7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/2

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 15. janvāra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hecht-Pharma GmbH/Staatliches Gewerbeaufsichtsamt Lüneburg

(Lieta C-140/07) (1)

(Direktīva 2001/83/EK - 1. panta 2. punkts un 2. panta 2. punkts - “Zāļu, kas ir tādas pēc to funkcijām’ jēdziens - Produkts, attiecībā uz kuru nav pierādīts, ka tas ir atzīstams par zālēm, kas ir tādas pēc to funkcijām - Aktīvo vielu devas ņemšana vērā)

(2009/C 55/02)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Hecht-Pharma GmbH

Atbildētājs: Staatliches Gewerbeaufsichtsamt Lüneburg

Piedaloties: Vertreterin des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesverwaltungsgericht — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 67. lpp.), tās ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/27/EK grozītajā redakcijā (OV L 136, 34. lpp.), 1. panta 2. punkta un 2. panta 2. punkta interpretācija — Tāda produkta atzīšana par zālēm, kas satur sastāvdaļu, kas, lietojot to lielākās devās nekā paredzēts, var pārveidot fizioloģiskās funkcijas — Direktīvas 2001/83/EK piemērojamība produktam, kas, iespējams, ir klasificējams kā zāles, taču nav pārbaudīts, vai tā īpašības atbilst zāļu definīcijai — Zāļu jēdziens

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, kura ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/27/EK, 2. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka Direktīva 2001/83, kas grozīta ar Direktīvu 2004/27, nav piemērojama tādam produktam, attiecībā uz kuru nav zinātniski pierādīts, ka tas ir atzīstams par zālēm, kuras ir tādas pēc to funkcijām, bet tas nav arī izslēgts;

Direktīvas 2001/83, kas grozīta ar Direktīvu 2004/27, 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka, izskatot jautājumu par to, vai attiecīgais produkts ir klasificējams kā zāles, kas ir tādas pēc to funkcijām, ir nozīme produkta lietošanas kārtībai, izplatībai, patērētāju zināšanām par to un riskiem, kas var būt saistīti ar tā lietošanu;

Direktīvas 2001/83, kas grozīta ar Direktīvu 2004/27, 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka izņemot gadījumus, kad vielas vai vielu sastāva mērķis ir medicīniskās diagnozes noteikšana, produkts nevar tikt atzīts par zālēm šīs tiesību normas izpratnē, ja, ņemot vērā tā sastāvu — tostarp tā aktīvo vielu devu — un lietojot to atbilstoši lietošanas norādījumiem, tas nevar būtiski atjaunot, izlabot vai izmainīt fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību.

(1) OV C 117, 26.5.2007.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/3

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 15. janvāra spriedums (Bayerischer Verwaltungsgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — M-K Europa GmbH & Co. KG/Stadt Regensburg

(Lieta C-383/07) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EK) Nr. 258/97 - 1. panta 1.-3. punkts - Jauni pārtikas produkti un jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas)

(2009/C 55/03)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bayerischer Verwaltungsgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: M-K Europa GmbH & Co. KG

Atbildētājs: Stadt Regensburg

Piedaloties: Landesanwaltschaft Bayern

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bayerischer Verwaltungsgerichtshof — Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulas (EEK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (OV L 43, 1. lpp.), 1. panta 2. punkta d) un e) apakšpunkta interpretācija — Jauna pārtikas produkta, kas laists apgrozībā teritoriālā ziņā šauri ierobežotā Kopienas daļā (Sanmarīno), īsu brīdi pirms stājusies spēkā regula, raksturs, ja pārtikas produkts ir ražots no sastāvdaļām, kuru izmantošana cilvēku uzturam ieradums ir apstrīdēta vai var tikt pierādīta tikai trešā valstī (Japāna) — Pienākums veikt pārtikas produkta kontroli

Rezolutīvā daļa:

pārtikas produkta importam Sanmarīno pirms Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulas (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām, spēkā stāšanās nav nozīmes, novērtējot, vai šis produkts atbilst nosacījumam par ievērojamu izmantošanu cilvēku uzturā Eiropas Kopienā šīs regulas 1. panta 2. punkta izpratnē;

apstāklis, ka visas pārtikas produkta sastāvdaļas, aplūkotas atsevišķi, atbilst Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punktā paredzētajam nosacījumam vai ka tās ir drošas, nav uzskatāms par pietiekamu, lai nepiemērotu šo regulu aplūkotajiem pārtikas produktiem. Lai nolemtu, vai tas ir jākvalificē kā jauns pārtikas produkts Regulas Nr. 258/97 izpratnē, valsts kompetentajai iestādei ir jāpieņem lēmums katrā atsevišķā lietā, ņemot vērā visas pārtikas produkta īpašības, kā arī ražošanas procesu;

apstāklis, ka visas aļģes, kas ir ietvertas pārtikas produkta sastāvā Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē, atbilst nosacījumam par ievērojamu izmantošanu cilvēku uzturā Kopienā šīs regulas 1. panta 2. punkta izpratnē, nav pietiekams, lai šo regulu nepiemērotu minētajam produktam;

4)	tikai ārpus Eiropas gūtā pieredze par pārtikas produkta drošību nav pietiekama, lai konstatētu, ka tas atbilst tādu pārtikas produktu kategorijai, “kam ir droša pārtikas produktu lietošanas vēsture” Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē;

5)	uzņēmējam nav jālūdz veikt Regulas Nr. 258/97 13. pantā noteikto procedūru.

(1) OV C 283, 24.11.2007.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/3

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 15. janvāra spriedums (Oberster Patent- un Markensenat (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Silberquelle GmbH/Maselli Strickmode GmbH

(Lieta C-495/07) (1)

(Preču zīmes - Direktīva 89/104/EEK - 10. un 12. pants - Atcelšana - Preču zīmes “faktiskas izmantošanas’ jēdziens - Preču zīmes izvietošana uz reklāmas priekšmetiem - Šādu priekšmetu izsniegšana bez maksas personām, kas iegādājas preču zīmes īpašnieka preces)

(2009/C 55/04)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Patent — un Markensenat

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Silberquelle GmbH

Atbildētāja: Maselli Strickmode GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), 10. panta 1. punkta un 12. panta 1. punkta interpretācija — Preču zīmes īpašnieka tiesību zaudēšana — Preču zīmes faktiskas izmantošanas jēdziens — Preces (bezalkoholiskie dzērieni), ko papildus pievieno, pārdodot citas preces (tekstilpreces)

Rezolutīvā daļa

Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 10. panta 1. punkts un 12. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, kad preču zīmes īpašnieks to izvieto uz priekšmetiem, kurus tas bez maksas piedāvā personām, kas iegādājas tā preces, preču zīmes īpašnieks neveic šīs preču zīmes faktisku izmantošanu attiecībā uz klasi, kurā ietilpst šie priekšmeti.

(1) OV C 22, 26.1.2008.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/4

Tiesas (otrā palāta palāta) 2009. gada 15. janvāra spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — K-1 sp. z o.o./Dyrektor Izby Skarbowej w Bydgoszczy

(Lieta C-502/07) (1)

(PVN - Pārkāpumi nodokļa maksātāja deklarācijā - Papildu nodoklis)

(2009/C 55/05)

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: K-1 sp. z o.o.

Atbildētājs: Dyrektor Izby Skarbowej w Bydgoszczy

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Naczelny Sad Administracyjny (Polija) — 2. panta 1. un 2. daļas interpretācija Padomes 1967. gada 11. aprīļa Pirmajā direktīvā 67/227/EEK par dalībvalstu tiesību aktu par apgrozījuma nodokļiem saskaņošanu (OV L 71, 1301. lpp.), kā arī 2. panta, 10. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 10. panta 2. punkta, 27. panta 1. punkta un 33. panta interpretācija Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) — Valsts tiesību akti, ar ko tiek paredzēts papildu nodokļu maksājums gadījumā, ja nodokļu maksātāja PVN deklarācijā tiek konstatētas neprecizitātes

Rezolutīvā daļa:

kopējā pievienotās vērtības nodokļu sistēma, kā tā ir definēta 2. panta pirmajā un otrajā daļā Padomes 1967. gada 11. aprīļa Pirmajā direktīvā 67/227/EEK par dalībvalstu tiesību aktu par apgrozījuma nodokļiem saskaņošanu, kā arī 2. pantā, 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 10. panta 2. punktā Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2004. gada 26. aprīļa Direktīvu 2004/66/EK, neliedz dalībvalstij savos tiesību aktos paredzēt tādu pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem piemērojamu administratīvu sankciju kā “papildu nodokļa maksājums”, kas ir paredzēts 2004. gada 11. marta Likuma par nodokli precēm un pakalpojumiem (ustawa o podatku od towarów i usług) 109. panta 5. un 6. punktā;

2)	noteikumi, kas ir minēti 2004. gada 11. marta Likuma par nodokli precēm un pakalpojumiem 109. panta 5. un 6. punktā, nav “īpaši atkāpes pasākumi”, kuru mērķis ir novērst krāpšanu vai nodokļu nemaksāšanu, kā tas ir paredzēts Sestās direktīvas 77/388 27. panta 1. punktā;

3)	Sestās direktīvas 77/388 33. pants grozītajā redakcijā neliedz paturēt spēkā tādus noteikumus, kas ir paredzēti 2004. gada 11. marta Likuma par nodokli precēm un pakalpojumiem 109. panta 5. un 6. punktā.

(1) OV C 22, 26.1.2008.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/4

Tiesas (septītā palāta) 2009. gada 15. janvāra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-539/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2002/22/EK - 26. panta 3. punkts - Vienotais Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numurs - Informācija par zvanītāja atrašanās vietu - Nodošana iestādēm, kas iesaistās neatliekamas palīdzības gadījumā - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2009/C 55/06)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Montaguti un A. Nijenhuis)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. M. Braguglia, pārstāvis, un S. Fiorentino, avvocato dello Stato)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tiesību aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 51. lpp.) 26. panta 3. punktu, nepieņemšana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

attiecībā uz visiem zvaniem uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru “112” nenododot iestādēm, kas iesaistās neatliekamas palīdzības gadījumā, informāciju par zvanītāja atrašanās vietu, tiktāl, ciktāl tas bija tehniski iespējams, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) 26. panta 3. punktu;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 37, 9.2.2008.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/5

Tiesas (sestā palāta) 2009. gada 15. janvāra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-259/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 79/409/EEK - Savvaļas putnu aizsardzība - Dzīvotņu aizsardzība un saglabāšana - Īpaši aizsargājamo teritoriju klasifikācija - Medību un sagūstīšanas aizliegums - Nepareiza transponēšana)

(2009/C 55/07)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Patakia un D. Recchia)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvis — E. Skandalou)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 1. lpp.) 3. panta 1. punkta netransponēšana — Minētās direktīvas 3. panta 2. punkta, 4. panta 1. punkta, 5. panta un 8. panta 1. punkta nepilnīga transponēšana

Rezolutīvā daļa:

neveicot visus vajadzīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā un/vai pareizi transponētu pienākumus, kas izriet no Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. punkta, 5. panta un 8. panta 1. punkta, Grieķijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 209, 15.8.2008.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/5

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 14. jūlija rīkojumu lietā T-366/06 Calebus, SA/Eiropas Kopienu Komisija 2008. gada 24. septembrī iesniegusi Calebus, SA, kuras prasījumus atbalsta Spānijas Karaliste

(Lieta C-421/08 P)

(2009/C 55/08)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Calebus, SA (pārstāvis — R. Bocanegra Sierra, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Kopienu Komisija un Spānijas Karaliste

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

pieņemt izskatīšanā apelācijas sūdzību par Pirmās instances tiesas 2008. gada 14. jūlija rīkojumu, ar kuru kā nepieņemama tika noraidīta Calebus, SA prasība lietā T-366/06, atzīt to par pieņemamu un pēc likumā paredzēto formalitāšu nokārtošanas pieņemt nolēmumu, ar kuru tiktu apmierināta apelācijas sūdzība, atcelts pārsūdzētais rīkojums, atzīta par pieņemamu prasība un apmierināti tās prasījumi.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība tiek iesniegta par Pirmās instances tiesas 2008. gada 14. jūlija rīkojumu, kurā par nepieņemamu atzīta Calebus, SA lietā T-366/06 celtā prasība pret Komisijas 2006. gada 19. jūlija Lēmumu 2006/613/EK (1), ar ko pieņem Kopienas nozīmes teritoriju sarakstu Vidusjūras bioģeogrāfiskajam reģionam, sakara ar to, ka lauku saimniecība “Las Cuerdas” iekļauta šajā sarakstā ietilpstošajā KNT “ES 6110006 Ramblas de Gergal, Tabernas y Sur de Sierra Alhamilla”.

Apelācijas sūdzībā tiek pārmests, ka pārsūdzētajā rīkojumā esot kļūdaini piemērotas tiesības, jo prasība atzīta par nepieņemamu, pamatojoties uz to, ka [lēmums] apelācijas sūdzības iesniedzēju sabiedrību neskarot tieši. Pretēji rīkojumā apgalvotajam ar Lēmumu 2006/613 pašu par sevi un automātiski valstīm katrā ziņā tiek uzlikts pienākums par Kopienas nozīmes teritorijām (KNT) noteiktajās teritorijās, vienā no kurām atrodas arī lauku saimniecība “Las Cuerdas”, piemērot aizsardzības noteikumus, kas katrā ziņā sašaurina to izmantošanas iespējas, mazinot to ienesīgumu un pārdošanas vērtību. Dalībvalstīm ir ieskatu brīvība attiecībā uz šo pasākumu satura precizēšanu, nevis jautājumā par to, vai šā veida pasākumus piemēro vai nepiemēro lauku saimniecībām, un tādēļ šīs ieskatu brīvības esamība neizslēdz lēmuma tiešo iedarbību uz apelācijas sūdzības iesniedzējas sabiedrības tiesisko stāvokli.

(1) OV L 259, 1. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/6

Apelācijas sūdzība, ko 2008. gada 14. novembrī iesniegusi Zviedrijas Karaliste par Pirmās instances tiesas (trešā palāta paplašināta sastāvā) 2008. gada 9. septembra spriedumu lietā T-403/05 MyTravel Group plc/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-506/08 P)

(2009/C 55/09)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Zviedrijas Karaliste (pārstāvji — K. Petrovska, A. Falk un S. Johannesson)

Pārējie lietas dalībnieki: MyTravel Group plc, Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. septembra sprieduma lietā T-403/05 (1) rezolutīvo daļu;

—	atcelt Komisijas 2005. gada 5. septembra Lēmumu (D(2005) 8461) atbilstoši My Travel Group plc prasījumiem Pirmās instances tiesā — daļā, kurā atteikta piekļuve Komisijas ziņojumam un citiem sagatavojošiem dokumentiem,

—	atcelt Komisijas 2005. gada 12. oktobra Lēmumu (D(2005) 9763) atbilstoši My Travel Group plc prasījumiem Pirmās instances tiesā — daļā, kurā atteikta piekļuve citiem Komisijas iekšējiem dokumentiem, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt Zviedrijas Karalistes tiesāšanās izdevumus Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Atklātības principam un tiesībām piekļūt iestāžu dokumentiem ir liela nozīme visu iestāžu darbībā, un attiecīgi, arī administratīvajā procesā iestādē. Pārskatāmības regulas 2. panta 3. punktā ir paredzēts, ka regula attiecas uz visiem iestāžu dokumentiem, proti, tās sagatavotajiem vai tās saņemtajiem un tās rīcībā esošajiem dokumentiem saistība ar visām Eiropas Savienības darbības jomām. Tomēr Pirmās instances tiesas argumentācija galvenajā jautājumā nozīmē, ka attiecībā uz iekšējiem dokumentiem administratīvajā jomā būtu jāievēro vispārējā konfidencialitātes prasība. Tas neatbilst iespējami plašākas atklātības principam.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pirmās instances tiesas argumentācija attiecībā uz pirmo Lēmumu — saistībā ar ziņojumu un ar to saistītajiem dokumentiem — nozīmē, ka Komisijai nebija jāizvērtē jautājums par katra individuālā dokumenta satura publiskošanu un nebija jāizvērtē ziņojumā un pārējos dokumentos ietvertās informācijas sensitīvais raksturs, bet, gluži pretēji, tā rīkojās pareizi, pamatojot publiskošanas atteikumu ar to, ka citādi amatpersonas nevarētu brīvi paust savu viedokli. Pamatojoties uz Pirmās instances tiesas vispārējo argumentāciju par dokumenta autora viedokļa brīvības aizsardzību, nav iespējams izlemt, kādos gadījumos iekšējo dokumentu vispār varētu publiskot.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pirmās instances tiesa attiecībā uz otro Lēmumu — par citiem lietas materiālos esošajiem dokumentiem — arī nav atbalstījusi pamata prasību veikt izvērtējumu, lai noteiktu, vai katra individuālā dokumenta saturs ir tik sensitīvs, ka tā publiskošana būtiski kaitētu lēmumu pieņemšanas procesam. Pirmās instances tiesas vispārējā argumentācija būtībā ir tāda, ka Komisijas amatpersonām nebūtu iespējams brīvi komunicēt, ja informācija, kas nav ietverta galīgajā lēmumā, tiktu publiskota. Pamatojoties uz šādu argumentāciju nav jāveic nekāds izvērtējums, lai noteiktu, vai konkrētā dokumenta saturs ir tik sensitīvs, ka publiskošana kaitētu lēmumu pieņemšanas procesam.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs vēlas zināt, vai uzklausīšanas amatpersonas ziņojums un Konkurences ģenerāldirektorāta piezīmes Padomdevēju komitejai var reāli uzskatīt par dokumentiem, kas sagatavoti iekšējai lietošanai un kuriem tādēļ ir jānodrošina slepenība, pamatojoties uz noteikumu par iekšējā lēmuma pieņemšanas procesa dokumentu aizsardzību.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pirmās instances tiesas argumentācija attiecībā uz Juridiskā dienesta atzinumiem atšķiras no Pirmās instances tiesas sprieduma lietā Turco. Pat, ja izskatāmā lieta neattiecas uz likumdošanu, arī šajā lietā acīmredzami ir jāveic izvērtējums, pamatojoties uz atzinumu saturu. Fakts, ka iepriekšējā lēmuma tiesiskumu var apstrīdēt, pats par sevi nav iemesls, lai nepubliskotu dokumentu — drīzāk gluži pretēji. Informācijas neesamība pati par sevi var izraisīt šaubas par konkrētā lēmuma tiesiskumu un lēmuma pieņemšanas procesa likumību kopumā. Šaubu rašanās iespēju varētu novērst arī tad, ja Komisija lēmumā skaidri norādītu iemeslus, kādēļ tā izvēlējās risinājumu, kuru Juridiskais dienests ieteica neizmantot. Argumentam, ka Juridiskais dienests būtu vairāk diskrēts un piesardzīgs, nav nekāda pamata, tāpat kā Pirmās instances tiesas argumentiem attiecībā uz pārējiem dokumentiem. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka arguments, ka Juridiskajam dienestam būtu grūti tiesā aizstāvēt atšķirīgu nostāju, ir izklāstīts pārlieku vispārīgi, lai būtu saskatāms, ka pastāv saprātīgi paredzams un nevis tikai hipotētisks risks.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja nešaubās par to, ka liela konkrēto dokumentu satura daļa var būt sensitīva un ka tai jāturpina būt konfidenciālai. Tomēr šāds secinājums saskaņā ar judikatūru ir jāpamato ar specifisku un individuālu izvērtējumu, lai noteiktu, vai dokumenta satura publiskošana varētu izraisīt būtisku kaitējumu aizsargājamajām interesēm.

Attiecībā uz amatpersonu viedokļa brīvību apelācijas sūdzības iesniedzējs vēlas uzsvērt, ka ierēdnim ir jāveic ar dienestu saistītie pienākumi un tie ir jāveic atbilstoši Eiropas Kopienu iestādēs nodarbināto ierēdņu Civildienesta noteikumiem. Fakts, ka sabiedrībai ir tiesības pārbaudīt darbību, nav pieņemams iemesls, lai ierēdnis neveiktu pienācīgu savu pienākumu izpildi.

Uzņēmumam, kas ir uzņēmumu koncentrācijas darījuma dalībnieks, tāpat kā ikvienam Eiropas Savienības pilsonim vai komercsabiedrībai ar juridisko adresi ikvienā Eiropas Savienības vietā, ir tiesības būt informētam par dokumentu, pat ja dokumentā ietvertā informācija ir konfidenciāla nolūkā aizsargāt iekšējo lēmumu pieņemšanas procesu — ja tomēr pastāv primāras sabiedrības intereses, lai dokuments tiktu publiskots. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka MyTravel izvirzītie argumenti varētu ticami būt šādas sabiedrības intereses un tos nevarētu noraidīt bez iepriekšēja izvērtējuma — kā to izdarīja Pirmās instances tiesa —, vienīgi izvērtējot apelācijas sūdzības iesniedzējas personīgās intereses. Prasītājam šajā sakarā nav pienākums ne kaut ko lūgt, ne pierādīt; drīzāk tas ir iestādes pienākums — izvērtēt, vai lietā ir primāras sabiedrības intereses.

9.	Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa savā nolēmumā nav ņēmusi vērā Kopienas tiesības un nav pareizi piemērojusi Pārskatāmības regulas 4. panta 2. punktu un 4. panta 3. punkta otro daļu.

10.	Jebkurā gadījumā ir iespējams, ka atsevišķas dokumenta daļas varētu publiskot saskaņā ar Pārskatāmības regulas 4. panta 6. punkta noteikumiem par daļēju publiskošanu.

(1) OV C 272, 18. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/7

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instance tiesas (piektā palāta) 2008. gada 24. septembra spriedumu lietā T-248/05 HUP Uslugi Polska sp. z o.o. (iepriekš HP Temporärpersonalgesellschaft mbH)/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Manpower, Inc.2008. gada 27. novembrī iesniegusi HUP Uslugi Polsk sp. z o.o. (iepriekš HP Temporärpersonalgesellschaft mbH)

(Lieta C-520/08)

(2009/C 55/10)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: HUP Uslugi Polska sp. z o.o. (iepriekš HP Temporärpersonalgesellschaft mbH) (pārstāvis — M. Ciresa, Rechtsanwalt)

Citi lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Manpower, Inc.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ar Pirmās instances tiesas spriedumu ir pārkāpts Padomes Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts, kā arī 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 7. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 7. panta 1. punkta g) apakšpunkts.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Bundesgerichtshof (Vācija) 2008. gada 2. decembra rīkojumu — Sylvia Bienek/Condor Flugdienst GmbH

(Lieta C-525/08)

(2009/C 55/11)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Sylvia Bienek

Atbildētāja: Condor Flugdienst GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai uz rezervāciju, mainot lidojumu, attiecas 2004. gada 11. februāra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (1), 4. panta 3. punktā minētie apstākļi?

2)	Ja uz pirmo jautājumu atbilde ir apstiprinoša: Vai šo tiesību normu var piemērot rezervācijas maiņai, kas notikusi nevis aviosabiedrības, bet tikai un vienīgi ceļojuma rīkotāja dēļ?

(1) OV L 46, 1. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) 2008. gada 4. decembra rīkojumu — X Holding BV/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-538/08)

(2009/C 55/12)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: X Holding BV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālie jautājumi

Vai Otrās Direktīvas (1) 11. panta 4. punkts un Sestās Direktīvas (2) 17. panta 6. punkts ir interpretējami tādā nozīmē, ka dalībvalsts, kas gribēja izmantot šajos pantos iekļauto (saglabāšanas) iespēju izslēgt priekšnodokļa atskaitījumu attiecībā uz izdevumu veidiem, kas uzskatāmi par “privātā transporta nodrošināšanu”, ir izpildījusi nosacījumu minēt pietiekami noteiktu priekšmetu un pakalpojumu veidu?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Vai atbilstoši Sestās Direktīvas 6. panta 2. punktam un 17. panta 2. un 6. punktam ir pieļaujama tāda valsts tiesību norma kā tā, kura tiek aplūkota procesā, kura bija pieņemta pirms direktīvas stāšanās spēkā un saskaņā ar kuru nodokļa maksātājs, iegādājoties noteiktas preces un izmantojot noteiktus pakalpojumus, kurus daļēji izmanto uzņēmējdarbības vajadzībām un daļēji privātiem mērķiem, samaksāto pievienotās vērtības nodokli nevar atskaitīt pilnā apmērā, proti, tikai tiktāl, ciktāl pievienotās vērtības nodoklis pieskaitāms izmantošanai uzņēmējdarbības vajadzībām?

(1) Padomes 1967. gada 11. aprīļa Otrā direktīva 67/228/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopējas pievienotās vērtības nodokļu sistēmas struktūra un piemērošanas procedūra (OV L 71, 1303. lpp.).

(2) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/38/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Oberster Gerichtshof (Austrija) 2008. gada 4. decembra rīkojumu — Fokus Invest AG/Finanzierungsberatung-Immobilientreuhand und Anlageberatung GmbH (FIAG)

(Lieta C-541/08)

(2009/C 55/13)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Fokus Invest AG

Atbildētājs: Finanzierungsberatung-Immobilientreuhand und Anlageberatung GmbH (FIAG)

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (1) (turpmāk tekstā — “EK-Šveices 2002. gada līgums”) I pielikuma 25. pants ir interpretējams tādējādi, ka vienlīdzība ar pilsoņiem, kas paredzēta attiecībā uz nekustamā īpašuma iegūšanu, ir piemērojama vienīgi fiziskam personām, bet ne sabiedrībām?

Ja uz pirmo jautājumu tiktu sniegta apstiprinoša atbilde:

Vai Wiener Ausländergrunderwerbsgesetz (Turpmāk tekstā — “WrAuslGEG” Vīnes likums par nekustamā īpašuma iegūšanas noteikumiem ārvalstniekiem) noteikumi, saskaņā ar kuriem ārvalstu sabiedrībām, kad tās iegādājas nekustamo īpašumu WrAuslGEG 2. panta 3. daļas izpratnē, ir jāiesniedz apliecība par atbrīvojumu no pienākuma saņemt atļauju (WrAuslGEG 5. panta 4. punkts un 3. panta 3. daļa), saskaņā ar EKL 57. panta 1. punktu pret šveici kā trešo valsti ir pieļaujams kapitāla brīvas aprites (EKL 56. pants) ierobežojums?

(1) OV L 114, 6. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/9

Prasība, kas celta 2008. gada 10. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

(Lieta C-549/08)

(2009/C 55/14)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Dejmek, A. A. Gilly)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 1. augusta Direktīvas 2006/70/EK (1), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK (2) attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos, prasības, vai katrā ziņā tos nedarot zināmus Komisijai, Īrija nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas transponēšanai valsts tiesībās noteiktais termiņš beidzās 2007. gada 15. decembrī.

(1) OV L 214, 29. lpp.

(2) OV L 309, 15. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/9

Prasība, kas celta 2008. gada 11. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-551/08)

(2009/C 55/15)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Yerrell un M. Kaduczak)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Direktīvas 2005/68/EK par pārapdrošināšanu un Padomes Direktīvu 73/239/EEK un 92/49/EEK grozījumiem, kā arī Direktīvu 98/78/EK un 2002/83/EK (1) grozījumiem prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Polijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 64. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2005/68/EK transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2007. gada 10. decembrī.

(1) OV L 323, 9.12.2005, 1. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/10

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (astotā palāta) 2008. gada 8. oktobra spriedumu lietā T-51/07 Agrar-Invest-Tatschl GmbH/Eiropas Kopienu Komisija 2008. gada 12. decembrī iesniegusi Agrar-Invest-Tatschl GmbH

(Lieta C-552/08 P)

(2009/C 55/16)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Agrar-Invest-Tatschl GmbH (pārstāvji — U. Schrömbges un O. Wenzlaff, Rechtsanwälte)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. oktobra spriedumu lietā T-51/07 Agrar-Invest-Tatschl GmbH/Eiropas Kopienu Komisija;

—	atbilstoši prasītajam 2007. gada 22. februāra prasības pieteikuma 1. punktā tiesvedībā Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā lietā T-51/07 atcelt Komisijas 2006. gada 4. decembra Lēmuma C(2006) 5789, galīgā redakcija, (REC 05/05) 1. panta 2. daļu un 1. panta 3. daļu.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācija ir vērsta pret Pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība pret Komisijas 2006. gada 4. decembra Lēmumu C(2006) 5789, galīgā redakcija, par vēlāku ievedmuitas nodokļa iegrāmatošanu, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja nebija samaksājusi par cukura importu no Horvātijas.

Pirmās instances tiesa apelācijas iesniedzējas celtās prasības noraidījumu pamatoja ar labticības neesamību, kas ir viens no četriem kumulatīvajiem nosacījumiem vēlākai ievedmuitas nodokļa iegrāmatošanai. Pirmās instances tiesa nosprieda, ka saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk tekstā — “Muitas kodekss”) 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta 5. daļu nodokļa parādnieks nevar atsaukties uz labticību, ja Komisija — kā tas arī ir šajā gadījumā — Oficiālajā Vēstnesī ir publicējusi paziņojumu importētājam, norādīdama, ka ir pamats šaubām par to, vai saņēmēja valsts pareizi piemēro preferenču režīmu. Nav nozīmes arī tam, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir bijusi labticīga attiecībā uz vēlāku apstiprinājumu par preču aprites sertifikāta īstumu un pareizību, jo tā katrā ziņā nav bijusi labticīga, importējot preces.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja savu apelāciju pamato ar to, ka Pirmās instances tiesa esot nepareizi interpretējusi Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta 5. daļu. Pirmās instances tiesas interpretācijā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā par šaubām, vai saņēmēja valsts pareizi piemēro preferenču režīmu, labticība ir izslēgta tikai tad, ja tā — kā šajā gadījumā — attiecīgie pierādījumi par preferenci tika iesniegti pēc brīdinājuma publicēšanas, apstiprinot pierādījumi par preferenci īstumu un pareizību.

Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta 5. daļā noteiktā brīdinājuma iedarbība tiek ierobežota ar trešās valsts muitas iestāžu izpratnes atzīšanas principu administratīvās sadarbības sistēmas ietvaros. Attiecībā uz apskatāmo Muitas kodeksa normu runa ir par ļaunticības likumisku fikciju, kas ir atspēkojama, un it īpaši — kā šajā gadījumā, uzsākot vēlākas pārbaudes procedūru. Apelācijas sūdzības iesniedzējas labticība līdz ar to ir atjaunota ar to, ka tā vēlāk apstiprināja preču aprites sertifikāta īstumu un pareizību, citiem vārdiem, tā drīkstēja uzticēties, ka pamatotas šaubas, kuru dēļ tika publicēts Komisijas brīdinājums, tika kliedētas vēlākas pārbaudes procedūras ietvaros. Tātad apelācijas sūdzības iesniedzējas labticīgums nav saistīts ar pareizu apskatāmo preču aprites sertifikātu izsniegšanu, ko ir izdarījušas Horvātijas muitas iestādes, bet gan ar pareizu šo preču aprites sertifikātu pārbaudi, ko veic muitas iestādes, pamatojoties uz Komisijas publicētajā brīdinājumā paustajām šaubām par to pareizu izsniegšanu.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Hoge Raad der Nederlanden2008. gada 17. decembra rīkojumu — Portakabin Limited un Portakabin BV/Primakabin BV

(Lieta C-558/08)

(2009/C 55/17)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Portakabin Limited un Portakabin BV

Atbildētāja: Primakabin BV

Prejudiciālie jautājumi

Ja uzņēmums, kas pārdod noteiktas preces vai pakalpojumus (turpmāk tekstā — “sludinājuma iesniedzējs”), izmanto iespēju meklēšanas programmas pārvaldītajam pieteikt jēdzienu [Veicot reklāmu internetā, var izmantot iespēju meklēšanas programmās, tādās kā Google, par maksu pieteikt tā saucamos meklēšanas jēdzienus. Ja meklēšanas programmā tiek ievadīts šāds meklēšanas jēdziens, tiek uzrādīta saikne uz sludinājuma iesniedzēja mājas lapu vai tā tiek iekļauta atrasto lapu sarakstā vai arī kā sludinājums lapas ar meklēšanas rezultātiem labajā pusē zem virsraksta “par maksu ievietotās saiknes”.], kas atbilst citas personas (turpmāk tekstā — “preču zīmes īpašnieks”) attiecībā uz līdzīgām precēm vai pakalpojumiem reģistrētai preču zīmei, un, interneta lietotājam to nezinot, norādītais meklēšanas jēdziens izraisa to, ka šim interneta lietotājam, kas ievada šo vārdu, meklēšanas programmas pārvaldītāja rezultātu sarakstā tiek uzrādīta saikne ar sludinājuma iesniedzēja interneta lapu, — vai tā ir reģistrētās preču zīmes izmantošana, ko veic šis sludinājuma iesniedzējs, Direktīvas 89/104/EEK (1) 5. panta 1. punkta a. apakšpunkta izpratnē?

Vai šajā sakarā ir nozīme tam, ka saikne ir minēta

—	parastā atrasto lapu sarakstā, vai

—	sludinājumu daļā, kas kā tāda ir apzīmēta?

Vai šajā sakarā ir nozīme tam,

—	ka jau saikni ietverošajā paziņojumā meklēšanas programmas pārvaldītāja interneta lapā sludinājuma iesniedzējs faktiski piedāvā preces vai pakalpojumus, kas līdzinās precēm vai pakalpojumiem, attiecība uz kuriem ir reģistrēta preču zīme, vai

—

ka sev piederošajā interneta lapā, kurā (1. jautājuma a) apakšpunktā minētais) interneta lietotājs var nonākt, “uzklikšķinot” uz meklēšanas programmas pārvaldītāja interneta lapā esošo saikni (“hyperlinking”), sludinājuma iesniedzējs faktiski piedāvā preces vai pakalpojumus, kas līdzinās precēm vai pakalpojumiem, attiecība uz kuriem ir reģistrēta preču zīme?

2.	Ja un ciktāl uz 1. jautājumu tiek sniegta apstiprinošā atbilde: vai Direktīvas 6. pants, it īpaši 6. panta 1. punkta b. un c. apakšpunkts, var būt pamats tam, lai preču zīmes īpašnieks 1. jautājumā aprakstīto izmantošanu nevarētu aizliegt, un, ja tas tā ir, kādos apstākļos?

3.	Ja uz 1. jautājumu tiek sniegta apstiprinošā atbilde: vai Direktīvas 7. pants ir piemērojams, ja, kā tas ir aprakstīts 1. jautājumā, sludinājuma iesniedzēja piedāvājums attiecas uz precēm, kas laistas Kopienas tirgū ar preču zīmes īpašnieka preču zīmi vai ar tā piekrišanu?

Vai uz iepriekš minētajiem jautājumiem sniegtās atbildes ir piemērojamas arī attiecībā uz sludinājuma iesniedzēja pieteiktajiem 1. jautājumā norādītajiem meklēšanas jēdzieniem, kuros preču zīme tīši ir attēlota ar nenozīmīgām pārrakstīšanās kļūdām, līdz ar ko sabiedrībai, kas izmanto internetu, meklēšanas iespējas ir efektīvākas, pieņemot, ka sludinājuma iesniedzēja interneta lapā preču zīme tiek attēlota pareizi?

Ja un ciktāl no atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem izriet, ka preču zīmes izmantošana Direktīvas 5. panta 1. punkta izpratnē nepastāv — vai tādā gadījumā dalībvalstis attiecībā uz meklēšanas jēdzienu izmantošanu, kāda tiek izskatīta šajā lietā, atbilstoši Direktīvas 5. panta 5. punktam un saskaņā ar šajās dalībvalstīs spēkā esošajām normām par aizsardzību pret apzīmējuma izmantošanu citos nolūkos nekā preču un pakalpojumu atšķiršana, bez papildu nosacījumiem var piešķirt aizsardzību pret šī apzīmējuma izmantošanu, ar kuru atbilstoši šo dalībvalstu tiesu viedoklim bez attaisnojoša iemesla netaisnīgi tiek izmantota preču zīmes atšķirtspēja vai reputācija vai tai tiek radīts kaitējums, vai arī valsts tiesām ir piemērojamas Kopienu tiesību robežas, kuras ir saistītas ar atbildēm uz iepriekšējiem jautājumiem?

(1) Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmā direktīva, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/11

Prasība, kas celta 2008. gada 17. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-560/08)

(2009/C 55/18)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — S. Pardo Quintillán, D. Recchia un J.-B. Laignelot)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti

—

Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (1) 2. panta 1. punktā, 3. pantā, 4. panta attiecīgi 1. vai 2. punktā un 5. pantā, saistībā ar savrupiem projektiem M-501 autoceļa paplašināšanai un/vai labiekārtošanai 1., 2. un 4. ceļa posmā; Direktīvas 85/337/EEK 6. panta 2. punktā un 8. pantā, saistībā ar savrupiem projektiem M-501 autoceļa paplašināšanai un/vai labiekārtošanai 2. un 4. ceļa posmā, un Direktīvas 85/337/EEK 9. pantā, saistībā ar savrupiem projektiem M-501 autoceļa paplašināšanai un/vai labiekārtošanai 1., 2. un 4. ceļa posmā;

—

Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (2) 6. panta 3. un 4. punktā, tos lasot kopā ar minētās direktīvas 7. pantu, saistībā ar savrupiem projektiem M-501 autoceļa paplašināšanai un/vai labiekārtošanai 1., 2. un 4. ceļa posmā attiecībā uz īpaši aizsargājamu dabas teritoriju putniem ES 0000056 “Encinares del río Alberche un río Cofio [Alberčes un Kofjo upju akmeņozolāji]”; un

—

Direktīvā 92/43/EEK atbilstoši tās interpretācijai Tiesas 2005. gada 13. janvāra spriedumā lietā C-117/03 un 2006. gada 14. septembra spriedumā lietā C-244/05, kā arī pienākumus, kas izriet no direktīvas 12. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkta, saistībā ar savrupiem projektiem M-501 autoceļa paplašināšanai un/vai labiekārtošanai 1. ceļa posmā attiecībā uz teritoriju, kuru ierosināts atzīt par Kopienas nozīmes teritoriju ES 3110005 “Cuenca del río Guadarrama [Gvadaramas upes sateces baseins]”, un 2. un 4. ceļa posmā attiecībā uz teritoriju, kuru ierosināts atzīt par Kopienas nozīmes teritoriju ES 3110007 “Cuencas de los ríos Alberche un Cofio [Alberčes un Kofjo upju sateces baseini]”;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisijas celtā prasība attiecas uz M-501 rajona nozīmes autoceļa (Madrides novadā) paplašināšanas un/vai labiekārtošanas darbu projektiem, kurus apstiprinājušas vai attiecīgajā gadījumā īstenojušas Spānijas iestādes. Komisija uzskata, ka Spānijas Karaliste saistībā ar minētajiem projektiem nav izpildījusi Direktīvā 85/337, tās sākotnējā redakcijā vai redakcijā ar grozījumiem, un Direktīvā 92/43 atbilstoši tās interpretācijai Tiesas 2005. gada 13. janvāra spriedumā lietā C-117/03 un 2006. gada 14. septembra spriedumā lietā C-244/05 uzliktos pienākumus.

(1) OV L 175, 40. lpp.

(2) OV L 206, 7. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/12

Prasība, kas celta 2008. gada 19. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-565/08)

(2009/C 55/19)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa un L. Prete)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, paredzot tiesību noteikumus, saskaņā ar kuriem advokātiem ir pienākums ievērot honorāru maksimālo tarifu, Itālijas Republika nav izpildījusi EKL 43. un 49. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Obligātu maksimālo tarifu noteikšana par advokātu tiesā un ārpus tiesas sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem ir brīvības veikt uzņēmējdarbību EKL 43. panta nozīmē, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvības EKL 49. panta nozīmē ierobežojums. Viena obligāta maksimāla tarifa piemērošana neatkarīgi no veiktā darba kvalitātes un darba daudzuma un izmaksām, kas ir vajadzīgas tā veikšanai, var padarīt Itālijas juridisko pakalpojumu tirgu mazāk pievilcīgu ārvalstu profesionāļiem. Līdz ar to citās dalībvalstīs reģistrēti advokāti tiek atturēti reģistrēties vai īslaicīgi sniegt savus pakalpojumus Itālijā.

Pirmkārt, tas tā ir tādēļ, ka pielāgošanās jaunai tarifu sistēmai (kas turklāt ir ļoti sarežģīta) prasa papildus izmaksas, kas var kavēt Līgumā paredzēto brīvību īstenošanu.

Otrkārt, maksimālā robeža tāpat kavē brīvu juridisko pakalpojumu sniegšanu iekšējā tirgū, jo liedz citās valstīs reģistrētiem advokātiem saņemt atbilstīgu samaksu par darbību kvalitāti, tas nozīmē, ka advokāti, kuri pieprasa lielākus honorārus par tiem, kurus, balstoties uz situāciju Itālijas tirgū, nosaka tie advokāti, kas ir reģistrēti atbilstoši Itālijas tiesiskajam regulējumam, attur sniegt pagaidu pakalpojumus Itālijā vai reģistrēties šajā valstī.

Visbeidzot, Itālijas tarifu sistēmas stingrība liedz advokātam (tostarp ārvalstīs reģistrētam) izteikt piedāvājumus ad hoc situācijās un/vai noteiktiem klientiem — piemēram, piedāvāt noteiktu juridisko pakalpojumu paketi par fiksētu cenu, vai arī piedāvāt juridisko pakalpojumu kopumu vairākās dalībvalstīs par vienotu tarifu. Līdz ar to Itālijas tiesiskais regulējums var mazināt ārvalstīs reģistrētu advokātu konkurētspēju, jo liedz tiem efektīvi sniegt pakalpojumus Itālijas juridisko pakalpojumu tirgū.

Turklāt neizskatās, ka ar apstrīdēto pasākumu tiek sasniegti Itālijas iestāžu norādītie vispārējas intereses mērķi vai ka tie ir mazāk ierobežojoši šī mērķa sasniegšanai. It īpaši ar to netiek nodrošināta sabiedrības iespēja vērsties tiesā vai juridisko pakalpojumu saņēmēju aizsardzība vai arī nodrošināta laba tiesvedības pārvaldība. Tāpat tas ir nesamērīgs, jo var piemērot citus pasākumus, kas mazāk ierobežo ārvalstīs reģistrētus advokātus, un ar kuriem līdzvērtīgi (vai lielākā daļā) var sasniegt Itālijas iestāžu norādītos aizsardzības mērķus.

Visbeidzot, Itālijas iestādes nav paskaidrojušas, vai un kādi alternatīvi, pasākumi, kas mazāk ierobežo citās dalībvalstīs reģistrētus advokātus, tika izskatīti, kā arī nav norādījušas uz iemesliem, kādēļ vispārējās intereses, kuras cenšas sasniegt, nav nodrošinātas ar jau esošajiem tiesību noteikumiem, kas regulē juridisko profesiju citās dalībvalstīs.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/13

Prasība, kas celta 2008. gada 22. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-571/08)

(2009/C 55/21)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — W. Mölls un L. Pignataro)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, nosakot zemāko cigarešu cenu, kā arī 120 dienu termiņu, lai iegūtu apstiprinājumu par tabakas izstrādājumu cenas izmaiņām, Itālijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 95/59/EK (1) 9. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Par zemāko cenu

Komisija uzskata, ka Itālijas Republika, nosakot zemāko cigarešu cenu, ir pārkāpusi Direktīvas 95/59/EK 9. panta 1. punktu (kā arī Direktīvas 72/464/EEK (2) 5. pantu, kas tika aizvietots un būtībā ir identisks). Minētajā tiesību normā ir noteikts princips, ka ražotājiem un importētājiem var brīvi noteikt tabakas izstrādājumu augstākās pārdošanas cenas mazumtirdzniecībā. Saskaņā ar šo principu, dalībvalstis nevar attaisnot rīcības brīvības noteikt augstākās pārdošanas cenas mazumtirdzniecībā izmantošanu, atsaucoties uz “cenu līmeņa kontroli”, “noteikto centu ievērošanu” vai mazumtirdzniecību cenu pakāpi saskaņā ar Direktīvas 95/59/EK 9. panta 2. punktu.

Zemākās cenas noteikšanu nevar attaisnot, pamatojoties uz sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumu. Šis mērķis, kuru Kopienu likumdevējs ņēma vērā, var sasniegt paaugstinot nodokļus cigaretēm, ievērojot katras dalībvalsts situācijai atbilstošo nodokļu lielumu.

Tāpat ir nepamatots Itālijas valdības arguments, kas ir balstīts uz pieņēmumu, ka pastāv risks, ka, līdz ar cenu pārāk lielu paaugstināšanu vai ja tās nebūs atbilstīgas tirgum palielināsies prettiesiskas un viltotu preču pārvadāšana. Šis arguments ir balstīts tikai uz Itālijas valdības apgalvojumiem, kuri nav pamatoti ar pierādījumiem tiktāl, ciktāl tā nepaskaidro, kādā veidā cenu atšķirība, kas rodas nodokļu paaugstināšanas rezultātā, varētu palielināt krāpšanu, salīdzinot ar rezultātiem, kuri varētu rasties mazāku cenu politikas rezultātā. Komisija uzskata, ka katrai dalībvalstij Kopienu tiesību ietvaros ir jāveic kontroles, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu obligāti maksājamo nodokļu summu. Šī prasība nekādā veidā nevar ietekmēt dalībvalstu pienākumu ievērot Direktīvas 95/59/EK 9. pantā paredzētos tiesību noteikumus.

Par 120 dienu termiņu, lai iegūtu atļauju attiecībā uz tabakas izstrādājumu cenu

Lai varētu veikt tirdzniecību Itālijā, tabakas izstrādājumu preču cenām ir jābūt reģistrētām oficiālā cenu sarakstā. Lūgumu reģistrēt ir jānosūta Ministero dell'Economia e delle Finanze [Ekonomikas un Finanšu ministrija] — Amministrazione Autonoma dei Monopoli di Stato [Valsts monopola autonomā administrācija] (turpmāk tekstā — “AAMS”). AAMS nav rīcības brīvības piešķirt reģistrācijas apstiprinājumu. Pēc Komisijas uzskatiem 120 dienu termiņš, kuru Itālijas iestādes ir noteikušas, lai lemtu par lūgumu grozīt cenu, ir pārmērīgi ilgs un ar to faktiski tiek daļēji pārkāpts princips, saskaņā ar kuru katrs saimnieciskās darbības veicējs var brīvi noteikt augstākās cenas.

(1) Padomes 1995. gada 27. novembra Direktīva 95/59/EK par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu (OV L 291, 40. lpp.).

(2) 1972. gada 19. decembra Direktīva 72/464/EEK par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu (OV L 303, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/14

Prasība, kas celta 2008. gada 22. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-572/08)

(2009/C 55/22)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Aresu un W. Mölls)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, piešķirot nodokļu atvieglojumu attiecībā uz smēreļļu, kas reģenerēta no Itālijā savāktām atkritumeļļām, bet atsakoties šo pašu atvieglojumu piešķirt smēreļļām, kas tiek reģenerētas no citās dalībvalstīs savāktām atkritumeļļām (saskaņā ar Tiesību noteikumu attiecībā uz nodokļiem, kas piemērojami ražošanai un patēriņam un attiecīgajiem kriminālsodiem un sodiem par administratīvajiem pārkāpumiem konsolidētā teksta — kas, apstiprināts ar 1995. gada 26. oktobra Likumdošanas dekrētu Nr. 504 un interpretēts ar 2004. gada 5. maijaAgenzia delle Entrate [Ieņēmuma dienests] apkārtrakstu Nr. 24/D un 2005. gada 23. decembra Likuma Nr. 266 1. panta 116. punktu — 62. pantu), nav izpildījusi EKL 90. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apgalvo, ka Itālijas iestādes, paredzot nodokļu atvieglojumu sistēmu attiecībā uz reģenerētām smēreļļām, no kuras labumu gūst vietējā ražošana, bet ne citu dalībvalstu ražotāji, ir acīmredzami pārkāpušas EKL 90. pantā paredzēto nediskriminācijas principu nodokļu jomā.

Ar šo sistēmu tiek radīts nodokļu atvieglojumu regulējums, kura esamību Eiropas Kopienu Tiesa jau nosodīja 1980. gadā, un Itālijas iestāžu argumenti saistībā ar jaunās sistēmas atbilstību neattaisno šādu izvēli.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/14

Prasība, kas celta 2008. gada 22. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-573/08)

(2009/C 55/23)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — D. Recchia)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka:

—	netransponējot Direktīvu 79/409/EEK (1) Itālijas tiesībās tādējādi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību šai direktīvai,

—	un, netransponējot Direktīvas 79/409/EEK 9. pantu Itālijas tiesībās tādējādi, lai tiktu nodrošināts, ka kompetento Itālijas iestāžu ieviestie izņēmumi ir saderīgi ar šajā tiesību normā paredzētajiem nosacījumiem un prasībām,

Itālijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 79/409/EEK 2., 3., 4., 5., 6., 7., 9., 10., 11., 13. un 18. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apgalvo, ka Direktīva 79/409/EEK Itālijas tiesībās nav transponēta pilnībā un ar šo direktīvu saderīgā veidā:

2. pants: nav transponēts;

3. pants: nav transponēts ar šo direktīvu saderīgā veidā, jo nav ticis transponēts 2. pants;

4. panta 4. punkts: nav transponēts;

5. pants: nav transponēts aizliegums apzināti iznīcināt vai bojāt putnu ligzdas un olas un apzināti traucēt ar šo direktīvu aizsargātās putnu sugas;

6. pants: nav transponēts aizliegums pārvadāt tirdzniecības nolūkos;

7. panta 4. punkts: ir nepilnīgi transponēts (veids, kādā noteiktas medību sezonas, nenodrošina to, ka medības tiek aizliegtas ligzdošanas un dažādu vairošanās stadiju laikā; nedz arī it īpaši attiecībā uz migrējošajām sugām — to, ka medības ir aizliegtas vairošanās laikā vai tad, kad tās atgriežas savās ligzdošanas vietās; turklāt nav transponēts pienākums nosūtīt Komisijai visu vajadzīgo informāciju par savu medību noteikumu praktisko piemērošanu);

9. pants: nav transponēts valsts līmenī saskaņā ar direktīvu (izņēmuma gadījumu likumības pārbaude ir neefektīva un novēlota); tas ir kļūdaini transponēts un ieviests reģionālajā līmenī (Abruco, Lacio, Toskāna, Lombardija, Emilja Romana, Marke, Kalabrija un Puļja);

10. panta 2. punkts: ir nepilnīgi transponēts (nav transponēts pienākums nosūtīt Komisijai visas nepieciešamās ziņas, lai tā varētu koordinēt zinātniskos pētījumus un darbus, kas nepieciešami ar šo direktīvu aizsargāto putnu sugu populāciju aizsardzībai, pārzināšanai un izmantošanai);

11. pants: ir nepilnīgi transponēts (nav transponēts pienākums apspriesties ar Komisiju par eksotisku putnu sugu ieviešanu);

13. pants: nav transponēts;

18. panta 2. punkts: Itālijas iestādes nav informējušas Komisiju par reģionālajiem likumiem attiecībā uz medībām Lacio, Lombardijas, Toskānas un Puļjas reģionos.

(1) Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/15

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2008. gada 23. oktobra spriedumu lietā T-256/07 People's Mojahedin Organization of Iran/Eiropas Savienības Padome 2008. gada 23. decembrī iesniegusi People's Mojahedin Organization of Iran

(Lieta C-576/08 P)

(2009/C 55/24)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: People's Mojahedin Organization of Iran (pārstāvji — J.-P. Spitzer, advokāts, D. Vaughan, QC, M.-E. Demetriou, Barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Kopienu Komisija, Nīderlandes Karaliste

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas nolēmumu tiktāl, ciktāl šī tiesa kā nepamatotu ir noraidījusi PMOI prasību atcelt Padomes Lēmumu 2007/445/EK (1);

—	atcelt Lēmumu 2007/445/EK tiktāl, ciktāl tas skar PMOI;

—	piespriest Padomei atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus Tiesā un attiecībā uz Lēmumu 2007/445/EK — Pirmās instances tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka lietā, kura attiecās uz pamattiesībām un Kopējās nostājas 931/2001 1. panta 4. un 6. punkta, kā arī Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punkta piemērošanu saistībā ar Kopienas pasākumu, ar kuru People's Mojahedin Organization of Iran tika atstāta aizliegto organizāciju sarakstā:

(1)	Pirmās instances tiesa, nosakot, vai Padome bija pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pilnībā nepārskatīja Lēmumu 2006/445/EK, kā to prasa EK līgums;

(2)	Pirmās instances tiesa, neveicot šo pārskatīšanu, nav ievērojusi efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu;

(3)

Pirmās instances tiesa, secinot, ka Padome, pieņemot savu lēmumu, nebija pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ir kļūdījusies tiesību piemērošanā. Padomes un Pirmās instances tiesas rīcībā bija visi fakti un argumenti, kuri bija valsts tiesas rīcībā un tām šī attaisnojošā informācija bija detalizēti jāizvērtē;

(4)

Pirmās instances tiesa, ņemot vērā iepriekš minētās kopējās nostājas 1. panta 4. un 6. punktu un iepriekš minētās regulas 2. panta 3. punktu, kļūdījās, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvojumu, ka vienīgi nesen noticis terora akts vai draudi var pamatot ilgstošu personas iekļaušanu sarakstā;

(5)	Pirmās instances tiesa, secinot, ka Padome bija tiesīga neņemt vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegto attaisnojošo informāciju, pamatojoties uz tās izdarītajiem secinājumiem attiecībā uz jautājumiem, kuri tika minēti iepriekšējā apelācijas sūdzības pamatā, ir pieļāvusi kļūdu;

(6)

Pirmās instances tiesa, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu, ka Padome nav sniegusi atbilstošu pamatojumu attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegto attaisnojošo informāciju par aktivitātēm kopš 2001. gada un atbildi uz jautājumu, kāpēc apelācijas sūdzības iesniedzējas ilgstoša atstāšana aizliegto organizāciju sarakstā bija pamatota, ir pieļāvusi kļūdu.

(1) Padomes 2007. gada 28. jūnija Lēmums 2007/445/EK, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumus 2006/379/EK un 2006/1008/EK (OV L 169, 58. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Arbeidshof te Antwerpen, Afdeling Hasselt (Beļģija) 2008. gada 29. decembra rīkojumu — Rijksdienst voor pensioenen/E. Brouwer

(Lieta C-577/08)

(2009/C 55/25)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Arbeidshof te Antwerpen, Afdeling Hasselt

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Rijksdienst voor pensioenen

Atbildētājs: E. Brouwer

Prejudiciālie jautājumi

Vai Karaļa 1967. gada 21. decembra Dekrēta par darba ņēmēju izdienas pensiju un pensiju par apgādnieka zaudējumu vispārējo reglamentēšanu 25. panta īstenošanai izdotie 1969. gada 1. decembra, 1970. gada 18. jūnija, 1971. gada 8. jūnija, 1972. gada 14. septembra, 1973. gada 31. jūlija, 1974. gada 12. jūlija, 1975. gada 13. februāra, 1975. gada 28. novembra, 1976. gada 26. novembra, 1977. gada 26. septembra, 1978. gada 31. jūlija, 1979. gada 31. augusta, 1980. gada 2. decembra, 1982. gada 13. janvāra, 1983. gada 14. marta, 1984. gada 11. janvāra, 1984. gada 30. novembra, 1986. gada 24. janvāra, 1986. gada 30. decembra, 1988. gada 6. janvāra, 1988. gada 2. decembra, 1989. gada 30. novembra, 1990. gada 10. decembra, 1993. gada 1. jūnija, 1993. gada 8. decembra, 1994. gada 19. decembra un 1995. gada 10. oktobra Karaļa dekrēti, ar kuriem sievietēm, pārrobežu darba ņēmējām, tika ieviestas zemākas fiktīvās dienas algas un/vai zemākas dienas algu paušālsummas nekā vīriešiem, ir saderīgi ar Direktīvas 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (1) 4. panta 1. punktu?

(1) Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīva par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (OV 1979, L 6, 24. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Raad van State (Nīderlande) 2008. gada 29. decembra rīkojumu — Rhimou Chakroun/Minister van Buitenlandse Zaken

(Lieta C-578/08)

(2009/C 55/26)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Rhimou Chakroun

Atbildētājs: Minister van Buitenlandse Zaken

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīvas 2003/86/EK (1) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā ietvertais formulējums “sociālās palīdzības sistēmas izmantošana” ir jāinterpretē tādējādi, ka šis noteikums atļauj dalībvalstij pieņemt tādu tiesisko regulējumu par ģimenes atkalapvienošanos, saskaņā ar kuru ģimenes atkalapvienošanās netiek atļauta apgādniekam, kurš ir pierādījis, ka viņam ir stabili un pastāvīgi ienākumi, kas ir pietiekami, lai segtu vispārēji nepieciešamos iztikas izdevumus, bet kuram tā ienākumu apmēra dēļ ir tiesības izmantot speciālo sociālo palīdzību īpašu, individuāli noteiktu nepieciešamo iztikas izdevumu segšanai, no ienākumiem atkarīgus attiecīgo pašvaldību iestāžu atbrīvojumus no nodokļiem vai ienākumus veicinošus pasākumus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem pašvaldību politikas ietvaros?

Vai Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos un it īpaši tās 2. panta d) apakšpunkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā, piemērojot 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto prasību par ienākumiem, ir ietverts nodalījums atkarībā no tā, vai ģimenes attiecības ir radušās pirms vai pēc personas, kas uzturas dalībvalstī, ieceļošanas?

(1) OV L 251, 12. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/17

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 15. oktobra spriedumu lietā T-305/06 Air Products and Chemical Inc./Ieksējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2008. gada 24. decembrī iesniegusi Messer Group GmbH

(Lieta C-579/08 P)

(2009/C 55/27)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Messer Group GmbH (pārstāvji — W. Graf v. Schwerin un J. Schmidt, Attorneys at law)

Citi lietas dalībnieki: Air Products and Chemicals Inc., Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedumu apvienotajās lietās T-305/06, T-306/06 un T-307/06 un noraidīt prasību;

—	piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies apelācijas sūdzības iesniedzējai un personai, kas iestājusies lietā,

alternatīvi,

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedumu apvienotajās lietās T-305/06, T-306/06 un T-307/06;

—	nodot lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai;

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Tiesa esot nepareizi piemērojusi kritērijus, kas ir noteikti, lai pienācīgi piemērotu Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja turpmāk norāda, ka apstrīdētais Pirmās instances tiesas spriedums esot balstīts uz būtisku neprecizitāti tās konstatējumos attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas noteikšanu.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar VAT and Duties Tribunal, Londona (Apvienotā Karaliste) 2008. gada 29. decembra rīkojumu — EMI Group Ltd/The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-581/08)

(2009/C 55/28)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

VAT and Duties Tribunal, Londona

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: EMI Group Ltd

Atbildētājs: The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Prejudiciālie jautājumi

a)	Kā šīs lietas apstākļu kontekstā interpretēt Sestās direktīvas (1) 5. panta 6. punkta pēdējo teikumu?

b)	Kādas ir “parauga” Sestās direktīvas 5. panta 6. punkta pēdējā teikuma nozīmē būtiskās pazīmes?

Vai dalībvalstij ir ļauts ierobežot Sestās direktīvas 5. panta 6. punkta pēdējā teikumā minētā “parauga” interpretāciju šādi:

i)	tāda industriāla parauga, kāds parasti nav pieejams tirdzniecībā sabiedrībai, dāvinājums faktiskam vai potenciālam uzņēmējdarbības klientam (līdz 1993. gadam),

ii)	tikai viens vai tikai pirmais no vairākiem paraugiem, ko viena persona ir iedevusi vienam un tam pašam saņēmējam, ja šie paraugi ir identiski vai arī viens no otra būtiski neatšķiras (pēc 1993. gada)?

Vai dalībvalstij ir ļaut ierobežot Sestās direktīvas 5. panta 6. punkta pēdējā teikumā minētās “mazas vērtības dāvanas” interpretāciju tādējādi, lai neiekļautu:

i)	tādas preces dāvinājumu, kas veido daļu no vienai personai regulāri dotu dāvanu virknes vai sērijas (līdz 2003. gada oktobrim),

ii)	jebkādu komerciālu dāvinājumu vienai un tai pašai personai 12 mēnešu periodā, ja kopējās izmaksas pārsniedz £ 50 (kopš 2003. gada oktobra)?

Ja atbilde uz iepriekš minēto c) (ii) jautājumu vai jebkuru d) jautājuma daļu ir “jā” un ja nodokļu maksātājs dod līdzīgu vai identisku mūzikas ieraksta dāvanu divām vai vairākām personām, jo viņu personīgās īpašības ļauj ietekmēt attiecīgā mākslinieka atpazīstamības pakāpi, vai dalībvalstij ir ļauts šīs vienības uzskatīt par tādām, kas ir dotas vienai un tai pašai personai tikai tāpēc, ka šīs personas nodarbina viens un tas pats darba devējs?

f)	Vai atbildes uz iepriekš minēto a)–e) jautājumu ietekmē tas, ka saņēmējs pats vai viņa darba devējs pilnībā ir nodokļu maksātājs, kas varētu (vai būtu varējis) atskaitīt jebkuru nodokli, kurš maksājams par tādu preču nodošanu, kas ir paraugi?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Cour d'appel de Liège (Beļģija) 2008. gada 29. decembra rīkojumu — Real Madrid Football Club, Zinedine Zidane, David Beckham, Raul Gonzalez Blanco, Ronaldo Luiz Nazario de Lima, Luis Filipe Madeira Caeiro, Futebol Club Do Porto S.A.D., Victor Baia, Ricardo Costa, Diego Ribas Da Cunha, P.S.V. N.V., Imari BV, Juventus Football Club SPA/Sporting Exchange Ltd, William Hill Credit Limited, Victor Chandler (International) Ltd, BWIN International Ltd (Betandwin), Ladbrokes Betting and Gaming Ltd, Ladbroke Belgium S.A., Internet Opportunity Entertainment Ltd, Global Entertainment Ltd (Unibet)

(Lieta C-584/08)

(2009/C 55/29)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Liège

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Real Madrid Football Club, Zinedine Zidane, David Beckham, Raul Gonzalez Blanco, Ronaldo Luiz Nazario de Lima, Luis Filipe Madeira Caeiro, Futebol Club Do Porto S.A.D., Victor Baia, Ricardo Costa, Diego Ribas Da Cunha, P.S.V. N.V., Imari BV, Juventus Football Club SPA

Atbildētāji: Sporting Exchange Ltd, William Hill Credit Limited, Victor Chandler (International) Ltd, BWIN International Ltd (Betandwin), Ladbrokes Betting and Gaming Ltd, Ladbroke Belgium S.A., Internet Opportunity Entertainment Ltd, Global Entertainment Ltd (Unibet)

Prejudiciālie jautājumi

Jautājumi ir par to, kā interpretēt īpašā interneta jomā Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) 5.3. pantu.

Gadījumā, kā tas ir šajā lietā, kad kaitējums ir nodarīts ar [interneta] mājas lapu starpniecību, un

a)	nevienai no sabiedrībām, pret kurām ir celta prasība un kuras pārvalda šīs strīdīgās [interneta] vietnes, juridiskā adrese nav Beļģijā,

b)	neviena no [interneta] vietnēm netiek uzturēta Beļģijā,

c)	nevienam no prasītājiem nav domicils Beļģijā,

[interneta] vietnes, kurās tiek organizētas derības, ir pieejamas interneta lietotājiem Beļģijā, kuri šajās vietnēs var izdarīt likmes, tāpat kā tās ir pieejamas interneta lietotājiem citās līgumslēdzējās dalībvalstīs, jo tās visas ir [interneta] vietnes “.com”, kuru mērķis ir paplašināt to tirgu visas Eiropas mērogā, un tām nav Beļģijai paredzētais paplašinājums “.be”,

e)	šīs [inerneta] vietnes ir pieejamas vairākās valodās, taču ne vienmēr tās ir pieejams divās Beļģijā visvairāk lietotajās valodās,

f)	šajās [interneta] vietnēs tiek piedāvātas derības par cita starpā arī Beļģijā notiekošajām sporta spēlēm tāpat kā par ārvalstu čempionātiem,

g)	nav pierādīta Beļģijas sabiedrībai paredzētas īpašas tehnikas vai aģitēšanas tehnikas izmantošana,

Beļģijā izdarīto likmju skaits ir pavisam neliels salīdzinājumā ar kopējo šajās [interneta] vietnēs izdarīto likmju skaitu, jo saskaņā ar sabiedrību, kas organizē derības, par 2005. gadu iesniegtajiem datiem, kas netika apstrīdēti, visas likmes, kas par futbola spēlēm tika izdarītas Beļģijā, veido mazāk kā 0,25 % no likmēm, kas reģistrētas [interneta] vietnēs “bwin.com”, “willhill.com”, “betfair.com”, “ladbrokes.com”, “sportingbet” un “miapuesta”, kamēr [interneta] vietnē “vcbet.com” 40 no visām likmēm tika izdarītas Beļģijā,

1.	vai sakarā ar to, ka strīdīgās interneta vietnes ir paredzētas cita starpā Beļģijas sabiedrībai, ir jāuzskata, ka apgalvotais kaitējums notika vai varēja notikt Beļģijā, tādējādi piešķirot Beļģijas tiesām jurisdikciju izskatīt prasības saistībā ar šo kaitējumu?

2.	vai ir jāatzīst, ka apgalvotais kaitējums notika vai varēja notikt Beļģijā, tādējādi piešķirot Beļģijas tiesām jurisdikciju izskatīt prasības saistībā ar šo kaitējumu, tikai tādā gadījumā, ja ir pierādīta pietiekamas, būtiskas un nozīmīgas saiknes esamība starp delikta faktiem un Beļģiju?

3.	šādā gadījumā, kādi ir attiecīgie kritēriji, kas jāņem vērā, lai noteiktu sasaistes faktora esamību?

(1) OV 2001, L 12, 1. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2008. gada 29. decembra rīkojumu — Angelo Rubino/Ministero dell'Università e della Ricerca

(Lieta C-586/08)

(2009/C 55/30)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Angelo Rubino

Atbildētāja: Ministero dell'Università e della Ricerca

Prejudiciālie jautājumi

Vai tāds valsts tiesiskais regulējums kā Itālijas tiesību noteikumi, kas ir paredzēti Likumdošanas dekrētā Nr. 206/2007, saskaņā ar kuru universitātes profesora amats profesionālās kvalifikācijas atzīšanas nolūkā nav regulēta profesija, ir pretējs Kopienu principiem par šķēršļu personu pārvietošanās brīvībai un pakalpojumu sniegšanas brīvībai likvidēšanu starp dalībvalstīm un par savstarpēju diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšanu, kas ir noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 47. panta 1. punktā, un tiesību noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvā 2005/36/EK (1) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu?

(1) OV L 255., 22. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Varhoven administrativen Sad (Bulgārija) 2009. gada 6. janvāra rīkojumu — Peter Dimitrov Kalinchev/Regionalna Mitnicheska Direktsia — Plovdiv

(Lieta C-2/09)

(2009/C 55/31)

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven administrativen Sad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Peter Dimitrov Kalinchev

Atbildētāja: Regionalna Mitnicheska Direktsia — Plovdiv

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (1) 3. panta 3. punkts atļauj valsts tiesisko regulējumu par akcīzes nodokļa piemērošanu lietotiem automobiļiem, kas tiek ievesti attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ja šis nodoklis nav jāmaksā kā tiešais nodoklis tādā gadījumā, ja [vēlāk] cita persona iegādājas šādu transportlīdzekli, kas jau atrodas attiecīgajā dalībvalstī un akcīzes nodoklis par to ir samaksāts, to pirmo reiz ievedot dalībvalsts teritorijā?

Kādā nozīmē, aplūkojot sīkāk EKL 90. panta 1. punktu, ir jāsaprot vārdi “līdzīgi vietējie ražojumi”?

a)	vai tie ir ražojumi, kuru izcelsme ir dalībvalstī, kas nosaka noteiktus iekšējos nodokļus, vai

b)	tādi ražojumi, kas jau atrodas šīs dalībvalsts teritorijā, neatkarīgi no to izcelsmes?

Ņemot vērā atbildes uz abiem iepriekšējiem jautājumiem: vai EKL 25. pants un 90. panta 1. punkts ir jāsaprot kā aizliegums paredzēt atšķirīgus noteikumus attiecībā uz akcīzes nodokļa par automobiļiem iekasēšanu, ko Bulgārijas Republika ir paredzējusi ar ZADS 30. un 40. pantu atkarībā no transportlīdzekļu ražošanas gada un kilometrāžas?

(1) OV L 76, 1. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/19

Prasība, kas celta 2009. gada 8. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-5/09)

(2009/C 55/32)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji – N. Yerrell un M. Karanasou-Apostolopoulou)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Direktīvas 2005/68/EK (1) par pārapdrošināšanu un Padomes Direktīvu 73/239/EEK un 92/49/EEK grozījumiem, kā arī Direktīvu 98/78/EK un 2002/83/EK grozījumiem, prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Grieķijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš 2005. gada 16. novembra Direktīvas 2005/68/EK transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2007. gada 10. decembrī.

(1) OV L 323, 13.10.2007., 32. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/20

Prasība, kas celta 2009. gada 9. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-10/09)

(2009/C 55/33)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Cattabriga un M. Teles Romão)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 24. oktobra Direktīvas 2006/86/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par izsekojamības prasībām, nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu un noteiktām tehniskām prasībām cilvēku audu un šūnu kodēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai (1), prasības, vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Portugāles Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2007. gada 1. septembrī.

(1) OV L 294, 32. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/20

Prasība, kas celta 2009. gada 9. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-11/09)

(2009/C 55/34)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Cattabriga un M. Teles Romão)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 8. februāra Direktīvas 2006/17/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par noteiktām tehniskajām prasībām cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei un testēšanai (1), prasības, vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Portugāles Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2006. gada 1. novembrī.

(1) OV L 38, 40. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/21

Prasība, kas celta 2009. gada 9. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-12/09)

(2009/C 55/35)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Cattabriga un S. Mortoni)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 8. februāra Direktīvas 2006/17/EK (1), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par noteiktām tehniskajām prasībām cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei un testēšanai, prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot par to Komisijai, Itālijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 2006/17/EK transponēšanas termiņš valsts tiesībās beidzās 2006. gada 1. novembrī.

(1) OV L 38, 40. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/21

Prasība, kas celta 2009. gada 9. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-13/09)

(2009/C 55/36)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Cattabriga un S. Mortoni)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 24. oktobra Direktīvu 2006/86/EK (1), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par izsekojamības prasībām, nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu un noteiktām tehniskām prasībām cilvēku audu un šūnu kodēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai, vai, jebkurā gadījumā, nepaziņojot par to Komisijai, Itālijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 11. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2006/86 transponēšanai beidzās 2007. gada 1. septembrī.

(1) OV L 294, 32. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/22

Pirmās instances tiesas 2009. gada 14. janvāra spriedums — Kronoply/Komisija

(Lieta T-162/06) (1)

(Valsts atbalsts - Reģionālie atbalsti lielu investīciju projektiem - Lēmums, ar kuru atbalsts ir atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Pamatojums - Atbalsta attīstību veicinošā iedarbība - Atbalsta nepieciešamība)

(2009/C 55/38)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Kronoply GmbH & Co. KG, Heiligengrābe [Heiligengrabe] (Vācija) (pārstāvji — R. Nīrers [R. Nierer] un L. Gordalja [L. Gordalla], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji K. Gross [K. Gross] un T. Šarfs [T. Scharf], vēlāk — F. Kreišics [V. Kreuschitz], K. Gross un T. Šarfs)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2005. gada 21. septembra Lēmumu 2006/262/EK par valsts atbalstu Nr. C 5/2004 (ex N 609/2003), ko Vācija gatavojas piešķirt Kronoply (OV 2006, L 94, 50. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Kronoply GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 212, 2.9.2006.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/22

Pirmās instances tiesas 2009. gada 21. janvāra spriedums — giropay/ITSB (“GIROPAY”)

(Lieta T-399/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “GIROPAY’ reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2009/C 55/39)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: giropay GmbH, Frankfurte pie Mainas (pārstāvis — K. Gründig-Schnelle, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — B. Schmidt)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2006. gada 26. oktobra lēmumu lietā R 308/2005-4 attiecībā uz pieteikumu par vārdiskas preču zīmes “GIROPAY” kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	giropay GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 42, 24.2.2007.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/23

Pirmās instances tiesas 2009. gada 21. janvāra spriedums — Korsch/ITSB (“PharmaCheck”)

(Lieta T-296/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “PharmaCheck’ reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Preču saraksta ierobežošana)

(2009/C 55/40)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Korsch AG, Berlīne (Vācija) (pārstāvji — sākotnēji J. Grzam, vēlāk J. Grzam, M. Dittmann un M. Scheffler, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — R. Pethke)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 5. jūnija lēmumu lietā R 358/2007-4 attiecībā uz vārdiska apzīmējuma “PharmaCheck” kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Korsch AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 235, 6.10.2007.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/23

Pirmās instances tiesas 2009. gada 21. janvāra spriedums — Hansgrohe/ITSB (“AIRSHOWER”)

(Lieta T-307/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “AIRSHOWER’ reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2009/C 55/41)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hansgrohe AG, Schiltach (Vācija) (pārstāvji — S. Weidert un J. Zehnsdorf, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji G. Schneider, vēlāk G. Schneider un S. Schäffner)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 31. maija lēmumu lietā R 1281/2006-1 attiecībā uz vārdiska apzīmējuma “AIRSHOWER” kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Hansgrohe AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 235, 6.10.2007.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/23

Pirmās instances tiesas 2009. gada 22. janvāra spriedums — Commercy/ITSB — easyGroup IP Licensing (“easyHotel”)

(Lieta T-316/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības pasludināšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “easyHotel’ - Valsts agrāka vārdiska preču zīme “EASYHOTEL’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Preču un pakalpojumu līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Juridiskā palīdzība - Lūgums, kuru iesniedzis komercsabiedrības bankrota administrators - Pirmās instances tiesas Reglamenta 94. panta 2. punkts)

(2009/C 55/42)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Commercy AG, Veimāra [Weimar] (Vācija) (pārstāvji — sākotnēji F. Jaške [F. Jaschke], pēc tam S. Grosse [S. Grosse] un I. Millers [I. Müller], advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — S. Šefners [S. Schäffner])

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā — easyGroup IP Licensing Ltd, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — T. Kerls [T. Koerl] un Z. Mēbusa [S. Möbus], advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2007. gada 19. jūnija lēmumu lietā R 1295/2006-2 attiecībā uz spēkā neesamības pasludināšanas procesu starp Commercy AG un easyGroup IP Licensing Ltd.

Rezolutīvā daļa:

1)	lūgumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu noraidīt;

2)	prasību noraidīt;

3)	Commercy AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 235, 6.10.2007.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/24

Pirmās instances tiesas 2009. gada 14. janvāra spriedums — Komisija/Rednap

(Lieta T-352/07) (1)

(Šķīrējklauzula - Ceturtās pamatprogrammas pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem ietvaros noslēgtie līgumi - Projekti Rise un Healthline - Daļas deklarēto izdevumu neatbilstība līguma prasībām - Daļas no pārskaitītajiem avansa maksājumiem atmaksa - Aizmugurisks process)

(2009/C 55/43)

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Triantafyllou un J. Enegren)

Atbildētājs: Rednap AB, Malme (Zviedrija)

Priekšmets

Prasība, ko cēlusi Komisija saskaņā ar EKL 238. pantu, lai tai atmaksātu daļu no avansa maksājumiem, kurus Kopiena pārskaitīja līgumu DE 3010 (DE) Rise un HC 4007 (HC) Healthline ietvaros, kā arī kavējuma naudu.

Rezolutīvā daļa:

1)	Rednap AB atmaksā Komisijai summu EUR 334 375,49 apmērā;

Rednap pārskaita Komisijai kavējuma naudu attiecībā uz summu EUR 219 125,22 saskaņā ar Grieķijas tiesībās paredzētu likumisko procentu likmi par laika periodu no 2002. gada 1. jūnija līdz parāda summas pilnīgai atmaksai ar nosacījumu, ka šī likme, sākot no 2007. gada 1. augusta, nepārsniedz 11,75 % gadā;

Rednap pārskaita Komisijai kavējuma naudu attiecībā uz summu EUR 115 250,27 saskaņā ar Grieķijas tiesībās paredzētu likumisko procentu likmi par laika periodu no 2002. gada 31. maija līdz parāda summas pilnīgai atmaksai ar nosacījumu, ka šī likme, sākot no 2007. gada 1. augusta, nepārsniedz 11,75 % gadā;

4)	Rednap atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 269, 10.11.2007.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/24

Pirmās instances tiesas 2009. gada 20. janvāra spriedums — Pioneer Hi-Bred International/ITSB (“OPTIMUM”)

(Lieta T-424/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “OPTIMUM’ reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas - Regulas Nr. 40/94 73. pants un 74. panta 1. punkts)

(2009/C 55/44)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pioneer Hi-Bred International, Inc., Johnston, Aiova (Savienotās Valstis) (pārstāvji — G. Würtenberger, R. Kunze un T. Wittmann, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — P. Bullock)

Priekšmets

Prasība par ITSB Otrās apelāciju padomes 2007. gada 11. septembra lēmumu lietā R 288/2007-2 attiecībā uz vārdiska apzīmējuma “OPTIMUM” kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Pioneer Hi-Bred International, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 8, 12.1.2008.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/25

Pirmās instances tiesas 2008. gada 19. decembra rīkojums — Bomba Energia Getränkvertriebs/ITSB — Eckes-Granini (“Bomba”)

(Lieta T-372/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildums - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2009/C 55/45)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bomba Energia Getränkevertriebs GmbH, Rohrbach (Austrija) (pārstāvis — A. Kockläuner, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — M. Kicia)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Eckes-Granini Group GmbH, iepriekšējais nosaukums — Eckes-Granini GmbH & Co. KG, Nieder-Olm (Vācija) (pārstāvis — W. Berlit, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2006. gada 3. oktobra lēmumu lietā R 184/2005-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Eckes-Granini GmbH & Co. KG un Bomba Energia Getränkevertriebs GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Bomba Energia Getränkevertriebs GmbH un Eckes-Granini GmbH & Co. KG sedz savus, kā arī katra no tām atlīdzina pusi Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 42, 24.2.2007.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/25

Pirmās instances tiesas 2008. gada 17. decembra rīkojums — Portela/Komisija

(Lieta T-137/07) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Digitālo termometru ar defektiem, uz kuriem ir “CE’ marķējums, tirdzniecība - Komisijas bezdarbība - Cēloņsakarība - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami tiesiski pilnīgi nepamatota)

(2009/C 55/46)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Portela — Comércio de artigos ortopédicos e hospitalares, Lda , Queluz (Portugāle) (pārstāvis — C. Mourato, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Guerra e Andrade un B. Schima)

Priekšmets

Pamatā lūgums uzlikt Komisijai pienākumu rīkoties atbilstoši 14.b pantam Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīvu 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 1. pp.), pieprasot sertifikācijas sabiedrībai TÜV Rheinland Product Safety GmbH ar Vācijas Federatīvās Republikas starpniecību par labu prasītājam izmantot obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kā tas ir paredzēts Direktīvas 93/42 XI pielikuma 6. punktā, ko ir iegādājusies minētā sabiedrība, un — ja norādīto kaitējumu nevar atlīdzināt, apmierinot pamata lūgumu, — pakārtoti, lūgums atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājam nodarīts, ņemot vērā Komisijas bezdarbību vairākos gadījumos.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Portela — Comércio de artigos ortopédicos e hospitalares, Lda , atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 155, 7.7.2007.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/26

Pirmās instances tiesas 2008. gada 16. decembra rīkojums — Gaedertz/ITSB — Living Byte Software (“GlobalRemote”)

(Lieta T-209/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2009/C 55/47)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Johann-Christoph Gaedertz, Frankfurte pie Mainas (Vācija) (pārstāvis — E. M. Gerstenberg, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — B. Schmidt)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Living Byte Software GmbH, Minhene (Vācija) (pārstāvis — A. Freifrau von Welser, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 25. aprīļa lēmumu lietā R 272/2005-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Johann-Christoph Gaedertz un Living Byte Software GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	prasītājs un persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus paši;

3)	prasītājs atlīdzina atbildētāja tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 183, 4.8.2007.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/26

Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra rīkojums — Thierry/Komisija

(Lieta T-223/07 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - Paaugstināšana amatā 2004. gadā - Lūguma noklausīties liecinieku noraidīšana - Acīmredzami nepieņemama apelācijas sūdzība)

(2009/C 55/48)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Michel Thierry, Luksemburga (Luksemburga) (pārstāvis — F. Frabetti, avocat)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Barardis-Kayser un D. Martin)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2007. gada 16. aprīļa rīkojumu lietā F-82/05 Thierry/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), ar kuru lūdz atcelt šo rīkojumu.

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Michel Thierry sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 199, 25.8.2007.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/26

Pirmās instances tiesas 2008. gada 16. decembra rīkojums — Itālija/Parlaments un Komisija

(Lieta T-285/07) (1)

(Procesuāls jautājums - Iebilde par nepieņemamību - Daļēja prasības nepieņemamība - Apstrīdētā tiesību akta neattiecināmība uz Parlamentu)

(2009/C 55/49)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. Bruni, pārstāvis, kam palīdz P. Gentili, Avvocato dello Stato)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji — A. Lukošiūtė, R. Ignătescu un G. Mazzini) un Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un A. Aresu)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot prasītāju: Grieķijas Republika (pārstāvji — S. Vodina un M. Michelogiannaki)

Priekšmets

Paziņojuma par vispārējo konkursu EPSO/AD/95/07, kas izsludināts, lai izveidotu 20 administratoru (AD 5) rezerves sarakstu informācijas zinātņu nozarē (bibliotēka/dokumentācija), kas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts 2007. gada 8. maijā (OV C 103 A, 7. lpp.), atcelšana

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu tiktāl, ciktāl tā ir vērsta pret Parlamentu;

2)	Itālijas Republika sedz tiesāšanās izdevumus, kas tai ir radušies saistībā ar šo prasību, tiktāl, ciktāl tā ir vērsta pret Parlamentu. Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 223, 22.9.2007.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/27

Pirmās instances tiesas 2008. gada 16. decembra rīkojums — Itālija/EESK un Komisija

(Lieta T-117/08) (1)

(Procesa jautājums - Iebilde par nepieņemamību - Prasības daļēja neieņemamība - Komisijas vainas neesamība konkrētos aktos)

(2009/C 55/50)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. Bruni, pārstāvis, kam palīdz P. Gentili, Avvocato dello Stato)

Atbildētājas: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) (pārstāvji — M. Bermejo Garde, pārstāvis, kam A. Dal Ferro, advokāts) un Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — J. Currall)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot prasītāju: Spānijas Karaliste (pārstāvis — F. Díez Moreno, Abogado del Estado)

Priekšmets

Paziņojuma par vakanci Nr. 73/07 attiecībā uz EESK ģenerālsekretāra (-es) (A*16 pakāpe) amatu, kas tika publicēts 2007. gada 28. decembraEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV C 316 A, 1. lpp.), un šī paziņojuma par vakanci grozījumu, kas tika publicēti 2008. gada 30. janvāraEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV C 25 A, 21. lpp.), atcelšana.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasība daļā, kas vērsta pret Komisiju, nav pieņemama;

2)	Itālijas Republika sedz tiesāšanās izdevumus, kas radušies saistībā ar šo prasību daļā, kas vērsta pret Komisiju, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 116, 9.5.2008.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/27

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 23. decembra rīkojums — AES-Tisza/Komisija

(Lieta T-468/08 R)

(Pagaidu noregulējums - Valsts atbalsts - Komisijas lēmums, ar kuru par nesaderīgu ar kopējo tirgu ir atzīts valsts atbalsts, ko Ungārijas Republika piešķir konkrētiem elektroenerģijas ražotājiem elektrības iepirkuma līgumu veidā - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība - Interešu izsvēršana)

(2009/C 55/51)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: AES-Tisza Erőmű kft (AES-Tisza kft), Tiszaújváros (Ungārija) (pārstāvji — T. Ottervanger un E. Henny, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Flynn, N. Khan un K. Talabér-Ritz)

Priekšmets

Pieteikums apturēt Komisijas 2008. gada 4. jūnija lēmuma C(2008) 2223, galīgā versija, attiecībā uz Ungārijas Republikas piešķirto valsts atbalstu elektrības iepirkuma līgumu veidā 1. panta izpildi.

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem atlikt.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/28

Prasība, kas celta 2008. gada 8. decembrī — Tuzzi fashion/ITSB — El Corte Inglés (“Emidio Tucci”)

(Lieta T-535/08)

(2009/C 55/52)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tuzzi fashion GmbH, Fulda (Vācija) (pārstāvji — R. Kunze un G. Würtenberger, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: El Corte Inglés, SA, Madride (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 23. septembra lēmumu lietā R 1561/2007-2; un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “Emidio Tucci” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas preču zīmes reģistrācija Nr. 1 078 843 vārdiskai preču zīmei “TUZZI” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē; starptautiska preču zīmes reģistrācija Nr. 496 835, kas ir spēkā Austrijā, Francijā, Beniluksa valstīs un Polijā, vārdiskai preču zīmei “TUZZI” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē; sabiedrības nosaukums “TUZZI FASHION GMBH”, kas Vācijā tiek izmantots tirdzniecībā attiecībā uz apģērbiem

Iebildumu nodaļas lēmums: pilnībā noraidīt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. un 4. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini novērtējusi attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēju; Padomes Regulas Nr. 40/94 73. panta pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot pilnīgi izskatījusi prasītājas izvirzītos argumentus un neesot objektīvi norādījusi pamatojumu lēmumam; Padomes Regulas Nr. 40/94 74. panta pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot sevi ierobežojusi ar lietas dalībnieku izvirzīto apstākļu, pierādījumu un argumentu pārbaudi; Regulas Nr. 40/94 79. panta pārkāpums, jo Apelāciju padome, novērtējot prasītājas izvirzīto iebildi par tiesību pārkāpumu, neesot ņēmusi vērā dalībvalstīs atzītos procesuālo tiesību principus.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/28

Prasība, kas celta 2008. gada 9. decembrī — Huvis/Padome

(Lieta T-536/08)

(2009/C 55/53)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Huvis Corporation, Seula (Korejas Republika) (pārstāvji — J. F. Bellis, F. Di Gianni, R. Antonini, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Padomes 2008. gada 10. septembra Regulu (EK) Nr. 893/2008, ar ko saglabā antidempinga maksājumus par Baltkrievijas, Ķīnas Tautas Republikas, Saūda Arābijas un Korejas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importu pēc daļēja starpposma pārskata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktu (1), ciktāl ar to nav atcelts antidempinga maksājums, kas piemērojams attiecībā uz prasītāju sākot ar 2006. gada 29. decembri, tas ir dienu, kad tika noteikti pagaidu antidempinga maksājumi par Taizemes un Malaizijas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importu, ko Komisija ar savu 2007. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 2007/430/EK (2) izlēma neiekasēt;

—	piespriest Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītāja, Korejā reģistrēta sabiedrība, lūdz daļēji atcelt Padomes Regulu Nr. 893/2008, ciktāl ar to sākot ar 2006. gada 29. decembri nav atcelts antidempinga maksājums, kas piemērojams attiecībā uz prasītājas ražotajām poliestera štāpeļšķiedrām (turpmāk tekstā — “PSŠ”), kuru izcelsmes vieta ir Koreja. Prasītāja norāda, ka attieksme, kādu Komisija ar Lēmumu Nr. 2007/430/EK piemērojusi attiecībā uz Taivānas un Malaizijas izcelsmes PSŠ, tai būtu bijis jāpiemēro arī attiecībā uz Korejas izcelsmes PSF. Tāpēc, uzskata prasītāja, sākot ar to pašu brīdi antidempinga maksājumu būtu bijis jāatceļ arī attiecībā uz Korejas izcelsmes PSŠ.

Savu prasību pamatojot prasītāja izvirza divus pamatus.

Prasītāja norāda, ka, saglabājot spēka antidempinga maksājumus attiecībā uz Korejas izcelsmes PSŠ, kamēr antidempinga maksājumiem netika pakļauts PSŠ imports no Malaizijas un Taivānas, Eiropas iestādes esot pārkāpušas pamata principu, kas paredz nediskrimināciju. Prasītāja apstrīd trīs argumentus, ko, lai attaisnotu atšķirīgu attieksmi, ir izvirzījusi Padome. Apstāklis, ka sūdzība attiecībā uz Malaizijas un Taivānas izcelsmes PSŠ tika atsaukta, un ka Padome neveica galīgu konstatējumu, pēc prasītājas domām, nevar attaisnot diskriminējošu attieksmi pret Korejas izcelsmes PSŠ. Tāpat prasītāja apstrīd to, ka apstāklis, ka Kopienas interešu pastāvēšanas kritērijs, kas tika piemērots attiecībā uz Malaizijas un Taivānas izcelsmes PŠS, atšķīrās no Kopienas kritērija, kas tika piemērots attiecībā uz Korejas izcelsmes PŠS, varētu attaisnot diskriminējošu attieksmi pret pēdējo minēto. Prasītāja turpinot norāda, ka, pretēji Padomes konstatētajam, apstāklis, ka attiecībā uz Kopienas interešu pastāvēšanu, pārbaudē attiecībā uz Malaiziju un Taivānu tika sasniegti atšķirīgi secinājumi nekā pārbaudē attiecībā uz Koreju, arī nevarētu attaisnot šādu diskriminējošu attieksmi.

Turpinot prasītāja apgalvo, ka lēmums, ka antidempinga pasākumu attiecībā uz prasītājas ražoto un eksportēto PSŠ importu izbeigšana nav pamatota Kopienas interešu pastāvēšanas dēļ, spēkā neesošu padara būtiskas pretrunas un nesakarības.

(1) OV L 247, 1. lpp.

(2) Komisijas 2007. gada 19. jūnija Lēmums 2007/430/EK, ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Malaizijas un Taivānas izcelsmes poliestera sintētisko štāpeļšķiedru (PSŠ) ievedumiem un anulē garantijas, kas iegūtas ar uzliktajiem pagaidu maksājumiem (OV L 160, 30. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/29

Prasība, kas celta 2008. gada 9. decembrī — Cixi Jiangnan Chemical Fiber u.c./Padome

(Lieta T-537/08)

(2009/C 55/54)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Cixi Jiangnan Chemical Fiber Co. Ltd, Cixi Santai Chemical Fiber Co. Ltd, Cixi Sansheng Chemical Fiber Co. Ltd, Jiangyin Changlong Chemical Fibre Co. Ltd, Ningbo Dafa Chemical Fiber Co. Ltd, Xiake Color Spinning Co. Ltd, Zhejiang Waysun Chemical Fiber Co. Ltd, Zhejiang Anshun Pettechs Fibre Co. Ltd (Ķīna) (pārstāvji — J.-F. Bellis, advokāts, G. Vallera, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Padomes 2008. gada 10. septembra Regulu (EK) Nr. 893/2008, ar ko saglabā antidempinga maksājumus par Baltkrievijas, Ķīnas Tautas Republikas, Saūda Arābijas un Korejas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importu pēc daļēja starpposma pārskata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 (1) 11. panta 3. punktu, ar atpakaļejošu spēku no 2006. gada 29. decembra, t.i., no datuma, kad Taivānas un Malaizijas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importam uzlika pagaidu antidempinga maksājumus, kurus Komisija nolēma neiekasēt ar 2007. gada 19. jūnija Lēmumu Nr. 2007/430/EK (2);

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītāji, Ķīnā atrodošās sabiedrības, vēlas panākt, lai tiktu atcelta Padomes Regula Nr. 893/2008, ar kuru tiek uzturēti spēkā antidempinga maksājumi saistībā ar, citu starpā, poliestera štāpeļšķiedru (turpmāk tekstā — “PŠŠ”), kuras ražoja prasītāji un kuru izcelsmes valsts bija Ķīna. Prasītāji apgalvo, ka tāda pati attieksme, kāda Komisijas Lēmumā 2007/430/EK bija piemērota attiecībā pret Taivānas un Malaizijas izcelsmes PŠŠ, būtu jāpiemēro Ķīnas izcelsmes PŠŠ. Tādēļ antidempinga maksājums būtu jāatceļ no tā paša datuma, t.i., no 2006. gada 29. decembra attiecībā pret Ķīnas izcelsmes PŠŠ.

Prasītāju izvirzītie pamati un galvenie argumenti ir identiski tiem, kas izvirzīti lietā T-536/08 Huvis/Padome.

(1) OV L 247, 1. lpp.

(2) 2007/430/EK: Komisijas 2007. gada 19. jūnija Lēmums, ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Malaizijas un Taivānas izcelsmes poliestera sintētisko štāpeļšķiedru (PSŠ) ievedumiem un anulē garantijas, kas iegūtas ar uzliktajiem pagaidu maksājumiem (OV L 160, 30. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/29

Prasība, kas celta 2008. gada 9. decembrī — Rewe-Zentral/ITSB — Kodi Diskontläden (“inéa”)

(Lieta T-538/08)

(2009/C 55/55)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: REWE-Zentral AG, Ķelne (Vācija) (pārstāvji — M. Kinkeldey un A. Bognár, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Kodi Diskontläden GmbH, Oberhausen (Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 6. oktobra lēmumu lietā R 744/2008-4;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja;

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “inéa” zilā, rozā un baltā krāsā attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 5. un 16. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 462 826);

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Kodi Diskontläden GmbH;

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: “MINEA” (preču zīme Nr. 303 614 285) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 8., 9. un 16. klasē, lai gan iebildumi ir vērsti pret reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16. klasē;

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: Iebildumu nodaļas lēmumu atcelt;

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp pretstatītajām preču zīmēm nav sajaukšanas iespējas.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/30

Prasība, kas celta 2008. gada 15. decembrī — RWE un RWE Dea/Komisija

(Lieta T-543/08)

(2009/C 55/56)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: RWE AG, Esene (Vācija), RWE Dea AG, Hamburga (Vācija) (pārstāvji — C. Stadler un M. Röhrig, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt lēmuma 1. pantu tiktāl, ciktāl tajā tiek konstatēts prasītāju EKL 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums;

—	atcelt lēmuma 2. pantu tiktāl, ciktāl prasītājām solidāri tiek noteikts naudas sods EUR 37 440 000 apmērā;

—	pakārtoti, lēmuma 2. pantā prasītājām solidāri noteikto naudas sodu attiecīgi samazināt;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas vēršas pret Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmumu C(2008) 5476, galīgā redakcija, lietā COMP/39.181 — Sveču vasks, ar kuru atbildētāja ir konstatējusi, ka zināmi uzņēmumi, tostarp prasītājas, piedaloties ilgstošā vienošanās un/vai ilgstošā saskaņotā darbībā parafīna vaska nozarē, ir pārkāpuši EKL 81. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. pantu.

Savas prasības pamatojumam prasītājas izvirza trīs pamatus.

Izvirzot pirmo pamatu, prasītājas apgalvo, ka atbildētāja ir pārkāpusi EKL 81. panta 1. punktu un Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, jo tā prasītājām nelabvēlīgā veidā nepareizi piemērojusi uzņēmuma jēdzienu. Atbildētāja uzskatījusi prasītājas par atbildīgām par pārkāpumiem, ko izdarījusi agrāka sabiedrība DEA Mineraloel AG jeb — pēc sabiedrības reorganizācijas kopuzņēmumā ar Shell — Shell & Dea Oil GmbH, un tāpēc tām noteikusi naudas sodu, nepierādīdama saimnieciskas vienības pastāvēšanu.

Pakārtoti, prasītājas ar savu otro pamatu apgalvo, ka atbildētāja nav pareizi piemērojusi 2002. gada paziņojumu par sadarbību un tādējādi pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tā uz prasītājām neattiecināja Shell pieteikumu par agrākās DEA Mineraloel AG jeb Shell & Dea Oil GmbH Shell parafīna vaska uzņēmējdarbībai piemēroto paziņojumu par sadarbību. Tādēļ šajā ziņā atbildētāja esot nonākusi pretrunā ar savu apgalvojumu, ka šī parafīna vaska ražošanas uzņēmējdarbība laikā no 1992. gada 3. septembra līdz 2002. gada 30. jūlijam bija tās pašas saimnieciskās vienības daļa, kurā ietilpa prasītājas. Ja paziņojums par sadarbību tiktu piemērots pareizi, atbildētājai vajadzētu pilnībā atbrīvot prasītājas no naudas soda.

Pakārtoti, prasītājas ar savu trešo pamatu apgalvo, ka atbildētāja ir pārkāpusi būtiskus naudas sodu noteikšanas pamatprincipus, it īpaši vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principu, un tādējādi ir pārkāpusi Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punktu. Atbildētāja esot nepareizi piemērojusi 2006. gada vadlīnijas par naudas sodu, jo ar nodarījumu saistīto apgrozījumu ir noteikusi, pamatojoties uz nepietiekami reprezentatīvu atsauces periodu, un tādējādi noteikusi pamatsummu, kas nav samērīga ar prasītājām pārmestā pārkāpuma smagumu, un, salīdzinot ar citiem dalībniekiem, tostarp Shell, bez pamatojuma nevienlīdzīgi izturējusies pret prasītājām.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/31

Prasība, kas celta 2008. gada 15. decembrī — Hansen & Rosenthal un H & R Wax Company Vertrieb/Komisija

(Lieta T-544/08)

(2009/C 55/57)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Hansen & Rosenthal KG, Hamburga (Vācija), H & R Wax Company Vertrieb GmbH, Hamburga (Vācija) (pārstāvji — J. Schulte un A. Lober, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmumu C(2008) 5476, galīgā redakcija, lietā COMP/39.181 — Sveču vasks, daļā, kas attiecas uz prasītājām;

—	pakārtoti, atcelt prasītājām noteikto naudas sodu vai — arī pakārtoti — samazināt to;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājas izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu prasītājas apgalvo, ka lēmumā esot pieļauts būtisks pamatojuma trūkums. Līdz ar to lēmums, pamatojoties uz EKL 81. panta pārkāpumu un ar to saistītu prasītāju tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, ir jāatceļ.

Ar otro pamatu prasītājas apgalvo, ka nav izpildīti EKL 81. panta pārkāpuma nosacījumi. Šajā lietā neesot prasītāju un pārējo parafīna ražotāju kopēja mērķa. Prasītājas neesot piedalījušās konkurenci ierobežojošās vienošanās vai saskaņotās darbībās. Vēstuļu par cenu paaugstināšanu nosūtīšana līdz ar to neesot saistīta ar konkurencei pretēju vienošanos vai saskaņotas darbības īstenošanu, bet gan drīzāk notikusi piegādes attiecību ietvaros. Arī vispārēji konkurence nav tikusi ierobežota, apmainoties ar informāciju.

Pakārtoti, prasītājas ar savu trešo līdz sesto pamatu vēršas pret noteikto naudas sodu.

—	Komisija esot nepamatoti piemērojusi 2006. gadā pieņemtās vadlīnijas par naudas sodu, lai gan iespējamie pārkāpumi jau tikuši izbeigti 2005. gada pavasarī. Līdz ar to Komisija ir pārkāpusi pašregulācijas, atpakaļejoša spēka aizlieguma un tiesiskuma principu;

—

ar ceturto pamatu prasītājas apgalvo, ka Komisija nepareizi aprēķinājusi apgrozījumu, kas ir naudas aprēķina pamatā. Attiecīgajā laikā no 2002. līdz 2004. gadam prasītājas ar parafīna produkciju esot guvušas tikai 18,97 miljonu euro lielu apgrozījumu. Taču Komisija naudas soda aprēķina pamatā ir izmantojusi apgrozījumu 26 miljonu euro apmērā;

—	ar piekto pamatu prasītājas apgalvo, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā par pārkāpuma smagumu. Nosakot 17 % no apgrozījuma par pārkāpuma smagumu un iestāšanās nodevu esot pretrunā samērīguma principam. Turklāt uzņēmumu lielums un ietekme neesot pietiekami ņemti vērā;

—	ar sesto pamatu prasītājas apgalvo, ka Komisija neesot pareizi noteikusi prasītājām pārmesto pārkāpumu ilgumu. Komisija neesot pierādījusi prasītāju dalību iespējamajos konkurences ierobežojumos attiecībā uz visu tām pārmesto laika periodu.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/31

Prasība, kas celta 2008. gada 12. decembrī — X-Technology Swiss/ITSB (zeķes attēls)

(Lieta T-547/08)

(2009/C 55/58)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: X-Technology Swiss GmbH (pārstāvji — A. Herbertz un R. Jung, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 6. oktobra lēmumu lietā R 846/2008-4;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam segt savus un atlīdzināt prasītājai radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme kā “cita preču zīme — pozīcijas preču zīme”“oranžā (Pantone 16-1359 TPX)” krāsā attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 5 658 117)

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir vajadzīgā minimālā atšķirtspēja.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/32

Prasība, kas celta 2008. gada 15. decembrī — Tudapetrol Mineralölerzeugnisse Nils Hansen/Komisija

(Lieta T-550/08)

(2009/C 55/59)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tudapetrol Mineralölerzeugnisse Nils Hansen KG, Hamburga (Vācija) (pārstāvji — U. Itzen un J. Ziebarth, Rechtsanwältinnen)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kas attiecas uz prasītāju;

—	pakārtoti, attiecīgi samazināt ar apstrīdēto lēmumu prasītājai noteikto naudas sodu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja vēršas pret Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmumu C(2008) 5476, galīgā redakcija, lietā COMP/39.181 — Sveču vasks, ar kuru atbildētāja ir konstatējusi, ka zināmi uzņēmumi, tostarp prasītāja, piedaloties ilgstošā vienošanās un/vai ilgstošā saskaņotā darbībā parafīna vaska nozarē, ir pārkāpuši EKL 81. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. pantu.

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

Izvirzot pirmo pamatu, prasītāja apgalvo, ka nav izpildīts EKL 253. pantā noteiktais pienākums norādīt pamatojumu un pārkāptas tiesības uz aizstāvību, jo lēmumā izklāstītais Komisijas pierādījumu vērtējums patiešām neļauj noskaidrot, kādi faktiski nodarījumi ir attiecināmi uz prasītāju. Komisijas vispārējā pierādījumu uzrādīšana attiecoties ne tikai uz prasītāju, bet arī uz citām sabiedrībām, kuru darbība viņai nav jāattiecina uz sevi. Ņemot vērā pierādījumu uzrādīšanas neskaidrību, ir pieļauts tiesību uz aizstāvību pārkāpums, jo Komisijai ir skaidri un nepārprotami jānorāda, kādus nodarījumus tā attiecina uz konkrētu uzņēmumu un kādas tam ir sekas.

Turklāt prasītāja apgalvo, ka nav piedalījusies EKL 81. panta pārkāpumā. Komisija ne tikai pierādījumu uzrādīšanu esot veikusi nepareizi, bet arī pakārtotā pierādījumu pārbaude pēc būtības liecinot, ka neviena apsūdzība pret prasītāju neesot pamatota. Sīki aprakstītās sanāksmes un šajā sakarā pierādījumu uzrādīšanas ietvaros izskatītie apliecinošie dokumenti neļauj secināt, ka prasītāja būtu pārkāpusi tiesības aizliegtu vienošanos jomā. It īpaši tas tā ir, ņemot vērā apstākli, ka prasītāja jau no paša sākuma tika apsūdzēta par ierobežotu pārkāpumu. Taču šis apstāklis pierādījumu uzrādīšanā netika ņemts vērā, tā vietā vērā tika ņemti pierādījumi, ar kuriem, iespējams, var pierādīt trešo personu pārkāpumus, kuros prasītāja nepiedalījās, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot prasītāju.

Ar otro prasības pamatu prasītāja atsaucas uz noilgumu. Tā jau 2000. gada sākumā attiecīgo izplatīšanas uzņēmējdarbību bija nodevusi citai sabiedrībai, tādējādi pirmie pret prasītāju vērstie noilgumu pārtraucošie pasākumi 2005. gada pavasarī vairs nevarēja būt pamatā apsūdzībai par agrākiem pārkāpumiem.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/32

Prasība, kas celta 2008. gada 15. decembrī — H & R ChemPharm/Komisija

(Lieta T-551/08)

(2009/C 55/60)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: H & R ChemPharm GmbH, Zalcbergena (Vācija) (pārstāvji — M. Klusmann un S. Thomas, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kas attiecas uz prasītāju;

—	pakārtoti, attiecīgi samazināt ar apstrīdēto lēmumu prasītājai noteikto naudas sodu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza četrus pamatus.

Izvirzot pirmo pamatu, prasītāja apgalvo, ka ir pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību, jo apstrīdētajā lēmumā nav veikts tās un citu atsevišķi sodīto sabiedrību nošķīrums, bet gan runa esot par “H & R/Tudapetrol” kopumā. Prasītājai neesot saprotams, kādi faktiski nodarījumi ir attiecināmi uz viņu. Līdz ar to esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību, jo no iebildumiem un lēmuma esot skaidri jāizriet, kādas faktiskas darbības izraisa tiesību pārkāpumu un no tā izrietošu naudas sodu.

Pakārtoti, prasītāja ar otro pamatu apgalvo, ka prasītājas prettiesiskā darbība neesot pierādīta. Komisija, pamatojoties uz vispārēju pierādījumu uzrādīšanu pret visiem lēmuma adresātiem, neesot ievērojusi, ka par prasītājas prettiesisko darbību neesot neviena pierādījuma. Prasītāja apgalvo, ka Komisija neesot veikusi pietiekami konkrētu un individuālu pierādījumu novērtēšanu, kas varēja un kam vajadzēja atklāt attiecībā uz prasītājas pārkāpumu izvirzīto pierādījumu spēkā neesamību.

Vēl pakārtoti prasītāja ar trešo pamatu apgalvo, ka, aprēķinot naudas soda apmēru, noteikta pārāk augsta sākumsumma.

Turpmāk pakārtoti izvirzītajā ceturtajā pamatā prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts samērīguma un diskriminācijas aizlieguma princips, jo, aprēķinot naudas soda apmēru, ir pieļautas kļūdas vērtējumā. Prasītāja it īpaši apgalvo, ka kļūdains vērtējums ir pieļauts, nosakot 17 % no apgrozījuma par pārkāpuma smagumu un iestāšanās nodevu, un ka naudas soda apmērs neesot samērīgs, jo nesamērīgi ņemts vērā uzņēmuma lielums. Visbeidzot, prasītāja norāda, ka 2006. gada vadlīniju par naudas sodu piemērošana šai lietai ar atpakaļejošu spēku nav pieļaujama.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/33

Prasība, kas celta 2008. gada 17. decembrī — Komisija/Domótica

(Lieta T-552/08)

(2009/C 55/61)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāves — A. M. Rochaud-Jöet un S. Petrova, kurām palīdz G. Anastácio un A. R. Andrade, advokāti)

Atbildētājs: Domótica, Estudo e Projecto de Edifícios Inteligentes, Lda, Lisabona (Portugāle)

Prasītājas prasījumi:

—

piespriest atbildētājai samaksāt prasītājai EUR 124 319,22, atmaksājot avansu, ko prasītāja izmaksāja atbilstoši līgumam Nr. BU/466/94 PO/ES, kas noslēgts programmas Thermie ietvaros un lauzts līguma neizpildes no atbildētājas un citu līgumslēdzēju partneru puses dēļ, kam pieskaitīti nokavējuma procenti EUR 48 180,00 par laiku līdz 2008. gada 30. septembrim, kā arī procenti par laiku līdz pilnīgai un faktiskai samaksai;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1995. gada 17. janvārī Eiropas Kopienu Komisija, piemērojot Regulu Nr. 2008/90 (1), noslēdza līgumu Thermie Nr. BU/466/94 PO/ES ar prasītāju, Hospitais da Universidade de Coimbra (Komibras universitātes slimnīcām) un sabiedrību Técnicas Reunidas S.A.

Atbildētāja tika nozīmēta par projekta koordinatoru un uzņēmās atbildību par nepieciešamo dokumentu iesniegšanu Komisijai un saiknes starp līgumslēdzējiem partneriem un Komisiju nodrošināšanu. Līgumslēdzēju atbildība bija solidāra.

1995. gada 10. februārī Komisija atbilstoši [līgumā] paredzētajam izmaksāja 30 % avansu, proti, EUR 176 693.

2000. gada 24. maijā Komisija līgumu pamatoti lauza (pirms tam par to brīdinot), atsaukdamās uz šādām pienākumu neizpildēm:

—	izpildes nokavējumi, par kuriem laicīgi nebija paziņots Komisijai;

—	Domótica nespēja (ko tā pati arī atzina) uzsākt projekta izpildi;

—	finanšu un tehnisku ziņojumu nenosūtīšana Komisijai savlaicīgi un noteiktā kārtībā;

—	projekta izpildes darbu nenoslēgšana ne sākotnējā termiņā, ne vēlāk piešķirtā pagarinājuma ietvaros (2000. gada 31. augusts).

Līgumslēdzēju partneru vainojamas rīcības dēļ viņu līgumiskie pienākumi netika izpildīti.

Līgums paredzēja Komisijai iespēju līguma neizpildes gadījumā no līgumslēdzēju partneru puses pieprasīt pilnīgu vai daļēju tās finanšu atbalsta atmaksāšanu, kam pieskaitīti procenti.

Komisijai ir tiesības uz EUR 172 499,22 atmaksu, kas atbilst sākotnējā avansa summai, kam pieskaitīti procenti par pagājušo laiku, sākot no 1995. gada 10. februāra, un atskaitīti Komisijas akceptētie atbildētājas izdevumi par daļējo izpildi, šai summai vēl pieskaitot procentus par laiku, kas vēl nav pagājis.

(1) Padomes 1990. gada 29. jūnija Regula (EEK) Nr. 2008/90 par energotehnoloģiju attīstības veicināšanu Eiropā (Thermie programma) (OV L 185, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/34

Prasība, kas celta 2008. gada 8. decembrī — Evropaïki Dynamiki/Komisija

(Lieta T-554/08)

(2009/C 55/62)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, Atēnas (Grieķija) (pārstāvji — N. Korogiannakis, P. Katsimani un M. Dermitzakis, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt ĢD TAXUD [Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts] lēmumu noraidīt prasītāja piedāvājumu, ko tā bija iesniegusi, atsaucoties uz uzaicinājumu uz konkursu TAXUD/2007/AO-005 (TIMEA) par “Pakalpojumu sniegšana saistībā ar Kopienas datorprogrammatūru muitas, akcīzes un nodokļu jomās” (OV 2008/S 203-268728), kas prasītājai tika paziņots ar 2008. gada 26. septembra vēstuli, un visus turpmākos saistītos Komisijas lēmumus, tostarp lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības veiksmīgajam pretendentam;

—	piespriest ĢD TAXUD atlīdzināt prasītājai zaudējumus, kas tai radušies saistībā ar attiecīgo konkursa procedūru EUR 7 638 125 apmērā;

—	piespriest ĢD TAXUD atlīdzināt prasītājas tiesāšanās un citus izdevumus, kas radušies saistībā ar šo prasību, pat ja tā tiktu noraidīta.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja vēlas, lai atbilstoši EKL 230. pantam tiktu atcelts Eiropas Komisijas (ĢD TAXUD) lēmums noraidīt prasītājas piedāvājumu, ko tā bija iesniegusi, atsaucoties uz uzaicinājumu uz konkursu TAXUD/2007/AO-005 (TIMEA) par “Pakalpojumu sniegšana saistībā ar Kopienas datorprogrammatūru muitas, akcīzes un nodokļu jomās” (OV 2008/S 203-268728), kas prasītājai tika paziņots ar 2008. gada 26. septembra vēstuli, kā arī panākt zaudējumu atlīdzību atbilstoši EKL 235. pantam.

Prasītāja apgalvo, ka Vērtēšanas komiteja ir pieļāvusi vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, izvērtējot piedāvājumus. Prasītāja norāda, ka Vērtēšanas komiteja nav ievērojusi Komisijas vispārējo praksi un nav ņēmusi vērā noteikumus, kas ietverti TIMEA specifikācijā, kuros paredzēts, ka līgumslēdzējām iestādēm ir uzaicinājuma uz konkursu atlases posmā ir jāsazinās ar piedāvājuma iesniedzēju un jālūdz papildu informācija un paskaidrojumi. Vēl tiek norādīts, ka līgumslēdzēja iestāde ir pārkāpusi Finanšu regulas 100. pantu un labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības principus. Turklāt prasītāja apgalvo, ka līgumslēdzēja iestāde ir nepareizi izmantojusi savas pilnvaras un pārkāpusi pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principus, kas paredzēti Finanšu regulas 93. panta 1. punktā.

Prasītāja uzskata, ka atbildētāja nav sniegusi tai pietiekamu analīzi par pārbaudēm, kuras tika veiktas pēc tam, kad prasītāja bija iesniegusi savus apsvērumus par izvērtējuma ziņojumu.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja ir ļaunprātīgi izmantojusi atlases kritērijus, lai prasītājas piedāvājums atlasi neizturētu. Tādējādi rīkojoties, tā ir pārkāpusi Komisijas (EK, Euratom) Regulas Nr. 2342/2002 (1) 134. panta 2. punktu un 148. panta 3. punktu, kā arī Direktīvas 92/50 (2) 32. panta 2. punktu.

(1) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 1. lpp.).

(2) Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai [pakalpojumu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai] (OV L 209, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/35

Prasība, kas celta 2008. gada 16. decembrī — iPublish Ganske Interactive Publishing/ITSB (navigācijas ierīces attēls)

(Lieta T-555/08)

(2009/C 55/63)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: iPublish Ganske Interactive Publishing GmbH, Hamburga (Vācija) (pārstāvis — V. Knies, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 3. oktobra lēmumu lietā R 709/2008-4;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: trīsdimensiju preču zīme, kurā ir attēlota navigācijas ierīce melnā un zilā krāsā, kurai cita starpā ir raksturīga zila svītra malā, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 39. un 42. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 6 092 639);

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir vajadzīgā atšķirtspēja.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/35

Prasība, kas celta 2008. gada 17. decembrī — Slovenská pošta/Komisija

(Lieta T-556/08)

(2009/C 55/64)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovenská pošta a.s., Banská Bystrica (Slovākijas Republika) (pārstāvji — O. Brouwer, C. Schillemans, M. Knapen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītāja saskaņā ar EKL 230. pantu lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 7. oktobra Lēmumu C(2008) 5912 galīgā redakcija (Lieta COMP/39.562 — Slovākijas Pasta likums), ar kuru Komisija konstatēja, ka Slovākijas pasta tiesiskais regulējums par hibrīdpasta pakalpojumiem ir pretrunā EKL 86. panta 1. punktam, aplūkojot to kopsakarā ar EKL 82. pantu, jo tas hibrīdpasta sūtījumu piegādi rezervē prasītājai.

Prasītāja savu prasījumu pamatojumam norāda četrus tiesību pamatus.

Pirmkārt, tā norāda, ka, pienācīgi neizmeklējot visus faktus un iesaistītās intereses, jo, kā uzskata prasītāja, apstrīdētais lēmums ir balstīts uz virkni pieņēmumu, Komisija ir pārkāpusi Kopienas labas pārvaldības principu. Prasītāja turklāt norāda, ka Komisija ir pārkāpusi pienākumu norādīt pienācīgu pamatojumu, kā noteikts EKL 253. pantā.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi prasītājas tiesības tikt pienācīgi uzklausītai.

Treškārt, tā uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas faktos un tiesību piemērošanā, izvērtējot un interpretējot faktiskās un tiesību kļūdas ekskluzīvu tiesību piešķiršanas pasta nozarē tiesiskumu, kā rezultātā tā kļūdaini piemēroja EKL 86. un 82. pantu.

Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka, pieņemot fundamentāli atšķirīgu un nebijušu pieeju attiecībā uz konkrētā tirgus noteikšanu, Komisija ir pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu un tiesiskās paļāvības principu.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/35

Prasība, kas celta 2008. 18. decembrī — mPAY24/ITSB (“MPAY”)

(Lieta T-557/08)

(2009/C 55/65)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: mPAY24 GmbH, Vīne (Austrija) (pārstāvis — H. Z. Zeiner, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Ultra d.o.o. Proizvodnja elektronskih naprav, Zagorje ob Savi (Slovēnija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 30. septembra lēmumu lietā R 221/2007-1, ciktāl noraidīti prasītājas iesniegtie iebildumi; un

—	piespriest atbildētājam un otrai procesa Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “MPAY” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 35., 36., 37., 38. un 42. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 3 587 896

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 2 061 656 vārdiskai preču zīmei “MPAY24” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 35., 36. un 38. klasē; Austrijas preču zīmes reģistrācija Nr. 200 373 vārdiskai preču zīmei “MPAY24” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 35., 36. un 38. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: pilnībā noraidīt preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: daļēji noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. un 4. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini novērtējusi attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēju.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/36

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 14. oktobra spriedumu lietā F-74/07 Meierhofer/Komisija 2008. gada 19. decembrī iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-560/08 P)

(2009/C 55/66)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un B. Eggers)

Cits lietas dalībnieks: S. Meierhofer, Minhene (Vācija)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—	atcelt Civildienesta tiesas 2008. gada 14. oktobra spriedumu lietā F-74/07 Meierhofer/Komisija;

—	piespriest katram lietas dalībniekam segt savus tiesāšanās izdevumus pašam.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir vērsta pret Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2008. gada 14. oktobra spriedumu lietā F-74/07 Meierhofer/Komisija, ar kuru Civildienesta tiesa atlases komisijas lēmumu 2007. gada 19. jūnija personāla atlases procedūrā EPSO/AD/26/05 atcēla pienākuma norādīt pamatojumu neizpildes dēļ.

Ar minēto lēmumu tika noraidīts pretendenta lūgums pārskatīt atlases komisijas lēmumu par to, ka viņš neesot izturējis atlases procedūras mutisko pārbaudījumu. Pretendentam mutiskajā pārbaudījumā no minimālā punktu skaita esot pietrūcis puspunkts. Saskaņā ar atlases procedūras paziņojumu mutiskais pārbaudījums tika novērtēts ar vienu kopējo atzīmi.

Apelācijas sūdzība ir vērsta pret prasībām attiecībā uz atlases komisijas pienākumu norādīt pamatojumu un Kopienu tiesas pārbaudes ietvariem. Apelācijas sūdzības iesniedzēja it īpaši vēršas pret Civildienesta tiesas secinājumu, ka “īpašos apstākļos”, piemēram, ja saņemta atzīme, kas ir nedaudz zemāka par minimālo punktu skaitu, pienākums norādīt pamatojumu nav izpildīts, ja mutiskajā daļā izslēgtajam pretendentam tiek paziņota tikai viena atzīme, kuras rezultātā viņš tiek izslēgts.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas apelācijas sūdzības pamatojumam norāda, ka šāds uzskats rada tiesisku nedrošību:

—

pirmkārt, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pienākumam norādīt pamatojumu ir jābūt saderīgam ar konfidencialitātes nodrošināšanu, kas attiecībā uz atlases komisijas darbu ir noteikta Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā un kas aizliedz izpaust atsevišķu atlases komisijas locekļu viedokli un atklāt ziņas par to, kā pretendenti novērtēti personīgi vai salīdzinājumā ar citiem;

—	otrkārt, Civildienesta tiesas veiktais salīdzinājums ar gadījumiem, kuros runa ir par piekļuvi dokumentiem, iespējams, ir kļūdains, jo Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā nav noteikts nedz izņēmums, nedz interešu izsvēršana;

—

treškārt, Civildienesta tiesa nav ievērojusi judikatūru, saskaņā ar kuru pienākumam norādīt pamatojumu ir jābūt samērīgam ar attiecīgo pasākumu un Civildienesta tiesai ir jābūt vienīgi iespējai pārbaudīt lēmuma likumību. Tā kā mutiskā pārbaudījuma a posteriori pārbaude Kopienu tiesā, pamatojoties uz lietas īpatnībām, nav iespējama, tā savu pārbaudi līdz šim galvenokārt ir veikusi attiecībā uz procesuālo noteikumu un paziņojuma par konkursu ievērošanu.

Turklāt spriedums radot tiesisku nedrošību attiecībā uz dažādu procesuālo pasākumu veidu nošķiršanu, kas attiecas uz struktūrvienību pienākumu izpaust konfidenciālus dokumentus un uz apstākļiem, kādos to izpaušanas atteikums var tikt izmantots pret ieinteresēto personu (procesa organizatoriskie pasākumi un pierādījumu savākšanas pasākumi). Šajā gadījumā Civildienesta tiesa esot nepareizi interpretējusi Komisijas nostāju, jo tā nekad nebija atteikusies izpaust ziņas. Komisija paskaidroja, ka tā attiecīgos dokumentus nevarēja izpaust nevis saskaņā ar Civildienesta tiesas noteiktajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem, bet gan tā gaidīja iztiesāšanas sastāva noteiktu pierādījumu savākšanas pasākumu.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/37

Prasība, kas celta 2008. gada 15. decembrī — Bactria un Gutknecht/Komisija

(Lieta T-561/08)

(2009/C 55/67)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Bactria Industriehygiene-Service Verwaltungs GmbH, Kirchheimbolanden (Vācija), Jürgen Gutknecht, Kirchheimbolanden (Vācija) (pārstāvji — K. Van Maldegem un C. Mereu, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

piespriest Eiropas Kopienai atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājiem nodarīti: i) nelikumīgi pieņemot Pirmās pārskata regulas 6. panta 2. punktu un Otro pārskata regulu, kā arī Komisijas Regulu Nr. 1451/2007; vai pakārtoti, ii) Komisijai neesot veikušai vajadzīgos pasākumus, lai garantētu BPD [Direktīvā 98/8] paredzētās prasītāju tiesības uz informācijas aizsardzību un novērstu parazitējošu darbību pārskata programmas gaitā, kopsummā EUR 3 912 569 apmērā vai citā summā, kā šīs tiesvedības gaitā noteiks prasītāji vai Pirmās instances tiesa ex aequo et bono;

—

pakārtoti, starpspriedumā noteikt, ka Eiropas Kopienai ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus, un uzdot lietas dalībniekiem saprātīgā termiņā pēc sprieduma pasludināšanas dienas iesniegt Pirmās instances tiesā aprēķinus par pušu starpā norunātās atlīdzības summu vai, pusēm nevienojoties, uzdot lietas dalībniekiem tajā pašā termiņā iesniegt Pirmās instances tiesai savus prasījumus kopā ar detalizētiem aprēķiniem to pamatošanai;

—	piespriest Eiropas Kopienai maksāt prasītājiem atlīdzības procentus pēc nokavējuma procentu likmes kopš zaudējumu nodarīšanas dienas;

—	piespriest Eiropas Kopienai maksāt nokavējuma procentus, kas aprēķināti pēc likmes 8 % vai jebkādas citas pienācīgas likmes, ko noteiktu Pirmās instances tiesa, no maksājamās summas par laiku no Pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanas dienas līdz faktiskai samaksai; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasībā prasītāji saskaņā ar EKL 235. pantu lūdz atlīdzināt zaudējumus, kas tiem esot nodarīti, pieņemot Komisijas 2000. gada 7. septembra Regulas Nr. 1896/2000 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK [par biocīdo produktu laišanu tirgū] (1) 16. panta 2. punktā minētās programmas pirmo posmu (2) 6. panta 2. punktu un Komisijas Regulu Nr. 2032/2003 (3), kā arī Komisija Regulu Nr. 1451/2007 (4).

Pakārtoti, prasītāji lūdz atlīdzināt zaudējumus, kas tiem esot nodarīti ar to, ka Komisija neesot nodrošinājusi, ka tiek ievērotas pieteikuma iesniedzējiem Direktīvas 98/8 12. pantā piešķirtās tiesības uz informācijas aizsardzību. Turklāt tie apgalvo, ka Komisijas nelikumīgās rīcības rezultātā prasītājiem nodarītie zaudējumi izpaužas kā ievērojams pirmā prasītāja uzņēmuma vērtības samazinājums un atrautā pelņa (lucrum cessans), ko pirmais prasītājs būtu guvis, pārdodot attiecīgos biocīdos produktus un minēto biocīdo produktu sastāvā esošās aktīvās vielas, ja vien Kopiena nebūtu šādi rīkojusies.

Tiek apgalvots, ka papildus zaudējumiem, kas otram prasītājam esot nodarīti kā pirmā prasītāja [sabiedrības] daļu turētājam un tādējādi īpašniekam, otrais prasītājs esot zaudējis arī iztikas līdzekļus. Visbeidzot, prasītāji lūdz atlīdzības procentus pēc nokavējuma procentu likmes par laiku no apgalvoto zaudējumu rašanās dienas.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV 1998 L 123, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2000. gada 7. septembra Regula (EK) Nr. 1896/2000 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK [par biocīdo produktu laišanu tirgū] 16. panta 2. punktā minētās programmas pirmo posmu (OV 2000 L 228, 6. lpp.).

(3) Komisijas 2003. gada 4. novembra Regula (EK) Nr. 2032/2003 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā par biocīdu laišanu tirgū un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1896/2000 (OV 2003 L 307, 1. lpp.).

(4) Komisijas 2007. gada 4. decembra Regula (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV 2007 L 325, 3. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/38

Prasība, kas celta 2008. gada 17. decembrī — Corsica Ferries France/Komisija

(Lieta T-565/08)

(2009/C 55/68)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Corsica Ferries France SAS, Bastia (Francija) (pārstāvji — S. Rodrigues un C. Bernard-Glanz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu;

—	atcelt Komisijas 2008. gada 8. jūlija lēmumu par pārstrukturēšanas atbalstu, ko Francija paredzējusi piešķirt par labu Société Nationale Maritime Corse-Méditerranée (SNCM);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 8. jūlija Lēmumu C(2008) 3182 galīgā redakcija, ar ko Komisija ir apstiprinājusi, ka

—	kompensācija 53,48 miljonu EUR apmērā, ko Francijas Republika ir piešķīrusi Société Nationale Maritime Corse-Méditerranée (turpmāk tekstā — “SNCM”) saistībā ar tās pienākumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus, ir nelikumīgs valsts atbalsts, kas tomēr ir saderīgs ar kopējo tirgu;

—

negatīvā SNCM pārdošanas cena 158 miljonu EUR apmērā, Compagnie Générale Maritime et Financière (turpmāk tekstā — “CGMF”) sociālo pasākumu attiecībā uz darbiniekiem īstenošana par 38,5 miljoniem EUR un kopējā un vienlaicīgā SNCM rekapitalizācija, ko veic CGMF, par summu 8,75 miljoni EUR apmērā nav valsts atbalsts; un

—	restrukturizācijas atbalsts par summu 15,81 miljonu EUR apmērā, ko Francijas Republika ir piešķīrusi par labu SNCM, ir nelikumīgs valsts atbalsts, kas tomēr ir saderīgs ar kopējo tirgu.

Lai pamatotu savu prasību, prasītāja norāda divus pamatus par:

—	pamatojumu nesniegšanu, prasītājas tiesību uz aizstāvību un tiesību efektīvi celt prasību tiesā pārkāpumu, jo apstrīdētajā lēmumā esot ticis aizklāts pārāk liels datu un informācijas apjoms, kas prasītājai tādējādi liedzot saprast tā saturu, pamatojumu un piemērošanas jomu;

—

EKL 87. un 88. panta un to piemērošanas noteikumu, it īpaši Kopienas pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, pārkāpumu, kas izriet no kļūdaina un/vai nepilnīga vērtējuma attiecībā uz kapitāla 53,48 miljonu EUR apmērā kā kompensācijas par sabiedriskajiem pakalpojumiem sniegšanu, SNCM nodošanu par negatīvo pārdošanas cenu 158 miljonu EUR apmērā, kapitāla sniegšanu no CGMF puses 8,75 miljonu EUR apmērā, sociālajiem pasākumiem 38,5 miljonu EUR apmērā un atlikumu 22,5 miljonu EUR apmērā, kurš ir paziņots kā pārstrukturēšanas atbalsts.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/38

Prasība, kas celta 2008. gada 17. decembrī — Total Raffinage Marketing/Komisija

(Lieta T-566/08)

(2009/C 55/69)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Total Raffinage Marketing SA, Puteaux (Francija) (pārstāvji — A. Vandencasteele, C. Falmagne, C. Lemaire un S. Naudin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmuma C(2008) 5476, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar EK līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39.181 — Sveču vasks) 1. un 2. pantu;

—	ļoti būtiski samazināt Total R.M. ar šī lēmuma 1. un 2. pantu piemēroto naudas sodu;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmumu C(2008) 5476, galīgā redakcija, lietā COMP/39.181 — Sveču vasks, ar kuru Komisija konstatēja, ka daži uzņēmumi, tai skaitā prasītāja, pārkāpa EKL 81. panta 1. punktu un Eiropas ekonomikas zonas līguma 53. panta 1. punktu, nosakot cenas un sadalot parafīna vaska tirgu Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), un ogļu putekļu vaska tirgu Vācijā.

Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza vienpadsmit pamatus, kas izriet attiecīgi no EKL 81. panta pārkāpuma, prasības norādīt pamatojumu neizpildes, 2006. gada Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai (1) pārkāpuma un samērīguma, nevainīguma prezumpcijas, tiesiskās drošības, vienlīdzīgas attieksmes un soda individuālas piemērošanas principu pārkāpuma, ciktāl Komisija:

—	uzskatīja, ka rīcība attiecībā uz, pirmkārt, vasku un parafīnu, un, otrkārt, ogļu putekļu vasku, bija vienots un turpināts pārkāpums, un rīcību attiecībā uz ogļu putekļu vasku kvalificēja kā vienošanos;

—	kļūdaini uzskatīja, ka vienotu un turpinātu pārkāpumu veido vienošanās par cenas noteikšanu, tirgu un/vai pircēju sadali, pat ja prasītāja tikai apmainījās ar informāciju par stāvokli parafīna tirgū, cenām un nākotnes stratēģijām attiecībā uz tarifiem, pircējiem un apjomiem;

—

pirmkārt, nepareizi interpretēja Kopienas judikatūru par publisku norobežošanos, uzskatot, ka prasītāja ir atbildīga [par dalību pārkāpumā] visu aizliegtās vienošanās par vasku un parafīnu pastāvēšanas laiku, kaut arī pēc sanāksmes 2004. gada 11. un 12. maijā tā vairs nepiedalījās “tehniskajās sanāksmēs”, proti, gandrīz vienu gadu pirms pārkāpuma izbeigšanas, un, otrkārt, atzina, ka Repsol priekšlaicīgi izstājās no aizliegtās vienošanās pirms pārkāpuma izbeigšanas, taču to neatzina attiecībā uz prasītāju, kaut arī prasītāja atradās līdzvērtīgā situācijā;

—	prasīja prasītājai pierādīt, ka tā publiski norobežojās no aizliegtās vienošanās;

—	neņēma vērā to, ka [prasītāja] neīstenoja vienošanos;

—	tā vietā, lai izmantotu pārdošanas vērtību, kāda bija pēdējā gadā, kad prasītāja piedalījās pārkāpumā, izmantoja pārdošanas vērtību, kāda bija pēdējos trīs finanšu gados, kad prasītāja piedalījās pārkāpumā;

—	ņēma vērā pārāk augstu pārdošanas vērtības procentu attiecībā uz pārkāpumu saistībā ar ogļu putekļu vasku;

—	piemēroja Pamatnostādņu 24. punktā paredzēto nauda soda aprēķināšanas metodi, kas ir pretrunā Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punktam un samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un nevainīguma prezumcijas principiem;

—	piemēroja papildus summu preventīvā nolūkā, taču nesniedzot tam pietiekamu pamatojumu;

—	uzlika naudas sodu, kas sastāda 410 % no prasītājas viena gada apgrozījuma attiecīgajā tirgū;

—	atzina, ka mātes sabiedrība Total SA ir atbildīga par prasītājas rīcību.

(1) Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/39

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 9. oktobra spriedumu lietā F-49/06 Nijs/Revīzijas palāta 2008. gada 19. decembrī iesniedzis Bart Nijs

(Lieta T-567/08 P)

(2009/C 55/70)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Bart Nijs, Bereldange (Luksemburga) (pārstāvis — F. Rollinger, advokāts)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Revīzijas palāta

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

—	atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu;

—	atzīt apelācijas sūdzību par pamatotu;

—	tādēļ atcelt 2008. gada 9. oktobra rīkojumu lietā F-5/07 Bart Nijs/Eiropas Revīzijas palāta.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību tās iesniedzējs lūdz atcelt Civildienesta tiesas 2008. gada 9. oktobra spriedumu lietā F-49/06 Nijs/Revīzijas palāta, ar kuru kā daļēji nepieņemama un daļēji nepamatota ir noraidīta prasība, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdza, pirmkārt, atcelt lēmumu 2005. gada paaugstināt amatā ietvaros nepaaugstināt apelācijas sūdzības iesniedzēju A*11 pakāpē, un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus.

Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza četrus pamatus, kas balstīti uz:

—	prasības pieteikuma un replikas raksta sagrozīšanu tiktāl, ciktāl ar apstrīdēto spriedumu pamats, kas balstīts uz iecēlējinstitūcijas lēmuma neesamību, kura nozīmē pilnīgu pamatojuma trūkumu, tika aizstāts ar pilnīgi citu pamatu;

—	pierādījumu neievērošanu un/vai sagrozīšanu, tā kā Civildienesta tiesa tos ir noraidījusi;

—	pierādīšanas pienākuma kļūdaina attiecināšanu, jo Civildienesta tiesai bija jāpieprasa pierādījumi atbildētājas apgalvojumiem;

—	nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu, pirmajā instancē apelācijas sūdzības iesniedzējam piespriežot atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/40

Prasība, kas celta 2008. gada 17. decembrī — M6/Komisija

(Lieta T-568/08)

(2009/C 55/71)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Métropole Télévision SA (M6), Neuilly-sur-Seine (Francija) (pārstāvji — O. Freget un N. Chahid-Nouraï, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Lēmumu, ko Eiropas Komisija pieņēmusi 2008. gada 16. jūlijā lietā N 279/2008-Francija (Kapitāla dotācija France Télévisions);

—	likt Komisijai uzsākt atbalsta formālo izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta EKL 88. panta 2. punkta pirmajā daļā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu C(2008) 3506, galīgā redakcija, kurā Komisija uzskatīja 150 miljonu EUR kapitāla dotāciju, kas piešķirta France Télévisions, par saderīgu ar kopējo tirgu. Šajā sakarā prasītāja lūdz uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru saskaņā ar EKL 88. panta 2. punktu.

Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza trīs pamatus saistībā ar apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, ar kuriem tiek apgalvota:

—

prasītājas procesuālo tiesību pārkāpšana tiktāl, ciktāl vērtējumi, uz kuriem pamatojusies Komisija un, konkrētāk, tie vērtējumi par cēloņsakarību starp Francijas Republikas prezidenta 2008. gada 8. janvāra paziņojumu par komercreklāmas atcelšanu France Télévisions grupas kanālos un šo kanālu ciestajiem zaudējumiem, radīja grūtības pamatot formālās pārbaudes procedūras uzsākšanu saskaņā ar EKL 88. panta 2. punktu, lai France Télévisions grupas konkurenti varētu izklāstīt savu nostāju;

—

Komisijas informācijas nepietiekamība par reklāmas ienākumu samazināšanās avotu un par kapitāla dotācijas, kas piešķirta France Télévisions, mērķi tiktāl, ciktāl Komisija nav nodrošinājusi informācijas, kas tai tika paziņota saistībā ar France Télévisions reklāmas zaudējumu faktiskajiem iemesliem un summu, ko Francijas Republika ir pārskaitījusi France Télévisions, galamērķi, neitralitāti, objektivitāti un pārliecinājusies par šīs informācijas atbilstību realitātei un uzticamību;

—

pamatojuma neesamība, jo Komisija i) nav pietiekami pamatojusi nozīmi, kas apstrīdētajā lēmumā piešķirta prezidenta 2008. gada 8. janvāra paziņojumam, kurā izklāstīta reklāmas atcelšana publiskajos kanālos, ii) nav ņēmusi vērā ietekmi, ko uz reklāmas jomu radīja France Télévisions darbības “iecentrēšana” uz publiskā sektora darbībām, un iii) neņēma vērā privātā sektora tirgus dalībnieku reakciju, ieskaitot prasītājas reakciju.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/40

Prasība, kas celta 2008. gada 22. decembrī — Visonic/ITSB — Sedea Electronique (“VISIONIC”)

(Lieta T-569/08)

(2009/C 55/72)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Visonic Ltd, Telaviva (Izraēla) (pārstāvji — A. Beschorner un C. Thomas, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Sedea Electronique SA, Seclin (Francija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 14. oktobra lēmumu apvienotajās lietās R 946/2007-2 un R 1151/2007-2;

—	atzīt par spēkā neesošu Kopienas preču zīmi Nr. 1 562 982 “VISIONIC” attiecībā uz visām attiecīgajām precēm;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā tiesā un otrai procesa Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies administratīvajā procesā Apelāciju padome;

—	noteikt datumu mutvārdu tiesas sēdei šajā lietā.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: vārdiska preču zīme “VISIONIC” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē

Kopienas preču zīmes īpašniece: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Anulēšanas nodaļas lēmums: daļēji apmierināt lūgumu atzīt preču zīmi par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: apmierināt apelācijas sūdzību lietā R 946/2007-2; atcelt apstrīdēto lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums atzīt preču zīmi par spēkā neesošu; noraidīt apelācijas sūdzību lietā R 1151/2007-2

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 52. panta 3. punkta, 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kā arī preču zīmju regulējuma vispārējo principu pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini nolēmusi, ka prasītāja esot sniegusi savu piekrišanu Kopienas preču zīmes, par kuru iesniegts lūgums to atzīt par spēkā neesošu, reģistrācijai, un tā rezultātā neesot izvērtējusi, vai pastāv attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/41

Prasība, kas celta 2008. gada 22. decembrī — Deutsche Post/Komisija

(Lieta T-570/08)

(2009/C 55/73)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Post AG, Bonna (Vācija) (pārstāvji — J. Sedemund un T. Lübbig, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2008. gada 30. oktobra lēmumu procedūrā “Valsts atbalsts C 36/07 — Valsts atbalsts Deutsche Post AG” par pieprasījumu sniegt informāciju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir vērsta pret Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 30. oktobra lēmumu C(2008) 6468, ar ko Komisija valsts atbalsta procedūrā C 36/2007 (ex NN 25/2007) ir pieprasījusi Vācijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1) 10. panta 3. punktu iesniegt visus dokumentus, informāciju un datus, kas vajadzīgi, lai izvērtētu Deutsche Post izdevumus un izmaksas laika posmā no 1989. līdz 2007. gadam.

Prasītāja izvirza četrus prasības pamatus.

Pirmajā, otrajā un trešajā prasības pamatā prasītāja norāda, ka lēmums ir atceļams būtisku formas prasību neievērošanas dēļ, jo

—	neesot izpildīta prasība par atbilstīga termiņa noteikšanu, kā arī prasība par “atgādinājumu, paredzot attiecīgu papildu termiņu” Regulas Nr. 659/1999 5. panta 2. punkta un 10. panta 3. punkta izpratnē;

—	rīkojumā par informācijas sniegšanu esot smagas kļūdas pamatojumā un tādējādi tiekot pārkāpts EKL 253. pants;

—	Komisija, pārkāpjot EKL 287. un 10. pantu, federālajai valdībai un prasītājai neesot devusi iespēju paust savu nostāju sakarā ar prasītājas komercnoslēpuma aizsardzību.

Ceturtajā prasības pamatā prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums turklāt ir atceļams Kopienu materiālo tiesību pārkāpuma dēļ, jo pieprasīto datu par izdevumiem un izmaksām laika posmā no 1995. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim izmantošana, pārbaudot “finansiālo kompensāciju”, esot pretrunā Kopienas 2005. gada shēmai un kompetences sadalei dalībvalstu un Komisijas starpā, kā arī ar to tiekot pārkāpts EKL 86. panta 2. punkts un 87. panta 1. punkts saistībā ar samērīguma un tiesiskās drošības principiem, Kopienu tiesībās paredzēto diskriminācijas aizliegumu un, visbeidzot, tas esot acīmredzami nepiemērots pensiju un atbildības regulējuma izvērtēšanai no valsts atbalsta regulējuma viedokļa.

(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma [88.] panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/41

Prasība, kas celta 2008. gada 22. decembrī — Vācija/Komisija

(Lieta T-571/08)

(2009/C 55/74)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — M. Lumma un B. Klein)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2008. gada 30. oktobra lēmumu procedūrā “Valsts atbalsts C 36/07 — Valsts atbalsts Deutsche Post AG” par pieprasījumu sniegt informāciju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja izvirza divus prasības pamatus.

Pirmajā prasības pamatā prasītāja norāda, ka rīkojumā sniegt informāciju ir pārkāptas būtiskas formas prasības.

—

Neesot izpildīta prasība par atbilstīga termiņa noteikšanu, kā arī prasība par “atgādinājumu, paredzot attiecīgu papildu termiņu” Regulas Nr. 659/1999 5. panta 2. punkta un 10. panta 3. punkta izpratnē. Pakārtoti prasītāja norāda, ka rīkojumā par informācijas sniegšanu paredzētais termiņš neesot samērīgs.

—

Rīkojumā par informācijas sniegšanu tādējādi neesot vairs nodrošināta Deutsche Post AG komercnoslēpuma aizsardzība, kas paredzēta EKL 287. pantā, jo dati, iespējams, tiktu nodoti izvērtēšanai uzņēmumam no malas, kurš varētu darboties arī Deutsche Post AG konkurentu labā, un Komisija ir atteikusies to paskaidrot sīkāk.

Otrajā prasības pamatā prasītāja norāda, ka rīkojumā par informācijas sniegšanu esot pārkāpts arī EKL 87. panta 1. punkts un 86. panta 2. punkts, saistībā ar samērīguma un tiesiskās drošības principiem, jo pieprasītie dati neesot nepieciešami neviena no triju valsts pasākumu, kuri ir procedūras pamatā, izvērtēšanai no valsts atbalsta tiesību viedokļa.

(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma [88.] panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/42

Prasība, kas celta 2008. gada 17. decembrī — TF1/Komisija

(Lieta T-573/08)

(2009/C 55/75)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Télévision française 1 SA (TF1) (pārstāvji — J.-P. Hordies un C. Smits, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt lēmumu, ko Komisija pieņēmusi 2008. gada 16. jūlijā lietā N 279/2008-Francija (Kapitāla dotācija France Télévisions);

—	likt Komisija uzsākt atbalsta formālo izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta EKL 88. panta 2. punktā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, prasītāja būtībā izvirza divus pamatus:

—

pirmais, kas balstīts uz konstatācijas, ka pastāvēja nopietnas grūtības, sakarā ar kurām Komisijai būtu bijis jāuzsāk formālā izmeklēšanas procedūra saskaņā ar EKL 88. panta 2. punktu, jo šīs nopietnās grūtības pierādīja i) fakts, ka lēmumā ir pieļautas neprecizitātes faktos, ii) fakts, ka Komisijas rīcībā bija nepietiekama informācija, un iii) neparasti īsais procedūras ilgums, kā arī pārbaudes iepriekšējās stadijas apstākļi;

—

otrais, ar kuru tiek apgalvota pamatojuma neesamība tiktāl, ciktāl Komisija nesavāca visu nepieciešamo informāciju un/vai neņēma vērā tās rīcībā esošo informāciju un tiktāl, ciktāl Komisijas argumentācija, kas izklāstīta apstrīdētā lēmuma 23. punktā, var atkāpties no iepriekšējās nostājas, bet Komisija nebija sniegusi pamatojumu, kādēļ tā no tās atkāpās.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/43

Prasība, kas celta 2008. gada 22. decembrī — 4care/ITSB — Laboratorios Diafarm (“Acumed”)

(Lieta T-575/08)

(2009/C 55/76)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: 4care AG, Ķīle (Vācija) (pārstāve — S. Redeker, Rechtsanwältin)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Laboratorios Diafarm, SA, Barbera del Valles (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 7. oktobra lēmumu lietā R 1636/2007-2 un noraidīt personas, kas iestājusies lietā, iebildumus;

—	piespriest atbildētājam un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja;

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “Acumed” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 5. un 9. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 493 136);

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Laboratorios Diafarm, SA;

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Spānijas vārdiska preču zīme “AQUAMED ACTIVE” (preču zīme Nr. 2 506 452) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē un Kopienas preču zīme “AQUAMED ACTIVE” (Nr. 2 882 272) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē.

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp pretstatītajām preču zīmēm nav sajaukšanas iespējas.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/43

Prasība, kas celta 2008. gada 23. decembrī — Vācija/Komisija

(Lieta T-576/08)

(2009/C 55/77)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — M. Lumma un B. Klein)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2008. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 983/2008, ar ko pieņem plānu par resursu sadalījumu dalībvalstīm, kas jāiekļauj 2009. budžeta gadā pārtikas piegādei no intervences krājumiem trūcīgāko personu pabalstam Kopienā;

—	saglabāt spēkā atceltās regulas iedarbību;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja prasa atcelt Komisijas 2008. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 983/2008 (1), kurā ir ietverts gada plāns 2009. gadam pārtikas izplatīšanai trūcīgākajām personām Kopienā.

Pēc prasītājas domām, minētajai regulai nav nekāds tiesisks pamatojums Kopienu tiesībās. Lai gan tā, protams, ir pamatota ar Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu Nr. 1234/2007 (2) — kuras tiesiskais pamatojums, savukārt, ir Kopienas kopējā lauksaimniecības politika (EKL 36. un 37. pants kopā ar 33. pantu) — tai pat laikā tā neatbilst tur minētajiem nosacījumiem.

Sākotnēji programma bija izveidota kā kopējās lauksaimniecības politikas papildu kompetence, jo runa būtībā bija par intervences krājumu izmantošanu sociāliem mērķiem. Taču jau pirms vairākiem gadiem minētā programma kalpo tikai kā līdzeklis pārtikas iegādei tirgū, ciktāl lauksaimniecības reformas dēļ intervences krājumi tik tikko ir beigušies. Pēc prasītājas domām, šobrīd programma ir tikai un vienīgi sociāli politisks Kopienas instruments, kuram nav nekāda tiesiska pamatojuma (atsevišķu ierobežotu kompetenču princips).

Tā apstrīdētā regula neesot saderīga ar Regulas Nr. 1234/2007 27. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru pārtikas piegāde ir pieļauta tikai, ja uz laiku nav pieejami intervences krājumi. Tostarp lielākā daļa pirkuma ir kļuvusi par pastāvīgu norisi.

Apstrīdētā regula nekalpo arī nevienam no EKL 33. panta 1. punktā minētajiem kopējās lauksaimniecības mērķiem.

Lai izvairītos no gada programmas izpildes grūtībām, prasītāja aicina Pirmās instances tiesu ierobežot ar Regulas Nr. 983/2008 2. panta kopā ar tās 2. pielikuma atcelšanu saistīto iedarbību, ciktāl tie attiecas uz pārtikas iegādi.

(1) Komisijas 2008. gada 3. oktobris Regula (EK) Nr. 983/2008, ar ko pieņem plānu par resursu sadalījumu dalībvalstīm, kas jāiekļauj 2009. budžeta gadā pārtikas piegādei no intervences krājumiem trūcīgāko personu pabalstam Kopienā (OV 2008, L 268, 3. lpp.).

(2) Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV 2007, L 299, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/44

Prasība, kas celta 2008. gada 23. decembrī — DVB Project/ITSB — Eurotel (“DVB”)

(Lieta T-578/08)

(2009/C 55/78)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DVB Project, Le Grand Saconnex (Šveice) (pārstāvis — W. Pors, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Eurotel SpA, Milāna (Itālija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 14. oktobra lēmumu lietā R 1387/2007-2; un

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: preču zīme “DVB” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9. un 38. klasē

Kopienas preču zīmes īpašniece: prasītāja

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Anulēšanas nodaļas lēmums: noraidīt pieteikumu par preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: apmierināt apelācijas sūdzību un atcelt apstrīdēto lēmumu

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini atzinusi, ka monopoltiesības uz reģistrētu Kopienas preču zīmi, par kuru iesniegts pieteikums par tās atzīšanu par spēkā neesošu, nozīmīgi kavētu tirdzniecības dalībnieku uzņēmējdarbību telekomunikāciju jomā. Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta un 51. panta 2. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot pēc būtības izvērtējusi prasītājas izvirzīto jautājumu par iegūtu atšķirtspēju

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/44

Prasība, kas celta 2008. gada 30. decembrī — Cantiere Navale De Poli/Komisija

(Lieta T-584/08)

(2009/C 55/79)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cantiere Navale De Poli SpA (pārstāvji — A. Abate un R. Longanesi Cattani, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 21. oktobra lēmumu par Itālijas valsts atbalstu Nr. C 20/2008 (ex Nr. 62/2008);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Padomes 2002. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1177/2002 (OV L 172, 2.7.2002., 1. lpp.) ir balstīta uz EKL 87. panta 3. punkta e) apakšpunktu un ar to ir noteikti pagaidu aizsargpasākumi kuģu būves nozarē, lai atjaunotu tirgus apstākļus, novēršot Korejas kuģu būvētavu pret konkurenci vērstos pasākumus. Sākotnēji bija paredzēts, ka regula zaudēs spēku 2004. gada 31. martā, bet vēlāk šis termiņš tika pagarināts uz vienu gadu, tādējādi ļaujot Kopienu kuģu būvētājiem līdz 2005. gada 31. martam (regulas jaunajam beigu termiņam) slēgt līgumus par noteikta veida kravas kuģu būvniecību. Lai varētu īstenot attiecīgos līgumus, regulā ir paredzēts atbalsts līdz pat 6 % apmēram no līguma vērtības. Prasītāja ir līgumslēdzēja 5 līgumos, kuri attiecas uz ķīmisku vielu tankkuģu būvniecību.

Ar nolūku kopā finansēt līgumus, kas tiek slēgti 2002.–2005. gada ietvaros, Itālija paziņoja par diviem atbalstiem un katrs no tiem bija 10 miljonu eiro apmērā. Ar 2004. gada 19. maija lēmumu Komisija atļāva pirmo atbalstu, bet otro noraidīja ar apstrīdēto lēmumu. Šajā sakarā Komisja apgalvo, ka papildus finansējums ir “jauns atbalsts” Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas Nr. 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.) 4. panta nozīmē, jo tas pārsniedz 20 % no sākotnējā dotāciju regulējumā noteiktā, turklāt piebilda, ka papildu finansējums nav saderīgs ar Kopējo tirgu, jo par to paziņoja pēc 2005. gada 31. marta — Regulas Nr. 1177/2002 beigu termiņa.

Prasītāja apgalvo, ka Itālijas valdība nevarēja līdz 2005. gada 31. martam sagatavot finansējumu līgumiem, jo tā nevarēja zināt par visiem šiem līgumiem, un tā kā tā bija pēdējā regulas piemērošanas diena, uzņēmumiem līdz šai dienai (2005. gada 31. marts) bija tiesības noslēgt līgumus.

Šo iemeslu dēļ prasītāja apstrīd lēmumu, it īpaši norādot uz šādiem pamatiem:

—	pārkāpta Regula Nr. 177/2002, ņemot vērā īpašos mērķus, kurus likumdevējs cenšas sasniegt EKL 87. panta 3. punkta e) apakšpunkta ietvaros;

—	pārkāpts Komisijas Regulas Nr. 794/2004 4. panta 2. punkta a) apakšpunkts, uzskatot papildus finansējumu 10 miljonu eiro apmērā par “jaunu atbalstu”;

—	nav saistošs PTO Strīdu izšķiršanas institūcijas 2005. gada 20. jūnija ieteikums attiecībā uz atbilstoši Regulai Nr. 1177/2002 tiesiski noslēgtiem kuģu būvniecības līgumiem;

—	nav norādīts pietiekošs pamatojums attiecībā uz apgalvojumu, ka trūkst juridiskā pamata, lai varētu atļaut papildus finansējumu;

—	pārkāpti labas pārvaldības princips, sacīkstes princips, tiesības uz aizstāvību, vienlīdzīgas attieksmes, subsidiaritātes un samērīguma princips.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/45

Prasība, kas celta 2008. gada 24. decembrī — Kerma/ITSB (“BIOPIETRA”)

(Lieta T-586/08)

(2009/C 55/80)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kerma SpA, Puegnago sul Garda (Itālija) (pārstāvis — A. Manzoni, avvocato)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka preču zīme “BIOPIETRA” atbilst Regulas Nr. 40/94 4. pantam un ka tai netrūkst atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē;

—	piespriest ITSB, tam nelabvēlīga sprieduma gadījumā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “BIOPIETRA” (reģistrācijas pieteikums Nr. 5 658 893) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 19. klasē;

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums un kļūdaina piemērošana.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/46

Prasība, kas celta 2009. gada 5. janvārī — UniCredit/ITSB — Union Investment Privatfonds (“UniCredit”)

(Lieta T-4/09)

(2009/C 55/82)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: UniCredit SpA, Roma (Itālija) (pārstāvji — G. Floridia, avvocato, R. Floridia, avvocato)

Atbildētājs :Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Union Investment Privatfonds GmbH, Frankfurte pie Mainas (Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2008. gada 3. novembra lēmumu lietā R 1449/2006-2 attiecībā uz iebildumu procesu Nr. B699 746.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja;

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska krāsu preču zīme “1 (slīpi apli šķērsojošs) UniCredit” (reģistrācijas pieteikums Nr. 2 911 105), kura mērķis ir atšķirt preces un pakalpojumus, kuri ietilpst 9., 16., 35., 36., 38., 39., 41. un 42. klasē);

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Union Investment Privatfonds GmbH;

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas vārdiskas preču zīmes “UniSECTOR”, “UniDynamicFonds” un “UniGarant” attiecībā uz pakalpojumiem, kuri ietilpst 35. un 36. klasē;

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt tiktāl, ciktāl tie attiecas uz pakalpojumiem, kuri ietilpst 36. klasē;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: kļūdaina Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošana. Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav ņemta vērā nedz sabiedrības daļas, kurai ir paredzēti apzīmētie pakalpojumi, uztveres spēja, nedz priedēkļa “Uni” neesošā vai vājā atšķirtspēja.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/46

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 4. novembra rīkojumu lietā F-133/06 Marcuccio/Komisija 2009. gada 15. janvārī iesniedzis Luigi Marcuccio

(Lieta T-9/09 P)

(2009/C 55/83)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

—

Katrā ziņā:

(A.1)

pilnībā un bez izņēmumiem atcelt rīkojumu, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība;

(A.2)

atzīt, ka prasība pirmās instances tiesā ir pilnībā pieņemama.

—

Galvenokārt:

(B.1)

pilnībā un bez izņēmumiem atzīt apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumus, kas ir norādīti prasības pieteikumā pirmās instances tiesā;

(B.2)

piespriest atbildētājai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus un izdevumus par advokātu pakalpojumiem pirmajā instancē un apelācijas instancē;

—

vai, pakārtoti:

(B.3)

nodot šo lietu atpakaļ Civildienesta tiesai, lai tā to izskatītu citā sastāvā un taisītu jaunu spriedumu.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību tiek apstrīdēts Civildienesta tiesas 2008. gada 4. novembra rīkojums lietā F-133/06 L. Marcuccio/Komisija.

Savu prasījumu pamatojumā apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda uz šādiem pamatiem:

a)	pilnībā nav veikta iepriekšēja izmeklēšana un nav lemts par būtiskāko strīda aspektu tiktāl, ciktāl rīkojumā, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība, nav lemts par lūgumu atzīt, ka Civildienesta tiesā apstrīdētajam lēmumam nav juridiska pamata.

rīkojumā, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība, pilnībā nav pamatoti nolēmumi gan attiecībā uz lūgumu “piespriest Komisijai atdot prasītājam viņa personīgās mantas”, “atcelt apstrīdēto lēmumu” un “atlīdzināt zaudējumus” nepieņemamību, gan attiecībā uz lēmumu piespriest prasītājam [pamata prāvā] samaksāt tiesāšanās izdevumus, kā arī ir sagrozīti un nepareizi interpretēti fakti, pilnībā nav veikta jebkāda iepriekšēja izmeklēšana, tas ir nesaprotams un neracionāls, kā arī kļūdaini un nepareizi ir interpretēts Kopienu tiesiskais regulējums un judikatūra.

c)	ir pieļauta kļūda procedūrā tiktāl, ciktāl nav ievērots pienākums neņemt vērā pretprasībā norādītos argumentus, jo atbildētāja [pamata prāvā] tos iesniedza ar novēlošanos, kā rezultātā tika aizskartas apelācijas sūdzības iesniedzēja intereses;

d)	ir pārkāpti tiesību noteikumi attiecībā uz lietas taisnīgu izskatīšanu.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/47

Prasība, kas celta 2009. gada 14. janvarī — Formula One Licensing/ITSB — Racing — Live (“F1 — Live”)

(Lieta T-10/09)

(2009/C 55/84)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Formula One Licensing BV, Amsterdama (Nīderlande) (pārstāvis — B. Klingberg, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Racing-Live SA, Monpeljē [Montpellier] (Francija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 16. oktobra lēmumu lietā R 7/2008-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus; un

—	piespriest otrai procesa Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies procesā ITSB.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “F1 — Live” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 38. un 41. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: starptautiskas preču zīmes reģistrācija Nr. 732 134 vārdiskai preču zīmei “F1” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 38. un 41. klasē; Vācijas preču zīmes reģistrācija Nr. 30 007 412 vārdiskai preču zīmei “F1” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 41. klasē; Apvienotās Karalistes preču zīmes reģistrācija Nr. 2 277 746 D vārdiskai preču zīmei “F1” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16. un 38. klasē; Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 631 531 grafiskai preču zīmei “F1 Formula 1” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 38. un 41. klasē; citas preču zīmes, tādas kā “F1 Racing Simulation”, “F1 Pole Position” un “F1 Pit Stop Café”

Iebildumu nodaļas lēmums: noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: atcelt apstrīdēto lēmumu, noraidīt iebildumus un atļaut izskatīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini novērtējusi, ka nepastāv attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja; Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot konstatējusi, ka attiecīgās Kopienas preču zīmes izmantošana ļautu netaisnīgi gūt labumu no un kaitēt prasītājas agrāko preču zīmju atšķirtspējai vai reputācijai

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/47

Prasība, kas celta 2009. gada 14. janvarī — Özdemir/ITSB — Aktieselskabet af 21. november 2001 (“James Jones”)

(Lieta T-11/09)

(2009/C 55/85)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Rahmi Özdemir, Dreieich (Vācija) (pārstāvji — M. Heinrich, I. Hoes, C. Schröder, K. von Werder un J. Wittenberg, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Aktieselskabet af 21. november 2001, Brande (Dānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 3. novembra spriedumu lietā R 858/2007-2;

—	noraidīt procesa Apelāciju padomē otras dalībnieces 2005. gada 25. janvāra iebildumus pret Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu — reģistrācijas pieteikums Nr. 3 493 137; un

—	piespriest otrai procesa Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies sakarā ar iebildumu procesu.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “James Jones” attiecība uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 1 107 747 vārdiskai preču zīmei “Jack & Jones” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 18. un 25. klasē; Apvienotās Karalistes preču zīmes reģistrācija Nr. 2 063 437 vārdiskai preču zīmei “Jack Jones” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē; Beniluksa preču zīmes reģistrācija Nr. 474 622 vārdiskai preču zīmei “Jack Jones” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē; Dānijas preču zīmes reģistrācija Nr. VR 1990 06569 vārdiskai preču zīmei “Jack & Jones” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus attiecība uz visām apstrīdētajām precēm

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini novērtējusi, ka pastāvēja attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja; Padomes Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padomei neesot iesniegti pierādījumi par Apvienotās karalistes preču zīmes reģistrācijas Nr. 2 063 437 izmantošanu.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/48

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 4. novembra rīkojumu lietā F-87/07 Marcuccio/Komisija 2009. gada 19. janvārī iesniedzis Luigi Marcuccio

(Lieta T-16/09 P)

(2009/C 55/86)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

—

Katrā ziņā:

(A.1)

pilnībā un bez izņēmumiem atcelt rīkojumu, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība;

(A.2)

atzīt, ka prasība pirmās instances tiesā ir pilnībā pieņemama.

—

Galvenokārt:

(B.1)

pilnībā un bez izņēmumiem atzīt apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumus, kas ir norādīti prasības pieteikumā pirmās instances tiesā;

(B.2)

piespriest atbildētājai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus un izdevumus par advokātu pakalpojumiem pirmajā instancē un apelācijas instancē;

—

vai, pakārtoti:

(B.3)

nodot šo lietu atpakaļ Civildienesta tiesai, lai tā to izskatītu citā sastāvā un taisītu jaunu spriedumu šajā lietā.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā tiek apstrīdēts Civildienesta tiesas 2008. gada 4. novembra rīkojums lietā T-87/07 L. Marcuccio/Komisija.

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kas ir izvirzīti lietā T-9/09 L. Marcuccio/Komisija.

It īpaši apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Civildienesta tiesa nav lēmusi par būtisku strīda aspektu, proti, par atļauju iesniegt ārsta parakstītu izziņu. Tāpat tiek apgalvots, ka pilnībā nav norādīts pamatojums un ka neloģiski ir apgalvojumi par to, ka prasība atlīdzināt zaudējumus, prasība, ar kuru Civildienesta tiesa ir lūgta atzīt, ka “pastāv attiecīgi akti, fakti un darbības, kā arī, pakārtoti, ka tie ir prettiesiski”, un kopumā prasība pirmās instances tiesā ir nepieņemama.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/49

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 4. novembra spriedumu lietā F-41/06 Marcuccio/Komisija 2009. gada 16. janvārī iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-20/09 P)

(2009/C 55/87)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Dal Ferro, advokāts, C. Berardis-Kayser, J. Currall, pārstāvji)

Cits lietas dalībnieks: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai pārējo prasītāja prasības pamatu izskatīšanai.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību tiek apstrīdēts Civildienesta tiesas 2008. gada 4. novembra spriedums, ar kuru tika atcelts apelācijas sūdzības iesniedzējas 2005. gada 30. maija lēmums, saskaņā ar kuru prasītājam pirmajā instancē tika noteikts pienākums pārtraukt pildīt savus dienesta pienākumus invaliditātes dēļ, kuru bija konstatējusi Invaliditātes komisija. Turklāt Civildienesta tiesa piesprieda atlīdzināt EUR 3 000 par radīto morālo kaitējumu.

Atcelšana ir pamatota tikai ar pirmā apelācijas sūdzības pamata apmierināšanu, saskaņā ar kuru nav norādīts pamatojums.

Šajā sakarā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmā instances tiesa, pieņemot šādu nolēmumu, pieļāva kļūdas tiesību piemērošanā, jo būtībā noteica, ka ārstiem, kuri piedalījās invaliditātes procesā, kas ir balstīts uz Civildienesta noteikumu 53., 59. un 78. punktu, papildus saviem secinājumiem ir jāiesniedz pamatojums, kas ir līdzīgs tam, kuru 73. panta nozīmē ir jāiesniedz saskaņā ar procedūru saistībā ar arodslimību vai negadījumu. Līdz ar to pēc Komisijas uzskatiem Civildienesta tiesa ir sajaukusi divas procedūras, kā rezultāta nepamatoti tiek apgrūtinātas procedūras saistībā ar invaliditāti.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/49

Prasība, kas celta 2009. gada 21. janvārī — CNOP un CCG/Komisija

(Lieta T-23/09)

(2009/C 55/88)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Conseil National de l'Ordre des Pharmaciens (CNOP), Parīze (Francija), Conseil Central de la Section G de l'Ordre National des Pharmaciens (CCG) (pārstāvji — Y.-R. Guillou, H. Speyart un T. Verstraeten, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu; un

—	piespriest Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 29. oktobra Lēmumu C(2008) 6494, ar kuru Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 (1) 20. panta 4. punktu lika prasītājiem pakļauties pārbaudei par to piedalīšanos vienošanās vai saskaņotās darbībās vai par vienošanos vai saskaņotu darbību eventuālu realizēšanu pretrunā EKL 81. pantam un/vai EKL 82. pantam.

Šī rīcība esot izpaudusies lēmumu formā, kuri vērsti, lai apgrūtinātu farmaceitiem un/vai juridiskām personām piekļūt medicīniskās bioloģijas analīžu tirgum, ierobežot to rīcību šajā tirgū vai izstumt tos no šī tirgus, it īpaši neierakstot farmaceitus un/vai juridiskās personas, kas vēlas sniegt medicīniskās bioloģijas analīžu pakalpojumus, G nodaļas tabulā un neatjauninot to ierakstīšanu tabulā.

Lai pamatotu savu prasību, prasītāji izvirza trīs pamatus, ar kuriem tiek apgalvots:

—	principa pārkāpums, saskaņā ar kuru Kopienu iestāžu lēmumi ir jāadresē vienībām, kas ir juridiskās personas, jo l'Ordre National des Pharmaciens arī ir apstrīdētā lēmuma adresāts, kaut gan tas nav šāda persona;

—	pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums, jo Komisija nav skaidri identificējusi vienību, kura var būt uzņēmums vai uzņēmumu asociācija Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkta nozīmē, un nav norādījusi pamatojumu šādai kvalificēšanai;

—

Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkta pārkāpums tiktāl, ciktāl ne prasītāji, ne l'Ordre National des Pharmaciens i) nav uzņēmumi, ņemot vērā, ka tie neveic nekādu ekonomisku darbību, vai ii) nevar tikt kvalificēti par uzņēmumu asociācijām, jo tie aptver dalībnieku kopumu, no kuriem ne visi veic ekonomisku darbību, un tie neatbilst uzņēmumu asociācijas identifikācijas kritērijiem, kurus Tiesa ir izstrādājusi saistībā ar gadījumiem par profesionālām asociācijām, kurām uzticēti sabiedriski uzdevumi.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/50

Prasība, kas celta 2009. gada 21. janvārī — Biocaps/Komisija

(Lieta T-24/09)

(2009/C 55/89)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biocaps, Orsay (Francija) (pārstāvji — Y.-R. Guillou, H. Speyart un T. Verstraeten, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu; un

—	piespriest Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja, juridiska vienība, kas ir atbildīga par Laboratoire Champagnat Desmoulins Philippakis ekspluatēšanu, lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 29. oktobra Lēmumu C(2008) 6524, ar kuru Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 (1) 20. panta 4. punktu lika šai laboratorijai, kā arī tās tieši vai netieši kontrolētajām vienībām pakļauties pārbaudei par to piedalīšanos vienošanās vai saskaņotās darbībās vai par vienošanos vai saskaņotu darbību eventuālu realizēšanu pretrunā EKL 81. pantam un/vai EKL 82. pantam.

Šī rīcība esot izpaudusies lēmumu formā, kuri vērsti, lai apgrūtinātu farmaceitiem un/vai juridiskām personām piekļūt medicīniskās bioloģijas analīžu pakalpojumu tirgum, ierobežot to darbību šajā tirgū vai izstumt tos no šī tirgus.

Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza vienu pamatu, ar kuru tiek apgalvots, ka ir pārkāpts princips, saskaņā ar kuru Kopienu iestāžu lēmumi ir jāadresē vienībām, kas ir juridiskās personas, jo apstrīdētā lēmuma adresāts vairs nepastāvēja lēmuma pieņemšanas brīdī.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/51

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 27. novembra spriedums — Klug/EMEA

(Lieta F-35/07) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana - Nelabvēlīgs novērtējuma ziņojums - Morālā vajāšana)

(2009/C 55/92)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bettina Klug, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — sākotnēji W. Grupp, advokāts, vēlāk S. Zickgraf, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu Aģentūra (EMEA) (pārstāvji — V. Salvatore, S. Vanlievendael, pārstāvji, kam palīdz H.-G. Kamann un N. Rößler, advokāti)

Priekšmets

Eiropas Zāļu Aģentūras lēmuma, ar ko ir noraidīta prasītājas sūdzība saistībā ar darba līguma pagarināšanu, atcelšana — Lūgums sagatavot jaunu novērtējuma ziņojumu — Prasība par zaudējumu atlīdzību

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 140, 23.6.2007, 45. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/51

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 20. janvāra spriedums — Klein/Komisija

(Lieta F-32/08) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pensijas - Invaliditātes pensija - Nāve - Apgādājamā bērna jēdziens - Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. pants - Pabalsts nāves gadījumā - Maksājums nāves gadījumā - Bāreņa pensija)

(2009/C 55/93)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marie-Claude Klein, Grasse (Francija) (pārstāvji — S. Rodrigues un C. Bernard-Glanz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Martin un K. Herrmann)

Priekšmets

Iecēlējinstitūcijas 2007. gada 4. maija lēmuma, ar kuru ir atteikts atzīt prasītājai tiesības uz maksājumu nāves gadījumā, pabalstu nāves gadījumā un bāreņa pensiju, atcelšana.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Klein atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 116, 9.5.2008, 36. lpp.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/52

Prasība, kas celta 2008. gada 17. decembrī — Petrilli/Komisija

(Lieta F-100/08)

(2009/C 55/94)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alessandro Petrilli, Grottammare (Itālija) (pārstāvji — J.-L. Lodomez, J. Lodomez, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Iecēlējinstitūcijas lēmuma, ar ko nosaka prasītāja dzīvesvietu, atcelšana.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2008. gada 16. septembra lēmumu, ar kuru Iecēlejinstitūcija noraidījusi prasītāja dzīvesvietas Itālijā noteikšanu;

—	tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, atcelt iespējamo Komisijas lēmumu, ko tā varētu būt pieņēmusi procedūrā pēc sūdzības iesniegšanas, ko prasītājs bija iesniedzis pēc jaunu pierādījumu paziņošanas;

—

piespriest Komisijai no summām, kuras jāmaksā pamatojoties uz pensiju korekcijas koeficienta Itālijai retroaktīvu piemērošanu, skaitot no 2007. gada 1. jūlija, samaksāt procentus, kuri aprēķināti pamatojoties uz tolaik piemērojamo ECB galvenajiem refinansēšanas darījumiem noteikto likmi, kurai pieskaitīti divi punkti;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/52

Prasība, kas celta 2008. gada 15. decembrī — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-102/08)

(2009/C 55/95)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio, Trifase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

Prasība atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja lūgums, pirmkārt, atlīdzināt zaudējumus, kas radušies, pārvedot viņa personīgās lietas no viņa dienesta dzīvokļa Luandā [Luanda], un, otrkārt, iznīcināt visus atbildētājas rīcībā esošos ar pārvesto īpašumu saistītos dokumentus un atgriezt šo īpašumu prasītājam.

Pamati un galvenie argumenti

—	atzīt juridiskā pamata neesamību, vai pakārtoti — atcelt, lēmumu, ar kuru noraidīts 2007. gada 1. septembra lūgums un tiktāl, ciktāl nepieciešams — lēmumu, ar kuru noraidīta 2008. gada 20. marta sūdzība;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams, atzīt juridiskā pamata neesamību vai pakārtoti — atcelt 2008. gada 18. jūlija ziņojumu;

—

apstiprināt, ka 2003. gada 30. aprīlī un 2. maijā atbildētājas darbinieki vai pārstāvji iegāja prasītāja dzīvesvietā pretēji viņa gribai, uzņēma fotogrāfijas, sagatavoja sarakstu ar prasītājam šķietami piederošajām mantām, novērtēja katru šajā sarakstā esošo priekšmetu, iekļuva prasītājam piederošajā transportlīdzeklī, paņēma prasītājam piederošās personīgās lietas un transportlīdzekli, kā arī izlika prasītāju no viņa dzīvesvietas un atņēma viņam piederošo aprīkojumu;

—	apstiprināt un atzīt, ka šāda rīcība ir pretlikumīga;

—	uzlikt atbildētājai pienākumu sagatavot sarakstu, precīzi identificējot katru lietas materiālos ietverto dokumentu, kam ir nozīme saistībā ar iepriekš minētajiem faktiem, un rakstveidā paziņot prasītājam par šo sarakstu;

—	uzlikt atbildētājai pienākumu iznīcināt visus lietas materiālos ietvertos dokumentus un paziņot par to prasītājam;

—	uzlikt atbildētājai pienākumu atdot prasītāja personīgās lietas;

—	piespriest atbildētājai samaksāt EUR 722 000 vai tādu lielāku vai mazāku summu, kādu tiesa atzītu par taisnīgu, kā kompensāciju par kaitējumu, kas nodarīts iepriekš minēto faktu rezultātā;

—	piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam procentus par šo summu, sākot no 2007. gada 1. septembrī iesniegtā lūguma līdz faktiskai summas EUR 722 000 apmērā samaksai;

—

piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam 100 euro dienā vai tādu lielāku vai mazāku summu, kādu tiesa atzītu par taisnīgu, kā kompensāciju par kaitējumu, kas radies dēļ tā, ka nav sagatavots dokumentācijas saraksts un prasītājam nav paziņots par šo sarakstu, sākot no rītdienas līdz dienai, kad par šo sarakstu tiek paziņots prasītājam;

—	piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam 100 euro dienā vai tādu lielāku vai mazāku summu, kādu tiesa atzītu par taisnīgu, kā kompensāciju par kaitējumu, kas radies, neiznīcinot dokumentāciju, sākot no rītdienas un līdz dienai, kad dokumentācija tiek iznīcināta;

—	piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam 100 euro dienā vai tādu lielāku vai mazāku summu, kādu tiesa atzītu par taisnīgu, kā kompensāciju par kaitējumu, kas radies, neatdodot prasītājam viņa personīgās lietas, sākot no rītdienas un līdz dienai, kad viņa personīgās lietas tiek atgrieztas;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/53

Prasība, kas celta 2009. gada 9. janvārī — Putterie-de-Beukelaer/Komisija

(Lieta F-1/09)

(2009/C 55/96)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Françoise Putterie-de-Beukelaer, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — E. Boigelot, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Lēmuma nepielaist prasītāju 2007. gada atestācijas procedūrai atcelšana.

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2008. gada 30. septembra lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītājas sūdzība par lēmumu nepielaist prasītājas kandidatūru 2007. gada atestācijas procedūrai;

—	atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu nepielaist prasītājas kandidatūru 2007. gada atestācijas procedūrai;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/53

Prasība, kas celta 2009. gada 19. janvārī — Menghi/ENISA

(Lieta F-2/09)

(2009/C 55/97)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Achille Menghi, Cagliari (Itālija) (pārstāvis — L. Defalque, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA)

Strīda priekšmets un apraksts

Atcelt lēmumu neapstiprināt prasītāja līgumu pēc stažēšanās perioda, kā arī lūgums atlīdzināt ciesto mantisko un morālo kaitējumu.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2008. gada 3. oktobra lēmumu, ar ko noraidīta prasītāja sūdzība par iestādes, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus, 2008. gada 14. marta lēmumu neapstiprināt viņa līgumu;

—	līdz ar to atcelt iestādes, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus, 2008. gada 14. marta lēmumu neapstiprināt viņa līgumu;

—

piespriest iestādei, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus, atlīdzināt prasītājam ciestos mantisko kaitējumu, kas radās viņa darba līguma uz 3 gadu termiņu neapstiprināšanas rezultātā un radušos medicīnisko izdevumu rezultātā, kuri viņam bija jāsedz, un ciesto morālo kaitējumu psiholoģiskas vajāšanas rezultātā;

—	piespriest Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūrai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

7.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/53

Prasība, kas celta 2009. gada 16. janvārī — Ridolfi/Komisija

(Lieta F-3/09)

(2009/C 55/98)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Roberto Ridolfi, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — N. Lhoëst, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Iecēlējinstitūcijas lēmuma, ar ko prasītājam ir atteikts pārskatīt un atstāt spēkā pabalstu izglītībai par viņa diviem vecākajiem bērniem, kam pieskaitīti procenti, atcelšana.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2008. gada 5. marta lēmumu, ar ko prasītājam ir atteikts pārskatīt un atstāt spēkā pabalstu izglītībai par viņa diviem vecākajiem bērniem, kam pieskaitīti procenti;

—

atcelt visus Komisijas lēmumus, kas ir pieņemti, izpildot iepriekš minēto iecēlējinstitūcijas 2008. gada 5. marta lēmumu, it īpaši ĢD RELEX Ārējo sakaru dienesta nodaļas “Ierēdņu un līgumdarbinieku tiesības un pienākumi” vadītāja 2008. gada 12. decembra lēmumu, ar kuru tiek uzdots atgūt summu EUR 1 295,38 apmērā;

—	tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, atcelt Komisijas tiešo 2008. gada 6. oktobra lēmumu noraidīt prasītāja sūdzību, ko tas 2008. gada 5. jūnijā ir iesniedzis atbilstoši [Civildienesta noteikumu] 90. panta 2. punktam;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 55

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 7. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Eiropas Kopienu Tiesa
2009/C 055/01	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV C 44, 21.2.2009.	1