|
ISSN 1725-5201 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 72 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
52. sējums |
|
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
|
II Paziņojumi |
|
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
|
Komisija |
|
|
2009/C 072/01 |
Komisijas paziņojums par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē |
|
|
2009/C 072/02 |
Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5364 — Iberia/Vueling/Clickair) ( 1 ) |
|
|
|
IV Informācija |
|
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA |
|
|
|
Komisija |
|
|
2009/C 072/03 |
||
|
|
DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA |
|
|
2009/C 072/04 |
||
|
|
INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU |
|
|
|
EBTA Uzraudzības iestāde |
|
|
2009/C 072/05 |
||
|
|
V Atzinumi |
|
|
|
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU |
|
|
|
Komisija |
|
|
2009/C 072/06 |
||
|
2009/C 072/07 |
||
|
2009/C 072/08 |
||
|
|
CITI AKTI |
|
|
|
Komisija |
|
|
2009/C 072/09 |
||
|
2009/C 072/10 |
||
|
2009/C 072/11 |
||
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
|
II Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Komisija
|
26.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 72/1 |
Komisijas paziņojums par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē
(2009/C 72/01)
1. IEVADS
|
1) |
Kopš 2007. gada vidus starpbanku kredīttirgu darbībā vērojami nopietni traucējumi. Tas ir izraisījis likviditātes izsīkšanu banku nozarē un banku nevēlēšanos izsniegt savstarpējus aizdevumus, kā arī aizdot līdzekļus tautsaimniecībai kopumā. Tā kā traucējumi kredītu tirgos pēdējo astoņpadsmit mēnešu laikā ir pastiprinājušies, finanšu krīze ir padziļinājusies, un pasaules ekonomika piedzīvo smagu recesiju. |
|
2) |
Ir grūti paredzēt risinājumu finanšu krīzei un pasaules ekonomikas atveseļošanai, ja nav drošas stabilitātes banku nozarē un finanšu sistēmā kopumā. Stabilitāte ir vienīgais līdzeklis, lai atgūtu ieguldītāju uzticību un bankas atsāktu savu parasto kreditēšanas praksi. Dalībvalstis attiecīgi ir īstenojušas pasākumus, lai veicinātu banku nozares stabilitāti un atbalstītu kreditēšanu, īpaši jauna kapitāla ieguldīšanu, izmantojot publisko finansējumu, un valdības garantiju sniegšanu banku aizdevumiem. Šos pasākumus izziņoja 2008. gada oktobrī, un pēdējo mēnešu laikā tie ir pakāpeniski īstenoti. |
|
3) |
Vairākas dalībvalstis nesen paziņoja par savu nodomu papildināt esošos atbalsta pasākumus, pieņemot glābšanas plānu samazinātas vērtības banku aktīviem. Šie paziņojumi, kas izskanēja vienlaikus ar līdzīga rakstura iniciatīvu Amerikas Savienotajās Valstīs, izraisīja Kopienā plašākas debates par aktīvu glābšanas plāna — valdības pasākuma banku atbalstam — ieguvumiem. Ņemot vērā šīs debates, Komisija, apspriedušies ar Eiropas Centrālo banku (ECB), sagatavoja šo paziņojumu, kura pamatā ir Eurosistēmas 2009. gada 5. februārī izdotie ieteikumi (skatīt I pielikumu). |
|
4) |
Šā paziņojuma uzmanības centrā ir jautājumi, kas risināmi dalībvalstīm, paredzot, izstrādājot un īstenojot aktīvu glābšanas pasākumus. Vispārējā līmenī šie jautājumi ietver pamatojumu aktīvu glābšanas plānam kā pasākumam, kas paredzēts, lai aizsargātu finanšu stabilitāti un veicinātu banku aizdevumus; ilgāka termiņa apsvērumus par banku nozares dzīvotspēju un budžeta noturību, kas jāņem vērā, paredzot aktīvu glābšanas pasākumus; kā arī nepieciešamību pēc kopējas un saskaņotas Kopienas pieejas aktīvu glābšanai, īpaši, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Saistībā ar šādu Kopienas pieeju šajā paziņojumā iekļauti arī konkrētāki ieteikumi par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu aktīvu glābšanai, vēršot uzmanību uz tādiem jautājumiem kā i) pārskatāmības un informācijas izpaušanas prasības; ii) izmaksu sloga sadalījums starp valsti, akcionāriem un kreditoriem; iii) saņēmējiem radīto stimulu saskaņošana ar valsts politiskajiem mērķiem; iv) aktīvu glābšanas pasākumu izstrādes principi samazinātas vērtības aktīvu atbilstīguma, novērtēšanas un pārvaldības izteiksmē; un v) saikne starp aktīvu glābšanu, citiem valdības atbalsta pasākumiem un banku restrukturizāciju. |
2. AKTĪVU GLĀBŠANAS PLĀNS KĀ PASĀKUMS, KAS PAREDZĒTS, LAI AIZSARGĀTU FINANŠU STABILITĀTI UN VEICINĀTU BANKU AIZDEVUMUS
|
5) |
Dalībvalstu 2008. gada oktobrī izziņoto glābšanas pasākumu kopumu tuvākais mērķis ir aizsargāt finanšu stabilitāti un veicināt kredītu piedāvājumu reālajai ekonomikai. Vēl ir pāragri izdarīt galīgos secinājumus par pasākumu kopumu efektivitāti, bet ir skaidrs, ka tie ir novērsuši finanšu sabrukuma risku un ir veicinājuši svarīgu starpbanku tirgu darbību. Turpretim aizdevumu izsniegšana reālajai ekonomikai kopš pasākumu kopumu izziņošanas ir attīstījusies nelabvēlīgi, un jaunākā statistika liecina par kredītu pieauguma tempa krasu palēnināšanos (1). Daudzās dalībvalstīs ziņo par šobrīd plaši izplatītajiem banku kredītu atteikumiem uzņēmumiem, un šķiet, ka kreditēšanas ierobežojumi pārsniedz to, ko varētu attaisnot ar cikliskuma apsvērumiem. |
|
6) |
Galvenais iemesls, ar ko skaidrojama nepietiekama kredītu plūsma, ir neskaidrības par samazinātas vērtības aktīvu novērtēšanu un atrašanās vietu, un tās rada problēmas banku nozarē kopš krīzes sākuma. Neskaidrības par aktīvu novērtējumiem ir ne tikai turpinājušas iedragāt uzticību banku nozarei, bet arī mazinājušas 2008. gada oktobrī apstiprināto valdības atbalsta pasākumu ietekmi. Piemēram, banku rekapitalizācija ir ļāvusi ierobežot aktīvu vērtības samazināšanos, bet bankas lielu daļu šīs kapitāla rezerves ir izmantojušas, lai nodrošinātos pret aktīvu vērtības samazināšanos nākotnē. Bankas jau ir veikušas pasākumus, lai risinātu samazinātas vērtības aktīvu problēmu. Tās ir iegrāmatojušas būtiskus aktīvu vērtības daļējus norakstījumus (2), veikušas pasākumus, lai ierobežotu zaudējumus, pārklasificējot aktīvus savās bilancēs un pakāpeniski rezervējot papildu kapitālu, lai uzlabotu savu maksātspēju. Tomēr šī problēma nav atrisināta pietiekamā mērā, un negaidītā ekonomiskās lejupslīdes padziļināšanās šobrīd liecina par banku aktīvu kredītkvalitātes tālāku un vēl lielāku pasliktināšanos. |
|
7) |
Ar aktīvu glābšanas plāna starpniecību varētu tieši risināt jautājumu, kas saistīts ar neskaidrībām par banku bilanču datu kvalitāti, tādējādi palīdzot atjaunot uzticību šai nozarei. Tas varētu palīdzēt arī novērst risku saistībā ar atkārtotiem banku rekapitalizācijas pasākumiem, jo aktīvu vērtības samazināšanās tendence pastiprinās apstākļos, kad reālā ekonomiskā situācija pasliktinās. Pamatojoties uz iepriekšminēto, vairākas dalībvalstis aktīvi apsver iespēju izmantot samazinātas vērtības banku aktīvu glābšanas plānu kā papildinājumu citiem pasākumiem, kas paredzēti, lai īstenotu valstu un valdību vadītāju 2008. gada oktobrī apstiprināto stratēģiju. |
3. ILGĀKA TERMIŅA APSVĒRUMI: ATGRIEŠANĀS PIE DZĪVOTSPĒJAS BANKU NOZARĒ UN PUBLISKO FINANŠU NOTURĪBAS
|
8) |
Aktīvu glābšanas pasākumi jāizstrādā un jāīsteno veidā, kas visefektīvāk nodrošina tuvāko mērķu sasniegšanu, kuri paredz aizsargāt finanšu stabilitāti un veicināt banku aizdevumus. Tālab svarīgs jautājums, kas vēl jārisina, ir pietiekamas līdzdalības nodrošināšana aktīvu glābšanas pasākumos, nosakot atbilstīgas cenas un nosacījumus un vajadzības gadījumā ieviešot prasību par obligāto dalību. Tomēr uzsvaru uz aktīvu glābšanas pasākumu izstrādi un īstenošanu nevajadzētu attiecināt tikai uz šiem tuvākajiem mērķiem. Ir svarīgi ņemt vērā arī ilgāka termiņa apsvērumus. |
|
9) |
Ja aktīvu glābšanas pasākumus neveiks tā, lai novērstu risku saistībā ar nopietniem starpbanku konkurences traucējumiem (gan dalībvalstu, gan pārrobežu līmenī), ievērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumus par valsts atbalstu, tostarp vajadzības gadījumā veicot saņēmēju restrukturizāciju, rezultāts būs strukturāli vājāka Kopienas banku nozare, kas negatīvi ietekmēs tautsaimniecības ražošanas potenciālu kopumā. Turklāt tas var novest pie atkārtotas nepieciešamības pēc valdības intervences šajā nozarē, uzliekot aizvien smagāku slogu publiskajām finansēm. Šādi riski ir nopietni, ņemot vērā valsts iespējamā riska mērogu. Lai ierobežotu šādu ilgāka termiņa zaudējumu risku, valdības intervencei banku nozarē vajadzētu būt pietiekami mērķtiecīgai, iekļaujot tajā rīcības aizsardzības pasākumus, lai bankām radītos stimulus varētu saskaņot ar valsts politiskajiem mērķiem. Aktīvu glābšanas pasākumiem vajadzētu būt daļai no kopējiem centieniem atjaunot banku nozares dzīvotspēju, un tiem jābalstās uz nepieciešamo restrukturizāciju. Nepieciešamība pēc restrukturizācijas banku nozarē, kas ir paralēls pasākums valdības atbalstam, sīkāk aplūkota saistībā ar valsts atbalsta noteikumiem 5. un 6. iedaļā. |
|
10) |
Paredzot aktīvu glābšanas pasākumu izstrādi un īstenošanu, ir būtiski arī, lai dalībvalstis ņemtu vērā budžeta iespējas. Aplēses par kopējiem gaidāmajiem aktīvu vērtības daļējiem norakstījumiem liecina, ka aktīvu glābšanas pasākumu budžeta izmaksas — faktiskās un iespējamās vai abas — varētu būt ievērojamas — gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret dalībvalstu iekšzemes kopproduktu (IKP). Valdības atbalsts, izmantojot aktīvu glābšanas (un citus) pasākumus, nebūtu jāsniedz tādā apjomā, kas izraisa bažas par publiskā finansējuma noturību, piemēram, pārmērīgas parādsaistības vai finanšu problēmas. Šādi apsvērumi ir jo īpaši svarīgi pašreizējā situācijā, kad budžeta deficīts palielinās, publiskā parāda līmenis pieaug un pastāv problēmas ar valsts obligāciju emisiju. |
|
11) |
Konkrētāk, budžeta situācija dalībvalstīs būs svarīgs apsvērums, izvēloties pārvaldības mehānismu aktīviem, kuriem piemēro glābšanas pasākumus, proti, aktīvu pirkumu, aktīvu apdrošināšanu, aktīvu mijapmaiņas darījumus vai šādu pasākumu kombinējumu (3). Dažādām pieejām, ko piemēro aktīvu glābšanai, nevar būt būtiski atšķirīga ietekme uz budžeta uzticamību, jo finanšu tirgi droši vien diskontētu iespējamos zaudējumus, pamatojoties uz līdzīgiem principiem (4). Tomēr pieejai, kas paredz samazinātas vērtības aktīvu tiešo pirkšanu, varētu būt tūlītēja ietekme uz budžeta rādītājiem un valdības finansējumu. Kaut arī samazinātas vērtības aktīvu pārvaldības mehānisma izvēle ir katras dalībvalsts ziņā, varētu paredzēt kombinēto pieeju, saskaņā ar kuru nedrošos aktīvus nodala no banku bilances atsevišķā struktūrvienībā (vai nu bankās, vai ārpus tām), kura zināmā mērā saņem valdības garantiju priekšrocības. Šāda pieeja ir visnotaļ pievilcīga, jo tai ir daudzas aktīvu pirkšanas metodes priekšrocības, raugoties no banku sistēmas uzticamības atjaunošanas viedokļa, un tā vienlaicīgi ierobežo tūlītēju ietekmi uz budžetu. |
|
12) |
Ņemot vērā ierobežotos budžeta resursus, būtu lietderīgi koncentrēt aktīvu glābšanas pasākumus uz ierobežotu skaitu sistēmiskas nozīmes banku. Dažās dalībvalstīs aktīvu glābšanas pasākumi bankām var būt būtiski ierobežoti saistībā ar dalībvalstu esošajiem budžeta ierobežojumiem un/vai dalībvalstu banku bilances apjomu attiecībā pret IKP. |
4. NEPIECIEŠAMĪBA PĒC KOPĒJAS UN SASKAŅOTAS KOPIENAS PIEEJAS
|
13) |
Izvērtējot aktīvu glābšanas pasākumu veidu, tuvākie finanšu stabilitātes un banku kreditēšanas mērķi ir jāsaskaņo ar nepieciešamību novērst ilgāka termiņa zaudējumus banku nozarei Kopienā, vienotajam tirgum un ekonomikai kopumā. To visefektīvāk var sasniegt, izmantojot kopēju un saskaņotu Kopienas pieeju, kas ietver šādus plašākus mērķus:
|
|
14) |
Saskaņošana starp dalībvalstīm būtu nepieciešama tikai vispārējā līmenī, un to varētu nodrošināt, saglabājot pietiekamu elastību, lai pasākumus varētu pielāgot atsevišķo banku konkrētajām situācijām. Ja nebūs pietiekamas saskaņošanas ex ante, daudzus no šiem mērķiem varēs izpildīt tikai tad, ja tiks noteiktas valsts atbalsta kontroles papildu prasības ex post. Tālab kopējie ieteikumi par glābšanas pasākumu pamatelementiem varētu palīdzēt līdz minimumam samazināt nepieciešamību pēc korekcijām un pielāgojumiem, kas veicami pēc novērtēšanas saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Šādi ieteikumi ir sniegti turpmākajās iedaļās. |
5. PAMATNOSTĀDNES PAR VALSTS ATBALSTA NOTEIKUMU PIEMĒROŠANU AKTĪVU GLĀBŠANAS PASĀKUMIEM
|
15) |
Parasti banku pienākums ir novērtēt risku aktīviem, ko tās iegādājas, un nodrošināt, lai tās varētu segt jebkādus ar šiem aktīviem saistītos zaudējumus (5). Tomēr var paredzēt arī aktīvu glābšanas pasākumus, lai veicinātu finanšu stabilitāti. Publiskie aktīvu glābšanas pasākumi ir valsts atbalsts, ciktāl tie atbrīvo saņēmējbanku no nepieciešamības reģistrēt vai nu zaudējumus, vai rezervi iespējamiem zaudējumiem saistībā ar tās samazinātas vērtības aktīviem (vai atlīdzina no tiem izrietošās sekas) un/vai ļauj izmantot statūtkapitālu citiem mērķiem. Īpaši tas raksturīgs tajos gadījumos, kad samazinātas vērtības aktīvus pērk vai apdrošina par vērtību, kas ir augstāka par tirgus cenu, vai kad garantijas cena nenodrošina valstij pietiekamu kompensāciju par tās iespējamām maksimālajām saistībām, ko tā uzņemas saskaņā ar garantiju (6). |
|
16) |
Tomēr ikvienam atbalstam, ko sniedz aktīvu glābšanas pasākumiem, būtu jāatbilst nepieciešamības, proporcionalitātes un konkurences traucējumu minimizēšanas vispārējiem principiem. Šāda palīdzība ietver nopietnus konkurences traucējumus starp saņēmējbankām un bankām, kas nav saņēmējbankas, kā arī starp saņēmējbankām, kuru vajadzību līmenis ir atšķirīgs. Bankas, kuras nav saņēmējbankas un kuras pamatā ir finansiāli stabilas bankas, var uzskatīt par savu pienākumu paredzēt valdības intervenci, lai saglabātu konkurētspēju tirgū. Līdzīgi konkurences traucējumi var rasties arī starp dalībvalstīm, izraisot risku saistībā ar sacensību par subsīdiju piedāvājumiem starp dalībvalstīm (mēģinot glābt savas bankas, neņemot vērā sekas, kādas tas varētu atstāt uz citu dalībvalstu bankām) un virzoties uz finansiālu protekcionismu un iekšējā tirgus sadrumstalotību. Tādēļ dalībai aktīvu glābšanas shēmā būtu jāpiemēro skaidri definēti un objektīvi kritēriji, lai novērstu iespēju atsevišķām bankām izmantot nepamatotas priekšrocības. |
|
17) |
Komisijas paziņojumā — Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi (7), noteica principus, kas regulē valsts atbalsta noteikumu un jo īpaši EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanu jebkuram banku atbalsta pasākumam, ņemot vērā globālo finanšu krīzi. Pēc tam Komisijas paziņojumā — Finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos — atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem (8), tika sniegti sīkāki norādījumi par šo principu praktisko piemērošanu rekapitalizācijai. Tādā pašā garā šajā paziņojumā noteiktajās pamatnostādnēs, pamatojoties uz tiem pašiem principiem, uzskaitīti aktīvu glābšanas pasākumu vai shēmu pamatelementi, kas nosaka to efektivitāti un ietekmi uz konkurenci. Šīs pamatnostādnes ir piemērojamas visām bankām, kas izmanto aktīvu glābšanas pasākumu sniegtās priekšrocības, neatkarīgi no to individuālās situācijas, bet to piemērošanas praktiskās sekas var atšķirties atkarībā no riska profila un saņēmēja dzīvotspējas. Šo pamatnostādņu principi piemērojami pēc analoģijas, ja divas vai vairākas dalībvalstis saskaņo pasākumus, kas paredzēti pārrobežu banku aktīvu glābšanai. |
|
18) |
Šā paziņojuma mērķis ir noteikt saskaņotus principus un nosacījumus, lai pēc iespējas nodrošinātu aktīvu glābšanas pasākumu efektivitāti vienotajā tirgū, ņemot vērā ilgtermiņa mērķi atgriezties normālos tirgus apstākļos, saglabājot pietiekamu elastību, lai pielāgotos konkrētajām īpatnībām vai paredzētu papildu pasākumus vai procedūras individuālā vai valsts līmenī finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Efektīvu aktīvu glābšanas pasākumu rezultātā tiktu saglabāti aizdevumi reālajai ekonomikai. |
5.1. Problēmas pienācīga apzināšana un risinājumu varianti: pilnīga ex ante pārskatāmība un informācijas izpaušana par vērtības samazināšanos un atbilstīgo banku sākotnējais novērtējums
|
19) |
Ikviena aktīvu glābšanas pasākuma pamatā ir nepieciešamība skaidri apzināt bankas aktīvu problēmas apmērus, tās patieso maksātspēju pirms atbalsta sniegšanas un tās izredzes atgūt dzīvotspēju, ņemot vērā visus iespējamos alternatīvos risinājumus, lai veicinātu nepieciešamo restrukturizācijas procesu, novērstu traucējumus stimulu radīšanā visiem dalībniekiem un izvairītos no valsts resursu izniekošanas, ja tie neveicina normālas kredītu plūsmas atsākšanos reālajā ekonomikā. |
|
20) |
Tādēļ, lai līdz minimumam samazinātu risku, ka varētu rasties atkārtota nepieciešamība pēc valsts intervences to pašu saņēmēju labā, ir jāizpilda šādi kritēriji kā priekšnosacījums aktīvu glābšanas pasākumu priekšrocību izmantošanai:
|
5.2. Ar samazinātas vērtības aktīviem saistīto izmaksu sloga sadalījums starp valsti, akcionāriem un kreditoriem
|
21) |
Parasti bankām ir jāsedz pilnā apmērā zaudējumi, kas saistīti ar samazinātas vērtības aktīviem. Tam vispirms ir nepieciešama pilnīga ex ante pārskatāmība un informācijas izpaušana, kam seko aktīvu pareizs novērtējums pirms valdības intervences un pareiza valsts atlīdzība par aktīvu glābšanas pasākumu neatkarīgi no tā veida, lai nodrošinātu vienādu akcionāra atbildību un izmaksu sloga sadalījumu neatkarīgi no izraudzītā konkrētā modeļa. Šo elementu kombinējumam būtu jānodrošina vispārēja konsekvence attiecībā uz sloga sadalījumu dažādiem valsts atbalsta veidiem, ņemot vērā dažādo palīdzības veidu atšķirīgos elementus (11). |
|
22) |
Tiklīdz aktīvi ir pienācīgi novērtēti un zaudējumi ir pareizi noteikti (12) un ja bez valsts intervences bankai varētu rasties tehniskās maksātnespējas situācija, banka ir jānodod administrēšanai tiesā vai jālikvidē atbilstoši Kopienas un valsts tiesību aktiem. Šādā situācijā, lai saglabātu finanšu stabilitāti un uzticību, varētu būt lietderīgi nodrošināt aizsardzību vai garantijas obligāciju turētājiem (13). |
|
23) |
Ja finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ banku nav ieteicams nodot administrēšanai tiesā vai tiesiski pareizi likvidēt (14), bankai varētu piešķirt palīdzību garantiju vai aktīvu pirkuma veidā, ierobežojot to līdz stingri noteiktam minimumam, lai bankas varētu turpināt savu darbību laikposmā, kāds nepieciešams, lai izstrādātu plānu restrukturizācijai vai tiesiski pareizai likvidācijai. Šādā gadījumā varētu sagaidīt, ka arī akcionāri sedz zaudējumus, vismaz līdz brīdim, kad tiek sasniegts kapitāla pietiekamības regulatīvo prasību minimums. Varētu paredzēt arī iespēju nacionalizēt banku. |
|
24) |
Ja nav iespējams nodrošināt izmaksu sloga pilnīgu sadalījumu ex ante, būtu jāprasa, lai banka piedalās zaudējumu vai riska segšanā vēlākā posmā, izmantojot, piemēram, zaudējumu apvērses klauzulu vai apdrošināšanas shēmas gadījumā — klauzulu “par pirmo zaudējumu”, kas jāsedz bankai (parasti vismaz 10 % apmērā), un klauzulu “par atlikušās daļas riska dalīšanu”, ar kuru starpniecību banka piedalās jebkuru papildu zaudējumu segšanā līdz noteiktai procentuālajai daļai (parasti vismaz 10 %) (15). |
|
25) |
Parasti, jo mazāks sākotnējais ieguldījums, jo lielāka nepieciešamība pēc akcionāru ieguldījuma vēlākā posmā, izmantojot valsts zaudējumu pārvēršanu bankas akcijās un/vai papildu kompensācijas pasākumus, lai ierobežotu konkurences traucējumus, izvērtējot nepieciešamo restrukturizāciju. |
5.3. Bankām radīto stimulu piedalīties aktīvu glābšanas programmās saskaņošana ar valsts politiskajiem mērķiem
|
26) |
Samazinātas vērtības aktīvu glābšanas programmās principā būtu jāparedz sešu mēnešu termiņš dalības pieteikumu iesniegšanai, skaitot no valdības shēmas sākšanas dienas. Tas ierobežos banku centienus novēlot nepieciešamās informācijas izpaušanu, cerot uz izdevīgākiem glābšanas pasākumiem vēlākā datumā, un veicinās banku problēmu ātru atrisināšanu, pirms ekonomikas lejupslīde vēl vairāk pasliktinās esošo situāciju. Šo sešu mēnešu laikā bankas varēs iesniegt atbilstīgus aktīvu grozus, uz kuriem attiecināmi aktīvu glābšanas pasākumi, ar iespēju pagarināt atmaksas termiņu (16). |
|
27) |
Var nākties izstrādāt atbilstošus mehānismus, lai nodrošinātu to, ka valdības pasākumā piedalās tās bankas, kurām aktīvu glābšanas programmas ir visvairāk nepieciešamas. Šādi mehānismi varētu ietvert prasību par obligāto dalību programmā, un tiem būtu jāparedz vismaz prasība par obligātu informācijas izpaušanu uzraudzības iestādēm. Visām bankām noteiktais pienākums informēt par samazinātas vērtības aktīvu problēmu apmēru palīdzēs skaidri apzināt nepieciešamību pēc aktīvu glābšanas shēmas dalībvalsts līmenī un vajadzīgo apjomu. |
|
28) |
Ja dalība nav obligāta, shēma varētu ietvert atbilstošus stimulus (tādus kā garantiju vai tiesību nodrošināšana esošajiem akcionāriem, lai tie nākotnē varētu piedalīties privāta kapitāla piesaistīšanā uz izdevīgiem noteikumiem), lai veicinātu banku vēlmi izmantot šo shēmu, neatkāpjoties no pārskatāmības un informācijas izpaušanas, godprātīga novērtējuma un izmaksu sloga sadales principiem. |
|
29) |
Dalība pēc noteiktā sešu mēnešu pieteikšanās termiņa izbeigšanās būtu jābūt iespējamai tikai ārkārtēju un neparedzētu apstākļu gadījumā, par kuriem banka nav atbildīga (17), izpildot stingrākus nosacījumus, piemēram, lielāka atlīdzība valstij un/vai apjomīgāki kompensācijas pasākumi. |
|
30) |
Aktīvu glābšanas pasākumu pieejamībai vienmēr vajadzētu būt atkarīgai no vairākiem atbilstošiem rīcības ierobežojumiem. Proti, saņēmējbankām būtu jāievēro aizsardzības pasākumi, kuri nodrošina, ka glābšanas pasākumu ietekme uz kapitālu tiek izmantota kredītu izsniegšanai, lai pienācīgi apmierinātu pieprasījumu atbilstoši komerckritērijiem un nediskriminācijas principam, nevis, lai finansētu izaugsmes stratēģiju (jo īpaši finansiāli stabilu banku iegādi), kaitējot konkurentiem. |
|
31) |
Būtu jāparedz arī ierobežojumi dividenžu politikai un maksimālais atalgojums banku vadītājiem. Būtu jānosaka rīcības ierobežojumu konkrētais veids, pamatojoties uz proporcionalitātes novērtējumu un ņemot vērā dažādos faktorus, kas var ietvert arī restrukturizācijas nepieciešamību (skatīt 6. iedaļu). |
5.4. Aktīvu atbilstīgums
|
32) |
Nosakot glābšanas pasākumiem atbilstīgo aktīvu klāstu, jārod līdzsvars starp tūlītējas finanšu stabilitātes mērķi un nepieciešamību vidējā termiņā nodrošināt atgriešanos pie normālas tirgus darbības. Šķiet, ka aktīvi, kurus parasti dēvē par “toksiskiem aktīviem” (piemēram, ASV ar hipotēku nodrošinātie vērtspapīri un ar tiem saistītie riska ieguldījumu fondi un atvasinātie instrumenti) un kuri ir izraisījuši finanšu krīzi un lielā mērā kļuvuši nelikvīdi vai kuriem ir piemērotas ievērojamas vērtības samazinājuma korekcijas, ir iemesls lielākajai daļai neskaidrību un skepticismam par banku dzīvotspēju. Attiecinot atbilstīgo aktīvu klāstu tikai uz šādiem aktīviem, tiktu ierobežots valsts iespējamo zaudējumu risks un tiktu veicināta konkurences traucējumu novēršana (18). Tomēr pārāk ierobežoti glābšanas pasākumi būtu saistīti ar risku, ka var neizdoties atjaunot uzticību banku nozarei, ņemot vērā atšķirības starp konkrētajām problēmām, ar kurām saskaras dažādas dalībvalstis un bankas, un apmēru, kādā vērtības samazināšanās ir skārusi arī citus aktīvus. Tas varētu veicināt pragmatiskas pieejas, tostarp elastīguma elementu, izmantošanu, kas nodrošinātu to, ka citi aktīvi arī saņem glābšanas pasākumu priekšrocības atbilstošā apmērā un pienācīgi pamatotos gadījumos. |
|
33) |
Atbilstīgo aktīvu noteikšanai ir nepieciešama kopēja un saskaņota Kopienas pieeja glābšanas pasākumiem, lai novērstu konkurences traucējumus starp dalībvalstīm un Kopienas banku nozarē un lai ierobežotu stimulus pārrobežu bankām iesaistīties arbitrāžā starp dažādiem valstu glābšanas pasākumiem. Lai nodrošinātu konsekvenci atbilstīgu aktīvu noteikšanā visās dalībvalstīs, būtu jādefinē aktīvu kategorijas (“grozi”), kas atspoguļo pašreizējās vērtības samazināšanās apmēru. Sīkāki norādījumi par šo kategoriju definīciju sniegti III pielikumā. Šādu aktīvu kategoriju izmantošana veicinātu banku un to riska profilu salīdzināšanu Kopienā. Tad dalībvalstīm būtu jāizlemj, kuras aktīvu kategorijas un kādā apmērā iekļaujamas glābšanas pasākumu programmās, pamatojoties uz Kopienas izvērtējumu par izvēlēto aktīvu vērtības samazināšanās pakāpi. |
|
34) |
Būtu jāizstrādā samērīga pieeja, lai dalībvalsts, kuras banku nozari papildus ir ietekmējuši citi faktori tādā apmērā, kas apdraud tās finanšu stabilitāti (piemēram, tā sauktā burbuļa pārsprāgšana tās nekustamā īpašuma tirgū), varētu attiecināt atbilstīgumu arī uz labi definētām aktīvu kategorijām, kas atbilst sistēmiskajiem draudiem, ja ir pienācīgs pamatojums un nav kvantitatīvu ierobežojumu. |
|
35) |
Varētu paredzēt arī papildu elastību, dodot bankām iespēju izmantot glābšanas pasākumu priekšrocības tiem aktīviem, kuri neatbilst 32), 33) un 34) punktā izklāstītajiem atbilstīguma kritērijiem, neizvirzot prasību iesniegt konkrētu pamatojumu, vismaz 10-20 % apmērā no aktīvu glābšanas mehānismā iekļautās attiecīgās bankas kopējiem aktīviem, ņemot vērā dažādo dalībvalstu un banku atšķirīgos apstākļus. Turpretim aktīvus, kurus šobrīd nevar uzskatīt par samazinātas vērtības aktīviem, nevajadzētu iekļaut glābšanas programmā. Aktīvu glābšanas pasākumam nevajadzētu būt beztermiņa līdzeklim, kas nodrošina pret recesijas sekām nākotnē. |
|
36) |
Parasti, jo plašāks atbilstības kritēriju loks un jo lielāka attiecīgo aktīvu proporcija bankas portfelī, jo izvērstāka būs restrukturizācija un iespējas izvairīties no pārmērīgiem konkurences traucējumiem. Katrā ziņā Komisija neuzskatīs aktīvus par glābšanas pasākumiem atbilstīgiem aktīviem, ja tie būs iekļauti saņēmējbankas bilancē pēc noteiktā termiņa beigu datuma un pirms glābšanas programmas izziņošanas (19). Pretējā gadījumā tas novestu pie aktīvu arbitrāžas un izraisītu nepieļaujamu morālu kaitējumu, radot bankām stimulus atturēties no turpmākās kreditēšanas un citu ieguldījumu riska pienācīgas novērtēšanas un tādējādi atkārtot tās pašas kļūdas, kas bija par iemeslu pašreizējai finanšu krīzei (20). |
5.5. Glābšanas pasākumiem atbilstīgo aktīvu novērtēšana un cenu noteikšana
|
37) |
Pareiza un konsekventa pieeja aktīvu, tostarp sarežģītāku un mazāk likvīdu aktīvu, novērtēšanai, ir galvenais faktors, kas novērš pārmērīgus konkurences traucējumus un ļauj izvairīties no sacensības par subsīdiju piedāvājumiem starp dalībvalstīm. Novērtēšana būtu jāveic, izmantojot Kopienas līmenī noteiktu vispārēju metodiku, kas Komisijai būtu rūpīgi jāsaskaņo ex ante ar visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu aktīvu glābšanas pasākumu maksimālu efektivitāti un samazinātu traucējumu un kaitīgas arbitrāžas risku, īpaši pārrobežu bankām. Var rasties nepieciešamība izmantot alternatīvas metodes, lai ņemtu vērā konkrētos apstākļus saistībā ar, piemēram, attiecīgo datu savlaicīgu pieejamību, ja šīs metodes nodrošina līdzvērtīgu pārskatāmību. Katrā ziņā atbilstīgajām bankām būtu jānovērtē savi portfeļi katru dienu, kā arī regulāri un bieži jāsniedz informācija valstu iestādēm un to uzraudzības iestādēm. |
|
38) |
Ja aktīvu novērtēšana izrādās sevišķi sarežģīta, var paredzēt alternatīvas pieejas, piemēram, finansiāli stabilas bankas izveidi, saskaņā ar kuru valsts pirktu drošos un nevis nedrošos aktīvus. Bankas iegāde valsts īpašumā (tostarp nacionalizācija) varētu būt alternatīvs variants, lai veiktu novērtēšanu ilgākā termiņā saistībā ar restrukturizāciju vai tiesiski pareizu likvidāciju, tādējādi novēršot jebkādas neskaidrības par attiecīgo aktīvu pareizo vērtību (21). |
|
39) |
Pirmajā posmā aktīvus, ja iespējams, būtu jānovērtē, pamatojoties uz to pašreizējo tirgus vērtību. Būtībā ikviens glābšanas shēmā iekļauto aktīvu pārvedums vērtībā, kas pārsniedz tirgus cenu, būs valsts atbalsts. Tomēr pašreizējā tirgus vērtība var būt diezgan atšķirīga no šo aktīvu bilances vērtības pašreizējā situācijā vai, ja nav tirgus, tāda var pat nebūt (dažiem aktīviem vērtība praktiski var būt pat nulle). |
|
40) |
Otrajā posmā samazinātas vērtības aktīviem piešķirtā vērtība saistībā ar aktīvu glābšanas programmu (“pārveduma vērtība”) noteikti būs augstāka par pašreizējo tirgus cenu, lai sasniegtu cerētos glābšanas pasākumu rezultātus. Lai nodrošinātu konsekvenci atbalsta saderīguma novērtēšanā, Komisija izmantotu pārveduma vērtību, kas atspoguļo aktīvu pamatā esošo ilgtermiņa ekonomisko vērtību (reālo ekonomisko vērtību), pamatojoties uz pamatā esošo naudas plūsmu un ilgākiem termiņiem, kā pieņemamu atsauces vērtību, kura norāda uz atbalsta summas kā nepieciešamā minimuma atbilstību. Būs jāparedz vienoti diskonti, kas piemērojami dažām aktīvu kategorijām, lai tuvinātos to aktīvu reālajai ekonomiskajai vērtībai, kuri ir tik sarežģīti, ka izstrādāt ticamas prognozes par to attīstību tuvākajā nākotnē praktiski nebūtu iespējams. |
|
41) |
Tādējādi pārveduma vērtībai aktīvu pirkuma vai aktīvu apdrošināšanas (22) gadījumā būtu jābalstās uz to reālo ekonomisko vērtību. Turklāt ir jānodrošina pietiekama atlīdzība valstij. Ja dalībvalsts uzskata par nepieciešamu (lai izvairītos no tehniskās maksātnespējas) izmantot aktīvu pārveduma vērtību, kas pārsniedz aktīvu reālo ekonomisko vērtību, pasākumā iekļautais atbalsta elements ir attiecīgi lielāks. Tāda prakse ir pieļaujama tikai tad, ja tā ietver tālejošu restrukturizāciju un tādu nosacījumu ieviešanu, kuri ļauj atgūt šo papildu atbalstu vēlākā posmā, piemēram, izmantojot zaudējumu apvērses mehānismus. |
|
42) |
Novērtēšanas procesā attiecībā uz tirgus vērtību un reālo ekonomisko vērtību, kā arī attiecībā uz atlīdzību valstij būtu jāievēro tie paši pamatprincipi un procesi, kas uzskaitīti IV pielikumā. |
|
43) |
Izvērtējot novērtēšanas metodes, ko dalībvalstis ierosinājušas piemērot aktīvu glābšanas pasākumiem, un to īstenošanu individuālos gadījumos, Komisija konsultēsies ar novērtēšanas ekspertu grupām (23). Komisija izmantos arī Kopienas līmenī izveidoto institūciju speciālās zināšanas, lai nodrošinātu novērtēšanas metodiku konsekvenci. |
5.6. Glābšanas pasākumos iekļauto aktīvu pārvaldība
|
44) |
Dalībvalstīm, pamatojoties uz 3. iedaļā un II pielikumā izklāstītajām izvēles iespējām, ir jāizvēlas vispiemērotākais modelis palīdzības sniegšanai bankām saistībā ar aktīviem, ņemot vērā samazinātas vērtības aktīvu problēmu, attiecīgo banku situāciju un budžeta apsvērumus. Valsts atbalsta kontroles mērķis ir nodrošināt, lai izvēlētā modeļa elementi tiktu izstrādāti tā, lai nodrošinātu vienādu režīmu un novērstu pārmērīgus konkurences traucējumus. |
|
45) |
Kaut arī konkrētie cenu noteikšanas mehānismi atbalsta pasākumiem var atšķirties, to atšķirīgajiem elementiem nevajadzētu būtiski ietekmēt attiecīgo izmaksu sloga sadalījumu starp dalībvalsti un saņēmējbanku. Pamatojoties uz pareizu novērtējumu, aktīvu pārvaldības uzņēmējsabiedrības kopējam finanšu mehānismam, apdrošināšanai vai kombinētajam risinājumam būtu jānodrošina to, ka bankai būs jāuzņemas segt tādu pašu zaudējumu daļu. Tālab varētu paredzēt zaudējumu apvērses klauzulas. Visām shēmām kopumā ir jānodrošina, lai saņēmējbankas segtu zaudējumus, kas radušies aktīvu pārveduma rezultātā (skatīt papildus 50. punktu un 10. zemsvītras piezīmi). |
|
46) |
Neatkarīgi no modeļa, lai veicinātu bankas koncentrēšanos uz dzīvotspējas atjaunošanu un novērstu iespējamos interešu konfliktus, funkcionālā un organizatoriskā līmenī ir jānodrošina skaidrs nodalījums starp saņēmējbanku un tās samazinātas vērtības aktīviem, īpaši attiecībā uz to pārvaldību, personālu un klientūru. |
5.7. Procedūras aspekti
|
47) |
Ja vajadzīgs, V pielikumā var iepazīties ar sīkiem norādījumiem par šo pamatnostādņu ietekmi uz valsts atbalsta procedūrām saistībā ar sākotnējo paziņojumu par atbalstu un restrukturizācijas plānu novērtējumu. |
6. TURPMĀKIE PASĀKUMI — PĀRSTRUKTURĒŠANA UN DZĪVOTSPĒJAS ATGŪŠANA
|
48) |
Principi un nosacījumi, kas minēti 5. iedaļā, nosaka pamatu aktīvu glābšanas pasākumu izstrādei saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Šajā kontekstā valsts atbalsta noteikumu mērķis ir nodrošināt minimālo atbalstu ar vismazāk traucējošu ietekmi, lai saņēmējbankām novērstu riskus, kas attiecas uz aktīvu atsevišķu kategoriju, ar mērķi sagatavot stingru pamatu ilgtermiņa dzīvotspējas atgūšanai bez valsts atbalsta palīdzības. Lai arī samazinātas vērtības aktīvu problēmas risināšana saskaņā ar iepriekšminētajiem principiem ir nepieciešama, lai atgūtu banku dzīvotspēju, pati par sevi tā nav pietiekama, lai sasniegtu šo mērķi. Atkarībā no katras bankas situācijas un rakstura tām būs jāveic piemēroti pasākumi savu interešu labā, lai izvairītos no līdzīgām problēmām nākotnē un nodrošinātu ilgtspējīgu rentabilitāti. |
|
49) |
Saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, jo īpaši glābšanas vai pārstrukturēšanas jomā, šādu aktīvu glābšanas veidu var uzskatīt par strukturālu operāciju, kurai nepieciešama šādu trīs nosacījumu izvērtēšana: i) atbilstīgs saņēmēju ieguldījums, lai segtu samazinātas vērtības aktīvu programmas izmaksas; ii) piemērota rīcība, lai nodrošinātu dzīvotspējas atgūšanu; un iii) nepieciešamie pasākumi, lai novērstu konkurences traucējumus. |
|
50) |
Pirmā nosacījuma izpildi varētu nodrošināt, izpildot 5. iedaļā noteiktajās prasības, proti, informācijas izpaušana, novērtēšana, cenu noteikšana un izmaksu sloga sadale. Tam būtu jānodrošina saņēmēja ieguldījumu, kas atbilst vismaz kopējiem zaudējumiem, kuri radušies aktīvu pārvešanā valstij. Ja tas nav fiziski iespējams, atbalstu var izņēmuma kārtā tomēr atļaut, piemērojot stingrākas prasības attiecībā uz diviem citiem nosacījumiem. |
|
51) |
Prasības par dzīvotspējas atgūšanu un nepieciešamajiem aizsardzības līdzekļiem konkurences traucējumu novēršanai tiks noteiktas katrā lietā atsevišķi. Attiecībā uz otro nosacījumu par nepieciešamību atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju jāatzīmē, ka aktīvu glābšana var sekmēt šā mērķa sasniegšanu. Pēc iespējamo riska faktoru pilnīgas izvērtēšanas un apsvēršanas dzīvotspējas izvērtējumam būtu jāapliecina bankas kapitāla pašreizējā un turpmākā pietiekamība (24). |
|
52) |
Pēc aktīvu glābšanas pasākumu sākotnējās apstiprināšanas Komisijas novērtējums par nepieciešamās pārstrukturēšanas apmēru tiks sniegts, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: Paziņojumā — Finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos — atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem noteiktie kritēriji, bankas aktīvu daļa, uz kuru attiecas glābšanas pasākumi; šādu aktīvu pārvešanas cena salīdzinājumā ar tirgus cenu, piešķirtā samazinātas vērtības aktīvu glābšanas pasākumu īpašas pazīmes, kopējais valsts riska darījumu apmērs saistībā ar bankas riska svērtajiem aktīviem, saņēmējbankas problēmu raksturs un cēlonis, un bankas darījumu modeļa un ieguldījumu stratēģijas stabilitāte. Lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par saņēmējbankas situāciju, Komisija ņems vērā arī jebkuras citas piešķirtās valsts garantijas vai veikto valsts rekapitalizāciju (25). |
|
53) |
Ilgtermiņa dzīvotspējas kritērijs nosaka, ka bankai jāspēj izdzīvot bez valsts atbalsta, un ietver skaidrus plānus par visa saņemtā valsts kapitāla izpirkšanu un atteikšanos no valsts garantijām. Atkarībā no šā novērtējuma rezultātiem pārstrukturēšanas pasākumiem būs jāietver bankas stratēģijas un darbības padziļināta pārskatīšana, tostarp, piemēram, attiecībā uz pamatdarbību, uzņēmējdarbības modeļu pārorientēšanu, uzņēmējdarbības struktūru/meitasuzņēmumu slēgšanu vai atsavināšanu, izmaiņām aktīvu un pasīvu pārvaldībā un citām izmaiņām. |
|
54) |
Visaptverošu pārstrukturēšanu uzskatīs par nepieciešamu gadījumos, kad samazinātas vērtības aktīvu pienācīgs novērtējums saskaņā ar 5.5. iedaļā un IV pielikumā noteiktajiem principiem atklās, ka bez valsts intervences banku pašu kapitāla vērtība būs negatīva/tās būs tehniski maksātnespējīgas. Par šādas visaptverošas pārstrukturēšanas nepieciešamību parasti liecina atkārtoti atbalsta pieprasījumi un atkāpes no vispārīgajiem principiem, kas izklāstīti 5. iedaļā. |
|
55) |
Visaptveroša pārstrukturēšana būtu nepieciešama arī tad, ja banka jau ir saņēmusi jebkāda veida valsts atbalstu, kas vai nu palīdz segt vai novērst zaudējumus, vai arī tā kopējā summa pārsniedz 2 % no kopējiem bankas riska svērtajiem aktīviem. Šādā gadījumā ir pienācīgi jāņem vērā katra saņēmēja situācijas īpašās pazīmes (26). |
|
56) |
Dzīvotspējas atgūšanai paredzēto nepieciešamo pasākumu grafikā tiks ņemta vērā attiecīgās bankas konkrētā situācija, kā arī vispārējā situācija banku nozarē, nepamatoti neaizkavējot nepieciešamo pielāgojumu īstenošanu. |
|
57) |
Nepieciešamo kompensācijas pasākumu apmērs būtu jāapsver, pamatojoties uz konkurences traucējumiem, ko rada atbalsts. Tas var ietvert rentablo uzņēmējdarbības struktūru vai meitasuzņēmumu racionalizāciju vai atsavināšanu, vai arī apņemšanos ierobežot komerciālas darbības izvēršanu. |
|
58) |
Kompensācijas pasākumus uzskatīs par nepieciešamiem gadījumos, kad saņēmējbanka neizpilda 5. iedaļā minētos nosacījumus, jo īpaši informācijas izpaušanas, novērtēšanas, cenu noteikšanas un izmaksu sloga sadales jomā. |
|
59) |
Komisija izvērtēs nepieciešamo kompensācijas pasākumu apmēru, pamatojoties uz atbalsta radīto konkurences traucējumu novērtējumu un jo īpaši uz šādiem faktoriem: atbalsta kopējā summa, ietverot atbalstu, kas izriet no garantiju un rekapitalizācijas pasākumiem, to samazinātas vērtības aktīvu apmērs, uz kuriem attiecas pasākums, aktīva radīto zaudējumu daļa, bankas vispārējā stabilitāte, to aktīvu riska profils, uz kuriem attiecas glābšanas pasākumi, bankas riska pārvaldības kvalitāte, maksātspējas koeficientu līmenis, ja atbalsts nav sniegts, saņēmējbankas pozīcija tirgū un konkurences traucējumi, ko rada bankas nepārtraukta darbība tirgū, kā arī atbalsta ietekme uz banku nozares struktūru. |
7. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
|
60) |
Ņemot vērā finanšu un ekonomisko situāciju, kas prasīja tūlītēju rīcību, Komisija piemēro šo paziņojumu no 2009. gada 25. februāra, kas ir datums, kurā Komisija principā vienojās par tā saturu. |
(1) Lai gan oficiālie dati par euro zonu liecina, ka banku aizdevumi uzņēmumiem joprojām ir elastīgi, pamattendence šobrīd atslābst, un aizdevumu pieauguma tempi salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš 2008. gada beigās ievērojami samazinājās. Banku aizdevumi privātajai ekonomikai (aizdevumi iestādēm, kas nav MFI, izņemot valdības sektoru) 2008. gada decembrī samazinājās par 0,4 % attiecībā pret novembri.
(2) No 2007. gada vidus līdz šim brīdim aktīvu vērtības daļēji norakstījumi kopā sasniedz 1 063 miljardus ASV dolāru, no kuriem 737,6 miljardi ASV dolāru attiecas uz ASV reģistrētām bankām un 293,7 miljardi ASV dolāru attiecas uz Eiropā reģistrētām bankām. Daļa no pēdējās minētās summas (68 miljardi ASV dolāru) attiecas uz Šveici. Neraugoties uz jau ziņotajiem aktīvu vērtības daļējiem norakstījumiem, SVF šobrīd lēš, ka banku kopējie zaudējumi saistībā ar aktīvu vērtības samazināšanos varētu sasniegt 2 200 miljardus ASV dolāru. Šo aplēšu pamatā ir visā pasaulē izkliedētie ASV izcelsmes un vērtspapīros pārvērstie hipotēku, patēriņa kredītu un uzņēmumu parāda turējumi, un kopš krīzes sākuma šo aplēšu apmēri pastāvīgi pieaug. Daži tirgus komentētāji uzskata, ka kopējie zaudējumi varētu būt pat ievērojami lielāki. Piemēram, Nouriel Roubini, kas nemitīgi apgalvoja, ka oficiālās aplēses ir pārāk zemas, šobrīd domā, ka kopējie zaudējumi Amerikas Savienotajām Valstīm vien varētu būt 3 600 miljardi ASV dolāru.
(3) Šie pasākumi sīkāk aplūkoti II pielikumā.
(4) Valdības aktīvu pirkumi nav saistīti ar lielām budžeta izmaksām ilgākā termiņā, ja pēc tam iegādāto aktīvu pietiekamu daudzumu var pārdot ar peļņu (skatīt piemērus par ASV un Zviedriju II pielikumā). Tomēr tie ietver sākotnējus budžeta izdevumus, kas varētu palielināt valdības bruto parādu un valdības bruto finanšu vajadzības. Pieeju, kuras pamatā ir valdības parāda apmaiņa pret samazinātas vērtības aktīviem, varētu izmantot, lai atvieglotu operāciju problēmas saistībā ar emisiju, bet tā nevarētu novērst ietekmi uz budžeta rādītājiem un valdības parāda piedāvājuma pieaugumu tirgū.
(5) Parasti banku turējumā ir dažādi aktīvi, tostarp skaidra nauda, finanšu aktīvi (valsts kases vekseļi, parāda vērtspapīri, kapitāla vērtspapīri, tirgojamie aizdevumi un preces), atvasinātie instrumenti (mijapmaiņas darījumi, iespēju līgumi), aizdevumi, finanšu ieguldījumi, nemateriālie aktīvi un pamatlīdzekļi. Zaudējumi var rasties, ja aktīvi tiek pārdoti zem to bilances vērtības, ja to vērtība ir samazināta un ir izveidotas rezerves iespējamiem zaudējumiem vai ex post, ja ieņēmumu plūsmas termiņa iestāšanās laikā ir mazākas nekā bilances vērtība.
(6) Tiek uzskatīts, ka garantija ir valsts atbalsts, ja saņēmējbanka nevar atrast nevienu neatkarīgu privātu uzņēmēju tirgū, kas vēlētos sniegt līdzīgu garantiju. Valsts atbalsta summu nosaka valsts neto saistību maksimālajā apjomā.
(7) OV C 270, 25.10.2008., 8. lpp.
(8) OV C 10, 15.1.2009., 2. lpp.
(9) Neskarot nepieciešamību darīt zināmu atklātībai informāciju par to, kā bilanci ietekmē aktīvu glābšanas pasākums, kas ietver atbilstošu izmaksu sloga sadalījumu, ar terminiem “pārskatāmība” un “pilnīga informācijas izpaušana” saprot pārskatāmību attiecībā pret valsts iestādēm, iesaistītajiem neatkarīgajiem ekspertiem un Komisiju.
(10) Atbalsta summa atbilst starpībai starp aktīvu pārvešanas vērtību (parasti — pamatojoties uz to reālo ekonomisko vērtību) un tirgus cenu. Saskaņā ar šo dokumentu radušies zaudējumi atbilst starpībai starp aktīvu pārvešanas vērtību un to bilances vērtību. Faktiskie zaudējumi parasti ir zināmi ex post.
(11) Aktīvu glābšanas pasākumus zināmā mērā var pielīdzināt jauna kapitāla ieguldījumiem, ciktāl tie nodrošina zaudējumu mazināšanas mehānismu un tiem ir ietekme uz statūtkapitālu. Taču ar pirmo minēto veidu valsts parasti ir pakļauta lielākam riskam, kas saistīts ar samazinātas vērtības aktīvu konkrēto portfeli, turklāt bez citu bankas ienākumus gūstošo darbību un līdzekļu tieša ieguldījuma, un pārsniedz tās iespējamo līdzdalību bankā. Tā kā šajā gadījumā trūkumi ir lielāki, bet priekšrocības savukārt ir ierobežotākas, atlīdzībai par aktīvu glābšanu principā vajadzētu būt lielākai nekā atlīdzībai jauna kapitāla ieguldījumu gadījumā.
(12) Salīdzinot aktīvu bilances vērtību ar to pārvešanas vērtību (t.i., reālo ekonomisko vērtību).
(13) Tomēr akcionāri šādos gadījumos būtu izslēdzami no aizsardzības. Skatīt lēmumus NN 39/2008 (Dānija, atbalsts Roskilde Bank likvidācijai) un NN 41/2008 (Apvienotā Karaliste, glābšanas atbalsts Bradford & Bingley).
(14) Tas iespējams gadījumā, kad bankas lielumu vai darbības veidu nav iespējams vadīt, piemērojot administratīvu vai tiesas procedūru vai tiesiski pareizu likvidāciju, neatstājot bīstamu sistēmisku ietekmi uz citām finanšu iestādēm vai aizdevumu izsniegšanu reālajai ekonomikai. Tālab būtu nepieciešams monetāras un/vai uzraudzības iestādes pamatojums.
(15) Attiecīgo līmeni var ietekmēt citi faktori, piemēram, augsta atlīdzība. Turklāt jāpiezīmē, ka ex post kompensācijas iespējamas vairākus gadus pēc pasākuma ieviešanas un tādējādi var nevajadzīgi paildzināt neskaidrības, kas saistītas ar samazinātas vērtības aktīvu novērtēšanu. Zaudējumu apvērses klauzulas gadījumā, pamatojoties uz ex ante novērtējumu, šādas problēmas nebūtu.
(16) Gadījumos, kad programmā ir iekļauti aktīvi, kurus var atmaksāt vēlāk.
(17) “Neparedzēti apstākļi” ir apstākļi, kurus uzņēmuma vadība, pieņemot lēmumu nepiedalīties aktīvu glābšanas programmā, nekādā veidā nevar paredzēt dalības pieteikumu iesniegšanas laikā un kuri nav radušies uzņēmuma vadības nevērības vai kļūdas vai grupas, kurai pieder uzņēmums, lēmumu rezultātā. “Ārkārtēji apstākļi” ir izņēmuma apstākļi, kas nav saistīti ar pašreizējo krīzi. Dalībvalstīm, kas vēlas atsaukties uz šādiem apstākļiem, jāsniedz Komisijai visa nepieciešamā informācija.
(18) Šķiet, ka ASV šādu pieeju ir izvēlējušās Citigroup un Bank of America.
(19) Parasti Komisija uzskata, ka vienots un objektīvs termiņa beigu datums, piemēram, 2008. gada beigas, nodrošinās līdzvērtīgus konkurences apstākļus bankām un dalībvalstīm.
(20) Vajadzības gadījumā var paredzēt valsts atbalstu attiecībā uz nākotnes aktīvu risku, pamatojoties uz paziņojumu par garantijām un pagaidu shēmu.
(21) To varētu darīt tad, ja, piemēram, valsts apmainītu aktīvus pret valsts obligācijām summā, kas vienāda ar to nominālvērtību, bet saņemtu iespējamās garantijas banku kapitālam, kura vērtība atkarīga no samazinātas vērtības aktīvu pārdošanas galīgās cenas.
(22) Apdrošināšanas pasākuma gadījumā ar pārveduma vērtību saprot apdrošināto summu.
(23) Komisija izmantos šādu novērtēšanas ekspertu grupu atzinumu līdzīgi tam, kā tā rīkojas citu valsts atbalsta procedūru gadījumā, saskaņā ar kurām tā var izmantot neatkarīgu ekspertu atzinumu.
(24) Cik vien iespējams, būtu jānodrošina arī atbilstība Paziņojuma — Finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos — atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem, 40. punktā minētajiem kritērijiem.
(25) Tām bankām, kurām pēc iepriekšējā valsts atbalsta piešķiršanas ir pienākums izveidot pārstrukturēšanas plānu, šajā plānā ir pienācīgi jāņem vērā jaunais atbalsts un jāparedz visas iespējas, sākot no pārstrukturēšanas līdz tiesiski pareizai likvidācijai.
(26) Šā punkta vajadzībām nav jāņem vērā dalība apstiprinātā kredītgarantiju shēmā bez nosacījuma, ka garantija bija jāizmanto zaudējumu segšanai.
I PIELIKUMS
EIROSISTĒMAS NORĀDES PAR BANKĀM PAREDZĒTAJIEM AKTĪVU ATBALSTA PASĀKUMIEM
Eirosistēma ir noteikusi septiņus pamatprincipus banku aktīvu atbalsta pasākumiem:
|
1) |
iestāžu atbilstība, kam vajadzētu būt balstītai uz brīvprātības principu, ierobežojumu gadījumā, ja iespējams, priekšroku dodot iestādēm ar samazinātas vērtības aktīvu lielu apmēru; |
|
2) |
salīdzinoši plaša to aktīvu definīcija, par kuriem var saņemt atbalstu; |
|
3) |
atbilstīgo aktīvu novērtēšana, kas ir pārskatāma un, vēlams, pamatojas uz dažādām pieejām un kopīgiem kritērijiem, kas jāpieņem visās dalībvalstīs. Novērtēšana pamatojas uz trešo pušu neatkarīgu ekspertu viedokļiem un modeļiem, kuros izmanto mikrolīmeņa datu ievadi, lai aprēķinātu sagaidāmo zaudējumu ekonomisko vērtību un ar tiem saistītās iespējamības, kā arī diskontu piemērošanu attiecībā uz aktīvu bilances vērtību, ja tirgus vērtības novērtēšana ir īpaši sarežģīta vai ja situācija prasa tūlītēju rīcību; |
|
4) |
pietiekams risku sadalījuma līmenis kā jebkuras shēmas elements, kas nepieciešams, lai ierobežotu valdības izmaksas, iesaistītajām iestādēm sniegtu atbilstošus stimulus un šajās iestādēs saglabātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus; |
|
5) |
pietiekami ilgs aktīvu atbalsta shēmu darbības termiņš, ja iespējams, saskaņojot to ar atbilstīgo aktīvu termiņstruktūru; |
|
6) |
to iestāžu pārvaldība, kuras jāturpina vadīt atbilstoši uzņēmējdarbības principiem, un to shēmu atbalstīšana, kurās ir paredzētas skaidri definētas iziešanas stratēģijas; un |
|
7) |
valsts atbalsta shēmu nosacījumu izpilde atbilstoši novērtējamiem kritērijiem, piemēram, apņemšanās turpināt sniegt kredītus pieprasījuma pienācīgai apmierināšanai atbilstoši komerckritērijiem. |
II PIELIKUMS
Dažādas pieejas aktīvu glābšanai un pieredze nedrošo banku risinājumu izmantošanā Amerikas Savienotajās Valstīs, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, Vācijā, Šveicē un Čehijas Republikā
I. Iespējamās pieejas
Principā var apsvērt divas plašas pieejas to aktīvu pārvaldīšanai, kuriem piemēro glābšanas pasākumus:
|
1) |
Samazinātas vērtības aktīvu nodalīšana no drošajiem aktīviem bankas ietvaros vai banku nozarē kopumā. Var apsvērt vairākus šīs pieejas variantus. Katrai bankai varētu izveidot aktīvu pārvaldības uzņēmumu (nedrošo banku vai garantiju režīmu), tādējādi samazinātas vērtības aktīvi tiktu pārvesti atsevišķai juridiskai personai un aktīvus joprojām pārvaldītu grūtībās nonākusī banka vai atsevišķa struktūra, turklāt iespējamie zaudējumi tiktu sadalīti starp drošo banku un valsti. Cita iespēja ir, ka valsts varētu izveidot neatkarīgu iestādi (ko bieži vien dēvē par “apkopotāju banku”), lai no atsevišķām bankām vai banku nozares kopumā nopirktu samazinātas vērtības aktīvus, tādējādi ļaujot bankām atsākt parasto kreditēšanas praksi bez aktīvu vērtības daļējas norakstīšanas riska. Šī pieeja varētu ietvert arī iepriekšēju nacionalizāciju, kur valsts pārņem kontroli pār dažām vai visām nozares bankām, pirms tiek nodalīti to drošie un nedrošie aktīvi. |
|
2) |
Aktīvu apdrošināšanas shēma, ar kuru bankas savās bilancēs saglabā samazinātas vērtības aktīvus, bet valsts tās nodrošina pret zaudējumiem. Aktīvu apdrošināšanas gadījumā samazinātas vērtības aktīvi saglabājas to banku bilancēs, kuras valsts ir nodrošinājusi pret dažiem vai visiem zaudējumiem. Īpaša problēma saistībā ar aktīvu apdrošināšanu ir piemērotas prēmijas noteikšana attiecībā uz neviendabīgiem un sarežģītiem aktīviem, kurai principā būtu jāatspoguļo apdrošināto aktīvu novērtēšanas un riska raksturlielumu kombinācija. Cita problēma ir tāda, ka situācijā, kad apdrošinātie aktīvi ir sadalīti pa daudzām bankām, nevis koncentrēti dažās lielākās bankās, apdrošināšanas shēmas ir tehniski sarežģīti izmantojamas. Visbeidzot, tas, ka apdrošinātie aktīvi saglabāsies banku bilancēs, radīs interešu konfliktu iespējamību un likvidēs nozīmīgo psiholoģisko ietekmi, ko rada drošās bankas un nedrošo aktīvu skaidra nodalīšana. |
II. Pieredze nedrošo banku jomā
Amerikas Savienotajās Valstīs 1989. gadā tika izveidots valdībai piederošs aktīvu pārvaldības uzņēmums Resolution Trust Corporation (RTC). RTC tika uzticēts likvidēt aktīvus (galvenokārt ar nekustamiem īpašumiem saistītus aktīvus, tostarp hipotekāros aizdevumus), kas piederēja krājaizdevu sabiedrībām, kuras Krājaizdevu uzraudzības birojs pēc krājaizdevu sabiedrību krīzes (1989.-1992. gads) pasludināja par maksātnespējīgām. RTC pārņēma arī apdrošināšanas funkcijas, ko iepriekš veica Federālā mājokļu kredītu piešķīrēju banku valde (Federal Home Loan Bank Board). Laikā no 1989. gada līdz 1995. gada vidum Resolution Trust Corporation slēdza vai citādi likvidēja 747 krājaizdevu sabiedrības ar kopējiem aktīviem 394 miljardu ASV dolāru apmērā. Tās pienākumus 1995. gadā pārņēma Federālās noguldījumu apdrošināšanas korporācijas krājsabiedrību apdrošināšanas fonds (Savings Association Insurance Fund of the Federal Deposit Insurance Corporation). Kopumā izmaksas nodokļu maksātājiem 1995. gadā tika lēstas 124 miljardu ASV dolāru apmērā.
RTC darbojās, izmantojot tā dēvētās “pašu kapitāla partnerības programmas”. Visās pašu kapitāla partnerībās privātā sektora partneris ieguva daļu no aktīvu kopfonda. Saglabājot daļu aktīvu portfeļos, RTC varēja saņemt daļu no īpaši lielās peļņas, ko guva portfeļieguldītāji. Turklāt pašu kapitāla partnerības ļāva RTC gūt labumu no privātā sektora partneru veiktajiem pārvaldības un likvidācijas pasākumiem, un struktūra palīdzēja nodrošināt iniciatīvu labāku saskaņošanu nekā parastā saskaņošana galvenā uzņēmuma/līgumslēdzēja attiecībās. Pastāv šādi dažādi pašu kapitāla partnerību veidi: vairāku ieguldījumu fonds (ierobežota un selektīva partnerība, nenoteikti aktīvu portfeļi), N-sērijas un S-sērijas hipotekārie tresti (konkurējošs piedāvājums attiecībā uz noteiktu aktīvu portfeli), zemes fonds (lai gūtu peļņu no zemes atjaunošanas un izstrādes ilgtermiņā) un JDC partnerība (galvenā partnera izvēle, izmantojot salīdzinošo atlasi, attiecībā uz nenodrošinātiem vai apšaubāmas vērtības prasījumiem).
Zviedrijā tika izveidotas divas banku aktīvu pārvaldības sabiedrības (AMC), Securum un Retriva, lai pārvaldītu finanšu iestāžu ienākumus nenesošos aizdevumus. Tas tika darīts 1992.-1993. gada finanšu krīzes atrisināšanas politikas ietvaros. Grūtībās nonākušo banku aktīvus sadalīja drošajos un nedrošajos aktīvos, un nedrošos aktīvus pārveda vienai no aktīvu pārvaldības sabiedrībām, galvenokārt Securum. Svarīgs Zviedrijas programmas aspekts bija tas, ka bankām bija pilnībā jāatklāj paredzamie aizdevumu zaudējumi un jānosaka nekustamā īpašuma un citu aktīvu patiesā vērtība. Šim nolūkam finanšu uzraudzības iestāde pastiprināja noteikumus par iespējamo aizdevumu zaudējumu definēšanu, kā arī nekustamā īpašuma novērtēšanas noteikumus. Lai iegūtu vienotu novērtējumu par nekustamo īpašumu, kas atradās to banku turējumā, kuras piesakās uz atbalstu, iestāde izveidoja novērtēšanas padomi, kurā piedalījās nekustamā īpašuma eksperti. Pienācīgas rūpības procesā aktīviem piešķirtās zemās tirgus vērtības efektīvi palīdzēja izveidot pamatu aktīvu vērtības noteikšanai. Tā kā tirgus dalībnieki necerēja, ka cenas varētu kļūt zemākas par šo līmeni, tirdzniecība tika saglabāta (1). Ilgtermiņā šo banku aktīvu pārvaldības sabiedrību darbība izrādījās veiksmīga, jo budžeta izmaksas saistībā ar finanšu sistēmas atbalstīšanu bija daudz maz līdzsvarotas ar ienākumiem, ko banku aktīvu pārvaldības sabiedrības guva no savu aktīvu turējumu likvidācijas.
Francijā 1990. gados tika izveidota valsts iestāde, kurai piešķirta institucionāla neierobežota valsts garantija, lai pārņemtu un laika gaitā likvidētu Credit Lyonnais nedrošos aktīvus. Nedrošā banka finansēja aktīvu iegādi, izmantojot Credit Lyonnais piešķirto kredītu. Tādējādi Credit Lyonnais varēja izvairīties no aktīvu zaudējumu iegrāmatošanas un atbrīvot kapitālu par atbilstošu riska svērto aktīvu summu, jo, ņemot vērā valsts garantiju, nedrošajai bankai piešķirtā aizdevuma riska pakāpe bija noteikta 0 %. Komisija nedrošo banku apstiprināja kā pārstrukturēšanas atbalstu. Šā modeļa pazīme bija skaidrs nodalījums starp drošajām un nedrošajām bankām, lai izvairītos no interešu konfliktiem, un “labāku laiku klauzula” par drošo banku peļņas gūšanu valsts labā. Pēc dažiem gadiem šo banku veiksmīgi privatizēja. Tomēr aktīvu pārvešana uz nedrošo banku bilances vērtībā atbrīvoja akcionārus no atbildības par zaudējumiem un laika gaitā radīja augstas izmaksas valstij.
Dažus gadus vēlāk Banco di Napoli Itālijā tika sadalīta nedrošajā bankā un drošajā bankā. Tas notika pēc tam, kad esošie akcionāri bija mazinājuši zaudējumus un Valsts kase bija veikusi rekapitalizāciju tādā līmenī, kas nepieciešams, lai turpinātu bankas darbību. Banco Napoli sniedza finansējumu, lai nedrošā banka iegādātos diskontētos, bet joprojām samazinātas vērtības aktīvus, izmantojot subsidētu aizdevumu, ko devusi Centrālā banka un pretgarantējusi Valsts kase. Vienu gadu vēlāk šī banka tika privatizēta. Ne Credit Lyonnais, ne Banco di Napoli gadījumā Valsts kasei nedrošo aktīvu iegāde neradīja tūlītējus budžeta izdevumus, kas pārsniegtu bankām nodrošinātā kapitāla apmēru.
Nesen Vācija, lai risinātu Landesbanken nedrošo aktīvu problēmu, izmantoja nedrošās bankas elastīgāku veidu. SachsenLB lietā pēc tam, kad nedrošie aktīvi apmēram 17,5 miljardu euro apmērā tika nodoti īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai (SPV), lai šos aktīvus paturētu līdz to termiņa beigām, saņēmējs tika pārdots kā darbību turpinošs uzņēmums. Iepriekšējie īpašnieki — Saksijas federālā zeme — sniedza garantiju pret zaudējumiem apmēram 17 % apmērā no nominālvērtības, ko stresa testā uzskatīja par iespējamo zaudējumu maksimālo robežu (“pamatscenārijā” tas bija novērtēts tikai 2 % apmērā). Jaunais īpašnieks pārņēma lielāko daļu refinansējumu un sedza atlikušos riskus. Bija paredzēts, ka atbalsta summa sasniegs vismaz sliktākā scenārija aplēsi — 4 %. WestLB lietā aktīvu portfelis 23 miljardu euro apmērā tika nodots SVP un nodrošināts ar valdības garantiju 5 miljardu euro apmērā, lai segtu iespējamos zaudējumus un novērstu bilances aktīvu vērtības pielāgojumus Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS). Tādējādi WestLB varēja savu bilanci pasargāt no aktīvu tirgus svārstību ietekmes. Valstij tika samaksāta garantijas maksa 0,5 % apmērā. Šo garantiju režīmu joprojām piemēro, un to uzskata par valsts atbalstu.
Šveicē valdība izveidoja jaunu fondu, kuram UBS nodeva toksisko aktīvu portfeli, ko trešā puse pirms nodošanas bija novērtējusi. Lai nodrošinātu šā fonda finansējumu, Šveice vispirms UBS ieguldīja kapitālu (obligācijās, kuras var konvertēt UBS akcijās), ko UBS nekavējoties norakstīja un pārveda uz fondu. Pārējo fonda finansējumu nodrošināja aizdevums no Šveices Valsts bankas.
Čehijas banku aizdevumu nosacījumi 1990. gadu beigās bija ļoti “brīvi”. Tā rezultātā Čehijas bankas stipri cieta, un 1990. gadu beigās valdībai tās bija jāglābj. Lai izveidotu stabilu banku nozari, tika veikti galvenie pasākumi banku bilanču sakārtošanai.
Čehijas valdība 1991. gada februārī izveidoja konsolidācijas banku (Konsolidační banka, KOB), lai pārņemtu ienākumus nenesošos aizdevumus, kas banku nozarē bija uzkrājušies līdz 1991. gadam, piemēram, parādus, kas “pārmantoti” no centralizētās plānveida ekonomikas, jo īpaši tos, kas saistīti ar tirdzniecību padomju bloka valstīs. Šo speciālo banku 2001. gada septembrī pārveidoja par aģentūru, kam bija jāpārņem arī nedrošie aizdevumi, kas saistīti ar “jauniem inovatīviem” aizdevumiem (jo īpaši tā dēvētie privatizācijas aizdevumi, ienākumus nenesošie aizdevumi un ar krāpšanu saistītie aizdevumi).
Sākot ar 1991. gadu lielākās bankas tika atbrīvotas no nedrošajiem aizdevumiem, un no 1994. gada uzsvars tika likts uz mazākām bankām. Jo īpaši 1996. gada augustā notikušais Kreditní banka bankrots un tam sekojošais Agrobanka daļējais sabrukums radīja spriedzi Čehijas banku sistēmā. Attiecīgās programmas izraisīja tikai valsts daļas pagaidu palielināšanos banku nozarē 1995. gadā, kā arī 1998. gadā, pateicoties Agrobanka licences atsaukšanai. Kopumā valdības daļa banku nozarē palielinājās no 29 % 1994. gadā līdz 32 % 1995. gadā.
Turklāt 1997. gadā mazo banku atbalstam tika apstiprināta cita programma — Stabilizācijas programma. Tās pamatmērķis bija aizvietot zemas kvalitātes aktīvus, kuru likviditāte bija līdz 110 % no katras iesaistītās bankas kapitāla, īpašam uzņēmumam Česká finanční nopērkot zemas kvalitātes aktīvus no bankas un šo aktīvu atlikušo summu atpērkot 5-7 gadu laikā. Sešas bankas iesaistījās šajā programmā, tomēr piecas no tām tika izslēgtas, jo tās neatbilda programmas kritērijiem, un pēc tam pārtrauca darbību. Tādējādi Stabilizācijas programma izrādījās neveiksmīga un tika pārtraukta.
Līdz 1998. gada beigām tika izsniegtas 63 banku darbības licences (60 no kurām izsniedza līdz 1994. gada beigām). 2000. gada septembra beigās 41 banka un ārvalstu banku filiāle turpināja darbību, uz 16 bankām attiecās ārkārtas režīms (8 bankas bija likvidācijas procesā, 8 bankas — iesaistītas bankrota procedūrā), 4 bankas apvienojās ar citām bankām un vienai ārvalstu bankai tika atņemta licence, jo tā nespēja uzsākt darbību. No pārējām iestādēm (41) (tostarp CKA) 15 bija vietējā līmenī kontrolētas bankas un 27 — ārvalstu kontrolētas bankas, tostarp ārvalstu meitasuzņēmumi un ārvalstu filiāles.
Grozītais likums par bankrotu un maksājumu kārtošanu, kā arī likums par atklātām izsolēm stājās spēka 2000. gada maijā. Šo likumu mērķis bija paātrināt bankrota procedūras un saskaņot kreditoru un debitoru tiesības, ļaujot specializētiem uzņēmumiem vai juridiskām personām bankrota procedūrās rīkoties kā pilnvarotajiem un sniedzot iespēju vienoties par strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā.
(1) Tas krasi atšķiras no Japānas politikas, kur nedrošo aktīvu vērtības noteica pārāk augstas, tādējādi “iesaldējot” nekustamā īpašumu tirgu apmēram uz desmit gadiem.
III PIELIKUMS
Atbilstīgo aktīvu kategoriju (“grozu”) definīcija un pilnīga informācija par samazinātas vērtības aktīviem un visām bankas darbībām
I. Atbilstīgo aktīvu kategoriju (“grozu”) definīcija
Banku samazinātas vērtības finanšu aktīvu definīcijai vajadzētu būt kopsaucējam, kura pamatā ir kategorijas, kas jau tiek izmantotas:
|
1) |
ziņošanā un novērtēšanā, kas balstīta uz piesardzības principu (Bāzeles 3. pīlārs = Kapitāla prasību direktīvas (CRD) XII pielikums; FINREP un COREP); |
|
2) |
finanšu pārskatu sniegšanā un novērtēšanā (jo īpaši 39. SGS un 7. SFPS); |
|
3) |
specializētos ad hoc ziņojumos par kredītu krīzi: Starptautiskā valūtas fonda (SVF), Finansiālās stabilitātes foruma (FSF), Roubini un Eiropas Banku uzraugu komitejas (EBUK) darbā attiecībā uz pārskatāmību. |
Esošo ziņošanas un novērtēšanas kategoriju kopsaucēja izmantošana, lai definētu aktīvu “grozus”,
|
1) |
novērsīs jebkādu papildu ziņošanas slogu attiecībā uz bankām; |
|
2) |
ļaus novērtēt atsevišķu banku samazinātas vērtības aktīvu grozu, izmantojot Kopienas un globālā līmenī veiktas aplēses (kas var būt būtiskas, lai noteiktu “ekonomisko vērtību” noteiktā brīdī); un |
|
3) |
sniegs objektīvus (apstiprinātus) izejas punktus samazinātas vērtības novērtēšanai. |
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā izejas punktu, lai noteiktu “ekonomisko vērtību” un aktīvu glābšanas pasākumus, Komisija ierosina šādus finanšu aktīvu “grozus”.
1. tabula
| I. Strukturēti/vērtspapīros pārvērsti finanšu produkti |
||||||
|
|
Produkta veids |
Uzskaites kategorija |
Shēmas novērtēšana pamats |
Piezīmes |
||
|
Tirgus vērtība |
Ekonomiskā vērtība |
Pārveduma vērtība |
||||
|
1 |
RMBS |
FVPL/AFS (1) |
|
|
|
Sīkāk iedalīts atkarībā no: ģeogrāfiskā apgabala, daļu prioritārās kārtības, novērtējumiem, paaugstināta riska, Alt-A vai citiem pakārtotajiem aktīviem, termiņiem/emisijas datumiem, piešķīrumiem un norakstījumiem |
|
2 |
CMBS |
FVPL/AFS |
|
|
|
|
|
3 |
CDO |
FVPL/AFS |
|
|
|
|
|
4 |
ABS |
FVPL/AFS |
|
|
|
|
|
5 |
Uzņēmumu parāds |
FVPL/AFS |
|
|
|
|
|
6 |
Citi aizdevumi |
FVPL/AFS |
|
|
|
|
|
Kopā |
|
|
|
|||
| II. Vērtspapīros nepārvērstie aizdevumi |
||||||
|
|
Produkta veids |
Uzskaites kategorija |
Shēmas novērtēšanas pamats |
Piezīmes |
||
|
Izmaksas (2) |
Ekonomiskā vērtība |
Pārveduma vērtība |
||||
|
7 |
Uzņēmumu aizdevumi |
HTM/ L&R (1) |
Izmaksas (2) |
|
|
Sīkāk iedalīts atkarībā no: ģeogrāfiskā apgabala, darījumu partnera riska (PD), kredītriska mazināšanas (nodrošinājuma) un termiņstruktūras,piešķīrumiem un norakstījumiem |
|
8 |
Mājokļu aizdevumi |
HTM/ L&R |
Izmaksas |
|
|
|
|
9 |
Citi individuālie aizdevumi |
HTM/ L&R |
Izmaksas |
|
|
|
|
Kopā |
|
|
|
|||
II. Pilnīga informācija par samazinātas vērtības aktīviem un ar tiem saistītajām darbībām
Pamatojoties uz aktīvu groziem, kas atspoguļoti 1. tabulā, informācija par tās bankas samazinātas vērtības aktīviem, uz kuru būtu jāattiecina aktīvu glābšanas pasākums, ir jāsniedz tādā detalizācijas līmenī, kā tas ieteikts 1. tabulas ailē “piezīmes”.
Pamatojoties uz Eiropas Banku uzraugu komitejas (EBUK) (3) noteikto paraugpraksi par informācijas izpaušanu saistībā ar tirgus satricinājuma ietekmētām darbībām, informāciju par bankas darbībām saistībā ar samazinātas vērtības aktīviem, kuru izmantos 5.1. iedaļā minētajā dzīvotspējas izvērtējumā, varētu strukturēt šādā veidā.
2. tabula
|
EBUK noteiktā paraugprakse |
Senior Supervisors Group (SSG) (Vecāko uzraudzītāju grupa): informācija par paraugpraksi |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Uzņēmējdarbības modelis |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Riski un to pārvaldība |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Krīzes ietekme uz rezultātiem |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Riska darījumu līmeņi un veidi |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Grāmatvedības politika un novērtēšanas jautājumi |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Citi informācijas izpaušanas aspekti |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ar informācijas izklāstu saistītie jautājumi |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
(1) FVPL = Fair value through profit and loss (patiesā vērtība, izmantojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu) = darījumu portfelis + patiesās vērtības iespēja; AFS = available for sale (pieejams pārdošanai), HTM = Held to Maturity (turēti līdz termiņa beigām), L&R = loans and receivables (aizdevumi un debitoru parādi).
(2) Izmaksas nozīmē aizdevumu bilances vērtību, no kuras atņemts vērtības samazinājums.
(3) Avots: Eiropas Banku uzraugu komitejas (EBUK) ziņojums par banku pārskatāmību attiecībā uz darbībām un produktiem, kurus ietekmējusi nesenā tirgus nestabilitāte, 2008. gada 18. jūnijs.
(4) SSG ziņojumā katra pazīme attiecas uz konkrētu SPE veidu vai tiem visiem kopumā — SPE (Special Purpose Entities — īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības), LF (Leveraged Finance — aizņemtais finansējums), CMB (Commercial Mortgage-Backed Securities — komerciālas hipotēkas nodrošināti vērtspapīri), O (citi paaugstināta riska un Alt-A riska darījumi), CDO (Collateralised Debt Obligations — nodrošinātas parādsaistības).
IV PIELIKUMS
Novērtēšanas un cenu noteikšanas principi un procesi
I. Novērtēšanas metode un procedūra
Aktīvu glābšanas pasākumu piemērošanas nolūkā aktīvi ir jāklasificē saskaņā ar III pielikumā sniegto ilustratīvo 1.un 2. tabulu.
Šā paziņojuma nolūkam (skatīt 5.5. iedaļu) reālās ekonomiskās vērtības noteikšanai jābalstās uz novērotajiem datiem par tirgu, kā arī uz reāliem un piesardzīgiem pieņēmumiem par nākotnes naudas plūsmām.
Par atbilstīgajiem aktīviem piemērojamo novērtēšanas metodi ir jāvienojas Kopienas līmenī, un tā varētu mainīties atkarībā no attiecīgajiem atsevišķajiem aktīviem vai aktīvu groziem. Ja vien iespējams, šāda uz tirgu balstīta novērtēšana ik pēc noteikta laika posma būtu jāveic atkārtoti visā aktīva lietošanas laikā.
Iepriekš vairākas novērtēšanas iespējas tika izmantotas vairāk vai mazāk veiksmīgi. Vienkārša apvērstās izsoles procedūra izrādījās noderīga to aktīvu kategorijām, kuru tirgus vērtība ir diezgan ticama. Tomēr šī pieeja neļāva novērtēt sarežģītākus aktīvus Amerikas Savienotajās Valstīs. Sarežģītākas izsoles procedūras ir vairāk piemērotas gadījumos, kad ir mazāka pārliecība par tirgus vērtību un kad katra aktīva cenas noteikšanai ir nepieciešama precīzāka metode. Diemžēl šādas procedūras nav vienkāršas. Sarežģītu aktīvu alternatīvi paraugaprēķini ir ierobežoti, jo tie ir jutīgi pret attiecīgajiem pieņēmumiem (1).
Iespēja piemērot vienotus novērtējuma diskontus visiem sarežģītajiem aktīviem kopumā vienkāršo novērtēšanas procesu, lai arī tā rezultātā atsevišķu aktīvu cenas tiek noteiktas ar mazāku precizitāti. Centrālajām bankām ir ievērojama pieredze saistībā ar iespējamiem kritērijiem un parametriem, ko piemēro refinansēšanas nodrošinājumam. Tas varētu kalpot par noderīgu atskaites punktu.
Neraugoties uz izvelēto modeli, novērtēšanas procesam un jo īpaši nākotnes zaudējumu iespējamības novērtēšanai jābalstās uz stingriem stresa testiem, ko piemēro ieilgušas pasaules līmeņa recesijas scenārijiem.
Novērtēšanas pamatā jābūt starptautiski atzītiem standartiem un kritērijiem. Kopīga novērtēšanas metode, par kuru panākta vienošanās Kopienas līmenī un kuru dalībvalstis ir konsekventi ieviesušas, varētu ievērojami mazināt bažas par apdraudējumu līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem, ko rada pretrunīgu novērtēšanas sistēmu iespējami nozīmīga ietekme. Izskatot dalībvalstu ieteiktās aktīvu glābšanas pasākumu novērtēšanas metodes, Komisija principā apspriedīsies ar novērtēšanas ekspertu grupām (2).
II. Valsts atbalsta cenas noteikšana, pamatojoties uz novērtējumu
Aktīvu novērtēšana ir jānodala no atbalsta pasākuma cenas noteikšanas. Pirkšana vai apdrošināšana, pamatojoties uz pašreizējo tirgus vērtību vai reālo ekonomisko vērtību, un faktorings nākotnes naudas plūsmu prognozēs, pamatojoties uz termiņa beigu ievērošanu, praksē bieži vien pārsniegs saņēmējbanku pašreizējo izmaksu sloga sadales spēju (3). Cenu noteikšanas mērķim jābalstās uz pārveduma vērtību, kas ir pēc iespējas tuvāka noteiktajai reālajai ekonomiskajai vērtībai. Lai gan cenu noteikšana, pamatojoties uz reālo ekonomisko vērtību, sniedz priekšrocības salīdzinājumā ar pašreizējo tirgus vērtību, tātad arī valsts atbalstu, var uzskatīt, ka tā līdzsvaro pašreizējos tirgus pārspīlējumus, kurus pastiprina pašreizējās krīzes apstākļi, kas izraisīja atsevišķu tirgu stāvokļa pasliktināšanos vai pat sabrukumu. Jo lielāka pārveduma vērtības novirze no reālās ekonomiskās vērtības un tātad arī no atbalsta summas, jo lielāka vajadzība pēc stāvokļa izlabošanas pasākumiem, lai nodrošinātu precīzu cenu noteikšanu laika gaitā (piemēram, “labāku laiku” klauzulas), un pamatīgākas pārstrukturēšanas. Pieļaujamajai novirzei no novērtēšanas rezultāta ir jābūt ierobežotākai attiecībā uz aktīviem, kuru vērtību var noteikt, pamatojoties uz uzticamiem datiem par tirgu, nekā attiecībā uz aktīviem, kuru tirgi ir nelikvīdi. Neatbilstība šiem principiem nozīmētu, ka ir nepieciešami tālejoši pārstrukturēšanas un kompensācijas pasākumi vai pat tiesiski pareiza likvidācija.
Jebkurā gadījumā aktīvu glābšanas cenas noteikšanā ir jāietver atlīdzība valstij, kurā atbilstīgi ņemti vērā riski saistībā ar nākotnes zaudējumiem, kas pārsniedz “reālās ekonomiskās vērtības” noteikšanā paredzētos zaudējumus, kā arī jebkāds papildu risks, kas izriet no pārveduma vērtības virs reālās ekonomiskās vērtības.
Šādu atlīdzību var nodrošināt, nosakot aktīvu pārveduma cenu zem reālās ekonomiskās vērtības tādā mērā, lai sniegtu piemērotu kompensāciju par risku atbilstoša palielinājuma veidā, vai arī attiecīgi pielāgojot garantijas maksu.
Nepieciešamās mērķa peļņas noteikšanas pamatā varētu būt par rekapitalizācijas pasākumiem prasītā atlīdzība tādā apmērā, kas atbilst ierosinātās aktīvu glābšanas kapitāla ietekmei. Tam būtu jāatbilst Komisijas paziņojumam — Finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos — atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem, vienlaicīgi ņemot vērā aktīvu glābšanas pasākumu īpašās pazīmes un jo īpaši faktu, ka tie var ietvert lielāku risku nekā kapitāla ieguldījumi (4).
Cenu noteikšanas sistēmā varētu ietvert arī garantijas parakstīšanos uz banku akcijām, kuru vērtība ir līdzvērtīga aktīvu vērtībai (kas nozīmē, ka augstāka samaksātā cena radīs lielāku potenciālo akciju daļu). Viens no šādas cenu noteikšanas sistēmas modeļiem varētu būt aktīvu pirkšanas scenārijs, kurā šādas garantijas tiks atgrieztas bankai, tiklīdz nedrošā banka būs pārdevusi aktīvus un ja tie būs sasnieguši nepieciešamo peļņas līmeni. Ja aktīvi nenodrošina šādu peļņu, bankai starpība ir jāmaksā skaidra naudā, lai sasniegtu plānoto peļņu. Ja banka nemaksā skaidrā naudā, valsts pārdos garantijas, lai nodrošinātu plānoto peļņu.
Aktīvu galvojumu gadījumā garantijas maksu varētu maksāt kā akcijas ar noteiktiem kumulatīviem procentiem, kas atbilst plānotajai peļņai. Ja galvojumu ir nepieciešams izlietot, dalībvalsts varētu izmantot garantijas, lai iegūtu akcijas atbilstoši summām, kas bija jānosedz ar galvojumu.
Visām cenu noteikšanas sistēmām būtu jānodrošina tas, ka saņēmējbanku kopējais ieguldījums samazina valsts intervences neto līmeni līdz vajadzīgajam minimumam.
(1) Jebkurā gadījumā izsoli būtu iespējams veikt vienīgi viendabīgām aktīvu kategorijām un gadījumos, kad ir pietiekami liels potenciālo pardevēju skaits. Turklāt būtu jānosaka rezerves cena, lai nodrošinātu valsts interešu un zaudējumu apvērses mehānisma aizsardzību gadījumā, ja galīgie zaudējumi pārsniegtu rezerves cenu, ar mērķi nodrošināt pietiekamu ieguldījumu no saņēmējbankas. Lai novērtētu šādus mehānismus, būs jāiesniedz salīdzinošie scenāriji ar alternatīvām garantijas/pirkuma shēmām, tostarp stresa testi, lai nodrošinātu šo mehānismu finansiālo līdzvērtību pasaules līmenī.
(2) Šādu novērtēšanas ekspertu grupu viedokli Komisija izmantos līdzīgi citām valsts atbalsta procedūrām, kurās tā var vērsties pie ārējiem ekspertiem.
(3) Skatīt 5.2. iedaļu.
(4) Aktīvu garantēšanas scenārijā būtu jāņem vērā arī tas, ka atšķirībā no rekapitalizācijas pasākumiem likviditāte nav nodrošināta.
V PIELIKUMS
Valsts atbalsta procedūra
Dalībvalstis, kuras paziņo par aktīvu glābšanas pasākumiem, Komisijai iesniedz pilnīgu un detalizētu informāciju par visiem elementiem, kas attiecas uz valsts atbalsta pasākumu novērtēšanu saskaņā ar Valsts atbalsta noteikumiem, kā tas ir noteikts šajā paziņojumā (1). Jo īpaši tas ietver novērtēšanas metodes detalizētu aprakstu un tās paredzēto īstenošanu, iesaistot neatkarīgus trešo pušu ekspertus (2). Komisija piešķirs apstiprinājumu uz 6 mēnešiem ar nosacījumu, ka katra saņēmējiestāde apņemas 3 mēnešu laikā pēc pievienošanās aktīvu glābšanas programmai iesniegt vai nu pārstrukturēšanas plānu, vai arī dzīvotspējas izvērtējumu.
Ja bankai ir piešķirts atbalsts vai nu atsevišķa pasākuma veidā, vai arī apstiprinātas aktīvu glābšanas shēmas ietvaros, dalībvalsts vēlākais atsevišķā paziņojumā par pārstrukturēšanas plānu vai dzīvotspējas izvērtējumu. Komisijai sniedz detalizētu informāciju par atbilstīgajiem aktīviem un to novērtējumu šāda atsevišķa atbalsta piešķiršanas brīdī, kā arī apliecinātu un apstiprinātu informāciju par vērtības samazināšanos aktīviem, uz kuriem attiecas glābšanas pasākums (3). Bankas darbību un bilances pilnīgs pārskats ir jāiesniedz pēc iespējas ātrāk, lai apspriedes par pārstrukturēšanas piemērotību un apmēru uzsāktu krietnu laiku pirms pārstrukturēšanas plāna oficiālās iesniegšanas ar mērķi paātrināt šo procesu un pēc iespējas ātrāk ieviest skaidrību un juridisko noteiktību.
Attiecībā uz bankām, kuras jau ir saņēmušas citus valsts atbalsta veidus vai nu apstiprinātas garantijas, aktīvu mijmaiņas darījumu, rekapitalizācijas shēmu, vai arī atsevišķu pasākumu veidā, par jebkuru atbalstu, kas sniegts aktīvu glābšanas shēmas ietvaros, jāziņo Komisijai saskaņā ar esošajiem ziņošanas pienākumiem, lai Komisija gūtu pilnīgu priekšstatu par vairākiem valsts atbalsta pasākumiem katram atbalsta saņēmējam un vispārīgajā novērtējumā varētu labāk novērtēt iepriekšējo pasākumu efektivitāti un ieguldījumu, ko dalībvalstis ierosina sniegt.
Komisija atkārtoti izvērtēs saskaņā ar pagaidu apstiprinājumu piešķirto atbalstu, ņemot vērā ierosināto pārstrukturēšanas un stāvokļa izlabošanas pasākumu piemērotību (4), un izlems par to atbilstību laikposmā, kas ilgāks par 6 mēnešiem, pieņemot jaunu lēmumu.
Turklāt dalībvalstis Komisijai reizi sešos mēnešos iesniedz ziņojumu par aktīvu glābšanas programmu darbību un banku pārstrukturēšanas plānu izstrādi. Ja uz dalībvalsti jau attiecas prasība sniegt ziņojumu saistībā ar citiem atbalsta veidiem, kas piešķirti tās bankām, šāds ziņojums ir jāpapildina ar nepieciešamo informāciju par aktīvu glābšanas pasākumiem un banku pārstrukturēšanas plāniem.
(1) Ir vēlams nodibināt pirmspaziņošanas posma kontaktus.
(2) Skatīt 5.5. iedaļu un IV pielikumu.
(3) Ir jāiesniedz uzraudzības iestādes vadītāja vēstule, kas apstiprina detalizētos rezultātus.
(4) Lai atvieglotu dalībvalstu un Komisijas darbu, Komisija būs gatava izskatīt līdzīgu pārstrukturēšanas/likvidācijas gadījumu grupētus paziņojumus. Komisija var uzskatīt, ka nav nepieciešams iesniegt plānu, ja tas attiecas vienīgi uz iestādes likvidāciju vai ja tās lielums ir nenozīmīgs.
|
26.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 72/23 |
Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju
(Lieta COMP/M.5364 — Iberia/Vueling/Clickair)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/C 72/02)
2009. gada 9. janvāris Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punktu saistībā ar 6. panta 2. punktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi spāņu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:
|
— |
Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu; |
|
— |
elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32009M5364. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu) |
IV Informācija
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
Komisija
|
26.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 72/24 |
Euro maiņas kurss (1)
2009. gada 25. marts
(2009/C 72/03)
1 euro=
|
|
Valūta |
Maiņas kurss |
|
USD |
ASV dolārs |
1,3494 |
|
JPY |
Japānas jēna |
132,24 |
|
DKK |
Dānijas krona |
7,4486 |
|
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,92425 |
|
SEK |
Zviedrijas krona |
10,9565 |
|
CHF |
Šveices franks |
1,5230 |
|
ISK |
Islandes krona |
|
|
NOK |
Norvēģijas krona |
8,7275 |
|
BGN |
Bulgārijas Ieva |
1,9558 |
|
CZK |
Čehijas krona |
27,290 |
|
EEK |
Igaunijas krona |
15,6466 |
|
HUF |
Ungārijas forints |
300,22 |
|
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
|
LVL |
Latvijas lats |
0,7095 |
|
PLN |
Polijas zlots |
4,5600 |
|
RON |
Rumānijas leja |
4,2811 |
|
TRY |
Turcijas lira |
2,2433 |
|
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,9310 |
|
CAD |
Kanādas dolārs |
1,6598 |
|
HKD |
Hongkongas dolārs |
10,4580 |
|
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
2,3847 |
|
SGD |
Singapūras dolārs |
2,0376 |
|
KRW |
Dienvidkorejas vons |
1 837,68 |
|
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
12,8317 |
|
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
9,2176 |
|
HRK |
Horvātijas kuna |
7,4750 |
|
IDR |
Indonēzijas rūpija |
15 754,25 |
|
MYR |
Malaizijas ringits |
4,8956 |
|
PHP |
Filipīnu peso |
64,880 |
|
RUB |
Krievijas rublis |
45,4110 |
|
THB |
Taizemes bats |
47,890 |
|
BRL |
Brazīlijas reāls |
3,0442 |
|
MXN |
Meksikas peso |
19,3909 |
|
INR |
Indijas rūpija |
68,3740 |
Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
|
26.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 72/25 |
KONTROLES ORGANIZĀCIJU VAI VALSTS IESTĀŽU SARAKSTS, KURAS VEIC KONTROLI SASKAŅĀ AR REGULAS (EEK) Nr. 2092/91 15. PANTU
(2009/C 72/04)
Padomes 1991. gada 24. jūnija Regulas (EEK) Nr.2092/91par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem 9.pantā noteikts, ka dalībvalstis izveido kontroles sistēmu, kurā darbojas viena vai vairākas izraudzītas kontroles iestādes un /vai apstiprinātas privātas organizācijas.
Saskaņā ar regulas 15. panta pēdējās daļas noteikumiem pašreizējā paziņojumā, pamatojoties uz 2008.gadā atjaunināto informāciju no dalībvalstīm, norāda sistēmu, kas darbojas katrā dalībvalstī, un organizācijas un/vai apstiprinātās iestādes, kas veic kontroli.
Ailē “Piezīmes” sistēmas, kas darbojas katrā dalībvalstī, ir noradītas kā:
|
A |
: |
Apstiprinātu privātu kontroles organizāciju sistēma |
|
B |
: |
Izraudzītas(u) valsts kontroles iestādes/iestāžu sistēma |
|
C |
: |
Izraudzītas valsts kontroles iestādes un apstiprinātu privātu kontroles organizāciju sistēma |
No 1998.gada janvāra apstiprinātajām kontroles organizācijām Eiropas Savienībā jāatbilst prasībām, kas noteiktas standarta EN 45011.(Regulas Nr.2092/91 9.panta 10.punkts) nosacījumos.
Sarakstā ir iekļautas organizācijas un/vai iestādes, kuras kontroles veikšanai apstiprinājušas valstis, kas neietilpst EEK, bet kas pievienojušās EEZ.
Austrija un Spānija
Austrijā un Spānijā iestāžu darbība ir ierobežota noteiktu konkrētu federālo zemju/autonomo apgabalu robežās.
Slejā “piezīmes” ir lietoti šādi kodi dažādu federālo zemju/autonomo apgabalu apzīmēšanai
Austrija
|
Augšaustrija |
O |
|
Burgenlande |
B |
|
Forarlberga |
V |
|
Karintija |
K |
|
Lejasaustrija |
N |
|
Štīrija |
ST |
|
Tirole |
T |
|
Vīne |
W |
|
Zalcburga |
S |
Spānija
|
Andalūzija |
AN |
|
Aragona |
AR |
|
Astūrija |
AS |
|
Baleāru salas |
BA |
|
Basku zeme |
VAS |
|
Estremadura |
EX |
|
Galīcija |
GA |
|
Kanāriju salas |
CA |
|
Kantabrija |
CN |
|
Kastīlija un Leona |
CL |
|
Kastīlija-Lamanča |
CM |
|
Katalonija |
CT |
|
Madride |
MA |
|
Mursija |
MU |
|
Navarra |
NA |
|
Rioja |
RI |
|
Valensija |
VA |
|
Dalībvalstis un kodi |
Kontroles iestāde(s) vai organizācija(s) |
Piezīmes |
|||||||||||||||
|
AUSTRIJA |
|
Sistēma A |
|||||||||||||||
|
AT-N-01-BIO |
|
N, B, K, O, S, ST, T, V, W |
|||||||||||||||
|
AT-0-01-BIO |
|
O, B, K, N, S, ST, T, V, W |
|||||||||||||||
|
AT-O-02-BIO |
|
O, B, K, N, S, ST, T, V, W |
|||||||||||||||
|
AT-O-04-BIO |
|
O, B, K, S, ST, T |
|||||||||||||||
|
AT-S-01-BIO |
|
S, B, K, N, O,ST, T, V, W |
|||||||||||||||
|
AT-T-01-BIO |
|
T, K, N, O, S, V, W |
|||||||||||||||
|
AT-W-01-BIO |
|
W, B, K, N, O, S, ST, T, V |
|||||||||||||||
|
AT-W-02-BIO |
|
W, B, K, N, O, S, ST, T, V |
|||||||||||||||
|
BEĻĢIJA |
|
Sistēma A |
|||||||||||||||
|
BE-BIO-01 |
|
|
|||||||||||||||
|
BE-BIO-02 |
|
|
|||||||||||||||
|
BULGĀRIJA |
|
A sistēma |
|||||||||||||||
|
BG-02 |
|
|
|||||||||||||||
|
BG-03 |
|
|
|||||||||||||||
|
BG-04 |
|
|
|||||||||||||||
|
BG-05 |
|
|
|||||||||||||||
|
BG-06 |
|
|
|||||||||||||||
|
BG-07 |
|
|
|||||||||||||||
|
KIPRA |
|
Sistēma A |
|||||||||||||||
|
CY-BIO-001 |
|
|
|||||||||||||||
|
CY-BIO-002 |
|
|
|||||||||||||||
|
ČEHIJA |
|
Sistēma A |
|||||||||||||||
|
CZ-BIO-KEZ-01 |
|
|
|||||||||||||||
|
CZ-BIO-ABCERT-02 |
|
|
|||||||||||||||
|
CZ-BIOKONT-03 |
|
|
|||||||||||||||
|
DĀNIJA |
|
Sistēma B |
|||||||||||||||
|
DK-Ø-50 |
|
|
|||||||||||||||
|
DK-Ø-1 |
|
|
|||||||||||||||
|
DK-Ø-2 |
|
|
|||||||||||||||
|
DK-Ø-3 |
|
|
|||||||||||||||
|
DK-Ø-4 |
|
|
|||||||||||||||
|
DK-Ø-5 |
|
|
|||||||||||||||
|
DK-Ø-6 |
|
|
|||||||||||||||
|
DK-Ø-7 |
|
|
|||||||||||||||
|
DK-Ø-8 |
|
|
|||||||||||||||
|
DK-Ø-9 |
|
|
|||||||||||||||
|
DK-Ø-10 |
|
|
|||||||||||||||
|
IGAUNIJA |
|
Sistēma B |
|||||||||||||||
|
EE-VTA |
|
VFB ir kontroles iestāde, kas atbildīga par ievešanas atļaujām un sagatavošanu |
|||||||||||||||
|
EE-TTI |
|
PPI ir kontroles iestāde, kas atbildīga par ražošanu |
|||||||||||||||
|
SOMIJA |
|
Sistēma B |
|||||||||||||||
|
FI-A-001 |
|
|
|||||||||||||||
|
FI-A-002 |
Varsinais-Suomen työvoima- ja elinkeinokeskus As above |
|
|||||||||||||||
|
FI-A-003 |
Satakunnan työvoima- ja elinkeinokeskus As above |
|
|||||||||||||||
|
FI-A-004 |
Hämeen työvoima- ja elinkeinokeskus As above |
|
|||||||||||||||
|
FI-A-005 |
Pirkanmaan työvoima- ja elinkeinokeskus As above |
|
|||||||||||||||
|
FI-A-006 |
Kaakkois-Suomen työvoima- ja elinkeinokeskus As above |
|
|||||||||||||||
|
FI-A-007 |
Etelä-Savon työvoima- ja elinkeinokeskus As above |
|
|||||||||||||||
|
FI-A-008 |
Pohjois-Savon työvoima- ja elinkeinokeskus As above |
|
|||||||||||||||
|
FI-A-009 |
Pohjois-Karjalan työvoima- ja elinkeinokeskus As above |
|
|||||||||||||||
|
FI-A-010 |
Keski-Suomen työvoima- ja elinkeinokeskus As above |
|
|||||||||||||||
|
FI-A-011 |
Etelä-Pohjanmaan työvoima- ja elinkeinokeskus As above |
|
|||||||||||||||
|
FI-A-012 |
Pohjanmaan työvoima- ja elinkeinokeskus As above |
|
|||||||||||||||
|
FI-A-013 |
Pohjois-Pohjanmaan työvoima- ja elinkeinokeskus As above |
|
|||||||||||||||
|
FI-A-014 |
Kainuun työvoima- ja elinkeinokeskus As above |
|
|||||||||||||||
|
FI-A-015 |
Lapin työvoima- ja elinkeinokeskus As above |
|
|||||||||||||||
|
FI-B |
Elintarviketurvallisuusvirasto Evira As above |
|
|||||||||||||||
|
FI-C |
|
|
|||||||||||||||
|
FI-D |
|
|
|||||||||||||||
|
FRANCIJA |
|
Sistēma A |
|||||||||||||||
|
FR-BIO 01 |
|
|
|||||||||||||||
|
FR-AB 06 |
|
|
|||||||||||||||
|
FR-BIO 07 |
|
|
|||||||||||||||
|
FR-BIO 09 |
|
|
|||||||||||||||
|
FR-BIO 10 |
|
|
|||||||||||||||
|
FR-BIO 11 |
|
|
|||||||||||||||
|
VĀCIJA |
|
Sistēma A |
|||||||||||||||
|
DE-001-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-003-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-005-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-006-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-007-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-009-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-012-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-013-Öko-Kontrollstelle |
QC & I Gesellschaft für Kontrolle und Zertifizierung von Qualitätssicherungssystemen GmbH Geschäftsstelle:
Sitz der Gesellschaft:
|
|
|||||||||||||||
|
DE-021-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-022-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-024-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-026-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-032-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-034-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-037-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-039-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-043-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-044-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-060-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-061-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-063-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
DE-064-Öko-Kontrollstelle |
|
|
|||||||||||||||
|
GRIEĶIJA |
|
Sistēma A |
|||||||||||||||
|
EL-01-BIO |
|
|
|||||||||||||||
|
EL-02-BIO |
|
|
|||||||||||||||
|
EL-03-BIO |
|
|
|||||||||||||||
|
EL-04-BIO |
|
|
|||||||||||||||
|
EL-05-BIO |
|
|
|||||||||||||||
|
EL-06-BIO |
|
|
|||||||||||||||
|
EL-07-BIO |
|
|
|||||||||||||||
|
EL-08-BIO |
|
|
|||||||||||||||
|
UNGĀRIJA |
|
Sistēma A |
|||||||||||||||
|
HU-ÖKO-01 |
|
|
|||||||||||||||
|
HU-ÖKO-02 |
|
|
|||||||||||||||
|
ĪRIJA |
|
Sistēma A |
|||||||||||||||
|
IRL-OIB1 |
|
|
|||||||||||||||
|
IRL-OIB2 |
|
|
|||||||||||||||
|
IRL-OIB3 |
|
|
|||||||||||||||
|
ITĀLIJA |
|
Sistēma A |
|||||||||||||||
|
IT-ASS |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-ICA |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-IMC |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-BAC |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-CPB |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-CDX |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-QCI |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-ECO |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-BSI |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-ECS |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-BZO |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-ABC |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-ANC |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-SDL |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-CTQ |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-BZ-BZT |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-BZ-INC |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-BZ-IMO |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-BZ-QCI |
|
|
|||||||||||||||
|
IT-BZ-BKT |
|
|
|||||||||||||||
|
LATVIJA |
|
Sistēma A |
|||||||||||||||
|
LV-EQ |
|
|
|||||||||||||||
|
LV-STC |
|
|
|||||||||||||||
|
LIETUVA |
|
Sistēma B |
|||||||||||||||
|
LT-01 |
|
|
|||||||||||||||
|
LUKSEMBURGA |
|
Sistēma C |
|||||||||||||||
|
LU-BIO-01 |
|
|
|||||||||||||||
|
LU-BIO-04 |
|
|
|||||||||||||||
|
LU-BIO-05 |
|
|
|||||||||||||||
|
LU-BIO-06 |
|
|
|||||||||||||||
|
MALTA |
|
Sistēma C |
|||||||||||||||
|
MT01 |
|
|
|||||||||||||||
|
MT02 |
|
|
|||||||||||||||
|
NĪDERLANDE |
|
Sistēma B |
|||||||||||||||
|
NL01 |
|
|
|||||||||||||||
|
POLIJA |
|
Sistēma C |
|||||||||||||||
|
RE-01/2005/PL |
|
|
|||||||||||||||
|
RE-02/2005/PL |
|
|
|||||||||||||||
|
RE-03/2005/PL |
|
|
|||||||||||||||
|
RE-04/2005/PL |
|
|
|||||||||||||||
|
RE-05/2005/PL |
|
|
|||||||||||||||
|
RE-06/2005/PL |
|
|
|||||||||||||||
|
RE-07/2005/PL |
|
|
|||||||||||||||
|
PORTUGĀLE |
|
Sistēma A |
|||||||||||||||
|
PT/AB 02 |
|
|
|||||||||||||||
|
PT/AB 03 |
|
|
|||||||||||||||
|
PT/AB 04 |
|
|
|||||||||||||||
|
PT/AB 05 |
|
|
|||||||||||||||
|
PT/AB 06 |
|
|
|||||||||||||||
|
PT/AB 07 |
|
|
|||||||||||||||
|
PT/AB 08 |
|
|
|||||||||||||||
|
PT/AB 09 |
|
|
|||||||||||||||
|
RUMĀNIJA |
|
A sistēma |
|||||||||||||||
|
RO-ECO-001 |
|
|
|||||||||||||||
|
RO-ECO-002 |
|
|
|||||||||||||||
|
RO-ECO-003 |
|
|
|||||||||||||||
|
RO-ECO-005 |
|
|
|||||||||||||||
|
RO-ECO-006 |
|
|
|||||||||||||||
|
RO-ECO-007 |
|
|
|||||||||||||||
|
RO-ECO-008 |
|
|
|||||||||||||||
|
RO-ECO-009 |
|
|
|||||||||||||||
|
RO-ECO-010 |
|
|
|||||||||||||||
|
RO-ECO-011 |
|
|
|||||||||||||||
|
RO-ECO-012 |
|
|
|||||||||||||||
|
RO-ECO-013 |
|
|
|||||||||||||||
|
RO-ECO-014 |
|
|
|||||||||||||||
|
RO-ECO-015 |
|
|
|||||||||||||||
|
RO-ECO-016 |
|
|
|||||||||||||||
|
RO-ECO-017 |
|
|
|||||||||||||||
|
SLOVĀKIJA |
|
Sistēma A |
|||||||||||||||
|
SK-02-BIO |
|
|
|||||||||||||||
|
SLOVĒNIJA |
|
Sistēma A |
|||||||||||||||
|
SI-01-EKO |
|
|
|||||||||||||||
|
SI-IKC-EKO |
|
|
|||||||||||||||
|
SI-BV-EKO |
|
|
|||||||||||||||
|
SPĀNIJA |
|
Sistēma C |
|||||||||||||||
|
ES-AN-00-AE ES-CM-03-AE |
|
AN, CM |
|||||||||||||||
|
ES-AN-01-AE ES-AR-05/C-AE ES-CM-01-AE |
|
AN, AR, CM |
|||||||||||||||
|
ES-AN-03-AE |
|
AN |
|||||||||||||||
|
ES-AN-04-AE ES-AR-23/C-AE |
|
AN, AR |
|||||||||||||||
|
ES-AN-05-AE |
|
|
|||||||||||||||
|
ES-AR-AE |
|
AR |
|||||||||||||||
|
ES-AR-03/C-AE |
|
AR |
|||||||||||||||
|
ES-AN-06-AE ES-AR-17/C-AE |
|
AN, AR |
|||||||||||||||
|
ES-AR-18/C-AE |
|
AR |
|||||||||||||||
|
ES-AR-19/C-AE |
|
AR |
|||||||||||||||
|
ES-AS-AE |
|
AS |
|||||||||||||||
|
ES-BA-AE |
|
BA |
|||||||||||||||
|
ES-CA-AE |
|
CA |
|||||||||||||||
|
ES-CL-AE |
|
CL |
|||||||||||||||
|
ES-CM-01-AE |
|
CM |
|||||||||||||||
|
ES-CM-02-AE |
|
CM |
|||||||||||||||
|
ES-CM-03-AE |
|
CM |
|||||||||||||||
|
ES-CM-04-AE |
|
CM |
|||||||||||||||
|
ES-CN-AE |
|
CN |
|||||||||||||||
|
ES-CT-AE |
|
CT |
|||||||||||||||
|
ES-EX-01-AE |
|
EX Importētāju un pārstrādātāju kontrole |
|||||||||||||||
|
ES-EX-02-AE |
|
EX Ražotāju kontrole |
|||||||||||||||
|
ES-GA-AE |
|
GA |
|||||||||||||||
|
ES-MA-AE |
|
MA |
|||||||||||||||
|
ES-MU-AE |
|
MU |
|||||||||||||||
|
ES-NA-AE |
|
NA |
|||||||||||||||
|
ES-VAS-AE |
|
VAS |
|||||||||||||||
|
ES-RI-AE |
|
RI |
|||||||||||||||
|
ES-VA-AE |
|
VA |
|||||||||||||||
|
ZVIEDRIJA |
|
Sistēma A |
|||||||||||||||
|
SE Ekol 1 |
|
|
|||||||||||||||
|
SE Ekol 3 |
|
Primārajai ražošanai un barības marķēšanai |
|||||||||||||||
|
APVIENOTĀ KARALISTE |
|
Sistēma A |
|||||||||||||||
|
UK 2 |
|
|
|||||||||||||||
|
UK 3 |
|
|
|||||||||||||||
|
UK 4 |
|
|
|||||||||||||||
|
UK 5 |
|
||||||||||||||||
|
UK 6 |
|
|
|||||||||||||||
|
UK 7 |
|
|
|||||||||||||||
|
UK 9 |
|
|
|||||||||||||||
|
UK 13 |
|
|
|||||||||||||||
|
UK 15 |
|
|
|
EEZ valstis un kodi |
Kontroles iestāde(s) vai organizācija(s) |
Piezīmes |
||||||
|
ISLANDE |
|
Sistēma B |
||||||
|
IS-1 |
|
|
||||||
|
NORVĒĢIJA |
|
Sistēma A |
||||||
|
N-001 |
|
|
INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
EBTA Uzraudzības iestāde
|
26.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 72/50 |
Uzaicinājums iesniegt piezīmes par valsts atbalstu saistībā ar nodokļu uzlikšanu piesaistītajām apdrošināšanas sabiedrībām Lihtenšteinā saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu Līgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi
(2009/C 72/05)
Ar 2008. gada 24. septembra Lēmumu Nr. 620/08/COL, kas autentiskajā valodā izklāstīts šim kopsavilkumam sekojošajās lappusēs, EBTA Uzraudzības iestāde uzsāka procedūru saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu Nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Eiropas Kopienu Tiesas izveidi (turpmāk tekstā 3. protokols). Lihtenšteinas iestādes tika informētas, nosūtot tām šā lēmuma kopiju.
EBTA Uzraudzības iestāde ar šo aicina EBTA valstis, ES dalībvalstis un ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas iesniegt savas piezīmes par minēto pasākumu, nosūtot tās uz šādu adresi:
|
EFTA Surveillance Authority |
|
Registry |
|
35, rue Belliard |
|
1040 Bruxelles/Brussel |
|
BELGIQUE/BELGIË |
Piezīmes tiks nosūtītas Lihtenšteinas iestādēm. Ieinteresētā persona, kas iesniedz piezīmes, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.
KOPSAVILKUMS
Iestāde sāka lietu, 2007. gada 14. martā Lihtenšteinas iestādēm nosūtot informācijas pieprasījumu.
Atbilstoši 1997. gada 18. decembra likumam par grozījumiem Lihtenšteinas nodokļu likumā (1) Lihtenšteinas iestādes ieviesa īpašus nodokļu noteikumus, kas piemērojami piesaistītajām apdrošināšanas sabiedrībām.
Saskaņā ar nodokļu likuma 82.a panta 1. punktu piesaistītās apdrošināšanas sabiedrības par pašu kapitālu maksā kapitāla nodokli 1 % apmērā. Nodokļu likme par kapitālu, kas pārsniedz 50 miljonus Šveices franku, ir samazināta līdz 0,75 % un par kapitālu, kas pārsniedz 100 miljonus Šveices franku, — līdz 0,5 %. Parastā kapitāla nodokļa likme ir 2 %.
Likuma 82.a pantā, kas skatāms saistībā ar 73. pantu, ir noteikts, ka piesaistītās apdrošināšanas sabiedrības nemaksā ienākuma nodokli.
Turklāt atbilstoši nodokļu likuma 88.d panta 3. punktam piesaistīto apdrošināšanas sabiedrību akcijām vai daļām nepiemēro nodokli par dividendēm, kura likme parasti ir 4 %.
Iestādes sākotnējais viedoklis ir, ka piesaistītās apdrošināšanas sabiedrības ir uzņēmumi EZZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Tās sniedz pakalpojumus atsevišķam uzņēmumam vai īpašai uzņēmumu grupai. Apdrošināšana ir pakalpojums, kas principā ir saimnieciska darbība. Parasti piesaistītās apdrošināšanas sabiedrības par sniegtajiem pakalpojumiem gūst ienākumus. Pakalpojums ir saimnieciska darbība pat tad, ja to sniedz tikai vienam patērētājam vai ierobežotai patērētāju grupai.
Saskaņā ar Iestādes sākotnējo viedokli atbrīvojums no ienākuma nodokļa un kapitāla nodokļa likmes samazinājums ir uzskatāms par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.
Daļējs vai pilnīgs atbrīvojums no nodokļiem nozīmē valsts līdzekļu izmantošanu. Līdz ar atbrīvojumu no nodokļu maksājumiem, kas parastos apstākļos uzņēmumiem būtu jāsedz no sava budžeta, tiem tiek sniegtas priekšrocības. Attiecīgie uzņēmumi sniedz pakalpojumus, ko īsteno starp EEZ līgumslēdzējām pusēm un uz kuriem attiecas pārrobežu konkurence. Pasākumi ir selektīvi, jo tie ir piemērojami tikai konkrētai uzņēmumu grupai. Iestāde uzskata, ka šo selektivitāti nevarētu uzskatīt par pazīmi, kas loģiski izriet no Lihtenšteinas nodokļu sistēmas.
Uz nodokli par dividendēm attiecas līdzīgi apsvērumi. Tomēr pastāv atšķirība, jo nodoklis par dividendēm ir ieturamais nodoklis. Tādējādi atbrīvojums no nodokļa par dividendēm sniedz priekšrocības piesaistīto apdrošināšanas sabiedrību īpašniekiem. Šie īpašnieki parasti ir (lielie) uzņēmumi. Tātad šāda veida uzņēmumi būs atbalsta tiešie saņēmēji. Turklāt varētu uzskatīt, ka piesaistītās apdrošināšanas sabiedrības netieši gūst labumu no atbrīvojuma no nodokļa par dividendēm. Ieguldītājiem šādas sabiedrības būs pievilcīgākas, un pasākuma rezultātā kapitāls kļūtu tām pieejamāks.
Atbalsta pasākumi, uz kuriem attiecas EEZ līguma 61. panta 1. punkts, parasti nav saderīgi ar EEZ līguma darbību, ja vien uz tiem var attiecināt EEZ līguma 61. panta 2. vai 3. punktā minētos izņēmumus. Iestādes sākotnējais viedoklis ir, ka nevienu no šajos noteikumos paredzētajiem izņēmumiem nevar attiecināt uz nodokļu uzlikšanu piesaistītajām apdrošināšanas sabiedrībām Lihtenšteinā. Tā kā šie pasākumi tika īstenoti pēc tam, kad Lihtenšteina pievienojās EEZ līgumam, jebkurš nesaderīgs atbalsts ir jāatgūst.
Secinājums
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Iestāde nolēma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu. Ieinteresētās personas tiek aicinātas iesniegt savas piezīmes viena mēneša laikā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(1) 1997. gada 18. decembra likums par grozījumiem Lihtenšteinas nodokļu likumā, Tiesību aktu vēstnesis, 1998. gads, Nr. 36.
V Atzinumi
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
Komisija
|
26.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 72/52 |
LĒMUMS Nr. 842
2008. gada 23. decembrī
Par procedūras uzsākšanu, lai piešķirtu atļauju naftas un dabasgāzes — apakšzemes dabas resursu izpētei un ieguvei saskaņā ar Likuma par apakšzemes dabas resursiem 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktu Devetaki 1.-5. blokā, kas atrodas Lovečas, Plevenas un Gabrovas reģionā, un paziņojumu par paredzēto konkursu attiecībā uz atļaujas piešķiršanu
(2009/C 72/06)
BULGĀRIJAS REPUBLIKAS
MINISTRU PADOME
Saskaņā ar Likuma par apakšzemes dabas resursiem 5. panta 2. punktu, 42. panta 1. punkta 1. apakšpunktu un 44. panta 3. punktu, un ņemot vērā Enerģētikas likuma 4. panta 2. punkta 16. apakšpunktu un 1. panta 24.a punktu,
MINISTRU PADOME NOLĒMUSI ŠĀDI.
|
1. |
Uzsākt procedūru, lai piešķirtu atļauju jēlnaftas un dabasgāzes resursu izpētei un ieguvei Devetaki 1.-5. blokā 786,74 km2 platībā, kura punktu koordinātas ir tādas, kā noteikts un norādīts izpētes un ieguves līguma projektā esošajā kartē, kas ir konkursa dokumentācijas neatņemama sastāvdaļa. |
|
2. |
Paziņot par atļaujas piešķiršanu saskaņā ar 1. punktu atbilstoši konkursa rezultātiem. |
|
3. |
Noteikt, ka atļauja izpētei un ieguvei tiek izdota uz pieciem gadiem no izpētes un ieguves līguma spēkā stāšanās datuma un šo termiņu ir tiesības pagarināt saskaņā ar Likuma par apakšzemes dabas resursiem 31. panta 3. punktu. |
|
4. |
Konkurss par atļaujas piešķiršanu saskaņā ar 1. punktu notiks Sofijā, Triadica ielā 8 Ekonomikas un enerģētikas ministrijas ēkā 150. dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
5. |
Konkursa dokumentācijas iegādes termiņš ir līdz plkst. 17.00 120. dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
6. |
Paziņojumi par dalību konkursā jāiesniedz līdz plkst. 17.00 130. dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
7. |
Pieteikumi konkursam jāiesniedz līdz plkst. 17.00 144. dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
8. |
Personīga klātbūtne konkursā nav nepieciešama. |
|
9. |
Konkursa dokumentācijas cena ir noteikta BGN 500 (500 Bulgārijas levas). Konkursa dokumentāciju 5. punktā noteiktajā laikā var iegādāties Sofijā, Triadica ielā 8 Ekonomikas un enerģētikas ministrijā 802. kabinetā. |
|
10. |
Konkursa dalībniekiem jāatbilst prasībām, kas izklāstītas Likuma par apakšzemes dabas resursiem 23. panta 1. punktā. |
|
11. |
Konkursa dalībnieku pieteikumus izvērtēs, ņemot vērā piedāvātās darba programmas, vides aizsardzības un mācību līdzekļus, papildu labumus, kā arī dalībnieku pārvaldības un finanšu iespējas. |
|
12. |
Lai piedalītos konkursā, līdz 6. punktā noteiktajam termiņam Ekonomikas un enerģētikas ministrijas bankas kontā jāiemaksā BGN 10 000 (10 000 Bulgārijas levu), kā tas paredzēts konkursa dokumentācijā. |
|
13. |
Ja pretendentu neapstiprina dalībai konkursā, iemaksāto summu atmaksā 14 dienu laikā pēc tam, kad pretendentam ir paziņots par viņa neapstiprināšanu. |
|
14. |
Izraudzītā pretendenta iemaksu ieturēs, bet visu pārējo pretendentu iemaksātās summas atmaksās 14 dienu laikā pēc tam, kad “Valdības Vēstnesī” būs publicēts Ministru Padomes lēmums par izpētes un ieguves atļaujas piešķiršanu. |
|
15. |
Paziņojumi par dalību konkursā un pretendentu priekšlikumi par konkursa nosacījumiem jāiesniedz Ekonomikas un enerģētikas ministrijā Triadica ielā 8 atbilstīgi Likuma par apakšzemes dabas resursiem 46. panta prasībām. |
|
16. |
Konkursa pieteikumiem jāatbilst konkursa dokumentācijā norādītajām prasībām un nosacījumiem. |
|
17. |
Konkurss var notikt arī tad, ja dalībai konkursā ir apstiprināts tikai viens pretendents. |
|
18. |
Ekonomikas un enerģētikas ministram tiek piešķirtas šādas pilnvaras:
|
|
19. |
Šo lēmumu var pārsūdzēt un iesniegt Augstākajā administratīvajā tiesā 14 dienu laikā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Ministru Padomes Priekšsēdētājs:
Sergeï STANISHEV
Ministru Padomes Galvenais Sekretārs:
Veselin DAKOV
Noraksts apstiprināts,
Valdības Kancelejas Direktors:
Veselin DAKOV
|
26.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 72/54 |
LĒMUMS Nr. 843
2008. gada 23. decembrī
Par procedūras uzsākšanu, lai piešķirtu atļauju naftas un dabasgāzes — apakšzemes dabas resursu izpētei un ieguvei saskaņā ar Likuma par apakšzemes dabas resursiem 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktu Mizijas 1.-9. blokā, kas atrodas Vracas reģionā, un paziņojumu par paredzēto konkursu attiecībā uz atļaujas piešķiršanu
(2009/C 72/07)
BULGĀRIJAS REPUBLIKAS
MINISTRU PADOME
Saskaņā ar Likuma par apakšzemes dabas resursiem 5. panta 2. punktu, 42. panta 1. punkta 1. apakšpunktu un 44. panta 3. punktu, un ņemot vērā Enerģētikas likuma 4. panta 2. punkta 16. apakšpunktu un 1. panta 24.a punktu,
MINISTRU PADOME NOLĒMUSI ŠĀDI.
|
1. |
Uzsākt procedūru, lai piešķirtu atļauju jēlnaftas un dabasgāzes resursu izpētei un ieguvei Mizijas 1.-9. blokā 155,95 km2 platībā, kura punktu koordinātas ir tādas, kā noteikts un norādīts izpētes un ieguves līguma projektā esošajā kartē, kas ir konkursa dokumentācijas neatņemama sastāvdaļa. |
|
2. |
Paziņojums par atļaujas piešķiršanu saskaņā ar 1. punktu tiks sniegts atbilstoši konkursa rezultātiem. |
|
3. |
Noteikt, ka atļauja izpētei un ieguvei tiek izdota uz pieciem gadiem no izpētes un ieguves līguma spēkā stāšanās datuma un šo termiņu ir tiesības pagarināt saskaņā ar Likuma par apakšzemes dabas resursiem 31. panta 3. punktu. |
|
4. |
Konkurss par atļaujas piešķiršanu saskaņā ar 1. punktu notiks Sofijā, Triadicas ielā Nr. 8 Ekonomikas un enerģētikas ministrijas ēkā 150. dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
5. |
Konkursa dokumentācijas iegādes termiņš ir līdz plkst. 17.00 120. dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
6. |
Paziņojumi par dalību konkursā jāiesniedz līdz plkst. 17.00 130. dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
7. |
Pieteikumi konkursam jāiesniedz līdz plkst. 17.00 144. dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
8. |
Personīga klātbūtne konkursā nav nepieciešama. |
|
9. |
Konkursa dokumentācijas cena ir noteikta BGN 500 (500 Bulgārijas levas). Konkursa dokumentāciju 5. punktā noteiktajā laikā var iegādāties Sofijā, Triadica ielā 8 Ekonomikas un enerģētikas ministrijā 802. kabinetā. |
|
10. |
Konkursa dalībniekiem jāatbilst prasībām, kas izklāstītas Likuma par apakšzemes dabas resursiem 23. panta 1. punktā. |
|
11. |
Konkursa dalībnieku pieteikumus izvērtēs, ņemot vērā piedāvātās darba programmas, vides aizsardzības un mācību līdzekļus, papildu labumus, kā arī dalībnieku pārvaldības un finanšu iespējas. |
|
12. |
Lai piedalītos konkursā, līdz 6. punktā noteiktajam termiņam Ekonomikas un enerģētikas ministrijas bankas kontā jāiemaksā BGN 10 000 (10 000 Bulgārijas levu), kā tas paredzēts konkursa dokumentācijā. |
|
13. |
Ja pretendentu neapstiprina dalībai konkursā, iemaksāto summu atmaksā 14 dienu laikā pēc tam, kad pretendentam ir paziņots par viņa neapstiprināšanu. |
|
14. |
Izraudzītā pretendenta iemaksu ieturēs, bet visu pārējo pretendentu iemaksātās summas atmaksās 14 dienu laikā pēc tam, kad “Valdības Vēstnesī” būs publicēts Ministru Padomes lēmums par izpētes un ieguves atļaujas piešķiršanu. |
|
15. |
Paziņojumi par dalību konkursā un pretendentu priekšlikumi par konkursa nosacījumiem jāiesniedz Ekonomikas un enerģētikas ministrijā Triadica ielā 8 atbilstīgi Likuma par apakšzemes dabas resursiem 46. panta prasībām. |
|
16. |
Konkursa pieteikumiem jāatbilst konkursa dokumentācijā norādītajām prasībām un nosacījumiem. |
|
17. |
Konkurss var notikt arī tad, ja dalībai konkursā ir apstiprināts tikai viens pretendents. |
|
18. |
Ekonomikas un enerģētikas ministram tiek piešķirtas šādas pilnvaras:
|
|
19. |
Šo lēmumu var pārsūdzēt un iesniegt Augstākajā administratīvajā tiesā 14 dienu laikā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Ministru Padomes Priekšsēdētājs:
Sergeï STANISHEV
Ministru Padomes Galvenais Sekretārs:
Veselin DAKOV
Noraksts apstiprināts,
Valdības Kancelejas Direktors:
Veselin DAKOV
|
26.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 72/56 |
LĒMUMS Nr. 844
2008. gada 23. decembrī
Par procedūras uzsākšanu, lai piešķirtu atļauju naftas un dabasgāzes — apakšzemes dabas resursu izpētei un ieguvei saskaņā ar Likuma par apakšzemes dabas resursiem 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktu Botevo 1.-10. blokā, kas atrodas Vracas un Montanas reģionā, un paziņojumu par paredzēto konkursu attiecībā uz atļaujas piešķiršanu
(2009/C 72/08)
BULGĀRIJAS REPUBLIKAS
MINISTRU PADOME
Saskaņā ar Likuma par apakšzemes dabas resursiem 5. panta 2. punktu, 42. panta 1. punkta 1. apakšpunktu un 44. panta 3. punktu, un ņemot vērā Enerģētikas likuma 4. panta 2. punkta 16. apakšpunktu un 1. panta 24.a punktu,
MINISTRU PADOME NOLĒMUSI ŠĀDI.
|
1. |
Uzsākt procedūru, lai piešķirtu atļauju jēlnaftas un dabasgāzes resursu izpētei un ieguvei Botevo 1.-10. blokā 280,58 km2 platībā, kura punktu koordinātas ir tādas, kā noteikts un norādīts izpētes un ieguves līguma projektā esošajā kartē, kas ir konkursa dokumentācijas neatņemama sastāvdaļa. |
|
2. |
Paziņojums par atļaujas piešķiršanu saskaņā ar 1. punktu tiks sniegts atbilstoši konkursa rezultātiem. |
|
3. |
Noteikt, ka atļauja izpētei un ieguvei tiek izdota uz pieciem gadiem no izpētes un ieguves līguma spēkā stāšanās datuma un šo termiņu ir tiesības pagarināt saskaņā ar Likuma par apakšzemes dabas resursiem 31. panta 3. punktu. |
|
4. |
Konkurss par atļaujas piešķiršanu saskaņā ar 1. punktu notiks Sofijā, Triadicas ielā Nr. 8 Ekonomikas un enerģētikas ministrijas ēkā 150. dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
5. |
Konkursa dokumentācijas iegādes termiņš ir līdz plkst. 17.00 120. dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
6. |
Paziņojumi par dalību konkursā jāiesniedz līdz plkst. 17.00 130. dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
7. |
Pieteikumi konkursam jāiesniedz līdz plkst. 17.00 144. dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
8. |
Personīga klātbūtne konkursā nav nepieciešama. |
|
9. |
Konkursa dokumentācijas cena ir noteikta BGN 500 (500 Bulgārijas levas). Konkursa dokumentāciju 5. punktā noteiktajā laikā var iegādāties Sofijā, Triadica ielā 8 Ekonomikas un enerģētikas ministrijā 802. kabinetā. |
|
10. |
Konkursa dalībniekiem jāatbilst prasībām, kas izklāstītas Likuma par apakšzemes dabas resursiem 23. panta 1. punktā. |
|
11. |
Konkursa dalībnieku pieteikumus izvērtēs, ņemot vērā piedāvātās darba programmas, vides aizsardzības un mācību līdzekļus, papildu labumus, kā arī dalībnieku pārvaldības un finanšu iespējas. |
|
12. |
Lai piedalītos konkursā, līdz 6. punktā noteiktajam termiņam Ekonomikas un enerģētikas ministrijas bankas kontā jāiemaksā BGN 10 000 (10 000 Bulgārijas levu), kā tas paredzēts konkursa dokumentācijā. |
|
13. |
Ja pretendentu neapstiprina dalībai konkursā, iemaksāto summu atmaksā 14 dienu laikā pēc tam, kad pretendentam ir paziņots par viņa neapstiprināšanu. |
|
14. |
Izraudzītā pretendenta iemaksu ieturēs, bet visu pārējo pretendentu iemaksātās summas atmaksās 14 dienu laikā pēc tam, kad “Valdības Vēstnesī” būs publicēts Ministru Padomes lēmums par izpētes un ieguves atļaujas piešķiršanu. |
|
15. |
Paziņojumi par dalību konkursā un pretendentu priekšlikumi par konkursa nosacījumiem jāiesniedz Ekonomikas un enerģētikas ministrijā Triadica ielā 8 atbilstīgi Likuma par apakšzemes dabas resursiem 46. panta prasībām. |
|
16. |
Konkursa pieteikumiem jāatbilst konkursa dokumentācijā norādītajām prasībām un nosacījumiem. |
|
17. |
Konkurss var notikt arī tad, ja dalībai konkursā ir apstiprināts tikai viens pretendents. |
|
18. |
Ekonomikas un enerģētikas ministram tiek piešķirtas šādas pilnvaras:
|
|
19. |
Šo lēmumu var pārsūdzēt un iesniegt Augstākajā administratīvajā tiesā 14 dienu laikā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Ministru Padomes Priekšsēdētājs:
Sergeï STANISHEV
Ministru Padomes Galvenais Sekretārs:
Veselin DAKOV
Noraksts apstiprināts,
Valdības Kancelejas Direktors:
Veselin DAKOV
CITI AKTI
Komisija
|
26.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 72/58 |
Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību
(2009/C 72/09)
Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.
KOPSAVILKUMS
PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006
“GRELOS DE GALICIA”
EK Nr. ES-AĢIN-0005-0469-13.06.2005.
ACVN ( ) AĢIN ( X )
Šajā kopsavilkumā iekļauti galvenie produkta specifikācijas elementi informācijas nolūkā.
1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:
|
Nosaukums: |
Subdirección General de Calidad y Agricultura ecológica — Dirección General de Industrias y Mercados Agroalimentarios — Secretaría General de Medio Rural del Ministerio de Medio Ambiente, y Medio Rural y Marino de España |
|||
|
Adrese: |
|
|||
|
Tālr.: |
+34 913475394 |
|||
|
Fakss: |
+34 913475410 |
|||
|
E-pasts: |
sgcaae@mapya.es |
2. Grupa:
|
Nosaukums: |
CHAMPIVIL, S.L. y otros |
|||
|
Adrese: |
|
|||
|
Tālr.: |
+34 9825112 22 |
|||
|
Fakss: |
+34 982512135 |
|||
|
E-pasts: |
info@champivil.com |
|||
|
Sastāvs: |
ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( ) |
3. Produkta veids:
1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība
4. Specifikācija:
(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)
4.1. Nosaukums
“Grelos de Galicia”
4.2. Apraksts
Produkts ar aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Grelos de Galicia” ir pārtikā lietojamā Brassica rapa L. sugas rapa varietātes auga (vispārpazīstams kā rāceņi) ēdamā daļa, kas iegūta no šķirnēm, kuras atbilst Santiago un Lugo ekotipiem, kā arī no šķirnēm, kuras reģistrētas ar tirdzniecības nosaukumu “Grelos de Santiago” un “Globo blanco de Lugo” un attiecīgi pieder pie minētajiem ekotipiem; šo rāceņu augu produkciju pārdod svaigu, saldētu un konservētu.
Auga botāniskais raksturojums ir šāds. Galvenā sakne apaļa, augšdaļā paresnināta un pievienota gludam stublājam, kas sazarojas no saknes kakliņa. Apakšējās lapas kātainas, sarainas, ar platām un mazām sānu daivām, kas pie virsotnes paplašinās. Stublāja augšējās lapas iegareni lancetiskas, ar divām lielām, ieapaļām, skaujošām plātnēm bez matiņiem.
Ar nosaukumu “grelos” (rāceņu laksti) apzīmē gan lapas, gan stublāju, ko ievāc visu veģetācijas perioda laiku un ko sauc arī par “nabizas” (jaunākie un maigākie laksti), gan arī lapas un stublāju, ko ievāc tieši pirms ziedēšanas sākuma un kas vairākās Galīcijas vietās pazīstami ar nosaukumu “cimos”.
Svaigos rāceņu lakstus laiž tirdzniecībā viendabīgās partijās atkarībā no izcelsmes un šķirnes; tradicionāli lakstus sasien saišķos pa 0,5 kg vai 1 kg, izmantojot augu stublājus vai citu Kvalitātes rokasgrāmatā [Manual de Calidad] reģistrētu atļautu materiālu.
Saldēšanai paredzētos rāceņu lakstus šķiro, mazgā, plaucē un, ja vajadzīgs, pirms sasaldēšanas sagriež gabalos; tos fasē tāda svara un materiāla iepakojumā, kāds atļauts ar spēkā esošajiem tiesību aktiem vai skaidri norādīts Kvalitātes rokasgrāmatā.
Rāceņu lakstus, ko tirdzniecībā laiž konservētus, sagatavo savā sulā, pievienojot tikai vārītu ūdeni un vārāmo sāli, bez skābinātājiem; tad lakstus fasē metāla kārbās vai stikla traukos tādā svarā, kāds atļauts saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem vai skaidri norādīts Kvalitātes rokasgrāmatā.
Organoleptiskās īpašības. Rāceņu lakstus nepatērē svaigus. Lai sagatavotu tos ēšanai, tie jāvāra noteiktu laiku atkarībā no tā, kādā veģetatīvās attīstības stadijā tie ievākti. Tādējādi organoleptiskās īpašības rāceņu lakstiem tiek noteiktas, kad tie ir gatavi patērēšanai, tas ir, novārīti, neatkarīgi no tā, vai tos vāra patērētājs vai rūpniecības uzņēmums.
Šīs īpašības ir šādas. Krāsa koši zaļa, kas, ziedēšanas laikam tuvojoties, kļūst vēl košāka. Garša viegli skābena ar rūgtenu piegaršu. Konsistence viegli šķiedraina, kas jūtamāka, ja attiecīgajai šķirnei ir šauras lapas un lakstos ir procentuāli vairāk kātiņu. Tie ir diezgan mīksti, jo tajos maz pārtikas šķiedru.
4.3. Ģeogrāfiskais apgabals
Ražošanas apgabalā ietilpst visas Galīcijas autonomā apgabala pašvaldību teritorijas. Produkcijas apstrādes un iepakošanas apgabals sakrīt ar ražošanas apgabalu.
4.4. Izcelsmes apliecinājums
Apzīmēt ar AĢIN “Grelos de Galicia” vai izmantot pārstrādei par rāceņu lakstu produktu, kas aizsargāts ar minēto AĢIN, drīkst tikai tādus lakstus, kas ievākti no rāceņiem, kuri saskaņā ar specifikācijā izklāstītajiem nosacījumiem un citiem spēkā esošiem noteikumiem izaudzēti platībās vai saimniecībās, kas pieder ražotājiem, kuri reģistrēti attiecīgajā reģistrā. Līdzīgā kārtā AĢIN “Grelos de Galicia” var attiecināt tikai uz tādiem rāceņu lakstiem, kuri apstrādāti un/vai kuri pārstrādāti ražotnēs, kas reģistrētas attiecīgajā reģistrā.
Visas fiziskās un juridiskās personas, kurām pieder reģistros ierakstītie īpašumi, kā arī apstādītās platības, noliktavas, rūpnīcas un produkti, pārbauda un kontrolē pārbaudes struktūra, lai pārliecinātos, vai produkti, kuri apzīmēti ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Grelos de Galicia”, atbilst specifikācijā un Kvalitātes rokasgrāmatā noteiktajām prasībām.
4.5. Ražošanas metode
Sēklai drīkst izmantot tikai tādu materiālu, kas iegūts no Santiago un Lugo ekotipu augiem, kuri atbilst tirdzniecībā atļautajām šķirnēm 'Grelos de Santiago' un 'Globo blanco de Lugo', kā arī no to šķirņu augiem, kas atbilst šiem ekotipiem un kas ataudzēti pašā saimniecībā vai izaudzēti citos zemes gabalos, kuri reģistrēti aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Grelos de Galicia” platību uzskaites reģistrā. Sēj izkliedsējā sākot no augusta vidus, sējas datumu izvēloties atkarībā no apgabala un attiecīgās šķirnes agrīnuma. Ražu novāc ar rokām, priekšroku dodot vēsajām rīta stundām. Novācot ražu, jāievēro liela saudzība, lai nepieļautu lapu iebojājumus, jo citādi tās zaudē savu patīkamo izskatu un tiek pavērta iespēja slimību ierosinātāju mikroorganismu darbībai. Ja produkts paredzēts pārstrādes rūpniecībai, ražu var novākt arī ar mehāniskiem līdzekļiem. Rāceņu lakstus nogādā noliktavā apstrādāšanai vai, ja vajadzīgs, pārstrādes uzņēmumā jau pašā ražas novākšanas dienā, ievērojot vislielāko piesardzību, lai produktu neiebojātu.
Rāceņu lakstu apstrāde un iesaiņošana jāveic norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kā to prasa stingrie nosacījumi par apiešanos ar produktu un tā uzglabāšanu pēc ražas novākšanas. Tādēļ šīs darbības jāveic norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai
|
— |
nepieļautu produkta bojāšanos — rāceņu laksti ir zaļie dārzeņi, kas var ātri bojāties jau uzreiz pēc to novākšanas un nogādāšanas apstrādes punktos. Ūdens zudums līdztekus šūnu līzei izraisa lapu dzeltēšanu un pūšanu, tādējādi samazinot produkta tirdzniecisko vērtību. Turklāt rāceņu lakstiem kā pārtikai ar aktīvām uzturvielām ir pievienotā vērtība, jo tajos ir augsts glikozinolātu, flavonoīdu, vitamīnu u. c. organisko savienojumu saturs. Tomēr pēc lakstu novākšanas šie un citi savienojumi ātri vien sabrūk, un tādējādi produkts strauji zaudē arī savu uzturvērtību. Konkrēti ir zināms, ka divās dienās pēc ražas novākšanas C vitamīna daudzums samazinās par 50 %, turpretim glikozinolāti (savienojumi, kam piemīt antikancerogēna iedarbība) strauji sāk sabrukt jau uzreiz pēc lakstu novākšanas. Šo iemeslu pēc ir pamatoti, ka visas apstrādes darbības ar rāceņu lakstiem, kā arī to pārvadāšanu, uzglabāšanu un pārstrādi sāk veikt uzreiz pēc ražas novākšanas un pabeidz ilgākais 24 stundu laikā, tādēļ cik vien iespējams jāsamazina attālumi starp ražas novākšanas, šķirošanas, iesaiņošanas un/vai apstrādes vietām; |
|
— |
garantētu izsekojamību un nodrošinātu kontroli — pārbaudes struktūras darbības ģeogrāfiskā vide nepārsniedz noteikto ģeogrāfisko apgabalu, proti, Galīcijas autonomo apgabalu. Kontroles un sertifikācijas sistēma ļauj garantēt “Grelos de Galicia” izcelsmi un izsekojamību, ja vien tos apstrādā un iesaiņo šajā apgabalā; |
|
— |
saglabātu “Grelos de Galicia” raksturīgās īpašības un kvalitāti — Galīcijas autonomajā apgabalā pastāv cieši iesakņojušās produkta patērēšanas un apstrādes tradīcijas. Tam, ka iesaiņošanu veic norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ir izšķiroša nozīme “Grelos de Galicia” raksturīgo īpašību un kvalitātes saglabāšanai. Tas nozīmē, ka ražotājiem un aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pārbaudes struktūrai tiek uzticēta rāceņu lakstu transportēšanas, apstrādes un iesaiņošanas noteikumu piemērošana un kontrole. Šiem dalībniekiem ir vajadzīgās zināšanas un tehnika, lai nodrošinātu ar “Grelos de Galicia” saistīto darbību pareizu veikšanu. |
4.6. Saikne
Pirmās dokumentētās ziņas par rāceņu iekļaušanu augu sekā datētas ar XIII gadsimtu un atrodamas dažādās vietējās pašpārvaldes uzskaites grāmatās un lauku saimniecību pirkšanas-pārdošanas aktos, kurus sauca par “nabales”. Šī ieraža ļāva pilnībā izmantot iekultivēto zemi, augu sekas rotāciju nodrošinot saskaņā ar šādu augsekas shēmu: vasarāju graudaugi–rāceņi–ziemāju graudaugi.
Rāceņi ir augi, kas pielāgojušies mitram klimatam un mērenām temperatūrām, un tie ir izturīgi pret salnām. Turklāt tiem vajadzīga auglīga augsne ar lielu organisko daļu, vidēju struktūrainību, augsnei jābūt dziļai un irdenai, neizmirkušai, bet ar augstu relatīvo mitrumu. Šādi klimatiskie un augsnes apstākļi sastopami lielās Galīcijas teritorijas platībās.
Rāceņu laksti ir zaļais dārzenis, kas ir neaizstājama tādu pazīstamāko Galīcijas ēdienu sastāvdaļa kā “Caldo” vai “Pote gallego”, “Cocido” un “Lacón con Grelos”, tādējādi atšķirot tos no citu reģionu tradicionālās virtuves.
Daudzās vēsturiska vai gastronomiska rakstura atsauces uz šo produktu liecina par to, cik dziļi šis dārzenis iesakņojies Galīcijas tautas kultūrā. Dažādi autori, kas raksta par etnogrāfiskiem vai gastronomiskiem jautājumiem, vienprātīgi uzsver rāceņu lakstu centrālo un īpašo nozīmi Galīcijas tradicionālajā ēdienkartē. Šādas atsauces atrodamas, piemēram, slavenā autora Ramón Otero Pedrayo rakstos (“Guía de Galicia”, 1926), kritiķa Ángel Muro gastronomijai veltītos darbos (“Almanaque y conferencias culinarias”, 1890–1905) vai rakstnieces Emilia Pardo Bazán (“La cocina española antigua”, 1912) un rakstnieku Manuel María Puga y Parga (“La cocina práctica”, 1905) un Álvaro Cunqueiro (“A cociña galega”, 1973) daiļradē.
Visbeidzot jāatzīmē, ka šis produkts kā tipisks Galīcijas dārzenis iekļauts Spānijas tradicionālo produktu sarakstā [“Inventario Español de Productos Tradicionales”], ko 1996. gadā publicējusi Spānijas Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrija.
4.7. Pārbaudes struktūra
|
Nosaukums: |
Instituto Galego da Calidade Alimentaria (INGACAL) |
|||
|
Adrese: |
|
|||
|
Tālr.: |
+34 981540055 |
|||
|
Fakss: |
+34 981540018 |
|||
|
E-pasts: |
sxca.agri@xunta.es |
4.8. Marķējums
Rāceņu lakstiem, ko laiž tirdzniecībā ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Grelos de Galicia” pēc sertifikācijas jābūt marķētiem ar tirdzniecības etiķeti, kas atbilst katra attiecīgā ražotāja/iesaiņotāja markai. Tāpat jābūt arī īpašai etiķetei ar ģeogrāfisko norādi, secīgu burtu un ciparu kodu, kuru apstiprinājusi un izdevusi pārbaudes struktūra, un aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes oficiālo logotipu.
Norādei Indicación Geográfica Protegida“Grelos de Galicia” jābūt gan uz tirdzniecības etiķetes, gan arī uz īpašās ģeogrāfiskās norādes etiķetes.
Uz etiķetes pēc vēlēšanās var noradīt arī auga veģetatīvās attīstības stadiju lakstu novākšanas brīdī, precizējot, vai tie ir “nabizas” vai “cimos”, kā izklāstīts punktā par produkta aprakstu.
Turklāt var atļaut, ka uz tādu rāceņu lakstu iesaiņojuma etiķetes, kuri apstrādāti ar atšķirīgiem paņēmieniem, nekā izklāstīts specifikācijā, norāda, ka tie iegūti no rāceņu lakstiem ar AĢIN “Grelos de Galicia”, ja vien izejviela atbilst specifikācijas prasībām un tiek ievēroti attiecīgi standarti, kas šim nolūkam paredzēti Kvalitātes rokasgrāmatā.
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.
|
26.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 72/62 |
Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību
(2009/C 72/10)
Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.
KOPSAVILKUMS
PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006
“MOUTARDE DE BOURGOGNE”
EK Nr. FR-AĢIN-005-0503/25.10.2005.
ACVN ( ) AĢIN ( X )
Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.
1. Atbildīgais dienests dalībvalstī:
|
Nosaukums: |
Institut National des Appellations d'Origine (I.N.A.O.) |
|||
|
Adrese: |
|
|||
|
Tālr.: |
+33 153898000 |
|||
|
Fakss: |
+33 142255797 |
|||
|
E-pasts: |
info@inao.gouv.fr |
2. Grupa:
|
Nosaukums: |
Association Moutarde de Bourgogne (AMB) |
||||
|
Adrese: |
|
||||
|
Tālr.: |
+33 380288140 |
||||
|
Fakss: |
+33 380288169 |
||||
|
E-pasts: |
laure.ohleyer@cote-dor.chambagri.fr |
||||
|
Sastāvs: |
ražotāji/pārstrādātāji (X)citi (X) |
3. Produkta veids:
2.6. grupa. “Galda sinepes”
4. Specifikācija:
(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)
4.1. Nosaukums
“Moutarde de Bourgogne”
4.2. Apraksts
Burgundijas sinepes ir stipras vai ļoti stirpas sinepes, kas ražotas uz baltvīna bāzes; tās ir gaiši dzeltenā krāsā, tām ir bieza, viendabīga un krēmveidīga konsistence. Šīm sinepēm raksturīga spēcīgā, Burgundijas baltvīnam piemītošā smarža, kā arī intensīvs asums un izteiktā Burgundijas baltvīna piegarša.
4.2.1. Sastāvdaļas un atļautās piedevas
|
— |
Burgundijā ražotas un uzglabātas sinepju sēklas. |
|
— |
Atšķaidīšanai izmantotais šķidrums: ūdens maisījums ar tādu baltvīnu, kura cilmes vietas nosaukums ir kontrolēts un kurš ražots Burgundijas vīnogu audzēšanas reģionā; atšķaidot minimālajai vīna proporcijai jābūt vismaz 25 %. Izmanto sausos baltvīnus, kurus ražo no tradicionālajām Burgundijas Aligoté un Chardonnay šķirnes vīnogām. Šiem vīniem raksturīgs, ka tie ir ļoti aromātiski, ar ilgu pēcgaršu. |
|
— |
Sāls, cukurs, garšvielas, piedevas (kas atļautas Eiropas 1995. gada direktīvā par piedevām, izņemot mākslīgās krāsvielas, labības miltus un jebkuru citu stabilizatoru vai biezinātājvielu, dabiskās vai mākslīgās sinepju esences, sinepju ekstraktu vai ēterisko eļļu). |
4.2.2. Burgundijas sinepju fizikāli ķīmiskās īpašības
|
— |
Sēklu sausais ekstrakts > vai = 24 % no gatavā produkta svara. |
|
— |
Sinepju sēklu izcelsmes lipīdi > vai= līdz 9 % no gatavā produkta svara. |
|
— |
Sēklu apvalka palieku daudzums gatavo sinepju masā nepārsniedz 2 % kopējā svara. |
4.3. Ģeogrāfiskais apgabals
Sinepju sēklu ražošanai un uzglabāšanai, kā arī galda sinepju ražošanai (pārstrādei) ir obligāti jānotiek konkrētajā ražošanas apgabalā. Šajā ražošanas apgabalā ietilpst departamenti, kuri veido Burgundijas reģionu, proti, Kotdora [Côte d'Or], Njevra [Nièvre], Sonas un Luāras [Saône et Loire] un Jonnas [Yonne] departaments.
Šāds ražošanas apgabals Burgundijā ir izveidojies, pamatojoties uz vietējo zinātību sinepju sēklu un vīna ražošanā pārstrādei sinepju pastā, no kuras iegūst produktu ar savdabīgām īpašībām (sk. 4.6. punktu).
Burgundijas reģionā ražotajām sinepju sēklām ir sevišķas īpašības, kas jau ir gadsimtiem atzītas. Francijas karaļa Fransuā I ārsts Šarls Etjēns [Charles Estienne] uzskatīja, ka Burgundijā ražotās sinepes kvalitātes ziņā ir pārākas, pateicoties pašu sinepju augu kvalitātei (franciski sénevé — vispārlietots apzīmējums augam, no kura iegūst sinepju sēklas). Līdz Otrajam pasaules karam sinepju augus audzēja mežos, kā arī kokogļu ieguves izcirtumos. Pēc kokogļu iegūšanas šajos izcirtumos augsnē paliek daudz kālija, un tādējādi tās ir ļoti piemērotas sinepju audzēšanai (un tādu sēklu ražas ievākšanai, kurās ir augsts sinepju ēterisko eļļu sastāvs), kuras kokogļu ieguvēji sēja martā, bet kuru ražu ievāca augustā. Turklāt Burgundijas puskontinentālais, relatīvi viendabīgais klimats ir piemērots sinepju audzēšanai. Sinepju audzēšanai nav vajadzīgs daudz ūdens. Sinepju augi ļoti labi pielāgojas sausumam un augstām gaisa temperatūrām. Savukārt vēlos, mitros pavasaros sinepes tik labi neaug. Pēc vairākus gadu desmitus ilguša sinepju audzēšanas norieta, sinepju kultūra Burgundijā tika atjaunota, pateicoties galda sinepju ražotāju iniciatīvai, kuras nolūks bija kontrolēt izejvielu ražošanas kvalitāti un uzlabot gatavā produkta kvalitāti. Šī sinepju kultūras atjaunošanas programma mobilizēja pētniecības iestādes, Kotdoras lauksaimniecības kameru, reģiona uzglabāšanas aģentūras, lauksaimniekus un pārstrādes uzņēmumus. Gan Burgundijas īpašo augsnes un klimatisko apstākļu dēļ, gan arī lai atbildētu uz pārstrādātāju prasībām attiecībā uz kvalitāti, ir izraudzītas šķirnes ar specifiskām īpašībām.
Tomēr šajā apgabalā ir izraudzīta zona, kas ir piemērota sinepju sēklu audzēšanai. Šis apgabals ir definēts, ņemot vērā ģeoloģiskos un augsnes kritērijus, lai nodrošinātu sinepju audzēšanas ilgtspējību, neizmantojot skābās brūnaugsnes un augstieņu podzolētās augsnes. Sinepju audzēšanas izmēģinājumu rezultātā ir atklājies, ka šo augšņu potenciāls ir ierobežots, jo nenodrošina barības vielām pietiekami bagātinātu sēklu, turklāt gaistošo izotiocianātu saturs nav pietiekams, kā rezultātā iegūtajai sinepju pastai nav tai raksturīgo īpašību.
4.4. Izcelsmes apliecinājums
Izsekojamību, pamatojoties uz kodificētiem dokumentiem, nodrošina visa Burgundijas sinepju ražošanas procesa laikā, sākot no zemes gabala, kurā sinepju augus audzē, līdz pat brīdim, kad sinepju pasta jau ir sagatavota un iepakota. Sinepju sēklas ievāc tikai no tiem zemes gabaliem, kas iekļaujas AĢIN nolūkos apstiprinātajā audzēšanas apgabalā. Šiem zemesgabaliem jāatbilst ražošanas plānā noteiktajiem selekcijas kritērijiem. Lauksaimnieki savu produkciju piegādā Burgundijas reģionā izvietotām uzglabāšanas aģentūrām. Visiem uzņēmējiem, kas piedalās vai nu sinepju sēklu ražošanā, vai arī to uzglabāšanā vai pārstrādē, ir pienākums arhivēt kodificēto dokumentāciju. Ražošanas laikā sinepju sēklas un gatavā pasta tiek analizēta.
4.5. Ražošanas metode
Sinepju sēklu audzēšanai drīkst izmantot tikai to šķirņu sēklas, kuras ir izvēlējusies Burgundijas sinepju ražošanas asociācija (ABM jeb Association Moutarde de Bourgogne) un kuras iegūtas no šādu sugu augiem: Brassica juncea (ar brūnu un arī ar gaišu apvalku) un Brassica nigra. Ir sagatavots ražošanas plāns, kurā aprakstītas ar sinepēm apsētās platības, izvēlētie zemes gabali, kā arī to izvietojums AĢIN zonā. Pēc novākšanas sēklas piegādā uzglabāšanas aģentūrai, kas atrodas Burgundijā un kas nodrošina sēklu izsekojamību, tīrīšanu un uzglabāšanu.
Šajā ražošanas posmā sēklu partijas ir jāapstiprina, un šīs apstiprināšanas laikā ir iespēja pārbaudīt, vai ir ievēroti šādi kritēriji:
|
— |
vai šo sēklu izcelsme ir Burgundijā un vai to šķirne ir viena no tām, kuras izraudzījusies Burgundijas sinepju asociācija (AMB); |
|
— |
kāds (un vai ir) zaļu vai negatavu sēklu piejaukums, proti, tas nedrīkst pārsniegt 1,5 % (I un II kategorijai); |
|
— |
svešu sēklu piejaukums: ne vairāk kā 0,3 % I kategorijai, 0,5 % — II kategorijai; |
|
— |
nav kukaiņu, pelējuma, sēklas nav sakarsušas; |
|
— |
sēklu lielums: tūkstoš graudu svars (PMG) > 2,35 g (PMG > 2 g, ja ir ārkārtēji laika apstākļi); |
|
— |
ūdens un gaistošās vielas: 4,2 līdz 9 % masas; |
|
— |
tauki: 28 līdz 42 % masas sausnā; |
|
— |
gaistošie izotiocianāti: 0,7 līdz 0,94 % masas sausnā; |
|
— |
olbaltumvielas: 24,2 līdz 30,8 % masas sausnā. |
Pēc apstiprināšanas sēklas sagatavo un piegādā uzņēmumiem, kas atrodas šajā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Sēklas tiek saberztas un pakļautas šķidrā maisījuma (ūdens + vīns) ietekmei. Izmanto baltvīnu, kura cilmes vietas nosaukums ir kontrolēts un kas ražots Burgundijas vīnogu audzēšanas reģionā. Šajā ražošanas posmā sēklas atbrīvo no apvalka un sagatavo sākotnējo sinepju pastu. Šī pasta pēc tam tiek filtrēta, lai no tās atdalītu sēklu apvalkus. Tādējādi tiek iegūta gaiši dzeltenas krāsas pasta ar biezu, viendabīgu un krēmveidīgu konsistenci, kura turklāt ir atbrīvota no gaisa burbulīšiem. Pēc šā posma sinepes tiek noturētas, lai ļautu tām attīstīt to aso garšu. Pastu pēc tam uzglabā un iepako.
4.6. Saikne
Šīs saiknes ar ģeogrāfisko apgabalu pamatā ir jau kopš seniem laikiem šajā reģionā izplatītas zināšanas, senas sinepju sēklu audzēšanas tradīcijas, cieša vēsturiskā saikne starp sinepēm un Burgundijas vīna dārziem, kā arī izsenu reputāciju.
4.6.1. Specifiska kvalitāte
“Moutarde de Bourgogne”, kam raksturīga spēcīga, pikanta garša, iegūst, sajaucot Burgundijā ražotas un uzglabātas sinepju sēklas ar šķidru maisījumu, kurā ietilpst ūdens, sāls, cukurs, garšvielas, vismaz 25 % sausā baltvīna, kas ražots no tradicionālos Burgundijas vīna dārzos audzētām vīnogām. Šiem vīniem raksturīgs, ka tie ir ļoti aromātiski, ar ilgu pēcgaršu, tie piešķir Burgundijas sinepēm tām raksturīgo spēcīgo smaržu, kā arī izteikto Burgundijas baltvīna piegaršu, ar kuru tās atšķiras no citām sinepēm. Sēklu sausajam ekstraktam jābūt vismaz 24 %, savukārt sēklu lipīdu proporcijai jābūt vismaz 9 %.
4.6.2. Reputācija
Starp šīm sinepēm un Burgundiju pastāv ciešas vēsturiskās saiknes. Ir teikts, ka 1336. gadā, kad Burgundijas hercogs Eīds IV organizēja Ruvrā svētkus par godu Filipam VI, to laikā tika izlietots liels toveris (206,75 litru) sinepju. Kopš XVI gadsimta tika pieņemti sinepju ražotāju ģildes statūti (Dižonas pilsētā tos pieņēma 1634. gadā, bet Bonā — 1647. gadā). Līdz pat XIX gadsimtam ražošana notiek tikai mazās ražošanas darbnīcās. Rūpnieciskā revolūcija skar arī sinepju ražošanas nozari. Burgundijas ražotāji savstarpēji sacentās izdomas spējā. Piemēram var minēt, ka 1850. gadā Francijas Académie des Arts, Sciences et Belles Lettres patentēja Dižonas sinepju ražotāja Grey kunga izgudrotu mašīnu, kas ļauj būtiskā mērā palielināt saražotās sinepju produkcijas daudzumu. Laikā no 1750. līdz 1984. gadam ir reģistrēti 263 sinepju ražotāji. Nevienā citā Francijas reģionā nav atrodams tik liels skaits ražotāju.
Sinepju sēklu audzēšanai Burgundijā ir sena vēsture, kā par to liecina, piemēram, fakts, ka Francijas karaļa Fransuā I ārsts Šarls Etjēns uzskatīja, ka Burgundijas sinepju kvalitāte ir labāka, jo “šajā zemē augušās sinepes ir labākas nekā jebkurā citā zemē”.
Vīns un sinepes ir cieši saistīti. 1911. gadā A. Bertijo [A. Berthiot] apgalvoja, ka šo sinepju izcilības iemesls ir ražošanas kvalitāte, kas, pēc viņa domām, tiek nodrošināta, jo tiek saberzti vislabākie graudi un tie tiek sajaukti ar īpašu Burgundijā izgudrotu šķidrumu, proti, skābsulu [franciski verjus], kas ir ļoti skāba vīna veids, kuru iegūst, izspiežot nepilnīgi nogatavojušās baltās vīnogas. Kad vīnkoku filoksera iznīcināja vīnogulājus, kuri deva šo vīnogu ražu, ražotāji pievērsās mazo, balto, skābo vīnogu audzēšanai, bet pēc tam šī prakse izzuda, jo tās pamazām aizstāja ar izkoptu šķirņu vīnogulāju potzariem. Tā kā etiķa izmantošana ražošanā ir aizstāta ar baltvīnu, šīs sinepes ir iespējams tipizēt organoleptiski.
Jau ļoti sen sinepju ražotāji sāka izmantot nosaukumu “Moutarde de Bourgogne”. Piemēram, Sansas [Sens (89)] tiesa 1891. gadā reģistrēja tirdzniecības zīmi “Moutarde de Bourgogne, extra-blanche supérieure”, savukārt 1903. gadā — Dižonas tirdzniecības tiesa reģistrēja tirdzniecības nosaukumu “Moutarde Jacquemart au pur verjus de Bourgogne” (Jacquemar sinepes ar īstu Burgundijas skābsulu). Līdztekus nosaukuma izmantojumam arī pats fakts, ka tirdzniecības nosaukumos izmantota atsauce uz Burgundiju un tās vēsturi, norāda uz Burgundijas sinepju stabilo un jau gadsimtu gaitā izkopto reputāciju. Piemēram var minēt šādus tirdzniecības nosaukumus: “Jean-sans-Peur”, “Téméraire”, “Moutarde à la cuillère de la Belle Bourguignonne”, “La Bourguignonne” u.c.
4.6.3. Cilvēciskais faktors — īpaša zinātība
Līdz Otrajam pasaules karam sinepju sēklu audzēšana Burgundijā saglabā savu nozīmi. Pēc 1945. gada sinepju ražotāji cenšas uzturēt ražošanu reģionā. Sinepju ražotāju arodbiedrība šajā sakarā laiž klajā brošūru, kas veltīta sinepju kultūras tematam. Šo iniciatīvu iemesls ir konkurence citu eļļas augu ražošanas nozarē un pasaules tirgū kopumā.
Bet bija vajadzīgs ilgs laiks, lai sinepju sēklu audzēšanu atjaunotu iepriekšējā apjomā: tas notika tikai pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Šajā laikā attiecīgajā nozarē dominē šādas kopīgas problēmas:
|
— |
ražotāji cenšas dažādot piegāžu avotus un zināmā mērā kontrolēt izejvielu ražošanas kvalitāti. Tālab tie vēlas ietekmēt sēklu augšanu, lai tādējādi uzlabotu gatavā produkta kvalitāti; |
|
— |
lauksaimnieki savukārt cenšas rast iespēju dažādot savu produkciju un nostiprināt tās nozīmi reģionālā mērogā. |
Tika izveidota vadības komiteja, kuras uzdevums attiecīgi bija pārraudzīt šīs kultūras atjaunošanas gaitu:
|
— |
Dižonas nacionālā augstākās agronomiskās izglītības iestāde [Etablissement National d'Enseignement Supérieur Agronomique de Dijon] un Valsts agronomisko pētījumu institūts ģenētisko pētījumu jomā [Institut national de recherche agronomique pour la recherche génétique] orientējas uz ražīguma uzlabošanu un sēklu kvalitātes nodrošināšanu, lai tās atbilstu AMB definētajiem kritērijiem; |
|
— |
Kotdoras lauksaimniecības kamera iesaistās lietišķajos pētījumos un izmēģinājumos; |
|
— |
vietējās uzglabāšanas aģentūras koncentrējas galvenokārt uz loģistikas nodrošināšanu ražas novākšanai un iepakošanu; |
|
— |
lauksaimnieki laukos pārbauda eksperimentālajās stacijās izstrādātās references un audzē pietiekamu daudzumu sēklu, lai ražotāji varētu īstenot ražošanas izmēģinājumus; |
|
— |
Francijas gaļas izstrādājumu ražotāju, piegādes un pārstrādes uzņēmumu federācija, kā arī gaļas pārstrādes nozares pārstāvji, kas īsteno dažādus ražošanas izmēģinājumus: veic eksperimentālas, rūpnieciskas un daļēji rūpnieciskas pārbaudes. |
Šīs sadarbības rezultātā bija iespējams par atsauces šķirnēm AĢIN nolūkā izraudzīties divas šķirnes.
Paralēli šim pētījumam paplašinājās arī ražošana: produkcijas ieguves platība no aptuveni 350 ha 1993. gadā palielinājās līdz 1230 ha 2003. gadā.
4.7. Pārbaudes struktūra
|
Nosaukums: |
CERTIPAQ |
|||
|
Adrese: |
|
|||
|
Tālr.: |
+33 145309292 |
|||
|
Fakss: |
+33 145309300 |
|||
|
E-pasts: |
certipaq@certipaq.com |
4.8. Marķējums
Marķējumā ietvertas šādas norādes:
|
— |
tirdzniecības nosaukums — “Moutarde de Bourgogne”; |
|
— |
logotips — AĢIN. |
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.
|
26.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 72/67 |
Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību
(2009/C 72/11)
Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Paziņojumi par iebildumiem Komisijai jāsaņem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.
KOPSAVILKUMS
PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006
“ŠTAJERSKO PREKMURSKO BUČNO OLJE”
EK Nr.: SI-AĢIN-0005-0418-29.10.2004.
ACVN ( ) AĢIN ( X )
Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.
1. Atbildīgais departaments dalībvalstī
|
Nosaukums: |
Ministrstvo za kmetijstvo, gozdarstvo in prehrano RS |
|||
|
Adrese: |
|
|||
|
Tālr.: |
+386 14789109 |
|||
|
Fakss: |
+386 14789055 |
|||
|
E-pasts: |
varnahrana.mkgp@gov.si |
2. Pieteikuma iesniedzējs:
|
Nosaukums: |
GOLICA GIZ |
|||
|
Adrese: |
|
|||
|
Tālr.: |
+386 28432611 |
|||
|
Fakss: |
+386 28432613 |
|||
|
E-pasts: |
— |
|||
|
Sastāvs: |
ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( ) |
3. Produkta veids:
1.5. grupa. Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u.c.)
4. Specifikācija:
(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)
4.1. Nosaukums
“Štajersko prekmursko bučno olje”
4.2. Apraksts
“Štajersko prekmursko bučno olje” ir neattīrīta, pārtikā lietojama dārzeņu eļļa, kas izspiesta no apgrauzdētām augstkvalitatīvām eļļas ķirbju sēklām.
“Štajersko prekmursko bučno olje” krāsa var būt no tumšzaļas līdz sarkanai, eļļai piemīt raksturīga smarža un garša. Tajā ir līdzsvarots taukskābju sastāvs: aptuveni 20 % piesātināto taukskābju, aptuveni 35 % mononepiesātināto taukskābju un aptuveni 45 % polinepiesātināto taukskābju.
“Štajersko prekmursko bučno olje” turklāt ir bagātīgs tokoferolu avots, jo 100 gramos eļļas ir aptuveni 50 mg E vitamīna. Šīs eļļas sastāvā ir arī citi vitamīni, mikroelementi, karotenoīdi, reti sastopamas aminoskābes un dabīgā krāsviela (hlorofils).
4.3. Ģeogrāfiskais apgabals
Reģionu, kurā no ķirbju sēklām ražo eļļu “Štajersko prekmursko bučno olje”, norobežo iedomāta līnija, kas savieno šādas apdzīvotas vietas: Dravograd, Slovenj Gradec, Mislinja un Velenje (reģiona robeža ir galvenais ceļš), Šoštanj, Mozirje, Nazarje, Vransko, Prebold, Zabukovica un Laško. Tālāk robeža pa Savinjas un Savas upju teci iet garām apdzīvotajām vietām Radeče, Sevnica, Krško un Brežice līdz Obrežje un turpinās pa valsts robežu vispirms ar Horvātiju, tad ar Ungāriju un Austriju, līdz beidzot gar Karavankes grēdu atkal sasniedz apdzīvoto vietu Dravograd.
4.4. Izcelsmes apliecinājums
Visiem “Štajersko prekmursko bučno olje” ražotājiem jābūt reģistrētiem norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un ķirbju sēklu pārstrādei ķirbju eļļā jānotiek atbilstoši ražošanas specifikācijai. Ražotājiem jāuzskaita, cik daudz ķirbju sēklu iepirkts no katra individuāla ķirbju sēklu pārdevēja, kurā datumā veikta sēklu analīze, kādi ir sēklu ķīmisko analīžu rezultāti un fizikālie un ķīmiskie parametri. Ražotājiem turklāt jādokumentē ražošanas process, norādot patērēto izejvielu un materiāla daudzumu un saražotās ķirbju eļļas daudzumu.
Visu šo prasību ievērošanu uzrauga sertifikācijas struktūra, kura akreditēta saskaņā ar Eiropas standartu EN 45011.
4.5. Ražošanas metode
“Štajersko prekmursko bučno olje” var ražot no dažādu šķirņu ķirbju sēklām, taču tām jāatbilst norādītajām kvalitātes prasībām.
Kaut arī ķirbju sēklas var būt izaudzētas ārpus norādītā ģeogrāfiskā apgabala, to pārstrādei eļļā “Štajersko prekmursko bučno olje” jānotiek minētajā apgabalā.
|
1. |
Ķirbju sēklu sagāde (fizikāli ķīmisko parametru, kā piemaisījumu, mitruma un eļļas satura, bojātu sēklu proporcionālā daudzuma, un vizuālo parametru pārbaude). |
|
2. |
Sēklu glabāšana. |
|
3. |
Sēklu tīrīšana (piemaisījumu atdalīšana). |
|
4. |
Sēklu kaltēšana, lai to mitruma saturs būtu 6–7 %. |
|
5. |
Sēklu smalcināšana. |
|
6. |
Mīcīšana. |
|
7. |
Sēklu apgrauzdēšana (30–60 minūtes, maksimālā apgrauzdētās masas temperatūra 120 °C). |
|
8. |
Apgrauzdētās masas presēšana. |
|
9. |
Ķirbju eļļas nogulsnēšanās. |
|
10. |
Kvalitātes kontrole (fizikāli ķīmiskā un organoleptiskā analīze). |
|
11. |
Iepildīšana pudelēs un marķēšana. |
4.6. Saikne
“Štajersko prekmursko bučno olje” ir īpašs, 4.3. punktā norādītajam ģeogrāfiskajam apgabalam raksturīgs pārtikas produkts. Ķirbju sēklu eļļas ražošana ir sena tradīcija Štajerska un Prekmurje apgabalā, to pierāda rakstiskas liecības par pirmās ķirbju sēklu eļļas spiestuves dibināšanu Fram apkaimē 1750. gadā. Ķirbju audzēšana šajā reģionā bijusi tik izplatīta, ka tika dibinātas vairākas spiestuves, kurās ķirbju sēklas ar amatnieciskām metodēm pārstrādāja eļļā (Slovenska Bistrica, Središče ob Dravi, Selo pri Pragerskem u.c.). Piemēram, 1904. gadā Alberts Stigars izveidoja spiestuvi Slovenska Bistrica, kurā ķirbju eļļu spieda, ar amatnieciskām metodēm apstrādājot ķirbju sēklas. Prekmurje apgabalā nav lielu pārstrādes uzņēmumu, ir tikai mazas spiestuves, kuru īpašnieki ir zemnieki. Viena šāda spiestuve ir Feri Vučak, kas atrodas apdzīvotajā vietā Vadarci, Goričko apgabalā. Tā darbojas jau 130 gadus, un tajā joprojām saimnieko tās dibinātāja ģimene, nu jau ceturtajā paaudzē.
“Štajersko prekmursko bučno olje” slava izplatās ārpus Slovēnijas citās Eiropas valstīs, ASV, Austrālijā, Krievijā un citur, to pierāda arī balva, kuru šim produktam kā labākajam jauninājumam 2007. gadā piešķīra IFE07 izstādē (starptautiska pārtikas un dzērienu izstāde) Londonā.
4.7. Pārbaudes struktūra
|
Nosaukums: |
Bureau Veritas d.o.o. |
|||
|
Adrese: |
|
|||
|
Tālr.: |
+386 14757670 |
|||
|
Fakss: |
+386 14747602 |
|||
|
E-pasts: |
info@bureauveritas.si |
4.8. Marķējums
Ja “Štajersko prekmursko bučno olje” fasē norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā, katrs ražotājs drīkst izmantot savu iepakojumu un etiķeti, bet uz šīs etiķetes vai citur uz iepakotā produkta jānorāda aizsargātais nosaukums “Štajersko prekmursko bučno olje”, krāsu logotips “Štajersko prekmursko bučno olje” un atbilstošā Kopienas simbolika vai valsts mēroga kvalitātes zīme.
Ja produktu fasē ārpus norādītā ģeogrāfiskā apgabala, jānodrošina “Štajersko prekmursko bučno olje” izcelsmes vietas izsekojamība. Arī šādā gadījumā uz “Štajersko prekmursko bučno olje” iepakojuma jānorāda aizsargātais nosaukums, logotips un atbilstošā Kopienas simbolika.
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.