dominic Wolzenburg

(Lieta C-123/08) (1)

(Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Pamatlēmums 2002/584/TI - Eiropas apcietināšanas orderis un nodošanas procedūras starp dalībvalstīm - 4. panta 6. punkts - Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvas neizpildes pamati - Izpilde valsts tiesībās - Apcietinātais, kurš ir izsniegšanas dalībvalsts pilsonis - Eiropas apcietināšanas ordera neizpilde izpildes dalībvalstī, uz kuru attiecas piecu gadu dzīvesvietas tās teritorijā nosacījums - EKL 12. pants)

2009/C 282/14

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Lietas dalībnieki pamata procesā

Dominic Wolzenburg

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/548/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 1. lpp.) 4. panta 6. punkta interpretācija — Izpildes tiesību aizsardzības iestādes iespēja atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdots, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu personai, kas paliek izpildes dalībvalstī vai ir tās rezidente — Jēdzieni “dzīvesvieta” un “rezidents” — EKL 12., 17. un 18. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, kas pieļauj, ka izpildes tiesību aizsardzības iestāde, atsakoties šo personu izdot, atšķirīgi attiecas pret meklējamo personu atkarībā no tā, vai tā ir izpildes dalībvalsts pilsone vai citas dalībvalsts pilsone

Rezolutīvā daļa:

1)

dalībvalsts pilsonim, kurš likumīgi dzīvo citā dalībvalstī, ir tiesības atsaukties uz EKL 12. panta pirmo daļu, lai apstrīdētu valsts tiesību aktus, piemēram, 2004. gada 29. aprīļa Likumu par personu izdošanu (Overleveringswet), ar kuriem tiek noteikti nosacījumi, pie kuriem kompetentā tiesu iestāde var atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas ir izsniegts nolūkā izpildīt brīvības atņemšanas sodu;

2)

Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 4. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja runa ir par Savienības pilsoni, izpildes dalībvalsts papildus nosacījumam par uzturēšanās ilgumu šajā valstī uz Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvās neizpildes pamatu, kas ir paredzēti šajā noteikumā, piemērošanu nevar attiecināt administratīvas papildprasības, piemēram, beztermiņa uzturēšanās atļaujas esamību;

3)

EKL 12. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā atļauj izpildes dalībvalsts tiesību aktos noteikt, ka šīs valsts par izpildi atbildīgās tiesu iestādes var atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi par vienu no tās pilsoņiem, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, lai gan šāda atteikšanās, ja runa ir par citas dalībvalsts pilsoni, kuram ir uzturēšanās tiesības atbilstoši EKL 18. panta 1. punktam, tiek pakļauta nosacījumam, ka šis pilsonis ir likumīgi uzturējies nepārtrauktus piecus gadus minētās izpildes dalībvalsts teritorijā.

---

(1)  OV C 116, 09.05.2008.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/9

---

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 6. oktobra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden — Nīderlande lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Intercontainer Interfrigo SC (ICF)/Balkenende Oosthuizen BV, MIC Operations BV

(Lieta C-133/08) (1)

(Romas Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām - Tiesību akti, ko piemēro, ja nav izdarīta izvēle - Fraktēšanas līgums - Piesaistes kritēriji - Nodalāmība)

2009/C 282/15

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Intercontainer Interfrigo SC (ICF)

Atbildētāji: Balkenende Oosthuizen BV, MIC Operations BV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden Den Haag — Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā, 4. panta interpretācija — Preču pārvadājuma līgums — Elementi — Vienreizējs līgumreiss — Pēc noklusēšanas piemērojamās tiesības — Saistības kritēriji

Rezolutīvā daļa:

1)

Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980. gada 19. jūnijā, 4. panta 4. punkta pēdējais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka minētā 4. panta 4. punkta otrajā teikumā paredzētais piesaistes kritērijs citiem fraktēšanas līgumiem, izņemot vienreizēju līgumreisu, ir piemērojams vienīgi tad, ja līguma galvenais mērķis ir nevis transportlīdzekļa vienkārša nodošana kāda rīcībā, bet gan preču pārvadāšana tās parastajā nozīmē;

2)

šīs konvencijas 4. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka vienu līguma daļu var regulēt tiesības, kas atšķiras no tiesībām, kas piemērojamas pārējam līgumam, vienīgi tad, ja tās priekšmets rādās esam autonoms; ja piesaistes kritērijs, kas tiek piemērots fraktēšanas līgumam, ir konvencijas 4. panta 4. punktā paredzētais, šis kritērijs ir jāpiemēro visam līgumam, ja vien līguma daļa par pārvadāšanu nav autonoma attiecībā pret līguma daļām;

3)

šīs pašas konvencijas 4. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja no apstākļu kopuma skaidri izriet, ka līgums ir ciešāk saistīts ar citu valsti, nevis to, kas noteikta, pamatojoties uz konvencijas 4. panta 2.–4. punktā noteiktajiem pieņēmumiem, šai tiesai nav jāņem vērā šie kritēriji un ir jāpiemēro tās valsts tiesības, ar kuru šis līgums ir saistīts visciešāk.

---

(1)  OV C 158, 21.06.2008

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/9

---

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 1. oktobra spriedums — Foshan Shunde Yongjian Housewares & Hardware Co. Ltd/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Kopienu Komisija, Vale Mill (Rochdale) Ltd, Pirola SpA, Colombo New Scal SpA, Itālijas Republika

(Lieta C-141/08 P) (1)

(Apelācija - Komercdarbības politika - Dempings - Ķīnas izcelsmes gludināmo dēļu imports - Regula (EK) Nr. 384/96 - 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts un 20. panta 4. un 5. punkts - Uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss - Tiesības uz aizstāvību - Antidempinga izmeklēšana - Uzņēmumiem noteiktais termiņš apsvērumu iesniegšanai)

2009/C 282/16

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Foshan Shunde Yongjian Housewares & Hardware Co. Ltd (pārstāvji — Ž. F. Bellī [J.-F. Bellis], advokāts, Dž. Valera [G. Vallera], barrister)

Pretējā puse procesā: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — Dž. P. Hikss [J.-P. Hix], pārstāvis, E. Makgoverns [E. McGovern], barrister, B. O’Konora [B. O’Connor], solicitor), Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. van Vlīts [H. van Vliet], T. Šarfs [T. Scharf] un K. Talabēra-Rica [K. Talabér-Ritz]), Vale Mill (Rochdale) Ltd, Pirola SpA, Colombo New Scal SpA (pārstāvji — G. Berišs [G. Berrisch] un G. Volfs [G. Wolf], Rechtsanwälte), Itālijas Republika (pārstāvji — R. Adams [R. Adam], pārstāvis, un V. Ferante [W. Ferrante], avvocato dello Stato)

Priekšmets

Apelācija, kas celta par Pirmās instances tiesas (sestā palāta) 2008. gada 29. janvāra spriedumu lietā T-206/07 Foshan Shunde Yongjian Housewares & Hardware/Padome, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasītājas prasību atcelt Padomes 2007. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 452/2007 par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu Ķīnas Tautas Republikas un Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importam un tam noteiktā pagaidu maksājuma galīgo iekasēšanu (OV L 109, 12. lpp.), ciktāl tajā ieviests antidempinga maksājums prasītājas ražoto gludināmo dēļu importam — Juridiska kļūda, kas radusies Pirmās instances tiesas neprecīzu atzinumu pēc būtības rezultātā un tādēļ, ka nav noteiktas sankcijas, kas saistītas ar Pirmās instances tiesas konstatēto tiesību uz aizstāvību pārkāpumu — Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.), 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta un 20. panta 4. un 5. punkta interpretācija — Jēdziens “uzņēmums, kas darbojas ekonomikas tirgus apstākļos” un minimālā desmit dienu termiņa piemērojamība uzņēmumam, attiecībā uz kuru tiek veikta antidempinga izmeklēšana, lai sniegtu savus iespējamos apsvērumus

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2008. gada 29. janvāra spriedumu lietā T-206/07 Foshan Shunde Yongjian Housewares & Hardware/Padome tiktāl, ciktāl Pirmās instances tiesa ir nolēmusi, ka, pārkāpjot Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 20. panta 5. punktu, nav aizskartas Foshan Shunde Yongjian Housewares & Hardware Co. Ltd tiesības uz aizstāvību;

2)

Padomes 2007. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 452/2007 par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu Ķīnas Tautas Republikas un Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importam un tam noteiktā pagaidu maksājuma galīgo iekasēšanu tiek atcelta tiktāl, ciktāl ar to tiek noteikts antidempinga maksājums Foshan Shunde Yongjian Housewares & Hardware Co. Ltd ražoto gludināmo dēļu importam;

3)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus abās instancēs;

4)	Eiropas Kopienu Komisija, Vale Mill (Rochdale) Ltd, Pirola SpA, Colombo New Scal SpA un Itālijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 158, 21.06.2008.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/10

---

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 6. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-153/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - EKL 49. pants un EEZ līguma 36. pants - Tiešie nodokļi - Ienākuma nodoklis - Nodokļa atbrīvojums, kas attiecas vienīgi uz laimestiem loterijās un azartspēlēs, kuras organizē noteiktas valsts organizācijas un subjekti)

2009/C 282/17

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un L. Lozano Palacios)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — F. Díez Moreno)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 49. pants un EEZ līguma 36. pants — Valsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem summas, kas laimētas ārvalstīs organizētās loterijās un azartspēlēs un nevis noteiktās Spānijā organizētās loterijās un azartspēlēs, tiek apliktas ar ienākuma nodokli

Rezolutīvā daļa:

1)

paturot spēkā nodokļu tiesību aktus, kuros noteikts atbrīvojums no nodokļa laimestiem loterijās, spēlēs un derībās, ko Spānijas Karalistē rīko noteiktas šajā dalībvalstī reģistrētas publiskās organizācijas un subjekti, kuri nodarbojas ar bezpeļņas sociālām vai palīdzības darbībām, taču šāds atbrīvojums nav piešķirts laimestiem loterijās, spēlēs un derībās, ko rīko kādā citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētas publiskas organizācijas un subjekti, kuri veic tādas pašas darbības, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saskaņā ar EKL 49. pantu un 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 36. pantu;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Kopienu Komisija un Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 142, 07.06.2008.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/11

---

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 1. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-219/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Nepamatots šķērslis - Darba ņēmēju, kas ir trešo valstu pilsoņi, norīkošana darbā)

2009/C 282/18

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa, J.-P. Keppenne un G. Rozet)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji — C. Pochet, pārstāve, M. Detry, avocat)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 49. panta pārkāpums — Nepamatots šķērslis pakalpojumu sniegšanas brīvībai — Darba ņēmēju, kas ir trešo valstu pilsoņi, norīkošana darbā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Kopienu Komisija un Beļģijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 183, 19.07.2008.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/11

---

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 1. oktobra spriedums (Finanzgericht Köln (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gaz de France — Berliner Investissement SA/Bundeszentralamt für Steuern

(Lieta C-247/08) (1)

(Kapitāla brīva aprite - Mātes sabiedrībai sadalītas peļņas atbrīvojums no nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā meitas sabiedrības dalībvalstī - “Dalībvalsts sabiedrības” jēdziens - Atbilstoši Francijas tiesībām dibināta “société par actions simplifiée”)

2009/C 282/19

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Köln

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Gaz de France — Berliner Investissement SA

Atbildētāja: Bundeszentralamt für Steuern

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Köln (Vācija) — EKL 43. un 48. panta, 56. panta 1. punkta un 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 3. punkta interpretācija, kā arī Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 225, 6. lpp.) 2. panta a) apakšpunkta un pielikuma f) punkta interpretācija — “Dalībvalsts sabiedrības” jēdziens — Dalībvalsts, kurā atrodas meitasuzņēmums, atteikums piešķirt atbrīvojumu no nodokļa ieturējuma ienākuma gūšanas vietā, kuru apstrīd mātesuzņēmums, kas dibināts kā Francijas tiesībās paredzēta société par actions simplifiée, kura lietas pamatā esošo faktu rašanās brīdī vēl nebija ietverta direktīvas pielikumā paredzētajā sarakstā

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, 2. panta a) punkts, skatīts kopā ar tās pielikuma f) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši Francijas tiesībām dibināta sabiedrība, kuras juridiskā forma ir société par actions simplifiée, nevar tikt uzskatīta par “dalībvalsts sabiedrību” šīs direktīvas izpratnē laikposmā pirms šīs direktīvas grozīšanas ar Padomes 2003. gada 22. decembra Direktīvu 2003/123/EK;

2)	izvērtējot otro jautājumu, nav konstatēts neviens elements, kas norādītu uz Direktīvas 90/435 2. panta a) punkta, skatīta kopā ar tās pielikuma f) punktu un tās 5. panta 1. punktu, spēkā neesamību.

---

(1)  OV C 223, 30.08.2008.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/11

---

Tiesas (sestā palāta) 2009. gada 1. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Maltas Republika

(Lieta C-252/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Piesārņojums un kaitīgas sekas - Sadedzināšanas iekārtas - Ierobežojumi attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā)

2009/C 282/20

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Flynn un A. Alcover San Pedro)

Atbildētāja: Maltas Republika (pārstāvis — S. Camilleri)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvas 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 1. lpp.) 4. panta 1. punkta saistībā ar IV pielikuma A daļu, VI pielikuma A daļu un VII pielikuma A daļu un 12. panta saistībā ar VIII pielikuma A daļas 2. punktu pārkāpums — Sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju noteikto robežvērtību neievērošana — Delimāras [Delimara] un Marsas [Marsa] iekārtas

Rezolutīvā daļa:

1)

pareizi nepiemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām saistībā ar Delimāras elektrostacijas un Marsas elektrostacijas pirmā posma tvaika ģeneratora darbību, Maltas Republika nav izpildījusi minētās direktīvas 4. panta 1. punktā un 12. pantā, kā arī tās IV pielikuma A daļā, VI pielikuma A daļā, VII pielikuma A daļā un VIII pielikuma A daļas 2. punktā paredzētos pienākumus;

2)	Maltas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 197, 02.08.2008.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/12

---

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 6. oktobra spriedums (Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Klagenfurt — Austrija lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SPÖ Landesorganisation Kärnten/Finanzamt Klagenfurt

(Lieta C-267/08) (1)

(PVN - Tiesības atskaitīt samaksāto priekšnodokli - Jēdziens “saimnieciskas darbības” - Politiskas partijas reģionālā organizācija - Reklāmas darbības par labu partijas apakšorganizācijām - Ar šīm darbībām saistītie, ieņēmumus pārsniedzošie izdevumi)

2009/C 282/21

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Klagenfurt

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: SPÖ Landesorganisation Kärnten

Atbildētāja: Finanzamt Klagenfurt

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Unabhängiger Finanzsenat Außenstelle Klagenfurt (Austrija) — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) 4. panta 1. un 2. punkta interpretācija — “Saimnieciskās darbības” jēdziens — Politiskās partijas reģionālas organizācijas reklāmas darbības sabiedrisko attiecību darba, reklāmas materiālu ražošanas un piegāžu un ikgadējas balles organizēšanas formā īstenošana, labumu no kuras gūst minētās partijas vietējas organizācijas — Ar šīm darbībām saistītie izdevumi, kas būtiski pārsniedz ieņēmumus, kuri tiek gūti, rēķinus par dažām no šīm darbībām piestādot vietējām organizācijām, kā arī pārdodot biļetes ballei

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 4. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ārējās reklāmas darbības, ko veic dalībvalsts politiskās partijas daļa, nav jāuzskata par saimniecisku darbību.

---

(1)  OV C 247, 27.09.2008

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/12

---

Tiesas (sestā palāta) 2009. gada 1. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-468/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Profesionālo kvalifikāciju atzīšana - Direktīva 2005/36/EK - Netranspozīcija)

2009/C 282/22

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Støvlbæk un V. Peere)

Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un B. Messmer)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Pasākumu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 22. lpp.), nepieņemšana vai nepaziņošana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

1)	nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, Francijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 63. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 6, 10.01.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/13

---

Tiesas (septītā palāta) 2009. gada 24. septembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Austrijas Republika

(Lieta C-477/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2005/36/EK - Profesionālo kvalifikāciju atzīšana - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 282/23

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Støvlbæk un M. Adam)

Atbildētāja: Austrijas Republika (pārstāvis — C. Pesendorfer)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana noteiktajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 22. lpp.) prasības

Rezolutīvā daļa:

1)

noteiktajā termiņā nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, Austrijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 63. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Austrijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 69, 21.03.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/13

---

Tiesas (septītā palāta) 2009. gada 1. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-502/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2005/60/EK - Finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai nepieļaušana - Pilnīgas transponēšanas neesamība - Transponēšanas pasākumu nepaziņošana)

2009/C 282/24

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Dejmek un E. Adsera Ribera)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — J. López-Medel Bascones)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana noteiktajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 15. lpp.), prasības

Rezolutīvā daļa:

1)

nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, prasības un nedarot Eiropas Kopienu Komisijai zināmus valsts tiesību aktu noteikumus, ar kuriem paredzēts sekmēt šīs izpildes nodrošināšanu, Spānijas Karaliste nav izpildījusi šīs direktīvas 45. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 6, 10.01.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/14

---

Tiesas (piektā palāta) 2009. gada 24. septembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-504/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/70/EK - Ierēdņi un politiķi - Nelikumīgi iegūto naudas līdzekļu legalizēšana - Daļēja transponēšana)

2009/C 282/25

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Dejmek un E. Adsera Ribera)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — J. López-Medel Bascones)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana noteiktajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 1. augusta Direktīvas 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos (OV L 214, 29. lpp.), prasības

Rezolutīvā daļa:

1)

noteiktajā termiņā nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 1. augusta Direktīvas 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos, prasības, Spānijas Karaliste nav izpildījusi šīs direktīvas 5. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 6, 10.01.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/14

---

Tiesas (sestā palāta) 2009. gada 1. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

(Lieta C-549/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/70/EK - Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 282/26

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Dejmek un A.-A. Gilly)

Atbildētāja: Īrija (pārstāvis — D. O'Hagan)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana noteiktajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 1. augusta Direktīvas 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos (OV L 214, 29. lpp.), prasības

Rezolutīvā daļa:

1)

nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 1. augusta Direktīvas 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos, prasības, Īrija nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Īrija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 55, 07.03.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/15

---

Tiesas (sestā palāta) 2009. gada 1. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-575/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2005/56/EK - Kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanās - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 282/27

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Peere un P. Dejmek)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvis — D. Haven)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana vai nepaziņošana noteiktajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (OV L 310, 1. lpp.) prasības

Rezolutīvā daļa:

1)

noteiktajā termiņā nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos prasības, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 44, 21.02.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/15

---

Tiesas (piektā palāta) 2009. gada 6. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-6/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2005/60/EK - Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 282/28

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Peere un P. Dejmek)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvis — D. Haven)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Visu tādu aktu nepieņemšana vai nepaziņošana noteiktajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 15. lpp.), prasības

Rezolutīvā daļa:

1)

nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, prasības, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 69, 21.03.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/15

---

Tiesas (septītā palāta) 2009. gada 24. septembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-8/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/17/EK - Tehniskās prasības cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei un testēšanai - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 282/29

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Cattabriga un J. Sénéchal)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvis — D. Haven)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tiesību aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 8. februāra Direktīvu 2006/17/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par noteiktām tehniskajām prasībām cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei un testēšanai (OV L 38, 40. lpp.), nepieņemšana vai nepaziņošana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

1)

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 8. februāra Direktīvu 2006/17/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par noteiktām tehniskajām prasībām cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei un testēšanai, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 69, 21.03.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/16

---

Tiesas (septītā palāta) 2009. gada 22. septembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-9/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Sabiedrības veselība - Direktīva 2004/23/EK - Kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 282/30

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Cattabriga un J. Sénéchal)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvis — D. Haven)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tiesību aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/23/EK par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai (OV L 102, 48. lpp.), nepieņemšana vai nepaziņošana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

1)

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/23/EK par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 69, 21.03.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/16

---

Tiesas (septītā palāta) 2009. gada 1. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Čehijas Republika

(Lieta C-100/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2007/14/EK - Atsevišķu Direktīvas 2004/109/EK noteikumu izpildes noteikumi - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 282/31

Tiesvedības valoda — čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Jelínek un P. Dejmek)

Atbildētāja: Čehijas Republika (pārstāvis — M. Smolek)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tiesību aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2007. gada 8. marta Direktīvas 2007/14/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai (OV L 69, 27. lpp.), prasības nepieņemšana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

1)

nepieņemot noteiktajā termiņā normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2007. gada 8. marta Direktīvas 2007/14/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai, prasības, Čehijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 24. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Čehijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 113, 16.05.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/17

---

Tiesas (sestā palāta) 2009. gada 10. jūlija rīkojums — Apple Computer, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), TKS-Teknosoft SA

(Lieta C-416/08 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Kopienas preču zīme - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Vārdiska preču zīme “QUARTZ” - Kopienas grafiskas preču zīmes “QUARTZ” īpašnieka iebildums - Reģistrācijas atteikums - Preču līdzība - Sajaukšanas iespēja - Acīmredzami nepieņemama apelācijas sūdzība)

2009/C 282/32

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Apple Computer, Inc. (pārstāvji — M. Hart un N. Kearley, Solicitors)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. García Murillo,), TKS-Teknosoft SA

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2008. gada 1. jūlija spriedumu lietā T-328/05 Apple Computer/ ITSB, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja Kopienas grafiskas preču zīmes “QUARTZ” prasītāja prasības pieteikumu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē, atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2005. gada 27. aprīļa lēmumu lietā R 416/2004-4, ar kuru noraidīts prasības pieteikums par pretējās puses daļēju atteikumu reģistrēt šo preču marku, ņemot vērā Kopienas grafiskas preču zīmes “QUARTZ” īpašnieka iebildumus attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 9. un 42. klasē.

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Apple Computer Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 301, 22.11.2008

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/17

---

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 9. jūlija rīkojums (Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kurt Wierer/Land Baden-Württemberg

(Lieta C-445/08) (1)

(Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Vadītāja apliecība - Direktīva 91/439/EEK - Valsts vadītāja apliecības atņemšana par transportlīdzekļa vadīšanu reibuma stāvoklī - Medicīniski psiholoģiskās ekspertīzes atzinuma, kas nepieciešams, lai uzņēmējā dalībvalstī saņemtu jaunu vadītāja apliecību, neiesniegšana - Citā dalībvalstī izdota vadītāja apliecība - Uzņēmējas dalībvalsts veikta nosacījuma par dzīvesvietu pārbaude - Iespēja atsaukties uz vadītāja apliecības turētāja sniegtām ziņām, kuras viņš sniedzis atbilstoši uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos paredzētajam sadarbības pienākumam - Iespēja veikt izmeklēšanu vadītāja apliecības izdevējā dalībvalstī)

2009/C 282/33

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Kurt Wierer

Atbildētāja: Land Baden-Württemberg

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām (OV L 237, 1. lpp.) 9. panta interpretācija — Atteikšanās atzīt vadītāja apliecību, kas izdota citā dalībvalstī, pārkāpjot nosacījumu par dzīvesvietu — Iespēja uzņēmējai dalībvalstij, lai pārbaudītu, vai apliecības izsniegšanas brīdī bija izpildīts nosacījums par dzīvesvietu, vai, attiecīgā gadījumā, veiktu izmeklēšanu izsniegšanas dalībvalstī pamatoties uz apsvērumiem un informāciju, kuru vadītāja apliecības turētājs ir iesniedzis administratīvajā procesā vai tiesvedībā tiesā un kura viņam bija jāiesniedz atbilstoši sadarbības pienākumam — Vadītāja apliecības turētājs, kuram valsts vadītāja apliecība ir atņemta par transportlīdzekļa vadīšanu reibuma stāvoklī un kurš nav varējis iesniegt medicīniski-psiholoģisko atzinumu, kas nepieciešams jaunas vadītāja apliecības saņemšanai viņa dzīvesvietas valstī

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003, 1. panta 2. punkts, 7. panta 1. punkts un 8. panta 2. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir pretrunā dalībvalsts atteikšanās atzīt savā teritorijā tiesības vadīt transportlīdzekli, kuru pamatā ir vadītāja apliecība, kura agrāk izdota citā dalībvalstī personai, kurai iepriekš uzņēmējā dalībvalstī agrākā vadītāja apliecība ir tikusi atņemta par transportlīdzekļa vadīšanu reibuma stāvoklī, kaut arī minētā jaunā apliecība ir iegūta, kad ir beidzies aizliegums pieprasīt jaunu vadītāja apliecību, ja izrādās, ka

—

no paskaidrojumiem un informācijas, ko vadītāja apliecības turētājs sniedzis administratīvajā procesā vai tiesvedībā tiesā un kura viņam bija jāiesniedz atbilstoši uzņēmējas dalībvalsts tiesībās noteiktajam sadarbības pienākumam, izriet, ka apliecības izdevējā dalībvalstī nav ievērots nosacījums par dzīvesvietu,

vai

—

informācija, kas iegūta izmeklēšanā, ko izdevējā dalībvalstī veikušas uzņēmējas dalībvalsts valsts un tiesību aizsardzības iestādes, nav neapstrīdama no izdevējas dalībvalsts iegūta informācija, kas apliecina, ka laikā, kad šī dalībvalsts izdevusi vadītāja apliecību, vadītāja apliecības turētāja dzīvesvieta nav bijusi šīs valsts teritorijā.

---

(1)  OV C 32, 07.02.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/18

---

Tiesas (septītā palāta) 2009. gada 9. jūlija rīkojums (Tribunal de première instance de Mons (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Régie communale autonome du stade Luc Varenne/État belge — SPF Finances

(Lieta C-483/08) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Sestā PVN direktīva - 10. panta 1. un 2. punkts - Nepamatoti atskaitīta nodokļa atgūšana - Noilguma termiņa sākšanās brīdis)

2009/C 282/34

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Mons

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Régie communale autonome du stade Luc Varenne

Atbildētājs: État belge — SPF Finances

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal de première instance de Mons — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 10. panta interpretācija — “Darījuma, par kuru jāmaksā nodoklis” un “nodokļa iekasējamības” jēdzieni — Brīdis, kurā sākas prasījuma par nodokļa atgūšanu noilgums — Diena, kurā ir izdots faktūrrēķins vai iesniegta deklarācija, ar kuru nodokļu maksātājs izmanto savas tiesības uz nodokļa atskaitījumu?

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvu 2002/38/EK, 10. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā valsts tiesību akti un administratīvā prakse, saskaņā ar kuru kā brīdis kad sākas noilguma termiņš prasībai par nepamatoti atskaitīta pievienotās vērtības nodokļa atgūšanu, ir noteikta diena, kurā ir iesniegta deklarācija, ar kuru nodokļu maksātājs pirmo reizi pieprasīja tiesības uz atskaitījumu.

---

(1)  OV C 19, 24.01.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/18

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Dioikitiko Protodikeio Tripoleos (Grieķija) 2009. gada 10. jūlija rīkojumu — Alfa Beta Vassilopoulos AE, iepriekš Trofo Super-Markets AE/Grieķijas Republika un Lakonia provinces reģionālā pārvalde

(Lieta C-257/09)

2009/C 282/35

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Dioikitiko Protodikeio Tripoleos

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Alfa Beta Vassilopoulos AE, iepriekš Trofo Super-Markets AE

Atbildētāja: Grieķijas Republika un Lakonia provinces reģionālā pārvalde

2009. gada 7. augustā Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt no reģistra lietu C-257/09 (Dioikitiko Protodikeio Tripoleos lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu).

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/19

---

Prasība, kas celta 2009. gada 14. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Slovākijas Republika

(Lieta C-264/09)

2009/C 282/36

Tiesvedības valoda — slovāku

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — O. Beynet, F. Hoffmeister, J. Javorský)

Atbildētāja: Slovākijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Slovākijas Republika, nenodrošinot nediskriminējošu pieeju pārvades sistēmai, nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvas 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (1) 20. panta 1. punktā un 9. panta e) punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Slovākijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2004. gada 1. jūlijā.

---

(1)  OV L 176, 37. lpp.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/19

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar High Court of Justice, Chancery Division (Anglija un Velsa) 2009. gada 12. augusta rīkojumu — Interflora Inc, Interflora British Unit/Marks & Spencer plc, Flowers Direct Online Limited

(Lieta C-323/09)

2009/C 282/37

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice, Chancery Division (Anglija un Velsa)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Interflora Inc, Interflora British Unit

Atbildētājas: Marks & Spencer plc, Flowers Direct Online Limited

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai tad, ja tirgotājs, kurš ir reģistrētās preču zīmes īpašnieka konkurents un kurš caur savu tīmekļa vietni pārdod preces un sniedz pakalpojumus, kas ir identiski tiem, uz kuriem attiecas preču zīme, i) izvēlas zīmi, kas ir identiska (atbilstoši Tiesas spriedumam lietā C-291/00) preču zīmei, par atslēgvārdu meklēšanas sistēmas operatora sponsorētās norādes pakalpojumam, ii) izvirza šo zīmi par atslēgvārdu, iii) saista šo zīmi ar savas tīmekļa vietnes VRV, iv) nosaka cenu par klikšķi, ko tas maksās par šo atslēgvārdu, v) nosaka sponsorētās norādes parādīšanās laiku un vi) izmanto zīmi darījumu sarakstē, kas attiecas uz rēķinu izsniegšanu vai samaksu, vai meklēšanas sistēmas operatora iedalītā konta uzturēšanu, bet pati sponsorētā norāde neietver zīmi vai līdzīgu zīmi, viena vai visas šīs darbības ir uzskatāmas zīmes “izmantošanu” no konkurenta puses Padomes Pirmās direktīvas 89/104/EEK (1) (“Preču zīmju direktīva”) 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta un Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas Nr. 40/94 (2) (“Kopienas preču zīmes regula”) 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē?

2)	Vai šāda izmantošana ir “attiecībā uz” precēm un pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, attiecībā uz kuriem preču zīmes ir reģistrēta, Preču zīmju direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta un Kopienas preču zīmes regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē?

3)

Vai šāda izmantošana ietilpst vienas vai abu šo tiesību normu kopu piemērošanas jomā: a) Preču zīmju direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Kopienas preču zīmes regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts; b) (pieņemot, ka šāda izmantošana kaitē preču zīmes atšķirtspējai vai ir uzskatāma par preču zīmes reputācijas negodīgu izmantošanu) Preču zīmju direktīvas 5. panta 2. punkts un Kopienas preču zīmes regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts?

4)

Vai atbildi uz 3) jautājumu ietekmē tas, ka: a) konkurenta sponsorētās norādes parādīšanās dēļ, lietotājam veicot meklēšanu, ievadot attiecīgo zīmi, zināma sabiedrības daļa var uzskatīt, ka konkurents ir preču zīmes īpašnieka tirdzniecības tīkla dalībnieks, kas neatbilst patiesībai; vai b) meklēšanas sistēmas operators neļauj preču zīmju īpašniekiem attiecīgajā Kopienas dalībvalstī bloķēt citām personām iespēju kā atslēgvārdus izvēlēties zīmes, kas ir identiskas to preču zīmēm?

5)

Vai tad, ja meklēšanas sistēmas operators i) meklēšanas laukumos, kas atrodas meklēšanas rezultātu lapas augšā un apakšā un kas ietver 1) jautājumā minēto sponsorēto norādi uz konkurenta tīmekļa vietni, lietotājam parāda zīmi, kas ir identiska (atbilstoši Tiesas spriedumam lietā C-291/00) reģistrētai preču zīmei, ii) lietotājam parāda zīmi meklēšanu rezultātu kopsavilkumā, iii) lietotājam parāda zīmi, piedāvājot alternatīvu ieteikumu, kad lietotājs meklēšanas sistēmā ir ievadījis līdzīgu zīmi, iv) lietotājam parāda meklēšanas rezultātu lapu, kurā iekļauta konkurenta sponsorētā norāde, ja lietotājs ir ievadījis zīmi, un v) izmanto lietotāja zīmes, parādot lietotājam meklēšanas rezultātu lapu ar konkurenta sponsorēto norādi, bet pati sponsorētā norāde neietver zīmi vai līdzīgu zīmi, viena vai visas šīs darbības ir uzskatāmas par zīmes “izmantošanu” no konkurenta puses Preču zīmju direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta un Kopienas preču zīmes regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē?

6)	Vai šāda izmantošana ir “attiecībā uz” precēm un pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, attiecībā uz kuriem preču zīmes ir reģistrēta Preču zīmju direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta un Kopienas preču zīmes regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē?

7)

Vai šāda izmantošana ietilpst vienas vai abu šo tiesību normu kopu piemērošanas jomā: a) Preču zīmju direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Kopienas preču zīmes regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts; un b) (pieņemot, ka šāda izmantošana kaitē preču zīmes atšķirtspējai vai ir uzskatāma par preču zīmes reputācijas negodīgu izmantošanu) Preču zīmju direktīvas 5. panta 2. punkts un Kopienas preču zīmes regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts?

8)

Vai atbildi uz 7) jautājumu ietekmē tas, ka: a) konkurenta sponsorētās norādes parādīšanās dēļ, lietotājam veicot meklēšanu, ievadot attiecīgo zīmi, zināma sabiedrības daļa var uzskatīt, ka konkurents ir preču zīmes īpašnieka tirdzniecības tīkla dalībnieks, kas neatbilst patiesībai; vai b) meklēšanas sistēmas operators neļauj preču zīmju īpašniekiem attiecīgajā Kopienas dalībvalstī bloķēt citām personām iespēju kā atslēgvārdus izvēlēties zīmes, kas ir identiskas to preču zīmēm?

9)

Ja šāda izmantošana ietilpst vai nu Preču zīmju direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta un Kopienas preču zīmes regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomā, vai Preču zīmju direktīvas 5. panta 2. punkta un Kopienas preču zīmes regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomā, vai arī abu šo tiesību normu kopu piemērošanas jomā: a) vai šāda izmantošana ir uzskatāma par vai ietver “pakalpojuma saņēmēja piedāvātās informācijas pārraidi komunikāciju tīklā”, un apstiprinošas atbildes gadījumā — vai meklēšanas sistēmas operators “neizvēlas vai nepārveido informāciju” Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) 12. panta 1. punkta izpratnē? b) vai šāda izmantošana ir uzskatāma par vai ietver “automātisku, starpniecisku un īslaicīgu šīs informācijas uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā padarīt efektīvāku tālāku informācijas pārraidīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma” Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 13. panta 1. punkta izpratnē? c) vai šāda izmantošana ir uzskatāma par vai ietver “pakalpojuma saņēmēja piedāvātās informācijas glabāšanu” Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 14. panta 1. punkta izpratnē? d) ja izmantošana nesastāv tikai no darbībām, kas ietilpst Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 12. panta 1. punkta, 13. panta 1. punkta vai 14. panta 1. punkta (vienas vai vairāku šo tiesību normu) piemērošanas jomā, bet iekļauj šādas darbības, vai meklēšanas sistēmas operators ir atbrīvots no atbildības tiktāl, ciktāl izmantošana sastāv no šādām darbībām, un, ja tā, vai var piespriest atlīdzināt zaudējumus vai cita veida finansiālu kompensāciju par šādu izmantošanu tiktāl, ciktāl meklēšanas sistēmas operators nav atbrīvots no atbildības?

10)

Ja atbilde uz 9) jautājumu ir tāda, ka izmantošana nesastāv tikai no darbībām, kas ietilpst Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 12.– 14. panta (vienas vai vairāku šo tiesību normu) piemērošanas jomā, vai saskaņā ar valsts tiesībām par līdzdalībnieku atbildību konkurentu var atzīt par solidāri atbildīgu par pārkāpumiem, ko ir izdarījis meklēšanas sistēmas operators?

---

(1)  Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmā direktīva 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 1. lpp.).

(2)  OV L 11, 1. lpp.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/21

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bayerischen Verwaltungsgerichtshofs (Vācija) 2009. gada 14. augusta rīkojumu — Mensch und Natur AG/Freistaat Bayern

(Lieta C-327/09)

2009/C 282/38

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bayerischen Verwaltungsgerichtshofs

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Mensch und Natur AG

Atbildētājs: Freistaat Bayern

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai saskaņā ar EKL 249. panta 4. punktu tiek izslēgta tāda interpretācija, saskaņā kuru Komisijas lēmums, kas, ievērojot tajā minēto, ir adresēts tikai noteiktai personai, ir saistošs arī citiem uzņēmumiem, pret kuriem saskaņā ar lēmuma jēgu un mērķi ir jāattiecas tieši tāpat?

2)

Vai Komisijas 2000. gada 22. februāra lēmums par atteikumu laist tirgū “Stevia rebaudia Bertoni: augi un kaltētas lapas” kā jaunu pārtikas produktu vai jaunu pārtikas produkta sastāvdaļu (2000/196/EK) (1), kurā saskaņā ar tā 1. pantu “Stevia rebaudia Bertoni: augi un kaltētas lapas” kā jauna pārtikas produkta vai jaunas pārtikas produkta sastāvdaļas laišana apgrozībā Kopienā ir aizliegta, ir saistošs arī prasītājai, kura pašlaik nodarbojas ar “Stevia rebaudia Bertoni: augi un kaltētas lapas” laišanu apgrozībā?

---

(1)  Komisijas 2000. gada 22. februāra lēmums par atteikumu laist tirgū “Stevia rebaudia Bertoni: augi un kaltētas lapas” kā jaunu pārtikas produktu vai jaunu pārtikas produkta sastāvdaļu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 (paziņots ar lietas numuru K(2000); OV L 61, 14. lpp.)

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/21

---

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2009. gada 10. jūnija spriedumu lietā T-257/04 Polija/Komisija 2009. gada 24. augustā iesniegusi Polijas Republika

(Lieta C-335/09 P)

2009/C 282/39

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Polijas Republika (pārstāvis — M. Dowgielewicz)

Cita lietas dalībniece: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pilnībā atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2009. gada 10. jūnija spriedumu lietā T-257/04 Polija/Komisija;

—

atcelt Komisijas 2003. gada 10. novembra Regulas (EK) Nr. 1972/2003 par pārejas posma pasākumiem, kas jānosaka attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās dēļ (1), kas grozīta ar Komisijas 2004. gada 10. februāra Regulu (EK) Nr. 230/2004 (2), kā arī Komisijas 2004. gada 20. aprīļa Regulu (EK) Nr. 735/2004 (3), 3. pantu un 4. panta 3. punktu un 5. punkta astoto ievilkumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt Pirmās instances tiesā un Tiesā radušos tiesāšanās izdevumus;

—	izskatīt apelācijas sūdzību virspalātā.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmkārt, tiktāl, ciktāl runa ir par Regulu Nr. 1972/2003, Pirmās instances tiesa ir nospriedusi, ka prasība ir iesniegta novēloti un tā ir noraidāma kā nepieņemama (pārsūdzētā sprieduma 32.–63. punkts), tiek izvirzīts:

—

pamats, kas attiecas uz faktu, ka, uzskatot, ka termiņš prasības atcelt Regulu Nr. 1972/2003 iesniegšanai ir sācies minētās regulas publicēšanas piecpadsmit valstu Kopienas oficiālajās valodās dienā un tātad pirms tās publicēšanas paplašinātās Kopienas oficiālajās valodās, Pirmās instances tiesa veica kļūdainu Pievienošanās līguma un Regulas Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (4), interpretāciju;

—

pamats, kas attiecas uz faktu, ka, uzskatot, ka Polijas Republika pirms tās pievienošanās Eiropas Savienībai varēja lietderīgi iesniegt prasību atcelt Regulu Nr. 1972/2003 atbilstoši EKL 230. panta ceturtajai daļai, rīkojoties kā juridiska persona, Pirmās instances tiesa ir kļūdaini interpretējusi šo līguma normu;

—	pamats, kas attiecas uz faktu, ka, liedzot Polijas Republikai tiesības pārbaudīt tiesā Regulas Nr. 1972/2003 likumību, lai gan šī regula Polijas Republikai bija adresēta kā dalībvalstij, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Kopienu tiesību principu un efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu;

—

pamats, kas attiecas uz faktu, ka, liedzot Polijas Republikai tiesības pārbaudīt tiesā tāda tiesību akta likumību, ar kuru nelikumīgi tiek grozīti Polijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai nosacījumi un vienpusēji un patvaļīgi pārkāpts to tiesību un pienākumu līdzsvars, kas izriet no piederības Kopienai, nelabvēlīgi ietekmējot jaunās dalībvalstis, Pirmās instances tiesa nav ievērojusi solidaritātes un labas ticības principus;

—	pamats, kas attiecas uz faktu, ka, nepārbaudot argumentus saistībā ar solidaritātes un labas ticības principu pārkāpumu un pietiekami nepamatojot pārsūdzēto spriedumu, Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi procesuālu kļūdu.

Otrkārt, tiktāl, ciktāl Pirmās instances tiesa ir noraidījusi lūgumu atcelt Regulu Nr. 735/2004, jo tajā septiņas Polijas izcelsmes produktu kategorijas ir pakļautas pasākumam, kas paredzēts Regulas Nr. 1972/2003 4. panta 3. punktā (pārsūdzētā sprieduma 80.–136. punkts), tiek izvirzīts:

—

pamats, kas attiecas uz faktu, ka, nospriežot, ka Regulas Nr. 1972/2003 4. panta 3. punktā paredzētā maksājumu summa ir atbilstoša un obligāti vajadzīga strīdus pārejas pasākuma mērķu sasniegšanai, lai gan, lai novērstu spekulāciju un neitralizētu spekulatīvu peļņu, pietiekams būtu maksājums, kas atbilstu starpībai starp ievedmuitas nodokļa likmēm, un lai gan maksājums, kas noteikts iepriekš minētajā apmērā, nevar palīdzēt sasniegt preventīvos mērķus, ņemot vērā tā ieviešanas datumu (11 dienas pirms pievienošanās), un lai gan līdz ar to neesot nekādas saiknes starp ieviestā maksājuma summu un izvirzītajiem tā mērķiem, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Pievienošanās akta 41. pantu un samērīguma principu,

—	pamats, kas attiecas uz faktu, ka, uzskatot, ka Regulas Nr. 1972/2003 4. panta 3. punktā paredzētā maksājumu summa tika noteikta, pamatojoties uz objektīviem atšķiršanas kritērijiem, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi nediskriminācijas principu.

Treškārt, tā kā Pirmās instances tiesa ir noraidījusi prasību atcelt Regulu Nr. 735/2004 tiktāl, ciktāl ar šo regulu produktu sarakstam, kas ietverts Regulas Nr. 1972/2003 4. panta 5. punkta astotajā ievilkumā, ir pievienotas septiņas Polijas izcelsmes produktu kategorijas (pārsūdzētā sprieduma 137.–160. punkts), tiek izvirzīts:

—

pamats, kas attiecas uz faktu, ka, nospriežot, ka, lai sasniegtu Regulā Nr. 1972/2003 izvirzītos mērķus, produktiem, attiecībā uz kuriem Polijā piemērojamie ievedmuitas nodokļi pirms pievienošanās bija lielāki vai vienādi ar Kopienā piemērojamiem ievedmuitas nodokļiem, noteikti bija jānosaka minētās regulas 4. pantā paredzētie maksājumi, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Pievienošanās akta 41. pantu un samērīguma principu.

Ceturtkārt, tā kā Pirmās instances tiesa ir noraidījusi prasību atcelt Regulu Nr. 735/2004 tiktāl, ciktāl ar šo regulu septiņām Polijas izcelsmes produktu kategorijām ir noteikts pasākums, kas paredzēts Regulas Nr. 1972/2003 3. pantā (pārsūdzētā sprieduma 161.–249. punkts), tiek izvirzīts:

—

pamats, kas attiecas uz faktu, ka, nospriežot, ka Regulas Nr. 1972/2003 3. pants bija vajadzīgs, lai nodrošinātu minētās regulas 4. panta lietderīgo iedarbību un ka tas varēja tikt pieņemts, pamatojoties uz Pievienošanās akta 41. pantu, atkāpjoties no minētā akta normām, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Kopienu tiesības, proti, ir veikusi kļūdainu Regulas Nr. 1972/2003 3. panta un Pievienošanās akta 41. panta interpretāciju un pārkāpusi juridisko normu hierarhijas principu;

—	pamats, kas attiecas uz faktu, ka, nospriežot, ka apstrīdētā pārejas pasākuma pamatojums ir pietiekams, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi EKL 253. pantu;

—	pamats, kas attiecas uz faktu, ka, nospriežot, ka attiecībā uz pārejas pasākumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Pievienošanās akta 41. pantu, nav jāveic to saderīguma ar EKL 25. pantu pārbaude, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi preču brīvas aprites principu;

—

pamats, kas attiecas uz faktu, ka, nospriežot, ka atšķirīga attieksme pret Polijas Republikas komersantiem un piecpadsmit dalībvalstu Kopienas komersantiem, kas izpaudās tādējādi, ka produkti, uz kuriem pievienošanās dienā bija attiecināts atlikšanas režīms un kas Polijā tika laisti brīvā apgrozībā pirms pievienošanās, tika pakļauti ievedmuitas nodoklimerga omnes, bet šie paši produkti, kas pirms pievienošanās tika laisti brīvā apgrozībā piecpadsmit dalībvalstu Kopienā un attiecībā uz kuriem netika pieprasīta eksporta kompensācija, tika atbrīvoti no šī nodokļa, ir objektīvi pamatota, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi nediskriminācijas principu;

—	pamats, kas attiecas uz faktu, ka, uzskatot, ka Kopiena nav radījusi situāciju, kas attiecībā uz Polijas komersantiem varētu radīt tiesisko paļāvību, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu.

---

(1)  – OV L 293, 3. lpp.

(2)  – OV L 39, 13. lpp.

(3)  – OV L 114, 13. lpp.

(4)  – OV 1958, 17, 385. lpp.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/23

---

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2009. gada 10. jūnija rīkojumu lietā T-258/04 Polijas Republika/Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 24. augustā iesniegusi Polijas Republika

(Lieta C-336/09 P)

2009/C 282/40

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Polijas Republika (pārstāvis — M. Dowgielewicz)

Cita lietas dalībniece: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2009. gada 10. jūnija rīkojumu lietā T-258/04 Polijas Republika/Eiropas Kopienu Komisija;

—

atcelt 5. pantu, 6. panta 1., 2. un 3. punktu, 7. panta 1. punktu, kā arī 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu Komisijas 2004. gada 14. janvāra Regulā (EK) Nr. 60/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus cukura nozarē sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos (1);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt izdevumus tiesvedībā Pirmās instances tiesā un Tiesā;

—	nolēmumu par šo apelācijas sūdzību pieņemt virspalātai.

Pamati un galvenie argumenti

—

Padomes 1. regulas, ar ko nosaka Eiropas Atomenerģijas kopienā lietojamās valodas, kā arī Pievienošanās līguma nepareiza interpretācija, prasības atcelt Regulu Nr. 60/2004 noilguma termiņu skaitot no minētās regulas publicēšanas dienas piecpadsmit Kopienas oficiālajās valodās, tas ir, pirms tās publicēšanas visās — jau paplašinātās — Kopienas oficiālajās valodās,

—	EKL 230. panta ceturtās daļas nepareiza interpretācija, atzīstot, ka Polijas Republika kā juridiska persona saskaņā ar šo normu faktiski ir varējusi iesniegt prasību atcelt Regulu Nr. 60/2004 vēl pirms tās pievienošanās Eiropas Savienībai,

—	tiesību kopienas un efektīvas tiesiskās aizsardzības principu pārkāpums, liedzot Polijas Republikai tiesības apstrīdēt Regulas Nr. 60/2004 tiesiskumu tiesā, neraugoties uz faktu, ka minētā regula ir adresēta Polijas Republikai kā dalībvalstij,

—	solidaritātes un labticības principu pārkāpums, liedzot Polijas Republikai tiesības apstrīdēt tiesā tāda akta tiesiskumu, ar ko tiek grozīti Polijas Republikas pievienošanās nosacījumi Eiropas Savienībai un tiek izjaukts no pievienošanās Kopienai izrietošo tiesību un pienākumu līdzsvars,

—	procesuālo normu pārkāpums tiesvedībā Pirmās instances tiesā, neizskatot Polijas Republikas argumentus par solidaritātes un labticības principu pārkāpumu un rīkojumā nenorādot pietiekamu pamatojumu.

---

(1)  OV L 9, 8. lpp..

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/23

---

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 17. jūnija spriedumu lietā T-498/04 Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group Co. Ltd/Eiropas Savienības Padome, 2009. gada 20. augustā iesniegusi Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-337/09 P)

2009/C 282/41

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-P. Hix, G. Berrisch, Rechtsanwalt un G. Wolf, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Xinan Chemical Industrial Group Co. Ltd, Eiropas Kopienu Komisija, Association des Utilisateurs et Distributeurs de l'AgroChimie Européenne (Audace)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2009. gada 17. jūnija spriedumu;

—	taisīt galīgo spriedumu, pilnībā noraidot prasību;

—	pakārtoti — nosūtīt lietu atpakaļ izskatīšanai Pirmās instances tiesai; un

—	jebkurā gadījumā piespriest prasītājai pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo apelācijas sūdzību un tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Pirmās instances tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa:

1)

ir pieļāvusi tiesību kļūdu, piemērojot abus Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (turpmāk tekstā — “pamatregula”) 7. panta 2. punkta c) apakšpunkta nosacījumus, proti, ka pieprasījumam par to, lai uzņēmumam tiktu atzīts uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss (turpmāk tekstā — “TEAS”), jāietver pietiekami pieradījumi par to, ka šajā normā uzskaitītie lēmumi tiek pieņemti, “reaģējot uz tirgus informāciju” un “bez nozīmīgas valsts iejaukšanās”, kā vienu nosacījumu, tādējādi otro nosacījumu padarot lieku;

2)

ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pamatregulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunkta formulējumā “nozīmīga valsts iejaukšanās” lietoto jēdzienu “nozīmīga” interpretējot kā tādu, kas saistīts ar valsts iejaukšanās pamatā esošajiem apsvērumiem vai iemesliem, proti, vai tās pamatā bija tīri komerciāla rakstura apsvērumi vai arī valsts varai raksturīgi apsvērumi, lai gan šīs normas redakcija nesniedz nekādu pamatu šādai interpretācijai;

3)

ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, faktiski pārceļot pierādīšanas pienākumu, pieprasīdama Padomei, lai tā, atsakot TEAS valsts kontrolētai sabiedrībai, pierāda, ka uzņēmuma lēmumus 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta ir ietekmējuši valsts varai raksturīgi apsvērumi, nevis komerciāla rakstura apsvērumi;

4)

ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, secinot, ka valsts būtiski kontrolēja prasītāju attiecībā uz attiecīgās preces eksporta cenas noteikšanu: i) uzdodot Ķīnas Tirdzniecības kamerai, kas pārstāv metālu, minerālu un ķīmisko produktu ražotājus un eksportētājus (turpmāk tekstā — “ĶMĶTK”), noteikt minimālo cenu, pārbaudīt eksporta līgumus un iebilst pret eksporta līgumiem, kuros šī cena nav ievērota, un ii) piespiežot ievērot minimālo cenu, traucējot veikt eksporta darījumus, kurus nav vizējusi ĶMĶTK. Konkrētāk, Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka Padomei bija pienākums apšaubīt prasītājas iesniegto pierādījumu par to, ka ĶMĶTK izveidotā un Ķīnas eksporta iestāžu atbalstīta sistēma nebija faktiski ierobežojusi eksportētāju iespēju neatkarīgi noteikt eksporta cenas, pierādījumu vērtību un pietiekamību;

5)	ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka, pamatojoties uz visiem pārējiem secinājumiem, Padome bija pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, prasītājai atteikdama TEAS.

---

(1)  OV L 56, 1. lpp.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/24

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Unabhängiger Verwaltungssenat Wien (Austrija) 2009. gada 24. augusta rīkojumu — Yellow Cab Verkehrsbetriebs GmbH

(Lieta C-338/09)

2009/C 282/42

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Unabhängigen Verwaltungssenat Wien

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Yellow Cab Verkehrsbetriebs GmbH

Atbildētājs: Magistrat der Stadt Wien

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību EKL 49. panta un nākamo pantu izpratnē un ar ES konkurences tiesībām EKL 81. panta un nākamo pantu izpratnē ir saderīga valsts tiesību norma, kas transporta līnijas apkalpošanas atļaujas piešķiršanai, tas ir, publiska masu transporta līdzekļa ierīkošanai, kurš regulāri piestātu noteiktās pieturvietās atbilstoši transporta plānam, kā nosacījumu atļaujas piešķiršanai nosaka: a) ka ES uzņēmumam, kas iesniedz pieteikumu, jau pirms līnijas apkalpošanas uzsākšanas un it īpaši koncesijas piešķiršanas brīdī valstī, kas izsniedz atļauju, ir jābūt juridiskai adresei vai pastāvīgam uzņēmumam; b) ka ES uzņēmumam, kas iesniedz pieteikumu, vismaz līnijas apkalpošanas uzsākšanas brīdī valstī, kas izsniedz atļauju, ir jābūt juridiskai adresei vai pastāvīgam uzņēmumam.

2)

Vai ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību EKL 49. panta un nākamo pantu izpratnē un ES konkurences tiesībām EKL 81. panta un nākamo pantu izpratnē ir saderīga valsts tiesību norma, kas nosaka, ka ir jāatsaka transporta līnijas apkalpošanas atļauja, tas ir, publiska masu transporta līdzekļa ierīkošana, kurš regulāri piestātu noteiktās pieturvietās atbilstoši transporta plānam, ja pieteiktās transporta līnijas satiksmes uzsākšanas gadījumā konkurējoša uzņēmuma, kas apkalpo daļēji vai pilnībā identisku maršrutu, ienākumi no tā apkalpotā maršruta samazinātos tik ievērojami, ka no tirgus ekonomikas viedokļa nebūtu rentabli turpināt apkalpot konkurējošā uzņēmuma maršrutu?

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/25

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) 2009. gada 24. augusta rīkojumu — Skoma-Lux sro/Celní ředitelství Olomouc

(Lieta C-339/09)

2009/C 282/43

Tiesvedības valoda — čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší správní soud

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Skoma-Lux sro

Atbildētāja: Celní ředitelství Olomouc

Prejudiciālie jautājumi

Vai preces, kas marķētas kā “sarkanais deserta vīns Kagor VK”, kas pildīts 0,75 litru pudelē un ar spirta saturu 15,8 % -16,1 % tilpuma, kam tā ražošanas laikā pievienots biešu cukurs un kukurūzas spirts, šīm vielām neesot no svaigām vīnogām, ir klasificējamas Muitas kodeksa kombinētās nomenklatūras pozīcijā 2204 vai pozīcijā 2206?

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/25

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Gerechtshof 's-Gravenhage (Nīderlande) 2009. gada 28. augusta rīkojumu — Staat der Nederlanden/Denkavit Nederland BV e.a.

(Lieta C-346/09)

2009/C 282/44

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof 's-Gravenhage

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs	:	Staat der Nederlanden
Atbildētāji	:	Denkavit Nederland BV   Cehave Landbouwbelang Voeder BV   Arie Blok BV   Internationale Handelsmaatschappij “Demeter” BV

Prejudiciālie jautājumi

Vai Kopienu tiesību akti, it īpaši Direktīva 90/425/EEK (1), Lēmums 94/381/EK (2) un Lēmums 2000/766/EK (3) ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem nav saderīgs tāds ka Pagaidu rīkojuma 2. pantā noteiktais dalībvalsts aizliegums, saskaņā ar kuru aizsardzības nolūkos pret KJS aizliedz ražot un tirgot izbarošanai mājlopiem paredzētas, pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ja šāds dalībvalsts aizliegums

—	stājās spēkā jau 2000. gada 15. decembrī (tātad agrāk nekā Lēmums 2000/766) un

—	īslaicīgi (līdz 2000. gada 29. decembra Lēmuma [2000/766/EK] (4) pieņemšanai) attiecās arī uz zivju miltiem un dikalcija fosfātu?

---

(1)  Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīva par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV L 224, 29. lpp.)

(2)  Komisijas 1994. gada 27. jūnija Lēmums 94/381/EK par noteiktiem aizsardzības pasākumiem pret govju sūkļveida encefalopātiju un zīdītāju izcelsmes proteīnu barību (OV L 172, 23. lpp.)

(3)  Padomes 2000. gada 4. decembra Lēmums 2000/766/EK par noteiktiem aizsardzības pasākumiem pret pārnēsājamo govju sūkļveida encefalopātiju un dzīvnieku izcelsmes proteīnu izmantošanu lopbarībā (OV, L 306, 32. lpp.)

(4)  Komisijas 2000. gada 29. decembra Lēmums 2001/9/EK par vajadzīgiem kontroles pasākumiem Padomes Lēmuma 2000/766/EK par noteiktiem aizsardzības pasākumiem pret pārnēsājamo govju sūkļveida encefalopātiju un dzīvnieku izcelsmes proteīnu izmantošanu lopbarībā īstenošanai (OV 2001, L 2, 32. lpp.)

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/26

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bezirksgerichts Linz (Austrija) 2009. gada 31. augusta rīkojumu — Kriminālprocess pret Jochen Dickinger, Franz Ömer

(Lieta C-347/09)

2009/C 282/45

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bezirksgerichts Linz

Lietas dalībnieki pamata procesā

Jochen Dickinger, Franz Ömer

Prejudiciālie jautājumi

1)

a) Vai EKL 43 un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem nepieļauj tādu tiesisko regulējumu kā Austrijas azartspēļu likuma 3. pantu kopā ar 14. un turpmākajiem pantiem un 21. pantu, saskaņā ar kuriem — loteriju (piem., loterijām, elektroniskajām loterijām utt.) organizēšanas licenci licences pieteicējam uz 15 gadiem var piešķirt, ja tas tostarp ir kapitālsabiedrība ar atrašanās vietu Austrijā, kurai nevar būt meitas sabiedrības ārpus Austrijas, kuras apmaksātais pamatkapitāls, respektīvi, pamatkapitāls ir vismaz EUR 109 000 000 un no kuras, ņemot vērā apstākļus, federālā valdība var sagaidīt vislielākos nodokļu maksājumus, — kazino licenci maksimums divpadsmit koncesionāriem uz 15 gadiem var piešķirt tikai personai, kas tostarp ir akciju sabiedrības ar atrašanās vietu Austrijā, kurām nevar būt meitas sabiedrības ārpus Austrijas, kuru apmaksātais pamatkapitāls ir EUR 22 000 000 un no kurām, ņemot vērā apstākļus, pašvaldības var sagaidīt vislielākos nodokļu maksājumus? Šie jautājumi radušies tāpēc, ka Casinos Austria AG ir visu divpadsmit kazino koncesiju īpašniece, kas 1991. gada 18. decembrī tika piešķirtas uz maksimālo laiku 15 gadi un tostarp tika pagarinātas bez publiskas konkursa procedūras vai publiska paziņojuma. b) Ja atbilde uz šiem jautājumiem ir pozitīva, vai šādu tiesisko regulējumu ar vispārējām interesēm saistītu interešu dēļ var pamatot ar konkurences ierobežojumu, ja koncesiju īpašnieki gandrīz monopola struktūrā intensīvas reklāmas kampaņas ceļā azartspēļu nozarē īsteno ekspansīvu politiku? c) Ja atbilde uz jautājumu ir apstiprinoša, vai, izvērtējot šāda regulējuma samērīgumu, kura mērķis ir izvairīties no kriminālpārkāpumu izdarīšanas tādējādi, ka šajā nozarē aktīvie uzņēmēji tiek pakļauti kontrolei un azartspēļu bizness tiek vadīts tā, lai tas arī tiktu pakļauts kontrolei, iesniedzējtiesai ir jāņem vērā, ka ar šo regulējumu tiek aptverti arī pārrobežu pakalpojumu sniedzēji, kuri katrā ziņā ir pakļauti dalībvalsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību, ar koncesiju saistītiem noteikumiem un kontrolei?

2)

Vai EK līguma pamatbrīvības, it īpaši pakalpojumu sniegšanas brīvība saskaņā ar EKL 49. pantu, ir interpretējamas tādējādi, ka, neskatoties uz vēl aizvien spēkā esošo dalībvalstu kompetenci regulēt krimināltiesisko kārtību, arī dalībvalsts krimināltiesību norma ir jāpieskaņo Kopienu tiesībām, ja tās mērķis ir pakārtot vai likt šķēršļus kādas no pamatbrīvībām īstenošanai?

3)

a) Vai EKL 49. pants kopā ar EKL 10. pantu ir interpretējams tādējādi, ka valstī, kur pakalpojuma sniedzējs veic uzņēmējdarbību, veiktās kontroles un tur garantētā drošība ir jāņem vērā pakalpojuma sniegšanas valstī saskaņā ar abpusējas uzticēšanās principu? b) Ja atbilde uz jautājumu ir apstiprinoša: vai EKL 49. pants tālāk ir interpretējams tādējādi, ka vispārējo interešu apsvērumu dēļ pieņemta pakalpojumu brīvības ierobežojuma gadījumā ir jāvērtē, vai šīs vispārējās intereses jau pietiekami nav ņemtas vērā, pieņemot tiesību normas, veicot kontroli un pārbaudes, kam ir pakļauts pakalpojumu sniedzējs valstī, kurā viņš veic uzņēmējdarbību? c) Ja atbilde uz jautājumu ir apstiprinoša: vai, izvērtējot dalībvalsts normas, kurā par pārrobežu azartspēļu pakalpojumu sniegšanu bez valstī saņemtas licences ir paredzēts sods, ir jāņem vērā, ka pakalpojumu sniegšanas valsts reglamentējošās intereses pamatbrīvības pamatošanai jau pietiekami ir ņemtas vērā valstī, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, paredzot striktu atļaujas un uzraudzības procedūru? d) Ja atbilde uz jautājumu ir apstiprinoša: vai iesniedzējtiesai šāda ierobežojuma samērīguma izvērtēšanas ietvaros ir jāņem vērā fakts, ka attiecīgie noteikumi valstī, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību, no kontroles intensitātes viedokļa ir vēl stingrāki nekā pakalpojumu sniegšanas valstī? e) Vai azartspēļu aizlieguma, par kura neievērošanu ir paredzēta sankcija un kas noteikts spēlētāju aizsardzības politikas un kriminalitātes apkarošanas apsvērumu dēļ, gadījumā samērīguma princips arī prasa, lai iesniedzējtiesa nošķir azartspēļu pakalpojumu sniedzējus, kuriem nav nekādas atļaujas, no tādiem, kas veic uzņēmējdarbību citās ES dalībvalstīs, kur tiem ir koncesijas un kuri savu darbību veic, atsaukdamies uz pakalpojumu sniegšanas brīvību? f) Vai, vērtējot valsts tiesību normas samērīgumu, ar kuru, paredzot sankciju, ir aizliegts bez koncesijas vai valsts atļaujas sniegt pārrobežou azartspēļu pakalpojumus, būtu jāņem vērā tas, ka azartspēļu pakalpojums sniedzējs, kas likumīgi ir saņēmis licenci citā dalībvalstī, bet objektīvu un netieši diskriminējošu piekļuves [tirgum] šķēršļu dēļ nav varējis saņemt valsts licenci, un ka licences piešķiršanas un uzraudzības procedūra valstī, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, piedāvā vismaz valstī līmenī nodrošinātajam līmenim pielīdzināmu aizsardzības līmeni?

4)

a) Vai EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojumu sniegšanas pagaidu raksturs to sniedzējam izslēdz iespēju uzņemošajā valstī radīt noteiktu infrastruktūru (kā, piemēram, serveri), to neuzskatot par uzņēmējdarbības veicēju šajā dalībvalstī? b) Vai EKL 49. pants arī būtu jāinterpretē tādējādi, ka valstī atrodošam atbalsta sniedzējam noteikts aizliegums pakalpojumu sniedzējam, kurš veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, atvieglot sniegt pakalpojumus, ir uzskatāms par šī pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu arī tad, ja atbalsta sniedzējs ir iedibinājies tajā pašā dalībvalstī tāpat kā daļa pakalpojuma saņēmēja?

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/27

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Oberverwaltungsgerichts für das Land Nordrhein-Westfalen, Münster (Vācija) 2009. gada 31. augusta rīkojumu — Pietro Infusino/Oberbürgermeisterin der Stadt Remscheid

(Lieta C-348/09)

2009/C 282/46

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberverwaltungsgerichts für das Land Nordrhein-Westfalen, Münster

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Pietro Infusino

Atbildētāja: Oberbürgermeisterin der Stadt Remscheid

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (1), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 28. panta 3. punktā lietotais jēdziens “nopietni sabiedriskās drošības apsvērumi” ietver vienīgi valsts iekšējās un ārējās drošības apdraudējumu, ar to saprotot valsts un tās iekārtas, kā arī svarīgāko valsts dienestu pastāvēšanu, iedzīvotāju izdzīvošanu, kā arī ārējos sakarus un tautu mierīgu līdzpastāvēšanu?

---

(1)  OV L 158, 77. lpp.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/27

---

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2009. gada 1. jūlija spriedumu lietā T-24/07 ThyssenKrupp Stainless AG/Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 2. septembrī iesniegusi ThyssenKrupp Nirosta AG, iepriekš ThyssenKrupp Stainless AG

(Lieta C-352/09 P)

2009/C 282/47

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ThyssenKrupp Nirosta AG, iepriekš ThyssenKrupp Stainless AG (pārstāvji — M. Klusmann un S. Thomas, Rechtsanwälte)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

1)	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2009. gada 1. jūlija spriedumu lietā T-24/07 ThyssenKrupp Stainless AG/Komisija;

2)	pirmkārt pakārtoti, nosūtīt lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai jauna sprieduma taisīšanai;

3)	otrkārt pakārtoti, samērīgi samazināt tai apstrīdētā 2006. gada 20. decembra lēmuma 2. punktā paredzēto naudas sodu;

4)	piespriest atbildētājai apelācijas instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības priekšmets ir Pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība atcelt Komisijas (turpmāk tekstā — “atbildētāja apelācijas instancē”) 2006. gada 20. decembra lēmumu, ar ko tiek konstatēts EOTK līguma 65. panta pārkāpums. Izskatāmajā lietā runa ir par karteļu tiesību pārkāpumu tērauda izstrādājumu tirgus kontekstā, kurš atbilstoši apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvotajam, tika izbeigts 1998. gadā. Pārkāpumam bija piemērojams EOTK līguma 65. pants.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzībai izvirza šādus piecus pamatus.

Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. pantā paredzētā nulla poena sine lege principa pārkāpumu un EKL 5. panta, 7. panta 1. punkta un 83. panta, kā arī EOTK līguma dalībvalstu suverenitātes pārkāpumu, ciktāl Pirmās instances tiesa ir apstiprinājusi atbildētājas apelācijas instancē izvirzīto juridisko pamatojumu — EOTK līguma 65. panta 1. punktu, lasot kopā ar Regulas 1/2003 23. pantu. EOTK līguma 65. panta 1. punkts kopš EOTK līguma darbības izbeigšanās vairs nav spēkā esoša sankciju norma. Tādēļ atbildētāja apelācijas instancē ir rīkojusies sine lege. Pamats naudas soda uzlikšanai nevar būt arī papildinoša Regulas 1/2003 23. panta piemērošana. Saskaņā ar šo normu atbilstoši Līgumā paredzētajai kompetenču sadalei sodu var piemērot tikai par EKL, un nevis EOTK līguma pārkāpumiem.

Ar otro apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz res iudicata un nulla poena sine lege principu pārkāpumu, kā arī uz nepareizu Regulas 1/2003 23. panta piemērošanu, ciktāl Pirmās instances tiesa ir apstiprinājusi atbildētājas apelācijas instancē nostāju, ka apelācijas sūdzības iesniedzēju var saukt pie atbildības par Thyssen Stahl AG izdarīto pārkāpumu tās vietā. Thyssen Stahl AG kā maksātspējīga sabiedrība turpināja pastāvēt un tādēļ atbildētāja apelācijas instancē varēja vērsties pret to. Tā ir atzinusi arī Tiesa 2005. gada spriedumā apvienotajās lietās C-65/02 P un C-73/02 P par atbildētājas apelācijas instancē sākotnējo 1998. gada lēmumu. Kaut arī Tiesa savā spriedumā bija atzinusi materiālu atbildības pāreju uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, tas nebūtu saistoši izskatāmajā lietā, jo šīs tiesvedības pamatā ir jauns atbildētājas apelācijas instancē lēmums. Apelācijas sūdzības iesniedzēju tādējādi nekādā gadījumā nevar saukt pie atbildības Thyssen Stahl AG vietā pamatojoties uz tās paziņojumu, ar ko deklaratīvi ir pausta civiltiesiskās atbildības pāreja, jo uzņēmuma pausts paziņojums nevar būt par pamatu pienākuma maksāt naudas sodu pārejai.

Trešajā apelācijas sūdzības pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz noteiktības principa pārkāpumu. Pirmās instances tiesas apstiprinātais Regulas 1/2003 23. pantā paredzētais pamats soda uzlikšanai nav pietiekams, lai skaidri un viennozīmīgi secinātu, ka tas attiecas uz EOTK līguma 65. panta 1. punkta pārkāpumiem. Turklāt atbildētājas apelācijas instancē un Pirmās instances tiesas pieņemtā nostāja par “atbildības pāreju saskaņā ar paziņojumu” nav pietiekami skaidri un viennozīmīgi apjaušama nedz saistībā ar tās piemērošanas nosacījumiem, nedz tās tiesiskajām sekām.

Ar ceturto apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ir noticis noteikumu par noilgumu pārkāpums. Tā kā atbildētāja apelācijas instancē vēlas uzlikt naudas sodu par pārkāpumu, ko izdarījusi Thyssen Stahl AG, tad arī noilguma termiņš tai ir jārēķina kā attiecībā uz Thyssen Stahl AG. Tā kā šī sabiedrība sakarā ar atbildētājas apelācijas instancē sākotnējo lēmumu apelāciju nav iesniegusi, noilguma termiņš attiecībā uz viņu nav pārtraukts. Tādējādi šobrīd noilgums jau ir iestājies un nav pamata apelācijas sūdzības iesniedzējas saukšanai pie atbildības par Thyssen Stahl AG izdarīto pārkāpumu.

Piektais apelācijas sūdzības pamats attiecas uz naudas soda apmēra noteikšanas principu pārkāpumu. Pirmās instances tiesa nepamatoti ir izslēgusi iespēju samazināt naudas sodu, kaut arī apelācijas sūdzības iesniedzēja minētajā lietā neapstrīdami ir norādījusi uz faktiem, kurus Komisija ir vērtējusi kā EOTK līguma 65. panta 1. punkta pārkāpumu. Nedrīkstēja atteikties ņemt šo sadarbību vērā, nosakot sodu, pamatojot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja, norādot juridisku pamatojumu ir iestājusies kā pret EOTK līguma 65. panta 1. punkta piemērošanu, tā arī pret atbildības pāreju uz viņu no Thyssen Stahl AG. Norāde uz nepieļaujamu juridisko vērtējumu nemazina sadarbības vērtību, jo tiesību jautājumi tiesai ir jāpārbauda pēc savas ierosmes un iestādes nekādā gadījumā — tātad, neatkarīgi no lietas dalībnieku secinājumiem — nedrīkst pieņemt prettiesiskus lēmumus.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/28

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) 2009. gada 3. septembra rīkojumu — Gaston Schul BV, otra puse procesā: Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-354/09)

2009/C 282/48

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Gaston Schul BV

Otra puse procesā: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālie jautājumi

Vai, iegrāmatojot vēlāk Kopienas Muitas kodeksa (1) 220. panta izpratnē, ir jāuzskata, ka Kopienas Muitas kodeksa 33. panta ievadā noteiktais nosacījums, ka ievedmuita neietilpst muitas vērtībā, ir izpildīts, ja attiecīgo preču pārdevējs un pircējs ir vienojušies par piegādes nosacījumu “delivered duties paid” un ir norādījuši šo klauzulu muitas deklarācijā, pat ja, nosakot darījuma cenu, tie ir kļūdaini uzskatījuši, ka, ievedot preces Kopienā, nebūs jāmaksā muitas nodoklis, un ka tādējādi rēķinā un deklarācijā vai deklarējot netika norādīta muitas nodokļa summa?

---

(1)  Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.).

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/29

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Oberster Gerichtshof (Austrija) 2009. gada 4. septembra rīkojumu — Pensionsversicherungsanstalt/Dr. Christine Kleist

(Lieta C-356/09)

2009/C 282/49

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Pensionsversicherungsanstalt

Atbildētāja: Dr. Christine Kleist

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem (1), 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts Direktīvas 2002/73/EK redakcijā ir jāinterpretē tādējādi, ka tas darba tiesību sistēmā, kurā darbinieku vispārējā aizsardzība pret atlaišanu tiek nodrošināta atbilstoši viņu sociālajai (finansiālai) atkarībai no darba, nepieļauj tādu darba koplīguma noteikumu, kas paredz lielāku nekā likumā paredzēto vispārējo aizsardzību pret atlaišanu tikai līdz brīdim, kad parasti ir pieejams sociāls (finansiāls) nodrošinājums vecuma pensijas veidā, ja šāda vecuma pensija vīriešiem un sievietēm pienākas atšķirīgā vecumā?

2)

Vai Direktīvas 76/207/EEK 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts Direktīvas 2002/73/EK redakcijā šādā darba tiesību sistēmā nepieļauj, ka publisko tiesību darba devējs darbinieci atlaiž no darba dažus mēnešus pēc tam, kad viņa ir ieguvusi tiesības uz vecuma pensiju, lai pieņemtu darbā jaunus darbiniekus, kas cenšas iesaistīties darba tirgū?

---

(1)  OV L 39, 40. lpp.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/29

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Cour de cassation (Francija) 2009. gada 17. septembra rīkojumu — Josep Penarroja Fa/Procureur général près la Cour d'appel de Paris

(Lieta C-372/09)

2009/C 282/50

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Josep Penarroja Fa

Atbildētājs: Procureur général près la Cour d'appel de Paris

Prejudiciālie jautājumi:

1)	vai EK līguma 50. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams attiecībā uz pienākumiem, kurus ir uzticēts veikt profesionālim, kas darbojas kā eksperts strīdā, kuru izskata valsts tiesas, un ko ir nozīmējusi tiesa, kura izskata šo strīdu, ja ir izpildīti iepriekš minētie nosacījumi?

2)

vai piedalīšanās valsts varas īstenošanā, kas paredzēta EK līguma 45. panta pirmajā daļā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas uz pienākumiem, kurus veic Francijas tiesas nozīmēts eksperts saskaņā ar Francijas Civilkodeksu un Kriminālkodeksu, kā arī 1971. gada 29. jūnija Likumu Nr. 741-498 un 2004. gada 23. decembra Dekrētu Nr. 2004-1463?

3)

Vai EK līguma 43. un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādas tiesību normas kā tās, kas izriet no 1971. gada 29. jūnija Likuma Nr. 741-498 un 2004. gada 23. decembra Dekrēta Nr. 2004-1463, to versijās ar grozījumiem, kas paredz iekļaušanu cour d'appel izveidotajā sarakstā tikai tad, ja ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz vecumu, kompetenci, morāli un neatkarību, neņemot vērā faktu, ka kandidāta izcelsmes valsts tiesas viņam jau ir atzinušas eksperta statusu, ne arī paredzot citu kārtību viņa kompetences pārbaudei?

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/30

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Cour de cassation (Francija) 2009. gada 17. septembra rīkojumu — Josep Penarroja Fa/Procureur général près la Cour de cassation

(Lieta C-373/09)

2009/C 282/51

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Josep Penarroja Fa

Atbildētājs: Procureur général près la Cour de cassation

Prejudiciālie jautājumi:

1)	vai EK līguma 50. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams attiecībā uz pienākumiem, kurus ir uzticēts veikt profesionālim, kas darbojas kā eksperts strīdā, kuru izskata valsts tiesas, un kuru ir norīkojusi tiesa, kas izskata šo strīdu, ja ir izpildīti iepriekš minētie nosacījumi?

2)

vai piedalīšanās valsts varas īstenošanā, kas paredzēta EK līguma 45. panta pirmajā daļā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas uz pienākumiem, kurus veic Francijas tiesas nozīmēts eksperts saskaņā ar Francijas Civilkodeksu un Kriminālkodeksu, kā arī 1971. gada 29. jūnija Likumu Nr. 741-498 un 2004. gada 23. decembra Dekrētu Nr. 2004-1463?

3)

Vai EK līguma 43. un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādas tiesību normas kā tās, kas izriet no 1971. gada 29. jūnija Likuma Nr. 741-498 un 2004. gada 23. decembra Dekrēta Nr. 2004-1463, to versijās ar grozījumiem, kas paredz iekļaut valsts sarakstā un piešķirt Cour de cassation atzītu eksperta statusu tikai tiem profesionāļiem, kas vismaz jau trīs gadus ir iekļauti Francijas cour d'appel izveidotā sarakstā?

4)

vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK (1) 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver ar tiesu ekspertīzi saistītu pienākumu īstenošanu, ko veic tiesas eksperts, kura statusu ir atzinusi Cour de cassation saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 1971. gada 29. jūnija Likumā Nr. 741-498 un 2004. gada 23. decembra Dekrētā Nr. 2004-1463, to versijās ar grozījumiem?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 22. lpp.)

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/30

---

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2009. gada 9. jūlija spriedumu apvienotajās lietās T-246/08 un T-332/08 Melli Bank plc/Eiropas Savienības Padome, ko atbalsta Francijas Republika, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Kopienu Komisija, 2009. gada 25. septembrī iesniegusi Melli Bank plc

(Lieta C-380/09 P)

2009/C 282/52

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Melli Bank plc (pārstāvji — S. Gadhia, Solicitor, T. Din, Solicitor, D. Anderson, QC, R. Blakeley, Barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome, Francijas Republika, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	apmierināt prasījumus lietās T-246/08 un T-332/08;

—	atcelt Padomes Lēmuma 2008/475/EK (1), ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, pielikuma B tabulas 4. punktu daļā, kurā tas attiecas uz Melli Bank plc;

—	ja Tiesa atzītu, ka Padomes Regulas Nr. 423/2007/EK (2) 7. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir obligāti piemērojams, atzīt Regulas Nr. 423/2007/EK 7. panta 2. punkta d) apakšpunktu par nepiemērojamu; un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo apelācijas sūdzību un tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Pirmās instances tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa pārsūdzētajā spriedumā zināmos aspektos pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, tādējādi pārkāpjot Kopienu tiesības četros pamataspektos:

1)	Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot regulas 7. panta 2. punkta d) apakšpunktu kā obligāti piemērojamu;

2)	Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatīdama, ka regulas 7. panta 2. punkta d) apakšpunkts atbilst Kopienu tiesību samērīguma principam;

3)	Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, formulējot un piemērojot pārbaudes shēmu, lai noteiktu, vai apelācijas sūdzības iesniedzēja piederēja mātes sabiedrībai un tā to kontrolēja;

4)	Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka Padome bija izpildījusi savu pienākumu pamatot savu lēmumu par apelācijas sūdzības iesniedzējas iekļaušanu sarakstā.

Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēja Tiesai lūdz:

1)	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

2)	apmierināt prasījumus lietās T-246/08 un T-332/08;

3)	atcelt Padomes Lēmuma 2008/475/EK par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, pielikuma B tabulas 4. punktu daļā, kurā tas attiecas uz Melli Bank plc;

4)	ja Tiesa atzītu, ka Padomes Regulas Nr. 423/2007/EK 7. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir obligāti piemērojams, atzīt Regulas Nr. 423/2007/EK 7. panta 2. punkta d) apakšpunktu par nepiemērojamu; un

5)	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo apelācijas sūdzību un tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Pirmās instances tiesā.

---

(1)  Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmums 2008/475/EK, ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 163, 29. lpp.)

(2)  Padomes 2007. gada 19. aprīļa Regula (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 103, 1. lpp.).

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/31

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Corte suprema di cassazione (Itālija) 2009. gada 25. septembra rīkojumu — Gennaro Curia/Ministero dell'Economia e delle Finanze, Agenzia delle Entrate

(Lieta C-381/09)

2009/C 282/53

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Gennaro Curia

Atbildētāja: Ministero dell'Economia e delle Finanze, Agenzia delle Entrate

Prejudiciālais jautājums

Vai saskaņā ar tādiem Kopienu tiesību principiem kā PVN neitralitātes princips un atbrīvojuma no nodokļiem princips, kas noteikti Sestajā direktīvā, atbilstoši dalībvalstu pieņemtiem noteikumiem, kas attiecas uz tādiem darījumiem kā kredītu piešķiršana un kredītu starpniecība, kā arī kredītu pārvalde, ko veic persona, kura piešķir kredītu, ar nodokli ir apliekami aizdevumi ar augstām procentu likmēm, kuru izsniegšana saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu ir noziedzīgs nodarījums, turklāt kuri no ekonomiskā aspekta konkurē ar attiecīgu likumīgu naudas aizdevumu piešķiršanu, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir apliekama ar PVN, bet kas saskaņā ar šiem pašiem valsts tiesību aktiem ir atbrīvota no attiecīgā nodokļa tajos gadījumos, kad tā ir atzīstama par “finansēšanas darījumiem”?

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/31

---

Prasība, kas celta 2009. gada 6. oktobrī — Eiropas Kopienu Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-394/09)

2009/C 282/54

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Alcover San Pedro, B. McArdle)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai attiecībā uz Gibraltāru transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvu 2005/33/EK (1), ar ko groza Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā, un, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai transponētu Direktīvā paredzētos “ar floti saistītos” elementus attiecībā uz Lielbritāniju, Velsu, Ziemeļīriju un Skotiju, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi šīs direktīvas 2. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2006. gada 11. augustā.

---

(1)  OV L 191, 59. lpp.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/32

---

Tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 16. jūlija rīkojums (Monomeles Protodikeio Livadeias (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Panagiotis Koskovolis, Aikaterini Pappa/Koinotita Kyriakiou Voiotias

(Lieta C-467/07) (1)

2009/C 282/55

Tiesvedības valoda — grieķu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 315, 22.12.2007.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/32

---

Tiesas trešās palātas priekšsēdētāja 2009. gada 29. jūlija rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-424/08) (1)

2009/C 282/56

Tiesvedības valoda — vācu

Trešās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 69, 21.03.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/32

---

Tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 8. jūlija rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-509/08) (1)

2009/C 282/57

Tiesvedības valoda — franču

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 32, 07.02.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/32

---

Tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 1. jūlija rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

(Lieta C-521/08) (1)

2009/C 282/58

Tiesvedības valoda — angļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 32, 07.02.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/33

---

Tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 10. jūlija rīkojums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Friedrich Schulze, Jochen Kolenda, Helmar Rendenz/Deutsche Lufthansa AG

(Lieta C-529/08) (1)

2009/C 282/59

Tiesvedības valoda — vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 44, 21.02.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/33

---

Tiesas piektās palātas priekšsēdētāja 2009. gada 21. jūlija rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Zviedrijas Karaliste

(Lieta C-547/08) (1)

2009/C 282/60

Tiesvedības valoda — zviedru

Piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 32, 07.02.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/33

---

Tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 23. jūlija rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-5/09) (1)

2009/C 282/61

Tiesvedības valoda — grieķu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 55, 07.03.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/33

---

Tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 29. jūnija rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-114/09) (1)

2009/C 282/62

Tiesvedības valoda — spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 113, 16.05.2009.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/34

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 30. septembra spriedums — Lior/Komisija un Komisija/Lior

(apvienotās lietas T-192/01 un T-245/04) (1)

(Šķīrējklauzula - Programma Thermie un programma Altener II - Līgumi saistībā ar projektiem atjaunojamās enerģijas un enerģijas taupīšanas veicināšanas jomā - Pieņemamība - Lūgums veikt maksājumu - Izmaksu pamatošana - Lūgums atmaksāt izmaksātos avansus - Zaudējumu atlīdzība)

2009/C 282/63

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs lietā T-192/01: Lior GEIE, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — sākotnēji V. Marien un J. Choucroun, pēc tam V. Marien, avocats)

Atbildētāja lietā T-192/01: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji H. Støvlbæk, pārstāvis, kam palīdz M. Bra, avocat, pēc tam H. Støvlbæk un M. Konstantinidis, pārstāvji, kam palīdz B. Wägenbaur, avocat)

Prasītāja lietā T-245/04: Eiropas Kopienu Komisija

Atbildētāji lietā T-245/04: Lior GEIE un Lior International NV, Hoeilaart (Beļģija) (pārstāvis — V. Marien)

Priekšmets

Divas prasības atbilstoši EKL 238. pantam, kuras attiecīgi cēluši Lior GEIE un Komisija saistībā ar septiņiem līgumiem, kas noslēgti starp Komisiju un Lior sakarā ar programmu Thermie, un vienu līgumu, kas noslēgts starp Komisiju un Lior sakarā ar programmu Altener II.

Rezolutīvā daļa:

1)

Lior GEIE ir jāmaksā Komisijai: — EUR 6 156,75 saistībā arBiogaz līgumu, Biomasse līgumu un Maxibrochure bioclimatique un šai summai tiek pieskaitīti procenti no 2002. gada 28. februāra atbilstoši likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām kapitāla refinansēšanas operācijām euro, kas ir spēkā no 2002. gada februāra un kas ir palielināta par vienu ar pusi punktu līdz 2002. gada 31. decembrim un trīs ar pusi punktiem no 2003. gada 1. janvāra, un tā līdz pilnīgai samaksai; — EUR 16 325,11 saistībā arBiomasse līgumu un šai summai tiek pieskaitīti procenti no 2002. gada 30. jūnija atbilstoši likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām kapitāla refinansēšanas operācijām euro, kas ir spēkā no 2002. gada jūnija un kas ir palielināta par vienu ar pusi punktu līdz 2002. gada 31. decembrim un trīs ar pusi punktiem no 2003. gada 1. janvāra, un tā līdz pilnīgai samaksai; — EUR 3 980 saistībā arWind Energy līgumu un šai summai tiek pieskaitīti procenti no 2002. gada 15. janvāra atbilstoši likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām kapitāla refinansēšanas operācijām euro, kas ir spēkā no 2002. gada janvāra un kas ir palielināta par vienu ar pusi punktu līdz 2002. gada 31. decembrim un trīs ar pusi punktiem no 2003. gada 1. janvāra, un tā līdz pilnīgai samaksai; — EUR 36 000 saistībā arTransport līgumu un šai summai tiek pieskaitīti procenti no 2001. gada 31. augusta atbilstoši likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām kapitāla refinansēšanas operācijām euro, kas ir spēkā no 2001. gada augusta un kas ir palielināta par vienu ar pusi punktu līdz 2002. gada 31. decembrim un trīs ar pusi punktiem no 2003. gada 1. janvāra, un tā līdz pilnīgai samaksai; — EUR 36 000 saistībā arPhotovoltaïque līgumu un šai summai tiek pieskaitīti procenti no 2001. gada 31. augusta atbilstoši likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām kapitāla refinansēšanas operācijām euro, kas ir spēkā no 2001. gada augusta un kas ir palielināta par vienu ar pusi punktu līdz 2002. gada 31. decembrim un trīs ar pusi punktiem no 2003. gada 1. janvāra, un tā līdz pilnīgai samaksai;

2)

Lior maksā Komisijai EUR 32 800 saistībā ar Agores līgumu un šai summai tiek pieskaitīti procenti no 2003. gada 28. februāra atbilstoši likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām kapitāla refinansēšanas operācijām euro, kas ir spēkā no 2003. gada februāra un kas ir palielināta par vienu ar pusi punktu, un tā līdz pilnīgai samaksai.

3)	izbeigt tiesvedību saistībā ar Komisijas prasījumiem lietā T-245/04, saskaņā ar kuriem tika lūgts, lai Lior International NV tiktu solidāri piespriests maksāt summas, kuras Lior ir parādā;

4)	Lior papildus saviem tiesāšanās izdevumiem, kuri ir saistīti ar pamata tiesvedību apvienotajās lietās T-192/01 un T-245/04, atlīdzina ceturto daļu Komisijas tiesāšanās izdevumu, kuri ir saistīti ar šo tiesvedību;

5)	Lior atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma procesu lietā T-192/01 R;

6)	Komisija sedz trīs ceturtdaļas savu tiesāšanās izdevumu, kas saistīti ar pamata tiesvedību lietā T-192/01, un trīs ceturtdaļas savu tiesāšanās izdevumu, kas saistīti ar tiesvedību, kas vērsts pret Lior lietā T-245/04;

7)	Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar prasību pret Lior International lietā T-245/04;

8)	Lior International sedz savu tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 303, 27.10.2001.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/35

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 30. septembra spriedums — Hoechst/Komisija

(Lieta T-161/05) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Monohloretiķskābes tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Tirgus sadale un cenu noteikšana - Pārkāpjošo darbību attiecināmība - Naudas sodi - Samērīgums - Sadarbība - Atbildību pastiprinoši apstākļi - Recidīvs - Piekļuve lietas materiāliem - Uzklausīšanas amatpersonas ziņojums - Rīkojums izbeigt darbību)

2009/C 282/64

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hoechst GmbH, agrāk Hoechst AG, Frankfurte pie Mainas (Vācija) (pārstāvji — sākotnēji M. Klusmans [M. Klusmann] un U. Icens [U. Itzen], pēc tam — M. Klusmans, U. Icens un S. Tomass [S. Thomas], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji A. Bukē [A. Bouquet], F. Amato [F. Amato] un M. Šneiders [M. Schneider], pēc tam — A. Bukē un M. Kellerbauers [M. Kellerbauer])

Priekšmets

Galvenokārt par prasību atcelt Komisijas 2005. gada 19. janvāra Lēmuma K (2004) 4876, galīgā redakcija, par procesu saistībā ar [EKL] 81. pantu un [EEZ] līguma 53. pantu (lieta COMP/E-1/37.773 — monohloretiķskābe) 2. un 3. punktu un pakārtoti par prasību samazināt prasītājai uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)	Hoechst AG Komisijas 2005. gada 19. janvāra Lēmuma K (2004) 4876, galīgā redakcija, par procesu saistībā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/E-1/37.773 — monohloretiķskābe) 2. punkta b) apakšpunktā uzliktā naudas soda apmērs tiek noteikts 66,627 miljoni EUR

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 155, 25.06.2005.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/35

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 30. septembra spriedums — Arkema/Komisija

(Lieta T-168/05) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Monohloretiķskābes tirgus - Lēmums, ar kuru atzīts EKL 81. panta pārkāpums - Tirgu sadale un cenu noteikšana - Vainojamība prettiesiskā rīcībā - Sodu un sankciju individualitātes princips - Pienākums norādīt pamatojumu - Naudas sodi - Samērīgums - Pārkāpuma smagums un ilgums - Preventīva iedarbība - Konkrētā ietekme uz tirgu - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Sekotāja loma - Atbildību pastiprinoši apstākļi - Recidīvs)

2009/C 282/65

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Arkema SA, Parīze (Francija) (pārstāvis — M. Debroux, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji A. Bouquet un F. Amato, pēc tam A. Bouquet un X. Lewis)

Priekšmets

Primāri, lūgums atcelt Komisijas 2005. gada 19. janvāra Lēmuma C(2002) 4876, galīgā redakcija, par EKL 81. panta un EEK līguma 53. panta piemērošanu (lieta COMP/E-1/37.773 — Monohloretiķskābe) 1. panta d) punktu, 2. panta c) punktu un 4. panta 9. punktu un, pakārtoti, grozīt šī lēmuma 2. panta c) un d) punktu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Arkema SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 171, 09.07.2005.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/36

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 30. septembra spriedums — Elf Aquitaine/Komisija

(Lieta T-174/05) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Monohloretiķskābes tirgus - Lēmums, ar kuru atzīts EKL 81. panta pārkāpums - Tirgu sadale un cenu noteikšana - Tiesības uz aizstāvību - Pienākums norādīt pamatojumu - Vainojamība prettiesiskā rīcībā - Sodu un sankciju individualitātes princips - Nevainīguma prezumpcija - Labas pārvaldības princips - Tiesiskās drošības princips - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Naudas sodi)

2009/C 282/66

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Elf Aquitaine SA, Courbevoie (Francija) (pārstāvji — É. Morgan de Rivery un É. Friedel, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji A. Bouquet un F. Amato, pēc tam A. Bouquet un X. Lewis)

Priekšmets

Primāri, lūgums atcelt Komisijas 2005. gada 19. janvāra Lēmuma C(2002) 4876, galīgā redakcija, par EKL 81. panta un EEK līguma 53. panta piemērošanu (lieta COMP/E-1/37.773 — Monohloretiķskābe) 1. panta d) punktu, 2. panta c) punktu, 3. pantu un 4. panta 9. punktu, kā arī, pakārtoti, atcelt minētā lēmuma 2. panta c) punktu un, vēl pakārtoti, grozīt minētā lēmuma 2. panta c) punktu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Elf Aquitaine SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 171, 09.07.2005.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/36

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 30. septembra spriedums — Akzo Nobel u.c./Komisija

(Lieta T-175/05) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Monohloretiķskābes tirgus - Lēmums, ar kuru atzīts EKL 81. panta pārkāpums - Prasība par tiesību akta atcelšanu - Pieņemamība - Tirgu sadale un cenu noteikšana - Vainojamība prettiesiskā rīcībā - Naudas sodi - Pienākums norādīt pamatojumu - Pārkāpuma smagums un ilgums - Preventīva iedarbība)

2009/C 282/67

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Akzo Nobel NV, Arnhem (Nīderlande); Akzo Nobel Nederland BV, Arnhem; Akzo Nobel AB, Stokholma (Zviedrija); Akzo Nobel Chemicals BV, Amersfoort (Nīderlande); Akzo Nobel Functional Chemicals BV, Amersfoort; Akzo Nobel Base Chemicals AB, Skoghall (Zviedrija) un Eka Chemicals AB, Bohus (Zviedrija) (pārstāvji — sākotnēji C. Swaak un A. Käyhkö, pēc tam C. Swaak un M. van der Woude, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji P. Hellström un F. Amato, pēc tam A. Bouquet un X. Lewis)

Priekšmets

Primāri, lūgums atcelt Komisijas 2005. gada 19. janvāra Lēmumu C(2004) 4876, galīgā redakcija, par EKL 81. panta un EEK līguma 53. panta piemērošanu (lieta COMP/E-1/37.773 — Monohloretiķskābe) un, pakārtoti, samazināt prasītājām piespriesto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Nederland BV, Akzo Nobel AB, Akzo Nobel Chemicals BV, Akzo Nobel Functional Chemicals BV, Akzo Nobel Base Chemicals AB un Eka Chemicals AB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 171, 09.07.2005.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/37

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 2. oktobra spriedums — Kipra/Komisija

(Apvienotās lietas T-300/05 un T-316/05) (1)

(Lauksaimniecība - Tirgu kopīgā organizācija - Pārejas posma pasākumi, kas noteikti sakarā ar jaunu dalībvalstu pievienošanos - Regula (EK) Nr. 651/2005, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus cukura nozarē - Prasība atcelt tiesību aktu - Termiņš prasības celšanai - Termiņa sākums - Nokavējums - Regulas normas grozījums - Prasības atkārtota celšana par šo normu un visām citām normām, kas veido kopumu ar šo normu - Nepieņemamība - Regula (EK) Nr. 832/2005 par cukura, izoglikozes un fruktozes pārpalikuma daudzumu noteikšanu - Iebilde par prettiesiskumu - Kompetence - Nediskriminācijas princips - Tiesiskā paļāvība - Prasība atcelt tiesību aktu - Samērīgums - Pamatojums - Atpakaļejoša spēka aizliegums - Koleģialitāte)

2009/C 282/68

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kipras Republika (pārstāvji — P. Kliridis, K. Lykourgos un A. Pantazi-Lamprou)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Visaggio un H. Tserepa-Lacombe, vēlāk T. van Rijn un H. Tserepa-Lacombe)

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot prasītāju: Igaunijas Republika (lieta T-316/05) (pārstāvis — L. Uibo); un Latvijas Republika (pārstāve — E. Balode-Buraka)

Priekšmets

Lietā T-300/05 — lūgums atcelt Komisijas 2005. gada 28. aprīļa Regulu (EK) Nr. 651/2005, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 60/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus cukura nozarē sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai (OV L 108, 3. lpp.), un lietā T-316/05 — lūgums atcelt Komisijas 2005. gada 31. maija Regulu (EK) Nr. 832/2005 par cukura, izoglikozes un fruktozes pārpalikuma daudzumu noteikšanu Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā (OV L 138, 3. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	Kipras Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Igaunijas Republika un Latvijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 271, 29.10.2005.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/37

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 2. oktobra spriedums — Igaunija/Komisija

(Lieta T-324/05) (1)

(Lauksaimniecība - Tirgu kopīgā organizācija - Pieņemamie pārejas pasākumi sakarā ar jauno dalībvalstu pievienošanos - Regula (EK) Nr. 832/2005, kurā ir noteikti pārejas pasākumi cukura nozarē - Prasība atcelt tiesību aktu - Koleģialitāte - “Krājumu” jēdziens - Apstākļi, kuros ir radušies krājumi - Pamatojums - Laba pārvaldība - Labticība - Nediskriminācija - Īpašumtiesības - Samērīgums)

2009/C 282/69

Tiesvedības valoda — igauņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Igaunijas Republika (pārstāvis — L. Uibo [L. Uibo])

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākumā L. Vizadžo [L. Visaggio] un E. Randvere [E. Randvere], pēc tam T. van Reins [T. van Rijn], E. Cerepa-Lakombe [H. Tserepa-Lacombe] un E. Randvere)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot prasītāju: Latvijas Republika (pārstāves — sākumā E. Balode-Buraka, pēc tam L. Ostrovska un K. Drēviņa)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2005. gada 31. maija Regulu (EK) Nr. 832/2005 par cukura, izoglikozes un fruktozes pārpalikuma daudzumu noteikšanu Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā (OV L 138, 3. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Igaunijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Latvijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 271, 29.10.2005.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/38

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 7. oktobra spriedums — Vischim/Komisija

(Lieta T-420/05) (1)

(Augu aizsardzības līdzekļi - Aktīvā viela hlortalonils - Iekļaušana Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā - Novērtēšanas procedūra - Direktīva 2005/53/EK - Prasība atcelt tiesību aktu - Prasība sakarā ar bezdarbību - Prasība par zaudējumu atlīdzību)

2009/C 282/70

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vischim Srl, Čezano Maderno [Cesano Maderno] (Itālija) (pārstāvji — K. Merē [C. Mereu] un K. van Maldehems [K. Van Maldegem], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — B. Dohertijs [B. Doherty] un L. Parpala [L. Parpala])

Priekšmets

Lūgums saistībā ar aktīvās vielas hlortalonila iekļaušanu atcelt Komisijas 2005. gada 16. septembra Direktīvu 2005/53/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu hlortalonilu, hlortoluronu, cipermetrīnu, daminozīdu un tiofanātmetilu kā aktīvo vielu (OV L 241, 51. lpp.), lūgums atcelt ziņojumu par hlortalonila pārskatīšanu (2005. gada 14. februāra dokuments SANCO/4343/2000, galīgā redakcija), lūgums konstatēt bezdarbību un lūgums atlīdzināt zaudējumus.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Vischim Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedībām.

---

(1)  OV C 36, 11.02.2006.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/38

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 6. oktobra spriedums — FAB/Komisija

(Lieta T-8/06) (1)

(Valsts atbalsts - Digitālā televīzija - Vācijas iestāžu piešķirts valsts atbalsts raidorganizācijai, kas izmanto digitālās televīzijas tīklu (DVB-T) Berlīnes-Brandenburgas reģionā - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un noteikta tā atgūšana - Prasība par tiesību akta atcelšanu - Valsts atbalsta jēdziens - Valsts līdzekļi - Kompensācijas, kas izpaužas kā atlīdzība par sabiedriskiem pakalpojumiem - Kultūras veicināšanai domāts atbalsts - Tiesiskā paļāvība)

2009/C 282/71

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: FAB Fernsehen aus Berlin GmbH, Berlīne (Vācija) (pārstāvis — A. Böken, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. van Vliet un K. Gross)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Deutscher Kabelverband eV, Berlīne (Vācija) (pārstāvji: K. Struckmann, C. Arhold un N. Wimmer, advokāti)

Priekšmets

Lūgums atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2005. gada 9. novembra Lēmumu 2006/513/EK par valsts atbalstu, ko Vācijas Federatīvā Republika piešķīrusi digitālās televīzijas (DVB-T) ieviešanai Berlīnes-Brandenburgas reģionā (OV 2006, L 200, 14. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	FAB Fernsehen aus Berlin GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 86, 08.04.2006.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/39

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 6. oktobra spriedums — Vācija/Komisija

(Lieta T-21/06) (1)

(Valsts atbalsts - Zemes ciparu televīzija - Vācijas iestāžu piešķirts atbalsts radiosakaru izplatītajiem, kuri izmanto zemes ciparu televīzijas tīklu (DVB-T) Berlin-Brandenbourg reģionā - Lēmums, ar kura atbalstu atzīst par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdod to atgūt - Labas pārvaldības un samērīguma principi - Tiesības uz aizstāvību)

2009/C 282/72

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — M. Lumma un C. Schulze-Bahr, kam palīdz — G. Quardt, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. van Vliet un K. Gross)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2005. gada 9. novembra lēmumu lietā 2006/513/EK, par valsts atbalstu, ko īsteno Vācijas Federatīvā Republika, piemērojot valsts atbalstu zemes ciparu televīzijas (DVB-T) ieviešanai Berlin-Brandenbourg reģionā (OV 2006, L 200, 14. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Vācijas Federatīvā Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 86, 8.4.2008.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/39

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 6. oktobra spriedums — MABB/Komisija

(Lieta T-24/06) (1)

(Valsts atbalsts - Digitālā televīzija - Vācijas iestāžu piešķirts valsts atbalsts raidorganizācijai, kas izmanto digitālās televīzijas tīklu (DVB-T) Berlīnes-Brandenburgas reģionā - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un noteikta tā atgūšana - Prasība par tiesību akta atcelšanu - Valsts atbalsta jēdziens - Individuālas skaršanas neesamība - Nepieņemamība)

2009/C 282/73

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Medienanstalt Berlin-Brandenburg (MABB), Berlīne, (Vācija) (pārstāvji — sākotnēji M. Schütte, advokāts, un B. Immenkamp, solicitor, pēc tam M. Schütte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. van Vliet un K. Gross)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Deutscher Kabelverband eV, Berlīne (Vācija) (pārstāvji — K. Struckmann, C. Arhold un N. Wimmer, advokāti)

Priekšmets

Lūgums atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2005. gada 9. novembra Lēmumu 2006/513/EK par valsts atbalstu, ko Vācijas Federatīvā Republika piešķīrusi digitālās televīzijas (DVB-T) ieviešanai Berlīnes-Brandenburgas reģionā (OV 2006, L 200, 14. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Medienanstalt Berlin-Brandenburg (MABB) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 86, 08.04.2006.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/40

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 30. septembra spriedums — Portugāle/Komisija

(Lieta T-183/06) (1)

(ELVGF - Garantiju nodaļa - Izdevumi, kas ir izslēgti no Kopienas finansējuma - Tekstila lins - Kontroles efektivitāte)

2009/C 282/74

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Inez Fernandes, kam palīdz C. Botelho Moniz un E. Maia Cadete, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Afonso, L. Parpala un F. Jimeno Fernández)

Priekšmets

Lūgums daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 28. aprīļa Lēmumu 2006/334/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu (OV L 124, 21. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)

noraidīt Komisijas 2006. gada 28. aprīļa Lēmumu 2006/334/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, ciktāl no tā ir pilnībā izslēgti Portugāles Republikas izdevumi, kas radušies lina nozarē;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 212, 02.09.2006.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/40

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 7. oktobra spriedums — Vischim/Komisija

(Lieta T-380/06) (1)

(Augu aizsardzības līdzekļi - Aktīvā viela hlortalonils - Grozījums iekļaušanai Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā - Direktīva 2006/76/EK - Atpakaļejošs spēks - Pārejas posma neesamība - Tiesiskā drošība - Tiesiskā paļāvība - Vienlīdzīgas attieksmes princips)

2009/C 282/75

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vischim Srl, Čezano Maderno [Cesano Maderno] (Itālija) (pārstāvji — K. Merē [C. Mereu] un K. van Maldehems [K. Van Maldegem], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Parpala [L. Parpala] un B. Dohertijs [B. Doherty])

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2006. gada 22. septembra Direktīvas 2006/76/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK attiecībā uz aktīvās vielas hlortalonila specifikāciju (OV L 263, p. 9), 2. panta otro daļu.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Vischim Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 20, 27.01.2007.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/40

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 5. oktobra spriedums — de Brito Sequeira Carvalho/Komisija un Komisija/de Brito Sequeira Carvalho

(apvienotās lietas T-40/07 P un T-62/07 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Civildienests - Ierēdņi - Atvaļinājums - Slimības atvaļinājums - Slimības atvaļinājuma piešķiršana pēc savas iniciatīvas - Pēc savas iniciatīvas piešķirta slimības atvaļinājuma pagarināšana - Jauna iepriekšēja medicīniska apskate - Civildienesta tiesas kompetence - Strīda priekšmeta grozīšana)

2009/C 282/76

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: José António de Brito Sequeira Carvalho, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — O. Martins, advokāts) (T-40/07 P); un Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Martin, pārstāvis, kam palīdz C. Falmagne, advokāte) (T-62/07 P)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Martin, pārstāvis, kam palīdz C. Falmagne, advokāte) (T-40/07 P); un José António de Brito Sequeira Carvalho, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — O. Martins, advokāts) (T-62/07 P)

Priekšmets

Divas apelācijas sūdzības par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2006. gada 13. decembra spriedumu lietā F-17/05 de Brito Sequeira Carvalho/Komisija (Recueil FP, I-A-1-149. un II-A-1-577. lpp.), kuras vērstas uz šī sprieduma atcelšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību lietā T-40/07 P noraidīt;

2)	lietā T-40/07 P José António de Brito Sequeira Carvalho sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesu instancē;

3)

Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2006. gada 13. decembra spriedumu lietā F-17/05 de Brito Sequeira Carvalho/Komisija (Recueil FP, I-A-1-149. un II-A-1-577. lpp.) atcelt tiktāl, ciktāl ar to ir atcelts 2004. gada 13. jūlija lēmums un lēmumi par pēc savas iniciatīvas piešķirta slimības atvaļinājuma pagarināšanu, kuri sekoja 2004. gada 22. septembra lēmumam;

4)	De Brito Sequeira Carvalho Civildienesta tiesā iesniegto prasību lietā F-17/05 noraidīt kā nepieņemamu attiecībā uz 2004. gada 13. jūlija lēmumu un lēmumiem par pēc savas iniciatīvas piešķirta slimības atvaļinājuma pagarināšanu, kuri sekoja 2004. gada 22. septembra lēmumam;

5)	apelācijas sūdzību lietā T-62/07 P pārējā daļā noraidīt;

6)	lietā T-62/07 P de Brito Sequeira Carvalho sedz pusi no viņa tiesāšanās izdevumiem, kas radušies gan tiesvedībā Civildienesta tiesā, gan šajā tiesu instancē;

7)	lietā T-62/07 P Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi no de Brito Sequeira Carvalho tiesāšanās izdevumiem, kas radušies gan tiesvedībā Civildienesta tiesā, gan šajā tiesu instancē.

---

(1)  OV C 82, 14.04.2007.

---

21.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/41

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 30. septembra spriedums — Nīderlande/Komisija

(Lieta T-55/07) (1)

(ELVGF - Garantiju nodaļa - Izdevumi, kas ir izslēgti no Kopienas finansējuma - Atbalsts lauku attīstībai - Pārejas pasākumi - Ilgtermiņa izdevumu jēdziens - Regulas (EK) Nr. 2603/1999 4. panta 2. un 3. punkts)

2009/C 282/77

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — sākotnēji H. Sevenster un M. de Grave, pēc tam M. de Grave, C. Wissels un M. Noort)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — T. van Rijn un F. Jimeno Fernández)

Priekšmets

Komisijas 2006. gada 14. decembra Lēmuma 2006/932/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu (OV L 355, 96. lpp.), atcelšana daļā, kas skar Nīderlandes Karalisti un, konkrētāk, finanšu korekciju attiecībā uz neattaisnotu un ELVGF Garantiju nodaļu attiecinātu izdevumu atmaksu par 2002. gadu 5,67 miljonu eiro apmērā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Nīderlandes Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 82, 14.04.2007.

---