24.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/1

(1)

Padome 2009. gada 10. martā izskatīja atjaunināto Itālijas stabilitātes programmu laikam no 2008. līdz 2011. gadam.

(2)

Papildinot ilgstošas strukturālās nepilnības, kas vairākus gadus bremzēja apmierinošu ražīguma pieaugumu, pasaules mēroga ekonomiskā lejupslīde spēcīgi ietekmē Itālijas ekonomiku, lai gan līdz šim Itālijas privātā sektora zemās parādsaistības un salīdzinoši stabilā finanšu sistēma ir sniegusi nelielu aizsegu pret finanšu krīzes tiešo ietekmi. Reālā IKP pieauguma lejupslīde Itālijā jau bija sākusies 2007. gada vidū, krietni pirms finanšu tirgus krīzes padziļināšanās. 2008. gada otrajā pusē tā pārvērtās par recesiju, ko izraisīja svārstīgais iekšzemes pieprasījums un eksporta apjomu samazināšanās. Tuvākā termiņa galvenie uzdevumi ir atjaunot uzņēmumu un patērētāju uzticību, nodrošināt piekļuvi kreditēšanai, it īpaši MVU, veicināt darba tirgus korekciju, lai cīnītos pret pieaugošo bezdarbu, uzlabot ražīguma pieaugumu un stiprināt izmaksu konkurētspēju. Ņemot vērā ļoti augsto valdības parādu un saistīto procentu nastu, Itālijas valdībai sava reakcija uz šīm problēmām ir uzmanīgi jāsabalansē ar nepieciešamību izvairīties no ievērojamas valsts finanšu situācijas pasliktināšanas. Plānotā fiskālās politikas nostādne 2009. gadam ir pamatā neitrāla. Šajā sakarībā valdība 2008. gada novembrī pieņēma ekonomikas atveseļošanas pasākumu kopumu, kas ir saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (EEAP) un kura mērķis ir atbalstīt mājsaimniecības un uzņēmumus ar zemiem ienākumiem, tai pat laikā paātrinot valsts ieguldījumus. 2009. gada februārī tika pieņemti turpmāki pasākumi, lai atbalstītu pieprasījumu pēc energoefektīvām ilglietojuma precēm. Tomēr ekonomiskā lejupslīde smagi gulstas uz Itālijas valsts finansēm.

(3)

Makroekonomiskais scenārijs, kas ir šīs programmas pamatā, paredz, ka pēc tam, kad 2008. gadā reālā IKP pieaugums pazeminājies par 0,6 %, 2009. gadā tas turpinās kristies par 2 %. 2010. gadā ir paredzēta neliela reālā IKP pieauguma atveseļošanās līdz 0,3 %, savukārt, 2011. gadā daudz būtiskāka — līdz 1 %. Šajās makroekonomiskajās prognozēs ir ņemti vērā 28. novembrī pieņemtie atveseļošanās pasākumi, kuru paredzamā ekonomiskā ietekme vēl nav noteikta kvantitatīvi. Pēc pašlaik pieejamās informācijas (2), kas publiskota pēc programmas prognožu termiņa beigām, ekonomiskā izaugsme varētu būt pat zemāka, nekā paredzēts programmā. Ņemot to vērā, arī programmas 2009. gada prognozes par nodarbinātību šķiet diezgan optimistiskas jo īpaši attiecībā uz nostrādātajām stundām. Pretēji tam inflācijas prognozes izskatās ticamas. Programmas inflācijas prognozes un tām pamatā esošā darbaspēka vienības izmaksu pieauguma mazināšanās vidējā termiņā norāda uz zināmiem centieniem mazināt konkurētspējas zudumu, kas Itālijā novērots jau kopš 1990. gadu beigām.

(4)

(5)

(6)

Attiecībā uz vidēja termiņa budžeta stratēģiju programmā ir apstiprinātas saistības sasniegt vidēja termiņa mērķi (VTM) — strukturāli līdzsvarotu budžetu, bet 2011. gads par termiņu vairs nav noteikts. Ekonomiskā lejupslīde nozīmē, ka tiks aizkavēta budžeta konsolidācijas plāna īstenošana, kas ir pamatā 2008. gada vasarā apstiprinātajai trīs gadu fiskālajai paketei. Apņemšanās veikt uz izdevumiem pamatotu korekciju, kas šajā paketē bija precīzi formulēta, tiek atkal apstiprināta, konkrēti, plaši apstiprinot vidēja termiņa prognozes attiecībā uz individuālām izdevumu kategorijām un to sasniegšanai veicamos pasākumus. Tomēr, lai gan ir plānots, ka atveseļošanās pakete neietekmēs budžetu, tās īstenošana nozīmē zināmu novirzīšanos no uz izdevumiem pamatotas korekcijas, tā kā 2009. gadā ir paredzēta investīciju paātrināšana un vienreizēji maksājumi mājsaimniecībām. Pēc 2009. gadā paredzētā straujā pieauguma primāro izdevumu un IKP attiecība pakāpeniski atgriezīsies tādā līmenī, kāds paredzēts 2008. gadā, pateicoties uzlabotajiem ekonomiskajiem apstākļiem un ļoti zemajiem gada pieaugumiem, kas plānoti 2010. līdz 2011. gadam (vidēji 0,8 % nominālā izteiksmē). Tiek plānots, ka ieņēmumu un IKP attiecība nedaudz pieaugs laikā no 2008. līdz 2011. gadam. 2009. gadā faktiskais deficīts sasniegs savu kulmināciju, bet 2010. gadā ir plānots kritums līdz 3,3 % no IKP un 2011. gadā — 2,9 % no IKP. Paredzētā negatīvā ietekme uz procentu izdevumiem no 2010. gada nozīmē, ka paredzētais primārās bilances uzlabojums būs straujāks. Pārrēķinātā strukturālā bilance 2010. un 2011. gadā turpinās uzlaboties par kumulatīvu 1 procentpunktu no IKP. Plānoto fiskālo konsolidāciju 2010. līdz 2011. gadā virza ierobežojumi, kas izriet no ļoti augstā valdības parāda. Tiek paredzēts, ka valdības kopējais parāds, kas 2008. gadā ir pieaudzis gandrīz līdz 106 % no IKP, atspoguļojot arī piesardzīgu likvīdo aktīvu uzkrāšanu Itālijas Bankā, turpinās pieaugt 2009. un 2010. gadā, sasniedzot maksimāli 112 % no IKP, bet 2011. gadā nedaudz kritīsies līdz 111,6 % no IKP. Šo tendenču galvenie virzītājspēki ir plānotie zemie primārie pārpalikumi un zems nominālā IKP pieaugums. Programmā paredzētā krājumu plūsmas korekcija ir salīdzinoši maza, bet tajā nav iekļauta iespējamā banku rekapitalizācijas shēma, kas pieņemta kopā ar atveseļošanās paketi, jo tā vēl nav izmantota.

(7)

Deficīta rezultāti programmas laikā varētu būt augstāki, nekā paredzēts programmā. Pirmkārt, ekonomiskā izaugsme varētu būt mazāka. Otrkārt, lai 2010. līdz 2011. gadā panāktu plānoto zemo primāro izdevumu pieaugumu, ir pilnīgi nepieciešams visos valdības līmeņos īstenot uz izdevumiem pamatotu korekciju, kas ir pamatā 2008. gada vasarā pieņemtajam trīs gadu pasākumu kopumam. Treškārt, programmas prognozes par sociālajām iemaksām (sevišķi 2009. gadā) var arī nepiepildīties, ņemot vērā arī diezgan labvēlīgos pamatā esošos pieņēmumus par nodarbinātības pieaugumu. Visbeidzot, lai gan ir paredzēts, ka 2008. gada novembrī pieņemtā atveseļošanās pakete un jaunie fiskālie stimuli ilglietojuma preču iepirkšanai, kas pieņemti 2009. gada februārī (nav iekļauti programmā), būs pilnībā finansēti, tie tomēr var ietekmēt 2009. gada budžeta rezultātus. To pašu iemeslu dēļ parāda attiecības attīstība no 2009. gada un turpmāk var nebūt tik labvēlīga, kā paredzēts programmā. Arī iespējamās kapitāla injekcijas banku sektorā var ietekmēt kopējo parāda attiecību.

(8)

Novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu Itālijā ir zemāka nekā caurmērā ES, un, pateicoties pieņemtajām pensiju reformām, pensijām vajadzīgie izdevumi pieaug lēnāk nekā vidēji ES. Tomēr pensiju izdevumu īpatsvars no IKP joprojām ir viens no augstākajiem ES, un prognozes pamatojas uz pieņēmumu, ka pieņemtās reformas ir pilnībā īstenotas, jo īpaši uz pieņēmumu, ka pārskatītos aktuāros koeficientus, kas pilnībā atbilst reformētās pensiju sistēmas pamatā esošajam iemaksu principam, sāks piemērot no 2010. gada. Varētu apsvērt papildu pasākumus, sevišķi attiecībā uz pensijas vecuma paaugstināšanu, jo īpaši sievietēm. Tas ļautu sociālos izdevumus pārdalīt tā, lai veidotu plašāku un vienotāku bezdarba pabalstu sistēmu, kas nodrošina pienācīgus darba stimulēšanas pasākumus un efektīvu aktivizēšanas politiku. Programmā lēstais budžeta stāvoklis 2008. gadā, kas ir sliktāks nekā stāvoklis iepriekšējās programmas sākumā, būtu pietiekams, lai stabilizētu pašreizējo parāda attiecību, bet neļautu izlīdzināt prognozēto novecošanās ilgtermiņa ietekmi uz budžetu. Turklāt pašreizējais kopējā parāda līmenis ievērojami pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību. Lielu primāro pārpalikumu sasniegšana un saglabāšana vidējā termiņā palīdzētu samazināt vidējos riskus valsts finanšu ilgtspējībai.

(9)

Pēdējos gados ir panākts ievērojams progress fiskālās sistēmas uzlabošanā, kas ir galvenais priekšnoteikums uz izdevumiem pamatotas korekcijas ticamai vidēja termiņa stratēģijai, ko pamato uzlabota izmaksu lietderība un valsts izdevumu efektivitāte. 2008. gada vasarā pieņemtais trīs gadu fiskālo pasākumu kopums stiprina vidēja termiņa fiskālo sistēmu, precīzi formulējot sīki izklāstītus gada ierobežojumus individuālām izdevumu pozīcijām un pamatojot tos ar plašiem pasākumiem. Lai uzlabotu budžeta iestāžu darbību, tika ieviestas arī citas ierosmes. Valsts budžeta struktūra tika racionalizēta, ieviešot uz programmu balstītu klasifikāciju, kas nodrošina labāku resursu sadalījumu saskaņā ar valdības politikas mērķiem. Uzlabots elastīgums ir pieļauts attiecībā uz ministriju ierindošanu pēc attiecīgas kārtības, lai varētu pārdalīt resursus starp izdevumu programmām saskaņā ar prioritātēm. Piecās ministrijās tika veikti izdevumu pārskatīšanas izmēģinājuma pasākumi, lai novērtētu valsts izdevumu lietderību; pašlaik ir nodoms šo procedūru padarīt par neatņemamu budžeta procesa daļu. Ir stiprināti Valsts stabilizācijas pakta ieviešanas mehānismi, kas pārvalda fiskālās attiecības starp dažādiem valdības līmeņiem. Visbeidzot, veikti ir arī svarīgi pasākumi, lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un lietderību, cita starpā sekmējot vēl racionālāku pieejamo resursu izmantošanu un labāku nopelnu atlīdzību. Vēl viens svarīgs uzdevums attiecībā uz fiskālo pārvaldību ir izplānot jaunu fiskālā federālisma sistēmu, kas nodrošina vietējo pašvaldību atbildību un veicina efektivitāti.

(10)

Itālijas iestādes 2008. gada beigās, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, pieņēma virkni pasākumu ar mērķi aizsargāt ietaupījumus un saglabāt pienācīgus banku likviditātes un kapitalizācijas līmeņus. Šie pasākumi ļauj valdībai līdz 2009. gada beigām iepludināt bankās kapitālu, ja bankām nepietiek līdzekļu, un garantēt jaunas banku saistības par līdz pat pieciem gadiem. Turklāt tika piedāvāta valsts papildu garantija nominālajiem banku depozītiem, vēl vairāk stiprinot Itālijas jau tā samērā augsto aizsardzības līmeni, ko piedāvā starpbanku depozītu apdrošināšanas shēma (kas nodrošina segumu nedaudz virs EUR 100 000). Visbeidzot, ar mērķi stiprināt sistēmas vispārējo spēju finansēt saimniecisko darbību, Ekonomikas un finanšu ministrijai ir atļauts apdrošināt finanšu instrumentus, ko izdevušas stabilas, biržā kotētas bankas, un tas tiktu kvalificēts kā statūtkapitāls.

Ir plānots, ka valsts intervence, kas programmā lēsta EUR 10 miljardu apmērā (aptuveni 0,7 % no IKP), ir pagaidu pasākums, un bankām, kas vēlas to izmantot, ir jāapņemas ar pienācīgiem nosacījumiem un noteikumiem kreditēt mājsaimniecības un MVU.

(11)

Ievērojot pamatā neitrālu fiskālo nostāju, valdība pieņēma ekonomikas atbalsta pasākumus saskaņā ar EEAP aptuveni 0,4 % apmērā no IKP 2009. gadā un 0,2 % apmērā 2010. gadā. Saskaņā ar oficiālām aplēsēm pasākumu ietekme uz budžetu tiek pilnībā izlīdzināta ar vienreizējiem ieņēmumiem un dažiem pastāvīgiem nodokļu pieaugumiem, kas lielākoties rodas, apkarojot nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Pasākumos, kas paredzēti, lai atbalstītu mājsaimniecību ienākumus pēc nodokļu samaksāšanas un atjaunotu patērētāju uzticību, ir ietverts vienreizējs skaidras naudas pārskaitījums maznodrošinātām mājsaimniecībām, bezdarba pabalstu paplašināšana attiecībā uz netipiskiem darba ņēmējiem un dažu pakalpojumu tarifu iesaldēšana. Uzņēmumiem atbalsts tiek piešķirts galvenokārt nodokļu maksājumu termiņu atlikšanas un uzņēmumu ienākuma nodokļa nastas samazināšanas veidā. Ar nodokļu atvieglojumiem attiecībā uz samaksu, kas saistīta ar sniegumu, tiek mēģināts veicināt ražīgumu, tai pat laikā samazinot darbaspēka izmaksas. Visbeidzot, valdība cenšas pārdalīt pieejamos ES vai valsts līdzekļus, lai paātrinātu prioritāru infrastruktūras projektu īstenošanu. Ja plānotā valsts investīciju paātrināšana tiek sasniegta, tad pasākumi ir mērķtiecīgi un savlaicīgi, kā arī vairākums ir pagaidu pasākumi. Tādejādi tiek nodrošināts šo pasākumu atgriezeniskums, lai gan ne pilnībā. Pasākumu kopums ir atbilstoša reakcija uz ekonomikas lejupslīdi, ņemot vērā ļoti augsto parāda attiecību. Šajā sakarā, un ņemot vērā nepieciešamību risināt ražīguma problēmas un uzlabot ārējo konkurētspēju, Itālijai īpaši būtiskas ir strukturālās reformas, tostarp konkurences sistēmas nostiprināšana. Vairāki paziņotie strukturālie pasākumi, ja darbosies jau 2009. gadā, var vēl vairāk atbalstīt atveseļošanos un uzlabot ekonomikas elastīgumu. Šajos pasākumos ir ietvertas iniciatīvas rūpniecisko jaunievedumu veicināšanai, atjaunojamo energoresursu izmantošanas un enerģijas taupīšanas sekmēšanai un administratīvās nastas samazināšanai. Nesenie sociālo partneru veiktie pasākumi attiecībā uz darba algu noteikšanas sistēmas grozīšanu līdz ar iepriekšminētajām fiskālajām iniciatīvām par uz sniegumu pamatotu samaksu var vainagoties ar darba algas un ražīguma attīstības tendenču sekmīgāku tuvināšanu. Šie pasākumi ir saistīti ar vidēja termiņa reformas darba kārtību un tieši Itālijai izteiktiem Komisijas ieteikumiem 2009. gada 28. janvārī saskaņā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un darbavietām.

(12)

Deficīts 2009. gadā turpinās pieaugt, bet plānots, ka programmas laikā tas pakāpeniski samazināsies. Tomēr, lai līdz 2011. gadam samazinātu programmā paredzēto faktisko deficītu zem 3 % no IKP, būs nepieciešama stingra apņemšanās ievērot fiskālo disciplīnu un būt gatavībā pēc vajadzības pieņemt papildu pasākumus. Programmas laikā parāda attiecība palielināsies, vēl vairāk novirzoties no atsauces vērtības.

(13)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (3).

i)

īstenot plānoto fiskālo politiku 2009. gadam un programmas laikā apņēmīgi īstenot plānotās korekcijas, lai ļoti augsto parāda attiecību novirzītu uz stabili lejupejošas takas un nodrošinātu valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāti;

ii)

turpināt jau gūtos panākumus, lai uzlabotu fiskālo pārvaldību, un jaunas fiskālā federālisma sistēmas izstrādi, kas nodrošina vietējo pašvaldību atbildību un veicina fiskālo disciplīnu;

iii)

censties uzlabot valsts finanšu kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot izdevumu efektivitātei un sastāvam, arī pārdalot sociālos izdevumus tā, lai varētu ieviest vēl plašāku un vienotāku bezdarba pabalstu sistēmu, kas nodrošina pienācīgus darba stimulēšanas pasākumus un efektīvu aktivizēšanas politiku, neapdraudot fiskālās konsolidācijas procesu.

24.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/8

(1)

Padome 2009. gada 10. martā izskatīja atjaunināto Lietuvas konverģences programmu laikam no 2008. līdz 2011. gadam.

(2)

Pēc ilgstošas ekonomikas izaugsmes, kuras pamatā bija iekšzemes pieprasījuma pieaugums un kura sākās 2003. gadā, Lietuvas ekonomikas attīstības tempi 2008. gadā sāka strauji palēnināties. Atbilstīgi pašreizējam valūtas pārvaldes režīmam monetārie un kreditēšanas nosacījumi 2008. gadā kļuva stingrāki, jo valsti sāka uzskatīt par riskantāku, kā arī turpināja pieaugt tās valūtas reālā efektīvā maiņas kursa vērtība. Nesenās augstās izaugsmes periods radīja pārkaršanas spiedienus: makroekonomiskā nelīdzsvarotība pieauga, bet 2008. gada pirmajā pusē inflācija un ārējais deficīts sasniedza kulminācijas punktu. Darba algu pieaugums ievērojami pārsniedza darba ražīguma pieaugumu, tādejādi mazinot valsts konkurētspēju. Visā uzplaukuma laikā fiskālā politika bija ekspansīva, turklāt netika uzkrātas nekādas rezerves, lai sagatavotos mainīgajiem cikliskajiem apstākļiem. Ņemot vērā arvien pieaugošus globālās kreditēšanas nosacījumu ierobežojumus un eksporta tirgu izaugsmes samazināšanos, Lietuvas lielā nelīdzsvarotība ir padarījusi to vēl vairāk neaizsargātu pret ārējiem apstākļiem. Ir sagaidāms, ka globālā finanšu krīze un vājais ārējais pieprasījums tikai veicinās iekšzemes pieprasījuma turpmāku krišanos un ekonomikas lejupslīdi. Lietuvai nekavējoties ekonomikas politikas ietvaros jāsāk risināt ekonomiskās lejupslīdes problēmas, lai saglabātu makroekonomisko stabilitāti. Ņemot vērā nepieciešamību koriģēt valsts augsto nelīdzsvarotību, 2008. gada decembrī Lietuvas iestādes pieņēma fiskālās taupības pasākumu kopumu, lai veicinātu korekcijas procesu un palīdzētu saglabāt tirgus uzticību. Tam vajadzētu arī ierobežot valsts deficīta samazināšanos lejupslīdes laikā.

(3)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir šīs programmas pamatā, paredzēts, ka reālais IKP 2008. gadā būs pieaudzis par 3,5 %, bet tas strauji saruks par 4,8 % 2009. gadā un vēl nedaudz kritīsies par 0,2 % 2010. gadā. 2011. gadā ir paredzēta ekonomikas atveseļošanās — izaugsme par 4,5 %. Ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju (2), šis scenārijs ir pamatots ar ticamiem izaugsmes pieņēmumiem līdz 2009. gadam, tomēr turpmāko gadu prognoze ir izteikti labvēlīga. Ņemot vērā, ka ekonomiskās izaugsmes izredžu pasliktinājums tirdzniecības partnervalstīs un kreditēšanas nosacījumu ierobežojumu dēļ paredzamais zemais iekšzemes pieprasījumu Lietuvā būs vēl izteiktāks un ilgstošāks, nekā paredzēts programmā, izaugsmes pieņēmumi par 2010. un turpmākajiem gadiem šķiet optimistiski. Prognozes par paredzamo potenciālo pieaugumu 2011. gadā ir drīzāk pārlieku optimistiskas. Programmā paredzētais inflācijas līmenis 2009. gadā ir ticams, bet 2010. gadā tas, iespējams, ir noteikts par zemu, ja ņem vērā 2009. gada beigās plānotās Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas ietekmi uz enerģijas cenām. Salīdzinājumā ar Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozi, programmā plānota daudz straujāka ārējās nelīdzsvarotības uzlabošana 2009. gadā, ko izraisīs nopietnāka iekšzemes pieprasījuma samazināšanās un labvēlīgāka eksporta tirgu attīstība, kas paredzēta konverģences programmā.

(4)

Attiecībā uz 2008. gadu Komisijas dienestu starpposma prognozē lēsts, ka vispārējais valsts budžeta deficīts ir 2,9 % no IKP, salīdzinot ar iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā noteikto mērķi — 0,5 % no IKP. Šis rezultāts, kas ir ievērojami zemāks par plānoto, galvenokārt atspoguļo gada laikā valsts pieņemto politisko lēmumu sekas — ievērojami pārsniegti darba algu izdevumi valsts sektorā un ģimeņu un pensionāru sociālie maksājumi (šie izdevumi nebija iekļauti 2008. gada budžetā), kā arī zemāki ieņēmumi no nodokļiem, nekā to sākotnēji plānoja iestādes, it īpaši tādēļ, ka gada beigās strauji palēninājās ekonomiskā attīstības tempi. Ieguldījumu izdevumi un ES līdzekļu apgūšana arī bija zemāka nekā plānots.

(5)

Jaunā valdība, kas darbu sāka 2008. gada 9. decembrī, pieņēma programmu ievērojamai fiskālo izdevumu samazināšanai. Atbilstīgi šai programmai Parlamenta 2008. gada 22. decembrī pieņemtajā 2009. gada budžetā iekļauta fiskālās konsolidācijas pakete ar mērķi atjaunot tirgus uzticību un ierobežot valsts finansēšanas vajadzības. Fiskālā konsolidācijas pamatā ir visaptverošu nodokļu reforma un ievērojams budžeta izdevumu samazinājums, jo tiek lēsts, ka abi šie faktori vienlīdz veicinās fiskālo konsolidāciju. Budžeta mērķis ir panākt vispārējo valsts budžeta deficītu 2,1 % apmērā no IKP; šis rādītājs būtu bijis ievērojami augstāks, ja šādu konsolidācijas pasākumu nebūtu. Nodokļu izmaiņu mērķis ir novirzīt nodokļu slodzi no tiešajiem nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem un no darba tirgus uz kapitāla tirgu, kā arī paplašināt nodokļu bāzi, likvidējot nodokļu atvieglojumus. Galvenie pasākumi attiecībā uz ieņēmumiem ietver PVN un akcīzes nodokļu palielināšanu par 1 procentu punktu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu par 3 procentu punktiem ar ierobežotām tiesībām uz sākotnējo beznodokļa robežvērtību un uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes palielināšanu par 5 procentu punktiem, kā arī galveno PVN un iedzīvotāju ienākuma nodokļu atvieglojumu likvidēšanu un nodokļu bāzes paplašināšanu, konkrēti sociālajā nodrošinājuma sistēmā iekļaujot vairāk cilvēku. Plānotā šādu nodokļu izmaiņu neto ietekme saskaņā ar programmu ir apmēram 1,8 % no IKP. Arī budžetā ir plānoti ievērojami izdevumu samazinājumi par apmēram 2 % no IKP, kas cita starpā attieksies uz valsts sektora darba algām, citiem kārtējiem izdevumiem un plānotajiem ieguldījumiem.

Tomēr dažus no budžeta pamatā esošajiem pasākumiem Parlaments ir pilnībā vai daļēji noraidījis, tādēļ tie jāaizstāj ar jauniem pasākumiem. Paredzams, ka vispārējā fiskālās politikas nostādne 2009. gadā, kas novērtēta kā IKP samazinājums par 3 % strukturālajā bilancē (cikliski koriģēta, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), būs ļoti ierobežojoša (3).

(6)

Programmas noteiktais vidēja termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir sasniegt vidēja termiņa mērķi (VTM) — vispārējo valsts strukturālo deficītu 1 % apmērā no IKP līdz 2010. gadam,— bet turpmākos gados panākt bezdeficīta faktisko budžetu. Ir paredzēts, ka vispārējais valsts faktiskais deficīts 2010. gadā nokritīs līdz 1,0 % no IKP, bet 2011. gadā būs līdzsvarā. Šo korekciju ir paredzēts sasniegt, ievērojami palielinot IKP attiecību salīdzinājumā ar ieņēmumiem un mēreni samazinot izdevumu attiecību. Valdība ir uzsākusi daudz padziļinātāku kārtējo izdevumu pārskatīšanu, arī attiecībā uz nodarbinātību valsts sektorā, kas turpmākos gados varētu vainagoties ar ierosinājumu vēl vairāk taupīt uz izdevumu rēķina. Lielāku ieņēmumu pieaugumu var izskaidrot galvenokārt ar nodokļu izmaiņām, kas ieviestas 2009. gada budžetā. Tomēr programmā ir skaidri atzīts, ka programmā paredzēto budžeta mērķu sasniegšanai ir vajadzīgi papildu pasākumi aptuveni 0,5 % apmērā no IKP 2010. gadā un aptuveni 1,5 % apmērā no IKP 2011. gadā.

(7)

Budžeta izpildes rezultāti ir pakļauti ievērojamam pazemināšanās riskiem. Tas attiecas uz visiem programmas gadiem: 2009. gadā galvenais risks ir tāds, ka ieņēmumi varētu būt ievērojami zemāki nekā paredzēts programmā, galvenokārt tādēļ, ka pastāv risks, ka saprātīgas ieņēmumu paaugstināšanas pasākumi, it īpaši netiešo nodokļu paaugstināšana, nevainagosies ar augstākiem nodokļu ieņēmumiem tādā apmērā, kā paredzēts programmā, kā arī, ka ne visus ierosinātos izdevumu samazināšanas pasākumus, jo īpaši attiecībā uz subsīdijām un valsts sektorā nodarbināto kompensācijām, būs iespējams īstenot; 2010. un 2011. gadā riskus rada plānotā fiskālā konsolidācija, kas pamatota uz ievērojami labvēlīgiem izaugsmes pieņēmumiem, un tās īstenošanai vajadzīgi papildu pasākumi, lai pamatotu budžeta mērķus.

(8)

Jau īstenotās pensiju reformas rezultātā sabiedrības novecošanās ietekme uz budžetu ilgtermiņā ir zemāka nekā vidēji ES. Tomēr programmā paredzētais budžeta stāvoklis 2008. gadā ir ievērojami zemāks, salīdzinot ar iepriekšējās programmas sākotnējo rādītāju, līdz ar to sabiedrības novecošanās ietekme uz budžetu ietekmē arī ilgtspējības mērķus. Programmā paredzētā primāro pārpalikumu apjoma sasniegšana vidējā termiņā palīdzētu samazināt vidējus riskus valsts finanšu ilgtspējībai.

(9)

Lietuvai pēdējos gados nav izdevies novērst izdevumu pārtēriņus saskaņā ar tās vidēja termiņa budžeta sistēmu. Liels ieņēmumu pieaugums ir veicinājis atkārtotu izdevumu mērķu pārskatīšanu, bet vēlēšanu cikls ir radījis sistēmai papildu slodzi, kā to liecina nesenā faktiskā deficīta samazināšanās. Lai stiprinātu budžeta sistēmu, 2007. gada novembrī tika pieņemts Fiskālās disciplīnas tiesību akts, kurā īpaši iekļauti noteikumi attiecībā uz izdevumiem. Tomēr tiesību aktā uzmanība vērsta uz gada budžeta sastādīšanu un izpildi, bet tajā nav iekļauti vajadzīgie nākotnē būtiski vidējā termiņa elementi. Tādēļ pašreizējā sistēma attiecībā uz vidēja termiņa plānošanu un valsts finanšu kontroli vēl ir samērā neefektīva. Ir uzstādīts mērķis uzlabot plānošanu un pastiprināt vidēja termiņa izdevumu robežvērtības saistošo raksturu, kas veicinātu izdevumu pieauguma ierobežošanu. Turklāt labos ekonomiskajos apstākļos sistēmai jākalpo par atbalstu fiskālajai konsolidācijai, lai izvairītos no papildu ieņēmumiem, kas savukārt radītu lielākus izdevumus. Vēl aizvien zema ir visa budžeta procesa pārskatāmība, kā arī ziņošana par ieņēmumu uz izdevumu izpildi nav atbilstošā līmenī, tostarp attiecībā uz skaidras naudas un uzkrāto maksājumu budžeta rādītāju salīdzināmību.

(10)

Lai stabilizētu finanšu sektoru, Lietuvas iestādes 2008. gada oktobrī ir palielinājušas depozīta apdrošināšanas garantiju no ekvivalenta EUR 22 000 apmērā līdz EUR 100 000, kā arī depozīta garantijas attiecība ir palielināta līdz 100 %. Programmā ir paredzēts iespējamais risks saistībā ar depozītu garantijām, jo attiecīgi 2008. gada beigās kopējā garantētā summa bija apmēram 30 % no IKP.

(11)

Atbilstoši Eiropas ekonomikas atveseļošanās plānam (EEAP), kuru decembrī apstiprināja Eiropadome, Lietuva, kura pašlaik ir ārēji un iekšēji ļoti nestabila, pieņēma budžeta politiku, lai šādu nestabilitāti likvidētu. Ņemot vērā vajadzību koriģēt ekonomisko nelīdzsvarotību un to, cik grūti ir nodrošināt jaunu finansēšanu ar pieņemamiem nosacījumiem, jo jāizvairās no tirgus riskiem, plānotā ierobežojošā fiskālās politikas nostādne laikposmam no 2009. līdz 2011. gadam ir atbilstoša reakcija uz makroekonomisko un budžeta stāvokļa situāciju. Ir īstenota visaptveroša nodokļu reforma un veikti plaši izdevumu ekonomijas pasākumi, tostarp darba algu samazināšana valsts sektorā 2009. gadā. Turklāt Lietuvas iestādes plāno pieņemt visaptverošu pasākumu kopumu ar mērķi atbalstīt uzņēmējdarbību, samazinot administratīvo slodzi, uzlabojot piekļuvi līdzekļiem, kā arī sekmējot eksportu un piesaistot investīcijas. Viena no prioritātēm ir padomju tipa māju modernizācija, lai uzlabotu energoefektivitāti. Lai to panāktu, Lietuva plāno paātrināt (un vienkāršot) ES struktūrfondu apgūšanu — saskaņā ar Komisijas EEAP ierosinājumiem šādu ieguldījumu finansēšanas iespējas tiktu būtiski palielinātas. Šie pasākumi ir saistīti ar vidēja termiņa reformas darbakārtību un tieši Lietuvai izteiktiem Komisijas ieteikumiem 2009. gada 28. janvārī saskaņā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un darbavietām.

(12)

Lietuva ir pieņēmusi konsolidācijas programmu, kas ir atbilstīga reakcija uz vajadzību koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību. Tomēr budžeta izpildes rezultāti ir pakļauti ievērojamam apdraudējumam. Turklāt korekcija ir jāatbalsta ar papildu pasākumiem, jo īpaši turpmākajos gados. Lai gan visos programmas gados sākot no 2009. gada šķiet ir ievērota drošības rezerve, lai nodrošinātos pret normālām cikliskām svārstībām, ņemot vērā riskus, kas iekļauj ievērojamu ekonomikas lejupslīdi, ar to var nepietikt, lai novērstu 3 % robežvērtības pārkāpšanu 2009. un 2010. gadā. Ir sagaidāms, ka no 2009. līdz 2011. gadam fiskālās politikas nostādne būs ierobežojoša, kā novērtēts saistībā ar izmaiņām strukturālajā (primārajā) bilancē. Attiecībā uz Lietuvas līdzdalību VKM II un vajadzību uzlabot ekonomikas izmaksu konkurētspēju, iepriekšējās augstās darba algu izaugsmes korekcija ir garantēta.

(13)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (4).

i)

īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai 2009. gadā sasniegtu budžeta mērķi, piešķirot prioritāti izdevumu jautājumam un turpinot plānoto fiskālo konsolidāciju vidējā termiņā;

ii)

īstenot darba algu ierobežošanu valsts sektorā, lai veicinātu visu darba algu izlīdzināšanos ar darba ražīgumu un spēcinātu izmaksu konkurētspēju;

iii)

stiprināt fiskālo pārvaldību un pārskatāmību, uzlabojot vidēja termiņa budžeta sistēmu un pastiprinot izdevumu disciplīnu.

24.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/13

(1)

Padome 2009. gada 10. martā izskatīja atjaunināto Luksemburgas stabilitātes programmu laikam no 2008. līdz 2010. gadam (2).

(2)

Globālās ekonomiskās lejupslīdes un finanšu krīzes rezultātā ievērojami palēninājās ekonomiskā aktivitāte; reālais IKP pieaugums no 5,2 % 2007. gadā nokrita līdz apmēram 1 % 2008. gadā. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozi 2009. gadā ir sagaidāms, ka ekonomiskā aktivitāte saruks par 0,9 %: paredzamais starptautiskās tirdzniecības līmeņa samazinājums un finanšu krīze spēcīgi ietekmēs Luksemburgas ekonomiku, kas ir gan ļoti atvērta, gan arī atkarīga no tās finanšu sektora snieguma, jo ir sagaidāms, ka vienīgo atbalstu izaugsmei varētu nodrošināt valdības izdevumi un, zināmā mērā, individuālais patēriņš. Galvenie politikas uzdevumi lejupslīdes apstākļos ir saistīti ar finanšu sektoru, kura darbība ir ļoti starptautiska, un iekšzemes pieprasījuma atbalstu. Lejupslīde ievērojami ietekmēs valsts finanses, jo ir sagaidāms, ka 2008. gadā paredzētais lielais pārpalikums 2009. gadā pārvērtīsies par deficītu, kas 2010. gadā pieaugs vēl vairāk. Šo valsts budžeta bilances pasliktināšanos veicina arī pēdējos mēnešos pieņemto atbalsta pasākumu ietekme; šie pasākumi ietver ievērojamus nodokļu samazinājumus un jo īpaši iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu, kā arī valdības investīciju projektu ievērojamu paātrinājumu. Ņemot vērā labvēlīgo budžeta sākotnējo stāvokli un ļoti zemo valsts parāda līmeni, šie pasākumi ir atbilstīgi un vēlami.

(3)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir šīs programmas pamatā, kā grozīts ar papildinājumu, paredzēts, ka reālais IKP pēc krituma no 5,2 % 2007. gadā līdz apmēram 1 % 2008. gadā, 2009. gadā samazināsies par 0,9 %, bet 2010. gadā nedaudz atgūsies un pieaugs par 1,4 %. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju (3), šķiet balstīts uz reālistiskiem pieņēmumiem par pieaugumu 2008. un 2010. gadā, kā arī pilnībā atbilst Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozei. Arī programmas prognozes par inflācijas un darba algu tendencēm šķiet ticamas.

(4)

Attiecībā pret iepriekšējā stabilitātes programmas atjauninājumā noteikto mērķi — 0,8 % no IKP — programmas papildinājumā vispārējais budžeta pārpalikums 2008. gadam tiek lēsts 2,0 % apmērā no IKP. Šo rezultātu, kas ir daudz labāks nekā gaidītais salīdzinājumā ar iepriekšējo atjauninājumu, lielā mērā ir veicinājis bāzes efekts, kas saistīts ar vispārējā valdības pārpalikuma pārskatīšanu 2007. gadā — no iepriekšējām aplēsēm par 1 % no IKP uz 3,2 % no IKP, galvenokārt pateicoties negaidītiem ieņēmumiem.

2008. gadā sākuma stāvoklis, kas bija labāks par plānoto, daļēji izlīdzinājās ar izdevumu pieaugumu, kas ir augstāks nekā gaidīts, īpaši attiecībā uz valdības patēriņu un investīcijām, kā arī sociālajām iemaksām. Valdības patēriņa pieaugumu, kas ir straujāks nekā paredzēts, daļēji var skaidrot ar jaunu darbinieku pieņemšanu darbā, kas bija nepieciešama, jo tika dibināta Luksemburgas universitāte un citi valsts izpētes centri.

(5)

(6)

Programmā paredzēts, ka vispārējais valsts budžeta faktiskais deficīts turpinās kristies no 0,6 % no IKP 2009. gadā līdz 1,5 % no IKP 2010. gadā, bet primārais deficīts pieaugs no 0,3 % no IKP līdz 1,2 %. Luksemburgas vidēja termiņa budžeta mērķis ir strukturālais deficīts (t. i., cikliski koriģēts deficīts, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) 0,75 % no IKP. Pamatojoties uz programmas makroekonomisko scenāriju un budžeta prognozēm, ir plānots attiecīgajā periodā pilnībā ievērot šo vidēja termiņa mērķi: ir paredzēts, ka pārrēķinātā strukturālā bilance atbilstoši kopīgi saskaņotajai metodikai, kura pamatojas uz programmā sniegto informāciju, paliks pozitīva, nedaudz krītot no pārpalikuma 0,6 % no IKP apmērā 2009. gadā līdz pārpalikumam 0,4 % no IKP apmērā 2010. gadā. Ir plānots, ka valsts kopējais parāds, kas pieauga divkārtīgi no 7 % no IKP 2007. gadā līdz 14,4 % no IKP 2008. gadā, ko izraisīja atbalsta aizdevumu sistemātiska finansēšana attiecīgo ārvalstu banku Luksemburgas filiālēm, 2009. gadā pieaugs līdz 15 % no IKP un 2010. gadā līdz 17 % no IKP. Tomēr, kaut gan 2008. gadā paredzēts divkārtīgs pieaugums, šis parāds vēl aizvien būs viens no zemākajiem euro zonā.

(7)

Programmas budžeta prognožu riski kopumā šķiet līdzsvaroti. No vienas puses, daži makroekonomiskā scenārija apdraudējumi var arī īstenoties. It īpaši individuālais patēriņš var izrādīties zemāks nekā prognozēts. Turklāt krīzes ietekme uz nodokļu ienākumiem un jo īpaši uz nodokļu ienākumiem no finanšu sektora var būt pat lielāka nekā pašreiz paredzēts. No otras puses, 2008. gada rezultāti var būt labāki par programmas prognozēm (kā tas jau bija 2007. gadā), jo ir zināms, ka Luksemburgas budžeta prognozes tradicionāli ir piesardzīgas.

(8)

Galvenās problēmas Luksemburgas valsts finanšu sektorā vēl aizvien ir to ilgtermiņa ilgtspēja, ņemot vērā ļoti lielo prognozēto ar iedzīvotāju novecošanu saistīto izdevumu pieaugumu un to, ka līdz šim šī jautājuma risināšanai nekādi pasākumi nav veikti: Iedzīvotāju novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir viena no lielākajām ES, un to jūtami ietekmē ļoti nozīmīga pensiju izdevumu pieauguma prognoze. Programmā ietvertā aplēse par budžeta stāvokli 2008. gadā, kas ir optimistiskāka nekā iepriekšējā programmā ietvertais sākuma stāvoklis, nelielā parāda attiecība, uzkrāto sociālās nodrošināšanas aktīvu lielais apjoms un strukturālais primārais pārpalikums ir faktori, kas veicina samazinājumu prognozētajā ilgtermiņa ietekmē, ko uz budžetu atstāj iedzīvotāju novecošana. Tomēr tas nav pietiekami, lai segtu nozīmīgo pieaugumu ar iedzīvotāju novecošanu saistītajos izdevumos. Vidēju risku samazināšanu saistībā ar valsts finanšu ilgtspējību varētu veicināt lielu primāro pārpalikumu sasniegšana vidējā termiņā un, kā atzinušas valsts iestādes, tādu pasākumu ieviešana, kuru mērķis ir ierobežot ar iedzīvotāju novecošanu saistīto izdevumu būtisko pieaugumu, tostarp faktiskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Ilgtspējas riski, kas izriet no pēdējos mēnešos veiktajām finanšu sektora atbalsta darbībām, pašlaik nav vērā ņemami, kaut gan šo darbību rezultātā būtiski ir pieaudzis valsts parāds; tomēr potenciālās saistības varētu būt salīdzinoši būtiskas, jo finanšu sektors ir ļoti liels. Turklāt lielu daļu šo izmaksu (vai pat visas izmaksas), ko radījušas šīs atbalsta darbības, nākotnē varētu pat atgūt.

(9)

Valsts finanšu struktūra Luksemburgā šķiet samērā labvēlīga: salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm valdības izdevumi un nodokļu nasta ir samērā zema, bet izdevumu un arī nodokļu sistēma šķiet samērā efektīva. It īpaši valdības patēriņš un darba ienākuma nodokļu sistēma ir salīdzinoši zema, bet valsts investīciju līmenis ir viens no augstākajiem visā ES.

(10)

Lai stabilizētu finanšu sektoru, 2008. gada septembrī un oktobrī Luksemburgas valdība nolēma piešķirt konvertējamu aizdevumu divu lielu ārvalstu banku vietējām filiālēm par kopējo apmēru 2,776 miljardi euro (7,6 % no IKP). Lai uzlabotu piekļuvi līdzekļiem, tika arī nolemts garantēt jaunās saistības, ko viena no šīm bankām ar līgumu nodeva institucionālajiem investoriem, ar maksimālo termiņu līdz trim gadiem. Visbeidzot, lai atjaunotu noguldītāju uzticību, saskaņā ar depozītu garantijas shēmu galvotā summa tika paaugstināta no EUR 20 000 līdz EUR 100 000 vienam depozītam. Ir jāatzīmē, ka vispārējai valdībai ir lieli finanšu aktīvi, kas uzkrāti no kārtējiem pārpalikumiem, kas iegrāmatoti pēdējās desmitgadēs un pieauguši, pateicoties aizdevumiem, kas 2008. gada beigās piešķirti divu ārvalstu banku filiālēm. Šie aktīvi bija apmēram 32 % no IKP 2008. gadā, no kuriem apmēram vienu trešo daļu tur centrālā valdība, bet divas trešdaļas — sociālā nodrošinājuma sistēma. Tātad vispārējās valdības neto finanšu stāvoklis ir ļoti pozitīvs.

(11)

2009. gada budžetā, ko izstrādāja pirms finanšu krīzes padziļināšanās, jau ir iekļauti daži fiskālā atbalsta pasākumi. Pamatā tie ir paredzēti ienākuma nodokļa samazināšanai, kura programmā lēstās izmaksas ir apmēram 1,2 % no IKP. Budžetā ir paredzēts arī uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums, kas no 2010. gada un turpmāk atstās iespaidu uz ienākumiem. Turklāt atbilstoši Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam (EEAP), kuru decembrī apstiprināja Eiropadome, Luksemburga ir pieņēmusi papildu atbalsta pasākumus, no kuriem visbūtiskākie pasākumi attiecas uz valdības investīciju paātrināšanu, kā arī uz subsīdijām ilglietojuma preču iepirkšanai un investīcijām energoefektivitātē. Turklāt līdz 2009. gada beigām valdība darba devējiem atmaksās darba devēju iemaksas bezdarbnieku pabalsta fondā saistībā ar daļējas slodzes bezdarbu. Kopumā šie stimulējošie pasākumi sastādīs apmēram 1,75 % no IKP. Tā kā 2008. gadā reģistrēts ievērojams pārpalikums un valsts parāda līmenis ir ļoti zems, Luksemburgai ir izteikti plašas manevra iespējas. Šķiet, ka fiskālo stimulu pakete 2009. un 2010. gadam ir atbilstoša reakcija uz pašreizējo ekonomisko lejupslīdi, lai gan liela daļa stimulēšanas pasākumu nav plānoti kā pagaidu pasākumi, it īpaši attiecībā uz ienākuma nodokļa samazināšanu, kas sākotnēji bija paredzēta kā kompensācija par indeksācijas nepiemērošanu ienākuma kategorijām, ko apliek ar noteiktu nodokļa likmi kopš 2001. gada. Luksemburga arī pieņēma dažus pasākumu un turpmākajos gados pieņems vēl papildu pasākumus, lai radītu daudz pievilcīgāku ekonomisko vidi un īstenotu enerģijas un klimata pārmaiņu tiesību aktu kopumu. Šie pasākumi ir saistīti ar vidēja termiņa reformas darba kārtību, ko 2009. gada 28. janvārī ierosināja Komisija saskaņā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un darbavietām.

(12)

Tiek prognozēts, ka strukturālā bilance, kas aprēķināta pēc kopīgi saskaņotās metodikas, būs ar pārpalikumu, sarūkot no 1,5 % no IKP 2008. gadā līdz 0,6 % no IKP 2009. gadā, un 0,4 % no IKP 2010. gadā. Vispārējā fiskālās politikas nostādne 2009. gadā ir ekspansīva, atspoguļojot Luksemburgas valdības reakciju uz lejupslīdi, un ne tik ekspansīva 2010. gadā, lai arī izmaiņas strukturālajā bilancē ir mazliet mazākas nekā pieņemtie stimulēšanas pasākumi. Ņemot vērā budžeta prognožu riskus, tiek prognozēts, ka VTM attiecīgajā periodā tiks ievērots.

(13)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem (4). Turklāt programmas papildinājumā, ar ko daļēji aizstāj sākotnējo makroekonomisko un budžeta scenāriju, nav sniegtas prognozes 2011. gadam (5).

i)

saskaņā ar EEAP un Stabilitātes un izaugsmes paktu īstenot fiskālos plānus, arī stimulēšanas pasākumus;

ii)

uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, ieviešot strukturālo reformu pasākumus, jo īpaši pensiju jomā.

24.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/19

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32009M5427. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

24.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/20

24.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/22

24.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/24

24.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/25

24.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/27

—

(Csongrád): Makó, Királyhegyes, Apátfalva, Kövegy, Pitvaros, Magyarcsanád, Csanádpalota, Csanádalberti, Ambrózfalva, Nagyér, Földeák, Maroslele, Klárafalva, Ferencszállás, Kiszombor, Nagylak,

—

(Békés): Tótkomlós, Békéssámson.

24.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/32