31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/1

1.

TI padome 2007. gada jūnijā pieņēma lēmumu, ka būtu jāsāk darbs, lai Eiropas mērogā attīstītu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietojumu tiesiskuma jomā, konkrēti — izveidojot Eiropas portālu.

2.

Jauno tehnoloģiju izmantojums tiešām palīdz uzlabot un vienkāršot tiesvedību. Izmantojot šajā jomā elektronisku sistēmu, varētu samazināt tiesvedības termiņus un darbības izmaksas — iedzīvotāju, uzņēmumu, juristu un tiesvedības administrācijas labā. Šādi ir vienkāršota piekļuve tiesu iestādēm.

3.

Saskaņā ar Komisijas veiktiem pētījumiem (1) apmēram 10 miljoni cilvēku pašlaik ir saistīti ar kādu pārrobežu civilprocesu. Paredzams, ka viņu skaits pieaugs, jo Eiropas Savienības teritorijā cilvēki pārvietojas aizvien vairāk.

4.

Padomes Juridiskās informācijas apstrādes darba grupa (e-tiesiskums) pirms 18 mēnešiem sāka svarīgu darbu, lai pildītu Padomes uzticētās secīgās pilnvaras. Dažas dalībvalstis tādējādi attīstīja eksperimentālos projektus un jo īpaši projektu, kura mērķis ir izveidot e-tiesiskuma Eiropas portālu.

5.

Komisija 2008. gada 2. jūnijā publicēja paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai — “Ceļā uz Eiropas e-tiesiskuma stratēģiju” (2).

6.

Eiropas Parlaments arī ir sācis apspriest e-tiesiskuma jautājumu. 2008. gada beigās Eiropas Parlamentam būtu jāpieņem ziņojums pēc savas ierosmes.

7.

Padome 2008. gada 5. un 6. jūnija sanāksmē aicināja Juridiskās informācijas apstrādes darba grupu (e-tiesiskums), ņemot vērā Komisijas paziņojumu (3), izskatīt aspektus saistībā ar tādas koordinēšanas un pārvaldības struktūras izveidi, kas e-tiesiskuma jomā varētu izstrādāt daudzus liela mēroga projektus samērīgā laikā, un sākt pārrunas par daudzgadu darba programmas izveidi.

8.

Eiropadome 2008. gada 18. un 19. jūnijā pauda gandarījumu par ierosmi “līdz 2009. gada beigām pakāpeniski ieviest vienotu ES e-tiesiskuma portālu”.

9.

E-tiesiskums ir jāattīsta trīskāršā kontekstā:

10.

Eiropas Savienībā jau pirms darba grupas veikuma ir strādāts e-tiesiskuma jomā, jo īpaši, lai nodrošinātu piekļuvi Eiropas informācijai (Eiropas iestāžu interneta vietnes). Ir jau paveikts vai vēl notiek ļoti konkrēts darbs, lai īstenotu instrumentus, ko Padome ir pieņēmusi civillietās (Eiropas Civillietu un komerclietu tiesiskās sadarbības tīkls) vai krimināllietās (piemēram, Eiropas Krimināllietu tiesiskās sadarbības tīkls vai savstarpēja Eiropas sodu reģistru savienošana), vai, pamatojoties uz tieslietu speciālistu ierosmēm (piemēram, Eiropas testamentu reģistru tīkls), vai arī kādā citā jomā — piemēram, attiecībā uz uzņēmumu reģistru un sarakstu saslēgšanu tīklā, izmantojot EBR, un zemes reģistru saslēgšanu tīklā, izmantojot EULIS.

11.

Tātad minētās ierosmes ir jāiekļauj e-tiesiskuma daudzgadu programmā, saskaņojot ar personām, kas atbild par to īstenošanu.

12.

Eiropas e-tiesiskuma sistēma ir jāizstrādā, ievērojot tiesu iestāžu neatkarību.

13.

Tomēr, raugoties no tehniskā viedokļa, e-tiesiskumam ir jāņem vērā e-valdības sistēma, kas ir plašāka (4). Šobrīd jau ir iegūta liela pieredze projektos par drošu infrastruktūru un dokumentu autentifikāciju, un tā ir jāizmanto. Ir jāveicina — pilnīgā sadarbībā ar Komisiju — Eiropas savietojamības sistēma (EIF) IDABC programmā (5). Eiropas darbs ar e-paraksta un e-identitātes (6) programmām ir īpaši nozīmīgs tieslietu jomā, kurā būtiska nozīme ir aktu autentifikācijai.

14.

Tādi ir vispārējie apstākļi, kādos jānosaka daudzgadu programma. Programmā ir jācenšas ne tikai sniegt īstermiņa, bet arī vidēja termiņa un ilgtermiņa atbildi, lai tādējādi, izmantojot IKT, varētu palīdzēt izveidot Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

15.

Jautājumi saistībā ar e-tiesiskumu neaprobežojas tikai ar dažām juridiskām jomām. Tie rodas arī daudzās civiltiesību, krimināltiesību un administratīvo tiesību jomā. Tādēļ e-tiesiskums ir horizontāls jautājums Eiropas pārrobežu procedūru kontekstā.

16.

Būtu jāuzsver, ka e-tiesiskums ir Eiropas mēroga projekts. Tādēļ “e-tiesiskums” būtu jāpārdēvē par “Eiropas e-tiesiskumu”.

17.

Protams, dalībvalstīm joprojām ir rīcības brīvība, ievērojot Līgumos noteikto kompetenču sadalījumu, izveidot savstarpējus projektus, kas var saistīties ar e-tiesiskumu, bet ne vienmēr ar Eiropas e-tiesiskumu. Tomēr šādiem projektiem ir paredzēts piešķirt Eiropas statusu — un konkrēti Kopienas finansējumu — tikai, ievērojot dažus nosacījumus.

18.

Ņemot vērā Eiropas e-tiesiskuma horizontālo dimensiju, ir iecerēts, ka e-tiesiskuma grupai būs uzdevums veikt koordinēšanu, izskatot tehniskos jautājumus, kas būs radušies darba gaitā citās Padomes struktūrās. Turpretī likumdošanas darbs būs jāveic Padomes kompetentām darba grupām, piemēram, ar sadarbību krimināllietās saistītu jautājumu darba grupai vai Civiltiesību jautājumu komitejai.

19.

Ar e-tiesiskuma sistēmu piekļuve būtu jāsniedz iedzīvotājiem, uzņēmējiem, juristiem praktiķiem un tiesvedības iestādēm, kas varēs izmantot pieejamās modernās tehnoloģijas. Būtu jānosaka trīs kritēriji.

20.

Eiropas e-tiesiskuma mērķis ir sekmēt Eiropas tiesiskuma telpas izveidi, izmantojot informācijas un saziņas tehnoloģijas. Šajā sakarā projektos, ko izstrādā Eiropas e-tiesiskuma kontekstā, ir potenciāli jāiesaista visas Eiropas Savienības dalībvalstis.

21.

Projektos prioritāte būs jāpiešķir tiesību Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības jau pieņemtu instrumentu īstenošanai tieslietu jomā, tomēr nenoraidot citus projektus, kas piedāvā papildu vērtību Eiropas tiesiskuma telpas izveidei.

22.

Turklāt Eiropas e-tiesiskumam būtu jākļūst arī par darba instrumentu juristiem praktiķiem un tiesvedības iestādēm, nodrošinot ar pamatu un individuālām iespējām, lai varētu veikt efektīvu un drošu informācijas apmaiņu.

23.

Ir būtiski svarīgi, lai Eiropas e-tiesiskumu izstrādātu, lai Eiropas iedzīvotāji gūtu tiešu labumu, varētu izmantot tā papildu vērtības, jo īpaši — no portāla. Tādēļ, izvēloties projektus vai to īstenošanas secību, ir jāvērtē, vai iedzīvotāji varēs uzreiz gūt tiešu labumu no Eiropas e-tiesiskuma instrumentiem. Tālab pēc iespējas drīzāk ir jāuzsāk vairāki projekti saskaņā ar pielikumu, neskarot citus projektus, ko, iespējams uzsāks atbilstīgi šajā rīcības plānā izvirzītajiem nosacījumiem.

24.

Visi projekti, ar ko Eiropas iedzīvotāji var labāk iepazīt savas tiesības, atbilst šim mērķim. Tas pats attiecas arī uz projektiem, kas viņiem palīdz tiesības izmantot (juridiska palīdzība, starpniecība, tulkojumi u.c.).

25.

Eiropas e-tiesiskuma jautājumu darba grupas veikums un Komisijas paziņojums ļauj skaidri noteikt topošās e-tiesiskuma sistēmas funkcijas. Būtu jānosaka šādas trīs būtiskākās funkcijas:

26.

Tāda informācija konkrēti attiecas uz Eiropas un dalībvalstu tiesību aktiem un jurisprudenci (7).

27.

Eiropas e-tiesiskuma sistēma dos arī piekļuvi dalībvalstu pārvaldītai informācijai saistībā ar valstu pārvaldi tieslietās, izmantojot savstarpējus slēgumus (piemēram, un ņemot vērā šā projekta darbības noteikumus, dalībvalstu sodu reģistru datu bāzu saslēgumu).

28.

Elektroniskas tiesas un ārpustiesas pārrobežu procedūras (piemēram, starpniecības pakalpojumi tiešsaistē) jo īpaši attiecas uz elektronisku tiesu saziņu ar ieinteresētajām pusēm, jo īpaši, lai īstenotu Padomes pieņemtus Eiropas instrumentus (8).

29.

Īpaši svarīgi ir vienkāršot un iedrošināt dalībvalstu tieslietu iestāžu saziņu, jo īpaši sakarā ar instrumentiem, kas pieņemti Eiropas tiesiskuma telpas kontekstā (piemēram, saziņa videokonferencē vai ar nodrošināta elektroniska tīkla starpniecību).

30.

Vienotajā Eiropas e-tiesiskuma portālā, ko Eiropadome aicina izveidot līdz 2009. gada beigām, nozīmīgu darbu ir ieguldījusi e-tiesiskuma darba grupa. Šajā sakarā vairākas dalībvalstis jau ir īstenojušas eksperimentālu projektu. Ir svarīgi, lai šajā portālā būtu iekļauts līdz šim paveiktais darbs, īstenojot eksperimentālo projektu.

31.

Ar portāla starpniecību varēs piekļūt visai Eiropas e-tiesiskuma sistēmai, proti, Eiropas un valstu informācijas vietnēm un/vai pakalpojumiem. Tomēr portāls nebūtu jāveido tikai kā saišu komplekss.

32.

Izmantojot vienotu autentifikācijas procedūru, tas dos piekļuvi tieslietu jomas speciālistiem dažādiem viņiem paredzētiem līdzekļiem, kur attiecīgi pielāgos piekļuves tiesības. Varētu būt lietderīgi radīt tādu autentifikācijas iespēju arī cilvēkiem, kas nav attiecīgās jomas speciālisti.

33.

Portāls ļaus arī piekļūt valstu līdzekļiem, izmantojot lietotājiem draudzīgu daudzvalodu saskarni, kas darīs tās saprotamas Eiropas iedzīvotājiem.

34.

Tas, kāds saturs būs līdzekļiem, kuriem varēs piekļūt no portāla, kā arī portāla apsaimniekošana acīmredzot būs atkarīga no Padomes izvēles arī par Eiropas e-tiesiskuma funkcijām un tā apsaimniekošanas mehānismiem.

35.

Lai īstenotu Eiropas e-tiesiskuma sistēmu, ir jāatrisina vairāki horizontāli tehniski jautājumi, kas ir konkrēti apzināti ziņojumā, ko Padome apstiprinājusi 2007. gada 5. jūnijā (9).

36.

Tieslietu ministru vairākums Drēzdenē 2007. gada janvārī notikušā neoficiālā sanāksmē pauda vēlmi Eiropas mērogā izveidot decentralizētu sistēmu, kas savstarpēji savienotu dalībvalstīs jau pastāvošās sistēmas.

37.

Ir jānodrošina pēc iespējas labāka tieslietu sistēmās izmantotu tehnisku un organizatorisku līdzekļu savstarpēja savietojamība, reizē dalībvalstīm nodrošinot vislielāko iespējamo elastību. Tomēr ir jāvienojas par standartizētiem saziņas formātiem un protokoliem, ņemot vērā Eiropas un starptautiskos standartus, lai par pēc iespējas mazāku izmaksu varētu notikt savstarpēji izmantojama, efektīva, droša un ātra informācijas apmaiņa.

38.

Svarīgs priekšnoteikums efektīvai e-tiesiskuma darbībai pāri valstu robežām ir vienotu standartu vai vienotu saskarņu izveide, lai izmantotu dažādu autentifikācijas tehnoloģiju un elektronisku parakstu elementus. Tāda prasība ir vismaz būtiski svarīga Eiropas e-tiesiskuma funkcijām, kas sniedzas tālāk par vienkāršu juridiskas informācijas nodošanu sabiedrības rīcībā. Tādēļ būtu arī turpmāk jāizskata dažādu dalībvalstu juridisko noteikumu un izmantoto tehnoloģiju dažādība. No gūtajiem rezultātiem un pieredzes varētu noteikt, kā izveidot cik vien iespējams juridiski drošu elektronisku dalībvalstu savstarpēju dokumentu apmaiņu.

39.

Tā kā e-tiesiskuma pakalpojumu izveide ļaus tiesas iestādēm apmainīties ar informāciju savā starpā vai arī tiesas iestādēm apmainīties ar informāciju ar iedzīvotājiem vai speciālistiem, ar tādiem datiem būs jāapmainās drošā sistēmā. Šajā sakarā varētu ņemt vērā arī IDABC veiktos priekšdarbus.

40.

Turklāt, tā kā tādi dati Eiropas tiesību aktos pārsvarā ir personas dati, obligāti būs jānodrošina minēto tiesību aktu principu ievērošana.

41.

Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības iestādēs izmanto divdesmit trīs valodas, kā arī nolūku piešķirt Eiropas iedzīvotājiem lietotājiem draudzīgu piekļuvi Eiropas e-tiesiskuma sistēmai, būs jāparedz mērķtiecīgas mutisku un rakstisku tulkojumu darbības tiesiskuma jomā.

42.

Tādēļ būtu maldīgi domāt, ka vienas dalībvalsts iedzīvotājam atvieglojot piekļuvi citas dalībvalsts e-tiesiskuma interneta vietnei, nozīmētu rast pietiekamu risinājumu — faktiski valodas barjera darītu tādu piekļuvi visnotaļ nederīgu.

43.

Valodas problēmu varētu atrisināt ar automātiskām tulkošanas sistēmām, piemēram, par Eiropas instrumentos izmantoto veidlapu saturu, kā arī saslēdzot tīklā valstu tulkošanas resursus.

44.

Turklāt vajadzētu izveidot darba metodi, kas ļautu veikt dalībvalstu tiesību sistēmās esošo juridisko jēdzienu precīzu tulkošanu Eiropas Kopienas iestāžu divdesmit trīs valodās, pilnībā ņemot vērā semantiskos aspektus.

45.

Saistībā ar visiem šiem aspektiem obligāti ir jāizveido procedūra, ar ko var izvēlēties izmantojamos tehniskus standartus, lai nodrošinātu dalībvalstu sistēmu savstarpēju saderību, un, kā parasti dara projektos saistībā ar IKT, jānošķir —

46.

Neapšaubāmi, tāda struktūra būtu, no vienas puses, jāveido IKT ekspertiem, un, no otras puses, tai vajadzīgas tulkošanas spējas. Var paredzēt vairākas iespējas, kas vajadzības gadījumā cita citu papildina:

47.

Eiropas e-tiesiskuma izveidei ir vajadzīgi ievērojami finanšu līdzekļi, kas galvenokārt paredzēti, lai

48.

No finanšu programmām “Civiltiesības” un “Krimināltiesības” 2008. un 2009. gadā varētu izmantot līdz 45 miljoniem euro. Turpmākos gados summu varētu ievērojami palielināt. Tāpat arī būtu skaidri jānosaka citi Eiropas Kopienu budžetā pieejami līdzekļi, ko varētu tieši piešķirt Eiropas e-tiesiskumam.

49.

Turklāt, kā to ierosina Komisija, pēc iespējas drīzāk būtu jāparedz viena horizontāla programma, kas reizē ietver civillietas un krimināllietas. Budžeta līdzekļi būtu ievērojami jāpalielina, lai ņemtu vērā Eiropas e-tiesiskuma izveides prasības valstu līmenī un Kopienas līmenī. Tāpat arī vajadzētu precizēt un saskaņot programmās “Civiltiesības” un “Krimināltiesības” patlaban spēkā esošos atlases kritērijus, lai ņemtu vērā Eiropas e-tiesiskuma kritērijus, kas noteikti šā dokumenta III nodaļā.

50.

Ar Eiropas e-tiesiskumu saistītie projekti šā rīcības plāna nozīmē, uz kuriem neattiecas 49. punkts, saņems iespējamu finansējumu, ko noteiks Kopienas citas pieejamas programmas, ja vien šie projekti atbilst šajās programmās paredzētajiem nosacījumiem.

51.

Daudzgadu rīcības plāna izstrādes priekšnosacījumi ir —

52.

Tas nozīmē, ka Padomei, ievērojot katras iestādes autonomiju un saskaņā ar EK līguma 5. un 7.pantu ir jāpieņem vairāki lēmumi par šajā dokumentā minētiem jautājumiem, jo īpaši:

53.

Tādēļ prezidentvalsts vērš uzmanību uz to, ka gūtā pieredze par pašreizējām e-tiesiskuma sistēmām (sākts Eiropas Krimināllietu tiesiskās sadarbības tīkls, sodu reģistru savstarpēja savienošana) pierāda, ka bieži vien projektu sākšanai būtiski svarīga ir bijusi vienas vai vairāku dalībvalstu ierosme.

54.

Tomēr kādā attīstības stadijā lielāks iesaistīto dalībvalstu skaits darbu sarežģī. Tādēļ projekta izveidei, apsaimniekošanai un attīstībai ir jāpiešķir Eiropas mēroga nozīme.

55.

Turklāt dažādie aplūkotie tehniskie aspekti skaidri rāda, ka dažus horizontālus uzdevumus būtu vērts veikt Eiropas līmenī. Pieaugot e-tiesiskuma pakalpojumu daudzumam, varētu arī cerēt uz ievērojamiem ietaupījumiem apjoma dēļ.

56.

Prezidentvalsts ierosina e-tiesiskuma programmu pārdēvēt par Eiropas e-tiesiskumu.

57.

Ņemot vērā šajā rīcības plānā izklāstītās norises, un, lai varētu īstenot Eiropas e-tiesiskuma izveides daudzgadu programmu, prezidentvalsts ierosina ieviest šādu vispārēju darba struktūru.

58.

Padomes pienākums ir, ievērojot šajā rīcības plānā noteiktās pamatnostādnes, sekot daudzgadu programmas īstenošanai. Tā pieņem visus vajadzīgos lēmumus, lai īstenotu rīcības plānā noteiktos mērķus. It īpaši tās uzdevums ir saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti III punktā, un cieši sadarbojoties ar Komisiju, izveidot jaunu projektu sarakstu, kurus iesniedz dalībvalstis (c) apakšpunkts) vai Komisija.

59.

Komisija izskata jebkuru ierosmi, ko tā uzskata par atbilstīgu, kā arī tās, ko lūgusi izskatīt Padome.

60.

Padome var noteikt projektu funkcionālo specifikāciju.

61.

Attiecībā uz Kopienas finansējumu Komisija saskaņā ar spēkā esošām procedūrām pilnībā ņem vērā Padomes pieņemtās pamatnostādnes un lēmumus.

62.

Eiropas Komisija nodod Padomes rīcībā darba plānošanas struktūru, kuras pienākumi ir šādi:

63.

Dalībvalstis, neskarot a) apakšpunktu, vajadzības gadījumā izmantojot pieejamo Kopienas finansējumu, var ierosināt un sākt jaunus Eiropas e-tiesiskuma projektus saskaņā ar tehniskiem parametriem, ko noteikusi Padome, pilnībā saskaņojot to ar Komisiju, īpaši attiecībā uz tehniskiem standartiem un daudzvalodu saskarņu izveidi.

64.

E-tiesiskuma grupa izvērtēs darba struktūras īstenoto darbu 2010. gada pirmajā pusē, un vajadzības gadījumā iesniegs atbilstīgus ierosinājumus Padomei, lai uzlabotu tās darbību.

65.

Pielikumā pievienoto daudzgadu programmu regulāri atjauninās, ņemot vērā darbu gaitu.

66.

Padome/Pastāvīgo pārstāvju komiteja ir aicināta apstiprināt šo rīcības plānu par Eiropas e-tiesiskumu.

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/13

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/14

1.

Regulā (EEK) Nr. 574/72 ir noteikts, ka citā valūtā izteiktu summu konversijas kurss ir tas, kuru aprēķinājusi Komisija un kura pamatā ir Eiropas Centrālās bankas publicēto atsauces kursu mēneša vidējais rādītājs atskaites periodā, kas precizēts 2. punktā.

2.

Atskaites periodi ir šādi:

Valūtas konversijas kursus publicē otrajā februāra, maija, augusta un novembra Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša (“C” sērija) izdevumā.

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/16

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka paziņotais darījums ir koncentrācija Padomes Regulas Nr. 139/2004 nozīmē.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka paziņotais darījums ir Kopienas mēroga koncentrācija Padomes Regulas Nr. 139/2004 nozīmē.

3.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka šā darījuma novērtēšanai konstatētie produktu tirgi ir:

4.

Padomdevēja komiteja ir piekrīt Komisijai, ka šā darījuma novērtēšanai konkrētie ģeogrāfiskie tirgi ir:

5.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija var būtiski kaitēt efektīvai konkurencei kopējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā šādos tirgos:

6.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija būtiski nekaitēs efektīvai konkurencei kopējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā šādos tirgos:

7.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka saistības ir pietiekamas, lai novērstu ievērojamos šķēršļus konkurencei šādos tirgos:

8.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka tad, ja tiek pilnībā izpildītas saistības, ko piedāvā puses, un apsvērtas visas saistības kopumā, ierosinātā koncentrācija būtiski nekaitē efektīvai konkurencei kopējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā.

9.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas viedoklim, ka paziņotā koncentrācija ir uzskatāma par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līgumu saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu, kā arī ar EEZ līguma 57. pantu.

10.

Padomdevēja komiteja iesaka publicēt tās atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/19

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/21

(1)

Friesland Foods apvieno 9417 dalībniekus (2007. gadā) un pārdod piena produktus patērētājiem Eiropā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un Āfrikā, kā arī šādu produktu sastāvdaļas profesionāliem un rūpnieciskiem klientiem visā pasaulē.

(2)

Campina ir piensaimnieku kooperatīvs, kura biedri ir 6885 zemnieki (2007. gadā) un kura darbība ietver svaigus piena produktus, sieru, sviestu, svaigus un ilgstoši uzglabājamus aromatizētus dzērienus un emulsijas dažādās Eiropas, Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas un Āzijas valstīs.

(3)

Komisija 2008. gada 12. jūnijā saņēma oficiālu paziņojumu, ievērojot Apvienošanās regulas 4. pantu, ka kooperatīvi Zuivelcoöperatie Campina U.A. (turpmāk “ Campina ”) un Zuivelcoöperatie Friesland Foods U.A. (turpmāk “ Friesland Foods ”) apvienojas pilnīgi, juridiski kļūstot par vienu uzņēmumu. Campina un Friesland Foods turpmāk kopā sauktas par “paziņotājām pusēm”.

(4)

Izskatījusi paziņojumu, Komisija 2008. gada 17. jūlijā pieņēma lēmumu, kurā tā ir secinājusi, ka uz šo darbību attiecas EK Apvienošanās regula un rodas nopietnas šaubas par tās saderību ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību, un sāka lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Apvienošanās regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

(5)

Paziņotājām pusēm 2008. gada 3. oktobrī tika nosūtīts iebildumu dokuments saskaņā ar EK Apvienošanās regulas 18. pantu. Friesland Foods un Campina atbildēja uz iebildumu dokumentu 2008. gada 17. oktobrī. Saskaņā ar paziņotāju pušu lūgumu 2008. gada 21. oktobrī notika mutiska uzklausīšana.

(6)

Paziņotājas puses 2008. gada 28. oktobrī piedāvāja uzņemties saistības, kuru mērķis bija panākt ierosinātās koncentrācijas saderību ar kopējo tirgu. Šajās saistībās ieviesa labojumus, un saistību galīgā redakcija tika iesniegta Komisijai 2008. gada 27. novembrī.

(7)

Piensaimniecības nozare ietver daudzus savstarpēji saistītu produktu tirgus, kas atspoguļo uz piena bāzes ražoto galaproduktu lielo daudzveidību. Piena pārstrādes uzņēmumu, galvenokārt piensaimnieku kooperatīvu, tipisks uzņēmējdarbības modelis ir no zemniekiem savākta nepasterizēta piena pārstrāde dažādos piena produktos. Kopējā izejviela — nepasterizēts piens — nozīmē to, ka piena produktu cenām ir līdzīgas tendences.

(8)

Nepasterizēts piens satur vairākas barības vielas: taukus, olbaltumvielas, laktozi (piena cukuru) un minerālvielas. Dažos piena produktos izmanto tikai beztauku sastāvdaļas (galvenokārt olbaltumvielas un laktozi). Citos produktos, galvenokārt sviesta un krējuma ražošanā, izmanto piena taukus. Daudzi svarīgi produkti, piemēram, siers un piens, satur gan tauku, gan beztauku sastāvdaļas. Daži produkti — jo īpaši krējums, paniņas un piena sūkalas — būtībā ir blakusprodukti, kas rodas primāro piena produktu, piemēram, dzeramā piena un siera, ražošanā.

(9)

Tirgus izpēte attiecībā uz konkrēto produktu tirgu apstiprināja, ka pieprasījuma jomā piena pārstrādātājiem bioloģisks, nepasterizēts piens un tradicionāls, nepasterizēts piens nav savstarpēji aizvietojami produkti. Piedāvājuma jomā bioloģiskā piena ražotājiem nav stimulu pāriet uz tradicionālā, nepasterizētā piena ražošanu, ņemot vērā iegūto cenas piemaksu un veiktos ieguldījumus, lai ražotu bioloģisku, nepasterizētu pienu. Tradicionāla piena ražotāja pāreja uz bioloģisku, nepasterizētu pienu ir iespējama, bet tai ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi ganībās (ekstensīvākai izmantošanai) un vidēji 2 gadu pārejas periods. Tādēļ ir secināts, ka tradicionāla, nepasterizēta piena iepirkums un bioloģiska, nepasterizēta piena iepirkums ir atsevišķi produktu tirgi.

(10)

Aplūkojot (gan tradicionālā, gan bioloģiskā piena) konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ir konstatēts, ka pušu darbība pārklājas tikai Nīderlandē. Apjomi, ko Campina katru gadu transportē no Vācijas un Beļģijas uz Nīderlandi, ir niecīgi, salīdzinot ar nepasterizēta piena kopējo apjomu, ko paziņotājas puses iepērk Nīderlandē (vairāk nekā 8 miljardus kilogramu gadā). Tādēļ ir uzskatāms, ka uzņēmumu apvienošanās ievērojami neietekmē iepirkuma tirgu ārpus Nīderlandes teritorijas, un vērtējumā uzmanība ir pievērsta Nīderlandei.

(11)

Aplūkojot konkrēto produktu tirgu, ir secināts, ka ir jāatšķir svaigi bāzes piena produkti un ilgstoši uzglabājami bāzes piena produkti. Katru no šīm kategorijām var tālāk iedalīt bioloģiskos un nebioloģiskos produktos.

(12)

Nebioloģisku un bioloģisku, svaigu bāzes piena produktu grupā sakarā ar to, ka trūkst klientu aizvietotāju un piedāvājuma jomā nav aizvietojamības, svaigs piens, svaigas paniņas, dabīgais jogurts un olu krēms ir atsevišķi konkrētie produktu tirgi. Olu krēms tiks aplūkots iedaļā par svaigiem piena desertiem. Svaiga piena, svaigu paniņu, dabīgā jogurta grupā privāta marķējuma un zīmolu produkti pieder pie viena un tā paša iepriekšējā posma produktu tirgus. Atklāts paliek jautājums par izplatīšanas kanālu iespējamu iedalījumu mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā nebioloģisku, svaigu bāzes piena produktu jomā, bet bioloģiski, svaigi bāzes piena produkti sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā pieder pie viena un tā paša tirgus.

(13)

Aplūkojot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ir secināts, ka šāds tirgus ir valsts mēroga iepriekšējā posma tirgus (bioloģiska un nebioloģiska) svaiga piena, svaigu paniņu un dabīgā jogurta jomā.

(14)

Tā kā ilgstoši uzglabājamo bāzes piena produktu grupā vienīgā pārklāšanās rodas attiecībā uz ilgstoši uzglabājamo pienu un nedz pieprasījuma, nedz piedāvājuma jomā nedominē aizvietojamība, konkrētais produktu tirgus ir ilgstoši uzglabājama piena tirgus, neizšķirot privāta marķējuma un zīmolu produktus. Atklāts paliek jautājums par iespējamu izplatīšanas kanālu iedalījumu mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks nekā valsts mēroga tirgus un ietver Beļģiju, Vāciju un Nīderlandi.

(15)

Aplūkojot konkrēto produktu tirgu, ir jāatšķir atsevišķi produktu tirgi Holandes tipa siera pārdošanai vairumtirgotājiem, kas specializējušies siera tirgošanā un modernai mazumtirdzniecībai (lielveikaliem, milzu lielveikaliem, zemu cenu veikaliem). Atklāts paliek jautājums par to, vai sīkāk iedalīt Holandes tipa siera pārdošanu vairumtirgotājiem, kas specializējušies siera tirgošanā, (Gaudas/Masdamas/Edamas, dabisks/bez garozas, 15 dienu vecs dabisks siers/cits dabisks siers) un Holandes tipa siera pārdošanu modernai mazumtirdzniecībai (Gaudas/Masdamas/Edamas, dabisks/siers bez garozas), jo tas būtiski neietekmētu konkurences vērtējumu.

(16)

Aplūkojot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, Holandes tipa siera pārdošanas tirgi vairumtirgotājiem, kas specializējušies siera tirgošanā, un modernai mazumtirdzniecībai (ietverot visus šaurākos segmentus, izņemot sieru bez garozas) ir valsts mēroga tirgi, bet Holandes tipa siera bez garozas pārdošanas tirgi (ietverot visus šaurākos segmentus) vairumtirgotājiem, kas specializējušies siera tirgošanā, un modernai mazumtirdzniecībai ir plašāki nekā valsts mēroga tirgi un ietver vismaz Nīderlandi un Vāciju.

(17)

Ir konstatēts, ka konkrētais sviesta produktu tirgus vispirms ir jāiedala atsevišķos vaļēja sviesta un iepakota sviesta tirgos. No piena ražots vaļējs sviests nepieder pie iepakotu augu tauku tirgus. Turklāt produktu var iedalīt parastā sviestā (ar 82 % tauku saturu), nefrakcionētās sviesta eļļās (vai vienkārši sviesta eļļās ar 99,8 % tauku saturu) un frakcionētās sviesta eļļās (vai vienkārši frakcionētā sviestā, ko šķiro atkarībā no kušanas punkta). Attiecībā uz iepakotu sviestu no piena ražots sviests un augu tauki pieder pie atsevišķiem tirgiem, un no piena ražota iepakota sviesta tirgus ir tālāk jāiedala iepakota sviesta pārdošanā mazumtirgotājiem un iepakota sviesta pārdošanā patērētājiem sabiedriskajā ēdināšanā. Atklāts paliek jautājums, vai zīmolu un privāta marķējuma iepakots sviests pieder pie viena un tā paša tirgus, jo šī atšķirība neietekmētu konkurences vērtējumu.

(18)

Aplūkojot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, vaļēja sviesta, frakcionētu sviesta eļļu un nefrakcionētu sviesta eļļu tirgi ir EEZ mēroga tirgi. Konkrētais iepakota sviesta ģeogrāfiskais tirgus ietver vismaz Nīderlandi, Beļģiju un Vāciju. Jautājumu par to, vai konkrētais iepakota sviesta ģeogrāfiskais tirgus ir EEZ mēroga tirgus, var atstāt atklātu, jo šis secinājums nav tāds, kas noteicoši ietekmē konkurences vērtējumu.

(19)

Aplūkojot konkrēto produktu tirgu, jogurtam un biezpiena produktiem ar piedevām ir katram savs tirgus atkarībā no izplatīšanas kanāla. Jautājumu par iedalījumu jogurtā ar piedevām, no vienas puses, un biezpiena produktos ar piedevām, no otras puses, un iedalījumu atkarībā no veselības/baudas, kā arī iedalījumu privāta marķējuma un zīmolu produktos var atstāt atklātu, jo tas neietekmētu konkurences vērtējumu. Tā kā Friesland Foods nedarbojas veselības produktu segmentā, veselīgs jogurts un biezpiena produkti ar piedevām nav sīkāk aplūkoti.

(20)

Aplūkojot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, šāds tirgus ir valsts mēroga iepriekšējā posma tirgus, pārdodot jogurtu un biezpiena produktus ar piedevām vairumtirgotājiem sabiedriskajā ēdināšanā, bet ir plašāks nekā valsts mēroga iepriekšējā posma tirgus, pārdodot jogurtu un biezpiena produktus ar piedevām mazumtirgotājiem.

(21)

Šajā tirgū provizoriski ir nodalīti svaigi, aromatizēti piena dzērieni un ilgstoši uzglabājami, aromatizēti piena dzērieni.

(22)

Aplūkojot konkrēto produktu tirgu, atsevišķs konkrēto produktu tirgus ir veselību veicinošiem, svaigiem, aromatizētiem piena dzērieniem un svaigiem, aromatizētiem piena dzērieniem (šie dzērieni netiek uzskatīti par veselības dzērieniem), ko var tālāk iedalīt zīmolu un privāta marķējuma produktu piedāvājumā, kā arī iedalīt atkarībā no izplatīšanas kanāla (mazumtirdzniecībai/sabiedriskajai ēdināšanai). Tā kā ierosinātā uzņēmumu apvienošanās neradītu efektīvas konkurences traucējumu veselību veicinošu, svaigu, aromatizētu piena dzērienu tirgū un neietekmētu privāta marķējuma produktu tirgu, konkurences vērtējumā uzmanība ir pievērsta svaigu, aromatizētu, zīmolu piena dzērienu (šie dzērieni netiek uzskatīti par veselības dzērieniem) tirgum.

(23)

Attiecībā uz ilgstoši uzglabājamiem, aromatizētiem piena dzērieniem tika konstatēts, ka ar šokolādi aromatizēti piena dzērieni un ar augļiem aromatizēti piena dzērieni pieder pie atsevišķiem produktu tirgiem. Nav vajadzības secināt, vai ilgstoši uzglabājamu, zīmolu un privāta marķējuma piena dzērienu sagāde pieder pie dažādiem produktu tirgiem. Jautājumu par atšķirību atkarībā no izplatīšanas kanāla — mazumtirdzniecības vai sabiedriskās ēdināšanas — arī var atstāt atklātu.

(24)

Aplūkojot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, šāds tirgus ir valsts mēroga iepriekšējā posma tirgus svaigu, aromatizētu piena dzērienu (šie dzērieni netiek uzskatīti par veselības dzērieniem) jomā. Attiecībā uz ilgstoši uzglabājamiem, aromatizētiem piena dzērieniem ir konstatēts, ka tirgum, kas ietver privāta marķējuma un zīmolu produktus, ģeogrāfiskais mērogs ir plašāks nekā valsts mērogs un ietver Nīderlandi, Beļģiju un Vāciju. Ja produktu tirgus iepriekšējā posma līmenī ir ierobežots un ietver tikai zīmolu produktus, zinot, ka zīmoli dažādās valstīs ievērojami atšķiras, šie tirgi ir valsts mēroga tirgi.

(25)

Attiecībā uz konkrēto produktu tirgu atsevišķi konkrētie produktu tirgi ir svaigam olu krēmam, biezputrām un porcijās iepakotiem desertiem. Olu krēms nav jāiedala privāta marķējuma/zīmolu produktos. Jautājumu par to, vai tirgus ir sīkāk jāsadala atkarībā no izplatīšanas kanāla, var atstāt atklātu, jo tas neietekmētu konkurences vērtējumu.

(26)

Attiecībā uz konkrēto ģeogrāfisko tirgu šāds tirgus ir valsts mēroga olu krēma tirgus un biezputru tirgus.

(27)

Ir konstatēts, ka konkrētais krējuma produktu tirgus vispirms ir jāiedala atsevišķos šķidrā krējuma un smidzināmā krējuma tirgos. Attiecībā uz šķidro krējumu ir atšķirība starp šķidro piena un citu produktu krējumu, un katrā segmentā ir atšķirība starp šķidro krējumu, ko pārdod mazumtirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un rūpnieciskās pārdošanas kanālā. Šķidrā piena krējuma tirgus ietver gan zema tauku satura, gan augsta tauku satura šķidro krējumu. Šķidrā piena krējuma tirgus ietvaros jautājums par svaiga krējuma un ilgstoši uzglabājama krējuma atšķirību ir atstāts atklāts, jo tas neietekmētu konkurences vērtējumu. Tāpat ir atstāts atklāts jautājums par atšķirību starp zīmolu un privāta marķējuma šķidro krējumu, jo tas neietekmētu galīgo secinājumu par darījuma sekām. Visbeidzot, tā kā pušu darbība nepārklājas šķidrā citu produktu krējuma tirgū, vērtējumā uzmanība ir pievērsta šķidram piena krējumam.

(28)

Attiecībā uz smidzināmo krējumu ir divi konkrētie produktu tirgi: smidzināms piena krējums, ko pārdod mazumtirdzniecībai, un smidzināms piena krējums, ko pārdod sabiedriskās ēdināšanas klientiem. Smidzināmā krējuma mazumtirdzniecības tirgus ietver gan zīmolu, gan privāta marķējuma produktus, bet jautājumu par zīmolu un privāta marķējuma atšķirību var atstāt atklātu attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas tirgu, jo tas neietekmētu konkurences vērtējumu.

(29)

Šķidrā piena krējuma konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, produktu pārdodot sabiedriskajai ēdināšanai, mazumtirdzniecībai un rūpniecības klientiem, kā arī smidzināmā krējuma tirgus, produktu pārdodot mazumtirdzniecībai un sabiedriskās ēdināšanas klientiem, pārsniedz valsts robežas un ietver vismaz Nīderlandi, Beļģiju un Vāciju.

(30)

Attiecībā uz konkrēto produktu tirgu ir atsevišķs kafijas piena un kafijas krējuma konkrētais produktu tirgus. Šiem produktiem nav vajadzīgs dalījums privāta marķējuma/zīmolu produktos. Attiecībā uz izplatīšanas kanālu ir arī jāievēro dalījums mazumtirdzniecības/sabiedriskās ēdināšanas kanālos.

(31)

Attiecībā uz konkrēto ģeogrāfisko tirgu kafijas piena un kafijas krējuma konkrētie ģeogrāfiskie tirgi ir plašāki par valsts mēroga tirgiem un ietver Nīderlandi, Beļģiju un Vāciju.

(32)

Attiecībā uz konkrēto produktu tirgu šķidras emulsijas un smidzināmas emulsijas pieder pie atsevišķiem produktu tirgiem. Turklāt dažādie smidzināmo emulsiju veidi, piemēram, balinātāji, putotāji un garnējums, pieder pie atsevišķiem produktu tirgiem. Tā kā Campina nenodarbojas ar taukvielu koncentrātiem un pārtikas eļļas kapsulām un Friesland Foods nedarbojas šķidrās mīklas stabilizētāju segmentā, šo trīs produktu precīza produktu tirgus definīcija nav aplūkota.

(33)

Attiecībā uz konkrēto ģeogrāfisko tirgu balinātāju, putotāju, garnējuma un mīklas stabilizētāju tirgi ir EEZ mēroga tirgi.

(34)

Attiecībā uz konkrēto produktu tirgu pārtikas laktoze un farmācijas laktoze veido divus atšķirīgus konkrētos produktu tirgus. Attiecībā uz farmācijas laktozi palīgvielas, piemēram, ciete, manitols un mikrokristāliskā celuloze, nav efektīvi alternatīva piedāvājuma avoti klientiem un tādēļ nevar būt konkurences ierobežojums. Turklāt, tā kā darījuma rezultātā nerastos bažas par konkurenci farmācijas laktozes tirgū vai iespējamos šaurākos tirgos, kas ietver tiešas kompresijas farmācijas laktozes un mitrās granulācijas farmācijas laktozes tirgus, ja tos definētu, jautājums par atšķirību paliek atklāts. Visbeidzot, jādefinē atsevišķs konkrētais produktu tirgus sausā pūdera inhalāciju (SPI) laktozei. SPI laktozes tirgū ir jādefinē atsevišķs sarežģīta sastāva SPI laktozes un vienkāršāka sastāva SPI laktozes konkrētais tirgus.

(35)

Attiecībā uz konkrēto pārtikas laktozes ģeogrāfisko tirgu nav vajadzīgi secinājumi, jo neatkarīgi no konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīcijas nerodas bažas par konkurenci. Jautājums par farmācijas un SPI laktozes ģeogrāfiskā tirgus definēšanu paliek atklāts. Pasaules tirgū patiešām gan attiecībā uz farmācijas laktozi, gan SPI farmācijas laktozi apvienotā uzņēmuma stāvoklis reāli būtu tāds pats kā tā stāvoklis EEZ mēroga tirgū. Darījums ievērojami netraucētu efektīvu konkurenci farmācijas un SPI laktozes pasaules un EEZ mēroga tirgos neatkarīgi no šo tirgu ģeogrāfiskās izplatības precīzas definīcijas.

(36)

Ir veikta pamatīga piena produktu tirgu struktūras un darbības izpēte saistībā ar ierosināto uzņēmumu apvienošanos. Izpētes rezultātā ir atklāts, ka apvienošanās, domājams, neradīs ievērojamu efektīvas konkurences traucējumu ilgstoši uzglabājama piena, bioloģisku, svaigu bāzes piena produktu, vaļēja un iepakota sviesta, šķidrā krējuma un smidzināmā krējuma, šķidro kafijas balinātāju, smidzināmo emulsiju, pārtikas laktozes, farmācijas un SPI laktozes tirgos.

(37)

Ierosinātā uzņēmumu apvienošanās radītu ievērojamu efektīvas konkurences traucējumu nepasterizēta piena, svaigu bāzes piena produktu, siera, jogurta un biezpiena produktu ar piedevām, svaigu, aromatizētu piena dzērienu, ilgstoši uzglabājamu piena dzērienu, kā arī svaiga olu krēma un biezputru iepirkuma tirgos.

(38)

Attiecībā uz nepasterizēta piena iepirkumu uzņēmumu apvienošanās apvienotu divus galvenos nepasterizēta piena pircējus Nīderlandē, kuri kontrolētu aptuveni [70-80 %] tirgus.

(39)

Bažas par konkurenci nesaistās ar to, ka apvienotais uzņēmums varētu īstenot ietekmi iepriekšējā posma tirgū un pazemināt zemniekiem maksātās piena cenas. Drīzāk gan jaunā uzņēmuma ietekme pakārtotajos tirgos dotu tam iespēju gūt papildu peļņu un tādēļ maksāt augstākas cenas zemniekiem. Rezultātā apvienotais uzņēmums spētu piesaistīt vairāk zemnieku un uzturēt un/vai stiprināt savu zemnieku bāzi. Šāda situācija palielinātu šķēršļus, kas ierobežo ienākšanu un/vai paplašināšanos primārajos piena produktu pakārtotajos tirgos, kuros Nīderlandes nepasterizētam pienam ir efektīvi jākonkurē.

(40)

Jēdziens 'svaigi piena produkti' ietver svaigus bāzes piena produktus (svaigu pienu, svaigas paniņas un dabīgo jogurtu), jogurtu un biezpiena produktus ar piedevām, svaigus, aromatizētus piena dzērienus, svaigu olu krēmu un biezputras.

(41)

Ierosinātais darījums ievērojami traucētu efektīvu konkurenci, jo būtu radīts dominējošs stāvoklis svaiga piena, svaigu paniņu, dabīgā jogurta tirgū Nīderlandē, kas ir ievērojama daļa no kopējā tirgus, neatkarīgi no tā, vai šo tirgu vajadzētu sīkāk iedalīt segmentos atkarībā no izplatīšanas kanāla. Secinājums pamatojās cita starpā uz personu apvienoto lielo tirgus daļu, uz to, ka personas ir uzskatāmas par tuvākajām konkurentēm, ka klientiem ir grūti pāriet pie alternatīviem piegādātājiem un ka klientiem ir grūti paplašināt ražošanu cenu pieauguma gadījumā.

(42)

To pašu iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ paziņotā koncentrācija ievērojami traucētu efektīvu konkurenci, jo būtu radīts dominējošs stāvoklis jogurta un biezpiena produktu ar piedevām tirgū Nīderlandē, piegādājot šos produktus sabiedriskās ēdināšanas segmentam, un svaigu, aromatizētu, zīmolu piena dzērienu (šie dzērieni netiek uzskatīti par veselības dzērieniem) tirgū Nīderlandē, atkarībā no izplatīšanas kanāla tirgus sadalot mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā.

(43)

Svaigu desertu tirgos paziņotā koncentrācija, domājams, ievērojami traucētu efektīvu konkurenci (i) svaiga olu krēma tirgū Nīderlandē un (ii) biezputru tirgū Nīderlandē, kas ir ievērojama daļa no kopējā tirgus, neatkarīgi no tā, vai šie tirgi ir sīkāk jāiedala segmentos atkarībā no izplatīšanas kanāla. Arī šajā gadījumā secinājums cita starpā pamatojās uz pušu stāvokli tirgū, uz to, ka puses ir uzskatāmas par tuvākajām konkurentēm un ka tādējādi klientiem ir grūti pāriet pie alternatīviem piegādātājiem.

(44)

Uzņēmumu koncentrācija ievērojami traucētu efektīvu konkurenci tirgos, pārdodot Holandes tipa sieru vairumtirgotājiem, kas specializējušies siera tirgošanā (ietverot šaurāku iedalījumu dabiska, Gaudas un 15 dienu veca siera segmentos), un modernai mazumtirdzniecībai (ietverot šaurāku iedalījumu dabiska un Gaudas siera segmentos) Nīderlandē. Katrs no šiem tirgiem ir ievērojama daļa no kopējā tirgus.

(45)

Aplūkojot pārdošanu vairumtirgotājiem, kas specializējušies siera tirgošanā, šā vērtējuma pamatā cita starpā ir pušu lielās tirgus daļas ([40-70 %] %), pušu ciešā konkurence, vairumtirgotāju, kas specializējušies siera tirgošanā, ierobežotās iespējas pāriet pie alternatīviem iekšzemes vai ārvalstu piegādātājiem, ierobežotās izredzes tuvākajā laikā iekļūt tirgū vai tajā paplašināties, kā arī tas, ka visi pušu minētie atspēkojošie faktori (piemēram, pieprasījuma samazināšanās un importēšanas atpakaļ/pārdošanas apjomu palielināšanās attiecībā uz sieru, kas sākotnēji bijis paredzēts eksportam, cenu pieauguma gadījumā; apgalvojums par atkarību no vairumtirgotāju siera uzglabāšanas un nogatavināšanas jaudas) nav pietiekami faktori, kas neļautu apvienotajiem uzņēmumiem palielināt cenas.

(46)

Aplūkojot pārdošanu modernai mazumtirdzniecībai, šā vērtējuma pamatā cita starpā ir pušu lielās tirgus daļas ([60-70 %]), pušu ciešā konkurence, pušu un vairumtirgotāju, kas specializējušies siera tirgošanā, ierobežotā konkurences pakāpe, modernas mazumtirdzniecības ierobežotās iespējas pāriet pie alternatīviem iekšzemes vai ārvalstu piegādātājiem, ierobežotās izredzes tuvākajā laikā iekļūt tirgū un tajā paplašināties, kā arī tas, ka visi pušu minētie atspēkojošie faktori (piemēram, pirktspēja, importēšanas atpakaļ/pārdošanas apjomu palielināšanās attiecībā uz sieru, kas sākotnēji bijis paredzēts eksportam, un siera bez garozas lietošanas pieaugums cenu pieauguma gadījumā) nav pietiekami faktori, kas neļautu apvienotajiem uzņēmumiem palielināt cenas.

(47)

Nav saskatāmas bažas par konkurenci tirgū saistībā ar Masdamas un Holandes tipa siera bez garozas pārdošanu (ietverot šaurāku iedalījumu apakšsegmentos) vairumtirgotājiem, kas specializējušies siera tirgošanā, un modernai mazumtirdzniecībai Nīderlandē.

(48)

Attiecībā uz ilgstoši uzglabājamo piena dzērienu tirgu ir secināts, ka izziņotā uzņēmumu koncentrācija, domājams, ievērojami traucēs efektīvu konkurenci ilgstoši uzglabājamu, ar šokolādi aromatizētu, zīmolu piena dzērienu tirgū Nīderlandē, ilgstoši uzglabājamu, ar augļiem aromatizētu, zīmolu piena dzērienu tirgū Nīderlandē, ilgstoši uzglabājamu, ar šokolādi aromatizētu, zīmolu piena dzērienu tirgū Beļģijā, ilgstoši uzglabājamu, ar augļiem aromatizētu, zīmolu piena dzērienu tirgū Beļģijā, ilgstoši uzglabājamu, ar šokolādi aromatizētu, zīmolu un privāta marķējuma piena dzērienu tirgū Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā, kā arī ilgstoši uzglabājamu, ar augļiem aromatizētu, zīmolu un privāta marķējuma piena dzērienu tirgū Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā neatkarīgi no tā, vai šie tirgi ir sīkāk jāiedala segmentos atkarībā no izplatīšanas kanāla.

(49)

Šis secinājums pamatojas uz atklājumu, ka cita starpā apvienotajiem uzņēmumiem ir lielas tirgus daļas, tie ir uzskatāmi par vistuvākajiem konkurentiem un tiem ir spēcīgi zīmoli. Turklāt tirgus izpēte norādīja, ka klienti, domājams, nepāries pie cita uzņēmuma un nenotiks jauna dalībnieka ienākšana tirgū.

(50)

Lai novērstu atklātās bažas par konkurenci sakarā ar darījumu, Campina un Friesland Foods ir piedāvājuši uzņemties saistības atbilstīgi EK Apvienošanās regulas 8. panta 2. punktam. Pirmais saistību kopums tika iesniegts 2008. gada 28. oktobrī un papildināts 2008. gada 5. novembrī, lai saņemtu darījuma atļauju no Komisijas. Koriģējošu pasākumu kopums sastāv no uzņēmējdarbības daļu atsavināšanas attiecībā uz svaigiem piena produktiem, sieru, ilgstoši uzglabājamiem piena dzērieniem un iespēju iegūt nepasterizētu pienu.

(51)

Pēc tam Komisija veica šo saistību tirgus pārbaudes. Pirmās tirgus pārbaudes rezultāti rādīja, ka ir vajadzīgi ievērojami uzlabojumi. Rezultātā puses 19. novembrī iesniedza pārskatītu saistību kopumu, kurā bija pienācīgi novērstas pirmajā koriģējošu pasākumu kopumā atklātās nepilnības attiecībā uz uzņēmējdarbības daļu atsavināšanu svaigu piena produktu jomā, atsavināšanu siera jomā un attiecībā uz ilgstoši uzglabājamu piena dzērienu kopumu kā tādu. Tomēr Komisijai vēl bija bažas, ka neiespējamība iegūt nepasterizētu pienu radītu ievērojamu efektīvas konkurences traucējumu pakārtotajos tirgos, kas ietver svaigus bāzes piena produktus un Holandes tipa sieru, Nīderlandē kopumā, un rezultātā jo īpaši atsavinātās pakārtotās uzņēmējdarbības daļas nebūtu dzīvotspējīgas. Otra kopuma tirgus pārbaude apstiprināja, ka šajā sakarībā ir vajadzīgi uzlabojumi.

(52)

Pēc tam, 2008. gada 27. novembrī, puses iesniedza galīgo saistību kopumu.

(53)

Ievērojot iepriekšējo aprakstu, galīgajā saistību kopumā ir ietverts turpmāk minētais.

(54)

Visa Friesland Foods svaigu piena produktu uzņēmējdarbība Nīderlandē, kas ietver šādus produktus: svaigu pienu, svaigas paniņas, dabīgo jogurtu, jogurtu un biezpiena produktus ar piedevām, svaigu olu krēmu, biezputras, svaigus, aromatizētus piena dzērienus, svaigu krējumu un bioloģiskus, svaigus bāzes piena produktus (turpmāk “atsavinātā uzņēmējdarbības daļa svaigu produktu jomā”).

(55)

Ekskluzīva, atjaunojama 5 gadu licence, kas atļauj Nīderlandē lietot zīmolu Friesche Vlag attiecībā uz pašreizējo FF Fresh produktu portfeli, kam seko pastāvīgs neizpaušanas periods.

(56)

Uzņēmējdarbības daļu atsavināšanā ir ietvertas Campina piederošā Melkunie zīmola īpašumtiesības un visu Friesche Vlag apakšzīmolu īpašumtiesības, kā arī visi zīmoli, kas ir specifiski FF Fresh produktiem (izņemot pašu Friesche Vlag zīmolu).

(57)

Campina piederošās Bleskensgraaf ražotnes atsavināšana un pārdošanas darba grupas izveidošana, kā arī citu darbinieku piesaiste pētniecībai un attīstībai, plānošanai, loģistikai un vispārējam atbalstam no apvienotā uzņēmuma pārdošanas organizācijas (turpmāk “atsavinātā uzņēmējdarbības daļa siera jomā”).

(58)

Ilgstoši uzglabājamu piena dzērienu jomā Campina zīmola Choco Choco atsavināšana ar šokolādi aromatizētu dzērienu segmentā un zīmola Yogho Yogho atsavināšana ar augļiem aromatizētu dzērienu segmentā Nīderlandē.

(59)

Uzņēmējdarbības daļu atsavināšana cita starpā ietver arī visus materiālos un nemateriālos aktīvus (tostarp intelektuālā īpašuma tiesības), kuri dod ieguldījumu pašreizējā darbībā. Turklāt ir ietvertas visas licences un atļaujas, ko izdevusi jebkura valsts organizācija, kā arī atsavināto uzņēmējdarbības daļu līgumi, noma, saistības un klientu pasūtījumi, tāpat arī visa klientu, kredītu un cita uzskaite par atsavinātajām uzņēmējdarbības daļām. Ietverts ir arī personāls.

(60)

Ir paredzēti trīs elementi, kas nodrošina pakārtotiem konkurentiem, tostarp atsavinātajām uzņēmējdarbības daļām, iespēju iegūt nepasterizētu pienu. Pirmkārt, ir pagaidu piegādes līgums, kas nodrošina nepasterizētu pienu abām ražotnēm. Saskaņā ar šo pagaidu piegādes līgumu atsavinātās uzņēmējdarbības daļas var iegūt nepasterizētu pienu no apvienotā uzņēmuma par “garantēto cenu” (cenu, ko apvienotais uzņēmums garantē saviem zemniekiem), no tās atskaitot 1 %.

(61)

Otrkārt, pēc perioda, kas minēts pagaidu piegādes līgumā, tiks izveidots nodibinājums Nīderlandes Piena fonds (Dutch Milk Fund — DMF), lai nodrošinātu iespēju gadā iegūt nepasterizētu pienu maksimāli 1,2 miljardu kg apmērā. Tas pamatosies uz aizņēmumtiesību sistēmu pakārtotiem konkurentiem. Atsavinātajai uzņēmējdarbības daļai svaigu produktu jomā un atsavinātajai uzņēmējdarbības daļai siera jomā būs priviliģētas aizņēmumtiesības, kā izklāstīts uzlabotajās saistībās, t. i., līdz apjomam, kas atbilst šo uzņēmējdarbības daļu kopējai ražošanas jaudai. Šajā līgumā nepasterizēta piena cena tāpat būs “garantētā cena”, no kuras atskaita 1 % pirmajos piecos gados.

(62)

Trešā elementa mērķis ir panākt strukturālas izmaiņas. Apvienotajā uzņēmumā iesaistīto zemnieku izstāšanās šķēršļi ir samazināti, lai nodrošinātu (i) nepasterizēta piena piegādātāja izvēli neatkarīgi no apvienotā uzņēmuma un (ii) pakārtoto atsavināto uzņēmējdarbības daļu spēju noteikt ilgtermiņa strukturālu risinājumu nepasterizēta piena sagādei. Tas ietver izstāšanās maksu (uzsākšanas maksājumu) EUR 5/100 kg apmērā, kas jāizmaksā jebkuram dalībniekam, kurš izstājas no apvienotā uzņēmuma, līdz tam laikam, kad dalībnieki, kas pārstāv 1,2 miljardus kg nepasterizēta piena, ir atstājuši FrieslandCampina.

(63)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ lēmumā ir secināts, ka ierosinātā koncentrācija ievērojami netraucēs efektīvu konkurenci kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā.

(64)

Tādēļ koncentrācija ir jāatzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību saskaņā ar EK Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu un EEZ līguma 57. pantu.

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/28

Sächsische Aufbaubank — Förderbank

Pirnaische Straße 9

01069 Dresden

DEUTSCHLAND

Sächsisches Staatsministerium für Wirtschaft und Arbeit

Referat 36, Verwaltungsbehörde des EU-Programms „Grenzübergreifende Zusammenarbeit“

Wilhelm Buck Straße 2

01097 Dresden

DEUTSCHLAND

Minister für Ernährung und Ländlichen Raum des Landes Baden-Württemberg

Postfach 10 34 44

70029 Stuttgart

DEUTSCHLAND

Bayerischen Staatsminister für Landwirtschaft und Forsten

Postfach 22 00 12

80535 München

DEUTSCHLAND

Senatsverwaltung für Gesundheit, Umwelt und Verbraucherschutz

Brückenstr. 6

10179 Berlin

DEUTSCHLAND

Minister für Ländliche Entwicklung, Umwelt und Verbraucherschutz des Landes Brandenburg

Postfach 60 11 50

14411 Potsdam

DEUTSCHLAND

Senator für Wirtschaft und Häfen der Freien Hansestadt Bremen

Postfach 10 15 29

28015 Bremen

DEUTSCHLAND

Senator für Wirtschaft und Arbeit der Freien und Hansestadt Hamburg

Postfach 11 21 09

20421 Hamburg

DEUTSCHLAND

Minister für Umwelt, ländlichen Raum und Verbraucherschutz des Landes Hessen

Postfach 31 09

65021 Wiesbaden

DEUTSCHLAND

Minister für Landwirtschaft, Umwelt und Verbraucherschutz des Landes Mecklenburg-Vorpommern

Postfach

19048 Schwerin

DEUTSCHLAND

Minister für Ernährung, Landwirtschaft, Verbraucherschutz und Landesentwicklung des Landes Niedersachsen

Postfach 2 43

30002 Hannover

DEUTSCHLAND

Minister für Umwelt und Naturschutz, Landwirtschaft und Verbraucherschutz des Landes Nordrhein-Westfalen

Postfach

40190 Düsseldorf

DEUTSCHLAND

Minister für Wirtschaft, Verkehr, Landwirtschaft und Weinbau des Landes Rheinland-Pfalz

Postfach 3269

55022 Mainz

DEUTSCHLAND

Minister für Umwelt des Saarlandes

Postfach 10 24 61

66024 Saarbrücken

DEUTSCHLAND

Sächsischen Staatsminister für Umwelt und Landwirtschaft

Postfach

01076 Dresden

DEUTSCHLAND

Ministerin für Landwirtschaft und Umwelt des Landes Sachsen-Anhalt

Postfach 37 62

39012 Magdeburg

DEUTSCHLAND

Minister für Landwirtschaft, Umwelt und ländliche Räume des Landes Schleswig-Holstein

Postfach 5009

24062 Kiel

DEUTSCHLAND

Minister für Landwirtschaft, Naturschutz und Umwelt des Freistaates Thüringen

Postfach 90 03 65

99106 Erfurt

DEUTSCHLAND

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/31

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/32

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/33

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/34

—

8. jomā

TEN-T prioritārais projekts Nr. 21 — Jūras transporta maģistrāles. Maksimālā kopsumma, kas pieejama izraudzītajiem priekšlikumiem 2009. gadā, ir EUR 30 miljoni;

—

9. jomā

Projekti ceļu satiksmei intelektisko transporta sistēmu jomā. Maksimālā kopsumma, kas pieejama izraudzītajiem priekšlikumiem 2009. gadā, ir EUR 100 miljoni;

—

10. jomā

Projekti Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēmu (ERTMS) jomā. Maksimālā kopsumma, kas pieejama izraudzītajiem priekšlikumiem 2009. gadā, ir EUR 240 miljoni.

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/35

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/36

1.

Komisija 2009. gada 23. martā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmums General Motors Corporation (“GM”, ASV) Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār uzņēmuma Delphi Corporation (ASV) vadības sistēmu ražošanu (“Delphi Steering Business”), iegādājoties akcijas un aktīvus.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (fakss: +32 22964301 vai 2967244) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5500 — General Motors/Delphi Steering Business uz šādu adresi:

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/37

—

tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē), un visbeidzot uz “Disciplinari di Produzione all'esame dell'UE (Reg CE 510/2006)”.

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/41

a)

Organoleptiskās īpašības: spilgti dzeltens mīkstums, brūna ārpuse, blīva un poraina konsistence, salda garša, izteikts sviesta aromāts.

b)

Morfoloģiskās īpašības: pēc svara izšķir trīs veidu kūkas —

c)

Iesaiņojums:“Sobao Pasiego” iesaiņo šādi — kūku novieto uz kvadrātveida papīra, kura sānu malas paceļ uz augšu un tad atloka, izveidojot tipiskus “spārniņus”.

—

Kūkas īpašības: pateicoties īpašajiem izgatavošanas apstākļiem, “Sobao Pasiego” piemīt atšķirīgas īpašības, kā izklāstīts 4.2. un 4.5. punktā.

—

Kontrole, ar ko garantē kūku izsekojamību un tātad arī izcelsmi.

—

Kūkas izgatavo un iesaiņo tikai tādās ceptuvēs, kas reģistrētas aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ceptuvju reģistrā.

—

Pirms reģistrācijas veic ceptuvju sākotnējo novērtēšanu; ceptuve var palikt AĢIN reģistrā tikai tad, ja iztur regulāro novērtēšanu.

—

Kūkas izgatavo pēc 4.5. punktā izklāstītās metodes.

—

Ar izcelsmes garantiju tirgū var laist tikai tādas kūkas, kas izturējušas visas pārbaudes ražošanas procesa gaitā un kam piešķirta numurēta etiķete vai kontretiķete.

—

Pārbaudes struktūra uzrauga un periodiski izvērtē produkta ražošanas un tirdzniecības procesus.

—

Ja konstatē neatbilstību prasībām, vajadzības gadījumā tā piemēro sankcijas saskaņā ar tās reglamentu.

—

Produkta pārbaude ietver fizikālķīmisko, organoleptisko un mikrobioloģisko analīzi.

1.

Kūku “Sobao Pasiego” gatavo no šādām sastāvdaļām: sviests (26 % ± 3), cukurs (26 % ± 4) (saharoze), svaigas olas (19 % ± 6), kviešu milti (26 % ± 4). Nelielos daudzumos pievieno dekstrozi, glikozi un sāli (0,3 % ± 0,3), var pievienot arī sarīvētu citrona miziņu, anīsu vai rumu.

2.

Piedevas. Atļauts pievienot šādas piedevas:

emulgatoru (1,5 % ± 1,5), konservantu — kālija sorbātu, kura daudzums nedrīkst pārsniegt 1,5 g uz 1 kg mīklas —, aromatizētāju ar sviesta aromātu un pildvielu.

1.

Mīklas sagatavošana;

2.

Sadalīšana porcijās;

3.

Cepšana.

4.

Atdzesēšana.

5.

Iesaiņošana: no ceptuvēm nosūta un transportē tikai tādus produktus, kas ir pienācīgi iepakoti vai iesaiņoti un ar atbilstīgu marķējumu vai etiķetēm.

6.

Uzglabāšana: aizliegta produkta uzglabāšana saldēšanas sistēmās.

—

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums “Sobao Pasiego”;

—

norāde “Indicación Geográfica Protegida” vai “IGP” (“aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” jeb “AĢIN”).

—

ģeogrāfiskās norādes logotips;

—

pārbaudes struktūras piešķirtais kontroles numurs;

—

pārbaudes struktūras nosaukums.

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/45