12.9.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/1

---

Komisijas paziņojums – Komisijas ziņojums attiecībā uz Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību Otrā protokola stāšanos spēkā 2009. gada 19. maijā

2009/C 219/01

Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību Otrais protokols stājas spēkā atbilstīgi tā 16. pantam deviņdesmit dienas pēc tam, kad paziņojumu Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram par tādu valstu procedūru izpildi, kuras nepieciešamas minētā protokola pieņemšanai, ir iesniegusi pēdējā no valstīm, kas dienā, kad Padome pieņēma aktu par minētā protokola izstrādāšanu, bija Eiropas Savienības dalībvalsts.

Tā kā pēdējais no šiem paziņojumiem tika iesniegts 2009. gada 18. februārī, Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību Otrais protokols stājās spēkā 2009. gada 19. maijā.

Komisija atkārtoti apstiprina savu apņemšanos uzņemties tai uzticētos uzdevumus saskaņā ar Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību Otrā protokola 7. pantu, kā paredzēts minētajam protokolam pievienotajā Komisijas deklarācijā par 7. pantu.

Komisija ņem vērā, ka

—

uz Komisijas veikto personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti. Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzēts arī, ka minētās regulas un jebkura cita Kopienas akta noteikumu ievērošanu saistībā ar fizisku personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādē vai struktūrā uzrauga un ievieš neatkarīga uzraudzības iestāde – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs,

—

informācijas apmaiņas jomā saskaņā ar Otrā protokola 7. panta 2. punktu un atbilstīgi tā 8. pantam attiecībā uz personas datu apstrādi līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1), Komisijā (OLAF) nodrošina, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (2),

—	uzraudzības iestāde, lai veiktu neatkarīgu datu aizsardzības uzraudzību pār personas datiem, kas atrodas Komisijas (OLAF) rīcībā, kā noteikts Otrā protokola 11. pantā, ir Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, kas ir neatkarīga uzraudzības iestāde, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 45/2001,

—	Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijā ir iztiesāt visus strīdus, kas ir saistīti ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumiem, kā paredzēts Otrā protokola 15. pantā.

Tādēļ, izpildījusi savu pienākumu publicēt datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Otrā protokola 9. pantu un izpildījusi Otrā protokola 11. panta noteikumus attiecībā uz uzraudzības iestādi, Komisija uzskata, ka tā ir izpildījusi savus pienākumus, kā rezultātā Otrā protokola 7. panta 2. punkts kļūst pilnīgi piemērojams starp to un dalībvalstīm, kuras ir ratificējušas minēto protokolu.

---

(1)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

---

12.9.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/3

---

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2009/C 219/02

Lēmuma pieņemšanas datums	29.4.2009.
Valsts atbalsta numurs	N 635/08
Dalībvalsts	Itālija
Reģions	Sicilia
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Fiat Group Automobiles S.p.A.
Juridiskais pamats	Normativa di attuazione dei contratti di programma — Art. 8 bis, comma 3, del decreto legge 2 luglio 2007 n. 81, convertito con modificazioni dalla legge 3 agosto 2007 n. 127. Il decreto, registrato alla Corte dei conti il 22 febbraio 2008 e pubblicato nella g.u. n. 56 del 6 marzo 2008, disciplina i criteri, le condizioni e le modalità, per la concessione delle agevolazioni finanziarie attraverso la sottoscrizione dei contratti di programma, di cui all’articolo 2, comma 203, lettera e) della legge 23 dicembre 1996, n. 662.
Pasākuma veids	Individuāls atbalsts
Mērķis	Reģionālā attīstība, Nodarbinātība
Atbalsta forma	Tiešā dotācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 46,3 miljoni
Atbalsta intensitāte	14,03 %
Atbalsta ilgums	līdz 31.12.2010.
Tautsaimniecības nozares	Ražojošā rūpniecība
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Ministero dello Sviluppo Regionale Via del Giorgione 2b 00147 Roma RM ITALIA
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	10.3.2009.
Valsts atbalsta numurs	NN 10/09
Dalībvalsts	Īrija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Irish film support scheme
Juridiskais pamats	Section 481 of the Taxes Consolidation Act, 1997 (as amended) and the Irish Film Board Act 1980 (as amended)
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Kultūras veicināšana
Atbalsta forma	Nodokļu atlaide, Aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem
Budžets	Plānotie gada izdevumi EUR 43 miljoni; Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 172 miljoni
Atbalsta intensitāte	50 %
Atbalsta ilgums	līdz 31.12.2012.
Tautsaimniecības nozares	Plašsaziņas līdzekļi
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Irish Revenue Commissioners & Irish Film Board Queensgate 23 Dock Road Galway IRELAND
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	30.7.2009.
Valsts atbalsta numurs	N 229/09
Dalībvalsts	Dānija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Programmet for brugerdreven innovation
Juridiskais pamats	Lov om erhvervsfremme § 2, stk. 2 og 3, stk. 2, § 4 stk. 1 og § 22 stk. 1,3 og 4 i lov nr. 602 af 24. juni 2005 Bekendtgørelse nr. 241 af 20. marts 2007 som ændret ved bekendtgørelse nr. 616 af 30. juni 2008
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Pētniecība un attīstība
Atbalsta forma	Tiešā dotācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms DKK 400,7 miljoni
Atbalsta intensitāte	50 %
Atbalsta ilgums	līdz 31.12.2010.
Tautsaimniecības nozares	—
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Erhvervs- og Byggestyrelsen Dahlerups Pakhus Langelinie Alle 17 2100 København Ø DANMARK
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	14.8.2009.
Valsts atbalsta numurs	N 243/09
Dalībvalsts	Vācija
Reģions	Niedersachsen
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Ausbau der Breitbandinfrastruktur in Niedersachsen
Juridiskais pamats	Landeshaushaltsordnung Niedersachsen, Verwaltungsvorschriften und allgemeine Nebenbestimmungen zu Artikel 44 Landeshaushaltsordnung
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Reģionālā attīstība
Atbalsta forma	Tiešā dotācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 80 miljoni
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	līdz 31.12.2011.
Tautsaimniecības nozares	Pasts un telekomunikācijas
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Investitions-und Förderbank Niedersachsen, Günther-Wagner Allee 12-14 30177 Hannover DEUTSCHLAND
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	15.7.2009.
Valsts atbalsta numurs	N 276/09
Dalībvalsts	Vācija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Flugzeug-Ausrüsterprogramm
Juridiskais pamats	Haushaltsgesetz des Bundes, Bundeshaushalt 2009: Kapitel 0902; Titel 66292-634: Ausgaben zur Absicherung des Ausfallrisikos im Zusammenhang mit Darlehen zur Finanzierung der anteiligen Entwicklungskosten ziviler Luftfahrzeuge; Gesetz über die Kreditanstalt für Wiederaufbau in der Fassung der Bekanntmachung vom 23. Juni 1969 (BGBl. I S. 573), zuletzt geändert durch Artikel 173 der Verordnung vom 31. Oktober 2006 (BGBl. I S. 2407); Bekanntmachung über die Möglichkeit einer anteiligen Finanzierung der Entwicklungskosten von Projekten beteiligter Unternehmen der Ausrüstungsindustrie
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Pētniecība un attīstība, Vides aizsardzība
Atbalsta forma	Atmaksājama dotācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 300 miljonit
Atbalsta intensitāte	25 %
Atbalsta ilgums	20.9.2009.–31.12.2013.
Tautsaimniecības nozares	Ražojošā rūpniecība
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Bundesministerium für Wirtschaft und Technologie 10119 Berlin DEUTSCHLAND
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

---

12.9.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/7

---

Beļģijas Karalistes, Bulgārijas Republikas, Čehijas Republikas, Dānijas Karalistes, Francijas Republikas, Grieķijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Nīderlandes Karalistes, Rumānijas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Spānijas Karalistes, Ungārijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme, lai pieņemtu Padomes Pamatlēmumu 2009/…/TI (… gada …) par tiesvedības nodošanu krimināllietās

2009/C 219/03

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā … ierosmi,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

(2)	Hāgas Programma, kas paredz Eiropas Savienībā stiprināt brīvību, drošību un tiesiskumu (2), liek dalībvalstīm apsvērt iespējas tiesvedību daudzpusējās pārrobežu lietās koncentrēt vienā dalībvalstī, lai celtu tiesvedības efektivitāti un vienlaikus garantētu taisnīgu tiesu.

(3)	Eurojust tika izveidots, lai kompetentas dalībvalstu iestādes savstarpēji veicinātu un uzlabotu izmeklēšanas un tiesvedības koordināciju.

(4)

Padomes Pamatlēmums par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu krimināltiesvedībā (3) novērš nelabvēlīgās sekas tam, ka vairāku dalībvalstu krimināltiesības ļauj īstenot krimināltiesvedību (“tiesvedība”) pret vienu un to pašu personu saistībā ar vieniem un tiem pašiem faktiem. Ar minēto pamatlēmumu ir izveidota informācijas apmaiņas un tiešu apspriežu procedūra, kuras mērķis ir novērst ne bis in idem principa pārkāpumus.

(5)

Ir arī turpmāk jāattīsta tiesu iestāžu sadarbība starp dalībvalstīm, lai celtu izmeklēšanas un tiesvedības efektivitāti. Dalībvalstīm kopēji noteikumi par tiesvedības nodošanu ir būtiski svarīgi, lai risinātu problēmas saistībā ar pārrobežu noziegumiem. Šādi kopēji noteikumi palīdz novērst ne bis in idem principa pārkāpumus un palīdz Eurojust darbā. Turklāt brīvības, drošības un tiesiskuma telpā vajadzētu būt kopējai juridiskajai sistēmai, kā dalībvalstīm savstarpēji nodot tiesvedību.

(6)

Trīspadsmit dalībvalstis ir ratificējušas un piemērojušas 1972. gada 15. maija Eiropas Konvenciju par tiesvedības nodošanu krimināllietās. Pārējās dalībvalstis konvenciju nav ratificējušas. Lai ļautu citām dalībvalstīm ierosināt tiesvedību, dažas no tām ir izmantojušas mehānismu, kas paredzēts 1959. gada 20. aprīlis Eiropas Konvencijā par savstarpējo palīdzību krimināllietās saistībā ar 2000. gada 29. maija Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās (4). Citas ir izmantojušas divpusējus nolīgumus vai neformālu sadarbību.

(7)	Eiropas Kopienu dalībvalstu Nolīgums par tiesvedības nodošanu krimināllietās tika parakstīts 1990. gadā. Nepietiekamā ratifikāciju skaita dēļ minētais nolīgums tomēr nav stājies spēkā.

(8)	Tātad dalībvalstu savstarpējai sadarbībai tiesvedības nodošanas jomā netiek piemērotas vienādas procedūras.

(9)

Ar šo pamatlēmumu būtu jāizveido vienota juridiska sistēma krimināltiesvedības nodošanai starp dalībvalstīm. Šajā pamatlēmumā paredzēto pasākumu mērķim vajadzētu būt paplašināt sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm ar instrumentu, kas uzlabo krimināltiesvedības efektivitāti un uzlabo pareizu tiesvedības darbību, paredzot kopējus noteikumus, kas reglamentē nosacījumus, ar kādiem vienā dalībvalstī sāktu krimināltiesvedību var nodot citai dalībvalstij.

(10)	Dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes tā, lai veicinātu šo iestāžu tiešas saziņas principu.

(11)	Šā pamatlēmuma piemērošanas nolūkā dalībvalsts var iegūt kompetenci, ja minēto kompetenci vienai dalībvalstij nodod cita dalībvalsts.

(12)

Ir pieņemti vairāki Padomes pamatlēmumi par krimināllietās pieņemtu nolēmumu savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu, lai izpildītu citās dalībvalstīs pieņemtus spriedumus, jo īpaši Pamatlēmums 2005/214/TI (2005. gada 24. februāris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām (5), Pamatlēmums 2008/909/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā (6), un Pamatlēmums 2008/947/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai (7). Šim pamatlēmumam būtu jāpapildina minētie pamatlēmumi, un to nevajadzētu interpretēt kā tādu, kas neļautu tos piemērot.

(13)	Piemērojot šo pamatlēmumu, būtu jāņem vērā aizdomās turamo un cietušo personu likumīgās intereses. Šo pamatlēmumu tomēr nevajadzētu interpretēt kā tādu, kas neļautu īstenot kompetento tiesu iestāžu prerogatīvu noteikt, vai tiesvedība tiks nodota.

(14)	Šo pamatlēmumu nedrīkstētu interpretēt tā, ka tas ietekmē personu tiesības pierādīt, ka viņu kriminālvajāšanai būtu jānotiek pašu valsts vai citas valsts jurisdikcijā, ja tādas tiesības pastāv saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(15)	Kompetentās iestādes būtu jāaicina savstarpēji apspriesties, pirms lūgt tiesvedības nodošanu un kad vien to uzskata par pareizu, lai atvieglinātu šā pamatlēmuma netraucētu un efektīvu piemērošanu.

(16)	Ja tiesvedība ir nodota saskaņā ar šo pamatlēmumu, tiesvedības saņēmējai iestādei būtu jāpiemēro attiecīgās valsts tiesības un procedūras.

(17)	Šis pamatlēmums nav juridisks pamats, lai personas arestētu nolūkā tās fiziski pārvest uz citu dalībvalsti ar mērķi šajā citā dalībvalstī sākt tiesvedību pret attiecīgo personu.

(18)

Šajā pamatlēmumā ir respektētas Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā atzītās un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās VI nodaļā, atspoguļotās pamattiesības un ievērotie principi. Šo pamatlēmumu nedrīkstētu interpretēt kā aizliegumu atteikt sadarboties, ja ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka tiesvedība ir sākta, lai personu sodītu dzimuma, rases, reliģijas, etniskās izcelsmes, valstspiederības, valodas, politisko uzskatu vai dzimumorientācijas dēļ, vai ka attiecīgās personas stāvoklis varētu pasliktināties kāda minētā iemesla dēļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATLĒMUMU.

1.   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis un darbības joma

Šā pamatlēmuma mērķis ir paaugstināt krimināltiesvedības efektivitāti un uzlabot tiesiskuma piemērošanu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, paredzot vienādus noteikumus, ar kuriem atvieglina krimināltiesvedības nodošanu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ņemot vērā aizdomās turamo un cietušo personu likumīgās intereses.

2. pants

Pamattiesības

Šis pamatlēmums negroza pienākumu respektēt pamattiesības un principus, kas ir atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā.

3. pants

Definīcijas

Šajā pamatlēmumā:

a)	“noziedzīgs nodarījums” ir rīcība, kas saskaņā ar attiecīgas valsts krimināltiesību aktiem ir kvalificējama kā noziedzīgs nodarījums;

b)	“tiesvedības nodevēja iestāde” ir iestāde, kas ir kompetenta lūgt tiesvedības nodošanu;

c)	“tiesvedības saņēmēja iestāde” ir iestāde, kas ir kompetenta saņemt lūgumus nodot tiesvedību.

4. pants

Kompetentu iestāžu noteikšana

1.   Katra dalībvalsts informē Padomes Ģenerālsekretariātu, kādas tiesu iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir kompetentas saskaņā ar šo pamatlēmumu darboties kā tiesvedības nodevējas iestādes un tiesvedības saņēmējas iestādes (“kompetentās iestādes”).

2.   Dalībvalstis var norīkot iestādes, kas nav tiesu iestādes, par iestādēm, kuras ir kompetentas pieņemt lēmumus saistībā ar šo pamatlēmumu, ja vien tādas iestādes saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem un procedūrām ir kompetentas pieņemt pēc būtības līdzīgus lēmumus.

3   Katra dalībvalsts vajadzības gadījumā var savas iekšējās sistēmas struktūras dēļ norīkot vienu vai vairākas centrālās iestādes, kas palīdz kompetentajām iestādēm administratīvi pārsūtīt un saņemt lūgumus. Dalībvalsts par to informē Padomes Ģenerālsekretariātu.

4.   Padomes Ģenerālsekretariāts saņemto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm un Komisijai.

5. pants

Kompetence

1.   Lai piemērotu šo pamatlēmumu, visas dalībvalstis ir kompetentas īstenot tiesvedību saskaņā ar saviem tiesību aktiem attiecībā uz visiem noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas kādas citas dalībvalsts tiesības.

2.   Kompetenci, kas saskaņā ar 1. punktu ir kādai dalībvalstij ekskluzīva, var izmantot vienīgi saskaņā ar lūgumu nodot tiesvedību.

6. pants

Atteikšanās no tiesvedības

Ikviena dalībvalsts, kas saskaņā ar saviem tiesību aktiem ir kompetenta īstenot tiesvedību attiecībā uz kādu noziedzīgu nodarījumu, šā pamatlēmuma piemērošanas nolūkā var atteikties no tiesvedības vai atturēties to īstenot pret kādu aizdomās turamo personu, lai tiesvedību attiecībā uz šo noziedzīgo nodarījumu varētu nodot citai dalībvalstij.

2.   NODAĻA

TIESVEDĪBAS NODOŠANA

7. pants

Kritēriji, lai lūgtu tiesvedības nodošanu

Ja personu tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, šīs dalībvalsts tiesvedības nodevēja iestāde var lūgt citas dalībvalsts tiesvedības saņēmēju iestādi pārņemt tiesvedību, ja tas tiesvedības darbību padarītu efektīvāku un pareizāku un ja ir ievērots vismaz viens no šādiem kritērijiem:

a)	noziedzīgais nodarījums ir pilnīgi vai daļēji izdarīts citas dalībvalsts teritorijā, vai noziedzīgā nodarījuma izraisīto seku lielākā daļa vai tā radītā kaitējuma būtiska daļa ir citas dalībvalsts teritorijā;

b)	aizdomās turamās personas parastā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī;

c)	svarīgāko pierādījumu būtiska daļa ir citā dalībvalstī;

d)	citā dalībvalstī pret aizdomās turamo personu notiek tiesvedība;

e)	citā dalībvalstī par tiem pašiem vai saistītiem faktiem notiek tiesvedība, kurā ir iesaistītas citas personas, jo īpaši saistībā ar vienu un to pašu noziedzīgo organizāciju;

f)	aizdomās turamā persona citā dalībvalstī izcieš vai izcietīs ar brīvības atņemšanu saistītu sodu;

g)	sprieduma izpilde citā dalībvalstī varētu uzlabot notiesātās personas sociālās rehabilitācijas izredzes, vai ir citi iemesli, kāpēc būtu atbilstošāk spriedumu izpildīt citā dalībvalstī; vai

h)	cietušās personas parastā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, vai arī cietusī persona ir kā citādi būtiski ieinteresēta tiesvedības nodošanā.

8. pants

Aizdomās turamās personas informēšana

Pirms iesniegt lūgumu nodot tiesvedību, ja tas ir iespējams un saskan ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, tiesvedības nodevēja iestāde personu, ko tur aizdomās par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, informē par iecerēto tiesvedības nodošanu. Ja aizdomās turamā persona tiesvedības nodošanas sakarā izsaka apsvērumus, tiesvedības nodevēja iestāde par to informē tiesvedības saņēmēju iestādi.

9. pants

Cietušo personu tiesības

Pirms tiesvedības nodošanas lūguma iesniegšanas tiesvedības nodevēja iestāde pienācīgi apsver noziedzīgā nodarījumā cietušās personas intereses un gādā, lai viņas tiesības būtu pilnībā ievērotas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Tas jo īpaši ietver cietušās personas tiesības saņemt informāciju par plānoto tiesvedības nodošanu.

10. pants

Procedūra, kā lūgt tiesvedības nodošanu

1.   Pirms tiesvedības nodevēja iestāde iesniedz lūgumu nodot tiesvedību saskaņā ar 7. pantu, tā var informēt tiesvedības saņēmēju iestādi un jo īpaši apspriesties par to, vai ir paredzams, ka tiesvedības saņēmēja iestāde izmantos kādu no 12. pantā minētajiem atteikuma iemesliem.

2.   Lai apspriestos ar tiesvedības saņēmēju iestādi saskaņā ar 1. punktu, tiesvedības nodevēja iestāde informāciju par tiesvedību dara pieejamu tiesvedības saņēmējai iestādei un var to darīt rakstiski, izmantojot pielikumā paredzēto standartveidlapu.

3.   Šā panta 2. punktā minēto veidlapu tiesvedības nodevēja iestāde pārsūta tieši tiesvedības saņēmējai iestādei, izmantojot jebkādus līdzekļus, kas ļauj iegūt rakstisku apliecinājumu, ar nosacījumu, ka tiesvedības saņēmēja iestāde var pārliecināties par tās autentiskumu. Minētās iestādes savā starpā tieši apmainās ar visu citu oficiālo saziņu.

4.   Lūgumam nodot tiesvedību pievieno krimināllietas materiālu vai to attiecīgo daļu oriģināleksemplārus vai apliecinātas kopijas, kā arī jebkādus citus attiecīgus dokumentus un attiecīgo tiesību aktu kopijas, vai, ja tas nav iespējams, norādi par piemērojamajiem tiesību aktiem. Ja nav notikusi apspriešanās saskaņā ar 3. punktā minēto procedūru, tiesvedības nodošanas lūgumu iesniedz rakstiski, izmantojot pielikumā paredzēto standartveidlapu un saskaņā ar 3. punktā minēto procedūru.

5.   Tiesvedības nodevēja iestāde informē tiesvedības saņēmēju iestādi par procesuālām darbībām vai pasākumiem, kas ietekmē tiesvedību un kas tiesvedības nodevējas iestādes dalībvalstī ir veikti pēc lūguma pārsūtīšanas. Šādam paziņojumam pievieno visus attiecīgos dokumentus.

6.   Tiesvedības nodevēja iestāde var atsaukt tiesvedības nodošanas lūgumu jebkurā laikā, pirms tiesvedības saņēmēja iestāde saskaņā ar 13. panta 1. punktu ir pieņēmusi lēmumu piekrist tiesvedības nodošanai.

7.   Ja tiesvedības nodevējai iestādei nav zināma tiesvedības saņēmēja iestāde, tā vajadzīgo informāciju meklē, tostarp izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktus, lai iegūtu datus par attiecīgo tiesvedības saņēmēju iestādi.

8.   Ja tiesvedības saņēmēja iestāde nav kompetentā iestāde saskaņā ar 4. pantu, tā ex officio pārsūta lūgumu kompetentai iestādei un bez kavēšanās attiecīgi informē tiesvedības nodevēju iestādi.

11. pants

Abpusēja sodāmība

Lūgumu nodot tiesvedību var izpildīt tikai tad, ja rīcība, kuras dēļ ir izdots tiesvedības nodošanas lūgums, ir noziedzīgs nodarījums saskaņā ar tiesvedības saņēmējas iestādes dalībvalsts tiesību aktiem.

12. pants

Atteikumu iemesli

1.   Dalībvalsts tiesvedības saņēmēja iestāde var atteikties nodot tiesvedību vienīgi tad, ja:

a)	rīcība nav noziedzīgs nodarījums saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, kā paredzēts 11. pantā;

b)	tiesvedība būtu pretrunā ne bis in idem principam;

c)	aizdomās turamo personu vecuma dēļ nevar uzskatīt par krimināli atbildīgu par noziedzīgo nodarījumu;

d)	attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēta tāda imunitāte vai privilēģijas, kas tiesvedību padara neiespējamu;

e)	saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem krimināltiesvedībai ir iestājies noilgums;

f)	saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem uz noziedzīgo nodarījumu attiecas amnestija;

g)	kritēriji, ar ko lūgums ir pamatots saskaņā ar 7. panta a) līdz h) punktu, nav uzskatāmi par izpildītiem.

2.   Ja tās dalībvalsts kompetence, kura ir saņēmusi lūgumu, ir pamatota tikai ar 5. pantu, tiesvedības saņēmēja iestāde, līdztekus minot 1. punktā paredzētos atteikuma iemeslus, var atteikties nodot tiesvedību, ja nav uzskatāms, ka tiesvedības nodošana uzlabos efektīvu un pareizu tiesvedības darbību.

3.   Šā panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajos gadījumos, pirms pieņemt lēmumu atteikties nodot tiesvedību, tiesvedības saņēmēja iestāde ar piemērotiem līdzekļiem to dara zināmu tiesvedības nodevējai iestāde un vajadzības gadījumā lūdz bez kavēšanās atsūtīt visu vajadzīgo papildu informāciju.

13. pants

Tiesvedības saņēmējas iestādes lēmums

1.   Saņemot lūgumu nodot tiesvedību, tiesvedības saņēmēja iestāde bez liekas kavēšanās noskaidro, vai tiesvedības pārņemšana tiks pieņemta un, ja vien tā nepieņem lēmumu atsaukties uz kādu no 12. pantā minētajiem atteikuma iemesliem, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu lūgumu saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

2.   Tiesvedības saņēmēja iestāde par lēmumu tūlīt informē tiesvedības nodevēju iestādi, izmantojot līdzekļus, kas ļauj iegūt rakstisku apliecinājumu. Ja tiesvedības saņēmēja iestāde pieņem lēmumu atteikties no tiesvedības nodošanas, tā informē tiesvedības nodevēju iestādi par šāda lēmuma iemesliem.

14. pants

Tiesvedības nodevējas iestādes un tiesvedības saņēmējas iestādes saziņa

Tiesvedības nodevējas iestādes un tiesvedības saņēmējas iestādes var, ja un kad tas ir uzskatāms par pareizu, savstarpēji apspriesties, lai atvieglinātu šā pamatlēmuma netraucētu un efektīvu piemērošanu.

15. pants

Sadarbība ar Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu

Ikviena kompetentā iestāde jebkurā procedūras stadijā var lūgt Eurojust vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla palīdzību.

3.   NODAĻA

TIESVEDĪBAS NODOŠANAS SEKAS

16. pants

Sekas tiesvedības nodevējas iestādes dalībvalstī

1.   Vēlākais, saņemot paziņojumu par tiesvedības saņēmējas iestādes piekrišanu pārņemt tiesvedību, var pārtraukt vai izbeigt tiesvedību attiecībā uz faktiem, saistībā ar kuriem saskaņā ar tiesvedības nodevējas iestādes dalībvalsts tiesību aktiem tiesvedības nodevējas iestādes dalībvalstī ir izdots tiesvedības nodošanas lūgums, izņemot visu vajadzīgo izmeklēšanu, tostarp tiesisku palīdzību tiesvedības saņēmējai iestādei.

2.   Tiesvedības nodevēja iestāde var sākt vai atsākt tiesvedību, ja tiesvedības saņēmēja iestāde to informē par lēmumu izbeigt tiesvedību attiecībā uz faktiem, saistībā ar kuriem lūgums ir izdots.

3.   Tiesvedības nodevēja iestāde nevar sākt vai atsākt tiesvedību, ja tiesvedības saņēmēja iestāde to ir informējusi par tiesvedības beigās pieņemtu lēmumu tiesvedības saņēmējas iestādes dalībvalstī, ja šāds lēmums ir šķērslis turpmākai tiesvedībai saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

4.   Šis pamatlēmums neskar cietušo personu tiesības krimināltiesvedības kārtībā vērsties pret vainīgo personu, ja tas ir paredzēts attiecīgas valsts tiesību aktos.

17. pants

Sekas tiesvedības saņēmējas iestādes dalībvalstī

1.   Nodoto tiesvedību reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurai tiesvedība ir nodota.

2.   Ja tas sader ar tiesvedības saņēmējas iestādes dalībvalsts tiesību aktiem, visām darbībām, kas tiesvedības vai iepriekšējas izmeklēšanas nolūkā ir veiktas tiesvedības nodevējas iestādes dalībvalstī, vai visām darbībām, kas pārtrauc vai aptur noilgumu, otrā dalībvalstī ir tāds pats spēks kā tad, ja tās būtu likumīgi veiktas šajā dalībvalstī vai ja tās būtu likumīgi veikušas šīs dalībvalsts iestādes.

3.   Ja tiesvedības saņēmēja iestāde ir pieņēmusi lēmumu piekrist tiesvedības nodošanai, tā var piemērot visus procesuālus pasākumus, kas ir atļauti saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

4.   Ja abās dalībvalstīs tiesvedība ir atkarīga no kādas sūdzības, tad tiesvedības nodevējas iestādes dalībvalstī celtai sūdzībai ir tāds pats spēks kā tai, kas ir celta otrā dalībvalstī.

5.   Ja vienīgi tiesvedības saņēmējas dalībvalsts tiesību akti prasa iesniegt sūdzību vai izmantot citus tiesvedības sākšanas līdzekļus, tādas formalitātes veic termiņos, kas noteikti minētās dalībvalsts tiesību aktos. Par to informē otru dalībvalsti. Termiņu skaita no dienas, kad tiesvedības saņēmēja iestāde pieņem lēmumu piekrist tiesvedības nodošanai.

6.   Tiesvedības saņēmējas iestādes dalībvalstī par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu piespriež tādu sodu, kas ir paredzēts tās tiesību aktos, ja vien minētajos tiesību aktos nav paredzēts citādi. Ja kompetences pamatā ir tikai 5. pants, minētajā dalībvalstī piespriestais sods nav bargāks par sodu, kas ir paredzēts attiecīgās citas dalībvalsts tiesību aktos.

4.   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Informācija, ko sniedz tiesvedības saņēmēja iestāde

Tiesvedības saņēmēja iestāde informē tiesvedības nodevēju iestādi par tiesvedības izbeigšanu vai tiesvedības beigās pieņemtiem lēmumiem, tostarp par to, vai lēmums ir šķērslis turpmākai tiesvedībai saskaņā ar tiesvedības saņēmējas iestādes dalībvalsts tiesību aktiem, vai sniedz citu būtiski vērtīgu informāciju. Tā pārsūta rakstiskā lēmuma kopiju.

19. pants

Valodas

1.   Pielikumā paredzēto veidlapu un krimināllietas svarīgās daļas tulko tās dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām, uz kuru tos pārsūta.

2.   Šā pamatlēmuma pieņemšanas laikā vai vēlāk ikviena dalībvalsts deklarācijā, ko deponē Padomes Ģenerālsekretariātā, var noteikt, ka tā pieņems tulkojumu vienā vai vairākās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās. Ģenerālsekretariāts minēto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm un Komisijai.

20. pants

Izmaksas

Izmaksas, ko rada šā pamatlēmuma piemērošana, sedz tiesvedības saņēmējas iestādes dalībvalsts, izņemot izmaksas, kas rodas tikai attiecīgās citas dalībvalsts teritorijā.

21. pants

Saistība ar citiem nolīgumiem un mehānismiem

1.   To dalībvalstu savstarpējās attiecībās, kam ir saistoša Eiropas Padomes 1972. gada 15. maija Konvencija par tiesvedības nodošanu krimināllietās, šo pamatlēmumu no 22. panta 1. punktā minētās dienas piemēro minētās konvencijas attiecīgo noteikumu vietā.

2.   Dalībvalstis var arī turpmāk piemērot spēkā esošus divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai mehānismus, ciktāl tie ļauj paplašināt šā pamatlēmuma mērķus vai palīdzēt vēl vairāk vienkāršot vai atvieglināt tiesvedības nodošanu.

3.   Dalībvalstis var slēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai mehānismus pēc šā pamatlēmuma stāšanās spēkā, ciktāl tie ļauj paplašināt šā pamatlēmuma mērķus vai palīdzēt vēl vairāk vienkāršot vai atvieglināt tiesvedības nodošanu.

4.   Dalībvalstis līdz […] dara zināmus Padomei un Komisijai 2. punktā minētos spēkā esošos nolīgumus un mehānismus, ko tās vēlas piemērot arī turpmāk. Tāpat dalībvalstis trīs mēnešos pēc to parakstīšanas informē Padomi un Komisiju par jebkādiem 3. punktā minētajiem nolīgumiem vai mehānismiem.

22. pants

Īstenošana

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz […] izpildītu šā pamatlēmuma noteikumus.

2.   Dalībvalstis nosūta Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai noteikumus, ar kuriem tās savos tiesību aktos transponē pienākumus, kas tām ir uzlikti ar šo pamatlēmumu.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šis pamatlēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  … Atzinums.

(2)  OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(3)  Dokuments 8535/09.

(4)  OV C 197, 12.7.2000., 3. lpp.

(5)  OV L 76, 22.3.2005., 16. lpp.

(6)  OV L 327, 5.12.2008., 27. lpp.

(7)  OV L 337, 16.12.2008., 102. lpp.

---

---

12.9.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/18

---

Euro maiņas kurss (1)

2009. gada 11. septembris

2009/C 219/04

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,4594
JPY	Japānas jēna	132,62
DKK	Dānijas krona	7,4431
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87390
SEK	Zviedrijas krona	10,2128
CHF	Šveices franks	1,5137
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,6340
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,488
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	273,33
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7023
PLN	Polijas zlots	4,1925
RON	Rumānijas leja	4,2800
TRY	Turcijas lira	2,1865
AUD	Austrālijas dolārs	1,6908
CAD	Kanādas dolārs	1,5728
HKD	Hongkongas dolārs	11,3106
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,0660
SGD	Singapūras dolārs	2,0752
KRW	Dienvidkorejas vons	1 781,26
ZAR	Dienvidāfrikas rands	11,0648
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,9662
HRK	Horvātijas kuna	7,3300
IDR	Indonēzijas rūpija	14 468,46
MYR	Malaizijas ringits	5,0970
PHP	Filipīnu peso	70,528
RUB	Krievijas rublis	44,8015
THB	Taizemes bats	49,554
BRL	Brazīlijas reāls	2,6442
MXN	Meksikas peso	19,5779
INR	Indijas rūpija	70,7440

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

12.9.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/19

---

Komisijas paziņojums attiecībā uz piemērošanas datumu izcelsmes noteikumu protokoliem, kuri paredz diagonālo kumulāciju starp Kopienu, Alžīriju, Ēģipti, Farēru salām, Islandi, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Norvēģiju, Šveici (ieskaitot Lihtenšteinu), Sīriju, Tunisiju, Turciju un Rietumkrastu un Gazas sektoru

2009/C 219/05

Kopiena un attiecīgās valstis ar Eiropas Komisijas starpniecību viena otrai paziņo par spēkā esošajiem izcelsmes noteikumiem ar citām valstīm, lai izveidotu diagonālo kumulatīvo izcelsmi starp Kopienu, Alžīriju, Ēģipti, Farēru salām, Islandi, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Norvēģiju, Šveici (ieskaitot Lihtenšteinu), Sīriju, Tunisiju, Turciju un Rietumkrastu un Gazas sektoru.

Pievienotajā tabulā ir izmantoti no attiecīgajām valstīm saņemtie paziņojumi, sniedzot pārskatu par izcelsmes noteikumu protokoliem, kas nosaka diagonālo kumulāciju, un precizējot dienu, kurā stājas spēkā šāda kumulācija. Ar šo tabulu aizstāj iepriekšējo tabulu (OV C 136, 16.6.2009.).

Tiek norādīts, ka kumulāciju var piemērot tikai gadījumā, ja gala produkta ražotājvalstis un galamērķa valstis ar visām tām valstīm, kuras piedalās izcelsmes statusa iegūšanā, t. i., ar visām tām valstīm, kuru izcelsmes materiāli tika izmantoti, ir noslēgušas brīvās tirdzniecības līgumus, kuros iekļauti identiski izcelsmes noteikumi. Materiālus ar izcelsmi tajā valstī, kas nav noslēgusi līgumu ar gala produkta ražotājvalstīm un galamērķa valstīm, uzskata par nenoteiktas izcelsmes materiāliem. Konkrēti piemēri atrodami paskaidrojumos attiecībā uz Eiropas un Vidusjūras valstu protokoliem par izcelsmes noteikumiem (1).

Tiek norādīts arī, ka:

—	Šveice un Lihtenšteinas Firstiste ir muitas ūnija,

—	Eiropas Ekonomikas zonā, kurā ir ES, Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, piemērošanas datums ir 1.11.2005.

Alpha-2 ISO valstu kodi ir norādīti turpmāk tabulā.

— Alžīrija	DZ
— Ēģipte	EG
— Farēru salas	FO
— Islande	IS
— Izraēla	IL
— Jordānija	JO
— Libāna	LB
— Lihtenšteina	LI
— Maroka	MA
— Norvēģija	NO
— Šveice	CH
— Sīrija	SY
— Tunisija	TN
— Turcija	TR
— Rietumkrasts un Gazas sektors	PS

Izcelsmes noteikumu protokolu piemērošanas datums, ar kuriem paredz diagonālo kumulāciju Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu zonā

	EU	DZ	CH(EFTA)	EG	FO	IL	IS(EFTA)	JO	LB	LI(EFTA)	MA	NO(EFTA)	PS	SY	TN	TR
EU		1.11.2007.	1.1.2006.	1.3.2006.	1.12.2005.	1.1.2006.	1.1.2006.	1.7.2006.		1.1.2006.	1.12.2005.	1.1.2006.	1.7.2009.		1.8.2006.	(2)
DZ	1.11.2007.
CH(EFTA)	1.1.2006.			1.8.2007.	1.1.2006.	1.7.2005.	1.8.2005.	17.7.2007.	1.1.2007.	1.8.2005.	1.3.2005.	1.8.2005.			1.6.2005.	1.9.2007.
EG	1.3.2006.		1.8.2007.				1.8.2007.	6.7.2006.		1.8.2007.	6.7.2006.	1.8.2007.			6.7.2006.	1.3.2007.
FO	1.12.2005.		1.1.2006.				1.11.2005.			1.1.2006.		1.12.2005.
IL	1.1.2006.		1.7.2005.				1.7.2005.	9.2.2006.		1.7.2005.		1.7.2005.				1.3.2006.
IS(EFTA)	1.1.2006.		1.8.2005.	1.8.2007.	1.11.2005.	1.7.2005.		17.7.2007.	1.1.2007.	1.8.2005.	1.3.2005.	1.8.2005.			1.3.2006.	1.9.2007.
JO	1.7.2006.		17.7.2007.	6.7.2006.		9.2.2006.	17.7.2007.			17.7.2007.	6.7.2006.	17.7.2007.			6.7.2006.
LB			1.1.2007.				1.1.2007.			1.1.2007.		1.1.2007.
LI(EFTA)	1.1.2006.		1.8.2005.	1.8.2007.	1.1.2006.	1.7.2005.	1.8.2005.	17.7.2007.	1.1.2007.		1.3.2005.	1.8.2005.			1.6.2005.	1.9.2007.
MA	1.12.2005.		1.3.2005.	6.7.2006.			1.3.2005.	6.7.2006.		1.3.2005.		1.3.2005.			6.7.2006.	1.1.2006.
NO(EFTA)	1.1.2006.		1.8.2005.	1.8.2007.	1.12.2005.	1.7.2005.	1.8.2005.	17.7.2007.	1.1.2007.	1.8.2005.	1.3.2005.				1.8.2005.	1.9.2007.
PS	1.7.2009.
SY																1.1.2007.
TN	1.8.2006.		1.6.2005.	6.7.2006.			1.3.2006.	6.7.2006.		1.6.2005.	6.7.2006.	1.8.2005.				1.7.2005.
TR	(2)		1.9.2007.	1.3.2007.		1.3.2006.	1.9.2007.			1.9.2007.	1.1.2006.	1.9.2007.		1.1.2007.	1.7.2005.

---

(1)  OV C 83, 17.4.2007.

(2)  Precēm, ko aptver EK-Turcijas muitas savienība, piemērojuma diena ir 2006. gada 27. jūlijs.

Lauksaimniecības produktiem piemērojuma diena ir 2007. gada 1. janvāris.

Attiecībā uz oglēm un tērauda izstrādājumiem piemērošanas diena ir 2009. gada 1. marts.

---

12.9.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/21

---

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5622 – Infineon/LSIS/LS Power Semitech JV)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2009/C 219/06

1.

Komisija 2009. gada 4. septembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi Infineon Technologies AG (“Infineon”, Vācija) un LS Industrial System Co. Ltd. (“LSIS”, Korejas Republika) Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu LS Power Semitech Co. Ltd. (“LS Power Semitech”, Korejas Republika), iegādājoties akcijas jaunizveidotā sabiedrībā, kas veido kopuzņēmumu.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: — Infineon: pusvadītāju un sistēmu risinājumu izstrāde, ražošana un tirdzniecība automobiļu un drošības nozarē, kā arī sadzīvei un rūpnieciskām vajadzībām paredzētām iekārtām, — LSIS: rūpniecisko elektroietaišu un automatizācijas iekārtu pusvadītāju un sistēmu risinājumu izstrāde, ražošana un tirdzniecība, — LS Power Semitech: “inteliģento” jaudas moduļu (MIPMs), kas paredzēti lietošanai sadzīves iekārtās, izstrāde, ražošana un tirdzniecība.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību. Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301 vai 22967244) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5622 – Infineon/LSIS/LS Power Semitech JV uz šādu adresi: European Commission Directorate-General for Competition Merger Registry 1049 Bruxelles/Brussel BELGIQUE/BELGIË

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.

---

12.9.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/22

---

Labojums uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus ekoloģisko inovāciju jomā saskaņā ar “Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu” (CIP, Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK)

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 89, 2009. gada 18. aprīlis )

2009/C 219/07

2. lappusē:

Priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājums minētajam uzaicinājumam

Neparedzētas tehniskas problēmas dēļ elektronisko priekšlikumu iesniegšanas sistēmā termiņu priekšlikumu iesniegšanai uzaicinājumam CIP-EIP-Eco-Innovation-2009 pagarina līdz otrdienai, 2009. gada 15. septembrim, plkst. 17.00 pēc Briseles laika.

Sīkāka informācija par uzaicinājumu: http://ec.europa.eu/environment/eco-innovation/application_en.htm

---