16.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 87/2

Komisijas paziņojums saistībā ar Padomes 1988. gada 3. maija Direktīvas 88/378/EEK īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz rotaļlietu drošību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu)

2009/C 87/02

ESO (1)	Saskaņotā standarta numurs un nosaukums (un atsauces dokuments)	Pirmā publikācija OV	Aizstātā standarta numurs	Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums 1. piezīme
CEN	EN 71-1:2005 + A6:2008 Rotaļlietu drošums. 1. daļa: Mehāniskās un fizikālās īpašības	16.9.2008.	EN 71-1:2005 + A4:2007 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (30.11.2008.)
Norāde: “Attiecībā uz rotaļlietu šāviņiem ar piesūcekņiem prasība, kas noteikta 4.17.1.b) punktā, saskaņā ar kuru veic vilces spēka pārbaudi atbilstīgi 8.4.2.3. punktam, neaptver asfiksijas iespēju, ko rada minētās rotaļlietas.” – Komisijas lēmums 2007/224/EK (2007. gada 4. aprīlis) (OV L 96, 11.4.2007., 18. lpp.).
CEN	EN 71-2:2006 + A1:2007 Rotaļlietu drošums – 2. daļa: Uzliesmojamība	16.9.2008.	EN 71-2:2006 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (16.9.2008.)
CEN	EN 71-3:1994 Rotaļlietu drošums – 3. daļa: Noteiktu elementu migrācija	12.10.1995.	EN 71-3:1988 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (30.6.1995.)
	EN 71-3:1994/A1:2000	14.9.2001.	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.10.2000.)
	EN 71-3:1994/A1:2000/AC:2000	8.8.2002.
	EN 71-3:1994/AC:2002	15.3.2003.
CEN	EN 71-4:1990 Rotaļlietu drošums – 4. daļa: Ķīmijas un radniecīgu darbību eksperimentālie komplekti	9.2.1991.
	EN 71-4:1990/A1:1998	5.9.1998.	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.10.1998.)
	EN 71-4:1990/A2:2003	9.12.2003.	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.1.2004.)
	EN 71-4:1990/A3:2007	4.10.2007.	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (30.11.2007.)
CEN	EN 71-5:1993 Rotaļlietu drošums – 5. daļa: Ķīmiskās rotaļlietas (komplekti), izņemot eksperimentālos komplektus	1.9.1993.
CEN	EN 71-5:1993/A1:2006	31.5.2006.	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.7.2006.)
CEN	EN 71-6:1994 Rotaļlietu drošums – 6. daļa: Grafiskais simbols vecuma brīdinājuma marķējumam	22.6.1995.
CEN	EN 71-7:2002 Rotaļlietu drošums – 7. daļa: Pirkstzīmēšanas krāsas – Prasības un testēšanas metodes	15.3.2003.
CEN	EN 71-8:2003 Rotaļlietu drošums – 8. daļa: Ģimenes šūpoles, slīdkalniņi un tamlīdzīgas telpu un āra atrakcijas	9.12.2003.
CEN	EN 71-8:2003/A1:2006	26.10.2006.	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (30.11.2006.)
CENELEC	EN 62115:2005 Elektriskā rotaļlietas – Drošība IEC 62115:2003 (Ar grozijumiem) + A1:2004	8.3.2006.	EN 50088:1996 + A1:1996 + A2:1997 + A3:2002 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.1.2008.)

1. piezīme:

Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (“dow” – date of withdrawal), ko noteikusi Eiropas Standartizācijas organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi.

2.1. piezīme:

Jaunajam (vai grozītajam) standartam ir tāda pati darbības joma kā aizstātajam standartam. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām.

2.2. piezīme:

Jaunajam standartam ir plašāka darbības joma, salīdzinot ar aizstāto standartu. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām.

2.3. piezīme:

Jaunajam standartam ir šaurāka darbības joma, salīdzinot ar aizstāto standartu. Norādītajā datumā (daļēji) aizstātais standarts zaudē prezumpciju par atbilstību direktīvas pamatprasībām attiecībā uz tiem ražojumiem, uz ko attiecas jaunais standarts. Prezumpcija par atbilstību direktīvas pamatprasībām attiecībā uz tiem ražojumiem, uz ko joprojām attiecas (daļēji) aizstātais standarts, bet uz ko neattiecas jaunais standarts, paliek nemainīga.

3. piezīme:

Grozījumu gadījumā atsauces standarta numurs ir EN CCCCC:YYYY, iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, un attiecīgie jaunie grozījumi. Aizstātais standarts (3. aile) ir attiecīgi EN CCCCC:YYYY un tā iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, bet bez jaunā grozījuma. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām.

Piezīme:

—	Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir pievienots pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK , kas grozīta ar Direktīvu 98/48/EK.

—	Atsauces numuru publikācija “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Kopienas valodās.

—	Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu. (šo piezīmi ietver tikai konsolidēta saraksta gadījumā)

—	Sīkāka informācija par saskaņotajiem standartiem Internet tīklā ir atrodama adresē http://ec.europa.eu/enterprise/newapproach/standardization/harmstds/

(1) ESO: Eiropas standartizācijas organizācijas:

—	CEN: Avenue Marnix 17, B-1000, Brussels, Tel.+32 2 5500811; fax +32 2 5500819 (http://www.cen.eu)

—	CENELEC: Avenue Marnix 17, B-1000, Brussels, Tel.+32 2 5196871; fax +32 2 5196919 (http://www.cenelec.org)

—	ETSI: 650, route des Lucioles, F-06921 Sophia Antipolis, Tel.+33 492 944200; fax +33 493 654716, (http://www.etsi.eu)

16.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 87/5

VALSTS ATBALSTS – NĪDERLANDE

Valsts Atbalsts C 45/08 (ex NN 97/05) – Atbalsts Farm Dairy Flevoland

Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu

2009/C 87/03

Ar 26.11.2008 vēstuli, kas autentiskā valodā ir pievienota šim kopsavilkumam, Komisija informēja Nīderlandi par lēmumu sākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz minēto atbalstu.

Mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas ieinteresētās personas var iesniegt savus apsvērumus, nosūtot tos uz šādu adresi:

Commission européenne

Direction générale de l'agriculture et du développement rural

Direction M. Législation agricole

Unité M.2. Concurrence

Rue de la Loi, 130 5/94A

B-1049 Bruxelles

Fakss: (32-2) 296 76 72

Šos apsvērumus paziņos Nīderlandei. Ieinteresētā persona, kas iesniedz apsvērumus, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.

KOPSAVILKUMS

1. PROCEDŪRA

Izskatot papildinformācijas lapu, kura tika nosūtīta saistībā ar atbrīvošanas pieprasījumu, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 68/2001, Komisija saņēma informāciju par atbalstu, kas ir piešķirts vai ko piešķirs Farm Dairy Flevoland. Ar 2004. gada 29. jūnija vēstuli Komisija lūdza Nīderlandei sniegt informāciju par šo pasākumu.

2.	Nīderlandes iestādes sniedza atbildi 2005. gada 28. novembra vēstulē, kura tika reģistrēta 2005. gada 29. novembrī.

3.	Ar 2007. gada 22. maija vēstuli Komisija lūdza sniegt papildinformāciju, uz ko Nīderlande atbildēja 2007. gada 22. jūnija vēstulē, kura tika reģistrēta 2007. gada 25. jūnijā.

2. PASĀKUMA APRAKSTS

4.	Farm Dairy1998. gada 24. augustā iesniedza atbalsta pieteikumu saskaņā ar Flevoland provinces VPD (vienotais programmdokuments) 3.3. punktu. Šā uzņēmuma izveidošanas rezultātā bija paredzēts tieši un netieši radīt darba vietas šajā reģionā. Farm Dairy ir uzņēmums, kas ražo piena produktus.

5.	Provinces pašvaldība 1998. gada 23. septembrī deva labvēlīgu atzinumu attiecībā uz šo atbalsta pieteikumu un lūdza Nīderlandes Lauksaimniecības ministrijai (Ministerie voor Landbouw, Natuur and Voedselkwaliteit – LNV) sniegt finansējumu; ministrija tam piekrita.

Ņemot vērā Nīderlandes Lauksaimniecības ministrijas pausto nostāju, province izdeva lēmumu, lai piešķirtu Farm Dairy subsīdiju par kopējo summu 1 575 miljonu NLG (jeb EUR 715 909) apmērā un paziņoja Farm Dairy par nodomu piešķirt šo subsīdiju 1999. gada 3. martā. Minēto subsīdiju bija paredzēts finansēt no ELVGF, valsts un provinces pašvaldības iemaksām.

7.	Pēc Eiropas Komisijas norādījumu saņemšanas par to, ka atbalsta piešķiršana piena produktu fabrikai netiks atļauta, Nīderlandes Lauksaimniecības ministrija nolēma nepiešķirt valsts finansējumu un 1999. gada 14. septembra vēstulē informēja par to provinces pašvaldību.

8.	Pēc Lauksaimniecības ĢD veiktās pārbaudes Komisija nolēma, ka projektu nevar finansēt, izmantojot VPD, un ka līdz ar to finansējuma daļa no ELVGF netiks piešķirta. Ar 1999. gada 25. jūnija vēstuli Komisija paziņoja šo lēmumu provinces pašvaldībai.

9.	Province tomēr nolēma projektu finansēt tikai no tās līdzekļiem. Farm Dairy2000. gada 20. novembra vēstulē tika informēts par šīs subsīdijas galīgo piešķiršanu un izmaksu.

10.	Pēc Flevoland provinces pārstāvju lūguma 2001. gada 23. februārī viņi neformāli tikās ar un Lauksaimniecības ĢD ierēdņiem. Šajā sanāksmē ierēdņi norādīja, ka atbalsts Farm Dairy nav saderīgs ar kopējo tirgu un ir jāatgūst, lai izmantotu šos līdzekļus citam projektam.

11.	Province tomēr nolēma piešķirt Farm Dairy atbalstu kompensācijas veidā par zaudējumiem, ko izraisīja lēmuma par atbalsta piešķiršanu atsaukšana. Šīs kompensācijas apjoms bija vienāds ar to summu, kuru Farm Dairy būtu saņēmis, ja atbalsta piešķiršana būtu atļauta.

3. SĀKOTNĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

12.

Pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, Komisija šajā posmā secināja, ka uz konkrēto pasākumu var attiecināt EK līguma 87. panta 1. punktu un ka tas ir uzskatāms par valsts atbalstu. Tam ir savs pamats, jo atbalsts tika piešķirts uzņēmumam, kas ir aktīvs konkurences tirgū, un šis atbalsts tika piešķirts no Flevoland provinces līdzekļiem.

13.	Tā kā atbalsts tika piešķirts un izmaksāts bez iepriekšējas paziņošanas Komisijai, tad tas ir uzskatāms par nelikumīgu atbalstu Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta nozīmē.

14.

Šajā izskatīšanas posmā Komisija tomēr nevar noteikt, vai atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu. Komisijas rīcībā esošā informācija šajā posmā vēl nav pietiekama, lai noteiktu atbalsta saderību ar prasībām, kas paredzētas pamatnostādnēs par valsts atbalstu saistībā ar ieguldījumiem lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā (1), kuras bija piemērojamas atbalsta piešķiršanas laikā. Šajās pamatnostādnēs ir skaidri norādīts, ka nav pieļaujami ieguldījumi govs piena un šā piena produktu nozarē, izņemot tad, ja ražošanas procesā ir ieviesti nozīmīgi jauninājumi vai tas atbilst citiem kritērijiem saistībā ar ražošanas jaudu vai noieta tirgus esību. Nav pierādīts, ka šie kritēriji būtu izpildīti.

15.

Šo pamatnostādņu 3. d) punktā arī noteikts, ka Komisijai ir pienākums pārbaudīt, vai par attiecīgajiem pasākumiem ir tiesības saņemt Kopienas līdzfinansējumu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2328/91 (2) noteikumiem. No iepriekšminētās informācijas izriet, ka projektu nevarēja finansēt, izmantojot VPD. Tādējādi Komisija šajā izskatīšanas posmā uzskata, ka uz konkrēto pasākumu nevar attiecināt minēto pamatnostādņu 3. d) punktā paredzētās atkāpes.

16.

Nīderlandes iestādes pēc tam mainīja atbalsta juridisko pamatu, norādot, ka atbalsts tika piešķirts kā kompensācija par ciestajiem zaudējumiem iestādes pieļautās kļūdas dēļ, kura sākotnēji piešķīra atbalstu, kas pēc tam izrādījās nelikumīgs un, iespējams, nesaderīgs. Tomēr judikatūrā ir skaidri redzams, ka, ņemot vērā to valsts atbalsta pārbaužu obligāto raksturu, kuras veic Komisija saskaņā ar EK līguma 88. pantu, atbalsta saņēmēji uzņēmumi principā nevar iegūt tiesisko paļāvību par atbalsta likumību citādi, kā vien tad, ja tas ir ticis piešķirts, ievērojot minētajā pantā noteikto procedūru. Rūpīgam ekonomikas dalībniekam parasti būtu jāspēj pārliecināties par to, vai šī procedūra ir tikusi ievērota (3).

17.

Atbalsta piešķiršanu kompensācijas veidā varētu kvalificēt kā atbalsta piešķiršanas aizlieguma apiešanu bez Komisijas apstiprinājuma saņemšanas. Turklāt to apstiprina fakts, ka brīdī, kad Flevoland province norādīja, ka konkrētais atbalsts tika piešķirts kā kompensācija iestādes pieļautās kļūdas dēļ, tā pilnībā apzinājās, ka atbalsts pirms tā īstenošanas ir jāiesniedz apstiprināšanai Komisijā.

18.

Tā kā Nīderlandes iestādes neizvirzīja nevienu citu juridisko pamatu, tad šajā lietas izskatīšanas posmā nevar izslēgt, ka paredzētais atbalsts ir darbības atbalsts, citiem vārdiem sakot, atbalsts ar mērķi atbrīvot uzņēmumu no izmaksām, kuras normāli tam būtu bijis jāsedz pašam saskaņā ar ierasto pārvaldību vai veicot parastās darbības. Šāds atbalsts principā ir jāuzskata par nesaderīgu ar kopējo tirgu.

19.

Tāpēc, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju un sākotnējā novērtējuma rezultātus, Komisijai ir šaubas par to, vai Farm Dairy piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, un līdz ar to tā nolēma uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu ikviens nelikumīgi piešķirts pabalsts, kas paziņots par nesaderīgu ar kopējo tirgu, tiek atgūts no saņēmēja, ja vien tas nav pretrunā ar kādu Kopienas tiesību vispārēju principu.

VĒSTULES TEKSTS

“Hierbij deelt de Commissie Nederland mee dat zij na onderzoek van de door uw autoriteiten verstrekte informatie over de hierboven genoemde maatregel heeft besloten de procedure van artikel 88, lid 2, van het EG-Verdrag in te leiden.

1. PROCEDURE

In het kader van het onderzoek van de beknopte informtatie die in verband met een verzoek om vrijstelling op grond van Verordening 68/2001 is toegestuurd, is de Commissie geïnformeerd over steun die is of zou zijn verstrekt aan Farm Dairy Flevoland. Bij brief van 29 juni 2004 (ref. AGR/16887) heeft de Commissie Nederland verzocht om informatie aangaande deze maatregel.

2.	De Nederlandse autoriteiten hebben hierop gereageerd bij brief van 28 november 2005, geregistreerd op 29 november 2005 (ref. AGR 35198).

3.	Bij brief van 22 mei 2007 (ref. AGR 12814) heeft de Commissie om aanvullende informatie gevraagd, op welk verzoek Nederland heeft geantwoord bij brief van 22 juni 2007, geregistreerd op 25 juni 2007 (ref. AGR 17675).

2. BESCHRIJVING VAN DE MAATREGEL

2.1. Context van de maatregel

Farm Dairy is een bedrijf dat zuivelproducten vervaardigt. De onderneming is verhuisd naar haar huidige locatie te Lelystad in Flevoland, dat een onder doelstelling nr. 1 vallende regio is. Op 24 augustus 1998 heeft Farm Dairy een steunaanvraag ingediend op grond van punt 3.3 van het EPD (Enig Programmeringsdocument) van de Provincie Flevoland. De vestiging van deze onderneming zou zowel direct als indirect voor extra werkgelegenheid in de regio zorgen.

Op 23 september 1998 heeft de Provincie naar aanleiding van deze steunaanvraag een gunstig advies afgegeven. De Provincie baseerde zich in dit besluit onder andere op de gunstige perspectieven in termen van werkgelegenheid, milieu, het drukken van de transportkosten voor de melk (tot die tijd werd de in Flevoland geproduceerde melk buiten Flevoland verwerkt, soms zelfs in België) en de rentabiliteitsverwachtingen van de onderneming. Farm Dairy verwachtte namelijk contracten te kunnen afsluiten met de in Flevoland gevestigde zuivelproducenten, alsmede met een bekende supermarktketen, waarmee men verzekerd zou zijn van de afname van de zuivelproducten. Farm Dairy zou naar schatting 48 miljoen kilo melk op jaarbasis verwerken.

Op 14 december 1998 heeft de Provincie bij het ministerie van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit (LNV) een verzoek om medefinanciering ingediend, alsmede een verzoek om projectevaluatie. Het ministerie heeft zich vóór het project uitgesproken, op basis van een onder andere vanuit economisch perspectief gunstige beoordeling. Het ministerie heeft ook aangegeven dat het productieproces op zichzelf niet innoverend was, maar dat er wel sprake was van marktinnovatie.

Naar aanleiding van dit standpunt van het ministerie van LNV heeft de Provincie besloten een subsidie van in totaal 1,575 miljoen gulden (zijnde 715 909 euro) aan Farm Dairy te verlenen. De Provincie heeft Farm Dairy op 3 maart 1999 meegedeeld dat zij voornemens was deze subsidie te verstrekken. De subsidie zou gefinancierd worden door middel van bijdragen uit het EOGFL, van de rijksoverheid en de Provincie.

8.	Naar aanleiding van twijfels over de mogelijkheid dat de Europese Commissie de steun zou goedkeuren, heeft het ministerie van LNV besloten dat geen overheidsfinanciering zou plaatsvinden, waarvan zij de Provincie bij brief van 14 september 1999 op de hoogte heeft gesteld.

Het directoraat-generaal Landbouw heeft naar aanleiding van een door haar uitgevoerde controle vastgesteld dat het project niet via het EDP kon worden gefinancierd, en dat het uit het EOGFL te financieren deel van de steun daarom niet zou worden toegekend. Van dit besluit heeft het DG Landbouw de Provincie bij brief van 25 juni 1999 in kennis gesteld.

10.	De Provincie heeft niettemin besloten het project te financieren, en wel uitsluitend uit provinciefondsen. Bij brief van 20 november 2000 is Farm Dairy op de hoogte gebracht van de definitieve toekenning van deze subsidie en de betaling daarvan.

11.

Op 23 februari 2001 heeft er op verzoek van de Provincie Flevoland een informele ontmoeting plaatsgevonden tussen ambtenaren van het DG Landbouw en vertegenwoordigers van de Provincie Flevoland, op aanvraag van de Provincie. Tijdens deze bijeenkomst zouden ambtenaren van het DG Landbouw aangegeven hebben dat de steun aan Farm Dairy niet verenigbaar was met de gemeenschappelijke markt en dat deze teruggevorderd moest worden, waarbij deze fondsen desnoods in het kader van een ander project konden worden gebruikt.

12.

De Provincie heeft er desondanks voor gekozen de steun te verlenen in de vorm van een vergoeding aan Farm Dairy wegens de geleden schade als gevolg van het intrekken van het steunverleningsbesluit. De hoogte van die schadevergoeding was gelijk aan het bedrag dat Farm Dairy zou hebben ontvangen indien de steunverlening wel zou zijn toegestaan. De Provincie was namelijk van mening dat, aangezien in het steunverleningsbesluit niet de mogelijkheid was opgenomen de steun in te trekken, zij aan dit besluit gebonden was en verplicht was de steun toe te kennen, wilde zij niet geconfronteerd worden met gerechtelijke stappen van de zijde van Farm Dairy. De Provincie heeft haar voorstel tot schadevergoeding bij brief van 10 mei 2001 aan Farm Dairy voorgelegd. Farm Dairy heeft dit voorstel bij brief van 21 mei 2001 aanvaard.

2.2. Rechtsgrondslag

13.	Aanvankelijk was de steun verleend in het kader van het EDP van de Provincie Flevoland. Vervolgens is de steun, om redenen die hiervoor uiteengezet zijn, verleend in de vorm van een vergoeding voor de geleden verliezen als gevolg van het besluit tot intrekking van de steunverlening.

2.3. Bedrag van de steun

14.	De steun bedraagt 1 575 000 NLG, d.i. 715 909 euro. Dit bedrag komt overeen met 8,5 % van het bedrag aan investeringen, die 18 597 000 NLG belopen.

2.4. Begunstigde

15.	De begunstigde is Farm Dairy B.V., gevestigd te Lelystad. Het gaat om een onderneming die zuivelproducten vervaardigt, zoals yoghurt en andere desserts op basis van melk.

2.5. Duur van de maatregel

16.	De steun is verleend voor de periode 1 oktober 1998 tot 1 mei 2000, zijnde de data van aanvang en einde van het project van Farm Dairy. Het steunverleningsbesluit als zodanig is op 3 maart 1999 genomen.

3. VOORLOPIGE BEOORDELING

17.

Overeenkomstig artikel 6, lid 1, van Verordening (EG) nr. 659/1999 van 22 maart 1999 behelst de beschikking om de formele onderzoeksprocedure in te leiden een samenvatting van de relevante feiten en rechtspunten, een eerste beoordeling van de Commissie omtrent de steunverlenende aard van de voorgestelde maatregel, alsmede de redenen waarom getwijfeld wordt aan de verenigbaarheid ervan met de gemeenschappelijke markt.

3.1. Het bestaan van staatssteun in de zin van artikel 87, lid 1, van het EG-Verdrag

18.

Op grond van artikel 87, lid 1, van het EG-Verdrag zijn steunmaatregelen van de staten of in welke vorm dan ook met staatsmiddelen bekostigd, die de mededinging door begunstiging van bepaalde ondernemingen of bepaalde producties vervalsen of dreigen te vervalsen, onverenigbaar met de gemeenschappelijke markt, voor zover deze steun het handelsverkeer tussen de lidstaten ongunstig beïnvloedt.

19.	Steunmaatregel van de staat: aan deze voorwaarde is voldaan, aangezien de steunmaatregel door de Provincie Flevoland is toegekend.

20.

Steunmaatregel die leidt tot ongunstige beïnvloeding van het handelsverkeer en de mededinging vervalst of dreigt te vervalsen: de zuivelsector staat open voor mededinging op communautair niveau (4) en is derhalve gevoelig voor elke maatregel ten gunste van de productie in een van de lidstaten. In het onderhavige geval was het doel de melk te verwerken in de provincie Flevoland, terwijl de melk voordien voor een deel in België werd verwerkt. Daarom dreigt deze maatregel de mededinging op de markt voor melk en melkproducten te vervalsen.

21.	Maatregel waardoor bepaalde ondernemingen of bepaalde producties worden begunstigd: de steun werd aan één enkele onderneming verstrekt, te weten Farm Dairy.

22.	Om deze redenen komt de Commissie in dit stadium tot de conclusie dat de maatregel in kwestie onder artikel 87, lid 1, van het EG-Verdrag valt en als staatssteun moet worden aangemerkt.

3.2. Het kwalificeren van de maatregel als onrechtmatige steun

23.	Aangezien de steun is toegekend en uitbetaald zonder vooraf te zijn aangemeld, gaat het om onrechtmatige steun in de zin van artikel 1, punt f) van Verordening (EG) nr. 1659/1999.

3.3. Voorlopige beoordeling van de verenigbaarheid van de steun

24.

De Nederlandse autoriteiten hebben de steun op tweeërlei wijze gerechtvaardigd. Aanvankelijk, dat wil zeggen bij het toekennen van de steun, werd aangegeven dat het om investeringssteun ging, die binnen het kader van het EPD Flevoland zou moeten vallen (zie hierboven). Vervolgens, nadat de Europese Commissie had aangegeven dat op deze basis geen financieringsbijdrage zou worden verstrekt, hebben de autoriteiten van de Provincie Flevoland deze investeringssteun omgezet in een schadevergoeding voor de geleden verliezen als gevolg van het niet toekennen van de steun. Het voorlopige onderzoek van de steunmaatregel in het onderhavige besluit zal dan ook in drie onderdelen worden opgesplitst: onderzoek naar de verenigbaarheid van de steun als investeringssteun (3.3.1.), als schadevergoeding (3.3.2.) en onderzoek naar eventuele andere rechtsgrondslagen (3.3.3.).

3.3.1. Investeringssteun

25.

De Commissie heeft de maatregelen onderzocht in het licht van de regelgeving die van toepassing was op het moment waarop de maatregel werd toegekend, dat wil zeggen op 3 maart 1999. In dit geval gaat het om de kaderregeling inzake staatssteun voor investeringen voor de verwerking en de afzet van landbouwproducten (5) (hierna „de kaderregeling” genoemd).

26.

Krachtens punt 3, onder b), van de kaderregeling wordt investeringssteun ten behoeve van investeringen als genoemd in punt 1.2, tweede en derde streepje, van de bijlage bij Beschikking 94/173/EG van de Commissie geacht onverenigbaar te zijn met de gemeenschappelijke markt. Daarnaast worden investeringen die op grond van punt 2 van diezelfde bijlage zijn uitgesloten, eveneens geacht onverenigbaar te zijn met de gemeenschappelijke markt indien niet wordt voldaan aan de daarin genoemde bijzondere voorwaarden.

27.

In het onderhavige geval is punt 2.3 van Beschikking nr. 94/173/EG van belang, waarin het volgende wordt bepaald:

„In de sector koemelk en koemelkprodukten komen de volgende investeringen niet voor bijstand in aanmerking:

—

[…]

—	investeringen met betrekking tot de volgende producten: boter, weipoeder, melkpoeder, butteroil, lactose, caseïne en caseïnaten,

—

investeringen voor de bereiding van verse producten en kaas, behalve producten die in belangrijke mate innoverend inspelen op de ontwikkeling van de vraag, producten waarvoor is aangetoond dat de capaciteit ontoereikend is en dat er daadwerkelijk afzetmogelijkheden voor die producten bestaan, en producten die volgens de in de Gemeenschapsvoorschriften omschreven traditionele of biologische methoden worden bereid.

De bovenstaande beperkingen gelden niet voor de volgende investeringen, voor zover zij niet leiden tot een uitbreiding van de capaciteit:

—	investeringen met het oog op aanpassing aan de sanitaire voorschriften van de Gemeenschap,

—	investeringen op het gebied van milieubescherming.”

28.

Hieruit volgt dat, a priori, een investeringssteun voor de bereiding van verse produkten zoals de steun die hier onderzocht wordt, niet verenigbaar zou zijn met de gemeenschappelijke markt, tenzij deze investering in aanmerking zou komen voor de toepassing van één van de uitzonderingen vermeld in punt 2.3 van de bijlage bij Beschikking 94/173/EG.

29.

In dit stadium beschikt de Commissie niet over voldoende elementen op basis waarvan kan worden geconcludeerd dat de door Farm Dairy gedane investeringen voldoen aan een van de bovengenoemde voorwaarden, waardoor op hen het verbod inzake investeringssteun niet van toepassing zou zijn. Met name is niet duidelijk of er bij de productie in belangrijke mate sprake is van innovatie, in overeenstemming met de ontwikkelingen aan de vraagzijde, of er onvoldoende capaciteit is dan wel of er reële of effectieve afzetmogelijkheden bestaan.

30.

De Commissie merkt op dat de Nederlandse autoriteiten in de briefwisseling niet hebben aangegeven dat aan deze voorwaarden was voldaan. Integendeel, uit de door de Nederlandse autoriteiten overgelegde documentatie blijkt dat het productieproces niet innoverend is (zie nota van het ministerie van Landbouw van 14 december 1998, die als bijlage is gevoegd bij de brief van Nederland aan de Commissie van 29 november 2005). Daarom plaatst de Commissie in dit stadium twijfels bij de verenigbaarheid van de maatregel in kwestie met de regelgeving inzake investeringssteun.

31.

Overigens heeft de Commissie de steun nagekeken in het licht van artikel 3, d) van de vermelde richtlijnen, die aangeven dat de Commissie per geval moet onderzoeken in hoeverre een steunmaatregel die op grond van deze richtsnoeren en dienstige maatregelen moet worden uitgesloten maar in beginsel wel voor communautaire medefinanciering op grond van Verordening 2328/91 (6) in aanmerking komt. Uit de brief die door de Commissie aan Nederland opgestuurd werd op 25 juni 1999 volgt dat het project niet gefinancierd kon worden door middel van het EPD. Bijgevolg is de Commissie in dit stadium van mening dat de uitzonderingen vermeld in punt 3, d) van vermelde kaderregeling niet van toepassing zijn op de onderhavige maatregel.

3.3.2. Vergoeding van de geleden schade als gevolg van het niet toekennen van de steun

32.

De Nederlandse autoriteiten hebben aangegeven dat de steun is verleend in de vorm van een vergoeding voor de geleden schade als gevolg van de door de overheid gemaakte fout, aangezien zij de steun in eerste instantie had toegekend, terwijl later bleek dat die steun onrechtmatig en misschien onverenigbaar was.

33.

Het Hof heeft geoordeeld dat de betaling van schadevergoeding niet als steun kan worden aangemerkt (7). Het Hof heeft zich daarbij gebaseerd op het feit dat overheidssteun en schadevergoeding een verschillend rechtskarakter dragen. Daarom levert de betaling van een schadevergoeding de begunstigde daarvan in beginsel geen voordeel op, omdat het eenvoudigweg gaat om compensatie voor een door hem genoten recht.

34.

In onderhavig geval kan moeilijk worden beweerd dat de begunstigde recht op steun heeft, aangezien dit vermeende recht reeds vanaf het begin zijn grondslag vond in een onrechtmatige gedraging van de lidstaat. Uit constante jurisprudentie blijkt namelijk dat gezien het dwingende karakter van de door de Commissie op grond van artikel 88 van het EG-Verdrag uitgevoerde controle op staatssteun, ondernemingen die staatssteun genieten in beginsel alleen een gewettigd vertrouwen in de rechtmatigheid van die steun mogen hebben indien deze is verleend met inachtneming van de in genoemd artikel vastgestelde procedure. Normaal gesproken mag van een serieuze deelnemer aan het economisch verkeer namelijk worden verwacht dat hij in staat is zich ervan te vergewissen dat deze procedure is nageleefd (8).

35.

In dezen is het eveneens van belang op te merken dat het verlenen van steun in de vorm van een schadevergoeding zou betekenen dat het verbod op het toekennen van steun zonder goedkeuring door de Commissie zou worden omzeild. Dit wordt overigens bevestigd door het feit dat op het moment dat de Provincie Flevoland aangaf dat de steun in kwestie zou worden toegekend in het kader van een vergoeding voor de door de overheid gemaakte fout, zij zich terdege bewust was van het feit dat de steun vóór toekenning daarvan ter goedkeuring aan de Commissie had moeten worden voorgelegd.

36.	De Commissie plaatst dan ook haar twijfels bij de vraag of het verlenen van het predicaat schadevergoeding een afdoende rechtvaardiging vormt om te concluderen dat de onderhavige maatregel niet als steun moet worden aangemerkt.

3.3.3. Andere rechtsgrondslagen op grond waarvan de steun verenigbaar zou zijn

37.

Nu de Nederlandse autoriteiten geen andere rechtsgrondslagen hebben aangevoerd ten behoeve van het onderzoek en het eventueel goedkeuren van de aan Farm Dairy toegekende maatregel, kan in dit stadium niet worden uitgesloten dat de voorgenomen steun als exploitatiesteun moet worden aangemerkt, anders gezegd steun die erop gericht is de onderneming te vrijwaren van de kosten die zij zelf normaliter voor het dagelijks beheer of de normale bedrijfsvoering had moeten dragen. Dergelijke steun moet in beginsel als onverenigbaar met de gemeenschappelijke markt worden beschouwd.

38.

Op basis van het thans voorliggende dossier beschikt de Commissie niet over informatie op grond waarvan zij kan beoordelen of de steun verenigbaar is met andere op het moment van de steunverlening geldende richtsnoeren of kaderregelingen. De Commissie herinnert er in dit opzicht aan dat het aan de betrokken lidstaat is om in het kader van diens samenverwerkingsverplichting jegens de Commissie alle informatie te verstrekken aan de hand waarvan deze laatste kan verifiëren of is voldaan aan de voorwaarden op grond waarvan deze lidstaat zou mogen afwijken van de relevante regelgeving (9).

4. BESLUIT

39.

Gelet op bovenstaande overwegingen verzoekt de Commissie Nederland in het kader van de procedure van artikel 88, lid 2, van het EG-Verdrag binnen een maand na de datum van ontvangst van deze brief zijn opmerkingen kenbaar te maken en alle informatie te verstrekken die van nut kan zijn voor de beoordeling van de maatregel. Zij nodigt uw autoriteiten uit onmiddellijk een kopie van deze brief aan de mogelijke begunstigde van de steun te doen toekomen.

40.	De Commissie herinnert Nederland aan de opschortende werking van artikel 88, lid 3 van het EG-Verdrag en verwijst naar artikel 14 van Verordening (EG) nr. 659/1999 van de Raad, waarin is bepaald dat iedere onrechtmatig verleende steun van de begunstigde kan worden teruggevorderd.

41.

De Commissie attendeert Nederland er hierbij op dat zij de betrokkenen op de hoogte zal brengen door middel van de bekendmaking van deze brief en een samenvatting daarvan in het Publicatieblad van de Europese Unie. Alle bovengenoemde betrokkenen zullen in de gelegenheid worden gesteld binnen een maand na de datum van die bekendmaking hun opmerkingen kenbaar te maken.”

(1) OV C 29, 2.2.1996., 4. lpp.

(2) OV L 218, 6.8.1991., 1. lpp.

(3) EKT, 1997. gada 14. janvāris, Spānija pret Komisiju, lieta C-169/95, TJK I-135. lpp.

(4) Op grond van jurisprudentie van het Hof van Justitie vormt een verbetering van de concurrentiepositie van een onderneming als gevolg van staatsteun over het algemeen een bewijs voor het feit dat sprake is van concurrentievervalsing ten opzichte van andere ondernemingen die een dergelijke steun niet hebben ontvangen (Zaak C - 730/79, Jur. 1980, blz. 2671, punten 11 en 12).

(5) PB C 29 van 2.2.1996, blz. 4. lpp.

(6) PB L 218 van 6.8.1991, p. 1. lpp.

(7) HvJ, 27.9.1988, Asteris AE vs. Helleense Republiek en EEG, gevoegde zaken 106-120/87, Jur. 1988, blz. 5515.

(8) HvJ, 14 januari 1997, Spanje/Commissie, zaak C-169/95, Jur. blz. I-135.

(9) Arrest van het Gerecht van 15 juni 2005, Regione autonoma della Sardegna/Commissie, T-171/02, Jur. blz. II-2123, punt 129.

16.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 87/14

Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2009/C 87/06

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMA PIETEIKUMS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006

Grozījumu pieteikums saskaņā ar 9. pantu

“PARMIGIANO REGGIANO”

EK Nr. IT-ACVN-0317-0016-26.7.2007.

AĢIN ( ) ACVN (X)

1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

—		Produkta nosaukums
—		Produkta apraksts
—		Ģeogrāfiskais apgabals
—		Izcelsmes apliecinājums
—		Ražošanas metode
—		Saikne
—		Marķējums
—		Valsts prasības
—		Cita informācija [precizēt]

2. Grozījuma(-u) veids

—		Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—		Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums
—		Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—		Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3. Grozījums(-i)

3.1. Apraksts

Sīkāk norādītas galaprodukta raksturīgās īpašības.

Sīkāk aprakstīta to govju ēdināšanas kārtība, no kurām slauc ACVN siera “Parmigiano Reggiano” ražošanai vajadzīgo pienu, lai izklāstītu kontrolē pārbaudāmos rādītājus.

3.2. Ražošanas metode

Precīzāk norādīta slaucamajām govīm atļautā un aizliegtā barība.

Lai nepieļautu inficēšanos, arī netiešā veidā no kūts klona un kūtī esošās lopbarības, saimniecībā nedrīkst turēt nekāda veida skābbarību. Paredzēts, ka dzīvnieki, ja tos audzē gaļas ieguvei, turami atšķirīgi un atdalīti no dzīvniekiem, kurus audzē piena ieguvei.

Ieviesti daži precizējumi attiecībā uz siera vannu izmēriem un šo vannu lietošanu; šie precizējumi sniedz norādes par tradicionālajiem paņēmieniem un nostiprinājušos praksi, lai saglabātu produkcijas nerūpniecisko raksturu un saikni ar konkrēto teritoriju. Ir ieviesta iespēja izmantot otrreiz 15 % no siera vannas satura, lai veiktu otru sarecināšanu, ko pamato īpašie tehniskie un darbības apstākļi ACVN “Parmigiano Reggiano” ražošanas teritorijā. Jaunais noteikums ieviests, lai atrisinātu govju izslaukuma palielināšanās problēmu laktācijas līknes svārstību dēļ atkarībā no laktācijas perioda attiecīgā posma un tādējādi ļautu sierotavām lietderīgi izmantot iespējami lielāku daudzumu saražotā piena, neiekārtojot jaunas siera vannas un jaunas ražošanas struktūras. Minētie 15 % siera vannu satura atbilst izslaukuma maksimālā kāpuma vidējam rādītājam.

Atsauce uz marķēšanu iededzinot ir izņemta, jo saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem darbības, lietojot atklātu liesmu, nogatavināšanas telpās nav pieļaujamas.

3.3. Marķējums

Lai garantētu siera “Parmigiano Reggiano” autentiskumu un pareizi identificētu šo sieru, kuru laiž tirgū fasētu, rīvētu vai sagrieztu porcijās, tiek noteikta īpaša prasība marķēšanai – obligāti jābūt marķējumam, kura augšdaļā attēlots no rituļa izgriezts siera “Parmigiano Reggiano” gabals, vesels ritulis un neliels nazis, bet apakšdaļā norādīts uzraksts “PARMIGIANO REGGIANO”.

Atcelta prasība uz kazeīna plāksnītes norādīt vārdus “Parmigiano Reggiano o CFPR”. Tā atcelta tādēļ, lai varētu izmantot arī citādas norādes, piemēram, “Consorzio del Formaggio Parmigiano Reggiano” vai kopīgu preču zīmi.

Ieviests termins “prima stagionatura” (“pirmā nogatavināšana”) kā ekvivalents terminam “seconda categoria” (“otrā kategorija”) vai “mezzano” (“vidēji nogatavināts”).

3.4. Valsts prasības

Siera ražošanas standartā ievieš atsauci uz 1991. gada 4. novembra D.P.C.M. [ministru padomes priekšsēdētāja dekrēts], kas jau bija spēkā un ko jau piemēroja.

3.5. Cita informācija

Tiek paredzēts, ka kvalitātes un izsekojamības nodrošināšanas labad siera sadalīšanai porcijās un iesaiņošanai jānotiek tā izcelsmes vietā. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas atzinumu 2002. gada 25. jūnija spriedumā (C-66/00) un 2003. gada 20. maija spriedumā (C-469/00) patērētāju aizsardzības garantēšanai porcijās safasētā siera “Parmigiano Reggiano” autentiskumu var nodrošināt vienīgi tad, ja to iesaiņo izcelsmes apgabalā. Šādas prasības pamatā ir tas, ka siers, sagriezts porcijās bez mizas, zaudē produkta atšķirības zīmes, kuras bija uz šā siera rituļa iesaiņojuma un kuras veido izcelsmes marķējumu un atlases marķējumu, un ka uz tāda siera iesaiņojuma, kas sagriezts porcijās ar mizu, minētās zīmes nav redzamas, un līdz ar to arī tas, ka jāsaglabā fasētā produkta autentiskums un jānodrošina tā pilnīga izsekojamība. No kvalitātes saglabāšanas viedokļa, siera rituli sagriežot, siers zaudē aizsargātību, ko tam nodrošināja miza, kura, būdama stipri izžuvusi, ļoti labi izolē sieru no apkārtējās vides iedarbības. Tādējādi miza pasargā sieru no atūdeņošanās, oksidācijas, taukvielu izsvīšanas un kušanas, kā arī no pelējumu izplatīšanās. Lai nepieļautu šādus neatgriezeniskus procesus, ir būtiski, ka pēc siera rituļa sagriešanas īsā laikā, skaidri noteiktā kārtībā un pieredzējušu darbinieku uzraudzībā sagrieztās porcijas jāiesaiņo vakuumiepakojumā vai iesaiņojumā ar mainītu gaisa sastāvu.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“PARMIGIANO REGGIANO”

EK Nr. IT-ACVN-0317-0016-26.7.2007.

AĢIN ( ) ACVN (X)

1. Nosaukums

“Parmigiano Reggiano”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids (kā II pielikumā)

1.3. klase.

Siers

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

“Parmigiano Reggiano” sieram ir cieta masa, kas ir bijusi uzsildīta, siers nogatavināts lēnām, tas ražots no govs svaigpiena, kurš daļēji atkrejots ar dabiskās nostādināšanas paņēmienu. Pienu nedrīkst termiski apstrādāt, un tas jāiegūst no govīm, kam izēdina barību, kuru veido galvenokārt siera izcelsmes apgabalā iegūta lopbarība. Nogatavināšanai jāilgst vismaz 12 mēnešus. Sieru “Parmigiano Reggiano” var laist tirdzniecībā veselos rituļos, sagrieztu porcijās vai rīvētu.

“Parmigiano Reggiano” ir šādas īpašības:

—	ritulim ir cilindriska forma ar viegli izliektu vai gandrīz taisnu malu; cilindra abas puses ir plakanas un nedaudz “apvīlētas”;

—	izmēri – plakano pušu diametrs 35 līdz 45 cm, cilindra augstums 20 līdz 26 cm;

—	rituļa minimālā masa 30 kilogrami;

—	ārējais izskats – miza dabiskā salmu krāsā;

—	mizas biezums aptuveni 6 mm;

—	siera masas krāsa no bāli salmu dzeltenas līdz salmu dzeltenai;

—	siera masas raksturīgā smarža un garša aromātiska, smalka, izteikta, taču ne pikanta;

—	siera masas struktūra smalkgraudaina, lūzuma vietā zvīņojas;

—	tauku saturs sausnā vismaz 32 %.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Govs piens, sāls, teļa himozīns.

Pienu slauc no govīm, kas audzētas ierobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nav atļauts lietot piedevas.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Govīm izēdina barību, kuras pamatā ir ierobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā iegūta lopbarība noteiktā daudzumā un kvalitātē.

Izbarojamajai lopbarībai vismaz 75 % apjomā, rēķinot pēc sausnas masas, jābūt ražotai attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Dzīvnieku barība drīkst veidot ne vairāk par 50 % no barības devas sausnas.

Nav atļauts izbarot nekāda veida skābbarību.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Lopkopības saimniecības, kurās audzē slaucamās govis, kas dod pienu pārstrādei “Parmigiano Reggiano” sierā, atrodas ierobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Piens jāiegūst un jāpārstrādā ierobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Rīta un vakara slaukuma pienu svaigu un neatkrejotu nogādā sierotavā saskaņā ar ražošanas specifikāciju. Rīta slaukuma pienu ielej vara vannās un sajauc ar vakara slaukuma pienu, kas daļēji atkrejots, dabiski nostādinot. Pienam pievieno uz vietas iegūtas sūkalas. Nav atļauts lietot atlases ceļā izraudzītus fermentus. Pēc sarecināšanas, ko panāk, izmantojot vienīgi teļa himozīnu, recekli sadrupina un uzsilda. Pēc sablīvēšanās siera graudu masu iepilda īpašās veidnēs, lai masa iegūtu attiecīgu formu. Tad piestiprina marķējumu. Pēc dažām dienām masu iegremdē sālījumā un tad sieru atstāj nogatavināties, nogatavināšana ilgst vismaz 12 mēnešus.

Vismaz 12 mēnešus ilgā nogatavināšana jāveic ierobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Kad nogatavināšana pabeigta, eksperti veic kontroli, lai pārbaudītu produkta atbilstību ražošanas specifikācijai.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Sieru “Parmigiano Reggiano” var laist tirdzniecībā veselos rituļos, sagrieztu porcijās vai rīvētu.

Lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību un garantētu tā siera “Parmigiano Reggiano” autentiskumu, kuru laiž tirdzniecībā fasētu, rīvētu un sadalītu porcijās, rīvēšana un sagriešana porcijās, kā arī tām sekojošā iesaiņošana jāveic ierobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šādas prasības pamatā ir tas, ka siers, rīvēts vai sagriezts porcijās, zaudē siera “Parmigiano Reggiano” atšķirības zīmes, kas bija uz šā siera veselā rituļa iesaiņojuma, un līdz ar to arī tas, ka jāgarantē fasētā produkta izcelsme. Prasību turklāt pamato ir arī tas, ka jānodrošina, lai siera fasēšana porcijās tiktu veikta iespējami drīzā laikā pēc siera rituļa sadalīšanas, tā lai nepieļautu atūdeņošanos, oksidāciju un rezultātā – “Parmigiano Reggiano” sākotnējo raksturīgo organoleptisko īpašību zaudēšanu. Siera rituli sagriežot, siers zaudē aizsargātību, kuru tam nodrošināja miza, kas, būdama stipri izžuvusi, ļoti labi pasargā sieru no apkārtējās vides iedarbības.

Mazumtirgotājiem ir atļauts pēc “Parmigiano Reggiano” rituļa sadalīšanas iesaiņot sieru porcijās.

Rīvēt drīkst vienīgi veselu siera rituli, kas apzīmēts ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Parmigiano Reggiano”, un uzreiz pēc tam sarīvētais siers jāiesaiņo bez jebkādas apstrādes un nepievienojot vielas, kas var ietekmēt tā uzglabāšanas ilgumu un sākotnējās organoleptiskās īpašības.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Siera “Parmigiano Reggiano” atšķirības zīmes ir šādas: punktēts uzraksts “Parmigiano Reggiano” kopā ar sierotavas–ražotājas reģistrācijas numuru, pagatavošanas gads un mēnesis, ko uzspiež tikai uz siera rituļa sāniem ar īpašām matricēm (apdrukas lentēm), apaļš zīmogs ar uzrakstu “Parmigiano Reggiano Consorzio Tutela”, kazeīna plāksnīte ar veidnes identifikācijas kodu un – attiecībā uz tā sauktajām otrās kategorijas veidnēm – to identifikācijas marķējums.

Tirdzniecībā laistā fasētā, rīvētā vai porcijās sadalītā siera “Parmigiano Reggiano” atšķirības zīmi veido marķējums, kura augšdaļā attēlots no rituļa izgriezts siera “Parmigiano Reggiano” gabals, vesels ritulis un neliels nazis, bet apakšdaļā norādīts uzraksts “PARMIGIANO REGGIANO”. Šāda atšķirības zīme ir marķējuma obligāta daļa, un tā jāatveido saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgā ražotāju grupas konvencijā.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ierobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst Bologna provinces teritorijas Reno upes kreisajā krastā, Mantova teritorija Po upes labajā krastā, un Modena, Parma un Reggio teritorijas Emīlijā Romaņjā.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Dabas faktoru vidū īpaši atzīmējamas augsnes īpašības, kas raksturīgas ģeogrāfiskajam apgabalam, kuru ierobežo Apenīnu kalnu grēda un Po upe, apvienojumā ar klimatiskajiem apstākļiem, kas tieši ietekmē apgabala dabisko augu sastāvu un arī nosaka produktam raksturīgās fermentatīvo procesu īpatnības. Attiecībā uz cilvēkfaktoriem līdztekus siera ražošanas svarīgajai nozīmei, kāda tai vēsturiski bijusi vietējā ekonomikā, minamas arī sarežģītās darbības, kas veicamas “Parmigiano Reggiano” pagatavošanā un kas veido tradicionālo siera gatavošanas mākslu, kura gadsimtu gaitā izkopta šajā ražošanas apgabalā un pārmantota, uzticīgi un nelokāmi ievērojot vietējās paražas.

5.2. Produkta specifika

Siera “Parmigiano Reggiano” specifiskās īpašības ir tā masas smalkgraudainā struktūra un raksturīgā zvīņošanās lauzuma vietās, smaržīgais aromāts un smalkā, izteiktā, bet ne pikantā garša, labā šķīdība un lieliskā sagremojamība.

Šīs īpašības atkarīgas no tā svaigpiena atlases kritērijiem, kuru ik dienas iepilda vara vannās un sarecina ar teļa kuņģa izstrādātu fermentu, kurā ir augsts himozīna saturs, sāla koncentrētā sālījumā un ilgstoši nogatavina dabiskos apstākļos.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Piena fizikāli ķīmiskās un mikrobioloģiskās īpatnības, kas nodrošina siera “Parmigiano Reggiano” specifiskās un kvalitātes īpašības, atkarīgas galvenokārt no govīm izēdināmās barības, kuras pamatu veido izcelsmes apgabalā ražota lopbarība, stingri aizliedzot izmantot jebkāda veida skābbarību.

Vismaz 12 mēnešu ilgā nogatavināšana, kuru veic ierobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā ar īpatnējiem klimatiskajiem apstākļiem, ir vajadzīga, lai piena pārstrādē iegūtais produkts īpašajos fermentatīvajos procesos pārvērstos “Parmigiano Reggiano” sierā ar tam raksturīgajām īpašībām.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

Ražošanas specifikācijas konsolidētais teksts ir pieejams

—	šādā tīmekļa vietnē www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm? txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg vai

—	tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē), un visbeidzot uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE (Reg CE 510/2006)”.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

16.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 87/20

2009/C 87/07

GROZĪJUMA PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

Grozījumu pieteikums saskaņā ar 9. pantu

“BITTO”

EK Nr. IT-ACVN-117-1502-02.08.2006.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

—		Produkta nosaukums
—		Apraksts
—		Ģeogrāfiskais apgabals
—		Izcelsmes apliecinājums
—		Ražošanas metode
—		Saikne
—		Marķējums
—		Valsts prasības
—		Citas (norādīt sīkāk)

2. Grozījumu pieteikums

—		Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—		Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums
—		Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—		Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu pieprasīto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3. Grozījums(-i)

3.1. Apraksts

Ir atzīts par vajadzīgu 3. pantā sīki aprakstīt liellopu ēdināšanu ganībās, norādot, ka barības devai jāpievieno ne vairāk kā 3 kg sausās barības dienā papildus sālim un “aizstājējbarībai” uz pastāvīgo ganību siena bāzes. Šāds barības papildinājums kļuvis nepieciešams, lai apmierinātu to ražotāju prasības, kuriem radušās grūtības saistībā ar Alpu ganību apstākļu pārmaiņām un vasaras ganībās laižamo dzīvnieku ģenētiskajām īpašībām. Ar ganību zāli ne vienmēr pietiek, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību. Tajā pašā pantā ir precizēts, ka izmantotais piens ir svaigpiens; šāds grozījums ir tīri formāls, jo pašreizējā specifikācijā nekāda piena apstrāde pēc izslaukšanas nav paredzēta, tāpēc tas jau ir “svaigpiens”.

Turklāt siera [rituļa] maksimālo biezumu no 10 cm palielina līdz 12 cm. Šādu palielināšanu pamato ražošanas metodes, kas, joprojām būdamas cieši saistītas ar siera pagatavošanas tradicionālajiem paņēmieniem, pieļauj siera masas iepildi arī ne pilnīgi vienādās, taču noteiktās robežās atšķirīgās veidnēs. Turklāt jāprecizē, ka “BITTO” rituļa augstuma (8–12 cm) intervāla definīcija atbilst vēsturiskajos dokumentos atrodamajai informācijai, kuros skaidri norādīts maksimālais augstums – 12 cm.

3.2. Ģeogrāfiskais apgabals

Attiecībā uz pantu par izcelsmes apgabalu jāprecizē, ka prasītais grozījums ir piena ražošanas apgabalā iekļaut trīs Alpu ganības – Varrone, Artino un Lareggio, kas atrodas Bergamo un Lecco provincē. Iepriekšējā redakcijā šīs trīs Alpu ganības kļūdas pēc tika aizmirstas. Ražošanas apgabala paplašinājums ir pavisam neliels, jo tas ir tikai 1 % no ražošanas apgabala pašreizējās platības, un ģeogrāfiskā ziņā viendabīgums tiek saglabāts, jo pievienoto ganību litoloģiskās īpatnības, augstums virs jūras līmeņa un orientācija pret debespusēm ir tādi paši kā ganībām, kas jau iekļautas ražošanas apgabalā; tādējādi zelmeņa botāniskais sastāvs ir pavisam līdzīgs tam, kāds ir sākotnēji norādītajā ražošanas apgabalā.

3.3. Ražošanas metode

Ar izklāstīto grozījumu iecerēts ieviest iespēju izmantot vietējās ierauga kultūras; šī prakse, kas ir tehnoloģisks jauninājums, ļauj uzlabot recināšanas procesu, samazināt defektu rašanās iespēju, nodrošināt produkta nekaitīgumu un vienlaikus garantēt tipisko īpašību saglabāšanos, kuras šo produktu saista ar tā pagatavošanas teritoriju. Tam ir savs pamats, jo to faktoru vidū, kas darbojas piena sarecināšanas procesā, galvenā nozīme siera ražošanā un nogatavināšanā ir mikrobioloģiskajiem faktoriem. Tas, ka “Bitto” pagatavošanai sarecina svaigpienu, gan šim sieram, gan tipiskajiem sieriem vispār ir priekšrocība, bet tā var kļūt arī par šo sieru vājo vietu, ja piena mikrobioloģiskā kvalitāte ir slikta, tāpēc ka pienskābes baktērijas nav pietiekamā daudzumā vai attīstījušies pienam kaitīgi mikroorganismi. Nepietiekamo pienskābes baktēriju daudzumu var izskaidrot ar stingrāku tīrības un higiēnas prasību ievērošanu dažādos ražošanas posmos (slaukšana, piena transportēšana, apstrādē lietojamie trauki un telpas), kā arī ar metāla vai plastmasas trauku un rīku izmantošanu koka trauku un rīku vietā; faktiski ir tā, ka šī prakse gan atrisina sanitāri higiēniskās problēmas, taču no otras puses samazina mikroorganismu skaitu pienā, tostarp arī siera ražošanā izmantojamās baktērijas. Patogēnie mikrobi, kas reizumis sastopami kalnu ganībās ganītu govju pienā, attīstās ražošanai nelabvēlīgos apstākļos, it īpaši ļoti lietainās vasarās. Svaigpiena sieram ierauga kultūras izmantošana uzlabo piena sarecināšanas fermentatīvo procesu “pārvaldības” iespējas, tādējādi samazinot defektu rašanos sierā. Šādā veidā nodrošina pareizus skābšanas apstākļus un sūkalu notecināšanu no recekļa (ja tādu nebūtu, sierā paliktu pārāk daudz sūkalu, kas izraisītu nepieļaujamu acojumu un nepatīkamu un nevēlamu smaku veidošanos), vienlaikus ļaujot līdzsvaroti attīstīties dažādām siera ražošanā izmantojamo baktēriju sugām, kas sastopamas izejvielā (tās līdzdarbojas nogatavināšanas procesā, nodrošinot produkta tipiskumu). Tipisko sieru ražošanā tādu ierauga kultūru izmantošanai, kuras izdalītas un selekcionētas no katram attiecīgajam sieram raksturīgās mikrofloras, ir liela nozīme. Šādā veidā ir iespējams saglabāt šo izstrādājumu iecienītās tipiskās īpašības un uzlabot izstrādājumu kvalitāti, nepieļaujot, ka tie pārvēršas par anonīmu standarta produkciju ar pliekanu garšu un bez raksturīgām īpašībām. 1999. gadā produkcijas aizsardzības apvienība (Consorzio di Tutela), sadarbojoties ar Milānas CNR – ISPA (Itālijas Valsts zinātnisko pētījumu padomes Pārtikas izstrādājumu zinātniskais institūts), uzsāka pētījumus, lai padziļinātu zināšanas par “Bitto” siera raksturīgo mikrofloru, mikroorganismu bioloģisko dažādību un raksturīgās īpašības, kuras produkts iegūst šīs dažādības ietekmē, kā arī uzlabotu kvalitāti. Gadu gaitā tika izolēti un izpētīti pienskābes baktēriju un enterokoku celmi. Daļu šādi identificēto celmu izanalizēja papildus, lai novērtētu to fizioloģiskās, bioķīmiskās un vielmaiņas īpašības, kā arī siera kvalitāti ietekmējošās īpašības. Vietējo celmu masas ataudzēšana ļāva iegūt selekcionētas ieraugu kultūras, kas, ievadītas pienā, nenomāc dabiski radušos mikrofloru tajā, bet, gluži pretēji, rada tās attīstībai labvēlīgākus apstākļus, nodrošinot siera organoleptisko īpašību saglabāšanos.

3.4. Marķējums

Lai patērētāja rīcībā būtu precīzāka informācija un vienlaikus lai veicinātu arī produkta atpazīstamību, ir lietderīgi aprakstīt šā ACVN identifikācijas marķējumu, kas pašreizējā specifikācijā ir tikai pielikumā, un ieviest prasību siera ritulim piestiprināt papīra apli. Uz apļa līdztekus uzrakstam “Bitto”, kas izkliedētu staru veidā atkārtojas vairākkārt, norāda arī lauksaimniecības uzņēmumu, īpašumu un zemnieku saimniecību nosaukumus un juridiskās adreses, kā arī zīmolvārdus; norādēm nedrīkst būt slavinošs vai patērētāju maldinošs raksturs. Iespēju norādīt tās Alpu ganības nosaukumu, kurā siers ražots, ieviesa, lai izceltu šo sieru, kuru pagatavojuši ražotāji, kas, strādādami tādos nelabvēlīgos un grūtos darba apstākļos kā “Bitto” ražošanas apgabala alpīnās pļavas (sarežģīti ceļa apstākļi un ne vienmēr viegla piekļuve ganībām; pieticīgas lauksaimnieciskās ražošanas būves; tradicionāls lauksaimniecības aprīkojums; stipra laika apstākļu ietekme uz dzīvnieku audzēšanu un siera gatavošanu), apņēmīgi lieto ražošanas metodi, kas saistīta ar lielāku nedrošību, jo īpaši ar produkcijas zudumu iespēju. Šāda produkta vērtības izcelšana var atsvērt lielo risku, ko uzņēmušies ražotāji.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“BITTO”

EK Nr. IT-ACVN-117-1502-02.08.2006.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums

“Bitto”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids (kā II pielikumā)

1.3. grupa –

Siers

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Svaigpiena siers, kas iegūts no apgabala tradicionālo šķirņu govju pilnpiena ar iespējamu kazas svaigpiena piejaukumu ne vairāk kā 10 % apmērā, ar vidēju vai ilgu nogatavināšanas laiku; sieram ir regulāra cilindriska forma ar līdzenu virsmu, ieliektiem sāniem un asām šķautnēm. Siera rituļa pamatu diametrs – 30 līdz 50 cm, rituļa augstums – 8 līdz 12 cm; masa – no 8 kg līdz 25 kg. Siera miza ir salmu dzeltenā krāsā, kas nogatavināšanas gaitā var kļūt košāka; mizas biezums – no 2 līdz 4 milimetriem. Siera masa ir blīva, tajā var būt izveidojies retināts acojums, ko sauc par “irbes acīm”; rituli pārgriežot, kļūst redzama siera masas krāsa – no baltas līdz salmu dzeltenai atkarībā no nogatavināšanas pakāpes; garša saldena, maiga; jo siers ilgāk nogatavināts, jo garša piesātinātāka. Ja pievieno kazas pienu, siera aromāts kļūst izteiktāks. Tauku saturs sausnā nav mazāks par 45 % un vidējais mitrums pēc 70 dienu ilgas nogatavināšanas – 38 %. Siers pagatavots saskaņā ar tradicionālajiem paņēmieniem, kas saistīti ar vides īpašībām; pagatavošanas laiks – no 1. jūnija līdz 30. septembrim.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Govs piens, kazas svaigpiens ne vairāk kā 10 % apmērā, teļa himozīns, sāls, vietējās ierauga kultūras.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Govju barību veido 4. punktā definētā apgabala alpīno pļavu ganību zāle. Lai nodrošinātu dzīvnieku labturību, ganībās saplūkto barību slaucamajām govīm var papildināt – nepārsniedzot 3 kg sausnas dienā – ar šādu barību: kukurūzu, miežiem, kviešiem, soju un melasi, kura nedrīkst pārsniegt 3 %. Ir atļauts izlikt govīm laizāmo sāli. Turklāt, iestājoties ārkārtējiem laika apstākļiem, kad govis nevar laist ganībās (sniegs, krusa utt.), ir atļauts izbarot tām tikai aizstājējbarību, ko veido pastāvīgais ganību siens, taču nepārsniedzot 5 %, līdz apstākļi normalizējas.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Piena ražošana un pārstrāde, kā arī siera “Bitto” nogatavināšana jāveic 4. punktā definētajā ražošanas apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Produkts kļūst rīvējams vismaz pēc gadu ilgas nogatavināšanas.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Laižot tirdzniecībā aizsargātas cilmes vietas nosaukuma sieru “Bitto”, tā ritulim uz sāniem jābūt marķējumam, ko ar karsto paņēmienu uzspiež pēc nogatavināšanas un pirms patērēšanas. Marķējumu veido uzraksts “Bitto”, kurā burts “B” salasāms daļēji, jo tā iekšējais loks atveidots kā stilizēts siera ritulis, no kura jau izgriezts gabals. Siera rituļa izgrieztā daļa attēlota lielā “V” burta veidā, atgādinot īpašvārda Valtellina sākuma burtu; stilizētais ritulis atgādina attiecīgo produktu. Burts “B” ir kā attēls, turpretim norādes atlikusī daļa “ITTO” atveidota “Times Regular” burtu garnitūrā 113,94 % palielinājumā.

Lai produktu identificētu, uz vesela siera rituļa viena pamata var piestiprināt saskarē ar pārtikas produktiem lietojama papīra apli.

Apļa diametrs ir aptuveni 30 cm. Apli veido ārējs kronis, uz kura sarkanā fona izkliedētu staru kūļu veidā vairākkārt atkārtojas dzeltens uzraksts “BITTO” un Kopienas aizsargāto cilmes vietas nosaukumu logotips piemērotā lielumā, oriģinālajā krāsā un ar oriģinālajiem burtiem.

Lai norādītu spēkā esošajos tiesību aktos paredzētos elementus un atsauces uz lauksaimniecības uzņēmumiem, īpašumiem un zemnieku saimniecībām, kā arī juridiskās adreses un zīmolvārdus, kuriem nedrīkst būt slavinošs vai patērētāju maldinošs raksturs, sarkanā kroņa iekšpusē un saskaroties ar to, var būt iezīmēts dzeltenas krāsas iekšējais kronis.

Ražotāji, kas, ievērojot specifikāciju, slaucamajām govīm izbaro vienīgi 4. punktā definētā apgabala alpīno pļavu ganību zāli bez papildbarības, izņemot laizāmo sāli un aizstājējbarību uz pastāvīgo ganību siena bāzes, nepārsniedzot 20 %, kas neizmanto fermentus piena sarecināšanai un kas sāk piena apstrādi trīsdesmit minūšu laikā pēc slaukšanas, drīkst izmantot marķējumu, kurā norādīts to alpīno ganību nosaukums, kurā siers pagatavots. Uz šā marķējuma, kuru uzspiež uz siera rituļa sāna lejasdaļas, “Times” burtu garnitūrā norāda nesaīsinātu alpīno ganību nosaukumu, un tam blakus uzspiež iepriekš aprakstīto marķējumu.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Pārstrādei un siera “Bitto” ražošanai paredzētā piena iegūšanas apgabalā ietilpst Sodrio provinces teritorija, un alpīnās pļavas šādu Bergamo provinces Alta Valle Brembana pašvaldību robežteritorijās: Averara, Carona, Cusio, Foppolo, Mezzoldo, Piazzatorre, Santa Brigida un Valleve, kā arī alpīnās pļavas ar nosaukumu Varrone, Artino un Lareggio Lecco provinces Introbio un Premana pašvaldības robežteritorijās.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

“Bitto” ražošanas apgabalu veido kalnaina teritorija (70 % platības atrodas augstāk par 1 500 m virs jūras līmeņa un mazāk nekā 8 % platības – zemāk par 500 m virs jūras līmeņa, ieleju slīpums ir vidēji liels un reljefs ir sarežģīts, pārsvarā ar stāvām nogāzēm) starp Alpi Retiche un Alpi Orobie, kas stiepjas no austrumiem uz rietumiem. Tas ietekmē klimatu un augu valsti, tas noteica arī sociālo, kultūras un ekonomisko attīstību. Ganību platību vidējais augstums virs jūras līmeņa ir 486 metri; tas ir pietiekami augstu, lai nodrošinātu ganību racionālu izmantošanu. Lielā augstuma starpība patiesībā ir nepieciešams nosacījums ganību izmantošanai tad, kad zelmenis nobriedis. Ražošanas apgabala alpīno pļavu reljefa dažādība dara tās piemērotas vienlaicīgai noganīšanai ar dažādiem dzīvniekiem (tostarp slaucamajām govīm un kazām “Bitto” ražošanai vajadzīgā piena iegūšanai). Nogāzes pavērstas arī pret dažādām debess pusēm, un tas apvienojumā ar zemes gabalu izvietojumu, to augstumu virs jūras līmeņa un valdošajiem vējiem nosaka alpīno pļavu apgabalu klimatu, kuram, kaut arī tas izceļas ar dažādību, raksturīgas lielas temperatūras svārstības, sauss gaiss, liela saules radiācijas intensitāte un bagātīgi nokrišņi vasarā. Augsnes šajās ganībās gandrīz visur ir skābas, ne pārāk dziļas un ar kramzemes substrātu, ko veido gneiss, kā arī vizlas, talka un māla slānekļi. Šajās ganībās sastopamie augi lielākoties ir daudzgadu vai mūžzaļu augu sugas, kurām raksturīgs īss ziedēšanas laiks, liels zāles augšanas spars, zems un blīvs zelmenis, labi attīstīta sakņu sistēma un lapas, aromātu bagātīgums un ievērojama izturība pret izmīdījumiem un noganījumu. Zālāju galvenokārt veido sugas, kas pieder pie graudzāļu (Gramineae) dzimtas, retāk – pie asteru (Compositae) dzimtas, pākšaugiem, čemurziežu (Umbelliferae), balandu (Chenopodiaceae), rožu (Rosaceae) dzimtas u. c. Ganību pārvaldības ziņā alpīno pļavu teritorija sadalīta dažādos apganīšanas aplokos, kuri secīgi izkārtoti pēc to augstuma virs jūras līmeņa un kuru izvietojums ir dažāds.

5.2. Produkta specifika

“Bitto” ir siers, ko ražo tikai augstkalnu ganību teritorijā no āra ganībās turētu govju un, ja vajadzīgs, kazu viena slaukuma svaigpiena. Tas ir trekns siers ar pasterizētu siera masu, to saražo vidēja un liela izmēra rituļos ar līdzenu virsmu, ieliektiem sāniem un asām šķautnēm. Pēc konsistences siera masa ir blīva, tajā var sastapt retinātu acojumu, ko sauc par “irbes acīm”, krāsa – salmu dzeltena (kas nogatavināšanas gaitā kļūst košāka). Minimālais nogatavināšanas laiks – septiņdesmit dienas, taču šā siera nogatavināšana var ilgt arī vairākus gadus, nezaudējot raksturīgās organoleptiskās un struktūras īpašības. “Bitto” garša ražošanas gadā ir saldena, siera masas konsistence – maiga un kūstoša. Nogatavināšanu paildzinot, garša kļūst intensīvāka, konsistence sausāka un siera masa kļūst nedaudz graudaina. “Bitto” sieram ir īpaša aromātu buķete, ko tam piešķir slaucamo dzīvnieku plūktā zāle. Ja pievieno kazas pienu, siera aromāts kļūst izteiktāks.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

To faktoru vidū, kam ir liela nozīme “Bitto” raksturīgo īpašību veidošanā, jāmin ganību zelmeņa botāniskais sastāvs, kurš atkarīgs no dabiskās vides (augsne, klimats) un ganību pārvaldības. Šīs ganības nodrošina dzīvniekiem zālāju ar ļoti dažādu sugu augiem. Daudzie šeit sastopamie augi bagāti ar vairākām vielām, kas stipri ietekmē dzīvnieku gremošanas un vielmaiņas procesus un līdz ar to – iegūtās produkcijas kvalitātes īpašības. Zaļajā barībā esošie gaistošie savienojumi, izejot caur dzīvnieku gremošanas traktu un caur zarnu sieniņām tieši vai ar gremošanas gāzēm nonākot asinsrites sistēmā, var pāriet pienā un tā produktos, piešķirot tiem raksturīgās smaržas un garšas īpašības. Ar dzīvnieku barības sastāvu, jādomā, jo īpaši saistīta tādu savienojumu koncentrācija pienā kā terpēni. Daudz dažādu terpēnu bagātīgi sastopami dabisko kalnu pļavu daudzveidīgo, galvenokārt divdīgļlapju, sugu augos. Tāpēc kalnu apgabalos ražoti sieri ir bagātāki ar terpēniem nekā līdzenuma sieri. Turklāt, tā kā terpēnu saturs atkarīgs no zelmeņa veidojošo augu sugām, terpēnu raksturs un daudzums pienā (un sierā) atkarīgs no dzīvnieku barībā patērētās zāles botāniskā sastāva. Ganību zelmenī visizplatītākās mikrouzturvielas ir taukskābes, kurām zinātniskajā pētniecībā pievērsta liela uzmanība; vairāk nekā 70 % no kopējā taukskābju satura zālē veido nepiesātinātās taukskābes. To vidū linolskābe, ko īpašas gremošanas baktērijas pārvērš cis- un trans-izomēros, no kuriem daļa pēc tam pāriet pienā.

Produktu ar teritoriju saista arī lopu audzēšanas sistēma un piena pārstrādes paņēmieni. “Bitto” ražošanas laikā – no 1. jūnija līdz 30. septembrim – dzīvnieki ir kalnu ganībās lielā augstumā virs jūras līmeņa un zem klajas debess (aprīkojums dzīvnieku aizsargāšanai pret sliktiem laika apstākļiem ir tikai dažās alpīnajās ganībās). Piena kvalitāte atkarīga ne tikai no attiecīgās lopbarības īpašībām, bet arī no dzīvnieku audzēšanas apstākļiem un vides plašākā nozīmē. Tā, piemēram, tauku saturu pienā palielina galvenokārt ievērojamais kokšķiedras daudzums zālē, dzīvnieku laktācijas perioda stadiju vēlīnums un ganību augstums virs jūras līmeņa, – faktori, kas (izņemot pirmo), izmantojot bagātīgo šķīstošā slāpekļa daudzumu ganībās, palielina arī slāpekli saturošo vielu daudzumu. Savukārt minerālvielu un vitamīnu daudzumu pienā līdztekus ganību zelmeņa īpašībām ietekmē arī saules radiācijas intensitāte. Pienu pārstrādā uz vietas uzreiz pēc izslaukšanas bez jebkādas svaigpiena apstrādes un lietojot no paaudžu paaudzēm pārmantotus paņēmienus, kas vēl šodien ir roku darbs. Piena tūlītēja pārstrāde ilgi uzglabājamā sierā senāk bija pamatots risinājums piena “uzglabāšanai” augstkalnu ganībās un tā uzturvērtības saglabāšanai, lai pēc tam – vasaras ganību sezonas beigās – veidnēs iepildīto sieru varētu nogādāt lejup ielejā. Lielāko daļu no šīm darbībām – sākot no piena iepildīšanas pasterizācijas vannā un beidzot ar fermentācijas pārtraukšanu, masas kratīšanu un recekļa izņemšanu – veic manuāli: siera meistara pieredzei un prasmei ir būtiska nozīme. Fermentācija, ko izraisa pienā esošā mikroflora, apvienojumā ar ražošanas paņēmieniem ļauj iegūt unikālu un neatdarināmu galaproduktu. Apaļo formu ar ieliektajiem sāniem siera ritulim piešķir tradicionālā veidne, kurā recekli iepilda pēc tā izņemšanas no katla. Siera nogatavināšana sākas Alpu sierotavās, kas bieži vien ir līdz pusei ieraktas zemē, lai uzturētu tajās nemainīgāku temperatūru un noteiktu mitruma pakāpi, tādējādi radot vidi, kur siers nogatavojas dabiskos apstākļos. Visu nogatavināšanas laiku siera rituļus regulāri apvērš, tīra un apkasa.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru attiecībā uz aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Bitto” specifikācijas grozījumu pieteikumu.

Ražošanas specifikācijas konsolidētā versija

—	ir pieejama tīmekļa vietnē: www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm?txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg vai

—	tieši atverot Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē) un visbeidzot uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE (Reg CE 510/2006)”.

(1) OV L 93, 31.3.2006, lpp. 12.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2009.087.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 87

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 16. aprīlis

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2009/C 087/01	Euro maiņas kurss	1

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2009/C 087/02	Komisijas paziņojums saistībā ar Padomes 1988. gada 3. maija Direktīvas 88/378/EEK īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz rotaļlietu drošību(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu) ( 1 )	2

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2009/C 087/03	Valsts Atbalsts – Nīderlande Valsts Atbalsts C 45/2008 (ex NN 97/2005) – Atbalsts Farm Dairy Flevoland Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu	5

2009/C 087/04	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5403 – Lufthansa/British Midland) ( 1 )	12

2009/C 087/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5479 – LONZA/TEVA/JV) ( 1 )	13

	CITI AKTI
	Komisija
2009/C 087/06	Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	14

2009/C 087/07	Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	20

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3173
JPY	Japānas jēna	130,70
DKK	Dānijas krona	7,4498
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88210
SEK	Zviedrijas krona	10,8650
CHF	Šveices franks	1,5100
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,8405
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,883
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	290,79
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7092
PLN	Polijas zlots	4,3005
RON	Rumānijas leja	4,1935
TRY	Turcijas lira	2,1162
AUD	Austrālijas dolārs	1,8352
CAD	Kanādas dolārs	1,6004
HKD	Hongkongas dolārs	10,2094
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,2912
SGD	Singapūras dolārs	1,9810
KRW	Dienvidkorejas vons	1 757,28
ZAR	Dienvidāfrikas rands	12,1509
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,0001
HRK	Horvātijas kuna	7,3767
IDR	Indonēzijas rūpija	14 351,98
MYR	Malaizijas ringits	4,7522
PHP	Filipīnu peso	62,790
RUB	Krievijas rublis	44,1005
THB	Taizemes bats	46,758
BRL	Brazīlijas reāls	2,9223
MXN	Meksikas peso	17,4346
INR	Indijas rūpija	65,4370


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ