|
ISSN 1725-5201 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 62E |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
52. sējums |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
|
III Sagatavošanā esoši tiesību akti
PADOME
|
17.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
CE 62/1 |
KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 5/2009,
ko Padome pieņēmusi 2009. gada 9. janvārī,
nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 (…), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/C 62 E/01)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu (2),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),
tā kā:
|
(1) |
Lai pilnībā izveidotu autopārvadājumu iekšējo tirgu ar godīgiem konkurences noteikumiem, būtu vienveidīgi jāpiemēro kopīgi noteikumi attiecībā uz atļauju veikt kravu vai pasažieru autopārvadātāja profesionālo darbību (“autopārvadātāja profesionālā darbība”). Ar šiem kopīgajiem noteikumiem sekmētu autopārvadātāja profesionālo kvalifikāciju, tirgus racionalizāciju, uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti pārvadātāju, klientu un tautsaimniecības vispārīgās interesēs, kā arī uzlabotu ceļu satiksmes drošību. Turklāt ar šiem noteikumiem veicinās to, ka pārvadātāji faktiski izmantos tiesības veikt uzņēmējdarbību. |
|
(2) |
Ar Padomes Direktīvu 96/26/EK (1996. gada 29. aprīlis) par atļaušanu kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē (4), noteica obligātos nosacījumus attiecībā uz autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu un šim nolūkam nepieciešamo dokumentu savstarpēju atzīšanu. Taču pieredze, kā arī veiktā ietekmes novērtējuma un dažādu pētījumu dati liecina, ka dalībvalstīs minēto direktīvu piemēro ļoti atšķirīgi. Šādas atšķirības rada vairākas negatīvas sekas, jo īpaši konkurences traucējumus un to, ka tirgus nav pietiekami pārredzams un pārbaužu līmenis nav vienāds, kā arī pastāv risks, ka uzņēmumi ar zemu profesionālās kvalifikācijas līmeni var pavirši un mazāk vērīgi piemērot satiksmes drošības un sociālās labklājības noteikumus, kā rezultātā var tikt nodarīts kaitējums šīs nozares tēlam. |
|
(3) |
Šādas sekas ir negatīvas arī tādēļ, ka tās var traucēt iekšējā autopārvadājumu tirgus normālu darbību, jo starptautisko kravas pārvadājumu un dažu kabotāžas darbību tirgus ir atvērts visiem Kopienas uzņēmumiem. Vienīgais nosacījums, kas ir jāizpilda šiem uzņēmumiem, ir Kopienas licences saņemšana, kuru izsniedz, ja uzņēmums atbilst nosacījumiem autopārvadātāja profesionālās darbības uzsākšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (pārstrādāta versija) (5) un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum (pārstrādāta versija) (5). |
|
(4) |
Tādēļ būtu jāmodernizē pašreizējie noteikumi par autopārvadātāja profesionālās darbības atļaušanu, lai nodrošinātu to vienotāku un efektīvāku piemērošanu. Ņemot vērā to, ka šo noteikumu ievērošana ir pamata nosacījums, lai piekļūtu Kopienas tirgum, un to, ka šajā jomā piemērojamie juridiskie instrumenti ir regulas, visatbilstīgākais juridiskais instruments, lai regulētu autopārvadātāja profesionālās darbības atļaušanu, ir regula. |
|
(5) |
Dalībvalstīm būtu jāatļauj pielāgot nosacījumus, kas jāievēro, lai veiktu autopārvadātāja profesionālu darbību EK Līguma 299. panta 2. punktā minētajos tālākos reģionos, jo šiem reģioniem ir īpašas pazīmes un ierobežojumi. Tomēr uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību šajos reģionos un kuri izpilda tikai šos pielāgotos nosacījumus, lai veiktu autopārvadātāja profesionālu darbību, nevajadzētu uzskatīt par tādiem, kas ir ieguvuši Kopienas licenci. Ar pielāgotajiem nosacījumiem, lai veiktu autopārvadātāja profesionālu darbību, nevajadzētu apgrūtināt uzņēmumus, kuriem atļautu veikt autopārvadātāja profesionālu darbību un kuri izpilda visus šajā regulā paredzētos vispārīgos nosacījumus, lai veiktu pārvadājumus tālākos reģionos. |
|
(6) |
Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, kopīgus noteikumus autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai būtu jāpiemēro pēc iespējas plaši, attiecinot uz visiem uzņēmumiem. Tomēr šīs regulas darbības jomā nebūtu jāiekļauj uzņēmumi, kas veic tikai tādus pārvadājumus, kuru ietekme uz pārvadājumu tirgu ir ļoti neliela. |
|
(7) |
Tās dalībvalsts pienākums, kurā veic uzņēmējdarbību, būtu pārliecināties, ka uzņēmums nepārtraukti atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, lai šo dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā varētu apturēt vai anulēt atļaujas, kas ļauj šim uzņēmumam darboties tirgū. Lai izpildītu autopārvadātāja profesionālās darbības atļaušanas nosacījumus un tos pienācīgi pārraudzītu, ir nepieciešams, ka uzņēmums faktiski un stabili veic uzņēmējdarbību. |
|
(8) |
Kompetentajām iestādēm būtu jāsaņem precīza informācija par fiziskajām personām, kas atbilst labas reputācijas un profesionālās kompetences prasībām. Šīm personām (“pārvadājumu vadītājiem”), būtu faktiski un nepārtraukti jāvada autopārvadājumu uzņēmuma pārvadājumu operācijas. Tādēļ būtu jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem persona uzskatāma par tādu, kas uzņēmumā faktiski un nepārtraukti vada pārvadājumu operācijas. |
|
(9) |
Pārvadājumu vadītāju labas reputācijas nosacījums ir tas, ka pārvadājumu vadītāji nav notiesāti par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem vai tiem nav piemērota sankcija, jo īpaši par smagiem Kopienas noteikumu pārkāpumiem autopārvadājumu jomā. Ja pārvadājumu vadītāju vai autotransporta uzņēmumu vienā vai vairākās dalībvalstīs notiesā vai soda par vissmagākajiem Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem, tad tam būtu jāzaudē labā reputācija, tiklīdz kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas ir notikusi pilnībā pabeigta un dokumentēta izmeklēšanas procedūra, ar ko piešķirtas būtiskas procesuālas tiesības un ir ievērotas atbilstīgās apelācijas tiesības. |
|
(10) |
Autopārvadājumu uzņēmuma finansiālajam stāvoklim jābūt tādam, lai nodrošinātu pareizu darbības uzsākšanu un labu uzņēmuma pārvaldīšanu. Bankas garantija vai profesionālās darbības apdrošināšana uzņēmumiem varētu būt vienkārša un no izmaksu viedokļa izdevīga metode uzņēmuma finanšu stāvokļa pierādīšanai. |
|
(11) |
Augsts profesionālās kvalifikācijas līmenis varētu palielināt autopārvadājumu nozares sociāli ekonomisko efektivitāti. Tādēļ pretendentiem uz pārvadājumu vadītāja amatu vajadzētu būt kvalitatīvām profesionālām zināšanām. Lai panāktu lielāku saskaņotību eksāmenu nosacījumos, kā arī lai veicinātu augstāku mācību kvalitāti, būtu jāparedz, ka dalībvalstis saskaņā ar pašu noteiktiem kritērijiem varētu pilnvarot eksaminācijas un apmācību centrus. Pārvadājumu vadītājiem būtu jāapgūst nepieciešamās zināšanas, lai vadītu gan iekšzemes, gan starptautisko pārvadājumu operācijas. Saraksts ar mācību priekšmetiem, kuros ir jābūt zināšanām, lai saņemtu profesionālās kompetences sertifikātu, kā arī eksāmenu organizēšanas kārtība var mainīties līdz ar tehnikas attīstību, tādēļ būtu jāparedz iespēja tos atjaunināt. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējām atbrīvot no eksāmenu kārtošanas personas, kas var apliecināt konkrētu ilgstošu pieredzi pārvadājumu darbību vadīšanā. |
|
(12) |
Lai nodrošinātu godīgu konkurenci un panāktu autopārvadājumu atbilstību noteikumiem, dalībvalstu uzraudzības līmenim vajadzētu būt saskaņotam. Valstu iestādēm, kuru pienākums ir uzraudzīt uzņēmumus un to atļauju derīgumu, šajā ziņā ir izšķirīga nozīme, tādēļ būtu jānodrošina, ka šīs iestādes vajadzības gadījumā pieņem piemērotus pasākumus, jo īpaši, lai apturētu vai anulētu atļaujas vai atzītu par nepiemērotiem atkārtoti paviršus un nevērīgus pārvadājumu vadītājus. |
|
(13) |
Labāk organizēta administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm darītu efektīvāku to uzņēmumu uzraudzību, kuri darbojas vairākās dalībvalstīs, un samazinātu administratīvās izmaksas nākotnē. Uzņēmumu elektroniskie reģistri, kas ir savstarpēji savienoti Eiropas līmenī, ievērojot noteikumus par personas datu aizsardzību, atvieglotu minēto sadarbību un mazinātu uzņēmumu un iestāžu izmaksas, kas ir saistītas ar pārbaudēm. Dažās dalībvalstīs jau darbojas valstu elektroniskie reģistri. Turklāt jau pastāv infrastruktūra, lai veiktu vairāku dalībvalstu savstarpēju saslēgšanu. Tādēļ elektronisko reģistru sistemātiskāka izmantošana varētu palīdzēt ievērojami samazināt ar pārbaudēm saistītas administratīvās izmaksas, uzlabojot pārbaužu efektivitāti. |
|
(14) |
Daži valstu elektroniskajos reģistros iekļautie dati par pārkāpumiem un sankcijām ir personas dati. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6), un jo īpaši attiecībā uz personas datu apstrādes kontroli, ko veic valsts iestādes, attiecīgo personu tiesībām saņemt informāciju, piekļuves tiesībām un tiesībām izteikt iebildumus. Šajā regulā noteikts, ka šādi dati būtu jāglabā vismaz divus gadus, lai nepieļautu, ka citās dalībvalstīs nodibina neatbilstīgus uzņēmumus. |
|
(15) |
Valsts elektronisko reģistru pakāpeniska savstarpēja savienošana ir vajadzīga gan tādēļ, lai panāktu ātru un efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, gan arī, lai nodrošinātu, ka pārvadātāji nemēģina vai neuzdrošinās izdarīt smagus pārkāpumus dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kurās viņi veic uzņēmējdarbību. Savstarpējas savienošanas nolūkā būtu kopīgi jānosaka precīzs apmaināmo datu formāts un apmaiņas tehniskās procedūras. |
|
(16) |
Lai dalībvalstu savstarpēja informācijas apmaiņa būtu efektīva, šim uzdevumam būtu jāizraugās valsts kontaktpunkti un būtu jāprecizē dažas kopīgas procedūras vismaz attiecībā uz pārsūtāmās informācijas veidu un termiņiem, kuros jāpārsūta šī informācija. |
|
(17) |
Lai sekmētu uzņēmējdarbības veikšanas brīvību, kā pietiekams labas reputācijas apliecinājums autopārvadātāja darbības sākšanai uzņēmējdarbības dalībvalstī būtu jāpieņem tās dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegti atbilstīgi dokumenti, kur pārvadājumu vadītājs dzīvojis, ar noteikumu, ka attiecīgās personas nav atzītas par nepiemērotām autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai citās dalībvalstīs. |
|
(18) |
Lai sekmētu uzņēmējdarbības veikšanas brīvību, dalībvalstij, kurā veic uzņēmējdarbību, attiecībā uz profesionālo kompetenci kā pietiekams apliecinājums būtu jāpieņem saskaņā šo regulu izsniegts vienota parauga sertifikāts. |
|
(19) |
Kopienas līmenī ir vajadzīga stingrāka pārraudzība attiecībā uz šīs regulas noteikumu piemērošanu, kas nozīmē, ka, pamatojoties uz ziņojumiem, kas sagatavoti, izmantojot valsts reģistrus, ziņojumi par autopārvadājumu nozares uzņēmumu labo reputāciju, finansiālo stāvokli un profesionālo kompetenci būtu regulāri jānosūta Komisijai. |
|
(20) |
Dalībvalstīm būtu jāparedz sankcijas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. |
|
(21) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, modernizēt noteikumus, ar kuriem reglamentē autopārvadātāja profesionālās darbības atļaušanu, lai tos piemērotu vienoti un efektīvi visās dalībvalstīs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstis, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. |
|
(22) |
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7). |
|
(23) |
Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro izstrādāt to pārkāpumu sarakstu, norādot tajā pārkāpumu smaguma kategorijas, veidus un pakāpes, kuru rezultātā autopārvadātājs zaudē labo reputāciju, pielāgot tehnikas attīstībai šīs regulas I, II un III pielikumu par to, kādas zināšanas ir jāņem vērā, lai dalībvalstī atzītu pārvadājumu vadītāja profesionālo kompetenci, kā arī pielikumu par profesionālās kompetences sertifikātu, un sagatavot sarakstu ar pārkāpumiem, kas, papildus šīs regulas IV pielikumā norādītajiem, var būt par pamatu labas reputācijas zaudēšanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus vai papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. |
|
(24) |
Direktīva 96/26/EK būtu jāatceļ, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Ar šo regulu reglamentē autopārvadātāja profesionālās darbības atļaušanu un šīs profesijas veikšanu.
2. Šo regulu piemēro visiem uzņēmumiem, kas ir reģistrēti Kopienā un veic autopārvadātāja profesionālo darbību. To tāpat piemēro uzņēmumiem, kas plāno iesaistīties autopārvadātāja profesionālā darbībā. Atsaucoties uz uzņēmumiem, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību, vajadzības gadījumā to uzskata arī par atsauci uz uzņēmumiem, kuri plāno iesaistīties šādā darbībā.
3. Attiecībā uz Līguma 299. panta 2. punktā minētajiem reģioniem, attiecīgās dalībvalstis var pielāgot autopārvadātāja profesionālās darbības nosacījumus, ja attiecīgās darbības šajos reģionos pilnībā veic uzņēmumi, kas tur veic uzņēmējdarbību.
4. Atkāpjoties no 2. punkta, šo regulu, ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi, nepiemēro:
|
a) |
uzņēmumiem, kas veic kravu autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus, kuru pilns svars nepārsniedz 3,5 tonnas. Tomēr dalībvalstis visiem autopārvadājumu veidiem vai to daļai var pazemināt šo svara ierobežojumu; |
|
b) |
uzņēmumiem, kuri noteiktus pasažieru autopārvadājumus veic tikai bezpeļņas nolūkā vai bez maksas, vai kuriem ir cita pamatnodarbošanās, kas nav pasažieru autopārvadājumi; |
|
c) |
uzņēmumiem, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskus transportlīdzekļus, kuru maksimālais atļautais ātrums nepārsniedz 40 km/h. |
5. Dalībvalstis var no visu vai dažu šīs regulas noteikumu piemērošanas atbrīvot autotransporta uzņēmumus, kas darbojas vienīgi iekšzemes pārvadājumos, kuriem ir tikai niecīga ietekme uz pārvadājumu tirgu to:
|
a) |
pārvadājamo kravu īpašību dēļ vai |
|
b) |
pārvadājumu īso attālumu dēļ. |
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
|
1) |
“kravu autopārvadātāja profesionālā darbība” ir darbība, ko veic ikviens uzņēmums, kas nodarbojas ar kravu komercpārvadājumiem, izmantojot mehāniskos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus; |
|
2) |
“pasažieru autopārvadātāja profesionālā darbība” ir darbība, ko veic ikviens uzņēmums, kas sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus plašai sabiedrībai vai konkrētām lietotāju kategorijām, saņemot par to samaksu no pārvadātās personas vai pārvadājumu organizētāja, izmantojot mehāniskus transportlīdzekļus, kas ir uzbūvēti un aprīkoti tā, lai būtu piemēroti vairāk kā deviņu personu pārvadāšanai, ietverot šoferi, un ir šim nolūkam paredzēti; |
|
3) |
“autopārvadātāja profesionālā darbība” ir pasažieru autopārvadātāja profesionālā darbība vai kravu autopārvadātāja profesionālā darbība; |
|
4) |
“uzņēmums” ir pasažieru pārvadājumos iesaistīta jebkura fiziska persona, jebkura juridiska persona, kas gūst vai negūst peļņu, jebkura apvienība vai personu grupa, kam nav juridiskās personas statusa un kas gūst vai negūst peļņu, vai jebkura publiska iestāde, kura pati ir juridiskā persona vai arī ir atkarīga no iestādes, kura ir juridiskā persona, vai arī ikviena fiziska vai juridiska persona, kas komerciālos nolūkos veic kravu pārvadājumus; |
|
5) |
“pārvadājumu vadītājs” ir fiziska persona, ko algo uzņēmums, vai gadījumā, ja uzņēmums ir fiziska persona, tad šī persona vai, attiecīgā gadījumā, cita fiziska persona, kuru tā ir izraudzījusies uz līguma pamata un kura faktiski un nepārtraukti vada uzņēmuma pārvadājumu operācijas; |
|
6) |
“atļauja autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai” ir administratīvs lēmums, ar kuru uzņēmumam, kas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, atļauj veikt autopārvadātāja profesionālo darbību; |
|
7) |
“kompetentā iestāde” ir valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iestāde dalībvalstī, kura, lai izsniegtu atļauju veikt autopārvadātāja profesionālu darbību, pārbauda uzņēmuma atbilstību nosacījumiem, kas paredzēti šajā regulā, un kurai ir pilnvaras izsniegt, apturēt vai anulēt atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai; |
|
8) |
“dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību” ir dalībvalsts, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, neatkarīgi no tā vai pārvadājumu vadītāja izcelsme ir vai nav citā dalībvalstī. |
3. pants
Autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas prasības
1. Uzņēmumiem, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību:
|
a) |
faktiski un stabili jāveic uzņēmējdarbība kādā dalībvalstī; |
|
b) |
jābūt labai reputācijai; |
|
c) |
jābūt atbilstīgam finansiālajam stāvoklim; |
|
d) |
jābūt nepieciešamai profesionālajai kompetencei. |
2. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu noteikt papildu prasības, kam jābūt samērīgām un nediskriminējošām un kas uzņēmumiem jāizpilda, lai veiktu autopārvadātāja profesionālo darbību.
4. pants
Pārvadājumu vadītājs
1. Uzņēmums, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību, izraugās vismaz vienu fizisku personu, kas atbilst 3. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktā paredzētajām prasībām, kā arī:
|
a) |
kurai faktiski un nepārtraukti jāvada uzņēmuma pārvadājumu operācijas; |
|
b) |
kurai jābūt faktiski saistītai ar uzņēmumu, piemēram, jābūt tā nodarbinātai personai, direktoram, īpašniekam vai akcionāram vai arī jāpārvalda šis uzņēmums, vai arī, ja uzņēmums ir fiziska persona, viņam ir jābūt šai personai; un |
|
c) |
kurai ir jābūt Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam. |
2. Ja uzņēmums neatbilst 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajām profesionālās kompetences prasībām, kompetentā iestāde var izsniegt atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, pat ja saskaņā ar šā panta 1. punktu nav izraudzīts pārvadājumu vadītājs ar nosacījumu, ka:
|
a) |
tas izraugās Kopienā pastāvīgi dzīvojošu fizisku personu, kas atbilst 3. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktā noteiktajām prasībām, un kas uz līguma pamata uzņēmuma vārdā ir pilnvarota veikt uzņēmuma pārvadājumu vadītāja pienākumus; |
|
b) |
līgumā, kas noslēgts starp uzņēmumu un a) apakšpunktā minēto personu, ir noteikti pienākumi, kas minētajai personai faktiski un nepārtraukti jāpilda, un norādīti šīs personas pārvadājuma vadītāja pienākumi. Nosakāmajos pienākumos jo īpaši ir iekļauta transportlīdzekļu tehniskās apkopes uzraudzība, pārvadājumu līgumu un dokumentu pārbaude, galvenie grāmatvedības jautājumi, kravu sadale šoferiem un automašīnām, un drošības pasākumu kontrole; |
|
c) |
kā pārvadājumu vadītājs a) apakšpunktā minētā persona var vadīt pārvadājumu operācijas ne vairāk kā četros dažādos uzņēmumos, kuru kopējā autoparka automašīnu skaits nepārsniedz 50 automašīnas. Dalībvalstis var pieņem lēmumu par to uzņēmumu skaitu un/vai tā kopējā autoparka apjomu, ko minētā persona var vadīt; |
|
d) |
persona, kas minēta a) apakšpunktā, konkrētos pienākumus veic tikai uzņēmuma interesēs un tās atbildība ir neatkarīga no jebkura uzņēmuma, kura labā attiecīgais uzņēmums veic pārvadājumu darbības. |
3. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka saskaņā ar 1. punktu izraudzītu pārvadājumu vadītāju nevar izraudzīt arī saskaņā ar 2. punktu, vai arī viņu var izraudzīt tikai attiecībā uz ierobežotu uzņēmumu vai autoparka automašīnu skaitu, kas ir mazāks par 2. punkta c) apakšpunktā minēto.
4. Uzņēmums informē kompetento iestādi par izraudzīto pārvadājumu vadītāju vai vadītājiem.
II NODAĻA
NOSACĪJUMI, KAS JĀIZPILDA, LAI IEVĒROTU 3. PANTĀ PAREDZĒTĀS PRASĪBAS
5. pants
Uzņēmējdarbības veikšanas vietas nosacījumi
Lai izpildītu 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā izvirzītās prasības, uzņēmumam attiecīgajā dalībvalstī ir:
|
a) |
jābūt juridiskai adresei ar telpām, kurās pēc kompetentās iestādes lūguma uzņēmums var tai uzrādīt savus uzņēmējdarbības dokumentus, jo īpaši visus grāmatvedības dokumentus, personālvadības dokumentus, darba un atpūtas laika uzskaites dokumentus un visus citus dokumentus, kuriem jābūt kompetentai iestādei pieejamiem, lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas nosacījumiem. Dalībvalstis var izvirzīt prasības, ka šie dokumenti jebkurā laikā ir pieejami to uzņēmumu telpās, kas to teritorijā veic uzņēmējdarbību; |
|
b) |
pēc atļaujas piešķiršanas tam jābūt vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, kas ir pilnīgā uzņēmuma īpašumā vai rīcībā, piemēram, izmantojot īrējumpirkšanu vai nomas vai līzinga līgumu, un kuri ir reģistrēti vai kā savādāk piedalās satiksmē saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem; |
|
c) |
efektīvi un nepārtraukti jāveic darbības šīs dalībvalsts saimnieciskās darbības centrā, kuram ir pieejamas vajadzīgās ierīces. |
6. pants
Labas reputācijas prasības nosacījumi
1. Saskaņā ar šā panta 2. punktu dalībvalstis paredz nosacījumus, kas jāpilda uzņēmumiem un pārvadājumu vadītājiem, lai atbilstu 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajai prasībai par labu reputāciju.
Nosakot to, vai uzņēmums atbilst minētajai prasībai, dalībvalstis ņem vērā uzņēmuma, tā pārvadājumu vadītāju un jebkuras citas tādas attiecīgas personas rīcību, kā dalībvalstis to var būt noteikušas. Jebkura atsauce šajā pantā uz uzņēmuma notiesāšanu, sankcijām vai pārkāpumiem nozīmē, ka tie attiecas uz pašu uzņēmumu, tā pārvadājumu vadītājiem un jebkurām citām attiecīgām personām, kā dalībvalstis to var būt noteikušas.
Pirmajā daļā minētajos nosacījumos ir iekļauts vismaz turpmāk norādītais:
|
a) |
nav nopietna pamatojuma apstrīdēt pārvadājumu vadītāja vai attiecīgā transporta uzņēmuma labo reputāciju, ja tie, piemēram, nav tikuši notiesāti vai tiem nav piemērotas sankcijas par jebkādiem smagiem to valsts spēkā esošo normatīvo aktu pārkāpumiem šādās jomās:
|
|
b) |
pārvadājumu vadītājs vai transporta uzņēmums vienā vai vairāk dalībvalstīs nav bijis notiesāts par smagu kriminālnoziegumu vai sodīts par Kopienas tiesību aktu smagiem pārkāpumiem, kas jo īpaši attiecas uz:
|
2. Piemērojot 1. punkta trešās daļas b) apakšpunktu:
|
a) |
ja pārvadājumu vadītājs vai uzņēmums vienā vai vairāk dalībvalstīs ir notiesāts par smagu kriminālnoziegumu vai sodīts par vienu vai vairāk IV pielikumā izklāstīto Kopienas tiesību aktu vissmagākajiem pārkāpumiem, dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, īsteno atbilstīgu un laicīgu pienācīgi pabeigtu administratīvo procedūru, tostarp, ja vajadzīgs, veicot pārbaudi attiecīgā uzņēmuma telpās. Ar šo procedūru nosaka, vai, īpašu apstākļu dēļ, labas reputācijas zaudēšana konkrētajā gadījumā būtu nesamērīga reakcija. Jebkādi secinājumi ir pietiekami pierādīti un pamatoti. Ja kompetentā iestāde secina, ka labas reputācijas zaudējums būtu nesamērīga reakcija, tā var pieņemt lēmumu, ka attiecīgiem faktiem nav nekādas ietekmes uz labu reputāciju. Šādā gadījumā attiecīgos pamatojumus ievada valsts reģistrā. Šādu lēmumu skaitu norāda 26. panta 1. punktā minētajā ziņojumā. Ja kompetentā iestāde secina, ka labas reputācijas zaudējums nav uzskatāms par nesamērīgu reakciju, tad notiesāšana vai sankcija rada labas reputācijas zaudējumu; |
|
b) |
Komisija sastāda Kopienas noteikumu tādu pārkāpumu kategoriju, veidu un smaguma pakāpju sarakstu, kuri papildus IV pielikumā norādītajiem pārkāpumiem var izraisīt labas reputācijas zaudēšanu. Dalībvalstis ņem vērā informāciju par minētajiem pārkāpumiem, tostarp informāciju, kas saņemta no citām dalībvalstīm, nosakot prioritātes pārbaudēm saskaņā ar 12. panta 1. punktu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, attiecībā uz maksām un atlīdzību pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šajā sakarā Komisija:
|
3. Prasību, kas paredzēta 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā neuzskata par izpildītu līdz dienai, kad saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem tiek veikta reabilitācija vai jebkāds cits pasākums ar līdzvērtīgu iedarbību.
7. pants
Finansiālā stāvokļa prasības nosacījumi
1. Lai izpildītu 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto prasību, uzņēmums vienmēr attiecīgā budžeta gada laikā ir spējīgs izpildīt tā finanšu saistības. Šajā nolūkā uzņēmums, pamatojoties uz gada pārskatiem, kurus apstiprinājis auditors vai cita attiecīgi pilnvarota persona, pierāda, ka katru gadu viņa rīcībā ir kapitāls un rezerves, kuru vērtība ir vismaz EUR 9 000 par vienu izmantoto transportlīdzekli un EUR 5 000 par katru papildu izmantoto transportlīdzekli.
Šajā regulā euro vērtību nosaka reizi piecos gados to dalībvalstu valūtām, kuras nepiedalās Eiropas Monetārās savienības trešajā posmā. Piemēro valūtas kursus, kas ir noteikti oktobra pirmajā darbadienā un publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tie stājas spēkā nākamā kalendārā gada 1. janvārī.
Pirmajā daļā minētie bilances posteņi ir definēti Padomes ceturtajā Direktīvā 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (8).
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut uzņēmumam apliecināt savu finansiālo stāvokli ar dokumentu, piemēram, par profesionālās atbildības apdrošināšanas apliecinājumu, ko ir izsniegusi viena vai vairākas bankas vai citas finanšu iestādes, tostarp apdrošināšanas kompānijas, kuras sniedz kopēju un solidāru galvojumu par uzņēmumu attiecībā uz summām, kas noteiktas 1. punkta pirmajā daļā. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka ar tās kompetentās iestādes piekrišanu, kura izsniedz atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, var nobloķēt bankas garantiju, kuru var atbrīvot tikai ar minētās iestādes piekrišanu.
3. Panta 1. punktā minētie gada pārskati un 2. punktā minētais galvojums, kurus paredzēts pārbaudīt, attiecas uz saimniecisko vienību, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā ir bijusi pieprasīta atļauja, nevis uz jebkuru citu vienību, kas veic uzņēmējdarbību jebkurā citā dalībvalstī.
8. pants
Profesionālās kompetences prasības nosacījumi
1. Lai izpildītu 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta paredzēto prasību, attiecīgai personai vai attiecīgām personām ir I pielikuma I daļā minētajam līmenim atbilstīgas zināšanas šajā iedaļā uzskaitītajos mācību priekšmetos. Šīs zināšanas pierāda, izmantojot obligātu rakstisku eksāmenu, ko, ja dalībvalsts pieņem attiecīgu lēmumu, var papildināt ar mutisko eksāmenu. Šos eksāmenus rīko saskaņā ar I pielikuma II daļu. Šajā sakarā dalībvalstis var pieņemt lēmumu pirms eksāmena paredzēt mācības.
2. Panta 1. punktā minētos rakstiskos un mutiskos eksāmenus drīkst organizēt un par tiem izsniegt sertifikātus tikai tās iestādes vai struktūras, kurām šim nolūkam dalībvalsts saskaņā ar tās noteiktajiem kritērijiem ir izdevusi attiecīgu atļauju. Dalībvalstis regulāri pārbauda, vai eksāmeni, ko rīko šīs iestādes vai struktūras, atbilst I pielikumam.
3. Dalībvalstis saskaņā ar to noteiktajiem kritērijiem var dot struktūrām atbilstīgu atļauju nodrošināt pretendentiem kvalitatīvu apmācību, lai tie varētu labi sagatavoties eksāmenam, un turpmākas mācības pārvadājumu vadītājiem zināšanu atjaunināšanai, ja viņi to vēlas.
4. Ja persona ir saņēmusi noteiktas augstākās vai tehniskās izglītības kvalifikācijas, kuras piešķirtas tajā pašā dalībvalstī un nodrošina zināšanas visos I pielikumā uzskaitītos mācību priekšmetos un kuras dalībvalsts īpaši norādījusi šim nolūkam, tad dalībvalsts viņu var atbrīvot no obligātām pārbaudēm šajos priekšmetos, par kuriem piešķirta kvalifikācija. Šo izņēmumu piemēro tikai tām I pielikuma daļām, par kurām izsniegtā kvalifikācija attiecas uz visiem mācību priekšmetiem, kas uzskaitīti zem katras daļas virsraksta.
Dalībvalsts var atbrīvot no īpašām eksāmena daļām personas, kas uzrāda profesionālās kompetences sertifikātus, kuri ir derīgi, lai attiecīgā dalībvalstī veiktu iekšzemes pārvadājumus.
5. Panta 2. punktā minētā iestādes vai struktūras izdots sertifikāts ir jāuzrāda kā profesionālās kompetences apliecinājums. Šis sertifikāts nav nododams citai personai. To sagatavo saskaņā ar aizsardzības elementiem un sertifikāta paraugu, kas attiecīgi iekļauti II un III pielikumā, un tajā jābūt attiecīgi pilnvarotas izsniedzējas iestādes vai struktūras zīmoga nospiedumam.
6. Komisija pielāgo I, II un III pielikumu tehnikas attīstībai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
7. Attiecībā uz mācībām, eksāmeniem un atļaujām Komisija veicina un atvieglo pieredzes un informācijas apmaiņu dalībvalstu starpā, tostarp izmantojot jebkuru tās izraudzītu struktūru.
9. pants
Atbrīvojums no eksāmena
Dalībvalsts var pieņemt lēmumu atbrīvot no prasības kārtot 8. panta 1. punktā minēto eksāmenu personas, kas pierāda, ka tās nepārtraukti 15 gadus pirms … (9) dalībvalstī ir vadījušas kravu autopārvadājumu vai pasažieru autopārvadājumu uzņēmumu.
III NODAĻA
ATĻAUJU IZSNIEGŠANA UN PĀRRAUDZĪBA
10. pants
Kompetentās iestādes
1. Katra dalībvalsts norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu īstenošanu. Kompetentajām iestādēm ir šādas pilnvaras:
|
a) |
izskatīt uzņēmumu iesniegtos pieteikumus; |
|
b) |
izsniegt atļaujas autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, kā arī apturēt vai anulēt šīs atļaujas; |
|
c) |
atzīt fizisku personu par nepiemērotu, lai vadītu uzņēmuma pārvadājumu operācijas kā pārvadājumu vadītājs; |
|
d) |
veikt nepieciešamus kontroles pasākumus, lai pārbaudītu uzņēmuma atbilstību 3. pantā paredzētajām prasībām. |
2. Kompetentās iestādes publisko visus šajā regulā paredzētos nosacījumus, jebkurus citus valsts normatīvos aktus un procedūras, kuras jāizpilda ieinteresētajiem pretendentiem, kā arī attiecīgus izskaidrojumus.
11. pants
Pieteikumu izskatīšana un reģistrācija
1. Transporta uzņēmumiem, kas atbilst 3. pantā paredzētajām prasībām, pēc pieteikuma iesniegšanas atļauj veikt autopārvadātāja profesionālo darbību. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka uzņēmums, kas iesniedzis pieteikumu, atbilst minētajā pantā paredzētajām prasībām. Dalībvalstis var attiecīgos valsts tiesību aktos norādīt pārvadātāju profesionālās darbības veikšanas atļauju termiņus.
Izvērtējot pieteikumu, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. …/2009 un (EK) Nr. …/2009 var izsniegt Kopienas licenci. Dalībvalsts var izsniegt cita veida licenci, kas nav Kopienas licence, uzņēmumam, kas veic autopārvadājumus tikai minētās dalībvalsts teritorijā.
2. Kompetentā iestāde 16. pantā minētajā valsts elektroniskajā reģistrā reģistrē datus, kas attiecas uz uzņēmumiem, kurus tie pilnvaro un kuri minēti 16. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā.
3. Kompetentā iestāde iespējami drīz un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemti visi pieteikuma izvērtēšanai vajadzīgie dokumenti, izskata pieteikumu atļaujas saņemšanai. Kompetentā iestāde pienācīgi pamatotos gadījumos minēto termiņu var pagarināt vēl par diviem mēnešiem.
4. Līdz 2012. gada 31. decembrim kompetentā iestāde, izvērtējot uzņēmuma atbilstību prasībām par labu reputāciju, jebkādu šaubu gadījumā pārbauda, vai uzņēmuma izraudzītais pārvadājumu vadītājs vai izraudzītie pārvadājumu vadītāji pieteikuma iesniegšanas laikā vienā no dalībvalstīm saskaņā ar 14. pantu nav atzīti par nepiemērotiem uzņēmuma pārvadājumu operāciju vadīšanai.
No 2013. gada 1. janvāra kompetentā iestāde, izvērtējot uzņēmuma atbilstību prasībām par labu reputāciju, pārbauda, piekļūstot 16. panta 2. punkta pirmās daļas f) apakšpunktā minētajiem datiem, vai nu izmantojot tiešu drošu piekļuvi attiecīgām valstu reģistra daļām, vai ar lūgumu, vai uzņēmuma norīkotais pārvadājumu vadītājs vai norīkotie pārvadājumu vadītāji pieteikuma iesniegšanas laikā vienā no dalībvalstīm saskaņā ar 14. pantu nav atzīti par nepiemērotiem uzņēmuma pārvadājumu operāciju vadīšanai.
Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus un attiecas uz termiņa atlikšanu uz ilgākais trim gadiem, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
5. Uzņēmumi, kuriem ir atļauja autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, 28 dienu laikā vai īsākā laikposmā, kā noteikusi dalībvalsts, informē kompetento iestādi, kura izsniegusi minēto atļauju, par izmaiņām 2. punktā minētajos datos.
12. pants
Pārbaudes
1. Kompetentās iestādes uzrauga, ka uzņēmumi, kuri saņēmuši atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, nepārtraukti atbilst 3. pantā paredzētajām prasībām. Šajā sakarā dalībvalstis veic kontroles pasākumus, kas mērķē uzņēmumus, kuri atzīti par paaugstināta riska uzņēmumiem. Šim nolūkam dalībvalstis riska novērtējuma sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā (10) 9. pantu, attiecina arī uz visiem šīs regulas 6. pantā noteiktajiem pārkāpumiem.
2. Līdz 2014. gada 31. decembrim dalībvalstis veic kontroles pasākumus vismaz reizi piecos gados, lai pārbaudītu, vai uzņēmumi ievēro 3. pantā paredzētās prasības.
Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, un kas attiecas uz pirmajā daļā minētā termiņu atlikšanu, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
3. Dalībvalsts saskaņā ar Komisijas lūgumu attiecīgi pamatotos gadījumos veic atsevišķus kontroles pasākumus, lai pārbaudītu, vai konkrēts uzņēmums joprojām izpilda nosacījumus attiecībā uz autopārvadātāja profesionālās darbības uzsākšanu. Dalībvalsts informē Komisiju gan par minēto kontroles pasākumu rezultātiem, gan arī par pieņemtajiem pasākumiem, ja ticis konstatēts, ka uzņēmums vairs nepilda prasības, kas paredzētas šajā regulā.
13. pants
Atļauju apturēšana un anulēšana
1. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka pastāv risks, ka uzņēmums vairs nespēs izpildīt 3. pantā paredzētās prasības, šī iestāde par to informē uzņēmumu. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka uzņēmums vairs neizpilda vienu vai vairākas no šīm prasībām, tā nosaka vienu no turpmāk norādītajiem termiņiem, kurā uzņēmums var labot situāciju:
|
a) |
ja pārvadājumu vadītājs vairs neatbilst prasībām attiecībā uz labu reputāciju vai profesionālo kompetenci — ne vairāk kā seši mēneši, lai pieņemtu darbā pārvadājumu vadītāja aizvietotāju; šo termiņu var pagarināt par sešiem mēnešiem pārvadājumu vadītāja nāves vai invaliditātes gadījumā; |
|
b) |
ja uzņēmumam ir nepieciešams labot situāciju, pierādot, ka tā uzņēmējdarbība ir efektīva un stabila — ne vairāk kā seši mēneši; |
|
c) |
ja uzņēmuma finansiālais stāvoklis neatbilst prasībām — ne vairāk kā seši mēneši, lai parādītu, ka šī prasība atkal un nepārtraukti būs izpildīta. |
2. Kompetentā iestāde var prasīt, lai uzņēmums, kura atļaujas darbība ir apturēta vai anulēta, nodrošinātu, ka pirms jebkāda reabilitācijas pasākuma veikšanas tā pārvadājumu vadītāji ir nokārtojuši eksāmenus, kas minēti 8. panta 1. punktā.
3. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka uzņēmums vairs neizpilda vienu vai vairākas no 3. pantā paredzētajām prasībām, tā atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai aptur vai anulē vēlākais, kad beidzas šā panta 1. punktā minētie termiņi.
14. pants
Atzinums par pārvadājumu vadītāja nepiemērotību
1. Ja pārvadājumu vadītājs zaudē labu reputāciju saskaņā ar 6. pantu, kompetentā iestāde pasludina minēto pārvadājumu vadītāju par nepiemērotu uzņēmuma pārvadājumu operāciju vadīšanai.
2. Par nepiemērotu pārvadājumu operāciju vadīšanai pasludināta pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikāts, kas minēts 8. panta 6. punktā, nav derīgs nevienā dalībvalstī, kamēr nav veikts reabilitācijas pasākums saskaņā ar attiecīgiem valsts tiesību aktu noteikumiem.
15. pants
Kompetento iestāžu lēmumi un to pārsūdzība
1. Dalībvalstu kompetento iestāžu saskaņā ar šo regulu pieņemtajos negatīvajos lēmumos, tostarp tādos, ar kuriem noraida, aptur vai anulē spēkā esošu atļauju vai atzīst pārvadājumu vadītāja nepiemērotību, norāda iemeslus, kas ir šo lēmumu pamatā.
Šajos lēmumos ņem vērā to pieejamo informāciju par uzņēmuma vai pārvadājumu vadītāja izdarītiem pārkāpumiem, kura var graut uzņēmuma labo reputāciju, kā arī visu citu kompetentās iestādes rīcībā esošo informāciju. Lēmumā tās precizē, kādus reabilitācijas pasākumus piemēro atļaujas apturēšanas vai atzinuma par nepiemērotību gadījumā.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgiem uzņēmumiem un personām ir iespēja pārsūdzēt 1. punktā minētos lēmumus vismaz vienā neatkarīgā un objektīvā struktūrā vai tiesā.
IV NODAĻA
VIENKĀRŠOŠANA UN ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA
16. pants
Valstu elektroniskie reģistri
1. Lai īstenotu šo regulu un jo īpaši tās 11. līdz 14. pantu, un 26. pantu, katra dalībvalsts uztur valsts elektronisko reģistru, kurā tā reģistrē autopārvadājumu uzņēmumus, kuriem šīs dalībvalsts izraudzītā kompetentā iestāde ir izsniegusi atļaujas autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai. Šā reģistra datus apstrādā šim nolūkam izraudzītas publiskas iestādes uzraudzībā. Valsts elektroniskajā reģistrā ietvertie atbilstīgie dati ir pieejami visām attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Vēlākais 2009. gada 1. jūnijā Komisija izdod pamatnostādnes par prasību minimumu datiem, ko valstu elektroniskos reģistros paredzēts ievadīt, sākot no to izveides dienas, lai atvieglotu turpmākus reģistru savstarpējus savienojumus. Tā var ieteikt iekļaut transportlīdzekļu reģistrācijas zīmju datus, ko pievieno papildus 2. punktā minētajiem datiem.
2. Valsts elektroniskajā reģistrā glabājas vismaz šādi dati:
|
a) |
uzņēmuma nosaukums un juridiskā forma; |
|
b) |
uzņēmuma juridiskā adrese; |
|
c) |
to izraudzīto pārvadājumu vadītāju vārdi, kuriem jāizpilda labas reputācijas un profesionālās kompetences nosacījumi, vai, attiecīgajos gadījumos, juridiskā pārstāvja vārds; |
|
d) |
atļaujas veids un to transportlīdzekļu skaits, uz kuriem tā attiecas, un, attiecīgajos gadījumos, Kopienas licences un apliecināto kopiju sērijas numurs; |
|
e) |
to regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto smago pārkāpumu skaits, kategorija un veids, par kuriem pēdējo divu gadu laikā ir notiesāts vai sodīts; |
|
f) |
to personu vārdi, kuras ir pasludinātas par nepiemērotām uzņēmuma pārvadājumu operāciju vadīšanai, kamēr netiek atjaunota šādas personas labā reputācija saskaņā ar 6. panta 3. punktu, kā arī piemērojamie reabilitācijas pasākumi. |
Piemērojot e) apakšpunktu, dalībvalstis līdz 2015. gada 31. decembrim var izvēlēties valsts elektroniskajā reģistrā iekļaut tikai IV pielikumā paredzētos vissmagākos pārkāpumus.
Dalībvalstis var izvēlēties pirmās daļas e) un f) apakšpunktā minētos datus glabāt atsevišķos reģistros. Šādā gadījumā visu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm atbilstīgos datus dara pieejamus pēc pieprasījuma vai tieši. Pieprasīto informāciju sniedz rakstveidā 30 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
Jebkurā gadījumā pirmās daļas e) un f) apakšpunktā minētie dati iestādēm, kas nav kompetentās iestādes, ir pieejama tikai tad, ja tām ir pienācīgi piešķirtas kontroles un sankciju noteikšanas pilnvaras autopārvadājumu jomā, un to ierēdņi ir zvērināti vai tiem ir līdzvērtīgs oficiāls pienākums glabāt noslēpumu.
3. Datus par uzņēmumu, kura atļaujas darbība ir apturēta vai anulēta, valsts elektroniskajā reģistrā saglabā divus gadus no apturēšanas derīguma termiņa beigām vai no atļaujas anulēšanas, un pēc tam tos nekavējoties dzēš.
Datus attiecībā uz personu, kas pasludināta par autopārvadātāja darbībai nepiemērotu, saglabā valsts elektroniskajā reģistrā tik ilgi, kamēr saskaņā ar 6. panta 3. punktu netiek atjaunota minētās personas labā reputācija. Ja ir veikti šādi reabilitācijas vai līdzvērtīgi pasākumi, datus nekavējoties dzēš.
Pirmajā un otrajā daļā minētajos datos iekļauj atļauju apturēšanas vai anulēšanas, vai, attiecīgā gadījumā, atzinuma par nepiemērotību iemeslus un atbilstīgo termiņu.
4. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai visi un jo īpaši 2. punkta pirmās daļas e) un f) apakšpunktā minētie dati, kas ir iekļauti valsts elektroniskajā reģistrā, būtu atjaunināti un precīzi.
5. Neskarot 1. un 2. punktu, dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka valstu elektroniskie reģistri ir pieejami visā Kopienā, izmantojot valstu kontaktpunktus, kas definēti 18. pantā. Piekļuvi ar valsts kontaktpunktu starpniecību īsteno ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī tā, lai ikvienas dalībvalsts kompetentā iestāde varētu piekļūt jebkuras dalībvalsts elektroniskajam reģistram.
6. Komisija saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem kopējos noteikumus par 5. punkta īstenošanu, piemēram, par formātu datu apmaiņai, tehniskajām procedūrām elektroniskai piekļuvei citu dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem un šo reģistru savstarpējas savienojamības sekmēšanu ar citām atbilstīgām datu bāzēm. Šajos kopīgajos noteikumos nosaka, kura iestāde ir atbildīga par piekļuvi datiem, datu turpmāku izmantojumu un atjaunināšanu pēc piekļuves, un šajā sakarā iekļauj noteikumus par datu reģistrāciju un uzraudzību.
7. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, un kas attiecas uz 1. un 5. punktā minētā termiņu atlikšanu, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
17. pants
Personas datu aizsardzība
Attiecībā uz Direktīvas 95/46/EK piemērošanu dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka:
|
a) |
ikviena persona tiek informēta, ja datus, kas attiecas uz šo personu, reģistrē vai ir paredzēts tos nodot trešai personai. Personai norāda arī iestādes, kas ir atbildīgas par datu apstrādi, apstrādāto datu veidu un iemeslus; |
|
b) |
ikvienai personai ir pieejas tiesības datiem, kas attiecas uz viņu, vēršoties pie iestādes, kas atbild par šo datu apstrādi. Šīs tiesības ir īstenojamas bez ierobežojumiem, samērīgos intervālos un bez pārmērīgas vilcināšanās vai izmaksām prasītājam; |
|
c) |
ikvienai personai ir tiesības panākt to nepilnīgu vai neprecīzu datu labošanu, dzēšanu vai piekļuves liegšanu, kas uz viņu attiecas; |
|
d) |
ikvienai personai ir tiesības, ja viņai ir likumīgs pamatojums, iebilst pret to datu apstrādi, kas uz viņu attiecas. Ja iebildums ir pamatots, šos datus vairs nedrīkst apstrādāt. |
18. pants
Dalībvalstu administratīvā sadarbība
1. Dalībvalstis izraugās valsts kontaktpunktu informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Dalībvalstis līdz … (11) nosūta Komisijai savu kontaktpunktu nosaukumu un adresi. Komisija sagatavo visu valstu kontaktpunktu sarakstu un nosūta to dalībvalstīm.
2. Dalībvalstis informācijas apmaiņai, ko veic saistībā ar šīs regulas piemērošanu, izmanto saskaņā ar 1. punktu izraudzītos valsts kontaktpunktus.
3. Dalībvalstis, kas apmainās ar informāciju par 6. panta 2. punktā minētajiem pārkāpumiem vai par pārvadājumu vadītājiem, kuri ir pasludināti par nepiemērotiem, ievēro procedūru un termiņus, kas minēti Regulas (EK) Nr. …/2009 13. panta 1. punktā, vai, attiecīgajā gadījumā, Regulas (EK) Nr. …/2009 23. panta 1. punktā. Dalībvalsts, kas saņēmusi no citas dalībvalsts paziņojumu par smagu pārkāpumu, par kuru ir notiesāts vai sodīts, reģistrē šo pārkāpumu valsts elektroniskajā reģistrā.
V NODAĻA
SERTIFIKĀTU UN CITU DOKUMENTU SAVSTARPĒJA ATZĪŠANA
19. pants
Labas reputācijas sertifikāti un līdzvērtīgi dokumenti
1. Neskarot 11. panta 4. punktu, dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, par pietiekamu pierādījumu labai reputācijai, kas ir vajadzīga autopārvadājumu profesionālās darbības uzsākšanai, uzskata izrakstu no sodāmības reģistra vai, ja tāda nav, tad citu līdzvērtīgu dokumentu, kuru izsniegusi kompetenta tiesas vai administratīva iestāde dalībvalstī, kurā pārvadājumu vadītājs agrāk dzīvojis.
2. Ja dalībvalsts saviem valstspiederīgajiem paredz konkrētus nosacījumus attiecībā uz labu reputāciju, kurus nav iespējams apliecināt ar 1. punktā minēto dokumentu, minētā dalībvalsts attiecībā uz citu dalībvalstu valsts piederīgajiem par pietiekamu pierādījumu uzskata sertifikātu, ko izsniegusi kompetenta tiesas vai administratīva iestāde dalībvalstī, kurā pārvadājumu vadītājs agrāk dzīvojis, un kurā apliecināts, ka šie nosacījumi ir izpildīti. Šajos sertifikātos norāda konkrētus informāciju, kas ņemta vērā dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību.
3. Ja autopārvadātāja pēdējās dzīvesvietas dalībvalsts, nav izsniegusi 1. punktā minēto dokumentu vai 2. punktā minēto sertifikātu, šo dokumentu vai sertifikātu var aizstāt ar paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu, vai ar svinīgu paziņojumu, ko pārvadājumu vadītājs sniedz kompetentai tiesu vai administratīvai iestādei, vai, vajadzības gadījumā, notāram dalībvalstī, kurā pārvadājumu vadītājs dzīvojis. Šāda iestāde vai notārs izsniedz sertifikātu, kurā apstiprina paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu, vai svinīgo paziņojumu.
4. Dokumentu, kas minēts 1. punktā un sertifikātu, kas minēts 2. punktā, nepieņem, ja tos iesniedz vēlāk nekā trīs mēnešus pēc to izsniegšanas. Šis nosacījums attiecas arī uz paziņojumu, kas sniegts saskaņā ar 3. punktu.
20. pants
Finansiālā stāvokļa sertifikāti
Ja dalībvalsts papildus 7. pantā norādītajiem nosacījumiem saviem valstspiederīgajiem paredz konkrētus nosacījumus par finansiālo stāvokli, minētā dalībvalsts par pietiekamu apliecinājumu attiecībā uz citas dalībvalsts valstspiederīgajiem pieņem sertifikātu, kuru izsniegusi dalībvalsts vai dalībvalstis, kurās pārvadājumu vadītājs dzīvojis, un kurā apliecināts, ka šie nosacījumi ir izpildīti. Šajos sertifikātos norāda konkrētu informāciju, kas ņemta vērā jaunajā dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību.
21. pants
Profesionālās kompetences sertifikāti
1. Dalībvalstis atzīst par pietiekamu profesionālās kompetences apliecinājumu sertifikātus, kas atbilst šīs regulas II pielikumā iekļautajam paraugam un kurus izsniegušas šim nolūkam attiecīgi pilnvarotas iestādes vai struktūras.
2. Sertifikāti, kuri ir izsniegti līdz … (12) kā profesionālās kompetences apliecinājums saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā līdz minētajai dienai, ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem sertifikātam, kura paraugs ir iekļauts III pielikumā, un šos sertifikātus atzīst kā profesionālās kompetences apliecinājumus visās dalībvalstīs. Dalībvalsts var prasīt, lai tikai valsts transportam derīgu profesionālās kompetences sertifikātu turētāji nokārto 8. panta 1. punktā minētos eksāmenus vai to daļas.
VI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
22. pants
Sankcijas
1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šādām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis par attiecīgajiem noteikumiem paziņo Komisijai vēlākais … (13) un nekavējoties ziņo par jebkādiem turpmākiem grozījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka visus šos pasākumus piemēro bez diskriminācijas — neatkarīgi no pārvadātāja valstspiederības vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas.
2. Sankcijas, kas minētas 1. punktā, jo īpaši ietver autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai izsniegtās atļaujas apturēšanu, šādas atļaujas anulēšanu un paziņojumu par pārvadājumu vadītāja nepiemērotību.
23. pants
Pārejas noteikumi
Uzņēmumiem, kas līdz … (9) ir saņēmuši atļauju veikt autopārvadātāja profesionālo darbību, atbilst šai regulai vēlākais … (14).
24. pants
Savstarpēja palīdzība
Dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas un sniedz viena otrai palīdzību šīs regulas piemērošanai. Tās, ievērojot noteikumus par personas datu aizsardzību, apmainās ar informāciju par notiesāšanu vai sankcijām saistībā ar smagiem pārkāpumiem un citu konkrētu informāciju, kam var būt sekas saistībā ar autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu.
25. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (15) 18. panta 1. punktu.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
26. pants
Ziņojumi
1. Dalībvalstis reizi divos gados sagatavo ziņojumu par kompetento iestāžu darbību un nosūta to Komisijai. Šajā ziņojumā iekļauj:
|
a) |
nozares pārskatu attiecībā uz labu reputāciju, finansiālo stāvokli un profesionālo kompetenci; |
|
b) |
izsniegto atļauju skaitu pēc gada un veida, apturētās un anulētās atļaujas, paziņojumu par attiecīga pārvadājumu vadītāja nepiemērotību skaitu, kā arī attiecīgos iemeslus; |
|
c) |
katru gadu izsniegto profesionālās kompetences sertifikātu skaitu; |
|
d) |
pamata statistiku par valstu elektroniskajiem reģistriem un to izmantošanu, ko veic kompetentās iestādes; kā arī |
|
e) |
pārskatu par informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm, tostarp jo īpaši to notikušo pārkāpumu skaitu gadā, par kuriem ir paziņots citām dalībvalstīm, un saņemto atbilžu skaitu saskaņā ar 18. panta 2. punktu, kā arī pieprasījumu un saņemto atbilžu skaitu gadā saskaņā ar 18. panta 3. punktu. |
2. Komisija reizi divos gados, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu. Šajā ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par to, kā norisinās informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, kā arī pārskatu par darbību un valstu elektronisko reģistru datiem. Šo ziņojumu publicē vienlaikus ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (16) 17. pantā minēto ziņojumu.
27. pants
Kompetento iestāžu saraksts
Katra dalībvalsts vēlākais līdz … (17) šīs regulas piemērošanas dienā nosūta Komisijai to kompetento iestāžu sarakstu, kuras tā ir pilnvarojusi izsniegt atļaujas autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, kā arī to pilnvaroto iestāžu vai struktūru sarakstu, kuras organizē 8. panta 1. punktā minētos eksāmenus un izdod sertifikātus. Konsolidētu sarakstu, kurā uzskaitītas šīs iestādes un struktūras visā Kopienā, Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
28. pants
Paziņojums par valsts pasākumiem
Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savus normatīvos un administratīvos aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī regula, ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc to pieņemšanas dienas un pirmo reizi līdz … (17).
29. pants
Atcelšana
Ar šo atceļ Direktīvu 96/26/EK.
30. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no … (14).
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
…,
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
…
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
…
(1) OV C 151, 17.6.2008., 16. lpp.
(2) OV C 14, 19.1.2008., 1. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 9. janvāra Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes … Lēmums.
(4) OV L 124, 23.5.1996., 1. lpp.
(5) OV L …
(6) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
(7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(8) OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.
(9) Šīs regulas spēkā stāšanās diena.
(10) OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.
(11) Divi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās.
(12) Datumu, no kura piemēro šo regulu.
(13) Divi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(14) Divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(15) OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.
(16) OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.
(17) Šīs regulas piemērošanas diena.
I PIELIKUMS
I. REGULAS 8. PANTĀ MINĒTO MĀCĪBU PRIEKŠMETU SARAKSTS
Zināšanas, kas jāņem vērā, lai dalībvalsts atzītu profesionālo kompetenci, attiecīgi kravu autopārvadātājiem vai pasažieru autopārvadātājiem jāpārbauda vismaz turpmāk uzskaitītajos priekšmetos. Pretendentiem uz kravu vai pasažieru autopārvadātāja kvalifikāciju jāsasniedz šajos priekšmetos tāds zināšanu un praktisko spēju līmenis, kāds ir vajadzīgs pārvadājumu uzņēmuma vadīšanai.
Minimālais turpmāk norādīto zināšanu līmenis nedrīkst būt zemāks par Lēmuma 85/368/EEK (1) pielikumā noteiktās mācību līmeņu struktūras 3. līmeni, proti, līmeni, ko sasniedz, iegūstot obligāto izglītību, kas ir papildināta vai nu ar profesionālo izglītību un papildu tehnisko izglītību, vai ar mācībām vidusskolā vai citu tehnisko izglītību.
A. CIVILTIESĪBAS
Pretendentam attiecībā uz kravu autopārvadājumiem un pasažieru autopārvadājumiem jo īpaši:
|
1) |
jāzina galvenie autopārvadājumos izmantojamo līgumu veidi, kā arī no tiem izrietošās tiesības un saistības; |
|
2) |
jāprot sastādīt juridiski spēkā esošu pārvadājumu līgumu, jo īpaši attiecībā uz pārvadājumu noteikumiem; |
attiecībā uz kravu autopārvadājumiem:
|
3) |
jāprot analizēt sava principāla prasību attiecībā uz kompensāciju par kravas nozaudēšanu vai bojāšanu pārvadājumu laikā vai tās novēlotu piegādi un izprast, kā šī prasība ietekmē viņa līgumsaistības; |
|
4) |
jāzina noteikumi un saistības, kas izriet no CMR Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu; |
attiecībā uz pasažieru autopārvadājumiem:
|
5) |
jāprot analizēt sava principāla prasību par kompensāciju par pārvadājuma laikā notikušā satiksmes negadījuma dēļ pasažieriem nodarītajiem miesas bojājumiem vai bagāžas bojājumiem, vai par kavēšanās dēļ radušos zaudējumu kompensāciju, un izprast, kā šī prasība ietekmē viņa līgumsaistības. |
B. KOMERCTIESĪBAS
Pretendentam attiecībā uz kravu autopārvadājumiem un pasažieru autopārvadājumiem jo īpaši:
|
1) |
jāzina darījumu slēgšanas nosacījumi un formalitāšu kārtošana, pārvadātājiem noteiktie vispārējie pienākumi (reģistrēšanās, grāmatvedības uzskaite u.c.) un bankrota sekas; |
|
2) |
jābūt pietiekamām zināšanām par dažādiem uzņēmumu veidiem un normām, kas reglamentē to izveidi un darbību. |
C. SOCIĀLĀS TIESĪBAS
Pretendentam attiecībā uz kravu autopārvadājumiem un pasažieru autopārvadājumiem jo īpaši:
|
1) |
jāzina dažādu ar autopārvadājumiem saistītu sabiedrisko iestāžu loma un darbība (arodbiedrības, rūpnīcu padomes, darbnīcu pārvaldnieki, darba aizsardzības inspektori u.c.); |
|
2) |
jāzina darba devēja sociālā nodrošinājuma saistības; |
|
3) |
jāzina ar autopārvadājumu uzņēmumu dažādu kategoriju darbiniekiem noslēdzamo darba līgumu noteikumi (līgumu veidi, pušu saistības, darba apstākļi un darbalaiks, apmaksāti atvaļinājumi, atalgojums, līguma laušana u.c.); |
|
4) |
jāzina piemērojamās normas attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas laiku, transportlīdzekļa vadītāja atpūtas laiku un darba laiku, jo īpaši Padomes Regulas (EEK) Nr. 3821/85, Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006, Direktīvas 2002/15/EK (2) un Direktīvas 2006/22/EK noteikumi, un šo noteikumu piemērošanas praktiskie aspekti; |
|
5) |
jāzina piemērojamās normas attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju sākotnējo kvalifikāciju un turpmāko apmācību, jo īpaši normas, kas izriet no Direktīvas 2003/59/EK (3). |
D. NODOKĻU TIESĪBAS
Pretendentam attiecībā uz kravu autopārvadājumiem un pasažieru autopārvadājumiem jo īpaši jāzina noteikumi, kas reglamentē:
|
1) |
pievienotās vērtības nodokli (PVN) par transporta pakalpojumiem; |
|
2) |
autotransporta nodokli; |
|
3) |
nodokļus dažiem kravu autotransporta līdzekļu veidiem, ceļu nodevas un infrastruktūras lietošanas maksu; |
|
4) |
ienākuma nodokli. |
E. UZŅĒMUMA FINANŠU UN EKONOMIKAS VADĪBA
Pretendentam attiecībā uz kravu autopārvadājumiem un pasažieru autopārvadājumiem jo īpaši:
|
1) |
jāzina normatīvie akti un prakse, kas saistīta ar čeku, vekseļu, parādzīmju, kredītkaršu un citu maksāšanas līdzekļu vai veidu izmantošanu; |
|
2) |
jāzina dažādi kreditēšanas veidi (bankas kredīts, dokumentārais kredīts, garantijas depozīts, ķīlu zīmes, līzings, noma, faktorings u.c.), kā arī maksājumi un saistības, kas no tiem izriet; |
|
3) |
jāzina, kas ir bilance, kas tajā ietverts un kā to interpretēt; |
|
4) |
jāizprot un jāprot interpretēt peļņas un zaudējumu pārskatu; |
|
5) |
jāprot novērtēt uzņēmuma finanšu stāvoklis un rentabilitāte, jo īpaši pamatojoties uz finanšu rādītājiem; |
|
6) |
jāprot izstrādāt budžetu; |
|
7) |
jāzina sava uzņēmuma izmaksu elementi (pastāvīgās izmaksas, mainīgās izmaksas, apgrozāmie līdzekļi, amortizācija u.c.) un jāprot aprēķināt izmaksas uz vienu transporta līdzekli, kilometru, reisu vai tonnu; |
|
8) |
jāprot sastādīt visa uzņēmuma personāla darba organizācijas shēmas un sastādīt darbu grafikus, u.c.; |
|
9) |
jāzina tirgus pētījuma sagatavošanas (mārketinga), transporta pakalpojumu realizācijas veicināšanas, klientu kartotēkas sastādināšanas, reklāmas un sabiedrisko attiecību principi u.c.; |
|
10) |
jāzina dažādi ar autopārvadājumiem saistīti apdrošināšanas veidi (atbildības apdrošināšana, apdrošināšana nelaimes gadījumiem/dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana un bagāžas apdrošināšana) un to radītās garantijas un saistības; |
|
11) |
jāzina autotransportā izmantojamie datu elektroniskās pārraides veidi; |
attiecībā uz kravu autopārvadājumiem:
|
12) |
jāprot praktiski izmantot faktūru noformēšanas noteikumus par kravu autopārvadājumu pakalpojumiem, un jāzina Incoterms nozīme un izmantošana; |
|
13) |
jāzina dažādi transporta papildpakalpojumu veidi, to nozīme, funkcijas un, atsevišķos gadījumos, to statuss; |
attiecībā uz pasažieru autopārvadājumiem:
|
14) |
jāprot izmantot braukšanas maksas un izcenojumu noteikšanas noteikumus sabiedriskajam un privātajam pasažieru transportam; |
|
15) |
jāprot praktiski izmantot faktūru noformēšanas noteikumus par pasažieru autotransporta pakalpojumiem. |
F. PIEKĻUVE TIRGUM
Pretendentam attiecībā uz kravu autopārvadājumiem un pasažieru autopārvadājumiem jo īpaši:
|
1) |
jāzina profesionālās darbības noteikumi, veicot autopārvadājumus par atlīdzību, noteikumi par industriālo autotransporta līdzekļu nomu, noteikumi par apakšlīgumu slēgšanu, jo īpaši noteikumi, ar kuriem reglamentē autopārvadātāja profesionālo darbību, darbības uzsākšanu, atļaujas, kas vajadzīgas autopārvadājumu veikšanai Kopienas teritorijā un ārpus tās, pārbaudes un sankcijas; |
|
2) |
jāzina autopārvadājumu uzņēmumu izveides noteikumi; |
|
3) |
jāzina dažādi dokumenti, kas nepieciešami autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un jāprot ieviest pārbaudes procedūras, ar kurām nodrošināt, lai apstiprināti dokumenti, kas attiecas uz visiem pārvadājumiem, jo īpaši tie, kas attiecas uz transportlīdzekli, autovadītāju, kravu un bagāžu, glabātos gan transportlīdzeklī, gan uzņēmuma telpās; |
attiecībā uz kravu autopārvadājumiem:
|
4) |
jāzina kravu autopārvadājumu tirgus organizācijas, kravu apstrādes un loģistikas noteikumi; |
|
5) |
jāzina robežas šķērsošanas formalitātes, T dokumentu un TIR karnetes nozīme un izmantojums, kā arī pienākumi un atbildība, kas izriet no to izmantojuma; |
attiecībā uz pasažieru autopārvadājumiem:
|
6) |
jāzina pasažieru autopārvadājumu tirgus organizācijas noteikumi; |
|
7) |
jāzina noteikumi par pasažieru autopārvadājumu pakalpojumu ieviešanu un jāprot sagatavot satiksmes grafikus. |
G. TEHNISKIE STANDARTI UN DARBĪBAS TEHNISKIE ASPEKTI
Pretendentam attiecībā uz kravu autopārvadājumiem un pasažieru autopārvadājumiem jo īpaši:
|
1) |
jāzina dalībvalstu noteikumi par transporta līdzekļu svaru un gabarītiem, kā arī procedūras, kas jāievēro pārvadājot nestandarta kravas, kas neatbilst šiem noteikumiem; |
|
2) |
jāprot izvēlēties uzņēmuma vajadzībām atbilstīgus transporta līdzekļus un to komponentus (šasiju, motoru, transmisijas sistēmu, bremžu sistēmu u.c.); |
|
3) |
jāzina formalitātes, kas attiecas uz šo transporta līdzekļu tipa apstiprināšanu, reģistrāciju un tehniskajām apskatēm; |
|
4) |
jāizprot, kādi pasākumi jāveic autotransporta līdzekļu radītā trokšņa samazināšanai un autotransporta līdzekļa izplūdes gāzu radītā gaisa piesārņojuma ierobežošanai; |
|
5) |
jāprot sastādīt transporta līdzekļu un to iekārtu regulāro tehnisko apkopju grafiki; |
attiecībā uz kravu autopārvadājumiem:
|
6) |
jāzina dažāda veida kravu apstrādes un kraušanas ierīces (kravas automobiļu pakaļējo bortu vairogi, konteineri, paliktņi, u.c.) un jāprot noteikt procedūras un dot instrukcijas par kravu iekraušanu un izkraušanu (slodzes sadalījumu, nokraušanu, novietošanu, nostiprināšanu un balstīšanu u.c.); |
|
7) |
jāzina dažādi kombinēto pārvadājumu veidi, ja kādu pārvadājuma daļu veic pa dzelzceļu vai ar prāmi; |
|
8) |
jāprot ieviest procedūras, lai ievērotu noteikumus par bīstamu kravu un atkritumu pārvadāšanu, jo īpaši prasības, kas izriet no Direktīvas 94/55/EK (4) un Direktīvas 96/35/EK (5) un Regulas (EK) Nr. 259/93 (6); |
|
9) |
jāprot ieviest procedūras, lai ievērotu noteikumus par ātri bojājošos pārtikas produktu pārvadāšanu un jo īpaši tos, kas izriet no Nolīguma par ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un par speciālām iekārtām, kas izmantojamas šajos pārvadājumos (ATP); |
|
10) |
jāspēj īstenot procedūras, lai pilnīgi ievērotu dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas noteikumus. |
H. SATIKSMES DROŠĪBA
Pretendentam attiecībā uz kravu autopārvadājumiem un pasažieru autopārvadājumiem jo īpaši:
|
1) |
jāzina, kādas ir autovadītājiem noteiktās kvalifikācijas prasības (autovadītāja apliecība, medicīniskās izziņas, sagatavotības sertifikāti u.c.); |
|
2) |
jāprot veikt nepieciešamos pasākumus, ar kuriem nodrošināt, lai autovadītāji pilnībā ievērotu dalībvalstīs spēkā esošos satiksmes noteikumus, aizliegumus un ierobežojumus (kustības ātruma ierobežojumus, kustības priekšrocības, apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumus, gaismu lietošanu, ceļazīmes u.c.); |
|
3) |
jāprot izstrādāt instrukcijas, kā autovadītājiem pārbaudīt drošības noteikumu pilnīgu ievērošanu attiecībā uz transporta līdzekļu un to iekārtu, kā arī kravas tehnisko stāvokli, un veicamajiem profilakses pasākumiem; |
|
4) |
jāprot noteikt procedūras, kuras jāievēro, notiekot satiksmes negadījumam, un īstenot piemērotas procedūras negadījumu atkārtošanās vai kustības drošības noteikumu smagu pārkāpumu novēršanai; |
|
5) |
jāprot ieviest drošības procedūras attiecībā uz kravas nostiprināšanu un jāzina attiecīgie nostiprināšanas veidi; |
attiecībā uz pasažieru autopārvadājumiem:
|
6) |
jābūt pamatzināšanām par ceļu tīkla izvietojumu dalībvalstu satiksmē. |
II. EKSĀMENA ORGANIZĒŠANA
|
1. |
Dalībvalstis organizē obligāto rakstisko eksāmenu, kuru tās pēc izvēles var papildināt ar mutisko eksāmenu, lai pārbaudītu, vai pretendenti uz autopārvadātāja kvalifikāciju atbilstīgajā līmenī apguvuši zināšanas I daļā uzskaitītajos priekšmetos, un jo īpaši viņu spēju pielietot attiecīgās zināšanas un prasmes, un pildīt paredzētus vadītāja un koordinatora pienākumus.
|
|
2. |
Ja dalībvalstis organizē arī mutisko eksāmenu, katram no trim pārbaudījumiem jāparedz korekcijas koeficients, kas vienam pārbaudījumam ir ne mazāks par 25 % un ne lielāks par 40 % no kopējā novērtējuma. Ja dalībvalstis organizē tikai rakstiskos eksāmenus, tām jānosaka katras pārbaudes korekcijas koeficients, paredzot, ka tas ir ne mazāks par 40 % un ne lielāks par 60 % no kopējā novērtējuma. |
|
3. |
Visās pārbaudēs kopā pretendentiem jāsaņem vidēji vismaz 60 % no kopējā novērtējuma, turklāt katrā atsevišķā pārbaudē jāsaņem ne mazāk par 50 % no tās maksimāli iespējamā novērtējuma. Dalībvalsts drīkst tikai vienam pārbaudījumam samazināt šo koeficientu no 50 % līdz 40 %. |
(1) Padomes Lēmums 85/368/EEK (1985. gada 16. jūlijs) par arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību Eiropas Kopienas dalībvalstīs (OV L 199, 31.7.1985., 56. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta Un Padomes Direktīva 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/59/EK (2003. gada 15. jūlijs) par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību (OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.).
(4) Padomes Direktīva 94/55/EK (1994. gada 21. novembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (OV L 319, 12.12.1994., 7. lpp.).
(5) Padomes Direktīva 96/35/EK (1996. gada 3. jūnijs) par drošības konsultantu iecelšanu bīstamo kravu autopārvadājumu, dzelzceļa pārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu jomā un par šo konsultantu profesionālo kvalifikāciju (OV L 145, 19.6.1996., 10. lpp.).
(6) Padomes Regula (EEK) Nr. 259/93 (1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp.).
II PIELIKUMS
PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES SERTIFIKĀTA AIZSARDZĪBAS ELEMENTI
Sertifikātam jābūt vismaz diviem no šādiem aizsardzības elementiem:
|
— |
hologramma; |
|
— |
tādas īpašas šķiedras papīrā, kas ir redzamas UV gaismā; |
|
— |
vismaz viena mikrodrukas rinda (druka, kas ir redzama tikai ar palielināmo stiklu un ko fotokopēšanas iekārtas neatveido); |
|
— |
izcili (reljefi) burti, simboli vai raksti; |
|
— |
divi numuri: sērijas numurs […] un reģistrācijas numurs; |
|
— |
aizsargfons ar sīku gijošētu rakstu un īrisiespiedumu. |
III PIELIKUMS
IV PIELIKUMS
REGULAS 6. PANTA 2. PUNKTA a) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO VISSMAGĀKIE PĀRKĀPUMI
|
1. |
|
|
2. |
Tahogrāfa un/vai ātrumu ierobežojošas ierīces neuzstādīšana vai krāpnieciskā nolūkā izmantojamas ierīces lietošana, lai grozītu reģistrācijas kontrolierīces datus, un/vai ātruma ierobežotāja vai reģistrācijas diagrammas, vai no tahogrāfa un/vai no vadītāja kartes lejupielādēto datu viltošana. |
|
3. |
Braukšana bez derīgas transportlīdzekļa tehniskās apskates apliecības, ja šāds dokuments ir prasīts Kopienas tiesību aktos, un/vai braukšana ar, inter alia, bremžu sistēmas, stūres pievadu, riteņu riepu, balstiekārtas vai šasijas ļoti nopietnām nepilnībām, kas varētu radīt tik lielu satiksmes drošības tūlītēju apdraudējumu, ka tādēļ pieņem lēmumu transportlīdzekli imobilizēt. |
|
4. |
Tādu bīstamu kravu pārvadājumi, kuras ir aizliegts pārvadāt vai kuras pārvadā ar aizliegtu vai neatļautu taru, vai uz transportlīdzekļa nelietojot identifikācijas zīmes par to, ka tās ir bīstamas kravas, tādējādi apdraudot dzīvības vai vidi tik lielā mērā, ka tādēļ pieņem lēmumu transportlīdzekli imobilizēt. |
|
5. |
Pasažieru vai preču pārvadāšana, ja nav derīgas autovadītāja apliecības vai ja uzņēmumam nav derīgas Kopienas licences. |
|
6. |
Vadītāja darbība, izmantojot vadītāja karti, kas ir viltota, nav viņa karte, vai kas iegūta, pamatojoties uz nepatiesiem apliecinājumiem un/vai viltotiem dokumentiem. |
|
7. |
Kravu pārvadāšana ar transportlīdzekļiem, kuru atļautais maksimālais pilnais svars ir lielāks par 12 tonnām, ja tie pārsnieguši maksimālo atļauto kravas svaru par 20 % vai vairāk, un kravu pārvadāšana ar transportlīdzekļiem, kuru atļautais maksimālais pilnais svars ir mazāks par 12 tonnām, ja tie pārsnieguši maksimālo atļauto kravas svaru par 25 % vai vairāk. |
PADOMES PASKAIDROJUMA RAKSTS
I. IEVADS
Komisija 2007. gada 25. maijā kā vienu no trim tā dēvētās autotransporta paketes (1) priekšlikumiem iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai.
Eiropas Parlaments 2008. gada 21. maija balsojumā pieņēma atzinumu pirmajā lasījumā.
Padome 2009. gada 9. janvārī pieņēma Kopējo nostāju saskaņā ar Līguma 251. pantu.
Savā darbā Padome ņēma vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu. Reģionu komiteja nolēma par visiem trim priekšlikumiem atzinumu nesniegt.
II. KOPĒJĀS NOSTĀJAS ANALĪZE
1. Vispārīgi jautājumi
Sakarā ar 2007. gada pavasara Eiropadomes Secinājumiem par transporta nozares ieguldījumu Lisabonas stratēģijā Komisija pieņēma lēmumu izstrādāt priekšlikumus, ar ko pārskatītu spēkā esošo tiesisko regulējumu pārvadātāju profesionālas darbības veikšanai un par piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum un starptautisko autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum, lai, inter alia, nodrošinātu, ka administratīvais slogs ir piemērots un samērīgs. Kopumā ar šiem trim priekšlikumiem tiecas modernizēt, aizvietot un apvienot noteikumus, ar ko reglamentē autopārvadātāju darbību un piekļuvi autopārvadājumu tirgum.
Mērķis priekšlikumam Regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, ir noteikt vienādus un izpildāmus noteikumus autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai. Ar to arī veicinās Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu, jo ar šo regulu nozarē izveidos priekšnosacījumus godīgākai konkurencei un autopārvadājumu nozares klientiem tiks radīta lielāka pārskatāmība. Gala rezultātā tas sekmēs pārvadājumu pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti. Ņemot vērā autopārvadājumu izšķirošu lomu ražošanas un piegādes sistēmās rūpniecībā, regulas ieviešana stiprinās Eiropas Savienības konkurētspēju.
2. Galvenie politikas jautājumi
i) Priekšmets, darbības joma un definīcijas
Padome kopumā vadījās pēc Komisijas priekšlikuma, precizējot un vienkāršojot tiesību aktu noteikumus. Tomēr Padome noteica, ka šo regulu nepiemēro pasažieru autopārvadājumu pakalpojumiem, ko sniedz tikai nekomerciāliem mērķiem vai bez maksas, kā arī tādiem autopārvadājumu uzņēmumiem, kas izmanto vienīgi tādus mehāniskos transportlīdzekļus, kuru ātrums nevar pārsniegt 40 km/h. Pēdējo norādīto izņēmumu ierosināja arī Eiropas Parlaments. Kopējā nostājā arī paredzēts, ka dalībvalstis var neattiecināt šo regulu uz autopārvadātājiem, kas veic pārvadājumus vienīgi valsts iekšienē un kuru daļa pārvadājumu tirgū ir nebūtiska, ņemot vērā to pārvadāto kravu veidu un mazos pārvadājumu attālumus.
Eiropas Parlaments kopumā vadījās pēc Komisijas priekšlikuma.
ii) Pārvadājumu vadītājs
Komisijas priekšlikumā ir precizētas vajadzīgās attiecības starp personu, kurai ir atbilstošas profesionālās zināšanas (“pārvadājumu vadītāju”), un uzņēmumu, kura pārvadājumu operācijas šī persona vada. Pārvadājumu vadītājam ir jābūt uzņēmuma algotam darbiniekam.
Tā kā pārvadājumu vadītājs faktiski un nepārtraukti vada uzņēmuma pārvadājumu operācijas, viņam jāuzņemas atbildība par savu lēmumu sekām un attiecīgi par izdarītiem pārkāpumiem saistībā ar viņa vadītajām darbībām. Minētā atbildība ir noteikta saistībā ar šo regulu un neskar katras dalībvalsts tiesību aktos noteikto kriminālo vai finansiālo atbildību. Ir reglamentēta pārvadātāju īpašnieku iespēja izmantot citu (“pieaicinātu”) pārvadājumu vadītāju saistībā ar kvalifikācijas jautājumiem, jo īpaši, lai palielinātu viņu neatkarību attiecībā uz lielākiem pārvadātājiem, kuri uztic viņiem sūtījumus, un tādējādi lai aizsargātu viņus no “slēptas nodarbinātības” izmantošanas.
Padome kopumā vadījās pēc Komisijas priekšlikuma. Tomēr kopējā nostājā precizētas atšķirības starp “iekšējiem” un “pieaicinātiem” pārvadājumu vadītājiem, jo īpaši nosakot dažādas prasības pārvadājumu vadītājiem, piemēram, pastāvīgu dzīvesvietu Kopienā. Pēdējais minētais ir neatkarīga, uzņēmuma izraudzīta persona, kas kā pārvadājumu vadītājs vada pārvadājumu darbības, piemēram, uzrauga transportlīdzekļu tehnisko apkopi, pārbauda pārvadājumu līgumus un dokumentus, pārrauga galvenos grāmatvedības jautājumus, sadala kravas vai pakalpojumus šoferiem un automašīnām un kontrolē drošības procedūras. Pieaicinātajam vadītājam ir atļauts vadīt ne vairāk kā četrus uzņēmumus, kas veic pārvadājumu darbības un kuru kopējais autoparks nepārsniedz 50 transportlīdzekļus. Šajā sakarībā dalībvalstis var noteikt zemāku uzņēmumu un/vai kopējā autoparka transportlīdzekļu skaitu. Kopējā nostājā arī noteikts, ka dalībvalstis var aizliegt vai ierobežot to, ka iekšējam pārvadājumu vadītājam ir atļauts darboties kā pieaicinātam pārvadājumu vadītājam citā uzņēmumā.
Eiropas Parlaments arī cieši vadījās pēc Komisijas priekšlikuma. Tomēr, tāpat kā Padome, tas precizēja patiesu saiti starp pārvadājumu uzņēmumu un (iekšējo) pārvadājumu vadītāju. Attiecībā uz pieaicināto pārvadājumu vadītāju Eiropas Parlaments ierosināja, ka valsts kompetentā iestāde lemj par pārvadājumu vadītāja pārraudzībā esošo transportlīdzekļu maksimālo skaitu.
iii) Nosacījumi, kas attiecas uz prasību par uzņēmējdarbības veikšanu
Komisijas priekšlikumā ir paredzēti kopīgie noteikumi, saskaņā ar kuriem autopārvadātāja profesionālo darbību var atļaut tikai tiem uzņēmumiem, kuri faktiski un stabili veic uzņēmējdarbību. Šo noteikumu mērķis ir piemērot visiem uzņēmumiem vienādus uzraudzības noteikumus un nepieļaut to, ka daļa uzņēmumu izvairās no dalībvalsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību, iestāžu uzraudzības. Ir arī noteikts, ka uzskata, ka uzņēmums faktiski un stabili veic uzņēmējdarbību, ja uzņēmumam ir birojs, reģistrēti transportlīdzekļi un saimnieciskās darbības centrs.
Padome vadītājās pēc Komisijas priekšlikuma, izņemot to, ka svītroja prasību par pietiekamu transportlīdzekļu stāvvietu skaitu, ko regulāri izmanto uzņēmuma transportlīdzekļiem.
Eiropas Parlaments kopumā vadījās pēc Komisijas pieejas.
iv) Nosacījumi attiecībā uz labas reputācijas prasību
Komisijas priekšlikumā ir uzskaitītas Kopienas tiesību normas, kuru smags pārkāpums var izraisīt uzņēmuma labas reputācijas zaudēšanu pat tad, ja pārkāpumi izdarīti citās dalībvalstīs. Turklāt tajā ir paredzēts, ka atkārtotus nebūtiskus pārkāpumus var uzskatīt par smagiem pārkāpumiem. Tajā Komisijai ir piešķirtas īstenošanas pilnvaras izstrādāt kopēju pārkāpumu sarakstu, kas ir priekšnosacījums jebkādas informācijas apmaiņas organizēšanai starp dalībvalstīm un kopīgu robežvērtību noteikšanai atļauju atsaukšanai.
Padome cieši vadījās pēc Komisijas priekšlikuma. Tomēr Padome svītroja atsauci uz atkārtotiem nebūtiskiem pārkāpumiem un kā vienu no prasībām, kuras ir jāievēro uzņēmuma pārvadājumu vadītājam, pievienoja dzīvnieku pārvadāšanu. Padome arī precizēja procedūru saistībā ar III pielikumā uzskaitītajiem vissmagākajiem pārkāpumiem, svītrojot iespēju to pieņemt ar komitoloģijas procedūru. Šajā sakarībā kopējā nostājā kompetentajām iestādēm piešķirtas pilnvaras vissmagākā pārkāpuma gadījumā noteikt, vai konkrētā gadījumā labas reputācijas zaudēšana nav nesamērīga.
Eiropas Parlaments kopumā vadījās pēc Komisijas priekšlikuma. Tomēr, tāpat kā Padome, Eiropas Parlaments svītroja atsauci uz atkārtotiem nebūtiskiem pārkāpumiem. Eiropas Parlaments arī ir noteicis 2010. gada 1. janvāri kā termiņu, līdz kuram Komisijai jāpieņem tādu pārkāpumu kategoriju, veidu un smaguma pakāpju saraksts, kuri var izraisīt labas reputācijas zaudēšanu.
v) Jauni kritēriji uzņēmuma finansiālā stāvokļa novērtēšanai
Komisijas priekšlikumā ieviesti precīzāki kritēriji uzņēmuma finansiālā stāvokļa novērtēšanai. Uzņēmumi un dalībvalstis var izvēlēties vienu no diviem variantiem: vai nu uzņēmuma apgrozāmajiem līdzekļiem un likviditātes kopējam koeficientam “quick ratio” (saskaņā ar terminoloģiju Ceturtajā direktīvā attiecībā uz grāmatvedību), kas ir norādīti uzņēmuma gada pārskatā, jāatbilst konkrētajam līmenim, vai arī uzņēmuma finansiālā stāvokļa apliecināšanai jāuzrāda bankas garantija. Ierosinātos finansiālos rādītājus plaši izmanto finanšu analīzēs, lai novērtētu uzņēmuma spēju izpildīt īstermiņa saistības.
Padome svītroja atsauci uz likviditātes kopējo koeficientu “quick ratio”, toties noteica uzņēmumiem iespēju apliecināt savu finansiālo stāvokli ar dokumentu, piemēram, par profesionālās atbildības apdrošināšanas apliecinājumu, ko ir izsniegusi viena vai vairākas bankas vai citas finanšu iestādes, tostarp apdrošināšanas kompānijas.
Eiropas Parlaments arī ir nolēmis svītrot atsauci uz likviditātes kopējo koeficientu “quick ratio” un ļaut, lai apdrošināšanu uzskatītu par uzņēmuma finansiālā stāvokļa apliecinājumu. Eiropas Parlaments arī ierosināja, ka kapitāla resursus var apliecināt, uzrādot sertificētu tirdzniecības bilanci vai nodokļu vajadzībām domātu bilanci. Personām, kas pretendē uz autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanu pirmoreiz, jāiesniedz apstiprināta sākuma bilance. Visbeidzot, Eiropas Parlaments ierosināja pielāgot valūtas kursus katru gadu, nevis ik pēc pieciem gadiem.
vi) Nosacījumi attiecībā uz prasībām par profesionālo kompetenci
Komisijas priekšlikumā noteikta vispārēja pieeja, apvienojot apmācību un obligāto eksaminēšanu profesionālās kompetences pārbaudījumā, ko piemēro visiem pretendentiem, tostarp tiem, kam jau ir profesionālā pieredze un diploms. Tajā ir paredzētas arī obligātās prasības eksaminācijas un apmācību centru akreditācijai un noteikumi, lai šajā jomā veicinātu pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm. Visbeidzot, ir svītrota iespēja dalībvalstīm noteikt atšķirīgu kvalifikācijas līmeni atkarībā no tā, vai pārvadājumi starptautiski vai nav.
Padome svītroja noteikumu par obligātu apmācību pirms kļūšanas par pārvadājumu vadītāju. Padomes kopējā nostājā arī noteikts, ka dalībvalstis var atbrīvot no konkrētām eksaminācijas daļām personas, kurām ir noteikta, attiecīgajā dalībvalstī iegūta augstākās vai tehniskās izglītības specialitāte, kā arī personas, kurām ir profesionālās kompetences sertifikāts, kurš ir derīgs valsts pārvadājumu operācijām attiecīgajā dalībvalstī. Visbeidzot, Padome noteica iespēju dalībvalstīm atbrīvot no eksaminācijas personas, kuras ir nepārtraukti vadījušas kravas autopārvadājumu vai pasažieru autopārvadājumu uzņēmumu dalībvalstī vismaz 15 gadus.
Eiropas Parlaments arī nolēma svītrot noteikumu par obligātu apmācību, savukārt noteica dalībvalstīm iespēju sekmēt pārvadājumu vadītāju regulāru apmācību. Eiropas Parlaments arī pieņēma, ka dalībvalstis var atbrīvot no eksaminācijas personas, kurām ir vismaz 10 gadu nepārtraukta pieredze pārvadājumu uzņēmumā vadītāja līmenī. Lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, eksaminācijas tūrismu, Eiropas Parlaments noteica, ka persona var iziet eksamināciju tikai dalībvalstī, kur ir viņas pastāvīgā dzīvesvieta. Tas ierosināja arī nodrošināt, lai pārvadājumu vadītāju apmācības un eksaminācijas struktūru akreditācijas kritēriji būtu savstarpēji saderīgi. Visbeidzot, Eiropas Parlaments noteica pārvadājumu vadītājiem pienākumu pēc piecu gadu ilga profesionālās darbības pārtraukuma iziet atkārtotu apmācību.
vii) Atļauju piešķiršana un uzraudzība
Komisijas priekšlikumā paredzēts pastiprināts to iestāžu lomu, kuras dalībvalstis pilnvarojušas uzraudzīt, kā uzņēmumi ievēro šajā regula paredzētos nosacījumus. Priekšlikumā noteikti vispārēji principi, lai profesionālo darbību reglamentējošie noteikumi kļūtu pārskatāmāki un līdzīgāki, un visbeidzot iegūtu lielāku ticamību. Turklāt priekšlikumā ir noteikti gan termiņi, kādos minētajām iestādēm jāizskata attiecīgie dokumenti, gan arī termiņi, kurus var noteikt uzņēmumam pārkāpuma situācijas novēršanai pirms sankciju uzlikšanas. Tajā ir arī noteikts, ka kompetentajam iestādēm jābrīdina uzņēmums par to, ka tas, iespējams, vairs neatbilst regulas noteikumiem. Priekšlikumā ir noteiktas administratīvo sankciju pakāpes, sākot ar atļaujas daļēju apturēšanu līdz autopārvadātāja atļaujas anulēšanai. Attiecībā uz pārbaudēm priekšlikumā noteiktas mērķētas pārbaudes, ko dalībvalstis veiks biežāk, nekā jau esošās piecu gadu pārbaudes.
Padome, principā vadoties pēc Komisijas priekšlikuma, nolēma ieviest dažus noteikumus vispārējo principu vienkāršošanai un uzlabošanai. Dalībvalstis var piešķirt dažādas atļaujas uzņēmumiem, kas sniedz tikai pārvadājumu pakalpojumus valsts iekšienē. Dalībvalstis var noteikt īsāku termiņu, kurā uzņēmumiem jāinformē par izmaiņām datos, kas izmantoti atļaujas pieteikumā. Dalībvalstīm ir arī iespēja noteikt ilgāku termiņu atļaujas pieteikuma izskatīšanai. Līdz 2012. gada 31. decembrim kompetentā iestāde šaubu gadījumā pārliecinās, ka pārvadājumu vadītājs kādā no dalībvalstīm nav pasludināts par nepiemērotu uzņēmuma pārvadājumu darbību vadīšanai, savukārt sākot ar 2013. gada 1. janvāri kompetentā iestāde var to pārbaudīt valstu elektroniskajos reģistros. Kopējā nostājā arī iestrādāta pieeja, kā pielāgot uzņēmumu pārbaužu biežumu tehniskajam progresam. Līdz 2015. gadam dalībvalstīm ir pienākums veikt pārbaudes vismaz ik pēc pieciem gadiem, savukārt no 2015. gada pārbaudes veiks saskaņā ar riska klasifikācijas sistēmu.
Eiropas Parlaments arī veica vairākus grozījumus Komisijas priekšlikumā. No 2012. gada 1. janvāra kompetentā iestāde šaubu gadījumā pārliecinās, vai pārvadājumu vadītājs kādā valstī nav pasludināts par nepiemērotu uzņēmuma pārvadājumu darbību vadīšanai. Attiecībā uz pārbaužu biežumu Komisija var mainīt piecu gadu regulāru pārbaudes periodu, izmantojot regulatīvo kontroles procedūru. Dalībvalstīm ir arī iespēja noteikt, ka to uzņēmumu pārvadājumu vadītājiem, kuriem ir apturēta vai anulēta atļauja, jāiziet apmācība un eksaminācija. Visbeidzot, ir precizēts, ka sankcijas pārvadājumu vadītājam piemēro tikai gadījumā, ja viņš ir atbildīgs par attiecīgiem pārkāpumiem.
viii) Valsts elektroniskais reģistrs
Komisijas priekšlikumā ir paredzēts katrā dalībvalstī izveidot pārvadājumu uzņēmumu elektroniskus reģistrus, kurus saslēgs visā Kopienā līdz 2010. gada beigām. Tajā arī paredzēts izraudzīties valstu kontaktpunktus informācijas apmaiņai, kā arī noteiktas konkrētas procedūras.
Padome principā piekrita Komisijas priekšlikumam attiecībā uz valstu elektronisko reģistru izveidošanu. Tomēr tā noteica dažus papildu noteikumus. Līdz 2009. gada 1. jūnijam Komisijai ir jāizstrādā pamatnostādnes par reģistra struktūru. Dalībvalstīm savs valsts reģistrs jāizveido 24 mēnešos, skaitot no regulas spēkā stāšanās dienas, proti, 20 dienas pēc tās publicēšanas. Valstu reģistri jāsaslēdz līdz 2012. gada 31. decembrim. Dalībvalstīm ir jāiekļauj valsts reģistrā smagi pārkāpumi tikai no 2016. gada. Turklāt visus noteiktos termiņus var grozīt un (vajadzības gadījumā) atlikt, izmantojot komitoloģijas procedūru. Visbeidzot, Komisiju aicināja ziņojumā pārskatīt valstu elektronisko reģistru darbību un elementus.
Parlaments ierosina valsts elektroniskajā reģistrā izveidot publisku un privātu daļu. Privātā būtu pieejama vienīgi kompetentām iestādēm ar konkrētiem nosacījumiem (piemēram, kurām uzticētas īpašas pilnvaras autopārvadājumu nozarē un zvērinātām amatpersonām). Parlaments ierosina arī izveidot pārvadājumu vadītāju reģistru. Parlaments prasa transportlīdzekļu, kas darbojas ārpus dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, reģistrācijas numuru obligātu iekļaušanu reģistrā, savukārt Padomes kopējā nostājā paredzēts, ka Komisija 2009. gadā var izdot ieteikumu iekļaut reģistrā transportlīdzekļu reģistrācijas numurus. Visbeidzot, Eiropas Parlaments ierosina, lai kompetentā iestāde būtu atbildīga par elektroniskā reģistra uzturēšanu un informācijas aktualizēšanu.
3. Citi politiski jautājumi
Padome nolēma aizstāt terminu “sankcija” ar terminu “sods”.
Padome nolēma svītrot noteikumus attiecībā uz iepriekš iegūtām tiesībām, proti, par tādu uzņēmumu atbrīvošanu no profesionālās kompetences pierādīšanas pienākuma, kuri var sniegt pierādījumus, ka tiem bija atļauts dalībvalstī darboties kā kravu vai pasažieru autopārvadātājam.
Padome grozīja noteikumus attiecībā uz ziņošanas pienākumu, lai samazinātu administratīvo slogu.
Padomes kopējā nostājā paredzēts, ka regulu piemēro 24 mēnešus (nevis 18. mēnešus) pēc tās stāšanās spēkā.
Padome nolēma precizēt II pielikumu, iekļaujot tajā vairākus aizsardzības elementus, no kuriem vismaz divi ir jāiekļauj dokumentos.
Padome izveidoja III pielikumu, kurā iekļauts vissmagāko pārkāpumu saraksts.
4. Citi Eiropas Parlamenta pieņemti grozījumi
Citi grozījumi, kas nav iekļauti kopējā nostājā, attiecas uz:
|
— |
atsauci uz drošiem datu nesējiem kā nosacījumu prasībai par uzņēmējdarbības veikšanu; |
|
— |
pienākumu dalībvalstīm informēt Komisiju, kādus dokumentus tās atzīst par profesionālas kompetences apliecinājumu; |
|
— |
atsauci par datu arhivēšanu un datu aizsardzību kā Kopienas noteikumiem, kuru neievērošana var likt apšaubīt labu pārvadājumu vadītāja reputāciju; |
|
— |
atsauci uz aizliegumu pārnest dokumentu par profesionālo kompetenci uz juridiskām personām; |
|
— |
īsāku termiņu noteikšanu uzņēmumam pārvadājumu vadītāja aizstāšanai; |
|
— |
atceltu iespēju ar regulatīvās kontroles procedūras palīdzību atlikt valstu reģistru saslēgšanu; |
|
— |
īsāku termiņu noteikšanu uzņēmumam, lai apliecinātu, ka tas faktiski un stabili veic uzņēmējdarbību; |
|
— |
prasību veikt pētījumu par iespēju iekļaut taksometrus regulas darbības jomā; |
|
— |
ierosināto regulas piemērošanas dienu — 2009. gada 1. jūniju. |
III. NOSLĒGUMS
Gatavojot Kopējo nostāju, Padome ir pilnībā ņēmusi vērā Komisijas priekšlikumu un Eiropas Parlamenta atzinumu pirmajā lasījumā. Attiecībā uz Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem Padome uzskata, ka daudzi grozījumi — būtībā, daļēji vai pilnībā — jau ir iekļauti Kopējā nostājā.
(1) Pārējie divi tiesību aktu priekšlikumi ir:
|
— |
priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravu autopārvadājumu tirgum (pārstrādāta redakcija); |
|
— |
priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum (pārstrādāta redakcija). |
|
17.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
CE 62/25 |
KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 6/2009,
ko Padome pieņēmusi 2009. gada 9. janvārī
nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 (…) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum (Pārstrādāta versija)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/C 62 E/02)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),
tā kā:
|
(1) |
Vairākas būtiskas izmaiņas jāizdara Padomes Regulā (EEK) Nr. 684/92 (1992. gada 16. marts) par kopējiem noteikumiem attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (3) un Padomes Regulā (EK) Nr. 12/98 (1997. gada 11. decembris) par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji var veikt pasažieru iekšzemes autopārvadājumus dalībvalstī (4). Skaidrības un vienkāršošanas interesēs šīs regulas būtu jāpārstrādā un jāapvieno vienā regulā. |
|
(2) |
Kopējās transporta politikas izveide inter alia ir saistīta ar kopējo noteikumu pieņemšanu, ko piemēro starptautiskiem pasažieru autopārvadājumiem, kā arī paredzot noteikumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji drīkst veikt iekšzemes autopārvadājumus dalībvalsts teritorijā. |
|
(3) |
Lai nodrošinātu saskaņotu sistēmu attiecībā uz Kopienā īstenotiem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu, šī regula būtu jāpiemēro visiem starptautiskajiem pārvadājumiem Kopienas teritorijā. Uz pārvadājumu no dalībvalstīm uz trešām valstīm joprojām lielā mērā attiecas divpusēji nolīgumi starp dalībvalstīm un minētajām trešām valstīm. Tādēļ šo regulu tās dalībvalsts teritorijā esošai brauciena daļai, kur notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana, nebūtu jāpiemēro līdz kamēr starp Kopienu un attiecīgajām trešām valstīm nav noslēgti nepieciešamie nolīgumi. Tomēr tā būtu jāpiemēro tranzītā šķērsotas dalībvalsts teritorijā. |
|
(4) |
Pakalpojumu sniegšanas brīvība ir kopējās transporta politikas pamatprincips, kas prasa, lai pārvadātājiem no visām dalībvalstīm būtu nodrošināta piekļūšana starptautiskā transporta tirgum bez diskriminācijas — neatkarīgi no valstspiederības vai uzņēmējdarbības vietas. |
|
(5) |
Starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar autobusu būtu jāvar veikt tikai ar Kopienas licencēm. Pārvadātājiem būtu jāievēro prasība, ka visos transportlīdzekļos jāatrodas apliecinātai Kopienas licences kopijai, lai vienkāršotu efektīvas pārbaudes, ko veic tiesībaizsardzības iestādes, jo īpaši tādas, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību. Būtu jāizveido nosacījumi attiecībā uz Kopienas licences izsniegšanu un anulēšanu, to derīguma termiņu, kā arī sīki izstrādāti to izmantošanas noteikumi. Jāizveido arī sīki izstrādāti norādījumi par Kopienas licences un tās kopiju izkārtojumu un citiem parametriem. |
|
(6) |
Lai apmierinātu tirgus pieprasījumu, būtu jāparedz elastīgs režīms, kas pakļauts zināmiem nosacījumiem un attiecas uz speciāliem regulāriem reisiem un dažiem neregulāriem reisiem. |
|
(7) |
Saglabājot spēkā atļauju izsniegšanas režīmu regulāriem reisiem, dažos noteikumos būtu jāizdara grozījumi, īpaši attiecībā uz atļauju izsniegšanas procedūrām. |
|
(8) |
Turpmāk pēc atļaujas piešķiršanas procedūras būtu jāpiešķir atļauja veikt regulārus reisus, izņemot gadījumus, kad ir skaidri noteikti uz atļaujas prasītāju attiecināmi atteikuma iemesli. Ar konkrēto tirgu saistītiem atteikuma iemesliem, vajadzētu būt vai nu tam, ka reiss, kuram pieprasīta atļauja, attiecīgos tiešās satiksmes iecirkņos varētu būtiski ietekmēt tāda līdzvērtīga reisa dzīvotspēju, ko veic saskaņā ar vienu vai vairāk pakalpojumu valsts līgumiem, vai tam, ka pakalpojuma pamatmērķis nav pārvadāt pasažierus starp pieturām, kas atrodas dažādās dalībvalstīs. |
|
(9) |
Ārvalstu pārvadātājiem būtu jāļauj veikt pasažieru iekšzemes autopārvadājumus, bet būtu jāņem vērā katra pakalpojuma veida īpatnības. Veicot tādus kabotāžas pārvadājumus, tiem būtu jāpiemēro tādi Kopienas tiesību akti kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (5) un uzņēmējā dalībvalstī noteiktajās jomās spēkā esoši tiesību akti. |
|
(10) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju nosūtīšanu saistībā ar pakalpojumu sniegšanu (6) piemēro transporta uzņēmumiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus. |
|
(11) |
Attiecībā uz regulāriem reisiem vienīgi tiem regulāriem reisiem, kas ir daļa no regulārajiem starptautiskajiem reisiem, neņemot vērā pilsētas un piepilsētas reisus, vajadzētu būt pieejamiem ārvalstu pārvadātājiem, pakļaujoties noteiktiem nosacījumiem un it īpaši tiesību aktiem, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī. |
|
(12) |
Dalībvalstīm vajadzētu sniegt savstarpēju palīdzību nolūkā nodrošināt šīs regulas pareizu piemērošanu. |
|
(13) |
Administratīvās formalitātes būtu jāvienkāršo, ciktāl tas ir iespējams, neatceļot kontroles līdzekļus un sankcijas, kas nodrošina šīs regulas pareizu piemērošanu un efektīvu ieviešanu. Tādēļ būtu jāprecizē un jāpastiprina pašreizējie noteikumi par Kopienas licences atcelšanu. Pašreizējie noteikumi būtu jāpielāgo, lai atļautu efektīvi sodīt arī par nopietniem vai atkārtoti izdarītiem nelieliem pārkāpumiem, kas veikti nevis uzņēmējdarbības, bet gan citā dalībvalstī. Sankcijām vajadzētu būt nediskriminējošām un proporcionālām pārkāpumu smagumam. Būtu jāparedz iespēja pārsūdzēt jebkuru piemēroto sankciju. |
|
(14) |
Dalībvalstīm būtu jāievada savas valsts ceļu transporta uzņēmumu elektroniskajā reģistrā informācija par visiem uz pārvadātājiem attiecināmiem nopietniem pārkāpumiem, kā rezultātā ir piemērota sankcija. |
|
(15) |
Lai atvieglotu un stiprinātu informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm, dalībvalstīm attiecīgās informācijas apmaiņa jāveic, izmantojot atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulai (EK) Nr. …/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem (7), izveidotos valsts kontaktpunktus. |
|
(16) |
Šīs regulas īstenošanai nepieciešamos pasākumus būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8). |
|
(17) |
Jo īpaši Komisijai būtu jāpilnvaro izveidot formātu konkrētiem dokumentiem, ko jāizmanto, lai piemērotu šo regulu, un pielāgot šīs regulas I un II pielikumu tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. |
|
(18) |
Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, īpaši attiecībā uz iedarbīgām, samērīgām un atturošām sankcijām. |
|
(19) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt saskaņotu sistēmu attiecībā uz Kopienā īstenotiem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem Kopienas teritorijā, ko veic pārvadātāji, izīrējot vai par samaksu, vai arī pārvadātāji, kas darbojas uz pašu rēķina, veic uzņēmējdarbību dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem, izmantojot šajā dalībvalstī reģistrētus transportlīdzekļus, kuri pēc konstrukcijas un aprīkojuma ir derīgi vairāk nekā deviņu personu, ietverot vadītāju, pārvadāšanai, un kuri ir domāti šim nolūkam, kā arī šādu transportlīdzekļu tukšbraucieniem sakarā ar šādiem pārvadājumiem.
Transportlīdzekļa maiņa vai pārvadājuma pārtraukšana, lai dotu iespēju veikt brauciena daļu, izmantojot citu transporta veidu, neietekmē šīs regulas piemērošanu.
2. Ja pārvadājums tiek veikts no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, šo regulu piemēro visu to dalībvalstu teritorijā esošai brauciena daļai, kuras šķērso tranzītā. Tās dalībvalsts teritorijā esošai brauciena daļai, kur notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana, šo regulu nepiemēro tik ilgi, kamēr starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti nav noslēgts vajadzīgais nolīgums.
3. Līdz 2. punktā minēto nolīgumu noslēgšanai šī regula neietekmē noteikumus, kas attiecas uz pārvadājumu no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, kas iekļauti divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm un šīm trešajām valstīm.
4. Šo regulu piemēro pasažieru iekšzemes komercpārvadājumiem, ko pagaidu kārtā veic ārvalstu pārvadātājs, kā paredzēts V nodaļā.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā izmanto šādas definīcijas.
|
1) |
“starptautisks pārvadājums” ir:
|
|
2) |
“regulāri reisi” ir tādi braucieni, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus noteiktos laika intervālos pa noteiktiem maršrutiem, pasažieriem iekāpjot un izkāpjot iepriekš noteiktās pieturvietās; |
|
3) |
“speciālie regulārie reisi” ir regulāri reisi neatkarīgi no tā, kas ir to organizētājs, kuri nodrošina noteiktu pasažieru kategoriju pārvadājumus, nepārvadājot pārējos pasažierus; |
|
4) |
“neregulāri reisi” ir reisi, kas neatbilst regulāro reisu definīcijai, speciālos regulāros pārvadājumus ietverot, un kuru galvenā pazīme ir tas, ka tajos pārvadā pasažieru grupas, kuras izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas; |
|
5) |
“pašpārvadājumi” ir pārvadājumi, ko fiziska vai juridiska persona veic nekomerciālos un bezpeļņas nolūkos, kur
|
|
6) |
“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā pārvadātājs nodarbojas ar pārvadājumiem, bet kura nav tā dalībvalsts, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību; |
|
7) |
“kabotāžas pārvadājumi” ir
|
|
8) |
“Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietns pārkāpums” ir pārkāpums, kas var izraisīt labas reputācijas zaudēšanu saskaņā ar … Regulas (EK) Nr. …/2009 6. panta 1. un 2. punktu, un/vai Kopienas licences pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu. |
3. pants
Pakalpojumu sniegšanas brīvība
1. Jebkuram 1. pantā minētajam pārvadātājam, kas darbojas izīrējot vai par samaksu, atļauts saskaņā ar šo regulu sniegt regulāros pasažieru pārvadājumus, to skaitā speciālos regulāros pārvadājumus, vai neregulāros pārvadājumus ar autobusu bez diskriminācijas — neatkarīgi no valstspiederības vai uzņēmējdarbības vietas, ja
|
a) |
dalībvalstī, kurā viņš veic uzņēmējdarbību, viņam ir atļauts veikt regulāros pārvadājumus ar autobusu, to skaitā speciālos regulāros pārvadājumus, vai neregulāros pārvadājumus ar autobusu saskaņā ar šīs valsts tiesību aktos noteiktajiem tirgus pieejamības nosacījumiem, |
|
b) |
viņš atbilst nosacījumiem, kas pieņemti saskaņā ar Kopienas noteikumiem par pasažieru autopārvadātāja pielaišanu iekšzemes un starptautisko transporta operāciju veikšanai, un |
|
c) |
viņš atbilst tiesību aktu prasībām attiecībā uz standartiem, ko piemēro vadītājiem un transportlīdzekļiem, kas noteikti jo īpaši Padomes Direktīvā 92/6/EEK (1992. gada 10. februāris) par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā (9), Padomes Direktīvā 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (10), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/59/EK (2003. gada 15. jūlijs) par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību (11). |
2. Jebkuram 1. pantā minētajam pārvadātājam, kas darbojas uz paša rēķina, saskaņā ar 5. panta 5. punktu atļauts sniegt transporta pakalpojumus bez diskriminācijas attiecībā uz valstspiederību vai uzņēmējdarbības vietu, ja
|
a) |
uzņēmējdarbības dalībvalstī viņam ir atļauts veikt pārvadājumus ar autobusiem saskaņā ar šīs valsts tiesību aktos noteiktajiem tirgus pieejamības nosacījumiem, un |
|
b) |
viņš atbilst tiesību aktu prasībām attiecībā uz standartiem, ko piemēro vadītājiem un transportlīdzekļiem, kas noteikti jo īpaši Direktīvā 92/6/EEK, 96/53/EK un 2003/59/EK. |
II NODAĻA
KOPIENAS LICENCE UN TIRGUS PIEEJAMĪBA
4. pants
Kopienas licence
1. Starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar autobusu veic saskaņā ar Kopienas licenci, ko izsniedz tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību.
2. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, izsniedz Kopienas licences oriģinālu, kas paliek pie pārvadātāja, un tādu tās apliecinātu kopiju skaitu, kas atbilst transportlīdzekļu skaitam, ko izmanto starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem un kas atrodas Kopienas licences turētāja rīcībā vai nu kā viņa īpašums, vai citā veidā, jo īpaši saskaņā ar līgumu par pirkšanu uz nomaksu, nomas līgumu vai līzinga līgumu.
Kopienas licences un tās apliecinātu kopiju formāts atbilst II pielikumā norādītajam modelim. Tas satur vismaz divus no I pielikumā uzskaitītajiem aizsardzības līdzekļiem.
Komisija pielāgo I un II pielikumu tehnikas attīstībai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Uz Kopienas licences un tās apliecinātajām kopijām ir izdevējas iestādes zīmogs, kā arī paraksts un sērijas numurs. Kopienas licences un tās apliecināto kopiju sērijas numuru kā daļu no pārvadātāja datu kopuma reģistrē valsts ceļu transporta uzņēmumu elektroniskajā reģistrā, kā to paredz Regulas (EK) Nr. …/2009 16. pants.
3. Kopienas licenci izsniedz uz pārvadātāja vārda, un to nedrīkst nodot trešām personām. Kopienas licences apliecinātā kopija paliek katrā no pārvadātāja transportlīdzekļiem, un to uzrāda pārbaudei pēc jebkura pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.
4. Kopienas licenci izsniedz uz laiku līdz desmit gadiem, un to var atjaunot.
Pirms šīs regulas piemērošanas dienas izsniegtās Kopienas licences un to apliecinātās kopijas ir derīgas līdz to derīguma termiņa beigām.
5. Ja ir iesniegts Kopienas licences pieteikums vai ja Kopienas licenci atjauno saskaņā ar šā panta 4. punktu, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, pārbauda, vai pārvadātājs atbilst vai turpina atbilst 3. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
6. Ja pārvadātājs neatbilst 3. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā viņš veic uzņēmējdarbību, ar pamatotu lēmumu noraida Kopienas licences izsniegšanu vai atjaunošanu vai anulē licenci.
7. Dalībvalstis garantē Kopienas licences pieteicēja vai turētāja tiesības iesniegt sūdzību pret tās dalībvalsts kompetento iestāžu lēmumu, kurā viņš veic uzņēmējdarbību, par šīs licences noraidīšanu vai anulēšanu.
8. Dalībvalstis var nolemt, ka Kopienas licence der arī iekšzemes transporta pakalpojumu veikšanai.
5. pants
Tirgus pieejamība
1. Regulārie reisi ir pieejami visiem, izņemot, kad vajadzības gadījumā tas ir atkarīgs no obligātas rezervācijas.
Šiem reisiem vajadzīga atļauja saskaņā ar III nodaļu.
Lai veiktu regulārus reisus no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, ir vajadzīga atļauja, kas izdota saskaņā ar attiecīgu dalībvalsts un trešās valsts — vajadzības gadījumā arī tranzīta dalībvalsts — divpusēju nolīgumu, kamēr nav noslēgts vajadzīgais Kopienas un attiecīgās trešās valsts nolīgums.
Pārvadājuma regulāro raksturu neietekmē izmaiņas pārvadājuma veikšanas nosacījumos.
Uz paralēlu vai pagaidu reisu organizēšanu, kas apkalpo tos pašus pasažierus kā esošie regulārie reisi, neapstāšanos atsevišķās pieturvietās vai apturēšanu papildu pieturvietās esošo regulāro reisu maršrutos attiecas tie paši noteikumi, ko piemēro esošajiem regulārajiem reisiem.
2. Speciāli regulāri reisi ietver:
|
a) |
strādnieku pārvadājumus starp mājām un darbu, |
|
b) |
skolnieku un studentu pārvadājumus uz mācību iestādi un atpakaļ. |
Tas, ka speciālos reisus var dažādot saskaņā ar lietotāju vajadzībām, neietekmē to klasificēšanu kā regulāros reisus.
Saskaņā ar III nodaļu speciāliem regulāriem reisiem atļauja nav vajadzīga, ja tos veic saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp organizētāju un pārvadātāju.
3. Neregulāriem reisiem nav vajadzīga atļauja saskaņā ar III nodaļu.
Tomēr paralēlo vai pagaidu reisu organizēšanai, kas ir līdzīgi pastāvošiem regulāriem reisiem un apkalpo tos pašus pasažierus, jāsaņem atļauja saskaņā ar III nodaļu.
Neregulāri braucieni nepārstāj būt neregulāri braucieni tikai un vienīgi tāpēc, ka tos veic ar zināmiem intervāliem.
Neregulārus reisus var veikt pārvadātāju grupa, kas darbojas vienas un tās pašas līgumslēdzējas puses vārdā, un ceļotāji var ceļā kādas dalībvalsts teritorijā pārsēsties cita tās pašas grupas pārvadātāja transportlīdzeklī.
Komisija nosaka procedūras par šādu pārvadātāju nosaukumu un ceļā pārsēšanās punktu paziņošanu attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
4. Tāpat 2. punkta trešajā daļā un 3. punkta pirmajā daļā minētajiem transporta pakalpojumiem atļauja nav vajadzīga transportlīdzekļu tukšbraucieniem.
5. Uz pašu rēķina sniegtie transporta pakalpojumi ir atbrīvoti no jebkāda veida atļaujām, bet tiem piemēro sertifikātu sistēmu.
Sertifikātus izsniedz tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā transportlīdzeklis reģistrēts, un tie ir derīgi visam reisam, tranzītu ietverot.
Komisijas nosaka sertifikātu formātu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
III NODAĻA
REGULĀRI REISI, KURIEM VAJADZĪGA ATĻAUJA
6. pants
Atļaujas raksturojums
1. Atļaujas izsniedz uz pārvadātāja vārda, un tās nevar nodot trešajām personām. Tomēr pārvadātājs, kas ir saņēmis atļauju, var ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes piekrišanu, kuras teritorijā atrodas izbraukšanas vieta (turpmāk “atļaujas izdevējiestāde”), veikt transporta pakalpojumus ar apakšuzņēmēja starpniecību. Šādā gadījumā apakšuzņēmēja nosaukumu un tā lomu norāda atļaujā. Apakšuzņēmējam jāatbilst 3. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Piemērojot šo punktu, izbraukšanas vieta ir “viens no pārvadājuma galapunktiem”.
Ja regulāro pārvadājumu veikšanai uzņēmumi apvienojas, atļauju izsniedz uz visu šo uzņēmumu nosaukumiem, un norāda visu pārvadātāju nosaukumus. To saņem uzņēmums, kas vada operāciju veikšanu, un pārējiem uzņēmumiem izsniedz kopijas.
2. Atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz piecus gadus. Šo termiņu var noteikt īsāku vai nu pēc pieteicēja prasības, vai pēc to dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējas piekrišanas, kuru teritorijā notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana.
3. Atļaujās uzrāda šādus datus:
|
a) |
reisa tipu; |
|
b) |
brauciena maršrutu, konkrēti norādot izbraukšanas un iebraukšanas vietu; |
|
c) |
atļaujas derīguma termiņu; |
|
d) |
pieturvietas un kustības grafiku. |
4. Komisija nosaka atļauju formātu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
5. Atļaujas dod to turētājam (turētājiem) tiesības veikt regulāros pārvadājumus visu to dalībvalstu teritorijās, kur sniedzas šo pārvadājumu maršruti.
6. Regulāro pārvadājumu veicējs var izmantot papildu transportlīdzekļus, lai atrisinātu pagaidu un ārkārtas situācijas.
Šādā gadījumā pārvadātājs nodrošina, ka transportlīdzeklī atrodas šādi dokumenti:
|
a) |
regulārā pārvadājuma atļaujas kopija; |
|
b) |
līguma kopija, kas noslēgts starp regulārā pārvadājuma veicēju un uzņēmumu, kas piegādā papildu transportlīdzekļus, vai līdzvērtīgs dokuments; |
|
c) |
pārvadātājam, kas pakalpojuma veikšanai nodrošina papildu transportlīdzekļus izsniegtās Kopienas licences apliecināta kopija. |
7. pants
Atļaujas pieteikumu iesniegšana
1. Regulārā pārvadājuma atļaujas pieteikumus iesniedz atļaujas izdevējiestādei.
2. Komisija nosaka pieteikumu formātu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
3. Personas, kas lūdz izsniegt atļauju, sniedz visu papildu informāciju, ko tās uzskata par lietderīgu vai ko pieprasa atļaujas izdevējiestāde, īpaši braukšanas grafiku, kas dod iespēju kontrolēt atbilstību Kopienas tiesību aktiem par autovadītāja darba un atpūtas režīmu, kā arī Kopienas licences kopiju.
8. pants
Atļaujas piešķiršanas procedūra
1. Atļaujas izsniedz, saskaņojot ar visu to dalībvalstu iestādēm, kuru teritorijās notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana. Atļaujas izdevējiestāde nosūta šīm iestādēm, kā arī to dalībvalstu kompetentām iestādēm, kuru teritorijas tiek šķērsotas bez pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas, pieteikuma kopiju, tai pievienojot visu citu pie lietas piederošo dokumentu kopijas un savu novērtējumu.
2. To dalībvalstu kompetentās iestādes, kuru piekrišana ir lūgta, divu mēnešu laikā paziņo atļaujas izdevējiestādei savu lēmumu attiecībā uz pieteikumu. Šo termiņu aprēķina, skaitot no dienas, kurā saņemts lūgums izteikt piekrišanu un kura norādīta saņemšanas apstiprinājuma kvītī. Ja to dalībvalstu kompetento iestāžu, kurām lūgta piekrišana, pieņemtais lēmums ir negatīvs, tajā ietver atbilstīgu iemeslu skaidrojumu. Ja atļaujas izdevējiestāde divu mēnešu laikā nesaņem atbildi, uzskata, ka iestādes, ar kurām notikusi apspriešanās, ir devušas piekrišanu, un atļaujas izdevējiestāde var piešķirt atļauju.
To dalībvalstu iestādes, kuru teritorijas tiek šķērsotas bez pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas, var paziņot atļaujas izdevējiestādei savas piezīmes pirmajā daļā noteiktajā termiņā.
3. Atļaujas izdevējiestāde pieņem lēmumu par pieteikumu četros mēnešos, skaitot no dienas, kad pārvadātājs iesniedzis šo pieteikumu.
4. Atļaujas piešķir tikai tad, ja:
|
a) |
pieteicējs ir spējīgs sniegt pakalpojumu, kas ir pieteikuma priekšmets, izmantojot viņam tieši pieejamo aprīkojumu; |
|
b) |
pieteicējs nav pārkāpis savas valsts vai starptautiskos tiesību aktus par autotransportu, jo īpaši noteikumus un prasības attiecībā uz atļaujām veikt starptautiskus pasažieru autopārvadājumus, vai nav izdarījis Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietnu pārkāpumu, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro transportlīdzekļiem un autovadītāju darba un atpūtas režīmam; |
|
c) |
attiecībā uz atļaujas atjaunošanas pieteikumu — ir ievēroti atļaujas nosacījumi; |
|
d) |
dalībvalsts, pamatojoties uz detalizētas analīzes datiem, nolemj, ka attiecīgais pakalpojums varētu nopietni apdraudēt līdzīgu pakalpojumu, uz ko attiecas viens vai vairāki sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem, izdzīvošanas iespējas attiecīgos tiešās satiksmes iecirkņos. Šādā gadījumā dalībvalsts, nepieļaujot diskrimināciju, izstrādā kritērijus, lai noteiktu, vai pakalpojums, attiecībā uz kuru iesniegts pieteikums, varētu nopietni apdraudēt minētā līdzīgā pakalpojuma izdzīvošanas iespējas, un pēc attiecīga lūguma nosūta tos Komisijai; |
|
e) |
dalībvalsts, pamatojoties uz detalizētu analīzi, pieņem lēmumu, ka pakalpojuma galvenais mērķis nav pārvadāt pasažierus starp punktiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs. |
Gadījumos, kad konstatē, ka kāds starptautisks autobusu pārvadājums nopietni apdraud līdzīgu pakalpojumu, uz ko attiecas viens vai vairāki sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem, izdzīvošanas iespējas attiecīgos tiešās satiksmes iecirkņos, dalībvalstis var ar Komisijas piekrišanu apturēt vai anulēt atļauju veikt starptautisko autobusu pārvadājumu, sešus mēnešus pirms tam brīdinot par to pārvadātāju.
Tas, ka pārvadātājs piedāvā zemākas cenas nekā tās, ko piedāvā citi autopārvadātāji, vai tas, ka attiecīgajā satiksmes līnijā jau darbojas citi autopārvadātāji, pats par sevi nav par pamatojumu pieteikuma noraidīšanai.
5. Atļaujas izdevējiestāde, kā arī visu to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas piedalās 1. punktā paredzētajā vienošanās procedūrā, var noraidīt pieteikumus, vienīgi pamatojot to ar iemesliem, kas paredzēti šajā regulā.
6. Pabeidzot 1. līdz 5. punktā noteikto procedūru, atļaujas izdevējiestāde piešķir atļauju vai oficiāli noraida pieteikumu.
Lēmumos par pieteikuma noraidīšanu izklāsta iemeslus, kas ir tā pamatā. Dalībvalstis nodrošina, ka transporta uzņēmumiem tiek dota iespēja iesniegt protestu, ja to pieteikums ir noraidīts.
Atļaujas izdevējiestāde visas 1. punktā minētās iestādes informē par tās lēmumu, nosūtot visu atļauju kopijas.
7. Ja 1. punktā minētā procedūra vienošanās panākšanai nedod atļaujas sniedzējai iestādei iespēju lemt par pieteikumu, jautājumu var nodot izskatīšanai Komisijā vēlākais divu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad paziņots par vienas vai vairāku dalībvalstu, ar kurām saskaņā ar 1. punktu notikusi apspriešanās, pieņemto negatīvo lēmumu.
8. Pēc apspriešanās ar attiecīgām dalībvalstīm Komisija četru mēnešu laikā kopš paziņojuma saņemšanas no atļaujas izdevējiestādes pieņem lēmumu, kas stājas spēkā pēc trīsdesmit dienām kopš tā izziņošanas šīm dalībvalstīm.
9. Komisijas lēmumu piemēro līdz laikam, ko paredz starp attiecīgām dalībvalstīm panāktā vienošanās.
9. pants
Atļaujas atjaunošana un izmaiņas
Šīs direktīvas 8. pantu mutatis mutandis piemēro pieteikumiem par atļauju atjaunošanu vai par noteikumu maiņu, ar kuriem jāveic pakalpojumi, par ko saņemta atļauja.
Ja darbības noteikumos izdara maznozīmīgas izmaiņas, proti, koriģējot intervālus, braukšanas maksu un kustības grafikus, atļaujas izdevējiestādei vienīgi jāpaziņo ar izmaiņām saistītā informācija parējām attiecīgām dalībvalstīm.
Attiecīgās dalībvalstis var arī piekrist tam, ka atļaujas izdevējiestāde vienpusēji lemj par izmaiņām pakalpojuma sniegšanas noteikumos.
10. pants
Atļaujas darbības pārtraukšana
1. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus (12), regulāro reisu veikšanas atļaujas darbība izbeidzas tās derīguma termiņa beigās vai trīs mēnešus pēc tam, kad atļaujas izdevējiestāde saņem no atļaujas turētāja paziņojumu par viņa nodomu izbeigt pakalpojuma. Šādā paziņojumā iekļauj pienācīgu iemeslu pamatojumam.
2. Ja pieprasījums pēc pakalpojuma vairs nepastāv, 1. punktā paredzētais paziņošanas periods ir viens mēnesis.
3. Atļaujas izdevējiestāde paziņo pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm par atļaujas darbības pārtraukšanu.
4. Atļaujas turētājs informē attiecīgā pakalpojuma izmantotājus par tā sniegšanas izbeigšanu vienu mēnesi iepriekš, izmantojot attiecīgus masu informācijas līdzekļus.
11. pants
Pārvadātāju pienākumi
1. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, pārvadātājs regulārajā satiksmē līdz viņam piešķirtās atļaujas derīguma termiņa beigām veic visus pasākumus, lai garantētu transporta pakalpojumus, kas atbilst nepārtrauktības, regularitātes un kapacitātes standartiem, kā arī citiem noteikumiem, ko kompetenta iestāde nosaka saskaņā ar 6. panta 3. punktu.
2. Pārvadātājs norāda reisa maršrutu, autobusu pieturvietas, kustības grafiku, braukšanas maksas apmērus un pārvadājuma noteikumus tādā veidā, lai nodrošinātu šīs informācijas brīvu pieejamību visiem lietotājiem.
3. Neskarot Regulu (EK) Nr. 1370/2007, attiecīgajām dalībvalstīm ir iespējams, vienojoties savā starpā vai ar atļaujas turētāju, izdarīt izmaiņas darbības noteikumos, kas attiecas uz regulāro satiksmi.
IV NODAĻA
NEREGULĀRI PĀRVADĀJUMI UN CITI PĀRVADĀJUMI, KURIEM NAV VAJADZĪGA ATĻAUJA
12. pants
Kontroles dokumenti
1. Neregulārus pārvadājumus, izņemot 5. panta 3. punkta otrajā daļā minētos pārvadājumus, veic saskaņā ar brauciena formulāru.
2. Pārvadātājs, kas veic neregulārus pārvadājumus, aizpilda brauciena formulāru pirms katra brauciena.
3. Brauciena formulārā jābūt vismaz šādai informācijai:
|
a) |
pārvadājuma veids; |
|
b) |
pamatmaršruts; |
|
c) |
pārvadātājs (pārvadātāji), kas iesaistīti pārvadājuma veikšanā. |
4. Brauciena formulāru grāmatiņas piegādā tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kur pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, vai šo iestāžu izraudzītās struktūras.
5. Komisija nosaka braucienu formulāru, brauciena formulāru grāmatiņu formātu un to lietošanas veidu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
6. Speciāliem regulāriem pārvadājumiem, kas minēti 5. panta 2. punkta trešajā daļā, par kontroles dokumentu kalpo līgums vai tā apliecināta kopija.
13. pants
Vietējas ekskursijas
Veicot starptautiskus neregulāros reisus, pārvadātājs var veikt neregulāros reisus (vietējas ekskursijas) dalībvalstī, kas nav viņa uzņēmējdarbības vieta.
Šādus reisus paredz pasažieriem, kas nav minētās dalībvalsts iedzīvotāji un ir pirms tam tā paša pārvadātāja pārvesti vienā no pirmajā apakšpunktā minētajiem starptautiskiem braucieniem, un ko aizved ar to pašu transportlīdzekli vai ar citu tā paša pārvadātāja vai pārvadātāju grupas transportlīdzekli.
V NODAĻA
KABOTĀŽA
14. pants
Vispārējs princips
Jebkuram pārvadātājam, kurš veic pasažieru komercpārvadājumus ar autotransportu un kuram ir Kopienas licence ir atļauts ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā nodaļā, un bez jebkādas diskriminācijas attiecībā uz pārvadātāja valsts piederību vai uzņēmējdarbības vietu veikt kabotāžas pārvadājumus, kā noteikts 15. pantā.
15. pants
Atļauti kabotāžas pārvadājumi
Kabotāžas pārvadājumi ir atļauti šādiem pakalpojumiem:
|
a) |
speciālie regulārie reisi, ja tie ietverti līgumā, kas noslēgts starp organizētāju un pārvadātāju; |
|
b) |
neregulārie reisi; |
|
c) |
regulārie reisi, ko kā regulārus starptautiskus reisus saskaņā ar šo regulu veic pārvadātājs, kurš nav uzņēmējas dalībvalsts rezidents, izņemot pārvadājumu pakalpojumus, kas apmierina pilsētu aglomerāta un konurbācijas vajadzības un vajadzības pēc pārvadājumiem starp tām un apkārtējām teritorijām. Kabotāžas pārvadājumus neveic neatkarīgi no šādiem starptautiskiem reisiem. |
16. pants
Kabotāžas pārvadājumiem piemērojami noteikumi
1. Kabotāžas pārvadājumu veikšana, ja Kopienas tiesību aktos nav noteikts citādi, pakļauta normatīviem un administratīviem aktiem, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī attiecībā uz:
|
a) |
nosacījumiem, kam pakļauts pārvadājuma līgums; |
|
b) |
autotransporta līdzekļu svaru un gabarītiem; |
|
c) |
prasībām attiecībā uz noteiktu pasažieru kategoriju pārvadāšanu, proti, skolēnu, bērnu un personu ar ierobežotu kustībspēju; |
|
d) |
transportlīdzekļa vadīšanas laiku un atpūtas periodiem; |
|
e) |
transporta pakalpojumu pievienotās vērtības nodokli (PVN); |
Svars un gabarīti, kas minēti b) apakšpunktā, attiecīgā gadījumā var pārsniegt tos, kas piemērojami pārvadātāja uzņēmējdarbības dalībvalstī, bet tie nekādos apstākļos nedrīkst pārsniegt uzņēmējas dalībvalsts noteiktos ierobežojumus iekšzemes satiksmē vai Direktīvas 96/53/EK 6. panta 1. punktā minētajos pierādījumos norādītos tehniskos parametrus.
2. Ja Kopienas tiesību aktos nav noteikts citādi, kabotāžas pārvadājumi, kuri veido 15. panta c) punktā paredzēto pārvadājumu daļu, ir pakļauti normatīviem un administratīviem aktiem, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī attiecībā uz atļaujām, konkursa procedūrām, apkalpojamām līnijām, pārvadājumu regularitāti, nepārtrauktību un biežumu, kā arī maršrutiem.
3. Uzbūves un aprīkojuma tehniskām prasībām, kas jāievēro autotransporta līdzekļiem, kurus lieto kabotāžas pārvadājumu veikšanai, jābūt tādām, kādas noteiktas autotransporta līdzekļiem, kuri ir starptautiskā transporta apritē.
4. Valsts normatīvos un administratīvos aktus, kas minēti 1. un 2. punktā, piemēro attiecībā uz ārvalstu pārvadātājiem saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi izvirzīti pārvadātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī, lai novērstu jebkādu diskrimināciju attiecībā uz valstspiederību vai uzņēmējdarbības vietu.
17. pants
Kabotāžas pārvadājumu kontroles dokumenti
1. Kabotāžas pārvadājumus neregulāro reisu veidā veic saskaņā ar 12. pantā minēto brauciena formulāru, kas atrodas autotransporta līdzeklī un ko uzrāda pēc jebkura pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.
2. Brauciena formulārā norāda šādas ziņas:
|
a) |
reisa izbraukšanas un iebraukšanas vieta; |
|
b) |
izbraukšanas datums un datums, kurā beidzas reiss. |
3. Brauciena formulāri, kā minēts 12. pantā, tiek piegādāti brauciena formulāru grāmatiņās, ko sertificējusi kompetenta iestāde vai struktūra pārvadātāja uzņēmējdarbības dalībvalstī.
4. Speciālo regulāro reisu gadījumā kontroles dokuments ir starp pārvadātāju un pārvadājuma organizētāju noslēgtais līgums vai tā apliecināta kopija.
Tomēr brauciena formulāru aizpilda ikmēneša pārskata veidā.
5. Izlietotos brauciena formulārus nodod atpakaļ kompetentajai iestādei vai struktūrai pārvadātāja uzņēmējdarbības dalībvalstī, saskaņā ar procedūrām, ko izstrādājusi šī iestāde vai struktūra.
VI NODAĻA
KONTROLES LĪDZEKĻI UN SANKCIJAS
18. pants
Transporta biļetes
1. Pārvadātāji, kas sniedz regulāro reisu pakalpojumus, izņemot speciālus regulārus reisus, izsniedz transporta biļetes — vai nu individuālās vai kolektīvās, kuras norāda:
|
a) |
izbraukšanas un iebraukšanas vietu, kā arī attiecīgā gadījumā tiesības uz atpakaļbraucienu; |
|
b) |
biļetes derīguma termiņu; |
|
c) |
maksu par braucienu. |
2. Transporta biļeti, kas minēta 1. punktā, uzrāda pēc pilnvarota inspekcijas darbinieka pieprasījuma.
19. pants
Pārbaudes ceļā un uzņēmumos
1. Atļauja vai kontroles dokuments atrodas transportlīdzeklī, un to uzrāda pēc pilnvarota inspekcijas darbinieka pieprasījuma.
2. Pārvadātāji, kas veic starptautiskus pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, dod iespēju veikt visas pārbaudes, kuru nolūks ir nodrošināt, ka transporta pakalpojumi tiek veikti pareizi, īpaši attiecībā uz autobusu vadītāju darba un atpūtas periodiem. Saistībā ar šīs regulas īstenošanu pilnvarotiem inspekcijas darbiniekiem ir tiesības:
|
a) |
pārbaudīt grāmatvedības un citu dokumentāciju, kas saistīta ar transporta uzņēmuma darbību; |
|
b) |
nokopēt uzņēmuma telpās esošas grāmatas un dokumentus vai veikt izrakstus no tiem; |
|
c) |
iekļūt visās transporta uzņēmuma telpās, visos objektos un transportlīdzekļos; |
|
d) |
pieprasīt jebkādas informācijas uzrādīšanu, ko satur grāmatas, dokumenti vai datu bāzes. |
20. pants
Savstarpēja palīdzība
Dalībvalstis palīdz cita citai, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu un attiecīgu uzraudzību. Tās veic informācijas apmaiņu, izmantojot atbilstīgi Regulas (EK) Nr. …/2009 18. pantam izveidotos valsts kontaktpunktus.
21. pants
Kopienas licenču un atļauju anulēšana
1. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, anulē Kopienas licenci, ja tās turētājs:
|
a) |
vairs neatbilst 3. panta 1. punkta nosacījumiem; vai |
|
b) |
sniedzis nepatiesu informāciju par datiem, kas bijuši vajadzīgi Kopienas licences izsniegšanai. |
2. Atļaujas izdevējiestāde anulē atļauju, ja tās turētājs vairs neatbilst nosacījumiem, uz kuru pamata atļauja izsniegta saskaņā ar šo regulu, īpaši ja to pieprasa dalībvalsts, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību. Minētā iestāde tūlīt informē attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.
22. pants
Uzņēmējdarbības dalībvalsts īstenotas sankcijas par pārkāpumiem
1. Ja ir kādā no dalībvalstīm veikts vai atklāts Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietns pārkāpums, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro transportlīdzekļiem un autovadītāju darba un atpūtas režīmam, kā arī ja 5. panta 1. punkta piektajā daļā minētos paralēlos vai pagaidu satiksmes pakalpojumus sniedz bez atļaujas, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs, kas izdarījis pārkāpumu, veic uzņēmējdarbību, rīkojas attiecīgi, lai izskatītu lietu, kuras rezultātā inter alia var uzlikt šādus administratīvus sodus:
|
a) |
pagaidu vai pastāvīga dažu vai visu Kopienas licences apliecināto kopiju anulēšana; |
|
b) |
pagaidu vai pastāvīga Kopienas licences anulēšana. |
Šīs sankcijas var noteikt, pēc tam, kad šajā lietā ir pieņemts galīgais lēmums un ņem vērā Kopienas turētāja izdarītā pārkāpuma smagumu un apliecināto licences kopiju kopskaitu, kas viņam piešķirta starptautiskai ceļu satiksmei.
2. Uzņēmējdarbības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc iespējas drīzāk un vēlākais divu mēnešu laikā pēc galīgā lēmuma pieņemšanas paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā atklāti pārkāpumi, kuras no 1. punktā paredzētajām sankcijām ir piemērotas un vai tās vispār ir piemērotas.
Ja tādas sankcijas nav piemērotas, uzņēmējdarbības dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz tāda lēmuma iemeslu izklāstu.
3. Kompetentās iestādes nodrošina, ka attiecīgajam pārvadātājam piemērotās sankcijas kopumā ir samērīgas attiecībā uz pārkāpuma vai pārkāpumu smagumu, kas bija šo sankciju piemērošanas cēlonis, ņemot vērā visas sankcijas, kas par to pašu pārkāpumu piemērotas dalībvalstī, kur pārkāpums ir atklāts.
4. Šis pants neskar tās dalībvalsts kompetento iestāžu iespējas, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, uzsākt tiesvedību valsts tiesā. Ja šāda tiesvedība ir uzsākta, attiecīgā kompetentā iestāde par to informē to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās izdarīti attiecīgie pārkāpumi.
5. Dalībvalstis nodrošina, lai pārvadātājiem būtu tiesības pārsūdzēt tiesā jebkuru administratīvo sodu, kas tiem uzlikts saskaņā ar šo pantu.
23. pants
Uzņēmējas dalībvalsts īstenotas sankcijas par pārkāpumiem
1. Ja dalībvalsts kompetentās iestādes konstatējušas, ka tās teritorijā noticis šīs regulas vai Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietns pārkāpums, ko izdarījis nerezidents pārvadātājs, tad dalībvalsts, kuras teritorijā pārkāpums atklāts, pēc iespējas drīzāk un vēlākais divu mēnešu laikā pēc galīgā lēmuma pieņemšanas šajā lietā nosūta šādu informāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību:
|
a) |
pārkāpuma aprakstu un datumu, un laiku, kad pārkāpums izdarīts; |
|
b) |
pārkāpuma kategoriju, veidu un smagumu; un |
|
c) |
piemērotās un izpildītās sankcijas. |
Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, uzliek administratīvos sodus saskaņā ar 22. pantu.
2. Neskarot kriminālvajāšanu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var piemērot sankcijas pārvadātājiem nerezidentiem, kas tās teritorijā ar kabotāžas pārvadājumiem pārkāpuši šo regulu vai Kopienas vai attiecīgās valsts pārvadājumu noteikumus. Sankcijas piemēro bez diskriminācijas, un tās var inter alia sastāvēt no brīdinājuma vai, nopietnu pārkāpumu gadījumā, no īslaicīga kabotāžas aizlieguma tās uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, kur noticis pārkāpums.
3. Dalībvalstis nodrošina, lai pārvadātāji tiesā varētu pārsūdzēt jebkuru administratīvo sodu, kas tiem piemērots saskaņā ar šo pantu.
24. pants
Ierakstīšana valsts elektroniskajos reģistros
Dalībvalstis nodrošina, lai valsts ceļu transporta uzņēmumu elektroniskajā reģistrā būtu ievadīti Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietni pārkāpumi, kas attiecināmi uz pārvadātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, un kā rezultātā jebkurā dalībvalstī piemērota sankcija, kā arī to, lai minētajā reģistrā būtu ievadīta informācija par īslaicīgi atsauktu Kopienas licenci vai tās apliecinātu kopiju. Reģistrā ievadītie dati, kas attiecas uz Kopienas licences pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu, datu bāzē jāglabā vismaz divus gadus no licences apturēšanas brīža gadījumā, ja licenci anulē pagaidu kārtā, un no anulēšanas brīža gadījumā, ja licenci anulē pastāvīgi.
VII NODAĻA
ĪSTENOŠANA
25. pants
Nolīgumi starp dalībvalstīm
1. Dalībvalstis var noslēgt divpusējus un daudzpusējus nolīgumus par to pārvadājumu turpmāku liberalizāciju, uz kuriem attiecas šī regula, īpaši attiecībā uz atļauju sistēmu un kontroles dokumentu vienkāršošanu vai atcelšanu.
2. Dalībvalstis informē Komisiju par visiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar 1. punktu.
26. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (13) 18. panta 1. punktu.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
27. pants
Sankcijas
Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumos, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās tiek īstenotas. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis par attiecīgajiem noteikumiem paziņo Komisijai līdz … (14) un nekavējoties paziņo par visām turpmākām izmaiņām.
Dalībvalstis nodrošina, ka visus šos pasākumus piemēro bez diskriminācijas — neatkarīgi no pārvadātāja valstspiederības vai uzņēmējdarbības vietas.
28. pants
Ziņošana
1. Dalībvalstis reizi divos gados Komisijai paziņo, cik atļaujas iepriekšējā gadā izsniegtas regulāru pārvadājumu veikšanai un to regulāro pārvadājumu veikšanas atļauju kopējo skaitu, kas ir derīgas ziņojuma perioda beigās. Šo informāciju iesniedz atsevišķi par katru regulārā pārvadājuma galamērķa valsti. Dalībvalstis Komisijai paziņo arī datus par regulāriem un neregulāriem kabotāžas pārvadājumiem, ko ziņojuma periodā veikuši pārvadātāji, kas ir rezidenti.
2. Uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes reizi divos gados nosūta Komisijai statistikas datus par to atļauju skaitu, kas izsniegtas kabotāžas pārvadājumu veikšanai regulāro pārvadājumu veidā, kā minēts 15. panta c) punktā.
3. Komisija nosaka tās tabulas formu, kas jālieto paziņojot 2. punktā minētos statistikas datus. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
4. Ne vēlāk kā katra gada 31. janvārī dalībvalstis informē Komisiju par to pārvadātāju skaitu, kuriem iepriekšējā gada 31. decembrī ir Kopienas, kā arī par šo apliecināto kopiju skaitu, kas atbilst šajā datumā apgrozībā esošo transportlīdzekļu skaitam.
VIII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
29. pants
Atcelšana
Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 684/92 un Regulu (EK) Nr. 12/98.
Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar III pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.
30. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no … (14).
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.
…,
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
…
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
…
(1) OV C 10, 15.1.2008., 44. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2008. gada 5. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 9. janvāra Kopējā Nostāja un Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes … Lēmums.
(3) OV L 74, 20.3.1992., 1. lpp.
(4) OV L 4, 8.1.1998., 4. lpp.
(5) OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.
(6) OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.
(7) OV L …
(8) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(9) OV L 57, 2.3.1992., 27. lpp.
(10) OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.
(11) OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.
(12) OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.
(13) OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.
(14) Divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
I PIELIKUMS
KOPIENAS LICENCES AIZSARDZĪBAS ELEMENTI
Kopienas licencē jābūt vismaz diviem no šādiem aizsardzības elementiem:
|
— |
hologramma; |
|
— |
speciālas šķiedras papīrā, kuras var redzēt ultravioletajā gaismā; |
|
— |
vismaz viena mikrodrukas līnija (apdruka redzama tikai caur palielināmo stiklu, un to nevar nokopēt ar fotokopētāju); |
|
— |
reljefi burti, simboli vai raksti; |
|
— |
divkārša numerācija: sērijas numurs un izdošanas numurs; |
|
— |
aizsargfons ar smalku gijošu un īrisspiedi. |
II PIELIKUMS
III PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
|
Regula (EEK) Nr. 684/92 |
Regula (EK) Nr. 12/98 |
Šī regula |
|
1. pants |
|
1. pants |
|
2. panta 1.1. punkts |
2. panta 1. punkts |
2. panta 2. punkts, 5. panta 1. punkts |
|
2. panta 1.2. punkts |
2. panta 2. punkts |
2. panta 3. punkts, 5. punkta 2. punkts |
|
2. panta 1.3. punkts |
|
5. panta 1. punkts, piektā daļa |
|
2. panta 3.1. punkts |
2. panta 3. punkts |
2. panta 4. punkts, 5. panta 3. punkts |
|
2. panta 3.3. punkts |
|
5. panta 3. punkts |
|
2. panta 3.4. punkts |
|
5. panta 3. punkts |
|
2. panta 4. punkts |
|
2. panta 5. punkts, 5. panta 5. punkts |
|
— |
|
2. panta 5., 6., 7. un 8. punkts |
|
3. pants |
|
3. pants |
|
3.a pants |
|
4. pants |
|
4. pants |
|
5. pants |
|
5. pants |
|
6. pants |
|
6. pants |
|
7. pants |
|
7. pants |
|
8. pants |
|
8. pants |
|
9. pants |
|
9. pants |
|
10. pants |
|
10. pants |
|
11. pants |
|
11. pants |
|
12. pants |
|
12. pants |
|
13. pants |
|
13. pants |
|
5. panta 5. punkts |
|
|
1. pants |
14. pants |
|
|
2. panta 4. punkts |
|
|
|
3. pants |
15. pants |
|
|
4. pants |
16. pants |
|
|
5. pants |
4. panta 3. punkts |
|
|
6. pants |
17. pants |
|
|
7. pants |
28. panta 3. punkts |
|
|
8. pants |
26. pants |
|
|
9. pants |
— |
|
14. pants |
|
18. pants |
|
15. pants |
|
19. pants |
|
|
11. panta 1. punkts |
20. pants |
|
16. panta 1. punkts |
|
21. panta 1. punkts |
|
16. panta 2. punkts |
|
21. panta 2. punkts |
|
16. panta 3. punkts |
|
22. panta 1. punkts |
|
16. panta 4. punkts |
|
23. panta 1. punkts |
|
16. panta 5. punkts |
|
22. panta 2. punkts |
|
|
11. panta 2. punkts |
23. panta 2. punkts |
|
|
11. panta 3. punkts |
23. panta 2. punkts |
|
|
11. panta 4. punkts |
— |
|
|
12. pants |
22. panta 5. punkts, 23. panta 3. punkts |
|
|
13. pants |
— |
|
16.a pants |
10. pants |
26. pants |
|
17. pants |
|
— |
|
18. pants |
|
25. pants |
|
19. pants |
14. pants |
27. pants |
|
20. pants |
|
|
|
21. pants |
|
29. pants |
|
22. pants |
15. pants |
30. pants |
|
Pielikums |
|
II pielikums |
PADOMES PASKAIDROJUMA RAKSTS
I. IEVADS
Komisija 2007. gada 25. maijā kā vienu no trim tā saucamās “Autopārvadājumu paketes” (1) priekšlikumiem iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum.
Eiropas Parlaments 2008. gada 5. jūnijā pieņēma atzinumu pirmajā lasījumā.
Padome 2009. gada 9. janvārī pieņēma kopējo nostāju saskaņā ar Līguma 251. pantu.
Pildot savus uzdevumus, Padome ņēma vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu. Reģionu komiteja nolēma par šiem trim priekšlikumiem atzinumu nesniegt.
II. KOPĒJĀS NOSTĀJAS ANALĪZE
1. Vispārēja informācija
Saistībā ar 2007. gada pavasara Eiropadomes “Secinājumiem par transporta nozares ieguldījumu Lisabonas stratēģijā” Komisija pieņēma lēmumu izstrādāt priekšlikumus, ar ko pārskatītu spēkā esošo tiesisko regulējumu par iespēju veikt profesionālu darbību un par piekļuvi starptautiskajam autopārvadājumu tirgum un starptautiskajam autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum, lai, inter alia, nodrošinātu, ka administratīvais slogs ir piemērots un samērīgs. Kopumā ar šiem jaunajiem priekšlikumiem tiecas modernizēt, aizvietot un apvienot noteikumus, ar ko pārvalda gan preču, gan pasažieru autopārvadātājus un piekļuvi autopārvadājumu tirgum.
Ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum aizstāj divas tagad spēkā esošas regulas (2). Galvenais uzdevums ir vienkāršot atļauju izsniegšanas procedūras regulāriem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, lai panāktu labāku saskaņotību un lai iekšējā tirgū veicinātu godīgāku konkurenci.
Ar kopējo nostāju, par ko vienojusies Padome, Kopienā veido saskaņotu sistēmu starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem. Tajā paredzēta vienkāršota un paātrināta procedūra, ko piemēro, piešķirot atļauju veikt regulārus starptautiskus pakalpojumus: Ar to arī vienkāršo un standartizē Kopienas atļauju un apliecinātu kopiju formātu, lai samazinātu administratīvo slogu un kavēšanos, jo īpaši veicot inspekcijas uz ceļa. Turklāt ar kopējo nostāju stiprina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm ar valstu kontaktpunktu starpniecību, kas jāizveido atbilstoši Regulai par atļauju autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību.
2. Galvenie politikas jautājumi
i) Skaidrojumi attiecībā uz piemērošanas jomu, definīcijām un principiem
Padome galvenokārt pieturējās pie Komisijas priekšlikuma, un kopējā nostājā ir paredzēts, ka šī regula attiecas uz visa veida starptautiskajiem pārvadājumiem Kopienas teritorijā, tostarp pārvadājumiem no trešām valstīm un uz tām, kā arī uz iekšzemes pasažieru autopārvadājumiem, kurus pagaidu kārtā nodrošina citā valstī reģistrēts uzņēmums (“kabotāža”). Attiecībā uz starptautiskiem pārvadājumiem Padome ir ieviesusi visaptverošu definīciju. Attiecībā uz pārvadājumiem no kādas trešās valsts vai uz to ir paredzēts, ka, kamēr nav nolīguma starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti, šo regulu nepiemēro tai brauciena daļai, ko veic pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas dalībvalstī. Tomēr to piemēro attiecībā uz tranzītā šķērsoto valsti. Lai atvieglotu tiesībaizsardzības iestāžu efektīvas kontroles, īpaši to iestāžu, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā pārvadātājs ir reģistrēts, no pārvadātājiem prasa, veicot starptautisku pārvadājumu ārvalstī katrā transportlīdzeklī ņemt līdzi Kopienas licences apstiprinātu kopiju.
Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu pieturēties pie Komisijas pieejas un nepieņemt grozījumus šajā jautājumā.
ii) Kopienas licence un apstiprinātās kopijas
Komisijas priekšlikumā paredzēta Kopienas licences izsniegšana ar atjaunojamu piecu gadu derīguma termiņu. Turklāt ar to dalībvalstīm uzliek pienākumu elektroniskajā valsts autopārvadājumu uzņēmumu reģistrā ievadīt licences un apstiprināto kopiju sēriju numurus, kā tas paredzēts priekšlikumā regulai par atļaujām autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību.
Padome kopējā nostājā pieļauj elastīgāku pieeju un ilgāku Kopienas licences derīguma termiņu, ņemot vērā to, ka minētajā reģistrā nekavējoties varēs pārbaudīt transporta uzņēmuma statusu dotajā brīdī. Tādējādi ar kopējo nostāju pagarina atjaunojamās Kopienas licences derīguma termiņu “līdz 10 gadiem”, ievieš (komitoloģijas) regulatīvo kontroles procedūru, lai rūpētos par turpmāk nepieciešamajiem tehniskajiem pielāgojumiem attiecībā uz Kopienas licences derīguma termiņu, un arī attiecīgi groza noteikumus, kas attiecas uz nosacījumu pārbaudi, lai izsniegtu un atjaunotu licenci.
Lai izvairītos no iespējamas minēto dokumentu viltošanas, Padome nolēma izdarīt grozījumus I pielikumā, papildinot to ar virkni aizsardzības elementu, no kuriem vismaz diviem ir jābūt dokumentā. Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu pieturēties pie Komisijas priekšlikuma un nepieņemt grozījumus šajā jautājumā.
iii) Procedūra, piešķirot atļauju veikt regulārus starptautiskos pārvadājumus
Padome lielā mērā vadījās pēc Komisijas priekšlikuma, un Padomes kopējā nostājā paredzēta racionālāka un vienkāršāka procedūra par to, kas izklāstīta Regulā (EEK) Nr. 684/92. Turpmāk atļauju nepiešķirs tikai divos šādos gadījumos: pakalpojums, kuram lūdz piešķirt atļauju, nopietni ietekmētu līdzīga pakalpojuma turpmāku pastāvēšanu, par kuru noslēgts viens vai vairāki valsts sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem, vai pakalpojuma patiesais mērķis nav pārvadāt pasažierus starp divām pieturām dažādās dalībvalstīs. Saistībā ar to dalībvalstīm, izvērtējot sabiedrisko pakalpojumu līgumu dzīvotspēju atļauju piešķiršanas procedūrās regulāriem starptautiskiem pakalpojumiem, jāizstrādā nediskriminējoši kritēriji. Padome vadījās pēc Komisijas pieejas, kurā paredzēts, ka to dalībvalstu iestādes, kuru teritoriju šķērso tikai tranzītā, bet kuru teritorijā pasažieri iekāpj vai izkāpj, tikai informēs, ja attiecīgā dalībvalsts ir piekritusi atļaut attiecīgo pakalpojumu. Tomēr Padome papildus ir noteikusi Komisijai divu mēnešu ilgu termiņu, lai tā pieņemtu lēmumu par atļauju izsniegšanu gadījumos, kad atļauju izsniegšanas iestāde nav spējīga pieņemt šādu lēmumu.
Turpretim Eiropas Parlaments izslēdza iespēju dalībvalstīm apturēt vai anulēt atļauju, ja tas nopietni ietekmētu sabiedriskā pakalpojuma līguma turpmāku pastāvēšanu.
iv) Kabotāža
Attiecībā uz kabotāžu Padome lielā mērā vadījās pēc Komisijas priekšlikuma. Tādēļ kabotāžas noteikumi būtībā saglabājas lielākoties nemainīti. Konkrēti — Padome apstiprināja 9. panta noteikuma svītrošanu Regulā (EK) Nr. 12/98 par drošības pasākumiem gadījumā, ja iekšzemes pārvadājumu tirgus ir nopietni traucēts. Šis noteikums nekad nav izmantots, jo iekšzemes tirgi attiecībā uz kabotāžu ir atvērti, un tādējādi šo noteikumu var uzskatīt par lieku. Attiecībā uz kabotāžas pārvadājumiem regulāra starptautiska reisa laikā Padome precizē, ka tas nozīmē “pasažieru uzņemšanu un izlaišanu” vienā un tajā pašā dalībvalstī saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, ja vien tas nav minētā pakalpojuma galvenais mērķis.
Turklāt Padome saskaņā ar Eiropas Parlamentu svītroja kopējā nostājā visas atsauces uz darba laika nosacījumiem, kas attiecas uz noteikumiem, kurus piemēro kabotāžas pārvadājumiem, jo nav spēkā saskaņotu Kopienas noteikumu.
v) Sadarbība starp dalībvalstīm
Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu un lai vienkāršotu un stiprinātu informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm, Padome nolēma kopējā nostājā iekļaut noteikumu, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu ar valsts kontaktpunktu starpniecību apmainīties ar informāciju. Padome vadījās pēc Komisijas priekšlikuma arī attiecībā uz dalībvalstu pienākumu ievadīt attiecīgās valsts autotransporta uzņēmumu reģistrā datus par visiem nopietniem Kopienas autotransporta tiesību aktu pārkāpumiem, par kuriem ir piemērots sods. Turklāt Padome nolēma likt ievadīt valstu reģistros datus par katru pagaidu vai pastāvīgu Kopienas licences vai tās apstiprinātu kopiju anulēšanu. Minētos ievadītos datus saglabās datu bāzē divus gadus.
Noteikumi, kas attiecas uz valsts kontaktpunktu, kā arī valsts reģistra izveidi, ir iekļauti arī regulā par atļauju autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību.
Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu pieturēties pie Komisijas priekšlikuma un nepieņemt grozījumus šajā jautājumā.
vi) Sankcijas par pārkāpumiem
Lai saskaņotu dalībvalstu pašreiz izmantotās uzraudzības un kontroles sistēmas, Komisija ierosina uzlabot to valsts iestāžu pilnvaras un līdzekļus, kas ir tiesīgas izdot un anulēt Kopienas licenci. Tādēļ projektā ir paredzēts pienākums uzņēmuma reģistrācijas dalībvalsts kompetentām iestādēm izveidot brīdinājuma sistēmu gadījumiem, kad uzņēmums izdara nopietnu autopārvadājumu tiesību aktu pārkāpumu vai atkārto mazāk nozīmīgus pārkāpumus. Šis pienākums ir piemērojams gadījumiem, kad uzņēmums izdara šādu pārkāpumu citā dalībvalstī. Vēl citā noteikumā paskaidrotas sankcijas, kuras dalībvalsts var piemērot uzņēmumiem, kas reģistrēti tās teritorijā, proti — pagaidu vai daļēju Kopienas licences apliecināto kopiju vai pašas Kopienas licences vai autovadītāja atestācijas atņemšanu.
Kopējā nostāja, ko pieņēmusi Padome, lielā mērā pieturas pie Komisijas pieejas attiecībā uz nopietniem pārkāpumiem. Tomēr Padome ir pieņēmusi lēmumu nenākt klājā ar brīdinājumu un vienojās atstāt rīcības izvēli dalībvalstu ziņā. Turklāt Padome vienojās atkārtotu mazāk svarīgu pārkāpumu vērtēšanu atstāt dalībvalstu ziņā. Kopējā nostājā arī paredzēts pienākums to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās uzņēmums reģistrēts, paziņot tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pārkāpums konstatēts, par to, vai un kādas sankcijas ir piemērotas. Ar šo paziņojumu jānāk klajā divos mēnešos no dienas, kad pieņemts galīgais lēmums šajā lietā.
Ar Komisijas priekšlikumu izveido arī jaunu procedūru, kas jāpilda dalībvalstīm un ar kuru pārbauda, vai nopietnu pārkāpumu ir izdarījis ne šajā dalībvalstī reģistrēts pārvadātājs. Saskaņā ar šo procedūru, dalībvalstīm mēneša laikā informācija jāpaziņo reģistrācijas dalībvalstij, kura var piemērot administratīvas sankcijas. Attiecīgajai uzņēmuma reģistrācijas dalībvalstij trīs mēnešu laikā jāinformē otra dalībvalsts par turpmākajiem pasākumiem.
Padomes kopējā nostājā šis noteikums ir pārņemts, bet tajā paziņojumam ir paredzēti divi mēneši. Padomes kopējā nostājā nav paredzēts pienākums uzņēmuma reģistrācijas dalībvalstij ziņot par turpmākiem pasākumiem.
Arī Eiropas Parlaments ir pieņēmis lēmumu neiekļaut noteikumus attiecībā uz mazsvarīgiem pārkāpumiem. Turklāt tas balsoja par noteikumu, kā iespējamu sodu piemērot naudas sodus.
3. Citi Eiropas Parlamenta pieņemti grozījumi
Citi grozījumi, kas nav iekļauti kopējā nostājā, attiecas uz
|
— |
2009. gada 1. janvāri kā dienu, kas noteikta regulas piemērošanai, |
|
— |
atsauci uz direktīvu par darbinieku norīkošanu darbā, kuras noteikumi piemērojami kabotāžai, |
|
— |
iespēju paredzēt atkāpi no atļauju sniegšanas procedūras attiecībā uz regulāriem pārrobežu pakalpojumiem, kas nepārsniedz 50 km no dalībvalsts robežas, |
|
— |
atļauju paplašināšanu attiecībā uz vietējām ekskursijām, kā arī |
|
— |
atkārtotu “12 dienu noteikuma” ieviešanu tiesību aktos par transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas periodiem. |
III. NOBEIGUMS
Padome, pieņemot kopējo nostāju, ir pilnībā ņēmusi vērā Komisijas priekšlikumu un Eiropas Parlamenta atzinumu pirmā lasījumā. Attiecībā uz Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem Padome konstatē, ka daudz grozījumu — būtībā, daļēji vai pilnībā — jau ir ietverti tās kopējā nostājā.
(1) Pārējie divi tiesību aktu priekšlikumi ir
|
— |
priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravu autopārvadājumu tirgum (pārstrādāta versija), |
|
— |
priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem. |
(2) Regulas (EK) Nr. 684/92 un (EK) Nr. 12/98.
|
17.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
CE 62/46 |
KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 7/2009,
ko Padome pieņēmusi 2009. gada 9. janvārī
nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 (…) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (Pārstrādāta versija)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/C 62 E/03)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),
tā kā:
|
(1) |
Padomes Regulā (EEK) Nr. 881/92 (1992. gada 26. marts) par piekļuvi Kopienas kravu autopārvadājumu tirgum, ja pārvadājumus veic uz dalībvalsts teritoriju vai no tās, vai arī šķērsojot vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju (3), Padomes Regulā (EEK) Nr. 3118/93 (1993. gada 25. oktobris), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus (4), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/94/EK (2006. gada 12. decembris) par kopīgiem noteikumiem dažiem kravu autopārvadājumu veidiem (5) jāizdara vairākas būtiskas izmaiņas. Skaidrības un vienkāršošanas interesēs šie tiesību akti būtu jāpārstrādā un jāapvieno vienā regulā. |
|
(2) |
Kopējās transporta politikas izveidošanai inter alia jāizstrādā kopīgi noteikumi par piekļuvi starptautisko kravu autopārvadājumu tirgum Kopienas teritorijā, kā arī jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem ārvalstu kravas pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus. Šiem noteikumiem jābūt izstādātiem tā, lai veicinātu pārvadājumu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību. |
|
(3) |
Lai nodrošinātu saskaņotu satvaru starptautiskajiem iekšzemes autopārvadājumiem Kopienā, šo regulu būtu jāpiemēro visiem starptautiskajiem pārvadājumiem Kopienas teritorijā. Uz pārvadājumiem no dalībvalstīm uz trešām valstīm joprojām lielā mērā attiecas divpusējie nolīgumi starp dalībvalstīm un minētajām trešām valstīm. Tādējādi šo regulu nebūtu jāpiemēro šai pārvadājuma daļai iekraušanas vai izkraušanas dalībvalstī, kamēr nav noslēgti vajadzīgie nolīgumi starp Kopienu un attiecīgajām trešām valstīm. Tomēr to būtu jāpiemēro tās dalībvalsts teritorijā, ko šķērso tranzītā. |
|
(4) |
Vienotas transporta politika nozīmē, ka tiek atcelti visi transporta pakalpojumu sniedzējiem noteiktie ierobežojumi to valstspiederības dēļ vai tādēļ, ka tie veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, bet ne tajā, kurā jāsniedz pakalpojumi. |
|
(5) |
Lai to panāktu veiksmīgi un elastīgā veidā, pirms galīgās sistēmas īstenošanas būtu jānosaka pagaidu kabotāžas režīms, kamēr iekšzemes autopārvadājumu tirgus saskaņošana vēl nav pabeigta. |
|
(6) |
Saskaņā ar Direktīvu 2006/94/EK uz zināmu skaitu pārvadājumu veidu neattiecas Kopienas licenci un nekāda cita pārvadājumu atļauju izsniegšanas sistēma. Ar šo regulu paredzētās tirgus organizācijas satvarā daži šo pārvadājumu veidi to īpatnību dēļ arī turpmāk būtu jāatbrīvo no Kopienas un jebkādas citas pārvadājumu atļauju izsniegšanas. |
|
(7) |
Saskaņā ar Direktīvu 2006/94/EK kravas pārvadājumiem, izmantojot transportlīdzekļus ar maksimālo pilno svaru no 3,5 tonnām līdz 6 tonnām, nepiemēroja prasības par Kopienas. Tomēr Kopienas noteikumus kravas un pasažieru autopārvadājumu jomā parasti piemēro transportlīdzekļiem, kuru maksimālais pilnais svars pārsniedz 3,5 tonnas. Tādēļ šīs regulas noteikumi būtu jāsaskaņo ar Kopienas autopārvadājumu noteikumu vispārējo piemērošanas jomu un būtu jāparedz izņēmums tikai transportlīdzekļiem, kuru maksimālais pilnais svars nepārsniedz 3,5 tonnas. |
|
(8) |
Ir jāparedz, ka starptautiskos kravu autopārvadājumus var veikt tikai ar Kopienas licencēm. Jānosaka prasība kravas pārvadātājiem, lai katrā to transportlīdzeklī būtu Kopienas licences apliecināta kopija, lai palīdzētu izpildiestādēm veikt efektīvu kontroli, jo īpaši ārpus dalībvalsts, kurā kravas pārvadātājs veic uzņēmējdarbību. Tādēļ ir jānosaka Kopienas licences un apliecināto kopiju izkārtojuma un citu iezīmju detalizētāka specifikācija. |
|
(9) |
Būtu jānosaka Kopienas licenču izdošanas un anulēšanas kārtība, pārvadājumu veidi, uz ko tās attiecas, to derīguma termiņš un detalizēti izmantošanas noteikumi. |
|
(10) |
Būtu jāievieš arī autovadītāja atestācija, lai dalībvalstīm dotu iespēju efektīvi pārbaudīt, vai autovadītāji no trešām valstīm ir likumīgi nodarbināti pie kravas pārvadātāja, kas atbild par attiecīgo pārvadājumu, vai likumīgi atrodas tā rīcībā. |
|
(11) |
Kravas pārvadātājiem, kam ir izsniegtas Kopienas licences, kas paredzētas šajā regulā, vai arī pārvadātājiem, kam atļauta dažu kategoriju starptautisko autopārvadājumu pakalpojumu sniegšana, būtu jāatļauj pagaidu kārtā veikt iekšzemes pārvadājumus dalībvalstī, ja šī valsts nav pārvadātāja galvenā uzņēmuma vai tā filiāles reģistrācijas vieta. Veicot šādus kabotāžas pārvadājumus, būtu jāievēro Kopienas tiesību akti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (6) un valsts tiesību akti, kas konkrētās jomās ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī. |
|
(12) |
Būtu jāpieņem noteikumi, lai varētu veikt atbilstīgus pasākumus attiecīgo pārvadājumu tirgu nopietnu traucējumu gadījumā. Tādēļ ir jāievieš piemērota procedūra lēmumu pieņemšanai un vajadzīgās statistikas informācijas savākšanai. |
|
(13) |
Neskarot Līguma noteikumus par tiesībām veikt uzņēmējdarbību, kabotāžas pārvadājumi ir pakalpojumi, ko kravas pārvadātāji sniedz dalībvalstī, kurā tie neveic uzņēmējdarbību, un tiem nevajadzētu būt aizliegtiem, ja vien tos neveic tā, ka rodas pastāvīga vai nepārtraukta darbība šajā dalībvalstī. Lai palīdzētu izpildīt šo prasību, kabotāžas pārvadājumu biežumam un laikposmam, kurā tos var veikt, vajadzētu būt ierobežotam. Iepriekš šādi iekšzemes pārvadājumi bija atļauti pagaidu kārtā. Praksē bija sarežģīti noteikt, kuri pārvadājumi ir atļauti. Tādēļ ir vajadzīgi skaidri un vienkārši izpildāmi noteikumi. |
|
(14) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (7) noteikumus piemēro transporta uzņēmumiem, kas veic kabotāžas pārvadājumu. |
|
(15) |
Lai efektīvi varētu kontrolēt kabotāžas pārvadājumus, uzņēmējas dalībvalsts izpildiestādēm būtu jāvar piekļūt vismaz preču pavadzīmju datiem un reģistrācijas kontrolierīču datiem saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (8). |
|
(16) |
Dalībvalstīm būt jāsniedz savstarpēja palīdzība, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu. |
|
(17) |
Pēc iespējas jāsamazina administratīvās formalitātes, neatsakoties no kontrolēm un sankcijām, ar ko garantē šīs regulas pareizu piemērošanu un efektīvu izpildi. Šajā nolūkā spēkā esošos noteikumus par Kopienas licences anulēšanu jāprecizē un jānostiprina. Spēkā esošos noteikumus būtu jāpielāgo, lai dotu iespēju piemērot efektīvus sankcijas par nopietniem pārkāpumiem, kuri izdarīti uzņemošajā dalībvalstī. Sankcijām vajadzētu būt nediskriminējošām un samērīgām ar pārkāpumu smagumu. Būtu jāparedz iespēja pārsūdzēt jebkuru piemēroto sankciju. |
|
(18) |
Dalībvalstīm būtu jāievada savas valsts autopārvadājumu uzņēmumu elektroniskajā reģistrā informācija par visiem nopietniem pārkāpumiem, ko izdarījuši attiecīgās valsts pārvadātāji, kā rezultātā ir piemērota sankcija. |
|
(19) |
Lai uzlabotu un veicinātu informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm, dalībvalstīm jāapmainās ar attiecīgo informāciju, izmantojot valstu kontaktpunktus, kas izveidoti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulai (EK) Nr. …/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem (9). |
|
(20) |
Šīs regulas īstenošanai nepieciešamos pasākumus būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10). |
|
(21) |
Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot šīs regulas I, II un III pielikumu tehniskajai attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. |
|
(22) |
Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz iedarbīgām, samērīgām un atturošām sankcijām. |
|
(23) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt sakārtotu tirgus regulējumu starptautiskajiem iekšzemes autopārvadājumiem Kopienā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĒJI NOTEIKUMI
1. pants
Darbības joma
1. Šī regula attiecas uz starptautiskiem kravu komercpārvadājumiem ar autotransportu, ko veic Kopienas teritorijā.
2. Veicot pārvadājumus no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, šī regula attiecas uz braucienu daļu, ko veic tās dalībvalsts teritorijā, kuru šķērso tranzītā. Tā neattiecas uz braucienu daļu, ko veic tajā dalībvalstī, kurā krava tiek iekrauta vai izkrauta, kamēr nav noslēgts nepieciešamais nolīgums starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti.
3. Līdz 2. punktā minēto nolīgumu noslēgšanai šī regula neietekmē:
|
a) |
noteikumus, kas attiecas uz pārvadājumiem no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, kuri paredzēti dalībvalstu noslēgtos divpusējos nolīgumos ar šīm trešām valstīm; |
|
b) |
noteikumus, kas attiecas uz pārvadājumiem no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, kuri paredzēti starp dalībvalstīm noslēgtos divpusējos nolīgumos, kas vai nu savstarpēji pilnvarojot, vai saskaņā ar noteikumiem par liberalizāciju ļauj dalībvalstī kravas iekraut un izkraut pārvadātājiem, kuri tajā neveic uzņēmējdarbību. |
4. Šo regulu piemēro kravas iekšzemes autopārvadājumiem, ko pagaidu kārtā veic ārvalstu kravas pārvadātājs, kā paredzēts III nodaļā.
5. Šo regulu nepiemēro turpmāk minētajiem pārvadājumu veidiem un braucieniem bez kravas, ko veic saistībā ar šādiem pārvadājumiem:
|
a) |
pasta pārvadājumi kā vispārējs pakalpojums; |
|
b) |
bojātu vai avarējušu transportlīdzekļu pārvadājumi; |
|
c) |
kravu pārvadājumi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru pieļaujamais pilnais svars kopā ar kravu, ietverot piekabju svaru, nepārsniedz 3,5 tonnas; |
|
d) |
kravu pārvadājumi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ievērojot šādus nosacījumus:
|
|
e) |
medikamentu, medicīnas ierīču, iekārtu un citu neatliekamas medicīniskas palīdzības sniegšanai vajadzīgu piederumu pārvadājumi, jo īpaši uz dabas katastrofu piemeklētām vietām. |
Pirmās daļas d) punkta iv) iedaļa neattiecas uz transportlīdzekli, ar ko aizstāj parasti izmantojamo transportlīdzekli tā īslaicīgu bojājumu laikā.
6. Panta 5. punkts neskar nosacījumus, ar kādiem atsevišķas dalībvalstis reglamentē savu valstspiederīgo iesaistīšanos attiecīgajā punktā minētajās darbībās.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
|
1) |
“transportlīdzeklis” ir dalībvalstī reģistrēts mehānisks transportlīdzeklis vai sakabinātu transportlīdzekļu apvienojums, no kuriem vismaz sakabē esošais mehāniskais transportlīdzeklis ir reģistrēts dalībvalstī, kuru izmanto tikai kravu pārvadājumiem; |
|
2) |
“starptautisks pārvadājums” ir:
|
|
3) |
“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā kravas pārvadātājs nodarbojas ar pārvadājumiem, bet kura nav tā dalībvalsts, kurā kravas pārvadātājs veic uzņēmējdarbību; |
|
4) |
“ārvalstu pārvadātājs” ir kravas autopārvadājumu uzņēmums, kas veic pārvadājumus uzņēmējā dalībvalstī; |
|
5) |
“vadītājs” ir jebkura persona, kas vada transportlīdzekli pat neilgu laiku vai tiek vesta transportlīdzeklī, ja tā pienākumos ietilpst to vadīt vajadzības gadījumā; |
|
6) |
“kabotāžas pārvadājumi” ir iekšzemes komercpārvadājumi, ko pagaidu kārtā veic uzņēmējā dalībvalstī; |
|
7) |
“Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietns pārkāpums” ir pārkāpums, kas var izraisīt labas reputācijas zaudēšanu saskaņā ar Regulas (EC) Nr. …/2009 6. panta 1. un 2. punktu un/vai Kopienas licences pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu. |
II NODAĻA
STARPTAUTISKIE PĀRVADĀJUMI
3. pants
Vispārīgs princips
Starptautiskos pārvadājumus veic ar Kopienas licenci un, ja vadītājs ir trešās valsts valstspiederīgais, kopā ar autovadītāja atestātu.
4. pants
Kopienas licence
1. Saskaņā ar šo regulu dalībvalsts piešķir Kopienas licenci visiem pārvadātājiem, kas veic kravu komercpārvadājumus ar autotransportu, ja:
|
a) |
viņi saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī; un |
|
b) |
viņiem dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību, saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un pašas dalībvalsts tiesību aktiem par nodarbošanos ar autopārvadājumiem ir tiesības nodarboties ar starptautiskiem kravu autopārvadājumiem. |
2. Kopienas licenci uz atjaunojamu laikposmu, kas nepārsniedz 10 gadus, izdod tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību.
Kopienas licences un apliecinātās kopijas, kas izdotas pirms šīs regulas piemērošanas dienas, paliek spēkā līdz to termiņa beigām.
Komisija Kopienas licences derīguma termiņu pielāgo tehnikas attīstībai, jo īpaši valstu autopārvadājumu uzņēmumu elektroniskajiem reģistriem, kā paredzēts Regulas Nr. …/2009 16. pantā. Šos pasākumu, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
3. Licences turētājam dalībvalsts, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, izsniedz Kopienas licences oriģinālu, ko glabā autopārvadātājs, un apliecinātas kopijas, kuru skaits atbilst Kopienas licences turētāja rīcībā esošo transportlīdzekļu skaitam, kas tam pieder pilnībā vai ir viņa rīcībā, piemēram, ar pirkšanas uz nomaksu, nomas vai līzinga līgumu.
4. Kopienas licence un apliecinātās kopijas atbilst paraugam II pielikumā, un minētajā pielikumā aprakstīti arī tās izmantošanas nosacījumi. Tai ir vismaz divi no I pielikumā uzskaitītajiem aizsardzības elementiem.
Komisija pielāgo I un II pielikumu tehnikas attīstībai. Šos pasākumus, kasir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
5. Uz Kopienas licences un tās apliecinātajām kopijām ir izdevējiestādes zīmoga nospiedums, kā arī paraksts un sērijas numurs. Kopienas licences un apliecināto kopiju sērijas numurus, kā daļu no kravas pārvadātāja datu kopuma, ievada valsts autopārvadājumu uzņēmumu elektroniskajā reģistrā.
6. Kopienas licenci izdod uz pārvadātāja vārda un to nevar nodot trešām personām. Apliecinātai Kopienas licences kopijai jābūt katrā pārvadātāja transportlīdzeklī, un tā jāuzrāda pārbaudei pēc attiecīgi pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.
Izmantojot sakabinātu transportlīdzekļu apvienojumu, apliecinātā kopija atrodas sakabē ietilpstošajā mehāniskajā transportlīdzeklī. Sakabinātiem transportlīdzekļiem tā derīga arī tad, ja piekabe vai puspiekabe nav reģistrēta vai tiesības izmantot to autopārvadājumiem nav reģistrētas uz licences turētāja vārda, kā arī tad, ja piekabes ir reģistrētas vai ja tās atļauts izmantot autopārvadājumiem citā dalībvalstī.
5. pants
Autovadītāja atestāts
1. Autovadītāja atestātu dalībvalsts saskaņā ar šo regulu izsniedz visiem pārvadātājiem:
|
a) |
kuriem ir Kopienas licence; un |
|
b) |
kuri šajā dalībvalstī likumīgi nodarbina autovadītāju, kurš nav ne kādas dalībvalsts valstspiederīgais, ne pastāvīgais iedzīvotājs Padomes Direktīvas 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (12) izpratnē, vai likumīgi izmanto vadītājus, kuri nav ne kādas dalībvalsts valstspiederīgie, ne pastāvīgie iedzīvotāji minētās direktīvas izpratnē, kas ir minētā pārvadātaja rīcībā saskaņā ar šajā dalībvalstī izstrādātiem nodarbinātības un arodmācību nosacījumiem:
|
2. Autovadītāja atestātu pēc Kopienas licences turētāja lūguma tās dalībvasts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, izsniedz visiem autovadītājiem, kuri nav ne kādas dalībvalsts valstspiederīgie, ne pastāvīgie iedzīvotāji Direktīvas 2003/109/EK izpratnē, un kurus minētais pārvadātājs likumīgi nodarbina, vai visiem autovadītājiem, kuri ir nodoti pārvadātāja rīcībā un kuri nav ne kādas dalībvalsts valstspiederīgie, ne pastāvīgie iedzīvotāji minētās direktīvas izpratnē. Autovadītāja atestāts apliecina, ka tajā minētais autovadītājs tiek nodarbināts saskaņā ar 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
3. Autovadītāja atestāts atbilst III pielikumā sniegtajam paraugam. Tam ir vismaz divi no I pielikumā uzskaitītajiem aizsardzības elementiem.
4. Komisija pielāgo III pielikumu tehnikas attīstībai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
5. Uz autovadītāja atestāta ir izdevējiestādes zīmoga nospiedums, kā arī paraksts un sērijas numurs. Autovadītāja atestāta sērijas numuru var ievadīt valsts autopārvadājumu uzņēmumu elektroniskajā reģistrā, kā daļu no tā kravas pārvadātāja datu kopuma, kurš to nodod atestātā norādītā vadītāja rīcībā.
6. Autovadītāja atestāts pieder pārvadātājam, kurš to nodod tā autovadītāja rīcībā, kad šis vadītājs vada transportlīdzekli ar šim pārvadātājam izsniegtu Kopienas licenci. Autovadītāja atestāta apliecināta kopija, ko izdevušas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, glabājas pārvadātāja telpās. Autovadītāja atestātu uzrāda pēc pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.
7. Autovadītāja atestātu izsniedz uz termiņu, ko nosaka izsniedzēja dalībvalsts, un tās derīgums nedrīkst pārsniegt piecus gadus. Autovadītāja atestāti, kas izdoti pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ir spēkā līdz to termiņa beigām.
Autovadītāja atestāts ir derīgs, kamēr tiek izpildīti tā izsniegšanai vajadzīgie nosacījumi. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka gadījumā, ja šie nosacījumi vairs netiek izpildīti, pārvadātājs nekavējoties nodod atestātu to izsniegušajām iestādēm.
6. pants
Nosacījumu pārbaude
1. Saņemot pieteikumu izdot Kopienas licenci vai pieteikumu pagarināt Kopienas licenci saskaņā ar 4. panta 2. punktu, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, pārbauda, vai pārvadātājs atbilst vai turpina atbilst 4. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
2. Reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes regulāri ar ikgadējām pārbaudēm, kuras aptver vismaz 20 % no šajā dalībvalstī izsniegtajiem derīgajiem autovadītāju atestātiem, pārbauda, vai tiek pildīti 5. panta 1. punktā minētie nosacījumi, ar kuriem autovadītāja atestāts izsniegts.
7. pants
Atteikums piešķirt Kopienas licenci un autovadītāja atestātu un šo dokumentu anulēšana
1. Ja netiek izpildīti 4. panta 1. punktā vai 5. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, tās dalībvalsts kompetentās iestādes,kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, pieteikumu par Kopienas licences vai autovadītāja atestāta izsniegšanu vai pagarināšanu noraida ar motivētu lēmumu.
2. Kompetentās iestādes anulē Kopienas licenci vai autovadītāja atestātu, ja tā turētājs
|
a) |
vairs neatbilst 4. panta 1. punktā izklāstītajiem vai 5. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, vai |
|
b) |
ir sniedzis nepatiesu informāciju saistībā ar pieteikumu Kopienas licences vai autovadītāja atestāta saņemšanai. |
III NODAĻA
KABOTĀŽA
8. pants
Vispārējais princips
1. Visi pārvadātāji, kuri veic komercpārvadājumus un kuriem ir Kopienas licence, un autovadītāji, ja tie ir trešās valsts valstspiederīgie, kuriem ir autovadītāja atestāts, ir tiesīgi pēc šās nodaļas noteikumiem veikt kabotāžas pārvadājumus.
2. Tiklīdz ir piegādātas preces, kuras tika ievestas ar ienākošu starptautisku pārvadājumu, 1. punktā minētajiem pārvadātājiem ir atļauts ar to pašu transportlīdzekli vai, ja tas ir sakabināts transportlīdzeklis, ar tā paša transportlīdzekļa mehānisko transportlīdzekli veikt līdz trīs kabotāžas pārvadājumiem, kas seko starptautiskajam pārvadājumam no citas dalībvalsts vai no trešās valsts uz uzņēmēju dalībvalsti. Pēdējai kravas izkraušanai kabotāžas pārvadājuma laikā pirms izbraukšanas no uzņēmējas dalībvalsts jānotiek septiņu dienu laikā pēc pēdējās kravas izkraušanas uzņēmējā dalībvalstī ienākošā starptautiskā pārvadājuma laikā.
Pirmajā daļā minētā termiņa laikā pārvadātāji var veikt dažus vai visus minētajā daļā atļautos kabotāžas pārvadājumus jebkurā dalībvalstī ar noteikumu, ka veic ne vairāk kā vienu pārvadājumu katrā dalībvalstī trīs dienu laikā pēc ierašanās bez kravas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
3. Kravas iekšzemes autopārvadājumus, kurus uzņēmējā dalībvalstī veic ārvalstu pārvadātājs, uzskata par atbilstīgiem šai regulai, ja pārvadātājs var iesniegt skaidrus pierādījumus par starptautisko pārvadājumu, kura laikā tas ir ieradies uzņēmējā dalībvalstī, un par katru tajā veiktu secīgu kabotāžas pārvadājumu.
Pirmajā daļa minētajos pierādījumos par katru pārvadājumu iekļauj šādu informāciju:
|
a) |
kravas nosūtītāja nosaukums vai vārds, adrese un paraksts; |
|
b) |
pārvadātāja nosaukums vai vārds, adrese un paraksts; |
|
c) |
kravas saņēmēja nosaukums vai vārds un adrese, kā arī tā paraksts un piegādes datums, kad krava ir nodota; |
|
d) |
kravas pārņemšanas vieta un datums un paredzētā piegādes vieta; |
|
e) |
vispārīgs kravas īpašību un iepakojuma metodes apraksts un bīstamo kravu gadījumā — to vispārēji atzīts apraksts, kā arī iepakojuma vienību skaits un to īpašais marķējums un numuri; |
|
f) |
kravas bruto svars vai citādi izteikts kravas daudzums; |
|
g) |
mehāniskā transportlīdzekļa un piekabes reģistrācijas numurs. |
4. Katram pārvadātājam, kas reģistrācijas dalībvalstī ir tiesīgs saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem veikt 1. panta 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktos kravas komercpārvadājumus ar autotransportu, ir atļauts saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem veikt vajadzības gadījumā tā paša veida kabotāžas pārvadājumu operācijas vai kabotāžas pārvadājumu operācijas ar tās pašas kategorijas transportlīdzekļiem.
5. Atļauja veikt kabotāžas pārvadājumu atbilstīgi pārvadājumu veidiem, kas minēti 1. panta 5. punkta d) un e) apakšpunktā, ir neierobežota.
9. pants
Kabotāžas pārvadājumiem piemērojamie noteikumi
1. Kabotāžas pārvadājumu izpildē, izņemot gadījumu, ja Kopienas tiesību aktos paredzēts citādi, ievēro normatīvus un administratīvus aktus, kas uzņēmējā dalībvalstī ir spēkā attiecībā uz šo:
|
a) |
nosacījumi, kam pakļauts pārvadājuma līgums; |
|
b) |
autotransporta līdzekļu svars un gabarīti; |
|
c) |
prasības attiecībā uz dažu preču veidu, jo īpaši bīstamo kravu, ātrbojīgu pārtikas preču un dzīvnieku pārvadāšanu; |
|
d) |
braukšanas laika un atpūtas periodi; |
|
e) |
pievienotās vērtības nodoklis (PVN) transporta pakalpojumiem. |
Pirmās daļas b) punktā minētais svars un gabarīti atkarībā no apstākļiem var pārsniegt attiecīgus rādītājus, ko piemēro reģistrācijas dalībvalstī, bet tie nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt uzņēmējas dalībvalsts iekšzemes satiksmē noteiktos ierobežojumus vai tehniskās specifikācijas, kas norādītas Padomes Direktīvas 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (13) 6. panta 1. punktā minētajos pierādījumos.
2. Normatīvo un administratīvo aktu prasības, kas minētas 1. punktā, piemēro ārvalstu pārvadātājiem ar tādiem pašiem noteikumiem, kādus piemēro pārvadātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī, lai novērstu jebkādu diskrimināciju attiecībā uz valstspiederību vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu.
10. pants
Aizsardzības procedūra
1. Ja kabotāžas pārvadājumu dēļ konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā rodas vai pastiprinās nopietni valsts transporta tirgus traucējumi, jebkura dalībvalsts var iesniegt šo jautājumu izskatīšanai Komisijā, lai tā pieņemtu aizsardzības pasākumus, un attiecīgā dalībvalsts nodrošina Komisiju ar vajadzīgo informāciju un dara tai zināmus pasākumus, kurus paredzēts veikt attiecībā uz pārvadātājiem, kas ir rezidenti.
2. Piemērojot 1. punktu:
|
— |
“nopietni valsts transporta tirgus traucējumi konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā” ir tādu problēmu esamība tirgū, kuras raksturīgas tieši šim tirgum un kuru dēļ pastāv ievērojams un, iespējams, ilgstošs piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu, kas apdraud finansiālo stabilitāti un izdzīvošanu ievērojamam skaitam autopārvadātāju, |
|
— |
“ģeogrāfisks apgabals” ir apgabals, kas aizņem visu kādas dalībvalsts teritoriju vai tās daļu, vai arī citu dalībvalstu visu teritoriju vai tās daļu. |
3. Komisija izskata situāciju, jo īpaši pamatojoties uz attiecīgiem datiem, un pēc apspriešanās ar 15. panta 1. punktā minēto komiteju viena mēneša laikā pēc dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas lemj, vai ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi, un pieņem tos, ja tie ir vajadzīgi.
Šādi pasākumi var ietvert attiecīgā apgabala pagaidu izslēgšanu no šīs regulas darbības jomas.
Pasākumi, ko pieņem saskaņā ar šo pantu, paliek spēkā laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, un šo laikposmu var vienu reizi pagarināt uz tādu pašu derīguma termiņu.
Komisija nekavējoties dara zināmu dalībvalstīm un Padomei katru lēmumu, ko tā pieņem saskaņā ar šo punktu.
4. Ja Komisija nolemj pieņemt aizsardzības pasākumus attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, šo dalībvalstu kompetentām iestādēm uzliek pienākumu veikt līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz pārvadātājiem, kas ir rezidenti, un tās šos pasākumus dara zināmus Komisijai. Šos pasākumus piemēro, vēlākais, no tās pašas dienas, kad sāk piemērot aizsardzības pasākumus, ko pieņēmusi Komisija.
5. Jebkura dalībvalsts var iesniegt saskaņā ar 3. punktu pieņemto Komisijas lēmumu Padomes izskatīšanai 30 dienu laikā pēc tā izziņošanas. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atšķirīgu lēmumu 30 dienu laikā pēc dienas, kad tas iesniegts, vai, ja pie tās ir vērsušās vairākas dalībvalstis, pēc dienas, kad pie tās vērsusies pirmā dalībvalsts.
Padomes lēmumam piemēro derīguma termiņu, kas noteikts 3. punkta trešajā daļā. Attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm uzliek pienākumu veikt līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz pārvadātājiem, kas ir rezidenti, un tās šos pasākumus dara zināmus Komisijai. Ja Padome nepieņem lēmumu šā punkta pirmajā daļā noteiktajā laikā, Komisijas lēmums ir galīgs.
6. Ja Komisija uzskata, ka 3. punktā minētie pasākumi ir jāpagarina, tā iesniedz priekšlikumu Padomē, kura pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.
IV NODAĻA
SAVSTARPĒJA PALĪDZĪBA UN SANKCIJAS
11. pants
Savstarpēja palīdzība
Dalībvalstis palīdz viena otrai, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu un uzraudzību. Tās apmainās ar informāciju, izmantojot valstu kontaktpunktus, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2009 18. pantu.
12. pants
Sankcijas par pārkāpumiem, kuras uzliek reģistrācijas dalībvalsts
1. Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietnu pārkāpumu gadījumā, kas veikti vai konstatēti jebkurā dalībvalstī, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārkāpumu izdarījušais pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, attiecīgi rīkojas, izskatot lietu, kas var inter alia būt par iemeslu šādu administratīvo sodu piemērošanai:
|
a) |
dažu vai visu Kopienas licences apliecināto kopiju pagaidu vai pastāvīga anulēšana; |
|
b) |
Kopienas licences pagaidu vai pastāvīga anulēšana. |
Šīs sankcijas var noteikt pēc tam, kad šajā lietā pieņemts galīgais lēmums, un tajos ņem vērā Kopienas licences turētāja izdarītā pārkāpuma smagumu un ņemot vērā starptautisku pārvadājumu veikšanai izsniegto licences kopiju kopējo skaitu.
2. Nopietna pārkāpuma gadījumā, kas saistīts ar autovadītāja atestātu jebkādu nepareizu izmantošanu, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārkāpumu izdarījušais pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, piemēro attiecīgas sankcijas, piemēram:
|
a) |
pārtrauc autovadītāja atestātu izsniegšanu; |
|
b) |
anulē autovadītāja atestātus; |
|
c) |
nosaka papildu noteikumus autovadītāja atestātu izsniegšanai, lai novērstu to nepareizu izmantošanu; |
|
d) |
pagaidu kārtā vai pastāvīgi aptur dažu vai visu apstiprināto Kopienas licences apliecināto kopiju derīgumu; |
|
e) |
pagaidu kārtā vai pastāvīgi anulē Kopienas licenci. |
Šīs sankcijas var noteikt pēc tam, kad šajā lietā pieņemts galīgais lēmums, un tajos ņem vērā Kopienas licences turētāja izdarītā pārkāpuma smagumu.
3. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā veic uzņēmējdarbību, informē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ir izdarīti pārkāpumi, pēc iespējas ātrāk un, vēlākais, divos mēnešos pēc pēdējā lēmuma attiecīgajā lietā, par to, vai ir piemērotas sankcijas un tieši kādas sankcijas ir piemērotas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktā.
Ja šādas sankcijas nav piemērotas, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā veic uzņēmējdarbību, norāda iemeslus.
4. Kompetentās iestādes garantē, ka sankcijas, ko tās piemēro attiecīgajam pārvadātājam, ir samērīgas ar pārkāpumu vai pārkāpumiem, kas bija šo sankciju piemērošanas cēlonis, ņemot vērā visas sankcijas par tādu pašu pārkāpumu, kas uzliktas dalībvalstī, kurā pārkāpums bija konstatēts.
5. Dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, var arī saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem attiecīgo pārvadātāju saukt pie atbildības kompetentā valsts tiesā vai šķīrējtiesā. Tās paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentai iestādei par jebkādiem lēmumiem, kas pieņemti šajā nolūkā.
6. Dalībvalstis nodrošina, ka pārvadātājiem ir tiesības pārsūdzēt jebkuru administratīvu sodu, kas tiem uzlikts atbilstīgi šim pantam.
13. pants
Sankcijas par pārkāpumiem, kuras piemēro uzņēmēja dalībvalsts
1. Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes konstatējušas tās teritorijā šīs regulas vai Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietnu pārkāpumu, ko izdarījis ārvalstu pārvadātājs, dalībvalsts, kuras teritorijā pārkāpums ir konstatēts, pēc iespējas drīzāk, un, vēlākais, divu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts galīgais lēmums šajā jautājumā, nodod tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, šādu informāciju:
|
a) |
pārkāpuma apraksts, datums un laiks, kad tas izdarīts; |
|
b) |
pārkāpuma kategorija, veids un smagums; un |
|
c) |
piemērotās sankcijas un izpildītās sankcijas. |
Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, saskaņā ar 12. pantu piemēro administratīvos sodus.
2. Neskarot dažāda veida krimināltiesisko vajāšanu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentas iestādes ir tiesīgas piemērot sankcijas ārvalstu pārvadātājam, kas to teritorijā kabotāžas pārvadājumu veikšanas laikā ir pārkāpis šo regulu vai konkrēto valstu vai Kopienas tiesību aktus, kas attiecas uz auto pārvadājumiem. Šīs sankcijas piemēro, ievērojot nediskriminēšanas principu. Šīs sankcijas, inter alia, var ietvert brīdinājumu vai — nopietna pārkāpuma gadījumā — pagaidu aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus tās uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, kurā šie pārkāpumi izdarīti.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka pārvadātāji var pārsūdzēt jebkuru administratīvu sodu, kas tiem uzlikts atbilstīgi šim pantam.
14. pants
Ierakstīšana valsts elektroniskajā reģistrā
Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietniem pārkāpumiem, ko izdarījuši kravas pārvadātāji, kuri veic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, un kā rezultātā jebkura dalībvalsts ir piemērojusi sankcijas, kā arī informācija par jebkuru Kopienas licences vai tās apliecinātās kopijas pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu, tiek ievadīta attiecīgās valsts autopārvadājumu uzņēmumu elektroniskajā reģistrā. Ieraksti reģistrā, kas attiecas uz Kopienas licences pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu, jāsaglabā datubāzē divus gadus, skaitot no brīža, kad beidzies pagaidu anulēšanas termiņš, pagaidu anulēšanas gadījumā vai no anulēšanas dienas — pastāvīgas anulēšanas gadījumā.
V NODAĻA
ĪSTENOŠANA
15. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3821/85 18. panta 1. punktu.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
16. pants
Sankcijas
Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumā, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās tiek īstenotas. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis par attiecīgajiem noteikumiem paziņo Komisijai līdz … (14), un nekavējoties paziņo par visām turpmākām izmaiņām.
Dalībvalstis nodrošina, ka visus šos pasākumus piemēro bez diskriminācijas — neatkarīgi no pārvadātāja valstspiederības vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas.
17. pants
Ziņošana
1. Reizi divos gados dalībvalstis informē Komisiju par to pārvadātāju skaitu, kam iepriekšējā gada 31. decembrī ir bijušas Kopienas licences, un sniedz ziņas par apliecināto kopiju kopskaitu, kurš atbilst šajā dienā apgrozībā esošajam transportlīdzekļu skaitam.
2. Dalībvalstis arī informē Komisiju par iepriekšējā kalendārajā gadā izdoto autovadītāja atestātu skaitu, kā arī par to autovadītāja atestātu skaitu, kuri bija apgrozībā tā paša gada 31. decembrī.
3. Komisija līdz 2013. gada beigām izstrādā ziņojumu par situāciju Kopienas autopārvadājumu tirgū. Ziņojumā iekļauj tirgus situācijas analīzi, ietverot kontroles mehānismu efektivitātes novērtējumu un darba apstākļu attīstību profesijā, kā arī novērtējumu par to, vai noteikumu saskaņošana inter alia īstenošanas, ceļa nodevu kā arī sociālo un drošības tiesību aktu jomā ir progresējusi tiktāl, lai varētu paredzēt iekšzemes autopārvadājumu tirgus, tostarp kabotāžas, turpmāku atvēršanu.
VI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
18. pants
Atcelšana
Regulu (EEK) Nr. 881/92, Regulu (EEK) Nr. 3118/93 un Direktīvu 2006/94/EK ar šo atceļ.
Atsauces uz atceltajām regulām un atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļauta IV pielikumā.
19. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no … (15).
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
…,
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
…
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
…
(1) OV C 204, 9.8.2008., 31. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 9. janvāra Kopējā Nostāja, Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes … Lēmums.
(3) OV L 95, 9.4.1992., 1. lpp.
(4) OV L 279, 12.11.1993., 1. lpp.
(5) OV L 374, 27.12.2006., 5. lpp.
(6) OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.
(7) OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.
(8) OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.
(9) OV L …
(10) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(11) OV L 33, 4.2.2006., 82. lpp.
(12) OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp.
(13) OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.
(14) Divi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(15) Divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
I PIELIKUMS
KOPIENAS LICENCES UN AUTOVADĪTĀJA ATESTĀTA AIZSARDZĪBAS ELEMENTI
Kopienas licencē un autovadītāja atestātā ir jābūt vismaz diviem no šādiem aizsardzības elementiem:
|
— |
hologramma; |
|
— |
papīrā iestrādātas īpašas šķiedras, kas kļūst redzamas UV gaismā; |
|
— |
vismaz viena mikroiespieduma līnija (druka, kas redzama tikai ar palielināmo stiklu un ko nevar reproducēt ar fotokopēšanas iekārtām); |
|
— |
reljefi burti, simboli vai raksti; |
|
— |
dubulta numerācija: Kopienas licences, tās apliecinātas kopijas vai autovadītāja atestāta sērijas numurs, kā arī, katrā gadījumā, izdošanas numurs; |
|
— |
aizsargfons ar sīku gijošētu rakstu un īrisiespiedumu. |
II PIELIKUMS
III PIELIKUMS
IV PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
|
Regula (EEK) Nr. 881/92 |
Regula (EEK) Nr. 3118/93 |
Direktīva 2006/94/EK |
Šī regula |
|
1. panta 1. punkts |
|
|
1. panta 1. punkts |
|
1. panta 2. punkts |
|
|
1. panta 2. punkts |
|
1. panta 3. punkts |
|
|
1. panta 3. punkts |
|
II pielikums |
|
1. panta 1. punkts, 1. panta 2. punkts, I pielikums; 2. pants |
1. panta 5. punkts |
|
|
|
2. pants |
1. panta 6. punkts |
|
2. pants |
|
|
2. pants |
|
3. panta 1. punkts |
|
|
3. pants |
|
3. panta 2. punkts |
|
|
4. panta 1. punkts |
|
3. panta 3. punkts |
|
|
5. panta 1. punkts |
|
4. pants |
|
|
|
|
5. panta 1. punkts |
|
|
4. panta 2. punkts |
|
5. panta 2. punkts |
|
|
4. panta 3. punkts |
|
5. panta 3. punkts |
|
|
4. panta 4. punkts |
|
|
|
|
4. panta 5. punkts |
|
5. panta 4. punkts, I pielikums |
|
|
4. panta 6. punkts |
|
5. panta 5. punkts |
|
|
4. panta 2. punkts |
|
6. panta 1. punkts |
|
|
5. panta 2. punkts |
|
6. panta 2. punkts |
|
|
5. panta 2. punkts |
|
6. panta 3. punkts |
|
|
5. panta 3. punkts |
|
6. panta 4. punkts |
|
|
5. panta 6. punkts |
|
6. panta 5. punkts |
|
|
5. panta 7. punkts |
|
7. pants |
|
|
6. pants |
|
8. panta 1. punkts |
|
|
7. panta 1. punkts |
|
8. panta 2. punkts |
|
|
7. panta 2. punkts |
|
8. panta 3. punkts |
|
|
12. panta 1. punkts |
|
8. panta 4. punkts |
|
|
12. panta 2. punkts |
|
9. panta 1. un 2. punkts |
|
|
12. panta 6. punkts |
|
|
1. panta 1. punkts |
|
8. panta 1. punkts |
|
|
1. panta 2. punkts |
|
8. panta 4. punkts |
|
|
1. panta 3. un 4. punkts |
|
8. panta 5. punkts |
|
|
2. pants |
|
— |
|
|
3. pants |
|
— |
|
|
4. pants |
|
— |
|
|
5. pants |
|
— |
|
|
6. panta 1. punkts |
|
9. panta 1. punkts |
|
|
6. panta 2. punkts |
|
— |
|
|
6. panta 3. punkts |
|
9. panta 2. punkts |
|
|
6. panta 4. punkts |
|
— |
|
|
7. pants |
|
10. pants |
|
10. pants |
|
|
17. panta 1. punkts |
|
11. panta 1. punkts |
8. panta 1. punkts |
|
11. pants |
|
11. panta 2. punkts |
|
|
13. panta 1. punkts |
|
11. panta 3. punkts |
|
|
12. panta 4. punkts |
|
11.a pants |
|
|
|
|
|
8. panta 2. un 3. punkts |
|
13. panta 2. punkts |
|
|
8. panta 4. punkta 1.un 3. apakšpunkts |
|
|
|
|
8. panta 4. punkta 2. apakšpunkts |
|
12. panta 4. punkts |
|
|
8. panta 4. punkta 4. un 5. apakšpunkts |
|
12. panta 5. punkts |
|
|
9. pants |
|
13. panta 3. punkts |
|
12. pants |
|
|
18. pants |
|
13. pants |
|
|
|
|
14. pants |
10. pants |
|
|
|
|
11. pants |
|
|
|
15. pants |
12. pants |
4. pants |
19. pants |
|
|
|
3. pants |
|
|
|
|
5. pants |
|
|
|
|
II, III pielikums |
|
|
I pielikums |
|
|
II pielikums |
|
III pielikums |
|
|
III pielikums |
|
|
I pielikums |
|
|
|
|
II pielikums |
|
|
|
|
III pielikums |
|
|
|
|
IV pielikums |
|
|
PADOMES PASKAIDROJUMA RAKSTS
I. IEVADS
Komisija 2007. gada 25. maijā iesniedza priekšlikumu regulai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (pārstrādāta versija), kas ir viens no trim tā saucamās “autotransporta paketes” (1) priekšlikumiem.
Eiropas Parlaments 2008. gada 21. maijā pieņēma atzinumu pirmajā lasījumā.
Padome 2009. gada 9. janvārī pieņēma kopējo nostāju saskaņā ar Līguma 251. pantu.
Pildot savus uzdevumus, Padome ņēma vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus. Reģionu komiteja ir nolēmusi nesniegt atzinumu par trim autotransporta paketes priekšlikumiem.
II. KOPĒJĀS NOSTĀJAS ANALĪZE
1. Vispārēja informācija
Sakarā ar 2007. gada pavasara Eiropadomes “Secinājumiem par transporta nozares ieguldījumu Lisabonas stratēģijā” Komisija pieņēma lēmumu izstrādāt priekšlikumus, ar ko pārskatītu spēkā esošo tiesisko sistēmu par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu un piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum, kā arī par piekļuvi autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum, lai, inter alia, nodrošinātu, ka administratīvais slogs ir piemērots un samērīgs. Kopumā ar šiem jaunajiem priekšlikumiem tiecas modernizēt, aizvietot un apvienot noteikumus, ar ko pārvalda autopārvadātājus un piekļuvi autopārvadājumu tirgum.
Priekšlikums regulai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum, kādu to iesniegusi Komisija, ir vērsts uz godīgāku konkurenci, padarot noteikumus labāk salīdzināmus, konsekventākus un labāk izpildāmus. Tas veicina arī optimālāku transportlīdzekļu izmantojumu starptautiskajos reisos, tādējādi palīdzot samazināt transporta ietekmi uz vidi.
Padomes pieņemtajā kopējā nostājā ir izklāstīti noteikumi par piekļuvi starptautiskajam kravas autopārvadājumu tirgum. Ar šo nostāju, vienkārši, skaidri un izpildāmi definējot jēdzienu “kabotāža”, konsolidē, apvieno un būtiski groza Kopienas spēkā esošos tiesību aktus. Ar to arī vienkāršo standartizēto Kopienas licences, apliecinātu kopiju un autovadītāja atestāta formu. Tajā īpaši ir paredzēti noteikumi Kopienas licences derīgumam un izpildes pārbaudei un ir sniegts aizsardzības elementu saraksts, lai izvairītos no manipulācijas un šo dokumentu viltošanas. Kopējā nostāja turklāt uzlabo spēkā esošos noteikumus par dalībvalstu informācijas apmaiņu un savstarpēju palīdzību un par sodiem, t. i. sodīšanu par pārkāpumiem reģistrācijas dalībvalstī un uzņēmējā dalībvalstī. Ar to dalībvalstīm paredz pienākumu ievadīt savas valsts autopārvadājumu uzņēmumu reģistrā informāciju par visiem nopietniem pārkāpumiem, ko izdarījuši minētās valsts pārvadātāji un kā rezultātā piemērots sods. Kopējā nostāja uzliek Komisijai pienākumu ziņojumā, kas publicējams 2013. gada beigās, izvērtēt, vai konkrētu noteikumu (t.i., īstenošanas un ceļu nodevu) saskaņošanā gūtie panākumi dod iespēju turpināt atvērt valstu transporta tirgus, tostarp kabotāžu.
2. Galvenie politikas jautājumi
i) Kopienas licence un autovadītāja atestāts
Komisijas priekšlikumā paredzēta Kopienas licences izsniegšana ar atjaunojamu piecu gadu derīguma termiņu. Turklāt priekšlikumā regulai par autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanu paredzēts dalībvalstu pienākums valsts autopārvadājumu uzņēmumu elektroniskajā reģistrā ievadīt licences un apstiprināto kopiju sērijas numurus.
Padomes kopējā nostājā ir pieļauta elastīgāka pieeja un ilgāki Kopienas licenču derīguma termiņi, ja minētajā reģistrā iespējams nekavējoties pārbaudīt transporta uzņēmuma pašreizējo statusu. Tādējādi ar kopējo nostāju atjaunojamās Kopienas licences derīguma termiņu pagarina “līdz 10 gadiem”, ievieš (komitoloģijas) regulatīvo kontroles procedūru, lai veiktu turpmāk vajadzīgos Kopienas licences derīguma pielāgojumus, kā arī izdara grozījumus saskaņā ar noteikumiem par licences izdošanas un atjaunošanas nosacījumu pārbaudi.
Attiecībā uz autovadītāja atestāta izsniegšanu Padome ir pieņēmusi lēmumu kopējā nostājā iekļaut atsauci uz Direktīvu 2003/109/EC par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (5.1 panta b) apakšpunkts un 5.2 pants). Autovadītāja atstāta sērijas numura ievadīšana valsts elektroniskajā reģistrā atkāpjas no Komisijas priekšlikuma un pieļauj šā noteikuma brīvprātīgu piemērošanu.
Lai izvairītos no šo dokumentu iespējamas viltošanas, Padome ir pieņēmusi lēmumu izdarīt grozījumus I un II pielikumā, papildinot tos ar aizsardzības elementu sērijas numuriem, no kuriem vismaz divi ir jāizmanto dokumentā. Eiropas Parlaments nolēma pievienoties Komisijas pieejai un nepieņēma grozījumus šajā jautājumā.
ii) Kabotāža
Lai precizētu kabotāžas pagaidu būtību, Komisijas sākotnējā priekšlikumā ir izstrādāta jauna šīs koncepcijas definīcija, ierobežojot kabotāžas pārvadājumu skaitu līdz trim septiņās dienās pēc starptautiska preču pārvadājuma. Šo ierobežojumu mērķis ir vienkāršot izpildi, jo vajadzīgo informāciju varētu iegūt no CMR pavadzīmēm, ko izmanto viesiem starptautiskiem transporta veidiem. Lai Komisijas priekšlikums būtu pilnīgs, attiecīgā pantā ir iekļauta informācija, kura būtu dokumentējama un uzglabājama transportlīdzeklī.
Kopējā nostājā Padome pievienojas Komisijas priekšlikumam, bet, lai izvairītos no bezkravas reisiem uz Kopienas ceļiem, ievieš papildu noteikumu, kas ļauj kravu pārvadātājiem veikt kabotāžas pārvadājumus tranzīta dalībvalstīs. Šādas darbības būs ierobežotas — viena darbība vienā tranzīta dalībvalstī trijās dienās pēc iebraukšanas šīs dalībvalsts teritorijā bez kravas. Tomēr kopīgais atļauto pārvadājumu skaits joprojām nedrīkst pārsniegt trīs septiņu dienu laikā. Šāda plašāka pieeja sniedz Kopienas kravu pārvadātājiem lielāku elastību Komisijas sākotnējā priekšlikumā paredzētajā sistēmā, tajā pat laikā paredzot nekontrolētu kabotāžas pārvadājumu ierobežojumu un veicinot vides aizsardzību, jo tiek samazināts transporta līdzekļu tukšbraucienu skaits.
Ar Padomes kopējo nostāju no jauna ievieš dažus drošības noteikumus, kuri patlaban ir spēkā un ar kuriem dalībvalstīm ar Komisijas piekrišanu ir atļauts ieviest drošības pasākumus gadījumos, kad kabotāža izraisa būtiskus valsts transporta tirgus traucējumus noteiktā ģeogrāfiskā areālā vai saasina esošas problēmas.
Padome ir arī nolēmusi kopējā nostājā iekļaut Komisijas pienākumu turpmākā ziņojumā par Kopienas autopārvadājumu tirgus stāvokli novērtēt, vai dažu noteikumu saskaņošanas norise (t. i. izpilde un ceļa nodevas) ļauj vairāk atvērt iekšzemes transporta tirgu, tostarp kabotāžas jomā. Šajā ziņojumā būs iekļauta arī tirgus situācijas analīze un nodarbinātības apstākļu attīstības analīze profesijā. Kā šā ziņojuma iesniegšanas datums ir noteiktas 2013. gada beigas.
Arī Eiropas Parlaments piekrita Komisijas priekšlikumam pieļaut trīs secīgus kabotāžas pārvadājumus septiņās dienās. Tomēr tas pieņēma papildu noteikumu, ar ko atļauj kabotāžas pārvadājumus dalībvalstīs, kuras transportlīdzeklis šķērso mājupceļā, ar nosacījumu, ka tam izvēlas īsāko mājupceļu tranzītā caur šo dalībvalsti un ka ievēro septiņu dienu ierobežojumu. Eiropas Parlaments turklāt pieņēma arī lēmumu atkārtoti ieviest drošības pasākumus gadījumā, ja ar kabotāžas pārvadājumiem nopietni traucē vai saasina stāvokli valsts tirgū.
Eiropas Parlaments pieņēma arī noteikumus, ar ko ļauj dalībvalstīm noslēgt divpusējus nolīgumus, kuri nodrošina brīvāku pieeju kabotāžai, ļaujot veikt kabotāžas pārvadājumus pēc daļējas izkraušanas un lūdzot ieviest vienu saskaņotu pavadzīmes modeli, kas būtu derīgs pārvadājumiem un kabotāžas pārvadājumiem visā Eiropas Savienībā.
Pretēji Padomes un Komisijas izvēlētai pieejai Eiropas Parlaments balsoja par pilnīgu kabotāžas pārvadājumu brīvību no 2014. gada 1. janvāra.
iii) Dalībvalstu sadarbība
Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu un lai veicinātu un stiprinātu informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm, Padome nolēma kopējā nostājā iekļaut noteikumu, ar ko dalībvalstīm uzliek par pienākumu dalīties informācijā ar valsts kontaktpunktu starpniecību. Padome ir ņēmusi vērā arī Komisijas priekšlikumu attiecībā uz dalībvalstu pienākumu ievadīt savas valsts autopārvadājumu uzņēmumu reģistrā informāciju par visiem nopietniem Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu pārkāpumiem, par kuriem piespriests sods. Padome arī pieņēma lēmumu valsts reģistros ievadīt arī pagaidu un pastāvīgu Kopienas licences vai tās apstiprināto kopiju derīguma atsaukšanu. Minētie ieraksti glabāsies datu bāzē divus gadus.
Noteikumi par valsts kontaktpunktu un valsts reģistru izveidi ir iekļauti arī regulas projektā par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu.
Eiropas Parlaments nolēma pievienoties Komisijas priekšlikumam un nepieņēma grozījumus šajā jautājumā.
iv) Sankcijas par pārkāpumiem
Lai dalībvalstu pašreiz izmantotās uzraudzības un kontroles sistēmas padarītu viendabīgas, Komisija ierosina uzlabot to valsts iestāžu pilnvaras un līdzekļus, kas ir tiesīgas izdot un anulēt Kopienas licenci. Tādēļ priekšlikumā ir paredzēts pienākums pārvadātāja reģistrācijas dalībvalsts kompetentām iestādēm izveidot brīdinājuma sistēmu gadījumiem, kad pārvadātājs izdara autopārvadājumu tiesību aktu nopietnu pārkāpumu vai atkārto mazāk nozīmīgu pārkāpumu. Šis pienākums ir piemērojams gadījumiem, kad pārvadātājs izdara šādu pārkāpumu citā dalībvalstī. Nākamajā noteikumā paskaidrotas sankcijas, kuras dalībvalsts var piemērot pārvadātājam, kura uzņēmums ir tās teritorijā, proti — pagaidu vai daļēju Kopienas licences apstiprinātu kopiju vai pašas Kopienas licences vai autovadītāja atestācijas atņemšanu. Dalībvalsts var arī kā sankciju piemērot pagaidu vai pastāvīgu autopārvadājumu vadītāja diskvalifikāciju.
Kopējā nostājā, par ko vienojās Padomē, lielā mērā ir ievērota Komisijas pieeja nopietniem pārkāpumiem. Tomēr Padome pieņēma lēmumu, kas ir pret brīdinājuma paziņošanu, un vienojās atstāt rīcības izvēli dalībvalstu ziņā. Padome arī vienojās atstāt atkārtotu mazāk svarīgu pārkāpumu vērtēšanu dalībvalstu ziņā. Ar kopējo nostāju pārvadātāja reģistrācijas dalībvalsts kompetentai iestādei nosaka arī pienākumu paziņot tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kurā pārkāpums konstatēts, par to, vai ir piemērotas sankcijas un kādas tās ir. Paziņojumam paredzētais termiņš ir noteikts — divi mēneši pēc dienas, kad šajā lietā pieņemts galīgais lēmums.
Ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu izveido arī jaunu procedūru, kas jāpilda dalībvalstīm un ar kuru pārbauda, vai nopietnu pārkāpumu ir izdarījis ne šajā dalībvalstī reģistrēts pārvadātājs. Šai dalībvalstij viena mēneša laikā ir jāpaziņo šī informācija (obligātajā standarta formātā), un tā var lūgt reģistrācijas dalībvalsti piemērot administratīvas sankcijas. Attiecīgajai pārvadātāja reģistrācijas dalībvalstij trīs mēnešu laikā jāinformē otra dalībvalsts par turpmākajiem pasākumiem.
Padomes kopējā nostājā ir pārņemts šis noteikums, bet paziņojumam paredzēts laiks divi mēneši. Padomes kopējā nostājā nav paredzēts pārvadātāja reģistrācijas dalībvalsts pienākums ziņot par turpmākiem pasākumiem.
Eiropas Parlaments arī pieņēma lēmumu neiekļaut noteikumus par atkārtotiem mazāk svarīgiem pārkāpumiem. Tas arī balsoja par noteikumu, ar kuru kā iespējamu sodu ļauj piemērot naudas sodus.
3. Citi Eiropas Parlamenta pieņemti grozījumi
Padomes kopējā nostājā pilnībā vai principā ņemti vērā grozījumi par mainītu pasta pārvadājumu izņēmuma definīciju un par informācijas ierobežošanu, kas sniedzama pierādījumam par starptautisku pārvadājumu saistībā ar kabotāžas pārvadājumiem.
Grozījumi, kas nav iekļauti kopējā nostājā, attiecas uz
|
— |
apsvērumu par saikni ar Direktīvu 92/106/EEK par kombinētajiem kravu pārvadājumiem, |
|
— |
papildinājumu kabotāžas definīcijā, |
|
— |
noteikto regulas piemērošanas datumu — 2009. gada 1. janvāri, |
|
— |
atsauci uz Direktīvu par darbinieku norīkošanu darbā kā noteikumu, kas piemērojams kabotāžas pārvadājumiem, |
|
— |
dalībvalstu iespēju regulēt trešo valstu pārvadājumus. |
III. SECINĀJUMS
Padome, pieņemot kopējo nostāju, ir pilnībā ņēmusi vērā Komisijas priekšlikumu un Eiropas Parlamenta atzinumu pirmajā lasījumā. Eiropas Parlamenta ierosināto grozījumu sakarā Padome konstatē, ka daudz grozījumu — būtībā, daļēji vai pilnībā — jau ir ietverti tās kopējā nostājā.
Attiecībā uz galveno problemātisko jautājumu — kabotāžas tirgus liberalizācijas datuma noteikšanu — Padome uzskata savu pieeju par līdzsvarotu un piemērotu atbildi.
(1) Pārējie divi tiesību aktu priekšlikumi ir:
|
— |
priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem (10114/1/07 TRANS 194 CODEC 602 + REV 1 (en, fr, de)) un |
|
— |
priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum (pārstrādāta versija) (10102/2/07 TRANS 191 CODEC 601 + REV 2 (en, fr, de)). |