18.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/1

PADOMES ATZINUMS

(2009. gada 10. marts)

par atjaunināto Dānijas konverģences programmu 2008.–2015. gadam

(2009/C 63/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

1)	Padome 2009. gada 10. martā izskatīja atjaunināto Dānijas konverģences programmu laikam no 2008. līdz 2015. gadam.

Pēc ieilguša uzplaukuma Dānijas ekonomiskas attīstības tempu samazināšanās 2008. gadā ir bijusi strauja un izteikta, ko galvenokārt radīja situācijas pasliktināšanās mājokļa tirgū un pieaugošā krīze finanšu jomā. Šādai situācijai turpinoties, zemāks vietējais un starptautiskais pieprasījums šo lejupslīdi vēl vairāk saasinās. Tā kā ārējie apstākļi pasliktinās, īpaši grūti būs nodrošināt finanšu stabilitāti un akurātu korekciju mājokļu tirgū. Īstermiņā un vidējā termiņā lejupslīde un paredzamās aktīvu un enerģijas cenu izmaiņas diezgan negatīvi ietekmēs valsts finanšu stāvokli.

Īpaši lejupslīdes spiediens ir sagaidāms uz ieņēmumiem no pensiju peļņas nodokļa, uzņēmuma peļņas nodokļiem, kā arī no paredzamā naftas un gāzes ieguves samazinājuma Ziemeļjūrā. Garantēts ar fiskāli stabilu izejas punktu, 2009. gadam pieņemtais budžets paredz saprātīgu fiskālo paplašināšanos par apmēram 1 procentu punktu no IKP, tostarp pastāvīgu ienākuma nodokļa samazināšanu, kas sastādīs apmēram 0,5 % no IKP. Spiediens uz Dānijas kronu un ārzemju valūtas rezervju aizplūšana 2008. gada oktobrī lika Dānijas centrālajai bankai paaugstināt procentu likmes. ECB samazinot procentu likmes, palielinājās politikas procentu likmes starpība ar euro. Tādēļ Dānijas centrālā banka, pēc ECB procentu likmes samazināšanas, 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā samazināja politikas procentu likmes un ieviesa papildu samazināšanu, tādejādi pakāpeniski samazinot starpību. Tomēr starpība vēl aizvien ir augsta — 1 procentu punkts pret 0,35 procentu punktiem pirms krīzes.

Makroekonomiskais scenārijs, kas pamato programmu, paredz, ka 2009. gadā reālais IKP pieaugums samazināsies no 0,2 % 2008. gadā līdz -0,2 % 2009. gadā, bet 2010. gadā tas atkal pieaugs līdz 0,7 % un vidēji līdz 1,7 % pārējās programmas laikā. Paredzētā atveseļošanās 2011. un 2012. gadā atspoguļo tehniskos pieņēmumus par ražošanas apjomu un bezdarba starpības izlīdzināšanos 2012. gadā saskaņā ar Dānijas iestāžu aprēķiniem, izmantojot valsts metodiku. Pamatā tiek pieņemts, ka jaudas izlietojums pakāpeniski pieaugs līdz normālam līmenim, ko veicinās topošā atveseļošanās ārvalstīs, kā arī zemas procentu likmes. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju (2), šķiet pamatots uz pieņēmumiem par labvēlīgu pieaugumu. Ņemot vērā pēdējos notikumus, šķiet, ka 2009. gadā pašmāju pieprasījuma samazināšanās ir nepietiekami novērtēta. Sākot no 2011. gada un turpmāk būs novērojama spēcīga izaugsme, ņemot vērā vēsturisko ražošanas izaugsmi un lēsto potenciālo izaugsmi. Prognozes paredz ievērojamu inflācijas kritumu līdz 1,3 % 2009. gadā, bet pārējā programmas laikā tas svārstīsies līmenī apmēram zem 2 %. Svārstību cēlonis nav skaidrs, bet plānotā IKP deflatora attīstība šķiet reāla.

Attiecībā uz 2008. gadu — Komisijas dienestu 2009. gada starpposma prognozē lēsts, ka vispārējās valdības budžeta pārpalikums ir 3,1 % no IKP, kas ir tuvu iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā noteiktajam mērķim 3,0 % no IKP. Tā kā darba tirgus reakcija uz lejupslīdi ir aizkavējusies, nodarbinātības un algu pieaugums gandrīz visa gada laikā ir palicis nemainīgs, kā rezultātā ir ienākuma nodokļa ieņēmumi ir auguši, bet sociālie izdevumi kritušies, pretēji prognozētajam. Tai pat laikā finanšu krīze ir novedusi pie ievērojami zemākiem ieņēmumiem no pensiju peļņas nodokļa un uzņēmuma peļņas nodokļiem. Turklāt izdevumi pārsniedza prognozēto līmeni, jo daļa no 2007. gada pensiju peļņas nodokļa reformām paredz augstākus starppatēriņa izdevumus un vienreizēju kapitāla novirzīšanu mājsaimniecībām.

Atjauninājumā paredzēts, ka 2009. gada vispārējais valdības budžets būs bezdeficīta budžets salīdzinājumā ar Komisijas dienestu starpposma prognozē prognozēto deficītu 0,3 % no IKP, kas norāda uz negatīvu pārmaiņu par 3 procentu punktiem no IKP. Automātiskie stabilizētāji ir atbildīgi par apmēram 1 procentu punktu no vispārējā krituma. Tiek paredzēts, ka diskrecionāra fiskālā ekspansija par apmēram 1 procentu punktu no IKP, tostarp ienākuma nodokļa samazināšanās par 0,5 procentu punktiem no IKP, kā arī enerģijas un aktīvu cenu kritums samazinās īpaši svārstīgus ienākumus par apmēram 1,5 procentu punktu no IKP salīdzinājumā ar tendenču līmeni. Lai gan tiek paredzēts strukturālais pārpalikums, strukturālās bilances izmaiņas, pamatojoties uz Komisijas dienestu aprēķināto cikliski koriģēto bilanci, izmantojot kopīgi saskaņoto metodiku, kā arī uz Komisijas dienestu definētajiem vienreizējiem un citiem pagaidu pasākumiem, un tiek lēstas uz apmēram 2,5 procentu punktiem no IKP, apstiprina ievērojami ekspansīvu fiskālo nostādni (3), ko tomēr būtiski ietekmējis īpaši svārstīgu ienākumu samazinājums.

2010. gadā tiek paredzēta turpmāka vispārējās bilances pasliktināšanās, daļēji automātisko stabilizētāju rezultātā, bet galvenokārt vēl vienas plānotās vienreizējas kapitāla novirzīšanas mājsaimniecībām, kas ir daļa no 2007. gada pensiju peļņas nodokļa reformas, rezultātā. Programmas mērķis ir turpināt līdz 2010. gadam sasniegt tās vidējā termiņa mērķi (VTM) — strukturālie pārpalikumi, t.i. cikliski koriģētie pārpalikumi, atskaitot vienreizējus pasākumus un citus pagaidu pasākumus, vidēji no 0,75 līdz 1,75 % no IKP. Pēc 2010. gada Dānija pārskatīs savu VTM, vismaz samazinot strukturālo bilanci, ko tā plāno turpināt sasniegt un saglabāt līdz 2015. gadam. VTM ievēro obligāto kritēriju (deficīts apmēram 0,5 % no IKP) un atbilstīgi atspoguļo, kāda ir parāda attiecība un vidējais potenciālais produkcijas apjoma pieaugums ilgtermiņā. Rezultātā jaunais mērķis ir vērtējams kā atbilstīgs un tāds, kas ir saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Programmā paredzēts, ka 2011. gadā vispārējā valdības bilance atkal būs ar nelielu pārpalikumu. Lielākoties tas ir pamatots uz tehniskajiem pieņēmumiem par ražošanas apjoma un bezdarba starpības izlīdzināšanos 2012. gadā, kas vainagosies ar cikliski noteiktu ienākumu pieaugumu. Mērķi ir pamatoti uz scenāriju, kas paredz nenoteiktu strukturālās reformas pasākumu veikšanu, lai līdz 2015. gadam pastāvīgi uzlabotu vispārējo valdības bilanci par 0,7 % no IKP, lai nodrošinātu finanšu ilgtspēju saskaņā ar valsts metodiku. Ir paredzēts, ka programmas laikā strukturālais pārpalikums, kas aprēķināts pēc kopīgi saskaņotās metodikas, samazināsies apmēram par 3,5 procentu punktiem no IKP, bet tomēr saglabās pozitīvu līmeni. Papildu 2008. gada rudenī veiktajiem finanšu stabilizācijas pasākumiem, kas izklāstīti atjauninājumā, 2009. gada 18. janvārī pieņemtā Kredīta pakete nozīmē, ka 2009. gada vidū tiks veiktas pagaidu hibrīdkapitāla injekcijas līdz pat DKK 100 miljardu (5,5 % no IKP) apmēram, kas nekavējoties ietekmēs atjauninājumā paredzēto parādu attīstību, kā arī potenciāli ietekmēs vispārējo valdības bilanci visā programmas laikā.

Programmā paredzētie budžeta izpildes rezultāti ir pakļauti vairākiem riskiem. Apdraudējums, ko rada labvēlīgi pieauguma pieņēmumi un neskaidrība par pasākumiem, kas jāveic, lai panāktu vēlamās strukturālās reformas, neskatoties uz pozitīvo budžeta reģistru, nav izvērtēts attiecībā pret pieaugošajiem riskiem saistībā ar potenciāli augstākiem ieņēmumiem, ja pieaugs enerģijas cenas un kritīsies procentu likmes. Turklāt pasākumi, kas uzsākti, lai uzlabotu finanšu stabilitāti, vēl vairāk palielina risku iespēju.

Iedzīvotāju novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir zemāka nekā vidēji ES, īpaši pateicoties nesenajai pensiju reformai. Turklāt budžeta stāvoklis 2008. gadā, kā paredzēts programmā, ar lielu strukturālo pārpalikumu palīdz mazināt kopējo parādu. Ja vidējā termiņā tiks saglabāti augsti primārie pārpalikumi, tas ierobežos valsts finanšu ilgtspējību apdraudošos riskus, kas pašlaik ir zemi.

Kā atspoguļots budžeta reģistrā, samērā stingrā fiskālā sistēma, kas izceļas ar plašu pārklājumu un fiskālo noteikumu pārskatāmību un pārredzamību, Dānijai ir nākusi par labu. Tomēr vispārējiem valdības patēriņa izdevumiem ir tieksme pārsniegt mērķus. Nesenās iniciatīvas, tostarp ekonomiskās sankcijas, varētu vairāk stimulēt pašvaldības censties sasniegt mērķus. Turklāt ir uzsāktas dažas rīcības, kas īpaši paredzētas valsts izdevumu rentabilitātes veicināšanai. Tomēr ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai izdevumu pieaugumu iegrožotu atbilstīgi valdības noteiktajiem mērķiem.

10)

Dānijas iestādes ir pieņēmušas virkni pasākumu finanšu nozares stabilizācijai, tostarp pensiju un dzīvības apdrošināšanas nozares reglamentējošās sistēmas grozīšanu, 2008. gada oktobra Finanšu stabilitātes paktu un iepriekšminēto Kredīta paketi. Finanšu stabilitātes pakts efektīvi nodrošina neierobežotu, valdības atbalstītu garantiju nenodrošinātajiem kreditoriem līdz 2010. gada 30. septembrim, kur bankas, kas ir pakta dalībnieces, sedz prasības ar summu līdz DKK 35 miljardiem (2 % no IKP), bet valsts sedz jebkuru prasību, kuras summa ir lielāka. No 2010. gada 1. oktobra ir paredzēts depozīta apdrošinājuma slieksnis DKK 750 000 apmērā. Kredīta pakete atvieglo pieaugošo spiedienu uz banku un hipotekāro iestāžu maksātspēju, lai sekmētu aizdevuma politikas normalizēšanu.

11)

Atbilstoši Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam (EEAP), par kuru Dānija decembrī vienojās ar Eiropadomi, pieņemot 2009. gada budžetu, Dānija turpināja īstenot saprātīgu fiskālo paplašināšanos par apmēram 1 procentu punktu no IKP, tostarp pastāvīgus pasākumus, lai uzlabotu darba stimulēšanu (ieņēmumu nodokļa samazināšana) un uzlabotu izaugsmes potenciālu (ieguldījumi pētniecībā un attīstībā). Daļēji paplašināšanos ir radījis liels algu paaugstinājums valsts sektorā. 2009. gada 29. janvārī apstiprinātais zaļais transporta infrastruktūras plāns ir paredzēts, lai 2009. un 2010. gadā nodrošinātu turpmāku fiskālo stimulu DKK 5 miljardu apmērā (0,25 % no IKP). Šie pasākumi ir saistīti ar Lisabonas vidējā termiņa reformas darba kārtību, kā to 2009. gada 28. janvārī pārskatījusi Komisija.

12)

Pamatojoties uz programmas atjauninājuma informāciju, ir paredzēts, ka 2009. gadā strukturālā bilance samazināsies par 2

Formula

procentu punktiem un vēl 1 procentu punktu pārējā programmas laikā. Daļēji šis kritums atspoguļo zemākus ieņēmumus no īpaši nepastāvīgiem un pārejas avotiem. Ņemot vērā fiskāli stabilo pamatu un ieviestos automātiskos stabilizētājus, plānotā ekspansīvā fiskālā nostādne šķiet atbilstīga reakcija uz ekonomikas lejupslīdi. Budžeta prognozes visam programmas laikam norāda, ka Dānijas finanšu stāvoklis ir pilnībā atbilstīgs Stabilitātes un izaugsmes pakta kritērijiem.

13)	Programmas atjauninājumā ir sniegti visi obligātie dati, kā arī vairākums fakultatīvo datu (4).

Kopējais secinājums ir tāds, ka, pašreizējos apstākļos, un ievērojot apmierinošo finanšu stāvokli, vispārējā fiskālā nostādne ir uzskatāma par atbilstīgu, ņemot vērā diskrecionāro fiskālo ekspansiju par apmēram 1 procentu punktu no IKP 2009. gadā un relatīvi spēcīgos automātiskos stabilizētājus. Programmā paredzēts samazināt vispārējos valdības pārpalikumus par apmēram 3 procentu punktiem no IKP 2009. gadā un apmēram vēl par 1 Formula procentu punktu 2010. gadā. Programmas izaugsmes pieņēmumi ir labvēlīgi. Fiskālajā politikā tieksies programmas laikā turpināt sasniegt VTM, atbilstīgi mērķim ilgtermiņā nodrošināt valsts finanšu stabilitāti, tādējādi saglabājot pietiekamu drošības rezervi līdz atsauces vērtībai. Pēc perioda, kad budžeta pārpalikumi bija augsti, ko izraisīja samērā spēcīga fiskālā sistēma, vispārējais valdības kopējā parāda līmenis ir krities un ir zems.

Ņemot vērā iepriekšminēto novērtējumu, Dānija tiek aicināta

i)	īstenot fiskālos plānus 2009. gadam, tostarp stimulēšanas pasākumus atbilstīgi EEAP un saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu;

ii)	noteikt strukturālās reformas pasākumus, īpaši — tiecoties stiprināt darbaspēka pieejamību, lai turpmākajos gados sasniegtu budžeta mērķus.

Galveno makroekonomisko un budžeta prognožu salīdzinājums

		2007	2008	2009	2010	2011	2012	2015
Reālais IKP (izmaiņas %)	KP 2008. gada decembris	1,6	0,2	– 0,2	0,7	1,9	1,7	1,6
	COM 2009. gada janvāris	1,6	– 0,6	– 1,0	0,6	n.p.	n.p.	n.p.
	KP 2007. gada decembris	2,0	1,3	1,1	0,5	n.p.	n.p.	n.p.
SPCI inflācija (%)	KP 2008. gada decembris	1,7	3,6	1,3	2,1	1,4	1,8	1,8
	COM 2009. gada janvāris	1,7	3,6	1,6	1,9	n.p.	n.p.	n.p.
	KP 2007. gada decembris	1,7	2,4	1,6	1,9	n.p.	n.p.	n.p.
Ražošanas apjoma starpība (5) (% no potenciālā IKP)	KP 2008. gada decembris	1,4	0,0	– 1,4	– 1,8	– 1,2	– 0,8	– 0,5
	COM 2009. gada janvāris (6)	1,8	– 0,1	– 2,1	– 2,4	n.p.	n.p.	n.p.
	KP 2007. gada decembris	1,0	0,3	– 0,4	– 1,5	n.p.	n.p.	n.p.
Tīrais aizdevums/aizņēmums attiecībā uz pārējās pasaules valstīm (% no IKP)	KP 2008. gada decembris	0,7	1,7	1,8	2,3	2,6	2,6	1,8
	COM 2009. gada janvāris	0,7	1,7	1,5	1,5	n.p.	n.p.	n.p.
	KP 2007. gada decembris	1,7	1,3	1,9	2,2	n.p.	n.p.	n.p.
Valsts budžeta ieņēmumi (8) (10) (% no IKP)	KP 2008. gada decembris	54,5	53,2	51,2	51,5	52,1	51,8	51,5
	COM 2009. gada janvāris	55,4	54,8	52,8	53,4	n.p.	n.p.	n.p.
	KP 2007. gada decembris	53,4	52,9	52,0	51,7	n.p.	n.p.	n.p.
Valsts budžeta izdevumi (8) (10) (% no IKP)	KP 2008. gada decembris	49,9	50,2	51,2	52,8	51,8	51,7	51,6
	COM 2009. gada janvāris	50,9	51,6	53,1	54,9	n.p.	n.p.	n.p.
	KP 2007. gada decembris	49,6	49,8	50,0	50,5	n.p.	n.p.	n.p.
Valsts budžeta bilance (10) (% no IKP)	KP 2008. gada decembris	4,5	3,0	0,0	– 1,2	0,3	0,1	– 0,1
	COM 2009. gada janvāris	4,5	3,1	– 0,3	– 1,5	n.p.	n.p.	n.p.
	KP 2007. gada decembris	3,8	3,0	2,0	1,2	n.p.	n.p.	n.p.
Primārā bilance (% no IKP)	KP 2008. gada decembris	6,1	4,2	1,5	0,2	1,6	1,3	0,7
	COM 2009. gada janvāris	6,1	4,5	1,2	0,0	n.p.	n.p.	n.p.
	KP 2007. gada decembris	5,2	4,2	3,0	2,1	n.p.	n.p.	n.p.
Cikliski koriģētā bilance (5) (% no IKP)	KP 2008. gada decembris	3,6	3,0	0,9	0,0	1,1	0,6	0,2
	COM 2009. gada janvāris	3,3	3,2	1,0	0,1	n.p.	n.p.	n.p.
	KP 2007. gada decembris	3,1	2,8	2,3	2,2	n.p.	n.p.	n.p.
Strukturālā bilance (7) (9) (% no IKP)	KP 2008. gada decembris	3,7	4,0	2,6	1,7	1,3	0,6	0,2
	COM 2009. gada janvāris	3,3	3,8	1,1	0,9	n.p.	n.p.	n.p.
	KP 2007. gada decembris	3,5	3,4	2,5	2,5	n.p.	n.p.	n.p.
Valsts kopējais parāds (% no IKP)	KP 2008. gada decembris	26,3	30,3	27,9	26,3	25,4	24,6	22,6
	COM 2009. gada janvāris	26,3	30,3	28,4	27,0	n.p.	n.p.	n.p.
	KP 2007. gada decembris	25,6	21,6	19,2	18,6	n.p.	n.p.	n.p.
Konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozes (COM); Komisijas dienestu aprēķini

(1) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Šajā tekstā minētie dokumenti ir pieejami tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

(2) Novērtējumā jo īpaši ir ņemta vērā Komisijas dienestu 2009. gada janvāra prognoze, bet arī cita informācija, kas bijusi pieejama pēc šī datuma.

(3) Atšķirības vienreizēju un pagaidu pasākumu definīcijās nozīmē, ka aplēses strukturālajā bilancē nevar tā vienkārši salīdzināt ar Komisijas dienestu 2009. gada janvāra prognozi.

(4) Konkrēti kopējo ieņēmumu un kopējo izdevumu rādītāji, kā arī dažas papildkomponentes neatbilst saskaņotajām definīcijām, apgrūtinot novērtējumu. Turklāt fakultatīvajos datos nav iekļautas krājumu plūsmas korekciju specifikācijas.

(5) Komisijas dienestu veikts programmā norādītā ražošanas apjomu starpības un cikliski koriģēto bilanču pārrēķins, balstoties uz programmās sniegto informāciju.

(6) Pamatojoties uz attiecīgi 1,8 %, 1,4 %, 1,0 % un 0,9 % lēsto potenciālo pieaugumu 2007.–2010. gadā.

(7) Cikliski koriģētā bilance, izņemot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus. Vienreizējie un pagaidu pasākumi ir -1,0 % no IKP 2008. gadā, -1,7 % no IKP 2009. un 2010. gadā, un -0,2 % no IKP 2011. gadā (visi samazina deficītu/palielina pārpalikumu) saskaņā ar jaunāko programmu un -0,5 % no IKP 2008. gadā, -0,2 % no IKP 2009. gadā un -0,8 % no IKP 2010. gadā (visi samazina deficītu/palielina pārpalikumu) saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozi.

(8) Programmas dati par ieņēmumiem un izdevumiem atšķiras no Eurostat sniegtajiem datiem pēc saskaņotās pieejas (salīdzināt — Komisijas Regula (EK) Nr. 1500/2000), uz kuru ir pamatota Komisijas dienestu prognoze. Atšķirība galvenokārt attiecas uz preču un pakalpojumu vairāksolīšanas un pamatkapitāla patēriņa pieeju. Bilanci tas tomēr neietekmē.

(9) Izmantojot pārrēķināto cikliski koriģēto bilanci, kura pamatojas uz programmā sniegto informāciju, un Komisijas dienestu piemērotās vienreizējo un pagaidu pasākumu definīcijas, strukturālā bilance būtu 3,6 % no IKP 2008. gadā un 1,1 % no IKP 2009. gadā, un 0,9 % no IKP 2010. gadā.

(10) Par 2007. gadu norādītie skaitļi atšķiras no Eurostat sniegtajiem datiem 2008. gada oktobra EDP paziņojumā. Izmantotie skaitļi atspoguļo jaunākos pārskatītos datus, ko publicējis Dānijas Statistikas birojs; šos datus Eurostat vēl nav apstiprinājis.

Avots:

Konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozes (COM); Komisijas dienestu aprēķini

18.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/6

PADOMES ATZINUMS

(2009. gada 10. marts)

par atjaunināto Igaunijas konverģences programmu no 2008. līdz 2012. gadam

(2009/C 63/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

1)	Padome 2009. gada 10. martā izskatīja Igaunijas atjaunināto konverģences programmu, kas aptver laikposmu no 2008. līdz 2012. gadam.

Igaunijas ekonomikā šobrīd vērojama nopietna lejupslīde. 2008. gadā vairāki ārēji faktori, tostarp globālās finanšu krīzes padziļināšanās un ārējā pieprasījuma samazināšanās, kas vienlaikus mazināja ārējo un iekšējo nelīdzsvarotību, padziļināja iekšzemes pieprasījuma nepārtraukto korekciju un veicināja ekonomikas sarukšanas tempus. Algu palielinājums, kas tālu pārsniedz produktivitātes pieaugumu, tostarp valsts sektorā, beidzamo augstas ekonomiskās izaugsmes gadu laikā ir veicinājis konkurētspējas zudumu, turklāt darba tirgus ar aizkavēšanos pielāgojās ekonomiskai lejupslīdei. Tomēr kopš 2008. gada beigām algas, šķiet, ir kļuvušas samērīgākas. Atbilstīgi pašreizējam valūtas pārvaldes režīmam monetārie un kreditēšanas nosacījumi 2008. gadā kļuva stingrāki, jo valsti sāka uzskatīt par riskantāku, kā arī pieauga tās valūtas reālais efektīvais maiņas kurss. Pēc sešiem gadiem, kuros bija vērojams nomināls pārpalikums, valsts finanses ir ievērojami pasliktinājušās, un ir gaidāms deficīts apmēram 2 % no IKP 2008. gadā, turklāt ir gaidāma turpmāka pasliktināšanās 2009. un 2010. gadā. Ņemot vērā to, ka korekciju nepieciešamību rada valsts nestabilitāte, iestādes paredz fiskālo konsolidāciju, lai ierobežotu fiskālā stāvokļa pasliktināšanos, veicinātu pielāgošanas procesu un palīdzētu saglabāt uzticību tirgū.

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir programmas pamatā, lēsts, ka reālais IKP 2008. gadā būs samazinājies par 2,2 % un prognozēta tā turpmāka samazināšanās par 3,5 % 2009. gadā. Prognozē, ka pēc tam IKP pieaugums uzlabosies līdz 2,6 % 2010. gadā, un vidējais gada pieaugums 2011. un 2012. gadā būs 4,9 %. Ņemot vērā šobrīd pieejamo informāciju (2), var secināt, ka scenārijs ir balstīts uz labvēlīgiem pieņēmumiem par pieaugumu 2009. un 2010. gadā, atspoguļojot eksporta tirgus pieauguma optimistisku izvērtējumu un pienācīgi neņemot vērā jaunāko informāciju, kas norāda uz turpmāku ekonomisko un uzticības rādītāju pasliktināšanos. Programmā prognozētā inflācija liekas ticama un iekšzemes pieprasījuma samazinājums un attīstības tendences pasaules tirgos var izdarīt vēl lielāku spiedienu cenu pazeminājuma virzienā. Programmas scenārijā paredzēts, ka ārējā bilance uzlabosies mazāk, nekā paredzēts Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozē, kur izmantotas optimistiskākas prognozes par iekšzemes pieprasījumu un atšķirīgi pieņēmumi par ārējām cenām.

Attiecībā uz 2008. gadu Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozē lēsts, ka kopējais valsts budžeta deficīts ir 2,0 % no IKP, salīdzinot ar iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā noteikto mērķi par pārpalikumu 1,3 % apmērā no IKP. Pasliktināšanās jo īpaši atspoguļo izteiktu ieņēmumu kritumu salīdzinājumā ar sākotnējām aplēsēm. Kritums radies, jo salīdzinājumā ar prognozēm iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā ievērojami pasliktinājusies makroekonomiskā situācija. Pēc tam, kad 2008. gada vidū pieņēma restriktīvu papildu budžetu, plaši samazinot izdevumus, ieņēmumu samazinājumu zināmā mērā kompensēja ar mazākiem izdevumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo mērķi.

Valsts budžeta bilances mērķis 2009. gadā ir 1,7 % deficīts no IKP salīdzinājumā ar 3,2 % deficītu no IKP Komisijas dienestu janvāra starpposma prognozē. Ņemot vērā iestāžu plānus ieviest euro, īstermiņā fiskālās politikas uzdevums ir atjaunot uzticību tirgū un samazināt novirzi no Līgumā noteiktā budžeta deficīta kritērija. Sākotnējā 2009. gada budžetā plānoja, ka izdevumu pieaugums pārsniegs nominālo IKP pieaugumu, īpaši pensiju pieauguma rezultātā, ko paredz spēkā esošā pensiju indeksācijas formula. 2009. gada februārī pieņemot papildu budžeta ierobežojumus, ir plānots izdevumu pieaugumu kopumā pielīdzināt prognozētai nominālai ekonomiskai izaugsmei. Budžeta stratēģijā 2009. gadam arī paredzēti daži ieņēmumu palielināšanas pasākumi, turklāt iecerēts atlikt līdz 2010. gadam iepriekš plānoto nodokļu samazināšanu. Ir gaidāms, ka kopumā 2009. gada fiskālās politikas nostādne, ko raksturo izmaiņas strukturālajā bilancē (cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), būs restriktīva. Turklāt ir ņemts vērā 2009. gada februārī pieņemtais papildu budžets, kurā saskaņā ar valsts iestāžu aplēsēm 2009. gadam paredzēta stingrāka fiskālā konsolidācija — virs 3 % no IKP.

Programmas vidēja termiņa budžeta stratēģija ir sasniegt strukturālo pārpalikumu, tādējādi pārsniedzot pašreizējo vidēja termiņa mērķi (VTM), kas paredz līdzsvarotu budžetu strukturālā izteiksmē (3). Gaidāms, ka kopējais valsts deficīts samazināsies līdz 1,0 % no IKP 2010. gadā un kļūs par pārpalikumu 0,1 % apmērā no IKP 2011. gadā un 0,2 % no IKP 2012. gadā. Budžeta korekcijas tiek plānotas, koriģējot izdevumus, proti, paredzot, ka izdevumu pieaugums (pamatots ar nekonkretizētiem pasākumiem) būs mazāks par nominālo IKP pieaugumu visos gados, sākot no 2010. gada. Paredzēts, ka pēc ekonomiskās situācijas uzlabošanās ieņēmumu pieaugums daļēji atjaunosies, ņemot vērā nodokļu samazinājumu, kas laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam paredzēts spēkā esošos tiesību aktos.

Budžeta izpildes rezultātus apdraud negatīvi riski, īpaši 2009. un 2010. gadā, jo makroekonomiskais scenārijs balstīts uz optimistiskiem pieņēmumiem par pieaugumu. Tomēr šos riskus mazina nesen pieņemtie papildu budžeta ierobežojumi. Prognozes par pārpalikumu valsts budžetā, sākot no 2011. gada un turpmāk, var arī nepiepildīties, ņemot vērā to, ka programmā trūkst informācijas par pasākumiem, kas ir pamatā uz izdevumiem balstītai fiskālai konsolidācijai.

Igaunija ir viena no ES valstīm, kuras budžetu ilgtermiņā vismazāk ietekmē sabiedrības novecošana, un saskaņā ar programmu tas nemainīsies, pat ņemot vērā nesen pieņemto pensiju indeksācijas noteikumu grozījumu ietekmi. Pašreizējais kopējā parāda līmenis Igaunijā ir ļoti zems, un sakārtotu valsts finanšu saglabāšana atbilstīgi budžeta plāniem programmas laikā palīdzēs ierobežot riskus attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, kuri pašlaik ir nelieli.

Budžeta stratēģija ir balstīta uz noteikumu par ex-ante nominālo bilanci vai valsts budžeta pārpalikumu. Lai gan šim noteikumam nav juridiska pamatojuma, tas parasti ir ievērots iepriekšējos gados pirms pašreizējās lejupslīdes. Pēdējos gados valdība šī noteikuma īstenošanu ir pielāgojusi ekonomikas cikliskumam, jo daži budžeti cikla virsotnē ir pieņemti ar ex-ante pārpalikumu. Tomēr izdevumu plānošanas stratēģija ir vāja, jo sākotnējie izdevumu mērķi papildu budžetos ir sistemātiski paaugstināti, ko veicināja tas, ka iepriekšējā ekonomikas uzplaukuma laikā ieņēmumi bija labāki, nekā gaidīts. Tāpēc pašreizējās ekonomiskās lejupslīdes laikā īpaši svarīgi ir stiprināt vidēja termiņa izdevumu stratēģiju un uzlabot izdevumu efektivitāti, kas valsts finanšu sektorā palīdzētu mazināt ietekmi, ko rada mazāki ieņēmumi. Saskaņā ar konverģences programmu valdība plāno pāriet pie budžeta plānošanas, kas balstīta uz rezultātiem un uzkrājumiem, sākotnēji izmēģinājuma projektu veidā, lai stiprinātu vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu.

10)

Lai stabilizētu finanšu nozari, Igaunijas iestādes ir palielinājušas noguldījumu garantiju segumu no EUR 20 000 kronu ekvivalenta līdz EUR 50 000 kronu ekvivalentam un ir palielinājušas noguldījumu garantiju līdz 100 %; abi šie nosacījumi ir spēkā no 2008. gada 9. oktobra. Turklāt 2008. gada decembrī parlamentam iesniedza tiesību aktu priekšlikumu kopumu, kā padarīt krīzes pārvaldību elastīgāku, tostarp izveidojot valsts intervences ātrākas apstiprināšanas procedūru.

11)

Atbilstīgi Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam (EEAP), par ko Eiropadome vienojās 2008. gada decembrī, Igaunijas kā valsts, kas saskārusies ar ievērojamu iekšējo un ārējo nestabilitāti, budžeta politika ir vērsta uz šādas nestabilitātes novēršanu. Ņemot vērā arī riskus attiecībā uz budžeta izpildi un grūtības nodrošināt jaunu finansējumu ar pieņemamiem nosacījumiem sakarā ar tirgū valdošajām bailēm no riska, 2009. un 2010. gadā plānotā vispārējā restriktīvā fiskālās politikas nostādne ir piemērota pašreizējai situācijai. Valsts reformu programmas kontekstā Igaunijas iestādes ir īstenojušas vairākas strukturālas reformas ar neitrālu vai ierobežotu īstermiņa ietekmi uz budžetu; īpaši jāmin darba tirgus un ieguldījumu atbalsta pasākumi, savukārt pasākumiem, ar ko atbalsta rūpniecības nozares un mājsaimniecību pirktspēju, pievērsta mazāka uzmanība. Divi pasākumi darba tirgus atbalstam ir atjaunināta Darba likuma pieņemšana un pašreizējā Sabiedrisko pakalpojumu likuma reforma, lai palielinātu tirgus elastību, vienlaikus palielinot bezdarba pabalstus un paplašinot pabalsta saņēmēju loku, ar ko veicinātu drošību. Pasākumi ir saistīti ar vidēja termiņa reformas programmu un konkrētiem ieteikumiem valstij, ko Komisija sniedza 2009. gada 28. janvārī saskaņā ar Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju.

12)

Gaidāms, ka laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam fiskālās politikas nostādne būs restriktīva un 2012. gadā tā kļūs nedaudz ekspansīva. Lai gan visos programmas gados tiek ievērota drošības rezerve pret normālām cikliskām svārstībām, no 2009. gada ievērojamās lejupslīdes dēļ ar to var nebūt pietiekami, lai novērstu 3 % robežvērtības pārkāpšanu 2009. un 2010. gadā. Tomēr budžeta izpildes riskus mazina 2009. gada februārī pieņemtie papildu budžeta ierobežojumi. Ņemot vērā riskus, plānotais pārpalikums 2011. gadā var arī neīstenoties, kā prognozēts programmā. Turklāt korekciju pamatā jābūt konkrētiem pasākumiem. Sakarā ar Igaunijas dalību VKM II un nepieciešamību uzlabot ekonomisko izmaksu konkurētspēju, katrā ziņā būtu lietderīgi koriģēt agrāko augsto algu pieaugumu.

13)	Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem (4).

Kopumā jāsecina, ka Igaunija pēc vairāku gadu ekonomiskās izaugsmes, kas pārsniedza potenciālu, pašreiz piedzīvo nopietnu ekonomisko lejupslīdi, tomēr, ņemot vērā esošo nestabilitāti, Igaunijas plānotā restriktīvā fiskālās politikas nostādne laikposmam no 2009. līdz 2011. gadam ir piemērota šajā situācijā Ekonomisko lejupslīdi pastiprina globālā finanšu krīze un sarukušais ārējais pieprasījums. Arī vājāka izmaksu konkurētspēja, kas jo īpaši skaidrojama ar to, ka ilgu laiku algu pieaugums pārsniedza produktivitātes pieaugumu, traucē atgriezties uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. Valsts budžeta bilance ievērojami pasliktinājās 2008. gadā, un pēc sešiem pārpalikuma budžeta gadiem valstij tagad ir deficīta budžets. Saskaņā ar programmu gaidāms, ka arī 2009. un 2010. gadā būs valsts budžeta deficīts, kurš pakāpeniski samazināsies. Ņemot vērā makroekonomiskos riskus un informācijas trūkumu par konsolidāciju, kas pamatota ar izdevumiem, 2010. gadā budžeta rezultātus apdraud negatīvi riski, un iespējams, ka kopējais deficīts pārsniegs 3 % robežvērtību 2009. un 2010. gadā. Tomēr budžeta izpildes riskus mazina 2009. gada februārī pieņemtie papildu budžeta ierobežojumi.

Ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu un nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgu konverģenci un netraucētu līdzdalību VKM II, Igaunija tiek aicināta:

i)	īstermiņā īstenot valsts finanšu konsolidāciju, nodrošināt, ka valsts budžeta deficītu saglabā zem 3 % no IKP, un vidējā termiņā veikt nepieciešamos konsolidācijas nostiprināšanas pasākumus;

ii)	īstenot piesardzīgu algu politiku valsts sektorā, lai atbalstītu ekonomikas koriģēšanu un stiprinātu konkurētspēju;

iii)	nostiprināt vidēja termiņa budžeta stratēģiju, jo īpaši uzlabojot izdevumu plānošanu un efektivitāti.

Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

		2007	2008	2009	2010	2011	2012
Reālais IKP (izmaiņas %)	KP 2008. g. nov.	6,3	– 2,2	– 3,5	2,6	4,8	5,0
	KOM 2009. g. janv.	6,3	– 2,4	– 4,7	1,2	n.p.	n.p.
	KP 2007. g. nov.	7,4	5,2	6,1	6,7	7,0	n.p.
SPCI inflācija (%)	KP 2008. g. nov.	6,7	10,6	4,2	2,8	3,0	3,2
	KOM 2009. g. janv.	6,7	10,6	3,2	2,7	n.p.	n.p.
	KP 2007. g. nov.	6,6	8,6	5,6	3,6	3,5	n.p.
Ražošanas apjoma starpība (5) (% no potenciālā IKP)	KP 2008. g. nov.	8,0	0,9	– 5,7	– 5,9	– 3,9	– 1,7
	KOM 2009. g. (6) janv.	9,0	2,1	– 5,4	– 6,4	n.p.	n.p.
	KP 2007. g. nov.	2,7	0,1	– 1,2	– 1,5	– 1,3	n.p.
Tīrie aizdevumi/ aizņēmumi attiecībā pret pārējo pasauli (% no IKP)	KP 2008. g. nov.	– 16,9	– 10,5	– 5,1	– 5,0	– 4,7	– 4,7
	KOM 2009. g. janv.	– 17,1	– 8,8	– 4,2	– 2,6	n.p.	n.p.
	KP 2007. g. nov.	– 14,0	– 9,9	– 8,2	– 7,8	– 7,4	n.p.
Valsts budžeta ieņēmumi (% no IKP)	KP 2008. g. nov.	38,2	36,2	38,9	37,8	36,5	35,2
	KOM 2009. g. janv.	38,2	36,5	38,2	38,4	n.p.	n.p.
	KP 2007. g. nov.	37,2	38,2	38,2	37,4	36,3	n.p.
Valsts budžeta izdevumi (% no IKP)	KP 2008. g. nov.	35,5	38,2	40,6	38,8	36,4	35,0
	KOM 2009. g. janv.	35,5	38,5	41,4	41,6	n.p.	n.p.
	KP 2007. g. nov.	34,6	36,9	37,2	36,5	35,5	n.p.
Valsts budžeta bilance (% no IKP)	KP 2008. g. nov.	2,7	– 1,9	– 1,7	– 1,0	0,1	0,2
	KOM 2009. g. janv.	2,7	– 2,0	– 3,2	– 3,2	n.p.	n.p.
	KP 2007. g. nov.	2,6	1,3	1,0	0,9	0,8	n.p.
Primārā bilance (% no IKP)	KP 2008. g. nov.	2,9	– 1,8	– 1,5	– 0,8	0,3	0,4
	KOM 2009. g. janv.	2,9	– 1,8	– 3,0	– 2,9	n.p.	n.p.
	KP 2007. g. nov.	2,7	1,4	1,1	1,0	0,8	n.p.
Cikliski koriģētā bilance (5) (% no IKP)	KP 2008. g. nov.	0,3	– 2,2	0,0	0,8	1,3	0,7
	KOM 2009. g. janv.	– 0,1	– 2,6	– 1,6	– 1,3	n.p.	n.p.
	KP 2007. g. nov.	1,8	1,3	1,4	1,3	1,2	n.p.
Strukturālā bilance (7) (% no IKP)	KP 2008. g. nov.	– 0,1	– 2,4	– 0,1	0,4	1,2	0,7
	KOM 2009. g. janv.	– 0,4	– 2,8	– 1,6	– 1,3	n.p.	n.p.
	KP 2007. g. nov.	1,2	0,8	1,4	1,3	1,2	n.p.
Valsts kopējais parāds (% no IKP)	KP 2008. g. nov.	3,5	3,7	3,7	3,5	3,0	2,8
	KOM 2009. g. janv.	3,5	4,3	6,1	7,6	n.p.	n.p.
	KP 2007. g. nov.	2,7	2,3	2,0	1,8	1,6	n.p.
Konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2009. gada janvāra ekonomiskās prognozes (KOM); Komisijas dienestu aprēķini.

(1) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Šajā tekstā minētie dokumenti ir pieejami tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

(2) Novērtējumā lielā mērā ir ņemta vērā Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognoze, kā arī cita informācija, kas ir pieejama kopš tās publicēšanas.

(3) Valdība ir paziņojusi, ka tā pārskatīs un precizēs VTM, tajā paredzot pārpalikumu strukturālā izteiksmē.

(4) Konkrēti, nav pieņēmumu par valūtas nominālo efektīvo maiņas kursu. Turklāt tiek izmantoti pieņēmumi par euro zonas procentu likmēm, lai gan to var pamatot ar faktu, ka trūkst pietiekami reprezentatīvu EEK procentu likmju rādītāju.

(5) Komisijas dienestu veikts programmā norādītā ražošanas apjomu starpības un cikliski koriģēto bilanču pārrēķins, balstoties uz programmās sniegto informāciju.

(6) Pamatojoties uz attiecīgi 4,6 %, 4,1 %, 3,7 % un 3,5 % lēsto potenciālo pieaugumu 2007.–2010. gadā.

(7) Cikliski koriģēta bilance, neņemot vērā vienreizējus un citus pagaidu pasākumus. Vienreizēji un citi pagaidu pasākumi veido 0,4 % no IKP 2007. gadā, 0,2 % 2008. gadā, 0,1 % 2009. gadā, 0,4 % 2010. gadā un 0,1 % 2011. gadā; saskaņā ar jaunāko programmu, tie visi samazina deficītu. Saskaņā ar Komisijas dienestu janvāra starpposmu prognozi vienreizējie pasākumi laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam nav uzskatāmi par vienreizējiem pasākumiem.

Avoti:

Konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2009. gada janvāra ekonomiskās prognozes (KOM); Komisijas dienestu aprēķini.

18.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/20

Paziņojums par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kravu skenēšanas sistēmu importu

(2009/C 63/09)

Komisija saskaņā ar 5. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”) (1) ir saņēmusi sūdzību, kurā apgalvots, ka importētas Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes kravu skenēšanas sistēmas tiekot pārdotas par dempinga cenām, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

Sūdzību 2009. gada 2. februārī iesniedza uzņēmums Smiths Detection Group Limited (“sūdzības iesniedzējs”), kura produkcija veido lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 80 %, no Kopienas kopējās konkrētu kravu skenēšanas sistēmu produkcijas.

2. Ražojums

Ražojums, kas saskaņā ar apgalvojumu tiek pārdots par dempinga cenām, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kravu skenēšanas sistēmas, kuru pamatā ir neitronu tehnoloģijas vai kuras izmanto rentgena starus ar rentgena staru avotu 250 KeV vai lielāku, vai kuras izmanto alfa, beta vai gamma starojumu un uz kurām attiecas KN kodi ex 9022 19 00, ex 9022 29 00, ex 9027 80 17 un ex 9030 10 00, un mehāniskie transportlīdzekļi, kuri aprīkoti ar šādām sistēmām un uz kuriem attiecas KN kods ex 8705 90 90. Minētie KN kodi norādīti vienīgi informācijai.

3. Apgalvojums par dempingu

Ņemot vērā pamatregulas 2. panta 7. punkta noteikumus, sūdzības iesniedzējs noteica normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku, pamatojoties uz cenu un salikto normālo vērtību tirgus ekonomikas valstī, kas minēta paziņojuma 5.1. punkta c) apakšpunktā. Izvirzītais apgalvojums par dempingu pamatojas uz šādi aprēķinātas normālās vērtības salīdzinājumu ar attiecīgā uz Kopienu izvestā ražojuma eksporta cenām.

Uz šā pamata aprēķinātā dempinga starpība ir ievērojama.

4. Apgalvojums par kaitējumu

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus par to, ka attiecīgā ražojuma importa no Ķīnas Tautas Republikas tirgus daļa ir palielinājusies.

Tiek apgalvots, ka līdzās citām sekām attiecīgā importētā ražojuma apjomi un cenas turpināja negatīvi ietekmēt tirgus daļu, pārdotos daudzumus un Kopienas ražošanas nozares cenu līmeni, radot negatīvu ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares darbību kopumā un jo īpaši uz tās rentabilitāti.

5. Procedūra

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Kopienas ražošanas nozare vai tā iesniegta tās vārdā un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, ar ko pamatot procedūras sākšanu, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu atbilstoši pamatregulas 5. pantam.

5.1. Dempinga un kaitējuma noteikšanas procedūra

Izmeklēšanā noteiks, vai attiecīgo Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojumu pārdod par dempinga cenām un vai šis dempings ir nodarījis kaitējumu.

a) Aptaujas anketas

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu šai izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas Kopienas ražošanas nozarei, citiem zināmiem ražotājiem Kopienā, zināmiem Ķīnas Tautas Republikas eksportētājiem/ražotājiem un attiecīgās eksportētājvalsts zināmiem importētājiem/lietotājiem un iestādēm.

b) Informācijas vākšana un uzklausīšanas organizēšana

Visas ieinteresētās personas ar šo tiek aicinātas darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju, kas nav iekļauta atbildēs uz anketas jautājumiem, un sniegt apstiprinošus pierādījumus. Šī informācija un apstiprinošie pierādījumi Komisijai jāsaņem šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) daļā noteiktajā termiņā.

Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to pieprasa, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa. Šāds pieprasījums jāiesniedz šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta iii) daļā noteiktajā termiņā.

c) Tirgus ekonomikas valsts izraudzīšana

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku, Amerikas Savienotās Valstis paredzēts izvēlēties par piemērotu tirgus ekonomikas valsti. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas izteikt savus apsvērumus par šīs izvēles atbilstību, ievērojot 6. punkta b) apakšpunktā noteikto termiņu.

d) Tirgus ekonomikas režīma vai atsevišķa režīma pieprasījumi

Attiecībā uz tiem eksportētājiem/ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā, kuri apgalvo un sniedz pietiekamus pierādījumus par savu darbību tirgus ekonomikas apstākļos, t.i., kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, normālo vērtību noteiks saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Eksportētājiem/ražotājiem, kuri plāno iesniegt pienācīgi pamatotus pieprasījumus, jāievēro īpašais termiņš, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta c) apakšpunktā. Komisija nosūtīs pieprasījuma veidlapas visiem sūdzībā minētajiem eksportētājiem/ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā un Ķīnas Tautas Republikas iestādēm. Minēto pieprasījuma veidlapu pieteikuma iesniedzējs var izmantot, lai pieprasītu atsevišķu režīmu, t.i., ka tas atbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

5.2. Kopienas interešu novērtēšanas procedūra

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu un ja apgalvojumi par dempingu un tā nodarīto kaitējumu ir pamatoti, lems par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana nav pretrunā Kopienas interesēm. Šim nolūkam Komisija var nosūtīt anketas zināmajiem Kopienas ražošanas uzņēmumiem, importētājiem, to pārstāvju apvienībām, lietotāju izlasei un organizācijām, kuras pārstāv patērētājus. Ja šādas personas, tostarp tās, kuras Komisijai nav zināmas, ir pierādījušas, ka ir objektīva saistība starp šo personu darbību un attiecīgo ražojumu, tās šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) daļā noteiktajā termiņā var pieteikties un iesniegt Komisijai informāciju. Personas, kas rīkojušās saskaņā ar iepriekšējo teikumu, šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta iii) daļā noteiktajā termiņā var pieprasīt uzklausīšanu, norādot konkrētos iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa. Jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 21. pantu iesniegtā informācija tiks ņemta vērā tikai tad, ja, to iesniedzot, tā būs pamatota ar faktiem.

6. Termiņi

a) Vispārējie termiņi

i) Anketu vai citu veidlapu pieprasīšanas termiņš

Visām ieinteresētajām personām jāpieprasa anketa vai cita pieprasījuma veidlapa iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 10 dienas pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ii) Termiņš, kurā ieinteresētās personas var pieteikties, iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem un citu informāciju

Lai izmeklēšanā ņemtu vērā sniegto informāciju, visām ieinteresētajām personām 40 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, jāpiesakās Komisijā, jādara zināms savs viedoklis un jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem vai jebkura cita informācija. Jāpievērš uzmanība tam, ka pamatregulā noteikto procesuālo tiesību vairākuma īstenošana ir atkarīga no tā, vai ieinteresētā persona piesakās iepriekš minētajā termiņā.

iii) Uzklausīšana

Visas ieinteresētās personas var arī pieteikties uzklausīšanai Komisijā tajā pašā 40 dienu termiņā.

b) Īpašs termiņš tirgus ekonomikas valsts izraudzīšanai

Izmeklēšanā iesaistītās personas var izteikt apsvērumus par Amerikas Savienoto Valstu atbilstību, ko saskaņā ar šā paziņojuma 5.1. punkta c) apakšpunktu paredzēts izmantot par tirgus ekonomikas valsti, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku. Šiem apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

c) Īpašs termiņš tirgus ekonomikas statusa un/vai atsevišķa režīma pieprasījuma iesniegšanai

Pienācīgi pamatots pieprasījums attiecībā uz tirgus ekonomikas statusu (kā minēts 5.1. punkta d) apakšpunktā) un/vai atsevišķu režīmu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu jāsaņem Komisijā 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. Rakstiski iesniegta informācija, atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste

Visai ieinteresēto personu iesniegtajai informācijai un pieprasījumiem jābūt rakstveidā (nevis elektroniski, ja vien nav norādīts citādi, un tajā jānorāda ieinteresētās personas nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs). Visiem rakstiskajiem iesniegumiem, tostarp šajā paziņojumā pieprasītajai informācijai, atbildēm uz anketas jautājumiem un sarakstei, ko ieinteresētās personas veic konfidenciāli, jābūt ar norādi “Limited” (2), un saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu šiem dokumentiem pievieno nekonfidenciālu versiju ar norādi “For inspection by interested parties”.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate H

Office: N-105 04/092

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22956505.

8. Nesadarbošanās

Ja kāda ieinteresētā persona atsakās nodrošināt piekļuvi vajadzīgajai informācijai vai to nesniedz noteiktajā termiņā, vai arī būtiski kavē izmeklēšanu, pozitīvus vai negatīvus pagaidu vai galīgos secinājumus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var izdarīt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja konstatē, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, to neņem vērā un izmanto pieejamos faktus. Ja kāda ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc secinājumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, šai personai rezultāts var būt nelabvēlīgāks nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

9. Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšanu atbilstoši pamatregulas 6. panta 9. punktam pabeigs 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus var noteikt ne vēlāk kā 9 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10. Personas datu apstrāde

Jāņem vērā, ka šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (3) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

11. Uzklausīšanas amatpersona

Turklāt ir norādīts, ka gadījumā, ja ieinteresētās personas uzskata, ka tām radušās grūtības izmantot tiesības uz aizstāvību, tās var pieprasīt, lai procedūrā iesaistītos Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersona. Tā darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas dienestiem, vajadzības gadījumā piedāvājot būt par vidutāju procedūras jautājumos, kas skar to interešu aizstāvību lietas izskatīšanā, īpaši jautājumos par pieeju lietai, konfidencialitāti, termiņu pagarināšanu un viedokļu rakstisku un/vai mutisku iesniegšanu. Papildu informācija un kontaktinformācija atrodama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/trade).

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2) Tas nozīmē, ka dokuments paredzēts tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts saskaņā ar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un 6. pantu PTO Nolīgumā par VVTT 1994 VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums).

(3) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 63

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 18. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	ATZINUMI
	Padome
2009/C 063/01	Padomes Atzinums (2009. gada 10. marts) par atjaunināto Dānijas konverģences programmu 2008.–2015. gadam	1

2009/C 063/02	Padomes Atzinums (2009. gada 10. marts) par atjaunināto Igaunijas konverģences programmu no 2008. līdz 2012. gadam	6

	Komisija
2009/C 063/03	Paziņojums par inflācijai atbilstīgu pielāgojumu atsevišķām summām, kas noteiktas pārapdrošināšanas direktīvā	11

	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2009/C 063/04	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu	12

2009/C 063/05	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	14

2009/C 063/06	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	16

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2009/C 063/07	Euro maiņas kurss	18

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Komisija
2009/C 063/08	EK Septītās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013. g.) uzaicinājums iesniegt projektu pieteikumus konkursam 2009. gada darba programmā Cilvēki	19

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2009/C 063/09	Paziņojums par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kravu skenēšanas sistēmu importu	20

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2009/C 063/10	Nīderlandes Karalistes ekonomikas ministra paziņojums atbilstīgi 3. panta 2. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei	23

Lēmuma pieņemšanas datums	27.2.2009.
Atbalsta Nr.	N 71/09
Dalībvalsts	Apvienotā Karaliste
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Temporary aid in the form of loan guarantees
Juridiskais pamats	The Industrial Development Act 1982 Regional Development Agencies Act 1998 Science and Technology Act 1965 Energy Act 2004 Environmental Protection Act 1990 Employment and Training Act 1973 Civil Aviation Act 1982 Local Government Act 2000 Government of Wales Act 2006, Section 60 Welsh Development Agency Act 1975, Section 1 The Industrial Development (Northern Ireland) Order 1982 The Industrial Development (Northern Ireland) Act 2002 Article 3 of the Energy Efficiency (Northern Ireland) Order 1999 Enterprise and New Towns (Scotland) Act 1990, as amended on 1 April 2001, by Scottish Statutory Instrument 2001 No 126 Local Government in Scotland Act 2003, section 20
Pasākuma veids	Individuāls atbalsts
Mērķis	Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai
Atbalsta forma	Garantija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms: GBP 8 000 milj
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	1.3.2009.-31.12.2010.
Tautsaimniecības nozares	Visas nozares
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	All eligible guarantee granting authorities in UK
Papildu informācija	—

Lēmuma pieņemšanas datums	22.12.2008.
Atbalsta Nr.	N 655/08
Dalībvalsts	Vācija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Nord LB
Juridiskais pamats	—
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai
Atbalsta forma	Garantija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms: EUR 10 000 milj
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	22.12.2008.-22.6.2009.
Tautsaimniecības nozares	Finanšu starpniecība
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Länder Niedersachsen und Sachsen-Anhalt
Papildu informācija	—

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2942
JPY	Japānas jēna	128,10
DKK	Dānijas krona	7,4544
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,92650
SEK	Zviedrijas krona	11,0265
CHF	Šveices franks	1,5327
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,8315
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,513
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	299,68
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7075
PLN	Polijas zlots	4,4900
RON	Rumānijas leja	4,2968
TRY	Turcijas lira	2,2111
AUD	Austrālijas dolārs	1,9624
CAD	Kanādas dolārs	1,6495
HKD	Hongkongas dolārs	10,0327
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,4410
SGD	Singapūras dolārs	1,9839
KRW	Dienvidkorejas vons	1 835,14
ZAR	Dienvidāfrikas rands	12,9218
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,8487
HRK	Horvātijas kuna	7,4543
IDR	Indonēzijas rūpija	15 530,40
MYR	Malaizijas ringits	4,7562
PHP	Filipīnu peso	62,410
RUB	Krievijas rublis	44,7465
THB	Taizemes bats	46,365
BRL	Brazīlijas reāls	2,9523
MXN	Meksikas peso	18,3950
INR	Indijas rūpija	66,5350

Konkursa nosaukums	Konkursa kods
Individuālās Eiropas starpvalstu stipendijas	FP7-PEOPLE-2009-IEF
Starptautiskas stipendijas no ārvalstīm	FP7-PEOPLE-2009-IIF
Starptautiskas stipendijas uz ārvalstīm	FP7-PEOPLE-2009-IOF

X	Y
169310,00	540380,00	A
172746,50	545447,70	B
191011,06	542944,63	C
191014,60	536077,60	D
194993,70	536115,50	E
195000,90	535125,60	F
197154,31	535082,00	G
196904,99	521474,81	H
204982,97	512000,00	I
185485,00	512000,00	J
185485,00	513404,00	K
173675,00	513404,00	L
168787,74	519217,28	M
168859,85	530854,87	N
173400,00	538260,00	O
177000,00	538700,00	P
176816,91	539788,00	Q
173200,00	539600,00	R
172400,00	541400,00	S
170500,00	540400,00	T


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ