17.3.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 62/1

---

KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 5/2009,

ko Padome pieņēmusi 2009. gada 9. janvārī,

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 (…), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/C 62 E/01)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu (2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Lai pilnībā izveidotu autopārvadājumu iekšējo tirgu ar godīgiem konkurences noteikumiem, būtu vienveidīgi jāpiemēro kopīgi noteikumi attiecībā uz atļauju veikt kravu vai pasažieru autopārvadātāja profesionālo darbību (“autopārvadātāja profesionālā darbība”). Ar šiem kopīgajiem noteikumiem sekmētu autopārvadātāja profesionālo kvalifikāciju, tirgus racionalizāciju, uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti pārvadātāju, klientu un tautsaimniecības vispārīgās interesēs, kā arī uzlabotu ceļu satiksmes drošību. Turklāt ar šiem noteikumiem veicinās to, ka pārvadātāji faktiski izmantos tiesības veikt uzņēmējdarbību.

(2)

Ar Padomes Direktīvu 96/26/EK (1996. gada 29. aprīlis) par atļaušanu kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē (4), noteica obligātos nosacījumus attiecībā uz autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu un šim nolūkam nepieciešamo dokumentu savstarpēju atzīšanu. Taču pieredze, kā arī veiktā ietekmes novērtējuma un dažādu pētījumu dati liecina, ka dalībvalstīs minēto direktīvu piemēro ļoti atšķirīgi. Šādas atšķirības rada vairākas negatīvas sekas, jo īpaši konkurences traucējumus un to, ka tirgus nav pietiekami pārredzams un pārbaužu līmenis nav vienāds, kā arī pastāv risks, ka uzņēmumi ar zemu profesionālās kvalifikācijas līmeni var pavirši un mazāk vērīgi piemērot satiksmes drošības un sociālās labklājības noteikumus, kā rezultātā var tikt nodarīts kaitējums šīs nozares tēlam.

(3)

Šādas sekas ir negatīvas arī tādēļ, ka tās var traucēt iekšējā autopārvadājumu tirgus normālu darbību, jo starptautisko kravas pārvadājumu un dažu kabotāžas darbību tirgus ir atvērts visiem Kopienas uzņēmumiem. Vienīgais nosacījums, kas ir jāizpilda šiem uzņēmumiem, ir Kopienas licences saņemšana, kuru izsniedz, ja uzņēmums atbilst nosacījumiem autopārvadātāja profesionālās darbības uzsākšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (pārstrādāta versija) (5) un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum (pārstrādāta versija) (5).

(4)

Tādēļ būtu jāmodernizē pašreizējie noteikumi par autopārvadātāja profesionālās darbības atļaušanu, lai nodrošinātu to vienotāku un efektīvāku piemērošanu. Ņemot vērā to, ka šo noteikumu ievērošana ir pamata nosacījums, lai piekļūtu Kopienas tirgum, un to, ka šajā jomā piemērojamie juridiskie instrumenti ir regulas, visatbilstīgākais juridiskais instruments, lai regulētu autopārvadātāja profesionālās darbības atļaušanu, ir regula.

(5)

Dalībvalstīm būtu jāatļauj pielāgot nosacījumus, kas jāievēro, lai veiktu autopārvadātāja profesionālu darbību EK Līguma 299. panta 2. punktā minētajos tālākos reģionos, jo šiem reģioniem ir īpašas pazīmes un ierobežojumi. Tomēr uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību šajos reģionos un kuri izpilda tikai šos pielāgotos nosacījumus, lai veiktu autopārvadātāja profesionālu darbību, nevajadzētu uzskatīt par tādiem, kas ir ieguvuši Kopienas licenci. Ar pielāgotajiem nosacījumiem, lai veiktu autopārvadātāja profesionālu darbību, nevajadzētu apgrūtināt uzņēmumus, kuriem atļautu veikt autopārvadātāja profesionālu darbību un kuri izpilda visus šajā regulā paredzētos vispārīgos nosacījumus, lai veiktu pārvadājumus tālākos reģionos.

(6)

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, kopīgus noteikumus autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai būtu jāpiemēro pēc iespējas plaši, attiecinot uz visiem uzņēmumiem. Tomēr šīs regulas darbības jomā nebūtu jāiekļauj uzņēmumi, kas veic tikai tādus pārvadājumus, kuru ietekme uz pārvadājumu tirgu ir ļoti neliela.

(7)

Tās dalībvalsts pienākums, kurā veic uzņēmējdarbību, būtu pārliecināties, ka uzņēmums nepārtraukti atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, lai šo dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā varētu apturēt vai anulēt atļaujas, kas ļauj šim uzņēmumam darboties tirgū. Lai izpildītu autopārvadātāja profesionālās darbības atļaušanas nosacījumus un tos pienācīgi pārraudzītu, ir nepieciešams, ka uzņēmums faktiski un stabili veic uzņēmējdarbību.

(8)

Kompetentajām iestādēm būtu jāsaņem precīza informācija par fiziskajām personām, kas atbilst labas reputācijas un profesionālās kompetences prasībām. Šīm personām (“pārvadājumu vadītājiem”), būtu faktiski un nepārtraukti jāvada autopārvadājumu uzņēmuma pārvadājumu operācijas. Tādēļ būtu jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem persona uzskatāma par tādu, kas uzņēmumā faktiski un nepārtraukti vada pārvadājumu operācijas.

(9)

Pārvadājumu vadītāju labas reputācijas nosacījums ir tas, ka pārvadājumu vadītāji nav notiesāti par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem vai tiem nav piemērota sankcija, jo īpaši par smagiem Kopienas noteikumu pārkāpumiem autopārvadājumu jomā. Ja pārvadājumu vadītāju vai autotransporta uzņēmumu vienā vai vairākās dalībvalstīs notiesā vai soda par vissmagākajiem Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem, tad tam būtu jāzaudē labā reputācija, tiklīdz kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas ir notikusi pilnībā pabeigta un dokumentēta izmeklēšanas procedūra, ar ko piešķirtas būtiskas procesuālas tiesības un ir ievērotas atbilstīgās apelācijas tiesības.

(10)

Autopārvadājumu uzņēmuma finansiālajam stāvoklim jābūt tādam, lai nodrošinātu pareizu darbības uzsākšanu un labu uzņēmuma pārvaldīšanu. Bankas garantija vai profesionālās darbības apdrošināšana uzņēmumiem varētu būt vienkārša un no izmaksu viedokļa izdevīga metode uzņēmuma finanšu stāvokļa pierādīšanai.

(11)

Augsts profesionālās kvalifikācijas līmenis varētu palielināt autopārvadājumu nozares sociāli ekonomisko efektivitāti. Tādēļ pretendentiem uz pārvadājumu vadītāja amatu vajadzētu būt kvalitatīvām profesionālām zināšanām. Lai panāktu lielāku saskaņotību eksāmenu nosacījumos, kā arī lai veicinātu augstāku mācību kvalitāti, būtu jāparedz, ka dalībvalstis saskaņā ar pašu noteiktiem kritērijiem varētu pilnvarot eksaminācijas un apmācību centrus. Pārvadājumu vadītājiem būtu jāapgūst nepieciešamās zināšanas, lai vadītu gan iekšzemes, gan starptautisko pārvadājumu operācijas. Saraksts ar mācību priekšmetiem, kuros ir jābūt zināšanām, lai saņemtu profesionālās kompetences sertifikātu, kā arī eksāmenu organizēšanas kārtība var mainīties līdz ar tehnikas attīstību, tādēļ būtu jāparedz iespēja tos atjaunināt. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējām atbrīvot no eksāmenu kārtošanas personas, kas var apliecināt konkrētu ilgstošu pieredzi pārvadājumu darbību vadīšanā.

(12)

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci un panāktu autopārvadājumu atbilstību noteikumiem, dalībvalstu uzraudzības līmenim vajadzētu būt saskaņotam. Valstu iestādēm, kuru pienākums ir uzraudzīt uzņēmumus un to atļauju derīgumu, šajā ziņā ir izšķirīga nozīme, tādēļ būtu jānodrošina, ka šīs iestādes vajadzības gadījumā pieņem piemērotus pasākumus, jo īpaši, lai apturētu vai anulētu atļaujas vai atzītu par nepiemērotiem atkārtoti paviršus un nevērīgus pārvadājumu vadītājus.

(13)

Labāk organizēta administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm darītu efektīvāku to uzņēmumu uzraudzību, kuri darbojas vairākās dalībvalstīs, un samazinātu administratīvās izmaksas nākotnē. Uzņēmumu elektroniskie reģistri, kas ir savstarpēji savienoti Eiropas līmenī, ievērojot noteikumus par personas datu aizsardzību, atvieglotu minēto sadarbību un mazinātu uzņēmumu un iestāžu izmaksas, kas ir saistītas ar pārbaudēm. Dažās dalībvalstīs jau darbojas valstu elektroniskie reģistri. Turklāt jau pastāv infrastruktūra, lai veiktu vairāku dalībvalstu savstarpēju saslēgšanu. Tādēļ elektronisko reģistru sistemātiskāka izmantošana varētu palīdzēt ievērojami samazināt ar pārbaudēm saistītas administratīvās izmaksas, uzlabojot pārbaužu efektivitāti.

(14)

Daži valstu elektroniskajos reģistros iekļautie dati par pārkāpumiem un sankcijām ir personas dati. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6), un jo īpaši attiecībā uz personas datu apstrādes kontroli, ko veic valsts iestādes, attiecīgo personu tiesībām saņemt informāciju, piekļuves tiesībām un tiesībām izteikt iebildumus. Šajā regulā noteikts, ka šādi dati būtu jāglabā vismaz divus gadus, lai nepieļautu, ka citās dalībvalstīs nodibina neatbilstīgus uzņēmumus.

(15)

Valsts elektronisko reģistru pakāpeniska savstarpēja savienošana ir vajadzīga gan tādēļ, lai panāktu ātru un efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, gan arī, lai nodrošinātu, ka pārvadātāji nemēģina vai neuzdrošinās izdarīt smagus pārkāpumus dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kurās viņi veic uzņēmējdarbību. Savstarpējas savienošanas nolūkā būtu kopīgi jānosaka precīzs apmaināmo datu formāts un apmaiņas tehniskās procedūras.

(16)	Lai dalībvalstu savstarpēja informācijas apmaiņa būtu efektīva, šim uzdevumam būtu jāizraugās valsts kontaktpunkti un būtu jāprecizē dažas kopīgas procedūras vismaz attiecībā uz pārsūtāmās informācijas veidu un termiņiem, kuros jāpārsūta šī informācija.

(17)

Lai sekmētu uzņēmējdarbības veikšanas brīvību, kā pietiekams labas reputācijas apliecinājums autopārvadātāja darbības sākšanai uzņēmējdarbības dalībvalstī būtu jāpieņem tās dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegti atbilstīgi dokumenti, kur pārvadājumu vadītājs dzīvojis, ar noteikumu, ka attiecīgās personas nav atzītas par nepiemērotām autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai citās dalībvalstīs.

(18)	Lai sekmētu uzņēmējdarbības veikšanas brīvību, dalībvalstij, kurā veic uzņēmējdarbību, attiecībā uz profesionālo kompetenci kā pietiekams apliecinājums būtu jāpieņem saskaņā šo regulu izsniegts vienota parauga sertifikāts.

(19)

Kopienas līmenī ir vajadzīga stingrāka pārraudzība attiecībā uz šīs regulas noteikumu piemērošanu, kas nozīmē, ka, pamatojoties uz ziņojumiem, kas sagatavoti, izmantojot valsts reģistrus, ziņojumi par autopārvadājumu nozares uzņēmumu labo reputāciju, finansiālo stāvokli un profesionālo kompetenci būtu regulāri jānosūta Komisijai.

(20)	Dalībvalstīm būtu jāparedz sankcijas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(21)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, modernizēt noteikumus, ar kuriem reglamentē autopārvadātāja profesionālās darbības atļaušanu, lai tos piemērotu vienoti un efektīvi visās dalībvalstīs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstis, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(22)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(23)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro izstrādāt to pārkāpumu sarakstu, norādot tajā pārkāpumu smaguma kategorijas, veidus un pakāpes, kuru rezultātā autopārvadātājs zaudē labo reputāciju, pielāgot tehnikas attīstībai šīs regulas I, II un III pielikumu par to, kādas zināšanas ir jāņem vērā, lai dalībvalstī atzītu pārvadājumu vadītāja profesionālo kompetenci, kā arī pielikumu par profesionālās kompetences sertifikātu, un sagatavot sarakstu ar pārkāpumiem, kas, papildus šīs regulas IV pielikumā norādītajiem, var būt par pamatu labas reputācijas zaudēšanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus vai papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(24)	Direktīva 96/26/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu reglamentē autopārvadātāja profesionālās darbības atļaušanu un šīs profesijas veikšanu.

2.   Šo regulu piemēro visiem uzņēmumiem, kas ir reģistrēti Kopienā un veic autopārvadātāja profesionālo darbību. To tāpat piemēro uzņēmumiem, kas plāno iesaistīties autopārvadātāja profesionālā darbībā. Atsaucoties uz uzņēmumiem, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību, vajadzības gadījumā to uzskata arī par atsauci uz uzņēmumiem, kuri plāno iesaistīties šādā darbībā.

3.   Attiecībā uz Līguma 299. panta 2. punktā minētajiem reģioniem, attiecīgās dalībvalstis var pielāgot autopārvadātāja profesionālās darbības nosacījumus, ja attiecīgās darbības šajos reģionos pilnībā veic uzņēmumi, kas tur veic uzņēmējdarbību.

4.   Atkāpjoties no 2. punkta, šo regulu, ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi, nepiemēro:

a)	uzņēmumiem, kas veic kravu autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus, kuru pilns svars nepārsniedz 3,5 tonnas. Tomēr dalībvalstis visiem autopārvadājumu veidiem vai to daļai var pazemināt šo svara ierobežojumu;

b)	uzņēmumiem, kuri noteiktus pasažieru autopārvadājumus veic tikai bezpeļņas nolūkā vai bez maksas, vai kuriem ir cita pamatnodarbošanās, kas nav pasažieru autopārvadājumi;

c)	uzņēmumiem, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskus transportlīdzekļus, kuru maksimālais atļautais ātrums nepārsniedz 40 km/h.

5.   Dalībvalstis var no visu vai dažu šīs regulas noteikumu piemērošanas atbrīvot autotransporta uzņēmumus, kas darbojas vienīgi iekšzemes pārvadājumos, kuriem ir tikai niecīga ietekme uz pārvadājumu tirgu to:

a)	pārvadājamo kravu īpašību dēļ vai

b)	pārvadājumu īso attālumu dēļ.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	“kravu autopārvadātāja profesionālā darbība” ir darbība, ko veic ikviens uzņēmums, kas nodarbojas ar kravu komercpārvadājumiem, izmantojot mehāniskos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus;

2)

“pasažieru autopārvadātāja profesionālā darbība” ir darbība, ko veic ikviens uzņēmums, kas sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus plašai sabiedrībai vai konkrētām lietotāju kategorijām, saņemot par to samaksu no pārvadātās personas vai pārvadājumu organizētāja, izmantojot mehāniskus transportlīdzekļus, kas ir uzbūvēti un aprīkoti tā, lai būtu piemēroti vairāk kā deviņu personu pārvadāšanai, ietverot šoferi, un ir šim nolūkam paredzēti;

3)	“autopārvadātāja profesionālā darbība” ir pasažieru autopārvadātāja profesionālā darbība vai kravu autopārvadātāja profesionālā darbība;

4)

“uzņēmums” ir pasažieru pārvadājumos iesaistīta jebkura fiziska persona, jebkura juridiska persona, kas gūst vai negūst peļņu, jebkura apvienība vai personu grupa, kam nav juridiskās personas statusa un kas gūst vai negūst peļņu, vai jebkura publiska iestāde, kura pati ir juridiskā persona vai arī ir atkarīga no iestādes, kura ir juridiskā persona, vai arī ikviena fiziska vai juridiska persona, kas komerciālos nolūkos veic kravu pārvadājumus;

5)	“pārvadājumu vadītājs” ir fiziska persona, ko algo uzņēmums, vai gadījumā, ja uzņēmums ir fiziska persona, tad šī persona vai, attiecīgā gadījumā, cita fiziska persona, kuru tā ir izraudzījusies uz līguma pamata un kura faktiski un nepārtraukti vada uzņēmuma pārvadājumu operācijas;

6)	“atļauja autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai” ir administratīvs lēmums, ar kuru uzņēmumam, kas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, atļauj veikt autopārvadātāja profesionālo darbību;

7)

“kompetentā iestāde” ir valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iestāde dalībvalstī, kura, lai izsniegtu atļauju veikt autopārvadātāja profesionālu darbību, pārbauda uzņēmuma atbilstību nosacījumiem, kas paredzēti šajā regulā, un kurai ir pilnvaras izsniegt, apturēt vai anulēt atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai;

8)	“dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību” ir dalībvalsts, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, neatkarīgi no tā vai pārvadājumu vadītāja izcelsme ir vai nav citā dalībvalstī.

3. pants

Autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas prasības

1.   Uzņēmumiem, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību:

a)	faktiski un stabili jāveic uzņēmējdarbība kādā dalībvalstī;

b)	jābūt labai reputācijai;

c)	jābūt atbilstīgam finansiālajam stāvoklim;

d)	jābūt nepieciešamai profesionālajai kompetencei.

2.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu noteikt papildu prasības, kam jābūt samērīgām un nediskriminējošām un kas uzņēmumiem jāizpilda, lai veiktu autopārvadātāja profesionālo darbību.

4. pants

Pārvadājumu vadītājs

1.   Uzņēmums, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību, izraugās vismaz vienu fizisku personu, kas atbilst 3. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktā paredzētajām prasībām, kā arī:

a)	kurai faktiski un nepārtraukti jāvada uzņēmuma pārvadājumu operācijas;

b)	kurai jābūt faktiski saistītai ar uzņēmumu, piemēram, jābūt tā nodarbinātai personai, direktoram, īpašniekam vai akcionāram vai arī jāpārvalda šis uzņēmums, vai arī, ja uzņēmums ir fiziska persona, viņam ir jābūt šai personai; un

c)	kurai ir jābūt Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam.

2.   Ja uzņēmums neatbilst 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajām profesionālās kompetences prasībām, kompetentā iestāde var izsniegt atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, pat ja saskaņā ar šā panta 1. punktu nav izraudzīts pārvadājumu vadītājs ar nosacījumu, ka:

a)	tas izraugās Kopienā pastāvīgi dzīvojošu fizisku personu, kas atbilst 3. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktā noteiktajām prasībām, un kas uz līguma pamata uzņēmuma vārdā ir pilnvarota veikt uzņēmuma pārvadājumu vadītāja pienākumus;

b)

līgumā, kas noslēgts starp uzņēmumu un a) apakšpunktā minēto personu, ir noteikti pienākumi, kas minētajai personai faktiski un nepārtraukti jāpilda, un norādīti šīs personas pārvadājuma vadītāja pienākumi. Nosakāmajos pienākumos jo īpaši ir iekļauta transportlīdzekļu tehniskās apkopes uzraudzība, pārvadājumu līgumu un dokumentu pārbaude, galvenie grāmatvedības jautājumi, kravu sadale šoferiem un automašīnām, un drošības pasākumu kontrole;

c)

kā pārvadājumu vadītājs a) apakšpunktā minētā persona var vadīt pārvadājumu operācijas ne vairāk kā četros dažādos uzņēmumos, kuru kopējā autoparka automašīnu skaits nepārsniedz 50 automašīnas. Dalībvalstis var pieņem lēmumu par to uzņēmumu skaitu un/vai tā kopējā autoparka apjomu, ko minētā persona var vadīt;

d)	persona, kas minēta a) apakšpunktā, konkrētos pienākumus veic tikai uzņēmuma interesēs un tās atbildība ir neatkarīga no jebkura uzņēmuma, kura labā attiecīgais uzņēmums veic pārvadājumu darbības.

3.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka saskaņā ar 1. punktu izraudzītu pārvadājumu vadītāju nevar izraudzīt arī saskaņā ar 2. punktu, vai arī viņu var izraudzīt tikai attiecībā uz ierobežotu uzņēmumu vai autoparka automašīnu skaitu, kas ir mazāks par 2. punkta c) apakšpunktā minēto.

4.   Uzņēmums informē kompetento iestādi par izraudzīto pārvadājumu vadītāju vai vadītājiem.

II NODAĻA

NOSACĪJUMI, KAS JĀIZPILDA, LAI IEVĒROTU 3. PANTĀ PAREDZĒTĀS PRASĪBAS

5. pants

Uzņēmējdarbības veikšanas vietas nosacījumi

Lai izpildītu 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā izvirzītās prasības, uzņēmumam attiecīgajā dalībvalstī ir:

a)

jābūt juridiskai adresei ar telpām, kurās pēc kompetentās iestādes lūguma uzņēmums var tai uzrādīt savus uzņēmējdarbības dokumentus, jo īpaši visus grāmatvedības dokumentus, personālvadības dokumentus, darba un atpūtas laika uzskaites dokumentus un visus citus dokumentus, kuriem jābūt kompetentai iestādei pieejamiem, lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas nosacījumiem. Dalībvalstis var izvirzīt prasības, ka šie dokumenti jebkurā laikā ir pieejami to uzņēmumu telpās, kas to teritorijā veic uzņēmējdarbību;

b)	pēc atļaujas piešķiršanas tam jābūt vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, kas ir pilnīgā uzņēmuma īpašumā vai rīcībā, piemēram, izmantojot īrējumpirkšanu vai nomas vai līzinga līgumu, un kuri ir reģistrēti vai kā savādāk piedalās satiksmē saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem;

c)	efektīvi un nepārtraukti jāveic darbības šīs dalībvalsts saimnieciskās darbības centrā, kuram ir pieejamas vajadzīgās ierīces.

6. pants

Labas reputācijas prasības nosacījumi

1.   Saskaņā ar šā panta 2. punktu dalībvalstis paredz nosacījumus, kas jāpilda uzņēmumiem un pārvadājumu vadītājiem, lai atbilstu 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajai prasībai par labu reputāciju.

Nosakot to, vai uzņēmums atbilst minētajai prasībai, dalībvalstis ņem vērā uzņēmuma, tā pārvadājumu vadītāju un jebkuras citas tādas attiecīgas personas rīcību, kā dalībvalstis to var būt noteikušas. Jebkura atsauce šajā pantā uz uzņēmuma notiesāšanu, sankcijām vai pārkāpumiem nozīmē, ka tie attiecas uz pašu uzņēmumu, tā pārvadājumu vadītājiem un jebkurām citām attiecīgām personām, kā dalībvalstis to var būt noteikušas.

Pirmajā daļā minētajos nosacījumos ir iekļauts vismaz turpmāk norādītais:

a)

nav nopietna pamatojuma apstrīdēt pārvadājumu vadītāja vai attiecīgā transporta uzņēmuma labo reputāciju, ja tie, piemēram, nav tikuši notiesāti vai tiem nav piemērotas sankcijas par jebkādiem smagiem to valsts spēkā esošo normatīvo aktu pārkāpumiem šādās jomās: i) komerctiesības, ii) maksātnespējas tiesības, iii) samaksu un nodarbināšanas nosacījumi profesijā, iv) ceļu satiksme, v) profesionālā atbildība; un

b)

pārvadājumu vadītājs vai transporta uzņēmums vienā vai vairāk dalībvalstīs nav bijis notiesāts par smagu kriminālnoziegumu vai sodīts par Kopienas tiesību aktu smagiem pārkāpumiem, kas jo īpaši attiecas uz: i) transportlīdzekļa vadīšanas laika un transportlīdzekļa vadītāja atpūtas laika, darba laika un kontrolierīču uzstādīšanu un izmantošanu; ii) starptautiskajā satiksmē izmantojamo komerciālo transportlīdzekļu maksimālajām svara un gabarītu normām; iii) transportlīdzekļu vadītāju sākotnējo kvalifikāciju un turpmāko apmācību; iv) komerciālo transportlīdzekļu tehnisko pārbaudi uz ceļiem, tostarp mehānisko transportlīdzekļu obligātajām tehniskajām pārbaudēm; v) piekļuvi starptautisko kravu autopārvadājumu tirgum vai arī, atkarībā no gadījuma, piekļuvi pasažieru autopārvadājumu tirgum; vi) bīstamu kravu autopārvadājumu drošību; vii) ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos; viii) autovadītāja apliecību; ix) profesionālās darbības atļaušanu; x) dzīvnieku pārvadāšanu.

2.   Piemērojot 1. punkta trešās daļas b) apakšpunktu:

a)

ja pārvadājumu vadītājs vai uzņēmums vienā vai vairāk dalībvalstīs ir notiesāts par smagu kriminālnoziegumu vai sodīts par vienu vai vairāk IV pielikumā izklāstīto Kopienas tiesību aktu vissmagākajiem pārkāpumiem, dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, īsteno atbilstīgu un laicīgu pienācīgi pabeigtu administratīvo procedūru, tostarp, ja vajadzīgs, veicot pārbaudi attiecīgā uzņēmuma telpās. Ar šo procedūru nosaka, vai, īpašu apstākļu dēļ, labas reputācijas zaudēšana konkrētajā gadījumā būtu nesamērīga reakcija. Jebkādi secinājumi ir pietiekami pierādīti un pamatoti. Ja kompetentā iestāde secina, ka labas reputācijas zaudējums būtu nesamērīga reakcija, tā var pieņemt lēmumu, ka attiecīgiem faktiem nav nekādas ietekmes uz labu reputāciju. Šādā gadījumā attiecīgos pamatojumus ievada valsts reģistrā. Šādu lēmumu skaitu norāda 26. panta 1. punktā minētajā ziņojumā. Ja kompetentā iestāde secina, ka labas reputācijas zaudējums nav uzskatāms par nesamērīgu reakciju, tad notiesāšana vai sankcija rada labas reputācijas zaudējumu;

b)

Komisija sastāda Kopienas noteikumu tādu pārkāpumu kategoriju, veidu un smaguma pakāpju sarakstu, kuri papildus IV pielikumā norādītajiem pārkāpumiem var izraisīt labas reputācijas zaudēšanu. Dalībvalstis ņem vērā informāciju par minētajiem pārkāpumiem, tostarp informāciju, kas saņemta no citām dalībvalstīm, nosakot prioritātes pārbaudēm saskaņā ar 12. panta 1. punktu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, attiecībā uz maksām un atlīdzību pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šajā sakarā Komisija: i) izstrādā visbiežāk sastopamo pārkāpumu kategorijas un veidus; ii) definē pārkāpumu smaguma pakāpi, ņemot vērā to potenciālu radīt risku, kuru rezultātā var tikt nopietni apdraudēta dzīvība vai nodarīti smagi miesas bojājumi; un iii) norāda biežumu, lai pārkāpumus, ja tie atkārtojas biežāk, kvalificētu par smagākiem pārkāpumiem, ņemot vērā to, cik šoferu izmanto pārvadājumos, kurus vada pārvadājumu vadītājs.

3.   Prasību, kas paredzēta 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā neuzskata par izpildītu līdz dienai, kad saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem tiek veikta reabilitācija vai jebkāds cits pasākums ar līdzvērtīgu iedarbību.

7. pants

Finansiālā stāvokļa prasības nosacījumi

1.   Lai izpildītu 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto prasību, uzņēmums vienmēr attiecīgā budžeta gada laikā ir spējīgs izpildīt tā finanšu saistības. Šajā nolūkā uzņēmums, pamatojoties uz gada pārskatiem, kurus apstiprinājis auditors vai cita attiecīgi pilnvarota persona, pierāda, ka katru gadu viņa rīcībā ir kapitāls un rezerves, kuru vērtība ir vismaz EUR 9 000 par vienu izmantoto transportlīdzekli un EUR 5 000 par katru papildu izmantoto transportlīdzekli.

Šajā regulā euro vērtību nosaka reizi piecos gados to dalībvalstu valūtām, kuras nepiedalās Eiropas Monetārās savienības trešajā posmā. Piemēro valūtas kursus, kas ir noteikti oktobra pirmajā darbadienā un publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tie stājas spēkā nākamā kalendārā gada 1. janvārī.

Pirmajā daļā minētie bilances posteņi ir definēti Padomes ceturtajā Direktīvā 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (8).

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut uzņēmumam apliecināt savu finansiālo stāvokli ar dokumentu, piemēram, par profesionālās atbildības apdrošināšanas apliecinājumu, ko ir izsniegusi viena vai vairākas bankas vai citas finanšu iestādes, tostarp apdrošināšanas kompānijas, kuras sniedz kopēju un solidāru galvojumu par uzņēmumu attiecībā uz summām, kas noteiktas 1. punkta pirmajā daļā. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka ar tās kompetentās iestādes piekrišanu, kura izsniedz atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, var nobloķēt bankas garantiju, kuru var atbrīvot tikai ar minētās iestādes piekrišanu.

3.   Panta 1. punktā minētie gada pārskati un 2. punktā minētais galvojums, kurus paredzēts pārbaudīt, attiecas uz saimniecisko vienību, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā ir bijusi pieprasīta atļauja, nevis uz jebkuru citu vienību, kas veic uzņēmējdarbību jebkurā citā dalībvalstī.

8. pants

Profesionālās kompetences prasības nosacījumi

1.   Lai izpildītu 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta paredzēto prasību, attiecīgai personai vai attiecīgām personām ir I pielikuma I daļā minētajam līmenim atbilstīgas zināšanas šajā iedaļā uzskaitītajos mācību priekšmetos. Šīs zināšanas pierāda, izmantojot obligātu rakstisku eksāmenu, ko, ja dalībvalsts pieņem attiecīgu lēmumu, var papildināt ar mutisko eksāmenu. Šos eksāmenus rīko saskaņā ar I pielikuma II daļu. Šajā sakarā dalībvalstis var pieņemt lēmumu pirms eksāmena paredzēt mācības.

2.   Panta 1. punktā minētos rakstiskos un mutiskos eksāmenus drīkst organizēt un par tiem izsniegt sertifikātus tikai tās iestādes vai struktūras, kurām šim nolūkam dalībvalsts saskaņā ar tās noteiktajiem kritērijiem ir izdevusi attiecīgu atļauju. Dalībvalstis regulāri pārbauda, vai eksāmeni, ko rīko šīs iestādes vai struktūras, atbilst I pielikumam.

3.   Dalībvalstis saskaņā ar to noteiktajiem kritērijiem var dot struktūrām atbilstīgu atļauju nodrošināt pretendentiem kvalitatīvu apmācību, lai tie varētu labi sagatavoties eksāmenam, un turpmākas mācības pārvadājumu vadītājiem zināšanu atjaunināšanai, ja viņi to vēlas.

4.   Ja persona ir saņēmusi noteiktas augstākās vai tehniskās izglītības kvalifikācijas, kuras piešķirtas tajā pašā dalībvalstī un nodrošina zināšanas visos I pielikumā uzskaitītos mācību priekšmetos un kuras dalībvalsts īpaši norādījusi šim nolūkam, tad dalībvalsts viņu var atbrīvot no obligātām pārbaudēm šajos priekšmetos, par kuriem piešķirta kvalifikācija. Šo izņēmumu piemēro tikai tām I pielikuma daļām, par kurām izsniegtā kvalifikācija attiecas uz visiem mācību priekšmetiem, kas uzskaitīti zem katras daļas virsraksta.

Dalībvalsts var atbrīvot no īpašām eksāmena daļām personas, kas uzrāda profesionālās kompetences sertifikātus, kuri ir derīgi, lai attiecīgā dalībvalstī veiktu iekšzemes pārvadājumus.

5.   Panta 2. punktā minētā iestādes vai struktūras izdots sertifikāts ir jāuzrāda kā profesionālās kompetences apliecinājums. Šis sertifikāts nav nododams citai personai. To sagatavo saskaņā ar aizsardzības elementiem un sertifikāta paraugu, kas attiecīgi iekļauti II un III pielikumā, un tajā jābūt attiecīgi pilnvarotas izsniedzējas iestādes vai struktūras zīmoga nospiedumam.

6.   Komisija pielāgo I, II un III pielikumu tehnikas attīstībai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

7.   Attiecībā uz mācībām, eksāmeniem un atļaujām Komisija veicina un atvieglo pieredzes un informācijas apmaiņu dalībvalstu starpā, tostarp izmantojot jebkuru tās izraudzītu struktūru.

9. pants

Atbrīvojums no eksāmena

Dalībvalsts var pieņemt lēmumu atbrīvot no prasības kārtot 8. panta 1. punktā minēto eksāmenu personas, kas pierāda, ka tās nepārtraukti 15 gadus pirms … (9) dalībvalstī ir vadījušas kravu autopārvadājumu vai pasažieru autopārvadājumu uzņēmumu.

III NODAĻA

ATĻAUJU IZSNIEGŠANA UN PĀRRAUDZĪBA

10. pants

Kompetentās iestādes

1.   Katra dalībvalsts norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu īstenošanu. Kompetentajām iestādēm ir šādas pilnvaras:

a)	izskatīt uzņēmumu iesniegtos pieteikumus;

b)	izsniegt atļaujas autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, kā arī apturēt vai anulēt šīs atļaujas;

c)	atzīt fizisku personu par nepiemērotu, lai vadītu uzņēmuma pārvadājumu operācijas kā pārvadājumu vadītājs;

d)	veikt nepieciešamus kontroles pasākumus, lai pārbaudītu uzņēmuma atbilstību 3. pantā paredzētajām prasībām.

2.   Kompetentās iestādes publisko visus šajā regulā paredzētos nosacījumus, jebkurus citus valsts normatīvos aktus un procedūras, kuras jāizpilda ieinteresētajiem pretendentiem, kā arī attiecīgus izskaidrojumus.

11. pants

Pieteikumu izskatīšana un reģistrācija

1.   Transporta uzņēmumiem, kas atbilst 3. pantā paredzētajām prasībām, pēc pieteikuma iesniegšanas atļauj veikt autopārvadātāja profesionālo darbību. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka uzņēmums, kas iesniedzis pieteikumu, atbilst minētajā pantā paredzētajām prasībām. Dalībvalstis var attiecīgos valsts tiesību aktos norādīt pārvadātāju profesionālās darbības veikšanas atļauju termiņus.

Izvērtējot pieteikumu, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. …/2009 un (EK) Nr. …/2009 var izsniegt Kopienas licenci. Dalībvalsts var izsniegt cita veida licenci, kas nav Kopienas licence, uzņēmumam, kas veic autopārvadājumus tikai minētās dalībvalsts teritorijā.

2.   Kompetentā iestāde 16. pantā minētajā valsts elektroniskajā reģistrā reģistrē datus, kas attiecas uz uzņēmumiem, kurus tie pilnvaro un kuri minēti 16. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā.

3.   Kompetentā iestāde iespējami drīz un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemti visi pieteikuma izvērtēšanai vajadzīgie dokumenti, izskata pieteikumu atļaujas saņemšanai. Kompetentā iestāde pienācīgi pamatotos gadījumos minēto termiņu var pagarināt vēl par diviem mēnešiem.

4.   Līdz 2012. gada 31. decembrim kompetentā iestāde, izvērtējot uzņēmuma atbilstību prasībām par labu reputāciju, jebkādu šaubu gadījumā pārbauda, vai uzņēmuma izraudzītais pārvadājumu vadītājs vai izraudzītie pārvadājumu vadītāji pieteikuma iesniegšanas laikā vienā no dalībvalstīm saskaņā ar 14. pantu nav atzīti par nepiemērotiem uzņēmuma pārvadājumu operāciju vadīšanai.

No 2013. gada 1. janvāra kompetentā iestāde, izvērtējot uzņēmuma atbilstību prasībām par labu reputāciju, pārbauda, piekļūstot 16. panta 2. punkta pirmās daļas f) apakšpunktā minētajiem datiem, vai nu izmantojot tiešu drošu piekļuvi attiecīgām valstu reģistra daļām, vai ar lūgumu, vai uzņēmuma norīkotais pārvadājumu vadītājs vai norīkotie pārvadājumu vadītāji pieteikuma iesniegšanas laikā vienā no dalībvalstīm saskaņā ar 14. pantu nav atzīti par nepiemērotiem uzņēmuma pārvadājumu operāciju vadīšanai.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus un attiecas uz termiņa atlikšanu uz ilgākais trim gadiem, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5.   Uzņēmumi, kuriem ir atļauja autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, 28 dienu laikā vai īsākā laikposmā, kā noteikusi dalībvalsts, informē kompetento iestādi, kura izsniegusi minēto atļauju, par izmaiņām 2. punktā minētajos datos.

12. pants

Pārbaudes

1.   Kompetentās iestādes uzrauga, ka uzņēmumi, kuri saņēmuši atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, nepārtraukti atbilst 3. pantā paredzētajām prasībām. Šajā sakarā dalībvalstis veic kontroles pasākumus, kas mērķē uzņēmumus, kuri atzīti par paaugstināta riska uzņēmumiem. Šim nolūkam dalībvalstis riska novērtējuma sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā (10) 9. pantu, attiecina arī uz visiem šīs regulas 6. pantā noteiktajiem pārkāpumiem.

2.   Līdz 2014. gada 31. decembrim dalībvalstis veic kontroles pasākumus vismaz reizi piecos gados, lai pārbaudītu, vai uzņēmumi ievēro 3. pantā paredzētās prasības.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, un kas attiecas uz pirmajā daļā minētā termiņu atlikšanu, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Dalībvalsts saskaņā ar Komisijas lūgumu attiecīgi pamatotos gadījumos veic atsevišķus kontroles pasākumus, lai pārbaudītu, vai konkrēts uzņēmums joprojām izpilda nosacījumus attiecībā uz autopārvadātāja profesionālās darbības uzsākšanu. Dalībvalsts informē Komisiju gan par minēto kontroles pasākumu rezultātiem, gan arī par pieņemtajiem pasākumiem, ja ticis konstatēts, ka uzņēmums vairs nepilda prasības, kas paredzētas šajā regulā.

13. pants

Atļauju apturēšana un anulēšana

1.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka pastāv risks, ka uzņēmums vairs nespēs izpildīt 3. pantā paredzētās prasības, šī iestāde par to informē uzņēmumu. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka uzņēmums vairs neizpilda vienu vai vairākas no šīm prasībām, tā nosaka vienu no turpmāk norādītajiem termiņiem, kurā uzņēmums var labot situāciju:

a)	ja pārvadājumu vadītājs vairs neatbilst prasībām attiecībā uz labu reputāciju vai profesionālo kompetenci — ne vairāk kā seši mēneši, lai pieņemtu darbā pārvadājumu vadītāja aizvietotāju; šo termiņu var pagarināt par sešiem mēnešiem pārvadājumu vadītāja nāves vai invaliditātes gadījumā;

b)	ja uzņēmumam ir nepieciešams labot situāciju, pierādot, ka tā uzņēmējdarbība ir efektīva un stabila — ne vairāk kā seši mēneši;

c)	ja uzņēmuma finansiālais stāvoklis neatbilst prasībām — ne vairāk kā seši mēneši, lai parādītu, ka šī prasība atkal un nepārtraukti būs izpildīta.

2.   Kompetentā iestāde var prasīt, lai uzņēmums, kura atļaujas darbība ir apturēta vai anulēta, nodrošinātu, ka pirms jebkāda reabilitācijas pasākuma veikšanas tā pārvadājumu vadītāji ir nokārtojuši eksāmenus, kas minēti 8. panta 1. punktā.

3.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka uzņēmums vairs neizpilda vienu vai vairākas no 3. pantā paredzētajām prasībām, tā atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai aptur vai anulē vēlākais, kad beidzas šā panta 1. punktā minētie termiņi.

14. pants

Atzinums par pārvadājumu vadītāja nepiemērotību

1.   Ja pārvadājumu vadītājs zaudē labu reputāciju saskaņā ar 6. pantu, kompetentā iestāde pasludina minēto pārvadājumu vadītāju par nepiemērotu uzņēmuma pārvadājumu operāciju vadīšanai.

2.   Par nepiemērotu pārvadājumu operāciju vadīšanai pasludināta pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikāts, kas minēts 8. panta 6. punktā, nav derīgs nevienā dalībvalstī, kamēr nav veikts reabilitācijas pasākums saskaņā ar attiecīgiem valsts tiesību aktu noteikumiem.

15. pants

Kompetento iestāžu lēmumi un to pārsūdzība

1.   Dalībvalstu kompetento iestāžu saskaņā ar šo regulu pieņemtajos negatīvajos lēmumos, tostarp tādos, ar kuriem noraida, aptur vai anulē spēkā esošu atļauju vai atzīst pārvadājumu vadītāja nepiemērotību, norāda iemeslus, kas ir šo lēmumu pamatā.

Šajos lēmumos ņem vērā to pieejamo informāciju par uzņēmuma vai pārvadājumu vadītāja izdarītiem pārkāpumiem, kura var graut uzņēmuma labo reputāciju, kā arī visu citu kompetentās iestādes rīcībā esošo informāciju. Lēmumā tās precizē, kādus reabilitācijas pasākumus piemēro atļaujas apturēšanas vai atzinuma par nepiemērotību gadījumā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgiem uzņēmumiem un personām ir iespēja pārsūdzēt 1. punktā minētos lēmumus vismaz vienā neatkarīgā un objektīvā struktūrā vai tiesā.

IV NODAĻA

VIENKĀRŠOŠANA UN ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

16. pants

Valstu elektroniskie reģistri

1.   Lai īstenotu šo regulu un jo īpaši tās 11. līdz 14. pantu, un 26. pantu, katra dalībvalsts uztur valsts elektronisko reģistru, kurā tā reģistrē autopārvadājumu uzņēmumus, kuriem šīs dalībvalsts izraudzītā kompetentā iestāde ir izsniegusi atļaujas autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai. Šā reģistra datus apstrādā šim nolūkam izraudzītas publiskas iestādes uzraudzībā. Valsts elektroniskajā reģistrā ietvertie atbilstīgie dati ir pieejami visām attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Vēlākais 2009. gada 1. jūnijā Komisija izdod pamatnostādnes par prasību minimumu datiem, ko valstu elektroniskos reģistros paredzēts ievadīt, sākot no to izveides dienas, lai atvieglotu turpmākus reģistru savstarpējus savienojumus. Tā var ieteikt iekļaut transportlīdzekļu reģistrācijas zīmju datus, ko pievieno papildus 2. punktā minētajiem datiem.

2.   Valsts elektroniskajā reģistrā glabājas vismaz šādi dati:

a)	uzņēmuma nosaukums un juridiskā forma;

b)	uzņēmuma juridiskā adrese;

c)	to izraudzīto pārvadājumu vadītāju vārdi, kuriem jāizpilda labas reputācijas un profesionālās kompetences nosacījumi, vai, attiecīgajos gadījumos, juridiskā pārstāvja vārds;

d)	atļaujas veids un to transportlīdzekļu skaits, uz kuriem tā attiecas, un, attiecīgajos gadījumos, Kopienas licences un apliecināto kopiju sērijas numurs;

e)	to regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto smago pārkāpumu skaits, kategorija un veids, par kuriem pēdējo divu gadu laikā ir notiesāts vai sodīts;

f)	to personu vārdi, kuras ir pasludinātas par nepiemērotām uzņēmuma pārvadājumu operāciju vadīšanai, kamēr netiek atjaunota šādas personas labā reputācija saskaņā ar 6. panta 3. punktu, kā arī piemērojamie reabilitācijas pasākumi.

Piemērojot e) apakšpunktu, dalībvalstis līdz 2015. gada 31. decembrim var izvēlēties valsts elektroniskajā reģistrā iekļaut tikai IV pielikumā paredzētos vissmagākos pārkāpumus.

Dalībvalstis var izvēlēties pirmās daļas e) un f) apakšpunktā minētos datus glabāt atsevišķos reģistros. Šādā gadījumā visu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm atbilstīgos datus dara pieejamus pēc pieprasījuma vai tieši. Pieprasīto informāciju sniedz rakstveidā 30 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Jebkurā gadījumā pirmās daļas e) un f) apakšpunktā minētie dati iestādēm, kas nav kompetentās iestādes, ir pieejama tikai tad, ja tām ir pienācīgi piešķirtas kontroles un sankciju noteikšanas pilnvaras autopārvadājumu jomā, un to ierēdņi ir zvērināti vai tiem ir līdzvērtīgs oficiāls pienākums glabāt noslēpumu.

3.   Datus par uzņēmumu, kura atļaujas darbība ir apturēta vai anulēta, valsts elektroniskajā reģistrā saglabā divus gadus no apturēšanas derīguma termiņa beigām vai no atļaujas anulēšanas, un pēc tam tos nekavējoties dzēš.

Datus attiecībā uz personu, kas pasludināta par autopārvadātāja darbībai nepiemērotu, saglabā valsts elektroniskajā reģistrā tik ilgi, kamēr saskaņā ar 6. panta 3. punktu netiek atjaunota minētās personas labā reputācija. Ja ir veikti šādi reabilitācijas vai līdzvērtīgi pasākumi, datus nekavējoties dzēš.

Pirmajā un otrajā daļā minētajos datos iekļauj atļauju apturēšanas vai anulēšanas, vai, attiecīgā gadījumā, atzinuma par nepiemērotību iemeslus un atbilstīgo termiņu.

4.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai visi un jo īpaši 2. punkta pirmās daļas e) un f) apakšpunktā minētie dati, kas ir iekļauti valsts elektroniskajā reģistrā, būtu atjaunināti un precīzi.

5.   Neskarot 1. un 2. punktu, dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka valstu elektroniskie reģistri ir pieejami visā Kopienā, izmantojot valstu kontaktpunktus, kas definēti 18. pantā. Piekļuvi ar valsts kontaktpunktu starpniecību īsteno ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī tā, lai ikvienas dalībvalsts kompetentā iestāde varētu piekļūt jebkuras dalībvalsts elektroniskajam reģistram.

6.   Komisija saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem kopējos noteikumus par 5. punkta īstenošanu, piemēram, par formātu datu apmaiņai, tehniskajām procedūrām elektroniskai piekļuvei citu dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem un šo reģistru savstarpējas savienojamības sekmēšanu ar citām atbilstīgām datu bāzēm. Šajos kopīgajos noteikumos nosaka, kura iestāde ir atbildīga par piekļuvi datiem, datu turpmāku izmantojumu un atjaunināšanu pēc piekļuves, un šajā sakarā iekļauj noteikumus par datu reģistrāciju un uzraudzību.

7.   Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, un kas attiecas uz 1. un 5. punktā minētā termiņu atlikšanu, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

17. pants

Personas datu aizsardzība

Attiecībā uz Direktīvas 95/46/EK piemērošanu dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka:

a)	ikviena persona tiek informēta, ja datus, kas attiecas uz šo personu, reģistrē vai ir paredzēts tos nodot trešai personai. Personai norāda arī iestādes, kas ir atbildīgas par datu apstrādi, apstrādāto datu veidu un iemeslus;

b)	ikvienai personai ir pieejas tiesības datiem, kas attiecas uz viņu, vēršoties pie iestādes, kas atbild par šo datu apstrādi. Šīs tiesības ir īstenojamas bez ierobežojumiem, samērīgos intervālos un bez pārmērīgas vilcināšanās vai izmaksām prasītājam;

c)	ikvienai personai ir tiesības panākt to nepilnīgu vai neprecīzu datu labošanu, dzēšanu vai piekļuves liegšanu, kas uz viņu attiecas;

d)	ikvienai personai ir tiesības, ja viņai ir likumīgs pamatojums, iebilst pret to datu apstrādi, kas uz viņu attiecas. Ja iebildums ir pamatots, šos datus vairs nedrīkst apstrādāt.

18. pants

Dalībvalstu administratīvā sadarbība

1.   Dalībvalstis izraugās valsts kontaktpunktu informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Dalībvalstis līdz … (11) nosūta Komisijai savu kontaktpunktu nosaukumu un adresi. Komisija sagatavo visu valstu kontaktpunktu sarakstu un nosūta to dalībvalstīm.

2.   Dalībvalstis informācijas apmaiņai, ko veic saistībā ar šīs regulas piemērošanu, izmanto saskaņā ar 1. punktu izraudzītos valsts kontaktpunktus.

3.   Dalībvalstis, kas apmainās ar informāciju par 6. panta 2. punktā minētajiem pārkāpumiem vai par pārvadājumu vadītājiem, kuri ir pasludināti par nepiemērotiem, ievēro procedūru un termiņus, kas minēti Regulas (EK) Nr. …/2009 13. panta 1. punktā, vai, attiecīgajā gadījumā, Regulas (EK) Nr. …/2009 23. panta 1. punktā. Dalībvalsts, kas saņēmusi no citas dalībvalsts paziņojumu par smagu pārkāpumu, par kuru ir notiesāts vai sodīts, reģistrē šo pārkāpumu valsts elektroniskajā reģistrā.

V NODAĻA

SERTIFIKĀTU UN CITU DOKUMENTU SAVSTARPĒJA ATZĪŠANA

19. pants

Labas reputācijas sertifikāti un līdzvērtīgi dokumenti

1.   Neskarot 11. panta 4. punktu, dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, par pietiekamu pierādījumu labai reputācijai, kas ir vajadzīga autopārvadājumu profesionālās darbības uzsākšanai, uzskata izrakstu no sodāmības reģistra vai, ja tāda nav, tad citu līdzvērtīgu dokumentu, kuru izsniegusi kompetenta tiesas vai administratīva iestāde dalībvalstī, kurā pārvadājumu vadītājs agrāk dzīvojis.

2.   Ja dalībvalsts saviem valstspiederīgajiem paredz konkrētus nosacījumus attiecībā uz labu reputāciju, kurus nav iespējams apliecināt ar 1. punktā minēto dokumentu, minētā dalībvalsts attiecībā uz citu dalībvalstu valsts piederīgajiem par pietiekamu pierādījumu uzskata sertifikātu, ko izsniegusi kompetenta tiesas vai administratīva iestāde dalībvalstī, kurā pārvadājumu vadītājs agrāk dzīvojis, un kurā apliecināts, ka šie nosacījumi ir izpildīti. Šajos sertifikātos norāda konkrētus informāciju, kas ņemta vērā dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību.

3.   Ja autopārvadātāja pēdējās dzīvesvietas dalībvalsts, nav izsniegusi 1. punktā minēto dokumentu vai 2. punktā minēto sertifikātu, šo dokumentu vai sertifikātu var aizstāt ar paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu, vai ar svinīgu paziņojumu, ko pārvadājumu vadītājs sniedz kompetentai tiesu vai administratīvai iestādei, vai, vajadzības gadījumā, notāram dalībvalstī, kurā pārvadājumu vadītājs dzīvojis. Šāda iestāde vai notārs izsniedz sertifikātu, kurā apstiprina paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu, vai svinīgo paziņojumu.

4.   Dokumentu, kas minēts 1. punktā un sertifikātu, kas minēts 2. punktā, nepieņem, ja tos iesniedz vēlāk nekā trīs mēnešus pēc to izsniegšanas. Šis nosacījums attiecas arī uz paziņojumu, kas sniegts saskaņā ar 3. punktu.

20. pants

Finansiālā stāvokļa sertifikāti

Ja dalībvalsts papildus 7. pantā norādītajiem nosacījumiem saviem valstspiederīgajiem paredz konkrētus nosacījumus par finansiālo stāvokli, minētā dalībvalsts par pietiekamu apliecinājumu attiecībā uz citas dalībvalsts valstspiederīgajiem pieņem sertifikātu, kuru izsniegusi dalībvalsts vai dalībvalstis, kurās pārvadājumu vadītājs dzīvojis, un kurā apliecināts, ka šie nosacījumi ir izpildīti. Šajos sertifikātos norāda konkrētu informāciju, kas ņemta vērā jaunajā dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību.

21. pants

Profesionālās kompetences sertifikāti

1.   Dalībvalstis atzīst par pietiekamu profesionālās kompetences apliecinājumu sertifikātus, kas atbilst šīs regulas II pielikumā iekļautajam paraugam un kurus izsniegušas šim nolūkam attiecīgi pilnvarotas iestādes vai struktūras.

2.   Sertifikāti, kuri ir izsniegti līdz … (12) kā profesionālās kompetences apliecinājums saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā līdz minētajai dienai, ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem sertifikātam, kura paraugs ir iekļauts III pielikumā, un šos sertifikātus atzīst kā profesionālās kompetences apliecinājumus visās dalībvalstīs. Dalībvalsts var prasīt, lai tikai valsts transportam derīgu profesionālās kompetences sertifikātu turētāji nokārto 8. panta 1. punktā minētos eksāmenus vai to daļas.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šādām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis par attiecīgajiem noteikumiem paziņo Komisijai vēlākais … (13) un nekavējoties ziņo par jebkādiem turpmākiem grozījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka visus šos pasākumus piemēro bez diskriminācijas — neatkarīgi no pārvadātāja valstspiederības vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas.

2.   Sankcijas, kas minētas 1. punktā, jo īpaši ietver autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai izsniegtās atļaujas apturēšanu, šādas atļaujas anulēšanu un paziņojumu par pārvadājumu vadītāja nepiemērotību.

23. pants

Pārejas noteikumi

Uzņēmumiem, kas līdz … (9) ir saņēmuši atļauju veikt autopārvadātāja profesionālo darbību, atbilst šai regulai vēlākais … (14).

24. pants

Savstarpēja palīdzība

Dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas un sniedz viena otrai palīdzību šīs regulas piemērošanai. Tās, ievērojot noteikumus par personas datu aizsardzību, apmainās ar informāciju par notiesāšanu vai sankcijām saistībā ar smagiem pārkāpumiem un citu konkrētu informāciju, kam var būt sekas saistībā ar autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu.

25. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (15) 18. panta 1. punktu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

26. pants

Ziņojumi

1.   Dalībvalstis reizi divos gados sagatavo ziņojumu par kompetento iestāžu darbību un nosūta to Komisijai. Šajā ziņojumā iekļauj:

a)	nozares pārskatu attiecībā uz labu reputāciju, finansiālo stāvokli un profesionālo kompetenci;

b)	izsniegto atļauju skaitu pēc gada un veida, apturētās un anulētās atļaujas, paziņojumu par attiecīga pārvadājumu vadītāja nepiemērotību skaitu, kā arī attiecīgos iemeslus;

c)	katru gadu izsniegto profesionālās kompetences sertifikātu skaitu;

d)	pamata statistiku par valstu elektroniskajiem reģistriem un to izmantošanu, ko veic kompetentās iestādes; kā arī

e)	pārskatu par informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm, tostarp jo īpaši to notikušo pārkāpumu skaitu gadā, par kuriem ir paziņots citām dalībvalstīm, un saņemto atbilžu skaitu saskaņā ar 18. panta 2. punktu, kā arī pieprasījumu un saņemto atbilžu skaitu gadā saskaņā ar 18. panta 3. punktu.

2.   Komisija reizi divos gados, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu. Šajā ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par to, kā norisinās informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, kā arī pārskatu par darbību un valstu elektronisko reģistru datiem. Šo ziņojumu publicē vienlaikus ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (16) 17. pantā minēto ziņojumu.

27. pants

Kompetento iestāžu saraksts

Katra dalībvalsts vēlākais līdz … (17) šīs regulas piemērošanas dienā nosūta Komisijai to kompetento iestāžu sarakstu, kuras tā ir pilnvarojusi izsniegt atļaujas autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, kā arī to pilnvaroto iestāžu vai struktūru sarakstu, kuras organizē 8. panta 1. punktā minētos eksāmenus un izdod sertifikātus. Konsolidētu sarakstu, kurā uzskaitītas šīs iestādes un struktūras visā Kopienā, Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

28. pants

Paziņojums par valsts pasākumiem

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savus normatīvos un administratīvos aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī regula, ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc to pieņemšanas dienas un pirmo reizi līdz … (17).

29. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Direktīvu 96/26/EK.

30. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no … (14).

---

(1)  OV C 151, 17.6.2008., 16. lpp.

(2)  OV C 14, 19.1.2008., 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 9. janvāra Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes … Lēmums.

(4)  OV L 124, 23.5.1996., 1. lpp.

(5)  OV L …

(6)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(8)  OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.

(9)  Šīs regulas spēkā stāšanās diena.

(10)  OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.

(11)  Divi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās.

(12)  Datumu, no kura piemēro šo regulu.

(13)  Divi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(14)  Divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(15)  OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.

(16)  OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.

(17)  Šīs regulas piemērošanas diena.

---

---

---

---

---

---

17.3.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 62/25

---

KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 6/2009,

ko Padome pieņēmusi 2009. gada 9. janvārī

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 (…) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum (Pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/C 62 E/02)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Vairākas būtiskas izmaiņas jāizdara Padomes Regulā (EEK) Nr. 684/92 (1992. gada 16. marts) par kopējiem noteikumiem attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (3) un Padomes Regulā (EK) Nr. 12/98 (1997. gada 11. decembris) par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji var veikt pasažieru iekšzemes autopārvadājumus dalībvalstī (4). Skaidrības un vienkāršošanas interesēs šīs regulas būtu jāpārstrādā un jāapvieno vienā regulā.

(2)	Kopējās transporta politikas izveide inter alia ir saistīta ar kopējo noteikumu pieņemšanu, ko piemēro starptautiskiem pasažieru autopārvadājumiem, kā arī paredzot noteikumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji drīkst veikt iekšzemes autopārvadājumus dalībvalsts teritorijā.

(3)

Lai nodrošinātu saskaņotu sistēmu attiecībā uz Kopienā īstenotiem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu, šī regula būtu jāpiemēro visiem starptautiskajiem pārvadājumiem Kopienas teritorijā. Uz pārvadājumu no dalībvalstīm uz trešām valstīm joprojām lielā mērā attiecas divpusēji nolīgumi starp dalībvalstīm un minētajām trešām valstīm. Tādēļ šo regulu tās dalībvalsts teritorijā esošai brauciena daļai, kur notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana, nebūtu jāpiemēro līdz kamēr starp Kopienu un attiecīgajām trešām valstīm nav noslēgti nepieciešamie nolīgumi. Tomēr tā būtu jāpiemēro tranzītā šķērsotas dalībvalsts teritorijā.

(4)	Pakalpojumu sniegšanas brīvība ir kopējās transporta politikas pamatprincips, kas prasa, lai pārvadātājiem no visām dalībvalstīm būtu nodrošināta piekļūšana starptautiskā transporta tirgum bez diskriminācijas — neatkarīgi no valstspiederības vai uzņēmējdarbības vietas.

(5)

Starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar autobusu būtu jāvar veikt tikai ar Kopienas licencēm. Pārvadātājiem būtu jāievēro prasība, ka visos transportlīdzekļos jāatrodas apliecinātai Kopienas licences kopijai, lai vienkāršotu efektīvas pārbaudes, ko veic tiesībaizsardzības iestādes, jo īpaši tādas, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību. Būtu jāizveido nosacījumi attiecībā uz Kopienas licences izsniegšanu un anulēšanu, to derīguma termiņu, kā arī sīki izstrādāti to izmantošanas noteikumi. Jāizveido arī sīki izstrādāti norādījumi par Kopienas licences un tās kopiju izkārtojumu un citiem parametriem.

(6)	Lai apmierinātu tirgus pieprasījumu, būtu jāparedz elastīgs režīms, kas pakļauts zināmiem nosacījumiem un attiecas uz speciāliem regulāriem reisiem un dažiem neregulāriem reisiem.

(7)	Saglabājot spēkā atļauju izsniegšanas režīmu regulāriem reisiem, dažos noteikumos būtu jāizdara grozījumi, īpaši attiecībā uz atļauju izsniegšanas procedūrām.

(8)

Turpmāk pēc atļaujas piešķiršanas procedūras būtu jāpiešķir atļauja veikt regulārus reisus, izņemot gadījumus, kad ir skaidri noteikti uz atļaujas prasītāju attiecināmi atteikuma iemesli. Ar konkrēto tirgu saistītiem atteikuma iemesliem, vajadzētu būt vai nu tam, ka reiss, kuram pieprasīta atļauja, attiecīgos tiešās satiksmes iecirkņos varētu būtiski ietekmēt tāda līdzvērtīga reisa dzīvotspēju, ko veic saskaņā ar vienu vai vairāk pakalpojumu valsts līgumiem, vai tam, ka pakalpojuma pamatmērķis nav pārvadāt pasažierus starp pieturām, kas atrodas dažādās dalībvalstīs.

(9)

Ārvalstu pārvadātājiem būtu jāļauj veikt pasažieru iekšzemes autopārvadājumus, bet būtu jāņem vērā katra pakalpojuma veida īpatnības. Veicot tādus kabotāžas pārvadājumus, tiem būtu jāpiemēro tādi Kopienas tiesību akti kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (5) un uzņēmējā dalībvalstī noteiktajās jomās spēkā esoši tiesību akti.

(10)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju nosūtīšanu saistībā ar pakalpojumu sniegšanu (6) piemēro transporta uzņēmumiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus.

(11)

Attiecībā uz regulāriem reisiem vienīgi tiem regulāriem reisiem, kas ir daļa no regulārajiem starptautiskajiem reisiem, neņemot vērā pilsētas un piepilsētas reisus, vajadzētu būt pieejamiem ārvalstu pārvadātājiem, pakļaujoties noteiktiem nosacījumiem un it īpaši tiesību aktiem, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī.

(12)	Dalībvalstīm vajadzētu sniegt savstarpēju palīdzību nolūkā nodrošināt šīs regulas pareizu piemērošanu.

(13)

Administratīvās formalitātes būtu jāvienkāršo, ciktāl tas ir iespējams, neatceļot kontroles līdzekļus un sankcijas, kas nodrošina šīs regulas pareizu piemērošanu un efektīvu ieviešanu. Tādēļ būtu jāprecizē un jāpastiprina pašreizējie noteikumi par Kopienas licences atcelšanu. Pašreizējie noteikumi būtu jāpielāgo, lai atļautu efektīvi sodīt arī par nopietniem vai atkārtoti izdarītiem nelieliem pārkāpumiem, kas veikti nevis uzņēmējdarbības, bet gan citā dalībvalstī. Sankcijām vajadzētu būt nediskriminējošām un proporcionālām pārkāpumu smagumam. Būtu jāparedz iespēja pārsūdzēt jebkuru piemēroto sankciju.

(14)	Dalībvalstīm būtu jāievada savas valsts ceļu transporta uzņēmumu elektroniskajā reģistrā informācija par visiem uz pārvadātājiem attiecināmiem nopietniem pārkāpumiem, kā rezultātā ir piemērota sankcija.

(15)

Lai atvieglotu un stiprinātu informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm, dalībvalstīm attiecīgās informācijas apmaiņa jāveic, izmantojot atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulai (EK) Nr. …/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem (7), izveidotos valsts kontaktpunktus.

(16)	Šīs regulas īstenošanai nepieciešamos pasākumus būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(17)

Jo īpaši Komisijai būtu jāpilnvaro izveidot formātu konkrētiem dokumentiem, ko jāizmanto, lai piemērotu šo regulu, un pielāgot šīs regulas I un II pielikumu tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(18)	Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, īpaši attiecībā uz iedarbīgām, samērīgām un atturošām sankcijām.

(19)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt saskaņotu sistēmu attiecībā uz Kopienā īstenotiem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem Kopienas teritorijā, ko veic pārvadātāji, izīrējot vai par samaksu, vai arī pārvadātāji, kas darbojas uz pašu rēķina, veic uzņēmējdarbību dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem, izmantojot šajā dalībvalstī reģistrētus transportlīdzekļus, kuri pēc konstrukcijas un aprīkojuma ir derīgi vairāk nekā deviņu personu, ietverot vadītāju, pārvadāšanai, un kuri ir domāti šim nolūkam, kā arī šādu transportlīdzekļu tukšbraucieniem sakarā ar šādiem pārvadājumiem.

Transportlīdzekļa maiņa vai pārvadājuma pārtraukšana, lai dotu iespēju veikt brauciena daļu, izmantojot citu transporta veidu, neietekmē šīs regulas piemērošanu.

2.   Ja pārvadājums tiek veikts no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, šo regulu piemēro visu to dalībvalstu teritorijā esošai brauciena daļai, kuras šķērso tranzītā. Tās dalībvalsts teritorijā esošai brauciena daļai, kur notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana, šo regulu nepiemēro tik ilgi, kamēr starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti nav noslēgts vajadzīgais nolīgums.

3.   Līdz 2. punktā minēto nolīgumu noslēgšanai šī regula neietekmē noteikumus, kas attiecas uz pārvadājumu no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, kas iekļauti divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm un šīm trešajām valstīm.

4.   Šo regulu piemēro pasažieru iekšzemes komercpārvadājumiem, ko pagaidu kārtā veic ārvalstu pārvadātājs, kā paredzēts V nodaļā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas.

1)

“starptautisks pārvadājums” ir: a) brauciens, ko transportlīdzeklis veic no izbraukšanas vietas līdz iebraukšanas vietai, kuras atrodas divās dažādās dalībvalstīs, braucot vai nebraucot tranzītā cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm; b) transportlīdzekļa brauciens, kura izbraukšanas un iebraukšanas vieta ir tajā pašā dalībvalstī, taču brauciena laikā pasažierus uzņem transportlīdzeklī vai izsēdina no tā citā dalībvalstī vai trešā valstī; c) brauciens tranzītā vai bez tā caur vienu vai vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm ar transportlīdzekli, kurš brauc no dalībvalsts uz trešo valsti vai otrādi; vai d) brauciens ar transportlīdzekli starp trešām valstīm tranzītā caur vienu vai vairākām dalībvalstīm;

2)	“regulāri reisi” ir tādi braucieni, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus noteiktos laika intervālos pa noteiktiem maršrutiem, pasažieriem iekāpjot un izkāpjot iepriekš noteiktās pieturvietās;

3)	“speciālie regulārie reisi” ir regulāri reisi neatkarīgi no tā, kas ir to organizētājs, kuri nodrošina noteiktu pasažieru kategoriju pārvadājumus, nepārvadājot pārējos pasažierus;

4)	“neregulāri reisi” ir reisi, kas neatbilst regulāro reisu definīcijai, speciālos regulāros pārvadājumus ietverot, un kuru galvenā pazīme ir tas, ka tajos pārvadā pasažieru grupas, kuras izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas;

5)

“pašpārvadājumi” ir pārvadājumi, ko fiziska vai juridiska persona veic nekomerciālos un bezpeļņas nolūkos, kur — attiecīgos pārvadājumus šī fiziskā vai juridiskā persona veic tikai kā palīgpakalpojumus, un — izmantojamie transportlīdzekļi ir fiziskās vai juridiskās personas īpašums, vai tā ir tos iegādājusies uz nomaksu, vai arī tie ir ilgtermiņa nomas līguma priekšmets, un to vadītāji ir fiziskās vai juridiskās personas darbinieki vai pati fiziskā persona, vai personāls, kas nodarbināts attiecīgajā uzņēmumā vai kas atbilstīgi līgumsaistībām nodots attiecīgā uzņēmuma rīcībā;

6)	“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā pārvadātājs nodarbojas ar pārvadājumiem, bet kura nav tā dalībvalsts, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību;

7)

“kabotāžas pārvadājumi” ir — pasažieru iekšzemes komercpārvadājumi, ko pārvadātājs pagaidu kārtā veic uzņēmējā dalībvalstī, vai — pasažieru uzņemšana un izlaišana vienā un tajā pašā dalībvalstī, veicot regulāru starptautisku reisu, saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, ja vien tas nav minētā reisa galvenais mērķis;

8)	“Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietns pārkāpums” ir pārkāpums, kas var izraisīt labas reputācijas zaudēšanu saskaņā ar … Regulas (EK) Nr. …/2009 6. panta 1. un 2. punktu, un/vai Kopienas licences pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu.

3. pants

Pakalpojumu sniegšanas brīvība

1.   Jebkuram 1. pantā minētajam pārvadātājam, kas darbojas izīrējot vai par samaksu, atļauts saskaņā ar šo regulu sniegt regulāros pasažieru pārvadājumus, to skaitā speciālos regulāros pārvadājumus, vai neregulāros pārvadājumus ar autobusu bez diskriminācijas — neatkarīgi no valstspiederības vai uzņēmējdarbības vietas, ja

a)	dalībvalstī, kurā viņš veic uzņēmējdarbību, viņam ir atļauts veikt regulāros pārvadājumus ar autobusu, to skaitā speciālos regulāros pārvadājumus, vai neregulāros pārvadājumus ar autobusu saskaņā ar šīs valsts tiesību aktos noteiktajiem tirgus pieejamības nosacījumiem,

b)	viņš atbilst nosacījumiem, kas pieņemti saskaņā ar Kopienas noteikumiem par pasažieru autopārvadātāja pielaišanu iekšzemes un starptautisko transporta operāciju veikšanai, un

c)

viņš atbilst tiesību aktu prasībām attiecībā uz standartiem, ko piemēro vadītājiem un transportlīdzekļiem, kas noteikti jo īpaši Padomes Direktīvā 92/6/EEK (1992. gada 10. februāris) par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā (9), Padomes Direktīvā 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (10), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/59/EK (2003. gada 15. jūlijs) par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību (11).

2.   Jebkuram 1. pantā minētajam pārvadātājam, kas darbojas uz paša rēķina, saskaņā ar 5. panta 5. punktu atļauts sniegt transporta pakalpojumus bez diskriminācijas attiecībā uz valstspiederību vai uzņēmējdarbības vietu, ja

a)	uzņēmējdarbības dalībvalstī viņam ir atļauts veikt pārvadājumus ar autobusiem saskaņā ar šīs valsts tiesību aktos noteiktajiem tirgus pieejamības nosacījumiem, un

b)	viņš atbilst tiesību aktu prasībām attiecībā uz standartiem, ko piemēro vadītājiem un transportlīdzekļiem, kas noteikti jo īpaši Direktīvā 92/6/EEK, 96/53/EK un 2003/59/EK.

II NODAĻA

KOPIENAS LICENCE UN TIRGUS PIEEJAMĪBA

4. pants

Kopienas licence

1.   Starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar autobusu veic saskaņā ar Kopienas licenci, ko izsniedz tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību.

2.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, izsniedz Kopienas licences oriģinālu, kas paliek pie pārvadātāja, un tādu tās apliecinātu kopiju skaitu, kas atbilst transportlīdzekļu skaitam, ko izmanto starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem un kas atrodas Kopienas licences turētāja rīcībā vai nu kā viņa īpašums, vai citā veidā, jo īpaši saskaņā ar līgumu par pirkšanu uz nomaksu, nomas līgumu vai līzinga līgumu.

Kopienas licences un tās apliecinātu kopiju formāts atbilst II pielikumā norādītajam modelim. Tas satur vismaz divus no I pielikumā uzskaitītajiem aizsardzības līdzekļiem.

Komisija pielāgo I un II pielikumu tehnikas attīstībai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Uz Kopienas licences un tās apliecinātajām kopijām ir izdevējas iestādes zīmogs, kā arī paraksts un sērijas numurs. Kopienas licences un tās apliecināto kopiju sērijas numuru kā daļu no pārvadātāja datu kopuma reģistrē valsts ceļu transporta uzņēmumu elektroniskajā reģistrā, kā to paredz Regulas (EK) Nr. …/2009 16. pants.

3.   Kopienas licenci izsniedz uz pārvadātāja vārda, un to nedrīkst nodot trešām personām. Kopienas licences apliecinātā kopija paliek katrā no pārvadātāja transportlīdzekļiem, un to uzrāda pārbaudei pēc jebkura pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.

4.   Kopienas licenci izsniedz uz laiku līdz desmit gadiem, un to var atjaunot.

Pirms šīs regulas piemērošanas dienas izsniegtās Kopienas licences un to apliecinātās kopijas ir derīgas līdz to derīguma termiņa beigām.

5.   Ja ir iesniegts Kopienas licences pieteikums vai ja Kopienas licenci atjauno saskaņā ar šā panta 4. punktu, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, pārbauda, vai pārvadātājs atbilst vai turpina atbilst 3. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

6.   Ja pārvadātājs neatbilst 3. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā viņš veic uzņēmējdarbību, ar pamatotu lēmumu noraida Kopienas licences izsniegšanu vai atjaunošanu vai anulē licenci.

7.   Dalībvalstis garantē Kopienas licences pieteicēja vai turētāja tiesības iesniegt sūdzību pret tās dalībvalsts kompetento iestāžu lēmumu, kurā viņš veic uzņēmējdarbību, par šīs licences noraidīšanu vai anulēšanu.

8.   Dalībvalstis var nolemt, ka Kopienas licence der arī iekšzemes transporta pakalpojumu veikšanai.

5. pants

Tirgus pieejamība

1.   Regulārie reisi ir pieejami visiem, izņemot, kad vajadzības gadījumā tas ir atkarīgs no obligātas rezervācijas.

Šiem reisiem vajadzīga atļauja saskaņā ar III nodaļu.

Lai veiktu regulārus reisus no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, ir vajadzīga atļauja, kas izdota saskaņā ar attiecīgu dalībvalsts un trešās valsts — vajadzības gadījumā arī tranzīta dalībvalsts — divpusēju nolīgumu, kamēr nav noslēgts vajadzīgais Kopienas un attiecīgās trešās valsts nolīgums.

Pārvadājuma regulāro raksturu neietekmē izmaiņas pārvadājuma veikšanas nosacījumos.

Uz paralēlu vai pagaidu reisu organizēšanu, kas apkalpo tos pašus pasažierus kā esošie regulārie reisi, neapstāšanos atsevišķās pieturvietās vai apturēšanu papildu pieturvietās esošo regulāro reisu maršrutos attiecas tie paši noteikumi, ko piemēro esošajiem regulārajiem reisiem.

2.   Speciāli regulāri reisi ietver:

a)	strādnieku pārvadājumus starp mājām un darbu,

b)	skolnieku un studentu pārvadājumus uz mācību iestādi un atpakaļ.

Tas, ka speciālos reisus var dažādot saskaņā ar lietotāju vajadzībām, neietekmē to klasificēšanu kā regulāros reisus.

Saskaņā ar III nodaļu speciāliem regulāriem reisiem atļauja nav vajadzīga, ja tos veic saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp organizētāju un pārvadātāju.

3.   Neregulāriem reisiem nav vajadzīga atļauja saskaņā ar III nodaļu.

Tomēr paralēlo vai pagaidu reisu organizēšanai, kas ir līdzīgi pastāvošiem regulāriem reisiem un apkalpo tos pašus pasažierus, jāsaņem atļauja saskaņā ar III nodaļu.

Neregulāri braucieni nepārstāj būt neregulāri braucieni tikai un vienīgi tāpēc, ka tos veic ar zināmiem intervāliem.

Neregulārus reisus var veikt pārvadātāju grupa, kas darbojas vienas un tās pašas līgumslēdzējas puses vārdā, un ceļotāji var ceļā kādas dalībvalsts teritorijā pārsēsties cita tās pašas grupas pārvadātāja transportlīdzeklī.

Komisija nosaka procedūras par šādu pārvadātāju nosaukumu un ceļā pārsēšanās punktu paziņošanu attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Tāpat 2. punkta trešajā daļā un 3. punkta pirmajā daļā minētajiem transporta pakalpojumiem atļauja nav vajadzīga transportlīdzekļu tukšbraucieniem.

5.   Uz pašu rēķina sniegtie transporta pakalpojumi ir atbrīvoti no jebkāda veida atļaujām, bet tiem piemēro sertifikātu sistēmu.

Sertifikātus izsniedz tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā transportlīdzeklis reģistrēts, un tie ir derīgi visam reisam, tranzītu ietverot.

Komisijas nosaka sertifikātu formātu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

III NODAĻA

REGULĀRI REISI, KURIEM VAJADZĪGA ATĻAUJA

6. pants

Atļaujas raksturojums

1.   Atļaujas izsniedz uz pārvadātāja vārda, un tās nevar nodot trešajām personām. Tomēr pārvadātājs, kas ir saņēmis atļauju, var ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes piekrišanu, kuras teritorijā atrodas izbraukšanas vieta (turpmāk “atļaujas izdevējiestāde”), veikt transporta pakalpojumus ar apakšuzņēmēja starpniecību. Šādā gadījumā apakšuzņēmēja nosaukumu un tā lomu norāda atļaujā. Apakšuzņēmējam jāatbilst 3. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Piemērojot šo punktu, izbraukšanas vieta ir “viens no pārvadājuma galapunktiem”.

Ja regulāro pārvadājumu veikšanai uzņēmumi apvienojas, atļauju izsniedz uz visu šo uzņēmumu nosaukumiem, un norāda visu pārvadātāju nosaukumus. To saņem uzņēmums, kas vada operāciju veikšanu, un pārējiem uzņēmumiem izsniedz kopijas.

2.   Atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz piecus gadus. Šo termiņu var noteikt īsāku vai nu pēc pieteicēja prasības, vai pēc to dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējas piekrišanas, kuru teritorijā notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana.

3.   Atļaujās uzrāda šādus datus:

a)	reisa tipu;

b)	brauciena maršrutu, konkrēti norādot izbraukšanas un iebraukšanas vietu;

c)	atļaujas derīguma termiņu;

d)	pieturvietas un kustības grafiku.

4.   Komisija nosaka atļauju formātu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5.   Atļaujas dod to turētājam (turētājiem) tiesības veikt regulāros pārvadājumus visu to dalībvalstu teritorijās, kur sniedzas šo pārvadājumu maršruti.

6.   Regulāro pārvadājumu veicējs var izmantot papildu transportlīdzekļus, lai atrisinātu pagaidu un ārkārtas situācijas.

Šādā gadījumā pārvadātājs nodrošina, ka transportlīdzeklī atrodas šādi dokumenti:

a)	regulārā pārvadājuma atļaujas kopija;

b)	līguma kopija, kas noslēgts starp regulārā pārvadājuma veicēju un uzņēmumu, kas piegādā papildu transportlīdzekļus, vai līdzvērtīgs dokuments;

c)	pārvadātājam, kas pakalpojuma veikšanai nodrošina papildu transportlīdzekļus izsniegtās Kopienas licences apliecināta kopija.

7. pants

Atļaujas pieteikumu iesniegšana

1.   Regulārā pārvadājuma atļaujas pieteikumus iesniedz atļaujas izdevējiestādei.

2.   Komisija nosaka pieteikumu formātu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Personas, kas lūdz izsniegt atļauju, sniedz visu papildu informāciju, ko tās uzskata par lietderīgu vai ko pieprasa atļaujas izdevējiestāde, īpaši braukšanas grafiku, kas dod iespēju kontrolēt atbilstību Kopienas tiesību aktiem par autovadītāja darba un atpūtas režīmu, kā arī Kopienas licences kopiju.

8. pants

Atļaujas piešķiršanas procedūra

1.   Atļaujas izsniedz, saskaņojot ar visu to dalībvalstu iestādēm, kuru teritorijās notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana. Atļaujas izdevējiestāde nosūta šīm iestādēm, kā arī to dalībvalstu kompetentām iestādēm, kuru teritorijas tiek šķērsotas bez pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas, pieteikuma kopiju, tai pievienojot visu citu pie lietas piederošo dokumentu kopijas un savu novērtējumu.

2.   To dalībvalstu kompetentās iestādes, kuru piekrišana ir lūgta, divu mēnešu laikā paziņo atļaujas izdevējiestādei savu lēmumu attiecībā uz pieteikumu. Šo termiņu aprēķina, skaitot no dienas, kurā saņemts lūgums izteikt piekrišanu un kura norādīta saņemšanas apstiprinājuma kvītī. Ja to dalībvalstu kompetento iestāžu, kurām lūgta piekrišana, pieņemtais lēmums ir negatīvs, tajā ietver atbilstīgu iemeslu skaidrojumu. Ja atļaujas izdevējiestāde divu mēnešu laikā nesaņem atbildi, uzskata, ka iestādes, ar kurām notikusi apspriešanās, ir devušas piekrišanu, un atļaujas izdevējiestāde var piešķirt atļauju.

To dalībvalstu iestādes, kuru teritorijas tiek šķērsotas bez pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas, var paziņot atļaujas izdevējiestādei savas piezīmes pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

3.   Atļaujas izdevējiestāde pieņem lēmumu par pieteikumu četros mēnešos, skaitot no dienas, kad pārvadātājs iesniedzis šo pieteikumu.

4.   Atļaujas piešķir tikai tad, ja:

a)	pieteicējs ir spējīgs sniegt pakalpojumu, kas ir pieteikuma priekšmets, izmantojot viņam tieši pieejamo aprīkojumu;

b)

pieteicējs nav pārkāpis savas valsts vai starptautiskos tiesību aktus par autotransportu, jo īpaši noteikumus un prasības attiecībā uz atļaujām veikt starptautiskus pasažieru autopārvadājumus, vai nav izdarījis Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietnu pārkāpumu, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro transportlīdzekļiem un autovadītāju darba un atpūtas režīmam;

c)	attiecībā uz atļaujas atjaunošanas pieteikumu — ir ievēroti atļaujas nosacījumi;

d)

dalībvalsts, pamatojoties uz detalizētas analīzes datiem, nolemj, ka attiecīgais pakalpojums varētu nopietni apdraudēt līdzīgu pakalpojumu, uz ko attiecas viens vai vairāki sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem, izdzīvošanas iespējas attiecīgos tiešās satiksmes iecirkņos. Šādā gadījumā dalībvalsts, nepieļaujot diskrimināciju, izstrādā kritērijus, lai noteiktu, vai pakalpojums, attiecībā uz kuru iesniegts pieteikums, varētu nopietni apdraudēt minētā līdzīgā pakalpojuma izdzīvošanas iespējas, un pēc attiecīga lūguma nosūta tos Komisijai;

e)	dalībvalsts, pamatojoties uz detalizētu analīzi, pieņem lēmumu, ka pakalpojuma galvenais mērķis nav pārvadāt pasažierus starp punktiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs.

Gadījumos, kad konstatē, ka kāds starptautisks autobusu pārvadājums nopietni apdraud līdzīgu pakalpojumu, uz ko attiecas viens vai vairāki sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem, izdzīvošanas iespējas attiecīgos tiešās satiksmes iecirkņos, dalībvalstis var ar Komisijas piekrišanu apturēt vai anulēt atļauju veikt starptautisko autobusu pārvadājumu, sešus mēnešus pirms tam brīdinot par to pārvadātāju.

Tas, ka pārvadātājs piedāvā zemākas cenas nekā tās, ko piedāvā citi autopārvadātāji, vai tas, ka attiecīgajā satiksmes līnijā jau darbojas citi autopārvadātāji, pats par sevi nav par pamatojumu pieteikuma noraidīšanai.

5.   Atļaujas izdevējiestāde, kā arī visu to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas piedalās 1. punktā paredzētajā vienošanās procedūrā, var noraidīt pieteikumus, vienīgi pamatojot to ar iemesliem, kas paredzēti šajā regulā.

6.   Pabeidzot 1. līdz 5. punktā noteikto procedūru, atļaujas izdevējiestāde piešķir atļauju vai oficiāli noraida pieteikumu.

Lēmumos par pieteikuma noraidīšanu izklāsta iemeslus, kas ir tā pamatā. Dalībvalstis nodrošina, ka transporta uzņēmumiem tiek dota iespēja iesniegt protestu, ja to pieteikums ir noraidīts.

Atļaujas izdevējiestāde visas 1. punktā minētās iestādes informē par tās lēmumu, nosūtot visu atļauju kopijas.

7.   Ja 1. punktā minētā procedūra vienošanās panākšanai nedod atļaujas sniedzējai iestādei iespēju lemt par pieteikumu, jautājumu var nodot izskatīšanai Komisijā vēlākais divu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad paziņots par vienas vai vairāku dalībvalstu, ar kurām saskaņā ar 1. punktu notikusi apspriešanās, pieņemto negatīvo lēmumu.

8.   Pēc apspriešanās ar attiecīgām dalībvalstīm Komisija četru mēnešu laikā kopš paziņojuma saņemšanas no atļaujas izdevējiestādes pieņem lēmumu, kas stājas spēkā pēc trīsdesmit dienām kopš tā izziņošanas šīm dalībvalstīm.

9.   Komisijas lēmumu piemēro līdz laikam, ko paredz starp attiecīgām dalībvalstīm panāktā vienošanās.

9. pants

Atļaujas atjaunošana un izmaiņas

Šīs direktīvas 8. pantu mutatis mutandis piemēro pieteikumiem par atļauju atjaunošanu vai par noteikumu maiņu, ar kuriem jāveic pakalpojumi, par ko saņemta atļauja.

Ja darbības noteikumos izdara maznozīmīgas izmaiņas, proti, koriģējot intervālus, braukšanas maksu un kustības grafikus, atļaujas izdevējiestādei vienīgi jāpaziņo ar izmaiņām saistītā informācija parējām attiecīgām dalībvalstīm.

Attiecīgās dalībvalstis var arī piekrist tam, ka atļaujas izdevējiestāde vienpusēji lemj par izmaiņām pakalpojuma sniegšanas noteikumos.

10. pants

Atļaujas darbības pārtraukšana

1.   Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus (12), regulāro reisu veikšanas atļaujas darbība izbeidzas tās derīguma termiņa beigās vai trīs mēnešus pēc tam, kad atļaujas izdevējiestāde saņem no atļaujas turētāja paziņojumu par viņa nodomu izbeigt pakalpojuma. Šādā paziņojumā iekļauj pienācīgu iemeslu pamatojumam.

2.   Ja pieprasījums pēc pakalpojuma vairs nepastāv, 1. punktā paredzētais paziņošanas periods ir viens mēnesis.

3.   Atļaujas izdevējiestāde paziņo pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm par atļaujas darbības pārtraukšanu.

4.   Atļaujas turētājs informē attiecīgā pakalpojuma izmantotājus par tā sniegšanas izbeigšanu vienu mēnesi iepriekš, izmantojot attiecīgus masu informācijas līdzekļus.

11. pants

Pārvadātāju pienākumi

1.   Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, pārvadātājs regulārajā satiksmē līdz viņam piešķirtās atļaujas derīguma termiņa beigām veic visus pasākumus, lai garantētu transporta pakalpojumus, kas atbilst nepārtrauktības, regularitātes un kapacitātes standartiem, kā arī citiem noteikumiem, ko kompetenta iestāde nosaka saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

2.   Pārvadātājs norāda reisa maršrutu, autobusu pieturvietas, kustības grafiku, braukšanas maksas apmērus un pārvadājuma noteikumus tādā veidā, lai nodrošinātu šīs informācijas brīvu pieejamību visiem lietotājiem.

3.   Neskarot Regulu (EK) Nr. 1370/2007, attiecīgajām dalībvalstīm ir iespējams, vienojoties savā starpā vai ar atļaujas turētāju, izdarīt izmaiņas darbības noteikumos, kas attiecas uz regulāro satiksmi.

IV NODAĻA

NEREGULĀRI PĀRVADĀJUMI UN CITI PĀRVADĀJUMI, KURIEM NAV VAJADZĪGA ATĻAUJA

12. pants

Kontroles dokumenti

1.   Neregulārus pārvadājumus, izņemot 5. panta 3. punkta otrajā daļā minētos pārvadājumus, veic saskaņā ar brauciena formulāru.

2.   Pārvadātājs, kas veic neregulārus pārvadājumus, aizpilda brauciena formulāru pirms katra brauciena.

3.   Brauciena formulārā jābūt vismaz šādai informācijai:

a)	pārvadājuma veids;

b)	pamatmaršruts;

c)	pārvadātājs (pārvadātāji), kas iesaistīti pārvadājuma veikšanā.

4.   Brauciena formulāru grāmatiņas piegādā tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kur pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, vai šo iestāžu izraudzītās struktūras.

5.   Komisija nosaka braucienu formulāru, brauciena formulāru grāmatiņu formātu un to lietošanas veidu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6.   Speciāliem regulāriem pārvadājumiem, kas minēti 5. panta 2. punkta trešajā daļā, par kontroles dokumentu kalpo līgums vai tā apliecināta kopija.

13. pants

Vietējas ekskursijas

Veicot starptautiskus neregulāros reisus, pārvadātājs var veikt neregulāros reisus (vietējas ekskursijas) dalībvalstī, kas nav viņa uzņēmējdarbības vieta.

Šādus reisus paredz pasažieriem, kas nav minētās dalībvalsts iedzīvotāji un ir pirms tam tā paša pārvadātāja pārvesti vienā no pirmajā apakšpunktā minētajiem starptautiskiem braucieniem, un ko aizved ar to pašu transportlīdzekli vai ar citu tā paša pārvadātāja vai pārvadātāju grupas transportlīdzekli.

V NODAĻA

KABOTĀŽA

14. pants

Vispārējs princips

Jebkuram pārvadātājam, kurš veic pasažieru komercpārvadājumus ar autotransportu un kuram ir Kopienas licence ir atļauts ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā nodaļā, un bez jebkādas diskriminācijas attiecībā uz pārvadātāja valsts piederību vai uzņēmējdarbības vietu veikt kabotāžas pārvadājumus, kā noteikts 15. pantā.

15. pants

Atļauti kabotāžas pārvadājumi

Kabotāžas pārvadājumi ir atļauti šādiem pakalpojumiem:

a)	speciālie regulārie reisi, ja tie ietverti līgumā, kas noslēgts starp organizētāju un pārvadātāju;

b)	neregulārie reisi;

c)

regulārie reisi, ko kā regulārus starptautiskus reisus saskaņā ar šo regulu veic pārvadātājs, kurš nav uzņēmējas dalībvalsts rezidents, izņemot pārvadājumu pakalpojumus, kas apmierina pilsētu aglomerāta un konurbācijas vajadzības un vajadzības pēc pārvadājumiem starp tām un apkārtējām teritorijām. Kabotāžas pārvadājumus neveic neatkarīgi no šādiem starptautiskiem reisiem.

16. pants

Kabotāžas pārvadājumiem piemērojami noteikumi

1.   Kabotāžas pārvadājumu veikšana, ja Kopienas tiesību aktos nav noteikts citādi, pakļauta normatīviem un administratīviem aktiem, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī attiecībā uz:

a)	nosacījumiem, kam pakļauts pārvadājuma līgums;

b)	autotransporta līdzekļu svaru un gabarītiem;

c)	prasībām attiecībā uz noteiktu pasažieru kategoriju pārvadāšanu, proti, skolēnu, bērnu un personu ar ierobežotu kustībspēju;

d)	transportlīdzekļa vadīšanas laiku un atpūtas periodiem;

e)	transporta pakalpojumu pievienotās vērtības nodokli (PVN);

Svars un gabarīti, kas minēti b) apakšpunktā, attiecīgā gadījumā var pārsniegt tos, kas piemērojami pārvadātāja uzņēmējdarbības dalībvalstī, bet tie nekādos apstākļos nedrīkst pārsniegt uzņēmējas dalībvalsts noteiktos ierobežojumus iekšzemes satiksmē vai Direktīvas 96/53/EK 6. panta 1. punktā minētajos pierādījumos norādītos tehniskos parametrus.

2.   Ja Kopienas tiesību aktos nav noteikts citādi, kabotāžas pārvadājumi, kuri veido 15. panta c) punktā paredzēto pārvadājumu daļu, ir pakļauti normatīviem un administratīviem aktiem, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī attiecībā uz atļaujām, konkursa procedūrām, apkalpojamām līnijām, pārvadājumu regularitāti, nepārtrauktību un biežumu, kā arī maršrutiem.

3.   Uzbūves un aprīkojuma tehniskām prasībām, kas jāievēro autotransporta līdzekļiem, kurus lieto kabotāžas pārvadājumu veikšanai, jābūt tādām, kādas noteiktas autotransporta līdzekļiem, kuri ir starptautiskā transporta apritē.

4.   Valsts normatīvos un administratīvos aktus, kas minēti 1. un 2. punktā, piemēro attiecībā uz ārvalstu pārvadātājiem saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi izvirzīti pārvadātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī, lai novērstu jebkādu diskrimināciju attiecībā uz valstspiederību vai uzņēmējdarbības vietu.

17. pants

Kabotāžas pārvadājumu kontroles dokumenti

1.   Kabotāžas pārvadājumus neregulāro reisu veidā veic saskaņā ar 12. pantā minēto brauciena formulāru, kas atrodas autotransporta līdzeklī un ko uzrāda pēc jebkura pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.

2.   Brauciena formulārā norāda šādas ziņas:

a)	reisa izbraukšanas un iebraukšanas vieta;

b)	izbraukšanas datums un datums, kurā beidzas reiss.

3.   Brauciena formulāri, kā minēts 12. pantā, tiek piegādāti brauciena formulāru grāmatiņās, ko sertificējusi kompetenta iestāde vai struktūra pārvadātāja uzņēmējdarbības dalībvalstī.

4.   Speciālo regulāro reisu gadījumā kontroles dokuments ir starp pārvadātāju un pārvadājuma organizētāju noslēgtais līgums vai tā apliecināta kopija.

Tomēr brauciena formulāru aizpilda ikmēneša pārskata veidā.

5.   Izlietotos brauciena formulārus nodod atpakaļ kompetentajai iestādei vai struktūrai pārvadātāja uzņēmējdarbības dalībvalstī, saskaņā ar procedūrām, ko izstrādājusi šī iestāde vai struktūra.

VI NODAĻA

KONTROLES LĪDZEKĻI UN SANKCIJAS

18. pants

Transporta biļetes

1.   Pārvadātāji, kas sniedz regulāro reisu pakalpojumus, izņemot speciālus regulārus reisus, izsniedz transporta biļetes — vai nu individuālās vai kolektīvās, kuras norāda:

a)	izbraukšanas un iebraukšanas vietu, kā arī attiecīgā gadījumā tiesības uz atpakaļbraucienu;

b)	biļetes derīguma termiņu;

c)	maksu par braucienu.

2.   Transporta biļeti, kas minēta 1. punktā, uzrāda pēc pilnvarota inspekcijas darbinieka pieprasījuma.

19. pants

Pārbaudes ceļā un uzņēmumos

1.   Atļauja vai kontroles dokuments atrodas transportlīdzeklī, un to uzrāda pēc pilnvarota inspekcijas darbinieka pieprasījuma.

2.   Pārvadātāji, kas veic starptautiskus pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, dod iespēju veikt visas pārbaudes, kuru nolūks ir nodrošināt, ka transporta pakalpojumi tiek veikti pareizi, īpaši attiecībā uz autobusu vadītāju darba un atpūtas periodiem. Saistībā ar šīs regulas īstenošanu pilnvarotiem inspekcijas darbiniekiem ir tiesības:

a)	pārbaudīt grāmatvedības un citu dokumentāciju, kas saistīta ar transporta uzņēmuma darbību;

b)	nokopēt uzņēmuma telpās esošas grāmatas un dokumentus vai veikt izrakstus no tiem;

c)	iekļūt visās transporta uzņēmuma telpās, visos objektos un transportlīdzekļos;

d)	pieprasīt jebkādas informācijas uzrādīšanu, ko satur grāmatas, dokumenti vai datu bāzes.

20. pants

Savstarpēja palīdzība

Dalībvalstis palīdz cita citai, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu un attiecīgu uzraudzību. Tās veic informācijas apmaiņu, izmantojot atbilstīgi Regulas (EK) Nr. …/2009 18. pantam izveidotos valsts kontaktpunktus.

21. pants

Kopienas licenču un atļauju anulēšana

1.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, anulē Kopienas licenci, ja tās turētājs:

a)	vairs neatbilst 3. panta 1. punkta nosacījumiem; vai

b)	sniedzis nepatiesu informāciju par datiem, kas bijuši vajadzīgi Kopienas licences izsniegšanai.

2.   Atļaujas izdevējiestāde anulē atļauju, ja tās turētājs vairs neatbilst nosacījumiem, uz kuru pamata atļauja izsniegta saskaņā ar šo regulu, īpaši ja to pieprasa dalībvalsts, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību. Minētā iestāde tūlīt informē attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

22. pants

Uzņēmējdarbības dalībvalsts īstenotas sankcijas par pārkāpumiem

1.   Ja ir kādā no dalībvalstīm veikts vai atklāts Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietns pārkāpums, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro transportlīdzekļiem un autovadītāju darba un atpūtas režīmam, kā arī ja 5. panta 1. punkta piektajā daļā minētos paralēlos vai pagaidu satiksmes pakalpojumus sniedz bez atļaujas, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs, kas izdarījis pārkāpumu, veic uzņēmējdarbību, rīkojas attiecīgi, lai izskatītu lietu, kuras rezultātā inter alia var uzlikt šādus administratīvus sodus:

a)	pagaidu vai pastāvīga dažu vai visu Kopienas licences apliecināto kopiju anulēšana;

b)	pagaidu vai pastāvīga Kopienas licences anulēšana.

Šīs sankcijas var noteikt, pēc tam, kad šajā lietā ir pieņemts galīgais lēmums un ņem vērā Kopienas turētāja izdarītā pārkāpuma smagumu un apliecināto licences kopiju kopskaitu, kas viņam piešķirta starptautiskai ceļu satiksmei.

2.   Uzņēmējdarbības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc iespējas drīzāk un vēlākais divu mēnešu laikā pēc galīgā lēmuma pieņemšanas paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā atklāti pārkāpumi, kuras no 1. punktā paredzētajām sankcijām ir piemērotas un vai tās vispār ir piemērotas.

Ja tādas sankcijas nav piemērotas, uzņēmējdarbības dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz tāda lēmuma iemeslu izklāstu.

3.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka attiecīgajam pārvadātājam piemērotās sankcijas kopumā ir samērīgas attiecībā uz pārkāpuma vai pārkāpumu smagumu, kas bija šo sankciju piemērošanas cēlonis, ņemot vērā visas sankcijas, kas par to pašu pārkāpumu piemērotas dalībvalstī, kur pārkāpums ir atklāts.

4.   Šis pants neskar tās dalībvalsts kompetento iestāžu iespējas, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, uzsākt tiesvedību valsts tiesā. Ja šāda tiesvedība ir uzsākta, attiecīgā kompetentā iestāde par to informē to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās izdarīti attiecīgie pārkāpumi.

5.   Dalībvalstis nodrošina, lai pārvadātājiem būtu tiesības pārsūdzēt tiesā jebkuru administratīvo sodu, kas tiem uzlikts saskaņā ar šo pantu.

23. pants

Uzņēmējas dalībvalsts īstenotas sankcijas par pārkāpumiem

1.   Ja dalībvalsts kompetentās iestādes konstatējušas, ka tās teritorijā noticis šīs regulas vai Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietns pārkāpums, ko izdarījis nerezidents pārvadātājs, tad dalībvalsts, kuras teritorijā pārkāpums atklāts, pēc iespējas drīzāk un vēlākais divu mēnešu laikā pēc galīgā lēmuma pieņemšanas šajā lietā nosūta šādu informāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību:

a)	pārkāpuma aprakstu un datumu, un laiku, kad pārkāpums izdarīts;

b)	pārkāpuma kategoriju, veidu un smagumu; un

c)	piemērotās un izpildītās sankcijas.

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, uzliek administratīvos sodus saskaņā ar 22. pantu.

2.   Neskarot kriminālvajāšanu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var piemērot sankcijas pārvadātājiem nerezidentiem, kas tās teritorijā ar kabotāžas pārvadājumiem pārkāpuši šo regulu vai Kopienas vai attiecīgās valsts pārvadājumu noteikumus. Sankcijas piemēro bez diskriminācijas, un tās var inter alia sastāvēt no brīdinājuma vai, nopietnu pārkāpumu gadījumā, no īslaicīga kabotāžas aizlieguma tās uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, kur noticis pārkāpums.

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai pārvadātāji tiesā varētu pārsūdzēt jebkuru administratīvo sodu, kas tiem piemērots saskaņā ar šo pantu.

24. pants

Ierakstīšana valsts elektroniskajos reģistros

Dalībvalstis nodrošina, lai valsts ceļu transporta uzņēmumu elektroniskajā reģistrā būtu ievadīti Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietni pārkāpumi, kas attiecināmi uz pārvadātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, un kā rezultātā jebkurā dalībvalstī piemērota sankcija, kā arī to, lai minētajā reģistrā būtu ievadīta informācija par īslaicīgi atsauktu Kopienas licenci vai tās apliecinātu kopiju. Reģistrā ievadītie dati, kas attiecas uz Kopienas licences pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu, datu bāzē jāglabā vismaz divus gadus no licences apturēšanas brīža gadījumā, ja licenci anulē pagaidu kārtā, un no anulēšanas brīža gadījumā, ja licenci anulē pastāvīgi.

VII NODAĻA

ĪSTENOŠANA

25. pants

Nolīgumi starp dalībvalstīm

1.   Dalībvalstis var noslēgt divpusējus un daudzpusējus nolīgumus par to pārvadājumu turpmāku liberalizāciju, uz kuriem attiecas šī regula, īpaši attiecībā uz atļauju sistēmu un kontroles dokumentu vienkāršošanu vai atcelšanu.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par visiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar 1. punktu.

26. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (13) 18. panta 1. punktu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

27. pants

Sankcijas

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumos, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās tiek īstenotas. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis par attiecīgajiem noteikumiem paziņo Komisijai līdz … (14) un nekavējoties paziņo par visām turpmākām izmaiņām.

Dalībvalstis nodrošina, ka visus šos pasākumus piemēro bez diskriminācijas — neatkarīgi no pārvadātāja valstspiederības vai uzņēmējdarbības vietas.

28. pants

Ziņošana

1.   Dalībvalstis reizi divos gados Komisijai paziņo, cik atļaujas iepriekšējā gadā izsniegtas regulāru pārvadājumu veikšanai un to regulāro pārvadājumu veikšanas atļauju kopējo skaitu, kas ir derīgas ziņojuma perioda beigās. Šo informāciju iesniedz atsevišķi par katru regulārā pārvadājuma galamērķa valsti. Dalībvalstis Komisijai paziņo arī datus par regulāriem un neregulāriem kabotāžas pārvadājumiem, ko ziņojuma periodā veikuši pārvadātāji, kas ir rezidenti.

2.   Uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes reizi divos gados nosūta Komisijai statistikas datus par to atļauju skaitu, kas izsniegtas kabotāžas pārvadājumu veikšanai regulāro pārvadājumu veidā, kā minēts 15. panta c) punktā.

3.   Komisija nosaka tās tabulas formu, kas jālieto paziņojot 2. punktā minētos statistikas datus. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Ne vēlāk kā katra gada 31. janvārī dalībvalstis informē Komisiju par to pārvadātāju skaitu, kuriem iepriekšējā gada 31. decembrī ir Kopienas, kā arī par šo apliecināto kopiju skaitu, kas atbilst šajā datumā apgrozībā esošo transportlīdzekļu skaitam.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 684/92 un Regulu (EK) Nr. 12/98.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar III pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

30. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no … (14).

---

(1)  OV C 10, 15.1.2008., 44. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 5. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 9. janvāra Kopējā Nostāja un Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes … Lēmums.

(3)  OV L 74, 20.3.1992., 1. lpp.

(4)  OV L 4, 8.1.1998., 4. lpp.

(5)  OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.

(6)  OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

(7)  OV L …

(8)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(9)  OV L 57, 2.3.1992., 27. lpp.

(10)  OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.

(11)  OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.

(12)  OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.

(13)  OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.

(14)  Divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

---

---

---

---

---

17.3.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 62/46

---

KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 7/2009,

ko Padome pieņēmusi 2009. gada 9. janvārī

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 (…) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (Pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/C 62 E/03)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EEK) Nr. 881/92 (1992. gada 26. marts) par piekļuvi Kopienas kravu autopārvadājumu tirgum, ja pārvadājumus veic uz dalībvalsts teritoriju vai no tās, vai arī šķērsojot vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju (3), Padomes Regulā (EEK) Nr. 3118/93 (1993. gada 25. oktobris), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus (4), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/94/EK (2006. gada 12. decembris) par kopīgiem noteikumiem dažiem kravu autopārvadājumu veidiem (5) jāizdara vairākas būtiskas izmaiņas. Skaidrības un vienkāršošanas interesēs šie tiesību akti būtu jāpārstrādā un jāapvieno vienā regulā.

(2)

Kopējās transporta politikas izveidošanai inter alia jāizstrādā kopīgi noteikumi par piekļuvi starptautisko kravu autopārvadājumu tirgum Kopienas teritorijā, kā arī jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem ārvalstu kravas pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus. Šiem noteikumiem jābūt izstādātiem tā, lai veicinātu pārvadājumu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību.

(3)

Lai nodrošinātu saskaņotu satvaru starptautiskajiem iekšzemes autopārvadājumiem Kopienā, šo regulu būtu jāpiemēro visiem starptautiskajiem pārvadājumiem Kopienas teritorijā. Uz pārvadājumiem no dalībvalstīm uz trešām valstīm joprojām lielā mērā attiecas divpusējie nolīgumi starp dalībvalstīm un minētajām trešām valstīm. Tādējādi šo regulu nebūtu jāpiemēro šai pārvadājuma daļai iekraušanas vai izkraušanas dalībvalstī, kamēr nav noslēgti vajadzīgie nolīgumi starp Kopienu un attiecīgajām trešām valstīm. Tomēr to būtu jāpiemēro tās dalībvalsts teritorijā, ko šķērso tranzītā.

(4)	Vienotas transporta politika nozīmē, ka tiek atcelti visi transporta pakalpojumu sniedzējiem noteiktie ierobežojumi to valstspiederības dēļ vai tādēļ, ka tie veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, bet ne tajā, kurā jāsniedz pakalpojumi.

(5)	Lai to panāktu veiksmīgi un elastīgā veidā, pirms galīgās sistēmas īstenošanas būtu jānosaka pagaidu kabotāžas režīms, kamēr iekšzemes autopārvadājumu tirgus saskaņošana vēl nav pabeigta.

(6)

Saskaņā ar Direktīvu 2006/94/EK uz zināmu skaitu pārvadājumu veidu neattiecas Kopienas licenci un nekāda cita pārvadājumu atļauju izsniegšanas sistēma. Ar šo regulu paredzētās tirgus organizācijas satvarā daži šo pārvadājumu veidi to īpatnību dēļ arī turpmāk būtu jāatbrīvo no Kopienas un jebkādas citas pārvadājumu atļauju izsniegšanas.

(7)

Saskaņā ar Direktīvu 2006/94/EK kravas pārvadājumiem, izmantojot transportlīdzekļus ar maksimālo pilno svaru no 3,5 tonnām līdz 6 tonnām, nepiemēroja prasības par Kopienas. Tomēr Kopienas noteikumus kravas un pasažieru autopārvadājumu jomā parasti piemēro transportlīdzekļiem, kuru maksimālais pilnais svars pārsniedz 3,5 tonnas. Tādēļ šīs regulas noteikumi būtu jāsaskaņo ar Kopienas autopārvadājumu noteikumu vispārējo piemērošanas jomu un būtu jāparedz izņēmums tikai transportlīdzekļiem, kuru maksimālais pilnais svars nepārsniedz 3,5 tonnas.

(8)

Ir jāparedz, ka starptautiskos kravu autopārvadājumus var veikt tikai ar Kopienas licencēm. Jānosaka prasība kravas pārvadātājiem, lai katrā to transportlīdzeklī būtu Kopienas licences apliecināta kopija, lai palīdzētu izpildiestādēm veikt efektīvu kontroli, jo īpaši ārpus dalībvalsts, kurā kravas pārvadātājs veic uzņēmējdarbību. Tādēļ ir jānosaka Kopienas licences un apliecināto kopiju izkārtojuma un citu iezīmju detalizētāka specifikācija.

(9)	Būtu jānosaka Kopienas licenču izdošanas un anulēšanas kārtība, pārvadājumu veidi, uz ko tās attiecas, to derīguma termiņš un detalizēti izmantošanas noteikumi.

(10)	Būtu jāievieš arī autovadītāja atestācija, lai dalībvalstīm dotu iespēju efektīvi pārbaudīt, vai autovadītāji no trešām valstīm ir likumīgi nodarbināti pie kravas pārvadātāja, kas atbild par attiecīgo pārvadājumu, vai likumīgi atrodas tā rīcībā.

(11)

Kravas pārvadātājiem, kam ir izsniegtas Kopienas licences, kas paredzētas šajā regulā, vai arī pārvadātājiem, kam atļauta dažu kategoriju starptautisko autopārvadājumu pakalpojumu sniegšana, būtu jāatļauj pagaidu kārtā veikt iekšzemes pārvadājumus dalībvalstī, ja šī valsts nav pārvadātāja galvenā uzņēmuma vai tā filiāles reģistrācijas vieta. Veicot šādus kabotāžas pārvadājumus, būtu jāievēro Kopienas tiesību akti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (6) un valsts tiesību akti, kas konkrētās jomās ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī.

(12)	Būtu jāpieņem noteikumi, lai varētu veikt atbilstīgus pasākumus attiecīgo pārvadājumu tirgu nopietnu traucējumu gadījumā. Tādēļ ir jāievieš piemērota procedūra lēmumu pieņemšanai un vajadzīgās statistikas informācijas savākšanai.

(13)

Neskarot Līguma noteikumus par tiesībām veikt uzņēmējdarbību, kabotāžas pārvadājumi ir pakalpojumi, ko kravas pārvadātāji sniedz dalībvalstī, kurā tie neveic uzņēmējdarbību, un tiem nevajadzētu būt aizliegtiem, ja vien tos neveic tā, ka rodas pastāvīga vai nepārtraukta darbība šajā dalībvalstī. Lai palīdzētu izpildīt šo prasību, kabotāžas pārvadājumu biežumam un laikposmam, kurā tos var veikt, vajadzētu būt ierobežotam. Iepriekš šādi iekšzemes pārvadājumi bija atļauti pagaidu kārtā. Praksē bija sarežģīti noteikt, kuri pārvadājumi ir atļauti. Tādēļ ir vajadzīgi skaidri un vienkārši izpildāmi noteikumi.

(14)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (7) noteikumus piemēro transporta uzņēmumiem, kas veic kabotāžas pārvadājumu.

(15)

Lai efektīvi varētu kontrolēt kabotāžas pārvadājumus, uzņēmējas dalībvalsts izpildiestādēm būtu jāvar piekļūt vismaz preču pavadzīmju datiem un reģistrācijas kontrolierīču datiem saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (8).

(16)	Dalībvalstīm būt jāsniedz savstarpēja palīdzība, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu.

(17)

Pēc iespējas jāsamazina administratīvās formalitātes, neatsakoties no kontrolēm un sankcijām, ar ko garantē šīs regulas pareizu piemērošanu un efektīvu izpildi. Šajā nolūkā spēkā esošos noteikumus par Kopienas licences anulēšanu jāprecizē un jānostiprina. Spēkā esošos noteikumus būtu jāpielāgo, lai dotu iespēju piemērot efektīvus sankcijas par nopietniem pārkāpumiem, kuri izdarīti uzņemošajā dalībvalstī. Sankcijām vajadzētu būt nediskriminējošām un samērīgām ar pārkāpumu smagumu. Būtu jāparedz iespēja pārsūdzēt jebkuru piemēroto sankciju.

(18)	Dalībvalstīm būtu jāievada savas valsts autopārvadājumu uzņēmumu elektroniskajā reģistrā informācija par visiem nopietniem pārkāpumiem, ko izdarījuši attiecīgās valsts pārvadātāji, kā rezultātā ir piemērota sankcija.

(19)

Lai uzlabotu un veicinātu informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm, dalībvalstīm jāapmainās ar attiecīgo informāciju, izmantojot valstu kontaktpunktus, kas izveidoti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulai (EK) Nr. …/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem (9).

(20)	Šīs regulas īstenošanai nepieciešamos pasākumus būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10).

(21)	Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot šīs regulas I, II un III pielikumu tehniskajai attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(22)	Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz iedarbīgām, samērīgām un atturošām sankcijām.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt sakārtotu tirgus regulējumu starptautiskajiem iekšzemes autopārvadājumiem Kopienā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz starptautiskiem kravu komercpārvadājumiem ar autotransportu, ko veic Kopienas teritorijā.

2.   Veicot pārvadājumus no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, šī regula attiecas uz braucienu daļu, ko veic tās dalībvalsts teritorijā, kuru šķērso tranzītā. Tā neattiecas uz braucienu daļu, ko veic tajā dalībvalstī, kurā krava tiek iekrauta vai izkrauta, kamēr nav noslēgts nepieciešamais nolīgums starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti.

3.   Līdz 2. punktā minēto nolīgumu noslēgšanai šī regula neietekmē:

a)	noteikumus, kas attiecas uz pārvadājumiem no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, kuri paredzēti dalībvalstu noslēgtos divpusējos nolīgumos ar šīm trešām valstīm;

b)

noteikumus, kas attiecas uz pārvadājumiem no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, kuri paredzēti starp dalībvalstīm noslēgtos divpusējos nolīgumos, kas vai nu savstarpēji pilnvarojot, vai saskaņā ar noteikumiem par liberalizāciju ļauj dalībvalstī kravas iekraut un izkraut pārvadātājiem, kuri tajā neveic uzņēmējdarbību.

4.   Šo regulu piemēro kravas iekšzemes autopārvadājumiem, ko pagaidu kārtā veic ārvalstu kravas pārvadātājs, kā paredzēts III nodaļā.

5.   Šo regulu nepiemēro turpmāk minētajiem pārvadājumu veidiem un braucieniem bez kravas, ko veic saistībā ar šādiem pārvadājumiem:

a)	pasta pārvadājumi kā vispārējs pakalpojums;

b)	bojātu vai avarējušu transportlīdzekļu pārvadājumi;

c)	kravu pārvadājumi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru pieļaujamais pilnais svars kopā ar kravu, ietverot piekabju svaru, nepārsniedz 3,5 tonnas;

d)

kravu pārvadājumi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ievērojot šādus nosacījumus: i) pārvadājamā krava ir uzņēmuma īpašums, vai arī uzņēmums to pārdevis, nopircis, iznomājis vai nomājis, izgatavojis, ieguvis, pārstrādājis vai remontējis; ii) brauciena uzdevums ir atvest kravu uz uzņēmumu vai aizvest no tā, vai arī to pārvietot uzņēmuma teritorijā vai ārpus tās savām vajadzībām; iii) šādiem pārvadājumiem izmantojamie mehāniskie transportlīdzekļi jāvada personālam, kas strādā uzņēmumā vai ir nodots uzņēmuma rīcībā saskaņā ar līgumsaistībām; iv) kravu pārvadāšanai izmantojamiem transportlīdzekļiem jābūt uzņēmuma īpašumā, pirktiem ar pēcmaksu vai nomātiem, turklāt nomātiem transportlīdzekļiem jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/1/EK (2006. gada 18. janvāris) par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem (11) noteikumiem; un v) šādi pārvadājumi ir ne vairāk kā palīgdarbība uzņēmuma vispārējā darbībā;

e)	medikamentu, medicīnas ierīču, iekārtu un citu neatliekamas medicīniskas palīdzības sniegšanai vajadzīgu piederumu pārvadājumi, jo īpaši uz dabas katastrofu piemeklētām vietām.

Pirmās daļas d) punkta iv) iedaļa neattiecas uz transportlīdzekli, ar ko aizstāj parasti izmantojamo transportlīdzekli tā īslaicīgu bojājumu laikā.

6.   Panta 5. punkts neskar nosacījumus, ar kādiem atsevišķas dalībvalstis reglamentē savu valstspiederīgo iesaistīšanos attiecīgajā punktā minētajās darbībās.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	“transportlīdzeklis” ir dalībvalstī reģistrēts mehānisks transportlīdzeklis vai sakabinātu transportlīdzekļu apvienojums, no kuriem vismaz sakabē esošais mehāniskais transportlīdzeklis ir reģistrēts dalībvalstī, kuru izmanto tikai kravu pārvadājumiem;

2)

“starptautisks pārvadājums” ir: a) brauciens ar kravu, ko transportlīdzeklis veic no pārvadājuma sākuma vietas līdz galamērķa vietai, kuras atrodas divās dažādās dalībvalstīs, braucot vai nebraucot tranzītā cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm; b) brauciens ar kravu, kuru transportlīdzeklis veic no dalībvalsts uz trešo valsti vai otrādi, braucot vai nebraucot tranzītā cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm; c) brauciens ar kravu, kuru transportlīdzeklis veic starp trešām valstīm tranzītā cauri vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijai; vai d) brauciens bez kravas saistībā ar a), b) un c) punktā minētajiem pārvadājumiem;

3)	“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā kravas pārvadātājs nodarbojas ar pārvadājumiem, bet kura nav tā dalībvalsts, kurā kravas pārvadātājs veic uzņēmējdarbību;

4)	“ārvalstu pārvadātājs” ir kravas autopārvadājumu uzņēmums, kas veic pārvadājumus uzņēmējā dalībvalstī;

5)	“vadītājs” ir jebkura persona, kas vada transportlīdzekli pat neilgu laiku vai tiek vesta transportlīdzeklī, ja tā pienākumos ietilpst to vadīt vajadzības gadījumā;

6)	“kabotāžas pārvadājumi” ir iekšzemes komercpārvadājumi, ko pagaidu kārtā veic uzņēmējā dalībvalstī;

7)	“Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietns pārkāpums” ir pārkāpums, kas var izraisīt labas reputācijas zaudēšanu saskaņā ar Regulas (EC) Nr. …/2009 6. panta 1. un 2. punktu un/vai Kopienas licences pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu.

II NODAĻA

STARPTAUTISKIE PĀRVADĀJUMI

3. pants

Vispārīgs princips

Starptautiskos pārvadājumus veic ar Kopienas licenci un, ja vadītājs ir trešās valsts valstspiederīgais, kopā ar autovadītāja atestātu.

4. pants

Kopienas licence

1.   Saskaņā ar šo regulu dalībvalsts piešķir Kopienas licenci visiem pārvadātājiem, kas veic kravu komercpārvadājumus ar autotransportu, ja:

a)	viņi saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī; un

b)	viņiem dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību, saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un pašas dalībvalsts tiesību aktiem par nodarbošanos ar autopārvadājumiem ir tiesības nodarboties ar starptautiskiem kravu autopārvadājumiem.

2.   Kopienas licenci uz atjaunojamu laikposmu, kas nepārsniedz 10 gadus, izdod tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību.

Kopienas licences un apliecinātās kopijas, kas izdotas pirms šīs regulas piemērošanas dienas, paliek spēkā līdz to termiņa beigām.

Komisija Kopienas licences derīguma termiņu pielāgo tehnikas attīstībai, jo īpaši valstu autopārvadājumu uzņēmumu elektroniskajiem reģistriem, kā paredzēts Regulas Nr. …/2009 16. pantā. Šos pasākumu, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Licences turētājam dalībvalsts, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, izsniedz Kopienas licences oriģinālu, ko glabā autopārvadātājs, un apliecinātas kopijas, kuru skaits atbilst Kopienas licences turētāja rīcībā esošo transportlīdzekļu skaitam, kas tam pieder pilnībā vai ir viņa rīcībā, piemēram, ar pirkšanas uz nomaksu, nomas vai līzinga līgumu.

4.   Kopienas licence un apliecinātās kopijas atbilst paraugam II pielikumā, un minētajā pielikumā aprakstīti arī tās izmantošanas nosacījumi. Tai ir vismaz divi no I pielikumā uzskaitītajiem aizsardzības elementiem.

Komisija pielāgo I un II pielikumu tehnikas attīstībai. Šos pasākumus, kasir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5.   Uz Kopienas licences un tās apliecinātajām kopijām ir izdevējiestādes zīmoga nospiedums, kā arī paraksts un sērijas numurs. Kopienas licences un apliecināto kopiju sērijas numurus, kā daļu no kravas pārvadātāja datu kopuma, ievada valsts autopārvadājumu uzņēmumu elektroniskajā reģistrā.

6.   Kopienas licenci izdod uz pārvadātāja vārda un to nevar nodot trešām personām. Apliecinātai Kopienas licences kopijai jābūt katrā pārvadātāja transportlīdzeklī, un tā jāuzrāda pārbaudei pēc attiecīgi pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.

Izmantojot sakabinātu transportlīdzekļu apvienojumu, apliecinātā kopija atrodas sakabē ietilpstošajā mehāniskajā transportlīdzeklī. Sakabinātiem transportlīdzekļiem tā derīga arī tad, ja piekabe vai puspiekabe nav reģistrēta vai tiesības izmantot to autopārvadājumiem nav reģistrētas uz licences turētāja vārda, kā arī tad, ja piekabes ir reģistrētas vai ja tās atļauts izmantot autopārvadājumiem citā dalībvalstī.

5. pants

Autovadītāja atestāts

1.   Autovadītāja atestātu dalībvalsts saskaņā ar šo regulu izsniedz visiem pārvadātājiem:

a)	kuriem ir Kopienas licence; un

b)

kuri šajā dalībvalstī likumīgi nodarbina autovadītāju, kurš nav ne kādas dalībvalsts valstspiederīgais, ne pastāvīgais iedzīvotājs Padomes Direktīvas 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (12) izpratnē, vai likumīgi izmanto vadītājus, kuri nav ne kādas dalībvalsts valstspiederīgie, ne pastāvīgie iedzīvotāji minētās direktīvas izpratnē, kas ir minētā pārvadātaja rīcībā saskaņā ar šajā dalībvalstī izstrādātiem nodarbinātības un arodmācību nosacījumiem: i) normatīvos vai administratīvos aktos; un attiecīgā gadījumā ii) koplīgumos saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikumiem.

2.   Autovadītāja atestātu pēc Kopienas licences turētāja lūguma tās dalībvasts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, izsniedz visiem autovadītājiem, kuri nav ne kādas dalībvalsts valstspiederīgie, ne pastāvīgie iedzīvotāji Direktīvas 2003/109/EK izpratnē, un kurus minētais pārvadātājs likumīgi nodarbina, vai visiem autovadītājiem, kuri ir nodoti pārvadātāja rīcībā un kuri nav ne kādas dalībvalsts valstspiederīgie, ne pastāvīgie iedzīvotāji minētās direktīvas izpratnē. Autovadītāja atestāts apliecina, ka tajā minētais autovadītājs tiek nodarbināts saskaņā ar 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.   Autovadītāja atestāts atbilst III pielikumā sniegtajam paraugam. Tam ir vismaz divi no I pielikumā uzskaitītajiem aizsardzības elementiem.

4.   Komisija pielāgo III pielikumu tehnikas attīstībai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5.   Uz autovadītāja atestāta ir izdevējiestādes zīmoga nospiedums, kā arī paraksts un sērijas numurs. Autovadītāja atestāta sērijas numuru var ievadīt valsts autopārvadājumu uzņēmumu elektroniskajā reģistrā, kā daļu no tā kravas pārvadātāja datu kopuma, kurš to nodod atestātā norādītā vadītāja rīcībā.

6.   Autovadītāja atestāts pieder pārvadātājam, kurš to nodod tā autovadītāja rīcībā, kad šis vadītājs vada transportlīdzekli ar šim pārvadātājam izsniegtu Kopienas licenci. Autovadītāja atestāta apliecināta kopija, ko izdevušas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, glabājas pārvadātāja telpās. Autovadītāja atestātu uzrāda pēc pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.

7.   Autovadītāja atestātu izsniedz uz termiņu, ko nosaka izsniedzēja dalībvalsts, un tās derīgums nedrīkst pārsniegt piecus gadus. Autovadītāja atestāti, kas izdoti pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ir spēkā līdz to termiņa beigām.

Autovadītāja atestāts ir derīgs, kamēr tiek izpildīti tā izsniegšanai vajadzīgie nosacījumi. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka gadījumā, ja šie nosacījumi vairs netiek izpildīti, pārvadātājs nekavējoties nodod atestātu to izsniegušajām iestādēm.

6. pants

Nosacījumu pārbaude

1.   Saņemot pieteikumu izdot Kopienas licenci vai pieteikumu pagarināt Kopienas licenci saskaņā ar 4. panta 2. punktu, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, pārbauda, vai pārvadātājs atbilst vai turpina atbilst 4. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes regulāri ar ikgadējām pārbaudēm, kuras aptver vismaz 20 % no šajā dalībvalstī izsniegtajiem derīgajiem autovadītāju atestātiem, pārbauda, vai tiek pildīti 5. panta 1. punktā minētie nosacījumi, ar kuriem autovadītāja atestāts izsniegts.

7. pants

Atteikums piešķirt Kopienas licenci un autovadītāja atestātu un šo dokumentu anulēšana

1.   Ja netiek izpildīti 4. panta 1. punktā vai 5. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, tās dalībvalsts kompetentās iestādes,kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, pieteikumu par Kopienas licences vai autovadītāja atestāta izsniegšanu vai pagarināšanu noraida ar motivētu lēmumu.

2.   Kompetentās iestādes anulē Kopienas licenci vai autovadītāja atestātu, ja tā turētājs

a)	vairs neatbilst 4. panta 1. punktā izklāstītajiem vai 5. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, vai

b)	ir sniedzis nepatiesu informāciju saistībā ar pieteikumu Kopienas licences vai autovadītāja atestāta saņemšanai.

III NODAĻA

KABOTĀŽA

8. pants

Vispārējais princips

1.   Visi pārvadātāji, kuri veic komercpārvadājumus un kuriem ir Kopienas licence, un autovadītāji, ja tie ir trešās valsts valstspiederīgie, kuriem ir autovadītāja atestāts, ir tiesīgi pēc šās nodaļas noteikumiem veikt kabotāžas pārvadājumus.

2.   Tiklīdz ir piegādātas preces, kuras tika ievestas ar ienākošu starptautisku pārvadājumu, 1. punktā minētajiem pārvadātājiem ir atļauts ar to pašu transportlīdzekli vai, ja tas ir sakabināts transportlīdzeklis, ar tā paša transportlīdzekļa mehānisko transportlīdzekli veikt līdz trīs kabotāžas pārvadājumiem, kas seko starptautiskajam pārvadājumam no citas dalībvalsts vai no trešās valsts uz uzņēmēju dalībvalsti. Pēdējai kravas izkraušanai kabotāžas pārvadājuma laikā pirms izbraukšanas no uzņēmējas dalībvalsts jānotiek septiņu dienu laikā pēc pēdējās kravas izkraušanas uzņēmējā dalībvalstī ienākošā starptautiskā pārvadājuma laikā.

Pirmajā daļā minētā termiņa laikā pārvadātāji var veikt dažus vai visus minētajā daļā atļautos kabotāžas pārvadājumus jebkurā dalībvalstī ar noteikumu, ka veic ne vairāk kā vienu pārvadājumu katrā dalībvalstī trīs dienu laikā pēc ierašanās bez kravas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

3.   Kravas iekšzemes autopārvadājumus, kurus uzņēmējā dalībvalstī veic ārvalstu pārvadātājs, uzskata par atbilstīgiem šai regulai, ja pārvadātājs var iesniegt skaidrus pierādījumus par starptautisko pārvadājumu, kura laikā tas ir ieradies uzņēmējā dalībvalstī, un par katru tajā veiktu secīgu kabotāžas pārvadājumu.

Pirmajā daļa minētajos pierādījumos par katru pārvadājumu iekļauj šādu informāciju:

a)	kravas nosūtītāja nosaukums vai vārds, adrese un paraksts;

b)	pārvadātāja nosaukums vai vārds, adrese un paraksts;

c)	kravas saņēmēja nosaukums vai vārds un adrese, kā arī tā paraksts un piegādes datums, kad krava ir nodota;

d)	kravas pārņemšanas vieta un datums un paredzētā piegādes vieta;

e)	vispārīgs kravas īpašību un iepakojuma metodes apraksts un bīstamo kravu gadījumā — to vispārēji atzīts apraksts, kā arī iepakojuma vienību skaits un to īpašais marķējums un numuri;

f)	kravas bruto svars vai citādi izteikts kravas daudzums;

g)	mehāniskā transportlīdzekļa un piekabes reģistrācijas numurs.

4.   Katram pārvadātājam, kas reģistrācijas dalībvalstī ir tiesīgs saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem veikt 1. panta 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktos kravas komercpārvadājumus ar autotransportu, ir atļauts saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem veikt vajadzības gadījumā tā paša veida kabotāžas pārvadājumu operācijas vai kabotāžas pārvadājumu operācijas ar tās pašas kategorijas transportlīdzekļiem.

5.   Atļauja veikt kabotāžas pārvadājumu atbilstīgi pārvadājumu veidiem, kas minēti 1. panta 5. punkta d) un e) apakšpunktā, ir neierobežota.

9. pants

Kabotāžas pārvadājumiem piemērojamie noteikumi

1.   Kabotāžas pārvadājumu izpildē, izņemot gadījumu, ja Kopienas tiesību aktos paredzēts citādi, ievēro normatīvus un administratīvus aktus, kas uzņēmējā dalībvalstī ir spēkā attiecībā uz šo:

a)	nosacījumi, kam pakļauts pārvadājuma līgums;

b)	autotransporta līdzekļu svars un gabarīti;

c)	prasības attiecībā uz dažu preču veidu, jo īpaši bīstamo kravu, ātrbojīgu pārtikas preču un dzīvnieku pārvadāšanu;

d)	braukšanas laika un atpūtas periodi;

e)	pievienotās vērtības nodoklis (PVN) transporta pakalpojumiem.

Pirmās daļas b) punktā minētais svars un gabarīti atkarībā no apstākļiem var pārsniegt attiecīgus rādītājus, ko piemēro reģistrācijas dalībvalstī, bet tie nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt uzņēmējas dalībvalsts iekšzemes satiksmē noteiktos ierobežojumus vai tehniskās specifikācijas, kas norādītas Padomes Direktīvas 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (13) 6. panta 1. punktā minētajos pierādījumos.

2.   Normatīvo un administratīvo aktu prasības, kas minētas 1. punktā, piemēro ārvalstu pārvadātājiem ar tādiem pašiem noteikumiem, kādus piemēro pārvadātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī, lai novērstu jebkādu diskrimināciju attiecībā uz valstspiederību vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu.

10. pants

Aizsardzības procedūra

1.   Ja kabotāžas pārvadājumu dēļ konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā rodas vai pastiprinās nopietni valsts transporta tirgus traucējumi, jebkura dalībvalsts var iesniegt šo jautājumu izskatīšanai Komisijā, lai tā pieņemtu aizsardzības pasākumus, un attiecīgā dalībvalsts nodrošina Komisiju ar vajadzīgo informāciju un dara tai zināmus pasākumus, kurus paredzēts veikt attiecībā uz pārvadātājiem, kas ir rezidenti.

2.   Piemērojot 1. punktu:

—

“nopietni valsts transporta tirgus traucējumi konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā” ir tādu problēmu esamība tirgū, kuras raksturīgas tieši šim tirgum un kuru dēļ pastāv ievērojams un, iespējams, ilgstošs piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu, kas apdraud finansiālo stabilitāti un izdzīvošanu ievērojamam skaitam autopārvadātāju,

—	“ģeogrāfisks apgabals” ir apgabals, kas aizņem visu kādas dalībvalsts teritoriju vai tās daļu, vai arī citu dalībvalstu visu teritoriju vai tās daļu.

3.   Komisija izskata situāciju, jo īpaši pamatojoties uz attiecīgiem datiem, un pēc apspriešanās ar 15. panta 1. punktā minēto komiteju viena mēneša laikā pēc dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas lemj, vai ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi, un pieņem tos, ja tie ir vajadzīgi.

Šādi pasākumi var ietvert attiecīgā apgabala pagaidu izslēgšanu no šīs regulas darbības jomas.

Pasākumi, ko pieņem saskaņā ar šo pantu, paliek spēkā laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, un šo laikposmu var vienu reizi pagarināt uz tādu pašu derīguma termiņu.

Komisija nekavējoties dara zināmu dalībvalstīm un Padomei katru lēmumu, ko tā pieņem saskaņā ar šo punktu.

4.   Ja Komisija nolemj pieņemt aizsardzības pasākumus attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, šo dalībvalstu kompetentām iestādēm uzliek pienākumu veikt līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz pārvadātājiem, kas ir rezidenti, un tās šos pasākumus dara zināmus Komisijai. Šos pasākumus piemēro, vēlākais, no tās pašas dienas, kad sāk piemērot aizsardzības pasākumus, ko pieņēmusi Komisija.

5.   Jebkura dalībvalsts var iesniegt saskaņā ar 3. punktu pieņemto Komisijas lēmumu Padomes izskatīšanai 30 dienu laikā pēc tā izziņošanas. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atšķirīgu lēmumu 30 dienu laikā pēc dienas, kad tas iesniegts, vai, ja pie tās ir vērsušās vairākas dalībvalstis, pēc dienas, kad pie tās vērsusies pirmā dalībvalsts.

Padomes lēmumam piemēro derīguma termiņu, kas noteikts 3. punkta trešajā daļā. Attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm uzliek pienākumu veikt līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz pārvadātājiem, kas ir rezidenti, un tās šos pasākumus dara zināmus Komisijai. Ja Padome nepieņem lēmumu šā punkta pirmajā daļā noteiktajā laikā, Komisijas lēmums ir galīgs.

6.   Ja Komisija uzskata, ka 3. punktā minētie pasākumi ir jāpagarina, tā iesniedz priekšlikumu Padomē, kura pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

IV NODAĻA

SAVSTARPĒJA PALĪDZĪBA UN SANKCIJAS

11. pants

Savstarpēja palīdzība

Dalībvalstis palīdz viena otrai, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu un uzraudzību. Tās apmainās ar informāciju, izmantojot valstu kontaktpunktus, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2009 18. pantu.

12. pants

Sankcijas par pārkāpumiem, kuras uzliek reģistrācijas dalībvalsts

1.   Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietnu pārkāpumu gadījumā, kas veikti vai konstatēti jebkurā dalībvalstī, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārkāpumu izdarījušais pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, attiecīgi rīkojas, izskatot lietu, kas var inter alia būt par iemeslu šādu administratīvo sodu piemērošanai:

a)	dažu vai visu Kopienas licences apliecināto kopiju pagaidu vai pastāvīga anulēšana;

b)	Kopienas licences pagaidu vai pastāvīga anulēšana.

Šīs sankcijas var noteikt pēc tam, kad šajā lietā pieņemts galīgais lēmums, un tajos ņem vērā Kopienas licences turētāja izdarītā pārkāpuma smagumu un ņemot vērā starptautisku pārvadājumu veikšanai izsniegto licences kopiju kopējo skaitu.

2.   Nopietna pārkāpuma gadījumā, kas saistīts ar autovadītāja atestātu jebkādu nepareizu izmantošanu, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārkāpumu izdarījušais pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, piemēro attiecīgas sankcijas, piemēram:

a)	pārtrauc autovadītāja atestātu izsniegšanu;

b)	anulē autovadītāja atestātus;

c)	nosaka papildu noteikumus autovadītāja atestātu izsniegšanai, lai novērstu to nepareizu izmantošanu;

d)	pagaidu kārtā vai pastāvīgi aptur dažu vai visu apstiprināto Kopienas licences apliecināto kopiju derīgumu;

e)	pagaidu kārtā vai pastāvīgi anulē Kopienas licenci.

Šīs sankcijas var noteikt pēc tam, kad šajā lietā pieņemts galīgais lēmums, un tajos ņem vērā Kopienas licences turētāja izdarītā pārkāpuma smagumu.

3.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā veic uzņēmējdarbību, informē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ir izdarīti pārkāpumi, pēc iespējas ātrāk un, vēlākais, divos mēnešos pēc pēdējā lēmuma attiecīgajā lietā, par to, vai ir piemērotas sankcijas un tieši kādas sankcijas ir piemērotas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktā.

Ja šādas sankcijas nav piemērotas, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā veic uzņēmējdarbību, norāda iemeslus.

4.   Kompetentās iestādes garantē, ka sankcijas, ko tās piemēro attiecīgajam pārvadātājam, ir samērīgas ar pārkāpumu vai pārkāpumiem, kas bija šo sankciju piemērošanas cēlonis, ņemot vērā visas sankcijas par tādu pašu pārkāpumu, kas uzliktas dalībvalstī, kurā pārkāpums bija konstatēts.

5.   Dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, var arī saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem attiecīgo pārvadātāju saukt pie atbildības kompetentā valsts tiesā vai šķīrējtiesā. Tās paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentai iestādei par jebkādiem lēmumiem, kas pieņemti šajā nolūkā.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka pārvadātājiem ir tiesības pārsūdzēt jebkuru administratīvu sodu, kas tiem uzlikts atbilstīgi šim pantam.

13. pants

Sankcijas par pārkāpumiem, kuras piemēro uzņēmēja dalībvalsts

1.   Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes konstatējušas tās teritorijā šīs regulas vai Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietnu pārkāpumu, ko izdarījis ārvalstu pārvadātājs, dalībvalsts, kuras teritorijā pārkāpums ir konstatēts, pēc iespējas drīzāk, un, vēlākais, divu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts galīgais lēmums šajā jautājumā, nodod tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, šādu informāciju:

a)	pārkāpuma apraksts, datums un laiks, kad tas izdarīts;

b)	pārkāpuma kategorija, veids un smagums; un

c)	piemērotās sankcijas un izpildītās sankcijas.

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, saskaņā ar 12. pantu piemēro administratīvos sodus.

2.   Neskarot dažāda veida krimināltiesisko vajāšanu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentas iestādes ir tiesīgas piemērot sankcijas ārvalstu pārvadātājam, kas to teritorijā kabotāžas pārvadājumu veikšanas laikā ir pārkāpis šo regulu vai konkrēto valstu vai Kopienas tiesību aktus, kas attiecas uz auto pārvadājumiem. Šīs sankcijas piemēro, ievērojot nediskriminēšanas principu. Šīs sankcijas, inter alia, var ietvert brīdinājumu vai — nopietna pārkāpuma gadījumā — pagaidu aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus tās uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, kurā šie pārkāpumi izdarīti.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka pārvadātāji var pārsūdzēt jebkuru administratīvu sodu, kas tiem uzlikts atbilstīgi šim pantam.

14. pants

Ierakstīšana valsts elektroniskajā reģistrā

Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietniem pārkāpumiem, ko izdarījuši kravas pārvadātāji, kuri veic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, un kā rezultātā jebkura dalībvalsts ir piemērojusi sankcijas, kā arī informācija par jebkuru Kopienas licences vai tās apliecinātās kopijas pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu, tiek ievadīta attiecīgās valsts autopārvadājumu uzņēmumu elektroniskajā reģistrā. Ieraksti reģistrā, kas attiecas uz Kopienas licences pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu, jāsaglabā datubāzē divus gadus, skaitot no brīža, kad beidzies pagaidu anulēšanas termiņš, pagaidu anulēšanas gadījumā vai no anulēšanas dienas — pastāvīgas anulēšanas gadījumā.

V NODAĻA

ĪSTENOŠANA

15. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3821/85 18. panta 1. punktu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

16. pants

Sankcijas

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumā, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās tiek īstenotas. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis par attiecīgajiem noteikumiem paziņo Komisijai līdz … (14), un nekavējoties paziņo par visām turpmākām izmaiņām.

Dalībvalstis nodrošina, ka visus šos pasākumus piemēro bez diskriminācijas — neatkarīgi no pārvadātāja valstspiederības vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas.

17. pants

Ziņošana

1.   Reizi divos gados dalībvalstis informē Komisiju par to pārvadātāju skaitu, kam iepriekšējā gada 31. decembrī ir bijušas Kopienas licences, un sniedz ziņas par apliecināto kopiju kopskaitu, kurš atbilst šajā dienā apgrozībā esošajam transportlīdzekļu skaitam.

2.   Dalībvalstis arī informē Komisiju par iepriekšējā kalendārajā gadā izdoto autovadītāja atestātu skaitu, kā arī par to autovadītāja atestātu skaitu, kuri bija apgrozībā tā paša gada 31. decembrī.

3.   Komisija līdz 2013. gada beigām izstrādā ziņojumu par situāciju Kopienas autopārvadājumu tirgū. Ziņojumā iekļauj tirgus situācijas analīzi, ietverot kontroles mehānismu efektivitātes novērtējumu un darba apstākļu attīstību profesijā, kā arī novērtējumu par to, vai noteikumu saskaņošana inter alia īstenošanas, ceļa nodevu kā arī sociālo un drošības tiesību aktu jomā ir progresējusi tiktāl, lai varētu paredzēt iekšzemes autopārvadājumu tirgus, tostarp kabotāžas, turpmāku atvēršanu.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Atcelšana

Regulu (EEK) Nr. 881/92, Regulu (EEK) Nr. 3118/93 un Direktīvu 2006/94/EK ar šo atceļ.

Atsauces uz atceltajām regulām un atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļauta IV pielikumā.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no … (15).

---

(1)  OV C 204, 9.8.2008., 31. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 9. janvāra Kopējā Nostāja, Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes … Lēmums.

(3)  OV L 95, 9.4.1992., 1. lpp.

(4)  OV L 279, 12.11.1993., 1. lpp.

(5)  OV L 374, 27.12.2006., 5. lpp.

(6)  OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

(8)  OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.

(9)  OV L …

(10)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(11)  OV L 33, 4.2.2006., 82. lpp.

(12)  OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp.

(13)  OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.

(14)  Divi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(15)  Divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

---

---

---

---

---

---