26.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/1

Komisijas paziņojums par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē

(2009/C 72/01)

1. IEVADS

Kopš 2007. gada vidus starpbanku kredīttirgu darbībā vērojami nopietni traucējumi. Tas ir izraisījis likviditātes izsīkšanu banku nozarē un banku nevēlēšanos izsniegt savstarpējus aizdevumus, kā arī aizdot līdzekļus tautsaimniecībai kopumā. Tā kā traucējumi kredītu tirgos pēdējo astoņpadsmit mēnešu laikā ir pastiprinājušies, finanšu krīze ir padziļinājusies, un pasaules ekonomika piedzīvo smagu recesiju.

Ir grūti paredzēt risinājumu finanšu krīzei un pasaules ekonomikas atveseļošanai, ja nav drošas stabilitātes banku nozarē un finanšu sistēmā kopumā. Stabilitāte ir vienīgais līdzeklis, lai atgūtu ieguldītāju uzticību un bankas atsāktu savu parasto kreditēšanas praksi. Dalībvalstis attiecīgi ir īstenojušas pasākumus, lai veicinātu banku nozares stabilitāti un atbalstītu kreditēšanu, īpaši jauna kapitāla ieguldīšanu, izmantojot publisko finansējumu, un valdības garantiju sniegšanu banku aizdevumiem. Šos pasākumus izziņoja 2008. gada oktobrī, un pēdējo mēnešu laikā tie ir pakāpeniski īstenoti.

Vairākas dalībvalstis nesen paziņoja par savu nodomu papildināt esošos atbalsta pasākumus, pieņemot glābšanas plānu samazinātas vērtības banku aktīviem. Šie paziņojumi, kas izskanēja vienlaikus ar līdzīga rakstura iniciatīvu Amerikas Savienotajās Valstīs, izraisīja Kopienā plašākas debates par aktīvu glābšanas plāna — valdības pasākuma banku atbalstam — ieguvumiem. Ņemot vērā šīs debates, Komisija, apspriedušies ar Eiropas Centrālo banku (ECB), sagatavoja šo paziņojumu, kura pamatā ir Eurosistēmas 2009. gada 5. februārī izdotie ieteikumi (skatīt I pielikumu).

Šā paziņojuma uzmanības centrā ir jautājumi, kas risināmi dalībvalstīm, paredzot, izstrādājot un īstenojot aktīvu glābšanas pasākumus. Vispārējā līmenī šie jautājumi ietver pamatojumu aktīvu glābšanas plānam kā pasākumam, kas paredzēts, lai aizsargātu finanšu stabilitāti un veicinātu banku aizdevumus; ilgāka termiņa apsvērumus par banku nozares dzīvotspēju un budžeta noturību, kas jāņem vērā, paredzot aktīvu glābšanas pasākumus; kā arī nepieciešamību pēc kopējas un saskaņotas Kopienas pieejas aktīvu glābšanai, īpaši, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Saistībā ar šādu Kopienas pieeju šajā paziņojumā iekļauti arī konkrētāki ieteikumi par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu aktīvu glābšanai, vēršot uzmanību uz tādiem jautājumiem kā i) pārskatāmības un informācijas izpaušanas prasības; ii) izmaksu sloga sadalījums starp valsti, akcionāriem un kreditoriem; iii) saņēmējiem radīto stimulu saskaņošana ar valsts politiskajiem mērķiem; iv) aktīvu glābšanas pasākumu izstrādes principi samazinātas vērtības aktīvu atbilstīguma, novērtēšanas un pārvaldības izteiksmē; un v) saikne starp aktīvu glābšanu, citiem valdības atbalsta pasākumiem un banku restrukturizāciju.

2. AKTĪVU GLĀBŠANAS PLĀNS KĀ PASĀKUMS, KAS PAREDZĒTS, LAI AIZSARGĀTU FINANŠU STABILITĀTI UN VEICINĀTU BANKU AIZDEVUMUS

Dalībvalstu 2008. gada oktobrī izziņoto glābšanas pasākumu kopumu tuvākais mērķis ir aizsargāt finanšu stabilitāti un veicināt kredītu piedāvājumu reālajai ekonomikai. Vēl ir pāragri izdarīt galīgos secinājumus par pasākumu kopumu efektivitāti, bet ir skaidrs, ka tie ir novērsuši finanšu sabrukuma risku un ir veicinājuši svarīgu starpbanku tirgu darbību. Turpretim aizdevumu izsniegšana reālajai ekonomikai kopš pasākumu kopumu izziņošanas ir attīstījusies nelabvēlīgi, un jaunākā statistika liecina par kredītu pieauguma tempa krasu palēnināšanos (1). Daudzās dalībvalstīs ziņo par šobrīd plaši izplatītajiem banku kredītu atteikumiem uzņēmumiem, un šķiet, ka kreditēšanas ierobežojumi pārsniedz to, ko varētu attaisnot ar cikliskuma apsvērumiem.

Galvenais iemesls, ar ko skaidrojama nepietiekama kredītu plūsma, ir neskaidrības par samazinātas vērtības aktīvu novērtēšanu un atrašanās vietu, un tās rada problēmas banku nozarē kopš krīzes sākuma. Neskaidrības par aktīvu novērtējumiem ir ne tikai turpinājušas iedragāt uzticību banku nozarei, bet arī mazinājušas 2008. gada oktobrī apstiprināto valdības atbalsta pasākumu ietekmi. Piemēram, banku rekapitalizācija ir ļāvusi ierobežot aktīvu vērtības samazināšanos, bet bankas lielu daļu šīs kapitāla rezerves ir izmantojušas, lai nodrošinātos pret aktīvu vērtības samazināšanos nākotnē. Bankas jau ir veikušas pasākumus, lai risinātu samazinātas vērtības aktīvu problēmu. Tās ir iegrāmatojušas būtiskus aktīvu vērtības daļējus norakstījumus (2), veikušas pasākumus, lai ierobežotu zaudējumus, pārklasificējot aktīvus savās bilancēs un pakāpeniski rezervējot papildu kapitālu, lai uzlabotu savu maksātspēju. Tomēr šī problēma nav atrisināta pietiekamā mērā, un negaidītā ekonomiskās lejupslīdes padziļināšanās šobrīd liecina par banku aktīvu kredītkvalitātes tālāku un vēl lielāku pasliktināšanos.

Ar aktīvu glābšanas plāna starpniecību varētu tieši risināt jautājumu, kas saistīts ar neskaidrībām par banku bilanču datu kvalitāti, tādējādi palīdzot atjaunot uzticību šai nozarei. Tas varētu palīdzēt arī novērst risku saistībā ar atkārtotiem banku rekapitalizācijas pasākumiem, jo aktīvu vērtības samazināšanās tendence pastiprinās apstākļos, kad reālā ekonomiskā situācija pasliktinās. Pamatojoties uz iepriekšminēto, vairākas dalībvalstis aktīvi apsver iespēju izmantot samazinātas vērtības banku aktīvu glābšanas plānu kā papildinājumu citiem pasākumiem, kas paredzēti, lai īstenotu valstu un valdību vadītāju 2008. gada oktobrī apstiprināto stratēģiju.

3. ILGĀKA TERMIŅA APSVĒRUMI: ATGRIEŠANĀS PIE DZĪVOTSPĒJAS BANKU NOZARĒ UN PUBLISKO FINANŠU NOTURĪBAS

Aktīvu glābšanas pasākumi jāizstrādā un jāīsteno veidā, kas visefektīvāk nodrošina tuvāko mērķu sasniegšanu, kuri paredz aizsargāt finanšu stabilitāti un veicināt banku aizdevumus. Tālab svarīgs jautājums, kas vēl jārisina, ir pietiekamas līdzdalības nodrošināšana aktīvu glābšanas pasākumos, nosakot atbilstīgas cenas un nosacījumus un vajadzības gadījumā ieviešot prasību par obligāto dalību. Tomēr uzsvaru uz aktīvu glābšanas pasākumu izstrādi un īstenošanu nevajadzētu attiecināt tikai uz šiem tuvākajiem mērķiem. Ir svarīgi ņemt vērā arī ilgāka termiņa apsvērumus.

Ja aktīvu glābšanas pasākumus neveiks tā, lai novērstu risku saistībā ar nopietniem starpbanku konkurences traucējumiem (gan dalībvalstu, gan pārrobežu līmenī), ievērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumus par valsts atbalstu, tostarp vajadzības gadījumā veicot saņēmēju restrukturizāciju, rezultāts būs strukturāli vājāka Kopienas banku nozare, kas negatīvi ietekmēs tautsaimniecības ražošanas potenciālu kopumā. Turklāt tas var novest pie atkārtotas nepieciešamības pēc valdības intervences šajā nozarē, uzliekot aizvien smagāku slogu publiskajām finansēm. Šādi riski ir nopietni, ņemot vērā valsts iespējamā riska mērogu. Lai ierobežotu šādu ilgāka termiņa zaudējumu risku, valdības intervencei banku nozarē vajadzētu būt pietiekami mērķtiecīgai, iekļaujot tajā rīcības aizsardzības pasākumus, lai bankām radītos stimulus varētu saskaņot ar valsts politiskajiem mērķiem. Aktīvu glābšanas pasākumiem vajadzētu būt daļai no kopējiem centieniem atjaunot banku nozares dzīvotspēju, un tiem jābalstās uz nepieciešamo restrukturizāciju. Nepieciešamība pēc restrukturizācijas banku nozarē, kas ir paralēls pasākums valdības atbalstam, sīkāk aplūkota saistībā ar valsts atbalsta noteikumiem 5. un 6. iedaļā.

10)

Paredzot aktīvu glābšanas pasākumu izstrādi un īstenošanu, ir būtiski arī, lai dalībvalstis ņemtu vērā budžeta iespējas. Aplēses par kopējiem gaidāmajiem aktīvu vērtības daļējiem norakstījumiem liecina, ka aktīvu glābšanas pasākumu budžeta izmaksas — faktiskās un iespējamās vai abas — varētu būt ievērojamas — gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret dalībvalstu iekšzemes kopproduktu (IKP). Valdības atbalsts, izmantojot aktīvu glābšanas (un citus) pasākumus, nebūtu jāsniedz tādā apjomā, kas izraisa bažas par publiskā finansējuma noturību, piemēram, pārmērīgas parādsaistības vai finanšu problēmas. Šādi apsvērumi ir jo īpaši svarīgi pašreizējā situācijā, kad budžeta deficīts palielinās, publiskā parāda līmenis pieaug un pastāv problēmas ar valsts obligāciju emisiju.

11)

Konkrētāk, budžeta situācija dalībvalstīs būs svarīgs apsvērums, izvēloties pārvaldības mehānismu aktīviem, kuriem piemēro glābšanas pasākumus, proti, aktīvu pirkumu, aktīvu apdrošināšanu, aktīvu mijapmaiņas darījumus vai šādu pasākumu kombinējumu (3). Dažādām pieejām, ko piemēro aktīvu glābšanai, nevar būt būtiski atšķirīga ietekme uz budžeta uzticamību, jo finanšu tirgi droši vien diskontētu iespējamos zaudējumus, pamatojoties uz līdzīgiem principiem (4). Tomēr pieejai, kas paredz samazinātas vērtības aktīvu tiešo pirkšanu, varētu būt tūlītēja ietekme uz budžeta rādītājiem un valdības finansējumu. Kaut arī samazinātas vērtības aktīvu pārvaldības mehānisma izvēle ir katras dalībvalsts ziņā, varētu paredzēt kombinēto pieeju, saskaņā ar kuru nedrošos aktīvus nodala no banku bilances atsevišķā struktūrvienībā (vai nu bankās, vai ārpus tām), kura zināmā mērā saņem valdības garantiju priekšrocības. Šāda pieeja ir visnotaļ pievilcīga, jo tai ir daudzas aktīvu pirkšanas metodes priekšrocības, raugoties no banku sistēmas uzticamības atjaunošanas viedokļa, un tā vienlaicīgi ierobežo tūlītēju ietekmi uz budžetu.

12)

Ņemot vērā ierobežotos budžeta resursus, būtu lietderīgi koncentrēt aktīvu glābšanas pasākumus uz ierobežotu skaitu sistēmiskas nozīmes banku. Dažās dalībvalstīs aktīvu glābšanas pasākumi bankām var būt būtiski ierobežoti saistībā ar dalībvalstu esošajiem budžeta ierobežojumiem un/vai dalībvalstu banku bilances apjomu attiecībā pret IKP.

4. NEPIECIEŠAMĪBA PĒC KOPĒJAS UN SASKAŅOTAS KOPIENAS PIEEJAS

13)

Izvērtējot aktīvu glābšanas pasākumu veidu, tuvākie finanšu stabilitātes un banku kreditēšanas mērķi ir jāsaskaņo ar nepieciešamību novērst ilgāka termiņa zaudējumus banku nozarei Kopienā, vienotajam tirgum un ekonomikai kopumā. To visefektīvāk var sasniegt, izmantojot kopēju un saskaņotu Kopienas pieeju, kas ietver šādus plašākus mērķus:

a)	uzlabot uzticību tirgum, pierādot spēju Kopienas līmenī efektīvi reaģēt uz finanšu krīzi un radīt pozitīvas papildu sekas dalībvalstīm un finanšu tirgos kopumā;

ierobežot negatīvas papildu sekas dalībvalstīm, ja aktīvu glābšanas pasākumu ieviešana pirmajā dalībvalstī, kas uzņemas iniciatīvu īstenot tos, izdara spiedienu uz citām dalībvalstīm, liekot tām sekot šai dalībvalstij, un rada risku, ka dalībvalstis varētu sākt sacensību par subsīdiju piedāvājumiem;

c)	aizsargāt finanšu pakalpojumu vienoto tirgu, nodrošinot konsekvenci starp dalībvalstu ieviestajiem aktīvu glābšanas pasākumiem un vēršoties pret finansiālu protekcionismu;

d)	nodrošināt pasākumu atbilstību valsts atbalsta kontroles prasībām un visām pārējām juridiskajām prasībām, turpinot nodrošināt konsekvenci starp aktīvu glābšanas pasākumiem un līdz minimumam samazinot konkurences traucējumus un morālu kaitējumu.

14)

Saskaņošana starp dalībvalstīm būtu nepieciešama tikai vispārējā līmenī, un to varētu nodrošināt, saglabājot pietiekamu elastību, lai pasākumus varētu pielāgot atsevišķo banku konkrētajām situācijām. Ja nebūs pietiekamas saskaņošanas ex ante, daudzus no šiem mērķiem varēs izpildīt tikai tad, ja tiks noteiktas valsts atbalsta kontroles papildu prasības ex post. Tālab kopējie ieteikumi par glābšanas pasākumu pamatelementiem varētu palīdzēt līdz minimumam samazināt nepieciešamību pēc korekcijām un pielāgojumiem, kas veicami pēc novērtēšanas saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Šādi ieteikumi ir sniegti turpmākajās iedaļās.

5. PAMATNOSTĀDNES PAR VALSTS ATBALSTA NOTEIKUMU PIEMĒROŠANU AKTĪVU GLĀBŠANAS PASĀKUMIEM

15)

Parasti banku pienākums ir novērtēt risku aktīviem, ko tās iegādājas, un nodrošināt, lai tās varētu segt jebkādus ar šiem aktīviem saistītos zaudējumus (5). Tomēr var paredzēt arī aktīvu glābšanas pasākumus, lai veicinātu finanšu stabilitāti. Publiskie aktīvu glābšanas pasākumi ir valsts atbalsts, ciktāl tie atbrīvo saņēmējbanku no nepieciešamības reģistrēt vai nu zaudējumus, vai rezervi iespējamiem zaudējumiem saistībā ar tās samazinātas vērtības aktīviem (vai atlīdzina no tiem izrietošās sekas) un/vai ļauj izmantot statūtkapitālu citiem mērķiem. Īpaši tas raksturīgs tajos gadījumos, kad samazinātas vērtības aktīvus pērk vai apdrošina par vērtību, kas ir augstāka par tirgus cenu, vai kad garantijas cena nenodrošina valstij pietiekamu kompensāciju par tās iespējamām maksimālajām saistībām, ko tā uzņemas saskaņā ar garantiju (6).

16)

Tomēr ikvienam atbalstam, ko sniedz aktīvu glābšanas pasākumiem, būtu jāatbilst nepieciešamības, proporcionalitātes un konkurences traucējumu minimizēšanas vispārējiem principiem. Šāda palīdzība ietver nopietnus konkurences traucējumus starp saņēmējbankām un bankām, kas nav saņēmējbankas, kā arī starp saņēmējbankām, kuru vajadzību līmenis ir atšķirīgs. Bankas, kuras nav saņēmējbankas un kuras pamatā ir finansiāli stabilas bankas, var uzskatīt par savu pienākumu paredzēt valdības intervenci, lai saglabātu konkurētspēju tirgū. Līdzīgi konkurences traucējumi var rasties arī starp dalībvalstīm, izraisot risku saistībā ar sacensību par subsīdiju piedāvājumiem starp dalībvalstīm (mēģinot glābt savas bankas, neņemot vērā sekas, kādas tas varētu atstāt uz citu dalībvalstu bankām) un virzoties uz finansiālu protekcionismu un iekšējā tirgus sadrumstalotību. Tādēļ dalībai aktīvu glābšanas shēmā būtu jāpiemēro skaidri definēti un objektīvi kritēriji, lai novērstu iespēju atsevišķām bankām izmantot nepamatotas priekšrocības.

17)

Komisijas paziņojumā — Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi (7), noteica principus, kas regulē valsts atbalsta noteikumu un jo īpaši EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanu jebkuram banku atbalsta pasākumam, ņemot vērā globālo finanšu krīzi. Pēc tam Komisijas paziņojumā — Finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos — atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem (8), tika sniegti sīkāki norādījumi par šo principu praktisko piemērošanu rekapitalizācijai. Tādā pašā garā šajā paziņojumā noteiktajās pamatnostādnēs, pamatojoties uz tiem pašiem principiem, uzskaitīti aktīvu glābšanas pasākumu vai shēmu pamatelementi, kas nosaka to efektivitāti un ietekmi uz konkurenci. Šīs pamatnostādnes ir piemērojamas visām bankām, kas izmanto aktīvu glābšanas pasākumu sniegtās priekšrocības, neatkarīgi no to individuālās situācijas, bet to piemērošanas praktiskās sekas var atšķirties atkarībā no riska profila un saņēmēja dzīvotspējas. Šo pamatnostādņu principi piemērojami pēc analoģijas, ja divas vai vairākas dalībvalstis saskaņo pasākumus, kas paredzēti pārrobežu banku aktīvu glābšanai.

18)

Šā paziņojuma mērķis ir noteikt saskaņotus principus un nosacījumus, lai pēc iespējas nodrošinātu aktīvu glābšanas pasākumu efektivitāti vienotajā tirgū, ņemot vērā ilgtermiņa mērķi atgriezties normālos tirgus apstākļos, saglabājot pietiekamu elastību, lai pielāgotos konkrētajām īpatnībām vai paredzētu papildu pasākumus vai procedūras individuālā vai valsts līmenī finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Efektīvu aktīvu glābšanas pasākumu rezultātā tiktu saglabāti aizdevumi reālajai ekonomikai.

5.1. Problēmas pienācīga apzināšana un risinājumu varianti: pilnīga ex ante pārskatāmība un informācijas izpaušana par vērtības samazināšanos un atbilstīgo banku sākotnējais novērtējums

19)

Ikviena aktīvu glābšanas pasākuma pamatā ir nepieciešamība skaidri apzināt bankas aktīvu problēmas apmērus, tās patieso maksātspēju pirms atbalsta sniegšanas un tās izredzes atgūt dzīvotspēju, ņemot vērā visus iespējamos alternatīvos risinājumus, lai veicinātu nepieciešamo restrukturizācijas procesu, novērstu traucējumus stimulu radīšanā visiem dalībniekiem un izvairītos no valsts resursu izniekošanas, ja tie neveicina normālas kredītu plūsmas atsākšanos reālajā ekonomikā.

20)

Tādēļ, lai līdz minimumam samazinātu risku, ka varētu rasties atkārtota nepieciešamība pēc valsts intervences to pašu saņēmēju labā, ir jāizpilda šādi kritēriji kā priekšnosacījums aktīvu glābšanas pasākumu priekšrocību izmantošanai:

atbalsta pieteikumiem būtu jāpiemēro pilnīga ex ante pārskatāmība un informācijas izpaušana no atbilstīgo banku puses par glābšanas programmā iekļautajiem samazinātas vērtības aktīviem, pamatojoties uz pareizu novērtējumu, ko apliecinās atzīti neatkarīgi eksperti un apstiprinās attiecīgā uzraudzības iestāde atbilstoši novērtēšanas principiem, kas izklāstīti 5.5. iedaļā (9); šāda informācija par vērtības samazināšanos būtu izpaužama pirms valdības intervences; tas ļautu noteikt atbalsta apjomu un zaudējumus, kas radušies bankai aktīvu pārvešanas rezultātā (10).

pēc individuālas bankas atbalsta pieteikuma saņemšanas būtu pilnībā jāizvērtē šīs bankas darbības un bilance, lai novērtētu bankas kapitāla pietiekamību un tās dzīvotspējas izredzes nākotnē (dzīvotspējas izvērtējums); šādai izvērtēšanai jānotiek vienlaicīgi ar aktīvu glābšanas programmā iekļauto samazinātas vērtības aktīvu apliecināšanu, bet, ņemot vērā tās apjomu, to varētu pabeigt pēc tam, kad banka uzsāk dalību aktīvu glābšanas programmā; izvērtēšanas rezultātus dara zināmus Komisijai, un tos ņems vērā, novērtējot nepieciešamos papildu pasākumus (skatīt 6. iedaļu).

5.2. Ar samazinātas vērtības aktīviem saistīto izmaksu sloga sadalījums starp valsti, akcionāriem un kreditoriem

21)

Parasti bankām ir jāsedz pilnā apmērā zaudējumi, kas saistīti ar samazinātas vērtības aktīviem. Tam vispirms ir nepieciešama pilnīga ex ante pārskatāmība un informācijas izpaušana, kam seko aktīvu pareizs novērtējums pirms valdības intervences un pareiza valsts atlīdzība par aktīvu glābšanas pasākumu neatkarīgi no tā veida, lai nodrošinātu vienādu akcionāra atbildību un izmaksu sloga sadalījumu neatkarīgi no izraudzītā konkrētā modeļa. Šo elementu kombinējumam būtu jānodrošina vispārēja konsekvence attiecībā uz sloga sadalījumu dažādiem valsts atbalsta veidiem, ņemot vērā dažādo palīdzības veidu atšķirīgos elementus (11).

22)

Tiklīdz aktīvi ir pienācīgi novērtēti un zaudējumi ir pareizi noteikti (12) un ja bez valsts intervences bankai varētu rasties tehniskās maksātnespējas situācija, banka ir jānodod administrēšanai tiesā vai jālikvidē atbilstoši Kopienas un valsts tiesību aktiem. Šādā situācijā, lai saglabātu finanšu stabilitāti un uzticību, varētu būt lietderīgi nodrošināt aizsardzību vai garantijas obligāciju turētājiem (13).

23)

Ja finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ banku nav ieteicams nodot administrēšanai tiesā vai tiesiski pareizi likvidēt (14), bankai varētu piešķirt palīdzību garantiju vai aktīvu pirkuma veidā, ierobežojot to līdz stingri noteiktam minimumam, lai bankas varētu turpināt savu darbību laikposmā, kāds nepieciešams, lai izstrādātu plānu restrukturizācijai vai tiesiski pareizai likvidācijai. Šādā gadījumā varētu sagaidīt, ka arī akcionāri sedz zaudējumus, vismaz līdz brīdim, kad tiek sasniegts kapitāla pietiekamības regulatīvo prasību minimums. Varētu paredzēt arī iespēju nacionalizēt banku.

24)

Ja nav iespējams nodrošināt izmaksu sloga pilnīgu sadalījumu ex ante, būtu jāprasa, lai banka piedalās zaudējumu vai riska segšanā vēlākā posmā, izmantojot, piemēram, zaudējumu apvērses klauzulu vai apdrošināšanas shēmas gadījumā — klauzulu “par pirmo zaudējumu”, kas jāsedz bankai (parasti vismaz 10 % apmērā), un klauzulu “par atlikušās daļas riska dalīšanu”, ar kuru starpniecību banka piedalās jebkuru papildu zaudējumu segšanā līdz noteiktai procentuālajai daļai (parasti vismaz 10 %) (15).

25)	Parasti, jo mazāks sākotnējais ieguldījums, jo lielāka nepieciešamība pēc akcionāru ieguldījuma vēlākā posmā, izmantojot valsts zaudējumu pārvēršanu bankas akcijās un/vai papildu kompensācijas pasākumus, lai ierobežotu konkurences traucējumus, izvērtējot nepieciešamo restrukturizāciju.

5.3. Bankām radīto stimulu piedalīties aktīvu glābšanas programmās saskaņošana ar valsts politiskajiem mērķiem

26)

Samazinātas vērtības aktīvu glābšanas programmās principā būtu jāparedz sešu mēnešu termiņš dalības pieteikumu iesniegšanai, skaitot no valdības shēmas sākšanas dienas. Tas ierobežos banku centienus novēlot nepieciešamās informācijas izpaušanu, cerot uz izdevīgākiem glābšanas pasākumiem vēlākā datumā, un veicinās banku problēmu ātru atrisināšanu, pirms ekonomikas lejupslīde vēl vairāk pasliktinās esošo situāciju. Šo sešu mēnešu laikā bankas varēs iesniegt atbilstīgus aktīvu grozus, uz kuriem attiecināmi aktīvu glābšanas pasākumi, ar iespēju pagarināt atmaksas termiņu (16).

27)

Var nākties izstrādāt atbilstošus mehānismus, lai nodrošinātu to, ka valdības pasākumā piedalās tās bankas, kurām aktīvu glābšanas programmas ir visvairāk nepieciešamas. Šādi mehānismi varētu ietvert prasību par obligāto dalību programmā, un tiem būtu jāparedz vismaz prasība par obligātu informācijas izpaušanu uzraudzības iestādēm. Visām bankām noteiktais pienākums informēt par samazinātas vērtības aktīvu problēmu apmēru palīdzēs skaidri apzināt nepieciešamību pēc aktīvu glābšanas shēmas dalībvalsts līmenī un vajadzīgo apjomu.

28)

Ja dalība nav obligāta, shēma varētu ietvert atbilstošus stimulus (tādus kā garantiju vai tiesību nodrošināšana esošajiem akcionāriem, lai tie nākotnē varētu piedalīties privāta kapitāla piesaistīšanā uz izdevīgiem noteikumiem), lai veicinātu banku vēlmi izmantot šo shēmu, neatkāpjoties no pārskatāmības un informācijas izpaušanas, godprātīga novērtējuma un izmaksu sloga sadales principiem.

29)	Dalība pēc noteiktā sešu mēnešu pieteikšanās termiņa izbeigšanās būtu jābūt iespējamai tikai ārkārtēju un neparedzētu apstākļu gadījumā, par kuriem banka nav atbildīga (17), izpildot stingrākus nosacījumus, piemēram, lielāka atlīdzība valstij un/vai apjomīgāki kompensācijas pasākumi.

30)

Aktīvu glābšanas pasākumu pieejamībai vienmēr vajadzētu būt atkarīgai no vairākiem atbilstošiem rīcības ierobežojumiem. Proti, saņēmējbankām būtu jāievēro aizsardzības pasākumi, kuri nodrošina, ka glābšanas pasākumu ietekme uz kapitālu tiek izmantota kredītu izsniegšanai, lai pienācīgi apmierinātu pieprasījumu atbilstoši komerckritērijiem un nediskriminācijas principam, nevis, lai finansētu izaugsmes stratēģiju (jo īpaši finansiāli stabilu banku iegādi), kaitējot konkurentiem.

31)

Būtu jāparedz arī ierobežojumi dividenžu politikai un maksimālais atalgojums banku vadītājiem. Būtu jānosaka rīcības ierobežojumu konkrētais veids, pamatojoties uz proporcionalitātes novērtējumu un ņemot vērā dažādos faktorus, kas var ietvert arī restrukturizācijas nepieciešamību (skatīt 6. iedaļu).

5.4. Aktīvu atbilstīgums

32)

Nosakot glābšanas pasākumiem atbilstīgo aktīvu klāstu, jārod līdzsvars starp tūlītējas finanšu stabilitātes mērķi un nepieciešamību vidējā termiņā nodrošināt atgriešanos pie normālas tirgus darbības. Šķiet, ka aktīvi, kurus parasti dēvē par “toksiskiem aktīviem” (piemēram, ASV ar hipotēku nodrošinātie vērtspapīri un ar tiem saistītie riska ieguldījumu fondi un atvasinātie instrumenti) un kuri ir izraisījuši finanšu krīzi un lielā mērā kļuvuši nelikvīdi vai kuriem ir piemērotas ievērojamas vērtības samazinājuma korekcijas, ir iemesls lielākajai daļai neskaidrību un skepticismam par banku dzīvotspēju. Attiecinot atbilstīgo aktīvu klāstu tikai uz šādiem aktīviem, tiktu ierobežots valsts iespējamo zaudējumu risks un tiktu veicināta konkurences traucējumu novēršana (18). Tomēr pārāk ierobežoti glābšanas pasākumi būtu saistīti ar risku, ka var neizdoties atjaunot uzticību banku nozarei, ņemot vērā atšķirības starp konkrētajām problēmām, ar kurām saskaras dažādas dalībvalstis un bankas, un apmēru, kādā vērtības samazināšanās ir skārusi arī citus aktīvus. Tas varētu veicināt pragmatiskas pieejas, tostarp elastīguma elementu, izmantošanu, kas nodrošinātu to, ka citi aktīvi arī saņem glābšanas pasākumu priekšrocības atbilstošā apmērā un pienācīgi pamatotos gadījumos.

33)

Atbilstīgo aktīvu noteikšanai ir nepieciešama kopēja un saskaņota Kopienas pieeja glābšanas pasākumiem, lai novērstu konkurences traucējumus starp dalībvalstīm un Kopienas banku nozarē un lai ierobežotu stimulus pārrobežu bankām iesaistīties arbitrāžā starp dažādiem valstu glābšanas pasākumiem. Lai nodrošinātu konsekvenci atbilstīgu aktīvu noteikšanā visās dalībvalstīs, būtu jādefinē aktīvu kategorijas (“grozi”), kas atspoguļo pašreizējās vērtības samazināšanās apmēru. Sīkāki norādījumi par šo kategoriju definīciju sniegti III pielikumā. Šādu aktīvu kategoriju izmantošana veicinātu banku un to riska profilu salīdzināšanu Kopienā. Tad dalībvalstīm būtu jāizlemj, kuras aktīvu kategorijas un kādā apmērā iekļaujamas glābšanas pasākumu programmās, pamatojoties uz Kopienas izvērtējumu par izvēlēto aktīvu vērtības samazināšanās pakāpi.

34)

Būtu jāizstrādā samērīga pieeja, lai dalībvalsts, kuras banku nozari papildus ir ietekmējuši citi faktori tādā apmērā, kas apdraud tās finanšu stabilitāti (piemēram, tā sauktā burbuļa pārsprāgšana tās nekustamā īpašuma tirgū), varētu attiecināt atbilstīgumu arī uz labi definētām aktīvu kategorijām, kas atbilst sistēmiskajiem draudiem, ja ir pienācīgs pamatojums un nav kvantitatīvu ierobežojumu.

35)

Varētu paredzēt arī papildu elastību, dodot bankām iespēju izmantot glābšanas pasākumu priekšrocības tiem aktīviem, kuri neatbilst 32), 33) un 34) punktā izklāstītajiem atbilstīguma kritērijiem, neizvirzot prasību iesniegt konkrētu pamatojumu, vismaz 10-20 % apmērā no aktīvu glābšanas mehānismā iekļautās attiecīgās bankas kopējiem aktīviem, ņemot vērā dažādo dalībvalstu un banku atšķirīgos apstākļus. Turpretim aktīvus, kurus šobrīd nevar uzskatīt par samazinātas vērtības aktīviem, nevajadzētu iekļaut glābšanas programmā. Aktīvu glābšanas pasākumam nevajadzētu būt beztermiņa līdzeklim, kas nodrošina pret recesijas sekām nākotnē.

36)

Parasti, jo plašāks atbilstības kritēriju loks un jo lielāka attiecīgo aktīvu proporcija bankas portfelī, jo izvērstāka būs restrukturizācija un iespējas izvairīties no pārmērīgiem konkurences traucējumiem. Katrā ziņā Komisija neuzskatīs aktīvus par glābšanas pasākumiem atbilstīgiem aktīviem, ja tie būs iekļauti saņēmējbankas bilancē pēc noteiktā termiņa beigu datuma un pirms glābšanas programmas izziņošanas (19). Pretējā gadījumā tas novestu pie aktīvu arbitrāžas un izraisītu nepieļaujamu morālu kaitējumu, radot bankām stimulus atturēties no turpmākās kreditēšanas un citu ieguldījumu riska pienācīgas novērtēšanas un tādējādi atkārtot tās pašas kļūdas, kas bija par iemeslu pašreizējai finanšu krīzei (20).

5.5. Glābšanas pasākumiem atbilstīgo aktīvu novērtēšana un cenu noteikšana

37)

Pareiza un konsekventa pieeja aktīvu, tostarp sarežģītāku un mazāk likvīdu aktīvu, novērtēšanai, ir galvenais faktors, kas novērš pārmērīgus konkurences traucējumus un ļauj izvairīties no sacensības par subsīdiju piedāvājumiem starp dalībvalstīm. Novērtēšana būtu jāveic, izmantojot Kopienas līmenī noteiktu vispārēju metodiku, kas Komisijai būtu rūpīgi jāsaskaņo ex ante ar visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu aktīvu glābšanas pasākumu maksimālu efektivitāti un samazinātu traucējumu un kaitīgas arbitrāžas risku, īpaši pārrobežu bankām. Var rasties nepieciešamība izmantot alternatīvas metodes, lai ņemtu vērā konkrētos apstākļus saistībā ar, piemēram, attiecīgo datu savlaicīgu pieejamību, ja šīs metodes nodrošina līdzvērtīgu pārskatāmību. Katrā ziņā atbilstīgajām bankām būtu jānovērtē savi portfeļi katru dienu, kā arī regulāri un bieži jāsniedz informācija valstu iestādēm un to uzraudzības iestādēm.

38)

Ja aktīvu novērtēšana izrādās sevišķi sarežģīta, var paredzēt alternatīvas pieejas, piemēram, finansiāli stabilas bankas izveidi, saskaņā ar kuru valsts pirktu drošos un nevis nedrošos aktīvus. Bankas iegāde valsts īpašumā (tostarp nacionalizācija) varētu būt alternatīvs variants, lai veiktu novērtēšanu ilgākā termiņā saistībā ar restrukturizāciju vai tiesiski pareizu likvidāciju, tādējādi novēršot jebkādas neskaidrības par attiecīgo aktīvu pareizo vērtību (21).

39)

Pirmajā posmā aktīvus, ja iespējams, būtu jānovērtē, pamatojoties uz to pašreizējo tirgus vērtību. Būtībā ikviens glābšanas shēmā iekļauto aktīvu pārvedums vērtībā, kas pārsniedz tirgus cenu, būs valsts atbalsts. Tomēr pašreizējā tirgus vērtība var būt diezgan atšķirīga no šo aktīvu bilances vērtības pašreizējā situācijā vai, ja nav tirgus, tāda var pat nebūt (dažiem aktīviem vērtība praktiski var būt pat nulle).

40)

Otrajā posmā samazinātas vērtības aktīviem piešķirtā vērtība saistībā ar aktīvu glābšanas programmu (“pārveduma vērtība”) noteikti būs augstāka par pašreizējo tirgus cenu, lai sasniegtu cerētos glābšanas pasākumu rezultātus. Lai nodrošinātu konsekvenci atbalsta saderīguma novērtēšanā, Komisija izmantotu pārveduma vērtību, kas atspoguļo aktīvu pamatā esošo ilgtermiņa ekonomisko vērtību (reālo ekonomisko vērtību), pamatojoties uz pamatā esošo naudas plūsmu un ilgākiem termiņiem, kā pieņemamu atsauces vērtību, kura norāda uz atbalsta summas kā nepieciešamā minimuma atbilstību. Būs jāparedz vienoti diskonti, kas piemērojami dažām aktīvu kategorijām, lai tuvinātos to aktīvu reālajai ekonomiskajai vērtībai, kuri ir tik sarežģīti, ka izstrādāt ticamas prognozes par to attīstību tuvākajā nākotnē praktiski nebūtu iespējams.

41)

Tādējādi pārveduma vērtībai aktīvu pirkuma vai aktīvu apdrošināšanas (22) gadījumā būtu jābalstās uz to reālo ekonomisko vērtību. Turklāt ir jānodrošina pietiekama atlīdzība valstij. Ja dalībvalsts uzskata par nepieciešamu (lai izvairītos no tehniskās maksātnespējas) izmantot aktīvu pārveduma vērtību, kas pārsniedz aktīvu reālo ekonomisko vērtību, pasākumā iekļautais atbalsta elements ir attiecīgi lielāks. Tāda prakse ir pieļaujama tikai tad, ja tā ietver tālejošu restrukturizāciju un tādu nosacījumu ieviešanu, kuri ļauj atgūt šo papildu atbalstu vēlākā posmā, piemēram, izmantojot zaudējumu apvērses mehānismus.

42)	Novērtēšanas procesā attiecībā uz tirgus vērtību un reālo ekonomisko vērtību, kā arī attiecībā uz atlīdzību valstij būtu jāievēro tie paši pamatprincipi un procesi, kas uzskaitīti IV pielikumā.

43)

Izvērtējot novērtēšanas metodes, ko dalībvalstis ierosinājušas piemērot aktīvu glābšanas pasākumiem, un to īstenošanu individuālos gadījumos, Komisija konsultēsies ar novērtēšanas ekspertu grupām (23). Komisija izmantos arī Kopienas līmenī izveidoto institūciju speciālās zināšanas, lai nodrošinātu novērtēšanas metodiku konsekvenci.

5.6. Glābšanas pasākumos iekļauto aktīvu pārvaldība

44)

Dalībvalstīm, pamatojoties uz 3. iedaļā un II pielikumā izklāstītajām izvēles iespējām, ir jāizvēlas vispiemērotākais modelis palīdzības sniegšanai bankām saistībā ar aktīviem, ņemot vērā samazinātas vērtības aktīvu problēmu, attiecīgo banku situāciju un budžeta apsvērumus. Valsts atbalsta kontroles mērķis ir nodrošināt, lai izvēlētā modeļa elementi tiktu izstrādāti tā, lai nodrošinātu vienādu režīmu un novērstu pārmērīgus konkurences traucējumus.

45)

Kaut arī konkrētie cenu noteikšanas mehānismi atbalsta pasākumiem var atšķirties, to atšķirīgajiem elementiem nevajadzētu būtiski ietekmēt attiecīgo izmaksu sloga sadalījumu starp dalībvalsti un saņēmējbanku. Pamatojoties uz pareizu novērtējumu, aktīvu pārvaldības uzņēmējsabiedrības kopējam finanšu mehānismam, apdrošināšanai vai kombinētajam risinājumam būtu jānodrošina to, ka bankai būs jāuzņemas segt tādu pašu zaudējumu daļu. Tālab varētu paredzēt zaudējumu apvērses klauzulas. Visām shēmām kopumā ir jānodrošina, lai saņēmējbankas segtu zaudējumus, kas radušies aktīvu pārveduma rezultātā (skatīt papildus 50. punktu un 10. zemsvītras piezīmi).

46)

Neatkarīgi no modeļa, lai veicinātu bankas koncentrēšanos uz dzīvotspējas atjaunošanu un novērstu iespējamos interešu konfliktus, funkcionālā un organizatoriskā līmenī ir jānodrošina skaidrs nodalījums starp saņēmējbanku un tās samazinātas vērtības aktīviem, īpaši attiecībā uz to pārvaldību, personālu un klientūru.

5.7. Procedūras aspekti

47)	Ja vajadzīgs, V pielikumā var iepazīties ar sīkiem norādījumiem par šo pamatnostādņu ietekmi uz valsts atbalsta procedūrām saistībā ar sākotnējo paziņojumu par atbalstu un restrukturizācijas plānu novērtējumu.

6. TURPMĀKIE PASĀKUMI — PĀRSTRUKTURĒŠANA UN DZĪVOTSPĒJAS ATGŪŠANA

48)

Principi un nosacījumi, kas minēti 5. iedaļā, nosaka pamatu aktīvu glābšanas pasākumu izstrādei saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Šajā kontekstā valsts atbalsta noteikumu mērķis ir nodrošināt minimālo atbalstu ar vismazāk traucējošu ietekmi, lai saņēmējbankām novērstu riskus, kas attiecas uz aktīvu atsevišķu kategoriju, ar mērķi sagatavot stingru pamatu ilgtermiņa dzīvotspējas atgūšanai bez valsts atbalsta palīdzības. Lai arī samazinātas vērtības aktīvu problēmas risināšana saskaņā ar iepriekšminētajiem principiem ir nepieciešama, lai atgūtu banku dzīvotspēju, pati par sevi tā nav pietiekama, lai sasniegtu šo mērķi. Atkarībā no katras bankas situācijas un rakstura tām būs jāveic piemēroti pasākumi savu interešu labā, lai izvairītos no līdzīgām problēmām nākotnē un nodrošinātu ilgtspējīgu rentabilitāti.

49)

Saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, jo īpaši glābšanas vai pārstrukturēšanas jomā, šādu aktīvu glābšanas veidu var uzskatīt par strukturālu operāciju, kurai nepieciešama šādu trīs nosacījumu izvērtēšana: i) atbilstīgs saņēmēju ieguldījums, lai segtu samazinātas vērtības aktīvu programmas izmaksas; ii) piemērota rīcība, lai nodrošinātu dzīvotspējas atgūšanu; un iii) nepieciešamie pasākumi, lai novērstu konkurences traucējumus.

50)

Pirmā nosacījuma izpildi varētu nodrošināt, izpildot 5. iedaļā noteiktajās prasības, proti, informācijas izpaušana, novērtēšana, cenu noteikšana un izmaksu sloga sadale. Tam būtu jānodrošina saņēmēja ieguldījumu, kas atbilst vismaz kopējiem zaudējumiem, kuri radušies aktīvu pārvešanā valstij. Ja tas nav fiziski iespējams, atbalstu var izņēmuma kārtā tomēr atļaut, piemērojot stingrākas prasības attiecībā uz diviem citiem nosacījumiem.

51)

Prasības par dzīvotspējas atgūšanu un nepieciešamajiem aizsardzības līdzekļiem konkurences traucējumu novēršanai tiks noteiktas katrā lietā atsevišķi. Attiecībā uz otro nosacījumu par nepieciešamību atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju jāatzīmē, ka aktīvu glābšana var sekmēt šā mērķa sasniegšanu. Pēc iespējamo riska faktoru pilnīgas izvērtēšanas un apsvēršanas dzīvotspējas izvērtējumam būtu jāapliecina bankas kapitāla pašreizējā un turpmākā pietiekamība (24).

52)

Pēc aktīvu glābšanas pasākumu sākotnējās apstiprināšanas Komisijas novērtējums par nepieciešamās pārstrukturēšanas apmēru tiks sniegts, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: Paziņojumā — Finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos — atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem noteiktie kritēriji, bankas aktīvu daļa, uz kuru attiecas glābšanas pasākumi; šādu aktīvu pārvešanas cena salīdzinājumā ar tirgus cenu, piešķirtā samazinātas vērtības aktīvu glābšanas pasākumu īpašas pazīmes, kopējais valsts riska darījumu apmērs saistībā ar bankas riska svērtajiem aktīviem, saņēmējbankas problēmu raksturs un cēlonis, un bankas darījumu modeļa un ieguldījumu stratēģijas stabilitāte. Lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par saņēmējbankas situāciju, Komisija ņems vērā arī jebkuras citas piešķirtās valsts garantijas vai veikto valsts rekapitalizāciju (25).

53)

Ilgtermiņa dzīvotspējas kritērijs nosaka, ka bankai jāspēj izdzīvot bez valsts atbalsta, un ietver skaidrus plānus par visa saņemtā valsts kapitāla izpirkšanu un atteikšanos no valsts garantijām. Atkarībā no šā novērtējuma rezultātiem pārstrukturēšanas pasākumiem būs jāietver bankas stratēģijas un darbības padziļināta pārskatīšana, tostarp, piemēram, attiecībā uz pamatdarbību, uzņēmējdarbības modeļu pārorientēšanu, uzņēmējdarbības struktūru/meitasuzņēmumu slēgšanu vai atsavināšanu, izmaiņām aktīvu un pasīvu pārvaldībā un citām izmaiņām.

54)

Visaptverošu pārstrukturēšanu uzskatīs par nepieciešamu gadījumos, kad samazinātas vērtības aktīvu pienācīgs novērtējums saskaņā ar 5.5. iedaļā un IV pielikumā noteiktajiem principiem atklās, ka bez valsts intervences banku pašu kapitāla vērtība būs negatīva/tās būs tehniski maksātnespējīgas. Par šādas visaptverošas pārstrukturēšanas nepieciešamību parasti liecina atkārtoti atbalsta pieprasījumi un atkāpes no vispārīgajiem principiem, kas izklāstīti 5. iedaļā.

55)

Visaptveroša pārstrukturēšana būtu nepieciešama arī tad, ja banka jau ir saņēmusi jebkāda veida valsts atbalstu, kas vai nu palīdz segt vai novērst zaudējumus, vai arī tā kopējā summa pārsniedz 2 % no kopējiem bankas riska svērtajiem aktīviem. Šādā gadījumā ir pienācīgi jāņem vērā katra saņēmēja situācijas īpašās pazīmes (26).

56)	Dzīvotspējas atgūšanai paredzēto nepieciešamo pasākumu grafikā tiks ņemta vērā attiecīgās bankas konkrētā situācija, kā arī vispārējā situācija banku nozarē, nepamatoti neaizkavējot nepieciešamo pielāgojumu īstenošanu.

57)	Nepieciešamo kompensācijas pasākumu apmērs būtu jāapsver, pamatojoties uz konkurences traucējumiem, ko rada atbalsts. Tas var ietvert rentablo uzņēmējdarbības struktūru vai meitasuzņēmumu racionalizāciju vai atsavināšanu, vai arī apņemšanos ierobežot komerciālas darbības izvēršanu.

58)	Kompensācijas pasākumus uzskatīs par nepieciešamiem gadījumos, kad saņēmējbanka neizpilda 5. iedaļā minētos nosacījumus, jo īpaši informācijas izpaušanas, novērtēšanas, cenu noteikšanas un izmaksu sloga sadales jomā.

59)

Komisija izvērtēs nepieciešamo kompensācijas pasākumu apmēru, pamatojoties uz atbalsta radīto konkurences traucējumu novērtējumu un jo īpaši uz šādiem faktoriem: atbalsta kopējā summa, ietverot atbalstu, kas izriet no garantiju un rekapitalizācijas pasākumiem, to samazinātas vērtības aktīvu apmērs, uz kuriem attiecas pasākums, aktīva radīto zaudējumu daļa, bankas vispārējā stabilitāte, to aktīvu riska profils, uz kuriem attiecas glābšanas pasākumi, bankas riska pārvaldības kvalitāte, maksātspējas koeficientu līmenis, ja atbalsts nav sniegts, saņēmējbankas pozīcija tirgū un konkurences traucējumi, ko rada bankas nepārtraukta darbība tirgū, kā arī atbalsta ietekme uz banku nozares struktūru.

7. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

60)	Ņemot vērā finanšu un ekonomisko situāciju, kas prasīja tūlītēju rīcību, Komisija piemēro šo paziņojumu no 2009. gada 25. februāra, kas ir datums, kurā Komisija principā vienojās par tā saturu.

(1) Lai gan oficiālie dati par euro zonu liecina, ka banku aizdevumi uzņēmumiem joprojām ir elastīgi, pamattendence šobrīd atslābst, un aizdevumu pieauguma tempi salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš 2008. gada beigās ievērojami samazinājās. Banku aizdevumi privātajai ekonomikai (aizdevumi iestādēm, kas nav MFI, izņemot valdības sektoru) 2008. gada decembrī samazinājās par 0,4 % attiecībā pret novembri.

(2) No 2007. gada vidus līdz šim brīdim aktīvu vērtības daļēji norakstījumi kopā sasniedz 1 063 miljardus ASV dolāru, no kuriem 737,6 miljardi ASV dolāru attiecas uz ASV reģistrētām bankām un 293,7 miljardi ASV dolāru attiecas uz Eiropā reģistrētām bankām. Daļa no pēdējās minētās summas (68 miljardi ASV dolāru) attiecas uz Šveici. Neraugoties uz jau ziņotajiem aktīvu vērtības daļējiem norakstījumiem, SVF šobrīd lēš, ka banku kopējie zaudējumi saistībā ar aktīvu vērtības samazināšanos varētu sasniegt 2 200 miljardus ASV dolāru. Šo aplēšu pamatā ir visā pasaulē izkliedētie ASV izcelsmes un vērtspapīros pārvērstie hipotēku, patēriņa kredītu un uzņēmumu parāda turējumi, un kopš krīzes sākuma šo aplēšu apmēri pastāvīgi pieaug. Daži tirgus komentētāji uzskata, ka kopējie zaudējumi varētu būt pat ievērojami lielāki. Piemēram, Nouriel Roubini, kas nemitīgi apgalvoja, ka oficiālās aplēses ir pārāk zemas, šobrīd domā, ka kopējie zaudējumi Amerikas Savienotajām Valstīm vien varētu būt 3 600 miljardi ASV dolāru.

(3) Šie pasākumi sīkāk aplūkoti II pielikumā.

(4) Valdības aktīvu pirkumi nav saistīti ar lielām budžeta izmaksām ilgākā termiņā, ja pēc tam iegādāto aktīvu pietiekamu daudzumu var pārdot ar peļņu (skatīt piemērus par ASV un Zviedriju II pielikumā). Tomēr tie ietver sākotnējus budžeta izdevumus, kas varētu palielināt valdības bruto parādu un valdības bruto finanšu vajadzības. Pieeju, kuras pamatā ir valdības parāda apmaiņa pret samazinātas vērtības aktīviem, varētu izmantot, lai atvieglotu operāciju problēmas saistībā ar emisiju, bet tā nevarētu novērst ietekmi uz budžeta rādītājiem un valdības parāda piedāvājuma pieaugumu tirgū.

(5) Parasti banku turējumā ir dažādi aktīvi, tostarp skaidra nauda, finanšu aktīvi (valsts kases vekseļi, parāda vērtspapīri, kapitāla vērtspapīri, tirgojamie aizdevumi un preces), atvasinātie instrumenti (mijapmaiņas darījumi, iespēju līgumi), aizdevumi, finanšu ieguldījumi, nemateriālie aktīvi un pamatlīdzekļi. Zaudējumi var rasties, ja aktīvi tiek pārdoti zem to bilances vērtības, ja to vērtība ir samazināta un ir izveidotas rezerves iespējamiem zaudējumiem vai ex post, ja ieņēmumu plūsmas termiņa iestāšanās laikā ir mazākas nekā bilances vērtība.

(6) Tiek uzskatīts, ka garantija ir valsts atbalsts, ja saņēmējbanka nevar atrast nevienu neatkarīgu privātu uzņēmēju tirgū, kas vēlētos sniegt līdzīgu garantiju. Valsts atbalsta summu nosaka valsts neto saistību maksimālajā apjomā.

(7) OV C 270, 25.10.2008., 8. lpp.

(8) OV C 10, 15.1.2009., 2. lpp.

(9) Neskarot nepieciešamību darīt zināmu atklātībai informāciju par to, kā bilanci ietekmē aktīvu glābšanas pasākums, kas ietver atbilstošu izmaksu sloga sadalījumu, ar terminiem “pārskatāmība” un “pilnīga informācijas izpaušana” saprot pārskatāmību attiecībā pret valsts iestādēm, iesaistītajiem neatkarīgajiem ekspertiem un Komisiju.

(10) Atbalsta summa atbilst starpībai starp aktīvu pārvešanas vērtību (parasti — pamatojoties uz to reālo ekonomisko vērtību) un tirgus cenu. Saskaņā ar šo dokumentu radušies zaudējumi atbilst starpībai starp aktīvu pārvešanas vērtību un to bilances vērtību. Faktiskie zaudējumi parasti ir zināmi ex post.

(11) Aktīvu glābšanas pasākumus zināmā mērā var pielīdzināt jauna kapitāla ieguldījumiem, ciktāl tie nodrošina zaudējumu mazināšanas mehānismu un tiem ir ietekme uz statūtkapitālu. Taču ar pirmo minēto veidu valsts parasti ir pakļauta lielākam riskam, kas saistīts ar samazinātas vērtības aktīvu konkrēto portfeli, turklāt bez citu bankas ienākumus gūstošo darbību un līdzekļu tieša ieguldījuma, un pārsniedz tās iespējamo līdzdalību bankā. Tā kā šajā gadījumā trūkumi ir lielāki, bet priekšrocības savukārt ir ierobežotākas, atlīdzībai par aktīvu glābšanu principā vajadzētu būt lielākai nekā atlīdzībai jauna kapitāla ieguldījumu gadījumā.

(12) Salīdzinot aktīvu bilances vērtību ar to pārvešanas vērtību (t.i., reālo ekonomisko vērtību).

(13) Tomēr akcionāri šādos gadījumos būtu izslēdzami no aizsardzības. Skatīt lēmumus NN 39/2008 (Dānija, atbalsts Roskilde Bank likvidācijai) un NN 41/2008 (Apvienotā Karaliste, glābšanas atbalsts Bradford & Bingley).

(14) Tas iespējams gadījumā, kad bankas lielumu vai darbības veidu nav iespējams vadīt, piemērojot administratīvu vai tiesas procedūru vai tiesiski pareizu likvidāciju, neatstājot bīstamu sistēmisku ietekmi uz citām finanšu iestādēm vai aizdevumu izsniegšanu reālajai ekonomikai. Tālab būtu nepieciešams monetāras un/vai uzraudzības iestādes pamatojums.

(15) Attiecīgo līmeni var ietekmēt citi faktori, piemēram, augsta atlīdzība. Turklāt jāpiezīmē, ka ex post kompensācijas iespējamas vairākus gadus pēc pasākuma ieviešanas un tādējādi var nevajadzīgi paildzināt neskaidrības, kas saistītas ar samazinātas vērtības aktīvu novērtēšanu. Zaudējumu apvērses klauzulas gadījumā, pamatojoties uz ex ante novērtējumu, šādas problēmas nebūtu.

(16) Gadījumos, kad programmā ir iekļauti aktīvi, kurus var atmaksāt vēlāk.

(17) “Neparedzēti apstākļi” ir apstākļi, kurus uzņēmuma vadība, pieņemot lēmumu nepiedalīties aktīvu glābšanas programmā, nekādā veidā nevar paredzēt dalības pieteikumu iesniegšanas laikā un kuri nav radušies uzņēmuma vadības nevērības vai kļūdas vai grupas, kurai pieder uzņēmums, lēmumu rezultātā. “Ārkārtēji apstākļi” ir izņēmuma apstākļi, kas nav saistīti ar pašreizējo krīzi. Dalībvalstīm, kas vēlas atsaukties uz šādiem apstākļiem, jāsniedz Komisijai visa nepieciešamā informācija.

(18) Šķiet, ka ASV šādu pieeju ir izvēlējušās Citigroup un Bank of America.

(19) Parasti Komisija uzskata, ka vienots un objektīvs termiņa beigu datums, piemēram, 2008. gada beigas, nodrošinās līdzvērtīgus konkurences apstākļus bankām un dalībvalstīm.

(20) Vajadzības gadījumā var paredzēt valsts atbalstu attiecībā uz nākotnes aktīvu risku, pamatojoties uz paziņojumu par garantijām un pagaidu shēmu.

(21) To varētu darīt tad, ja, piemēram, valsts apmainītu aktīvus pret valsts obligācijām summā, kas vienāda ar to nominālvērtību, bet saņemtu iespējamās garantijas banku kapitālam, kura vērtība atkarīga no samazinātas vērtības aktīvu pārdošanas galīgās cenas.

(22) Apdrošināšanas pasākuma gadījumā ar pārveduma vērtību saprot apdrošināto summu.

(23) Komisija izmantos šādu novērtēšanas ekspertu grupu atzinumu līdzīgi tam, kā tā rīkojas citu valsts atbalsta procedūru gadījumā, saskaņā ar kurām tā var izmantot neatkarīgu ekspertu atzinumu.

(24) Cik vien iespējams, būtu jānodrošina arī atbilstība Paziņojuma — Finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos — atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem, 40. punktā minētajiem kritērijiem.

(25) Tām bankām, kurām pēc iepriekšējā valsts atbalsta piešķiršanas ir pienākums izveidot pārstrukturēšanas plānu, šajā plānā ir pienācīgi jāņem vērā jaunais atbalsts un jāparedz visas iespējas, sākot no pārstrukturēšanas līdz tiesiski pareizai likvidācijai.

(26) Šā punkta vajadzībām nav jāņem vērā dalība apstiprinātā kredītgarantiju shēmā bez nosacījuma, ka garantija bija jāizmanto zaudējumu segšanai.

I PIELIKUMS

EIROSISTĒMAS NORĀDES PAR BANKĀM PAREDZĒTAJIEM AKTĪVU ATBALSTA PASĀKUMIEM

Eirosistēma ir noteikusi septiņus pamatprincipus banku aktīvu atbalsta pasākumiem:

1)	iestāžu atbilstība, kam vajadzētu būt balstītai uz brīvprātības principu, ierobežojumu gadījumā, ja iespējams, priekšroku dodot iestādēm ar samazinātas vērtības aktīvu lielu apmēru;

2)	salīdzinoši plaša to aktīvu definīcija, par kuriem var saņemt atbalstu;

atbilstīgo aktīvu novērtēšana, kas ir pārskatāma un, vēlams, pamatojas uz dažādām pieejām un kopīgiem kritērijiem, kas jāpieņem visās dalībvalstīs. Novērtēšana pamatojas uz trešo pušu neatkarīgu ekspertu viedokļiem un modeļiem, kuros izmanto mikrolīmeņa datu ievadi, lai aprēķinātu sagaidāmo zaudējumu ekonomisko vērtību un ar tiem saistītās iespējamības, kā arī diskontu piemērošanu attiecībā uz aktīvu bilances vērtību, ja tirgus vērtības novērtēšana ir īpaši sarežģīta vai ja situācija prasa tūlītēju rīcību;

4)	pietiekams risku sadalījuma līmenis kā jebkuras shēmas elements, kas nepieciešams, lai ierobežotu valdības izmaksas, iesaistītajām iestādēm sniegtu atbilstošus stimulus un šajās iestādēs saglabātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus;

5)	pietiekami ilgs aktīvu atbalsta shēmu darbības termiņš, ja iespējams, saskaņojot to ar atbilstīgo aktīvu termiņstruktūru;

6)	to iestāžu pārvaldība, kuras jāturpina vadīt atbilstoši uzņēmējdarbības principiem, un to shēmu atbalstīšana, kurās ir paredzētas skaidri definētas iziešanas stratēģijas; un

7)	valsts atbalsta shēmu nosacījumu izpilde atbilstoši novērtējamiem kritērijiem, piemēram, apņemšanās turpināt sniegt kredītus pieprasījuma pienācīgai apmierināšanai atbilstoši komerckritērijiem.

II PIELIKUMS

Dažādas pieejas aktīvu glābšanai un pieredze nedrošo banku risinājumu izmantošanā Amerikas Savienotajās Valstīs, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, Vācijā, Šveicē un Čehijas Republikā

I. Iespējamās pieejas

Principā var apsvērt divas plašas pieejas to aktīvu pārvaldīšanai, kuriem piemēro glābšanas pasākumus:

Samazinātas vērtības aktīvu nodalīšana no drošajiem aktīviem bankas ietvaros vai banku nozarē kopumā. Var apsvērt vairākus šīs pieejas variantus. Katrai bankai varētu izveidot aktīvu pārvaldības uzņēmumu (nedrošo banku vai garantiju režīmu), tādējādi samazinātas vērtības aktīvi tiktu pārvesti atsevišķai juridiskai personai un aktīvus joprojām pārvaldītu grūtībās nonākusī banka vai atsevišķa struktūra, turklāt iespējamie zaudējumi tiktu sadalīti starp drošo banku un valsti. Cita iespēja ir, ka valsts varētu izveidot neatkarīgu iestādi (ko bieži vien dēvē par “apkopotāju banku”), lai no atsevišķām bankām vai banku nozares kopumā nopirktu samazinātas vērtības aktīvus, tādējādi ļaujot bankām atsākt parasto kreditēšanas praksi bez aktīvu vērtības daļējas norakstīšanas riska. Šī pieeja varētu ietvert arī iepriekšēju nacionalizāciju, kur valsts pārņem kontroli pār dažām vai visām nozares bankām, pirms tiek nodalīti to drošie un nedrošie aktīvi.

Aktīvu apdrošināšanas shēma, ar kuru bankas savās bilancēs saglabā samazinātas vērtības aktīvus, bet valsts tās nodrošina pret zaudējumiem. Aktīvu apdrošināšanas gadījumā samazinātas vērtības aktīvi saglabājas to banku bilancēs, kuras valsts ir nodrošinājusi pret dažiem vai visiem zaudējumiem. Īpaša problēma saistībā ar aktīvu apdrošināšanu ir piemērotas prēmijas noteikšana attiecībā uz neviendabīgiem un sarežģītiem aktīviem, kurai principā būtu jāatspoguļo apdrošināto aktīvu novērtēšanas un riska raksturlielumu kombinācija. Cita problēma ir tāda, ka situācijā, kad apdrošinātie aktīvi ir sadalīti pa daudzām bankām, nevis koncentrēti dažās lielākās bankās, apdrošināšanas shēmas ir tehniski sarežģīti izmantojamas. Visbeidzot, tas, ka apdrošinātie aktīvi saglabāsies banku bilancēs, radīs interešu konfliktu iespējamību un likvidēs nozīmīgo psiholoģisko ietekmi, ko rada drošās bankas un nedrošo aktīvu skaidra nodalīšana.

II. Pieredze nedrošo banku jomā

Amerikas Savienotajās Valstīs 1989. gadā tika izveidots valdībai piederošs aktīvu pārvaldības uzņēmums Resolution Trust Corporation (RTC). RTC tika uzticēts likvidēt aktīvus (galvenokārt ar nekustamiem īpašumiem saistītus aktīvus, tostarp hipotekāros aizdevumus), kas piederēja krājaizdevu sabiedrībām, kuras Krājaizdevu uzraudzības birojs pēc krājaizdevu sabiedrību krīzes (1989.-1992. gads) pasludināja par maksātnespējīgām. RTC pārņēma arī apdrošināšanas funkcijas, ko iepriekš veica Federālā mājokļu kredītu piešķīrēju banku valde (Federal Home Loan Bank Board). Laikā no 1989. gada līdz 1995. gada vidum Resolution Trust Corporation slēdza vai citādi likvidēja 747 krājaizdevu sabiedrības ar kopējiem aktīviem 394 miljardu ASV dolāru apmērā. Tās pienākumus 1995. gadā pārņēma Federālās noguldījumu apdrošināšanas korporācijas krājsabiedrību apdrošināšanas fonds (Savings Association Insurance Fund of the Federal Deposit Insurance Corporation). Kopumā izmaksas nodokļu maksātājiem 1995. gadā tika lēstas 124 miljardu ASV dolāru apmērā.

RTC darbojās, izmantojot tā dēvētās “pašu kapitāla partnerības programmas”. Visās pašu kapitāla partnerībās privātā sektora partneris ieguva daļu no aktīvu kopfonda. Saglabājot daļu aktīvu portfeļos, RTC varēja saņemt daļu no īpaši lielās peļņas, ko guva portfeļieguldītāji. Turklāt pašu kapitāla partnerības ļāva RTC gūt labumu no privātā sektora partneru veiktajiem pārvaldības un likvidācijas pasākumiem, un struktūra palīdzēja nodrošināt iniciatīvu labāku saskaņošanu nekā parastā saskaņošana galvenā uzņēmuma/līgumslēdzēja attiecībās. Pastāv šādi dažādi pašu kapitāla partnerību veidi: vairāku ieguldījumu fonds (ierobežota un selektīva partnerība, nenoteikti aktīvu portfeļi), N-sērijas un S-sērijas hipotekārie tresti (konkurējošs piedāvājums attiecībā uz noteiktu aktīvu portfeli), zemes fonds (lai gūtu peļņu no zemes atjaunošanas un izstrādes ilgtermiņā) un JDC partnerība (galvenā partnera izvēle, izmantojot salīdzinošo atlasi, attiecībā uz nenodrošinātiem vai apšaubāmas vērtības prasījumiem).

Zviedrijā tika izveidotas divas banku aktīvu pārvaldības sabiedrības (AMC), Securum un Retriva, lai pārvaldītu finanšu iestāžu ienākumus nenesošos aizdevumus. Tas tika darīts 1992.-1993. gada finanšu krīzes atrisināšanas politikas ietvaros. Grūtībās nonākušo banku aktīvus sadalīja drošajos un nedrošajos aktīvos, un nedrošos aktīvus pārveda vienai no aktīvu pārvaldības sabiedrībām, galvenokārt Securum. Svarīgs Zviedrijas programmas aspekts bija tas, ka bankām bija pilnībā jāatklāj paredzamie aizdevumu zaudējumi un jānosaka nekustamā īpašuma un citu aktīvu patiesā vērtība. Šim nolūkam finanšu uzraudzības iestāde pastiprināja noteikumus par iespējamo aizdevumu zaudējumu definēšanu, kā arī nekustamā īpašuma novērtēšanas noteikumus. Lai iegūtu vienotu novērtējumu par nekustamo īpašumu, kas atradās to banku turējumā, kuras piesakās uz atbalstu, iestāde izveidoja novērtēšanas padomi, kurā piedalījās nekustamā īpašuma eksperti. Pienācīgas rūpības procesā aktīviem piešķirtās zemās tirgus vērtības efektīvi palīdzēja izveidot pamatu aktīvu vērtības noteikšanai. Tā kā tirgus dalībnieki necerēja, ka cenas varētu kļūt zemākas par šo līmeni, tirdzniecība tika saglabāta (1). Ilgtermiņā šo banku aktīvu pārvaldības sabiedrību darbība izrādījās veiksmīga, jo budžeta izmaksas saistībā ar finanšu sistēmas atbalstīšanu bija daudz maz līdzsvarotas ar ienākumiem, ko banku aktīvu pārvaldības sabiedrības guva no savu aktīvu turējumu likvidācijas.

Francijā 1990. gados tika izveidota valsts iestāde, kurai piešķirta institucionāla neierobežota valsts garantija, lai pārņemtu un laika gaitā likvidētu Credit Lyonnais nedrošos aktīvus. Nedrošā banka finansēja aktīvu iegādi, izmantojot Credit Lyonnais piešķirto kredītu. Tādējādi Credit Lyonnais varēja izvairīties no aktīvu zaudējumu iegrāmatošanas un atbrīvot kapitālu par atbilstošu riska svērto aktīvu summu, jo, ņemot vērā valsts garantiju, nedrošajai bankai piešķirtā aizdevuma riska pakāpe bija noteikta 0 %. Komisija nedrošo banku apstiprināja kā pārstrukturēšanas atbalstu. Šā modeļa pazīme bija skaidrs nodalījums starp drošajām un nedrošajām bankām, lai izvairītos no interešu konfliktiem, un “labāku laiku klauzula” par drošo banku peļņas gūšanu valsts labā. Pēc dažiem gadiem šo banku veiksmīgi privatizēja. Tomēr aktīvu pārvešana uz nedrošo banku bilances vērtībā atbrīvoja akcionārus no atbildības par zaudējumiem un laika gaitā radīja augstas izmaksas valstij.

Dažus gadus vēlāk Banco di Napoli Itālijā tika sadalīta nedrošajā bankā un drošajā bankā. Tas notika pēc tam, kad esošie akcionāri bija mazinājuši zaudējumus un Valsts kase bija veikusi rekapitalizāciju tādā līmenī, kas nepieciešams, lai turpinātu bankas darbību. Banco Napoli sniedza finansējumu, lai nedrošā banka iegādātos diskontētos, bet joprojām samazinātas vērtības aktīvus, izmantojot subsidētu aizdevumu, ko devusi Centrālā banka un pretgarantējusi Valsts kase. Vienu gadu vēlāk šī banka tika privatizēta. Ne Credit Lyonnais, ne Banco di Napoli gadījumā Valsts kasei nedrošo aktīvu iegāde neradīja tūlītējus budžeta izdevumus, kas pārsniegtu bankām nodrošinātā kapitāla apmēru.

Nesen Vācija, lai risinātu Landesbanken nedrošo aktīvu problēmu, izmantoja nedrošās bankas elastīgāku veidu. SachsenLB lietā pēc tam, kad nedrošie aktīvi apmēram 17,5 miljardu euro apmērā tika nodoti īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai (SPV), lai šos aktīvus paturētu līdz to termiņa beigām, saņēmējs tika pārdots kā darbību turpinošs uzņēmums. Iepriekšējie īpašnieki — Saksijas federālā zeme — sniedza garantiju pret zaudējumiem apmēram 17 % apmērā no nominālvērtības, ko stresa testā uzskatīja par iespējamo zaudējumu maksimālo robežu (“pamatscenārijā” tas bija novērtēts tikai 2 % apmērā). Jaunais īpašnieks pārņēma lielāko daļu refinansējumu un sedza atlikušos riskus. Bija paredzēts, ka atbalsta summa sasniegs vismaz sliktākā scenārija aplēsi — 4 %. WestLB lietā aktīvu portfelis 23 miljardu euro apmērā tika nodots SVP un nodrošināts ar valdības garantiju 5 miljardu euro apmērā, lai segtu iespējamos zaudējumus un novērstu bilances aktīvu vērtības pielāgojumus Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS). Tādējādi WestLB varēja savu bilanci pasargāt no aktīvu tirgus svārstību ietekmes. Valstij tika samaksāta garantijas maksa 0,5 % apmērā. Šo garantiju režīmu joprojām piemēro, un to uzskata par valsts atbalstu.

Šveicē valdība izveidoja jaunu fondu, kuram UBS nodeva toksisko aktīvu portfeli, ko trešā puse pirms nodošanas bija novērtējusi. Lai nodrošinātu šā fonda finansējumu, Šveice vispirms UBS ieguldīja kapitālu (obligācijās, kuras var konvertēt UBS akcijās), ko UBS nekavējoties norakstīja un pārveda uz fondu. Pārējo fonda finansējumu nodrošināja aizdevums no Šveices Valsts bankas.

Čehijas banku aizdevumu nosacījumi 1990. gadu beigās bija ļoti “brīvi”. Tā rezultātā Čehijas bankas stipri cieta, un 1990. gadu beigās valdībai tās bija jāglābj. Lai izveidotu stabilu banku nozari, tika veikti galvenie pasākumi banku bilanču sakārtošanai.

Čehijas valdība 1991. gada februārī izveidoja konsolidācijas banku (Konsolidační banka, KOB), lai pārņemtu ienākumus nenesošos aizdevumus, kas banku nozarē bija uzkrājušies līdz 1991. gadam, piemēram, parādus, kas “pārmantoti” no centralizētās plānveida ekonomikas, jo īpaši tos, kas saistīti ar tirdzniecību padomju bloka valstīs. Šo speciālo banku 2001. gada septembrī pārveidoja par aģentūru, kam bija jāpārņem arī nedrošie aizdevumi, kas saistīti ar “jauniem inovatīviem” aizdevumiem (jo īpaši tā dēvētie privatizācijas aizdevumi, ienākumus nenesošie aizdevumi un ar krāpšanu saistītie aizdevumi).

Sākot ar 1991. gadu lielākās bankas tika atbrīvotas no nedrošajiem aizdevumiem, un no 1994. gada uzsvars tika likts uz mazākām bankām. Jo īpaši 1996. gada augustā notikušais Kreditní banka bankrots un tam sekojošais Agrobanka daļējais sabrukums radīja spriedzi Čehijas banku sistēmā. Attiecīgās programmas izraisīja tikai valsts daļas pagaidu palielināšanos banku nozarē 1995. gadā, kā arī 1998. gadā, pateicoties Agrobanka licences atsaukšanai. Kopumā valdības daļa banku nozarē palielinājās no 29 % 1994. gadā līdz 32 % 1995. gadā.

Turklāt 1997. gadā mazo banku atbalstam tika apstiprināta cita programma — Stabilizācijas programma. Tās pamatmērķis bija aizvietot zemas kvalitātes aktīvus, kuru likviditāte bija līdz 110 % no katras iesaistītās bankas kapitāla, īpašam uzņēmumam Česká finanční nopērkot zemas kvalitātes aktīvus no bankas un šo aktīvu atlikušo summu atpērkot 5-7 gadu laikā. Sešas bankas iesaistījās šajā programmā, tomēr piecas no tām tika izslēgtas, jo tās neatbilda programmas kritērijiem, un pēc tam pārtrauca darbību. Tādējādi Stabilizācijas programma izrādījās neveiksmīga un tika pārtraukta.

Līdz 1998. gada beigām tika izsniegtas 63 banku darbības licences (60 no kurām izsniedza līdz 1994. gada beigām). 2000. gada septembra beigās 41 banka un ārvalstu banku filiāle turpināja darbību, uz 16 bankām attiecās ārkārtas režīms (8 bankas bija likvidācijas procesā, 8 bankas — iesaistītas bankrota procedūrā), 4 bankas apvienojās ar citām bankām un vienai ārvalstu bankai tika atņemta licence, jo tā nespēja uzsākt darbību. No pārējām iestādēm (41) (tostarp CKA) 15 bija vietējā līmenī kontrolētas bankas un 27 — ārvalstu kontrolētas bankas, tostarp ārvalstu meitasuzņēmumi un ārvalstu filiāles.

Grozītais likums par bankrotu un maksājumu kārtošanu, kā arī likums par atklātām izsolēm stājās spēka 2000. gada maijā. Šo likumu mērķis bija paātrināt bankrota procedūras un saskaņot kreditoru un debitoru tiesības, ļaujot specializētiem uzņēmumiem vai juridiskām personām bankrota procedūrās rīkoties kā pilnvarotajiem un sniedzot iespēju vienoties par strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā.

(1) Tas krasi atšķiras no Japānas politikas, kur nedrošo aktīvu vērtības noteica pārāk augstas, tādējādi “iesaldējot” nekustamā īpašumu tirgu apmēram uz desmit gadiem.

III PIELIKUMS

Atbilstīgo aktīvu kategoriju (“grozu”) definīcija un pilnīga informācija par samazinātas vērtības aktīviem un visām bankas darbībām

I. Atbilstīgo aktīvu kategoriju (“grozu”) definīcija

Banku samazinātas vērtības finanšu aktīvu definīcijai vajadzētu būt kopsaucējam, kura pamatā ir kategorijas, kas jau tiek izmantotas:

1)	ziņošanā un novērtēšanā, kas balstīta uz piesardzības principu (Bāzeles 3. pīlārs = Kapitāla prasību direktīvas (CRD) XII pielikums; FINREP un COREP);

2)	finanšu pārskatu sniegšanā un novērtēšanā (jo īpaši 39. SGS un 7. SFPS);

3)	specializētos ad hoc ziņojumos par kredītu krīzi: Starptautiskā valūtas fonda (SVF), Finansiālās stabilitātes foruma (FSF), Roubini un Eiropas Banku uzraugu komitejas (EBUK) darbā attiecībā uz pārskatāmību.

Esošo ziņošanas un novērtēšanas kategoriju kopsaucēja izmantošana, lai definētu aktīvu “grozus”,

1)	novērsīs jebkādu papildu ziņošanas slogu attiecībā uz bankām;

2)	ļaus novērtēt atsevišķu banku samazinātas vērtības aktīvu grozu, izmantojot Kopienas un globālā līmenī veiktas aplēses (kas var būt būtiskas, lai noteiktu “ekonomisko vērtību” noteiktā brīdī); un

3)	sniegs objektīvus (apstiprinātus) izejas punktus samazinātas vērtības novērtēšanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā izejas punktu, lai noteiktu “ekonomisko vērtību” un aktīvu glābšanas pasākumus, Komisija ierosina šādus finanšu aktīvu “grozus”.

1. tabula

I. Strukturēti/vērtspapīros pārvērsti finanšu produkti
	Produkta veids	Uzskaites kategorija	Shēmas novērtēšana pamats			Piezīmes
	Produkta veids	Uzskaites kategorija	Tirgus vērtība	Ekonomiskā vērtība	Pārveduma vērtība	Piezīmes
1	RMBS	FVPL/AFS (1)				Sīkāk iedalīts atkarībā no: ģeogrāfiskā apgabala, daļu prioritārās kārtības, novērtējumiem, paaugstināta riska, Alt-A vai citiem pakārtotajiem aktīviem, termiņiem/emisijas datumiem, piešķīrumiem un norakstījumiem
2	CMBS	FVPL/AFS
3	CDO	FVPL/AFS
4	ABS	FVPL/AFS
5	Uzņēmumu parāds	FVPL/AFS
6	Citi aizdevumi	FVPL/AFS
Kopā
II. Vērtspapīros nepārvērstie aizdevumi
	Produkta veids	Uzskaites kategorija	Shēmas novērtēšanas pamats			Piezīmes
	Produkta veids	Uzskaites kategorija	Izmaksas (2)	Ekonomiskā vērtība	Pārveduma vērtība	Piezīmes
7	Uzņēmumu aizdevumi	HTM/ L&R (1)	Izmaksas (2)			Sīkāk iedalīts atkarībā no: ģeogrāfiskā apgabala, darījumu partnera riska (PD), kredītriska mazināšanas (nodrošinājuma) un termiņstruktūras,piešķīrumiem un norakstījumiem
8	Mājokļu aizdevumi	HTM/ L&R	Izmaksas
9	Citi individuālie aizdevumi	HTM/ L&R	Izmaksas
Kopā

II. Pilnīga informācija par samazinātas vērtības aktīviem un ar tiem saistītajām darbībām

Pamatojoties uz aktīvu groziem, kas atspoguļoti 1. tabulā, informācija par tās bankas samazinātas vērtības aktīviem, uz kuru būtu jāattiecina aktīvu glābšanas pasākums, ir jāsniedz tādā detalizācijas līmenī, kā tas ieteikts 1. tabulas ailē “piezīmes”.

Pamatojoties uz Eiropas Banku uzraugu komitejas (EBUK) (3) noteikto paraugpraksi par informācijas izpaušanu saistībā ar tirgus satricinājuma ietekmētām darbībām, informāciju par bankas darbībām saistībā ar samazinātas vērtības aktīviem, kuru izmantos 5.1. iedaļā minētajā dzīvotspējas izvērtējumā, varētu strukturēt šādā veidā.

2. tabula

EBUK noteiktā paraugprakse

Senior Supervisors Group (SSG) (Vecāko uzraudzītāju grupa):

informācija par paraugpraksi

Uzņēmējdarbības modelis

—	Uzņēmējdarbības modeļa apraksts (t.i., pamudinājums iesaistīties darbībās un vērtības radīšanas procesā) un, attiecīgā gadījumā, jebkuru veikto izmaiņu apraksts (t.i., izmaiņas, ko izraisījusi krīze).

—	Stratēģiju un mērķu apraksts.

—	Apraksts par darbību nozīmīgumu un ieguldījumu uzņēmējdarbībā (ietverot kvantitatīvu analīzi).

—	Darbību veida apraksts, tostarp instrumentu un to darbības apraksts, un apraksts par produktu/ieguldījumu atbilstības kritērijiem.

—	Apraksts par iestādes lomu un iesaistes pakāpi, t.i., apņemšanos un pienākumiem.

—	Darbības (SPE) (4).

—	Riska darījumu veids (sponsors, likviditātes un/vai kredīta kvalitātes uzlabošanas nodrošinātājs) (SPE).

—	Stratēģijas kvalitatīvā analīze (LF).

Riski un to pārvaldība

—	Apraksts par to risku veidu un pakāpi, kuri radušies saistībā ar darbībām un instrumentiem.

—	Apraksts par risku pārvaldības metodēm saistībā ar darbībām un par jebkuriem atklātiem trūkumiem korektīvajos pasākumos, kas veikti šo risku novēršanai.

—	Pašreizējās krīzes apstākļos īpaša uzmanība būtu jāpievērš likviditātes riskam.

Krīzes ietekme uz rezultātiem

—	Rezultātu kvalitatīvs un kvantitatīvs apraksts, īpaši pievēršoties zaudējumiem (attiecīgā gadījumā) un daļējiem norakstījumiem, kas ietekmē rezultātus.

—	Daļēju norakstījumu/zaudējumu sadalījums pa krīzes ietekmēto produktu un instrumentu veidiem (CMBS, RMBS, CDO, ABS un LBO, kas sīkāk sadalīti atbilstoši dažādiem kritērijiem).

—	Apraksts par iemesliem un faktoriem, kas radīja novēroto ietekmi.

—	Salīdzinājums par i) ietekmi dažādos (attiecīgos) periodos un ii) peļņas vai zaudējumu aprēķina datiem pirms un pēc krīzes ietekmes.

—	Daļēju norakstījumu sadalījums realizētajās un nerealizētajās summās.

—	Apraksts par krīzes ietekmi uz uzņēmuma akciju cenu.

—	Informācija par maksimālo zaudējumu risku un apraksts par to, kā iestādes situāciju varētu ietekmēt turpmāka lejupslīde vai tirgus atveseļošanās.

—	Informācija par kredīta starpības (attiecībā uz pašu pasīviem) izmaiņu ietekmi uz rezultātiem un par metodēm, kas izmantotas šīs ietekmes noteikšanai.

—	Riska darījumu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo periodu, tostarp pārdošana un daļēji norakstījumi (CMB/LF)

Riska darījumu līmeņi un veidi

—	Nenokārtoto riska darījumu nominālā summa (vai amortizētās izmaksās) un patiesā vērtība.

—	Informācija par kredītu aizsardzību (piemēram, izmantojot kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumus) un tās ietekmi uz riska darījumiem.

—	Informācija par produktu skaitu.

—

Detalizēta informācija par riska darījumiem, sniedzot sadalījumu atkarībā no:

—	daļu prioritāšu līmeņa;

—	kredītu kvalitātes līmeņa (piemēram, novērtējumi, investīciju kategorijas, emisijas datumi);

—	ģeogrāfiskās izcelsmes;

—	tā, vai riska darījumus uzsākuši uzņēmumi, vai tie ir saglabāti, uzglabāti vai nopirkti;

—	produkta parametriem: piemēram, novērtējumi, paaugstināta riska hipotekāro kredītu daļa, diskonta likmes, piesaistes punkti, starpības, finansējums;

—	pakārtoto aktīvu parametriem: piemēram, emisijas datumi, aizdevuma un ķīlas vērtības attiecība, informācija par nodrošinājumiem, vidējais svērtais lietošanas laiks, pieņēmumi par priekšapmaksas ātrumu, paredzamie kredītu zaudējumi.

—	Grafiki par riska darījumu apgrozību atkarībā no attiecīgajiem pārskata periodiem un attiecīgie iemesli (pārdošana, atsavināšana, iepirkumi utt.).

—	Pārskats par riska darījumiem, kuri vēl nav konsolidēti, (vai kuri ir atzīti šīs krīzes laikā) un saistītie iemesli.

—

Ietekme uz specializētajiem apdrošinātājiem un apdrošināto aktīvu kvalitāti:

—	apdrošināto riska darījumu, kā arī nopirktās kredīta aizsardzības nominālās summas (vai amortizētās izmaksas);

—	nenokārtoto riska darījumu, kā arī saistītās kredīta aizsardzības patiesā vērtība;

—	daļējo norakstījumu un zaudējumu summa, kas sadalīta realizētajā un nerealizētajā summā;

—	riska darījumu sadalījums atkarībā no novērtējuma vai darījumu partnera.

—	Instrumenta lielums attiecībā pret uzņēmuma kopējiem riska darījumiem (SPE/ CDO).

—	Nodrošinājums: veids, daļas, kredītvērtējums, nozare, ģeogrāfiskā izplatība, vidējais termiņš, emisijas datums (SPE/CDO/CMB/LF)

—	Riska ierobežošana, ietekme uz specializētajiem apdrošinātājiem, citi darījumu partneri (CDO). Riska ierobežošanas darījumu partneru kredītspēja (CDO).

—	Viss aizdevums, RMBS, atvasinātie instrumenti, citi (O).

—	Detalizēta informācija par kredīta kvalitāti (piemēram, kredītvērtējums, aizdevuma un ķīlas vērtības attiecība, darbības novērtējumi) (O).

—	Riska darījumu izmaiņas attiecība pret iepriekšējo periodu, tostarp pārdošana un daļēji norakstījumi (CMB/LF).

—	Atšķirība starp konsolidētiem un nekonsolidētiem instrumentiem. Konsolidēšanas iemesls (atbilstošā gadījumā) (SPE).

—	Finansēti riska darījumi un nefinansētas saistības (LF).

Grāmatvedības politika un novērtēšanas jautājumi

—	Darījumu un strukturēto produktu klasifikācija uzskaites nolūkiem un ar to saistītā uzskaites rezultātu apstrāde.

—	SPE un citu instrumentu (piemēram, VIE) konsolidācija un to saskaņošana ar strukturētajiem produktiem, kurus ietekmējusi paaugstināta riska kredītu krīze.

—

Detalizēta informācija par finanšu instrumentu patieso vērtību:

—	finanšu instrumenti, kuriem piemēro patieso vērtību;

—	patiesās vērtības hierarhija (visu patiesās vērtības riska darījumu sadalījums pa dažādiem patiesās vērtības hierarhijas līmeņiem un sadalījums naudas instrumentos un atvasinātajos instrumentos, kā arī informācija par pārvietojumiem dažādos līmeņos);

—	pirmās dienas peļņas izmantošana (tostarp kvantitatīva informācija);

—	patiesās vērtības iespējas izmantošana (ieskaitot tās izmantošanas nosacījumus) un saistītās summas (ar piemērotu sadalījumu).

—

Informācija par modelēšanas metodēm, ko izmanto finanšu instrumentu novērtēšanā, tostarp, šādu rādītāju analīze:

—	modelēšanas metožu un instrumentu, kuriem tās piemērotas, apraksts;

—	novērtēšanas procesu apraksts (tostarp, jo īpaši šo modeļu pamatā esošo pieņēmumu un datu ievades faktoru analīze);

—	to korekciju veids, kuras piemēro, lai atspoguļotu modeļa risku un citas ar novērtēšanu saistītas neskaidrības;

—	patieso vērtību jutīgums; un

—	krīzes attīstības gaita.

—	Novērtēšanas metodes un galvenie dzinējspēki (CDO).

—	Kredītu novērtēšanas korekcijas attiecībā pret atsevišķiem darījumu partneriem (CDO).

—	Novērtējumu jutīgums pret izmaiņām galvenajos pieņēmumos un datu ievadē (CDO).

Citi informācijas izpaušanas aspekti

—	Informācijas izpaušanas politikas, kā arī informācijas izpaušanas un finanšu pārskatu pamatā esošo principu apraksts.

Ar informācijas izklāstu saistītie jautājumi

—	Attiecīgā informācija, lai veicinātu izpratni par iestādes iesaisti noteiktās darbībās, cik vien iespējams, būtu jāsniedz vienkopus.

—	Gadījumā, ja informācija ir sadalīta pa dažādām daļām vai avotiem, būtu jāsniedz savstarpējas atsauces, lai ieinteresētais lasītājs varētu orientēties dažādās daļās.

—	Aprakstoša informācija, cik vien iespējams, ir jāpapildina ar ilustratīvām tabulām un pārskatiem, lai uzlabotu skaidrību.

—	Iestādēm ir jānodrošina, ka sarežģītu finanšu instrumentu un darījumu aprakstīšanai izmantotā terminoloģija ir papildināta ar skaidriem un piemērotiem paskaidrojumiem.

(1) FVPL = Fair value through profit and loss (patiesā vērtība, izmantojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu) = darījumu portfelis + patiesās vērtības iespēja; AFS = available for sale (pieejams pārdošanai), HTM = Held to Maturity (turēti līdz termiņa beigām), L&R = loans and receivables (aizdevumi un debitoru parādi).

(2) Izmaksas nozīmē aizdevumu bilances vērtību, no kuras atņemts vērtības samazinājums.

(3) Avots: Eiropas Banku uzraugu komitejas (EBUK) ziņojums par banku pārskatāmību attiecībā uz darbībām un produktiem, kurus ietekmējusi nesenā tirgus nestabilitāte, 2008. gada 18. jūnijs.

(4) SSG ziņojumā katra pazīme attiecas uz konkrētu SPE veidu vai tiem visiem kopumā — SPE (Special Purpose Entities — īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības), LF (Leveraged Finance — aizņemtais finansējums), CMB (Commercial Mortgage-Backed Securities — komerciālas hipotēkas nodrošināti vērtspapīri), O (citi paaugstināta riska un Alt-A riska darījumi), CDO (Collateralised Debt Obligations — nodrošinātas parādsaistības).

IV PIELIKUMS

Novērtēšanas un cenu noteikšanas principi un procesi

I. Novērtēšanas metode un procedūra

Aktīvu glābšanas pasākumu piemērošanas nolūkā aktīvi ir jāklasificē saskaņā ar III pielikumā sniegto ilustratīvo 1.un 2. tabulu.

Šā paziņojuma nolūkam (skatīt 5.5. iedaļu) reālās ekonomiskās vērtības noteikšanai jābalstās uz novērotajiem datiem par tirgu, kā arī uz reāliem un piesardzīgiem pieņēmumiem par nākotnes naudas plūsmām.

Par atbilstīgajiem aktīviem piemērojamo novērtēšanas metodi ir jāvienojas Kopienas līmenī, un tā varētu mainīties atkarībā no attiecīgajiem atsevišķajiem aktīviem vai aktīvu groziem. Ja vien iespējams, šāda uz tirgu balstīta novērtēšana ik pēc noteikta laika posma būtu jāveic atkārtoti visā aktīva lietošanas laikā.

Iepriekš vairākas novērtēšanas iespējas tika izmantotas vairāk vai mazāk veiksmīgi. Vienkārša apvērstās izsoles procedūra izrādījās noderīga to aktīvu kategorijām, kuru tirgus vērtība ir diezgan ticama. Tomēr šī pieeja neļāva novērtēt sarežģītākus aktīvus Amerikas Savienotajās Valstīs. Sarežģītākas izsoles procedūras ir vairāk piemērotas gadījumos, kad ir mazāka pārliecība par tirgus vērtību un kad katra aktīva cenas noteikšanai ir nepieciešama precīzāka metode. Diemžēl šādas procedūras nav vienkāršas. Sarežģītu aktīvu alternatīvi paraugaprēķini ir ierobežoti, jo tie ir jutīgi pret attiecīgajiem pieņēmumiem (1).

Iespēja piemērot vienotus novērtējuma diskontus visiem sarežģītajiem aktīviem kopumā vienkāršo novērtēšanas procesu, lai arī tā rezultātā atsevišķu aktīvu cenas tiek noteiktas ar mazāku precizitāti. Centrālajām bankām ir ievērojama pieredze saistībā ar iespējamiem kritērijiem un parametriem, ko piemēro refinansēšanas nodrošinājumam. Tas varētu kalpot par noderīgu atskaites punktu.

Neraugoties uz izvelēto modeli, novērtēšanas procesam un jo īpaši nākotnes zaudējumu iespējamības novērtēšanai jābalstās uz stingriem stresa testiem, ko piemēro ieilgušas pasaules līmeņa recesijas scenārijiem.

Novērtēšanas pamatā jābūt starptautiski atzītiem standartiem un kritērijiem. Kopīga novērtēšanas metode, par kuru panākta vienošanās Kopienas līmenī un kuru dalībvalstis ir konsekventi ieviesušas, varētu ievērojami mazināt bažas par apdraudējumu līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem, ko rada pretrunīgu novērtēšanas sistēmu iespējami nozīmīga ietekme. Izskatot dalībvalstu ieteiktās aktīvu glābšanas pasākumu novērtēšanas metodes, Komisija principā apspriedīsies ar novērtēšanas ekspertu grupām (2).

II. Valsts atbalsta cenas noteikšana, pamatojoties uz novērtējumu

Aktīvu novērtēšana ir jānodala no atbalsta pasākuma cenas noteikšanas. Pirkšana vai apdrošināšana, pamatojoties uz pašreizējo tirgus vērtību vai reālo ekonomisko vērtību, un faktorings nākotnes naudas plūsmu prognozēs, pamatojoties uz termiņa beigu ievērošanu, praksē bieži vien pārsniegs saņēmējbanku pašreizējo izmaksu sloga sadales spēju (3). Cenu noteikšanas mērķim jābalstās uz pārveduma vērtību, kas ir pēc iespējas tuvāka noteiktajai reālajai ekonomiskajai vērtībai. Lai gan cenu noteikšana, pamatojoties uz reālo ekonomisko vērtību, sniedz priekšrocības salīdzinājumā ar pašreizējo tirgus vērtību, tātad arī valsts atbalstu, var uzskatīt, ka tā līdzsvaro pašreizējos tirgus pārspīlējumus, kurus pastiprina pašreizējās krīzes apstākļi, kas izraisīja atsevišķu tirgu stāvokļa pasliktināšanos vai pat sabrukumu. Jo lielāka pārveduma vērtības novirze no reālās ekonomiskās vērtības un tātad arī no atbalsta summas, jo lielāka vajadzība pēc stāvokļa izlabošanas pasākumiem, lai nodrošinātu precīzu cenu noteikšanu laika gaitā (piemēram, “labāku laiku” klauzulas), un pamatīgākas pārstrukturēšanas. Pieļaujamajai novirzei no novērtēšanas rezultāta ir jābūt ierobežotākai attiecībā uz aktīviem, kuru vērtību var noteikt, pamatojoties uz uzticamiem datiem par tirgu, nekā attiecībā uz aktīviem, kuru tirgi ir nelikvīdi. Neatbilstība šiem principiem nozīmētu, ka ir nepieciešami tālejoši pārstrukturēšanas un kompensācijas pasākumi vai pat tiesiski pareiza likvidācija.

Jebkurā gadījumā aktīvu glābšanas cenas noteikšanā ir jāietver atlīdzība valstij, kurā atbilstīgi ņemti vērā riski saistībā ar nākotnes zaudējumiem, kas pārsniedz “reālās ekonomiskās vērtības” noteikšanā paredzētos zaudējumus, kā arī jebkāds papildu risks, kas izriet no pārveduma vērtības virs reālās ekonomiskās vērtības.

Šādu atlīdzību var nodrošināt, nosakot aktīvu pārveduma cenu zem reālās ekonomiskās vērtības tādā mērā, lai sniegtu piemērotu kompensāciju par risku atbilstoša palielinājuma veidā, vai arī attiecīgi pielāgojot garantijas maksu.

Nepieciešamās mērķa peļņas noteikšanas pamatā varētu būt par rekapitalizācijas pasākumiem prasītā atlīdzība tādā apmērā, kas atbilst ierosinātās aktīvu glābšanas kapitāla ietekmei. Tam būtu jāatbilst Komisijas paziņojumam — Finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos — atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem, vienlaicīgi ņemot vērā aktīvu glābšanas pasākumu īpašās pazīmes un jo īpaši faktu, ka tie var ietvert lielāku risku nekā kapitāla ieguldījumi (4).

Cenu noteikšanas sistēmā varētu ietvert arī garantijas parakstīšanos uz banku akcijām, kuru vērtība ir līdzvērtīga aktīvu vērtībai (kas nozīmē, ka augstāka samaksātā cena radīs lielāku potenciālo akciju daļu). Viens no šādas cenu noteikšanas sistēmas modeļiem varētu būt aktīvu pirkšanas scenārijs, kurā šādas garantijas tiks atgrieztas bankai, tiklīdz nedrošā banka būs pārdevusi aktīvus un ja tie būs sasnieguši nepieciešamo peļņas līmeni. Ja aktīvi nenodrošina šādu peļņu, bankai starpība ir jāmaksā skaidra naudā, lai sasniegtu plānoto peļņu. Ja banka nemaksā skaidrā naudā, valsts pārdos garantijas, lai nodrošinātu plānoto peļņu.

Aktīvu galvojumu gadījumā garantijas maksu varētu maksāt kā akcijas ar noteiktiem kumulatīviem procentiem, kas atbilst plānotajai peļņai. Ja galvojumu ir nepieciešams izlietot, dalībvalsts varētu izmantot garantijas, lai iegūtu akcijas atbilstoši summām, kas bija jānosedz ar galvojumu.

Visām cenu noteikšanas sistēmām būtu jānodrošina tas, ka saņēmējbanku kopējais ieguldījums samazina valsts intervences neto līmeni līdz vajadzīgajam minimumam.

(1) Jebkurā gadījumā izsoli būtu iespējams veikt vienīgi viendabīgām aktīvu kategorijām un gadījumos, kad ir pietiekami liels potenciālo pardevēju skaits. Turklāt būtu jānosaka rezerves cena, lai nodrošinātu valsts interešu un zaudējumu apvērses mehānisma aizsardzību gadījumā, ja galīgie zaudējumi pārsniegtu rezerves cenu, ar mērķi nodrošināt pietiekamu ieguldījumu no saņēmējbankas. Lai novērtētu šādus mehānismus, būs jāiesniedz salīdzinošie scenāriji ar alternatīvām garantijas/pirkuma shēmām, tostarp stresa testi, lai nodrošinātu šo mehānismu finansiālo līdzvērtību pasaules līmenī.

(2) Šādu novērtēšanas ekspertu grupu viedokli Komisija izmantos līdzīgi citām valsts atbalsta procedūrām, kurās tā var vērsties pie ārējiem ekspertiem.

(3) Skatīt 5.2. iedaļu.

(4) Aktīvu garantēšanas scenārijā būtu jāņem vērā arī tas, ka atšķirībā no rekapitalizācijas pasākumiem likviditāte nav nodrošināta.

V PIELIKUMS

Valsts atbalsta procedūra

Dalībvalstis, kuras paziņo par aktīvu glābšanas pasākumiem, Komisijai iesniedz pilnīgu un detalizētu informāciju par visiem elementiem, kas attiecas uz valsts atbalsta pasākumu novērtēšanu saskaņā ar Valsts atbalsta noteikumiem, kā tas ir noteikts šajā paziņojumā (1). Jo īpaši tas ietver novērtēšanas metodes detalizētu aprakstu un tās paredzēto īstenošanu, iesaistot neatkarīgus trešo pušu ekspertus (2). Komisija piešķirs apstiprinājumu uz 6 mēnešiem ar nosacījumu, ka katra saņēmējiestāde apņemas 3 mēnešu laikā pēc pievienošanās aktīvu glābšanas programmai iesniegt vai nu pārstrukturēšanas plānu, vai arī dzīvotspējas izvērtējumu.

Ja bankai ir piešķirts atbalsts vai nu atsevišķa pasākuma veidā, vai arī apstiprinātas aktīvu glābšanas shēmas ietvaros, dalībvalsts vēlākais atsevišķā paziņojumā par pārstrukturēšanas plānu vai dzīvotspējas izvērtējumu. Komisijai sniedz detalizētu informāciju par atbilstīgajiem aktīviem un to novērtējumu šāda atsevišķa atbalsta piešķiršanas brīdī, kā arī apliecinātu un apstiprinātu informāciju par vērtības samazināšanos aktīviem, uz kuriem attiecas glābšanas pasākums (3). Bankas darbību un bilances pilnīgs pārskats ir jāiesniedz pēc iespējas ātrāk, lai apspriedes par pārstrukturēšanas piemērotību un apmēru uzsāktu krietnu laiku pirms pārstrukturēšanas plāna oficiālās iesniegšanas ar mērķi paātrināt šo procesu un pēc iespējas ātrāk ieviest skaidrību un juridisko noteiktību.

Attiecībā uz bankām, kuras jau ir saņēmušas citus valsts atbalsta veidus vai nu apstiprinātas garantijas, aktīvu mijmaiņas darījumu, rekapitalizācijas shēmu, vai arī atsevišķu pasākumu veidā, par jebkuru atbalstu, kas sniegts aktīvu glābšanas shēmas ietvaros, jāziņo Komisijai saskaņā ar esošajiem ziņošanas pienākumiem, lai Komisija gūtu pilnīgu priekšstatu par vairākiem valsts atbalsta pasākumiem katram atbalsta saņēmējam un vispārīgajā novērtējumā varētu labāk novērtēt iepriekšējo pasākumu efektivitāti un ieguldījumu, ko dalībvalstis ierosina sniegt.

Komisija atkārtoti izvērtēs saskaņā ar pagaidu apstiprinājumu piešķirto atbalstu, ņemot vērā ierosināto pārstrukturēšanas un stāvokļa izlabošanas pasākumu piemērotību (4), un izlems par to atbilstību laikposmā, kas ilgāks par 6 mēnešiem, pieņemot jaunu lēmumu.

Turklāt dalībvalstis Komisijai reizi sešos mēnešos iesniedz ziņojumu par aktīvu glābšanas programmu darbību un banku pārstrukturēšanas plānu izstrādi. Ja uz dalībvalsti jau attiecas prasība sniegt ziņojumu saistībā ar citiem atbalsta veidiem, kas piešķirti tās bankām, šāds ziņojums ir jāpapildina ar nepieciešamo informāciju par aktīvu glābšanas pasākumiem un banku pārstrukturēšanas plāniem.

(1) Ir vēlams nodibināt pirmspaziņošanas posma kontaktus.

(2) Skatīt 5.5. iedaļu un IV pielikumu.

(3) Ir jāiesniedz uzraudzības iestādes vadītāja vēstule, kas apstiprina detalizētos rezultātus.

(4) Lai atvieglotu dalībvalstu un Komisijas darbu, Komisija būs gatava izskatīt līdzīgu pārstrukturēšanas/likvidācijas gadījumu grupētus paziņojumus. Komisija var uzskatīt, ka nav nepieciešams iesniegt plānu, ja tas attiecas vienīgi uz iestādes likvidāciju vai ja tās lielums ir nenozīmīgs.

26.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/25

KONTROLES ORGANIZĀCIJU VAI VALSTS IESTĀŽU SARAKSTS, KURAS VEIC KONTROLI SASKAŅĀ AR REGULAS (EEK) Nr. 2092/91 15. PANTU

(2009/C 72/04)

Padomes 1991. gada 24. jūnija Regulas (EEK) Nr.2092/91par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem 9.pantā noteikts, ka dalībvalstis izveido kontroles sistēmu, kurā darbojas viena vai vairākas izraudzītas kontroles iestādes un /vai apstiprinātas privātas organizācijas.

Saskaņā ar regulas 15. panta pēdējās daļas noteikumiem pašreizējā paziņojumā, pamatojoties uz 2008.gadā atjaunināto informāciju no dalībvalstīm, norāda sistēmu, kas darbojas katrā dalībvalstī, un organizācijas un/vai apstiprinātās iestādes, kas veic kontroli.

Ailē “Piezīmes” sistēmas, kas darbojas katrā dalībvalstī, ir noradītas kā:

A	:	Apstiprinātu privātu kontroles organizāciju sistēma
B	:	Izraudzītas(u) valsts kontroles iestādes/iestāžu sistēma
C	:	Izraudzītas valsts kontroles iestādes un apstiprinātu privātu kontroles organizāciju sistēma

No 1998.gada janvāra apstiprinātajām kontroles organizācijām Eiropas Savienībā jāatbilst prasībām, kas noteiktas standarta EN 45011.(Regulas Nr.2092/91 9.panta 10.punkts) nosacījumos.

Sarakstā ir iekļautas organizācijas un/vai iestādes, kuras kontroles veikšanai apstiprinājušas valstis, kas neietilpst EEK, bet kas pievienojušās EEZ.

Austrija un Spānija

Austrijā un Spānijā iestāžu darbība ir ierobežota noteiktu konkrētu federālo zemju/autonomo apgabalu robežās.

Slejā “piezīmes” ir lietoti šādi kodi dažādu federālo zemju/autonomo apgabalu apzīmēšanai

Austrija

Augšaustrija	O
Burgenlande	B
Forarlberga	V
Karintija	K
Lejasaustrija	N
Štīrija	ST
Tirole	T
Vīne	W
Zalcburga	S

Spānija

Andalūzija	AN
Aragona	AR
Astūrija	AS
Baleāru salas	BA
Basku zeme	VAS
Estremadura	EX
Galīcija	GA
Kanāriju salas	CA
Kantabrija	CN
Kastīlija un Leona	CL
Kastīlija-Lamanča	CM
Katalonija	CT
Madride	MA
Mursija	MU
Navarra	NA
Rioja	RI
Valensija	VA

Dalībvalstis un kodi

Kontroles iestāde(s) vai organizācija(s)

Piezīmes

AUSTRIJA

Sistēma A

AT-N-01-BIO

Austria Bio Garantie

Königsbrunnerstrasse 8

A-2202 Enzersfeld

Tel: +43 2262 67 22 12

Fax: +43 22 62 67 41 43

E-mail: nw@abg.at

Website: www.abg.at

N, B, K, O, S, ST, T, V, W

AT-0-01-BIO

BIOS — Biokontrollservice Österreich

Feyregg 39

A-4552 Wartberg

Tel: +43 7587 7178

Fax:+43 7587 71 78-11

E-mail: office@bios-kontrolle.at

Website: www.bios-kontrolle.at

O, B, K, N, S, ST, T, V, W

AT-O-02-BIO

LACON GmbH

Linzerstrasse 2

A-4150 Rohrbach

Tel: +43 7289 40977

Fax: +43 7289 40977-4

E-mail: office@lacon-institut.at

Website: www.lacon-institut.at

O, B, K, N, S, ST, T, V, W

AT-O-04-BIO

GfRS Gesellschaft für Ressourcenschutz mbH

Prinzenstraße 4

D-37073 Göttingen

Tel: +49 551 58657

Fax: +49 551 58774

E-mail: postmaster@gfrs.de

Website: www.gfrs.de

O, B, K, S, ST, T

AT-S-01-BIO

SLK GesmbH

Maria-Cebotari-Strasse 3

A-5020 Salzburg

Tel: +43 (0)662 649483 14 or +43 (0)662 649483 11

Fax: +43 662 649 483 19

E-mail: office@slk.at

Website: www.slk.at

S, B, K, N, O,ST, T, V, W

AT-T-01-BIO

Kontrollservice BIKO Tirol

Wilhelm — Greil — Straße 9

A-6020 Innsbruck

Tel: +43 (0)59292-3100 or +43 (0)59292 3101

Fax: +43 059292-3199

E-mail: office@biko.at

Website: www.biko.at

T, K, N, O, S, V, W

AT-W-01-BIO

LVA

Blaasstrasse 29

A-1190 Wien

Tel: +43 (0)1 3688555 541 or +43 (0)1 3688555 12

Fax: +43 1 368 85 55-20

E-mail: cs@lva.co.at or bio@lva.at

Website: www.lva.co.at

W, B, K, N, O, S, ST, T, V

AT-W-02-BIO

SGS Austria Controll — Co. GesmbH

Diefenbachgasse 35

A-1150 Wien

Tel: +43 (0)1 5122567 154 or +43 (0)1 5122567 0

Fax: +43 (0)1 5122567 9

E-mail: sgs.austria@sgs.com

Website: www.at.sgs.com

W, B, K, N, O, S, ST, T, V

BEĻĢIJA

Sistēma A

BE-BIO-01

CERTISYS

Av. de l'Escrime 85 Schermlaan

B-1150 Bruxelles — Brussel

Bureaux:

Chemin de la Haute Baudecet 1

B-1457 Walhain

Tel: +32 (0) 81 60 03 77

Fax: +32 (0) 81 60 03 13

E-mail: info@certisys.eu

Website: www.certisys.eu

BE-BIO-02

INTEGRA bvba, afdeling BLIK

Statiestraat 164

B-2600 Berchem

Tel: +32 (0)3 287 37 60

Fax: +32 (0)3 287 37 61

E-mail: info@integra-bvba.be

Website: www.integra-bvba.be

BULGĀRIJA

A sistēma

BG-02

BALKAN BIOCERT Ltd

13, Christo G. Danov Str.

BG-4000 Plovdiv

Tel: +359 32 625 888

Fax: +359 32 625 818

E-mail: gm@balkanbiocert.com

Website: www.balkanbiocert.com

BG-03

QC I INTERNATIONAL SERVICES S.P.A.

23, Vasil Aprilov Blvd., floor 3

BG-4000 Plovdiv

Tel/Fax: +359 32 649 228

E-mail: office@qci.bg

Website: qci.bg

BG-04

CERES — Certification of Environmental Standards Ltd.

15, Ivan Gechov Blvd.

BG-1431 Sofia

Tel/Fax: +359 29530264

E-mail: bioxm_bg@yahoo.com

Website: www.ceres-cert.com

BG-05

LАCON Ltd

17, Prolet Str.

BG-5140 Lyaskovetz

Tel/Fax: +359 619/231 87

E-mail: laconbg@gmail.com

E-mail: b_cert@yahoo.co.uk

Website: www.b-cert.com

BG-06

BCS Öko-Garantie Ltd

15, Ivailo Str.

BG-1606 Sofia

Tel: + 359 29880276

Fax: +359 29880259

E-mail: bulgaria@bcs-oeko.com

Website: www.bcs-oeko.com

BG-07

Control Union Certifications Ltd

40, Graf Ignatiev Str.

BG-9000 Varna

Tel: + 359 52/66 55 903

Fax: + 359 52/600 453

E-mail: sales@fidelitas.bg

Website: www.controlunion.com

KIPRA

Sistēma A

CY-BIO-001

LACON LTD

Archbishop Kyprianos 53

2059 Strovolos

Cyprus

Tel: +35 722499640

Fax: +35 722499643

E-mail: laconcy@cytanet.com.cy

CY-BIO-002

BIOCERT (CYPRUS) LTD

Olympias 12

1070 Lefkosia

Cyprus

Tel: +35 722766446

Fax: +35 722375069

ČEHIJA

Sistēma A

CZ-BIO-KEZ-01

KEZ o.p.s.

Poděbradova 909

CZ-53701 Chrudim

Tel: +420 469 622 249

Fax: +420 469 625 027

E-mail: kez@kez.cz

Website: www.kez.cz

CZ-BIO-ABCERT-02

ABCERT AG, organizační složka

Lidická 40

CZ-602 00 Brno

Tel: +420 545 215 899

Fax: +420 545 217 876

E-mail: info@abcert.cz

Website: www.abcert.cz

CZ-BIOKONT-03

BIOKONT CZ, s r.o.

Měříčkova 34

CZ-62100 Brno

Tel: +420 545 225 565

Fax: +420 547 225 565

E-mail: slavik@biokont.cz

Website: www.biokont.cz

DĀNIJA

Sistēma B

DK-Ø-50

Plantedirektoratet

Skovbrynet 20

DK-2800 Lyngby

Tel: +45 45 26 36 00

Fax: +45 45 26 36 19

E-mail: pdir@pdir.dk

DK-Ø-1

Fødevareregion Nord

Kontrolafdeling Aalborg

Sofiendalsvej 90

DK-9200 Aalborg SV.

Tel: +45 7227 5000

Fax: +45 7227 5003

E-mail: kontr.aalborg.nord@fvst.dk

DK-Ø-2

Fødevareregion Nord

Kontrolafdeling Viborg

Klostermarken 16

DK-8800 Viborg

Tel: +45 7227 5000

Fax: +45 7227 5007

E-mail: kontr.viborg.nord@fvst.dk

DK-Ø-3

Fødevareregion Nord

Kontrolafdeling Herning

Rosenholmsvej 15, Tjørring

DK-7400 Herning

Tel: +45 7227 5000

Fax: +45 7227 5005

E-mail: kontr.herning.nord@fvst.dk

DK-Ø-4

Fødevareregion Nord

Kontrolafdeling Århus

Sønderskovvej 5

DK-8520 Lystrup

Tel: +45 7227 5000

Fax: +45 7227 5001

E-mail: kontr.aarhus.nord@fvst.dk

DK-Ø-5

Fødevareregion Syd

Kontrolafdeling Vejle

Tysklandsvej 7

DK-7100 Vejle

Tel: +45 7227 5500

Fax: +45 7227 5501

E-mail: kontr.vejle.syd@fvst.dk

DK-Ø-6

Fødevareregion Syd

Kontrolafdeling Esbjerg

Høgevej 25

DK-6705 Esbjerg Ø.

Tel: +45 7227 5500

Fax: +45 7227 5601

E-mail: kontr.esbjerg.syd@fvst.dk

DK-Ø-7

Fødevareregion Syd

Kontrolafdeling Haderslev

Ole Rømersvej 30

DK-6100 Haderslev

Tel: +45 7227 5500

Fax: +45 7227 5701

E-mail: kontr.haderslev.syd@fvst.dk

DK-Ø-8

Fødevareregion Syd

Kontrolafdeling Odense

Lille Tornbjerg Vej 30

DK-5220 Odense SØ.

Tel: +45 7227 5500

Fax: +45 7227 5801

E-mail: kontr.odense.syd@fvst.dk

DK-Ø-9

Fødevareregion Øst

Kontrolafdeling Ringsted

Søndervang 4

DK-4100 Ringsted

Tel: +45 7227 6000

Fax: +45 7227 6101

E-mail: kontr.ringsted.oest@fvst.dk

DK-Ø-10

Fødevareregion Øst

Kontrolafdeling Rødovre

Fjeldhammervej 15

DK-2610 Rødovre

Tel: +45 7227 6000

Fax: +45 7227 6399

E-mail: kontr.roedovre.oest@fvst.dk

IGAUNIJA

Sistēma B

EE-VTA

Veterinary and Food Board

Väike-Paala 3

EE-11415 Tallinn

Tel: +372 605 1710

Fax: +372 621 1441

E-mail: vet@vet.agri.ee

Website: www.vet.agri.ee

VFB ir kontroles iestāde, kas atbildīga par ievešanas atļaujām un sagatavošanu

EE-TTI

Plant Production Inspectorate

Teaduse 2, Saku 75501

Harjumaa

Tel: +372 6712 602

Fax: +372 6712 604

E-mail: plant@plant.agri.ee

Website: www.plant.agri.ee

PPI ir kontroles iestāde, kas atbildīga par ražošanu

SOMIJA

Sistēma B

FI-A-001

Uudenman työvoima- ja elinkeinokeskus

Elintarviketurvallisuusvirasto Evira

(The Finnish Food Safety Authority Evira)

Mustialankatu 3

FIN-00790 Helsinki

Tel: +358 20 772 003

Fax: +358 20 772 4350

E-mail: kirjaamo@evira.fi

Website: www.evira.fi

FI-A-002

Varsinais-Suomen työvoima- ja elinkeinokeskus

As above

FI-A-003

Satakunnan työvoima- ja elinkeinokeskus

As above

FI-A-004

Hämeen työvoima- ja elinkeinokeskus

As above

FI-A-005

Pirkanmaan työvoima- ja elinkeinokeskus

As above

FI-A-006

Kaakkois-Suomen työvoima- ja elinkeinokeskus

As above

FI-A-007

Etelä-Savon työvoima- ja elinkeinokeskus

As above

FI-A-008

Pohjois-Savon työvoima- ja elinkeinokeskus

As above

FI-A-009

Pohjois-Karjalan työvoima- ja elinkeinokeskus

As above

FI-A-010

Keski-Suomen työvoima- ja elinkeinokeskus

As above

FI-A-011

Etelä-Pohjanmaan työvoima- ja elinkeinokeskus

As above

FI-A-012

Pohjanmaan työvoima- ja elinkeinokeskus

As above

FI-A-013

Pohjois-Pohjanmaan työvoima- ja elinkeinokeskus

As above

FI-A-014

Kainuun työvoima- ja elinkeinokeskus

As above

FI-A-015

Lapin työvoima- ja elinkeinokeskus

As above

FI-B

Elintarviketurvallisuusvirasto Evira

As above

FI-C

Sosiaali- ja terveysalan lupa- ja valvontavirasto

P.O. Box 210

FIN-00531 Helsinki

Tel: +358-9-772 920

Fax: +358-9-7729 2498

E-mail: kirjaamo@valvira.fi

Website: www.valvira.fi

FI-D

Ålands landskapsregering

PB 1060

FIN-22111 Mariehamn, Åland

Tel: +358 18 250 00

Fax: +358-18-192 40

E-mail: registrator@regeringen.ax

Website: www.regeringen.ax

FRANCIJA

Sistēma A

FR-BIO 01

ECOCERT S.A.S.

B.P. 47

F-32600 L'Isle Jourdain

Tel: +33 (0)5 62 07 34 24

Fax: +33 (0)5 62 07 11 67

E-mail: info@ecocert.com

Website: www.ecocert.fr

FR-AB 06

ULASE SAS

B.P. 68

F-26270 Loriol sur Drôme

Tel: +33 (0)4 75 61 13 05

Fax: +33 (0)4 75 85 62 12

E-mail: info@ulase.fr

Website: www.ulase.fr

FR-BIO 07

AGROCERT

4, rue Albert Gary

F-47200 Marmande

Tel: +33 (0)5 53 20 93 04

Fax: +33 (0)5 53 20 92 41

E-mail: agrocert@agrocert.fr

FR-BIO 09

ACLAVE

56, rue Roger Salengro

F-85013 LA-ROCHE-SUR-YON CEDEX

Tel: +33(0)2 51 05 14 92

Fax: +33 (0)2 51 36 84 63

E-mail: accueil@aclave.asso.fr

Website: www.aclave.asso.fr

FR-BIO 10

QUALITÉ FRANCE S.A.S.

* Immeuble le Guillaumet

60, av. du Gal de Gaulle

F-92046 PARIS la DÉFENSE CEDEX

Tel: +33 (0)1 41 97 00 74

Fax: +33 (0)1 41 97 08 32

E-mail: bio@fr.bureauveritas.com

Website: www.qualite-france.com

* ZAC ATALANTE CHAMPEAUX

1, rue Maillard de la Gournerie

CS 63901

F-35039 RENNES CEDEX

* ZA CHAMPGRAND

B.P. 68

F-26270 LORIOL-SUR-DRÔME

FR-BIO 11

SGS ICS S.A.S.

191, avenue Aristide Briand

F-94237 CACHAN CEDEX

Tel: +33(0)1 41 24 83 04

Fax: +33 (0)1 41 24 89 96

E-mail: fr.certification@sgs.com

Website: www.fr.sgs.com

VĀCIJA

Sistēma A

DE-001-Öko-Kontrollstelle

BCS Öko-Garantie GmbH

Control System Peter Grosch

Cimbernstraße 21

D-90402 Nürnberg

Tel: +49 (0)911 424390

Fax: +49 (0)911 492239

E-mail: info@bcs-oeko.de

Website: www.bcs-oeko.de

DE-003-Öko-Kontrollstelle

Lacon GmbH

Privatinstitut für Qualitätssicherung und

Zertifizierung ökologisch erzeugter Lebensmittel

Brünnlesweg 19

D-77654 Offenburg

Tel: +49 (0)781 91937 30

Fax: +49 (0)781 91937 50

E-mail: lacon@lacon-institut.com

Website: www.lacon-institut.com

DE-005-Öko-Kontrollstelle

IMO GmbH

Institut für Marktökologie GmbH

Obere Laube 51-53

D-78462 Konstanz

Tel: +49 (0)7531/81301-0

Fax: +49 (0)7531/81301-29

E-mail: imod@imo.ch

Website: www.imo.ch

DE-006-Öko-Kontrollstelle

ABCERT GmbH

Kontrollstelle für ökologisch erzeugte Lebensmittel

Martinstraße 42-44

D-73728 Esslingen

Tel: +49 (0)711 351792-0

Fax: +49 (0)711 351792-200

E-mail: info@abcert.de

Website: www.abcert.de

DE-007-Öko-Kontrollstelle

Prüfverein Verarbeitung Ökologische Landbauprodukte e.V.

Vorholzstraße 36

D-76137 Karlsruhe

Tel: +49(0)721 35239-20

Fax: +49(0)721 35239-09

E-mail: kontakt@pruefverein.de

Website: www.pruefverein.de

DE-009-Öko-Kontrollstelle

LC Landwirtschafts-Consulting GmbH

Am Kamp 15-17

D-24768 Rendsburg

Tel: +49 (0)4331 33630 0

Fax: +49 (0)4331 33630 12

Website: www.lc-kiel.de

DE-012-Öko-Kontrollstelle

AGRECO R.F. Göderz GmbH

Mündener Straße 19

D-37218 Witzenhausen

Tel: +49 (0)5542 4044

Fax: +49 (0)5542 6540

E-mail: info@agrecogmbh.de

Website: www.agrecogmbh.de

DE-013-Öko-Kontrollstelle

QC & I Gesellschaft für Kontrolle und Zertifizierung von Qualitätssicherungssystemen GmbH

Geschäftsstelle:

Tiergartenstraße 32

D-54595 Prüm/ Eifel

Tel: +49 (0)6551 147641

Fax: +49 (0)6551 147645

Sitz der Gesellschaft:

Gleuelerstraße 286

D-50935 Köln

E-mail: qci.koeln@qci.de

Website: www.qci.de

DE-021-Öko-Kontrollstelle

Grünstempel Ökoprüfstelle e.V.

EU Kontrollstelle für ökologische Erzeugung und Verarbeitung landwirtschaftlicher Produkte

Windmühlenbreite 25d

D-39164 Wanzleben

Tel: +49 (0)39209 46696

Fax: +49 (0)39209 60596

E-mail: info@gruenstempel.de

Website: www.gruenstempel.de

DE-022-Öko-Kontrollstelle

Kontrollverein ökologischer Landbau e.V.

Vorholzstraße 36

D-76137 Karlsruhe

Tel: +49 (0)721 35239-10

Fax: +49 (0)721 35239-09

E-mail: kontakt@kontrollverein.de

Website: www.kontrollverein.de

DE-024-Öko-Kontrollstelle

Ecocert Deutschland GmbH

Güterbahnhofstr.10

D-37154 Northeim

Tel: +49 (0)5551 908430

Fax: +49 (0)5551 9084380

E-mail: info-deutschland@ecocert.com

DE-026-Öko-Kontrollstelle

Certification Services International CSI GmbH

Flughafendamm 9a

D-28199 Bremen

Tel: +49 (0)421 5977322 or (0)421 594770

Fax: +49 (0)421 594771

E-mail: info@csicert.com

Website: www.csicert.com

DE-032-Öko-Kontrollstelle

Kontrollstelle für ökologischen Landbau GmbH

Dorfstraße 11

D-07646 Tissa

Tel: +49 (0)36428 60934 (Office Stadtroda)

Fax: +49 (0)36428 13852

Tel/Fax: +49 (0)36428 62743 (Office Tissa)

E-mail: kontrollstelle@t-online.de

DE-034-Öko-Kontrollstelle

Fachverein für Öko-Kontrolle e.V.

Plauerhäger Straße16

D-19395 Karow

Tel: +49 (0)38738 70755

Fax: +49 (0)38738 70756

E-mail: info@fachverein.de

Website: www.fachverein.de

DE-037-Öko-Kontrollstelle

ÖKOP Zertifizierungs GmbH

Schlesische Straße 17 d

D-94315 Straubing

Tel: +49 (0)9421 703075

Fax: +49 (0)09421 703074

E-mail: biokontrollstelle@oekop.de

Website: www.oekop.de

DE-039-Öko-Kontrollstelle

GfRS Gesellschaft für Ressourcenschutz GmbH

Prinzenstraße 4

D-37073 Göttingen

Tel: +49 (0)551 5865

Fax: +49 (0)551 58774

E-mail: postmaster@gfrs.de

Website: www.gfrs.de

DE-043-Öko-Kontrollstelle

Agro-Öko-Consult Berlin GmbH

Dorotheastraße 30

D-10318 Berlin

Tel: +49 (0)30 54782352

Fax: +49 (0)30 54782309

E-mail: aoec@aoec.de

Website: www.aoec.de

DE-044-Öko-Kontrollstelle

Ars Probata GmbH

Möllendorffstraße 49

D-10367 Berlin

Tel: +49 (0)30/47004632

Fax: +49 (0)30/47004633

E-mail: ars-probata@ars-probata.de

Website: www.ars-probata.de

DE-060-Öko-Kontrollstelle

QAL Gesellschaft für Qualitätssicherung in der Agrar und Lebensmittelwirtschaft GmbH

Am Branden 6b

D-85256 Vierkirchen

Tel: +49 (0)8139 8027-0

Fax: +49 (0)8139 8027-50

E-mail: info@qal-gmbh.de

Website: www.qal-gmbh.de

DE-061-Öko-Kontrollstelle

LAB — Landwirtschaftliche Beratung der Agrarverbände Brandenburg GmbH

Chausseestraße 2

D-03058 Groß Gaglow

Tel: +49 (0)355 541465

Fax: +49 (0)355 541466

E-mail: labgmbh.cottbus@t-online.de

DE-063-Öko-Kontrollstelle

Öko-kontrollstelle der TÜV Nord Cert GmbH

Langemarckstraße 20

D-45141 Essen

Tel: +49 (0)2 01 825 3404

Fax: +49 (0)2 01 825 3290

E-mail: oeko-kontrollstelle@tuev-nord.de

Website: www.tuev-nord.de

DE-064-Öko-Kontrollstelle

ABC GmbH

Agrar- Beratungs- und Controll GmbH

An der Hessenhalle 1

D-36304 Alsfeld

Tel: +49 (0)6631/78490

Fax: +49 (0)6631/78495

E-mail: zwick@abcg-alsfeld.de

GRIEĶIJA

Sistēma A

EL-01-BIO

DIO

38, Aristotelous str.

GR-10433 Athens

Tel: +30 210 8224384

Fax: +30 210 8218117

E-mail: info@dionet.gr

Website: www.dionet.gr

EL-02-BIO

PHYSIOLOGIKI Ltd

24, N. Plastira str.

GR-59300 Alexandria Imathias

Tel: +30 23330 24440

Fax: +30 23330 24440

E-mail: fysicert@acn.gr

EL-03-BIO

BIOELLAS S.A.

11 B, Kodringtonos str.

GR-10434 Athens

Tel: +30 210 8211940/8211707

Fax: +30 210 8211015

E-mail: info@bio-hellas.gr

Website: www.bio-hellas.gr

EL-04-BIO

QWAYS DIADROMES PIOTITAS A.E.

8, Demokratias str.

GR-15127 Melissia Athens

Tel: +30 210 6130070/6136326

Fax: +30 210 6136071

E-mail: info@qways.gr

Website: www.qways.gr

EL-05-BIO

A CERT

European Organisation for Certification

2, Telou str.

GR-54638 Thessaloniki

Tel: +30 2310 210777/210417

Fax: +30 2310 219824/210417

E-mail: info@a-cert.org

Website: www.a-cert.org

EL-06-BIO

IRIS — Α. HATZIDAKI & Co Ε.Ε.

Ι. Marneli 13 & Zotou

GR-71305 Heraklion, Crete

Tel: +30 2810 360715-7

Fax: +30 2810 360718

E-mail: info@irisbio.gr

EL-07-BIO

PRASINOS ELEGCHOS — GREEN CONTROL

10th km on the Veria-Skydra road

Kopano-Stenimacho district

P.O.Box 50

GR-59035

Tel: +30 23320 6438

Fax: +30 23320 43509

E-mail: greencontrol@hol.gr

Website: www.greencontrol.gr

EL-08-BIO

GEOTECHNIKO ERGASTIRIO SA

Paleochori Administrative Department

Plateos Municipality

GR-59300 Imathia

Tel: +30 23320 64387

Fax: +30 23320 43509

E-mail: info@bio-geolab.gr

Website: www.bio-geolab.gr

UNGĀRIJA

Sistēma A

HU-ÖKO-01

Biokontroll Hungária Nonprofit Kft.

Margit krt. 1. III/16-17.

H-1027 Budapest

Tel: +36 1 336 11 22

Fax: +36 1 315 11 23

E-mail: info@biokontroll.hu

E-mail: biokontroll@biokontroll.hu

Website: www.biokontroll.hu

HU-ÖKO-02

Hungária Öko Garancia Kft.

Miklós tér 1.

H-1033 Budapest

Tel: +36 1 336 0533

Fax: +36 1 336 0534

E-mail: info@okogarancia.hu

Website: www.okogarancia.hu

ĪRIJA

Sistēma A

IRL-OIB1

Demeter Standards Ltd

Watergarden

Thomastown

Co. Kilkenny

Ireland

Tel: +353 56 7754214

Fax: +353 56 7754214

E-mail: bdaai@indigo.ie

Website: www.demeter.net

IRL-OIB2

Irish Organic Farmers and Growers Association Ltd

Main Street

Newtownforbes

Co. Longford

Ireland

Tel: +353 43 42495

Fax: +353 43 42496

E-mail: iofga@eircom.net

Website: www.irishorganic.ie

IRL-OIB3

Organic Trust Ltd

2 Vernon Avenue

Clontarf

Dublin 3

Ireland

Tel: +353 1 8530271

Fax: +353 1 8530271

E-mail: organic@iol.ie

Website: www.organic-trust.org

ITĀLIJA

Sistēma A

IT-ASS

Suolo & Salute srl

Via Paolo Borsellino, 12/B

I-61032 Fano (PU)

Tel: +39 0721 860543

Fax: +39 0721 860543

E-mail: info@suoloesalute.it

Website: www.suoloesalute.it

IT-ICA

ICEA — Istituto per la Certificazione Etica e Ambientale

Strada Maggiore, 29

I-40125 Bologna

Tel: +39 051 272986

Fax: +39 051 232011

E-mail: icea@icea.info

Website: www.icea.info

IT-IMC

Istituto Mediterraneo di Certificazione srl — IMC

Via Carlo Pisacane, 32

I-60019 Senigallia (AN)

Tel: +39 071 7928725 or 7930179

Fax:+39 071 7910043

E-mail: imcert@imcert.it

Website: www.imcert.it

IT-BAC

Bioagricert srl

Via dei Macabraccia, 8

I-40033 Casalecchio Di Reno (BO)

Tel: +39 051562158

Fax: +39 051564294

E-mail: info@bioagricert.org

Website: www.bioagricert.org

IT-CPB

CCPB S.r.l.

via Jacopo Barozzi 8

I-40126 Bologna

Tel: +39 051 254688 or 6089811

Fax: +39 051 254842

E-mail: ccpb@ccpb.it

Website: www.ccpb.it

IT-CDX

CODEX srl

Via Duca degli Abruzzi, 41

I-95048 Scordia (CT)

Tel: +39 095 650716/634

Fax: +39 095 650356

E-mail: codex@codexsrl.it

Website: www.codexsrl.it

IT-QCI

QC & I International Services s.a.s.

Villa Parigini

Località Basciano Monteriggioni

I-53035 Siena

Tel:+39 (0)577 327234

Fax: +39 (0)577 329907

E-mail: lettera@qci.it

Website: www.qci.it

IT-ECO

Ecocert Italia S.r.l.

Corso delle Province 60

I-95127 Catania

Tel: +39 095 442746 or 433071

Fax: +39 095 505094

E-mail: info@ecocertitalia.it

Website: www.ecocertitalia.it

IT-BSI

BIOS srl

Via Monte Grappa 37/C

I-36063 Marostica (VI)

Tel: +39 0424 471125

Fax: +39 0424 476947

E-mail: info@certbios.it

Website: www.certbios.it

IT-ECS

ECS — Ecosystem International Certificazioni s.r.l.

Via Monte San Michele 49

I-73100 Lecce

Tel: +39 0832 318433

Fax: +39 0832 315845

E-mail: info@ecosystem-srl.com

Website: www.ecosystem-srl.com

IT-BZO

BIOZOO srl

Via Chironi 9

I-07100 SASSARI

Tel: +39 079 276537

Fax: +39 178 2247626

E-mail: info@biozoo.org

Website: www.biozoo.org

IT-ABC

ABC Fratelli Bartolomeo società semplice

via Roma, 45 Grumo Appula

I-70025 Bari

Tel: +39 080 3839578

Fax: +39 080 3839578

E-mail: abc.italia@libero.it

Website: www.abcitalia.org

IT-ANC

ANCCP S.r.l

via Rombon 11

I-20134 MILANO

Tel: +39 02 2104071

Fax: +39 02 210407218

E-mail: anccp@anccp.it

Website: www.anccp.it

IT-SDL

Sidel S.p.a.

via Larga, 34/2

I-40138 BOLOGNA

Tel: +39 051 6026611

Fax: +39 051 6012227

E-mail: sidel@sidelitalia.it

Website: www.sideitalia.it

IT-CTQ

Certiquality S.r.l.

Via Gaetano Giardino 4

I-20123 Milano

Tel: +39 02 8069171

Fax: +39 02 86465295

E-mail: certiquality@certiquality.it

Website: www.certiquality.it

IT-BZ-BZT

ABCERT GmbH

Martinstrasse 42-44

D-73728 Esslingen

Tel: +49 (0) 711 351792-0

Fax: +49 (0) 711 351792-200

E-mail: info@abcert.de

Website: www.abcert.de

IT-BZ-INC

INAC GmbH

International Nutrition and Agriculture Certification

In der Kämmersliethe 1

D-37213 Witzenhausen

Tel: +49 (0)5542 911400

Fax: +49 (0)5542 911401

Website: www.inac-gmbh.net

IT-BZ-IMO

IMO GMBH

Obere Laube 51/53

D-78462 Konstanz

Tel: +49 (0) 7531 81301-0

Fax: +49 (0) 7531 81301-29

E-mail: imod@imo.ch

Website: www.imo-control.net

IT-BZ-QCI

QC I GmbH — Gesellschaft für Kontrolle und Zertifizierung von Qualitätssicherungssystemen mbh

Gleuelerstraße 286

D-50935 KÖLN

Tel: +49 (0)221 94392-09

Fax: +49 (0)221 94392-11

E-mail: qci.koeln@qci.de

Website: www.qci.de

IT-BZ-BKT

Kontrollservice BIKO Tirol

Wilhelm-Greil-Straße 9

A-6020 INNSBRUCK

Tel: +43 (0)5 92 92 3101

Fax: +43 (0)5 92 92 3199

E-mail: biko@lk-tirol.at

Website: www.kontrollservice-tirol.at

LATVIJA

Sistēma A

LV-EQ

Biedrība “Vides kvalitāte”

Rīgas iela 113

Salaspils

Rīgas raj.

LV-2169

Tel: +371 67709090

Fax: +371 67709090

E-mail: eq@videskvalitate.lv

Website: www.videskvalitate.lv

LV-STC

Valsts SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs”

Dārza iela 12

Priekuļu pagasts

Cēsu raj.

LV-4126

Tel: +371 64130013

Fax: +371 641 30010

E-mail: info@stc.lv

Website: www.stc.lv

LIETUVA

Sistēma B

LT-01

Ekoagros

K. Donelaičio str. 33 or

A. Mickevičiaus str. 48

LT-44240 Kaunas

Tel: +370 37203181

Fax: +370 37203182

E-mail: ekoagros@ekoagros.lt

Website: www.ekoagros.lt

LUKSEMBURGA

Sistēma C

LU-BIO-01

Administration des Services techniques de l'Agriculture

(autorité compétente)

Service de la protection des végétaux

BP 1904

L-1019 Luxembourg

Tel: +352 45 71 72 353

Fax: +352 45 71 72 340

E-mail: Monique.Faber@asta.etat.lu

Website: www.asta.etat.lu

LU-BIO-04

Prüfverein Verarbeitung Ökologische Landbauprodukte e.V. (DE-007)

Vorholzstr. 36

D-76137 Karlsruhe

Tel: +49 721 35239-20

Fax: +49 721-626840-22

E-mail: kontakt@pruefverein.de

Website: www.pruefverein.de

LU-BIO-05

Kontrollverein Ökologischer Landbau e.V. (DE-022)

Vorholzstraße 36

D-76137 Karlsruhe

Tel: +49 (0)721 35239-10

Fax: +49 (0)721 35239-09

E-mail: kontakt@kontrollverein.de

Website: www.kontrollverein.de

LU-BIO-06

CERTISYS (BE-01)

Siège social:

Av. de l'Escrime 85 Schermlaan

B-1150 Bruxelles

Bureaux:

Chemin de la Haute Baudecet 1

B-1457 Walhain

Tel: +32 (0) 81 60 03 77

Fax: +32 (0) 81 60 03 13

E-mail: info@certisys.eu

Website: www.certisys.eu

MALTA

Sistēma C

MT01

Malta Standards Authority

2nd Floor, Evans Building

Merchants' Street

Valletta

Tel: + 356 21242420

Fax: + 356 21242406

E-mail: michael.cassar@msa.org.mt

Website: www.msa.gov.mt

MT02

BIOZOO

via Chironi 9

IT-07100 Sassari

Tel: + 39 079 276537

E-mail: info@biozoo.org

Website: www.biozoo.org

NĪDERLANDE

Sistēma B

NL01

Stichting Skal

Postbus 384

NL-8000 AJ Zwolle

Tel: +31 38 4268181

Fax: +31 38 4268182

E-mail: info@skal.nl

Website: www.skal.nl

POLIJA

Sistēma C

RE-01/2005/PL

EKOGWARANCJA PTRE Ltd

ul. Irysowa 12/2

PL-20-834 Lublin

Tel.: +48 (0) 81 742 68 64

E-mail: biuro@ekogwarancja.pl

Website: www.ekogwarancja.pl

RE-02/2005/PL

Certifying Body of Organic Production PNG Ltd

PL-26-065 Piekoszów

Zajaczkow k.Kielc

Tel.: +48 (0)41 306 40 00

E-mail: png@ecofarm.pl

Website: www.ecofarm.pl

RE-03/2005/PL

COBICO Ltd

ul. Grzegórzecka 77

PL-31-559 Kraków

Tel.: +48 (0)12 632 35 71

E-mail: cobico@cobico.pl

Website: www.cobico.pl

RE-04/2005/PL

BIOEKSPERT Ltd

ul. Narbutta 3A m1

PL-02-564 Warsaw

Tel.: +48 (0)22 499 53 66

E-mail: bioekspert@bioekspert.waw.pl

Website: www.bioekspert.waw.pl

RE-05/2005/PL

BIOCERT MAŁOPOLSKA Ltd.

ul. Lubicz 25A

PL-31-503 Kraków

Tel.: +48 (0)12 430 36 06

E-mail: sekretariat@biocert.pl

Website: www.biocert.pl

RE-06/2005/PL

Polish Centre of Research and Certification,

Branch in Pila

ul. Śniadeckich 5

PL-64-920 Piła

Tel.: +48 (0)67 213 87 00

E-mail: pcbcpila@i-pila.pl

Website: www.pcbc.gov.pl

RE-07/2005/PL

AgroBioTest Ltd

ul. Nowoursynowska 166

PL-02-787 Warsaw

Tel.: +48 (0)22 847 87 39

E-mail: agro.bio.test@agrobiotest.pl

Website: www.agrobiotest.pl

PORTUGĀLE

Sistēma A

PT/AB 02

ECOCERT PORTUGAL, Unipessoal Lda

Rua Alexandre Herculano, 68 — 1o Esq.

P-2520-273 Peniche

Tel: +351 262 785117

Fax: +351 262 787171

E-mail: ecocert@mail.telepac.pt

Website: www.ecocert.com

PT/AB 03

SATIVA, DESENVOLVIMENTO RURAL, Lda

Rua Robalo Gouveia, 1o 1a

P-1900-392 Lisboa

Tel: +351 21 799 11 00

Fax: +351 21 799 11 19

E-mail: sativa@sativa.pt

Website: www.sativa.pt

PT/AB 04

CERTIPLANET, Certificação da Agricultura, Floresta e Pescas, Unipessoal Lda

Av. do Porto de Pescas, Lote C — 15, 1 o C

P-2520 — 208 Peniche

Tel: +351 262 789 005

Fax: +351 262 789 514

E-mail: certiplanet@sapo.pt

Website: www.certiplanet.pt

PT/AB 05

CERTIALENTEJO, Certificação de Produtos Agrícolas, Lda

Rua Diana de Liz — Horta do Bispo

Apartado 320

P-7006 — 804 Évora

Tel: +351 266 769564/5

Fax: +351 266769566

E-mail: geral@certialentejo.pt

Website: www.certialentejo.pt

PT/AB 06

AGRICERT — Certificação de Produtos Alimentares Lda

Rua Alfredo Mirante, 1, R/C Esq.

P-7350-153 Elvas

Tel: +351 268 625 026

Fax: +351 268 626 546

E-mail: agricert@agricert.pt

Website: www.agricert.pt

PT/AB 07

TRADIÇÃO E QUALIDADE — Associação Interprofissional para os Produtos Agro-Alimentares de Trás-os-Montes

Av. 25 de Abril 273 S/L E

P-5370-202 Mirandela

Tel/Fax: +351 278 261 410

E-mail: tradicao-qualidade@clix.pt

PT/AB 08

CODIMACO — Certificação e Qualidade, Lda

Pátio do Município, 1, 3o Dto

P-2550 — 103 Cadaval

Tel: +351 262 691 155

Fax: +351 262 695 095

E-mail: codimaco@codimaco.pt

Website: www.codimaco.pt

PT/AB 09

SGS Portugal — Sociedade Geral de Superintendência, S A

Pólo Tecnológico de Lisboa, Lote 6, Pisos 0 e 1

P-1600-546 Lisboa

Tel: +351 217 104 200

Fax: +351 217 157 520

E-mail: sgs.portugal@sgs.com

Website: www.pt.sgs.com

RUMĀNIJA

A sistēma

RO-ECO-001

BCS OKO-Garantie România SRL

Strada Belsugului, nr. 24, ap.1

RO-540037, Oras Targu Mures

Judet Mures

Tel: +40 265250846

Fax: +40 265250928

E-mail: bcs_oko@zappmobile.ro

Website: www.bcs-oeco.com

RO-ECO-002

S.C QC I România SRL

Strada Franz Listz nr.1, ap.1

RO-300081, Oras Timisoara

Judet Timis

Tel: +40 723 748499

Fax: +40 256241562

E-mail: victor_scorodeti@yahoo.com

RO-ECO-003

SUOLO E SALUTE SRL România

Strada Nicolae Balcescu nr. 5, sc. G, ap. 9

RO-600052, Oras Bacau

Judet Bacau

Tel: +40 234206165

Fax: +40 234206166

E-mail: danielciubotaru@yahoo.com

RO-ECO-005

ICEA ROMANIA SRL

Strada Comisia Centrala nr. 80 A

RO-620165, Oras Focsani

Judet Vrancea

Tel: +40 237210497

Fax: +40 0237210497

E-mail: icearomania@yahoo.com

RO-ECO-006

S.C. Eleghos Bio Ellas România SRL

Strada Calea Mosilor, nr. 284, bl. 22A,, sc. B, ap. 32, sector 2

RO-020894, Oras Bucuresti

Tel/Fax: +40 216104020

E-mail: dragomir_damian@yahoo.com

RO-ECO-007

ECOCERT ESE SRL

Strada Viitorului, nr. 112, ap. 1, sector 2

RO-020616, Oras Bucuresti

Tel/Fax: +40 2106835

E-mail: office.romania@ecocert.com

RO-ECO-008

S.C Ecoinspect SRL România

Strada Horia, nr. 75, ap.5

RO-400202, Oras Cluj Napoca

Judet Cluj

Tel/Fax: +40 264432088

E-mail: ecoinspect@from.ro

Website: www.ecoinspect.ro

RO-ECO-009

BIOS SRL Italia România Branch

Strada Dionisie Lupu, nr.50, ap. 2, sector 1

RO-010458, Oras Bucuresti

Tel: +40 212106620

Fax: +40 212106660

E-mail: bios.romania@certbios.it

RO-ECO-010

LACON SRL Germania- România Branch

Strada Baia de Aries, nr. 3, bl. 5B,

sc. 1, et. 4, ap.18, sector 6

RO-060801, Oras Bucuresti,

Tel: +40 214115446

E-mail: marianaexpert@yahoo.com

RO-ECO-011

SC BIO CERT SRL România

Strada Calea Mosilor, nr. 284, bl. 22A,

sc. B, ap. 32, sect. 2

RO-020894, Oras Bucuresti

Tel/Fax: +40 216104020

E-mail: biocert_romania@yahoo.com

RO-ECO-012

BIOINSPECTA SRL Suisse România Branch

Strada Gurghiu, nr. 2, ap. 9

RO-400647, Oras Cluj-Napoca

Judet Cluj

Tel/Fax: +40 264573546

E-mail: monika.zimmermeier@bio-inspecta.ch

RO-ECO-013

IMO CONTROL SRL România

Strada Crizantemelor, nr. 7, ap. 51

RO-545400, Oras Sighisoara

Judet Mures

Tel/Fax: +40 269543609

E-mail: tartler@gmx.de

RO-ECO-014

CERES HAPPURG GmbH Sucursala Iernut Romania

Strada 1 dec.1918, bl. 3, sc. A, ap. 5

RO-545100, Oras Iernut

Judet Mures

Tel: +40 740591529

E-mail: ameliarachita@yahoo.com

Website: www.ceres-cert.com

RO-ECO-015

Agreco R.F GÖDERZ GmbH Germania Sucursala Romania

Strada Magurii, nr. 4, bloc 33, sc.C ap.16

RO-100473, Oras Ploiesti

Judet Prahova

Tel: +40 244561615

E-mail:info@agrecogmbh.de

Website: www.agrecogmbh.de

RO-ECO-016

Bioagricert Italia srl Sucursala România

str. Mateescu Nicolae nr. 3, camera nr. 1, sector 6

Bucureşti

Tel/Fax: +40 213173291

E-mail: achira@info.usamv.ro

Website: www.bioagricert.org

RO-ECO-017

Certification Services International CSI GmbH Germania Sucursala Romania

str. Reconstructiei nr.6, Bloc 28, Sc.2, etaj 1, ap 50, sect.3

Bucureşti

Tel/Fax: +40 216475983

E-mail: beeswoborders@yahoo.com

Website: www.csicert.com

SLOVĀKIJA

Sistēma A

SK-02-BIO

Naturalis SK Ltd.

Björnsonova 14

SK-811 05 Bratislava

Tel: +421 2 52 62 66 61-3

Fax: +421 2 52 62 66 63

E-mail: kontrola@naturalis.sk, certo@naturalis.sk

Website: www.naturalis.sk

SLOVĒNIJA

Sistēma A

SI-01-EKO

Institute of Inspection and Certification in Agriculture and Forestry

Vinarska ulica 14

SLO-2000 Maribor

Tel: +386 2 228 49 31/32/33

Fax: +386 2 251 94 82

E-mail: info@kon-cert.si

Website: www.kon-cert.si

SI-IKC-EKO

IKC — Institute for Inspection and Certification of University of Maribor

Pivola 8

SLO-2311 Hoče

Tel: +386 (0)2 613 08 31 (-32)

Fax: +386 (0)2 613 08 33

E-mail: Polonca.repic@uni-mb.si

Website: www.ikc-um.si

SI-BV-EKO

Bureau Veritas, d.o.o.

Linhartova cesta 49A

SLO-1000 Ljubljana

Tel: +386 1 475 76 61

Fax: +386 1 475 76 07

E-mail: Marko.Majer@si.bureauveritas.com

E-mail: info@si.bureauveritas.com

Website: www.bureauveritas.si

SPĀNIJA

Sistēma C

ES-AN-00-AE

ES-CM-03-AE

Servicio de certificación CAAE

Av. Emilio Lemos, 2

Edificio Torre Este, planta 6a Módulo 603

E-41020 Sevilla

Tel: +34 955 024 150

Tel: +34 902 521 555

Fax: +34 955 029 440

E-mail: certi@caae.es

Website: www.caae.es

AN, CM

ES-AN-01-AE

ES-AR-05/C-AE

ES-CM-01-AE

SOHISCERT S.A.

Finca La Cañada — Ctra Sevilla-Utrera Km 20.8

E-41710 Utrera (Sevilla)

Tel: +34 955 86 80 51

Fax: +34 955 86 81 37

E-mail: sohiscert@sohiscert.com

Website: www.sohiscert.com

AN, AR, CM

ES-AN-03-AE

AGROCOLOR, S.L.

Ctra. De Ronda, no11.-bajo

E-04004 Almeria

Tel: +34 950 280 380

Fax: +34 950 281 331

E-mail: agrocolor@agrocolor.es

Website: www.agrocolor.es

ES-AN-04-AE

ES-AR-23/C-AE

LGAI TECHNOLOGICAL CENTER, S.A.

Parque Empresarial de Las Mercedes

C/Campezo no 1, Edificio 3, 1a planta

E-28022 Madrid

Tel: +34 91 208 0800/+34 912 756 312

Fax: +34 912 080 803

E-mail: certiagroalimentario@appluscorp.com/imanas@appluscorp.com

Website: www.appluscorp.com

AN, AR

ES-AN-05-AE

AGROCALIDAD DEL SUR S.L.

C/ Méndez Núñez 15, 3o

21001 Huelva

Tel: +34 959 255 524

Fax: +34 959 285 926

E-mail: agrocalidadsur@agrocalidadsur.com

Website: http://www.agrocalidadsur.com

ES-AR-AE

Comité Aragones de Agricultura Ecológica (CAAE)

Edificio Centrorigen

Ctra. Cogullada, 65 — Mercazaragoza

E-50014 Zaragoza

Tel: +34 976.47.57.78

Fax: +34 976.47.58.17

E-mail: caaearagon@caaearagon.com

Website: http://www.caaearagon.com

ES-AR-03/C-AE

BCS Öko — Garantie GmbH

Cimbernstrasse, 21

D-90402 Nürnberg — Alemania

Tel: +49 911 424 391/+34 679 983 598

Fax: +49 911 424 391

E-mail: fischer@bcs-oeko.de/esanchez@canricastell.net

ES-AN-06-AE

ES-AR-17/C-AE

Certificación of Environmental Standards GmbH (CERES)

C/Serrano, 91, 2o

E-28006 Madrid

Tel: +34 915 630 171

Fax: +34 915 637 335

E-mail: ceres-iberica@gmail.com

Website: www.ceres-cert.com

AN, AR

ES-AR-18/C-AE

CERTIAL, S.L.

Polígono Los Leones, Nave 63

E-50298-PINSEQUE (Zaragoza)

Tel: +34-97-6656919

Fax: +34-97-6656823

E-mail: info@certial.com

Website: www.certial.com

ES-AR-19/C-AE

Instituto de Ecomercado (IMO)

C/ Venezuela, 17 3o C

E-36203-VIGO (Pontevedra)

Tel/Fax: +34 986 423 252

E-mail: imo-spain@imo.ch

Website: www.imo.ch

ES-AS-AE

Consejo de la Producción Agraria Ecológica del Principado de Asturias

Avda. Prudencio González, 81

E-33424 Posada de Llanera (Asturias)

Tel: +34 98 577 35 58

Fax: +34 98 577 22 05

E-mail: copae@copaeastur.org

Website: www.copaeastur.org

ES-BA-AE

Consejo Balear de la Producción Agraria Ecológica

C/Selleters, 25 (Edif. Centro BIT)

E-07300 INCA (Mallorca)

Tel: +34 971 88 70 14

Fax: +34 971 88 70 01

E-mail: info@cbpae.org

Website: www.cbpae.org

ES-CA-AE

Instituto Canario de Calidad Agroalimentaria (ICCA)

Av. José Manuel Guimerá, 8, 4a planta

E-38071 Santa Cruz de Tenerife

Tel: +34 922 47 6514

Fax: +34 922 47 67 39

E-mail: icca.cagpa@gobiernodecanarias.org

Website: www.gobiernodecanarias.org/agricultura/icca

ES-CL-AE

Consejo de Agricultura Ecológica de Castilla y León

C/Pio del Río Hortega, 1, 5o A

E-47014 Valladolid

Tel: +34 983/34 38 55

Fax: +34 983/34 26 40

E-mail: caecyl@nemo.es

ES-CM-01-AE

SOHISCERT S.A.

see ES-AN-01-AE

Delegación en Toledo

C/ Italia, 113

45005 Toledo

Tel: +34 925 28 04 68

Fax: +34 925 28 02 22

E-mail: castillalamancha@sohiscert.com

ES-CM-02-AE

Servicios de Inspección y certificación S.L. (SIC)

C/Ronda de Buenavista, 15, 2o

E-45005 TOLEDO

Tel/Fax: +34 925 28 51 39

E-mail: sic-toledo@sicagro.org

Delegación en Albacete

P de la Libertad, 15-6o

E-02001 Albacete

Tel: +34 967 21 09 09

Fax: +34 967 21 07 07

E-mail: sic-albacete@sicagro.org

Website: www.sicagro.org

ES-CM-03-AE

Servicio de certificación CAAE

See ES-AN-00-AE

Delegación en Castilla-La Mancha:

C/ Pedro Muñoz, 1 Edificio CEEI

E-13005 Ciudad Real

Tel: +34 926 20 03 39

Fax: +34 926 21 20 12

E-mail: certi@caae.es

Website:www.caae.es

ES-CM-04-AE

ECOAGROCONTROL, S.L.

C/ Carlos VII, 9

E-13630 Socuéllamos (Ciudad Real)

Tel: +34 926 53 26 28

Fax: +34 926 53 90 64

E-mail: tecnico@ecoagrocontrol.com

Website: www.ecoagrocontrol.com

ES-CN-AE

Consejo Regulador de la Agricultura Ecológica de Cantabria

C/Héroes Dos de Mayo, s/n

E-39600 Muriedas-Camargo (Cantabria)

Tel: +34 942 26 98 55

Fax: +34 942 26 98 56

E-mail: odeca@odeca.es

ES-CT-AE

Consejo Catalán de la Producción Agraria Ecológica

Avinguda Meridiana, 38

E-08018 Barcelona

Tel: +34 93 552 47 90

Fax: +34 93 552 47 91

E-mail: ccpae.darp@gencat.cat

Website: www.ccpae.org

ES-EX-01-AE

Consejo Regulador Agroalimentario Ecológico de Extremadura

Avda. de Huelva 6, 2o

E-06004 Badajoz

Tel: +34 924 01 08 60

Fax: +34 924 01 08 47

E-mail: craex@eco.juntaex.es

Importētāju un pārstrādātāju kontrole

ES-EX-02-AE

Comité Extremeño de la Producción Agraria Ecológica

Avda. Portugal, s/n

E-06800 Mérida (Badajoz)

Tel: +34 924 00 22 75

Fax: +34 924 00 21 26

E-mail: cepae@adr.juntaex.es

Website: www.cepae.org

Ražotāju kontrole

ES-GA-AE

Consejo Regulador de la Agricultura Ecológica de Galicia

Edificio Multiusos

C/Circunvalación, s/n

Apdo de Correos 55

E-27400 Monforte de Lemos (Lugo)

Tel: +34 982 40 53 00

Fax: +34 982 41 65 30

E-mail: craega@craega.es

Website: www.craega.es

ES-MA-AE

Comité de Agricultura Ecológica de la Comunidad de Madrid

Ronda de Atocha, 17, 7o planta

E-28012 Madrid

Tel: +34 91 420 66 65

Fax: +34 91 420 66 66

E-mail: agricultura.ecologica@madrid.org

Website: www.caem.es

ES-MU-AE

Consejo de Agricultura Ecológica de la Región de Murcia

Avda. del Río Segura, 7

E-30002 Murcia

Tel: +34 968 35 54 88

Fax: +34 968 22 33 07

E-mail: caermurcia@caermurcia.com

Website: www.caermurcia.com

ES-NA-AE

Consejo de la Producción Agraria Ecológica de Navarra

Avda — San Jorge, 81 entreplanta dcha.

E-31012 Pamplona — Iruña

Tel: +34 948-17 83 32

Tel: +34 948-25 67 37

Tel: +34 948-25 66 42

Fax: +34 948-25 15 33

E-mail: cpaen@cpaen.org

Website: www.cpaen.org

ES-VAS-AE

Consejo de Agricultura y Alimentación Ecológica de Euskadi

Euskadiko Nekazaritza eta Elikadura Ekologikoaren Kontseilua

Bekoibarra kalea, 35, “San Migel” eraikina 2/9 bulegoa

E-48300 Gernika (Bizcaia)

Tel: +34 902 540 165

E-mail: info@eneek-caaee.net

VAS

ES-RI-AE

Dirección General de Calidad e Investigación Agroalimentaria

Consejería de Agricultura, Ganadería y Desarrollo Rural

Avda. de la Paz, 8-10

E-26071 Logroño (La Rioja)

Tel: +34 941 29 16 00

Fax: +34 941 29 16 02

E-mail: seccionproduccion.compatible.agri@larioja.org

Website: www.larioja.org/agricultura

ES-VA-AE

Comité de Agricultura Ecológica de la Comunidad Valenciana

Camí de la Marjal, s/n

E-46470 Albal (Valencia)

Tel: +34 961 22 05 60

Fax: +34 961 22 05 61

E-mail: caecv@caecv.com

Website: www.caecv.com

ZVIEDRIJA

Sistēma A

SE Ekol 1

Aranea Certifiering AB

Box 1940

S-751 49 Uppsala

Tel: +46 18 17 00 00

Fax: +46 18 10 03 66

E-mail: info@araneacert.se

Website: www.araneacert.se

SE Ekol 3

SMAK AB

Box 42

S-230 53 Alnarp

Tel: +46 40 46 00 72

Fax: +46 40 46 33 72

E-mail: smak@smak.se

Website: www.smak.se

Primārajai ražošanai un barības marķēšanai

APVIENOTĀ KARALISTE

Sistēma A

UK 2

Organic Farmers and Growers Ltd

The Old Estate Yard

Shrewsbury Road

Albrighton Shrewsbury

Shropshire SY4 3AG

United Kingdom

Tel: +44 (0)1939 291800

E-mail: info@organicfarmers.org.uk

Website: www.organicfarmers.org.uk

UK 3

Scottish Organic Producers Association

Scottish Food Quality Certification (SFQC)

10th Avenue

Royal Highland Centre

Ingliston

Edinburgh EH28 8NF

United Kingdom

Support and development:

Tel: +44 (0)131 333 0940

E-mail: sopa@sfqc.co.uk

Website:www.sopa.org.uk

UK 4

Organic Food Federation

31 Turbine Way

Eco Tech Business Park

Swaffham

Norfolk PE37 7XD

United Kingdom

Tel: +44 (0)1760 720444

E-mail: info@orgfoodfed.com

Website: www.orgfoodfed.com

UK 5

Soil Association Certification Ltd

South Plaza

Marlborough Street

Bristol BS1 3NX

United Kingdom

Farmers and growers:

Tel: +44 (0)117 914 2412

E-mail: prod.cert@soilassociation.org

Website: www.soilassociation.org/certification

UK 6

Bio-Dynamic Agricultural Association

Demeter Certification Office

17 Inverleith Place

Edinburgh EH3 5QE

United Kingdom

Farmers and growers:

Tel: +44 (0)131 478 1201

E-mail: timbrink@biodynamic.org.uk

Website: www.biodynamic.org.uk/demeter

UK 7

Irish Organic Farmers and Growers Association

Main Street

Newtownforbes

Co. Longford

Ireland

Tel: +353 043 42495

E-mail: iofga@eircom.net

UK 9

Organic Trust Limited

Vernon House

2 Vernon Avenue

Clontarf

Dublin 3

Ireland

Tel.: +353 185 30271

Fax: +353 185 30271

E-mail: organic@iol.ie

Website: www.organic-trust.org

UK 13

Quality Welsh Food Certification Ltd

Gorseland

North Road

Aberystwyth

Ceredigion SY23 2WB

United Kingdom

Tel: +44 (0)1970 636688

E-mail: mossj@wfsagri.net

UK 15

Ascisco Ltd

South Plaza

Marlborough Street

Bristol BS1 3NX

United Kingdom

Farmers and growers:

Tel: +44(0)117 914 2407

E-mail: Dpeace@soilassociation.org

EEZ valstis un kodi

Kontroles iestāde(s) vai organizācija(s)

Piezīmes

ISLANDE

Sistēma B

IS-1

Vottunarstofan Tún e h f

Laugavegur 7

IS-101 Reykjavík

E-mail: tun@nmedia.is

NORVĒĢIJA

Sistēma A

N-001

Debio

N-1940 Bjørkelangen

Tel: +47 63862650

Fax: +47 63856985

E-mail: kontor@debio.no

Website: www.debio.no

26.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/62

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2009/C 72/10)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“MOUTARDE DE BOURGOGNE”

EK Nr. FR-AĢIN-005-0503/25.10.2005.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais dienests dalībvalstī:

Nosaukums:

Institut National des Appellations d'Origine (I.N.A.O.)

Adrese:

51, rue d'Anjou

75 008 Paris

FRANCE

Tālr.:

+33 153898000

Fakss:

+33 142255797

E-pasts:

info@inao.gouv.fr

2. Grupa:

Nosaukums:

Association Moutarde de Bourgogne (AMB)

Adrese:

AMB ARIA Bourgogne

4, Bd du Docteur Jean Veillet

21 000 Dijon

FRANCE

Tālr.:

+33 380288140

Fakss:

+33 380288169

E-pasts:

laure.ohleyer@cote-dor.chambagri.fr

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji (X)citi (X)

3. Produkta veids:

2.6. grupa. “Galda sinepes”

4. Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums

“Moutarde de Bourgogne”

4.2. Apraksts

Burgundijas sinepes ir stipras vai ļoti stirpas sinepes, kas ražotas uz baltvīna bāzes; tās ir gaiši dzeltenā krāsā, tām ir bieza, viendabīga un krēmveidīga konsistence. Šīm sinepēm raksturīga spēcīgā, Burgundijas baltvīnam piemītošā smarža, kā arī intensīvs asums un izteiktā Burgundijas baltvīna piegarša.

4.2.1. Sastāvdaļas un atļautās piedevas

—	Burgundijā ražotas un uzglabātas sinepju sēklas.

—

Atšķaidīšanai izmantotais šķidrums: ūdens maisījums ar tādu baltvīnu, kura cilmes vietas nosaukums ir kontrolēts un kurš ražots Burgundijas vīnogu audzēšanas reģionā; atšķaidot minimālajai vīna proporcijai jābūt vismaz 25 %. Izmanto sausos baltvīnus, kurus ražo no tradicionālajām Burgundijas Aligoté un Chardonnay šķirnes vīnogām. Šiem vīniem raksturīgs, ka tie ir ļoti aromātiski, ar ilgu pēcgaršu.

—	Sāls, cukurs, garšvielas, piedevas (kas atļautas Eiropas 1995. gada direktīvā par piedevām, izņemot mākslīgās krāsvielas, labības miltus un jebkuru citu stabilizatoru vai biezinātājvielu, dabiskās vai mākslīgās sinepju esences, sinepju ekstraktu vai ēterisko eļļu).

4.2.2. Burgundijas sinepju fizikāli ķīmiskās īpašības

—	Sēklu sausais ekstrakts > vai = 24 % no gatavā produkta svara.

—	Sinepju sēklu izcelsmes lipīdi > vai= līdz 9 % no gatavā produkta svara.

—	Sēklu apvalka palieku daudzums gatavo sinepju masā nepārsniedz 2 % kopējā svara.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals

Sinepju sēklu ražošanai un uzglabāšanai, kā arī galda sinepju ražošanai (pārstrādei) ir obligāti jānotiek konkrētajā ražošanas apgabalā. Šajā ražošanas apgabalā ietilpst departamenti, kuri veido Burgundijas reģionu, proti, Kotdora [Côte d'Or], Njevra [Nièvre], Sonas un Luāras [Saône et Loire] un Jonnas [Yonne] departaments.

Šāds ražošanas apgabals Burgundijā ir izveidojies, pamatojoties uz vietējo zinātību sinepju sēklu un vīna ražošanā pārstrādei sinepju pastā, no kuras iegūst produktu ar savdabīgām īpašībām (sk. 4.6. punktu).

Burgundijas reģionā ražotajām sinepju sēklām ir sevišķas īpašības, kas jau ir gadsimtiem atzītas. Francijas karaļa Fransuā I ārsts Šarls Etjēns [Charles Estienne] uzskatīja, ka Burgundijā ražotās sinepes kvalitātes ziņā ir pārākas, pateicoties pašu sinepju augu kvalitātei (franciski sénevé — vispārlietots apzīmējums augam, no kura iegūst sinepju sēklas). Līdz Otrajam pasaules karam sinepju augus audzēja mežos, kā arī kokogļu ieguves izcirtumos. Pēc kokogļu iegūšanas šajos izcirtumos augsnē paliek daudz kālija, un tādējādi tās ir ļoti piemērotas sinepju audzēšanai (un tādu sēklu ražas ievākšanai, kurās ir augsts sinepju ēterisko eļļu sastāvs), kuras kokogļu ieguvēji sēja martā, bet kuru ražu ievāca augustā. Turklāt Burgundijas puskontinentālais, relatīvi viendabīgais klimats ir piemērots sinepju audzēšanai. Sinepju audzēšanai nav vajadzīgs daudz ūdens. Sinepju augi ļoti labi pielāgojas sausumam un augstām gaisa temperatūrām. Savukārt vēlos, mitros pavasaros sinepes tik labi neaug. Pēc vairākus gadu desmitus ilguša sinepju audzēšanas norieta, sinepju kultūra Burgundijā tika atjaunota, pateicoties galda sinepju ražotāju iniciatīvai, kuras nolūks bija kontrolēt izejvielu ražošanas kvalitāti un uzlabot gatavā produkta kvalitāti. Šī sinepju kultūras atjaunošanas programma mobilizēja pētniecības iestādes, Kotdoras lauksaimniecības kameru, reģiona uzglabāšanas aģentūras, lauksaimniekus un pārstrādes uzņēmumus. Gan Burgundijas īpašo augsnes un klimatisko apstākļu dēļ, gan arī lai atbildētu uz pārstrādātāju prasībām attiecībā uz kvalitāti, ir izraudzītas šķirnes ar specifiskām īpašībām.

Tomēr šajā apgabalā ir izraudzīta zona, kas ir piemērota sinepju sēklu audzēšanai. Šis apgabals ir definēts, ņemot vērā ģeoloģiskos un augsnes kritērijus, lai nodrošinātu sinepju audzēšanas ilgtspējību, neizmantojot skābās brūnaugsnes un augstieņu podzolētās augsnes. Sinepju audzēšanas izmēģinājumu rezultātā ir atklājies, ka šo augšņu potenciāls ir ierobežots, jo nenodrošina barības vielām pietiekami bagātinātu sēklu, turklāt gaistošo izotiocianātu saturs nav pietiekams, kā rezultātā iegūtajai sinepju pastai nav tai raksturīgo īpašību.

4.4. Izcelsmes apliecinājums

Izsekojamību, pamatojoties uz kodificētiem dokumentiem, nodrošina visa Burgundijas sinepju ražošanas procesa laikā, sākot no zemes gabala, kurā sinepju augus audzē, līdz pat brīdim, kad sinepju pasta jau ir sagatavota un iepakota. Sinepju sēklas ievāc tikai no tiem zemes gabaliem, kas iekļaujas AĢIN nolūkos apstiprinātajā audzēšanas apgabalā. Šiem zemesgabaliem jāatbilst ražošanas plānā noteiktajiem selekcijas kritērijiem. Lauksaimnieki savu produkciju piegādā Burgundijas reģionā izvietotām uzglabāšanas aģentūrām. Visiem uzņēmējiem, kas piedalās vai nu sinepju sēklu ražošanā, vai arī to uzglabāšanā vai pārstrādē, ir pienākums arhivēt kodificēto dokumentāciju. Ražošanas laikā sinepju sēklas un gatavā pasta tiek analizēta.

4.5. Ražošanas metode

Sinepju sēklu audzēšanai drīkst izmantot tikai to šķirņu sēklas, kuras ir izvēlējusies Burgundijas sinepju ražošanas asociācija (ABM jeb Association Moutarde de Bourgogne) un kuras iegūtas no šādu sugu augiem: Brassica juncea (ar brūnu un arī ar gaišu apvalku) un Brassica nigra. Ir sagatavots ražošanas plāns, kurā aprakstītas ar sinepēm apsētās platības, izvēlētie zemes gabali, kā arī to izvietojums AĢIN zonā. Pēc novākšanas sēklas piegādā uzglabāšanas aģentūrai, kas atrodas Burgundijā un kas nodrošina sēklu izsekojamību, tīrīšanu un uzglabāšanu.

Šajā ražošanas posmā sēklu partijas ir jāapstiprina, un šīs apstiprināšanas laikā ir iespēja pārbaudīt, vai ir ievēroti šādi kritēriji:

—	vai šo sēklu izcelsme ir Burgundijā un vai to šķirne ir viena no tām, kuras izraudzījusies Burgundijas sinepju asociācija (AMB);

—	kāds (un vai ir) zaļu vai negatavu sēklu piejaukums, proti, tas nedrīkst pārsniegt 1,5 % (I un II kategorijai);

—	svešu sēklu piejaukums: ne vairāk kā 0,3 % I kategorijai, 0,5 % — II kategorijai;

—	nav kukaiņu, pelējuma, sēklas nav sakarsušas;

—	sēklu lielums: tūkstoš graudu svars (PMG) > 2,35 g (PMG > 2 g, ja ir ārkārtēji laika apstākļi);

—	ūdens un gaistošās vielas: 4,2 līdz 9 % masas;

—	tauki: 28 līdz 42 % masas sausnā;

—	gaistošie izotiocianāti: 0,7 līdz 0,94 % masas sausnā;

—	olbaltumvielas: 24,2 līdz 30,8 % masas sausnā.

Pēc apstiprināšanas sēklas sagatavo un piegādā uzņēmumiem, kas atrodas šajā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Sēklas tiek saberztas un pakļautas šķidrā maisījuma (ūdens + vīns) ietekmei. Izmanto baltvīnu, kura cilmes vietas nosaukums ir kontrolēts un kas ražots Burgundijas vīnogu audzēšanas reģionā. Šajā ražošanas posmā sēklas atbrīvo no apvalka un sagatavo sākotnējo sinepju pastu. Šī pasta pēc tam tiek filtrēta, lai no tās atdalītu sēklu apvalkus. Tādējādi tiek iegūta gaiši dzeltenas krāsas pasta ar biezu, viendabīgu un krēmveidīgu konsistenci, kura turklāt ir atbrīvota no gaisa burbulīšiem. Pēc šā posma sinepes tiek noturētas, lai ļautu tām attīstīt to aso garšu. Pastu pēc tam uzglabā un iepako.

4.6. Saikne

Šīs saiknes ar ģeogrāfisko apgabalu pamatā ir jau kopš seniem laikiem šajā reģionā izplatītas zināšanas, senas sinepju sēklu audzēšanas tradīcijas, cieša vēsturiskā saikne starp sinepēm un Burgundijas vīna dārziem, kā arī izsenu reputāciju.

4.6.1. Specifiska kvalitāte

“Moutarde de Bourgogne”, kam raksturīga spēcīga, pikanta garša, iegūst, sajaucot Burgundijā ražotas un uzglabātas sinepju sēklas ar šķidru maisījumu, kurā ietilpst ūdens, sāls, cukurs, garšvielas, vismaz 25 % sausā baltvīna, kas ražots no tradicionālos Burgundijas vīna dārzos audzētām vīnogām. Šiem vīniem raksturīgs, ka tie ir ļoti aromātiski, ar ilgu pēcgaršu, tie piešķir Burgundijas sinepēm tām raksturīgo spēcīgo smaržu, kā arī izteikto Burgundijas baltvīna piegaršu, ar kuru tās atšķiras no citām sinepēm. Sēklu sausajam ekstraktam jābūt vismaz 24 %, savukārt sēklu lipīdu proporcijai jābūt vismaz 9 %.

4.6.2. Reputācija

Starp šīm sinepēm un Burgundiju pastāv ciešas vēsturiskās saiknes. Ir teikts, ka 1336. gadā, kad Burgundijas hercogs Eīds IV organizēja Ruvrā svētkus par godu Filipam VI, to laikā tika izlietots liels toveris (206,75 litru) sinepju. Kopš XVI gadsimta tika pieņemti sinepju ražotāju ģildes statūti (Dižonas pilsētā tos pieņēma 1634. gadā, bet Bonā — 1647. gadā). Līdz pat XIX gadsimtam ražošana notiek tikai mazās ražošanas darbnīcās. Rūpnieciskā revolūcija skar arī sinepju ražošanas nozari. Burgundijas ražotāji savstarpēji sacentās izdomas spējā. Piemēram var minēt, ka 1850. gadā Francijas Académie des Arts, Sciences et Belles Lettres patentēja Dižonas sinepju ražotāja Grey kunga izgudrotu mašīnu, kas ļauj būtiskā mērā palielināt saražotās sinepju produkcijas daudzumu. Laikā no 1750. līdz 1984. gadam ir reģistrēti 263 sinepju ražotāji. Nevienā citā Francijas reģionā nav atrodams tik liels skaits ražotāju.

Sinepju sēklu audzēšanai Burgundijā ir sena vēsture, kā par to liecina, piemēram, fakts, ka Francijas karaļa Fransuā I ārsts Šarls Etjēns uzskatīja, ka Burgundijas sinepju kvalitāte ir labāka, jo “šajā zemē augušās sinepes ir labākas nekā jebkurā citā zemē”.

Vīns un sinepes ir cieši saistīti. 1911. gadā A. Bertijo [A. Berthiot] apgalvoja, ka šo sinepju izcilības iemesls ir ražošanas kvalitāte, kas, pēc viņa domām, tiek nodrošināta, jo tiek saberzti vislabākie graudi un tie tiek sajaukti ar īpašu Burgundijā izgudrotu šķidrumu, proti, skābsulu [franciski verjus], kas ir ļoti skāba vīna veids, kuru iegūst, izspiežot nepilnīgi nogatavojušās baltās vīnogas. Kad vīnkoku filoksera iznīcināja vīnogulājus, kuri deva šo vīnogu ražu, ražotāji pievērsās mazo, balto, skābo vīnogu audzēšanai, bet pēc tam šī prakse izzuda, jo tās pamazām aizstāja ar izkoptu šķirņu vīnogulāju potzariem. Tā kā etiķa izmantošana ražošanā ir aizstāta ar baltvīnu, šīs sinepes ir iespējams tipizēt organoleptiski.

Jau ļoti sen sinepju ražotāji sāka izmantot nosaukumu “Moutarde de Bourgogne”. Piemēram, Sansas [Sens (89)] tiesa 1891. gadā reģistrēja tirdzniecības zīmi “Moutarde de Bourgogne, extra-blanche supérieure”, savukārt 1903. gadā — Dižonas tirdzniecības tiesa reģistrēja tirdzniecības nosaukumu “Moutarde Jacquemart au pur verjus de Bourgogne” (Jacquemar sinepes ar īstu Burgundijas skābsulu). Līdztekus nosaukuma izmantojumam arī pats fakts, ka tirdzniecības nosaukumos izmantota atsauce uz Burgundiju un tās vēsturi, norāda uz Burgundijas sinepju stabilo un jau gadsimtu gaitā izkopto reputāciju. Piemēram var minēt šādus tirdzniecības nosaukumus: “Jean-sans-Peur”, “Téméraire”, “Moutarde à la cuillère de la Belle Bourguignonne”, “La Bourguignonne” u.c.

4.6.3. Cilvēciskais faktors — īpaša zinātība

Līdz Otrajam pasaules karam sinepju sēklu audzēšana Burgundijā saglabā savu nozīmi. Pēc 1945. gada sinepju ražotāji cenšas uzturēt ražošanu reģionā. Sinepju ražotāju arodbiedrība šajā sakarā laiž klajā brošūru, kas veltīta sinepju kultūras tematam. Šo iniciatīvu iemesls ir konkurence citu eļļas augu ražošanas nozarē un pasaules tirgū kopumā.

Bet bija vajadzīgs ilgs laiks, lai sinepju sēklu audzēšanu atjaunotu iepriekšējā apjomā: tas notika tikai pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Šajā laikā attiecīgajā nozarē dominē šādas kopīgas problēmas:

—	ražotāji cenšas dažādot piegāžu avotus un zināmā mērā kontrolēt izejvielu ražošanas kvalitāti. Tālab tie vēlas ietekmēt sēklu augšanu, lai tādējādi uzlabotu gatavā produkta kvalitāti;

—	lauksaimnieki savukārt cenšas rast iespēju dažādot savu produkciju un nostiprināt tās nozīmi reģionālā mērogā.

Tika izveidota vadības komiteja, kuras uzdevums attiecīgi bija pārraudzīt šīs kultūras atjaunošanas gaitu:

—

Dižonas nacionālā augstākās agronomiskās izglītības iestāde [Etablissement National d'Enseignement Supérieur Agronomique de Dijon] un Valsts agronomisko pētījumu institūts ģenētisko pētījumu jomā [Institut national de recherche agronomique pour la recherche génétique] orientējas uz ražīguma uzlabošanu un sēklu kvalitātes nodrošināšanu, lai tās atbilstu AMB definētajiem kritērijiem;

—	Kotdoras lauksaimniecības kamera iesaistās lietišķajos pētījumos un izmēģinājumos;

—	vietējās uzglabāšanas aģentūras koncentrējas galvenokārt uz loģistikas nodrošināšanu ražas novākšanai un iepakošanu;

—	lauksaimnieki laukos pārbauda eksperimentālajās stacijās izstrādātās references un audzē pietiekamu daudzumu sēklu, lai ražotāji varētu īstenot ražošanas izmēģinājumus;

—	Francijas gaļas izstrādājumu ražotāju, piegādes un pārstrādes uzņēmumu federācija, kā arī gaļas pārstrādes nozares pārstāvji, kas īsteno dažādus ražošanas izmēģinājumus: veic eksperimentālas, rūpnieciskas un daļēji rūpnieciskas pārbaudes.

Šīs sadarbības rezultātā bija iespējams par atsauces šķirnēm AĢIN nolūkā izraudzīties divas šķirnes.

Paralēli šim pētījumam paplašinājās arī ražošana: produkcijas ieguves platība no aptuveni 350 ha 1993. gadā palielinājās līdz 1230 ha 2003. gadā.

4.7. Pārbaudes struktūra

Nosaukums:

CERTIPAQ

Adrese:

44, rue La Quintinie

75015 Paris

FRANCE

Tālr.:

+33 145309292

Fakss:

+33 145309300

E-pasts:

certipaq@certipaq.com

4.8. Marķējums

Marķējumā ietvertas šādas norādes:

—	tirdzniecības nosaukums — “Moutarde de Bourgogne”;

—	logotips — AĢIN.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 72

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 26. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2009/C 072/01	Komisijas paziņojums par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē	1

2009/C 072/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5364 — Iberia/Vueling/Clickair) ( 1 )	23

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2009/C 072/03	Euro maiņas kurss	24

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2009/C 072/04	Kontroles organizāciju vai valsts iestāžu saraksts, kuras veic kontroli saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2092/91 15. pantu	25

	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EBTA Uzraudzības iestāde
2009/C 072/05	Uzaicinājums iesniegt piezīmes par valsts atbalstu saistībā ar nodokļu uzlikšanu piesaistītajām apdrošināšanas sabiedrībām Lihtenšteinā saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu Līgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi	50

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2009/C 072/06	Lēmums Nr. 842 — 2008. gada 23. decembrī — Par procedūras uzsākšanu, lai piešķirtu atļauju naftas un dabasgāzes — apakšzemes dabas resursu izpētei un ieguvei saskaņā ar Likuma par apakšzemes dabas resursiem 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktu Devetaki 1.-5. blokā, kas atrodas Lovečas, Plevenas un Gabrovas reģionā, un paziņojumu par paredzēto konkursu attiecībā uz atļaujas piešķiršanu	52

2009/C 072/07	Lēmums Nr. 843 — 2008. gada 23. decembrī — Par procedūras uzsākšanu, lai piešķirtu atļauju naftas un dabasgāzes — apakšzemes dabas resursu izpētei un ieguvei saskaņā ar Likuma par apakšzemes dabas resursiem 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktu Mizijas 1.-9. blokā, kas atrodas Vracas reģionā, un paziņojumu par paredzēto konkursu attiecībā uz atļaujas piešķiršanu	54

2009/C 072/08	Lēmums Nr. 844 — 2008. gada 23. decembrī — Par procedūras uzsākšanu, lai piešķirtu atļauju naftas un dabasgāzes — apakšzemes dabas resursu izpētei un ieguvei saskaņā ar Likuma par apakšzemes dabas resursiem 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktu Botevo 1.-10. blokā, kas atrodas Vracas un Montanas reģionā, un paziņojumu par paredzēto konkursu attiecībā uz atļaujas piešķiršanu	56

	CITI AKTI
	Komisija
2009/C 072/09	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	58

2009/C 072/10	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	62

2009/C 072/11	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	67

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3494
JPY	Japānas jēna	132,24
DKK	Dānijas krona	7,4486
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,92425
SEK	Zviedrijas krona	10,9565
CHF	Šveices franks	1,5230
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,7275
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,290
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	300,22
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7095
PLN	Polijas zlots	4,5600
RON	Rumānijas leja	4,2811
TRY	Turcijas lira	2,2433
AUD	Austrālijas dolārs	1,9310
CAD	Kanādas dolārs	1,6598
HKD	Hongkongas dolārs	10,4580
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,3847
SGD	Singapūras dolārs	2,0376
KRW	Dienvidkorejas vons	1 837,68
ZAR	Dienvidāfrikas rands	12,8317
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,2176
HRK	Horvātijas kuna	7,4750
IDR	Indonēzijas rūpija	15 754,25
MYR	Malaizijas ringits	4,8956
PHP	Filipīnu peso	64,880
RUB	Krievijas rublis	45,4110
THB	Taizemes bats	47,890
BRL	Brazīlijas reāls	3,0442
MXN	Meksikas peso	19,3909
INR	Indijas rūpija	68,3740