20.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 140/1

Euro maiņas kurss (1)

2009. gada 19. jūnijs

2009/C 140/01

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3932
JPY	Japānas jēna	134,84
DKK	Dānijas krona	7,4434
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,84715
SEK	Zviedrijas krona	10,9725
CHF	Šveices franks	1,5102
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,8995
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,357
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	279,50
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6975
PLN	Polijas zlots	4,5138
RON	Rumānijas leja	4,2143
TRY	Turcijas lira	2,1642
AUD	Austrālijas dolārs	1,7283
CAD	Kanādas dolārs	1,5708
HKD	Hongkongas dolārs	10,7976
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,1685
SGD	Singapūras dolārs	2,0274
KRW	Dienvidkorejas vons	1 761,36
ZAR	Dienvidāfrikas rands	11,2910
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,5242
HRK	Horvātijas kuna	7,2780
IDR	Indonēzijas rūpija	14 491,00
MYR	Malaizijas ringits	4,9264
PHP	Filipīnu peso	67,360
RUB	Krievijas rublis	43,4098
THB	Taizemes bats	47,585
BRL	Brazīlijas reāls	2,7325
MXN	Meksikas peso	18,5714
INR	Indijas rūpija	66,8880

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

20.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 140/4

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2009/C 140/04

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“PROVOLONE DEL MONACO”

EK Nr. IT-PDO-0005-0466-20.05.2005

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Ministero delle Politiche Agricole e Forestali

Adrese:

Via XX Settembre n. 20

00187 Roma

ITALIA

Tālr.

+39 0646655104

Fakss

+39 0646655306

E-pasts:

saco7@politicheagricole.gov.it

2. Grupa:

Nosaukums:

Comitato per la registrazione della denominazione d’origine del provolone del Monaco

Adrese:

Via D. Caccioppoli, 25

80069 Vico Equense (NA)

ITALIA

Tālr.

+39 0818799290

Fakss

+39 0818015557

E-pasts:

vincenzo.peretti@unina.it

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids:

1.3. grupa.

I pielikumā minētais siers – “Provolone”

4. Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums:

“Provolone del Monaco”

4.2. Apraksts:

Ar nosaukumu “Provolone del Monaco” apzīmē sieru, kam ir šādas īpašības: tas ir puscietais pastveida siers, nogatavināts, ražots vienīgi no nepasterizēta piena, kas slaukts no govīm, kuras audzētas 4.3. punktā norādītajā apgabalā. Produktu piedāvājot tirgū, tam jābūt ar šādām īpašībām: a) nogatavināšanas ilgums – vismaz simt astoņdesmit dienas (seši mēneši); maksimālais iznākums – 9 kg uz hektolitru pārstrādāta piena; b) pēc formas siers atgādina nedaudz iegarenu meloni vai bumbieri bez sašaurinātās daļas, minimālais svars – 2,5 kg, maksimālais – 8 kg; plāna, iedzeltena, gandrīz gluda miza ar viegliem tumšākas krāsas ietonējumiem un nelielām gareniskām rievām, ko iespiedušas rafijas auklas, kuras izmanto siera formu sasiešanai pa pāriem un kuras iezīmē “Provolone” formu tā, lai tas būtu it kā sadalīts vismaz 6 daļās; c) siera masa ir krēmkrāsā ar dzeltenīgiem ietonējumiem, elastīga, kompakta, vienveidīga un bez slāņojumiem, mīksta un ar tipisku, dažāda diametra (līdz 5 mm) acojumu (“irbes actiņas”) vietumis, bet biežāk siera gabala masas centrālajā daļā, sastopams arī lielāka diametra acojums – līdz pat 12 mm; d) tauku saturs sausnā nav mazāks par 40,5 %; e) garša saldena un sviestaina, ar vieglu un patīkamu pikantuma piegaršu.

Turklāt nogatavināšanas vide piešķir šim sieram garšas īpašības, kas iegūtas ilgajā nogatavināšanas laikā. Pēc 7–8 mēnešiem “Provolone” sāk dzeltēt vairāk, miza kļūst biezāka un garša – arvien pikantāka, siera masa pēc izskata kļūst blīvāka, kaut arī saglabājas mīksta un joprojām bez slāņojumiem.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals:

Govju audzēšana, ACVN “Provolone del Monaco” ražošana un nogatavināšana notiek apgabalā, kurā ietilpst šādu Neapoles provinces pašvaldību teritorijas pilnībā: Agerola, Casola di Napoli, Castellammare di Stabia, Gragnano, Lettere, Massa Lubrense, Meta, Piano di Sorrento, Pimonte, Sant′Agnello, Sorrento, Santa Maria La Carità un Vico Equense.

4.4. Izcelsmes apliecinājums:

Katrs ražošanas procesa posms ir jākontrolē, dokumentējot katru izejvielu un gatavo produktu. Šādā veidā un reģistrējot ražotājus un iesaiņotājus attiecīgos sarakstos, kurus pārvalda kontroles iestāde, kā arī ziņojot kontroles iestādei par saražoto produktu daudzumiem, tiek garantēta produkta izsekojamība. Visas personas, gan fiziskās, gan juridiskās, attiecīgajos sarakstos pārbauda kontroles iestāde, kā noteikts 4.7. punktā saskaņā ar attiecīgo kontroles plānu.

4.5. Ražošanas metode:

Siera ražošanas vajadzībām pārstrādā tādu govju pienu, kuru laktācijas periods nav bijis ilgāks par 230 dienām. Govju barībā jābūt vismaz 40 % lopbarības un/vai sīko zariņu un lapu sausnas. Govīm izbarojamo sīko zariņu un lapu dienas deva nedrīkst pārsniegt 15 g, lai nepieļautu fermentācijas procesu novirzes, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt siera organoleptisko kvalitāti. Sīkie zariņi ar lapām ir produkts, kas iegūts 4.3. punktā norādītajā ražošanas apgabalā, gan apgriežot augļkokus (citrusu kokus, olīvkokus utt.) un tādus lapu kokus, kuri met lapas (apgriežamās kastaņas utt.), gan arī retinot terašu apstādījumus; šo barību papildina ar lopbarību, kuru iegūst no graudaugu kultūrām (auzas, mieži, kvieši) un/vai no dabisko pastāvīgo pļavu siena un lopbarības graudzālēm vai pākšaugiem. Lopbarība ir tikai papildinājums barībai, ko iegūst 4.3. punktā noteiktajā ražošanas apgabalā un kas tajā audzēto govju pienam piešķir tam raksturīgās īpašības. Pārstrādei paredzētais piens ir produkts, ko sekrēcijas ceļā izdala zīdītājdzīvnieka piena dziedzeri un kas nav bijis temperatūrā, kura ir augstāka par 40 °C. Pienu recina ar himozīna fermentu aptuveni 40 līdz 60 minūtes, pievienojot vai nu tikai kazlēna pastveida himozīnu vai dabisko šķidro teļa himozīnu vai arī kombinējot vienu ar otru tā, lai vismaz 50 % būtu kazlēna pastveida himozīns, sasildot līdz 34–42 °C. Kad receklis ieguvis vajadzīgo konsistenci, to sagriež tā, lai iegūtu ļoti mazus graudus – kukurūzas graudu lielumā. Sagriezto siera masu atpūtina 20 minūtes. Pēc tam recekli silda, līdz siera masas temperatūra sasniedz 48–52 °C, un atpūtina ne ilgāk par 30 minūtēm. Tad recekli izņem no sūkalām un ievieto kaņepju audumos vai caurumotos tērauda grozos nogatavināšanai. Pēc tam, kad vērpes pārbaude devusi pozitīvus rezultātus elastīguma un izturības ziņā, recekli sagriež dažāda lieluma šķēlītēs. Tad veic siera masas savērpšanas un veidošanas darbības ar ūdeni, kas sasildīts līdz 85–95 °C temperatūrai, un tādās formās, kādas noteiktas ražošanas specifikācijā. Turpmākajā gaitā siera masu sabiezina, iemērcot aukstā ūdenī, un sāla, visu masu 8–12 stundas turot iegremdētu piesātinātā sālsūdenī. Iegūtās siera formas sasien kopā pa divām un iekar īpašās ierīcēs, kur tās 10 līdz 20 dienas atstāj nogatavināties vispirms tādā vides temperatūrā, kas piemērota žūšanai, un tad – 8 līdz 15 °C temperatūrā uz laikposmu, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem. Nogatavināšanas beigās siera formām jāsver vismaz 2,5 kg, bet ne vairāk kā 8 kg. “Provolone del Monaco” ražošana ir atļauta visu gadu, izmantojot tikai tādu pienu, kas no katra slaukuma iegūts vai nu bez atdzesēšanas kūtī, vai ar vienas dienas ilgu atdzesēšanu kūtī. Beidzoties nogatavināšanai, kontroles iestāde, kas norādīta 4.7. punktā, apstiprina, ka produkts ieguvis paredzētās īpašības, un marķē “Provolone” formu visās iezīmētajās daļās un piestiprina etiķetes.

4.6. Saikne:

“Provolone del Monaco” specifiskumu veido tādu faktoru kopums, kuri ir tipiski Sorrento pussalas Monti Lattari apgabalam, un jo sevišķi tāda piena organoleptiskās īpašības, kas slaukts no šajā teritorijā audzētajām govīm, piena pārstrādes process, kurā vēl šodien ievēro no paaudzes paaudzē pārmantotās mājamatnieciskās tradīcijas, un īpašais mikroklimats, kas raksturīgs apstrādes un nogatavināšanas videi. “Provolone del Monaco” ražošanas apgabalā iegūtajam pienam ir lielāks tauku un proteīnu saturs salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem valstī, ko papildina kalcija un sausā beztauku atlikuma (attaukota sausna) daudzums, kurš norādīts turpmāk tabulās, tādējādi apstiprinot produkta augsto uzturvērtību un lielo produkta iznākumu pēc piena pārstrādes sierā.

Sorrento pussalas Monti Lattari apgabalā audzēto govju piena organoleptisko īpašību vidējās vērtības

Tauki (%)	Proteīni (%)	Ca	Pelni	SBA (1)	Īpatnējais svars
3,3	3,1	157	0,730	8,72	1,0308

Agerolese šķirnes govju piena organoleptisko īpašību vidējās vērtības

Tauki (%)	Proteīni (%)	Ca	Pelni	SBA (2)	Īpatnējais svars
3,9	3,5	159,7	0,752	8,87	1,0314

Šie īpašie un unikālie rādītāji veicina piena sarecēšanu un recekļa turpmāko “savērpšanu”, kā arī iespaido iegūtā siera galīgo konsistenci, kas izceļas sevišķi siera masas elastības un izturības ziņā.

Visi šie rādītāji ir netiešs piena sastāva tipiskuma apstiprinājums un pozitīvi ietekmē “Provolone del Monaco” aromātiskuma un garšas īpašības.

Jau no senatnes šā ACVN tipiskums ir cieši saistīts ar vietējās Agerolese šķirnes govju audzēšanu, kuras dod “Provolone del Monaco” ražošanai vajadzīgo pienu. Šī šķirne, kas gadu gaitā selekcionēta nedraudzīgā vidē, kurā trūkst ganību un pašdarinātu nojumju, ieguvusi raupjumu un izturību un, neraugoties uz barības nepietiekamību, spējusi dot pietiekamu daudzumu piena ar ļoti labām organoleptiskajām īpašībām, kura lielāko daļu izlieto “Provolone del Monaco” ražošanai.

Liellopu audzēšana Sorrento pussalas Monti Lattari apgabalā aizsākusies jau 264. gadā pirms Kristus – laikā, kad Picentini, pirmie šo kalnu apdzīvotāji, mežiem atkarotās platības pārvērta kultivējamos zemes gabalos un sāka mājlopu, jo īpaši slaucamo govju, audzēšanu. No šiem pirmajiem liellopiem pēc daudzkārtējas krustošanas ar turpmākajos gadsimtos ieviesto šķirņu liellopiem tika selekcionēta šķirne, kuru 1952. gadā nosauca par Agerolese un kuras īpatņiem piemīt raksturīgas morfoģenētiskās un somatiskās īpašības apspalvojuma, rumpja, ekstremitāšu un skeleta ziņā un kuras īpatņi ražo pienu ar augstu tauku saturu. XX gadsimta pirmajos gados veterinārārsts Enrico Mollo šajā specifiskajā teritorijā audzētos liellopus aprakstīja šādi: “tās ir slaucamās govs… metra un trīsdesmit līdz metra četrdesmit centimetru augumā (daži īpatņi pat pārsniedz šo augumu), to svars ir dažāds – no trīsarpus centneriem līdz četriem centneriem; to apspalvojums ir tumšs ar gaišākām joslām muguras apvidū … laba slaucamā govs dod no septiņpadsmit līdz astoņpadsmit litrus piena dienā … ganību sezonā, kad zaļā lopbarība ir pārpilnībā un laiks kļūst siltāks, … piens kļūst aromātiskāks … siera produkcijā viens no interesantākajiem ir siers “Provolone””. Pietiek ar 20 % no visa Agerolese šķirnes govīm izslauktā piena daudzuma, lai nepārprotami raksturotu ACVN “Provolone del Monaco”. Tā kā no Agerolese šķirnes govīm slauktajam pienam ir lielāks tauku un proteīnu saturs salīdzinājumā ar pārējo šķirņu govju pienu, tad tas līdztekus kalcija saturam un sausā beztauku atlikuma (attaukota sausna) daudzumam ir par iemeslu siera augstajai uzturvērtībai un lielajam produkta iznākumam pēc piena pārstrādes sierā un piešķir “Provolone” tam raksturīgās aromātiskuma un garšas īpašības, ar ko tas atšķiras no citām siera šķirnēm.

Turpmāk sniegti siera ķīmisko īpašību rādītāji.

Siera masas ķīmiskais sastāvs dabiskā stāvoklī

		Dabiskā stāvoklī
“Provolone del Monaco”	Kvalitāte	Ūdens (%)	Tauki (%)	Proteīni (%)	Sāļi kopā (%)	NaCl (%)
		40,20	28,50	27,20	4,10	2,20

Siera sausnas ķīmiskais sastāvs

		Uz 100 % sausnas
“Provolone del Monaco”	Kvalitāte	Tauki (%)	Proteīni (%)	Sāļi kopā (%)	NaCl (%)
	Pilnpiens	47,65	45,48	6,85	3,67

Ģeogrāfiskā apgabala tipiskumu veido daudzās ielejas, kas vairāku kilometru garumā dziļi iesniedzas krastmalā. Tām raksturīga liela relatīvā augstuma starpība, strauja augu valsts sastāva maiņa, mainoties augstumam virs jūras līmeņa, un labi attīstīta klinšu flora. Teritorijai raksturīgā ļoti lielā kalnu hidroloģiskās sistēmas dažādība un reljefa atšķirības starp dažādajiem šo teritoriju veidojošajiem apgabaliem nosaka mikroklimatisko neviendabīgumu. Šajā apvidū, kurš lielākoties ir ļoti reljefains, insolācijas intensitāte faktiski ir stipri atšķirīga pat divos blakus esošos apgabalos, kas apvienojumā ar atšķirīgo augstumu virs jūras līmeņa un neraugoties uz jūras izlīdzinošo ietekmi, nosaka krasu apgabalā sastopamo augu sugu maiņu. Piekrastē gada vidējā temperatūra ir 16 °C līdz 20oC, ziemeļu nogāzē – 12 oC līdz 16 oC, taču augstākos apgabalos novērota arī 8 oC līdz 12 oC vidējā temperatūra. Šādos apstākļos izotermu izvietojums atbilst attiecīgo vietu augstumam virs jūras līmeņa. Nokrišņu daudzums dažādās vietās ir atšķirīgs un stipri atkarīgs arī no kaļķakmens augstieņu klinšainuma; gadā vidēji ir 100 lietainu dienu, turklāt stiprāk līst apvidos ar lielāku augstumu virs jūras līmeņa. Vēja bieži vien nav, taču ja ir, tad lielākoties pūš dienvidrietumu vējš, ko sauc par libeccio.

Tipiskais “Provolone del Monaco” nosaukums radies senos laikos un ir cieši saistīts ar veidu, kādā toreiz to veda pārdošanai uz Neapoles tirgu, proti, laikā, kad minētā apgabala siera ražotāji nolēma ražot galvenokārt nogatavinātus produktus, jo viņiem vajadzēja nogādāt savu preci Neapoles kaimiņpilsētā. Tā kā ceļi bija grūti izbraucami, labākais veids, kā nokļūt līdz Neapolei, bija pa jūru – garš un grūts ceļojums, kas sākās pašā nakts vidū. “Provolone” sieru iekrāva airu laivās, un par tirgotājiem pārtapušie zemnieki, lai pasargātos no jūras mitruma un nakts vēsuma, mēdza apsegties ar lielu mēteli, kas atgādināja mūka virstērpu. Neapolē ļaudis, kas strādāja ostas tirgū, siera vedēju sāka saukt par “Monaco” (mūks) un viņa atvesto sieru – par “Provolone del Monaco”. Kopš tā laika siers vienmēr saukts par “Provolone del Monaco”, kas liecina par to, ka, gatavojot šo produktu, ir ievēroti visi tradicionālie nosacījumi un saikne ar teritoriju – prasības, no kuru izpildes atkarīga siera atzīšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 2. panta 2. punktu.

4.7. Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

ISMECERT

Adrese:

Centro Direzionale Isola G1

80143 Napoli

ITALIA

Tālr.

+39 0817879789

Fakss

+39 0816040176

E-pasts:

info@ismecert.it

Pārbaudes struktūra atbilst standarta EN 45011 nosacījumiem.

4.8. Marķējums:

Laižot tirdzniecībā, uz visām siera “Provolone del Monaco” formu pusēm jābūt iededzinātai etiķetei, kurā ar nepārtrauktu vai punktētu līniju melnā krāsā norādīts nosaukums “Provolone del Monaco” un identifikācijas numurs, kas piešķirts katram ražotājam un reģistrēts kontroles sistēmā. Uz ACVN “Provolone del Monaco” siera formām iededzinātās etiķetes ar skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem drukātiem burtiem, kas krasi atšķiras no burtiem, kuri lietoti pārējos uzrakstos uz šīm formām, jānorāda a) grafiskais simbols, kas atveidots še turpmāk, saistībā ar tā īpašā un neatkārtojamā logotipa māksliniecisko attēlu, kurš vienmēr jāizmanto kopā ar šo ACVN; b) Kopienas simbolika; c) iepakotāja un/vai ražotāja vārds un uzvārds, saimniecības nosaukums un adrese; d) identifikācijas numurs, kas piešķirts katram ražotājam un reģistrēts kontroles sistēmā; e) produkta masa saskaņā ar spēkā esošajiem standartiem; f) siera ražošanā izmantotā vietējā Agerolese ģenētiska tipa govju piena minimālais procentuālais daudzums; g) piena sarecināšanai izmantotā himozīna veids; h) nogatavināšanas ilgums, ja tas pārsniedz sešus mēnešus. Šajās norādēs lietotajiem burtiem jābūt mazākiem par tiem, kādi lietoti, norādot “Provolone del Monaco” D.O.P. ACVN “Provolone del Monaco” logotips ir stilizēts attēls, kurā atveidota siera “Provolone del Monaco” forma ar Sorrento pussalas Monti Lattari apgabalam tipisko rafijas saiti.

(1) Sausais beztauku atlikums.

(2) Sausais beztauku atlikums.

20.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 140/9

2009/C 140/05

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“PEMENTO DO COUTO”

EK Nr. ES-PDO-0005-0464-3.5.2005

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais departaments dalībvalstī

Nosaukums:

Subdirección General de Calidad Agroalimentaria y Agricultura ecológica — Dirección General de Industrias y Mercados Agroalimentarios — Secretaría General de Medio Rural del Ministerio de Medio Ambiente, y Medio Rural y Marino de España

Adrese:

Paseo Infanta Isabel 1

28071 Madrid

ESPAÑA

Tālr.

+34 913475394

Fakss

+34 913475410

E-pasts:

sgcaae@mapa.es

2. Grupa

Nosaukums:	COOPERATIVA DO CAMPO O VAL
Adrese:	Vilacornelle, s/n. O Val-Narón (A Coruña)
Tālr.	+34 981453901
Fakss	+34 981453901
E-pasts:	horta@cooperativaoval.com
Sastāvs:	ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids

1.6.	grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

4. Specifikācija (Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums

“Pemento do Couto”

4.2. Apraksts

Paprika, kuru apzīmē ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) “Pemento do Couto” ir Capsicum annuum L. sugas tāda paša nosaukuma vietējā ekotipa paprikas augļi. Augļus novāc agri un neienākušos (tehniskajā gatavībā) un tirdzniecībā laiž svaigus. Paprikas īpašības ir šādas.

— Forma: garengriezumā paprika ir trapecveida, kas atgādina arī konusu, bet šķērsgriezumā tā ir ieapaļa. Dažreiz šķērsgriezumā paprika ir nedaudz rievota un galā izveidojas trīs vai četras šķautnes.

— Svars: auglis sver no 4 līdz 6 gramiem.

— Augļa garums: no 4 līdz 8 cm.

— Aptuvenais platums: 2 cm.

— Kātiņš: 2 līdz 3 cm garš, vienmēr īsāks par augli. Kātiņš ir stingrs un parasti taisns vai nedaudz ieliekts.

— Miza: tumši zaļa, mazspīdīga.

— Sieniņas vai mīkstuma biezums: mīkstums plāns, aptuveni 1–1,5 mm biezs.

— Novērtējums pēc žūrijas veiktās degustācijas: mīkstuma konsistence smalka un sulīga, garša saldena, nedaudz jūtamas garšaugu nianses, bez sīvuma, jo nav kapsaicīna, aromāts vidēji stiprs un sēklu nedaudz.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals

Audzēšanas apgabalā ietilpst šādu Ferrol novada La Coruña provinces (komarkas) pašvaldību teritorijas pilnībā: Ferrol, Narón, Valdoviño, Cedeira, Moeche, As Somozas, San Sadurniño, Neda, Fene, Mugardos un Ares. Tas ir dabas reģions, kura nelielais augstums virs jūras līmeņa, kalnu grēdu aizsargātās ielejas, kurās audzē papriku, un piekrastes tuvums rada atšķirīgu, īpaši maigu mikroklimatu ar nelielām temperatūras svārstībām, kuru lieliski papildina šai kultūrai ļoti piemērotās augsnes.

Nosaukums “O Couto” ir tās vietas ģeogrāfiskais nosaukums, kurā atrodas klosteris, kas plaši pazīstams ar tādu pašu nosaukumu un saistīts ar šīs paprikas selekcijas un audzēšanas aizsākumiem.

4.4. Izcelsmes apliecinājums

Produkta izsekojamību garantē tā identificēšana visos ražošanas un pārdošanas posmos.

Lai pārliecinātos par specifikācijas noteikumu ievērošanu, pārbaudes struktūra kārto un regulāri atjaunina audzētāju un apstādīto platību reģistru. AĢIN “Pemento do Couto” var piešķirt tikai tādām paprikām, kuras audzētas atbilstīgi specifikācijas un citiem papildu noteikumiem un kuru stādījumi un audzētāji ir reģistrēti attiecīgajā reģistrā.

Reģistrētajām personām ir arī pienākums deklarēt faktiski saražoto un pārdoto papriku ar AĢIN “Pemento do Couto”, izdarot ierakstus šim nolūkam izveidotajos reģistros. Pārbaudes struktūra pārliecinās par to, vai sakrīt iepakošanas uzņēmumu pārdotie un lauksaimnieku izaudzētie un piegādātie daudzumi un vai šie daudzumi sakrīt ar reģistrētajos zemes gabalos iegūtās ražas rādītājiem.

Gan fiziskas, gan juridiskas personas, kam pieder reģistros iekļautie īpašumi, stādījumi, noliktavas, lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumi un produkti, pārbauda un kontrolē pārbaudes struktūra, lai tādējādi pārliecinātos, ka visi produkti ar aizsargāto nosaukumu atbilst specifikācijas un citu piemērojamo papildu noteikumu prasībām. Pārbaudes ietver stādījumu, noliktavu un uzņēmumu apskates, dokumentācijas pārbaudi, kā arī aprakstīto fizikālo parametru ievērošanas pārbaudi, lai nodrošinātu, ka novāktās paprikas ir veselas, svaigas, tīras, bez iebojājumiem un ieskrambājumiem. Turklāt var veikt arī vairāku atlieku analīzi, lai noteiktu, vai pesticīdu saturs nepārsniedz pieļaujamos līmeņus, kādi šai kultūrai noteikti spēkā esošajos tiesību aktos.

4.5. Ražošanas metode

Ražotājiem, kas nodarbojas ar šīs paprikas sēklaudzēšanu, jābūt apstiprinātiem un ierakstītiem attiecīgajā reģistrā.

Produkta iegūšanas process ir aprakstīts turpmāk.

Pavairošana un pārstādīšana

Kad nogatavojušies augļi ir novākti, tos žāvē, un atbrīvo no sēklām, kuras pēc dezinfekcijas ir gatavas izsēšanai. Sēklas materiāla sagatavošana un sēja sākas oktobrī, bet turpinās arī novembrī, decembrī un janvārī. Sēklas sēj lecektīs substrātā, kas sagatavots no kūdras un smilts maisījuma vienādās daļās. Kad dīgsti uzdīguši un dēsti sasnieguši aptuveni 5 cm augstumu, sāk pārpiķēšanu, pārstādot tos dobumainās paplātēs.

Produkcijas ierobežojumi

Paprikas ar AĢIN “Pemento do Couto” audzē gan atklātās platībās, gan arī segtajās platībās. Pieļaujamā raža parasti nedrīkst pārsniegt attiecīgi 4 kg/m2 un 6 kg/m2.

Segtās platības paprikas audzēšanai ir vienkārši plastmasas plēves tuneļi bez apsildes un mākslīgā apgaismojuma, tos ierīko vienīgi, lai pasargātu kultūru (kuru audzē tieši augsnē) no salnām un jo īpaši lai pasteidzinātu ražas sākumu un rudenī paildzinātu ražu par dažām nedēļām. Audzēšana segtajās platībās ir paplašinājusies arī, lai šā ekotipa selekcionētās paprikas līnijas pasargātu no nevēlamas hibridizācijas.

Stādīšana

Audzējot atklātās platībās, paprikas dēstus izstāda aprīlī un maijā, ievērojot stādījumu blīvumu 3–5 augi vienā kvadrātmetrā, un ražu sāk novākt jūnijā vai jūlijā. Ja dēstu audzēšanai izsēj sēklas, attiecīgajiem zemes gabaliem jābūt pietiekami attāliem no citām tā paša ekotipa atklāto platību kultūrām, lai pasargātu selekcionētās paprikas līnijas.

Segtajās platībās paprikas izstāda februārī un martā, lai augļu ražu novāktu sākot ar aprīļa vidu. Stādījumu blīvums ir 2–4 augi uz kvadrātmetru. Ieteicams pārsegt augsni ar polietilēna plēvi, lai nepieļautu nezāļu savairošanos. Atbalsta mieti nav vajadzīgi, jo šā veida stādījumos augi atbalstās viens pret otru.

Stādījumu kopšana

Papildmēslošanu veic, lai saglabātu barības vielu līdzsvaru augsnē un augos, ņemot vērā augu paraugus, uzturvielu daudzumu augos, augsnes auglības rādītājus un barības vielu padevi ar citiem līdzekļiem (ūdeni, organiskajiem savienojumiem utt.).

Kaitēkļu un/vai slimību apkarošanu nodrošina, izmantojot tādas audzēšanas metodes kā sēklu kodināšana, dēstu apstrāde, mazākas laistīšanas devas, lai nekad nepieļautu augsnes pārmitrināšanos un pārlieku rušināšanu.

Ja vajadzīga ķīmiska apstrāde, jālieto tādas aktīvās vielas, kurām ir mazāka ietekme uz vidi, kuras ir efektīvākas, mazāk toksiskas un atstāj mazāk atlieku, kurām ir tikai neliela ietekme uz blakusfaunu, un tādas, kuras rada mazāk problēmu saistībā ar noturību vidē.

Ražas novākšana

Ražu novāc ar rokām pirms augļi nogatavojušies un kad saskaņā ar lauksaimnieku pieredzi tie labāk piemēroti laišanai tirdzniecībā un atbilst 4.2. punktā aprakstītajām fizikālajām īpašībām. Ražas novākšanu veic izlases veidā, pārstaigājot plantācijas tik reižu, cik vajadzīgs, un izmantojot tādu aprīkojumu (darbarīkus, kastes vai konteinerus) un darbaspēku, lai nepieļautu produkta iebojāšanu.

Transportēšana un uzglabāšana

Papriku transportē cietā iesaiņojumā, lai nepieļautu saspiešanos. Izkraušanu veic tā, lai līdz minimumam samazinātu produkta izkrišanas iespēju. Uzglabāšanas vietās jānodrošina pareiza vēdināšana.

Laišana tirdzniecībā

Paprikas laiž tirdzniecībā augļu izcelsmes un garuma ziņā viendabīgās partijās un iesaiņotas maisiņos pa 200 vai 400 g. Izmanto spēkā esošajos pārtikas tiesību aktos atļauto iesaiņojuma materiālu. Var izmantot arī citus iesaiņojuma veidus ar nosacījumu, ka tie neietekmē produkta kvalitāti. Tirdzniecības periods ilgst no 15. aprīļa līdz 31. oktobrim, turklāt pārbaudes struktūra var to pagarināt vai saīsināt, ja attiecīgās sezonas laika apstākļu dēļ tas vajadzīgs produkta raksturīgo īpašību saglabāšanai.

4.6. Saikne

“Pemento do Couto” ir vietējā ekotipa paprika, kuru tradicionāli audzē Ferrol novada lauksaimnieki. Tā kā ražošanas apjoms bija ierobežots un gadu gaitā paprikas audzēšana nepaplašinājās, šī kultūra neizplatījās ārpus minētās ģeogrāfiskās zonas, kas joprojām ir vienīgā vieta, kur šo papriku audzē.

Šis produkts bija tik izslavēts, ka 1999. gadā sāka svinēt “Festa do Pemento do Couto”; šie svētki kļuva par iespēju izcelt “Pemento do Couto” uzturvērtību, un tos ik gadu jūlija beigās svin šīs paprikas izcelsmes vietā – Sta. María do Couto (Svētā Marija no Kouto) klostera apkaimē. Paprikas labo slavu apstiprina tas, ka daudzi Ferrol novada restorāni iekļāvuši “Pemento do Couto” savā ēdienu kartē.

Vairāku faktoru apvienojums, kuru vidū minams veģetatīvais materiāls, audzēšanas agrotehnika un audzēšanai izvēlēto ieleju mikroklimats, ļāva radīt produktu ar raksturīgām īpašībām un kvalitāti, tā iemantojot izcilu reputāciju.

Veģetatīvais materiāls

Vietējo zemnieku tradicionālie paņēmieni labāko augu eksemplāru saglabāšanai un selekcijai un agrotehnisko paņēmienu pielāgošanai apgabala apstākļiem ir veicinājuši tāda produkta iegūšanu, kam piemīt raksturīgas, no citiem līdzīgiem produktiem atšķirīgas, īpašības un kas kļuvis ļoti iecienīts. Selekcijas darbs, kā arī rūpība, kas ievērota, lai nepieļautu nevēlamu hibridizāciju, ir bijuši izšķiroši faktori tādas paprikas izaudzēšanai, kurai nav ne mazākā sīvuma (vismaz ne tai paprikai, kas izaudzēta apgabala vides apstākļos), – reta parādība paprikas šķirnēm ar līdzīgām īpašībām.

Agrotehniskie paņēmieni

Kultūras audzēšana segto platību struktūrās liecina par reģiona lauksaimnieku prasmi vairāku desmitu gadu garumā pielāgot agrotehniskos paņēmienus tā, lai nezustu saikne starp vidi un produkta raksturīgajām īpašībām: izmantoti tādi plastmasas plēvju tuneļi, lai agroklimatisko apstākļu ziņā kultūra nebūtu izolēta, tādējādi panākot, ka tā lielākoties ir pakļauta dabisko vides faktoru ietekmei.

Klimatiskie apstākļi

Ražošanas apgabalā ietilpst virkne ieleju ar nelielu augstumu virs jūras līmeņa, ielejas aizsargā dažādas kalnu grēdas ļoti tuvu piekrastei, radot mikroklimatu, kuram raksturīgs liels gada nokrišņu daudzums ar stiprām lietusgāzēm arī vasarā, mērenas temperatūras ar nelielām svārstībām, augsts relatīvais mitrums un zema saules gaismas intensitāte salīdzinājumā ar citiem paprikas audzēšanas apgabaliem; šādi apstākļi tieši ietekmē augļa mizas biezumu un rada smalkas konsistences, maigu un sulīgu mīkstumu.

4.7. Pārbaudes struktūra

Nosaukums:

Instituto Galego da Calidade Alimentaria (INGACAL)

Adrese:

Rúa Fonte dos Concheiros, no 11 bajo

15703 Santiago de Compostela

ESPAÑA

Tālr.

+34 881997276

Fakss

+34 981546676

E-pasts:

ingacal@xunta.es

INGACAL ir valsts iestāde, kas ir Consellería do Medio Rural de la Xunta de Galicia pakļautībā.

4.8. Marķējums

Uz paprikām, ko tirgo ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Pemento do Couto”, jābūt katra ražotāja/iepakotāja tirdzniecības etiķetei un īpašai AĢIN etiķetei ar burtciparu kodu, kurai piešķirts kārtas numurs, kuru apstiprinājusi un izdevusi pārbaudes struktūra un kurā attēlots aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes logotips. Norādei “Indicación Geográfica Protegida “Pemento do Couto”” jābūt gan uz tirdzniecības etiķetes, gan arī uz īpašās ģeogrāfiskās norādes etiķetes.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2009.140.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 140

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 20. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2009/C 140/01	Euro maiņas kurss	1

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2009/C 140/02	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju – (Lieta COMP/M.5513 – KMG/CNPC/MMG) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	2

2009/C 140/03	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju – (Lieta COMP/M.5547 – Koninklijke Philips Electronics/Saeco International Group) ( 1 )	3

	CITI AKTI
	Komisija
2009/C 140/04	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	4

2009/C 140/05	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	9


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ