16.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 223/3

Komisijas paziņojums attiecībā uz kritērijiem reģionālā atbalsta lieliem ieguldījumu projektiem padziļinātam novērtējumam

2009/C 223/02

1. IEVADS

1.1. Vispārīgi noteikumi reģionālā atbalsta pasākumiem

Komisijas pamatnostādnes par valsts reģionālo atbalstu 2007.–2013. gadam (1) (“RAP” – reģionālā atbalsta pamatnostādnes) izskaidro Komisijas vispārējo pieeju valsts reģionālajam atbalstam. Saskaņā ar RAP nosacījumiem un neatkarīgi no negatīvās ietekmes, kādu reģionālais atbalsts var atstāt uz tirdzniecību un konkurenci, Komisija var uzskatīt valsts atbalstu par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas ir piešķirts, lai veicinātu atsevišķu Eiropas Savienības mazāk attīstīto reģionu ekonomisko attīstību.

RAP, nosakot konkrētu reģionālā atbalsta maksimālo robežu, pamatvilcienos ņem vērā to, cik nopietnas ir problēmas, kas ietekmē attiecīgo reģionu attīstību. Šī atbalsta maksimālā intensitāte ir noteikta pakāpeniski 10 % līdz 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, kas pirmām kārtām ir pamatotas uz IKP uz vienu iedzīvotāju attiecīgajos reģionos, bet kas dalībvalstīm sniedz arī zināmu elastību, lai ņemtu vērā vietējos apstākļus. Katrai dalībvalstij paredzētie reģionālā atbalsta plāni ir publicēti Europa tīmekļa vietnē (2). Šīs pakāpeniskās atbalsta intensitātes būtībā atspoguļo līdzsvara pārbaudi, kas Komisijai jāveic, no vienas puses, samērojot pozitīvo ietekmi, kādu reģionālais atbalsts varētu atstāt jo īpaši uz kohēzijas veicināšanu, piesaistot ieguldījumus mazāk attīstītajām teritorijām, un, no otras puses, ierobežojot iespējamo negatīvo ietekmi, kas var rasties piešķirot šādu atbalstu atsevišķiem uzņēmumiem, piemēram, negatīva ietekme uz citiem uzņēmējiem un reģioniem, kuru relatīvās konkurences priekšrocības ir attiecīgi samazinājušās.

Liels ieguldījumu projekts ir sākotnējs ieguldījums, kura attiecināmo izdevumu pašreizējā vērtība ir lielāka par EUR 50 miljoniem (3). Mazāk attīstītām teritorijām raksturīgās problēmas mazāk ietekmē lielus ieguldījumu projektus nekā mazāka mēroga ieguldījumu projektus. Pastāv paaugstināts risks, ka liela mēroga projekti ietekmēs tirdzniecību, un līdz ar to risks, ka kropļojumu ietekme uz konkurentiem citos reģionos būs vēl jo negatīvāka. Saistībā ar lieliem ieguldījumiem pastāv arī risks, ka atbalsta summa var pārsniegt minimumu, kas vajadzīgs, lai kompensētu reģionālās nepilnības, un pastāv risks, ka valsts atbalsts šiem projektiem var radīt nevēlamas sekas, piemēram, neefektīva vietas izvēle, lielākus konkurences kropļojumus un, tā kā atbalsta pārvietošana no nodokļu maksātāja par labu atbalsta saņēmējiem izmaksā dārgi, tīros zaudējumus no labklājības viedokļa, t. i., atbalsta izmaksas pārsniedz labumu, ko gūst patērētāji un ražotāji.

RAP paredz īpašus noteikumus reģionālajam atbalstam lieliem ieguldījumu projektiem (4). RAP šiem lielajiem ieguldījumu projektiem paredz reģionālā atbalsta maksimālo robežu automātisku, pakāpenisku samazināšanu, lai ierobežotu konkurences kropļojumus līdz tādam līmenim, kuru var, kā parasti tiek uzskatīts, kompensēt ieguvumi saistībā ar attiecīgo reģionu attīstību (5).

Turklāt katrai dalībvalstij jāpaziņo par ikvienu atbalstu, kuru tā sniedz ieguldījumu projektiem, ja ierosinātais atbalsts pārsniedz maksimāli pieļaujamo atbalsta apmēru, ko saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem (paziņošanas robežlielums) (6) var saņemt ieguldījums, kura attiecināmie izdevumi ir EUR 100 miljoni. Attiecībā uz šiem paziņotajiem gadījumiem Komisija īpaši pārbauda atbalsta intensitāti, atbilstību RAP vispārīgajiem kritērijiem un to, vai paziņotie ieguldījumi rada nozīmīgu ražošanas jaudas pieaugumu, līdztekus risinot tirgus nepietiekamības vai pat lejupslīdes problēmas, vai sniedz labumu uzņēmumiem, kam pieder liela tirgus daļa.

1.2. Reģionālā atbalsta pasākumi, uz kuriem attiecas padziļināts novērtējums

Neskatoties uz automātisku samazināšanu, dažiem lieliem reģionālā atbalsta apmēriem, kuri paredzēti lieliem ieguldījumu projektiem, vēl arvien varētu būt ievērojama ietekme uz tirdzniecību, kas varētu novest pie būtiskiem konkurences kropļojumiem. Šā iemesla dēļ saskaņā ar agrāko Komisijas politiku netika atļauts sniegt atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem, kas pārsniedza šādus robežlielumus (7):

—	atbalsta saņēmējam ir vairāk nekā 25 % no attiecīgā(-o) produkta(-u) noieta attiecīgajā(-os) tirgū(-os),

—	projekta radītā ražošanas jauda pārsniedz 5 no tirgus apjoma, bet attiecīgā tirgus pieauguma rādītājs ir mazāks par EEZ IKP pieauguma rādītāju.

Tomēr saskaņā ar pašreizējām RAP Komisija izvēlējās individualizētāku pieeju, kas ļauj ņemt vērā kohēziju un citas priekšrocības, kas izriet no šādiem projektiem, pēc iespējas konkrētākā veidā. Tomēr visas šādas priekšrocības ir jāsamēro ar iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci, kas arī būtu jānosaka pēc iespējas konkrētākā veidā. Tādēļ RAP 68. punkts paredz, ka Komisija veiks formālas izmeklēšanas procedūru saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88. panta 2. punktu gadījumos, kad atbalsts pārsniedz paziņošanas robežlielumu un atbilst vienam vai abiem RAP 68. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem (padziļinātā novērtējuma robežlielumi, kas ir tādi paši kā šī paziņojuma 6. punktā aprakstītie robežlielumi). Šajos gadījumos formālās izmeklēšanas mērķis ir veikt detalizētu pārbaudi par to, vai “atbalsts ir nepieciešams ieguldījuma stimulēšanai un vai ieguvumi no atbalsta pasākuma ir lielāki par attiecīgajiem konkurences kropļojumiem un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm” (8).

RAP 63. zemsvītras piezīmē Komisija paziņoja, ka tā “sagatavos papildu norādes par kritērijiem, ko tā izmantos novērtējumam”. Turpmākajos punktos Komisija dara zināmu, kādu informāciju tā var pieprasīt un kādu metodoloģiju tā piemēros pasākumiem, uz kuriem attiecas padziļināts novērtējums. Komisija saskaņā ar Valsts atbalsta rīcības plānu (SAAP) (9) veiks visaptverošu atbalsta novērtējumu, ņemot vērā tā pozitīvās un negatīvās ietekmes līdzsvaru, lai noteiktu, vai atbalsta pasākumu kopumā var apstiprināt.

Detalizētajam novērtējumam jābūt samērīgam salīdzinājumā ar iespējamiem kropļojumiem, kurus varētu izraisīt piešķirtais atbalsts. Tas nozīmē, ka analīzes apjomu noteiks attiecīgā gadījuma raksturs. Tādēļ pieprasīto pierādījumu raksturu un apjomu noteiks katra atsevišķa gadījuma iezīmes. Ievērojot noteikumus, ar kuriem nosaka formālo izmeklēšanu, kas izklāstīta Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (10) 6. un 7. pantā, Komisija, cita starpā, var arī prasīt dalībvalstīm, lai tās nodrošina neatkarīgus pētījumus, kas apliecina paziņojumā ietverto informāciju, vai sagādā datus no citiem uzņēmējiem, kuri darbojas konkrētajos tirgos, vai no ekspertiem, kas darbojas reģionālās attīstības jomā. Turklāt formālo izmeklēšanu laikā vēlami ir ieinteresēto personu apsvērumi. Komisija procedūras sākumā norādīs galvenos punktus, par kuriem tai ir vajadzīgi dati.

10.	Šis paziņojums ir domāts, lai nodrošinātu Komisijas lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un paredzamību, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm. Komisija saglabā iespēju grozīt un pārskatīt šīs norādes, ņemot vērā atsevišķos gadījumos gūto pieredzi.

2. ATBALSTA POZITĪVĀ IETEKME

2.1. Atbalsta mērķis

11.

Reģionālajam atbalstam ir vispārējas nozīmes mērķis, kas atspoguļo pašu kapitāla apsvērumus, proti, ekonomiskās kohēzijas veicināšana, palīdzot samazināt atšķirības starp dažādu Kopienas reģionu attīstības līmeņiem. RAP 2. punktā teikts: “Palīdzēdams risināt mazāk attīstīto reģionu problēmas, valsts reģionālais atbalsts veicina dalībvalstu un visas Eiropas Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.” RAP 3. punktā teikts: “Valsts reģionālā ieguldījumu atbalsta mērķis ir veicināt vismazāk attīstīto reģionu attīstību, atbalstot ieguldījumus un darbvietu radīšanu. Tas sekmē mazāk attīstītajos reģionos atrodošos uzņēmumu saimnieciskās darbības paplašināšanu un diversifikāciju un īpaši rosina uzņēmumus izveidot jaunas ražotnes šajos reģionos.”

12.

Saistībā artiem lielajiem ieguldījumu projektiem, kas atbilst padziļinātā novērtējuma robežlielumiem, dalībvalstīm pieprasīs pierādīt, ka ar atbalsta starpniecību tiks risināts attiecīgais pašu kapitāla mērķis. Tādēļ dalībvalstij vajadzēs pamatot ieguldījumu projekta devumu attiecīgā reģiona attīstībā.

13.

Kaut gan reģionālā atbalsta pamatmērķis ir risināt pašu kapitāla problēmu, kā ekonomisko kohēziju, ar reģionālā atbalsta starpniecību var risināt arī tirgus nepilnības. Reģionu problēmas var būt saistītas ar tādām tirgus nepilnībām kā nepilnīga informācija, koordinācijas problēmas, saņēmēja grūtības gūt labumu no ieguldījumiem sabiedriskajos labumos vai iegūt ārējo ietekmi, pamatojoties uz ieguldījumiem. Ja ar reģionālo atbalstu tiks risināti ne tikai pašu kapitāla, bet arī efektivitātes jautājumi, tad uzskata, ka atbalsta kopējā pozitīvā ietekme būs lielāka.

14.

Turpmāko provizorisko kritēriju nepilnīgo sarakstu var izmantot, lai uzskatāmi parādītu atbalsta devumu reģioniem, ciktāl tas rada papildu ieguldījumu piesaisti un aktivitātes attiecīgajā reģionā. Atbalsta pozitīvā ietekme var būt gan tieša (piemēram, tieša jaunu darbvietu radīšana), gan netieša (piemēram, vietējās inovācijas).

—	Ar ieguldījumu tieši radīto darbvietu skaits ir svarīgs devuma rādītājs reģionālajā attīstībā. Jāņem vērā arī radīto darbvietu kvalitāte un pieprasīto prasmju līmenis.

—	Vietējā apakšpiegādātāju un piegādātāju tīklā varētu radīt pat vairāk jaunu darbvietu, tā palīdzot integrēt ieguldījumu attiecīgajā reģionā un nodrošinot plašāku pozitīvās ietekmes izplatību. Tādēļ tiks ņemts vērā arī netieši radīto darbvietu skaits.

—

Saņēmēja apņemšanās organizēt plašus mācību pasākumus, lai pilnveidotu sava darbaspēka prasmi (vispārējo un specifisko), tiks uzskatīta par faktoru, kas veicina reģionālo attīstību. Uzmanība tiks pievērsta arī mācībām, kas pilnveido ārpus uzņēmuma esošo strādnieku zināšanas un viņu noderību. Lai izvairītos no divkāršas uzskaites, vispārējās vai specifiskās mācības, kam ir apstiprināts mācību atbalsts, netiks uzskatītas par reģionālā atbalsta pozitīvu faktoru.

—

Raugoties no reģionālās attīstības viedokļa, apjomradīti ārējie ietaupījumi vai citi labumi var rasties tuvināšanās (klasteru veidošanās) rezultātā. Uzņēmumu klasteri vienā nozarē ļauj atsevišķām rūpnīcām vairāk specializēties, tā radot lielāku efektivitāti. Atrašanās vietu tuvums veicina apmainīšanos ar informāciju, idejām un zināšanām starp uzņēmumiem. Koncentrēta uzņēmējdarbība piesaista daudzus darba meklētājus, tā nodrošinot uzņēmumiem piekļuvi lielam strādnieku kopumam ar dažādām prasmēm. Ir nodrošināta pieeja juridiskiem un komerciāliem pakalpojumiem, kas veicina produktivitāti. Kopumā ņemot, koncentrēta uzņēmējdarbība atkal var piesaistīt citus ieguldījumus, kuri, savukārt, palielina pozitīvās ietekmes izplatību (apļveida attīstība).

—

Ieguldījumi ir saistīti ar tehniskām zināšanām un var būt nozīmīgas tehnoloģiju pārneses avots (zināšanu izplatība). Ieguldījumi, kas tiek piesaistīti intensīvām tehnoloģiju nozarēm, drīzāk varēs iekļaut tehnoloģiju pārnesi atbalsta saņēmējā reģionā. Šai saistībā svarīgs ir arī zināšanu izplatības apjoms un specifika.

—	Var izskatīt arī projektu nozīmi reģiona spējā radīt jaunu tehnoloģiju, izmantojot vietējās inovācijas. Šai ziņā par pozitīvu pasākumu var uzskatīt jaunu ražošanas objektu sadarbību ar vietējām augstākās izglītības iestādēm.

—	Ieguldījuma ilgums un iespējamie turpmākie ieguldījumi nākotnē ir rādītājs uzņēmuma ilglaicīgām saistībām reģionā.

15.

Dalībvalstis sevišķi tiek aicinātas paļauties uz iepriekšējiem valsts atbalsta shēmu vai pasākumu novērtējumiem, piešķīrēju iestāžu sagatavotiem ietekmes novērtējumiem, ekspertu viedokļiem un citiem iespējamiem pētījumiem, kas attiecas uz novērtējamo ieguldījumu projektu. Atbalsta saņēmēja biznesa plāni varētu sniegt informāciju par radīto darbvietu skaitu, izmaksātajām algām (mājsaimniecību turības pieauguma plaša izplatība), vietējo ražotāju pārdošanas apjomiem, ieguldījumu radīto apgrozījumu un reģionā iegūto labumu no papildu nodokļu ieņēmumiem.

16.

Ja vajadzīgs, jāņem vērā arī plānotā ieguldījumu projekta, Valsts stratēģiskās atsauces ietvara savstarpējā saistība, kā arī projekta un rīcības programmu, ko līdzfinansē no struktūrfondiem, savstarpējā saistība. Šai sakarā Komisija varētu apsvērt visus savus lēmumus, kuri attiecas uz pasākumiem, saistībā ar struktūrfondu vai Kohēzijas fonda (11) lielo projektu analīzi. Šāds lēmums līdz ar citiem faktoriem ir pamatots ar “izmaksu un ieguvumu analīzi, tostarp riska izvērtējumu un paredzamo ietekmi uz attiecīgo nozari un sociālekonomisko stāvokli dalībvalstī un/vai reģionā un, ja iespējams un ja tas ir atbilstīgi, citos Kopienas reģionos.”

2.2. Atbalsta instrumenta piemērotība

17.

Valsts atbalsts ieguldījumu subsīdiju veidā nav vienīgais dalībvalstīm pieejamais politikas instruments, ar kuru var atbalstīt ieguldījumus un jaunu darbvietu radīšanu mazāk attīstītos reģionos. Dalībvalstis var izmantot vispārējus pasākumus, piemēram, attīstīt infrastruktūru, uzlabot izglītības un mācību kvalitāti un pilnveidot uzņēmējdarbības vidi.

18.

Uzskata, ka piemēroti instrumenti ir tie pasākumi, kuriem dalībvalstis ir apsvērušas citus politikas variantus un kuriem ir noteiktas tāda selektīva instrumenta kā valsts atbalsts konkrētam uzņēmumam izmantošanas priekšrocības. Komisija sevišķi ņems vērā visus ietekmes novērtējumus, ko, iespējams, veikusi dalībvalsts attiecībā uz ierosināto pasākumu.

2.3. Atbalsta stimulējošā ietekme

19.

Atbalsta pasākuma stimulējošās ietekmes analīze ir viens no svarīgākajiem aspektiem padziļināti novērtējot reģionālo atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem. Komisija novērtēs, vai ierosinātais atbalsts ir nepieciešams, lai stimulētu “tādu ieguldījumu veikšanu atbalstāmajās teritorijās, kuri pretējā gadījumā nebūtu veikti” (12). Šis novērtējums notiks divos līmeņos: pirmais būs vispārīgais jeb procedūras līmenis, otrais – sīki izstrādāts ekonomiskais līmenis.

20.	RAP 38. punktā ir doti vispārīgi kritēriji reģionālā atbalsta stimulējošas ietekmes formāla novērtējuma sagatavošanai. Šie kritēriji attiecas uz visiem reģionālajiem atbalstiem, ne tikai uz reģionālajiem atbalstiem lieliem ieguldījumu projektiem.

21.

Attiecībā uz reģionālo atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem, uz kuriem attiecas šis paziņojums, Komisija sīki pārbaudīs, “ka atbalsts ir nepieciešams ieguldījuma stimulēšanai” (13). Šī sīki izstrādātā novērtējuma mērķis ir noteikt, vai atbalsts patiesībā veicina atbalsta saņēmēja attieksmes maiņu tādā mērā, ka saņēmējs veic (papildu) ieguldījumu attiecīgajā atbalstāmajā reģionā. Var būt daudz pamatotu iemeslu, lai uzņēmumu izvietotu attiecīgajā reģionā, pat ja netiek piešķirts nekāds atbalsts.

22.

Ņemot vērā pašu kapitāla mērķi, kas izriet no kohēzijas politikas, ja atbalsts veicina šī mērķa sasniegšanu, stimulējošo ietekmi var pierādīt, izmantojot divus iespējamos scenārijus.

1)	Atbalsts stimulē pieņemt pozitīvu lēmumu par ieguldījumu, jo ieguldījums, kas šim uzņēmumam citādi nebūtu ienesīgs jebkurā citā vietā, var tikt veikts atbalstāmajā reģionā (14).

2)	Atbalsts stimulē izvietot plānoto ieguldījumu attiecīgajā reģionā un nevis citur, jo tas kompensē neto trūkumus un izmaksas, kas ir saistītas ar izvietošanu atbalstāmajā reģionā.

23.

Dalībvalstij jāparāda Komisijai atbalsta stimulējošas ietekmes esība. Dalībvalstij būs jāsagādā nepārprotami pierādījumi par atbalsta efektīvu iedarbību vai nu uz ieguldījuma izvēli, vai atrašanās vietas izvēli. Tai vajadzēs norādīt, kuru scenāriju tā piemēro. Lai varētu sagatavot visaptverošu novērtējumu, dalībvalstij vajadzēs sagādāt ne tikai informāciju par atbalstāmo projektu, bet arī visaptverošu hipotētiska scenārija aprakstu par gadījumu, ja dalībvalsts saņēmējam nepiešķir nekādu atbalstu.

24.	Pirmajā scenārijā dalībvalsts varētu nodrošināt pierādījumus par atbalsta stimulējošo ietekmi ar uzņēmuma dokumentiem, kuri parāda, ka ieguldījums nebūtu ienesīgs bez atbalsta un ka nebija iespējams izraudzīt citu vietu kā vien to, kas atrodas atbalstāmajā reģionā.

25.

Otrajā scenārijā dalībvalsts varētu nodrošināt pierādījumus par atbalsta stimulējošo ietekmi, sagādājot uzņēmuma dokumentus, kuros redzams, ka ir veikts salīdzinājums izmaksām un ieguvumiem, novietojot attiecīgajā atbalstāmajā reģionā un citā reģionā. Šādus salīdzinošus scenārijus Komisijai būs jāuzskata par reāliem.

26.

Dalībvalstis sevišķi tiek aicinātas paļauties uz riska novērtējumiem (tostarp ar atrašanās vietu saistīto risku novērtēšanu), finanšu pārskatiem, iekšējiem biznesa plāniem, ekspertu viedokļiem un citiem pētījumiem, kas attiecas uz novērtējamo ieguldījumu projektu. Dokumenti, kuros ir informācija par pieprasījuma prognozēm, izmaksu prognozēm, finanšu prognozēm, dokumenti, kuri ir iesniegti ieguldījumu komitejai un kuros ir izstrādāti dažādi ieguldījumu scenāriji, vai dokumenti, kuri ir sagatavoti finanšu tirgiem, varētu palīdzēt veikt stimulējošās ietekmes pārbaudi.

27.

Šai saistībā un it īpaši pirmajā scenārijā ienesīguma līmeni var novērtēt, izmantojot metodoloģijas, kuras parasti tiek piemērotas attiecīgajā nozarē un kurās var būt iekļautas: metodes, lai novērtētu projekta ieguldījuma tīro pašreizējo vērtību (NPV), iekšējās atdeves likmi (IRR) vai ieguldītā kapitāla rentabilitāti (ROCE).

28.

Ja atbalsts nemaina saņēmēja attieksmi, stimulējot veikt (papildu) ieguldījumu attiecīgajā atbalstāmajā reģionā, tad trūkst stimulējošās ietekmes, lai sasniegtu reģionālo mērķi. Ja atbalstam nav stimulējošas ietekmes, lai sasniegtu reģionālo mērķi, šādu atbalstu var uzskatīt par līdzekļiem, kas uzņēmuma piešķirti par velti. Tādēļ reģionālā atbalsta lieliem ieguldījumu projektiem padziļinātajā novērtējumā atbalsts netiks apstiprināts tajos gadījumos, kad izrādīsies, ka tas pats ieguldījums šajā reģionā tiktu veikts arī bez atbalsta.

2.4. Atbalsta samērība

29.	Lai reģionālais atbalsts būtu samērīgs, atbalsta apmēram un intensitātei jābūt ierobežotai līdz minimumam, kāds nepieciešams, lai atbalstāmajā reģionā tiktu veikts ieguldījums.

30.

RAP noteikumi parasti nodrošina to, lai reģionālais atbalsts būtu samērojams ar to problēmu smagumu, kuras ietekmē atbalstāmos reģionus, vispārīgi piemērojot reģionālā atbalsta maksimālo robežu un automātisku, pakāpenisku šo reģionālā atbalsta maksimālās robežas samazināšanu lieliem ieguldījumu projektiem (sk. 1. un 3. punktu).

31.	Tajos reģionālā atbalsta gadījumos, kad ir nepieciešams padziļināts novērtējums, ir nepieciešama RAP noteikumos iekļautā vispārīgā samērīguma principa sīkāka pārbaude.

32.

Pirmajā scenārijā, kas attiecas uz ieguldījuma stimulēšanu, atbalstu uzskatīs par kopumā samērīgu, ja sniegtā atbalsta rentabilitāte atbildīs normālam rentabilitātes koeficientam, kuru uzņēmums ir piemērojis citiem ieguldījumu projektiem, visa uzņēmuma kapitāla izmaksām vai rentabilitātei, ko parasti novēro attiecīgajā nozarē.

33.

Otrajā scenārijā, kas attiecas uz atrašanās vietas stimulēšanu, atbalstu uzskatīs par kopumā samērīgu, ja tas būs vienāds ar starpību, kura rodas, salīdzinot tīrās izmaksas, ko saņēmējs uzņēmums iegulda atbalstāmajā reģionā, ar tīrajām izmaksām, ko iegulda citos reģionos. Jāņem vērā visas šādas izmaksas un ieguvumi, starp tiem arī, piemēram, administratīvās izmaksas, pārvadāšanas izmaksas, mācību izmaksas, kuras nesedz atbalsts mācībām, kā arī algu starpības.

34.	Visbeidzot, šīs tīrās izmaksas, kuras, kā uzskata, ir saistītas ar reģionu problēmām, ir iemesls zemākai ieguldījuma rentabilitātei. Tādēļ var izmantot arī aprēķinus, ar kuriem veic stimulējošās ietekmes analīzi, lai novērtētu, vai atbalsts ir samērīgs.

35.	Dalībvalstij uzskatāmi jāparāda samērība, pamatojoties uz attiecīgu dokumentāciju, kāda minēta 26. punktā.

36.	Atbalsta intensitāte nekādā ziņā nevar būt lielāka par reģionālā atbalsta maksimālo robežu, ko koriģē RAP noteiktais samazināšanas mehānisms.

3. ATBALSTA NEGATĪVĀ IETEKME

37.	Lai novērtētu tirgus daļas un iespējamo pārprodukciju tirgū strukturālās lejupslīdes laikā, Komisijai jādefinē konkrētā produkta tirgus un ģeogrāfiskais tirgus. Tādējādi (15) konkrētie tirgi parasti būs jau definēti reģionālā atbalsta pasākumiem, uz kuriem attiecas padziļināts novērtējums.

38.

Divi galvenie rādītāji, kas liecina par iespējamo negatīvo ietekmi, ko izraisa atbalsts, jau ir minēti RAP 68. punktā, proti, liela tirgus daļa un iespējamā pārprodukcija tirgū strukturālās lejupslīdes laikā. Konkurences kontekstā tie ir saistīti ar diviem iespējamā kaitējuma veidiem, proti, ietekmes radīšanu tirgū un neefektīvu tirgus struktūru radīšanu vai saglabāšanu. Šie divi rādītāji jau būs noteikti pirms izmeklēšanas procedūras sākšanas. Lai sagādātu visus elementus līdzsvara galīgai pārbaudei, šo divu rādītāju novērtējums padziļinātajā novērtējumā tiks pilnveidots. Atbalsta izraisītās iespējamās negatīvās ietekmes trešais rādītājs, kas tiks padziļināti novērtēts, ir atbalsta ietekme uz tirdzniecību. Lai gan uzskata, ka šie trīs rādītāji parāda galveno negatīvo ietekmi, ko, iespējams, izraisa reģionālais atbalsts lieliem ieguldījumu projektiem, Komisija pieļauj, ka īpašos gadījumos varētu būt arī citi rādītāji.

39.	Komisija īpaši uzsvērs negatīvo ietekmi, kas būs saistīta ar ietekmi tirgū un pārprodukciju, gadījumos, kad atbalsts stimulē mainīt lēmumu par ieguldījumu, jo bez atbalsta nekāda ieguldījuma nebūtu (stimulējošās ietekmes pirmais scenārijs).

40.

Ja, tomēr, hipotētiska analīze pieļauj varbūtību, ka bez atbalsta ieguldījums noteikti būtu noticis, kaut arī, iespējams, citā vietā (otrais scenārijs), un ja atbalsts ir samērīgs, iespējamās norādes par tādiem kropļojumiem kā liela tirgus daļa un jaudas pieaugums nepietiekami aktīvā tirgū principā būtu tādas pašas neatkarīgi no atbalsta.

3.1. Privātu ieguldījumu izstumšana

3.1.1. Ietekme tirgū

41.

Veidojot savu optimālāko ieguldījumu līmeni, tirgos, kur ir ierobežots tirgus dalībnieku skaits (lieliem ieguldījumu projektiem raksturīga situācija), katrs uzņēmums ņem vērā konkurentu veiktos ieguldījumus. Ja atbalsts mudina konkrēto uzņēmumu ieguldīt vairāk, konkurenti uz to var atbildēt, samazinot savus izdevumus šajā teritorijā. Šādā gadījumā atbalsts izraisa privātā ieguldījuma izstumšanu. Ja tā rezultātā konkurenti tiek novājināti vai pat izstumti, tas nozīmē, ka atbalsts kropļo konkurenci. Šai sakarā, kā teikts 38. punktā, RAP ir nošķirti gadījumi, kad atbalsta saņēmējam ir ietekme tirgū, un gadījumi, kad atbalsts izraisa būtisku jaudas paplašināšanos rūkošā tirgū.

42.

Kopumā jebkurš atbalsts kādam saņēmējam koncentrētā tirgū, ļoti iespējams, izkropļos konkurenci, jo katra uzņēmuma lēmums ietekmē tā konkurentus tiešāk. Tas it sevišķi attiecas uz tādiem gadījumiem, kad subsīdijas saņem dominējošais tirgus dalībnieks. Ja, pateicoties atbalstam, tā saņēmējs var saglabāt vai palielināt savu ietekmi tirgū (16), reģionālais atbalsts lieliem ieguldījumu projektiem var nelabvēlīgi ietekmēt konkurentu lēmumus par ieguldījumiem un tādējādi radīt konkurences kropļojumus. Tas būtu kaitējums patērētājiem. Tādēļ Komisija vēlas ierobežot valsts atbalstu tiem uzņēmumiem, kam ir ietekme tirgū.

43.

Visos reģionālā atbalsta gadījumos, kad par robežlielumu jāziņo (RAP 64. punkts), Komisijai jau ir jānovērtē (RAP 68. punkta a) apakšpunkts) atbalsta saņēmēja (vai atbalsta saņēmēja grupas) daļa no konkrētā(-o) produkta(-u) noieta konkrētajā(-os) produkta tirgū(-os) un ģeogrāfiskajā(-os) tirgū(-os). Tomēr tirgus daļa var sniegt tikai provizorisku norādi par iespējamām problēmām. Tādēļ padziļinātajā novērtējumā Komisija vajadzības gadījumā novērtēs arī citus faktorus, starp tiem arī, piemēram, tirgus struktūru, ņemot vērā tirgus koncentrāciju (17), iespējamos šķēršļus ienākšanai tirgū (18), pircēju ietekmi (19) un šķēršļus izejai no tirgus.

44.

Komisija ņems vērā tirgus daļas apjomu un citus būtiskus faktorus pirms un pēc ieguldījuma (parasti gadu pirms ieguldījuma sākuma un gadu pēc tam, kad ir sasniegts pilns ražošanas apjoms). Detalizēti vērtējot negatīvo ietekmi, Komisija ņems vērā to, ka daži ieguldījumu projekti tiek īstenoti samērā īsā laikā – vienā vai divos gados –, bet lielākā daļa lielo ieguldījumu projektu – daudz ilgākā laikā. Tādēļ vairumā gadījumu ir nepieciešamas ilgtermiņa analīzes par tirgu attīstību. Tomēr Komisija piekritīs, ka šīs ilgtermiņa analīzes ir pārāk teorētiskas, sevišķi tajos gadījumos, kad mainīgajā tirgū vai tirgos notiek straujas tehnoloģiskas pārmaiņas. Tādējādi, jo analīze būs veikta par ilgāku termiņu un līdz ar to būs teorētiskāka, jo mazāka nozīme būs piešķirta tirgus ietekmes iespējamajai negatīvajai ietekmei vai izslēdzošas rīcības iespējai.

3.1.2. Neefektīvu tirgus struktūru radīšana vai saglabāšana

45.

Tā ir efektīvas konkurences pazīme, ja neefektīvi uzņēmumi ir spiesti aiziet no tirgus. Ilgākā laikposmā šis process veicina tehnoloģisko progresu un nepietiekamo resursu efektīvu izmantošanu ekonomikā. Tomēr valsts atbalsta izraisītā būtiskā jaudas paplašināšanās nepietiekamas darbības tirgū varētu pārmērīgi kropļot konkurenci, jo pārprodukcija varētu izraisīt peļņas grūtības un konkurentu jaudas samazināšanos vai pat viņu iziešanu no tirgus. Tas varētu radīt situāciju, kurā konkurenti, kas citkārt varētu palikt tirgū, valsts atbalsta dēļ tiek izspiesti no tirgus. Tas var arī atturēt zemu izmaksu uzņēmumu ienākšanu tirgū un mazināt konkurentu vēlmi ieviest jauninājumus. Tas rada neefektīvas tirgus struktūras, kuras ilgtermiņā ir arī nelabvēlīgas patērētājiem.

46.

Lai novērtētu to, vai atbalsts var palīdzēt radīt vai saglabāt neefektīvas tirgus struktūras, kā norādīts iepriekš, Komisija ņems vērā projekta radīto papildu ražošanas jaudu, kā arī to, vai tirgus darbība nav nepietiekama (20). Saskaņā ar RAP papildu jaudu uzskatīs par problemātisku tikai tad, ja tā būs radīta nepietiekamas darbības tirgū un ja attiecīgā tirgus papildu jauda būs lielāka par 5 %.

47.

Tā kā radītā jauda parasti būs kropļojošāka tirgū ar absolūtu aktivitātes samazinājumu nekā tirgū ar relatīvu samazinājumu radītā jauda, Komisija atšķirs gadījumus, kad, no ilgtermiņa apsvērumu viedokļa, konkrētā tirgus samazinājums ir strukturāls (t. i., ja tirgus parāda negatīvu pieauguma rādītāju) un kad konkrētā tirgus samazinājums ir relatīvs (t. i., ja tirgus parāda pozitīvu pieauguma rādītāju, bet nepārsniedz standarta pieauguma rādītāju (skatīt 48. punktu)). Ja projekta radītā jauda vērojama tirgū, kur aktivitātes samazinājums strukturālā ziņā ir absolūts, Komisija to uzskatīs par negatīvu faktoru līdzsvara pārbaudē, ko diez vai kompensēs kaut kādi pozitīvi faktori. Šādā gadījumā ir apšaubāms arī ilgtermiņa labums attiecīgajam reģionam.

48.

Tirgus darbības nepietiekamību parasti mēra, salīdzinot to ar EEZ IKP pēdējos piecos gados pirms projekta sākšanas (standarta rādītājs). Dati par iepriekšējo darbības periodu ir vieglāk pieejami un mazāk teorētiski nekā nākotnes plānojumu dati. Neskatoties uz to, Komisija savā padziļinātajā novērtējumā var ņemt vērā arī gaidāmās tendences, jo jaudas palielināšanās ietekme būs jūtama turpmākajos gados pēc ieguldījuma. Indikators varētu būt attiecīgā tirgus paredzamā izaugsme nākotnē un no tās izrietošie gaidāmās jaudas izmantošanas rādītāji, kā arī iespējamā jaudas palielināšanas ietekme uz konkurentiem ar tās iedarbību uz cenām un peļņu.

49.

Pieredze arī rāda, ka dažos gadījumos, ņemot vērā attiecīgā ražojuma izaugsmi, EEZ, iespējams, nav piemērota standarta, lai novērtētu atbalsta ietekmi, īpaši tad, ja ražojumi nonāk pasaules tirgū, bet EEZ tie tiek ražoti vai patērēti ierobežotā daudzumā. Tādos gadījumos Komisija raudzīsies plašāk uz atbalsta atstāto ietekmi uz tirgus struktūrām, sevišķi ņemot vērā tā iespēju izspiest EEZ ražotājus no tirgus.

3.2. Negatīva ietekme uz tirdzniecību

50.

Kā paskaidrots RAP 2. punktā, ģeogrāfiskais faktors reģionālo atbalstu atšķir no citiem horizontālā atbalsta veidiem. Reģionālā atbalsta īpašā pazīme ir tā, ka tas ir domāts, lai ietekmētu ieguldītāju izvēli par to, kur veikt ieguldījumu projektus. Ja reģionālais atbalsts kompensē papildu izmaksas, kas rodas reģionālo problēmu dēļ, un atbalsta papildu ieguldījumus atbalstāmajos reģionos, tas ne tikai veicina reģiona attīstību, bet arī kohēziju, gala rezultātā dodot labumu visai Kopienai. (21) Attiecībā uz iespējamo negatīvo ietekmi, ko izraisa reģionālā atbalsta atrašanās vieta, RAP un reģionālā atbalsta plāni jau atzīst un zināmā mērā ierobežo šo ietekmi, precīzi nosakot teritorijas, kurām var piešķirt reģionālo atbalstu, ņemot vērā pašu kapitāla un kohēzijas politikas mērķi, kā arī attiecināmā atbalsta intensitāti. Atbalstu nedrīkst piešķirt ieguldījumu piesaistīšanai ārpus šīm teritorijām. Izvērtējot lielu ieguldījumu projektus, uz kuriem attiecas šīs norādes, Komisijai būtu jāsaņem visa vajadzīgā informācija, lai apsvērtu, vai valsts atbalsts neradīs ievērojamu darbvietu zudumu pašreizējās atrašanās vietās Kopienā.

51.

Konkrētāk, ja ieguldījumi, kas uzlabo ražošanas jaudu tirgū, tiek veikti valsts atbalsta dēļ, pastāv risks, ka tas var negatīvi ietekmēt ražošanu vai ieguldījumus citos Kopienas reģionos. Jo īpaši tas iespējams gadījumos, kad ražošanas jaudas pieaugums apsteidz tirgus izaugsmi, kā tas parasti ir to lielo ieguldījumu projektu gadījumos, kuri atbilst RAP 68. punkta otrajam kritērijam. Negatīvu ietekmi uz tirdzniecību, kas atbilst zaudētajām saimnieciskajām darbībām reģionos, kurus ietekmē atbalsts, var izjust zaudētu darbvietu veidā attiecīgajos tirgos apakšuzņēmēju līmenī (22) un ārējo pozitīvo faktoru zaudējumu rezultātā (piemēram, klasteru veidošanās, zināšanu izplatīšanās, izglītība un mācības, utt.).

4. ATBALSTA IETEKMES LĪDZSVAROŠANA

52.

Nosakot, ka atbalsts ir nepieciešams kā stimuls, lai piesaistītu ieguldījumus attiecīgajā reģionā, Komisija līdzsvaros reģionālā ieguldījumu atbalsta lielam ieguldījumu projektam pozitīvos un negatīvos faktorus. Komisija rūpīgi apsvērs atbalsta vispārējo ietekmi uz kohēziju Kopienā. Komisija neizmantos šajā paziņojumā izklāstītos kritērijus mehāniski, bet veiks kritēriju relatīvās nozīmes visaptverošu novērtējumu. Šajā līdzsvara pārbaudē nevienu atsevišķu faktoru nevar uzskatīt par noteicošu, nevienu faktoru kopumu nevar uzskatīt par pašpietiekamu, lai pierādītu saderību.

53.

Konkrētāk, Komisija uzskata, ka ieguldījumu piesaistīšana nabadzīgākiem reģioniem (kā noteikts ar augstāku reģionālā atbalsta maksimālo robežu) dod lielāku labumu kohēzijai Kopienā nekā tā paša ieguldījuma izvietošana reģionos, kas atrodas labvēlīgākā situācijā. Tādējādi otrajā scenārijā, saskaņā ar kuru ir jāsniedz pierādījumi par alternatīvu atrašanās vietu, novērtējuma secinājums, ka bez atbalsta ieguldījums būtu ticis piesaistīts nabadzīgākam reģionam (jo vairāk reģionālo problēmu, jo augstāka reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte) vai reģionam, kuram ir, kā tiek uzskatīts, tādas pašas problēmas kā mērķa reģionam (tā pati reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte), būs negatīvs faktors vispārējā līdzsvara pārbaudē, kuru diez vai kompensēs kaut kādi pozitīvi faktori, jo tas ir pretrunā reģionālā atbalsta loģiskajam pamatam. No otras puses, saskaņā ar līdzsvara pārbaudi parasti tiks uzskatīts, ka pozitīvās sekas, ko rada reģionālais atbalsts, kurš tikai kompensē tīro izmaksu starpību, kas saistīta ar attīstītāku alternatīvo ieguldījuma atrašanās vietu (un tādējādi atbilst iepriekšminētajiem samērīguma principiem papildus tādām pozitīvas ietekmes prasībām kā mērķis, piemērotība un stimulējoša ietekme), atsver negatīvo ietekmi jaunam ieguldījumam alternatīvajā atrašanās vietā.

54.	Tomēr, ja ir skaidri pierādījumi, ka valsts atbalsts varētu radīt ievērojamus darbvietu zudumus pašreizējās Eiropas Savienības atrašanas vietās, kuras citādi vidējā termiņā būtu saglabājušās, līdzsvara pārbaudē ņems vērā sociālo un ekonomisko ietekmi uz pašreizējām atrašanās vietām.

55.	Komisija, pēc Regulas (EK) Nr. 659/1999 6. pantā noteiktās formālās izmeklēšanas procedūras, ar lēmumu var izbeigt procedūru, kā noteikts minētās regulas 7. pantā.

56.

Komisija var nolemt vai nu apstiprināt atbalstu, izvirzīt tam noteikumus vai aizliegt to (23). Ja Komisija pieņem nosacītu lēmumu atbilstoši minētās regulas 7. panta 4. punktam, tā var pievienot nosacījumus, lai ierobežotu konkurences iespējamo kropļošanu un nodrošinātu samērību. Turklāt tā var samazināt paziņotā atbalsta apmēru vai intensitāti līdz tādam līmenim, ko tā uzskata par samērīgu un saderīgu ar kopējo tirgu.

(1) OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.

(2) http://ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/regional_aid/regional_aid.html

(3) Kā definēts RAP 60. punktā un 54. un 55. zemsvītras piezīmē.

(4) Sal. ar RAP 4.3 iedaļu.

(5) Sal. ar RAP 67. punktu.

(6) Sal. ar RAP 64. punktu.

(7) Sal. ar 24. punktu 2002. gada dokumentā “Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipi” (OV C 70, 19.3.2002., 8. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar OV C 263, 1.11.2003., 3. lpp.).

(8) Sal. ar RAP 68. punktu.

(9) Sal. ar SAAP 11. un 20. punktu COM(2005) 107 galīgā redakcija.

(10) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(11) Sal. ar 2. iedaļu Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006. 25. lpp.).

(12) Sal. ar RAP 38. punktu.

(13) Sal. ar RAP 68. punktu.

(14) Šādi ieguldījumi var radīt apstākļus, kas ļauj veikt papildu ieguldījumus, kuriem nav nepieciešams papildu atbalsts.

(15) Ja būs šaubas par to, kā pareizi definēt konkrēto tirgu, Komisija tos noteiks lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras sākšanu atbilstoši Līguma 88. panta 2. punktam.

(16) Ietekme tirgū ir spēja ietekmēt tirgus cenas, produkcijas izlaidi, preču un pakalpojumu kvalitāti vai daudzveidību, vai citus tirgus konkurences rādītājus uz ievērojamu laikposmu.

(17) Komisija var ņemt vērā Herfindahl-Hirschman indeksu (HHI). Šis indekss paredz veikt tirgus struktūras pamatanalīzi. Ja tirgū ar maz tirgus dalībniekiem vairākiem no tiem ir samērā lielas tirgus daļas, saņēmēja ievērojamā tirgus daļa nerada tik lielas bažas par konkurenci.

(18) Šie šķēršļi ienākšanai tirgū attiecas arī uz juridiskiem šķēršļiem (īpaši uz intelektuālā īpašuma tiesībām), apjoma un mēroga radītiem ietaupījumiem, šķēršļiem sistēmu un infrastruktūru piekļuvei. Ja atbalsts ir saistīts ar tirgu, kurā atbalsta saņēmējs darbojas sen, iespējamie šķēršļi ienākšanai tirgū var saasināt atbalsta saņēmēja potenciālo ietekmi tirgū un tādējādi arī šīs tirgus ietekmes iespējamās negatīvās sekas.

(19) Ja tirgū ir spēcīgi pircēji, maz ticams, ka atbalsta saņēmējs viņiem var paaugstināt cenas.

(20) Šajā kontekstā tirgus darbība būs “nepietiekama”, ja tirgus vidējais gada izaugsmes rādītājs atsauces gadā nepārsniegs EEZ IKP izaugsmes rādītāju.

(21) Konkrētāk, papildu pasākumi vai augstāks dzīves līmenis atbalstāmajā reģionā var palielināt pieprasījumu pēc produktiem un pakalpojumiem, kuru izcelsmes ir citās Kopienas daļās.

(22) Īpaši, ja tie darbojas reģiona vietējos tirgos.

(23) Kad atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz esošo reģionālo atbalsta shēmu, ir tomēr jāievēro, ka dalībvalsts saglabā iespēju piešķirt tāda apjoma atbalstu, kas atbilst tam maksimāli pieļaujamam apmēram, kādu ieguldījums, kura attiecināmie izdevumi ir EUR 100 miljoni, var saņemt saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem.

16.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 223/15

VALSTS ATBALSTS – FRANCIJAS REPUBLIKA

Valsts atbalsts C 4/09 (ex N 679/97) – Grozījumi radio atbalsta shēmā

Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2009/C 223/09

Komisija ar 2009. gada 11. februāra vēstuli, kas autentiskajā valodā pievienota šim kopsavilkumam, paziņoja Francijas Republikai par savu lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz minēto atbalstu.

Mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas ieinteresētās personas var iesniegt savus apsvērumus, nosūtot tos uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

State Aid Registry

SPA 3 6/5

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22961242

E-pasts: stateaidgreffe@ec.europa.eu

Šie apsvērumi tiks paziņoti Francijas Republikai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz apsvērumus, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.

KOPSAVILKUMA TEKSTS

1. PROCEDŪRA

Ar Francijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā 1997. gada 2. oktobra vēstuli, kas reģistrēta nākamajā dienā, Francijas valdība saskaņā ar EK līguma 93. panta 3. punktu, kas šobrīd ir kļuvis par EK līguma 88. panta 3. punktu, paziņoja par projektu dekrētam, ar ko izdara grozījumus radio atbalsta shēmā, kas ieviesta ar 1992. gada 30. septembra Dekrētu 92-1053.

Komisija ar 1997. gada 10. novembra vēstuli (SG(97) D/9265) informēja Francijas Republiku par savu lēmumu necelt iebildumus attiecībā uz paziņotajiem grozījumiem shēmā. Šis lēmums bija spēkā līdz Komisijas 2003. gada 28. jūlija lēmumam par atbalsta pasākumu Nr. NN 42/03 (ex N 752/02), kurā tā paziņoja, ka likuma projekts, kas paredz grozīt radio atbalsta shēmu, kura tika apstiprināta ar 1997. gada 10. novembra lēmumu, ir saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Eiropas Kopienu Tiesa ar 2008. gada 22. decembra spriedumu (Lieta C-333/07 Régie Networks, Krājumā vēl nav publicēts) paziņoja, ka Komisijas 1997. gada 10. novembra lēmums nav spēkā. Ieinteresēto trešo personu uzmanība tiek vērsta uz šā sprieduma pamatojumu.

2. ATBALSTA SĪKS APRAKSTS

2.1. Atbalsta shēmas saņēmēji

Saskaņā ar Francijas iestāžu paziņoto projektu tiek piemērota atbalsta shēma, kas paredzēta 80. pantā 1986. gada 30. septembra Likumā Nr. 86-1067 par saziņas brīvību, kurā grozījumi izdarīti ar 1989. gada 17. janvāra Likuma Nr. 89-25 25. pantu un 1990. gada 29. decembra Likuma Nr. 90-1170 27. pantu un kurā noteikts:

“Radio raidorganizācijām, kuru komerciālie ieņēmumi no reklāmraidījumiem vai sponsorētiem raidījumiem nepārsniedz 20 % no to kopējā apgrozījuma, tiek piešķirts atbalsts atbilstoši valsts Padomes dekrētā noteiktajai kārtībai”.

2.2. Atbalsta shēmas finansēšanas veids

Ar Francijas iestāžu paziņotā projekta, kas kļuvis par 1997. gada 29. decembra Dekrētu Nr. 97-1263 (1997. gada 30. decembra FROV, 19194. lpp.), 1. pantu ir noteikts nodevai pielīdzināms maksājums par labu radio atbalsta fondam.

Dekrēta projekta 2. pantā ir noteikts, ka nodeva tiek aprēķināta, pamatojoties uz summām, ko reklāmdevēji maksā par reklāmas pārraidīšanu Francijas teritorijā, un nodevas maksātāji ir reklāmas aģentūras. Tātad summas, kas samaksātas raidstacijām, kas raida no citām dalībvalstīm, nevis no Francijas, ir apliekamas ar nodevu.

3. PAZIŅOTO PASĀKUMU IEPRIEKŠĒJĀ PĀRBAUDE

3.1. Atbalsta esība EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē

Atbalsta shēma ir finansēta, izmantojot resursus, ko iegūst no nodevai pielīdzināmā maksājuma, kas paredzēts normatīvajos aktos un ko iekasē nodokļu administrācija, tātad tie ir Francijas valsts līdzekļi.

Atbalsta shēma atbalsta tikai radio raidorganizācijas. Atbalsta shēmas saņēmēji ir pakalpojumu sniedzēji, kuru ieņēmumi no reklāmraidījumiem nepārsniedz 20 % no to kopējā apgrozījuma. Šie pakalpojumi ir konkurences situācijā attiecībā uz klausītāju un reklāmas ieņēmumu piesaisti no reklāmraidījumiem, jo īpaši ar citām raidorganizācijām Francijas teritorijā. Paziņotā atbalsta shēma var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Tā kā uz radio atbalsta shēmu, par ko paziņoja Francijas iestādes, attiecas EK līguma 87. panta 1. punktā paredzētie noteikumi, Komisijai ir jāanalizē tās saderība ar kopējo tirgu.

3.2. Atbalsta saderība ar kopējo tirgu, ņemot vērā EK līguma 87. panta 2. un 3. punktu

Veicinot raidorganizāciju daudzveidību, atbalsta shēma paredz nodrošināt plašsaziņas līdzekļu daudzveidību Francijas teritorijā, un tas ir likumīgs vispārējas tautsaimniecības nozīmes mērķis. Tādējādi jautājumu par atbalstu saņēmējiem varētu izskatīt, ņemot vērā EK līguma 87. panta 3. panta c) apakšpunktā minētos nosacījumus.

Tomēr atbalsta shēmas finansēšana, izmantojot attiecīgu nodevai pielīdzināmo maksājumu, ir neatņemama pasākuma sastāvdaļa, kā to turklāt ir konstatējusi Tiesa spriedumā Régie Networks (99. līdz 112. punkts). No tā izriet, ka Komisijai, izvērtējot atbalsta shēmas saderību ar kopējo tirgu, ir jāņem vērā minētā nodeva.

Šajā saistībā aplūkotā reklāmas aģentūru nodeva ir pretēja vispārējam principam, ko regulāri atkārtoti apstiprinājusi Komisija un ko Tiesa apstiprinājusi savā 1970. gada 25. jūnija spriedumā lietā 47/69 Francija/Komisija (Recueil, 487. lpp.), saskaņā ar kuru importētās preces vai pakalpojumi ir jāatbrīvo no jebkādiem nodevai pielīdzināmiem maksājumiem, no kuriem ir paredzēts finansēt atbalsta shēmu, kura ir piemērojama tikai valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā to ir konstatējusi Tiesa savā spriedumā Régie Networks (115. punkts).

Ņemot vērā šos apstākļus, šajā posmā Komisijai ir šaubas par paziņotās atbalsta shēmas saderību ar kopējo tirgu, jo īpaši ņemot vērā EK līguma 87.panta 3. punkta c) apakšpunktā minētos kritērijus. Komisija norāda, ka nelikumīgs finansēšanas veids var radīt atbalsta shēmas nelikumību ab initio un in toto.

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1) 14. pantu jebkuru nelikumīgu atbalstu var atgūt no tā saņēmēja.

VĒSTULES TEKSTS

“Par la présente, la Commission européenne a l’honneur d’informer la République française qu’après avoir examiné les informations fournies par vos autorités, elle a décidé d’ouvrir la procédure prévue à l’article 88, paragraphe 2, du traité CE.

1. PROCÉDURE

Par lettre du 2 octobre 1997 de la Représentation Permanente de la France auprès de l'Union européenne, enregistrée le lendemain, le gouvernement français a notifié au titre de l'article 93, paragraphe 3 du Traité CE — devenu depuis l'article 88, paragraphe 3 du Traité CE — un projet de décret visant à modifier le régime d'aide à l'expression radiophonique qui avait été mis en place par le décret 92-1053 du 30 septembre 1992.

Par lettre du 10 novembre 1997 [SG(97) D/9265], la Commission a informé la République française de sa décision de ne pas soulever d'objection aux modifications du régime, telles que notifiées. Cette décision a produit ses effets jusqu'à la décision de la Commission en date du 28 juillet 2003, relative à la mesure d'aide NN 42/03 (ex N 752/02) qui a déclaré compatible avec le marché commun au titre de l'article 87, paragraphe 3 alinéa c) CE, le projet de loi visant à modifier le régime d'aides à l'expression radiophonique ayant été approuvé par la décision du 10 novembre 1997.

Par son arrêt du 22 décembre 2008 (affaire C-333/07 Régie Networks, non encore publié au recueil), la Cour de Justice des Communautés européennes a déclaré invalide la décision de la Commission du 10 novembre 1997.

La déclaration d'invalidité de la Cour amène la Commission à prendre toutes les mesures nécessaires pour remédier à l'illégalité constatée et donc à réexaminer les informations ci-dessus fournies par les autorités françaises.

2. DESCRIPTION DÉTAILLÉE DE L’AIDE

2.1. Bénéficiaires du régime d'aides

Le projet notifié par les autorités françaises met en application le régime d'aides prévu à l’article 80 de la loi no 86-1067, du 30 septembre 1986, relative à la liberté de communication, tel que modifié par les articles 25 de la loi no 89-25, du 17 janvier 1989, et 27 de la loi no 90-1170, du 29 décembre 1990, qui dispose:

«Les services de radiodiffusion sonore par voie hertzienne dont les ressources commerciales provenant de messages diffusés à l’antenne et présentant le caractère de publicité de marque ou de parrainage sont inférieures à 20 % de leur chiffre d’affaires total bénéficient d’une aide selon les modalités fixées par décret en Conseil d’État.

Le financement de cette aide est assuré par un prélèvement sur les ressources provenant de la publicité diffusée par voie de radiodiffusion sonore et de télévision.

La rémunération perçue par les services de radiodiffusion sonore par voie hertzienne lors de la diffusion de messages destinés à soutenir des actions collectives ou d’intérêt général n’est pas prise en compte pour la détermination du seuil visé à l’alinéa 1er du présent article».

2.2. Mode de financement du régime d'aides

Pour ce qui est du volet financement du régime d'aides, l'article 1 du projet notifié par les autorités françaises le 2 Octobre 1997, qui est devenu le décret no 97-1263, du 29 décembre 1997, portant création d’une taxe parafiscale au profit d’un fonds de soutien à l’expression radiophonique (JORF du 30 décembre 1997, p. 19194), dispose:

«Il est institué, à compter du 1er janvier 1998 et pour une durée de cinq ans, une taxe parafiscale sur la publicité diffusée par voie de radiodiffusion sonore et de télévision [(ci-après la “taxe sur les régies publicitaires”)] destinée à financer un fonds d’aide aux titulaires d’une autorisation de service de radiodiffusion sonore par voie hertzienne dont les ressources commerciales provenant de messages diffusés à l’antenne et présentant le caractère de publicité de marque ou de parrainage sont inférieures à 20 % de leur chiffre d’affaires total. Cette taxe a pour objet de favoriser l’expression radiophonique.»

L’article 2 de du projet de décret dispose:

«La taxe est assise sur les sommes, hors commission d’agence et hors taxe sur la valeur ajoutée, payées par les annonceurs pour la diffusion de leurs messages publicitaires à destination du territoire français.

Elle est due par les personnes qui assurent la régie de ces messages publicitaires.

Un arrêté conjoint des ministres chargés du budget et de la communication fixe le tarif d’imposition par paliers de recettes trimestrielles perçues par les régies assujetties dans les limites suivantes:

[…]»

L’article 4 de ce même projet de décret prévoit que cette taxe est assise, liquidée et recouvrée par la direction générale des impôts pour le compte du Fonds de soutien à l’expression radiophonique selon les mêmes règles, garanties et sanctions que celles qui sont prévues pour la taxe sur la valeur ajoutée.

3. EVALUATION DES MESURES NOTIFIEES

3.1. Présence d’aide au sens de l’article 87, paragraphe 1, du traité CE

L’article 87, paragraphe 1 du traité CE dispose que:

«Sauf dérogations prévues par le présent traité, sont incompatibles avec le marché commun, dans la mesure où elles affectent les échanges entre États membres, les aides accordées par les États ou au moyen de ressources d'État sous quelque forme que ce soit qui faussent ou qui menacent de fausser la concurrence en favorisant certaines entreprises ou certaines productions».

Ces conditions d'application sont examinées ci-après.

Aide accordée par l'État au moyen de ressources d'État

Le régime d'aides est financé au moyen de ressources provenant d'une taxe parafiscale prévue par des dispositions législatives et règlementaires et perçue par l'administration fiscale, qui grève la publicité diffusée par voie de radiodiffusion sonore et de télévision.

Les aides sont donc accordées au moyen de ressources publiques de l'État français.

L’effet de fausser ou menacer de fausser la concurrence en favorisant certaines entreprises ou productions

Le régime d'aides favorise uniquement la prestation de services de radiodiffusion sonore par voie hertzienne. Les bénéficiaires du régime d'aides sont des prestataires de tels services dont les ressources publicitaires sont inférieures à 20 % de leur chiffre d’affaires total. Ces services sont en situation de concurrence quant à la captation d'audience et de recettes publicitaires, notamment avec d'autres services de radiodiffusion sonore sur le territoire français dont les ressources commerciales dépassent ce seuil et qui, eux, ne bénéficient pas du soutient publique au titre du régime d'aides.

Les aides en question faussent donc ou, à tout le moins, menacent de fausser la concurrence entre ces deux catégories de prestataires de services.

Affectation des échanges entre États membres

Les services de radiodiffusion sonore par voie hertzienne émis à partir du territoire français, notamment par les bénéficiaires du régime d'aides, peuvent être captés dans d'autres États membres, fût-ce seulement dans des zones transfrontalières. De même, il apparaît que la taxe parafiscale prévue par les dispositions législatives et règlementaires notifiées grève aussi les ressources publicitaires de services prestés à partir d'autres États membres vers le territoire français.

Il en résulte que les échanges entre États membres sont ou risquent d'être affectés par le régime d'aides notifié.

Conclusion sur la présence d'aide d'État

Dans ces conditions, à ce stade et sous réserve des observations de la France et des tiers intéressés, la Commission estime que le régime d'aide à l'expression radiophonique objet de la notification des autorités françaises tombe sous le coup des dispositions prévues par l'article 87, paragraphe 1 du traité CE. Pour autant que cette mesure constitue une aide d'État, la Commission se doit d'analyser sa compatibilité avec le marché commun.

3.2. Compatibilité de l’aide à la lumière de l’article 87, paragraphes 2 et 3 du traité CE

De par son objet et son champ d'application, la mesure d'aide notifiée ne satisfait manifestement pas aux dérogations prévues dans le paragraphe 2 de l'article 87 du traité CE ni dans les alinéas a) et b) du paragraphe 3 dudit article.

De par son but de favoriser la pluralité des stations prestant des services de radiodiffusion sonore par voie hertzienne sur le territoire français, notamment en soutenant celles dont les ressources publicitaires sont les plus faibles, le régime d'aide vise à garantir la pluralité des médias sur le territoire français, qui est un objectif économique général légitime. Ainsi, l'examen du volet d'aide aux bénéficiaires pourrait être fait au regard des conditions énoncées dans l'alinéa c) du paragraphe 3 de l'article 87 du traité CE. Celui-ci dispose que: «Peuvent être considérées comme compatibles avec le marché commun: (…) les aides destinées à faciliter le développement de certaines activités ou de certaines régions économiques, quand elles n'altèrent pas les conditions des échanges dans une mesure contraire à l'intérêt commun (…)».

Toutefois, il ressort de l'examen de l'information fournie par les autorités françaises que le mode de financement du régime d'aides au moyen de la taxe parafiscale en question fait partie intégrante de la mesure, comme l'a constaté par ailleurs la Cour dans son arrêt Régie Networks (points 99 à 112).

En effet, ainsi qu'elle a pu le rappeler dans son arrêt Régie Networks (point 89): «la Cour a jugé que le mode de financement d’une aide peut rendre l’ensemble du régime d’aides qu’il sert à financer incompatible avec le marché commun. Dès lors, l’examen d’une aide ne saurait être séparé des effets de son mode de financement. Tout au contraire, l’examen d’une mesure d’aide par la Commission doit nécessairement aussi prendre en considération le mode de financement de l’aide dans le cas où ce dernier fait partie intégrante de la mesure (voir en ce sens, notamment, arrêts van Calster e.a., précité, point 49, ainsi que du 15 juillet 2004, Pearle e.a., C-345/02, Rec. p. I7139, point 29)».

Il en résulte que la Commission se doit de prendre en considération ladite taxe lors de son examen de la compatibilité du régime d'aides avec le marché commun. A cet égard, la taxe sur les régies publicitaires en cause apparaît contraire au principe général, régulièrement réaffirmé par la Commission et confirmé par la Cour dans son arrêt du 25 juin 1970, France/Commission (47/69, Rec. p. 487), selon lequel les produits ou services importés doivent être exonérés de toute taxe parafiscale destinée à financer un régime d’aides dont seules bénéficient des entreprises nationales, comme l'a constaté la Cour dans son arrêt Régie Networks (point 115).

La Commission considère à ce stade que la non exonération des services de radiodiffusion sonore par voie hertzienne prestés en France à partir de stations sises dans d'autres États membres et qui ne peuvent en aucun cas prétendre bénéficier des aides octroyées au titre du régime notifié altère les conditions des échanges dans une mesure contraire à l'intérêt commun. Quand bien même le but général du volet d'aide aux bénéficiaires visé par le régime notifié est légitime et pourrait être déclaré compatible avec le marché commun, il en est tout autrement du mode de financement du régime, qui n'est pas dissociable de celui-là dans l'examen de la compatibilité.

Conclusion sur la compatibilité de l'aide d'État avec le marché commun

Dans ces conditions, à ce stade, la Commission a des doutes quant à la compatibilité avec le marché commun du régime d'aides notifié, notamment à l'aune des critères énoncés dans l'article 87, paragraphe 3, alinéa c) CE. La Commission note qu'une illégalité du mode de financement entacherait d'illégalité ab initio le régime d'aides.

4. CONCLUSION

Compte tenu des considérations qui précèdent, la Commission a des doutes sérieux que la mesure en cause soit compatible avec le marché commun. Par conséquent, la Commission invite la France, dans le cadre de la procédure prévue à l’article 88, paragraphe 2, du traité CE, à présenter ses observations et à fournir toute information utile pour l’évaluation des mesures dans un délai d’un mois à compter de la date de réception de la présente.

La Commission rappelle à la France que toute aide incompatible pourra faire l’objet d’une récupération auprès de son bénéficiaire.

La Commission invite la République française à lui transmettre ses observations, notamment sur les aspects suivants:

—	Le rendement annuel de la taxe parafiscale finançant le régime et, dans la mesure où celui-ci différerait, le montant total des aides versées par an entre 1998 et 2002.

—	Une description des bénéficiaires du régime d'aides suivant une typologie par catégories et selon des critères objectifs quant au chiffre d'affaires, domaine d'activité (émissions culturelles, musicales, associatives etc.) et l'estimation de leur nombre par catégorie entre 1998 et 2002.

—

Le nombre des contributeurs à la taxe parafiscale finançant le régime assorti de fourchettes de contribution moyenne annuelle entre 1998 et 2002 en identifiant, parmi ceux-ci, ceux prestant en France des services de radiodiffusion sonore par voie hertzienne à partir de stations sises dans d'autres États membres.

—

Les mesures qu'envisagerait éventuellement de prendre la République française pour ce qui est du remboursement de la taxe parafiscale payée entre 1998 et 2002 par les opérateurs prestant en France des services de radiodiffusion à partir de stations ou régies sises dans d'autres États membres, notamment au regard des modifications concernant la taxe parafiscale finançant le régime d'aides, qui ont fait l'objet de la décision de la Commission du 28 juillet 2003, (Aide d'État NN 42/03 (ex N 752/02) déclarant compatible avec le marché commun ledit régime tel que modifié au titre de l'article 87, paragraphe 3 alinéa c) CE.

—

Toute argumentation concernant les circonstances exceptionnelles ou les considérations de sécurité juridique intervenant dans l'espèce qui pourraient être invoquées par rapport au recouvrement des aides versées pendant la période couverte par l'invalidité de la décision du 10 novembre 1997 de la Commission.

Par la présente, la Commission avise la France qu’elle informera les intéressés par la publication de la présente lettre et d'un résumé de celle-ci au Journal officiel de l’Union européenne. Elle informera également les intéressés dans les pays de l’AELE signataires de l’accord EEE par la publication d’une communication dans le supplément EEE du Journal officiel, ainsi que l’autorité de surveillance de l’AELE en leur envoyant une copie de la présente. Tous les intéressés susmentionnés seront invités à présenter leurs observations dans un délai d’un mois à compter de la date de cette publication.”

(1) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

16.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 223/20

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2009/C 223/10

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. Eiropas Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“HOPFEN AUS DER HALLERTAU”

EK Nr.: DE-005-0529-14.03.2006

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Bundesministerium der Justiz

Adrese:

Mohrenstraße 37

10117 Berlin

DEUTSCHLAND

Tālr.

+49 3020259333

Fakss

+49 3020258251

E-pasts:

—

2. Grupa:

Nosaukums:

Hopfenpflanzerverband Hallertau e.V.

Adrese:

Kellerstraße 1

85283 Wolnzach

DEUTSCHLAND

Tālr.

+49 8442957200

Fakss

+49 8442957270

E-pasts:

info@deutscher-hopfen.de

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids:

1.8. grupa. Apiņi.

Citi Līguma I pielikumā minētie produkti

4. Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums:

“Hopfen aus der Hallertau”

4.2. Apraksts:

Botānika

Apinis ir nātru rindas (Urticales) kaņepju dzimtas (Cannabaceae) augs. Tas ir divmājnieks, t. i., sievišķie un vīrišķie ziedi neatrodas uz vieniem īpatņiem. Tikai sievišķie augi veido skarainas ziedkopas (Lupuli strobulus), kuras sauc arī par apiņu čiekuriņiem jeb rogām.

Produkti

Pieteikums uz aizsardzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006, kas iesniegts attiecībā uz Hallertavas (Hallertau) apini, attiecas tikai uz kaltētām apiņu rogām (Lupuli strobulus), kā arī uz šo apiņu pārstrādes produktiem apiņu granulu vai apiņu ekstrakta veidā. Par parastiem apiņu produktiem uzskata, piemēram, 90. tipa granulas un 45. tipa granulas, kas papildinātas ar lupulīnu, kā arī ar CO2 vai etanolu ekstrahēts apiņu ekstrakts. Gatavojot granulas, apiņus samaļ un saspiež granulās, ekstrahējot ar šķīdinātājiem CO2 un etanolu, no granulām izdala vajadzīgās vielas.

Izmantošana

Vairāk nekā 99 % Hallertavas apiņu un to pārstrādes produktu izmanto alus ražošanā, turklāt Hallertavā audzēto šķirņu apiņos esošās rūgtvielas un ēteriskās eļļas rada īpašo alus vērtību.

Hallertavā, kas ir lielākais apiņu audzēšanas vienlaidus apgabals pasaulē, šobrīd izaudzē aptuveni trešo daļu no visiem pasaules apiņiem. Atbilstoši plašs ir arī audzēto šķirņu spektrs gan attiecībā uz rūgto apiņu šķirnēm, gan aromātiskajiem apiņiem.

Tā, piemēram, no Hallertavā audzētajām rūgtajām šķirnēm varam minēt:

—	Hallertauer Magnum

—	Hallertauer Taurus

—

Herkules

—	Northern Brewer

No Hallertavā audzētajām aromātisko apiņu šķirnēm varam minēt:

—	Hallertauer Tradition

—

Perle

—	Spalter Select

—

Saphir

—	Hallertauer Mittelfrüh

—	Hersbrucker Spät

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals:

Hallertavas apiņu audzēšanas apgabals ietver Eichstätt, Freising, Kehlheim, Landshut, Nürnberger Land un Pfaffenhofen apriņķi.

4.4. Izcelsmes apliecinājums:

Pamatojoties uz šķirņu oficiālo aprakstu, gadu un audzēšanas apgabalu, šobrīd visā ražošanas ciklā no apiņu audzētāja līdz apiņu pārstrādei un beidzot ar alus darītavām ir nodrošināta oficiāli pārraudzīta izsekojamības sistēma. Visu realizācijas un pārstrādes posmu kontrolei veic oficiālu sertifikācijas procedūru, kuru reģistrē uzraudzības iestāde. Pēc apiņu novākšanas visas apiņu partijas pārbauda laboratorijā, un, kad veikta oficiālā sertifikācijas procedūra, apiņus nodod apiņu tirdzniecības un pārstrādes uzņēmumiem.

4.5. Ražošanas metode:

Apiņu audzēšana

Hallertavas apiņu audzēšanai atbilstīgajā apgabalā izmanto balstu konstrukcijas. Pavasara darbi sākas martā ar apgriešanu un stiepļu nostiepšanu, kam seko auga piestiprināsana pie stieples, lieko dzinumu izgriešana, augu aizsardzības pasākumi un mehāniska augsnes apstrāde. Atkarībā no apiņu šķirnes ražu novāc no augusta beigām līdz septembra vidum.

Turpmākā pārstrāde

Lai nodrošinātu Hallertavas apiņu kvalitāti, apiņi tūlīt pēc to novākšanas un audzētāja veiktās iepakošanas pirmajā realizācijas posmā jāuzglabā vēsā vietā. Hallertavas apiņu audzēšanas apgabalā starptautiskie apiņu tirdzniecības uzņēmumi iekārtojuši atbilstīgas noliktavas. Tad Hallertavas apiņus pārstrādā apiņu produktos – apiņu granulās un ekstraktos. Gatavojot granulas, izkaltētās apiņu ziedkopas vispirms samaļ un saspiežot izveido granulas. Daļu granulu izmanto ekstrakta iegūšanai, no granulām ekstrahējot vajadzīgās vielas.

4.6. Saikne:

Apiņu audzēšana Hallertavā ir vairāk nekā 1 100 gadu sena tradīcija, jo 860. gadā apiņi pirmo reizi minēti vēstures avotos. Hallertavas apiņu audzēšanas apgabalā ir apiņu audzēšanai labvēlīga augsne un klimatiskie apstākļi. Tas atrodas terciāra pakalnu reģionā, kur ir zemes ar biezu un irdenu augsnes auglīgo slāni, pavasara salnas beidzas aprīļa beigās, vidējā temperatūra 7,7 °C, saule spīd 1 673 stundas gadā, turklāt īpaša nozīme ir bagātīgajam nokrišņu daudzumam – 816 mm gadā. Labvēlīgie klimatiskie apstākļi un piemērotā augsne ir tie faktori, kuru dēļ Hallertavas audzēšanas apgabalu starptautiskie aldari vērtē īpaši augstu. Hallertavas apiņu audzētāju paaudžu paaudzēs izstrādātā un attīstītā zinātība (know-how), kā arī nepārtrauktā, kompetentā prasmju pilnveidošana ir ļoti nozīmīga Hallertavas apiņu audzēšanā; no šā apgabala aptuveni 70 % produkcijas eksportē uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm. Visas pasaules alus darītājiem Hallertavas apiņi ir kvalitātes jēdziens, šie apiņi ir atzīta vērtība gan pašu zemē, gan ārzemēs. Arī rūpīgā un saudzējošā pārstrāde veicina Hallertavas apiņu labo slavu starptautiskajā alus rūpniecībā. Augstās apiņu kvalitātes dēļ pircēji uzticas šiem produktiem un nevar iedomāties turpināt ražošanu, neizmantojot šo produkciju. Neatkārtojamu pievilcību šīs audzēšanas apgabals ieguvis arī ar tradīcijām bagātajiem apiņu svētkiem un tautas svētkiem, piemēram, Volncahas tautas svētkiem (Wolnzacher Volksfest) augustā vai Mainburgas gadatirgu (Mainburger Gallimarkt) oktobra sākumā, kā arī gada apiņu karalienes vēlēšanām.

4.7. Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

Bayerische Landesanstalt für Landwirtschaft, Institut für Ernährungswirtschaft und Markt

Adrese:

Menzinger Strasse 54

80638 München

DEUTSCHLAND

Tālr.

+49 8917800333

Fakss

+49 8917800332

E-pasts:

—

4.8. Marķējums:

—

16.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 223/23

2009/C 223/11

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“TARTA DE SANTIAGO”

EK Nr.: ES-PGI-0005-0616-03.07.2007

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Tarta de Santiago”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids (kā II pielikumā):

2.4. grupa.

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi.

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums:

Tradicionāli galīsiešu saldumi, kurus gatavo no mandelēm, cukura un olām tādā proporcijā un tādos apstākļos, kas atbilst šā dokumenta 3.3. iedaļā norādītajiem.

Organoleptiskās īpašības

—	Forma: apaļa kūka, kas pārkaisīta ar pūdercukuru un uz kuras redzama atšķirības zīme – Santjago ordeņa krusts.

—	Aromāts: tipisks olas dzeltenuma un mandeļu aromāts.

—	Krāsa: virspusē balta, jo kūka pārkaisīta ar pūdercukuru, griezuma vietā – zeltaina.

—	Garša: tipiska mandeļu garša.

—	Konsistence: poraina un graudaina.

Pasniegšanas veids: kūku var gatavot vai nu ar mīklas pamatni, vai bez tās. Abu veidu kūkas var būt dažādos izmēros.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Kūkas “Tarta de Santiago” (ja kūkai ir mīklas pamatne – tikai tās pildījuma) sastāvdaļas ir šādas.

—

Augstākās kvalitātes mandeles – vismaz 33 % no kopējās masas pēc svara. Nemizotas mandeles satur vairāk par 50 % tauku. Tā kā šai specifikācijai lielākoties atbilst Vidusjūras reģiona mandeļu šķirnes (piemēram, “Comuna”, “Marcona”, “Mollar”, “Largueta” un “Planeta”), parasti izmanto šo šķirņu mandeles.

—	Rafinēts cukurs (saharoze) – vismaz 33 % no kopējās masas pēc svara.

—	Olas – vismaz 25 % no masas pēc svara.

—	Sarīvēta citrona miziņa un pūdercukurs, kā arī deserta vīns, brendijs vai orujo (no vīnogu čagām gatavots alkoholisks dzēriens) atkarībā no receptes.

Ja gatavo kūku ar mīklas pamatni, mīkla ir ne vairāk kā 25 % no kopējā kūkas svara. Var izmantot šādu mīklu:

—	kārtainā mīkla, ko gatavo no kviešu miltiem, sviesta, ūdens un sāls,

—	trauslā mīkla, ko gatavo no kviešu miltiem, sviesta, rafinēta cukura (saharozes), veselām olām, piena un sāls.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Kūkas “Tarta de Santiago” gatavošana un dekorēšana.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Kūkas jāsaiņo ražošanas uzņēmumos, kas reģistrēti pārbaudes struktūras reģistrā. Iesaiņošana jāveic tajās pašās ražotnēs, kur kūkas gatavo, pirmām kārtām tāpēc, ka tās ir sevišķi trausls konditorejas izstrādājums (drupena mīkla, pūdercukurs), kas apgrūtina to pārvietošanu un transportēšanu bez iepakojuma nodrošinātās aizsardzības. Otrkārt, ir jānodrošina pienācīga higiēna un aizsardzība pret piesārņojuma avotiem. Tāpēc var sacīt, ka iesaiņošana ir daļa no produkta ražošanas procesa.

Kūkas drīkst iesaiņot tikai jaunā un tīrā atsevišķā iesaiņojumā, kam jābūt izgatavotam no piemērotiem materiāliem, lai nodrošinātu produkta pareizu uzglabāšanu un transportēšanu.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Kūkām, ko laiž tirdzniecībā ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Tarta de Santiago”, jo ir apstiprināta to atbilstība specifikācijai, uz iesaiņojuma jābūt numurētam zīmogam, etiķetei vai kontretiķetei ar burtciparu kodu, ko apstiprinājusi un izdevusi pārbaudes struktūra, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes oficiālajam logotipam (sk. zemāk).

Uz visām tirdzniecības etiķetēm un kontretiķetēm obligāti jābūt norādei “Indicación Geográfica Protegida “Tarta de Santiago” ”. Uz kūkas etiķetēm un iesaiņojuma papildus vispārīgai informācijai, kas jānorāda saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, jābūt izceltai norādei “Indicación Geográfica Protegida “Tarta de Santiago” ”.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Tarta de Santiago” ģeogrāfiskais apgabals ir viss Galīsijas autonomais apgabals.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Lai gan Galīsijā mandeļkoku ir maz, apgabalā izsenis bijuši cieņā izstrādājumi no mandelēm; no tā cēlies arī šis tradicionālais konditorejas izstrādājums, kas mūsdienās kļuvis par tipisku galīsiešu virtuves ēdienu.

Sākotnēji mandeļu produkti bija pieejami augstākajām sabiedrības šķirām, taču vēlāk ieguva plašāku popularitāti un kļuva tradicionālo galīsiešu desertu neatņemamu un tipisku sastāvdaļu. “Tarta de Santiago” ir viens no šādiem desertiem, kas sakņojas galīsiešu konditorejas senākajās tradīcijās.

5.2. Produkta specifika:

“Tarta de Santiago” ir deserts, kas izceļas gan ar veidolu, gan organoleptiskajām īpašībām ne tikai ar garšu, bet arī ar krāsu un poraino un graudaino konsistenci. Kūku sevišķi izceļ tās forma un Santjago ordeņa krusts, kas rotā tās virsu.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Senākās ziņas par mandeļu kūkas (kas mūsdienās pazīstama kā “Tarta de Santiago”) gatavošanu un baudīšanu ir datētas ar 1577. gadu, kad Pedro de Portocarrero apmeklēja jeb inspicēja Santjago universitāti un pētīja, kādus ēdienus pasniedz universitātes pasniedzējiem izlaiduma ceremonijā.

Pirmās ticamās kūkas receptes atrodamas pavārgrāmatā “Cuaderno de confitería”, ko aptuveni 1838. gadā apkopoja Luís Bartolomé de Leybar, kā arī Eduardo Merín grāmatā “El confitero y el pastelero. Libro muy útil para los jefes de casa, fondistas y confiteros”. Šo darbu rašanās laiks un fakts, ka tie neapšaubāmi sarakstīti Galīsijā, ir apliecinājums gan receptes senumam, gan tās saistībai ar vietējām gastronomijas tradīcijām. Tas, ka šīs kūkas recepte līdz pat 20. gadsimtam neparādās citviet Spānijā izdotās pavārgrāmatās, liecina, ka to ilgstoši uzskatīja par nepiederīgu kopējam kulinārijas mantojumam, bet gan par reģionam tipisku ēdienu. Visi šie fakti ir liecība kūkas izcelsmei Galīsijā un tiešai saiknei ar Galīsijas tradīcijām, gastronomiju un gaumi.

No otras puses, tradicionālajās Galīsijas konditorejās “Tarta de Santiago” pēc tradicionālām receptēm gatavo vismaz kopš 19. gadsimta beigām. Santjago de Kompostelas konditorejas “Casa Mora” dibinātājs 1924. gadā sāka mandeļu kūkas dekorēt ar Santjago krusta siluetu. Šī ideja guva lielus panākumus un strauji izplatījās visā Galīsijā.

Visbeidzot, Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas 1996. gadā publicētajā Spānijas tradicionālo produktu sarakstā “Tarta de Santiago” ir minēta konditorejas izstrādājumiem veltītajā nodaļā, kas ir vēl viens apliecinājums šā produkta saiknei ar Galīsijas autonomo apgabalu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

2006. gada 29. decembra rīkojums, ar ko pieņem lēmumu pieprasīt reģistrēt aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Tarta de Santiago”.

Galīsijas Oficiālais Vēstnesis, Nr. 5, 2007. gada 8. janvāris.

http://www.xunta.es/doc/Dog2007.nsf/a6d9af76b0474e95c1257251004554c3/9eff9ab5be0f8a9ec125725a004cf842/$FILE/00500D006P012.PDF

16.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 223/26

2009/C 223/12

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“PEMENTO DE OÍMBRA”

EK Nr.: ES-PDO-0005-0486-20.07.2005

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Subdirección General de Calidad y Agricultura ecológica — Dirección General de Industrias y Mercados Agroalimentarios — Secretaría General de Medio Rural del Ministerio de Medio Ambiente, y Medio Rural y Marino de España

Adrese:

Paseo Infanta Isabel, 1

28071 Madrid

ESPAÑA

Tālr.

+34 913475394

Fakss

+34 913475410

E-pasts:

sgcaae@mapya.es

2. Grupa:

Nosaukums:

Hortoflor 2 SCG

Adrese:

Barbantes-estación

32454 Cenlle (Ourense)

ESPAÑA

Tālr.

+34 988280402

Fakss

+34 988280399

E-pasts:

hortoflor@hortoflor.com

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids:

1.6. grupa

– svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

4. Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punktā minēto nosacījumu kopsavilkums)

4.1. Nosaukums:

“Pemento de Oímbra”

4.2. Apraksts:

Pipari, kuriem ir aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN) “Pemento de Oímbra”, ir augļi, kas pieder pie Capsicum Annuum L sugas ekotipa, ko tradicionāli audzē ģeogrāfiskā apgabala teritorijā un kas paredzēti cilvēku patēriņam un pārdošanai svaigā veidā, kamēr tie vēl nav nogatavojušies.

Galvenās produkta īpašības.

Fiziskās un organoleptiskās īpašības

—	Forma: regulāra un iegarena, 1 augļķermenis ar 3 vai 4 daivām, starp kurām nav izteiktu sieniņu.

—	Svars: viens auglis 100 līdz 200 g.

—	Augļa garums: no 10 līdz 20 cm.

—	Platums pie pamatnes: no 6 līdz 8 cm.

—	Šķērsgriezumā ar 3 vai 4 daivām.

—	Augšdaļas forma: smaila vai ieapaļa.

—	Miza: gluda un spīdīga, gaiši zaļā krāsā, vietām iedzeltena.

—	Starpsienas vai mīkstuma biezums: no 6 līdz 8 mm.

—	Garša un smarža: salda garša, kas nav asa, jo auglis nesatur kapsaicīnu; aromāts ir vidēji intensīvs.

Ķīmiskās īpašības (vidējās vērtības)

—	Ķīmiskais sastāvs: mitrums (93 %), olbaltumvielas (1,3 g/100 g no svaiga augļa svara).

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals:

Audzēšanas apgabalu veido Verinas administratīvā reģiona Orenses (comarca ourensana de Verín) teritorija, kurā ietilpst šādas pašvaldības: Oímbra, Verín, Castrelo do Val, Monterrei, Cualedro, Laza, Riós et Vilardevós.

Šajā reģionā atrodas Tamegas (Támega) upes ieleja, kur ir šīs kultūras audzēšanai labvēlīgs klimats un augsne.

4.4. Izcelsmes apliecinājums:

Produkta izsekojamību nodrošina tā identifikācija katrā ražošanas un pārdošanas posmā.

Lai pārbaudītu specifikācijas ievērošanu, pārbaudes struktūra ieraksta ziņas audzētāju un stādījumu reģistrā, kas pastāvīgi tiek atjaunināts.

AĢIN “Pemento de Oímbra” attiecas tikai uz tiem pipariem, kas audzēti atbilstīgi specifikācijai un papildnoteikumiem, reģistrā ierakstītos stādījumos un kurus ir audzējuši reģistrā ierakstīti audzētāji.

Reģistrā ierakstītajiem audzētājiem ir vēl papildu pienākums reģistrēšanas vajadzībām paziņot faktiski izaudzēto un pārdoto to piparu daudzumu, uz kuriem attiecina AĢIN. Pārbaudes struktūra kontrolē atbilstību starp iepakotāju pārdoto apjomu un lauksaimnieku izaudzēto un piegādāto produkcijas apjomu un salīdzina šo pēdējo apjomu ar agronomisko ražu, ko ievāc no reģistrētajām lauksaimniecības platībām.

Ikvienu fizisku un juridisku personu, kas ierakstīta reģistrā, kā arī stādījumus, noliktavas, ražotnes un produktus apskata un kontrolē pārbaudes struktūra, kuras uzdevums ir nodrošināt aizsargāto produktu atbilstību specifikācijai un papildnoteikumiem. Kontroli veic, pārbaudot stādījumus, noliktavas un ražotnes un šā dokumenta 4.2. punktā aprakstītos fiziskos rādītājus, tādējādi nodrošinot to, ka novāktie pipari ir viengabalaini, veseli, tīri un bez bojājumiem. Papildus tam var veikt arī vairāku atliekvielu analīzes, lai pārliecinātos, ka pesticīdu līmenis ir zemāks par līmeni, kas konkrētās kultūras augiem noteikts spēkā esošajos tiesību aktos.

4.5. Ražošanas metode:

To augu un augļu, no kuriem pavairošanas nolūkā ir paredzēts iegūt sēklas, veiktais atlases process notiek tradicionālā veidā, un to veic paši lauksaimnieki. Pamatojoties uz savu pieredzi, viņi atlasa atsevišķus augus un augļus, kuriem ir labākās īpašības (lielums, forma, izskats) turpmākai optimālas kvalitātes piparu audzēšanai.

Turpmāk aprakstīta produkta ražošanas metode:

—

Pavairošana un pārstādīšana:

Nogatavojušos (sarkanos) augļus kaltē un no tiem iegūst sēkliņas. Marta sākumā sēklas iesēj. Maija vidū tiek veikta augu pārstādīšana kultūrām paredzētajās lauksaimniecības platībās. Stādījumu blīvums ir aptuveni 50 × 40 cm. Augus iegūst no tādu audzētāju audzētavām, kas ir ierakstīti atbilstošā reģistrā.

—	Ražas ierobežojumi: AĢIN “Pemento de Oímbra” attiecas gan uz tādiem pipariem, kurus audzē brīvā dabā, gan uz tādiem, ko audzē segtās platībās. Atļautā maksimālā raža – 4,5 kg/m2.

—

Ar audzēšanu saistītie darbi:

Šīs augu kultūras audzēšanā galvenā nozīme ir laistīšanai. Jālaista ir pie auga pamatnes, jo laistīšana citur varētu nodarīt kaitējumu ziedam un līdz ar to arī auglim.

Veic vienreizēju organisko mēslošanu, izmantojot liellopu vai vistu mēslus.

Cīņa pret iespējamiem kaitēkļiem vai slimībām pārsvarā notiek, izmantojot tādas metodes kā, piemēram, sēklu dezinfekcija, sējumu apstrāde un ierobežota laistīšana. Ja jāizmanto augu aizsardzības līdzekļi, tad izmanto tādas aktīvās vielas, kas vismazāk ietekmē vidi, kurām ir vislielākā efektivitāte, mazāka toksicitāte, kuru atliekvielu radītās problēmas ir pēc iespējas mazākas, kam ir minimāla iedarbība uz apkārtējo dzīvnieku valsti un kuras rada minimālu rezistences attīstīšanās iespēju.

—

Ražas novākšana:

Ražu novāc ar rokām, pirms augļu nogatavošanās un kad saskaņā ar lauksaimnieku pieredzi tie atbilst ideālajiem pārdošanas rādītājiem, kas atbilst 4.2. punktā minētajiem fiziskajiem parametriem. Ražas novākšana notiek tik reižu, cik tas ir nepieciešams, izmantojot visus nepieciešamos materiālus (instrumentus, kastes vai konteinerus u. c.) un cilvēku resursus, lai nenodarītu augļiem kaitējumu.

—	Pārvadāšana un uzglabāšana: Piparus pārvadā stingrās tvertnēs, lai augļus nesaspiestu. Izkraušana veic tā, lai pēc iespējas novērstu augļu sabojāšanu, tiem izkrītot. Uzglabāšanas vietās jānodrošina piemērota vēdināšana.

—

Pārdošana:

Produktu pārdod tīkliņos 1–5 kg fasējumā vai kartona kastēs 5–10 kg fasējumā. Iepakojumam izmanto materiālu, kas atļauts spēkā esošajos tiesību aktos. Katra iepakojuma saturam kvalitātes, augļu gatavības un krāsas ziņā ir jābūt vienveidīgam. Var izmantot arī citus iesaiņojuma veidus, ja vien tas negatīvi neietekmē produkta kvalitāti. Pārdošanas periods ilgst no 15. jūnija līdz 15. oktobrim, bet to var mainīt, ja sezonas klimatisko apstākļu dēļ tas nepieciešams produkta kvalitātei.

4.6. Saikne:

Šie pipari ir vietējā ekotipa pipari, ko attiecīgā apgabala lauksaimnieki audzē jau ilgu laiku. Tā kā šī produkta audzēšana ir ierobežota un ilgākā laikā nav plaši izplatījusies ārpus ģeogrāfiskā apgabala robežām, tad šis apgabals joprojām ir vienīgais, kur šos piparus audzē.

To popularitāti un slavu apliecina 1998. gadā organizētais Piparu gadatirgus, kas katru gadu norisinās augusta sākumā. Šajos svētkos, kad tiek izceltas “Pemento de Oímbra” gastronomiskās īpašības, notiek arī piparu degustācija un reklamēšana, tiek rīkoti kulinārijas kursi un audzētājiem paredzētas konferences. Produkta popularitāti apliecina arī daudzie Verinas reģiona restorāni, kas ēdienkartē iekļāvuši “Pemento de Oímbra” un kuri šā produkta kulinārajās īpašībās un daudzveidīgajās sagatavošanas iespējās saskata lieliskas šī produkta popularizēšanas iespējas.

Šo reputāciju veido vairāku faktoru kopums – starp tiem var minēt stādāmo materiālu, zemi un mikroklimatu piparu audzēšanas ielejās.

Stādāmais materiāls

Vietējo lauksaimnieku tradicionālie paņēmieni labāko augu saglabāšanā un selekcijā apvienojumā ar audzēšanas tehnoloģiju pielāgošanu augsnes īpatnībām palīdzējuši iegūt produktu ar izcilu reputāciju, pateicoties tā specifiskajām īpašībām un kvalitātei.

Augsne

Augsnes īpašības stiprina šīs teritorijas piemērotību piparu audzēšanai, jo dominējošais augsnes veids pēc tekstūras ir organiskām vielām bagāts vieglais māls un smilšmāls ar labu caurlaidību, kas veicina filtrāciju un tāpēc augu var bieži laistīt (augs ir jutīgs pret sausumu, tāpēc augsnei vienmēr jābūt mitrai), taču izvairoties no pārplūšanas (tas var radīt skābekļa trūkumu vai izraisīt augļu augšdaļas pūšanu).

Klimatiskie apstākļi

Noteiktā apgabala klimatiskie apstākļi ir īpaši piemēroti Oímbra ekotipa piparu audzēšanai un izskaidro šīs kultūras ilgo vēsturi un īpatnības šajā reģionā.

“Pemento de Oímbra” kā vairums saldo piparu ir ļoti prasīgs augs gan attiecībā uz gaismu, ko veicina audzēšanas apgabala izvietojums dienvidaustrumu virzienā, gan attiecībā uz temperatūru – vides faktoru, kas noteiktajā apgabalā katrā auga attīstības posmā ir optimāla.

Auga dīgšanai nepieciešamā temperatūra ir vismaz 13 °C, kas šajā teritorijā novērojama no aprīļa; lai auga attīstība noritētu sekmīgi, dienas un nakts temperatūru optimālām svārstībām ir jābūt 20–25 °C (dienā) un 16–18 °C (naktī), kas šajā reģionā ir raksturīgās jūlijā un augustā. Tā kā septembrī nakts temperatūra (vidēji 14,4 °C) parasti ir pārāk zema, lai kvalitatīvus saldos piparus varētu audzēt brīvā dabā, tiek izmantoti plēves tuneļi, kas šajā nozarē ieguvuši zināmu popularitāti.

4.7. Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

Instituto Galego da Calidade Alimentaria (INGACAL)

Adrese:

Rúa Fonte dos Concheiros, 11 bajo

15703 Santiago de Compostela

ESPAÑA

Tālr.

+34 881997276

Fakss

+34 981546676

E-pasts:

ingacal@xunta.es

INGACAL ir publiska iestāde, kas atrodas Consellería del Medio Rural de la Xunta de Galicia pārziņā.

4.8. Marķējums:

Pipariem, ko pārdod ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Pemento do Oímbra”, ir jābūt ar tirdzniecības etiķeti, kas atbilst katra ražotāja/iepakotāja zīmolam, kā arī ar pārbaudes struktūras apstiprinātai kontroletiķetei ar ciparu un burtu kodu, un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes logotipam. Uz etiķetes un kontroletiķetes obligāti jānorāda – aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Pemento de Oímbra”.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2009.223.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 223

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 16. septembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2009/C 223/01	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	1

2009/C 223/02	Komisijas paziņojums attiecībā uz kritērijiem reģionālā atbalsta lieliem ieguldījumu projektiem padziļinātam novērtējumam	3

2009/C 223/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5582 – Gonvarri/Severstal/JV) ( 1 )	11

2009/C 223/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5518 – Fiat/Chrysler) ( 1 )	11

2009/C 223/05	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5585 – Centrica/Venture Production) ( 1 )	12

2009/C 223/06	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5609 – ISP/RDM/Manucor) ( 1 )	12

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2009/C 223/07	Euro maiņas kurss	13

Lēmuma pieņemšanas datums	12.5.2009.
Valsts atbalsta numurs	N 241/09
Dalībvalsts	Īrija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Allied Irish Bank
Juridiskais pamats	The Credit Institutions (Financial Support) Act 2008
Pasākuma veids	Individuāls atbalsts
Mērķis	Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai
Atbalsta forma	Citi līdzdalības veidi pamatkapitālā
Budžets	Plānotie gada izdevumi EUR 3 500 milj.
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	12.5.2009.–12.11.2009.
Tautsaimniecības nozares	Finanšu starpniecība
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	The Minister, acting on behalf of the Government, in accordance with the Act. Department of Finance, Government Building, Upper Merrion Street, Dublin 2, IRELAND
Papildu informācija	—

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,4611
JPY	Japānas jēna	133,26
DKK	Dānijas krona	7,4430
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88690
SEK	Zviedrijas krona	10,2438
CHF	Šveices franks	1,5162
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,6390
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,351
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	272,02
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7023
PLN	Polijas zlots	4,1635
RON	Rumānijas leja	4,2678
TRY	Turcijas lira	2,1781
AUD	Austrālijas dolārs	1,7014
CAD	Kanādas dolārs	1,5869
HKD	Hongkongas dolārs	11,3235
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,0883
SGD	Singapūras dolārs	2,0796
KRW	Dienvidkorejas vons	1 780,25
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,8246
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,9777
HRK	Horvātijas kuna	7,3252
IDR	Indonēzijas rūpija	14 502,11
MYR	Malaizijas ringits	5,1175
PHP	Filipīnu peso	70,622
RUB	Krievijas rublis	45,0950
THB	Taizemes bats	49,524
BRL	Brazīlijas reāls	2,6464
MXN	Meksikas peso	19,4908
INR	Indijas rūpija	71,0680

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Komisija
2009/C 223/08	Valstu tiesniešu macības EK konkurences tiesību aktu jautājumos un tiesiskā sadarbība starp valstu tiesnešiem	14

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2009/C 223/09	Valsts Atbalsts – Francijas Republika – Valsts atbalsts C 4/09 (ex N 679/97) – Grozījumi radio atbalsta shēmā – Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu ( 1 )	15

	CITI AKTI
	Komisija
2009/C 223/10	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	20

2009/C 223/11	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	23

2009/C 223/12	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	26