ISSN 1725-5201

doi:10.3000/17255201.C_2009.240.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 240

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

52. sējums
2009. gada 7. oktobris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

II   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Komisija

2009/C 240/01

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5533 – Bertelsmann/KKR/JV) ( 1 )

1

2009/C 240/02

Nav iebildumu pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5610 – Predica/SFL/Parholding) ( 1 )

1

 

IV   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA

 

Komisija

2009/C 240/03

Euro maiņas kurss

2

 

Revīzijas palāta

2009/C 240/04

Īpašais ziņojums Nr. 11/2009 LIFE-Daba projektu ilgtspējība un Komisijas īstenotā pārvaldība

3

 

V   Atzinumi

 

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

 

Komisija

2009/C 240/05

Aicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA/24/09 – MEDIA – Popularizēšanas pasākumi un dalība filmu tirgos

4

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Komisija

2009/C 240/06

Paziņojums par tādu antidempinga pasākumu termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu, kas piemērojami Indijas izcelsmes sintētiskās šķiedras trošu importam

6

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Komisija

2009/C 240/07

Valsts atbalsts – Vācija – Valsts atbalsts C 15/09 (ex N 196/09) Hypo Real Estate – Vācija – Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu ( 1 )

11

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


II Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Komisija

7.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/1


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5533 – Bertelsmann/KKR/JV)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2009/C 240/01

Komisija 2009. gada 8. septembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32009M5533. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


7.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/1


Nav iebildumu pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5610 – Predica/SFL/Parholding)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2009/C 240/02

Komisija 2009. gada 29. septembrī nolēma neiebilst pret iepriekšminēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums, ar kuru groza un aizstāj iepriekšējo 2009. gada 24. septembra Lēmumu Nr. SG-Greffe(2009) D/5619 – C(2009) 7486, ir pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Paziņojums saistībā ar iepriekšējo 2009. gada 24. septembra lēmumu tika publicēts OV C 235 2009. gada 30. septembrī.

Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai franču valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas Konkurences tīmekļa vietnes Uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/en/index.htm) ar dokumenta numuru 32009M5610. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas tiesību aktiem.


IV Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA

Komisija

7.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/2


Euro maiņas kurss (1)

2009. gada 6. oktobris

2009/C 240/03

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,4722

JPY

Japānas jena

131,21

DKK

Dānijas krona

7,4443

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,92605

SEK

Zviedrijas krona

10,2570

CHF

Šveices franks

1,5118

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

8,3850

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

25,539

EEK

Igaunijas krona

15,6466

HUF

Ungārijas forints

267,03

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,7091

PLN

Polijas zlots

4,1763

RON

Rumānijas leja

4,2624

TRY

Turcijas lira

2,1615

AUD

Austrālijas dolārs

1,6574

CAD

Kanādas dolārs

1,5648

HKD

Hongkongas dolārs

11,4099

NZD

Jaunzēlandes dolārs

2,0037

SGD

Singapūras dolārs

2,0643

KRW

Dienvidkorejas vona

1 722,76

ZAR

Dienvidāfrikas rands

10,9270

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

10,0497

HRK

Horvātijas kuna

7,2555

IDR

Indonēzijas rūpija

13 861,21

MYR

Malaizijas ringits

5,0570

PHP

Filipīnu peso

68,592

RUB

Krievijas rublis

43,9000

THB

Taizemes bāts

49,091

BRL

Brazīlijas reāls

2,5759

MXN

Meksikas peso

19,9380

INR

Indijas rūpija

69,0760


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


Revīzijas palāta

7.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/3


Īpašais ziņojums Nr. 11/2009 “LIFE-Daba projektu ilgtspējība un Komisijas īstenotā pārvaldība”

2009/C 240/04

Eiropas Revīzijas palāta informē, ka ir publicēts Īpašais ziņojums Nr. 11/2009 “LIFE-Daba projektu ilgtspējība un Komisijas īstenotā pārvaldība”.

Ziņojums ir pieejams lasīšanai vai lejupielādei Eiropas Revīzijas palātas tīmekļa vietnē http://www.eca.europa.eu

Ziņojumu var saņemt bez maksas drukātā un lasāmatmiņas kompaktdiska veidā. Tas jāpieprasa Eiropas Revīzijas palātas Komunikācijas un ziņojumu daļā:

European Court of Auditors

Communication and Reports Unit

12, rue Alcide De Gasperi

1615 Luxembourg

LUXEMBOURG

Tālr. +352 4398-1

E-pasts: euraud@eca.europa.eu

vai jāaizpilda elektroniskā pieprasījuma veidlapa virtuālajā grāmatnīcā EU-Bookshop.


V Atzinumi

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

Komisija

7.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/4


AICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS – EACEA/24/09

MEDIA – Popularizēšanas pasākumi un dalība filmu tirgos

2009/C 240/05

1.   Mērķi un apraksts

Šā aicinājuma iesniegt priekšlikumus pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007).

Iepriekš minētais Padomes lēmums ietver šādus mērķus:

veicināt un sekmēt Eiropas audiovizuālo un kinematogrāfisko darbu popularizēšanu un to dalību komerciālos pasākumos, profesionālos tirgos un audiovizuālo darbu festivālos Eiropā un visā pasaulē, ja šiem notikumiem ir nozīmīga loma Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanā un profesionāļu pieredzes apmaiņā,

sekmēt Eiropas audiovizuālās jomas pārstāvju pieredzes apmaiņu, atbalstot valsts vai privāto uzņēmumu organizētās aktivitātes Eiropas un starptautiskajos tirgos.

2.   Atbilstīgie pretendenti

Šis aicinājums iesniegt priekšlikumus attiecas uz Eiropas uzņēmumiem, kuru darbība palīdz sasniegt MEDIA programmas mērķus, kas aprakstīti Padomes lēmumā.

Pretendentiem jābūt reģistrētiem vienā no tālāk minētajām valstīm:

Eiropas Savienības 27 valstis,

EBTA un EEZ valstis: Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija,

Šveice un Horvātija.

3.   Atbilstīgās darbības

Šis aicinājums iesniegt priekšlikumus ir paredzēts, lai atbalstītu darbības un aktivitātes, kas notiek MEDIA programmas dalībvalstīs.

Mērķi ir atbalstīt darbības, kas paredzētas, lai:

uzlabotu Eiropas audiovizuālo darbu apriti, nodrošinot Eiropas audiovizuālajam sektoram piekļuvi Eiropas un starptautiskiem tirgiem,

veicinātu kopīgas attiecīgu valstu filmu un audiovizuālo programmu popularizēšanas organizāciju darbības.

Projektu maksimālais ilgums ir 12 mēneši.

Darbības jāsāk agrākais 2010. gada 1. jūnijā un jāpabeidz līdz 2011. gada 31. decembrim.

4.   Piešķiršanas kritēriji

Atbilstīgos pretendentus/projektus vērtēs, piešķirot punktus (no kopējā punktu skaita – 100 punkti), pēc šādiem kritērijiem:

Darbības Eiropas dimensija

30 punkti

Ietekme uz Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanu un apriti

30 punkti

Iesniegtā darbības plāna kvalitāte un izmaksu efektivitāte

25 punkti

Darbības inovatīvie aspekti

5 punkti

Audiovizuālo darbu no Eiropas valstīm ar zemu audiovizuālās ražošanas jaudu popularizēšana

10 punkti

5.   Budžets

Kopējais budžets, kas piešķirts projektu līdzfinansēšanai, ir apmēram EUR 1 700 000.

Komisijas finansiālais atbalsts nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējām darbības izmaksām.

Aģentūra patur tiesības nepiešķirt visus pieejamos finanšu resursus.

6.   Pieteikumu iesniegšanas termiņš

Ir noteikts pieteikumu iesniegšanas termiņš

2009. gada 7. decembris darbībām, kas sāktas no 2010. gada 1. jūnija un beigtas līdz 2010. gada 31. decembrim;

2010. gada 30. jūnijs ikgadējām darbībām (2011. gads) un darbībām, kas sāktas laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. maijam.

Pieteikumi jāsūta uz šādu adresi:

Agence Exécutive «Education, Audiovisuel et Culture»

Appel à propositions EACEA/24/09

Att. M. Costas DASKALAKIS

BOUR 03/30

Avenue du Bourget 1

1040 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Tiks pieņemti tikai tie pieteikumi, kas iesniegti uz atbilstošas veidlapas un ir pienācīgi aizpildīti un datēti, un ko parakstījusi persona, kura ir pilnvarota uzņemties juridiskas saistības tās organizācijas vārdā, kas lūdz finansējumu.

Pieteikumi, kas nosūtīti pa faksu vai elektronisko pastu, netiks pieņemti.

7.   Papildu informācija

Pretendentiem paredzētas sīki izstrādātas vadlīnijas, kā arī pieteikuma veidlapas ir pieejamas šādā tīmekļa vietnē http://eacea.ec.europa.eu

Pieteikumus ir obligāti jāiesniedz, izmantojot paredzēto veidlapu, un tajos jābūt iekļautiem visiem pielikumiem un visai pieprasītajai informācijai.


PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Komisija

7.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/6


Paziņojums par tādu antidempinga pasākumu termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu, kas piemērojami Indijas izcelsmes sintētiskās šķiedras trošu importam

2009/C 240/06

Komisija atbilstīgi 11. panta 2. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), saņēma pieprasījumu veikt tādu spēkā esošo antidempinga pasākumu pārskatīšanu, kurus piemēro Indijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes sintētiskās šķiedras trošu importam.

1.   Pārskatīšanas pieprasījums

Eurocord (“pieprasījuma iesniedzējs”) 2009. gada 4. maijā iesniedza pieprasījumu to ražotāju vārdā, kuru produkcija veido lielāko daļu, šajā gadījumā – vairāk nekā 50 % no kopējās sintētiskās šķiedras trošu produkcijas Kopienā.

2.   Ražojums

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir auklas, tauvas, troses un kabeļi, kuri ir vai nav pīti un ir vai nav impregnēti, pārklāti, ietverti apvalkā vai apšūti ar gumiju vai plastmasu, no polietilēna vai polipropilēna, izņemot saistvielu un iesaiņojamo auklu, ar svara numuru, kas ir lielāks par 50 000 deciteksu (5 g/m), kuru izcelsme ir Indijā (“attiecīgais ražojums”) un ko patlaban klasificē ar KN kodu 5607 49 11, 5607 49 19, 5607 50 11 un 5607 50 19.

3.   Spēkā esošie pasākumi

Patlaban spēkā esošais pasākums ir galīgais antidempinga maksājums, kas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1736/2004 (2) ir piemērots Indijas izcelsmes sintētiskās šķiedras trošu importam.

4.   Pārskatīšanas pamatojums

Pieprasījuma pamatā ir apgalvojums, ka, pārtraucot pasākumus, dempings un kaitējums Kopienas ražošanas nozarē, iespējams, atkārtotos.

Apgalvojums par dempinga atkārtošanos attiecībā uz Indiju ir izvirzīts, normālo vērtību, kas noteikta, izmantojot iekšzemes pārdošanas cenas Indijā un salikto normālo vērtību, salīdzinot ar attiecīgā ražojuma eksporta cenām. Patlaban nav ievērojamu importa apjomu no Indijas Eiropas Kopienā, tāpēc pieprasījuma iesniedzējs izmantoja no Indijas uz Amerikas Savienotajām Valstīm veiktā eksporta cenas.

Pamatojoties uz iepriekšminēto salīdzinājumu, kas liecina par dempingu, pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka dempings no Indijas, iespējams, var atkārtoties.

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvo, ka dempings, kas rada kaitējumu, iespējams, var atkārtoties. Šajā ziņā pieprasījuma iesniedzējs sniedz pierādījumus, ka gadījumā, ja pasākumi tiks izbeigti, pašreizējais attiecīgā ražojuma importa līmenis, iespējams, būtiski palielināsies ievērojamas neizmantotās ražošanas jaudas dēļ un pateicoties tam, ka ražotāji eksportētāji nesen veikuši ieguldījumus ražošanas jaudas attīstībā attiecīgajā valstī.

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka pašreizējā situācija attiecībā uz kaitējumu galvenokārt ir radusies pasākumu dēļ un ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, atkārtojoties ievērojamam importam par dempinga cenām no attiecīgās valsts, iespējams, atkārtotos kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

5.   Procedūra

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai pamatotu termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu, Komisija sāk pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

5.1.    Iespējamā dempinga un kaitējuma noteikšanas procedūra

Izmeklēšanā noteiks, vai pasākumu beigšana varētu vai nevarētu izraisīt dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos.

a)   Atlases veikšana

Ņemot vērā lielo skaitu šajā procedūrā iesaistīto personu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu var nolemt piemērot atlasi.

i)   Indijas eksportētāju/ražotāju atlase

Lai Komisija varētu nolemt, vai jāveic atlase, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, visi eksportētāji/ražotāji vai to pārstāvji, kuri rīkojas to vārdā, ir aicināti šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta i) daļā noteiktajā termiņā un 7. punktā norādītajos veidos pieteikties Komisijā un sniegt šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem:

nosaukums, adrese, elektroniskā pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona,

no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim eksportam uz Kopienu pārdotā attiecīgā ražojuma apgrozījums vietējā valūtā un apjoms tonnās katrai no 27 dalībvalstīm atsevišķi un visām kopā,

no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim iekšzemes tirgū pārdotā attiecīgā ražojuma apgrozījums vietējā valūtā un apjoms tonnās,

precīzs uzņēmuma darbību apraksts saistībā ar attiecīgo ražojumu,

visu to saistīto uzņēmumu (3) nosaukumi un precīzs darbību apraksts, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma izgatavošanā un/vai pārdošanā (eksportam un/vai iekšzemes tirgum),

visa pārējā būtiskā informācija, kas palīdzētu Komisijai izveidot izlasi.

Sniedzot iepriekšminēto informāciju, uzņēmums piekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē. Ja uzņēmums tiks izraudzīts iekļaušanai izlasē, tam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uz vietas. Ja uzņēmums būs norādījis, ka nepiekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka uzņēmums nav sadarbojies izmeklēšanā. Nesadarbošanās sekas ir izklāstītas šā paziņojuma 8. punktā.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu eksportētāju/ražotāju atlasei, tā sazināsies arī ar eksportētājvalsts iestādēm un visām zināmajām eksportētāju/ražotāju apvienībām.

ii)   Importētāju atlase

Lai Komisija varētu nolemt, vai jāveic atlase, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, visi importētāji vai to pārstāvji, kuri rīkojas to vārdā, ir aicināti šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta i) daļā noteiktajā termiņā un 7. punktā norādītajos veidos pieteikties Komisijā un sniegt šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem:

nosaukums, adrese, elektroniskā pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona,

precīzs uzņēmuma darbību apraksts saistībā ar attiecīgo ražojumu,

importētā Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma apjoms tonnās un vērtība EUR importam un tālākpārdošanai Kopienas tirgū laikposmā no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim,

visu to saistīto uzņēmumu (4) nosaukumi un precīzs darbību apraksts, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma izgatavošanā un/vai pārdošanā,

visa pārējā būtiskā informācija, kas palīdzētu Komisijai izveidot izlasi.

Sniedzot iepriekšminēto informāciju, uzņēmums piekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē. Ja uzņēmums tiks izraudzīts iekļaušanai izlasē, tam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uz vietas. Ja uzņēmums būs norādījis, ka nepiekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka uzņēmums nav sadarbojies izmeklēšanā. Nesadarbošanās sekas ir izklāstītas šā paziņojuma 8. punktā.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu importētāju izlases izveidošanai, tā arī sazināsies ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

iii)   Kopienas ražotāju atlase

Lai Komisija varētu nolemt, vai jāveic atlase, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, visi Kopienas ražotāji vai to pārstāvji, kuri rīkojas to vārdā, ir aicināti šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta i) daļā noteiktajā termiņā un 7. punktā norādītajos veidos pieteikties Komisijā un sniegt šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem:

nosaukums, adrese, elektroniskā pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona,

precīzs uzņēmuma darbību apraksts visā pasaulē saistībā ar attiecīgo ražojumu laikposmā 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim,

attiecīgā ražojuma pārdevumu apjoms EUR Kopienas tirgū laikposmā no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim,

attiecīgā ražojuma pārdevumu apjoms tonnās Kopienas tirgū laikposmā no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim,

attiecīgā ražojuma ražošanas apjoms tonnās laikposmā no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim,

Indijā izgatavotā attiecīgā ražojuma apjoms tonnās, kas laikposmā no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim tika importēts Kopienā, ja tāds ir,

visu to saistīto uzņēmumu (5) nosaukumi un precīzs darbību apraksts, kuri iesaistīti (Kopienā ražotā) līdzīgā ražojuma izgatavošanā un/vai pārdošanā un (attiecīgajā valstī ražotā) attiecīgā ražojuma izgatavošanā un/vai pārdošanā,

visa pārējā būtiskā informācija, kas palīdzētu Komisijai izveidot izlasi.

Sniedzot iepriekšminēto informāciju, uzņēmums piekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē. Ja uzņēmums tiks izraudzīts iekļaušanai izlasē, tam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uz vietas. Ja uzņēmums būs norādījis, ka nepiekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka uzņēmums nav sadarbojies izmeklēšanā. Nesadarbošanās sekas ir izklāstītas šā paziņojuma 8. punktā.

iv)   Galīgās atlases veikšana

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas iesniegt būtisku informāciju par izlases veidošanu, tas jāveic šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta ii) daļā noteiktajā termiņā.

Komisija ir iecerējusi veikt galīgo atlasi pēc apspriešanās ar attiecīgajām personām, kuras paudušas vēlmi tikt iekļautām izlasē.

Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta iii) daļā noteiktajā termiņā jāatbild uz anketas jautājumiem un jāsadarbojas izmeklēšanā.

Ja sadarbība nav pietiekama, Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 4. punktu un 18. pantu var sagatavot konstatējumus, balstoties uz pieejamajiem faktiem. Konstatējums, kura pamatā ir pieejamie fakti, attiecīgajai personai var būt mazāk labvēlīgs, kā paskaidrots šā paziņojuma 8. punktā.

b)   Anketas

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem Kopienas ražošanas nozares uzņēmumiem un visām zināmajām ražotāju apvienībām Kopienā, izlasē iekļautajiem eksportētājiem/ražotājiem Indijā, visām zināmajām eksportētāju/ražotāju apvienībām, izlasē iekļautajiem importētājiem, visām zināmajām importētāju apvienībām, kā arī attiecīgās eksportētājvalsts iestādēm.

c)   Informācijas vākšana un uzklausīšanas organizēšana

Visas ieinteresētās personas ir aicinātas darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju, kas nav iekļauta atbildēs uz anketas jautājumiem, un sniegt apstiprinošus pierādījumus. Šī informācija un apstiprinošie pierādījumi jāsaņem Komisijā šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) daļā noteiktajā termiņā.

Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to pieprasa, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa. Šāds pieprasījums jāiesniedz šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta iii) daļā noteiktajā termiņā.

5.2.    Kopienas interešu novērtēšanas procedūra

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu un gadījumā, ja apstiprinās dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība, tiks noteikts, vai antidempinga pasākumu saglabāšana nebūs pretrunā Kopienas interesēm. Šim nolūkam Komisija var nosūtīt anketas zināmajiem Kopienas ražošanas nozares uzņēmumiem, importētājiem, to pārstāvju apvienībām, reprezentatīvajiem lietotājiem un reprezentatīvajām patērētāju organizācijām. Ja šādas personas, tostarp tās, kuras nav zināmas Komisijai, ir pierādījušas, ka pastāv objektīva saistība starp to darbību un attiecīgo ražojumu, tās šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) daļā noteiktajā vispārējā termiņā var pieteikties Komisijā un sniegt informāciju. Personas, kuras rīkojušās saskaņā ar iepriekšējo teikumu, šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta iii) daļā noteiktajā termiņā var pieprasīt, lai tās uzklausītu, norādot konkrētos iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa. Jānorāda, ka visa atbilstīgi pamatregulas 21. pantam sniegtā informācija tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniedzot tā būs pamatota ar faktiem.

6.   Termiņi

a)   Vispārējie termiņi

i)   Termiņš, kurā ieinteresētajām personām jāpieprasa anketas

Visām ieinteresētajām personām, kas nesadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pasākumi, uz kuriem attiecas pašreizējā pārskatīšana, pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, jāpieprasa anketa vai cita pieprasījuma veidlapa.

ii)   Termiņš, kurā ieinteresētajām personām jāpiesakās, jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem un visa pārējā informācija

Lai izmeklēšanā ņemtu vērā sniegto informāciju, visām ieinteresētajām personām 40 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, jāpiesakās Komisijā, jādara zināms savs viedoklis un jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem vai jebkura cita informācija. Jāpievērš uzmanība tam, ka tiesības izmantot lielāko daļu pamatregulā noteikto procesuālo tiesību ir atkarīgas no tā, vai persona ir pieteikusies iepriekšminētajā termiņā.

Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta iii) daļā noteiktajā termiņā jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

iii)   Uzklausīšana

Turklāt visas ieinteresētās personas šajā pašā 40 dienu termiņā var pieprasīt, lai Komisija tās uzklausītu.

b)   Īpašs termiņš attiecībā uz atlases veikšanu

i)   Šā paziņojuma 5.1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un ii) daļā norādītajai informācijai jānonāk Komisijā 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ņemot vērā to, ka Komisija ir iecerējusi apspriesties par galīgo atlasi ar attiecīgajām personām, kuras paudušas vēlmi tikt iekļautām izlasē, 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ii)   Atbilstoši šā paziņojuma 5.1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā minētajam visai pārējai informācijai, kas ir būtiska izlases izveidošanai, jānonāk Komisijā 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ii)   Izlasē iekļauto personu atbildēm uz anketas jautājumiem jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par šo personu iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

7.   Rakstiski sniegtā informācija, atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste

Ieinteresētajām personām visa informācija un pieprasījumi jāiesniedz rakstiski (nevis elektroniski, ja vien nav noteikts citādi) un jānorāda ieinteresētās personas nosaukums, adrese, elektroniskā pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Visiem rakstiski iesniegtajiem dokumentiem, arī šajā paziņojumā prasītajai informācijai, atbildēm uz anketas jautājumiem un sarakstei, ko ieinteresētās personas veic konfidenciāli, jābūt ar norādi “Limited” (6), un saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu šiem dokumentiem jāpievieno nekonfidenciāla versija ar norādi “For inspection by interested parties”.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N105 04/92

1049 Brussels

BELGIUM

Fakss +32 22956505

8.   Nesadarbošanās

Ja ieinteresētās personas atsakās nodrošināt pieeju nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai arī būtiski traucē izmeklēšanu, pozitīvus vai negatīvus konstatējumus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var gūt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepareizu vai maldinošu informāciju, šo informāciju neņem vērā un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmanto pieejamos faktus. Ja kāda ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un ir izmantoti pieejamie fakti, rezultāts minētajai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

9.   Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 5. punktam pabeigs 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10.   Iespēja pieprasīt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu

Šī termiņa beigu pārskatīšana ir sākta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, tāpēc tās konstatējumi negrozīs pašreizējo pasākumu apmēru, bet atbilstīgi pamatregulas 11. panta 6. punktam šie pasākumi tiks atcelti vai turpināti.

Ja kāda šajā procedūrā iesaistītā persona uzskata, ka ir pamats pārskatīt pasākumu apmēru tā, lai nodrošinātu iespēju to grozīt (t.i., palielināt vai samazināt), šī persona var pieprasīt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

Personas, kuras vēlas pieprasīt šādu pārskatīšanu, ko veiks neatkarīgi no šajā paziņojumā minētās termiņa beigu pārskatīšanas, var sazināties ar Komisiju, izmantojot iepriekš norādīto adresi.

11.   Personas datu apstrāde

Jānorāda, ka šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7).

12.   Uzklausīšanas amatpersona

Jānorāda, ka gadījumā, ja ieinteresētās personas uzskata, ka tām radušās grūtības īstenot savas tiesības uz aizstāvību, tās var pieprasīt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iejaukšanos. Šī amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas dienestiem, vajadzības gadījumā piedāvājot mediāciju procedūras jautājumos, kas skar šo personu interešu aizstāvību šajā procedūrā, īpaši jautājumos par piekļuvi lietai, konfidencialitāti, termiņu pagarināšanu un viedokļu rakstisku un/vai mutisku iesniegšanu. Papildu informācija un kontaktinformācija atrodama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/trade).


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 311, 8.10.2004., 1. lpp.

(3)  Lai noskaidrotu jēdzienu “saistītie uzņēmumi”, skatīt 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

(4)  Skat. 3. atsauci.

(5)  Skat. 3. atsauci.

(6)  Tas nozīmē, ka dokuments paredzēts tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts saskaņā ar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un 6. pantu PTO Nolīgumā par VVTT 1994 VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums).

(7)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.


PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Komisija

7.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/11


VALSTS ATBALSTS – VĀCIJA

Valsts atbalsts C 15/09 (ex N 196/09) Hypo Real Estate – Vācija

Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2009/C 240/07

Ar 2009. gada 24. jūlija vēstuli, kas autentiskā valodā ir pievienota šim kopsavilkumam, Komisija informēja Vāciju par lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz minēto pasākumu.

Ieinteresētās personas var iesniegt piezīmes par pasākumu, attiecībā uz kuru Komisija uzsāk procedūru, viena mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas dienas, nosūtot tās uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

State aid Greffe

Office: SPA3, 6/5

1049 Brussels

BELGIUM

Fakss +32 22961242

Šīs piezīmes paziņos Vācijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz piezīmes, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.

PROCEDŪRA

Eiropas Komisija 2008. gada 2. oktobrī atļāva valsts atbalstu Hypo Real Estate (HRE) valsts garantijas veidā EUR 35 miljardu apmērā. Komisija paziņoja, ka pasākums ir saderīgs ar kopējo tirgu, jo tas ir glābšanas atbalsts atbilstoši Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (turpmāk “glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes”), pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kas piešķirts uz sešiem mēnešiem vai, līdz tiks iesniegts ticams un pamatots bankas pārstrukturēšanas plāns.

Vācija 2009. gada 1. aprīlī paziņoja par HRE pārstrukturēšanas plānu. Vācija 2009. gada 17. aprīlī paziņoja par turpmākiem valsts atbalsta pasākumiem HRE saistībā ar pārstrukturēšanu.

APRAKSTS

HRE ir banka, kuras galvenais birojs atrodas Minhenē, Vācijā. Tā darbojas komerciāla nekustamā īpašuma finansēšanas, publiskā sektora un infrastruktūras finansēšanas un kapitāla tirgu un aktīvu pārvaldības jomā.

HRE nonāca grūtībās 2008. gada septembra beigās, kad tā saskārās ar likviditātes trūkumu, kas varēja kļūt par iemeslu bankas maksātnespējai. Finanšu krīzes apstākļos izsīkstot starpbanku tirgum (īpaši pēc investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma), ko bankas izmantoja īstermiņa finansēšanai, HRE vairs nespēja īstermiņā refinansēties.

Šajā sakarā Vācija sniedza EUR 35 miljardu valsts garantiju, lai nodrošinātu HRE īstermiņa refinansēšanas vajadzības. Saistībā ar pārstrukturēšanu Vācija pagarināja termiņu valsts garantijai, kura sākotnēji bija izsniegta uz sešiem mēnešiem, līdz 2009. gada beigām.

Iesniegtajā paziņojumā minēti turpmāki atbalsta pasākumi par labu HRE, kuri ietver Finanšu tirgus stabilizācijas fonda (FTSF) sniegtās EUR 52 miljardu garantijas termiņa pagarināšanu un 20 miljonu no jauna emitētu HRE akciju iegādi par EUR 60 miljoniem, ko veica FTSF un kuri tam jāsamaksā bankai HRE. FTSF garantijas tika sniegtas, pamatojoties uz Vācijas banku glābšanas shēmu, kas bija apstiprināta atbalsta shēma.

Viens no paziņotā pārstrukturēšanas plāna pamatmērķiem bija samazināt HRE atkarību no īstermiņa refinansēšanas. Šai nolūkā HRE plāno galveno uzmanību pievērst piemērotai uzņēmējdarbībai hipotekāro ķīlu zīmju jomā, pamatā izmantojot periodam atbilstošu refinansēšanu, ko veic, izmantojot Vācijas hipotekārās ķīlu zīmes – tā saucamās Pfandbriefe. HRE sašaurinās savu uzņēmējdarbību un nākotnē pievērsīsies divām darbības jomām, proti, komerciāla nekustamā īpašuma finansēšanai un publiskā sektora finansēšanai. Tā atteiksies no infrastruktūras finansēšanas segmenta un uzņēmējdarbības kapitāla tirgos/aktīvu pārvaldības jomā. Turklāt pievēršanos šīm divām pamatdarbības jomām papildinās dažādi pasākumi, kas paaugstinās pamatdarbības jomu efektivitāti un rentabilitāti.

NOVĒRTĒJUMS

Šajā posmā Komisija uzskata, ka paziņotie pasākumi ir valsts atbalsts.

Komisija provizoriski secina, ka šie valsts atbalsta pasākumi ir jāvērtē, pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

Kā Komisija izklāstījusi trīs paziņojumos, kas pieņemti saistībā ar pašreizējo finanšu krīzi, atbalsta pasākumi, ko piešķir bankām sakarā ar šo krīzi, ir jāvērtē atbilstoši glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs noteiktajiem principiem, vienlaikus ņemot vērā sistēmiskās krīzes konkrētās iezīmes finanšu tirgos. Tas nozīmē, ka glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs noteiktos principus var nākties pielāgot, pašreizējās krīzes apstākļos piemērojot tos HRE pārstrukturēšanai, ko vērtē, pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Šajā sakarā jāpievērš uzmanība noteikumiem, kas izklāstīti glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs attiecībā uz pašu ieguldījumu. Ņemot vērā to, ka ārējais finansējums HRE ir izsīcis un ka 50 % prasība, kas paredzēta glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs, pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir neizpildāma, Komisija piekrīt, ka, pastāvot krīzei finanšu tirgos, varētu būt nepiemēroti pieprasīt pašu ieguldījumu, kas atbilst iepriekš noteiktai daļai no pārstrukturēšanas izmaksām. Turklāt varētu nākties pārskatīt arī pasākumu veidošanu un īstenošanu nolūkā samazināt konkurences traucējumus sakarā ar to, ka pašreizējās tirgus situācijas dēļ HRE varētu būt vajadzīgs vairāk laika to īstenošanai.

Komisijai ir šaubas par to, vai šie nosacījumi ir izpildīti. Attiecībā uz iesniegto HRE pārstrukturēšanas plānu šajā posmā Komisija nevar secināt, vai ar to varēs atjaunot HRE ilgtermiņa dzīvotspēju un izvairīties no pārmērīgiem konkurences traucējumiem. Komisijai šajā posmā nav arī nekādu norāžu, kas liecinātu par to, ka atbalsts nepārsniegs nepieciešamo minimumu un ka tiks veikts atbilstošs pašu ieguldījums.

VĒSTULES TEKSTS

“Die Kommission teilt Deutschland mit, dass sie nach Prüfung der von den deutschen Behörden zu der obengenannten Maßnahme vorgelegten Informationen entschieden hat, das Verfahren nach Artikel 88 Absatz 2 EG-Vertrag einzuleiten.

1.   VERFAHREN

(1)

Am 2. Oktober 2008 genehmigte die Europäische Kommission eine staatliche Beihilfe von 35 Mrd. EUR zugunsten der Hypo Real Estate Holding AG (1). Die Beihilfe wurde in Form einer staatlichen Garantie gewährt. Die Kommission erklärte die Maßnahme als Rettungsbeihilfe für mit dem Gemeinsamen Markt vereinbar und genehmigte sie auf der Grundlage von Artikel 87 Absatz 3 Buchstabe c EG-Vertrag und nach den Leitlinien der Gemeinschaft für staatliche Beihilfen zur Rettung und Umstrukturierung von Unternehmen in Schwierigkeiten (2) (nachstehend ‚Leitlinien für Rettungs- und Umstrukturierungsbeihilfen‘ genannt) für die Dauer von sechs Monaten bzw. bis zur Vorlage eines plausiblen und fundierten Umstrukturierungsplans für die Bank.

(2)

Am 20. März 2009 unterbreitete Hypo Real Estate (nachstehend ‚HRE‘ genannt) auf einer Sitzung mit Vertretern der Kommission, Deutschlands und der HRE Hintergrundinformationen zur Umstrukturierung. Am 26. März 2009 richtete die Kommission schriftlich Fragen an Deutschland.

(3)

Am 1. April 2009 meldete Deutschland einen Umstrukturierungsplan für die HRE an. Am 3. April 2009 wurde eine Telefonkonferenz zwischen Vertretern der Kommission und Deutschlands abgehalten. Am 9. April 2009 übermittelte Deutschland zusätzliche Informationen.

(4)

Mit Schreiben vom 17. April 2009 ergänzte Deutschland seine Anmeldung vom 1. April 2009, indem es zusätzliche Maßnahmen zugunsten der HRE anmeldete; dabei handelte es sich um die Verlängerung des staatlichen Garantierahmens von 52 Mrd. EUR und den Erwerb von 20 Millionen HRE-Aktien zu einem an die HRE zu zahlenden Preis von 60 Mio. EUR.

(5)

Am 7. Mai 2009 entschied die Kommission, hinsichtlich der relevanten Maßnahmen für Hypo Real Estate das Verfahren nach Artikel 88 Absatz 2 EG-Vertrag einzuleiten. Nachdem diese Entscheidung den deutschen Behörden zugestellt wurde, ersuchten die deutschen Behörden die Entscheidung zu ändern, da einige Teile der Entscheidung inkorrekt und nicht auf dem letzten Stand waren.

(6)

Um dies zu beheben, wurde die Entscheidung geändert. Diese Entscheidung ersetzt und annuliert also die Entscheidung vom 7. Mai 2009 (C(2009) 3712).

2.   BESCHREIBUNG

2.1   Die Begünstigte

(7)

Die HRE entstand im Oktober 2003 durch Abspaltung von Teilen des gewerblichen Immobilienfinanzierungsgeschäfts der HVB-Gruppe. 2007 übernahm sie die in Dublin ansässige DEPFA Bank plc und erweiterte ihre Geschäftsbasis um die Bereiche Public Sector Finance und Infrastructure Finance.

(8)

Die HRE besteht derzeit unter anderem aus den folgenden Haupt-Gesellschaften: Hypo Real Estate Holding AG, Hypo Real Estate Bank AG, DEPFA Bank plc und DEPFA Deutsche Pfandbriefbank AG.

(9)

Die Zentrale der HRE befindet sich in München, Deutschland. Die Geschäftstätigkeit der HRE ist gegenwärtig in drei Bereiche untergliedert: ‚Commercial Real Estate‘ (gewerbliche Immobilienfinanzierung), ‚Public Sector & Infrastructure Finance‘ (Staats- und Infrastrukturfinanzierung) und ‚Capital Markets & Asset Management‘. Sie ist in Europa, Asien sowie Nord- und Südamerika tätig. Die HRE ist einer der größten Pfandbriefemittenten (3).

(10)

Im Geschäftsbereich ‚Commercial Real Estate‘ entwickelt die HRE Finanzierungslösungen für gewerbliche Investoren, Bau- und Entwicklungsgesellschaften und Immobilienfonds. Neben der Finanzierung von Asset Deals für größere gewerblich oder wohnwirtschaftlich genutzte Portfolien finanziert die HRE auch Unternehmensübernahmen (Share Deals), bei denen Immobilienbestände im Fokus stehen. Darüber hinaus bietet sie strukturierte Finanzierungen für Public-to-Private-Takeovers sowie für Sale-and-Lease-Back-Transaktionen.

(11)

Im Geschäftsbereich ‚Public Sector & Infrastructure Finance‘ deckt die HRE den Finanzierungsbedarf des öffentlichen Sektors ab und betreut Kunden auf allen staatlichen Ebenen. Ihr Dienstleistungsangebot umfasst die Finanzierung von Budgets, die Finanzierung öffentlicher Infrastrukturprojekte, Beratung im Ratingprozess, Beratung bei der Privatisierung öffentlicher Dienstleistungen, Beratung bei der Schuldenstrukturierung, Unterstützung bei der Platzierung von Anleihen sowie Unterstützung bei der Gewährung von Kreditlinien.

(12)

Im Geschäftsbereich ‚Capital Markets & Asset Management‘ betreibt die HRE Kapitalmarktaktivitäten, insbesondere zum Management von Marktwert-, Zins-, Währungs-, Kredit- und politischen Risiken. Dabei vertreibt die HRE grundsätzlich nur solche Produkte, die das Kerngeschäft in den beiden Geschäftsbereichen ‚Commercial Real Estate‘ und ‚Public Sector & Infrastructure Finance‘ erweitern.

(13)

Ende September 2008 hatte die HRE knapp 1 900 Beschäftigte und eine Bilanzsumme von 392,5 Mrd. EUR. In den ersten neun Monaten des Jahres 2008 entstanden Verluste in Höhe von 2,9 Mrd. EUR, während 2007 noch ein Jahresgewinn von 0,5 Mrd. EUR erwirtschaftet worden war. Am 22. Dezember 2008 schied die HRE aus dem DAX aus und ist seither am MDAX notiert.

2.2   Ereignisse im Vorfeld der Maßnahme

(14)

Ende September 2008 geriet die HRE in einen existenzgefährdenden Liquiditätsengpass. Aufgrund des Austrocknens des Interbankenmarkts nach dem Zusammenbruch von Lehman Brothers konnte sich die HRE nicht mehr kurzfristig refinanzieren.

(15)

Im Gegensatz zu anderen Banken sind die Probleme der HRE keine direkte Folge ihres Engagements auf dem US-Markt für Subprime-Hypotheken, sondern auf die Tätigkeit der DEPFA Bank plc zurückzuführen. Die DEPFA Bank plc ist vorwiegend in der Staatsfinanzierung tätig, wofür sie kurzfristige Mittel auf dem Geld- bzw. Kapitalmarkt aufnimmt. Für dieses Geschäft sind niedrige Risikoprämien typisch. Kredite mit häufig langer Laufzeit wurden durch kurz- oder mittelfristige Kreditlinien refinanziert (Fristentransformation).

(16)

Als der Interbankenmarkt, auf dem die Banken kurzfristig Kapital aufnahmen, im Zuge der Finanzkrise zusammenbrach, konnte sich die DEPFA Bank plc auf den kurzfristigen Kreditmärkten nicht mehr refinanzieren. Folglich musste die HRE einspringen und den kurzfristigen Liquiditätsbedarf der DEPFA Bank plc. decken. Das Volumen der Kreditlinien mit Fälligkeit zum 30. September 2008 überforderte jedoch die HRE.

2.3   Die finanziellen Maßnahmen

(17)

In Anbetracht dieser Umstände gewährte Deutschland eine Garantie in Höhe von 35 Mrd. EUR, um den Refinanzierungsbedarf der HRE abzusichern.

(18)

Durch diese Garantie wurden eine Liquiditätskredithilfe der Deutschen Bundesbank über 20 Mrd. EUR und von der HRE begebene Inhaberschuldverschreibungen über 15 Mrd. EUR, die von einem Konsortium mehrerer deutscher Finanzinstitute übernommen wurden, abgesichert.

(19)

Diese Garantie war zunächst bis zum 31. März 2009 befristet. Im März 2009 wurde ihre Laufzeit bis zum 31. Dezember 2009 verlängert. Jener Teil der Staatsgarantie, der die Liquiditätshilfe der Deutschen Bundesbank abgedeckt hat, wurde umgewandelt in eine Staatsgarantie für von der HRE Bank ausgegebene Inhaberschuldverschreibungen. Die Garantie kann von der HRE revolvierend ausgenutzt werden. (4)

(20)

Die HRE zahlt dem Staat für die Garantie von 35 Mrd. EUR eine Garantieprämie bestehend aus einer Grundprämie und einer erfolgsabhängigen Prämie. Die Grundprämie beträgt 1 % p. a. auf den ‚First-Loss-Garantiebetrag‘ und 0,5 % p. a. auf den ‚Second-Loss-Garantiebetrag‘ (5). Die erfolgsabhängige Prämie beträgt 1,25 % p. a. auf den ‚First-Loss-Garantiebetrag‘ und 0,25 % p. a. auf den ‚Second-Loss-Garantiebetrag‘.

(21)

Die Bundesgarantie von 35 Mrd. EUR ist wie folgt besichert:

ein Konsortium aus privaten deutschen Finanzinstituten gewährt dem Bund eine Rückgarantie für 60 % für bis zu 14,2 Mrd. EUR Verlust (d. h. höchstens 8,5 Mrd. EUR).

Verpfändung der Anteile der HRE Holding an ihren Töchtern Hypo Real Estate Bank AG, DEPFA Deutsche Pfandbriefbank AG und DEPFA Bank plc sowie Verpfändung der Anteile der HRE Holding an ihrer Tochtergesellschaft DEFPA First Albany, die inzwischen veräußert wurde.

Verpfändung von Vermögenswerten mit einem Nominalwert von bis zu 60,1 Mrd. EUR.

(22)

Zusätzlich zu der Finanzierung, die durch die 35 Mrd. EUR gedeckt ist, emittierte die HRE am 19. November 2008 besicherte Bankschuldverschreibungen über 15 Mrd. EUR, die nicht durch eine staatliche Garantie, sondern ausschließlich durch Vermögenswerte der HRE besichert sind. Diese besicherten Bankschuldverschreibungen wurden von einem Konsortium aus privaten deutschen Finanzinstituten übernommen. Es handelt sich also um eine rein private Maßnahme. Die besicherte Bankschuldverschreibung hatte eine ursprüngliche Laufzeit bis 31. März 2009, wurde jedoch in der Zwischenzeit bis Ende 2009 verlängert.

(23)

Die oben beschriebenen Maßnahmen erwiesen sich rasch als unzureichend, um die Finanzierung der HRE sicherzustellen. Deshalb erhielt die HRE außerdem zwischen November 2008 und Februar 2009 auf der Grundlage des genehmigten deutschen Rettungspakets für Kreditinstitute (6) weitere Garantien von insgesamt 52 Mrd. EUR aus dem Finanzmarktstabilisierungsfonds (SoFFin). Die HRE konnte diese Garantien zur Besicherung von Schuldverschreibungen nutzen. Die Laufzeit dieser Bundesgarantien war zunächst auf Mitte April 2009 und Mitte Juni 2009 befristet.

(24)

Am 9. April 2009 verlängerte der SoFFin die Laufzeit der Garantien bis zum 19. August 2009. Da die Garantien zwischen November 2008 und Februar 2009 gewährt wurden, beträgt ihre Laufzeit bisher weniger als ein Jahr. Die HRE zahlt für die Garantien zur Besicherung von Schuldverschreibungen eine Provision von 0,5 % und für den nicht in Anspruch genommenen Teil der Garantie eine Bereitstellungsprovision von 0,1 %. Deutschland meldete diese Verlängerung der Laufzeit am 17. April 2009 bei der Kommission an.

(25)

Am 30. März 2009 übernahm SoFFin 20 Millionen neue HRE-Aktien für einen an die HRE zu zahlenden Preis von 60 Mio. EUR. Dies entspricht einer staatlichen Beteiligung an der HRE von 8,65 %. Der gezahlte Preis von 3 EUR pro Aktie entspricht ihrem Nominalwert. Deutschland meldete den Erwerb der Aktien am 17. April 2009 bei der Kommission an.

(26)

[…] (7) plant überdies eine Kapitalzuführung von […], um die Kapitalbasis der HRE zu stärken. Dies wurde jedoch noch nicht formal angemeldet.

2.4   Geplante staatliche Übernahme der HRE und Rekapitalisierung

(27)

Nach Auffassung Deutschlands handelt es sich bei der HRE um eine Systembank, deren Insolvenz die Stabilität des deutschen Bankensystems gefährden könnte. Deutschland macht geltend, dass die HRE trotz der oben beschriebenen Maßnahmen weiterhin Refinanzierungsschwierigkeiten auf dem Markt haben werde und die gesetzlichen Eigenkapitalvorschriften nicht erfülle, da ihre Kapitalquote unter 4 % gefallen ist.

(28)

Um eine Insolvenz abzuwenden, will Deutschland 100 % der HRE-Aktien übernehmen, um die Bank auf diese Weise zu stabilisieren. Zu diesem Zweck hat Deutschland Anfang April 2009 ein Gesetz erlassen, wonach der Staat befugt ist, die HRE-Anteilseigner zu enteignen, wenn es ihm nicht gelingen sollte, die Aktien zu erwerben. Die Übernahme soll in den kommenden Wochen abgeschlossen werden.

2.5   Der Umstrukturierungsplan

(29)

Der Umstrukturierungsplan basiert auf bestimmten Annahmen, insbesondere hinsichtlich einer potenziellen Beteiligung Deutschlands am HRE-Kapital (100 %-ige Beteiligung Deutschlands an der HRE, Kapitalzuführung von 10 Mrd. EUR). (8)

(30)

Dem Umstrukturierungsplan zufolge erstrecken sich die Umstrukturierungsmaßnahmen über einen Zeitraum bis […]. Hauptziel des Umstrukturierungsplans ist es, die Abhängigkeit der HRE von der kurzfristigen Refinanzierung zu reduzieren. Deshalb beabsichtigt die HRE, sich vor allem auf pfandbrieffähiges Geschäft (9) mit grundsätzlich fristenkongruenter Refinanzierung zu konzentrieren, wobei der Schwerpunkt auf einer Refinanzierung über den deutschen Pfandbrief liegen soll.

(31)

Die Geschäftstätigkeit der HRE wird reduziert und wird sich auf die zwei Kerngeschäftsfelder ‚Commercial Real Estate Finance‘ und ‚Public Sector Finance‘ konzentrieren. Das Geschäftssegment ‚Infrastructure Finance‘ und der Geschäftsbereich ‚Capital Markets/Asset Management‘ werden aufgegeben. Die im Bereich Capital Markets/Asset Management tätigen Tochtergesellschaften Collineo Asset Management und DEPFA First Albany hat die HRE bereits veräußert.

(32)

Im Bereich ‚Commercial Real Estate Finance‘ wird sich die HRE weitestgehend aus dem Development-Geschäft zurückziehen und sich auf den Bereich der ‚Investment-Loans‘ konzentrieren; das derzeitige Kreditportfolio soll im Laufe der nächsten Jahre abgebaut werden. Kredite werden nur noch für Objekte in Regionen vergeben, in denen eine Refinanzierung durch Pfandbriefe möglich ist. Ziel der HRE ist die fristenkongruente Refinanzierung der gewährten Kredite. Das Neugeschäftsvolumen wird daher wesentlich von den Refinanzierungsmöglichkeiten auf den Pfandbriefmärkten abhängen. Die HRE will überdies die Anzahl ihrer ‚Commercial Real Estate Finance‘-Standorte bis Ende 2011 von derzeit 19 auf [6—8] abbauen.

(33)

Des Weiteren plant die HRE, ihr Neugeschäft im Bereich ‚Commercial Real Estate Finance‘ von [28—40] Mrd. EUR im Jahr 2007 und [2—9] Mrd. EUR im Jahr 2008 auf [1—7] Mrd. EUR im Jahr 2009 zu reduzieren. Ab 2010 soll das Neugeschäft dann schrittweise wieder aufgebaut werden und ausgehend von [3—9] Mrd. EUR im Jahr 2010 ein Volumen von [10—20] Mrd. EUR im Jahr 2013 erreichen ([40—55] % des Volumens von 2007). Das Gesamtportfolio (Alt- und Neugeschäft) soll 2013 ein Volumen von [50—60] Mrd. EUR erreichen. Das Altportfolio betrug Schätzungen zufolge Ende 2008 [50—60] Mrd. EUR.

(34)

Auch im Bereich ‚Public Sector Finance‘ will die HRE ihr derzeitiges Kreditportfolio abbauen und mindestens [13—15] von 24 Standorten schließen. Auch in diesem Geschäftsfeld wird sich die HRE auf das pfandbrieffähige Geschäft konzentrieren. Das Neugeschäftsvolumen soll von [29—40] Mrd. EUR im Jahr 2008 auf [0—8] Mrd. EUR in den Jahren 2009 und 2010 zurückgeschraubt werden. Ab 2011 soll das Neugeschäft wieder auf [2—11] Mrd. EUR (2011) und [2—11] Mrd. EUR (2013) ausgebaut werden. Das Gesamtgeschäftsvolumen wird für 2013 mit [110—170] Mrd. EUR angesetzt. Ende 2008 lag es bei geschätzten [210—270] Mrd. EUR.

(35)

Die Fokussierung auf zwei Kerngeschäftsfelder (Commercial Real Estate Finance und Public Sector Finance) soll durch verschiedene Maßnahmen begleitet werden, um Effizienz und Rentabilität in den Kerngeschäftsfeldern zu verbessern. Vorgesehen sind unter anderem eine Vereinfachung der Konzernstruktur und eine Neuorganisation der HRE-Gruppe, eine Verschlankung der Personalstruktur (Personalabbau von 1900 Vollzeitäquivalenten auf [800—900] Vollzeitäquivalente), eine Konsolidierung der verschiedenen IT-Plattformen und der Back-Office-Infrastruktur sowie Kosteneinsparungen durch eine Vereinfachung der Geschäftsfelder sowie eine Fokussierung des Produktangebots.

(36)

Zur Deckung ihres bestehenden Liquiditätsbedarfs und zur Sicherung einer langfristigen Refinanzierung plant die HRE unter anderem folgendes: HRE beabsichtigt die Ausgabe von Schuldverschreibungen im Wert von 15 Mrd. EUR und mit einer Laufzeit von drei bis fünf Jahren, die durch zusätzliche, über SoFFin bereitzustellende Garantien des Bundes besichert wären. Außerdem ist nach Auffassung der HRE die Verlängerung der existierenden Staatsgarantien über 2009 hinaus notwendig, um die Refinanzierung der HRE zu sichern. Die HRE geht davon aus, dass die Übernahme durch den deutschen Staat sie wieder in die Lage versetzen wird, sich kurzfristig Kapital am Markt zu beschaffen, wenn auch in geringerem Umfang als früher. Deutschland erklärt, Ziel der HRE sei es, sich ab Ende 2014 wieder selbstständig auf den Kapitalmärkten refinanzieren zu können.

(37)

Durch die Umstrukturierung schrumpft die Bilanzsumme der HRE insgesamt um 25 % von 420 Mrd. EUR (2008) auf [300—350] Mrd. EUR (2013). Nach Angaben Deutschlands will die HRE ihre Bilanzsumme langfristig um [45—55] % auf rund [200—250] Mrd. EUR verringern.

(38)

Die HRE legte drei Szenarios für die künftige Entwicklung des Unternehmens bis 2016 vor (Best Case, Base Case und Stress Case). Dem Base-Case-Szenario zufolge werden sich die wichtigsten Indikatoren wie folgt entwickeln: (10)

Beträge in Mrd. EUR

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

Operatives Ergebnis vor Steuern

-2,917

-0,949

-0,596

-0,332

0,138

0,294

0,432

0,519

0,658

Ergebnis vor Steuern

-2,917

-0,949

-0,596

-0,332

0,126

0,136

0,432

0,519

0,658

Ergebnis nach Steuern

-3

[-1—0]

[-1—0]

[-1—0]

[0—1]

[0—1]

[0—1]

[0—1]

[0—1]

Bilanzsumme

420

[340—400]

[340—400]

[340—400]

[320—370]

[300—350]

[300—350]

[300—340]

[300—340]

Risikogewichtete Aktiva

87

[100—140]

[50—100]

[50—100]

[50—100]

[50—100]

[50—100]

[50—100]

[50—100]

(39)

Auf der Grundlage der vorgelegten Prognosen werden für die HRE ab 2012 wieder positive Ergebnisse vor Steuern und ab [2013—2015] positive Ergebnisse nach Steuern erwartet.

(40)

Deutschland erklärt, dass die Szenarien auf realistischen Annahmen beruhen, und betont, dass die HRE selbst im Stress-Case-Szenario [2013—2014] die langfristige Rentabilität erreicht haben wird. Laut Stress-Case-Szenario wird die HRE ab [2013—2014] wieder positive Ergebnisse vor Steuern und ab [2014—2015] positive Ergebnisse nach Steuern erzielen.

(41)

Deutschland macht geltend, dass die Unterstützungsmaßnahmen auf das zur Wiederherstellung der langfristigen Rentabilität der HRE notwendige Mindestmaß begrenzt sind. In Anbetracht der begrenzten Marktstellung der HRE und der — aus Sicht von Deutschland — geplanten substanziellen Ausgleichsleistungen würden sie zu keiner unverhältnismäßigen Wettbewerbsverzerrung führen. Zudem erhielten wesentliche Wettbewerber der HRE aufgrund der derzeitigen Finanzkrise ebenfalls staatliche Beihilfen größeren Umfangs.

3.   WÜRDIGUNG DER BEIHILFE

3.1   Vorliegen einer staatlichen Beihilfe

(42)

Gemäß Artikel 87 Absatz 1 EG-Vertrag sind staatliche oder aus staatlichen Mitteln gewährte Beihilfen gleich welcher Art, die durch die Begünstigung bestimmter Unternehmen oder Produktionszweige den Wettbewerb verfälschen oder zu verfälschen drohen, mit dem Gemeinsamen Markt unvereinbar, soweit sie den Handel zwischen Mitgliedstaaten beeinträchtigen.

(43)

Die Kommission stellt fest, dass die HRE grenzüberschreitend und international tätig ist, so dass ein etwaiger aus staatlichen Mitteln gewährter Vorteil den Wettbewerb in der Kreditwirtschaft beeinträchtigen und sich auf den innergemeinschaftlichen Handel auswirken würde.

3.1.1   Staatliche Garantie über 35 Mrd. EUR

(44)

Die Kommission hat bereits in ihrer Entscheidung über die Rettungsbeihilfe nachgewiesen, dass die staatliche Garantie eine staatliche Beihilfe darstellt (11).

3.1.2   Verlängerung der SoFFin-Garantien über 52 Mrd. EUR

(45)

Die SoFFin-Garantien wurden ursprünglich im Rahmen des deutschen Rettungspakets für Finanzinstitute gewährt und stellen demzufolge eine staatliche Beihilfe dar. Die Kommission ist daher zum gegenwärtigen Zeitpunkt der Auffassung, dass auch die Verlängerung dieser Garantien als staatliche Beihilfe anzusehen ist.

3.1.3   Übernahme von 8,7 % der HRE-Aktien durch den SoFFin

(46)

Die Maßnahme wird vom SoFFin gewährt. Die Kommission hat bereits nachgewiesen, dass es sich bei einer Kapitalzufuhr dieses Fonds, den die deutsche Regierung im Rahmen des deutschen Rettungspakets einrichtete, um staatliche Beihilfen handelt (12).

(47)

Die Kommission betrachtet den Erwerb neuer Aktien als Kapitalzuführung und ist zum gegenwärtigen Zeitpunkt der Auffassung, dass diese Maßnahme der HRE einen selektiven Vorteil verschafft. Sie ermöglicht der HRE, zu günstigeren Bedingungen Kapital aufzunehmen, als ihr dies auf dem Markt möglich wäre. Angesichts der Schwierigkeiten der HRE ist zweifelhaft, ob ein privater Kapitalgeber bereit gewesen wäre, der HRE unter diesen Bedingungen Kapital zur Verfügung zu stellen. Die Kommission stellt insbesondere fest, dass der SoFFin 3 EUR pro Aktie zahlte, obwohl HRE-Aktien an der Börse zu einem deutlich niedrigeren Preis gehandelt wurden. Am 27. März 2009 notierte die Aktie bei Börsenschluss mit 1,14 EUR und am 30. März 2009 mit 1,49 EUR. Betrachtet man beispielsweise die zwei vorangegangenen Monate (26. Januar 2009 bis 26. März 2009), hatte man an der Börse Notierungen der Aktie zwischen ca. 0,60 EUR und 1,95 EUR.

(48)

Die Kommission kommt daher in dieser Phase der Untersuchung zu dem Schluss, dass die Maßnahme eine Beihilfe darstellt.

3.2   Vereinbarkeit der Beihilfe mit dem Gemeinsamen Markt

(49)

Die Verlängerung der SoFFin-Garantien über 52 Mrd. EUR ist im Rahmen des gegenwärtigen Verfahrens zu prüfen.

(50)

Auch der Erwerb neuer Aktien ist im Rahmen dieses Verfahrens zu prüfen. […]

3.2.1   Anwendung von Artikel 87 Absatz 3 Buchstabe b EG-Vertrag

(51)

Deutschland macht geltend, die Beihilfe müsse auf der Grundlage von Artikel 87 Absatz 3 Buchstabe b EG-Vertrag geprüft werden. Deutschland betrachtet die HRE aufgrund ihrer Bedeutung für den deutschen und internationalen Pfandbriefmarkt als systemrelevant. Die Unterstützungsmaßnahmen seien notwendig gewesen, um eine beträchtliche Störung des deutschen Wirtschaftslebens zu vermeiden.

(52)

Nach Artikel 87 Absatz 3 Buchstabe b EG-Vertrag ist die Kommission befugt, eine Beihilfe als mit dem Gemeinsamen Markt vereinbar zu erklären, wenn sie zur ‚Behebung einer beträchtlichen Störung im Wirtschaftsleben eines Mitgliedstaats‘ beiträgt. Die Kommission weist darauf hin, dass das Gericht erster Instanz nachdrücklich darauf hingewiesen hat, dass Artikel 87 Absatz 3 Buchstabe b EG-Vertrag restriktiv anzuwenden ist und eine etwaige Beihilfe nicht nur einem Unternehmen oder einem Wirtschaftszweig zugutekommen darf, sondern der Beseitigung einer Störung im gesamten Wirtschaftsleben eines Mitgliedstaats dienen muss (13).

(53)

Am 13. Oktober 2008 nahm die Kommission die sogenannte Bankenmitteilung (14) an. Darin hält die Kommission fest, dass angesichts des gravierenden Ausmaßes der derzeitigen Krise auf den Finanzmärkten und ihrer möglichen Auswirkungen auf die Gesamtwirtschaft der Mitgliedstaaten, für Beihilfemaßnahmen zur Bewältigung dieser Systemkrise unter den gegebenen Umständen Artikel 87 Absatz 3 Buchstabe b als Rechtsgrundlage herangezogen werden kann.

(54)

In Bezug auf die HRE stellt die Kommission fest, dass die Deutsche Bundesbank in einem Schreiben vom 1. Oktober 2008 bestätigte, dass die Unterstützungsmaßnahmen zugunsten der HRE erforderlich sind, um Schaden vom deutschen und europäischen Finanzsystem abzuwenden. Außerdem ist nach Angaben Deutschlands der deutsche Pfandbriefmarkt mit einem Volumen von rund 900 Mrd. EUR der zweitgrößte der Welt. Die HRE steht für rund ein Fünftel dieses Marktes. Ein Zusammenbruch der HRE hätte deshalb unvorhersehbare Folgen.

(55)

Außerdem hat die Kommission in ihrer Entscheidung zur Genehmigung des deutschen Rettungspakets für Finanzinstitute erachtet, dass Artikel 87 Absatz 3 Buchstabe b anwendbar ist.

(56)

Die Kommission geht daher davon aus, dass angesichts der Systemrelevanz der HRE ein Nicht-Gewährung der staatlichen Beihilfen eine beträchtliche Störung des deutschen Wirtschaftslebens zur Folge gehabt hätte. Aus den vorstehenden Erwägungen zieht die Kommission den Schluss, dass Artikel 87 Absatz 3 Buchstabe b EG-Vertrag im vorliegenden Fall anwendbar ist und die angemeldeten Beihilfemaßnahmen auf dieser Grundlage zu würdigen sind.

3.2.2   Vereinbarkeit nach Artikel 87 Absatz 3 Buchstabe b EG-Vertrag

(57)

Wie die Kommission in drei jüngst im Zusammenhang mit der derzeitigen Finanzkrise verabschiedeten Mitteilungen (15) bestätigt hat, sind staatliche Beihilfen für Banken im Kontext der gegenwärtigen Finanzkrise anhand der Grundsätze der Rettungs- und Umstrukturierungsleitlinien zu würdigen, wobei die besonderen Umstände der systemischen Krise in den Finanzmärkten berücksichtigt werden (16). Dies bedeutet, dass die Prinzipien der Rettungs- und Umstrukturierungsleitlinien im vorliegenden Fall der Umstrukturierung der HRE, die gemäß Artikel 87 Absatz 3 Buchstabe b EG-Vertrag zu prüfen ist, angepasst werden müssen. Dies gilt insbesondere für die Regeln der Rettungs- und Umstrukturierungsleitlinien zum Eigenbeitrag. Angesichts der Tatsache, dass es für HRE fast nicht möglich ist, externe Finanzierung zu erhalten, und dass das Erfordernis eines Eigenbeitrags von 50 % — wie in den Rettungs- und Umstrukturierungsleitlinien vorgesehen — in dem derzeitigen wirtschaftlichem Umfeld nicht machbar scheint, akzeptiert die Kommission, dass es für die Dauer der Finanzkrise unter Umständen nicht angemessen ist, einen Eigenbeitrag zu verlangen, der einem von vornherein festgelegten Anteil der Restrukturierungskosten entspricht. Darüber hinaus müssen auch die Natur und die Umsetzung von Maßnahmen zur Begrenzung von Wettbewerbsverzerrungen insoweit hinterfragt werden, als HRE aufgrund der derzeitigen Marktverhältnisse einen längeren Zeitraum für die Umsetzung benötigt.

(58)

Wie von der Kommission bereits bei früherer Gelegenheit festgestellt, dürfte der Umfang der zur Wiederherstellung der Rentabilität erforderlichen Umstrukturierung in direktem Verhältnis zur Reichweite und Höhe der Beihilfe einerseits und zur Tragfähigkeit (bzw. Nichttragfähigkeit) des HRE-Geschäftsmodells andererseits stehen. (17)

Wiederherstellung der langfristigen Lebensfähigkeit

(59)

Der Umstrukturierungsplan muss die Lebensfähigkeit des Unternehmens innerhalb einer angemessenen Frist wiederherstellen. Die Kommission hat Zweifel daran, dass der vorgelegte Umstrukturierungsplan die Rentabilität der HRE wiederherstellen kann. Sie hat außerdem Zweifel, ob der in dem Umstrukturierungsplan abgesteckte Zeitrahmen als angemessen angesehen werden kann, da die HRE erst wieder ab 2012 Gewinne vor Steuern und ab [2013—2014] erst wieder Gewinne nach Steuern erwartet.

(60)

Eines der Hauptprobleme der HRE ist die Refinanzierung ihrer Geschäftstätigkeit, da sie Schwierigkeiten hat, ohne staatliche Garantien auf dem Markt kurzfristige Liquidität aufzunehmen. Deshalb will sich die HRE in Zukunft auf das pfandbrieffähige Geschäft konzentrieren und sich in erster Linie über die Ausgabe von Pfandbriefen refinanzieren. Wie im Umstrukturierungsplan bereits angedeutet, könnten sich jedoch auch diverse Wettbewerber der HRE für diese Strategie entscheiden, so dass sie mit Risiken verbunden ist. Das Hauptrisiko, falls andere Wettbewerber die gleiche Strategie verfolgen, würde sein, dass die Margen gering sein werden. Außerdem scheint der Umstrukturierungsplan zu suggerieren, dass Investoren derzeit nicht in von HRE ausgegebene Pfandbriefe investieren möchten.

(61)

Die Kommission weist in diesem Zusammenhang außerdem darauf hin, dass die HRE ihrer eigenen Planung zufolge ihr künftiges Gesamtportfolio in ihren Kerngeschäftsbereichen ‚Commercial Real Estate Finance‘ und ‚Public Sector Finance‘ nicht signifikant zu reduzieren scheint. Die Aktiva in diesen Bereichen summierten sich 2008 auf [240—290] Mrd. EUR und sollen bis 2014 auf [200—260] Mrd. EUR abgebaut werden. Das Refinanzierungsvolumen scheint also hoch zu bleiben.

(62)

Zudem stellt die Kommission fest, dass die HRE mit weiteren Staats-Garantien und mit der weiteren Verlängerung der existierenden Staats-Garantien nach Mitte August 2009 und Dezember 2009 rechnet, um ihre Refinanzierung in den nächsten Jahren, und insbesondere die Refinanzierung des bestehenden Portfolios, zu sichern Die HRE rechnet außerdem mit einer staatlichen Kapitalzuführung von 10 Mrd. EUR, die die Bank nach Aussagen der HRE in die Lage versetzen soll, sich auf dem Markt kurzfristiges Kapital zu beschaffen. Diese staatlichen Maßnahmen, bei denen es sich um staatliche Beihilfen handeln dürfte, wurden noch nicht offiziell bei der Kommission angemeldet, so dass nicht klar ist, ob sie wirklich ergriffen und durchgeführt werden. Gemäß den Angaben in dem Umstrukturierungsplan scheint es, als ob die HRE nicht in der Lage wäre, ihr bestehendes Portfolio ohne diese zusätzlichen staatlichen Garantien zu refinanzieren. Die HRE geht im Übrigen davon aus, dass sie erst Ende [2013—2014] wieder in der Lage sein wird, sich eigenständig auf den Kapitalmärkten zu refinanzieren.

(63)

Zudem ist die Kommission angesichts der erheblichen finanziellen Schwierigkeiten der HRE der vorläufigen Meinung, dass die geplanten Umstrukturierungsmaßnahmen nicht weit genug gehen. Dies wird jedoch während des formalen Investigations-Verfahrens weiter untersucht. Die vorläufigen Zweifel an der Herstellung der Rentabilität werden in der Tatsache bestätigt, dass die HRE dem vorgelegten Umstrukturierungsplan zufolge erst ab [2013—2014] (Base Case) bzw. [2014—2015] (Stress Case) wieder positive Ergebnisse nach Steuern erwartet. Die Kommission ist zum gegenwärtigen Zeitpunkt der Auffassung, dass dies nicht als angemessene Frist für die Wiederherstellung der Rentabilität im Sinne der Leitlinien angesehen werden kann. Zum derzeitigen Zeitpunkt würde die Kommission eine Zeitspanne von 3—5 Jahren als angemessene Zeitspanne zur Wiederherstellung der Lebensfähigkeit ansehen.

Vermeidung unzumutbarer Wettbewerbsverfälschungen

(64)

Auch im Falle der Umstrukturierung einer Bank müssen zur Vermeidung etwaiger Wettbewerbsverzerrungen Maßnahmen getroffen werden, die im Verhältnis zu den durch die Beihilfe verursachten Verzerrungseffekten stehen.

(65)

Die Kommission hat zum gegenwärtigen Zeitpunkt Zweifel, ob die von Deutschland vorgeschlagenen Maßnahmen, d. h. die Reduzierung der Bilanzsumme, die Aufgabe eines Geschäftsbereichs und eines Geschäftssegements, die Beschränkung der Geschäftstätigkeit in den beiden neuen Kerngeschäftsfeldern ‚Commercial Real Estate Finance‘ und ‚Public Sector Finance‘ sowie die Veräußerung von zwei Tochtergesellschaften (Collineo Asset Management, DEPFA First Albany) und der beträchtliche Abbau der Geschäftspräsenz als solche Maßnahmen akzeptiert werden können, denn sie scheinen zumindest teilweise für die Wiederherstellung der Rentabilität notwendig zu sein.

(66)

Selbst wenn sie zum Teil als Maßnahmen zur Minimierung von Wettbewerbsverzerrungen akzeptiert werden könnten, würden diese Maßnahmen zusammengenommen bis [2013—2014] lediglich eine Verringerung der Bilanzsumme um 25 % bewirken, was die Kommission üblicherweise in Anbetracht des hohen Betrags als unzureichend ansehen würde (18). Zum gegenwärtigen Zeitpunkt würde die Kommission weitere Maßnahmen erwarten.

Begrenzung der Beihilfe auf das erforderliche Minimum — Eigenbeiträge

(67)

Die Kommission hat Zweifel, ob die derzeit als Umstrukturierungskosten und Eigenbeitrag geltend gemachten Beträge in ihrer Gesamtheit als solche anzusehen sind, und benötigt daher diesbezüglich weitere Informationen. Insbesondere ist sich die Kommission nicht sicher, ob der Behauptung Deutschlands gefolgt werden kann, dass Kosten aufgrund der Reduzierung der Kreditportfolios und entgangene Gewinne infolge der Aufgabe von Geschäftsbereichen und -segmenten Umstrukturierungskosten darstellen. Die Kommission hat überdies Zweifel, ob sie angesichts der gewährten Beihilfe das Argument Deutschlands akzeptieren kann, dass HRE einen großen Teil der Umstrukturierungskosten selbst trage. Die Kommission bezweifelt weiter, dass Posten wie die Deckung von Buchverlusten durch die jetzigen Anteilseigener als Eigenbeitrag zu betrachten sind. Die Kommission hat derzeit noch keine klaren Informationen über die Gesamtziffer des Eigenbeitrages.

(68)

Bislang liegen der Kommission keine Anhaltspunkte vor, die den Schluss zulassen, dass ein ausreichender Eigenbeitrag zur Umstrukturierung geleistet würde.

3.3   Schlussfolgerung

(69)

Aus den vorstehenden Erwägungen zieht die Kommission vorläufig den Schluss, dass die angemeldeten Maßnahmen […] staatliche Beihilfen darstellen. Die Kommission hat zum gegenwärtigen Zeitpunkt Zweifel, ob diese Maßnahmen nach Artikel 87 Absatz 3 EG-Vertrag als mit dem Gemeinsamen Markt vereinbar angesehen werden können.

4.   ENTSCHEIDUNG

Auf der Grundlage der oben dargelegten Erwägungen wird das Verfahren nach Artikel 88 Absatz 2 EG-Vertrag eingeleitet. Die Kommission fordert Deutschland auf, ihr zusätzlich zu den ihr bereits vorliegenden Unterlagen alle zur Beurteilung der Vereinbarkeit der Beihilfe sachdienlichen Unterlagen, Angaben und Daten zu übermitteln, und insbesondere:

Zeitplan für die Implementierung der unterschiedlichen Maßnahmen

Detaillierte Informationen über die unterschiedlichen Umstrukturierungskosten

Informationen über die Dauer der Umstrukturierungsperiode

Überblick über die vorgesehenen weiteren Staatsbeihilfe-Maßnahmen

Deutschland wird ersucht, dem potenziellen Beihilfeempfänger unverzüglich eine Kopie dieses Schreibens zuzuleiten.

Die Kommission erinnert Deutschland an die aufschiebende Wirkung von Artikel 88 Absatz 3 EG-Vertrag und verweist auf Artikel 14 der Verordnung (EG) Nr. 659/1999 des Rates, wonach alle rechtswidrigen Beihilfen vom Empfänger zurückgefordert werden können.

Die Kommission weist Deutschland darauf hin, dass sie die Beteiligten durch die Veröffentlichung dieses Schreibens und einer Zusammenfassung im Amtsblatt der Europäischen Gemeinschaften über die Beihilfesache unterrichten wird. Außerdem wird sie die Beteiligten in den EFTA-Staaten, die das EWR-Abkommen unterzeichnet haben, durch die Veröffentlichung einer Bekanntmachung in der EWR-Beilage zum Amtsblatt der Europäischen Union und die EFTA-Überwachungsbehörde durch Übermittlung einer Kopie dieses Schreibens von dem Vorgang in Kenntnis setzen. Alle Beteiligten werden aufgefordert, ihre Stellungnahme innerhalb eines Monats nach dem Datum dieser Veröffentlichung abzugeben.”


(1)  Entscheidung der Kommission vom 2.10.2008 (ABl. C 293 vom 15.11.2008, S. 1).

(2)  ABl C 244 vom 1.10.2004, S. 2.

(3)  Pfandbriefe sind eine Art gedeckte Schuldverschreibungen und werden auf zweierlei Weise gedeckt. Zusätzlich zu der Haftung durch die Bank selbst werden sie, wie im deutschen Pfandbriefgesetz festgelegt, durch spezifische Aktiva wie Hypothekendarlehen oder Kredite öffentlich-rechtlicher Kreditanstalten besichert.

(4)  Die Garantie sichert Schuldverschreibungen, die eine Laufzeit von 3 Monaten haben. Nach Ablauf der 3 Monate wird mit der selben Garantie erneut eine Inhaberschuldverschreibung gesichert, wobei die Konditionen und die Höchstsumme der Garantie stets identisch bleiben.

(5)  First-Loss-Garantiebetrag: Differenz zwischen dem Garantienominalbetrag (maximal 35 Mrd. EUR) und dem Second-Loss-Garantiebetrag (Teil des Garantienominalbetrags, der 14,2 Mrd. EUR übersteigt).

(6)  Entscheidung der Kommission vom 27. Oktober 2008 in der Sache N 512/08 — Rettungspaket für Kreditinstitute in Deutschland, ersetzt durch die Entscheidung der Kommission vom 12. Dezember 2008 in der Sache N 625/08 — Rettungspaket für Finanzinstitute in Deutschland.

(7)  Vertrauliche Informationen.

(8)  Diese Maßnahmen stellen wahrscheinlich staatliche Beihilfen dar.

(9)  Im Bereich Real Estate Finance und Public Sector Finance.

(10)  Gemäß Information der deutschen Behörden vom 29. April 2009: Die Planung basiert auf den International Financial Reporting Standards (IFRS). Der HRE-Konzern unterliegt nicht als ganzes der Besteuerung. Vielmehr werden die einzelnen rechtlichen Einheiten und deren Niederlassungen separat im jeweiligen Land zur Steuer veranlagt. Es ist daher denkbar, dass, obwohl der Konzern insgesamt einen Verlust erzielt, einzelne rechtliche Einheiten Gewinne erzielen, und daher Steuern zahlen müssen. Gemäß IFRS sind nicht nur die tatsächlichen Steuererträge und Steueraufwendungen im Konzernabschluss darzustellen, sondern auch die latenten Steuererträge und Steueraufwendungen.

(11)  Siehe Fußnote 1.

(12)  Entscheidung der Kommission vom 27. Oktober 2008 in der Sache N 512/08 — Rettungspaket für Kreditinstitute in Deutschland ersetzt durch die Entscheidung der Kommission vom 12. Dezember 2008 in der Sache N 625/08 — Rettungspaket für Finanzinstitute in Deutschland.

(13)  Vgl. grundsätzlich verbundene Rs. T-132/96 und T-143/96, Freistaat Sachsen und Volkswagen AG/Kommission, Slg. 1999, II-3663, Rdnr. 167. Angewendet in Kommissionsenscheidung im Fall C 47/1996, Crédit Lyonnais, ABl. 1998 L 221/28, Punkt 10.1, Kommissionentscheidung im Fall C 28/2002 Bankgesellschaft Berlin, ABl. 2005 L 116, S. 1, Punkte 153 ff. und Kommissionsentscheidung im Fall C 50/2006 BAWAG, noch nicht veröffentlicht, Punkte 166 ff. Vgl Kommissionentschediung vom 5. Dezember 2007 im Fall NN 70/07, Northern Rock, ABl. C 43 vom 16.2.2008, S. 1, Kommissionsentscheidung vom 30. April 2008 imn Fall NN 25/08, Rettungsbeihilfe an WestLB, ABl. C 189 vom 26.7.2008, S. 3, Kommissionsentscheidung vom 4. Juni 2008 im Fall C 9/2008 SachsenLB, noch nicht veröffentlicht.

(14)  Mitteilung der Kommission vom 13.10.2008 — Die Anwendung der Vorschriften für staatliche Beihilfen auf Maßnahmen zur Stützung von Finanzinstituten im Kontext der derzeitigen globalen Finanzkrise, (ABl. C 270, 25.10.2008, S. 8).

(15)  Siehe Mitteilung der Kommission vom 13 Oktober 2008 (Bankenmitteilung) ABl. vom 25.10.2008 C 270/8, Rdnr. 10, 32, 42; Mitteilung der Kommission zur Rekapitalisierung von Banken vom 8 Dezember 2008, ABl. vom 15.1.2009, C 10/2, Rdnr. 44., Mitteilung der Kommission zu wertgeminderten Aktiva im Bankensektor der Gemeinschaft, ABl. vom 26.3.2009, C 72/1, Rdnr. 17 und 58ff.

(16)  Siehe explizit Bankenmitteilung — Die Anwendung der Vorschriften für staatliche Beihilfen auf Maßnahmen zur Stützung von Finanzinstituten im Kontext der derzeitigen globalen Finanzkrise, (ABl. C 270, 25.10.2008, S. 8, Rdnr. 42).

(17)  Siehe Randnummer 52 der Mitteilung der Kommission über die Behandlung wertgeminderter Aktiva im Bankensektor der Gemeinschaft und Randnummer 44 der Mitteilung der Kommission — Die Rekapitalisierung von Finanzinstituten in der derzeitigen Finanzkrise: Beschränkung der Hilfen auf das erforderliche Minimum und Vorkehrungen gegen unverhältnismäßige Wettbewerbsverzerrungen.

(18)  Siehe z. B. Umstrukturierungsbeihilfe zugunsten der IKB, Entscheidung der Kommission vom 11.3.2008, noch nicht veröffentlicht.