I.

II.

III.

IV.

V.

VI.

VII.

VIII.

IX.

X.

XI.

XII.

XIII.

Eiropas Revīzijas palāta

12, rue Alcide De Gasperi, L-1615 Luxembourg

1.1.

Saskaņā ar Eiropas Kopienas līguma 248. pantu Revīzijas palāta iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei deklarāciju par pārskatu ticamību un par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (saīsināti saukta arī par DAS no franču valodas “déclaration d’assurance”). Līgums arī pilnvaro Palātu papildināt šo deklarāciju ar īpašiem izvērtējumiem par katru no galvenajām ES darbības jomām.

1.2.

Mērķis darbam, kas attiecas uz Eiropas Kopienu pārskatu ticamību, ir iegūt pietiekamus un atbilstošus pierādījumus, lai secinātu, vai ieņēmumi, izdevumi, aktīvi un pasīvi ir pienācīgi reģistrēti un vai gada pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par finanšu stāvokli 2008. gada 31. decembrī, kā arī par Kopienu darbības rezultātiem un naudas līdzekļu plūsmu minētajā datumā noslēgtajā finanšu gadā (sk. 1.4.–1.18. punktu).

1.3.

Mērķis revīzijas darbam, kas attiecas uz 2008. gada pārskatiem pakārtoto darījumu pareizību (7), ir iegūt pietiekamus un atbilstošus pierādījumus, lai sniegtu atzinumu par to, vai darījumi atbilst likumiskajiem un līgumiskajiem noteikumiem un vai tie ir pareizi aprēķināti. Šīs nodaļas 1.20.–1.49. punktā ir aplūkoti vispārēji jautājumi un ir sniegts rezultātu kopsavilkums, savukārt šā gada pārskata 2. nodaļā un 4.–11. nodaļā ir dots sīkāks izklāsts, t. i., īpašie izvērtējumi par katru politikas jomu.

1.4.

Palātas apsvērumi attiecas uz gada pārskatiem par 2008. finanšu gadu, kurus sagatavojis Komisijas galvenais grāmatvedis un apstiprinājusi Komisija saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas (8)129. pantu un kurus Palāta saņēma 2009. gada 29. jūlijā. Pārskatos iekļauti konsolidētie finanšu pārskati (cita starpā tie ietver bilanci, kurā atspoguļoti aktīvi un pasīvi gada beigās, kā arī pārskatu par saimnieciskās darbības rezultātu) un konsolidētie pārskati par budžeta izpildi (tajos atspoguļoti konkrētā gada ieņēmumi un izdevumi).

1.5.

Komisijas galvenais grāmatvedis ir iesniedzis Palātai apliecinājuma vēstuli, kurā apstiprināts, ka konsolidētie pārskati ir pilnīgi un ticami (dažas piebildes sk. 1.9. punktā) un ka vairākums Komisijas vietējo sistēmu ir apstiprinātas (dažas piebildes sk. 1.10. punktā).

1.6.

Palātas galvenie uzdevumi 2008. gada pārskatu revīzijā bija

1.7.

Komisijas galvenā grāmatveža 2007. gadā ieviestie pasākumi (12), kuru mērķis ir uzlabot grāmatvedības kontroles vidi katrā ģenerāldirektorātā, deva rezultātus arī 2008. gadā: ir nostiprināta finanšu pārskatu sagatavošanas sistēma un grāmatvedības sistēmas. Tomēr vēl ir jānovērš dažas nepilnības, lai nodrošinātu grāmatvedības datu kvalitāti (sk. 1.10. un 1.11. punktu).

1.7.

1.8.

Komisijas atbildes uz Palātas apsvērumiem par 2007. gada pārskatu ticamību un uz citiem Palātas aplūkotajiem jautājumiem ir apkopotas 1.1. tabulā .

1.9.

Komisijas galvenais grāmatvedis vadības apliecinājuma vēstulē norāda, ka mazāk nekā puse iestāžu un aģentūru savos vadības apliecinājumos bija sniegušas informāciju par grāmatvedības sistēmu apstiprināšanu.

1.10.

Daudzi ģenerāldirektorāti izmanto vietējās IT sistēmas finanšu pārvaldīšanai un darījumu veikšanai, un informāciju par šiem darījumiem vēlāk caur saskarni nosūta uz centrālo grāmatvedības sistēmu ABAC. Vairākumu šo sistēmu ir apstiprinājis (13)Komisijas galvenais grāmatvedis. Tomēr ieteikumos viņš norāda uz vairākiem neatrisinātiem visaptverošiem jautājumiem (14), kuri ir tik nopietni, ka var apdraudēt pārskatu ticamību (15).

1.10.

1.11.

Finanšu gadu nodalīšana nozīmē procedūras, kuras izmanto, lai noteiktu, kuram finanšu gadam ir pieskaitāms konkrētais darījums. Komisijas dienestiem ir jāpiemēro šīs procedūras visiem atliktajiem maksājumiem; to kopējā vērtība ir vairāk nekā 100 miljardi EUR. Palāta pārbaudīja 10 ģenerāldirektorātus (16), kuri atbild par vairāk nekā 90 % atlikto maksājumu, un atzina, ka pēdējos trīs gados ir vērojams progress. Tomēr daži dienesti izmanto finanšu gadu nodalīšanas procedūru, lai koriģētu kļūdainus kontus, nevis lai individuāli labotu attiecīgos grāmatojumus, kas tādējādi ir pakļauti kļūdu riskam (piemēram, nepareizu summu iegrāmatošana, dubultieraksti vai izlaisti ieraksti). Tas var izraisīt neprecizitātes grāmatvedības datos finanšu gada laikā (sk. 1.13.–1.15. punktu).

1.11.

1.12.

Palāta revidēja konsolidētos finanšu pārskatus un konstatēja, ka tajos nav būtiski nepareizas informācijas. Tomēr tā atklāja, ka dažiem turpmāk izklāstītiem jautājumiem vēl jāpievērš uzmanība.

1.13.

Palāta revidēja statistiski reprezentatīvu paraugu ar 80 priekšfinansējuma maksājumiem, kas bija reģistrēti grāmatvedības sistēmā, un konstatēja, ka tajos ir zems kļūdu līmenis, ja raugās uz kļūdu finansiālo ietekmi šajā bilances postenī. Tomēr kļūdu biežums liecina, ka ir svarīgi vēl vairāk uzlabot pamata grāmatvedības datu precizitāti izpildlīmeņa ģenerāldirektorātos. Izplatītākās kļūdas ir šādas:

1.13.

1.14.

Turklāt revīzijas darbā Palāta iekļāva arī priekšfinansējuma maksājumu identificēšanu un apstiprināšanu un atklāja, ka bilance nebija pilnīga vai precīza:

1.15.

Palāta revidēja statistiski reprezentatīvu paraugu ar 80 rēķiniem/izmaksu deklarācijām, kas atlasītas no grāmatvedības sistēmā reģistrētajiem parādiem kreditoriem, un konstatēja zemu kļūdu līmeni, ja raugās uz kļūdu finansiālo ietekmi šajā bilances postenī. Tomēr šo kļūdu biežums liecina, ka ir svarīgi vēl vairāk uzlabot pamata grāmatvedības datu ticamību izpildlīmeņa ģenerāldirektorātos. Pārsvarā kļūdas veido rēķinu iegrāmatošana par nepareizām summām uzreiz pēc rēķinu saņemšanas (pirms attiecināmības pārbaudes) un nepareizu grāmatvedības ierakstu labošana, izdarot pielāgojumus finanšu gadu nodalīšanas laikā.

1.15.

1.16.

Pēc Palātas ieteikuma finanšu pārskatu piezīmēs tagad ir sniegta plašāka informācija par nepamatotu maksājumu atgūšanu. Palātas veiktā revīzija liecina, ka Komisijas sniegtie dati par finanšu korekcijām ir ticami, ja tie izriet no Komisijas veiktajām revīzijām. Tomēr dalībvalstis bieži vien neiesniedz Komisijai pilnīgu un ticamu informāciju par finanšu korekcijām, ko tās izdara pašas (sk. 6.30. punktu). Tā kā Palātai savos gada pārskatos atkārtoti nākas norādīt uz neattiecināmu izdevumu lielu procentuālo īpatsvaru, Palāta uzskata, ka struktūrdarbību jomā konsolidēto pārskatu piezīmēs būtu jāiekļauj pilnīgi un ticami grāmatvedības dati par dalībvalstu korekciju mehānismiem.

1.16.

1.17.

Pārbaudījusi apliecinātājiestāžu darbu un tā analīzi no Komisijas puses, Palāta vēl arvien nav pārliecināta par debitoru (dalībvalstu) saistību ticamību lauksaimniecībā (ELGF debitoru konti) (18). Komisija ir konstatējusi debitoru kontu nepilnības ceturtdaļā maksājumu aģentūru (19)un ir ierosinājusi finanšu korekcijas (20)par apmēram 25,3 miljoniem EUR. Šīs korekcijas attiecas uz aptuveni 1,95 % no 1 295 miljoniem EUR, kuri bija jāatgūst līdz 2008. finanšu gada beigām. Lai gan šo korekciju daudzums ir tikai nedaudz mazāks par 2 % būtiskuma slieksni, šīs korekcijas liecina, ka kopumā ELGF debitoru kontu līmenī ir būtisku kļūdu risks (sk. 5.56. punktu).

1.17.

Komisija ierosināja korekcijas 25,3 miljonu euro apmērā, pamatojoties uz savu novērtējumu par apliecinātājiestāžu sniegto informāciju ziņojumos un aprēķinu par visvairāk iespējamo kļūdu īpatsvaru (un summām) attiecībā uz parādiem konkrētās maksājumu aģentūrās. Tāds pats loģiskais pamatojums izmantots arī parādiem, apskatot (un attiecīgi labojot) kļūdas, kas atklātas, sīki pārbaudot fondu izdevumus.

Atklātās finanšu kļūdas labo, piemērojot parasto grāmatojumu noskaidrošanas procedūru.

1.18.

Attiecībā uz makroekonomisko finanšu atbalstu, maksājumu bilanci un Euratom kredītiem Kopienas aizņemas līdzekļus kapitāla tirgos un kompensējošu aizdevumu veidā izsniedz attiecīgajiem saņēmējiem. Saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un EK 11. grāmatvedības noteikumu starpība starp tirgus procentu likmi un piešķirto likmi ir jāatspoguļo uzskaitē. Tomēr tas netika izdarīts. Paskaidrojumos, kas pievienoti Kopienu finanšu pārskatiem, nav pietiekami izklāstīts, kādi ir šo atkāpju iemesli un ietekme.

1.18.

Kā Palāta ierosinājusi, Komisija EK gada pārskatu piezīmēs sniegs skaidrāku informāciju un apsvērs iespēju precizēt 11. grāmatvedības noteikumu, lai labāk atspoguļotu šo darījumu specifiku.

1.19.

Palāta secina, ka izteiktie apsvērumi būtiski neietekmē pārskatu ticamību.

1.20.

Šā pārskata 5.–11. nodaļā Palāta ir iekļāvusi īpašos izvērtējumus par katru budžeta plānošanā nodalīto politikas jomu (sk. 1.2. tabulu Ieņēmumi ir aplūkoti 4. nodaļā. Katrs īpašais izvērtējums sākas ar politikas grupas aprakstu, kam seko konstatējumi un secinājumi par darījumu pareizību un sistēmu efektivitāti, kā arī iepriekšējo gadu apsvērumu pēcpārbaudes rezultāti.

1.21.

Palāta revidē pakārtoto darījumu pareizību divos galvenos veidos: pirmkārt, Palāta veic darījumu tiešas pārbaudes, lai uzzinātu, cik liela daļa darījumu ir izpildīti pareizi, un, otrkārt, Palāta vērtē, cik efektīvi pārraudzības un kontroles sistēmas nodrošina darījumu pareizību. Tiek ņemti vērā arī pierādījumi, ko sniedz citu revidentu darbs (ja tas ir pieejams), un tiek analizēti vadības apliecinājumi (21).

1.22.

Darījumu pārbaude izpaužas kā statistiski reprezentatīva ieņēmumu vai maksājumu parauga pārbaude. Tos atlasa no datu kopas, kas parasti ir attiecīgā politikas joma. Pārbaudes iznākumā tiek iegūta statistiska aplēse par to, cik liela daļa no datu kopas darījumiem ir pareizi.

1.23.

Lai noteiktu parauga lielumu, Palāta izmanto revīzijas pārliecības iegūšanas modeli, proti, novērtē objektīvo risku (risku, ka darījumos var gadīties kļūdas) un kontroles risku (risku, ka pārraudzības un kontroles sistēmas nenovērš vai neatklāj un nelabo pieļautās kļūdas). Vairākumā gadījumu Palātai ir jāpaļaujas galvenokārt uz tiešajām pārbaudēm, jo sistēmas nesniedz pienācīgu pārliecību par darījumu pareizību.

1.24.

Pārbaudē sīki caurskata atlasītos darījumus, lai pārbaudītu, vai maksājums vai izdevumu atlīdzināšanas pieprasījums ir pareizi aprēķināts un atbilst tiesību aktiem un noteikumiem, ar kuriem reglamentē attiecīgos tēriņus. Ja darījums nav pareizi aprēķināts vai neatbilst likumiskajām vai līgumiskajām prasībām, tad to uzskata par kļūdu. Pamatojoties uz grāmatvedības ierakstu paraugu, Palāta izseko darījumam līdz pat galasaņēmējam (tas var būt lauksaimnieks, mācību kursu organizators vai attīstības palīdzības projekta iniciators) un vajadzības gadījumā katrā līmenī pārbauda arī atbilstību nosacījumiem.

1.25.

Kļūdas darījumos rodas dažādu iemeslu pēc. Kļūdas grupē atkarībā no konkrētā pārkāpuma veida un atkarībā no neievērotā noteikuma vai līgumsaistības. Tās var būt vai nu maksājuma nosacījumu neievērošanas kļūdas, vai arī kļūdas, kuras saistītas ar citām neatbilstībām.

1.26.

Palāta klasificē kļūdas pēc diviem principiem:

1.27.

Lai noteiktu kļūdu biežumu, Palāta nosaka parauga procentuālo daļu, kurā ir kļūdas (gan skaitļos izsakāmas, gan neizsakāmas). Tas norāda, cik plaša varētu būt kļūdas izplatība politikas grupā kopumā (sk. dažādu nodaļu 1. pielikuma 1. daļas 1.3. tabulu).

1.28.

Palāta aplēš kļūdu finansiālo ietekmi, pamatojoties uz konstatēto kļūdu īpatsvaru. To aprēķina tikai skaitļos izsakāmām kļūdām. Aplēsto kļūdu īpatsvaru salīdzina ar būtiskuma slieksni (2 %) un tādā veidā, ņemot vērā arī citus pierādījumus, nosaka, vai izdevumu jomas maksājumos nav būtisks kļūdu līmenis (atzinums bez piezīmēm) vai tajā ir būtisks kļūdu līmenis (negatīvs atzinums (22)). Lai uzskatāmi apkopotu rezultātu, kļūdu īpatsvaru iedala trīs diapazonos:

Šī informācija ir sniegta 4.–11. nodaļas 1. pielikuma 1. daļā un apkopota 1.3. tabulā .

1.29.

Pārraudzības un kontroles sistēmas ievieš Komisija (un dalībvalsts vai cita saņēmējvalsts, ja pārvaldība ir dalīta vai decentralizēta). Sistēmu mērķis ir pārvaldīt budžeta riskus, tostarp saistībā ar darījumu pareizību. Novērtējums par to, vai sistēmas efektīvi nodrošina darījumu pareizību, ir viena no svarīgākajām revīzijas procedūrām, kas īpaši noder ieteikumu sagatavošanai par veicamajiem uzlabojumiem.

1.30.

Katrā politikas jomā ir daudz un dažādas sistēmas, un katras sistēmas pārbaudei un izvērtēšanai vajag daudz laika. Tāpēc katru gadu Palāta atlasa pārbaudāmo sistēmu paraugu. Sistēmu novērtējuma rezultātus apkopo tabulā “Atlasīto pārraudzības un kontroles sistēmu novērtējums”. Tabula ir pievienota 4.–11. nodaļas 1. pielikuma 2. daļā. Sistēmas klasificē kā efektīvas, ja tās pietiekami mazina kļūdu risku darījumos, daļēji efektīvas, ja to darbībā ir dažas nepilnības, vai neefektīvas, ja nepilnības ir plaši izplatītas un tāpēc ļoti vājina sistēmu darbības efektivitāti.

1.31.

Palāta sagatavo arī pārraudzības un kontroles sistēmu kopvērtējumu (tāpat dots 4.–11. nodaļas 1. pielikuma 2. daļā), kurā ņem vērā gan atlasīto sistēmu novērtējumu, gan darījumu pārbaudes rezultātus.

1.32.

Jomā “Ieņēmumi” un politikas grupā “Administratīvie un citi izdevumi” pārraudzības un kontroles sistēmas kopumā ir efektīvas (sk. 4.29., 4.30., 11.20. un 11.21. punktu), un Palāta lēš, ka kļūdu finansiālā ietekme ir zemāka par 2 % no kopsummām (sk. 1.3. tabulu ). Turklāt Palātas novērtējums par ģenerāldirektoru un deleģēto kredītrīkotāju deklarācijām apstiprināja, ka atrunas nevajadzēja formulēt (sk. 2,3., 2.4. un 2.9. punktu, kā arī 2.1. tabulu

1.33.

Attiecībā uz politikas grupu “Lauksaimniecība un dabas resursi” un “Izglītība un pilsoniskums” Palāta lēš, ka kļūdu finansiālā ietekme ir mazāka par 2 % no kopējiem izdevumiem katrai no minētajām politikas grupām. Tomēr Palāta konstatēja, ka izdevumos lauku attīstībai politikas grupā “Lauksaimniecība un dabas resursi” kļūdu līmenis pārsniedza 2 % (sk. 5.62. punktu). Palātas pārbaudes liecina par to, ka politikas grupas “Izglītība un pilsoniskums” starpposma un galīgajos maksājumos bija būtisks kļūdu līmenis (sk. 9.31. punktu). Palātas aplēses liecina, ka politikas grupā “Ekonomika un finanses” kļūdu īpatsvars nedaudz pārsniedz 2 % no šīs politikas grupas kopējiem izdevumiem. Tomēr Palāta konstatēja, ka maksājumi saistībā ar Sesto pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pamatprogrammu veido šā kopējā kļūdu īpatsvara neproporcionāli lielu daļu (sk. 10.12. un 10.13. punktu).

1.33.

Komisija ņem vērā, ka jomā “Izglītība un pilsoniskums” Palāta attiecībā uz četriem pārbaudītajiem starpposma un galīgajiem maksājumiem no 21 ir konstatējusi skaitliski izsakāmas kļūdas. Skatīt arī atbildi uz 9.31. punktu.

Tā kā politikas grupā “Ekonomika un finanses” Sestās pamatprogrammas maksājumi veido tikai 8 %, Komisija uzskata, ka šajā politikas jomā kopējais darījumu kļūdu īpatsvars kopumā nav uzskatāms par būtisku. Attiecībā uz maksājumiem saistībā ar Sesto pamatprogrammu Palātas konstatējumi un secinājumi šajā nodaļā ir līdzīgi 7. nodaļā ietvertajiem. Skatīt arī atbildes uz 10.12. un 10.13. punktu.

1.34.

Palāta secina, ka politikas grupas “Lauksaimniecība un dabas resursi” uzraudzības un kontroles sistēmas ir daļēji efektīvas attiecībā uz maksājumu pareizības nodrošināšanu (sk. 5.63. punktu). Lai gan Palāta atkārtoti norāda, ka integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS) ir efektīvs līdzeklis kļūdu vai nelikumīgu izdevumu riska ierobežošanai (sk. 5.64. punktu), tā ir konstatējusi jautājumus, kas jārisina saistībā ar vienotā maksājuma un vienotā platībmaksājuma shēmām (sk. 5.65. punktu) un lauku attīstības jomā (sk. 5.66. punktu). Palāta secina, ka politikas grupas “Izglītība un pilsoniskums” uzraudzības un kontroles sistēmas ir daļēji efektīvas (sk. 9.32. punktu) (23). Politikas grupā “Ekonomika un finanses” Palāta pārbaudīja trīs pārraudzības un kontroles sistēmas. Palāta uzskata, ka divas no tām efektīvi nodrošina maksājumu likumību un pareizību, bet viena – tikai daļēji efektīvi (24)(sk. 10.28. punktu).

1.34.

Attiecībā uz Izglītības un kultūras ĢD 2008. gadā uzraudzības un kontroles sistēma, kas ieviesta 2007.–2013. gadam, nodrošina stabilu pamatu. Ir gūti ievērojami panākumi šīs sistēmas īstenošanā, izmantojot ticamības deklarāciju ex post analīzi, kā arī pastiprinātus uzraudzības apmeklējumus un revīzijas.

Attiecībā uz politikas grupu “Ekonomika un finanses” Palātas konstatējumi un secinājumi par Sesto pamatprogrammu ir līdzīgi 7. nodaļā ietvertajiem, savukārt attiecībā uz pārējiem izdevumiem nav būtisku kļūdu. Komisija uzskata, ka ieviestās uzraudzības un kontroles sistēmas kopumā ir izmaksu ziņā lietderīgas, samērīgas un piemērotas (skatīt atbildes uz 10.19. un 10.28. punktu).

1.35.

Politikas grupās “Kohēzija” (25), “Pētniecība, enerģētika un transports”, “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” un “Ekonomika un finanses” Palāta secina, ka pārraudzības un kontroles sistēmas ir daļēji efektīvas (sk. 6.21., 6,23., 6.36., 7.41., 8.34. un 10.28. punktu, kā arī 1.3. tabulu Politikas grupās “Pētniecība, enerģētika un transports”, “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” un “Ekonomika un finanses” Palātas aplēstais kļūdu īpatsvars ir 2 % līdz 5 % no kopējiem izdevumiem, bet politikas grupā “Kohēzija” tas pārsniedz 5 % (sk. 6.17., 6.35., 7.40 un 8.33. punktu, kā arī 1.3. tabulu Palāta uzskata, ka politikas grupās “Kohēzija” un “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” ģenerāldirektoru un deleģēto kredītrīkotāju deklarācijās ietvertajām atrunām vajadzēja būt ar plašāku tvērumu, lai atspoguļotu nopietnos trūkumus, kas joprojām pastāv šajās izdevumu jomās un ko apliecina Palātas revīzijas konstatējumi (sk. 2.6., 2.7., 2.10. un 2.11. punktu, kā arī 2.1. tabulu ). Kohēzija vēl arvien ir visproblemātiskākā joma, un tajā aplēstais kļūdu īpatsvars ir krietni augstāks nekā citās politikas jomās.

1.35.

Ir ieguldīts liels darbs, lai uzlabotu pētniecības politikas pārvaldību, ievērojot spēkā esošo tiesisko un finanšu regulējumu. Komisija turpinās stingri piemērot kontroles pasākumus. Komisija arī turpmāk strādās pie tā, lai šajā politikas grupā samazinātu atlikušo kļūdu īpatsvaru.

Pietiekamu apliecinājumu tam, ka notikušie darījumi ir bijuši likumīgi un pareizi, ģenerāldirektori sniedz gada darbības pārskatos. Ja attiecīgais ģenerāldirektors šo apliecinājumu var pamatot ar to, ka lēstais kļūdu īpatsvars ir mazāks par būtiskuma slieksni kā, piemēram, Paplašināšanās ģenerāldirektorāta gadījumā, ko Palāta izskatījusi politikas grupā “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās”, nav izdarāmas nekādas atrunas.

Jomā “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” Komisija savas pārbaudes ir izstrādājusi tā, lai tiktu aptverts viss vairākgadu projektu īstenošanas cikls, tādējādi radot iespēju ar parastajām pārbaudēm novērst, atklāt un labot vairumu finanšu kļūdu. Ar Komisijas kontroles sistēmā paredzētajām obligātajām finanšu revīzijām Komisijai būtu jābūt iespējai kādā no nākamajiem uzskaites gadiem atklāt un labot priekšfinansējuma kļūdas, pirms tiek veikti galīgie maksājumi. Komisijas pēcpārbaudes apliecina, ka atlikušo kļūdu īpatsvars ir neliels.

Skatīt arī atbildi uz 8.34. punktu.

1.36.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir novērotas dažas izmaiņas. Ir krities aplēstais kļūdu īpatsvars politikas grupās “Lauksaimniecība un dabas resursi” (26)un “Pētniecība, enerģētika un transports” (27). Attiecībā uz politikas grupu “Lauksaimniecība un dabas resursi” Palāta lēš, ka caurmērā kļūdu līmenis ir nedaudz zem 2 % (sk. 5.13. punktu), savukārt politikas grupai “Pētniecība, enerģētika un transports” tas joprojām pārsniedz 2 % (sk. 7.40. punktu). Saskaņā ar Palātas aplēsēm politikas grupā “Izglītība un pilsoniskums” kļūdu finansiālā ietekme ir mazāka par 2 %. Palāta uzskata, ka tam galvenais iemesls ir daudzie avansi, kuros kļūdas sastopamas relatīvi retāk nekā starpposma vai galīgajos maksājumos (sk. 9.6., 9.7. un 9.31. punktu). Politikas grupā “Ekonomika un finanses” aplēstais kopējais kļūdu īpatsvars 2008. finanšu gadā mazliet pārsniedz 2 % (2007. gadā tas bija mazliet mazāks nekā 2 %), jo tika atklātas kļūdas Sestās pamatprogrammas izdevumos, lai gan tie veido tikai 8 % no politikas grupas izdevumiem (sk. 10.27. punktu).

1.36.

1.37.

Palāta uzsver, ka tās veiktās revīzijas liecina par to, ka sarežģīti vai neskaidri izdevumu attiecināmības noteikumi vai citas sarežģītas tiesību aktu prasības, jo īpaši politikas grupās “Lauksaimniecība un dabas resursi”, “Kohēzija”, “Pētniecība, enerģētika un transports”, kā arī “Ekonomika un finanses”, ievērojami palielina kļūdu risku (sk. 5.17.–5.26., 5.34.–5.52., 6.18.–6.20, 7.12.–7.15 un 10.11.–10.14. punktu).

1.37.

Tomēr Komisija ir apņēmusies ierosināt likumdevējai iestādei turpmākus vienkāršojumus, ciktāl tas iespējams. Finanšu regulas trīsgadu pārskatīšanas 2010. gada priekšlikumā tā izskatīs apmēru, kādā veicama attiecināmības noteikumu turpmāka vienkāršošana. Komisija arī izvērtēs nozaru tiesību aktu turpmākas vienkāršošanas principus nākamajai pamataktu kārtai, kam jāstājas spēkā no 2014. gada.

Jomā “Lauksaimniecības un dabas resursi” rezultāti ir uzlabojušies, jo pastāvīgi strādāts pie juridisko prasību/atbilstības kritēriju vienkāršošanas abiem KLP pīlāriem. Skatīt arī konkrētās atbildes uz 5.17.–5.26. un 5.34.–5.52. punktu.

Kohēzijas jomā ir izdarīti grozījumi regulās, kuras attiecas uz 2007.–2013. gadu, iestrādājot vienkāršojumus, ko izstrādājusi apvienotā Komisijas un dalībvalstu ekspertu darba grupa. Turklāt 2009. gada sākumā Komisija izdeva attiecināmības noteikumu kopsavilkumu. Skatīt arī Komisijas atbildes uz 1.41.–1.42. punktu un 6.37. punkta a) apakšpunktu.

Ar Septīto pamatprogrammu ir sperts nākamais solis vienkāršošanas procesā. Ja būs vajadzīgs, Komisija ierosinās grozījumus pamatprogrammas juridiskajā pamatā, ņemot vērā tās īstenošanā gūto pieredzi.

1.38.

Politikas grupā “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās”, kā arī “Ekonomika un finanses” Komisija pārvalda ES izdevumus kopīgi ar starptautiskām organizācijām (28), pamatojoties uz nolīgumiem, kas Palātai paredz revīzijas tiesības. Tomēr, veicot darbu, kas bija vajadzīgs 2008. gada ticamības deklarācijas sagatavošanai, Palātai bija pilnībā vai daļēji liegta pieeja ANO sagatavotajiem revīzijas ziņojumiem un apliecinošajiem dokumentiem, un tai liedza iespēju doties revīzijas apmeklējumos (sk. 8.13. un 10.10. punktu).

1.38.

Skatīt arī atbildi uz 8.13. punktu.

1.39.

Pagājušajā gadā Palāta norādīja, ka Komisijas iekšējās kontroles sistēma ir uzlabojusies, tomēr ievērojamā daļā ES pārskatiem pakārtotajos darījumos bija būtisks kļūdu līmenis (Pārskata par 2007. finanšu gadu 1.42. punkts). Turklāt Ticamības deklarācijas revīzijas darbā vērojams, ka dažādās politikas grupās un pat vienas grupas ietvaros pārkāpumi ir atšķirīgi pēc to veida, biežuma un apjoma. Reizēm atšķirības ir ļoti lielas. Turpmākajos punktos ir sniegts dziļāks ieskats, kā Kopienas iekšējās kontroles sistēmu padarīt efektīvāku (29).

1.40.

Kaut arī Eiropas Savienībai ir viens vispārējais budžets, naudu tērē dažādos veidos. Dažāds var būt līdzekļu pārvaldības veids, saņēmēju veids, atbalsta periodiskums, izmaksu atlīdzināšanas pieprasīšanas veids, dažādi kontroles mehānismi un līdzekļu atgūšanas sistēmas. Atšķirības skaidrojamas ar piemērošanos katras budžeta jomas īpatnībām un atbalsta konkrētajiem mērķiem, un tās atspoguļo arī pārvaldības un kontroles izmaksas un sarežģītību.

1.41.

Noteikumus par līdzekļu tērēšanu pieņem tādus, lai ar atbalstu varētu sasniegt politikas mērķus jeb lai “tērētu naudu pareizām lietām pareizā laikā”. Daži noteikumi ir kopīgi visa veida maksājumiem, bet citi ir specifiski. Reizēm noteikumu veids un sarežģītība ir tieši atkarīga no politikas mērķu sarežģītības.

1.42.

Jo noteikumi ir smagnējāki un sarežģītāki, jo lielāks risks, ka tos neievēros un tādējādi palielināsies darījumu kļūdu risks un netiks sasniegti politikas mērķi. Turklāt, ja kādas programmas mērķi ir izstrādāti pārmērīgi sīki, to sasniegšanu pārbaudīt ir dārgāk. To varētu pateikt arī citādi: labi izstrādāti noteikumi, ko iespējams viegli saprast un vienkārši izpildīt, mazina kļūdu risku (1.45. punkts Pārskatā par 2007. finanšu gadu).

1.41.–1.42.

Komisija ir apņēmusies iekļaut attiecīgo kontroles pasākumu aprakstu visos attiecīgajos tiesību aktu priekšlikumos, ko tā ierosinās turpmāk.

Vienkāršošana ir svarīga sastāvdaļa Komisijas labāka regulējuma programmā. Dalībvalstīm arī ir jāvienkāršo atbilstības kritēriji, kas ietverti to valsts programmās. Tomēr zināms sarežģītības līmenis ir nenovēršams, un tas jāņem vērā turpmākajās diskusijās par pieļaujamu riska līmeni.

Skatīt arī atbildi uz 2.35. punkta b) apakšpunktu.

Kohēzijas jomā ESF regulā 2007.–2013. gadam jau bija paredzēta iespēja deklarēt netiešās izmaksas, pamatojoties uz vienotu likmi. Vienotu likmju, noteiktu summu un vienības izmaksu standarta shēmu izmantošanas iespēja 2007.–2013. gada ERAF un ESF programmām tika vispārināta, 2009. gada maijā izdarot grozījumus šo fondu regulās. Vēl citi vienkāršojumi tika pieņemti 2008. gada decembrī un 2009. gada maijā. Turklāt 2009. gada jūlijā Komisija nāca klajā ar papildu vienkāršošanas priekšlikumiem īstenošanas regulā (EK) Nr. 1828/2006 un vispārīgajā regulā (EK) Nr. 1083/2006.

Ja būs vajadzīgs, Komisija ierosinās grozījumus programmas juridiskajā pamatā, ņemot vērā tās īstenošanā gūto pieredzi.

1.43.

Vienlaikus vēlams saglabāt piesardzību. Ja noteikumus vienkāršo tikai tādēļ, lai mazinātu nepareizību risku, tad noteikumu vispārināšanas rezultātā var vājināties tēriņu mērķtiecīgums. Dažās jomās (piemēram, sk. 9.6.–9.7. punktu) vienkāršošanas vārdā varētu atvieglot avansa nosacījumus, bet tad palielinātos avansā izmaksātas summas. Tādos gadījumos līdztekus vienkāršošanai ir jāievieš efektīvas sistēmas, citādi nepareizi izdevumi atklātos tikai tad, kad programma jau daļēji pabeigta vai slēgta. Neraugoties uz šiem dažiem iebildumiem, vienkāršošana joprojām ir svarīgs mērķis.

1.43.

Politikas jomā “Izglītība un kultūra”, izstrādājot jaunās programmas 2007.–2013. gadam, tika vienkāršoti noteikumi un vairāk izmantots finansējums noteiktas summas veidā. Jādomā, ka minētais kopā ar stingru pieeju valstu pārvaldības un kontroles sistēmu apstiprināšanā mazinās ar galīgajiem maksājumiem saistīto risku.

Skatīt arī atbildi uz 9.7. punktu.

1.44.

Jāatzīst, ka ES budžeta pārvaldība ir veidojusies pakāpeniski laika gaitā, reaģējot uz dažādos posmos pieņemtām izdevumu programmām. Izdevumu noteikumus un pārvaldības metodes pieņem tā, lai būtu ievērotas budžeta tēriņu dažādo mērķu raksturīgās īpatnības. Taču mērķus nevajadzētu pārlieku izvērst, jo tad rodas pārmērīgs administratīvais slogs un grūti ievērojams regulējums. Lai panāktu līdzsvaru, Komisijai ir rūpīgi jāpārskata katras izdevumu programmas tiesiskais regulējums un pārvaldības struktūra.

1.44.

Šajā ziņā ir jāņem vērā Komisijas darbs saistībā ar pieļaujamo kļūdas risku, jo tas veicina skaidru izpratni par to risku, ko iespējams kontrolēt, ievērojot atbilstības nosacījumus un kontroles vidi, un attiecīgi risku, kura kontrole izmaksu ziņā nav lietderīga. Komisija 2010. gadā budžeta lēmējinstitūcijai iesniegs konkrētus priekšlikumus par pieļaujamo risku pētniecības, enerģētikas un transporta, lauku attīstības, ārējā atbalsta un administratīvo izdevumu jomā.

Skatīt arī atbildi uz 1.41–1.42. punktu.

1.45.

Pirmajam svarīgākajam darbam ir jābūt ticamas un visaptverošas informācijas ievākšanai, lai varētu pārliecinoši izvērtēt kontroles mehānismu pašreizējās izmaksas (30).

1.45.

1.46.

Tikpat svarīgi būtu rūpīgi izvērtēt, vai tiek gūts maksimāls labums no pašreizējiem izdevumiem, ko velta kontroles mehānismiem. Ja ne, tad tūlītējam mērķim jābūt šim nolūkam tērētās naudas un citu resursu pilnīgai atdevei (31).

1.46.

Ņemot vērā rīcības plānu par struktūrfondu uzraudzības uzlabošanu, Komisija jau ir veikusi ex ante pasākumus kontroles sistēmu uzlabošanai. Turklāt tā norāda, ka kļūdu īpatsvara samazinājums par 2–3 %, izmantojot efektīvāku ex ante kontroli (kā minēts ilustratīvajā piemērā par ERAF “pieļaujamā riska” paziņojumā (COM(2008) 866)), izriet no Palātas 2005. gada ticamības deklarācijā norādīto kļūdu novērtējuma un drīzāk ir “kontroles riska” (risks, ka dažos gadījumos atsevišķas pārbaudes nedarbojas efektīvi) rādītājs.

1.47.

Līdz ar nepieciešamajiem pasākumiem sistēmu efektivitātes nodrošināšanā nākamajam mērķim jābūt pienācīgam līdzsvaram starp kontroles mehānismu izmaksām un ieguvumiem (sk. Palātas ieteikumu Pārskata par 2007. finanšu gadu 1.52. punktā).

1.47.

Saskaņā ar Palātas ierosināto Komisija, gatavojot savus priekšlikumus par pieļaujamo risku, sākot ar priekšlikumiem pētniecības, enerģētikas un transporta, lauku attīstības, ārējā atbalsta un administratīvo izdevumu jomā 2010. gadā, vērtēs kontroles mehānismu izmaksu un ieguvumu samēru.

1.48.

Būtu vēlams, lai jaunas izdevumu programmas pieņemtu ar nosacījumu, ka ir apsvērts ar šīm programmām saistītais risks un izmaksas, kuras radīsies, lai ieviestu tādu pārvaldību un kontroli, kas izmaksu ziņā efektīvi ierobežotu risku. Tad Eiropas Parlamenta un Padomes rīcībā būtu vairāk informācijas lēmumu pieņemšanai, un šīs lēmējiestādes varētu uzskatāmi izsvērt risku un izmaksas.

1.48.

1.49.

Palāta uzsver, ka ir svarīgi vēl vairāk pārdomāt vienkāršošanas iespējas un kontroles mehānismu izmaksas un ieguvumus. Tas jādara laikus, pirms tiek sagatavoti priekšlikumi jaunajai daudzgadu finanšu shēmai (32).

1.49.

Skatīt arī atbildi uz 1.37. punktu.

2.1.

Šajā nodaļā ir aplūkots, kā Komisija 2008. gadā ir turpinājusi novērst pārraudzības un kontroles sistēmu nepilnības, lai nodrošinātu no ES budžeta finansēto darījumu likumību un pareizību. Jo īpaši šajā nodaļā analizēts, vai

2.1.

Komisija veic pasākumus, lai, pamatojoties uz savu pieredzi, turpinātu uzlabot savu iekšējās kontroles sistēmu un risinātu revidentu norādītās problēmas. 2008. gadā veiktie pasākumi ietver efektīvas pārvaldības nodrošināšanai paredzēto pārskatīto iekšējās kontroles standartu stāšanos spēkā no 2008. gada 1. janvāra, integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai paredzētā rīcības plāna ieviešanas posma pabeigšanu un gada darbības pārskatu skaidrības un saskaņotības uzlabošanu.

2.2.

Palāta pārbaudīja arī gada kopsavilkumus (1)par struktūrpasākumiem un Eiropas Zivsaimniecības fondu un par lauksaimniecību, lai novērtētu, kādu pievienoto vērtību tie sniedz un kā to izmanto Komisijas dienesti (2.18.–2.22. punkts).

2.3.

Visi ģenerāldirektori ziņoja, ka ir guvuši pamatotu pārliecību par to, ka viņiem piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un ka viņu ieviestie iekšējās kontroles mehānismi ir nodrošinājuši pakārtoto darījumu likumību un pareizību; 12 gadījumos bija formulētas atrunas.

2.4.

Deklarāciju par 2008. gadu sagatavoja 41 no galvenajām struktūrām (ģenerāldirektorātiem un citiem centrālajiem dienestiem). 12 deklarācijās ir iekļauta viena vai vairākas atrunas, un lielākā daļa no atrunām attiecas uz pakārtoto darījumu pareizību. Ja 2007. gadā kopējais atrunu skaits bija 17, tad 2008. gadā tas ir krities – ir formulētas 15 atrunas. Svarīgākās atrunas par darījumu pareizību ir atspoguļotas 2.1. tabulas kreisajā ailē.

2.4.

Turklāt 2008. gadā tika atceltas trīs ilgtermiņa atrunas (Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta atruna par integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IAKS) piemērošanu Grieķijā, Komunikācijas ģenerāldirektorāta atruna par ex post kontroles sistēmas neieviešanu un Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta atruna par Eiropas standartizācijas organizāciju finansēšanu).

Citās jomās, piemēram, kohēzijas politikas jomā, atrunu darbības sfēra ir sašaurināta, ņemot vērā dalībvalstīs jau veiktos koriģējošos pasākumus.

2.5.

Politikas grupā “Lauksaimniecība un dabas resursi” Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors ir atcēlis jau sešus gadus nemainīto atrunu par integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IAKS) nepietiekamu piemērošanu Grieķijā, jo atbildīgās iestādes ir ieviesušas jaunu lauku bloku identifikācijas sistēmu. Atruna lauku attīstības jomā tagad ir formulēta sīkāk, jo Grieķijas apliecinātājiestādes ir pārbaudījušas un apstiprinājušas pārbaužu statistiku. Tomēr ģenerāldirektors nepauž pārliecību par to, ka Grieķijas sagatavotais un pildītais rīcības plāns efektīvi kontrolēja 2007. gada izdevumu atlīdzinājuma pieprasījumus. Turklāt pēc Palātas ieskatiem darbs, ko Komisija un Grieķijas apliecinātājiestādes veikušas, lai apstiprinātu pārbaužu statistiku, nesniedz prasīto augsta līmeņa pārliecību.

2.5.

2.6.

Politikas grupā “Kohēzija” Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts un Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ģenerāldirektorāts saglabāja atrunas par nepilnībām pārvaldības un kontroles sistēmās 2000.–2006. gadā, lai gan skarto dalībvalstu un darbības programmu kopējais skaits, kā arī atrunu finansiālā izteiksme ievērojami samazinājās. Atrunas par 2008. gadu kopumā attiecās uz 99 darbības programmām, par 2007. gadu – uz 185 programmām. Atrunu ietekmi skaitļos ģenerāldirektori bija novērtējuši 201 miljona EUR apmērā (2007. gadā – 726 miljoni EUR) (2).

2.6.

Atrunu finansiālās ietekmes mazināšana ir skaidri aprakstīta attiecīgajos gada darbības pārskatos, apstiprinot, ka Komisija uzņēmās atbildību saskaņā ar apņemšanos nostiprināt savu pārraudzītājas lomu. Skaitliski novērtētā ietekme atspoguļo Komisijas aktīvo darbību visās programmās 2008. gadā, ietverot arī visu 2007. gada darbības pārskatos iekļauto atrunu pēcpārbaudes, 14 nacionālo koriģējošo rīcības plānu izpildes pabeigšanu un korekciju piemērošanu vairāk nekā EUR 1,5 miljardu apmērā, kā rezultātā atrunas daudzos gadījumos tika atceltas.

Skatīt arī atbildi uz 2.17. punktu.

2.7.

Ģenerāldirektoru atrunas politikas grupās “Pētniecība, enerģētika un transports” un “Ekonomika un finanses” saskan ar Palātas konstatējumiem, ka pēc savstarpējas kompensēšanas un korekcijām atlikušo kļūdu īpatsvars Sestās pamatprogrammas izdevumu atlīdzinājuma pieprasījumos joprojām pārsniedz būtiskuma slieksni.

2.7.

Skatīt arī atbildi uz 7.17. punktu.

2.8.

Politikas grupā “Izglītība un pilsoniskums” komunikācijas ģenerāldirektors ziņo, ka vēl vairāk ir nostiprinātas kontroles sistēmas, bet norāda, ka 9,4 % pārbaudīto darījumu bija kļūdas, tomēr to ietekme bija zema.

2.8.

2.9.

Palātas veiktā analīze, kas ir atspoguļota 2.1. tabulas labajā ailē, liecina, ka gada darbības pārskati saskan ar Palātas ticamības deklarācijas secinājumiem tikai attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem un ekonomiku un finansēm. Citiem vārdiem, šajās politikas jomās ne Palātas, ne Komisijas veiktajās revīzijās neatklājās nopietnas nepilnības, kas nebūtu iekļautas ģenerāldirektoru deklarācijās. Politikas grupā “Lauksaimniecība un dabas resursi” Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektora gada darbības pārskats atbilst ticamības deklarācijas īpašajam izvērtējumam vairāk nekā iepriekšējos gados.

2.9.

2.10.

Runājot par politikas grupu “Kohēzija”, Palāta atzīmē, ka tāpat kā 2007. gadā atrunu tvērums un mērogs nepietiekami atspoguļo pārkāpumu nopietnību šajā budžeta jomā (sk. 6.35. punktu).

2.10.

Komisija nodrošinās, ka visiem Palātas atklātajiem gadījumiem – tāpat kā iepriekšējos gados – tiks veiktas pēcpārbaudes un koriģējoši pasākumi.

2.11.

Politikas grupā “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” Palāta ir konstatējusi būtisku kļūdu līmeni (sk. 8.39. punktu), kā arī to, ka pārraudzības un kontroles sistēmas tikai daļēji efektīvi nodrošina maksājumu pareizību (sk. 8.44. punktu). Šie konstatējumi pienācīgi neatspoguļojas ģenerāldirektoru deklarācijās. Palāta šo apsvērumu izsaka jau ceturto gadu pēc kārtas (3).

2.11.

Tomēr pašreizējās darbības ietvaros vispārējās iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanai un saistībā ar Komisijas darbu saistībā ar pieļaujamo kļūdu risku EuropeAid 2010. gadā sāks pārskatīt savu kontroles stratēģiju.

2.12.

Pieņemot kopsavilkuma ziņojumu, Komisija uzņemas politisko atbildību par ES budžeta izpildi, ko praksē veic Komisijas ģenerāldirektorāti (4). Ziņojums sniedz retrospektīvu novērtējumu par finanšu pārvaldību šā sasaukuma Komisijas visa mandāta laikā.

2.13.

Komisija uzskata, ka 2008. gadā “ieviestās kontroles sistēmas sniedz pietiekamas garantijas par notikušo darījumu likumību un pareizību, par ko Komisija uzņemas vispārēju atbildību saskaņā ar EK līguma 274. pantu.”

2.14.

Komisija atzīmē, ka katru gadu veicamajā profesionālapskatē (nesenākā no tām veikta 2009. gada sākumā) secināts, ka vēl vairāk var uzlabot kvalitāti gada darbības pārskatiem, kas ir viens no svarīgākajiem pārvaldības instrumentiem. Komisija paredz, ka šie uzlabojumi, sākot ar 2009. gadu, atspoguļosies gada darbības pārskatos.

2.14.

2.15.

Kopsavilkuma ziņojumā ir nedaudz paskaidrota Komisijas pieeja atrunām. Komisija apgalvo, ka atrunas sistemātiski formulē par nozīmīgiem trūkumiem, ja vien nav ticamu revīzijas pierādījumu, ka ir izstrādāts un tiek īstenots rīcības plāns. Palāta gan uzskata, ka Komisijai vajadzētu gūt pamatotākas liecības par to, ka rīcības plānos iecerētie koriģējošie pasākumi ir bijuši vai būs efektīvi, tātad reizēm atrunu tvērumam jābūt plašākam (sk. piemērus, kas aprakstīti 2.5., 2.10. un 2.11. punktā un 2.1. tabulā ).

2.15.

Ģenerāldirektoriem līdz ar atrunas paziņojumu ir jāizstrādā rīcības plāns konstatēto nepilnību novēršanai. Pēc tam par veiktajiem pasākumiem sniedz informāciju un novērtējumu nākamajā gada darbības pārskatā. Ja pierādījumu par pasākumu novērtējamu ietekmi uz nepilnībām pietiek, atrunu var atcelt. Lēmumi par atrunu iesniegšanu vai atcelšanu ir vieni no svarīgākajiem salīdzinošajos novērtējumos aplūkotajiem jautājumiem, lai gan galīgo lēmumu pieņem atbildīgais deleģētais kredītrīkotājs.

Par IAKS gadījumu Grieķijā skatīt atbildi uz 2.5. punktu.

Par kohēzijas politikas jomu skatīt atbildi uz 2.6. punktu.

Komisija arī atsaucas uz savām atbildēm uz 2.10. un 2.11. punktu.

2.16.

Komisija atzīst vajadzību veikt turpmākus pasākumus, lai risinātu citās jomās apzinātās problēmas, tostarp:

a)

jānovērtē iekšējo kontroles mehānismu efektivitāte;

b)

jākoncentrē resursi tam, lai uzlabotu kontroles struktūru, kas ieviesta 2007.–2013. gada finanšu shēmas izdevumu pārvaldībai, un lai labotu nepilnības iepriekšējā finanšu posmā;

b)

c)

dalībvalstu līmenī jāsniedz pilnīga un ticama informācija par labotajām kļūdām.

c)

2.17.

Komisija ziņo, ka kohēzijas politikā tā ir pieņēmusi vairāk oficiālu lēmumu par starpposma maksājumu atlikšanu (2008. gadā nolēma atlikt 10 maksājumus, 2007. gadā atlika tikai vienu) un ir piemērojusi daudz lielākas finanšu korekcijas (2008. gadā par 1 587 miljoniem EUR, 2007. gadā – par 396 miljoniem EUR). Tomēr, kas attiecas uz “Rīcības plānu Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību”, Komisija atzīst, ka “ir vajadzīgs ilgāks laiks, pirms varēs izvērtēt darbību ietekmi, novērojot kļūdu rādītāja mazināšanos”.

2.17.

Plašākā mērogā Komisija ir ieviesusi daudzgadu kontroles sistēmu, kuras pamatā ir kļūdu novēršana vai atklāšana un labošana. Komisijas vislabākā aplēse par finanšu korekcijām un piedziņu, par ko pieņemts lēmums 2008. gadā, visās politikas jomās kopā bija EUR 2,967 miljardi, tādējādi apliecinot īpašu uzmanību kontroles sistēmas atklāšanas un labošanas aspektiem (skatīt 2008. gada pārskatu piezīmju 6. iedaļu “Nepamatotu maksājumu atgūšana”).

2.18.

2007. gada pārskatā Palāta konstatēja, ka gada kopsavilkumi, kurus publicēja pirmo gadu, nesniedz ticamu novērtējumu par pārraudzības un kontroles sistēmu darbību un efektivitāti, un ieteica Komisijai uzlabot sniegto informāciju (5).

2.18.

Lauksaimniecības nozarē visām dalībvalstīm, kurās ir tikai viena maksājumu aģentūra, jāiesniedz šīs aģentūras direktora izdota ticamības deklarācija un apliecinātājiestādes izsniegts sertifikāts, kas pēc būtības veido Finanšu regulā un iestāžu nolīgumā norādīto gada kopsavilkumu. Gada kopsavilkumus, sauktus arī par kopsavilkuma ziņojumiem, sagatavo arī tās dalībvalstis, kurās ir vairāk nekā viena maksājumu aģentūra.

2.19.

Palāta analizēja kopsavilkumus par 2008. gadu, lai noteiktu, vai ir ievērotas Finanšu regulas prasības un vai dalībvalstis ir sniegušas papildu informāciju.

2.20.

Ne visas dalībvalstis ievēroja Finanšu regulas prasības un Komisijas norādījumus (6), taču salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir uzlabojusies visos gada kopsavilkumos ietvertās analīzes kvalitāte.

2.20.

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts 2008. gada darbības pārskatā norādīja, ka dalībvalstis ir izpildījušas juridiskās saistības un kopumā ievērojušas Komisijas dienestu izstrādātās pamatnostādnes. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu visos gada kopsavilkumos ietvertās analīzes kvalitāte ir uzlabojusies, bet dažos gadījumos atsevišķu pamatelementu novērtēšana joprojām jāuzlabo. Tādēļ Komisija šo jautājumu ir ierosinājusi dalībvalstīm un pēc tam pārskatījusi vienu no pamatnostādnēm.

2.21.

Gada kopsavilkumi ir viens no iekšējās kontroles elementiem, un Palāta ir mudinājusi Komisiju palielināt šā procesa vērtību, apzinot kopīgas problēmas, iespējamos risinājumus un labāko praksi un izmantojot šo informāciju pārraudzības darbā (7). Komisija savukārt ir mudinājusi dalībvalstis rīkoties tāpat.

2.21.

Komisija atsaucas arī uz savu atbildi uz 2.18. punktu.

2.22.

Palātas analīze rāda, ka attiecībā uz 2008. gadu vairākas dalībvalstis (8)iesniedza informāciju vai analīzi, kas pievienoja vērtību gada kopsavilkumiem, proti, dalībvalstis mēģināja apzināt sistēmiskas nepilnības vai horizontālus jautājumus un komentēt tos. Kohēzijas jomas ģenerāldirektori ir izmantojuši gada kopsavilkumu datus, sagatavojot savu novērtējumu par valstu sistēmām.

2.22.

Kohēzijas politikas jomā septiņas dalībvalstis gada kopsavilkumos iekļāva Komisijas pamatnostādnēs ieteikto ticamības deklarāciju. Komisija veiks līdz šim iesniegto deklarāciju analīzi, lai noteiktu galvenos elementus, kuri var pievienot vērtību gada kopsavilkumiem. Šīs analīzes rezultātus ņems vērā, precizējot Komisijas norādījumus.

Lauksaimniecības un lauku attīstības jomā pārliecību par pārskatiem un notikušo darījumu likumību un pareizību nodrošina ar maksājumu aģentūras direktora izdotu ticamības deklarāciju. Šī deklarācija jāpārbauda un jāsaņem apliecinātājiestādes atzinums, tādējādi pastiprinot pārliecību. Kopsavilkuma ziņojums (ko sagatavo tās dalībvalstis, kurās ir vairāk nekā viena maksājumu aģentūra) nodrošina pievienoto vērtību, sniedzot kopsavilkumu par šo pārliecību valsts līmenī.

2.23.

Komisija 2007. gada oktobrī pieņēma paziņojumu par iekšējās kontroles standartu un sistēmas pārskatīšanu (9), kurā līdzšinējo 24 standartu vietā paredzēja 2008. gada 1. janvārī ieviest 16 grozītus iekšējās kontroles standartus efektīvas pārvaldības nodrošināšanai.

2.24.

Palāta pārbaudīja 16 ģenerāldirektorātu iekšējās kontroles standartus, ko piemēro darījumu pareizības nodrošināšanai, un konstatēja, ka tāpat kā iepriekšējos gados ar to ieviešanu ir veicies ļoti labi (10).

2.24.

2.25.

Papildus iekšējās kontroles standartu pārskatīšanai ģenerāldirektoriem tika izvirzīta arī prasība uzskatāmi parādīt, ka noteiktu prioritāru standartu piemērošana ir efektīva (11). Lielākā daļa ģenerāldirektorātu 2008. gadā izvēlējās pierādīt 7.–11. standarta efektivitāti; šie standarti lielākoties ietilpst tēmā “Darbība un kontroles pasākumi” (12). Tajā pašā laikā tikai daži ģenerāldirektorāti (13)izvēlējās standartus par tēmu “Plānošanas un riska pārvaldības procesi” (5. un 6. standarts), lai gan šie standarti ir svarīgi. Komisijai nav izdevies pierādīt, ka pārraudzības un kontroles sistēmas pietiekami efektīvi samazina kļūdu risku šādās politikas jomās/grupās: lauku attīstība, lauksaimniecība un dabas resursi (5.63. punkts), kohēzija (6.36. punkts), pētniecība, enerģētika un transports (7.41. punkts) un ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās (8.34. punkts).

2.25.

Trīspadsmit (trešdaļa) ģenerāldirektorātu, tostarp daži ģenerāldirektorāti, kuru izdevumi ir vislielākie, kā prioritārus izraudzījās vienu vai abus plānošanas un riska pārvaldības standartus. Komisija uzskata, ka tas skaidri parāda, cik šie standarti attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem ir nozīmīgi.

Visu lauksaimniecības un dabas resursu jomā kopumā vispārējās kļūdas aplēstā vērtība ir nedaudz zem būtiskuma sliekšņa – 2 %. Gadu gaitā izveidojusies tendence rāda, ka pārraudzības un kontroles sistēmas šajā politikas jomā kopumā ir uzlabotas un šobrīd ir efektīvas, lai gan lauku attīstības jomā pilnveidojumi joprojām nepieciešami.

Ieviešot rīcības plānu Komisijas pārraudzītājas lomas uzlabošanai struktūrpasākumu pārvaldībā, Komisija ir guvusi ievērojamus panākumus pārraudzības sistēmu uzlabošanā un kļūdu riska mazināšanā. Tā arī uzsākusi papildu pasākumus, piemēram, izmaksu deklarēšanas noteikumu vienkāršošanu kohēzijas politikas jomā, ieviešot vienotas likmes, vienreizējus maksājumus un vienības izmaksu standarta shēmas un nostiprinot kontroles struktūru laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam. Komisija uzskata, ka šādu pasākumu ietekmi uz kļūdu īpatsvaru var novērtēt tikai ilgākā laikposmā, un 2010. gada sākumā tā sniegs ziņojumu par sākotnējo ietekmi uz 2007.–2013. gada maksājumiem.

Komisija arī atsaucas uz savu atbildi uz 2.17. punktu.

Ievērojamas pūles ir ieguldītas, lai piemērojamās juridiskās sistēmas un finanšu shēmas ietvaros uzlabotu pētniecības, enerģētikas un transporta politikas pārvaldību. Komisija turpinās stingri piemērot kontroles mehānismus (skatīt arī atbildi uz 7.42. punktu).

Ārējā atbalsta, attīstības un paplašināšanās jomā Komisija ir izstrādājusi kontroles mehānismus šai politikas grupai, lai aptvertu visu daudzgadu projektu aprites ciklu un varētu novērst vai atklāt un izlabot lielāko daļu finanšu kļūdu normālā kontroles mehānismu darba procesā. Komisijas kontroles sistēmas ietvaros paredzētajām obligātajām finanšu revīzijām jāļauj Komisijai šīs pirmsfinansēšanas kļūdas atklāt un labot nākamajā pārskata gadā pirms galīgo maksājumu veikšanas. Komisijas ex post kontroles mehānismi šo atlikušo kļūdu zemo līmeni apstiprina.

2.26.

2006. gadā pieņemtā rīcības plāna mērķis bija novērst konkrētas nepilnības Komisijas iekšējās kontroles sistēmā (14). Komisijas 2009. gada februāra paziņojumā (15)ir dots jaunākais novērtējums par rīcības plāna izpildes rezultātiem, pamatojoties uz rādītājiem.

2.27.

Palāta izanalizēja minēto paziņojumu (sk. 2.2. tabulu ) un secināja, ka Komisija ir īstenojusi visus tos 14 apakšpasākumus, kurus pārskatā par iepriekšējo gadu Palāta bija atzīmējusi kā vēl pilnībā neīstenotus (16). Tādējādi rīcības plānu var uzskatīt par pilnībā ieviestu.

2.28.

Komisija piedāvā virkni rādītāju un deskriptoru rīcības plāna ietekmes novērtēšanai (17). Palātas analīze (sk. 2.2. tabulu ) liecina, ka lielākā daļa šo rādītāju un deskriptoru ļauj izvērtēt nevis efektivitāti, bet gan tikai tiešos rezultātus un Komisijas veikumu katrā pasākumā vai apakšpasākumā. Lai gan rādītāji piedāvā korektus faktus, tomēr nav iespējams noteikt, vai rīcības plāns ir atstājis izmērāmu ietekmi uz pārraudzības un kontroles sistēmām un tātad arī uz darījumu pareizību.

2.28.

Turklāt Komisija uzskata, ka dažu pēdējo gadu rīcības plāni ir veidojuši dalībvalstu iestāžu vai neatkarīgo organizāciju vienotu izpratni par pasākumiem, kas nepieciešami kļūdu novēršanai ES programmās. Šī ir ļoti būtiska ietekme, kas veidos pamatu turpmākai rīcībai un sadarbībai.

2.29.

Palāta secina, ka 2008. gadā Komisija ir turpinājusi uzlabot pārraudzības un kontroles sistēmas, īpaši ir uzlabota atrunu atbilstība ģenerāldirektoru deklarācijās paustajai pārliecībai. (2.5.–2.8. punkts.)

2.29.

2.30.

Tomēr Palātas revīzijā bija redzams, ka dažos gada darbības pārskatos un deklarācijās joprojām ir trūkumi attiecībā uz atrunu tvērumu un mērogu un pārraudzības un kontroles sistēmu novērtējumu un darbību. (2.9.–2.11. punkts.)

2.30.

Komisija ir gandarīta par 2.1. tabulā norādītajiem uzlabojumiem un atkārtoti apliecina savu apņemšanos panākt šajā jomā turpmākus pilnveidojumus. Pašlaik Komisija novērtē faktorus, kas ietekmē gada darbības pārskatu kvalitāti, un paredz veicināt pasākumus, lai šo kvalitāti turpinātu uzlabot.

Skatīt atbildes uz 2.9., 2.10. un 2.11. punktu.

2.31.

Komisija ir sekmīgi strādājusi ar gada kopsavilkumiem, un tie tagad sniedz papildu pārliecību un papildina ģenerāldirektoru deklarāciju vērtību. Tomēr ne visas dalībvalstis pilnībā ievēroja Finanšu regulas prasības. (2.20. un 2.22. punkts.).

2.31.

Komisija arī veikusi attiecīgus pasākumus, lai kontrolētu visus normatīvo prasību neievērošanas gadījumus, un ir panākusi, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu dalībvalstis saviem gada kopsavilkumiem ir pievienojušas lielāku vērtību.

2.32.

Komisija ir spējusi uzskatāmi pierādīt pārskatīto iekšējās kontroles standartu gandrīz pilnīgu ieviešanu (2.24. punkts) un ir izpildījusi apakšpasākumus, kuri bija paredzēti Rīcības plānā integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (2.27. punkts).

2.33.

Taču Palāta atzīmē, ka Komisija nespēj pierādīt, ka pārraudzības un kontroles sistēmu uzlabošanas pasākumi ir efektīvi mazinājuši kļūdu risku dažās budžeta jomās (sk. 1.33. punktu).

2.33.

Komisija arī atsaucas uz savām atbildēm uz 2.17. un 2.25. punktu.

2.34.

Pārraudzības un kontroles sistēmu uzlabošana ir nepārtraukts process. Lai saprastu, vai pasākumi ir efektīvi, ir vajadzīgs laiks. Tas nozīmē, ka paliek spēkā agrāk formulētie Palātas ieteikumi (18).

2.34.

2.35.

Papildu uzmanība vispirms jāpievērš izdevumu jomām, kurās Palāta aizvien konstatē augstu kļūdu līmeni. Cita starpā

a)

jānovērtē katrā politikas jomā piemēroto kontroles mehānismu izmaksas un ieguvumi,

a)

b)

jādomā par vienkāršošanu, nākotnē izstrādājot jaunus nozaru priekšlikumus,

b)

Komisija atsaucas uz Palātas secinājumu 1.39. punktā, ka starp vienkāršošanu un politikas mērķu sasniegšanu ar atbalsta palīdzību iespējama saspringta situācija. Šādā sakarā tā norāda, ka īpaši motivētiem politikas mērķiem reizēm nepieciešami sarežģīti noteikumi, lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu.

Attiecībā uz kohēzijas politiku fondu regulās 2009. gada maijā tika veikti grozījumi, lai vienotas likmes, vienreizējus maksājumus un vienības izmaksu standarta shēmas varētu izmantot jau 2007.–2013. gada programmās. Komisija aktīvi aicināja dalībvalstis izmantot šīs vienkāršotās izmaksu iespējas. 2009. gada jūlijā tā iesniedza jaunus priekšlikumus 2007.–2013. gada tiesiskā regulējuma vienkāršošanai.

c)

jāturpina uzlabot mehānisms, kas paredzēts, lai ar finanšu korekcijām un līdzekļu anulēšanu vai piedziņu labotu pieļautās kļūdas, un jāveic vajadzīgie pasākumi, lai parādītu šādu uzlabojumu ietekmi praksē.

c)

Sagaidāms, ka sistemātisko kļūdu labošanas temps pētniecības jomā 2009. gadā palielināsies.

2.36.

Politikas jomās, kurās saskaņā ar tiesību aktiem dalībvalstīm katru gadu obligāti ir jāiesniedz attiecīgi dokumenti, piemēram, gada kopsavilkumi vai ex ante deklarācijas, Komisijai jānodrošina, ka no tiem gūst maksimālu labumu. Pienācīga uzmanība jāvelta arī dalībvalstu vai augstāko revīzijas iestāžu brīvprātīgām iniciatīvām (valstu deklarācijām), jo tādējādi ir iespējams gūt papildu ieskatu visos jautājumos, kas varētu būt svarīgi ES budžeta izdevumu likumības un pareizības nodrošināšanai.

2.36.

3.1.

Šajā nodaļā analizēti jautājumi, kuri saistīti ar ES vispārējā budžeta izpildi 2008. gadā. Tajā aplūkots budžeta izpildes rādītājs, ES programmu īstenošana, jo īpaši kohēzijas politikas izdevumi, budžeta grozījumi un neizpildīto budžeta saistību līmenis.

3.2.

Kopējās 2008. gadam pieņemtās budžeta apropriācijas (apstiprinātais budžets un budžeta grozījumi) līdz ar apropriāciju pārnesumu no 2007. gada bija 132,3 miljardi EUR saistībās un 117 miljardi EUR maksājumos, un attiecīgais palielinājums salīdzinājumā ar 2007. gada galīgo budžetu (1)bija 4,7 % un 1,7 %. Kopējās budžeta saistību apropriācijas gadam bija par 2,2 miljardiem EUR mazākas nekā finanšu shēmas maksimālais apjoms, bet maksājumu apropriācijas – par 14,0 miljardiem EUR mazākas nekā finanšu shēmas maksimālais apjoms (sk. I pielikuma un III in IV diagrammu).

3.3

Gada laikā pieņēma desmit budžeta grozījumus, kuri kopā par 1,4 miljardiem EUR palielināja apropriācijas saistībām un par 4,6 miljardiem EUR samazināja apropriācijas maksājumiem. Apropriācijas maksājumiem lielākoties samazinājās tāpēc, ka izdevumi bija mazāki, nekā bija plānots tādās jomās kā kohēzijas politika (4,5 miljardi EUR) un ārējās attiecības (0,3 miljardi EUR). Šāda apropriāciju samazināšana maksājumiem liecina par labu budžeta pārvaldību, jo norāda uz spēju reaģēt uz pārmaiņām un samazināt budžeta pārpalikumu (2)(un tostarp ļauj agrāk atmaksāt dalībvalstīm pašu resursus).

3.4.

Komisija sagatavo vairākus dokumentus, kuros cita starpā sniegta šāda informācija par Eiropas Kopienu budžeta izpildi (3):

3.5.

Struktūrfondu programmās 2000.–2006. gadam maksājumu apropriāciju izlietojums 2008. gadā bija ievērojami lielāks, nekā prognozēts. Prognozēs bija aplēsti 16,3 miljardi EUR, taču maksājumi bija 24,0 miljardi EUR. Sākotnējās aplēses balstījās uz pieņēmumu, ka maksājumu pieprasījumi 2008. gadā samazināsies, jo “n+2” noteikumu (6)nepiemēroja, un kopš 2006. gada jaunas saistības neradās, tomēr paredzētā samazināšanās nenotika.

3.6.

Atbilstības novērtējumi ir viens no priekšnosacījumiem līdzekļu atlīdzināšanai Kohēzijas programmās 2007.–2013. gadam. Dalībvalstis tos Komisijai iesniedza gausi (sk. 6.26. punktu). Tādējādi maksājumu apropriāciju izlietojums izrādījās daudz zemāks, nekā bija paredzēts (12,6 miljardi EUR). Gandrīz visi maksājumi 2008. gadā, kuri attiecās uz jauno plānošanas periodu, bija sākotnējie avansi.

3.6.

Dažos gadījumos dalībvalstis nebija iesniegušas starpposma maksājumu pieprasījumus pat tad, kad atbilstības novērtējuma dokumenti jau bija apstiprināti. Tas liecina par gausumu daudzu programmu īstenošanā vietējā līmenī.

3.7.

Komisija 2008. gada 26. novembrī izstrādāja Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna kārtību, kas ir kopīga Eiropas rīcība pašreizējā finanšu un ekonomikas krīzē (7).

3.8.

Šis plāns ir daļa no ES ieguldījuma ekonomikas sekmēšanas programmā, un tajā ir ierosināts paātrināt struktūrfondu maksājumus. Tajā izteikts priekšlikums arī vienkāršot kritērijus atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda, pārplānot izdevumus un paātrināt avansa maksājumus, sākot ar 2009. gada pirmajiem mēnešiem. Tas ļāva dalībvalstīm ātrāk saņemt līdz pat 1,8 miljardiem EUR avansa maksājumos no Eiropas Sociālā fonda, kuri ir atvēlēti tam, lai dalībvalstis stiprinātu aktīvu darba tirgus politiku, novirzītu atbalstu visneaizsargātākajai iedzīvotāju daļai un veicinātu iemaņu palielināšanu. Bija paredzēts arī 4,5 miljardu EUR liels papildu piešķīrums kohēzijas finansējumam avansa maksājumu veidā no ERAF. Lai uzlabotu enerģētikas tīklu savstarpējo savienošanu un platjoslas infrastruktūru, Komisija ir paredzējusi 2009.–2010. gadā atvēlēt vēl 5,0 miljardus EUR. Šajā pasākumu kompleksā paredzēts kopumā ieguldīt 3,98 miljardus EUR oglekļa dioksīda savākšanai un uzglabāšanai, jūras vēja enerģijas projektiem un enerģētikas tīklu savstarpējai savienošanai, 1,02 miljardus EUR ātrdarbīgā interneta tīkla paplašināšanai un modernizācijai lauku teritorijās, kā arī jaunu uzdevumu risināšanai agrovides jomā. Ekonomikas atveseļošanas plāna ietekme uz budžetu būs jūtama, tikai sākot ar 2009. gadu.

3.9.

Neizpildītās budžeta saistības (t. i., neizlietotās saistības, kas pārnestas, lai segtu izdevumus nākotnē) palielinājās galvenokārt daudzgadu programmās par 16,4 miljardiem EUR (11,8 %) un sasniedza 155,0 miljardus EUR. Tikai tajās politikas jomās vien, kuras finansē no diferencētajām apropriācijām (8), neizpildīto saistību kopsumma ir 153,8 miljardi EUR, kas atbilst 1,8 gadam saistību jeb 2,3 gadiem maksājumu atbilstoši 2008. gada izlietojuma tempam attiecīgajās politikas jomās. Tomēr teju 80 % neizpildīto saistību ir no 2007. un 2008. gada, un tāpēc tās attiecās uz 2007.–2013. gada finanšu shēmu. Uzkrāto neizpildīto budžeta saistību struktūra parāda to, kāda ietekme ir centieniem nokārtot neizpildītās saistības, veicot maksājumus, pirms tiek piemērots noteikums par saistību automātisku atcelšanu (“n+2”/“n+3” noteikums) gan struktūrfondu, gan kohēzijas fondu jomā.

3.9.

3.10.

Neizpildītās budžeta saistības rodas kā tiešas diferencēto izdevumu sekas, kad izdevumu programmu pabeigšanai vajadzīgi vairāki gadi un saistības uzņemtas vairākus gadus pirms attiecīgajiem maksājumiem. Tā kā saistības izbeidzas līdz ar maksājumu veikšanu, nozīmīgs saistību pārsvars pār maksājumiem ilgtermiņā izraisa neizpildīto saistību strukturālu uzkrāšanos, un šāda situācija atkārtojas ik gadu.

3.11.

Lielākais neizpildīto saistību īpatsvars attiecas uz kohēzijas jomu (sk. 3.1. grafiku ). Šajā jomā neizpildītās saistības sasniedza 103 miljardus EUR (9)(apmēram 66 % no kopsummas), kas atbilst 2,2 gadiem saistību jeb 2,9 gadiem maksājumu atbilstoši 2008. gada izlietojuma tempam. Lielais vairākums šajā jomā neizpildīto saistību (73,8 miljardi EUR) attiecas uz pašreizējo 2007.–2013. gada finanšu shēmu. Neizpildītās saistības, kuras attiecas uz 2000.–2006. gada finanšu shēmu, ir 29,3 miljardi EUR.

3.11.

3.12.

Aptuveni 13,4 % no kopējām neizlietotajām saistībām (20,9 miljardi EUR) attiecās uz Kohēzijas fondu, lai gan tam paredzēti tikai apmēram 6,2 % no visām 2008. gadam apstiprinātajām saistību apropriācijām. Salīdzinājumā ar 2007. gadu tas ir palielinājies par 2,8 miljardiem EUR jeb aptuveni 15,5 %. Neizpildīto budžeta saistību augstais līmenis Kohēzijas fondā atbilst 1,4 gadiem saistību jeb 4,9 gadiem maksājumu atbilstoši līdzekļu izlietojuma tempam 2008. gadā.

3.12.

Turklāt atšķirībā no pārējiem struktūrfondiem Kohēzijas fonda projektiem laikposmā no 2000. gada līdz 2006. gadam nebija automātiskas saistību atcelšanas.

Laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam Kohēzijas fonda plānošana tiek veikta vienlaikus ar ERAF plānošanu, un noteikumi par saistību automātisku atcelšanu piemērojami abiem fondiem. Tas samazinās Kohēzijas fonda neizpildītās saistības nākotnē.

3.13.

Budžeta izdevumu izlietojuma rādītāji 2008. gadā ir bijuši augsti. Kohēzijas politikas jomā sākotnējās maksājumu apropriācijas samazināja par 4,5 miljardiem, veicot budžeta grozījumus, jo jauno 2007.–2013. gada programmu īstenošana kavējās.

3.13.

3.14.

Dalībvalstis uzlaboja savas izdevumu prognozes struktūrfondiem un samazināja par augstu novērtēto izdevumu līmeni.

3.14.

3.15.

Neizpildītās budžeta saistības diferencēto izdevumu jomā saglabājas ļoti augstā līmenī un pārsniedz kopējās budžeta saistību apropriācijas 2008. gadam. Tomēr lielākā daļa neizpildīto budžeta saistību tagad ir no 2007. un 2008. gada, un tāpēc tās attiecas uz pašreizējo finanšu shēmu. Palāta iesaka Komisijai mudināt dalībvalstis, lai tās pēc iespējas drīz iesniegtu pietiekami kvalitatīvus pārējos pārvaldības un kontroles sistēmu atbilstības novērtējuma dokumentus, kas ļautu izvairīties no turpmākas kavēšanās starpposma maksājumos un neizpildīto budžeta saistību apjoma palielināšanās nākotnē.

3.15.

Komisija 2008. un 2009. gadā ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu atbilstības novērtējuma procedūru, nosūtot atgādinājuma vēstules, sazinoties un tiekoties ar dalībvalstīm. Dalībvalstis mudinās būt disciplinētākām arī regulējošie noteikumi par iepriekšēja finansējuma atmaksāšanu, ja 24 mēnešu laikā nav iesniegts maksājumu pieteikums, kā arī noteikuma par saistību automātisku atcelšanu piemērošana. Skatīt atbildi arī uz 3.6. punktu.

Saņemto un apstiprināto ziņojumu kopējais skaits 2009. gada 30. jūnijā veidoja attiecīgi 93 % un 58 % no 2007.–2013. gada apropriācijām.

4.1.

Šajā nodaļā ir izklāstīts Palātas īpašais izvērtējums par ieņēmumiem. Eiropas Savienības budžeta ieņēmumus veido pašu resursi un citi ieņēmumi. Kā redzams 4.1. tabulā , pašu resursi neapšaubāmi ir galvenais budžeta izdevumu finansēšanas avots (89,4 %).

4.2.

Padome 2009. gada 26. janvārī pieņēma grozītos noteikumus (1), ar ko īsteno jauno Lēmumu par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (2007/436/EC, Euratom) (2), kuri 2009. gada 1. martā stājās spēkā un kurus piemēro ar atpakaļejošu datumu no 2007. gada 1. janvāra. Tā kā 2008. gada beigās ratifikācijas procedūra nebija pabeigta, vajadzīgo pārrēķinu par dalībvalstu 2007. un 2008. gada PVN un NKI iemaksām veica 2009. gadā.

4.3.

Palāta atlasīja reprezentatīvu statistisku paraugu, kurā ietilpst 60 piedziņas rīkojumi, kas ņemti no Komisijas iegrāmatotajiem visiem saņemtajiem ieņēmumiem, un pārbaudīja darījumu pareizību Komisijas līmenī (sk. 4.1. pielikumu ). Revīzijā ietilpa arī dažu iepriekšējo konstatējumu pēcpārbaude (sk. 4.2. pielikumu ). Palātas veiktais papildu revīzijas darbs ir aprakstīts 4.4.–4.8. punktā.

4.4.

Palātas veiktā pārskatiem pakārtoto darījumu revīzija nevar aptvert nedeklarēto importu vai to importu, kas nav nonācis muitas uzraudzībā.

4.5.

Palāta novērtēja pārraudzības un kontroles sistēmas trīs dalībvalstīs (3)un caurskatīja šo valstu tradicionālo pašu resursu uzskaites sistēmas. Katrā no šīm trim dalībvalstīm Palāta revidēja 30 nejauši atlasītu importa deklarāciju paraugu.

4.6.

Palāta novērtēja pārraudzības un kontroles sistēmas Komisijā, tostarp Komisijas pārbaudes dalībvalstīs. Tā pārbaudīja pārskatus par tradicionālajiem pašu resursiem un analizēja nodokļu plūsmu, lai gūtu pamatotu pārliecību par to, ka reģistrētās summas ir pilnīgas un pareizas. Novērtēja arī ACOR  (4)pārraudzības lomu.

4.7.

No PVN un NKI iegūtie pašu resursi ir iemaksas, ko veic, piemērojot vienotu likmi dalībvalstu saskaņotā PVN novērtējuma bāzei vai dalībvalstu NKI, kuru aprēķina saskaņā ar Kopienas noteikumiem. PVN un NKI pašu resursu dati izriet no makroekonomikas statistikas, kurai pakārtotos datus nav iespējams revidēt tieši. Tāpēc revīzijas sākumpunkts bija dalībvalstu sagatavotās makroekonomikas datu kopsummas, ko saņem Komisija, un pēc tam Palāta novērtēja, kā Komisijas datu apstrādes sistēmas iekļauj attiecīgos datus galīgajos pārskatos. Tādējādi revīzija aptvēra gada budžeta izveidi un dalībvalstu iemaksu pareizību.

4.8.

Revīzijā tika vērtētas arī Komisijas pārraudzības un kontroles sistēmas, kuru mērķis ir sniegt pārliecību par to, ka šie līdzekļi ir pareizi aprēķināti un iekasēti, kā arī ACOR un NKI (5)komiteju uzdevumi. Palāta pārbaudīja arī valstu statistikas iestāžu (VSI) nacionālo kontu apkopošanas pārraudzības un kontroles sistēmas četrās dalībvalstīs (6).

4.9.

NKI resursus izmanto budžeta līdzsvarošanā. Jebkurš pārāk zemu novērtēts NKI konkrētai dalībvalstij — kaut arī tas neietekmē kopējos NKI resursus — izraisa iemaksu palielinājumu no citām dalībvalstīm, kamēr problēmu atrod un izlabo.

4.10.

Tradicionālos pašu resursus nosaka un iekasē dalībvalstis. Trīs ceturtdaļas no iekasētās summas dalībvalstis maksā Kopienai, atlikušo ceturtdaļu tās ietur, lai segtu iekasēšanas izmaksas. Reizi mēnesī katra dalībvalsts nosūta Komisijai pārskatu par aprēķinātajiem nodokļiem (“A” konta pārskats) un reizi ceturksnī — par tiem aprēķinātajiem nodokļiem, kuri tajā nav iekļauti (“B” konts) (7).

4.11.

Palāta konstatēja, ka kopumā Komisijai nosūtītajos dalībvalstu pārskatos nav būtisku kļūdu.

4.12.

Palātas revīzijā konstatēja, ka dalībvalstu iemaksu aprēķinā un dalībvalstu veiktajos maksājumos nav būtisku kļūdu.

4.13.

Palātas pārbaudes uz vietas apstiprināja, ka revidētās pārraudzības un kontroles sistēmas muitas un tradicionālo pašu resursu uzskaitei kopumā darbojās labi.

4.14.

Tomēr, līdzīgi kā iepriekšējos gados, Palātas revīzijā atklājās problēmas saistībā ar B kontos iekļautajām summām. Kaut arī problēmas nav pietiekami būtiskas, lai ietekmētu vispārējo secinājumu, tās ir jārisina:

4.14.

—

novēlota nodokļu aprēķināšana un piedziņa, kaut arī muitas iestādēm (8)bija zināmas maksājamās summas un parādnieki;

—

—

trūka valstu norādījumu (9), lai aplēstu tās parādu summas, kuru atgūšana ir maz ticama.

—

4.15.

Turklāt iepriekšējā gada pārskatā (10)Palāta atzīmēja, ka fizisko pārbaužu biežums importētajām precēm bija ļoti zems. Komisija atbildēja, ka to atsver vēlākas pārbaudes, kuru pamatā ir revīzija. Tomēr Palāta ir kritizējusi šādu pēcmuitošanas revīziju biežumu vairākās dalībvalstīs (11).

4.15.

2009. gadā Komisija par galveno pārbaudes tēmu ir izvēlējusies dalībvalstu kontroles stratēģijas tradicionāliem pašu resursiem. Pārbaudēs Komisija izvērtē izveidoto kontroles stratēģiju, riska analīzes izmantošanu kontroles programmu nostādnēs, kontroles programmu īstenošanu un veikto pēcmuitošanas kontroļu kvalitāti.

4.16.

Vienas šādas dalībvalsts augstākā revīzijas iestāde (ARI) 2008. gadā publicēja ziņojumu (12), kurā izklāstītie konstatējumi bija līdzīgi Palātas konstatējumiem un kurā bija kritizēta muitojamo importēto preču kontroles sistēma šajā dalībvalstī. Ziņojumā īpaša uzmanība bija pievērsta

4.16.

Komisija atzinīgi vērtē valstu revīzijas dienestu veiktos pasākumus, īpaši tradicionālo pašu resursu jomā. Lai pabeigtu savu novērtējumu, Komisija pārbaudēs iepazīstas ar valsts revīzijas ziņojumiem, ja tas ir iespējams.

—

tam, ka muitas iestādei vēl ir jāpilnveido vajadzīgās zināšanas un resursi, lai veiktu dokumentu pārbaudes, kaut arī tā ir sekmīgi veicinājusi tirdzniecību;

—

pēcmuitošanas revīziju skaita samazinājumam un nevienmērīgai kvalitātei, kaut arī atrasto kļūdu skaits palielinās;

—

nepieciešamībai izstrādāt šādu revīziju mērķus un biežuma un kvalitātes standartus, lai nodrošinātu fiskālo kontroli un vienotu režīmu.

4.17

Ar atrunu palīdzību Komisija patur atvērtus labojumiem pēc tiesību aktos noteiktā četru gadu termiņa apšaubāmus elementus dalībvalstu iesniegtajās PVN deklarācijās. 2008. gadā tika formulēta 41 atruna, bet atceltas 15 atrunas, tādējādi gada beigās spēkā esošo atrunu skaits palielinājās līdz 163 (sk. 4.2. tabulu ). No šīm atrunām 34 attiecas uz laikposmu līdz 2000. gadam. No 2008. gadā atceltajām 15 atrunām neviena neattiecās uz 1989., 1993. un 1995. gadu — trim senākajiem gadiem, uz kuriem attiecas atrunas. Komisijai joprojām nav efektīvu līdzekļu, kā nodrošināt, lai dalībvalstis iesniegtu pietiekamu un savlaicīgu informāciju, kas tai ļautu atcelt spēkā esošās atrunas par PVN pašu resursiem.

4.17.

4.18.

Nodokļu un muitas savienības ĢD (ĢD Taxud) atbild par PVN direktīvu pareizu piemērošanu, un tam ir jāuzrauga transponēšana un dalībvalstu veikto īstenošanas pasākumu atbilstīgums. 2008. gadā stājās spēkā divas PVN direktīvas (13). Tomēr ĢD Taxud neuzraudzīja visus valstu transponēšanas pasākumus saistībā ar šīm divām direktīvām. Nepareiza vai nepilnīga transponēšana var ietekmēt saņemtās PVN summas lielumu un tādējādi — pašu resursos iemaksātās summas lielumu. Tā var arī kropļot vienotā tirgus darbību.

4.18.

Attiecībā uz divām PVN direktīvām, kas stājās spēkā 2008. gadā, pirmā no tām (14)sniedz iespēju, nevis nosaka par pienākumu dalībvalstīm pieņemt valsts tiesību aktus, atkāpjoties no PVN direktīvas vispārējiem noteikumiem, lai apkarotu nodokļu krāpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Šie pasākumi ir jāpaziņo PVN komitejai un, ja tie tiks pieņemti, tiem būs pozitīva ietekme uz PVN pašu resursiem. Otra direktīva (15)neievieš būtiskas izmaiņas esošajos tiesību aktos, un tās būtiskie grozījumi ir izsmeļoši uzskaitīti 412. pantā, un tie tika attiecīgi pārbaudīti minētajās dalībvalstīs.

4.19.

Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nepilda savus pienākumus saskaņā ar PVN direktīvu, tā var vērsties Kopienu Tiesā (16). 2008. gadā bija trīs šādi gadījumi (17), no kuriem vienā gadījumā varēja samazināties PVN pašu resursi. Pagāja vairāk nekā četri gadi kopš šīs lietas reģistrēšanas vienotā iespējamo pārkāpumu reģistrā līdz dienai, kad 2008. gadā Komisija lietu nosūtīja Eiropas Kopienu Tiesai, bet no reģistrācijas līdz oficiāla paziņojuma vēstules nosūtīšanai pagāja vairāk nekā 20 mēneši (18).

4.19.

Dalībvalstu atbilstošās tiesību normas bieži vien ir detalizētas un sarežģītas, kas prasa rūpīgu analīzi. Komisija pievērš īpašu uzmanību tādu lietu sagatavošanai, kas attiecas uz tiesību aktu interpretāciju netiešo nodokļu jomā.

Turklāt, lai panāktu biežāku lēmumu pieņemšanu, Komisija pagājušajā gadā izmainīja savas procedūras, lai samazinātu tādus kavējumus, kas radās, kad dalībvalsts paziņojumi tika saņemti neilgi pirms nākamā procedūras posma, ļaujot lietām virzīties uz priekšu, tiklīdz ir pabeigta jaunās informācijas analīze. Konstatējot iespējamo ietekmi uz tradicionāliem pašu resursiem, Komisija veic atbilstošus pasākumus, nosakot atrunas.

4.20.

Sesto 12. panta ziņojumu (19)Komisija iesniedza 2008. gada novembrī, kaut arī tā termiņš bija 2007. gada beigas. Šā ziņojuma galvenais mērķis ir dot iespēju Komisijai kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm lemt, vai ir iespējams veikt uzlabojumus, lai paaugstinātu to procedūru efektivitāti, kuras izmanto nodokļu maksātāju reģistrēšanā un PVN noteikšanā un iekasēšanā, kā arī lai palielinātu PVN kontroles sistēmu efektivitāti.

4.20.

4.21.

Sestajā ziņojumā ir kritiski vērtēts iepriekšējo ziņojumu lietderīgums. Tajā secināts, ka budžeta lēmējiestāde nav atbildējusi uz iepriekšējos ziņojumos izceltajiem jautājumiem un nav arī nevienu no šiem jautājumiem apspriedusi, savukārt Komisija nevarēja atrast pierādījumus (vai arī to bija ļoti maz) par ieteikumiem, kuru īstenošana tieši būtu izraisījusi pārmaiņas dalībvalstīs. Iekasētais PVN ir sākumpunkts dalībvalstu iemaksājamās PVN pašu resursu summas novērtēšanai.

4.22.

Pēc tam, kad dalībvalstis bija paziņojušas Komisijai NKI datus par 2008. gadu, NKI komiteja nolēma, ka, ņemot vērā spēkā esošās atrunas (20), ES-15 dalībvalstu dati ir adekvāti, lai tos izmantotu pašu resursu mērķiem. NKI komiteja nevarēja formulēt atzinumu par ES-12 dalībvalstu datiem, kuri vai nu ir atvērti, vai arī uz tiem attiecas atrunas, jo vēl turpinās NKI uzskaitījuma (21)analīze (sk. 4.25.–4.26. punktu).

4.23.

Palāta pārbaudīja to pārraudzības un kontroles sistēmu svarīgākās sastāvdaļas, kuras ir paziņoto 2008. gada NKI datu apkopošanas procesa pamatā četrās dalībvalstīs. Palāta konstatēja nepilnības šo datu sagatavošanai izmantoto procedūru dokumentēšanā: statistikas datu kvalitātes pārbaudes nebija sistemātiski dokumentētas un/vai ne vienmēr bija novērtētas statistikas datu sagatavošanas sistēmas.

4.23.

4.24.

Palāta joprojām uzskata (22), ka atšķirības valstu statistikas iestāžu pārraudzības un kontroles sistēmās var vājināt nacionālo kontu salīdzināmību, ticamību un pilnīgumu.

4.24.

Komisija ir ņēmusi vērā Revīzijas palātas piezīmes par pārraudzības un kontroles sistēmām. NKI komitejā pārraudzības un kontroles sistēmas ir apspriestas kopš 2006. gada. Īpašie jautājumi (3. un 4.) par pārraudzības un kontroles sistēmu aprakstu un novērtējumu tika iekļauti atjauninātajā Komisijas NKI uzskaitījuma novērtējuma anketā (GIAQ – 2007. gada aprīļa dokuments Nr. GNIC/081). Pārskatītajās NKI uzskaitījuma pamatnostādnēs ir prasība sniegt detalizētāku dalībvalstu procedūru aprakstu (GNIC/053 rev. 2). Komisija turpinās veicināt labās prakses apmaiņu starp valstīm šajā sfērā, organizējot semināru 2009. gada decembrī.

4.25.

Par laika posmu no 2002. līdz 2004. gadam 2008. gada beigās bija spēkā vispārējas atrunas (23)par NKI datiem ES-15 dalībvalstīm, un saistībā ar tām ir jāanalizē atjauninātais NKI uzskaitījums. 2008. gada jūnijā ES-10 dalībvalstīm tika formulētas vispārējas atrunas par NKI datiem no 2004. līdz 2006. gadam.

4.26.

Attiecībā uz 1995.–2001. gada posmu 2008. gada sākumā bija spēkā 25 īpašās (24)NKI atrunas. 2008. gadā Komisija atcēla 15 atrunas, un gada beigās bija spēkā 10 atrunas (25).

4.26.

4.27.

Uz vietas pārbaudot valstu statistikas iestāžu iesniegtos dokumentus, Palāta konstatēja, ka attiecībā uz divām atrunām, kuras Komisija atcēla 2008. gadā, nebija pieejama pilna informācija, lai pamatotu grozījumus NKI pašu resursu aprēķinā. Vienā gadījumā nacionālo kontu komponenta aplēsē izmantotais eksperta vērtējums nebija dokumentēts, bet citā gadījumā Komisijai sniegtajiem datiem nebija pievienoti izsmeļoši statistikas dati, tādējādi bija apgrūtināta pilna revīzijas izsekojamība. Tāpat kā 2007. gadā (26), Palāta atklāja, ka Komisijas darbs saistībā ar atļauju atcelt atrunas neietvēra ne dokumentu pārbaudi, lai apstiprinātu dalībvalstu iesniegtās informācijas precizitāti, salīdzinot informāciju ar citiem avotiem, ne arī kontroles apmeklējumus uz vietas, lai apstiprinātu grozītās nacionālo kontu kopsummas.

4.27.

4.28.

Līdz 2008. gada beigām Komisija bija saņēmusi atjauninātus vai jaunus NKI uzskaitījumus (27)un bijusi kontroles apmeklējumos 16 dalībvalstīs. Sešos gadījumos tika veikta NKI kopsummu tieša pārbaude. Tomēr tā kā nebija apstiprinātu iekšēju pamatnostādņu par to, kā īstenot šo kontroles pieeju, piemēram, nebija kritēriju, kas izmantojami šādā veidā pārbaudāmo NKI sastāvdaļu atlasei, ir risks, ka šajās dalībvalstīs tiešo pārbaudi neveica konsekventi. Turklāt Komisija vēl nebija novērtējusi nacionālo kontu apkopošanas pārraudzības un kontroles sistēmas valstu statistikas iestādēs.

4.28.

4.29.

Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, Palāta secina, ka 2008. gada 31. decembrī slēgtā gada

nav būtisku kļūdu.

4.30.

Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, Palāta secina, ka pārraudzības un kontroles sistēmas efektīvi nodrošina ieņēmumu pareizību (sk. 4.1. pielikumu ). Tomēr Palāta vērš uzmanību uz nepilnībām, kuras — kaut arī tās nav būtiskas sistēmu efektivitātei kopumā — jārisina, kā norādīts turpmāk.

4.31.

Palātas revīzijās joprojām atklājas problēmas B kontu izmantošanā, tāpēc Palāta iesaka Komisijai turpināt pūliņus, lai nodrošinātu šo kontu pareizu izmantošanu un uzraudzītu nodokļu noteikšanu un piedziņu (4.14. punkts).

4.31.

4.32.

Atsaucoties uz iepriekšējos gada pārskatos aprakstītajiem trūkumiem kontroles stratēģijā, Palāta iesaka Komisijai ņemt šos konstatējumus vērā, veicot pārbaudes dalībvalstīs. Komisijai it īpaši jāsekmē pietiekams līdzsvars starp importēto preču fiziskajām pārbaudēm un dalībnieku pēcmuitošanas revīziju. Tām jābūt pietiekami biežām un kvalitatīvām, lai aizsargātu Kopienas finansiālās intereses (4.15. un 4.16. punkts).

4.32.

4.33.

Komisijai joprojām nav efektīva instrumenta, kurš nodrošinātu, lai dalībvalstis laikus sniedz pietiekamu informāciju, kas tai ļautu atcelt spēkā esošās atrunas par PVN pašu resursu aprēķinu. Palāta iesaka Komisijai turpināt pūliņus (28), lai, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, panāktu risinājumu, kas dotu iespēju šīs atrunas pēc iespējas ātrāk atcelt un izdarīt vajadzīgos labojumus dalībvalstu PVN bāzēs (4.17. punkts).

4.33.

4.34.

Saistībā ar 12. panta ziņojumu Palāta iesaka Komisijai, lai tā kontroles apmeklējumos iekļauj arī dalībvalstu sniegtās informācijas ticamības pārbaudi. Šāds ziņojums palīdzētu nodrošināt, ka maksājamais PVN tiek iekasēts pilnā apmērā. Iekasētais PVN ir sākumpunkts dalībvalstu iemaksājamās PVN pašu resursu summas novērtēšanai (4.21. punkts). Šis aspekts ir vēl būtiskāks saistībā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru lietā Nr. C-132/06 (29).

4.34.

4.35.

Komisija 2008. gadā atcēla 15 īpašās atrunas, kaut gan nebija veikta ne dokumentu pārbaude, lai apstiprinātu dalībvalstu atsūtītās informācijas precizitāti, ne arī tiešas pārbaudes uz vietas (4.27. punkts). Palāta uzskata, ka tas ne vienmēr ir pietiekami, lai sniegtu pamatotu pārliecību par grozīto datu precizitāti.

4.35.

4.36.

Palāta iesaka Komisijai izstrādāt un piemērot īpašus noteikumus, ar kuriem saskaņā veic NKI uzskaitījumu pārbaudi (4.28. punkts). Šajos noteikumos jāiekļauj tieša pārbaude un jāņem vērā riski, kas saistīti ar nacionālo kontu apkopošanu, pārraudzības un kontroles sistēmu novērtējums valstu statistikas iestādēs, kā arī izmaksu un ieguvumu princips.

4.36.

5.1.

Šajā nodaļā ir izklāstīts Palātas īpašais izvērtējums par politikas grupu “Lauksaimniecība un dabas resursi”, kurā ietilpst šādas politikas jomas: 05. Lauksaimniecība un lauku attīstība, 07. Vide, 11. Zivsaimniecība un jūrlietas un 17. Veselība un patērētāju aizsardzība. 5.1. tabulā ir uzskaitītas šīs politikas grupas darbības un norādīti gada izdevumi un pārvaldības veids.

5.2.

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības budžeta izpildi kopumā atbild Komisija. Gandrīz visu lauksaimniecības un lauku attīstības izdevumu pārvaldība ir dalīta, ar ko īstenošanas uzdevumi ir deleģēti dalībvalstīm. Citās jomās budžeta apropriācijas izlieto tiešā Komisijas pārvaldībā, izņemot Eiropas Zivsaimniecības fondu, ko pārvalda dalīti, pamatojoties uz daudzgadu programmām.

5.3.

Kopējās lauksaimniecības politikas izdevumus finansē no Kopienas budžeta galvenokārt ar divu fondu starpniecību (1): no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (še turpmāk – ELGF) finansē tirgus pasākumus un sniedz tiešo atbalstu, bet no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (še turpmāk – ELFLA) finansē lauku attīstības programmas.

5.4.

Turpmāk minēti galvenie ELGF finansētie pasākumi.

5.5.

Uz ES tiešo atbalstu var pretendēt tikai lauksaimnieki. Lauksaimnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas veic lauksaimniecības darbību. Lauksaimniecības darbība nozīmē lauksaimniecības produktu ražošanu un audzēšanu, tostarp ražas novākšanu, slaukšanu, dzīvnieku audzēšanu un turēšanu lauksaimniecības vajadzībām vai zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī (LLVS).

5.6.

ES tiesību akti paredz, ka uz tajos noteikto prasību pamata dalībvalstis formulē obligātās LLVS prasības. Attiecībā uz zālaugu prasībām ES tiesību aktos noteikts minimālais ganāmpulka lielums un/vai attiecīgi kopšanas režīmi, lai nodrošinātu obligāto uzturēšanas līmeni un novērstu dabiskās vides pasliktināšanos.

5.6.

5.7.

Prasība uzturēt zemi LLVS ir noteikta saistībā ar savstarpējo atbilstību, ko attiecina gan uz VMS, gan uz VPMS. Ja LLVS prasības nav ievērotas, tad saskaņā ar savstarpējo atbilstību tiešo atbalstu samazina vai atceļ (7).

5.8.

Lauku attīstības izdevumus finansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un tajos ietverti tēriņi daudziem pasākumiem, piemēram, agrovides shēmām, kompensācijām par lauksaimniecību mazāk labvēlīgos apgabalos, ieguldījumiem lauku saimniecībās un lauku teritoriju infrastruktūrā (10 527 miljoni EUR).

5.9.

Vides, zivsaimniecības un jūrlietu, kā arī veselības un patērētāju aizsardzības jomas pārvalda Komisija, piemērojot īpašas kontroles sistēmas. Tēriņi saistīti ar pasākumiem sabiedrības veselības, vides, dzīvnieku labturības, patērētāju aizsardzības jomā, starptautiskajiem zvejas nolīgumiem un Eiropas Zivsaimniecības fondu (1 658 miljoni EUR).

5.10.

Lai iegūtu pamatotu pārliecību par ES pārskatiem pakārtoto darījumu pareizību, Palāta pārbaudīja reprezentatīvu statistisku 204 darījumu paraugu, kas aptvēra visus šajā nodaļā minētos izdevumus (sk. 5.1. punktu), un novērtēja pārraudzības un kontroles sistēmas. DAS revīzijas tvēruma apraksts un metodoloģijas izklāsts sniegts 1. nodaļā.

5.11.

Saistībā ar pārraudzības un kontroles sistēmām. Palāta revidēja ELGF pieprasījumiem piemērojamo sistēmu uzticamību atlasītās maksājumu aģentūrās četrās dalībvalstīs, kuras piemēro vienoto platībmaksājumu shēmu (VPMS), proti, Bulgārijā, Igaunijā, Polijā, Rumānijā, un četrās dalībvalstīs, kuras piemēro vienoto maksājumu shēmu (VMS), proti, Beļģijā (Valonijā), Spānijā (Katalonijā), Slovēnijā un Apvienotajā Karalistē (Skotijā). Jāatzīmē, ka Bulgārijai un Rumānijai 2008. lauksaimniecības gads bija pirmais pilnais piemērošanas gads. Lauku attīstības izdevumiem Palāta pārbaudīja pārraudzības un kontroles sistēmas Čehijā, Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Itālijā, Ungārijā un Portugālē. Palāta revidēja arī Eiropas Zivsaimniecības fonda pārraudzības un kontroles sistēmas.

5.12.

Papildus Palāta pārbaudīja 62 apliecinātājiestāžu apliecinājumus un ziņojumus, kas attiecās uz 57 maksājumu aģentūrām (8). Citām astoņām maksājumu aģentūrām, kuru apliecinājumi bija ar piezīmēm, pārbaudīja šo piezīmju pamatojumu.

5.13.

Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, Palāta secina, ka kopumā šīs politikas grupas 2008. gada 31. decembrī slēgtā gada maksājumos aplēstais kopējais kļūdu īpatsvars ir nedaudz zem noteiktās 2 % būtiskuma robežas. Lauku attīstības izdevumos joprojām ir augstāks kļūdu līmenis nekā ELGF, lai gan aplēstais kļūdu līmenis ir zemāks nekā iepriekšējos gados.

5.13.

5.14.

Kļūdas bija 66 (32 %) no 204 revidētajiem darījumiem. Skaitļos izsakāmas bija 45 kļūdas (48 %), konkrēti tās skāra attiecināmību un pareizību. Šīs nodaļas 5.1. pielikumā sniegts darījumu parauga pārbaudes rezultāts. Palātas ieviestā kļūdu klasifikācija izklāstīta 1. nodaļā. Dažādi konstatēto kļūdu paraugi sniegti turpmāk tekstā.

5.15.

Lauksaimniecības ģenerāldirektora gada darbības pārskatā ir atrunas attiecībā uz SAPARD programmas izdevumiem Bulgārijā un Rumānijā un attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar 2. asi (vides un lauku ainavas uzlabošana) (9). Jūrlietu un zivsaimniecības (ĢD MARE) ģenerāldirektora gada darbības pārskatā ir atruna par kopējās zivsaimniecības politikas izdevumiem (10).

5.16.

ELGF kļūdas bija 42 (28 %) no paraugam atlasītā 151 darījuma. Skaitļos izsakāmas bija 30 kļūdas (54 %). Attiecībā uz ELFLA darbībām kļūdas bija 17 (40 %) darījumos no paraugam atlasītajiem 42 darījumiem. Skaitļos izsakāmas bija 11 kļūdas (55 %). Tomēr šo kļūdu finansiālā ietekme ir relatīvi neliela.

5.17.

Revidējot ELGF, Palāta konstatēja attiecināmības  (11)kļūdas VPMS maksājumos saņēmējiem, kuri neatbilda lauksaimnieka definīcijai, jo neveica nekādu lauksaimniecības darbību un neuzturēja zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī (sk. 5.46. punktu).

5.17.

5.18.

Saistībā ar attiecināmību ELFLA, jomā Palāta konstatēja gadījumus, kad nebija ievēroti īpašie nosacījumi, kas saistīti ar atbalstu agrovides un mežsaimniecības pasākumiem, un agrovides pasākumiem bija pieprasīts atbalsts par neattiecināmām platībām.

5.18.

5.19.

Lielākā daļa Palātas konstatēto precizitātes  (13)kļūdu ELGF maksājumos attiecas uz pārāk lielu teritoriju deklarēšanu, kuru dēļ bijuši pārmaksājumi.