25.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/1

PADOMES REZOLŪCIJAI

(2009. gada 16. marts)

par ES Muitas rīcības plānu 2009.–2012. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus

(2009/C 71/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ŅEMOT VĒRĀ

1.	Komisijas stratēģisko ziņojumu (1) un Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjaunotās stratēģijas jauno ciklu (2008–2010), ko Eiropadome aizsāka 2008. gada 14. martā;

2.	Komisijas 2008. gada 16. jūlija paziņojumu par Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģiju;

3.	Padomes Regulu Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības;

4.	Padomes Rezolūciju (2008. gada 25. septembris) par visaptverošu Eiropas mēroga plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu;

ŅEMOT VĒRĀ

5.	arvien lielāko apdraudējumu, ko viltotas preces rada veselībai, drošībai un videi;

6.	jaunākās tendences viltošanas un pirātisma jomā, īpaši saistībā ar jaunām problēmām, ko izraisa pasaules mēroga tirdzniecības globalizācija un tirdzniecība internetā;

7.	to, ka muitai šie jautājumi ir jārisina efektīvāk, kam savukārt vajadzīga pastiprināta administratīva sadarbība un ciešāka sadarbība starp muitu un uzņēmējiem;

ATBALSTA

8.	ES Muitas rīcības plānu 2009.–2012. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, kas izklāstīts pielikumā un ko sagatavojusi prezidentvalsts sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju, papildinot 4. punktā minēto Padomes Rezolūciju;

AICINA

9.	Dalībvalstis un Komisiju efektīvi īstenot minēto rīcības plānu;

10.	Komisiju, sadarbojoties ar prezidentvalsti, ik gadu pārskatīt rīcības plāna īstenošanu;

11.	Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm 2012. gadā iesniegt Padomei nobeiguma ziņojumu par rīcības plāna īstenošanu.

(1) Komisijas paziņojums Eiropadomei “Stratēģiskais ziņojums par Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjaunoto stratēģiju — jaunā cikla uzsākšana (2008–2010) — Pārmaiņu tempa saglabāšana” COM(2007) 803 galīgā redakcija.

PIELIKUMS

ES Muitas rīcības plāns 2009.–2012. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus

Ievads

Komisija un dalībvalstis pārskatīja ES pasākumus saistībā ar muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) piemērošanas jomā, kas veikti muitas rīcības plāna par viltošanas apkarošanu (1) iepriekšējā laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam. Tika secināts, ka Padomes Regulas 1383/2003 īstenošana un minētā rīcības plāna pasākumi ir palīdzējuši veiksmīgi risināt viltotu preču tirdzniecības problēmu. Komisijas publicētā gadskārtējā statistika atspoguļoja muitas darbības pieaugumu, kā arī lielāku sadarbību ar tiesību turētājiem.

Tomēr tika atzīts, ka palielinās konfiscēto izstrādājumu dažādība un ka jaunas tendences, kā, piemēram, sīksūtījumu imports, izmantojot tirdzniecību internetā, liecina — ir vajadzīgi turpmāki pasākumi un nav iemesla ieslīgt bezrūpībā. Tika uzsvērts, ka ir jāreaģē uz šo aizvien lielāko problēmu, jo viltotu preču tirdzniecība rada patiesu apdraudējumu pilsoņiem un visai sabiedrībai.

Komisija uzskata, ka muitas iestādēm ir jāturpina centieni aizsargāt pilsoņu ekonomiskās intereses un veselība, un drošība, un tika ieteikts turpmākas rīcības plāns. Tādā plānā būtu jāiekļauj galvenās jomas, uz ko attiecas iepriekšējais plāns, proti — likumdošana, operatīvās spējas, rūpniecības sadarbība, starptautiska sadarbība un saziņa. Jaunajā plānā būtu jāņem vērā attiecīgas pārmaiņas muitas jomā, piemēram, atjauninātais Kopienas Muitas kodekss, kā arī ārēji apstākļi, tostarp tirdzniecības izplatības pieaugums internetā. Jaunajā ES rīcības plānā īpaši būtu jāpievēršas tam, lai

—	uzlabotu un vajadzības gadījumā grozītu spēkā esošos tiesību aktus intelektuālā īpašuma tiesību jomā;

—	panāktu labāku sadarbību ar tiesību turētājiem;

—	stiprinātu operatīvu sadarbību starp ES muitas iestādēm un trešām valstīm;

—	attīstītu turpmāku starptautisku sadarbību IĪT piemērošanas jomā;

—	uzlabotu publicitāti un informētību, kā arī

—	risinātu problēmu, ko rada tirdzniecība internetā, un nodrošinātu attiecīgas mācības muitas ierēdņiem.

Jaunajā plānā būtu jāpievērš uzmanība arī citām jaunām tendencēm un veidiem, ar ko pasaules mēroga tirdzniecības globalizācijas rezultātā izplata sabiedrībai bīstamas viltotas preces, un būtu jāņem vērā arvien lielākā organizētās noziedzības iesaiste.

Dalībvalstis un Komisija cieši sadarbojās vairākos jautājumos, kas saistīti ar pašreizējās muitas darbības sistēmas izskatīšanu IĪT piemērošanas jomā. Visas dalībvalstis norādīja, ka tās uzskata IĪT aizsardzību par neapšaubāmu prioritāti, un pēc daudzu valstu domām, lai panāktu efektīvāku muitas darbību IĪT jomā, būtu jāizveido un jāsāk izmantot kopīga informācijas datubāze, kas satur apstiprinātus pieprasījumus rīkoties.

Padome savā Rezolūcijā (2008. gada 25. septembris) par visaptverošu Eiropas mēroga plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu aicināja Komisiju un dalībvalstis iesniegt jaunu muitas plānu par viltošanas apkarošanu 2009.–2012. gadā.

Secinājumi, kas izriet no Augsta līmeņa semināra par viltošanas apkarošanu

Muitas darbības IĪT piemērošanas jomā izskatīšana kulmināciju sasniedza Augsta līmeņa seminārā, ko organizēja Parīzē 2008. gada 25. un 26. novembrī — Francijas prezidentūras beigu posmā.

Semināra mērķis bija apsvērt, kā muita iesaistās viltošanas apkarošanā. Dalībvalstu muitas iestāžu ģenerāldirektori un Komisija secināja, ka topošajā muitas rīcības plānā būtu jārisina četras galvenās problēmas, ko izraisa viltošana:

1. Bīstamas viltotas preces

Rīkojot ES mēroga informācijas kampaņas, kurās varētu iesaistīties arī muita, būtu jāinformē patērētāji par viltotu preču radītām, reizēm smagām, sekām. Vajadzības gadījumā būtu jāizdara izmaiņas gan Kopienas, gan valstu tiesību aktos un procedūrās, lai stiprinātu muitas spējas pārtvert viltotas preces. Īpaši būtu jāpievēršas tam, lai saskaņotu pasākumus attiecībā uz vienkāršotām procedūrām un nelieliem daudzumiem neatļautu preču.

2. Organizētā noziedzība

Eiropas Novērošanas centrs, kurā muitas iestādes varētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu un apmainīties ar labāko praksi, dotu iespēju regulāri novērtēt un analizēt ar viltošanu saistītas organizētās noziedzības pieaugumu. Būtu jāstiprina iesaistīto pušu sadarbība, izstrādājot elektroniskas informācijas apmaiņas sistēmas. Ir nepieciešama riska analīze Kopienas mērogā un tā būtu jāpilnveido, izmantojot pastāvošos mehānismus. Tiks izstrādāti kopīgi Eiropas muitas pasākumi, pievēršoties konkrētu nozaru jautājumiem. Tiks stiprināta būtiski svarīgā muitas un rūpniecības partnerība.

3. Viltošanas globalizācija

Ar Ķīnu kopīgs muitas rīcības plāns, ko ir izstrādājuši Komisijas dienesti, dotu iespēju viltošanas apkarošanas nolūkā savstarpēji sniegt informāciju un veikt ierēdņu apmaiņu. Dalībvalstis un Komisija turpinās strādāt, lai pašreizējās sarunās par ierosināto nolīgumu par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu (Anti-counterfeiting trade agreement — ACTA) pieņemtu iedarbīgus pārrobežu izpildes pasākumus. Ar galvenajām partnervalstīm stiprinās starptautisku sadarbību informācijas apmaiņas un kopīgu operāciju jomā.

4. Viltojumu tirdzniecība internetā

Visām dalībvalstīm būtu rūpīgi jāizpēta tirdzniecība, kas notiek internetā, un jāinformē par “labāko praksi”. Ar interneta platformām un finanšu iestādēm, kas iesaistītas tiešsaistē veiktos maksājumos, tiks organizēti semināri un darba grupas, lai noslēgtu saprašanās memorandus un dalītos pieredzē par to, kā pārraudzīt un atklāt profesionālus viltojumu pārdevējus.

ES Muitas rīcības plāns 2009.–2012. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus

Ir atzīts, ka pastāv apstākļi, kas ietekmē muitas darbu un efektivitāti, kuros muitas pārvaldes ir vismaz daļēji atkarīgas no notikumiem citās politikas nozarēs, īpaši no tiesību aktu saskaņošanas intelektuālā īpašuma tiesību jomā, kā arī no sankcijām, ko piemēro par tādu preču tirdzniecību, ar ko pārkāpj IĪT. Turklāt ir jāpastiprina sadarbība ar pārējām valstu tiesībaizsardzības iestādēm. Minētās prasības var īstenot, ja dalībvalstis atzīst viltošanas radīto apdraudējumu un ir kopīgi ieinteresētas to koordinēti un saskaņoti apkarot. Turklāt jaunu ES rīcības plānu katra dalībvalsts varētu viegli izmantot kā piemērotu pamatu, lai izstrādātu valsts rīcības plānu ar mērķi apkarot IĪT pārkāpumus.

Ir arī norādīts — lai apkarotu viltotu preču tirdzniecību, Komisijai un dalībvalstu muitas pārvaldēm ir jāsniedz nozīmīgs ieguldījums Eiropas Viltošanas apkarošanas novērošanas centrā. Kad novērošanas centrs būs izveidots, tas būtu attiecīgi jāinformē par muitas darbību, kas saistīta ar IĪT pārrobežu izpildi.

Pārskatīšanas mehānisms

Komisija arī secināja, ka būtu jāizveido pārskatīšanas mehānisms, ar ko pārraudzītu plānā paredzēto pasākumu īstenošanu. Tādēļ Komisija sadarbībā ar Padomes prezidentvalsti katra rīcības plāna gada beigās sniegs pārskatu. Rīcības plāna pēdējā gadā Komisija kopā ar dalībvalstīm sagatavos sīkāku ziņojumu.

Nobeigums

Pielikumā ir izklāstīts ES Muitas rīcības plāns 2009.–2012. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, un ar to atbild uz Padomes aicinājumu, paredzot plašas muitas darbības ar mērķi apkarot tādu preču tirdzniecību, ar ko pārkāpj IĪT.

(1) Šajā dokumentā termins “viltošana” ir izmantots kā vispārējs jēdziens attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 1383/2003.

PIELIKUMA PIELIKUMS

Pasākums

Galvenā atbildība

Gūtie panākumi

Tiesību akti un datu instrumenti

1.1.

Pārskatīt Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 un tās īstenošanas noteikumus, kas iekļauti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1891/2004, lai varētu precizēt un saskaņot interpretāciju, it īpaši šādos jautājumos:

Eiropas Komisija

—	Ārējais tranzīts, pārkraušana — šis temats ir jāizskata saistībā ar citiem tiesību aktiem, lai varētu konstatēt pārkāpumu, ja tranzīta laikā atklāj viltotas preces;

—	Noteikumi par sīksūtījumiem, kurus importē pasažieri un izmantojot pasta/ātros sūtījumus — iespējams, ka šis temats ir jāizskata saistībā ar citiem tiesību aktiem;

—	Vienkāršotas kārtības piemērošanas noteikumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1383/2003 11. pants);

—	Uzglabāšanas un iznīcināšanas izmaksas un tiesību turētāju paustās bažas par viņu finansiālo atbildību saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem;

—	Ziedojumi labdarības organizācijām un pārstrāde kā viltotu preču iznīcināšanas alternatīvas;

—	Viltotu preču definīcija saistībā ar iespējamu Padomes Regulas (EK) Nr. 1383/2003 darbības jomas paplašināšanu;

—	Sniegt papildu statistiku par konfiscēto preču vērtību, lai nodrošinātu augstas kvalitātes datu apkopojumu par konfiscētām precēm, un piemērot šo kārtību, izstrādājot riska raksturojumus;

—	Ieviest iespēju atlikt pieprasījumu rīkoties un citus pasākumus, lai cīnītos pret tiesību turētāju bezdarbību vai ļaunprātīgu informācijas izmantošanu;

—	Ieviest visus vajadzīgos papildu noteikumus par elektroniskas sistēmas izveidi pieprasījumiem rīkoties.

1.2.

Sagatavot priekšlikumu, ar ko groza EK muitas tiesību aktus, saskaņā ar secinājumiem par tiesību aktu pārskatīšanu.

Eiropas Komisija

1.3.

Izstrādāt un ieviest Kopienas mēroga elektronisku sistēmu pieprasījumiem rīkoties, lai aizstātu to pašreizējo izplatīšanu papīra formātā.

Eiropas Komisija

1.4.

Izveidot un ieviest datubāzi, kurā reģistrē muitas konfiscētās preces un attiecīgu statistiku.

Eiropas Komisija

Operatīvās spējas

2.1.

Izstrādāt labākās pieredzes apmaiņas pasākumus, piem., salīdzinošā novērtējuma pasākumus, mācības un pieredzes apmaiņas braucienus, lai atsevišķu dalībvalstu eksperti vairāk dalītos un apmainītos ar attiecīgu informāciju.

Eiropas Komisija un/vai dalībvalstis

2.2.

ES mēroga rīcība, kas pamatota ar Kopienas riska pārvaldības sistēmu, lai varētu uzlabot viltošanas apkarošanas mehānismu efektivitāti, īpaši pie ES ārējās robežas.

Eiropas Komisija

2.3.

ES mērogā saskaņotas darbības attiecībā uz:

Eiropas Komisija

—	Bīstamiem izstrādājumiem, piemēram, farmaceitiskiem, kas visvairāk apdraud patērētāju un vides veselību un drošību;

—	Atsevišķi izvēlētām ar IĪT saistītām kopīgām operācijām, kas vērstas pret viltošanu svarīgos kultūras, sabiedriskos un sporta pasākumos (Olimpiskās spēles u.c.).

2.4.

Veicināt riska informācijas veidlapas (RIF) plašāku un efektīvāku pielietojumu IĪT piemērošanas jomā:

Eiropas Komisija

—	Noteikt īpašu RIF lietotāju grupu;

—	Veicināt un izveidot valsts mēroga ekspertu tīklu operatīvā līmenī.

2.5.

Izskatīt, kādas sekas rada arvien lielākā problēma, ko izraisa viltotu preču tirdzniecība internetā:

Eiropas Komisija un dalībvalstis

—	Izveidot ekspertu darba grupu, kura sīkāk izskatītu viltotu preču izplatīšanu internetā, un veicināt dalībvalstu sadarbību šai jautājumā;

—	Rīkot seminārus muitas iestādēm un iesaistītām pusēm, īpaši pievēršot uzmanību sīkai interneta problēmas analīzei un apzinot labāko praksi šai jomā.

2.6.

Izstrādāt mācību materiālus par IĪT piemērošanu, tostarp nodrošinot elektroniskas mācības par IĪT, un rīkot attiecīgus mācību kursus.

Eiropas Komisija un dalībvalstis

2.7.

Apkopot un uzturēt atjauninātu sarakstu par dalībvalstu IĪT muitas ekspertiem.

Eiropas Komisija

Uzņēmēju sadarbība

3.1.

Veicināt to, lai tiesību turētāji iesniegtu pieprasījumus rīkoties, tādējādi palielinot viņu informētību par tādu iespēju.

Eiropas Komisija un dalībvalstis

3.2.

Veicināt to, lai ar tiesību turētājiem un citām iesaistītām pusēm tiktu izveidoti īpaši sadarbības un informācijas apmaiņas mehānismi:

Eiropas Komisija, dalībvalstis un tiesību turētāji

—	Noslēgt saprašanās memorandu ar attiecīgām iesaistītām pusēm, piemēram, interneta pakalpojumu sniedzējiem;

—	Sadarboties ar Komisiju, lai uzlabotu informācijas un pieredzes apmaiņu.

3.3.

Rīkot uzņēmējiem/tiesību turētājiem:

Eiropas Komisija un dalībvalstis

—	Mērķtiecīgus seminārus (proti — mācību, reģiona mēroga un darbības seminārus), īpaši pievēršoties jaunām viltotu preču izplatīšanas tendencēm un veidiem, īpaši bīstamiem ražojumiem un tirdzniecībai internetā;

—	Regulāras sanāksmes gan ES, gan valstu mērogā, ko rīko atbilstīgi to konkrētām prasībām un vajadzībām.

3.4.

Pēc iespējas vairāk veicināt elektronisku informācijas apmaiņu ar privāto sektoru.

Eiropas Komisija un dalībvalstis

3.5.

Mudināt izmantot veidlapas, kas brīdina par “sarkano” trauksmes stāvokli/tendencēm, lai muitas iestādes būtu informētas par jaunākajām viltošanas tendencēm un apdraudējumiem.

Eiropas Komisija un dalībvalstis

3.6.

Sniegt informāciju tiesību turētājiem par muitas procedūrām attiecībā uz IĪT piemērošanu.

Eiropas Komisija un dalībvalstis

Starptautiska sadarbība

4.1.

Atbalstīt sarunas par ACTA (nolīgums par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu):

Eiropas Komisija un dalībvalstis

—	Paredzēt vērienīgus pārrobežu izpildes noteikumus;

—	Izveidot muitas ekspertu grupu, kas pārvalda pārrobežu izpildes pasākumu īstenošanu.

4.2.

Atbalstīt ar Ķīnu kopīgo rīcības plānu:

Eiropas Komisija un dalībvalstis

—	Pieņemt konkrētu rīcības plānu;

—	Īstenot galvenos rīcības plāna pasākumus;

—	Pārskatīt (ik gadu) plāna īstenošanas gaitu.

4.3.

Pastiprināt sadarbību ar galvenajiem partneriem (piem., ASV, Japānu un citiem):

Eiropas Komisija un dalībvalstis

—	Uzlabot informācijas apmaiņu (statistikas dati, labākā prakse u.c.);

—	Organizēt tādas kopīgas darbības kā “Kopīgas muitas operācijas”;

—	EK koordinācija starptautiskos forumos, tostarp PTO un PMO;

—	EK koordinēti spēju veidošanas pasākumi.

Izpratnes veicināšana un saziņa

5.1.

Izstrādāt izpratni veicinošus pasākumus:

Eiropas Komisija un dalībvalstis

—	Informatīvas kampaņas par rezultātiem, ko muita sasniegusi IĪT jomā ES un valstu mērogā attiecībā uz veselības un drošības aspektiem, piemēram, farmācijas nozarē. Patērētāji būtu jāizglīto par apdraudējumiem, ko rada viltotu preču iegāde;

—	Brošūras un plakāti lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās un robežšķērsošanas vietās. TV reklāmas sižeti; informatīvi paziņojumi; uznirstošie brīdinājumi internetā; plašsaziņas līdzekļi un izstādes;

—	Apkarot tirdzniecību internetā, vēršot uzmanību uz tās izraisīto apdraudējumu.

5.2.

Veicināt sadarbību saziņas jomā ar citām izpildaģentūrām.

dalībvalstis

5.3.

Koordinēt ES mēroga saziņas pasākumus, tostarp:

Eiropas Komisija

—	Gadskārtēji publicēta statistika;

—	Informatīvas dienas (atvērto durvju dienas, viltošanas apkarošanas diena utt.);

—	Paziņojumi presei;

—	Publikācijas par konkrētiem gadījumiem (konfiscētās preces, jaunas tendences utt.).

5.4.

Komisijas un valstu tīmekļa vietnēs iekļaut vairāk informācijas par IĪT piemērošanu.

Eiropas Komisija un dalībvalstis

25.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/8

PADOMES ATZINUMS

(2009. gada 10. marts)

par atjaunināto Portugāles stabilitātes programmu 2008.–2011. gadam

(2009/C 71/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

(1)	Padome 2009. gada 10. martā izskatīja atjaunināto Portugāles stabilitātes programmu laikposmam no 2008. līdz 2011. gadam.

(2)

Portugāles ekonomikas izaugsme šajā desmitgadē ir lēnāka nekā vidēji euro zonā un mazāka par izaugsmes potenciālu. IKP pieaugums 2008. gadā apstājās, galvenokārt gausa ārējā pieprasījuma rezultātā, kas atspoguļo finanšu krīzi un galveno tirdzniecības partneru slikto ekonomisko situāciju. Ārējā nelīdzsvarotība ir palielinājusies, un rezultātā ir pieaugušas parādsaistības un vienlaikus ir palielinājušies procentu maksājumi ārvalstīm. Turklāt konkurētspējas atšķirība nav mazinājusies, kas galvenokārt atspoguļo zemu ražīguma palielinājumu, kas ir un paliek Portugāles ekonomikas galvenais vājais punkts. Mazāka privātā patēriņa un īpaši kopēja pamatkapitāla veidošanas rezultātā kritās arī iekšzemes pieprasījuma pieaugums. Tomēr vājā izaugsme nekavēja valdību pēdējos gados samazināt valsts deficītu, kas 2008. gadā bija 2,2 % no IKP. Portugāles iestādes ir pieņēmušas dažādus pasākumus, lai 2009. gadā stimulētu ekonomisko aktivitāti saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (EEAP), tam paredzot 1,3 % no IKP, no kuriem 0,8 % no IKP ar ietekmi uz budžetu. Diskrecionārie pasākumi valsts finanšu jomā ierobežo iespēju veikt turpmākus fiskālos pasākumus, neapdraudot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju.

(3)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir programmas pamatā, paredzēts, ka 2009. gadā IKP saruks par 0,8 % reālajā izteiksmē un atgūsies 2010. un 2011. gadā ar reālā IKP pieaugumu par attiecīgi 0,5 % un 1,3 %. Šajās prognozēs ir ņemti vērā stimulēšanas pasākumi, kas pieņemti, reaģējot uz ekonomisko lejupslīdi. Ņemot vērā šobrīd pieejamo informāciju (2), šis scenārijs šķiet balstīts uz optimistiskiem pieņēmumiem par izaugsmi programmas laikā, kas galvenokārt atspoguļo samērā optimistiskas iekšzemes pieprasījuma prognozes, it īpaši kopējā pamatkapitāla veidošanas mērenus samazinājumus programmas scenārijā 2009. un 2010. gadam. Programmas inflācijas prognozes šķiet ticamas. Ir plānots, ka fiskālo stimulu pasākumi 2009. gadam veicinās IKP pieaugumu, galvenokārt ar pasākumiem, lai uzlabotu ieguldījumus. Pamatojoties uz preču un pakalpojumu bilances deficīta samazināšanos, programmā paredzēts tīrā ārvalstu aizņēmuma kritums no 10,5 % no IKP 2008. gadā līdz 7,5 % no IKP 2011. gadā.

(4)

Atjauninātajā programmā un Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozē valsts budžeta deficīts 2008. gadā lēsts 2,2 % apmērā no IKP, kas ir mazliet labāk par iepriekšējā atjauninātajā stabilitātes programmā noteikto mērķi — 2,4 % no IKP. 2008. gada budžeta izpilde bija veiksmīga, jo 2007. gadā rezultāts bija labāks nekā paredzēts, tā kā deficīts minētajā gadā bija gandrīz par 0,50 % no IKP zemāks nekā prognozēts. Turklāt 2008. gada rezultātus ietekmēja ekonomiskās aktivitātes samazināšanās un standarta PVN likmes samazināšana par vienu procentpunktu 2008. gada jūlijā, kas samazināja nodokļu ieņēmumu pieaugumu 2008. gada beigās. To daļēji izlīdzināja valdības veiktā koncesiju pārdošana, galvenokārt hidroelektrostaciju dambju un autoceļu būvei un izmantošanai, kas veidoja apmēram 0,75 % no IKP.

(5)

Atjauninātajā programmā paredzēts valsts budžeta deficīts 3,9 % apmērā no IKP 2009. gadā. Budžeta bilances pasliktināšanos galvenokārt var izskaidrot ar diskrecionāro pasākumu ietekmi. Daži no šiem pasākumiem tika izziņoti 2008. gada sākumā, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus un no 2008. gada jūlija par vienu procentpunktu samazinātu standarta PVN likmi, un tas ietekmēs arī 2009. gada budžeta izpildi. Tomēr programmā ir pieņemts, ka šo divu pasākumu ietekmi mīkstinās to konsolidācijas pasākumu ietekme, kas pieņemti iepriekšējos gados, lai ierobežotu izdevumus, it īpaši attiecībā uz kompensācijām valsts ierēdņiem un sociālajām iemaksām. EEAP kontekstā tika pieņemti pasākumi ar ietekmi uz budžetu, kas izdevumu palielinājumu apvieno ar nodokļu atvieglojumiem, un tie atbilst 0,8 % no IKP. Turklāt bilances pasliktināšanās atspoguļos arī 2008. gadā piešķirto vienreizējo koncesiju samazināšanos, kā arī automātisko stabilizētāju ietekmi. Kopumā, tā kā strukturālā bilance pazeminās par apmēram 1 procentpunktu, ir sagaidāms, ka fiskālās politikas nostādne 2009. gadā būs ekspansīva, kas atbilst EEAP (3).

(6)

Prognozes paredz, ka 2010. gadā faktiskais deficīts kritīs līdz 2,9 % no IKP un vēl līdz 2,3 % no IKP 2011. gadā. Tāpat arī primārās bilances mērķis ir pakāpenisks uzlabojums no deficīta — 0,6 % no IKP 2009. gadā — līdz pārpalikumam 0,4 % un 1,1 % no IKP apmērā attiecīgi 2010. un 2011. gadā. Programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir pēc 2009. gada atjaunot konverģenci ar strukturālās bilances (t. i., cikliski koriģēta bilance, neņemot vērā vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) vidēja termiņa mērķi (VTM) — 0,5 % no IKP. Tomēr programmas pēdējā gadā strukturālais deficīts vēl aizvien pārsniegs VTM. 2010. gadā paredzētais fiskālās bilances uzlabojums galvenokārt ir pamatots ar 2009. gadam pieņemto pagaidu stimulējošo pasākumu atcelšanu. Turklāt tiek pieņemts, ka 2010. un 2011. gadā plānotie uzlabojumi atspoguļo agrākos konsolidācijas pūliņus ierobežot izdevumus, proti, ar novēlošanos ir jūtama ietekme, ko radīja vecuma pensiju sistēmas reforma un pasākumi, kas īstenoti valsts pārvaldes līmenī, kuru galvenais mērķis bija valsts ierēdņu atalgojuma ierobežošana. Atjauninājumā nav norādīti jauni lieli fiskālās konsolidācijas pasākumi. Visbeidzot, saskaņā ar programmu ir paredzēts, ka kritīsies arī faktiskais deficīts, pateicoties plānotajam ekonomiskās aktivitātes uzplaukumam. Prognozē, ka valsts kopējais parāds, kas 2008. gadā lēsts 65,9 % apmērā no IKP, turpinās palielināties un 2010. gadā sasniegs maksimālo apjomu — 70,5 % no IKP —, ko izraisīs plānotais deficīta pieaugums, zemais IKP pieaugums un ievērojamas parāda — deficīta korekcijas 2009. gadā, kas pamatā atspoguļo komercparādu atmaksājumus un finanšu aktīvu iegūšanu Portugāles iestāžu īstenoto finanšu rekapitalizācijas pasākumu ietvaros. Sagaidāms, ka, mazinoties dažiem šiem faktoriem, parāda attiecība nedaudz samazināsies līdz 70 % no IKP 2011. gadā.

(7)

Visā programmas laikā budžeta izpildi apdraud negatīvi riski. Pašreizējos ekonomikas un finanšu apstākļos starptautiskā mērogā ievērojams neskaidrību cēlonis ir saistīts ar makroekonomisko scenāriju, kas, šķiet, ir pamatots uz optimistiskiem pieņēmumiem par izaugsmi. Tādejādi ir pilnīgi iespējams scenārijs, ka IKP pieaugums, kas zemāks par plānoto, kavēs ieņēmumu pieaugumu un apdraudēs izdevumu un IKP attiecības pazemināšanos, kā paredzēts programmā. Tāpat, gan mazākā mērā, ir neskaidrības, vai īstenosies papildu izdevumu ietaupījumi, ko var panākt ar nesen valsts pārvaldēs līmenī pieņemtajiem pasākumiem. Parāda attiecības dinamika var nebūt tik labvēlīga, kā paredzēts programmā, ņemot vērā riskus, kas apdraud makroekonomisko un budžeta scenāriju, kā arī neskaidrību par finanšu glābšanas pasākumu ietvaros piešķirto garantiju un iegūto finanšu aktīvu ietekmi. Tomēr vēlākā periodā parāda pieaugumu, kas saistīts ar pieņemtajiem pasākumiem finanšu sektora atbalstam, varētu novērst, ja ar to saistītā atbalsta shēma un finanšu darbības būtu veiksmīgas.

(8)

Lai gan sabiedrības novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir nedaudz augstāka nekā vidēji ES, nesen uzsāktās pensiju reformas ir palīdzējušas ierobežot paredzēto pensiju izdevumu pieaugumu turpmāko desmitgažu laikā. Budžeta stāvoklis 2008. gadā, kā lēsts programmā, ir gandrīz pietiekošs, lai ilgtermiņā stabilizētu parāda attiecību, neņemot vērā iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz budžetu. Ja par sākuma stāvokli ņemtu Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozē plānoto 2009. gada budžeta stāvokli, ilgtspējības starpība pasliktinātos. Turklāt pašreizējais kopējā parāda līmenis pārsniedz Līguma atsauces vērtību. Lielāku primāro pārpalikumu sasniegšana vidējā termiņā, kā jau programmā paredzēts, palīdzētu samazināt vidējus riskus valsts finanšu ilgtermiņa stabilitātei.

(9)

Programmā paredzēta virkne pasākumu budžeta sistēmas stiprināšanai. Galvenie elementi ir: pakāpeniski ieviest programmatisku budžeta plānošanu un daudzgadu ciklus, sagatavojot plānus visam likumdošanas periodam, un noteikt gada izdevumu griestus. Līdztekus šīm ex-ante budžeta plānošanas izmaiņām ir paredzētas vēl citas izmaiņas, lai panāktu ātrāku un integrētāku ziņošanu par ex-post budžeta izpildi. Kopumā ar šiem centieniem ir atzīts, ka nepieciešams uzlabot budžeta plānošanas procesu un risināt tos divus Portugāles budžeta sistēmas aspektus, kam vajadzīgi turpmāki uzlabojumi, proti — fiskālās politikas plānošana vidējā termiņā un daudz rūpīgāka izdevumu tendenču kontrole. Turklāt programmā paredzēti pasākumi valsts pārvaldes pakalpojumu efektivitātes un lietderības uzlabošanai un izmaiņas valsts uzņēmumu pārvaldībā.

(10)

Portugāles iestādes ir pieņēmušas virkni pasākumu, lai palīdzētu stabilizēt finanšu sektoru, tostarp: padarīt stingrākus finanšu iestāžu pienākumus attiecībā uz informācijas atklāšanu; paaugstināt banku depozītu garantijas (no 25 000 līdz 100 000 euro vienam konta turētājam vienā bankā); piešķirt ne vairāk kā 20 miljardus euro (11,75 % no IKP), lai nodrošinātu garantijas Portugāles bankām aizņēmumiem līdz 2009. gada beigām un palielinātu iekšzemes banku pamatkapitālu ar valsts investīcijām, kuras nedrīkst pārsniegt 4 miljardus euro.

(11)

Reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, Portugāles valdība pieņēma ievērojamus diskrecionārus fiskālos pasākumus. 2008. gada decembrī pieņemtie stimulēšanas pasākumi 2009. gadam ir atbilstoši Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam (EEAP), kuru 2008. gada decembrī apstiprināja Eiropadome, un tie atspoguļo atbilstošu reakciju uz ekonomisko lejupslīdi. Šie pasākumi sniedz pagaidu atbalstu saimnieciskajai darbībai 2009. gadā, un 2010. gadā tiks pārtraukti. Pasākumi galvenokārt vērsti uz investīcijām, uzņēmumu un eksporta atbalstu un nodarbinātības un sociālās aizsardzības atbalstu. Šīs budžeta operācijas ir saistītas ar ES līdzekļu iepriekšēju saņemšanu gandrīz 0.50 % no IKP apmērā, kas neietekmē budžeta bilanci. Šie pasākumi papildina citus pasākumus (izziņoti jau 2008. gadā, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus), kopā veidojot 0,4 % no IKP. Stimulēšanas pasākumi ir savlaicīgi, mērķtiecīgi un pagaidu, un tie lielā mērā saskan ar galvenajiem politikas mērķiem, kas attiecas uz lejupslīdes radītajām īstermiņa problēmām. Turklāt pasākumi ietver dažādus strukturālus pasākumus, lai atbalstītu ilgāka termiņa politikas reformu darba kārtību tādā ziņā, ka tie var palīdzēt sekmēt potenciālo IKP pieaugumu, stiprināt konkurētspēju un nodarbinātību, kā arī palielināt nelabvēlīgā stāvoklī esošu iedzīvotāju grupu ieņēmumus, piemēram, finansējot fiziskās infrastruktūras modernizēšanu vai samazinot darbā pieņemšanas izmaksas. Šie pasākumi ir saistīti ar vidēja termiņa reformu programmu un Komisijas 2009. gada 28. janvārī sagatavotajiem ieteikumiem konkrētām valstīm saskaņā ar Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju. Programmā ir izklāstītas arī finanšu darbības, proti, subsidēt uzņēmumu kredītlīnijas un paātrināt vispārējo valdības komercparādu atmaksu privātajam sektoram (pamatā finansēti, izmantojot finanšu parādu).

(12)

Programmas vispārējā fiskālā nostādne 2009. gadā ir ekspansīva, bet 2010. gadā — restriktīva. Konkrētāk, programmā ir paredzēts 2010. gadā atcelt 2009. gada fiskālo ekspansiju, lai 2010. gadā faktiskais deficīts būtu zem atsauces vērtības — 3 % no IKP —, kas 2009. gadā tiks pārsniegta. 2010. un 2011. gadā ir paredzēti strukturāli uzlabojumi. Tomēr, ņemot vērā riskus, kas apdraud budžeta plānus, var būt vajadzīgi papildu pasākumi, lai programmā paredzētajā apjomā panāktu pavērsienu 2010. gadā. Visbeidzot, ņemot vērā iepriekšminētos riskus, kas apdraud parāda prognozes, parāda un IKP attiecība visā programmas laikā varētu pieaugt.

(13)	Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (4).

Kopumā var secināt, ka programmas mērķis ir saskaņā ar EEAP 2009. gadā dot ievērojamu fiskālo stimulu, gan uz laiku, un tā ir pareiza rīcība ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Programmā pareizi ir plānots atjaunot fiskālo konsolidāciju, tiklīdz ekonomika atveseļosies. Tomēr, ņemot vērā, ka makroekonomiskie pieņēmumi ir optimistiski, ekonomiskā izaugsme var sekmēt fiskālo konsolidāciju mazākā mērā, nekā paredzēts programmā. Sekmīga fiskālā konsolidācija arī ir nepieciešama, lai stiprinātu valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību. Turklāt turpmākai budžeta sistēmas uzlabošanai var būt izšķirīga nozīme, lai sasniegtu plānoto fiskālo virzienu. Visbeidzot, ir svarīgi turpināt sekmēt valsts finanšu kvalitāti, lai nodrošinātu vienmērīgu ekonomikas korekciju, ņemot vērā pastāvošo nelīdzsvarotību, īpaši atbalstot potenciālo IKP pieaugumu, palīdzot uzlabot konkurētspēju un atbalstot ārējā deficīta korekciju.

Ņemot vērā minēto novērtējumu, Portugāli aicina:

īstenot plānoto fiskālo politiku 2009. gadam atbilstīgi EEAP un saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, vienlaikus nepieļaujot turpmāku valsts finanšu pasliktināšanos 2009. gadā, un apņēmīgi 2010. gadā un turpmāk veikt plānoto korekciju, paātrinot budžeta konsolidācijas tempu, ja cikliskie apstākļi ir labāki par prognozētajiem;

ii)	turpināt, kā paredzēts, uzlabot budžeta sistēmu un nodrošināt, ka fiskālās konsolidācijas pasākumi arī turpmāk ir vērsti uz valsts finanšu kvalitātes uzlabošanu, ņemot vērā nepieciešamās korekcijas saistībā ar pastāvošo nelīdzsvarotību.

Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

		2007	2008	2009	2010	2011
Reālais IKP (% izmaiņas)	SP 2009.g. janv.	1,9	0,3	– 0,8	0,5	1,3
	KOM 2009.g. janv.	1,9	0,2	– 1,6	– 0,2	n.d.
	SP 2007.g. dec.	1,8	2,2	2,8	3,0	3,0
SPCI inflācija (%)	SP 2009.g. janv.	2,4	2,6	1,2	2,0	2,0
	KOM 2009.g. janv.	2,4	2,7	1,0	2,0	n.d.
	SP 2007.g. dec.	2,3	2,1	2,1	2,1	2,1
Ražošanas apjoma starpība (5) (% no potenciālā IKP)	SP 2009.g. janv.	0,2	– 0,4	– 2,1	– 2,5	– 2,5
	KOM 2009.g. janv. (6)	0,8	0,2	– 1,7	– 2,5	n.d.
	SP 2007.g. dec.	– 2,2	– 1,8	– 1,1	– 0,2	0,5
Tīrie aizdevumi/aizņēmumi attiecībā pret pārējo pasauli (% no IKP)	SP 2009.g. janv.	– 8,7	– 10,5	– 9,2	– 8,4	– 7,6
	KOM 2009.g. janv.	– 8,7	– 10,2	– 8,2	– 8,7	n.d.
	SP 2007.g. dec.	– 7,0	– 5,8	– 5,6	– 4,9	– 4,7
Valsts budžeta ieņēmumi (% no IKP)	SP 2009.g. janv.	43,2	43,5	44,1	43,6	43,6
	KOM 2009.g. janv.	43,1	44,2	42,6	42,4	n.d.
	SP 2007.g. dec.	42,4	42,7	42,8	43,1	43,1
Valsts budžeta izdevumi (% no IKP)	SP 2009.g. janv.	45,7	45,8	48,0	46,5	45,9
	KOM 2009.g. janv.	45,7	46,3	47,2	46,8	n.d.
	SP 2007.g. dec.	45,4	45,1	44,4	43,5	43,3
Valsts budžeta bilance (% no IKP)	SP 2009.g. janv.	– 2,6	– 2,2	– 3,9	– 2,9	– 2,3
	KOM 2009.g. janv.	– 2,6	– 2,2	– 4,6	– 4,4	n.d.
	SP 2007.g. dec.	– 3,0	– 2,4	– 1,5	– 0,4	– 0,2
Primārā bilance (% no IKP)	SP 2009.g. janv.	0,2	0,8	– 0,6	0,4	1,1
	KOM 2009.g. janv.	0,2	0,8	– 1,7	– 1,3	n.d.
	SP 2007.g. dec.	– 0,1	0,5	1,3	2,2	2,5
Cikliski koriģētā bilance (5) (% no IKP)	SP 2009.g. janv.	– 2,7	– 2,0	– 3,0	– 1,8	– 1,2
	KOM 2009.g. janv.	– 3,0	– 2,3	– 3,8	– 3,3	n.d.
	SP 2007.g. dec.	– 2,0	– 1,6	– 1,0	– 0,3	– 0,4
Strukturālā bilance (7) (8) (% no IKP)	SP 2009.g. janv.	– 2,7	– 2,0	– 3,0	– 1,8	– 1,2
	KOM 2009.g. janv.	– 3,1	– 3,0	– 3,9	– 3,3	n.d.
	SP 2007.g. dec.	– 2,1	– 1,6	– 1,0	– 0,3	– 0,4
Valsts kopējais parāds (% no IKP)	SP 2009.g. janv.	63,6	65,9	69,7	70,5	70,0
	KOM 2009.g. janv.	63,6	64,6	68,2	71,7	n.d.
	SP 2007.g. dec.	64,4	64,1	62,5	59,7	56,7
Stabilitātes programma (SP); Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozes (KOM); Komisijas dienestu aprēķini.

(1) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Šajā tekstā minētie dokumenti ir pieejami tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm.

(2) Novērtējumā jo īpaši ir ņemta vērā Komisijas dienestu 2009. gada janvāra prognoze, bet arī cita informācija, kas kļuva pieejama pēc tam.

(3) Izmantojot cikliski koriģēto bilanču pārrēķinu, balstoties uz programmās sniegto informāciju un Komisijas dienestu piemēroto vienreizējo un pagaidu pasākumu definīciju, kas norāda, ka šo pasākumu izmaksas ir lielākas, nekā norādīts programmā, it īpaši 2008. gadā, strukturālā bilance būtu -2,8 % no IKP 2007. gadā, -2,7 % no IKP 2008. gadā un 1,8 % no IKP 2010. gadā.

(4) Konkrēti, nav pieejami fakultatīvie dati par valsts patēriņa un investīciju (1b tabula), un valdības patēriņa (2. tabula) deflatoriem.

(5) Komisijas dienestu veikts programmā norādītā ražošanas apjomu starpības un cikliski koriģēto bilanču pārrēķins, balstoties uz programmās sniegto informāciju.

(6) Pamatojoties uz paredzēto potenciālo pieaugumu 0,7 %, 0,7 %, 0,4 % un 0,5 % apmērā attiecīgi laika posmam no 2007. līdz 2010. gadam.

(7) Cikliski koriģēta bilance, neņemot vērā vienreizējus un citus pagaidu pasākumus. Programmā nav paredzēti vienreizēji un citi pagaidu pasākumi; atbilstīgi Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozei tie 2007. gadā ir 0,1 % no IKP, 2008. gadā — 0,7 %, 2009. gadā — 0,1 %; visi samazina deficītu.

(8) Izmantojot pārrēķināto cikliski koriģēto bilanci, kuras pamatā ir programmā sniegtā informācija, un Komisijas dienestu piemēroto vienreizējo un citu pagaidu pasākumu definīciju, strukturālā bilance būtu -2,8 % no IKP 2007. gadā, -2,7 % no IKP 2008. gadā, -3,1 % 2009. gadā un -1,8 % 2010. gadā.

Avoti:

Stabilitātes programma (SP); Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozes (KOM); Komisijas dienestu aprēķini.

25.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/17

TĀDU KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMU ATSAUKUMS, KURU TERMIŅŠ IR IZBEIDZIES

(2009/C 71/07)

Atsaukto priekšlikumu saraksts

Dokuments	Starpiestāžu procedūra	Nosaukums	Publikācija OV (1)
Paplašināšanās
COM(2004) 189	-	Priekšlikums tiesību aktam par Kipras Republikas pievienošanās noteikumu Eiropas Savienībai pielāgošanu	OV C 122, 30.4.2004., 54. lpp.
Tiesiskums, brīvība un drošība
SEC(2002) 1308/1	-	Priekšlikums Padomes lēmumam par Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un tās Protokola par gaisa kuģiem, kas 2001. gada 16. novembrī kopīgi pieņemti Keiptaunā, noslēgšanu	-
SEC(2002) 1308/2	–	Priekšlikums Padomes lēmumam par Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un tās Protokola par gaisa kuģiem, kas 2001. gada 16. novembrī kopīgi pieņemti Keiptaunā, noslēgšanu	-
COM(2003) 558/1	2003/0217/CNS	Priekšlikums Padomes Regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu	OV C 96, 21.4.2004., 18. lpp.
COM(2005) 276/2	2005/0128/CNS	Priekšlikums Padomes pamatlēmumam nolūkā stiprināt krimināltiesību normas, lai novērstu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus	OV C 49, 28.2.2006., 37. lpp.
COM(2005) 317	2005/0131/CNS	Priekšlikums Padomes lēmumam par policijas iestāžu sadarbības uzlabošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši uz iekšējām robežām, ar kuru groza Konvenciju par Šengenas Līguma īstenošanu	OV C 49, 28.2.2006., 37. lpp.
Zivsaimniecības un jūrniecības politika
COM(2006) 505		Priekšlikums Padomes lēmumam par nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas noslēgts, lai provizoriski piemērotu Eiropas Kopienas un Mauritānijas Islāma Republikas Zvejniecības partnerattiecību nolīgumu par zveju Mauritānijas zvejas zonās un Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu laika posmam no 2006. gada 1. augusta līdz 2008. gada 31. jūlijam	OV C 332, 30.12.2006., 61. lpp.
Iekšējais tirgus un pakalpojumi
COM(2003) 783		Priekšlikums Padomes lēmumam par Hāgas Konvencijas parakstīšanu par tiesību aktiem, kas piemērojami dažām tiesībām attiecībā uz starpnieka glabātiem vērtspapīriem	OV C 96, 21.4.2004., 33. lpp.
Komisijas politikas virzienu koordinēšana
COM(2005) 59	-	Iestāžu nolīguma projekts par Eiropas regulatīvo aģentūru darbības pamatprincipiem	OV C 123, 21.5.2005., 3. lpp.
Kodēšana
COM(2003) 297	2003/0104/CNS	Priekšlikums Padomes regulai par cūkgaļas tirgus kopīgo organizāciju (kodificēta versija)	OV C 76, 25.3.2004., 20. lpp.
COM(2006) 315	2006/0104/CNS	Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko nosaka Kopienas kritērijus noteiktu dzīvnieku slimību izskaušanai un uzraudzībai (kodificēta versija)	OV C 184, 8.8.2006., 16. lpp.
COM(2006) 694	2006/0231/CNS	Priekšlikums Padomes regulai par inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanu un tirdzniecību (kodificēta versija)	OV C 78, 11.4.2007., 1. lpp.
Nodokļu uzlikšana
SEC(2007) 958		Ieteikums Padomei par ES līdzdalību iniciatīvā “Starptautiskais dialogs nodokļu jautājumos”	-
Tirdzniecība
COM(2005) 398	-	Priekšlikums Padomes regulai par līdzsvarošanas mehānismu, kas piemērojams importam no dažām valstīm, kuras nav Eiropas Kopienas dalībvalstis	OV C 49, 28.2.2006., 37. lpp.
Enerģija
COM(2002) 130		Priekšlikums Padomes direktīvai par spēcīgas iedarbības slēgto radioaktīvo avotu kontroli	OV C 151E, 25.6.2002., 298.-304. lpp.
COM(2003) 370		Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EURATOM) Nr. 2587/1999, ar ko nosaka, par kuriem ieguldījumu projektiem saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 41. pantu jāinformē Komisija	OV C 96, 21.4.2004., 5. lpp.
COM(2006) 709		Priekšlikums Padomes lēmumam par Kopienas nostāju Enerģētikas kopienas Ministru padomē par dažiem procedurāliem jautājumiem, kas saistīti ar Enerģētikas kopienas budžetu, procedūras noteikumiem par novērotāju apstiprināšanu un Enerģētikas kopienas novērotāju pienākumiem un tiesībām un Moldovas, Ukrainas, Norvēģijas un Turcijas apstiprināšanu par Enerģētikas kopienas novērotājiem	-
COM(2007) 108	2007/0042/CNS	Priekšlikums Padomes regulai par Finanšu regulu, ko piemēro Euratom Apgādes aģentūrai	OV C 194, 31.7.2008., 5. lpp.
Transports
COM(2003) 155/2	2003/0056/COD	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par intermodālo pārvadājumu kravas vienībām	OV C 76, 25.3.2004., 10. lpp.
COM(2004) 144	2004/0050/COD	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kompensāciju gadījumos, kad nav ievērotas līgumā noteiktās kvalitātes prasības attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem	OV C 122, 30.4.2004., 48. lpp.

(1) Atsevišķiem priekšlikumiem nav pieejami dati par publikāciju OV.

25.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/21

Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2009/C 71/10)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMA PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

Grozījuma pieteikums saskaņā ar 9. pantu

“PROSCIUTTO DI NORCIA”

EK Nr.: IT-PGI-0117-1554-11.07.2007

AĢIN (X) CVN ( )

1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi:

—		Produkta nosaukums
—		Produkta apraksts
—		Ģeogrāfiskais apgabals
—		Izcelsmes apliecinājums
—		Ražošanas metode
—		Saikne
—		Marķējums
—		Valsts prasības
—		Citas (norādīt sīkāk)

2. Grozījuma veids:

—		Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—		Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums
—		Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—		Pagaidu grozījumi specifikācijā saistībā ar publisko iestāžu noteiktu obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts).

3. Grozījums(-i):

3.1. Produkta apraksts

Ražošanas specifikācijas 3. pantā, kas ir atzīšanas pamatā, sniegta atsauce “liela dzīvsvara cūkas”, kas ir aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Prosciutto di Norcia” produkta izejviela. Tā kā jēdziens “liela dzīvsvara cūkas” ir precīzi definēts, uzskatīja, ka ir lietderīgi ražošanas specifikācijā sniegt precīzu raksturojumu definīcijai “liela dzīvsvara cūkas”, lai sniegtu atbilstošāku informāciju kontroles iestādei un uzticamākus datus patērētājam.

3.2. Izcelsmes apliecinājums

Uzskatīja par lietderīgu 7. pantā ietvert ar izcelsmi saistītus elementus, kuri nav minēti spēkā esošajā ražošanas specifikācijā.

3.3. Valsts prasības

No ražošanas specifikācijas svītro visas atsauces uz ražotāju apvienības veiktām kontroles darbībām, kuras neatbilst Regulas (EK) Nr. 510/2006 10. un 11. panta noteikumiem.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“PROSCIUTTO DI NORCIA”

EK Nr.: IT-PGI-0117-1554-11.07.2007.

AĢIN (X) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Prosciutto di Norcia”

2. Dalībvalsts vai Trešā valsts:

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids (kā II pielikumā)

1.2. Grupa. Gaļas produkti

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

AĢIN “Prosciutto di Norcia” produkts ir nogatavināts žāvētais šķiņķis, un, laižot tirdzniecībā, tam ir raksturīga bumbierveida forma, tas sver ne mazāk kā 8,5 kg, sagriežot tas ir blīvs, un šķiņķa krāsa ir no sarkanīgas līdz sarkanai. Tam raksturīgs tipisks, nedaudz pikants aromāts, garša ir piesātināta, bet ne sāļa.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

AĢIN “Prosciutto di Norcia” šķiņķa izejmateriālu — saskaņā ar Itālijas Ciltsgrāmatu (Libro Genealogico Italiano) — iegūst no tradicionālo šķirņu “Large White” un “Landrace” tīršķirņu vai šo pašu šķirņu kuiļu pēcnācēju cūku ciskām; kā arī no tādu cūku ciskām, kas ir uzlabotās šķirnes “Duroc” kuiļu pēcnācējas. Ir arī atļauts izmantot cūkas, kas ir citu šķirņu kuiļu vai hibrīdu kuiļu pēcnācējas, ja tās iegūtas tādas selekcijas vai krustošanas ceļā, kuru mērķi nav nesaderīgi ar Itālijas Ciltsgrāmatas mērķiem attiecībā uz liela dzīvsvara cūku iegūšanu. Attiecībā uz cūku izcelsmi nav ģeogrāfiska ierobežojuma.

Tomēr nedrīkst izmantot cūkas, kurām piemīt pretējas īpašības, jo īpaši ar cūku stresa sindromu (CSS); ģenētiskus tipus un dzīvniekus, kurus uzskata par neatbilstošiem šajā ražošanas specifikācijā noteiktajiem mērķiem, un tīršķirņu “Landrace Belga”, “Hampshire”, “Pietrain”, “Duroc” un “Spotted Poland” dzīvniekus.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Izmantotajai barībai jāatbilst tirdzniecības standartiem. Ēdināšana, lēnām un pakāpeniski palielinot ikdienas barības devas, apvienojumā ar audzēšanas metodēm veicina liela dzīvsvara cūku iegūšanu.

To cūku ēdināšanai, kuru dzīvsvars ir no 30 līdz 80 kilogramiem, izmanto ražošanas specifikācijas 1. un 2. tabulā norādīto lopbarību, ievērojot to, ka graudaugu saturs nedrīkst būt mazāks par 45 % no kopējās sausās barības daudzuma. To cūku ēdināšanai, kuru dzīvsvars pārsniedz 80 kilogramus, jāizmanto tikai 2. tabulā norādītā lopbarība, ievērojot to, ka graudaugu saturam kopējā sausās barības daudzumā jābūt vismaz 55 %.

Izbarojot gan sūkalas, gan paniņas, to apjoms nedrīkst pārsniegt 15 litrus dienā uz vienu cūku.

Slāpekļa saturs šķiedenī nedrīkst pārsniegt 2 %.

Dehidrētu kartupeļu un maniokas kopējais apjoms nedrīkst pārsniegt 15 % no sausās barības daudzuma. Attiecībā uz visiem iepriekšminētajiem parametriem pieļaujamās pielaides nepārsniedz 10 %.

Barības devas sastāvam jābūt tādam, lai apmierinātu dzīvnieku vajadzības dažādos audzēšanas posmos attiecībā uz ražošanas specifikācijā noteiktajiem mērķiem.

Barībai drīkst pievienot minerālvielu un vitamīnu piedevas, nepārsniedzot spēkā esošajos vispārīgajos tiesību aktos noteiktos daudzumus.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

“Prosciutto di Norcia” ražošana un nogatavināšana jāveic 4. punktā norādītajā ražošanas teritorijā.

3.6. Īpaši noteikumi sagriešanai, rīvēšanai, iepakošanai u.c.

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Šķiņķi “Prosciutto di Norcia” laiž tirdzniecībā ar atbilstošu produkta identifikācijas zīmogu. Zīmogu veido logotips, uz kura ir iededzināts marķējums “Prosciutto di Norcia”. Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādei “Prosciutto di Norcia” jābūt atveidotai ar skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem burtiem, kas krasi atšķiras no jebkādiem citiem uz etiķetes esošiem uzrakstiem, un aiz tās uzreiz jānorāda uzraksts “Indicazione geografica protetta” (un/vai tā saīsinājums itāļu valodā “IGP”), kam jābūt pārtulkotam tirdzniecības galamērķa valsts valodā. Šādas norādes pielāgo nosaukuma logotipam. Nedrīkst pievienot nekādu apzīmējumu, kas nav skaidri paredzēts noteikumos.

Tomēr ir atļauts lietot norādes, kurās izmantotas atsauces uz vārdiem vai uzņēmuma nosaukumiem, privātajiem zīmoliem, ja tām nav slavinošs vai patērētāju maldinošs raksturs, kā arī cūkkopības saimniecību nosaukumus, kurās veikta produkta ražošana.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Produkta “Prosciutto di Norcia” pārstrādes ģeogrāfiskais apgabals ietver Norcia, Preci, Cascia, Monteleone Spoleto, Poggiodomo pašvaldības, kas atrodas teritorijās, kuru augstums virs jūras līmeņa pārsniedz 500 metrus.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Specifikācijas 4. punktā minētajam ģeogrāfiskajam apgabalam raksturīgas augstas kalnu grēdas, kuras neļauj ieplūst mitrajam jūras gaisam, un kaļķakmens veidojumi, kas ļauj izplatīties lietus ūdenim. Šādas īpašības apvienojumā ar zināšanām, ko iedzīvotāji uzkrājuši laika gaitā cūkkopībā un cūkgaļas atgriezumu apstrādes jomā, un attiecīgu specializēšanos ir ļāvusi šajā ģeogrāfiskajā apgabalā izveidoties tādai dabas videi un cilvēkvidei, kas kļuvusi īpaši piemērota augstvērtīga šķiņķa ražošanai.

5.2. Produkta specifika

Sagriezts šķiņķis “Prosciutto di Norcia” ir blīvs, šķiņķa krāsa ir no sarkanīgas līdz sarkanai, tā aromāts ir nedaudz pikants, garša piesātināta, bet ne sāļa.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

AĢIN “Prosciutto di Norcia” kvalitāte ir cieši saistīta ar vides apstākļiem, kā arī ar cilvēciskajiem faktoriem, kas ietekmē tā sagatavošanu. Ir skaidrs, ka apgabala dabiskā vide ir jo īpaši labvēlīga nogatavošanās un nogatavināšanas procesiem, pateicoties 5.1. punktā aprakstītajiem klimatiskajiem apstākļiem un augsnes īpatnībām. Turklāt cūkgaļas glabāšana Nursino apgabalā bija izplatīta jau seno romiešu laikos. Tā kā kalnu apvidiem bija raksturīga nabadzīga lauksaimniecība un aukstajā sezonā šā apgabala iedzīvotāji nebija nodarbināti, tie bija specializējušies cūkkopībā. Cūkkopību atbalstīja Republikas laikā un Romas Impērijas laikā, kā arī Baznīcas dominējošajā periodā, kurā lietderīgi izmantoja Lazio reģiona teritorijas. Zemnieki jau tolaik labi pārzināja cūku anatomiju un kaušanas procesu, cūkgaļas atgriezumu apstrādi un uzglabāšanu, un šķiņķi pārdeva, sālīja un nogatavināja tuvumā esošajos apgabalos.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

Ražošanas specifikācijas konsolidētā versija ir pieejama vai nu

—	šādā tīmekļa vietnē: www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm?txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg vai

—	tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (www.politicheagricole.it) un uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē), un visbeidzot uz “Disciplinari di Produzione all'esame dell'UE (Reg CE 510/2006)”.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

25.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/25

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2009/C 71/11)

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) NR. 510/2006

“AMARENE BRUSCHE DI MODENA”

EK Nr.: IT-AĢIN-005-0714-23.07.2008.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

“Amarene Brusche di Modena”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids (kā II pielikumā)

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība.

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Kad ievārījumu “Amarene Brusche di Modena” AĢIN laiž apgrozībā, tam ir maiga konsistence un raksturīga intensīvi sarkanbrūna krāsa ar tumšu ietonējumu; Refrakcijas koeficients 20° temperatūrā ir no 60 līdz 68 Briksa grādiem; raksturīgais skābuma līmenis, ko iegūst, nosakot Ph skaitli, ir no 2,5 līdz 3,5. Gatavais produkts satur 70 % svaigu ogu.

Ievārījumam “AMARENE BRUSCHE DI MODENA” AĢIN ir raksturīga līdzsvarota saldi rūgtena garša ar nelielu skābuma piegaršu. Brīdī, kad ievārījumu “Amarene Brusche di Modena” laiž apgrozībā, tajā ir vismaz 60 % cukura.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Ievārījumu “Amarene Brusche di Modena” AĢIN gatavo no skābajiem ķiršiem, kuri iegūti no augļu dārziem, kuros audzē Amarena di Castelvetro, īskātiņu Amarena di Vignola, garkātiņu Amarena di Vignola, Amarena di Montagna, Amarena di Salvaterra, Marasca di Vigo, Meteor, Mountmorency, Pandy šķirnes ķiršus.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Ķirši jāaudzē un ievārījums “Amarene Brusche di Modena” jāražo 4. punktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā, jo tajā, kā izklāstīts 5.1. punktā, ķiršiem ir īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u.c.

Ievārījums “Amarene Brusche di Modena” jāiepilda 4. punktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai varētu nodrošināt produkta izcelsmi un pārbaudi un nepieļautu, ka tiek zaudētas 3.2. punktā minētās raksturīgās īpašības, un novērstu turpmāku pasterizāciju, kas varētu mainīt ievārījuma “Amarene Brusche di Modena” AĢIN tipisko, līdzsvaroti saldskābo garšu.

Ievārījumu “Amarene Brusche di Modena” AĢIN iepilda stikla vai baltā skārda traukos, kuru tilpība ir 15 ml, 212 ml, 228 ml, 236 ml, 314 ml, 370 ml, 2650 ml un 5000 ml. Trauki, kuru tilpība ir 2650 ml un 5000 ml, paredzēti vairumtirdzniecībai.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Nosaukuma “Amarene Brusche di Modena” AĢIN logotipu veido burts A, kura šķērssvītru aizstāj amarena ķirsis ar kātiņu un lapu. Attēls aizņem 74x74 mm lielu laukumu. Zem tā trīs rindiņās izkārtoti vārdi AMARENE BRUSCHE DI MODENA I.G.P. Logotipu var piemērot atbilstīgi tā izmantojumam.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ķiršu audzēšanas un ievārījuma “Amarene Brusche di Modena” AĢIN ražošanas apgabals ietver turpmāk minēto pašvaldību administratīvās teritorijas Modēnas provincē Bastiglia, Bomporto, Campogalliano, Camposanto, Carpi, Castelfranco Emilia, Castelnuovo Rangone, Castelvetro di Modena, Cavezzo, Concordia sul Secchia, Finale Emilia, Fiorano Modenese, Formigine, Guiglia, Maranello, Marano sul Panaro, Medolla, Mirandola, Modena, Montese, Nonantola, Novi di Modena, Pavullo nel Frignano, Prignano sul Secchia, Ravarino, S. Cesario sul Panaro, S. Felice sul Panaro, S. Possidonio, S. Prospero sul Secchia, Sassuolo, Savignano sul Panaro, Serramazzoni, Soliera, Spilamberto, Vignola, Zocca un blakus esošās Boloņas provinces pašvaldības Anzola nell'Emilia, Bazzano, Castel d'Aiano, Castello di Serravalle, Crespellano, Crevalcore, Monte S.Pietro, Monteveglio, San Giovanni in Persiceto, Sant'Agata Bolognese, Savigno, Vergato.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Ievārījuma “Amarene Brusche di Modena” AĢIN ražošanas apgabalam raksturīgas ļoti dziļi iestrādātas augsnes, kas parasti ir auglīgas, labi strukturētas, nedaudz porainas un caurlaidīgas. Smilšmāla augsne ar nelielu māla daļu ir ļoti piemērota, lai audzētu skābos ķiršus, kam vajadzīga caurlaidīga, labi drenēta svaiga augsne. Šīs augsnes īpašās struktūras un tās tekstūras dēļ augsne ir pietiekami poraina, drenēta un līdz ar to pastiprināti ventilēta. Attiecīgajā apgabalā ir blīvs dabīgo un mākslīgo ūdensceļu tīkls. Klimats ir mēreni mitrs un Modēnas zemienes zemākajās vietās pat subarīds; šādi apstākļi ir īpaši labvēlīgi skābo ķiršu augšanai.

5.2. Produkta specifika

Ievārījums ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Amarene Brusche di Modena” atšķiras no citiem produktiem, kas pieder tai pašai preču kategorijai, ar izejvielas īpašām organoleptiskām, ķīmiskām un fiziskām īpašībām, ko rada to skābo ķiršu šķirnes ogas, kas audzēti audzēšanas apgabalā, jo sevišķi ievārījuma īpašā garša, kurai raksturīga līdzsvarota saldi rūgtena garša ar skābuma piegaršu. Cita svarīga atšķirīga īpašība ir dabīgais ražošanas process, kura pamatā ir ogu iebiezināšana ar termisku iztvaicēšanu, neizmantojot biezinātājus, krāsvielas vai konservantus, kā arī liela ogu koncentrācija salīdzinājumā ar pievienoto cukuru un turpmākas pārstrādes neveikšana pirms iepildīšanas.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju un citām īpašībām (AĢIN).

Pieteikumu par produkta “Amarene Brusche di Modena” atzīšanu par AĢIN pamato tā reputācija un popularitāte. Ievārījuma “Amarene Brusche di Modena” reputāciju apstiprina plašā bibliogrāfija, kas apliecina vietējo iedzīvotāju īpašās zināšanas un prasmes, ko tie nodevuši no paaudzes paaudzē un kas saistītas ar ogu tūlītējas pārstrādes nepieciešamību, jo tās ātri bojājas, tādējādi radot izslavētu produktu, kas bija iecienīts galvenokārt dēļ dabīgā izgatavošanas procesa.

Kā apliecinājums šā ievārījuma reputācijai jāmin arī fakts, ka 4. punktā precīzi definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā jau pagājušā gadsimta sākumā bija ne tikai daudz ķiršu audzēšanas saimniecību, bet arī ogu savākšanas centri un telpas, kur tās uzglabāt aukstumā, daudzas vārītavas un mazas un vidējas ievārījuma ražotnes. Ķiršu audzēšanas saimniecībās pavisam kopā strādāja 350 strādnieki, kas deva ievērojamu pievienoto vērtību. Pirmo reizi intensīvi audzēt ķiršus 1882. gadā mēģināja advokāts Luidži Mančīni (Luigi Mancini) savā muižā “La Colombarina” netālu no Viņjolas (Vignola), bet faktiski jau 1820. gadā ievērojamais botāniķis Džordžo Gallēzio (Giorgio Gallesio) rakstīja, ka Modēnas apkārtnē “ap lauku mājām parasti aug ķirši, kuru ogas izmanto sīrupa, konservu, ievārījuma, pudiņu un kūku gatavošanai”, kas liecina par mājsaimniecību ķiršu produku senu gatavošanas tradīciju Modēnas lauku apvidū.

Daudzās senās receptes liecina, ka produktu jau sen izmanto mājsaimniecībās vai nelielos mājamatniecības uzņēmumos tipisku reģionālo saldo ēdienu gatavošanai. Gan vissenākajās, gan jaunākajās receptēs paredzēta ievārījuma izmantošana jo īpaši pašceptās kūkās. To apstiprina arī divi 19. gadsimta Modēnas manuskripti — pirmo veido četras burtnīcas, kurās pierakstus izdarījuši četru paaudžu buržuāziskas izcelsmes mājas saimnieki un kuras publicētas 1970. gadā, otra manuskripta (publicēts 2001. gadā) autors ir Ferdinando Kavadzoni (Ferdinando Cavazzoni), Casa Molza konditors, un tajā vēstīts par dažādiem ievārījumu gatavošanas veidiem.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu iesniegšanas procedūru, aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Amarene Brusche di Modena” atzīšanas pieteikumu 2004. gada 21. jūlijā publicējot Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana [Itālijas Republikas Oficiālais Vēstnesis] 169. numurā.

Ražošanas specifikācijas konsolidētais teksts ir pieejams

—	šādā tīmekļa vietnē: www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm?txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg vai

—	tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē), un visbeidzot uz “Disciplinari di Produzione all'esame dell'UE (Reg CE 510/2006)”.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

25.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/28

(2009/C 71/12)

GROZĪJUMA PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) NR. 510/2006

Grozījumu pieteikums saskaņā ar 9. pantu

“LA BELLA DELLA DAUNIA”

EK Nr. IT-PDO-105-0085-09.07.2007.

AĢIN ( ) ACVN (X)

1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi:

—		Produkta nosaukums
—		Produkta apraksts
—		Ģeogrāfiskais apgabals
—		Izcelsmes apliecinājums
—		Ražošanas metode
—		Saikne
—		Marķējums
—		Valsts prasības
—		Citas (norādīt sīkāk)

2. Grozījumu pieteikums:

—		Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—		Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums
—		Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—		Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu pieprasīto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3. Grozījums(-i):

3.1. Produkta apraksts

1999. gadā publicētā Kopsavilkuma 4.2. punktā “Apraksts” par ražas novākšanas provizorisko datumu tika noteikts 1. oktobris; turpretim 2000. gadā publicētajā specifikācijā ražas novākšanai bija paredzēti divi datumi, nosakot, ka zaļās olīvas jāsāk novākt 1. oktobrī, bet melnās — 25. oktobrī.

Tādējādi 2000. gada specifikācijā noteikto melno olīvu novākšanas sākuma datumu vajadzēja pārcelt uz 1. oktobri, jo klimatisko apstākļu pārmaiņu pēc šajā datumā olīvas jau maina krāsu vai ienākas, iekrāsojoties vīna sarkanā krāsā.

Turklāt skaidrības labad jānorāda, ka, laižot tirdzniecībā, abu veidu olīvu (zaļo un melno) masai ir jābūt no 6 līdz 30 g, tādējādi aizstājot 1999. gada kopsavilkumā minēto teikuma daļu “kaulenis vidēji sver vismaz 11 g, taču ne vairāk par 18 g”.

3.2. Ražošanas metode

Ir novērots, ka, apūdeņojot un lietojot vismūsdienīgākos agrotehniskos paņēmienus, iespējams iegūt ražu, kas pārsniedz 110 centnerus no hektāra; tādēļ, lai nepamatoti neierobežotu produkcijas apjomu, ir kļuvis vajadzīgs produkcijas maksimālo apjomu palielināt no 110 līdz 150 centneriem no hektāra.

Sārmu šķīduma koncentrāciju, kas vecajā specifikācijā bija norādīta Bomē grādos un kas bija noteikta no 2° līdz 4°, jaunajā specifikācijā izsaka procentos — no 1,7 % līdz 4,0 %. To dara tādēļ, lai visi ražotāji varētu strādāt tradicionālajā veidā.

Maksimālais ilgums apstrādei ar sārmu šķīdumu pagarināts no 12 līdz 15 stundām, jo izrādījies, ka atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem sārmu šķīdumā olīvas jāpatur ilgāk par 12 stundām.

Ir noteikts, ka “ja laikposms starp fermentāciju un iesaiņošanu pārsniedz 6 mēnešus, jāpievieno sasmalcināts sāls, lai sālījuma koncentrācija nebūtu mazāka par 8 % līdz 10 %”, jo ir konstatēts, ka tādu olīvu sālījumam, kuras iesaiņotas 6 mēnešu laikā pēc fermentācijas, sāli pievienot nevajag.

Attiecībā uz melnajām olīvām ir ieviesta cita Kalifornijas sistēmas metode, jo saskaņā ar vietējo ražotāju pieredzi tā ir piemērotāka 'Bella di Cerignola' šķirnes olīvām. Attiecībā uz A metodi ir norādīts, ka līdz 150 mg liels dzelzs glikonāta vai dzelzs laktāta daudzums kilogramā olīvu jāuzskata par nogulsnēm.

Lai apmierinātu atsevišķu tirgu pieprasījumus, ir ieviesti citu veidu trauki olīvu iesaiņošanai.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) NR. 510/2006

“LA BELLA DELLA DAUNIA”

EK Nr. IT-PDO-105-0085-09.07.2007.

AĢIN ( ) ACVN (X)

1. Nosaukums:

“La Bella della Daunia”

2. Dalībvalsts vai Trešā valsts:

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids (kā II pielikumā)

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Laižot tirdzniecībā, zaļajām galda olīvām ACVN “La Bella della Daunia” jābūt ar šādām īpašībām:

—	krāsa zaļa ar viendabīgu salmu nokrāsu un ar saskatāmām lenticelēm;

—	iegarena, plūmei līdzīga forma ar šauru pamatnīti un smailu un lokanu galotnīti;

—	mīkstums smalks, tā garša pilnīga un konsistence kompakta, virsmiziņa plāna;

—	masa no 6 g līdz 30 g;

—	mīkstuma procentuālais iznākums > 80 %;

—	tauku saturs < 15 %;

—	reducējošo cukuru saturs < 2,8 %.

Laižot tirdzniecībā, melnajām galda olīvām ACVN “La Bella della Daunia” jābūt ar šādām īpašībām:

—	ārējā krāsa intensīvi melna;

—	iegarena, plūmei līdzīga forma ar šauru pamatnīti un smailu un lokanu galotnīti;

—	mīkstums smalks, tā garša pilnīga un konsistence kompakta, virsmiziņa plāna;

—	masa no 6 g līdz 30 g;

—	mīkstuma procentuālais iznākums > 80 %;

—	tauku saturs < 18 %;

—	reducējošo cukuru saturs < 2,4 %.

Olīvas novāc tieši no koka, sākot no 1. oktobra; zaļās olīvas sāk novākt, kad olīvu miziņas krāsa no lapu zaļas mainās uz salmu zaļu ar skaidri saskatāmām lenticelēm, turpretim melnās olīvas — kad tās jau mainījušas krāsu vai ienākušās, iekrāsojoties vīna sarkanā krāsā.

Olīvu produkcijas maksimālais apjoms, uz kuru var attiecināt aizsargāto cilmes vietas nosaukumu, ir 150 centneri no hektāra, audzējot monokultūrā vai jaukti (pēdējā gadījumā tā ir paziņotā produkcija).

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

“La Bella della Daunia” ražošanas posmi jāveic 4. punktā definētajā ražošanas apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u.c.

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Visiem iepakojuma traukiem jābūt ar attiecīgu marķējumu saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem; uz etiķetes skaidriem un salasāmiem drukātiem vienāda lieluma burtiem jānorāda šādi dati: “La Bella della Daunia” un “Denominazione di origine protetta” (vai saīsināti — “DOP”), ražotāja vai iesaiņotāja vārds un uzvārds, uzņēmuma nosaukums un adrese; iesaiņojuma trauka satura tīrsvars bez sālījuma saskaņā ar spēkā esošajiem standartiem. Turklāt uz etiķetes jābūt grafiskam simbolam saistībā ar īpašā un neatkārtojamā logotipa māksliniecisko attēlu, kas vienmēr jāizmanto kopā ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu. Grafisko simbolu viedo negatīvā attēlots sievietes siluets, kas atgādina senajā Daunia izplatīto vāžu apgleznojumos redzēto — dejotāja ar kreisajā rokā paceltu olīvkoka zaru. Siluetu aptver uzraksts “La Bella della Daunia” ar klasiskajam laikmetam raksturīgajiem burtiem (majuskuļiem) ar pacirtni.

Ārējā ietvara augšdaļā zeltainā krāsā (Pantone 872) ir norāde “Oliva da mensa DOP”, savukārt apakšdaļā norāda šķirnes nosaukumu — 'Bella di Cerignola'. Grafisko simbolu attēlo uz uzlīmes, kas var būt trejāda izmēra: 2 cm, 3 cm un 5 cm diametrā.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Cerignola, Ortanova, S. Ferdinando di Puglia, Stornara, Stornarella un Trinitapoli (Foggia provincē) ir daļa no lielā Tavoliere della Puglia līdzenuma, kuru veido centrālā daļa, kas platības ziņā ir vislielākā, un divas diezgan plašas joslas ziemeļos un dienvidos ar dažādu reljefu. Minētās pašvaldības atrodas centrālās daļas piekrastes pusē. Šim apgabalam raksturīgs vienveidīgs lēzens slīpums jūras virzienā, kurš norobežo teritorijas austrumu pusi. Vidējais augstums virs jūras līmeņa ir 100–150 m, tā ka Tavoliere della Puglia uzskatāma par vienu no Itālijas piekrastes līdzenumiem. Slīpā līdzenuma kritums ir 7–8 %. Gruntsūdeņi atrodami dažādā līmenī atkarībā no apgabala — 25 līdz 50 m dziļi. Arī artēziskie ūdeņi atrodas dažādā dziļumā, bet no 60 līdz 70 m dziļuma ūdens jau izšļācas ar labu plūsmas ātrumu.

Attiecīgo teritoriju platība ir šāda: Cerignola —58 965 ha, Ortanova — 14 393 ha, San Ferdinando di Puglia — 4181 ha, Stornara —3364 ha, Stornarella —3388 ha un Trinitapoli — 14 755 ha. Kopā — 99 046 ha. ACVN “La Bella della Daunia” platības samazinātas aptuveni par 30 %, jo no tām atskaitīti apgabali, kuros augsnes un klimatiskie apstākļi nav piemēroti galda olīvu audzēšanai; patlaban olīvas minētajās teritorijās audzē aptuveni 850 ha platībā. Nesen ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu ar olīvkokiem apstādīti vēl 180 ha.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Cerignola, Ortanova, S. Ferdinando di Puglia, Stornara, Stornarella un Trinitapoli (Foggia provincē) pašvaldību teritorijas vieno līdzīgi augsnes, klimatiskie un hidroloģiskie apstākļi, kas tādējādi veido viendabīgu ražošanas apgabalu. Tajā ir tipisks Vidusjūras klimats — rudenī un ziemā auksts un mitrs, bet vasarā silts un izteikti sauss. Scirocco jeb dienvidu vējš, kas Tirēnu jūras piekrastē ir mitrs un lietu nesošs, bet, šķērsojis Apenīnu kalnu grēdu, tas savu mitrumu zaudē un pūš no šiem kalniem silts un sauss Adrijas un Jonijas jūras piekrastē. Augšņu dziļums ir dažāds, ļoti atšķirīgs ir arī to blīvums; pārsvarā augsnes ir vidēji vieglas. Augsnes ūdenscaurlaidība visumā ir laba; ziemā stāvoši ūdeņi, kas neiesūcas augsnē, rodas tāpēc, ka nelielā dziļumā ir sacementējušies augsnes slāņi, jo tajos daudz kaļķakmens un smilšmāla. Augsnes reakcija gandrīz vienmēr ir vāji bāziska vai tuva neitrālai. Šīm augsnēm var būt laba auglība, un, ja tās racionāli apstrādā, to fizikālās īpašības, jo īpaši struktūra, ir labvēlīgas olīvu audzēšanai.

5.2. Produkta specifika

Olīvas nosaukums droši vien cēlies no tai raksturīgās kauleņa formas, kura ļoti atgādina plūmi. Šīs šķirnes olīvkoki apputeksnējas daļēji pašapputes ceļā; labi apputeksnētāji ir 'Sant'Agostino', 'Biancolilla', 'Termite di Bitetto' un 'Mele' šķirnes olīvkoki. Pēc apputeksnēšanas 0,20–0,40 % ziedu attīstās augļu aizmetnis. Šīs šķirnes olīvas ir ļoti iecienītas augļu lieluma, skaistuma, pilnīguma un mīkstuma konsistences dēļ, kā arī apstrādes izturības un labās uzglabājamības dēļ; olīvas galvenokārt paredzētas apstrādāt zaļas, kaut arī pēdējā laikā pēc liela patērētāju pieprasījuma apstrādā arī krāsu mainījušās un melnās olīvas.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju un citām īpašībām (AĢIN)

“La Bella della Daunia” cēlusies no sākotnējās poliklonālās šķirnes “Oliva di Cerignola”, kurai piemīt liela raksturīgo īpašību variabilitāte, ko nosaka ģenētiskās matricas bagātums, augsnes un klimatiskie faktori, potcelmi un audzēšanas tehnoloģijas agrotehnisko paņēmienu attīstība. No šīs šķirnes, kura Daunia (pašreizējā Tavoliere di Capitanata) bija izplatīta, dabiskās ģenētiskās mutācijas ceļā un veicot pastāvīgu un uzmanīgu selekciju, ko sāka paši olīvu audzētāji un vietējie sēklaudzētāji, ieguva uzlabotu klonu ar līdzīgām ģenētiskajām īpašībām kā sākotnējai šķirnei, bet ar labākām, tirdzniecībai piemērotākām kvalitatīvajām īpašībām. Jauno šķirni nosauca par “Bella di Cerignola”, un Itālijas olīvu audzēšanas reģistrā to ierakstīja ar numuru 15.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru saistībā ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “La bella della Daunia”.

Ražošanas specifikācijas konsolidētais teksts ir pieejams

—	šādā tīmekļa vietnē: www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm? txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg vai

—	tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē), un visbeidzot uz “Disciplinari di Produzione all'esame dell'UE (Reg CE 510/2006)”.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12 . lpp.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 71

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 25. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Padome
2009/C 071/01	Padomes Rezolūcijai (2009. gada 16. marts) par ES Muitas rīcības plānu 2009.–2012. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus	1

	ATZINUMI
	Padome
2009/C 071/02	Padomes Atzinums (2009. gada 10. marts) par atjaunināto Portugāles stabilitātes programmu 2008.–2011. gadam	8

	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2009/C 071/03	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	13

2009/C 071/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5470 — Gilde/Plukon) ( 1 )	15

2009/C 071/05	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5468 — GDF Suez/GEK) ( 1 )	15

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2009/C 071/06	Euro maiņas kurss	16

2009/C 071/07	Tādu Komisijas priekšlikumu atsaukums, kuru termiņš ir izbeidzies	17

	Eiropas Revīzijas palāta
2009/C 071/08	Īpašais ziņojums Nr. 9/2008 ES atbalsta efektivitāte brīvības, drošības un tiesiskuma jomā Baltkrievijā, Moldovā un Ukrainā	19

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2009/C 071/09	Komisijas paziņojums saskaņā ar 16. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā — Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiecībā uz regulārajiem gaisa pārvadājumiem ( 1 )	20

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3507
JPY	Japānas jēna	132,68
DKK	Dānijas krona	7,4495
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,92060
SEK	Zviedrijas krona	10,9165
CHF	Šveices franks	1,5267
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,6365
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,015
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	300,85
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7097
PLN	Polijas zlots	4,5504
RON	Rumānijas leja	4,2953
TRY	Turcijas lira	2,2415
AUD	Austrālijas dolārs	1,9341
CAD	Kanādas dolārs	1,6560
HKD	Hongkongas dolārs	10,4679
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,3877
SGD	Singapūras dolārs	2,0427
KRW	Dienvidkorejas vons	1 869,80
ZAR	Dienvidāfrikas rands	12,7911
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,2247
HRK	Horvātijas kuna	7,4484
IDR	Indonēzijas rūpija	15 397,98
MYR	Malaizijas ringits	4,8970
PHP	Filipīnu peso	64,960
RUB	Krievijas rublis	45,2115
THB	Taizemes bats	47,822
BRL	Brazīlijas reāls	3,0581
MXN	Meksikas peso	19,3636
INR	Indijas rūpija	68,5080

	V Atzinumi
	CITI AKTI
	Komisija
2009/C 071/10	Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	21

2009/C 071/11	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	25

2009/C 071/12	Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	28

Dalībvalsts	Spānija
Attiecīgie maršruti	Mallorca-Ibiza; Mallorca-Menorca; Menorca-Ibiza
Datums, kad stājas spēkā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības	Šā paziņojuma publicēšanas diena
Adrese, kurā var saņemt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus	Dirección General de Aviación Civil Subdirección General de Transporte Aéreo Area de Explotación Tel.: 915977505 Fax 915978643 E-mail: mmederos@fomento.es