12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/2

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums (Bayerisches Landessozialgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Petra von Chamier-Glisczinski/Deutsche Angestellten-Krankenkasse

(Lieta C-208/07) (1)

(Sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - III sadaļas 1. nodaļa - EKL 18., 39. un 49. pants - Pabalsti natūrā atkarības riska segšanai - Dzīvesvieta dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts - Dzīvesvietas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēma, kurā nav paredzēti pabalsti natūrā attiecībā uz atkarības risku)

2009/C 220/02

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bayerisches Landessozialgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Petra von Chamier-Glisczinski

Atbildētāja: Deutsche Angestellten-Krankenkasse

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bayerisches Landessozialgericht — Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.), 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta un tā 2. punkta interpretācija, ņemot vērā EKL 18., 39. un 49. pantu, ko skata kopā ar Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.) 10. pantu — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru algota darba ņēmēja, kas dzīvo citā dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts, un saņem šajā kompetentajā valstī kombinēto pabalstu (naudas pabalsta un pabalsta natūrā kombinācija), ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt tikai apgādājamā pabalstu (“Pflegegeld”), ko aprēķina saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem, ja dzīvesvietas valsts tiesību akti neparedz pabalstus natūrā par aprūpi, ko šis ģimenes loceklis saņem šajā dalībvalstī — Pabalstu natūrā izmaksāšana citā dalībvalstī, kuras sociālā nodrošinājuma sistēma paredz tikai šādus pabalstus

Rezolutīvā daļa:

ja atšķirībā no kompetentās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas dalībvalstī, kur dzīvo aprūpējamā persona un kurā tā ir apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātās personas ģimenes loceklis Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kas savukārt grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 5. jūnija Regulu (EK) Nr. 1386/2001, izpratnē, nav paredzēti pabalsti natūrā tādos gadījumos, kad šai personai ir vajadzīga aprūpe, ar šīs regulas 19. vai 22. panta 1. punkta b) apakšpunktu kā tādu netiek izvirzīta prasība pabalstus piešķirt ārpus kompetentās valsts, ko vai nu veiktu kompetentā iestāde, vai tie tiktu piešķirti uz tās rēķina;

ja atšķirībā no kompetentās valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas dalībvalsts, kurā aprūpējamā persona kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātās personas Regulas Nr. 1408/71, kas grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 118/97, kas savukārt grozīta ar Regulu Nr. 1386/2001, izpratnē ģimenes loceklis dzīvo, sociālā nodrošinājuma sistēmā nav paredzēti pabalsti natūrā attiecīgās atkarības situācijās, ar EKL 18. pantu tiek pieļauts, ka tādos kā pamata lietā minētie apstākļi tiek piemērots tāds kā pamata lietā Sociālā nodrošinājuma kodeksa (Sozialgesetzbuch) XI sējuma 34. pantā paredzētais tiesiskais regulējums, pamatojoties uz kuru, kompetentā iestāde šādos apstākļos neatkarīgi no mehānismiem, kas ieviesti ar minētās regulas 19. pantu vai attiecīgajā gadījumā ar 22. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uz nenoteiktu laiku atsakās uzņemties segt izdevumus, kas saistīti ar aprūpi aprūpes iestādē dzīvesvietas valstī, kas šajā gadījumā atbilst pabalstiem, kurus šī persona būtu varējusi saņemt par aprūpi aprūpes iestādē, kas noslēgusi līgumu, kompetentajā valstī.

(1) OV C 155, 07.07.2007.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/3

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums — Der Grüne Punkt — Duales System Deutschland GmbH/Eiropas Kopienu Komisija, Interseroh Dienstleistungs GmbH, Vfw GmbH, Landbell AG für Rückhol-Systeme, BellandVision GmbH

(Lieta C-385/07 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - EKL 82. pants - Iepakojuma savākšanas un reģenerācijas sistēma Vācijā - Firmas zīme “Der Grüne Punkt” - Atlīdzība saskaņā ar līgumu par firmas zīmes izmantošanu - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Preču zīmes īpašnieka ekskluzīvās tiesības - Pārmērīgi ilga tiesvedība Pirmās instances tiesā - Saprātīgs termiņš - Efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips - Kopienu Tiesas Statūtu 58. un 61. pants)

2009/C 220/03

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Der Grüne Punkt — Duales System Deutschland GmbH (pārstāvji — V. Deselerss [W. Deselaers], E. Vāgners [E. Wagner] un B. Meirings [B. Meyring], Rechtsanwälte)

Pretējās puses procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Melss [W. Mölls] un R. Zauers [R. Sauer]), Vfw GmbH (pārstāvis — H. Visels [H. Wissel], Rechtsanwalt), Landbell AG für Rückhol-Systeme (pārstāvji — A. Rinne [A. Rinne] un M. Vestrupa [M. Westrup], Rechtsanwälte), BellandVision GmbH (pārstāvji — A. Rinne un M. Vestrupa, Rechtsanwälte)

Persona, kas iestājusies lietā Komisijas prasījumu atbalstam: Interseroh Dienstleistungs GmbH (pārstāvji — V. Paulī [W. Pauly], A. Oksle [A. Oexle] un J. Kempkess [J. Kempkes], Rechtsanwälte)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 24. maija spriedumu lietā T-151/01 Duales System Deutschland/Komisija, ar ko Pirmās instances tiesa noraidīja prasību par Komisijas 2001. gada 20. aprīļa lēmuma 2001/463/EK par EKL 82. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP D3/34493 — DSD) (OV L 166, 1. lpp.) atcelšanu — Dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana — Tādu iesaiņojumu savākšanas un reģenerācijas sistēma, kas laisti tirdzniecībā Vācijā un kuriem ir “Zaļā Punkta” (“Der Grüne Punkt”) logo

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Der Grüne Punkt — Duales System Deutschland GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas šajā instancē radušies Eiropas Kopienu Komisijai, Interseroh Dienstleistungs GmbH, Vfw GmbH, Landbell AG für Rückhol-Systeme un BellandVision GmbH.

(1) OV C 269, 10.11.2009.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/3

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

(Lieta C-427/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Projektu ietekmes uz vidi novērtējums - Direktīva 85/337/EEK - Iespēja vērsties tiesā - Direktīva 2003/35/EK)

2009/C 220/04

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Recchia, P. Oliver un J.-B. Laignelot)

Atbildētāja: Īrija (pārstāvji — D. O'Hagan, pārstāvis, M. Collins SC, D. McGrath, BL)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.) 2. panta 1. punkta un 4. panta 2., 3. un 4. punkta pārkāpums — Aktu, kas nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK (OV L 156, 17. lpp.), nepieņemšana

Rezolutīvā daļa:

Īrija,

—

nepieņemot visus nepieciešamos aktus saskaņā ar Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas grozīta ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK, 2. panta 1. punktu un 4. panta 2.–4. punktu, lai nodrošinātu, ka, pirms tiek dota piekrišana, tie projekti ceļu būves kategorijā, uz kuriem attiecas Direktīvas 85/337, kas grozīta ar Direktīvu 97/11, II pielikuma 10. punkta e) apakšpunkts, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi, tiek atbilstoši šīs grozītās direktīvas 5.–10. pantam pakļauti atļaujas pieprasīšanas procedūrai un to ietekmes izvērtēšanai, un

—

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK, 3. panta 3.–7. punkta un 4. panta 2.–4. punkta prasības, un noteiktus no šiem aktiem nepaziņojot Komisijai,

nav izpildījusi Direktīvā 85/337, kas grozīta ar Direktīvu 97/11, un Direktīvas 2003/35 6. pantā paredzētos pienākumus;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Kopienu Komisija un Īrija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 269, 10.11.2007.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/4

Tiesas (virs palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums (High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Mark Horvath/Secretary of State for Environment, Food and Rural Affairs

(Lieta C-428/07) (1)

(Kopējā lauksaimniecības politika - Tiešā atbalsta shēmas - Regula (EK) Nr. 1782/2003 - 5. pants un IV pielikums - Obligātās prasības labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem - Ar servitūtiem apgrūtinātu ceļu uzturēšana - Īstenošana dalībvalstī - Kompetences nodošana dalībvalsts reģionālajām pārvaldes iestādēm - Kopienu tiesībās aizliegta diskriminācija)

2009/C 220/05

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Mark Horvath

Atbildētājs: Secretary of State for Environment, Food and Rural Affairs

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court) — Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 1. lpp.), 5. panta un IV pielikuma interpretācija — Regulas 5. pantā un IV pielikumā noteiktie labi lauksaimniecības un vides apstākļi — Iespēja iekļaut prasības saistībā ar redzama publiskā ceļa servitūtu uzturēšanu — Valsts iekšējā kārtība, kas paredz, ka reģionālajām iestādēm ir likumdošanas pilnvaras attiecībā uz dažādām daļām, kas veido šo valsti, kā rezultātā šajās dažādajās daļās ir atšķirīgas tiesību normas jautājumā par labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem

Rezolutīvā daļa:

dalībvalsts LLVA obligātajās prasībās, kas paredzētas Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001, 5. pantā un IV pielikumā, var iekļaut prasības par redzamu ceļu, kuri apgrūtināti ar publisko ceļu servitūtu, kā ainavas īpašību uzturēšanu vai attiecīgā gadījumā, lai izvairītos no biotopu pasliktināšanās;

ja dalībvalsts iekšējā konstitucionālā iekārta noteic, ka dažādām reģionālajām pārvaldes iestādēm ir likumdošanas tiesības, tad tikai tas, ka minētās pārvaldes iestādes ir pieņēmušas atšķirīgas normas labu lauksaimniecības un vides apstākļu jomā Regulas Nr. 1782/2003 5. panta un IV pielikuma izpratnē, nav diskriminācija, kas aizliegta Kopienu tiesībās.

(1) OV C 297, 08.12.2007.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/4

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika, Schneider Electric SA, Francijas Republika

(Lieta C-440/07 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Uzņēmumu koncentrācijas darbības - Regula (EEK) Nr. 4064/89 - Komisijas lēmums, ar ko koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Atcelšana - Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība sakarā ar konstatēto pārkāpumu - Nosacījumi)

2009/C 220/06

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Petite, F. Arbault, T. Christoforou, C.-F. Durand un R. Lyal)

Pretējā puse procesā: Schneider Electric SA (pārstāvji — M. Pittie un A. Winckler, advokāti), Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (ceturtās palātas paplašinātā sastāvā) 2007. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-351/03 Schneider Electric/Komisija, ar kuru tā piesprieda Eiropas Kopienai atlīdzināt, pirmkārt, uzņēmumam Schneider Electric radušos izdevumus, piedaloties atkārtotā koncentrācijas kontroles procedūrā, kas uzsākta pēc Pirmās instances tiesas 2002. gada 22. oktobra spriedumu lietās T-310/01 un T-77/02 Schneider Electric/Komisija pasludināšanas, un, otrkārt, divas trešdaļas no zaudējumiem, ko cietusi Schneider Electric Legrand SA pārdošanas cenas samazinājuma dēļ, kas Schneider Electric bija jāpiešķir pircējam par Legrand faktiskās pārdošanas atlikšanu līdz 2002. gada 10. decembrim — Kopienas ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījumi — Kļūdas, kaitējuma un tiešas cēloņsakarības starp pieļauto kļūdu un radīto kaitējumu jēdzieni — “Pietiekami būtisks” Kopienu tiesību pārkāpums, kura dēļ koncentrācijas saderības ar kopējo tirgu kontroles procedūra nav spēkā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums lietā T-351/03 Schneider Electric/Komisija tiek atcelt tiktāl, ciktāl tajā:

—	Eiropas Kopienai piespriests atlīdzināt divas trešdaļas no zaudējumiem, uz kuriem atsaucās Schneider Electric SA un kuri radās Legrand SA pārdošanas cenas samazinājuma dēļ, kuru tai bija jāpiešķir pircējam par pārdošanas faktiskās veikšanas atlikšanu līdz 2002. gada 10. decembrim;

—	noteikta ekspertīze, lai izvērtētu šo zaudējumu prasījumu;

—	piespriesti tiem atbilstoši procenti.

2)	pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt;

lietas dalībniekiem trīs mēnešu laikā, sākot ar šī sprieduma pasludināšanas dienu, ir jānosūta Eiropas Kopienu Tiesai to zaudējumu summas aprēķins, ko veido izdevumi, kas Schneider Electric SA radušies, piedaloties atkārtotas koncentrācijas kontroles procesā, kurš notika pēc Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2002. gada 22. oktobra spriedumu lietās T-310/0l un T-77/02 Schneider Electric/Komisija pasludināšanas, un par ko panākta kopīga vienošanās saskaņā ar šā sprieduma 216. punktā noteikto kārtību;

4)	ja šāda vienošanās netiek panākta, lietas dalībniekiem šajā pašā termiņā Eiropas Kopienu Tiesai ir jāiesniedz savi aprēķini;

5)	pārējā daļā Schneider Electric SA prasību noraidīt;

6)	Schneider Electric SA sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar procesu pirmajā instancē un šajā procesā, un atlīdzina divas trešdaļas no Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumiem šajos procesos.

(1) OV C 22, 26.01.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/5

Tiesas (sestā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums — SELEX Sistemi Integrati SpA/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-481/07 P) (1)

(Apelācija - Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība - Komisijas lēmums, ar ko noraidīta pret Eurocontrol vērsta sūdzība - Reāls un droši zināms kaitējums)

2009/C 220/07

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: SELEX Sistemi Integrati SpA (pārstāvji — F. Sciaudone, R. Sciandone un A. Neri, advokāti)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci un F. Amato)

Priekšmets

Apelācija, kas ir ierosināta par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 29. augusta rīkojumu lietā T-186/05 SELEX Sistemi Integrati SpA/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu prasību atlīdzināt zaudējumus, kurus, iespējams, prasītāja ir cietusi Komisijas 2004. gada 12. februāra lēmuma dēļ, noraidot prasītājas sūdzību par to, ka, iespējams, Eurocontrol ir pārkāpusi EK līguma noteikumus konkurences jomā

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	SELEX Sistemi Integrati SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 37, 09.02.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/6

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums (Juzgado de lo Social de Madrid (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Evangelina Gómez-Limón Sánchez-Camacho/Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS), Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS), Alcampo SA

(Lieta C-537/07) (1)

(Direktīva 96/34/EK - Pamatnolīgums par bērna kopšanas atvaļinājumu - Tiesības, kas ir iegūtas vai kas ir iegūšanas stadijā brīdī, kad sākas bērna kopšanas atvaļinājums - Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķiršanas turpināšana bērna kopšanas atvaļinājuma laikā - Direktīva 79/7/EEK - Vienlīdzīgas attieksmes princips pret vīriešiem un sievietēm sociālā nodrošinājuma jomā - Tiesību uz pastāvīgu darbnespējas pensiju iegūšana bērna kopšanas atvaļinājuma laikā)

2009/C 220/08

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social de Madrid

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Evangelina Gómez-Limón Sánchez-Camacho

Atbildētāji): Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS), Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS), Alcampo SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Juzgado de lo Social de Madrid (Spānija) — 2. noteikuma 6. un 8. punkta interpretācija UNICE, CEEP un EAK noslēgtajā pamatnolīgumā attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu, kas ir pielikums Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīvai 96/34/EEK (OV L 145, 4. lpp.), un Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīvas par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (OV L 6, 24. lpp.) interpretācija — Valsts tiesību akti, kuros paredzēts invaliditātes pensiju aprēķināt atkarībā no saņemtās darba algas par noteiktu laiku pirms fakta, kas bijis par iemeslu pensijas piešķiršanai, iestāšanās — Nepilna laika bērna kopšanas atvaļinājums šajā periodā — Sekas

Rezolutīvā daļa:

1)	indivīdi var atsaukties valsts tiesā uz Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīvas 96/34/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu pielikumā ietvertā 1995. gada 14. decembrī noslēgtā pamatnolīguma par bērna kopšanas atvaļinājumu 2. noteikuma 6. punktu;

Pamatnolīguma par bērna kopšanas atvaļinājumu 2. noteikuma 6. un 8. punkts pieļauj, ka, aprēķinot darba ņēmēja pastāvīgas darbnespējas pensiju, tiek ņemts vērā fakts, ka viņš ir izmantojis bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, strādājot nepilnu darba laiku, šajā laikā veicot iemaksas un iegūstot tiesības uz pensiju proporcionāli saņemtajai algai;

Pamatnolīguma par bērna kopšanas atvaļinājumu 2. noteikuma 8. punkts nenosaka pienākumus dalībvalstīm, izņemot pienākumu izskatīt un izlemt sociālā nodrošinājuma jautājumus, kas ir saistīti ar šo pamatnolīgumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šī tiesību norma dalībvalstīm neliek paredzēt, ka bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ir jāturpinās sociālā nodrošinājuma pabalstu saņemšanai. Indivīdi nevar atsaukties uz minēto 2. noteikuma 8. punktu valsts tiesā pret valsts iestādēm;

vienlīdzīgas attieksmes princips starp vīriešiem un sievietēm un it īpaši vienlīdzīgas attieksmes princips pret vīriešiem un sievietēm sociālā nodrošinājuma jautājumos Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīvas 79/7/EEK izpratnē pieļauj, ka bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, strādājot nepilnu darba laiku, darba ņēmējs iegūst tiesības uz pastāvīgu darbnespējas pensiju atkarībā no paveiktā darba un saņemtās algas, nevis atbilstoši tam, kā strādājot pilnu darba laiku.

(1) OV C 64, 08.03.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/6

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

(Lieta C-554/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Pievienotās vērtības nodoklis - Direktīva 2006/112/EK - 2., 9. un 13. pants - Saimnieciskā darbība, ko veic valsts, vietējās pārvaldes iestādes un citi publisko tiesību subjekti - Atbrīvojums)

2009/C 220/09

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un M. Afonso)

Atbildētāja: Īrija (pārstāvji — D. O'Hagan, E. Fitzsimons un N. Travers)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 13. panta nepareiza transponēšana — Valsts, vietējo pārvaldes iestāžu un citu publisko tiesību subjektu veiktās saimnieciskās darbības atbrīvošana no nodokļa

Rezolutīvā daļa:

valsts tiesiskajā regulējumā neietverot vispārīgu normu par to, ka ar pievienotās vērtības nodokli apliek saimniecisko darbību, ko veic publisko tiesību subjekti, kad tie darbojas citā, nevis publisko tiesību subjektu, statusā,

valsts tiesiskajā regulējumā neparedzot nedz vispārīgu normu par to, ka ar pievienotās vērtības nodokli apliek saimniecisko darbību, ko veic publisko tiesību subjekti, kad tie darbojas publisko tiesību subjektu statusā, jo to neaplikšana ar nodokli var radīt nozīmīgus konkurences traucējumus, nedz arī kritērijus, kas ļautu noteikt robežas finanšu ministra rīcības brīvībai šajā sakarā un

valsts tiesiskajā regulējumā neietverot vispārīgu normu par to, ka ar pievienotās vērtības nodokli apliek tādu saimniecisko darbību, ko veic publisko tiesību subjekti, kas aprakstīta Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu I pielikumā, ja vien tā nav nenozīmīga,

Īrija nav izpildījusi šīs direktīvas 2., 9. un 13. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Īrija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 51, 23.02.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/7

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums (Højesteret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Infopaq International A/S/Danske Dagblades Forening

(Lieta C-5/08) (1)

(Autortiesības - Informācijas sabiedrība - Direktīva 2001/29/EK - 2. un 5. pants - Literārie un mākslas darbi - Jēdziens “reproducēšana” - “Daļēja” reproducēšana - Literāro darbu īsu izvilkumu reproducēšana - Presē publicētie raksti - Pagaidu un pārejas reproducēšana - Tehnoloģisks process, kas ietver rakstu skenēšanu, kam seko to pārvēršana teksta failā, reprodukcijas elektroniska apstrāde, šīs reprodukcijas vienas daļas uzglabāšana un izdrukāšana)

2009/C 220/10

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Højesteret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Infopaq International A/S

Atbildētāja: Danske Dagblades Forening

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Højestret — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 2. panta un 5. panta 1. un 5. punkta interpretācija — Sabiedrība, kuras galveno uzņēmējdarbību veido laikrakstu rakstu kopsavilkumu sagatavošana, izmantojot skenēšanu — Raksta izvilkuma, kas sastāv no meklējamā vārda un pieciem vārdiem, kuri atrodas pirms un pēc tā, uzglabāšana — Īslaicīgas reproducēšanas darbības

Rezolutīvā daļa:

datu atlases procesā veikta darbība, kas ietver aizsargāta darba 11 vārdu izvilkuma saglabāšanu datoratmiņā, kā arī šī izvilkuma izdrukāšanu, var ietilpt daļējas reproducēšanas jēdzienā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 2. panta izpratnē, ja — tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai — šādi otrreiz izmantotie elementi ir to autora intelektuālās jaunrades izpausme;

2)	11 vārdu izvilkuma izdrukāšana, kas ir veikta tāda datu atlases procesa ietvaros, kāds tiek aplūkots pamata lietā, neatbilst nosacījumam par īslaicīgumu, kas ir noteikts Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā, un līdz ar to šo procesu nevar veikt bez attiecīgo autortiesību īpašnieku piekrišanas.

(1) OV C 64, 08.03.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/7

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums (Cour du travail de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Mono Car Styling SA, likvidācijas procesā/Dervis Odemis u.c.

(Lieta C-12/08) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 98/59/EK - 2. un 6. pants - Darbinieku informēšanas un konsultēšanās procedūra kolektīvās atlaišanas gadījumā - Darba devēja pienākumi - Darba ņēmēju tiesības celt prasību - Atbilstīgas interpretācijas prasība)

2009/C 220/11

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour du travail de Liège

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Mono Car Styling SA, likvidācijas procesā,

Atbildētājs: Dervis Odemis u.c.

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour du travail de Liège (Beļģija) — Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (OV L 225, 6. lpp.) 2., 3. un 6. panta interpretācija — Personāla informēšanas un konsultēšanās ar personālu procedūras atlaišanas gadījumā likumība — Rakstveida paziņojuma par plānotās atlaišanas pamatojumu, atlaižamo darba ņēmēju skaitu un kategoriju un kritērijiem, kuri izmantoti šo darba ņēmēju izvēlē, neesamība — Darba ņēmēju pārstāvju īstenotas apstrīdēšanas neesamības ietekme uz darba ņēmēju tiesībām individuāli apstrīdēt atlaišanas procedūras likumību — Prasības par vienveidīgu interpretāciju apjoms

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu 6. pants, skatot to apvienojumā ar tās 2. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ieviestas procedūras, kuru mērķis ir ļaut gan darba ņēmēju pārstāvjiem, gan darba ņēmējiem individuāli panākt šajā direktīvā paredzēto pienākumu ievērošanas kontroli, bet kurā darba ņēmēju individuālās tiesības vērsties tiesā ierobežotas saistībā ar izvirzāmajiem iebildumiem un pakārtotas prasībai, ka darba ņēmēju pārstāvji pirms tam šos iebildumus ir formulējuši darba devējam un ka attiecīgais darba ņēmējs iepriekš ir paziņojis darba devējam, ka apstrīd informēšanas un konsultēšanās procedūras ievērošanu;

ar to, ka valsts tiesiskajā regulējumā, kurā paredzētas procedūras, kas darba ņēmēju pārstāvjiem ļauj panākt visu darba devējam Direktīvā 98/59 noteikto informēšanas un konsultēšanās pienākumu ievērošanas kontroli, arī ikvienam darba ņēmējam, ko skar kolektīvā atlaišana, atzītajām individuālajām prasības celšanas tiesībām noteikti ierobežojumi un nosacījumi, efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips nevar tikt pārkāpts;

Direktīvas 98/59 2. pants jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā mazināti kolektīvo atlaišanu ieplānojuša darba devēja pienākumi salīdzinājumā ar minētajā 2. pantā paredzētajiem pienākumiem. Piemērojot valsts tiesības, valsts tiesai saskaņā ar atbilstīgas valsts tiesību interpretācijas principu jāņem vērā visas valsts tiesību normas un tās jāinterpretē cik vien iespējams Direktīvas 98/59 teksta un mērķa kontekstā, lai sasniegtu tajā paredzēto rezultātu. Līdz ar to tai atbilstoši savai jurisdikcijai jānodrošina, ka šādam darba devējam noteiktie pienākumi netiek mazināti salīdzinājumā ar šīs direktīvas 2. pantā paredzētajiem pienākumiem.

(1) OV C 79, 29.03.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/8

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums (Tallinna Halduskohus (Igaunijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Pärlitigu OÜ/Maksu- ja Tolliameti Põhja maksu- ja tollikeskus

(Lieta C-56/08) (1)

(Kopējais muitas tarifs - Kombinētā nomenklatūra - Tarifu klasifikācija - Apakšpozīcija KN 05119110 - Apakšpozīcija KN 03032200 - Saimniecībās audzētu Atlantijas lašu saldēti mugurkauli - Regula (EK) Nr. 85/2006 - Antidempinga maksājumi)

2009/C 220/12

Tiesvedības valoda — igauņu

Iesniedzējtiesa

Tallinna Halduskohus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Pärlitigu OÜ

Atbildētājs: Maksu- ja Tolliameti Põhja maksu- ja tollikeskus

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tallinna Halduskohus — Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.) I pielikuma redakcijā, kas piemērojama faktiem pamata prāvā, interpretācija — Padomes 2006. gada 17. janvāra Regulas (EK) Nr. 85/2006 par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu un uzliktā pagaidu maksājuma galīgu iekasēšanu par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu (OV L 15, 1. lpp.) 1. panta 5. punkta spēkā esamība — Klasificēšana pozīcijā 0303220015 (saldētie saimniecībās audzētie laši, citi) vai 0511911000 (zivju atkritumi), lai iekasētu antidempinga maksājumus — Saimniecībās audzētu Atlantijas lašu saldēti mugurkauli, kas iegūti pēc zivju filejas atdalīšanas

Rezolutīvā daļa:

Kombinētā nomenklatūra, kas ir ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā ir izdarīti grozījumi ar Komisijas 2005. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1719/2005, ir jāinterpretē tādējādi, ka saimniecībās audzētu Atlantijas lašu (Salmo salar) saldēti mugurkauli, kas iegūti pēc zivju filejas atdalīšanas, ir jāklasificē ar kodu KN 0303 22 00 ar nosacījumu, ka muitošanas brīdī šī prece ir derīga cilvēku pārtikai, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 92, 12.04.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/9

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums (Tribunale di Napoli — Sezione Lavoro — Itālija lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Raffaello Visciano/Istituto nazionale della previdenza sociale (INPS)

(Lieta C-69/08) (1)

(Sociālā politika - Darba ņēmēju aizsardzība - Darba devēja maksātnespēja - Direktīva 80/987/EEK - Pienākums pilnībā apmierināt prasījumus attiecībā uz darba samaksu ar iepriekš noteiktu maksimālo apjomu - Darba ņēmēja attiecībā uz garantiju fondu izvirzīto prasījumu raksturs - Noilguma termiņš)

2009/C 220/13

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Napoli — Sezione Lavoro

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Raffaello Visciano

Atbildētājs: Istituto nazionale della previdenza sociale (INPS)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale di Napoli Sezione Lavoro — Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīvas 80/987/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku [darba ņēmēju] aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (OV L 283, 23. lpp.) 3. un 4. panta interpretācija — Darba samaksas par pēdējiem trīs mēnešiem atbilstīgi darba līgumiem ar iepriekš noteiktu maksimālo apjomu garantija — Kompensācijas atskaitīšana no darba devēja veiktiem darba samaksas avansa maksājumiem — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir atļauta atšķirīga viena un tā paša pabalsta juridiskā kvalifikācija atkarībā no tiesību subjekta, kuram ir pienākums to maksāt, un ar kuru ir atļauts mainīt noilguma termiņu, lai vērstos tiesā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīvas 80/987/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku [darba ņēmēju] aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā 3. un 4. pants nav pret tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir atļauts darba ņēmēju neapmierinātos prasījumus kvalificēt kā “sociālā nodrošinājuma pabalstu” tādēļ, ka tos apmierina iestāde, kas dod galvojumu;

2)	Direktīva 80/987 nav pret valsts tiesisko regulējumu, kurā darba ņēmēja sākotnējie prasījumi attiecībā uz darba samaksu tiek izmantoti tikai kā salīdzinājuma bāze, lai noteiktu ar garantiju fonda intervences starpniecību garantējamā pabalsta apmēru;

darba ņēmēja pieteikuma, kurš iesniegts, lai panāktu neapmierināto prasījumu attiecībā uz darba samaksu apmierināšanu ar garantiju fonda starpniecību, ietvaros Direktīva 80/987 nav pret viena gada noilguma termiņa piemērošanu (līdzvērtības princips). Tomēr valsts tiesai ir jāpārbauda, vai tā ieviešana nepadara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu to tiesību īstenošanu, kas izriet no Kopienu tiesību sistēmas (efektivitātes princips).

(1) OV C 107, 26.04.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/9

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums (Hof van Cassatie van België (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gilbert Snauwaert, Algemeen Expeditiebedrijf Zeebrugge BVBA, Coldstar NV, Dirk Vlaeminck, Jeroen den Haerynck, Ann de Wintere (C-124/08), Géry Deschaumes (C-125/08)/Belgische Staat

(apvienotās lietas C-124/08 un C-125/08) (1)

(Regula (EEK) Nr. 2913/92 - Kopienas Muitas kodekss - Muitas parāds - Muitas nodokļa summa - Paziņojums parādniekam - Darbība, kas var būt par pamatu kriminālvajāšanai)

2009/C 220/14

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Gilbert Snauwaert, Algemeen Expeditiebedrijf Zeebrugge BVBA, Coldstar NV, Dirk Vlaeminck, Jeroen den Haerynck, Ann de Wintere (C-124/08), Géry Deschaumes (C-125/08)

Atbildētāja: Belgische Staat

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hof van Cassatie van België — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1992. gadā spēkā esošajā redakcijā) (OV L 302, 1. lpp.) 221. panta 1. un 3. punkta interpretācija — Importa un eksporta nodevu vēlāka iekasēšana — Prasība, vai nodevu summa ir jāņem vērā pirms to paziņošanas parādniekam — Noilguma termiņš — Muitas krāpšana — Solidāra atbildība

Rezolutīvā daļa:

221. panta 1. punkts Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas iestādes var likumīgi paziņot parādniekam par maksājamo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu saskaņā ar attiecīgajām procedūrām tikai tad, ja šo nodokļu summu minētās iestādes iepriekš ir iegrāmatojušas;

Regulas Nr. 2913/92 221. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas iestādes var sniegt spēkā esošu paziņojumu parādniekam par likumā noteiktās nodokļa summas samaksu pēc trīs gadu termiņa beigām, skaitot no muitas parāda rašanās dienas, ja šīs iestādes konkrēto nodokļa summu nav varējušas noteikt kriminālsodāmas darbības rezultātā, ieskaitot gadījumus, kad šis parādnieks nav veicis šādu darbību.

(1) OV C 142, 07.06.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/10

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums (Hof van Cassatie van België (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Distillerie Smeets Hasselt NV/Belgische Staat, Louis De Vos, Bollen, Mathay & Co BVBA, kas ir Transterminal Logistics NV likvidators, Daniel Van den Langenbergh, Firma De Vos NV un Belgische Staat/Bollen, Mathay & Co BVBA, kas ir Transterminal Logistics NV likvidators, un Louis De Vos/Belgische Staat

(Lieta C-126/08) (1)

(Regula (EEK) Nr. 2913/92 - Kopienas Muitas kodekss - Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa - Nodokļu summas iegrāmatošana - Ierakstīšana uzskaites dokumentos vai jebkurā citā līdzvērtīgā dokumentā - Ierakstīšana protokolā, kas ir līdzvērtīgs iegrāmatošanai - Protokola, kas ir līdzvērtīgs paziņojumam par atbilstoši tiesību aktiem maksājamo nodokļu summu, kopijas izsniegšana)

2009/C 220/15

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Distillerie Smeets Hasselt NV, Belgische Staat, Louis De Vos

Atbildētāji: Belgische Staat, Louis De Vos, Bollen, Mathay & Co BVBA, kas ir Transterminal Logistics NV likvidators, Daniel Van den Langenbergh, Firma De Vos NV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hof van Cassatie van België — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1992. gadā spēkā esošā redakcija) (OV L 302, 1. lpp.) 217. panta 1. punkta un 221. panta 1. punkta interpretācija — Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa — Prasība par to, vai nodokļa summa ir jāiegrāmato pirms to paziņošanas parādniekam — Jēdziens “ierakstīšana uzskaites dokumentos vai jebkurā citā līdzvērtīgā dokumentā”

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 217. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstis var noteikt, ka no muitas parāda izrietošās nodokļu summas iegrāmatošanu veic, minēto summu ierakstot protokolā, ko sagatavo kompetentās muitas iestādes un ar kuru tiek konstatēts piemērojamo muitas tiesību aktu pārkāpums.

(1) OV C 142, 7.6.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/10

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-165/08) (1)

(Ģenētiski modificēti organismi - Sēklas - Aizliegums laist tirgū - Aizliegums iekļaut valsts šķirņu katalogā - Direktīvas 2001/18/EK un 2002/53/EK - Atsaukšanās uz ētikas un reliģijas apsvērumiem - Pierādīšanas pienākums)

2009/C 220/16

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — B. Dohertijs [B. Doherty] un A. Šmitkovska [A. Szmytkowska])

Atbildētāja: Polijas Republika (pārstāvis — M. Dovgjeļevičs [M. Dowgielewicz])

Priekšmets

Dalībvalsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 1. lpp.) 22. un 23. panta un Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvas 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (OV L 193, 1. lpp.) 4. panta 4. punkta un 16. panta neizpilde — Valsts tiesiskais regulējums, kas aizliedz laist apgrozībā ģenētiski modificētu šķirņu sēklas, kā arī reģistrēt tās valsts šķirņu katalogā

Rezolutīvā daļa:

aizliegdama ģenētiski modificētu augu sēklu brīvu apgrozību, kā arī ģenētiski modificētu augu sēklu iekļaušanu valsts šķirņu katalogā, Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu 22. un 23. pantā, kā arī Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvas 2002/53/EEK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu 4. panta 4. punktā un 16. pantā;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus un divas trešdaļas Komisijas tiesāšanās izdevumu;

4)	Komisija trešdaļu savu tiesāšanās izdevumu sedz pati.

(1) OV C 183, 19.07.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/11

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Iaszlo Hadadi (Hadady)/Csilla Marta Mesko, laulātā Hadadi (Hadady)

(Lieta C-168/08) (1)

(Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 2201/2003 - Jurisdikcija, spriedumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību - 64. pants - Pārejas noteikumi - Tādas dalībvalsts lēmuma piemērošana, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā - 3. panta 1. punkts - Jurisdikcija laulības šķiršanas lietās - Atbilstošas saiknes - Parastā dzīvesvieta - Pilsonība - Laulātie, kas dzīvo Francijā un kuriem abiem ir gan Francijas, gan Ungārijas pilsonība)

2009/C 220/17

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Laszlo Hadadi (Hadady)

Atbildētāja: Csilla Marta Mesko, laulātā Hadadi (Hadady)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation (Francija) — Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1347/2000 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību par bērniem (OV L 160, 19. lpp.) 2. panta interpretācija un Padomes 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 1. lpp.) 3. un 64. panta interpretācija — Sprieduma par laulības šķiršanu atzīšanas nosacījumi — Atbilstošie piesaistes faktori: dzīvesvieta vai lietas dalībnieku pilsonība?

Rezolutīvā daļa:

gadījumā, kad dalībvalsts tiesai saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 64. panta 4. punktu ir jāpārbauda, vai tās dalībvalsts tiesai, kas pieņēmusi nolēmumu, būtu bijusi jurisdikcija saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, šī minētā tiesību norma aizliedz tās dalībvalsts tiesai, kas izskata lietu, uzskatīt laulātos, kuriem ir gan šīs pēdējās valsts, gan arī dalībvalsts, kurā ticis pieņemts nolēmums, pilsonība, tikai par tās dalībvalsts pilsoņiem, kurā tiek izskatīta lieta. Tieši pretēji, šai tiesai ir jāņem vērā fakts, ka laulātajiem ir arī tās dalībvalsts pilsonība, kurā ticis pieņemts nolēmums, un ka līdz ar to šīs pēdējās dalībvalsts tiesām varētu būt bijusi jurisdikcija izskatīt lietu;

gadījumā, kad abiem laulātajiem ir divu vienu un to pašu dalībvalstu pilsonība, Regulas Nr. 2201/2003 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts nepieļauj, ka tiek izslēgta tiesu jurisdikcija vienā no šīm dalībvalstīm, pamatojoties uz to, ka prasītājam nav citas saiknes ar šo valsti. Tieši pretēji — saskaņā ar minēto tiesību normu to dalībvalstu tiesām, kuru pilsonība ir laulātajiem, ir jurisdikcija un laulātie var izvēlēties, kuras dalībvalsts tiesā celt prasību.

(1) OV C 158, 21.06.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/11

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Zuid-Chemie BV/Philippo's Mineralenfabriek NV/SA

(Lieta C-189/08) (1)

(Tiesu sadarbība civillietās un komerclietās - Jurisdikcija un spriedumu izpilde - Regula (EK) Nr. 44/2001 - “Vietas, kur kaitējums ir noticis” jēdziens)

2009/C 220/18

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Zuid-Chemie BV

Atbildētāja: Philippo's Mineralenfabriek NV/SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden, Den Haag

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (“Bruxelles I”) (OV 2001, L 12, 1. lpp.) 5. panta 3. punkta interpretācija — Vietas, “kur kaitējums noticis vai varējis notikt” jēdziena interpretācija — Vieta, kur kaitējums noticis — Vieta, kurā ir noticis kaitējumu izraisošais notikums (“Handlungsort”) un vieta, kurā ir noticis [pats] sākotnējais kaitējums (“Erfolgsort”) — Piemērošanas kritēriji

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tādas prāvas kā pamata lietā ietvaros ar vārdiem “vieta, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu” apzīmē vietu, kur, produktu parastā veidā izmantojot mērķim, kam tas ir paredzēts, ir radies sākotnējais kaitējums.

(1) OV C 183, 19.7.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/12

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums — American Clothing Associates SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(apvienotās lietas C-202/08 P un C-208/08 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Intelektuālais īpašums - Regula (EK) Nr. 40/94 - Kopienas preču zīme - Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību - Absolūts preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamatojums - Ar valsts emblēmu identiskas vai tai līdzīgas preču zīmes - Kļavas lapas attēlojums - Piemērojamība attiecībā uz pakalpojumu zīmēm)

2009/C 220/19

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: American Clothing Associates NV (pārstāvji: P. Maeyaert, advocaat, N. Clarembeaux un C. De Keersmaeker, avocats) (C-202/08 P) un Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, modeļi un paraugi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral) (C-208/08)

Citi lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, modeļi un paraugi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral) (C-202/08), American Clothing Associates NV (pārstāvji: P. Maeyaert, advocaat, N. Clarembeaux un C. De Keersmaeker, avocats) (C-208/08 P)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 28. februāra spriedumu lietā T-215/06 American Clothing Associates/ITSB, ar ko Pirmās instances tiesa noraidīja prasītājas prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 4. maija lēmumu, ar kuru noraidīts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums apzīmējumam, kas attēlo kļavas lapu attiecībā uz precēm, kas ietilpst Nicas nolīguma par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijai 18. un 25. klasē — Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta h) apakšpunkta un 1883. gada 20. marta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību ar grozījumiem un labojumiem 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums — Absolūts reģistrācijas atteikuma pamatojums — Ar valsts emblēmu identiskas vai tai līdzīgas preču zīmes — Kļavas lapas attēlojums

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt American Clothing Associates NV lietā C-202/08 P iesniegto apelācijas sūdzību;

atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2008. gada 28. februāra spriedumu lietā T-215/06 American Clothing Associates/ITSB tiktāl, ciktāl ar to atcelts Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 4. maija lēmums (lieta R 1463/2005-1), ar kuru tika noraidīts pieteikums kā Kopienas preču zīmi reģistrēt apzīmējumu, kurā ir attēlota kļavas lapa;

3)	noraidīt American Clothing Associates NV lietā T-215/06 celto prasību;

4)	piespriest American Clothing Associates NV atlīdzināt tiesāšanās izdevumus lietā C-202/08 P un lietā C-208/08 P.

(1) OV C 209, 15.08.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/12

Tiesas (astotā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-244/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Sestā PVN Direktīva - 17. pants - Astotā Direktīva 79/1072/EEK - 1. pants - Trīspadsmitā Direktīva 86/560/EEK - 1. pants - PVN atmaksa vai samazināšana - Nodokļa maksātājs, kurš reģistrēts citā dalībvalstī vai trešā valstī, bet kuram ir pastāvīgs uzņēmums attiecīgajā dalībvalstī)

2009/C 220/20

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Aresu un M. Afonso)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. Bruni, G. De Bellis un G. Palmieri)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1979. gada 6. decembra Astotās Direktīvas 79/1072/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī (OV L 331, 11. lpp.), 1. panta un Padomes 1986. gada 17. novembra Trīspadsmitās Direktīvas 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā, 1. panta pārkāpums — PVN atmaksa citā dalībvalstī vai trešā valstī reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram ir pastāvīgs uzņēmums Itālijā

Rezolutīvā daļa:

Itālijas Republika attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa atmaksu nodokļa maksātājam, kurš reģistrēts citā dalībvalstī vai trešā dalībvalstī, bet kuram ir pastāvīgs uzņēmums attiecīgajā dalībvalstī, nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Padomes 1979. gada 6. decembra Astotās Direktīvas 79/1072/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī, 1. pantā un Padomes 1986. gada 17. novembra Trīspadsmitās Direktīvas 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā, 1. pantā, jo, tā uzliek par pienākumu nodokļa maksātājam, kurš reģistrēts citā dalībvalstī vai trešā valstī, bet kuram Itālijā ir pastāvīgs uzņēmums, un kurš attiecīgajā laika periodā Itālijā ir veicis preču piegādi vai sniedzis pakalpojumus, prasīt atmaksāt PVN priekšnodokli saskaņā ar minētajās direktīvās paredzētajām procedūrām, nevis to atskaitīt, ja preces vai pakalpojumi ir iegādāti nevis no pastāvīgā uzņēmuma, bet tieši no tās vietas, kurā atrodas šī nodokļa maksātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 209, 15.08.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/13

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale della Campania (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Futura Immobiliare srl Hotel Futura, Meeting Hotel, Hotel Blanc, Hotel Clyton, Business srl/Comune di Casoria

(Lieta C-254/08) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2006/12/EK - 15. panta a) punkts - Izmaksu par atkritumu savākšanu nedalīšana atkarībā no to patiesā radīšanas apjoma - Saderīgums ar principu “piesārņotājs maksā”)

2009/C 220/21

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale della Campania

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Futura Immobiliare srl Hotel Futura, Meeting Hotel, Hotel Blanc, Hotel Clyton, Business srl

Atbildētāja: Comune di Casoria

Piedaloties: Azienda Speciale Igiene Ambientale (ASIA) SpA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale Amministrativo Regionale della Campania — Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EK par atkritumiem (OV L 114, 9. lpp.) 15. panta interpretācija — Valsts sistēma, saskaņā ar kuru izmaksas par atkritumu savākšanu netiek sadalītas atbilstoši atkritumu radīšanai vai to uzglabāšanai, lai nodotu atkritumus savācējam vai uzņēmumam, kas ir atbildīgs par to savākšanu — Saderīgums ar “piesārņotājs maksā” principu

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem 15. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pašreizējā Kopienu tiesību stāvoklī tam nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā nolūkā finansēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu noteikts nodoklis, kas tiek aprēķināts, pamatojoties uz šī pakalpojuma lietotāju radīto atkritumu aprēķināto apjomu, nevis uz to atkritumu daudzumu, kuru šie lietotāji patiešām ir radījuši un nodevuši savākšanai;

Iesniedzējtiesai tomēr ir jāpārbauda, vai, pamatojoties uz tai zināmajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, attiecīgā nodokļa par atkritumiem rezultātā vairākiem “īpašniekiem”, šajā gadījumā viesnīcām, netiek noteiktas izmaksas, kuras acīmredzami ir nesamērīgas ar atkritumu, kurus tās spēj radīt, daudzumu vai raksturu.

(1) OV C 209, 15.08.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/14

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums (Sąd Rejonowy w Kościanie (Polijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret Tomasz Rubach

(Lieta C-344/08) (1)

(Savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzība - Regulas (EK) Nr. 338/97 B pielikumā ierakstītās sugas - Šo sugu īpatņu likumīgas iegūšanas pierādījums - Pierādīšanas pienākums - Nevainīguma prezumpcija - Tiesības uz aizstāvību)

2009/C 220/22

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy w Kościanie

Lietas dalībnieks pamata procesā

Tomasz Rubach

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sąd Rejonowy w Kościanie — Padomes 1996. gada 9. decembra Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 61, 1. lpp.), 8. panta 5. punkta interpretācija — B pielikumā minēto sugu eksemplāru likumīgas iegūšanas “pierādījuma” jēdziens

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1996. gada 9. decembra Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, 8. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kriminālprocesā, kas ir ierosināts pret personu, kura ir apsūdzēta par šī noteikuma pārkāpumu, visi pierādīšanas līdzekļi, ko attiecīgās dalībvalsts procesuālās tiesības pieļauj līdzīgos procesos, principā ir pieņemami, lai spriestu par šīs regulas B pielikumā ierakstīto dzīvnieku sugu īpatņu iegūšanas likumību. Ņemot arī vērā nevainīguma prezumpcijas principu, šāda persona var izmantot visus šos līdzekļus, lai pierādītu, ka šos īpatņus ir likumīgi ieguvusi atbilstoši minētajā noteikumā paredzētajiem nosacījumiem.

(1) OV C 272, 25.10.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/14

Tiesas (septītā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-574/08) (1)

(Iekšējais tirgus - Kapitāla brīva aprite - Krāpšanas apkarošana un apkarošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā)

2009/C 220/23

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Peere un P. Dejmek)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvis — D. Haven)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tiesību normu, kas vajadzīgas, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 1. augusta Direktīvas 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz politiski ietekmējamas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos (OV L 214, 29. lpp.), prasības, nepieņemšana vai nepaziņošana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 1. augusta Direktīvas 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos, prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 44, 21.02.2009.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/15

Tiesas 2009. gada 17. februāra rīkojums — Galileo Lebensmittel GmbH & Co. KG/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-483/07) (1)

(Apelācija - Prasība atcelt tiesību aktu - Domēns “galileo.eu”, ko Komisija ir rezervējusi - EKL 230. panta ceturtā daļa - Lēmums, kas fizisku vai juridisku personu skar individuāli - Acīmredzami nepamatota prasība)

2009/C 220/25

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Galileo Lebensmittel GmbH & Co. KG (pārstāvis — K. Bots [K. Bott], Rechtsanwalt)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Brauns [G. Braun] un E. Montaguti [E. Montaguti])

Priekšmets

Apelācija par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 28. augusta rīkojumu lietā T-46/06 Galileo Lebensmittel/Komisija, ar kuru kā nepieņemama tika noraidīta prasība atcelt Komisijas lēmumu, piemērojot Komisijas 2004. gada 28. aprīļa Regulu (EK) Nr. 874/2004, ar ko nosaka sabiedriskās kārtības noteikumus par pirmā līmeņa domēna “.eu” ieviešanu un darbību, kā arī principiem, kas reglamentē reģistrāciju (OV L 162, 40. lpp.), rezervēt domēnu “galileo.eu” kā domēna nosaukumu, kas paredzēts lietošanai Kopienu iestādēm, organizācijām un struktūrām — Prasība, lai apstrīdētais lēmums būtu skāris individuāli — EKL 230. panta ceturtās daļas pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Galilieo Lebensmittel GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 8, 12.01.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/15

Tiesas 2009. gada 19. maija rīkojums — AMS Advanced Medical Services GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), American Medical Systems, Inc.

(Lieta C-565/07 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Grafiskā preču zīme “AMS Advanced Medical Services” - Daļējs reģistrācijas atteikums - Iebildumu process - Apelācijas priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2009/C 220/26

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: AMS Advanced Medical Services GmbH (pārstāve — S. Schäffler, advokāte)

Pretējās puses procesā: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider), American Medical Systems, Inc. (pārstāvji — H. Kunz-Hallstein un R. Kunz-Hallstein, advokāti)

Priekšmets

Apelācija par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2007. gada 18. oktobra spriedumu lietā T-425/03 AMS/ITSB — American Medical Systems (“AMS Advanced Medical Services”), ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja grafiskas preču zīmes “AMS Advanced Medical Services” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 5., 10. un 42. klasē, reģistrācijas pieteikuma iesniedzējas celto prasību atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 12. septembra lēmumu, ar kuru tika atcelts Iebildumu nodaļas lēmums un daļēji apmierināti valsts vārdiskas preču zīmes “AMS” īpašnieces iebildumi — Iebildumu process — Lūguma pierādīt agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu, kas pirmo reizi ir iesniegts Apelāciju padomē, pieņemamība

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par apelācijas sūdzību, ko ir iesniegusi AMS Advanced Medical Services GmbH;

2)	AMS Advanced Medical Services GmbH atlīdzina šajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 64, 8.3.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/16

Tiesas 2009. gada 30. aprīļa rīkojums — Japan Tobacco, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Torrefacção Camelo Lda

(Lieta C-136/08 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 5. punkts - Agrākas preču zīmes atšķirtspējai radīts kaitējums - Labums, kas netaisnīgi gūts no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācija - Iespēja - Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums grafiskam apzīmējumam “CAMELO” - Valsts vārdisku un grafisku preču zīmju “CAMEL” īpašnieka iebildumi)

2009/C 220/27

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Japan Tobacco, Inc. (pārstāvji — A. Ortiz López, S. Ferrandis González un E. Ochoa Santamaría, abogados)

Pretējās puses procesā: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral), Torrefacção Camelo Lda

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 30. janvāra spriedumu lietā T-128/06 Japan Tobacco/ITSB un Torrefacção Camelo, ar ko Pirmās instances tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas celto prasību, ar kuru tika lūgts atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2006. gada 22. februāra lēmumu par iebildumu procesu starp Japan Tobacco, Inc. un Torrefacção Camelo — Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr.40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 8. panta 5. punkta pārkāpumu — Relatīvi preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamatojumi — Labums, kas netaisnīgi gūts no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai tai nodarīts kaitējums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Japan Tobacco Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 209, 15.8.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/16

Tiesas (piektā palāta) 2009. gada 11. jūnija rīkojums — Leche Celta, SL/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)), Celia SA

(Lieta C-300/08 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Kombinēta, vārdiska un grafiska, preču zīme “Celia” - Relatīvi reģistrācijas atteikuma pamatojumi - Reģistrācijai pieteiktās preču zīmes līdzība ar agrāku preču zīmi - Preču zīme, ar ko apzīmē identiskas preces - Sajaukšanas iespēja - Acīmredzami nepieņemama apelācijas sūdzība)

2009/C 220/28

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Leche Celta, SL (pārstāvis — J. Calderón Chavero, abogado)

Pretējās puses procesā: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral), Celia SA (pārstāvji — D. Masson un F. de Castelnau, avocats)

Priekšmets

Apelācija par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2008. gada 23. aprīļa spriedumu lietā T-35/07 Leche Celta/ITSB, ar kuru Pirmās instances tiesa ir noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2006. gada 5. decembra lēmumu saistībā ar iebildumu procesu starp Leche Celta SL un Celia SA — Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums — Relatīvs preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespēja, kas saistīta ar agrākai preču zīmei līdzīgas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz identiskām precēm — Apzīmējumu salīdzinājums no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Leche Celta, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 223, 30.8.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/17

Tiesas (piektā palāta) 2009. gada 3. jūnija rīkojums — Zipcar, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes paraugi un modeļi)

(Lieta C-394/08 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Vārdiska preču zīme “ZIPCAR” - Valsts vārdiskas preču zīmes “CICAR” īpašnieka iebildumi)

2009/C 220/29

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Zipcar, Inc. (pārstāvis — M. Elmslie, solicitor)

Pretējā puse procesā: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Botis)

Priekšmets

Apelācija par Pirmās instances tiesa (astotā palāta) 2008. gada 25. jūnija spriedumu lietā T-36/07 Zipcar/ITSB, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasību atcelt tiesību aktu, ko bija iesniedzis vārdiskas preču zīmes “ZIPCAR” reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9., 39. un 42. klasē par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2006. gada 30. novembra lēmumu R 122/2006-2, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzība par Iebildumu nodaļas lēmumu, ar kuru daļēji atteikta minētās preču zīmes reģistrācija saistībā ar iebildumu, ko iesniedzis valsts vārdiskas preču zīmes “CICAR” īpašnieks attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 39. klasē

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Zipcar, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 285, 8.11.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Hof van beroep te Brussel (Beļģija) 2009. gada 15. maija rīkojumu — I. SGS Belgium NV/Belgisch Interventie- en Restitutiebureau, Firme Derwa NV un Centraal Beheer Achmea NV, II. Firme Derwa NV un Centraal Beheer Achmea NV/SGS Belgium NV un Belgisch Interventie- en Restitutiebureau

(Lieta C-218/09)

2009/C 220/31

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van beroep te Brussel

Lietas dalībnieki pamata procesā

I.	SGS Belgium NV pret Belgisch Interventie- en Restitutiebureau Firme Derwa NV Centraal Beheer Achmea NV

II.	Firme Derwa NV Centraal Beheer Achmea NV pret SGS Belgium NV Belgisch Interventie- en Restitutiebureau

Prejudiciālie jautājumi

Vai jēdziens “nepārvarama vara” Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87 (1), ar kuru paredz kopīgus, sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot eksporta kompensāciju sistēmu lauksaimniecības produktiem, 5. panta 3. punktā ir jāinterpretē tādējādi, ka liellopu gaļas, kas pārvadāta pienācīgā iepakojumā un saldētājkonteinerā, kurā nemainīgi uzturēta noteiktā temperatūra, sabojāšanās principā ir nepārvarama vara?

(1) OV L 351, 1. lpp.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Naczelny Sąd Administracyjny (Polijas Republika) 2009. gada 18. jūnija rīkojumu — Kronospan Mielec sp. z o.o./Dyrektor Izby Skarbowej w Rzeszowie

(Lieta C-222/09)

2009/C 220/32

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Kronospan Mielec sp. z o.o.

Atbildētājs: Dyrektor Izby Skarbowej w Rzeszowie

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp., ar grozījumiem; turpmāk tekstā — “Sestā direktīva”) 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta trešais ievilkums — tagad attiecīgi Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp., ar grozījumiem, turpmāk tekstā — “Direktīva 2006/112”) 56. panta 1. punkta c) apakšpunkts — ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā minētie inženieru pakalpojumi, kurus sniedz PVN maksātājam, kurš izpilda šos pakalpojumus ietverošu pasūtījumu citā Kopienas dalībvalstī reģistrētam pakalpojuma saņēmējam, tiek aplikti ar nodokli vietā, kur ir pakalpojuma saņēmēja (pasūtītāja) saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, vai kur viņam ir pastāvīga iestāde, jeb ir jāuzskata, ka šie pakalpojumi kā darbība zinātnes jomā atbilstoši Sestās direktīvas 9. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmajam ievilkumam (tagad attiecīgi Direktīvas 2006/112 52. panta a) apakšpunkts) tiek aplikti ar nodokli vietā, kur faktiski notiek šo pakalpojumu sniegšana, ja pamatojas uz pieņēmumu, ka šie pakalpojumi ir darbi, kuri ietver emisiju pētījumus un mērījumus vides aizsardzības noteikumu izpratnē, tostarp pētījumu veikšanu saistībā ar oglekļa dioksīda (CO2) emisiju un tirdzniecību ar CO2 emisijām, minēto darbu dokumentācijas sagatavošanu un kontroli, kā arī potenciālo piesārņojuma avotu analīzi, un kurus veic, lai iegūtu jaunu pieredzi un jaunas tehnoloģiskās zināšanas, kas ir vērstas uz jaunu vielu, produktu un iekārtu izgatavošanu, kā arī jaunas tehnoloģijas metodes izmantošanu ražošanas procesā?

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/18

Prasība, kas celta 2009. gada 19. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

(Lieta C-226/09)

2009/C 220/33

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Konstantinidis, A.-A. Gilly)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nosakot punktu sadalījumu piešķiršanas kritērijiem pēc tam, kad ir beidzies termiņš piedāvājumu iesniegšanai, kā arī to grozot pēc iesniegto piedāvājumu sākotnējās izvērtēšanas, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no vienlīdzīgas attieksmes principa un pārskatāmības principa atbilstoši Eiropas Kopienas Tiesas veiktajai šo principu interpretācijai;

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgās konkursa procedūras gadījumā līgumslēdzēja iestāde izstrādāja līguma dokumentu, saskaņā ar kuru varēja saprātīgi pieņemt, ka piešķiršanas kritēriji tiks piemēroti secībā no svarīgākā uz mazāk svarīgo. Pēc tam, kad bija beidzies termiņš piedāvājumu iesniegšanai, līgumslēdzēja iestāde izlēma piešķiršanas kritērijiem piemērot relatīvu punktu sadalījumu. Pēc tam, kad bija veikta iesniegto piedāvājumu sākotnēja izvērtēšana, līgumslēdzēja iestādes konkursa komisija apsvēra iespēju mainīt šo punktu sadalījumu un gala rezultātā tas tika grozīts.

Relatīvais punktu sadalījums, kurš piešķiršanas kritērijiem tika noteikts pēc piedāvājumu iesniegšanas un sākotnējās izvērtēšanas, mainīja piešķiršanas kritēriju svarīgumu un piešķīra tiem tādu svarīguma pakāpi, kas būtiski atšķīrās no tās, kuru konkursa pretendents saprātīgi varētu saprast no līguma dokumentiem.

Tā kā attiecīgā konkursa procedūra ir par tādu pakalpojumu sniegšanu, kuri nav uzskaitīti Direktīvas 2004/18/EK (1) II A pielikumā, šīs direktīvas detalizētie procesuālie noteikumi nav piemērojami. Līdz ar to nav arī piemērojams direktīvas 40. pants, saskaņā ar kuru līgumslēdzēja iestādēm konkursa uzaicinājumā ir jānorāda vismaz piešķiršanas kritēriju relatīvais punktu sadalījums vai to svarīgums dilstošā secībā. Tomēr, pamatojoties uz Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru, līgumslēdzēja iestādei ir pienākums ievērot Līguma pamatprincipus, tostarp, vienlīdzīgas attieksmes principu un pārskatāmības principu.

Komisija uzskata, ka, grozot piešķiršanas kritērijus konkursa procedūras laikā, līgumslēdzēja iestāde, kurai ir pienākums ievērot EK līguma pamatnoteikumus un principus, ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu un pārskatāmības principu atbilstoši Eiropas Kopienas Tiesas veiktajai šo principu interpretācijai.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesfinanzhof (Vācija) 2009. gada 25. jūnija rīkojumu — Hauptzollamt Oldenburg/1. Theodor Aissen, 2. Hermann Rohaan, piedaloties Bundesministerium der Finanzen

(Lieta C-231/09)

2009/C 220/36

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Hauptzollamt Oldenburg

Atbildētāji: 1. Theodor Aissen, 2. Hermann Rohaan

Piedaloties: Bundesministerium der Finanzen

Prejudiciālie jautājumi

Vai Kopienu tiesības, jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (1), 5. panta k) punkts ir jāsaprot tādējādi, ka ražotāja references daudzums divpadsmit mēnešu periodā, kurā references daudzumu viņam ir nodevis cits ražotājs, neietver references daudzuma daļu, kuru attiecīgajā divpadsmit mēnešu periodā jau ir piegādājis otrs ražotājs?

Vai Kopienu tiesiskais regulējums vai arī piena un piena produktu tirgus kopīgās organizācijas vispārējie principi nepieļauj valsts tiesību normu, kas noteic, ka veicot Regulas (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē, 10. panta 3. punktā paredzēto valsts references daudzuma neizmantotās daļas saldo procedūru, pamatojoties uz ražotāju pārsniegtajiem references daudzumiem, pirmajā jautājumā minētajā references daudzuma nodošanas gadījumā, ražotājs, kas pārņēmis saimniecību divpadsmit mēnešu perioda laikā, veicot minēto procedūru var piedalīties ar pārdali saistītajā piešķiršanā arī ar otra ražotāja piegādāto references daudzuma daļu?

(1) OV L 270, 123. lpp.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Augstākās tiesas Senāta (Latvijas Republika) 2009. gada 25. jūnija rīkojumu — Dita Danosa/SIA “LKB Līzings”

(Lieta C-232/09)

2009/C 220/37

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākās tiesas Senāts

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Dita Danosa

Atbildētāja: SIA “LKB Līzings”

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis ir uzskatāms par darba ņēmēju Eiropas Kopienu tiesību izpratnē?

2)	Vai tas, ka Komerclikuma 224.panta ceturtā daļa atļauj atsaukt kapitālsabiedrības valdes locekli no amata bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp neatkarīgi no sievietes grūtniecības stāvokļa, nav pretrunā Eiropas Padomes Direktīvas 92/85 (1) EEK 10.pantam un Eiropas Kopienu Tiesas atziņām?

(1) Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (Desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē), OV L 348, 1. lpp.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Gerechtshof te Amsterdam (Nīderlande) 2009. gada 3. jūlija rīkojumu — Albron Catering BV/FNV Bondgenoten, John Roest

(Lieta C-242/09)

2009/C 220/41

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te Amsterdam

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Albron Catering BV

Atbildētāji: FNV Bondgenoten, John Roest

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīva 2001/23/EK (1) ir jāinterpretē tādējādi, ka 3. panta 1. punkta pirmajā teikumā norādītā tiesību un pienākumu pāreja [īpašuma tiesību] saņēmējam ir piemērojama tikai tad, ja persona, kas nodod uzņēmuma īpašuma tiesības, ir arī attiecīgo darbinieku formālais darba devējs, vai tomēr direktīvā noteiktā darbinieku aizsardzība paredz, ka, nododot koncerna meitas sabiedrības uzņēmuma īpašuma tiesības, šajā uzņēmumā strādājošo darbinieku tiesības un pienākumi pāriet īpašuma tiesību saņēmējam, ja visi koncernā strādājošie darbinieki ir nodarbināti (arī koncernam piederošā) personālsabiedrībā, kas darbojas kā centrālais darba devējs?

2)	Kāda būtu atbilde uz pirmā jautājuma otro daļu, ja tajā norādītie darbinieki, kas strādā koncernam piederošā uzņēmumā, ir nodarbināti citā sabiedrībā, kura arī pieder koncernam, kas nav personālsabiedrība, kā aprakstīts pirmajā jautājumā?

(1) Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 82, 16. lpp.).

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Arbeidshof te Brussel (Beļģija) 2009. gada 6. jūlija rīkojumu — Omalet NV/Rijksdienst voor Sociale Zekerheid

(Lieta C-245/09)

2009/C 220/42

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Arbeidshof te Brussel

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Omalet NV

Atbildētājs: Rijksdienst voor Sociale Zekerheid

Prejudiciālie jautājumi

vai strīdā starp Rijksdienst voor Sociale Zekerheid un Beļģijā reģistrētu galveno uzņēmēju, ja, pamatojoties uz 1969. gada 27. jūnija likuma, ar ko groza 1944. gada 28. decembraBesluitwet [lēmumu] par darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu (redakcijā, kas bija spēkā, pirms šo pantu grozīja ar 2007. gada 27. aprīļa Vispārīgā likuma 55. pantu), 30.a panta trešo daļu, tiek pieprasīts, lai šis galvenais uzņēmējs solidāri atbild par nereģistrēta, taču Beļģijā nodibināta apakšuzņēmēja parāda daļu, vai ja tiek pieprasīts piemērot sodu uzņēmējam par to, ka viņš ir nav izpildījis likuma 30.a panta ceturtajā daļā paredzēto nodokļa ieturēšanas pienākumu, valsts tiesai ir jāpiemēro EKL 49. pants?

(pakārtoti) vai tāds tiesiskais regulējums kā Beļģijas 1969. gada 27. jūnija likuma, ar ko groza 1944. gada 28. decembraBesluitwet [lēmumu] par darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu (redakcijā, kas bija spēkā, pirms šo pantu grozīja ar 2007. gada 27. aprīļa Vispārīgā likuma 55. pantu), 30.a panta trešā un ceturtā daļa ir pretrunā EKL 49. pantam?

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Augstākās tiesas Senāta (Latvija Republika) 2009. gada 7. jūlija rīkojumu — SIA Pakora Pluss/Valsts ieņēmumu dienests

(Lieta C-248/09)

2009/C 220/43

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākās tiesas Senāts

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: SIA Pakora Pluss

Atbildētājs: Valsts ieņēmumu dienests

Prejudiciālie jautājumi

Vai gadījumā, ja ir noformēts kravas manifests, taču nav veiktas regulas Nr. 2454/93 (1) 448. pantā noteiktās darbības (Vācijas muitas dienests attiecīgi nav ziņojis Latvijas muitas dienestam par kuģošanas sabiedrības lūgumu), var uzskatīt, ka Pievienošanās līguma 1.punkta izpratnē ir veiktas eksporta formalitātes?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai tādos apstākļos, kādi ir šajā lietā, var uzskatīt, ka muitas procedūras regulējošās tiesību normas (regula Nr. 2913/92 (2) un regula Nr. 2454/93) vispār nav piemērojamas?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Pievienošanās Eiropas Savienībai līguma IV pielikuma 5.nodaļas 1.punkts interpretējams tādējādi, ka gadījumā, ja prece, kura paplašinātajā Kopienā tiek transportēta pēc tam, kad attiecībā uz to jau veiktas eksporta formalitātes, netiek laista brīvā apgrozībā, tā nav atbrīvota no muitas nodokļiem un citiem muitas pasākumiem, kaut arī nav šaubu, ka precei ir Kopienas preces statuss? Citiem vārdiem — vai noteicošais tādā gadījumā ir tas, ir vai nav veikta muitas procedūra — laišana brīvā apgrozībā?

4)	Vai pievienotās vērtības nodoklis ir iekļaujams ievedmuitas nodoklī tādā izpratnē, kā noteikts Regulas 2913/92 4. panta 10. punktā?

5)	Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir apstiprinoša, vai pienākums maksāt pievienotās vērtības nodokli, kas jāmaksā kā muitas maksājums par preces ievešanu, ir principālam vai galīgajam preces saņēmējam? Vai šis pienākums var tikt sadalīts, ņemot vērā kādus apstākļus?

(1) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi; OV L 253, 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi OV L 302, 1. lpp.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tartu Ringkonnakohus (Igaunijas Republika) 2009. gada 7. jūlija rīkojumu — Novo Nordisk AS/Ravimiamet

(Lieta C-249/09)

2009/C 220/44

Tiesvedības valoda — igauņu

Iesniedzējtiesa

Tartu Ringkonnakohus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Novo Nordisk AS

Atbildētāja: Ravimiamet

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (1) (ar grozījumiem un papildinājumiem), 87. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas arī uz tādiem citātiem no medicīniskiem žurnāliem vai citiem zinātniskiem izdevumiem, kas ir iekļauti tām personām paredzētā zāļu reklāmā, kuras ir tiesīgas izrakstīt šādas zāles?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (ar grozījumiem un papildinājumiem), 87. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aizliedz zāļu reklāmā paust izteikumus, kas ir pretrunā zāļu aprakstā minētajām ziņām, bet neprasa, lai visi zāļu reklāmā paustie izteikumi būtu iekļauti zāļu aprakstā vai arī izsecināmi no zāļu apraksta?

(1) OV L 311, 67. lpp.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Rayonen sad Plovdiv (Bulgārija) 2009. gada 6. jūlija rīkojumu — Vasil Ivanov Georgiev/Tehnicheski universitet — Sofia, Filial Plovdiv

(Lieta C-250/09)

2009/C 220/45

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Rayonen sad Plovdiv

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Vasil Ivanov Georgiev

Atbildētāja: Tehnicheski universitet — Sofia, Filial Plovdiv

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (1), tiesību normām ir aizliegts piemērot valsts tiesību aktu, saskaņā ar kuru nav atļauts noslēgt darba līgumus uz nenoteiktu laiku ar profesoriem, kuri ir sasnieguši 65 gadu vecumu? Vai šajā kontekstā un konkrēti, ņemot vērā Direktīvas 6. panta 1. punktu, Zakon za zashtita ot diskriminatsia 7. panta 1. punkta 6. apakšpunktā paredzētie pasākumi, ar kuriem ievieš maksimālo vecumu darbam noteiktā amatā, ir objektīvi un saprātīgi, un attaisnoti ar likumīgu mērķi, kā arī samērīgi, ņemot vērā to, ka Direktīva pilnā apjomā ir transponēta Bulgārijas tiesību aktos?

Vai ar Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, tiesību normām ir aizliegts piemērot valsts tiesību aktu, saskaņā ar kuru obligāti ir jāpensionējas profesoriem, kuri ir sasnieguši 68 gadu vecumu? Vai, ņemot vērā izklāstītos faktus un apstākļus izskatāmajā lietā un konstatējot pretrunu starp Direktīvas normām un tāda valsts tiesību akta normām, kurā ir transponēta Direktīva, ir iespējams, ka Kopienu tiesību normu interpretācija nozīmē to, ka nepiemēro valsts tiesisko regulējumu?

(1) OV L 303, 16. lpp.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/23

Prasība, kas celta 2009. gada 10. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-258/09)

2009/C 220/47

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Alcover San Pedro un A. Marghelis)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka atļaujot Valonijas reģionā darboties pastāvošajām iekārtām, kas neatbilst 3., 7., 9., 10., 13. panta, 14. panta a) un b) punkta un 15. panta 2. punktā paredzētajām prasībām, neskatoties uz to, ka 2007. gada 30. oktobrī bija beidzies Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīvas 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (1) 5. panta 1. punktā paredzētais termiņš, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Direktīvas 2008/1/EK 5. panta 1. punktu 2007. gada 30. oktobrī beidzās termiņš pastāvošo iekārtu, kuru darbība var ietekmēt emisijas gaisā, ūdenī, zemē un piesārņojumu, atbilstības nodrošināšanai. Tomēr šīs prasības iesniegšanas brīdī atbildētāja vēl nebija veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai prasībai Valonijas reģionā, vai katrā ziņā tā par to nebija informējusi Komisiju.

(1) OV 2007 L 24, 8. lpp.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/24

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instance tiesas (astotā palāta) 2009. gada 30. aprīļa spriedumu lietā T-18/03 CD-Contact Data GmbH/Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 13. jūlijā iesniegusi Activision Blizzard Germany GmbH (agrāk CD-Contact Data GmbH)

(Lieta C-260/09)

2009/C 220/49

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Activision Blizzard Germany GmbH (agrāk CD-Contact Data GmbH) (pārstāvji — J. K. de Pree, advocaat, E.N.M. Raedts, Advocate)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu:

—	atcelt apstrīdēto spriedumu, ciktāl Pirmās instances tiesa ir noraidījusi Contact Data prasību atcelt lēmumu;

—	atcelt lēmumu vismaz tiktāl, ciktāl tas attiecas uz CD Contact;

—	pakārtoti, atcelt apstrīdēto spriedumu tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīta Contact Data prasība atcelt lēmumu, un nosūtīt lietu izskatīšanai Pirmās instances tiesai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa juridiski nepareizi sadalīja kategorijās faktus, secinot, ka starp Nintendo of Europe GmbH (turpmāk tekstā — “Nintendo”) un Contact Data pastāvēja aizliegta vienošanās EKL 81. panta 1. punkta nozīmē, sākumā neaplūkojot, vai šīs vienošanās mērķis nebija novērst paralēlo aktīvo vai pasīvo tirdzniecību.

Izplatīšanas līgums, kurš bija pilnībā likumīgs, aizliedza veikt aktīvo paralēlo tirdzniecību, bet pieļāva pasīvo paralēlo tirdzniecību. Tomēr Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka no vairākiem Contact Data faksiem izriet, ka tā ir piedalījusies informācijas apmaiņas sistēmā ar Nintendo, lai darītu zināmu paralēlo importu, pārkāpjot EKL 81. panta 1. punktu. Šis secinājums ir jāuzskata par nepareizu faktu juridisku klasifikāciju, vai vismaz par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, jo Pirmās instances tiesa nepierādīja, vai rīcība bija saistīta ar pasīvo vai aktīvo paralēlo importu.

Pirmās instances tiesa ir sagrozījusi pierādījumus, uzskatot, ka apstrīdētā sprieduma 56.–68. punktā aplūkotajiem dokumentiem bija pretlikumīgs mērķis. Šajos dokumentos Contact Data sūdzējās par eksportu uz Beļģiju, pārkāpjot tā ekskluzivitāti, tā izmantoja informāciju par importa cenām, lai diskutētu un panāktu Nintendo piekrišanu labvēlīgākai cenai, kā arī atsaucās uz “nelegālo importu”. Secinājums, ka šie dokumenti attiecās uz kaut ko citu, nevis aktīvās tirdzniecības ierobežojumu ekskluzīvajā Contact Data teritorijā, vai uz veidu, kādā Contact Data radīja spiedienu saviem piegādātājiem samazināt piegādes cenas, ir pretrunā ar šo dokumentu tekstu.

Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka aplūkotie dokumenti ir pietiekams pierādījums vienošanās pastāvēšanai EKL 81. panta 1. punkta izpratnē. Tā kā tieši dokumentāri pierādījumi par vienošanos nepastāv, Pirmās instances tiesai bija jākonstatē, ka, pastāvot konkurējošai vēlmei ierobežot paralēlo tirdzniecību, Nintendo bija jāīsteno vienpusēja politika, lai sasniegtu pret konkurenci vērsto mērķi, kas izpaudās kā netiešs vai tiešs uzaicinājums Contact Data īstenot šo mērķi kopā un vismaz sniegt klusējošu piekrišanu no Contact Data puses. Pirmās instances tiesa nav pietiekami pierādījusi šo kritēriju izpildi.

Turklāt, Pirmās instances tiesa nepareizi secināja, ka Contact Data piekrita Nintendo vienpusējai politikai. It īpaši, Pirmās instances tiesa nepareizi atteicās izvērtēt, vai Contact Data faktiskajam preču eksportam ir nozīme, un atsaucās uz judikatūru par horizontālajām vienošanām, lai gan šāds faktiskais eksports saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vertikālo vienošanos gadījumā var radīt šaubas par izplatītāja piekrišanu prettiesiskai politikai paralēlās tirdzniecības apturēšanai.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Oberlandesgericht Stuttgart (Vācija) 2009. gada 14. jūlija rīkojumu — Auslieferungsverfahren/Gaetano Mantello

(Lieta C-261/09)

2009/C 220/50

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Stuttgart

Lietas dalībnieki pamata procesā

Gaetano Mantello

Prejudiciālie jautājumi

Vai jautājums par to, vai pastāv “tādas pašas darbības” Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (1) 3. panta 2. punkta izpratnē, ir izvērtējams saskaņā ar

a)	izsniegšanas dalībvalsts tiesībām,

b)	izpildes dalībvalsts tiesībām, vai

c)	autonomu Kopienu tiesību jēdziena “tādas pašas darbības” interpretāciju?

Vai neatļauta psihotropo vielu ievešana ir “tāda pati darbība” PEAO 3. panta 2. punkta izpratnē, kā līdzdalība grupā, kuras mērķis ir aizliegta tirdzniecība ar psihotropajām vielām, ja izmeklēšanas iestādēm brīdī, kad lieta par ievešanu tika nodota tiesai, bija informācija un pierādījumi, kas pamatoja aizdomas par līdzdalību, tomēr tās šo informāciju nenodeva tiesai izmeklēšanas stratēģijas apsvērumu dēļ un tādēļ arī netika celta apsūdzība?

(1) OV L 190, 1. lpp.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/25

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2009. gada 14. maija spriedumu lietā T-165/06 Elio Fiorucci/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2009. gada 14. jūlijā iesniegusi Edwin Co. Ltd

(Lieta C-263/09 P)

2009/C 220/51

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Edwin Co. Ltd (pārstāvji — D. Rigatti, M. Bertani, S. Verea, K. P. Muraro, M. Balestriero, advokāti)

Cits lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	piespriest Fiorucci atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abu instanču tiesvedības vai gadījumā, ja apelācijas sūdzība netiktu apmierināta, tiesāšanās izdevumus sadalīt.

Pamati un galvenie argumenti

Pārsūdzētais spriedums ir kļūdains it īpaši sakarā ar Kopienas preču zīmes Regulas (KPZR) (1) 52. panta 2. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu vai attiecīgi sakarā ar šīs normas nepareizu piemērošanu. Relatīvais atteikuma pamatojums, kas saskaņā ar šo normu izraisa preču zīmes, kuru veido citas personas, nevis reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja vārds, reģistrācijas pieteikuma spēkā neesamību, ir tas, ka tam, kurš lūdza konstatēt spēkā neesamību saskaņā ar valsts tiesībām ir šī vārda ekskluzīvas izmantošanas tiesības. Tomēr Fiorucci saskaņā ar CPI (2), 8. panta 3. punktu, uz kuru atsaucās pārējie lietas dalībnieki, nav šāda satura tiesību īpašnieks. CPI 8. panta 3. punkts tam drīzāk piešķir tikai tiesību reģistrēt apzīmējumu “Elio Fiorucci” garantiju, kuru tas tomēr nekad nevarētu izmantot, jo šādā veidā reģistrētā preču zīme nonāktu konfliktā ar Edwin vārdisko preču zīmi “Fiorucci”. Šādos apstākļos Pirmās instances tiesa Edwin preču zīmi “Elio Fiorucci” atzina par spēkā neesošu, balsoties uz atteikuma pamatojumu, kāds nepastāv un nekad nevarēšot pastāvēt. Tas ir KPZR 52. panta 2. punkta a) apakšpunkta pārkāpums vai arī kļūdaina šīs normas piemērošana, kura, pareizi interpretējot, varētu tikt piemērota tikai tad, ja persona, kura lūdz spēkā neesamības atzīšanu, jau ir sava vārda kā preču zīmes izmantošanas ekskluzīvo tiesību īpašniece (vai vismaz tai ir iespēja šādas tiesības iegūt).

Turklāt ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts vai kļūdaini piemērots CPI 8. panta 3. punkts. Pretēji Pirmās instances tiesas secinājumiem šī norma tiek piemērota tikai tādiem personu vārdiem, kuri ir kļuvuši plaši pazīstami nekomerciālajā jomā, un tādējādi nevar tikt piemērota tēvvārdam “Elio Fiorucci”, kas pamatojoties uz faktu konstatāciju, kuri šeit nevarētu tikt apstrīdēti, sākotnēji kļuva plaši pazīstams komerciālajā jomā.

Šāda CPI 8. panta 3. punkta interpretācija atbilst tā redakcijai, kurā ir paredzēts, ka šajā normā paredzētai aizsardzībai skaidri ir jāattiecas tikai uz personu vārdiem, kuri ir kļuvuši plaši pazīstami “mākslas, literatūras, zinātniskajā, politiskajā vai sporta jomā”. Turklāt šis secinājums tiek apstiprināts ar Itālijas preču zīmju tiesību sistemātisku analīzi, no kuras izriet, ka komerciālā jomā iegūtā plašā pazīstamība tiek aizsargāta ar CPI 12. panta 1. punkta b) un f) apakšpunktu, turpretī CPI 8. panta 3. punkts ir spēkā tikai attiecībā uz sākotnēji nekomerciālā jomā radušos plašo pazīstamību. Nav iespējama arī abu normu vienlaicīga piemērošana vienam un tam pašam apzīmējumam, jo pretējā gadījumā rastos divas savstarpēji nesaderīgas ekskluzīvās preču zīmju tiesības. Fiorucci, reģistrējot savu uzvārdu kā preču zīmi (un vēlāk to nododot Edwin), ir izmantojis visus līdzekļus, lai savu plašo pazīstamību izmantotu komerciāliem nolūkiem. Tādējādi viņš, lai izvirzītu Edwin piederošās preču zīmes “Elio Fiorucci” spēkā neesamību, nevarot atsaukties uz CPI 8. panta 3. punktu.

Edwin ierosinātā CPI 8. panta 3. punkta interpretācija un no tās izrietošā tās nepiemērojamība šajā prāvā atbilst arī šīs normas jēgai, ar kuru ir jānovērš parazītiska izmatošana, kuru pielieto persona, kas iesniedz apzīmējuma, kurš plašo pazīstamību ir ieguvis ar citas personas palīdzību, reģistrācijas pieteikumu. Tomēr Edwin nevar pārmest parazītisku rīcību, jo tā, par būtisku summu iegādājoties preču zīmes “Fiorucci”, par augstu cenu ir nopirkusi tiesības izmantot ar Milānas modes mākslinieka vārdu saistīto plašo pazīstamību.

Turklāt Pirmās instances tiesas argumenti, ka CPI 8. panta 3. punktā paredzētā aizsardzība ir plašāka nekā plašās pazīstamības aizsardzība, kura ir iegūta ar apzīmēšanu komerciālajā jomā, un nepārklājas ar to, nepārliecina. Saskaņā ar atbilstošo Itālijas doktrīnu apzīmējuma, kam ir nekomerciāla plaša pazīstamība, reģistrācijas tiesību garantija saskaņā ar CPI 8. panta 3. punktu nav absolūta. Bet it īpaši tā nav plašāka par CPI 12. panta 1. punkta b) un f) apakšpunktā paredzēto garantiju attiecībā uz apzīmējumiem ar komerciālu plašo pazīstamību/reputāciju. Šo abu normu piemērošanas jomas pārklāšanās vēlreiz apstiprina vajadzību piemērot tās alternatīvi.

Pretēji Pirmās instances tiesas virspusējiem secinājumiem no uzmanīgas un rūpīgas Itālijas doktrīnas par CPI 8. panta 3. punktu (agrāk 21. panta 3. punkta m) apakšpunkts) analīzes izriet, ka šī norma atbilstoši valdošajam uzskatam ir piemērojama tikai apzīmējumiem, kuri plašo pazīstamību ir ieguvuši nekomerciālajā jomā. Tas ir apstiprināts ar nedaudzajiem līdz šim pasludinātajiem Itālijas tiesu spriedumiem par CPI 8. panta 3. punktu.

Nav pārliecinoši arī Pirmās instances tiesas argumenti, saskaņā ar kuriem, tā kā Fiorucci ir ieguvis arī nekomerciālu plašu pazīstamību (konkrētāk — mākslas, kultūras, ekoloģijas un bērnu aprūpes jomās), viņš var atsaukties arī uz CPI 8. panta 3. punktā paredzēto aizsardzību. Drīzāk saskaņā ar atbilstošo Itālijas doktrīnu, ja jau citas personas reģistrēts un plaši pazīstams kļuvis tēvvārds iegūst nekomerciālu plašu pazīstamību, tā īpašnieks (šajā gadījumā — Elio Fiorucci) nevar atsaukties uz CPI 8. panta 3. punktu, jo īpašnieka (šajā gadījumā — Edwin) iepriekš reģistrētās plaši pazīstamās preču zīmes (šajā gadījumā — apzīmējums “Fiorucci”) aizsardzībai ir augstāks spēks.

Turklāt pārsūdzētais spriedums ir prettiesisks pamatojuma neesamības dēļ, jo Pirmās instances tiesa nav pārbaudījusi argumentus un pierādījumus, ar kuriem Edwin pamatoja savus apgalvojumu, ka tā ir saņēmusi Elio Fiorucci piekrišanu tā tēvvārdu reģistrēt kā preču zīmi. Pakārtoti Edwin norāda, ka, ja Tiesa uzskatītu, ka nedz Tiesas, nedz Pirmās instances tiesas kompetencē nav izskatīt šo jautājumu, šī pārbaude ir skaidri jānodod ITSB Apelāciju padomei (vai citai instancei) (ko Pirmās instances tiesa nav izdarījusi), kā tas ir paredzēts KPZR 63. panta 6. punktā un Regulas (EK) Nr. 216/96 (3) 1.d pantā.

Turklāt pārsūdzētais spriedums ir prettiesisks KPZR 63. panta pārkāpuma vai kļūdainas piemērošanas, kā arī atteikšanās izskatīt lietu dēļ, jo Pirmās instances tiesa kļūdaini nav pārbaudījusi Edwin argumentu, kas balstīts uz to, ka tā no sabiedrības Fiorucci s.p.a. ir iegādājusies faktisku tēvvārda “Elio Fiorucci” preču zīmi (vai katrā ziņā citas tiesības atsaukties uz plašo pazīstamību). Pakārtoti Edwin norāda, ka ka, ja Tiesa uzskatītu, ka nedz Tiesas, nedz Pirmās instances tiesas kompetencē nav izskatīt šo jautājumu, šī pārbaude ir skaidri jānodod ITSB Apelāciju padomei (vai citai instancei) (ko Pirmās instances tiesa nav izdarījusi), kā tas ir paredzēts KPZR 63. panta 6. punktā un Regulas (EK) Nr. 216/96 1.d pantā.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

(2) Codice della Proprietà industriale italiano (Itālijas rūpnieciskā īpašuma kodekss).

(3) Komisijas 1996. gada 5. februāra Regula (EK) Nr. 216/96 ar ko paredz Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelācijas padomes procesuālos noteikumus (OV L 28, 11. lpp.).

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/27

Prasība, kas celta 2009. gada 15. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-267/09)

2009/C 220/52

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un G. Braga da Cruz)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, pieņemot un uzturot spēkā Portugāles fizisko personu ienākuma nodokļa kodeksa 130. pantā ietvertos noteikumus, ar kuriem nodokļu maksātājiem, kas nedzīvo Portugāles teritorijā, ir uzlikts pienākums iecelt nodokļu pārstāvi, Portugāles Republika nav izpildījusi EKL 18. un 56. pantā un atbilstošajos EEZ līguma pantos paredzētos pienākumus; un

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka CIRS (Código do Imposto sobre o Rendimento das Pessoas Singulares) [Portugāles fizisko personu ienākuma nodokļa kodekss] 130. pantā nodokļu maksātājiem, kas nedzīvo Portugāles teritorijā, ir uzlikts vispārējs pienākums iecelt nodokļu pārstāvi, kas ir pienākums, kas nav saderīgs ar EKL 18. un 56. panta, kā arī atbilstošo EEZ līguma pantu noteikumiem:

a)	pirmkārt, pienākums nodokļu maksātajiem nerezidentiem, kas saņem vienīgi ienākumus, no kuriem galīgais nodoklis tiek ieturēts ienākumu gūšanas vietā, iecelt Portugālē dzīvojošu nodokļu pārstāvi, un

b)	otrkārt, pienākums nodokļu maksātajiem nerezidentiem, kas saņem ienākumus, kas rada pienākumu iesniegt ienākumu deklarāciju iecelt Portugālē dzīvojošu nodokļu pārstāvi.

Pēc Komisijas domām, šāds vispārējs pienākums kā CIRS 130. pantā paredzētais ir pretrunā brīvai personu kustībai un kapitāla brīvai apritei, kas nostiprinātas EKL 18. un 56. pantā un attiecīgajos EEZ līguma noteikumos, jo tas ir diskriminējošs (attiecībā uz nerezidentiem) un tai pat laikā nesamērīgs attiecībā pret izvirzīto mērķi.

Tas ir diskriminējošs tiktāl, ciktāl praksē šis pienākums ir finansiāls apgrūtinājums, kas uzlikts nerezidentiem, jo vairumā gadījumu šie pārstāvju savus pakalpojumus nesniedz bez maksas. Turklāt pat tad, ka nodokļu pārstāvja pakalpojumi tiktu sniegti bez maksas, tas fakts vien, ka šāds pienākums pastāv, pats par sevi ir šķērslis brīvai personu kustībai un kapitāla brīvai apritei, un, lai to novērstu, būtu nepieciešams, lai nodokļu maksātājs pats izlemtu, vai iecelt nodokļu pārstāvi vai ne.

Turklāt pat tad, ja nodokļu pārstāvim nebūtu nekādu pienākumu vai atbildības par nodokļa samaksu, bet viņam vienīgi būtu jāuzņemas formāla rakstura pienākumi, tas fakts vien, ka viņa iecelšana ir obligāta, pats par sevi ir šķērslis brīvai personu kustībai un kapitāla brīvai apritei, un, lai to novērstu, būtu nepieciešams, lai nodokļu maksātājs pats izlemtu, vai iecelt nodokļu pārstāvi vai ne.

Attiecīgais pienākums arī nav samērīgs, jo, lai gan izvirzītais mērķis — nodrošināt efektīvu nodokļu kontroli un cīnīties ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas — ir leģitīms, tas var tikt sasniegts ar mazāk ierobežojošām metodēm.

Pirmkārt, Padomes 2008. gada 26. maija Direktīvā 2008/55/EK par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (1) — kas ir Padomes 1976. gada 15. marta Direktīvas 76/208/EEK kodifikācija — paredzēta savstarpēja palīdzība nodokļu piedziņā, tātad arī tāda ienākuma nodokļa (skat. 2. panta g) apakšpunktu) kā fizisko personu ienākuma nodoklis piedziņā. Otrkārt, saskaņā ar Padomes 1977. gada 19. decembra Direktīvu 77/799 par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā (2) dalībvalsts kompetentā iestāde vienmēr var lūgt citas dalībvalsts kompetento iestādi tai sniegt informāciju, kas nepieciešama cīņai ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

(1) OV L 150, 28. lpp.

(2) OV L 336, 15. lpp.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Rayonen sad Plovdiv (Bulgārija) 2009. gada 10. jūlija rīkojumu — Vasil Ivanov Georgiev/Tehnicheski universitet — Sofia, Filial Plovdiv

(Lieta C-268/09)

2009/C 220/53

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Rayonen sad Plovdiv

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Vasil Ivanov Georgiev

Atbildētāja: Tehnicheski universitet — Sofia, Filial Plovdiv

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, tiesību normām ur aizliegts piemērot valsts tiesību aktu, saskaņā ar kuru obligāti pensionējas profesori, kuri ir sasnieguši 68 gadu vecumu? Vai, ņemot vērā izklāstītos faktus un apstākļus izskatāmajā lietā un konstatējot pretrunu starp Direktīvas normām un tāda valsts tiesību akta normām, kurā ir transponēta Direktīva, ir iespējams, ka Kopienu tiesību normu interpretācija nozīmē to, ka nepiemēro valsts tiesisko regulējumu?

Vai valsts tiesiskajā regulējumā iepriekš minētā vecuma sasniegšana ir noteikta kā vienīgais kritērijs, lai varētu izbeigt uz nenoteiktu laiku nodibinātas darba attiecības un būtu iespējams tās turpināt, starp to pašu darbinieku un to pašu darba devēju par to pašu amatu izveidojot darba attiecības uz noteiktu laiku? Vai valsts tiesiskajā regulējumā ir noteikts ar to pašu darba devēju nodibinātu darba attiecību pagarinājumu maksimālais ilgums un maksimālais skaits pēc tam, kad uz nenoteiktu laiku noslēgts darba līgums ir pārveidots par uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu, pēc kura termiņa beigām nav iespējams turpināt darba attiecības starp līgumslēdzējām pusēm?

(1) OV L 303, 16. lpp.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/28

Prasība, kas celta 2009. gada 15. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-269/09)

2009/C 220/54

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un F. Jimeno Fernández)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, pieņemot un atstājot spēkā Ley 35/2006, de 28 de noviembre, del Impuesto sobre la Renta de las Personas Físicas y de modificación parcial de las leyes de los Impuestos sobre Sociedades, sobre la Renta de no residentes y sobre el Patrimonio [2006. gada 28. novembra Likuma Nr. 35/2006 par iedzīvotāju ienākuma nodokli un daļējiem grozījumiem likumos par uzņēmumu, nerezidentu ienākuma un īpašuma nodokļiem] 14. pantu, saskaņā ar kuru nodokļu maksātājiem, kuri pārceļ savu dzīvesvietu uz ārvalstīm, ir pienākums visus neattiecinātos ienākumus iekļaut aprēķina bāzē par pēdējo taksācijas gadu, kurā tie tika uzskatīti par nodokļu maksātājiem rezidentiem, Spānijas Karaliste nav izpildījusi EKL 19., 38. un 43. pantā un EEZ līguma 28. un 31. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Spānijas Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli un daļējiem grozījumiem likumos par uzņēmumu, nerezidentu ienākuma un īpašuma nodokļiem 14. pantu ienākumi tiek aplikti ar nodokli tajā kalendārajā gadā, kurā tie gūti. Taču iepriekš minētā panta 2. punktā ir ietverti īpaši noteikumi, kas ļauj vairākus ienākumu veidus attiecināt uz dažādiem taksācijas periodiem. Tomēr gadījumos, kad nodokļu maksātājs pārceļ savu dzīvesvietu uz ārvalstīm, minētā panta 3. punktā noteikts, ka visi vēl neattiecinātie ienākumi jāiekļauj aprēķina bāzē par pēdējo taksācijas gadu, kurā attiecīgais nodokļu maksātājs tika uzskatīts par rezidentu;

Komisija uzskata, ka Spānijas tiesību aktos esot pieļauta diskriminējoša attieksme gadījumos, kad fiziska persona pārceļ savu dzīvesvietu ārpus Spānijas, un Spānijas tiesiskajā regulējumā būtu jāpiemēro vienādi noteikumi neatkarīgi no tā, vai fiziskās personas dzīvesvieta atrodas vai neatrodas Spānijas teritorijā;

3.	Minētais tiesiskais regulējums esot pretrunā EK līguma 18., 39. un 43. pantā un EEZ līguma 28. un 31. pantā noteiktajam personu brīvas pārvietošanās principam.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/29

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (astotā palāta) 2009. gada 6. maija spriedumu lietā T-127/04 KME Germany AG, iepriekšējais nosaukums — KM Europa Metal AG, KME France SAS, iepriekšējais nosaukums — Tréfimétaux SA, KME Italy SpA, iepriekšējais nosaukums — Europa Metalli SpA/Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 16. jūlijā iesniegusi KME Germany AG, iepriekšējais nosaukums — KM Europa Metal AG, KME France SAS, iepriekšējais nosaukums — Tréfimétaux SA, KME Italy SpA, iepriekšējais nosaukums — Europa Metalli SpA

(Lieta C-272/09 P)

2009/C 220/55

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: KME Germany AG, iepriekšējais nosaukums — KM Europa Metal AG, KME France SAS, iepriekšējais nosaukums — Tréfimétaux SA, KME Italy SpA, iepriekšējais nosaukums — Europa Metalli SpA (pārstāvji — M. Siragusa, G. Rizza, M. Piergiovanni, avvocati, A. Winckler, avocat, T. Graf, Rechtsanwalt)

Cita lietas dalībniece: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt spriedumu;

—	tiktāl, ciktāl, pamatojoties uz Tiesas rīcībā esošajiem faktiem, tas ir iespējams, daļēji atcelt lēmumu un samazināt KME uzliktā naudas soda summu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt šajā tiesvedībā un tiesvedība Pirmās instances tiesā radušos tiesāšanās izdevumus;

vai, pakārtoti, ja tiesvedības stadija to nepieļauj,

—	atcelt spriedumu (arī attiecība uz Pirmās instances tiesas KME izteikto rīkojumu samaksāt tiesāšanās izdevumus) un nodot lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas Pirmās instances tiesai izsaka kritiku par to, ka tā esot nospriedusi, ka Komisija ir tiesiski pietiekami pierādījusi, ka vienošanās par Level Wound Coils [velmējumi ruļļos] ir ietekmējusi attiecīgo tirgu un ka, tādējādi, KME uzliktā naudas soda sākumsummā šis faktors bija jāņem vērā. Šādi argumentējot un nolemjot noraidīt pirmo KME prasības pamatu, Pirmās instances tiesa esot pārkāpusi Kopienu tiesības un norādījusi neloģisku un neadekvātu pamatojumu. Turklāt, atbalstot Komisijas secinājumu, ka KME sniegtie ekonomiskie pieradījumi neesot pierādījuši, ka pārkāpumam kopumā nav bijušas nekādas ietekmes uz tirgu, Pirmās instances tiesa esot acīmredzami sagrozījusi tai norādītos faktus un pierādījumus.

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas Pirmās instances tiesu kritizē par to, ka tā esot apstiprinājusi atsauci, ko Komisija, lai noteiktu ar pārkāpumu skartā tirgus apmēru nolūkā konstatēt KME piemērotā naudas soda smaguma elementu, ir izdarījusi uz tirgus vērtību, kas kļūdaini iekļāva ieņēmumus no pārdevumiem, kuri tika gūti attiecība uz “karteļa” tirgu atsevišķā augšupējā tirgū, neraugoties uz to, ka karteļa dalībnieki šajā augšupējā tirgū nebija vertikāli integrēti. Šādi argumentējot un nolemjot noraidīt otro KME prasības pamatu, Pirmās instances tiesa esot pārkāpusi Kopienu tiesības un norādījusi neadekvātu pamatojumu.

Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas Pirmās instances tiesai izsaka kritiku par to, ka tā ir noraidījusi trešo prasības pamatu, atbilstoši kuram Komisija, piemērojot maksimālo procentuālo palielinājumu KME piemērotā naudas soda sākumsummai ilguma dēļ, esot nepareizi piemērojusi 1998. gada Pamatnostādnes naudas soda noteikšanai un pārkāpusi samērīguma un vienlīdzīgās attieksmes principu. Apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka, atstiprinot attiecīgo lēmuma daļu, Pirmās instances tiesa esot pārkāpusi Kopienu tiesības un norādījusi nesaprotamu, neloģisku un neadekvātu pamatojumu.

Ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka, noraidot prasītāju ceturtā pamata ceturto daļu un apstiprinot attiecīgo lēmuma daļu, kurā Komisija, pārkāpjot 1998. gada Pamatnostādnes naudas soda noteikšanai un taisnīguma un vienlīdzīgās attieksmes principu, atteicās piešķirt KME naudas soda samazinājumu par tās sadarbību ārpus 1996. gada Paziņojuma par naudas sodu neuzlikšanu jomas, esot pārkāpusi Kopienu tiesības.

Ar piekto un pēdējo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka, KME argumentus nepārbaudot izsmeļoši un detalizēti un izrādot neobjektīvu atbalstu Komisijas rīcības brīvībai, Pirmās instances tiesa esot pārkāpusi Kopienu tiesības un apelācijas sūdzības iesniedzēju pamattiesības uz efektīvu pārsūdzības tiesā iespēju.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal de grande instance de Paris (Francija) 2009. gada 16. jūlija rīkojumu — Olivier Martinez, Robert Martinez/Société MGN Ltd.

(Lieta C-278/09)

2009/C 220/56

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de grande instance de Paris

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Olivier Martinez, Robert Martinez

Atbildētāja: Société MGN Limited

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) 2. pants un 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie piešķir jurisdikciju dalībvalsts tiesai izskatīt prasību par personas tiesību aizskārumu, kas, kā tiek apgalvots, ir noticis, ievietojot informāciju tiešsaistē un/vai fotogrāfijas Interneta lapā, kuras tiek publicētas citā dalībvalstī, ko veic sabiedrība, kas atrodas šajā otrajā dalībvalstī, vai pat trešā dalībvalstī, proti, katrā ziņā dalībvalstī, kas nav pirmā dalībvalsts:

—	ar nosacījumu, ka Interneta lapa ir pieejama šajā pirmajā dalībvalstī,

—

tikai gadījumā, kad starp aizskārumu un pirmo valsti pastāv pietiekama, būtiska un nozīmīga saikne, un, ja tā ir, vai šī saikne var izrietēt no:

—	strīdīgās lapas apmeklējuma biežuma pirmajā dalībvalstī kā absolūtas vērtības vai relatīvas vērtības, ņemot vērā kopējo šīs lapas apmeklējuma skaitu,

—	personas, kura sūdzas par savu personas tiesību aizskārumu, vai, vispārīgāk runājot, attiecīgo personu dzīvesvietas vai pilsonības,

—	valodas, kurā ir izplatīta strīdīgā informācija, vai jebkura cita elementa, kas kalpo par pierādījumu lapas redaktora nolūkam vērsties konkrēti pie pirmās dalībvalsts iedzīvotājiem;

—	vietas, kurā ir notikuši apgalvotie notikumi, un/vai ir izdarīti tiešsaistē ievietotie fotouzņēmumi;

—	citiem kritērijiem?

(1) OV 2001, L 12, 1. lpp.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/32

Pirmās instances tiesas 2009. gada 30. jūnija rīkojums — CPEM/Komisija

(Lieta T-106/08) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Paziņojums par parādu - Nepārsūdzamas akts - Apstiprinošs akts - Nepieņemamība - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

2009/C 220/66

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Centre de promotion de l'emploi par la micro-entreprise (CPEM), Marseļa (Francija) (pārstāvis — C. Bonnefoi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Flynn un A. Steiblytė)

Priekšmets

2007. gada 17. decembra Paziņojuma par parādu Nr. 3 240 912 189, kas saistīts ar Komisijas 2007. gada 4. oktobra Lēmumu Nr. C (2007) 4645, ar kuru izbeigts Eiropas Sociālā fonda atbalsts, kas bija piešķirts ar 1999. gada 17. augusta Lēmumu C (1999) 2645, atcelšana

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt prasību atcelt tiesību aktu kā nepieņemamu;

2)	noraidīt lūgumu par zaudējumu atlīdzību kā acīmredzami juridiski nepamatotu;

3)	Centre de promotion de l'emploi par la micro-entreprise (CPEM) atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tai skaitā tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 107, 26.04.2008.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/32

Pirmās instances tiesas 2009. gada 8. jūlija rīkojums — Thoss/Revīzijas palāta

(Lieta T-545/08) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Prasības termiņš - Nokavējums - Atvainojamas maldības neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

2009/C 220/68

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Thérèse Nicole Thoss, Dommeldange (Luksemburga) (pārstāvis — P. Goergen, advokāts)

Atbildētāja: Revīzijas palāta (pārstāvji — T. Kennedy un J.-M. Stenier)

Priekšmets

Prasība atcelt Revīzijas palātas 2006. gada 20. marta lēmumu, ar ko prasītājai, kādreizējā Revīzijas palātas locekļa atraitnei, atteikts piešķirt apgādnieka zaudējuma pensiju, jo nāves brīdī neesot bijis izpildīts nosacījums par piecu gadu darba stāžu, atrodoties laulībā (lieta reģistrēta ar numuru F-46/08, ko nosūtījusi atpakaļ Civildienesta tiesa)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	Thérèse Nicole Thoss atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 171, 05.07.2008 (iepriekš — lieta F-46/08).

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/33

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 13. jūlija rīkojums — Sniace/Komisija

(Lieta T-238/09 R)

(Pagaidu noregulējums - Valsts atbalsts - Lēmums, ar ko atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un ar ko uzdots to atgūt - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Formas prasību neievērošana - Nepieņemamība)

2009/C 220/69

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sniace, SA, Madride (Spānija) (pārstāvis — F. J. Moncholí Fernández, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — C. Urraca Caviedes)

Priekšmets

Pieteikums apturēt Komisijas 2009. gada 10. marta Lēmuma C (2009) 1479 galīgajā redakcijā, kas attiecas uz pasākumu C 5/2000 (ex NN 118/1997), kuru Spānija īstenojusi attiecībā uz uzņēmumu Sniace, SA (Torrelavega, Cantabrique), un ar ko groza 1998. gada 28. oktobra Lēmumu 1999/395/EK, izpildi

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/33

Prasība, kas celta 2009. gada 17. jūnijā — Komisija/Edificios Inteco

(Lieta T-235/09)

2009/C 220/70

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — G. Valero Jordana)

Atbildētāja: Edificios Inteco, SL, Valjadolida [Valladolid] (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	piespriest atbildētājai atmaksāt prasītājai summu EUR 157 238,07 apmērā kopā ar procentiem EUR 81 686,22 apmērā, kas pienākas par laiku līdz 2009. gada 1. jūnijam, un procentiem EUR 21 737,96 apmērā par katru nokavējuma dienu laikā no 2009. gada 2. jūnija līdz parāda atmaksai pilnā apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas [Kopienu] Komisija lūdz atmaksāt daļu no summām, kas sabiedrībai Edificios Inteco, S.L. tika samaksātas avansā saskaņā ar līgumu par projektu “Energy — Comfort 2000 Phase I”, kura priekšmets bija darījumu un tirdzniecības ēkas būvniecība Valjadolidas pilsētā (Spānija) un no kura Komisija atkāpās.

Savu prasījumu pamatošanai prasītāja apgalvo, ka atbildētāja neesot izpildījusi savas līgumsaistības.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/33

Prasība, kas celta 2009. gada 2. jūlijā — AECOPS/Komisija

(Lieta T-256/09)

2009/C 220/71

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Associação de Empresas de Construção, Obras Públicas e Serviços, (Aecops), Lisabona (Portugāle) (pārstāvji — J. L. da Cruz Vilaça un L. Pinto Monteiro, advogados)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2005. gada 21. jūnija lēmumu lietā 89 0771 P1, ar kuru ar 1989. gada 22. marta Lēmumu Nr. C(89) 0570 piešķirtais atbalsts tiek samazināts līdz PTE 48 504 201 un pieprasīts atmaksāt summu PTE 53 310 198 apmērā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiesību tikt iepriekš uzklausītam pārkāpums: prasītājai neesot dota iespēja sniegt savus apsvērumus pirms galīgā lēmuma par finansiālā atbalsta samazināšanu pieņemšanas, kas esot būtisku formas prasību neievērošana, kuru pārkāpuma dēļ šis lēmums ir jāatceļ.

Tiesiskās drošības principa pārkāpums ar noilguma iestāšanos un pārmērīgu kavēšanos lēmuma pieņemšanā.

Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums: apstrīdētajā lēmumā nav norādīti, pat ne kopsavilkuma veidā, atbalsta samazināšanas iemesli.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/34

Prasība, kas celta 2009. gada 2. jūlijā — AECOPS/Komisija

(Lieta T-257/09)

2009/C 220/72

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Associação de Empresas de Construção, Obras Públicas e Serviços (Aecops), Lisabona (Portugāle) (pārstāvji — J. L. da Cruz Vilaça un L. Pinto Monteiro, advogados)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2005. gada 22. jūnija lēmumu lietā 89 0979 P3, ar kuru ar 1989. gada 22. marta Lēmumu Nr. C(89) 0570 piešķirtais atbalsts tiek samazināts līdz PTE 426 070 un pieprasīts atmaksāt summu PTE 1 591 128 apmērā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiesiskās drošības principa pārkāpums ar noilguma iestāšanos un pārmērīgi ilgu kavēšanos lēmuma pieņemšanā.

Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums: apstrīdētajā lēmumā nav norādīti, pat ne kopsavilkuma veidā, atbalsta samazināšanas iemesli.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/34

Prasība, kas celta 2009. gada 7. jūlijā — Komisija/Arci Nuova Associazione Comitato di Cagliari un Gessa

(Lieta T-259/09)

2009/C 220/73

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Moretto, avvocato, A. M. Rouchaud-Joët, N. Bambara, pārstāvji)

Atbildētāji: Arci Nuova Associazione Comitato di Cagliari, Cagliari (Itālija), Alberto Gessa, Cagliari (Itālija)

Prasītājas prasījumi:

—	piespriest Arci Nuova Associazione Comitato di Cagliari, kā arī Alberto Gessa solidāri atmaksāt pamatparāda summu EUR 15 675,00 apmērā kopā ar nokavējuma procentiem pēc likmes 7,32 %, par laiku no 2007. gada 20. maija līdz pilnīgai parāda atmaksai;

—	piespriest Arci Nuova Associazione Comitato di Cagliari, kā arī Alberto Gessa solidāri atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību lūdz iepriekš minētajai asociācijai solidāri ar tās direktoru piespriest samaksāt naudas summu, kas atbilst avansa summai, kuru prasītāja tai izmaksāja, lai veiktu darbību ar nosaukumu “ONG– 2003-2004 — Cagliari — ARCI — Migrantu Eiropa”. Šīs darbības mērķis ir sekmēt migrantu integrāciju, izmantojot vairākas informatīva rakstura darbības un dokumentāciju dažādās izcelsmes valstu valodās par Eiropas iestādēm, lēmumpieņemšanas procesu, izveides un Eiropas paplašināšanās posmiem.

Līgumā bija paredzēts pienākums noteiktā termiņā iesniegt galīgu ziņojumu par darbības izpildi, galīgu aprēķinu faktiskām kompensējamām izmaksām, kā arī pilnīgu darbības ienākumu un izdevumu uzskaitījumu.

Tā kā šis pienākums netika izpildīts, Komisija nolēma iesniegt šo prasības pieteikumu.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/35

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2009. gada 5. maija spriedumu lietā F-27/08 Simões Dos Santos/ITSB 2009. gada 6. jūlijā iesniedzis Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta T-260/09 P)

2009/C 220/74

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — I. de Medrano Caballero, pārstāvis, kam palīdz D. Waelbroeck, advokāts)

Cits lietas dalībnieks: Manuel Simões Dos Santos, Madride (Spānija)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

—	atcelt Civildienesta tiesas spriedumu lietā F-27/08, tostarp piešķirto kaitējuma atlīdzību;

—	apmierināt prasītāja apelācijas instancē pirmajā instancē iesniegtos prasījumus, tas ir, noraidīt prasību kā nepamatotu;

—	piespriest atbildētājam apelācijas instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē un tiesāšanās izdevumus Civildienesta tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelāciju Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) lūdz atcelt Civildienesta tiesas 2009. gada 5. maija spriedumu, kas pieņemts lietā F-27/08 Simões Dos Santos/ITSB, ar kuru Civildienesta tiesa atcēla Lēmumu PERS-01-07 un ITSB 2007. gada 15. jūnija vēstuli tiktāl, ciktāl tie satur konstatējumu, ka Simões Dos Santos paaugstināšanas rezultātā tiek dzēsti viņam piešķirtie paaugstināšanas punkti.

Savas prasības pamatojumam ITSB izvirza trīs pamatus:

—	kļūdu tiesību piemērošanā, Civildienesta tiesai, pārkāpjot judikatūru par akta piemērošanu ar atpakaļejošu iedarbību un tiesiskās paļāvības principu, konstatējot, ka ITSB ir pārkāpis tiesiskās drošības principu un atpakaļejoša spēka aizlieguma principu;

—

kļūdu tiesību piemērošanā, Civildienesta tiesai uzskatot, ka ITSB ir pārkāpis EKL 233. pantu un res judicata spēka principu, kas izriet no Pirmās instances tiesas 2007. gada 14. februāra sprieduma lietā T-435/04 Simões Dos Santos/ITSB, lai gan ITSB pieņemtie pasākumi, lai izpildītu minēto spriedumu, ir vienīgie atļautie, lai netiktu pārkāpts nediskriminācijas princips;

—	nelikumīgu kaitējuma atlīdzības piešķiršanu, ko izdarīja Civildienesta tiesa, lai atlīdzinātu apgalvoto morālo kaitējumu, lai gan ITSB nav pieļāvis nekādu kļūdu un Civildienesta tiesa lēma ultra petita.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/35

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2009. gada 28. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās F-5/05 Violetti u.c./Komisija un F-7/05 Schmit/Komisija 2009. gada 6. jūlijā iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-261/09 P)

2009/C 220/75

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un J.-P. Keppenne)

Citi lietas dalībnieki: Antonello Violetti, Cittiglio (Itālija), Nadine Schmit, Ispra (Itālija), Eiropas Savienības Padome, Anna Bassi Perucchini, Reno di Leggiuno (Itālija), Marco Basso, Varano Borghi (Itālija), Ernesto Brognieri, Barasso (Itālija), Sergio Brusorio, Sesto Calende (Itālija), Natale Cao, Ispra, Renato Cazzaniga, Ispra, Elvidio Flammini, Varèse (Itālija), Luigi Magistri, Ispra, Reginella Molinari Canale, Ispra, Giuseppe Morelli, Besozzo (Itālija), Nadia Valentini, Varèse un Giuseppe Zara, Ispra

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2009. gada 28. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās F-5/05 un F-7/05 Violetti u.c./Komisija tiktāl, ciktāl tajā atzītas par pieņemamām prasības atcelt tiesību aktu par OLAF lēmumu nodot informāciju Itālijas iestādēm;

—	izlemt šīs lietas pašai un prasītāju celtās prasības atcelt tiesību aktu atzīt par nepieņemamām;

—	piespriest prasītājām pirmajā instancē atlīdzināt šajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus, tostarp arī izdevumus Civildienesta tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību Komisija lūdz atcelt Civildienesta tiesas (turpmāk tekstā –“CDT”) 2009. gada 28. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās F-5/05 un F-7/05 Violetti u.c./Komisija, ar kuru CDT atcēla Eiropas biroja krāpšanas apkarošanai (turpmāk tekstā — “OLAF”) lēmumu nodot Itālijas tiesību aizsardzības iestādēm informāciju par prasītājām pirmajā instancē un piesprieda Komisijai samaksāt katrai prasītājai zaudējumu atlīdzību EUR 3 000 apmērā.

Savas apelācijas sūdzības atbalstam Komisija izvirza vienu pamatu, kas saistīts ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 90.a panta pārkāpumu, jo CDT esot pārkāpusi Kopienu tiesības un pieļāvusi kļūdas pamatojumā, ignorēdama pastāvīgo judikatūru, kurā ir atzīts, ka tādi sagatavojoši akti kā OLAF izmeklēšanas uzsākšana, OLAF galīgais ziņojums un disciplinārās procedūras uzsākšana nav nelabvēlīgi. Komisija uzskata, ka šī judikatūra ir attiecināma uz Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 90.a pantu saistībā ar iespēju iesniegt sūdzību par OLAF izdotajiem aktiem.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/36

Prasība, kas celta 2009. gada 2. jūlijā — Tecnoprocess/Komisija un Eiropas Komisijas delegācija Marokā

(Lieta T-264/09)

2009/C 220/76

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tecnoprocess Srl, Roma (Itālija) (pārstāvis — A. Majoli, advokāts)

Atbildētājas: Eiropas Kopienu Komisija, Eiropas Komisijas delegācija Marokā

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka saskaņā ar EKL 235. pantu EK delegācija Rabatā un Eiropas Komisija ir pieļāvusi bezdarbību;

—	atzīt, ka saskaņā ar EKL 288. pantu Delegācijai un Komisijai ir ārpuslīgumiskā atbildība attiecībā uz prasītāju, un piespriest solidāri atlīdzināt tiesāšanās izdevumus EUR 1 000 000,00 (viens miljons) apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā prasītāja savas darbības veic rūpniecības tirgus dažādās nozarēs. Kopš 2002. gada Tecnoprocess tirgū veic darbības saistībā ar procedūrām, kuras Komisijas vārdā pārvalda EuropeAid sadarbības birojs un ar kurām jaunattīstības valstīm tiek piešķirti projekti ārējam atbalstam, ko finansē no ES budžeta vai Eiropas Attīstības fonda. Ar šo prasību prasītāja lūdz Pirmās instances tiesai pārskatīt atbildētāju rīcību saistībā ar šādu līgumu izpildi:

—	Līgums EuropeAid 1144205/D/S/MA (marché 14/2003/meda/b7 — 4100/ib/96/0587) — RISTORAZIONE;

—	Līgums EuropeAid 114194/D/S/MA (marché 15/2003/meda/b7 — 4100/ib/96/0587) — FREDDO;

—	Līgums EuropeAid 114194/D/S/MA (marché 16/2003/meda/b7 — 4100/ib/96/0587) — FREDDO; un

—	Līgums EuropeAid/12088/D/S/MA — Centre Assistance Technique des Industriels des Equipements pour véhicules (Cetiev) 3. un 6. daļa.

Pirmie trīs līgumi tika noslēgti programmas MEDA 1 ietvaros un tie attiecas uz ēdnīcas un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, ko Rabatā sniedz Office de la Formation professionnelle et de la Promotion du Travail (turpmāk tekstā — “OFPPT”), vajadzīgo iekārtu un piederumu piegādi.

Veicot šo līgumu izpildi, OFPPT atteicās parakstīt preču pieņemšanas-nodošanas aktu, lai arī izmantoja attiecīgās preces, kas ir šī strīda priekšmets un kuras prasītāja pienācīgi piegādāja atbildētājai.

Tādas pašas grūtības radās saistībā ar ceturto MEDA 2 programmas ietvaros noslēgto līgumu par īpaši specializētām ražošanas iekārtam, kuras bija paredzēts izmantot autotransporta filtru pārbaudei.

Prasītājas skatījumā atbildētājas ir pieļāvušas bezdarbību, jo tās neatrada risinājumu, kā apmierināt prasītājas intereses saistībā ar tiem būtiskajiem pārkāpumiem, kas radās attiecīgo līgumu neizpildes rezultātā, un tādējādi bija pamats Kopienas ārpuslīgumiskai atbildībai.

Šajā sakarā prasītāja norāda uz Finanšu regulas 56. panta, tiesiskās paļāvības principa, samērīguma principa, kā arī tiesību uz konfidencialitāti pārkāpumu.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/36

Prasība, kas celta 2009. gada 13. jūlijā — PVS/ITSB — MeDiTA Medizinischer Kurierdienst (“medidata”)

(Lieta T-270/09)

2009/C 220/77

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Privatärztliche Verrechnungsstelle Rhein-Ruhr GmbH, Mülheim an der Ruhr (Vācija) (pārstāvis — F. Lindenberg, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: MeDiTA Medizinische Kurierdienst- u. Handelsg. mbH, Diseldorfa (Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 14. maija lēmumu lietā R 1724/2007-4 un noraidīt iebildumus;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un procesā Apelāciju padomē;

—	taisīt attiecībā uz atbildētāju aizmugurisku spriedumu, nesākot mutvārdu procesu, ja iebildumu raksts netiks iesniegts paredzētajā formā un termiņā.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “mediata” zilā, pelēkā un baltā krāsā attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 36., 41., 42. un 44. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 495 842)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: MeDiTA Medizinische Kurierdienst- u. Handelg. mbH

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas vārdiska preču zīme “MeDiTA”, attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. un 39. klasē; iebildumi ir vērsti pret reģistrāciju attiecībā uz 35. klasi

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo nepastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/37

Prasība, kas celta 2009. gada 14. jūlijā — Sobieski zu Schwarzenberg/ITSB — British-American Tobacco Polska (“Romuald Prinz Sobieski zu Schwarzenberg”)

(Lieta T-271/09)

2009/C 220/78

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Romuald Prinz Sobieski zu Schwarzenberg, Dortmunda (Vācija) (pārstāvji — U. Fitzner un U. Fitzner, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: British-American Tobacco Polska S.A., Augustów (Polija)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 13. maija lēmumu lietā R 771/2008-4;

—	atcelt Iebildumu nodaļas 2008. gada 14. marta lēmumu un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītājs

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “Romuald Prinz Sobieski zu Schwarzenberg” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. un 34. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 583 761)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: British-American Tobacco Polska S.A.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Polijas vārdiska preču zīme “JAN III SOBIESKI” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 34. klasē (Nr. 110 327), un Polijas kombinēta preču zīme “JAN III SOBIESKI” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 30., 32. un 33. klasē (Nr. 160 417), turklāt iebildumi ir celti pret reģistrāciju attiecībā uz 33. un 34. klasi

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, to aplūkojot sakarā ar Regulas (EK) Nr. 2869/95 (2) 8. pantu, un Regulas Nr. 207/2009 60. panta, to aplūkojot sakarā ar tās 81. pantu, pārkāpums

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

(2) Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2869/95 par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (OV L 303, 33. lpp.).

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/37

Prasība, kas celta 2009. gada 10. jūlijā — Pineapple Trademarks/ITSB — Dalmau Salmons (“KUSTOM”)

(Lieta T-272/09)

2009/C 220/79

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pineapple Trademarks Pty Ltd, Burleigh Heads (Austrālija) (pārstāvis — N. Saunders, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Angel Custodio Dalmau Salmons, Barselona (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 5. marta lēmumu lietā R 383/2008-1 un nodot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu atpakaļ ITSB, lai tas varētu to izskatīt; un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “KUSTOM” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18., 25. un 28. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas preču zīmes reģistrācija vārdiskai preču zīmei “CUSTO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. un 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus attiecībā uz visām iebildumos norādītajām precēm

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdu, konstatējot, ka pastāv attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja; prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpums, jo Apelāciju padome izlēma par attiecīgo preču zīmju fontisko un konceptuālo līdzību, par ko prasītājai nebija bijis iespējas izteikties un ko neesot pamatojuši attiecīgie pierādījumi

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/38

Prasība, kas celta 2009. gada 14. jūlijā — Deutsche Bahn/ITSB — DSB (“IC4”)

(Lieta T-274/09)

2009/C 220/80

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Bahn AG, Berlīne (Vācija) (pārstāvis — E. Haag, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: DSB, Kopenhāgena (Dānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 30. aprīļa lēmumu un Iebildumu nodaļas 2007. gada 26. jūlija lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus, kas radušies iebildumu un apelācijas procesā.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: DSB

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiskā preču zīme “IC4” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 39. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 255 411)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiskā preču zīme “ICE” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 6., 7., 9., 11., 12., 19., 37., 38., 39., 41. un 42. klasē (Kopienas preču zīme Nr. 170 605), un Vācijas grafiskā preču zīme “IC” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 39. un 42. klasē (Nr. 1 009 258)

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp pretstatītajām preču zīmēm pastāvot sajaukšanas iespēja

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/38

Prasība, kas celta 2009. gada 16. jūlijā — Sepracor Pharmaceuticals (Ireland)/Komisija

(Lieta T-275/09)

2009/C 220/81

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Sepracor Pharmaceuticals (Ireland) Ltd, Dublina (Īrija) (pārstāvji — I. Dodds-Smith, Solicitor, D. Anderson, QC, un J. Stratford, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītājs atbilstoši EKL 230. pantam lūdz atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru Komisija, apstiprinot Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) cilvēkiem paredzēto zāļu komitejas lēmumu, piešķīra tirdzniecības atļauju prasītāja precei “Lunivia”, bet uzskatīja, ka “eszopiklons”, kuru tas satur, nav jauna viela saskaņā ar Regulas Nr. 726/2004 (1) 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

Prasītājs norāda divus pamatus savu prasījumu pamatojumam.

Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka atbildētāja nav pareizi piemērojusi likumā noteiktos kritērijus jaunai aktīvai vielai, tādējādi pārkāpjot tiesību aktus, tostarp Direktīvas 2001/83 (2) 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu un šīs pašas direktīvas I pielikuma 2. daļas C sadaļu, kā arī piemērojamās norādes, piemēram, norādes pieteikuma iesniedzējiem, it īpaši to 2.A un 3. sējumu. Tālāk prasītājs norāda, ka atbildētājas izvēlētā pieeja apstrīdētajā lēmumā attiecībā uz jaunas aktīvas viela kvalificējošo nosacījumu ir pretrunā ar tiesību aktu sistēmas mērķi un nolūku, kas tiek kvalificēta, balstoties nevis uz salīdzinošās efektivitātes “pievienoto vērtību” vai salīdzinošo efektivitāti, bet uz absolūtiem kvalitātes, drošības un efektivitātes standartiem.

Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka atbildētāja ir pārkāpusi tā pamata procesuālās tiesības, jo EZA saņēma un ņēma vērā trešās personas apsvērumus, par to neinformējot prasītāju un nesniedzot iespēju to komentēt.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV 2004, L 136, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001, L 311, 67. lpp.).

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/39

Prasība, kas celta 2009. gada 17. jūlijā — Verband Deutscher Prädikats- und Qualitätsweingüter/ITSB (“GG”)

(Lieta T-278/09)

2009/C 220/82

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Verband Deutscher Prädikats- und Qualitätsweingüter eV, Gau-Algesheim (Vācija) (pārstāvis — N. Schindler, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 30. aprīļa lēmumu lietā R 1568/2008-1;

—	piespriest ITSB pašam segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “GG” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 6 388 284)

Pārbaudītāja lēmums: noraidīt reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 75. panta pārkāpums, jo lēmuma pamatojums neesot pietiekams, un 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei esot nepieciešamā minimālā atšķirtspēja un nepastāvot vajadzība to atstāt pieejamu

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/39

Prasība, kas celta 2009. gada 9. jūlijā — Aiello/ITSB — Cantoni ITC (“100 % Capri”)

(Lieta T-279/09)

2009/C 220/83

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Antonino Aiello (Vico Equense, Itālija) (pārstāvji — M. Coccia, advokāts, L. Pardo, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Cantoni ITC SpA, Milāna (Itālija)

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 2. aprīļa lēmumu, kas paziņots pa telefaksu 2009. gada 14. maijā, lietā R 1148/2008–1 starp Antonino Aiello un Cantoni ITC S.p.A. un, grozot to, noraidīt iebildumus B 856 163 pret preču zīmes “100 % CAPRI” reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 18. un 25. klasē (Nr. 3 563 848);

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītājs;

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver ciparu un vārdisku elementu, “100 % Capri” (reģistrācijas pieteikums Nr. 3 563 848) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 18. un 25. klasē;

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: CANTONI L.T.C. S.p.A.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas grafiska preču zīme (reģistrācijas pieteikums Nr. 2 689 891) un valsts grafiska preču zīme, kas ietver vārdisko elementu “CAPRI”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 18. un 25. klasē;

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt un reģistrācijas pieteikumu noraidīt attiecībā uz visām strīdīgajām precēm;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību apmierināt;

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kā arī Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (aizstāta ar Regulu Nr. 207/2009), 50. noteikuma 1. punkta un 20. noteikuma 2. punkta pārkāpums.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/40

Prasība, kas celta 2009. gada 17. jūlijā — Fédération Internationale des Logis/ITSB (zaļa kvadrāta attēls)

(Lieta T-282/09)

2009/C 220/84

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fédération Internationale des Logis, Parīze (Francija) (pārstāvis — B. Brisset, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 22. aprīļa lēmumu lietā R 1511/2008-1 un atļaut reģistrēt reģistrācijai pieteikto preču zīmi;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, ko veido zaļa kvadrāta attēls, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 18., 24., 43. un 44. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 6 468 789

Pārbaudītāja lēmums: noraidīt reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo īpašs un specifisks zaļa kvadrāta ar izliektām malām attēls esot atšķirtspējīgs attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām precēm un pakalpojumiem, jo šie elementi piešķir īpašu aspektu preču zīmei saistībā ar šīm precēm un pakalpojumiem

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/40

Prasība, kas celta 2009. gada 17. jūlijā — CEVA/Komisija

(Lieta T-285/09)

2009/C 220/85

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Centre d’Étude et de Valorisation des Algues SA (CEVA), Pleubian (Francija) (pārstāvis — J.-M. Peyrical, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	pirmkārt, atzīt pamatojuma neesamību secīgos izpildes dokumentos saistībā ar četriem Maksājuma paziņojumiem Nr. 3230901933, Nr. 3230901935, Nr. 323090136 un Nr. 3230901937, ko Eiropas Kopienu Komisija datējusi ar 2009. gada 11. maiju;

—	otrkārt, atzīt risku, ka Komisija iedzīvosies bez iemesla, ja CEVA atlīdzinās EUR 173 435, kas izriet no kavējuma naudas;

—	tādējādi atcelt 2009. gada 11. maija secīgos izpildes dokumentos saistībā ar četriem Maksājuma paziņojumiem Nr. 3230901933, Nr. 3230901935, Nr. 323090136 un Nr. 3230901937;

—	visbeidzot, atzīt, ka Komisija nav ievērojusi Līguma Nr. Q5RS-2000-31334, saukts SEAPURA, noteikumus;

—	proti, Līguma Nr. Q5RS-2000-31334 II pielikuma 22 5. panta 3. punktu un II pielikuma 3.5. pantu;

—	tādējādi atcelt 2009. gada 11. maija secīgos izpildes dokumentos saistībā ar četriem Maksājuma paziņojumiem Nr. 3230901933, Nr. 3230901935, Nr. 323090136 un Nr. 3230901937.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājs lūdz atcelt izpildes dokumentus, ar kuriem Komisija prasīja atmaksāt visus prasītājam pārskaitītos avansus Līguma SEAPURA Nr. Q5RS-2000-31334 par izpētes un tehnoloģiskās attīstības projektu ietvaros.

Savas prasības atbalstam prasītājs min trīs pamatus:

—	pietiekama pamatojuma neesamība, jo Komisija ir pamatojusies uz iespējamu līguma noteikumu pārkāpumu, ko izdarījis prasītājs, tomēr neizklāstot juridiskos un faktiskos iemeslus šī apgalvojuma apstiprināšanai;

—	principa neiedzīvoties bez iemesla pārkāpums, jo Komisijas pieprasītās summas pilnīgas atmaksas gadījumā tā iedzīvošoties bez iemesla, jo Komisijas rīcībā esot prasītāja veiktie darbi un pētījumi, par kuru veikšanu nebūs samaksāts;

—	Komisija neesot ievērojusi savas pārbaudes pilnvaras līguma izpildes laikā.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/41

Prasība, kas celta 2009. gada 22. jūlijā — Intel/Komisija

(Lieta T-286/09)

2009/C 220/86

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Intel Corp., Wilmington (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — N. Green, I. Forrester, QC, M. Hoskins, K. Bacon, S. Singla, Barristers, A. Parr un R. MacKenzie, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt pilnībā vai daļēji Komisijas 2009. gada 13. maija lēmumu C (2009) 3726, galīgā versija, lietā COMP/C-3/37.990 — Intel;

—	pakārtoti, atcelt vai būtiski samazināt uzliktā naudas soda summu;

—	piespriest Komisija atlīdzināt Intel tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu prasības pieteikumu prasītājs atbilstoši EKL 230. pantam lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 13. maija lēmumu C(2009) 3726, galīgā versija, lietā COMP/C-3/37.990 — Intel, ar ko tika konstatēts, ka tas ir izdarījis vienotu un turpinātu EKL 82. panta un EEZ līguma 54. panta pārkāpumu laika posmā no 2002. gada oktobra līdz 2007. gada decembrim, ieviešot stratēģiju, kuras mērķis bija izspiest konkurentus no centrālo procesoru x86 tirgus. Tālāk prasītājs lūdz atcelt vai samazināt uzliktā naudas soda summu.

Prasītājs norāda šādus pamatus savu prasījumu pamatojumam.

Pirmkārt, tas apgalvo, ka Komisija pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, jo:

(a)	konstatēja, ka Intel klientiem piešķirtās atlaides ar nosacījumiem bija ļaunprātīgas per se, jo tās bija atkarīgas no nosacījumu izpildes, nesecinot, ka ar tām faktiski bija iespējams izspiest konkurentus no tirgus;

(b)	tā pamatojās uz sevišķu ļaunprātības veidu, jēdzienu “acīmredzami ierobežojumi” un neveica nekādu attiecīgās izspiešanas no tirgus analīzi (par izspiešanas spēju un iespējamības analīzi);

(c)	tā neizanalizēja Intel atlaižu nolīgumus ar klientiem, kas tika īstenoti Eiropas Kopienu teritorijā un/vai kuriem bija tūlītēja, būtiska, tieša un paredzama ietekme Eiropas Kopienā.

Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka Komisija nav izpildījusi pierādīšanas kritērijus tās pierādījumu analīzē. Tādējādi, Komisija nav pierādījusi, ka Intel atlaižu nolīgumi bija atkarīgi no tā, vai klienti visus vai gandrīz visus savus x86 centrālos procesorus pērk no Intel. Turklāt Komisija izmanto “efektīva konkurenta” pārbaudījumu, lai noteiktu, vai Intel atlaides bija spējīgas ierobežot konkurenci, bet tā pieļauj vairākas kļūdas to pierādījumu analīzē un vērtējumā, kuri attiecas uz šī pārbaudījuma piemērošanu. Komisija arī neaplūko citas pierādījumu kategorijas attiecībā uz Intel atlaižu ietekmi. Tostarp, Komisija nav izdarījusi sekojošo:

(a)	nav aplūkojusi pierādījumus, kuri parāda, ka norādītā pārkāpuma laika posmā viens no Intel konkurentiem būtiski palielināja savu tirgus daļu un peļņu, bet viņa neveiksme konkrētos tirgus segmentos un/vai attiecībās ar konkrētiem oriģinālaprīkojuma ražotājiem bija viņa paša trūkumu rezultāts;

(b)	nav secinājusi cēloņsakarību starp to, ko tā uzskata par atlaidēm ar nosacījumiem, un Intel klientu lēmumiem nepirkt preci no konkrētā konkurenta;

(c)	nav izanalizējusi pierādījumus par Intel atlaižu ietekmi uz patērētājiem.

Treškārt, prasītājs apgalvo, ka Komisija nav pierādījusi to, ka Intel iesaistījās ilgtermiņa stratēģijā konkurentu izspiešanai no tirgus. Šādu secinājumu nepamato pierādījumi un tas nav pamatojams ar fragmentārajiem Komisijas argumentiem (attiecībā gan uz precēm, gan uz laika posmu) par katru no Intel klientiem.

Prasītājs arī apgalvo, ka Lēmums ir jāatceļ pilnībā vai daļēji tādēļ, ka Komisija administratīvās procedūras laikā ir pārkāpusi būtiskas procesuālas prasības, kas faktiski pārkāpj Intel tiesības uz aizstāvību. Tostarp Komisija nav izdarījusi sekojošo:

(a)	nav uzklausījusi Intel mutvārdu paskaidrojumus attiecībā uz iebildumu papildinājumu un faktu vēstuli, lai gan tajos tika norādīti pilnīgi jauni apgalvojumi un sniegti jauni pierādījumi, kas saskatāmi figurē apstrīdētajā lēmumā;

(b)

nav sagādājusi konkrētus iekšējus dokumentus no konkurentiem pievienošanai lietas materiāliem, kad prasītājs tai iesniedza šādu lūgumu, neskatoties uz to, ka pēc prasītāja uzskata šie dokumenti:

(i)	tieši attiecās uz Komisijas pretenzijām pretIntel;

(ii)	iespējams, bija tādi, kas pierādaIntel vainas neesamību;

(iii)

Intel tos bija precīzi identificējis;

(c)	nav pienācīgi protokolējusi savu tikšanos ar galveno liecinieku, kas pārstāv kādu no Intel klientiem, kurš, ļoti iespējams, būtu sniedzis pieradījumu par [Intel] vainas neesamību.

Atbilstoši EKL 229. pantam prasītājs arī apstrīd tam uzliktā naudas soda lielumu, pamatojoties uz trīs galvenajiem argumentiem.

Pirmkārt, tas apgalvo, ka naudas sods EUR 1 060 000 000 (vislielākais naudas sods, ko Komisija kādreiz ir uzlikusi vienam uzņēmumam) ir acīmredzami nesamērīgs, ņemot vērā to, ka Komisija nav konstatējusi patērētājiem nodarītu kaitējumu vai konkurentu izslēgšanu no tirgus.

Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka tas nav nedz ar nodomu, nedz aiz neuzmanības pārkāpis EKL 82. pantu: Komisijas veiktā efektīva konkurenta pārbaude pamatojas uz informāciju, kas tam nevarēja būt zināma laikā, kad atlaides tika piešķirtas klientiem.

Treškārt, prasītājs apgalvo, ka, nosakot naudas sodu, Komisija nav pareizi piemērojusi savas 2006. gada vadlīnijas naudas sodu noteikšanai un ņēmusi vērā nenozīmīgus vai neatbilstošus apsvērumus.

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/42

Prasība, kas celta 2009. gada 27. jūlijā — Carrols/ITSB — Gambettola (“Pollo Tropical CHICKEN ON THE GRILL”)

(Lieta T-291/09)

2009/C 220/87

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Carrols Corp., Ņujorka (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — I. Temiño Ceniceros, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: Giulio Gambettola, Los Realejos (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasību un tai pievienotos pielikumus par pieņemamiem;

—	atcelt Apelāciju padomes lēmumu visos tā aspektos attiecībā uz atcelšanas pamatiem, kas pamatoti ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu; un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Pollo Tropical CHICKEN ON THE GRILL” (reģistrācijas pieteikums Nr. 002938801) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 25., 41. un 43. klasē.

Kopienas preču zīmes īpašnieks: Giulio Gambettola

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Personas, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu, preču zīmes tiesības: valsts grafiska preču zīme (reģistrācijas pieteikums Nr. 2 201 552), kas ietver vārdisku elementu “Pollo tropical CHICKEN ON THE GRILL”, un valsts vārdiska preču zīme “POLLO TROPICAL” (reģistrācijas pieteikums Nr. 2 201 543) attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 41. klasē (“restorānu pakalpojumi”)

Anulēšanas nodaļas lēmums: noraidīt pieteikumu atzīt preču zīmi par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta un šīs regulas 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta kļūdaina interpretācija

12.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/43

Prasība, kas celta 2009. gada 2. jūlijā — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-65/09)

2009/C 220/89

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, avvocato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prāvas priekšmets un apraksts

Lēmuma, ar kuru atbildētāja ir noraidījusi lūgumu 100 % apmērā atmaksāt atsevišķus prasītājam radušos medicīniskos izdevumus, atcelšana.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt lēmumu, ar kuru tika noraidīts 2005. gada 25. novembra lūgums, iespējami un vajadzības gadījumā, pamatojoties uz EKL 241. pantu, nepiemērot šajā lietā Civildienesta noteikumu 72. pantu, [veselības apdrošināšanas] noteikumus un, visbeidzot, apgalvoto Ārstu konsīlija viedokli;

—	atcelt 2008. gada 5. augusta paziņojumu;

—	tiktāl, ciktāl vajadzīgs, atcelt pasākumu, ar kuru tiek noraidīta 2008. gada 1. novembra sūdzība;

—	tiktāl, ciktāl vajadzīgs, atcel 2009. gada 4. marta paziņojumu;

—	piespriest Eiropas Komisijai kompensācijas veidā atlīdzināt prasītājam zaudējumus, kas viņam radušies atceļošo pasākumu, kurus lūdz atcelt šajā prasībā, rezultātā, EUR 25,000 apmērā, vai arī tādu lielāku vai mazāku summu, kādu tiesa šajā sakarā uzskatītu par pareizu un taisnīgu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2009.220.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 220

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 12. septembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Eiropas Kopienu tiesa
2009/C 220/01	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 205, 29.8.2009.	1