18.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 39/2

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme Padomes pamatlēmumam 2009/…/TI par kriminālprocesa jurisdikcijas pretrunu novēršanu un risināšanu

(2009/C 39/03)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 31. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosinājumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

(2)

Saskaņā ar Hāgas programmu brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā (2), ko Eiropadome pieņēma 2004. gada 4. un 5. novembra sanāksmē, kurā paredzēts uzlabot kriminālvajāšanas efektivitāti, vienlaikus nodrošinot pareizu tiesvedības darbību, īpaša uzmanība būtu jāpievērš iespējām daudzpusējās pārrobežu lietās pēc iespējas vairāk kriminālvajāšanas darbību veikt vienā dalībvalstī, turklāt vēl uzmanība būtu jāpievērš papildu priekšlikumiem, tostarp priekšlikumiem par jurisdikcijas konfliktiem, lai pabeigtu vispārējo pasākumu programmu, ar ko krimināllietās īstenot tiesu lēmumu savstarpējas atzīšanas principu.

(3)

Šajā pamatlēmumā paredzēto pasākumu mērķiem vajadzētu būt jo īpaši šādiem: novērst un atrisināt jurisdikcijas konfliktus, nodrošināt, lai tiesvedības norises vietas jurisdikcija būtu attiecīgai lietai vispiemērotākā, un padarīt kriminālās jurisdikcijas izvēli pārskatāmāku un objektīvāku, ja lietas fakti ir divu vai vairāku dalībvalstu jurisdikcijā.

(4)

Ja lietas fakti ir vairāku dalībvalstu jurisdikcijā un tie var būt par iemeslu jurisdikcijas konfliktiem, nav nekādu garantiju, ka jurisdikcija, ko izvēlas krimināltiesvedībai, ir vispiemērotākā attiecīgai lietai vai ka tā ir izvēlēta pārskatāmi un objektīvi, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus un katras iespējamās jurisdikcijas iezīmes. Kopējā Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka valstu iestādes jau procesa sākuma stadijā ir informētas par faktiem, kas var būt par pamatu jurisdikcijas konfliktam, un lai varētu panākt vienošanos pēc iespējas vairāk ar šiem faktiem saistīto krimināltiesvedības darbību koncentrēt vienā jurisdikcijā, ņemot vērā kopējus un objektīvus kritērijus un pārskatāmību.

(5)

Šis pamatlēmums būtu jāpiemēro divās situācijās. Pirmkārt, ar pamatlēmumu izveido informācijas apmaiņas procedūru, ko piemēro, ja dalībvalsts kompetentās iestādes par konkrētiem faktiem ir sākušas krimināltiesvedību un tām ir jāuzzina, vai par šiem pašiem faktiem nenotiek tiesvedība kādā citā dalībvalstī. Otrkārt, dalībvalsts kompetentās iestādes ir sākušas krimināltiesvedību par konkrētiem faktiem un to rīcībā ar līdzekļiem, kas nav paziņošanas procedūra, nonāk informācija, ka citas dalībvalsts(-u) kompetentās iestādes par šiem pašiem faktiem jau sākušas tiesvedību. Šādā situācijā nebūtu jāpiemēro paziņošanas procedūra un attiecīgām valstīm būtu jāiesaistās tiešā apspriešanā.

(6)

Ar šo pamatlēmumu nav iecerēts risināt negatīvus jurisdikcijas konfliktus, proti, kad neviena dalībvalsts nav atzinusi izdarītā noziedzīgā nodarījuma jurisdikciju. Šajā pamatlēmumā kā īpašu pozitīva jurisdikcijas konflikta kategoriju vajadzētu apsvērt situāciju, kurā dalībvalsts ir atzinusi savu jurisdikciju, tomēr tā nevēlas to izmantot.

(7)	Nevienai attiecīgai dalībvalstij nebūtu pienākums pret savu gribu atteikties no jurisdikcijas vai atzīt jurisdikciju. Ja nevar panākt vienošanos, dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības sākt krimināltiesvedību par jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas ir attiecīgās valsts jurisdikcijā.

(8)

Ar šo pamatlēmumu neietekmē likumības principu un iespēju principu, ko reglamentē attiecīgie dalībvalstu tiesību akti. Tā kā šā pamatlēmuma galvenais mērķis ir novērst nevajadzīgas paralēlas krimināltiesvedības, tā piemērošanai nevajadzētu būt par pamatu jurisdikcijas konfliktam, kas citā gadījumā nemaz nerastos.

(9)	Šis pamatlēmums neskar un ar to nav paredzēts reglamentēt principu ne bis in idem, kas atzīts Šengenas līguma īstenošanas konvencijas (3) 54.–58. pantā un attiecīgā Eiropas Kopienu Tiesas praksē.

(10)	Pamatlēmums neskar procedūras, kas reglamentētas Eiropas Konvencijā par krimināllietu tiesvedības nodošanu, kas parakstīta Strasbūrā 1972. gada 15. maijā, kā arī citus mehānismus, ar ko dalībvalstis savstarpēji nodod krimināllietu tiesvedību.

(11)	Ja apsūdzētais ir citas dalībvalsts valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs, to nevajadzētu automātiski uzskatīt par būtisku saikni.

(12)

Paziņojumā aprakstot krimināltiesvedības faktus, paziņotāja iestāde jo īpaši precīzi norāda kur, kad un kā nodarījums ir veikts, kā arī informāciju par aizdomās turamo vai apsūdzēto personu, lai atbildētāja iestāde varētu noteikt, vai tās dalībvalstī par šiem faktiem jau nav sākta krimināltiesvedība.

(13)	Tiešu apspriešanos var ierosināt jebkura attiecīgā dalībvalsts, izmantojot jebkādus saziņas līdzekļus.

(14)	Šajā pamatlēmumā ir noteikts, kādos gadījumos attiecīgajām iestādēm ir obligāti jāiesaistās tiešā apspriešanā. Tomēr nekas nedrīkstētu kavēt iestādes jebkurā citā situācijā brīvprātīgi iesaistīties tiešā apspriešanā, lai vienotos par piemērotāko jurisdikciju.

(15)

Ja kompetentām iestādēm kļūst zināms, ka dalībvalstī sāktas vai paredzētas krimināltiesvedības fakti ir izmeklēti citā dalībvalstī galīgi izbeigtā tiesvedībā, būtu jāveicina turpmāka informācijas apmaiņa. Šīs informācijas apmaiņas mērķim tādējādi vajadzētu būt, ka tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā ir galīgi izbeigta tiesvedība, nodrošina informāciju un pierādījumus, kas dod iespēju saskaņā ar to valsts tiesību aktiem atsākt tiesvedību.

(16)	Šim pamatlēmumam nevajadzētu būt par pamatu pārmērīgām birokrātijas procedūrām, ja tajā risinātās problēmas var atrisināt ar jau pieejamiem citiem piemērotākiem līdzekļiem. Tādējādi, ja dalībvalstis jau savstarpēji izmanto elastīgākus instrumentus vai mehānismus, tad tie prevalē pār šo pamatlēmumu.

(17)	Šim pamatlēmumam būtu jāpapildina un tam nebūtu jāskar Padomes Lēmums 2008/…/TI (… gada …) par Eurojust stiprināšanu, ar kuru groza Lēmumu 2002/187/TI (4), un tam būtu jāizmanto esošie Eurojust mehānismi.

(18)	Personas datiem saskaņā ar šo pamatlēmumu piemēro Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (5).

(19)	Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATLĒMUMU.

1. NODAĻA

VISPĀRĒJI PRINCIPI

1. pants

Temats un darbības joma

1. Ar šo pamatlēmumu izveido —

procesuālo sistēmu, saskaņā ar kuru attiecīgu valstu iestādes apmainās ar informāciju par konkrētu faktu dēļ notiekošu krimināltiesvedību, lai uzzinātu, vai par šiem pašiem faktiem nav uzsākta tiesvedība kādā citā dalībvalstī, un saskaņā ar kuru attiecīgo valstu iestādes sāk tiešu apspriešanos, lai vienotos par piemērotāko jurisdikciju, kurā veikt krimināltiesvedību par konkrētiem faktiem, kas ir divu vai vairāku dalībvalstu jurisdikcijā;

b)	noteikumus un vienotus kritērijus, ko ņem vērā attiecīgu divu vai vairāku dalībvalstu iestādes, kas tiecas panākt vienošanos par piemērotāko jurisdikciju, kurā veikt krimināltiesvedību par konkrētiem faktiem.

2. Šo pamatlēmumu piemēro šādās situācijās:

ja dalībvalsts kompetentās iestādes par konkrētiem faktiem ir sākušas krimināltiesvedību un tās atklāj, ka šajā tiesvedībā izmantotie fakti ir būtiski saistīti ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm un ka pastāv iespēja, ka šo citu dalībvalstu kompetentās iestādes par šiem pašiem faktiem veic krimināltiesvedību,

vai

b)	ja vienas dalībvalsts kompetentās iestādes ir sākušas krimināltiesvedību un to rīcībā jebkādā veidā nonāk informācija, ka vienas vai vairāku citu dalībvalstu kompetentās iestādes ir sākušas krimināltiesvedību par šiem pašiem faktiem.

3. Šo pamatlēmumu nepiemēro tad, ja attiecībā uz izdarīto noziedzīgo nodarījumu neviena dalībvalsts nav atzinusi savu jurisdikciju.

4. Šo pamatlēmumu nepiemēro tiesvedībai, ko sāk pret uzņēmumiem, ja tiesvedības mērķis ir piemērot Eiropas Kopienas konkurences tiesības.

5. Ar šo pamatlēmumu nepiešķir nekādas tiesības personai, pie kuras valsts iestādes ir iecerējušas vērsties.

2. pants

Definīcijas

Šajā pamatlēmumā —

a)	“paziņotāja valsts” ir dalībvalsts, kuras kompetentās iestādes citas dalībvalsts kompetentām iestādēm paziņo informāciju vai aicina citu dalībvalstu kompetentās iestādes sākt tiešu apspriešanos;

b)	“atbildētāja valsts” ir dalībvalsts, kuras kompetentās iestādes saņem citu dalībvalstu kompetento iestāžu paziņojumus vai kuras citu dalībvalstu kompetentās iestādes aicina sākt tiešu apspriešanos;

c)	“notiekoša tiesvedība” ir krimināltiesvedība, arī pirmstiesas stadijā, ko saskaņā ar attiecīgas valsts tiesībām veic kādas dalībvalsts kompetentās iestādes, izskatot konkrētus faktus;

“paziņotāja iestāde” ir iestāde, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir izraudzīta, lai citu dalībvalstu iestādēm paziņotu par tiesvedību, kas notiek par noziedzīgiem nodarījumiem, un saņemtu atbildes uz šādiem paziņojumiem un pārrunātu un vienotos ar citu dalībvalstu kompetentām iestādēm par to, kura ir piemērotākā jurisdikcija krimināltiesvedībai par konkrētiem faktiem, kuri ir attiecīgo dalībvalstu jurisdikcijā;

“atbildētāja iestāde” ir iestāde, kas saskaņā ar attiecīgiem valstu tiesību aktiem ir izraudzīta, lai saņemtu paziņojumus par citā dalībvalstī notiekošu tiesvedību par noziedzīgiem nodarījumiem un atbildētu uz šiem paziņojumiem, un apspriestos un vienotos ar citu dalībvalstu kompetentām iestādēm par to, kura ir piemērotākā jurisdikcija krimināltiesvedībai par konkrētiem faktiem, kuri ir attiecīgo dalībvalstu jurisdikcijā.

3. pants

Paziņotājas iestādes un atbildētājas iestādes izraudzīšana

1. Katra dalībvalsts informē Padomes Ģenerālsekretariātu par to, kura iestāde ir izraudzīta par paziņotāju iestādi un atbildētāju iestādi. Dalībvalsts var pieņemt lēmumu izraudzīties vienu un to pašu iestādi gan par paziņotāju, gan atbildētāju iestādi.

2. Padomes Ģenerālsekretariāts saņemto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm un Komisijai un publicē to Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Iespēja uzticēt izraudzītās iestādes uzdevumus citai valsts iestādei

1. Jebkurā šajā pamatlēmumā paredzētas procedūras stadijā paziņotāja iestāde vai atbildētāja iestāde var pieņemt lēmumu, ka ar 3. panta 1. punktu izraudzītās iestādes uzdevumus uztic citai valsts iestādei, piemēram, iestādei, kurai saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem ir pienākums veikt krimināltiesvedību.

2. Ja saskaņā ar 1. punktu pieņem lēmumu, par tādu lēmumu nekavējoties paziņo attiecīgās dalībvalsts paziņotājai iestādei vai atbildētājai iestādei, darot zināmu arī pilnvarotās iestādes kontaktinformāciju.

3. Šā panta 1. punktā minētais lēmums saskaņā ar 2. punktu stājas spēkā paziņojuma saņemšanas brīdī.

2. NODAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

5. pants

Paziņojums

1. Ja dalībvalsts iestādes, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir kompetentas veikt krimināltiesvedību, konstatē, ka fakti, kuru dēļ notiek tiesvedība, liecina par būtisku saistību ar kādu citu dalībvalsti, pirmās dalībvalsts paziņotāja iestāde, cik drīz vien tas izdarāms, paziņo par šo tiesvedību atbildētājai iestādei(-ēm) dalībvalstī(-īs), kas ir nopietni saistīta(-as) ar to, lai noskaidrotu, vai atbildētāja valsts(-is) veic krimināltiesvedību par šiem pašiem faktiem.

2. Pienākums paziņot saskaņā ar 1. punktu attiecas tikai uz tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem paziņotājā valstī var piespriest brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais termiņš ir vismaz viens gads un kuri ir noteikti paziņotājas dalībvalsts tiesību aktos.

6. pants

Būtiska saikne

1. Saikni vienmēr uzskata par “būtisku”, ja darbība, kas ir bijusi par pamatu noziedzīgam nodarījumam, vai būtiska šīs darbības daļa, ir notikusi citas dalībvalsts teritorijā.

2. Tiesvedībā, kurā atklājas saikne ar citu dalībvalsti, kas nav 1. punktā minētā dalībvalsts, lēmumu par to, vai konkrēta saikne ir jāuzskata par būtisku, pieņem katrā lietā atsevišķi, jo īpaši atsaucoties uz 15. panta 2. punktā uzskaitītajiem vienotajiem kritērijiem.

7. pants

Paziņojuma procedūra

1. Paziņotāja iestāde ar jebkāda veida līdzekļiem paziņojumu sagatavo tā, lai varētu gūt rakstiskus pierādījumus, kas atbildētājai valstij ļautu pārliecināties par paziņojuma autentiskumu.

2. Ja atbildētāja iestāde nav zināma, paziņotāja iestāde iegūst vajadzīgo informāciju arī ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla vai Eurojust kontaktpunktu starpniecību, lai no atbildētājas valsts saņemtu kontaktinformāciju par atbildētāju iestādi.

3. Ja atbildētājā valstī iestāde, kas saņem paziņojumu, nav kompetentā atbildētāja iestāde saskaņā ar 3. pantu, tā automātiski pārsūta paziņojumu kompetentajai iestādei un attiecīgi informē paziņotāju iestādi.

8. pants

Paziņojuma forma un saturs

1. Paziņojumā norāda šādu informāciju:

a)	sīki dati par valsts iestādi vai iestādēm, kas nodarbojas ar lietu;

b)	to faktu apraksts, kuru dēļ notiek tiesvedība, par kuru sūtīts paziņojums, tostarp būtiskās saiknes apraksts;

c)	notiekošajā tiesvedībā sasniegtā stadija; un

d)	sīki dati par aizdomās turamo un/vai apsūdzēto personu, ja viņa ir zināma, un, vajadzības gadījumā, par cietušajiem.

2. Paziņojumā var būt cita svarīga papildu informācija par paziņotājā valstī notiekošo tiesvedību, piemēram, par grūtībām, ar ko ir sastapusies paziņotāja valsts.

3. Paziņotāja iestāde izmanto pielikumā pievienoto A veidlapu.

9. pants

Atbildes forma un saturs

1. Atbildē norāda šādu informāciju:

a)	sīki dati par valsts iestādi vai par iestādēm, kas nodarbojas vai ir nodarbojušās ar attiecīgo lietu, ja iespējams;

b)	vai atbildētājā valstī tiesvedība notiek saistībā ar dažiem vai visiem paziņojumā minētajiem faktiem, un kāda ir tiesvedības stadija;

c)	vai atbildētājā valstī tiesvedībā ir izskatīti daži vai visi paziņojumā minētie fakti, arī galīgā lēmuma būtība;

d)	vai atbildētājas valsts iestādes ir iecerējušas pašas sākt krimināltiesvedību par konkrētiem paziņojumā minētajiem faktiem, ja iespējams.

2. Atbildē var būt arī cita svarīga papildu informācija, jo īpaši par atšķirīgiem, bet saistītiem faktiem, uz ko attiecas tiesvedība atbildētājā valstī.

3. Atbildot uz paziņojumu, atbildētāja iestāde izmanto pielikumā pievienoto B veidlapu.

10. pants

Termiņi un papildu informācija

1. Atbildētāja iestāde atbild uz paziņojumu 15 dienās pēc saņemšanas datuma.

2. Vajadzības gadījumā termiņu var pagarināt par papildu termiņu, ne ilgāku par 15 dienām. Tomēr atbildētāja iestāde par šādu pagarinājumu informē 1. punktā noteiktajā termiņā.

3. Ja atbildētāja iestāde konstatē, ka no paziņotājas iestādes saņemtā informācija nav pietiekama, lai varētu atbildēt, tā var 1. punktā noteiktajā termiņā lūgt vajadzīgo papildu informāciju un noteikt pamatotu termiņu tās saņemšanai.

4. Termiņš, kas ir noteikts 1. pantā, atsākas pēc papildu informācijas saņemšanas.

11. pants

Ja atbildes nav

Ja atbildētāja iestāde neatbild 10. pantā noteiktajā termiņā, paziņotāja iestāde var paredzēt pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai attiecīgajam jautājumam pievērstu atbildētājas valsts uzmanību, tostarp par to paziņojot Eurojust.

3. NODAĻA

TIEŠA APSPRIEŠANĀS

12. pants

Tieša apspriešanās

1. Nosūtot atbildi vai pēc tās nosūtīšanas paziņotāja iestāde un atbildētāja iestāde sāk tiešu apspriešanos, lai vienotos par piemērotāko jurisdikciju, kur veikt krimināltiesvedību par konkrētiem faktiem, kas ir abu jurisdikcijā, ja:

a)	atbildētājā valstī notiek tiesvedība par dažiem vai visiem paziņojumā minētajiem faktiem, vai

b)	atbildētājas valsts iestādes ir iecerējušas sākt krimināltiesvedību par dažiem vai visiem paziņojumā minētajiem faktiem.

2. Iestādes sāk tiešu apspriešanos saskaņā ar 1. punktu, ja vairāk nekā vienas dalībvalsts atbildētājas iestādes ir saņēmušas paziņojumu par vienu un to pašu notiekošo tiesvedību. Tādā gadījumā attiecīgā paziņotāja iestāde ir atbildīga par apspriešanās koordināciju.

3. Ja paziņojuma nav, divas vai vairākas dalībvalstis sāk tiešu apspriešanos, izmantojot to attiecīgās paziņotājas vai atbildētājas iestādes, lai vienotos par piemērotāko jurisdikciju — ja to rīcībā jebkādā veidā ir nonākusi informācija, ka par konkrētiem faktiem notiek vai ir paredzama paralēla krimināltiesvedība.

13. pants

Informācija par svarīgām procesuālām darbībām vai pasākumiem

Paziņotāja iestāde un atbildētāja iestāde, kas sāk tiešu apspriešanos, informē viena otru par visiem svarīgiem procesuāliem pasākumiem, ko tās veic, kad apspriešanās ir sākusies.

4. NODAĻA

KĀ NOTEIKT PIEMĒROTĀKO JURISDIKCIJU

14. pants

Apspriešanās mērķis

1. Apspriešanās par piemērotāko jurisdikciju vispārējais mērķis ir vienoties par to, ka krimināltiesvedību par visiem faktiem, kas ir divu vai vairāku dalībvalstu jurisdikcijā, veiks vienas dalībvalsts kompetentās iestādes.

2. Ja kādā dalībvalstī notiek tiesvedība par tādiem faktiem, kas ir saistīti, bet nav identiski faktiem, par kuriem notiek apspriešanās par piemērotāko jurisdikciju, vai ja nav lietderīgi veikt krimināltiesvedību vienā dalībvalstī jo īpaši faktu sarežģītības vai iesaistīto apsūdzēto personu skaita dēļ, tad var būt lietderīgāk, ka krimināltiesvedība notiek divās vai vairākās dalībvalstīs, un tā attiecīgi attiektos uz dažādiem faktiem vai dažādām personām.

15. pants

Piemērotākās jurisdikcijas noteikšanas kritēriji

1. Pastāv vispārēja prezumpcija par labu tam, ka krimināltiesvedībai būtu jānotiek tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā ir izdarīta nozieguma lielākā daļa, kas ir tā vieta, kur ir notikusi lielākā daļa iesaistīto personu faktisko darbību.

2. Ja 1. punktā minēto vispārējo prezumpciju nevar piemērot, jo ir citi pietiekami būtiski faktori, kas skaidri norāda, ka tiesvedība ir jāveic citā jurisdikcijā, tad dalībvalstu kompetentās iestādes apsver šos papildu faktorus, lai panāktu vienošanos par piemērotāko jurisdikciju. Šie papildu faktori ir jo īpaši šādi:

—	apsūdzētā vai apsūdzēto atrašanās vieta pēc apcietināšanas un iespējas panākt viņu nodošanu vai izdošanu citām iespējamām jurisdikcijām;

—	apsūdzēto valstspiederība vai pastāvīgas uzturēšanās vieta;

—	tās valsts teritorija, kurā nodarīts vislielākais kaitējums;

—	būtiskas cietušo intereses;

—	būtiskas apsūdzēto intereses;

—	svarīgu pierādījumu atrašanās vieta;

—	neaizsargātu vai iebiedētu liecinieku aizsardzība, kuru sniegtās liecības ir svarīgas attiecīgajā tiesvedībā;

—	galveno liecinieku dzīvesvieta un to spēja ceļot uz dalībvalsti, kurā ir izdarīta nozieguma lielākā daļa;

—	par attiecīgajiem faktiem notiekošās tiesvedības stadija;

—	saistītas notiekošas tiesvedības;

—	tiesvedības ekonomiskums.

16. pants

Sadarbība ar Eurojust

1. Jebkura valsts iestāde jebkurā valsts procesa stadijā drīkst —

a)	lūgt Eurojust padomu;

b)	jebkurā pieņemt lēmumu nodot Eurojust konkrētas lietas, kurās rodas jautājums par piemērotāko jurisdikciju.

2. Ja lietās, kas ir Eurojust kompetencē, nav bijis iespējams panākt vienošanos par piemērotāko dalībvalsts jurisdikciju krimināltiesvedībai par konkrētiem faktiem, tad iesaistītās dalībvalstis informē Eurojust par domstarpībām, kā arī par situācijām, kad vienošanās nav panākta 10 mēnešos pēc tiešās apspriešanās sākuma.

17. pants

Lietas, kurās vienošanās nav panākta

Tādos izņēmuma gadījumos, ja —

a)	nav panākta vienošanās arī pēc Eurojust iejaukšanās saskaņā ar 16. pantu, vai

b)	lietās, kas nav Eurojust kompetencē, tiešā apspriešanās nav panākta vienprātībā, kā arī ja vienošanās nav panākta 6 mēnešos pēc tiešās apspriešanās sākuma,

dalībvalstis informē Eurojust par iemesliem, kāpēc vienošanās nav panākta.

5. NODAĻA

DAŽĀDI

18. pants

Cita informācijas apmaiņa

1. Ja vienas dalībvalsts kompetentās iestādes jebkādā veidā atklāj, ka fakti, kuru dēļ attiecīgā dalībvalstī notiek tiesvedība vai ir paredzēts to sākt, ir izskatīti citā dalībvalstī galīgi izbeigtā tiesvedībā, pirmās dalībvalsts paziņotāja iestāde var informēt otras dalībvalsts atbildētāju iestādi par šo situāciju un pārsūtīt visu attiecīgo informāciju.

2. Ja atbildētāja iestāde, saņemot paziņojumu vai jebkādā citā veidā atklāj, ka par faktiem, kuri ir izskatīti atbildētājas iestādes dalībvalstī galīgi izbeigtā tiesvedībā, citā dalībvalstī ir notikusi vai notiek tiesvedība vai ir paredzēts to sākt, atbildētāja iestāde var izskatīt iespēju lūgt papildu informāciju, kas dotu iespēju pienācīgi izvērtēt iespēju atsākt tiesvedību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

6. NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Valodas

Katra dalībvalsts deklarācijā, ko deponē Padomes Ģenerālsekretariātā, norāda valodas, kādās tā pieņems 5. pantā minētos paziņojumus, un valodas, kādās tā atbildēs uz paziņojumiem.

20. pants

Saikne ar juridiskiem instrumentiem un citiem mehānismiem

1. Ciktāl citi juridiskie instrumenti vai mehānismi ļauj šā pamatlēmuma mērķus paplašināt vai palīdzēt vienkāršot vai atvieglināt procedūru, lai valstu iestādes apmainītos ar informāciju par tajās notiekošu tiesvedību, sāktu tiešu apspriešanos un censtos vienoties par piemērotāko jurisdikciju krimināltiesvedībai par konkrētiem faktiem, kas ir divu vai vairāku dalībvalstu jurisdikcijā, dalībvalstis var —

a)	arī turpmāk piemērot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai mehānismus, kas ir spēkā šī pamatlēmuma spēkā stāšanās laikā;

b)	slēgt divpusējus un daudzpusējus nolīgumus vai mehānismus pēc šī pamatlēmuma stāšanās spēkā.

2. Nolīgumi un mehānismi, kas minēti 1. punktā, nevar ietekmēt attiecības ar dalībvalstīm, kas nav to puses.

3. Triju mēnešu laikā pēc šā pamatlēmuma stāšanās spēkā dalībvalstis Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai dara zināmus tos 1. punkta a) apakšpunktā minētos nolīgumus un mehānismus, ko tās vēlas piemērot arī turpmāk.

Triju mēnešu laikā pēc tam, kad ir parakstīts kāds jauns 1. punkta b) apakšpunktā minētais nolīgums vai mehānisms, dalībvalstis to dara zināmu Padomei un Komisijai.

4. Šis pamatlēmums neskar Lēmumu 2008/…/TI.

21. pants

Īstenošana

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz ... izpildītu šā pamatlēmuma noteikumus.

Līdz minētajam datumam dalībvalstis nosūta Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai to noteikumu tekstu, ar ko tās valsts tiesību aktos transponē saistības, kuras tām uzliktas ar šo pamatlēmumu.

22. pants

Ziņojums

Komisija līdz … Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz pārskata ziņojumu, kurā izvērtē to, ciktāl dalībvalstis ir veikušas vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šo pamatlēmumu, un vajadzības gadījumā tam pievieno tiesību aktu priekšlikumus.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šis pamatlēmums stājas spēkā divdesmitā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, …

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

(1) … gada … Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(3) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(4) OV … (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(5) OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

PIELIKUMS

18.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 39/16

Atjaunināts saraksts, kurā uzskaitītas apstiprinātās laboratorijas, kas saskaņā ar 8. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem (1) ir kompetentas veikt regulā paredzētos testus

(2009/C 39/05)

(Piezīme: šis saraksts un turpmākās izmaiņas būs pieejamas arī internetā (2))

Dalībvalsts

Apstiprinātās laboratorijas

Beļģija

BfB Oil Research S.A

rue Phocas Lejeune 10

B-5032 Isnes

Tel. (32-81) 58 53 0

Fax (32-81) 58 53 8

bfb@proximedia.be

Lisec N.V.

Craenevenne 140

B-3600 Genk

Tel. (32-89) 36 27 91

Fax (32-89) 35 58 05

Bulgārija

—

Čehija

Výzkumný ústav organických syntéz a. s. (VUOS)

Centrum ekologie, toxikologie a analytiky

CZ-532 18 Pardubice-Rybitví

Tel. (420) 466 823 127

Fax (420) 466 822 476

www.vuos.com

BIOTEST

Pod Zámkem 279

CZ-281 25 Konarovice

Tel. (420) 321 766 074

Fax (420) 321 766 066

BIOPHARM

Research Institute of Biopharmacy and Veterinary Drugs

Pohoří-Chotouň 55

CZ-254 99 Jílove u Prahy

Tel. (420) 241 950 383

Fax (420) 241 950 503

EMPLA, Ekological Laboratory

ul. Jana Krušinky

CZ-500 02 Hradec Králové

Tel. (420) 495 220 739

Fax (420) 495 220 739

empla@topix.cz

INOTEX

Štefánikova 1208

CZ-544 01 Dvůr Králové nad Labem

Tel. (420) 499 320 140

Fax (420) 499 320 149

inotex@inotex.cz

Dānija

DHI Institut for Vand & Miljø

Agern Allé 5

DK-2970 Hørsholm

Tel. (45) 45 16 92 00

Fax (45) 45 16 92 92

mailto:dhi@dhi.dk

http://www.dhi.dk/

Eurofins Danmark A/S

Smedeslovvej 38

DK-8464 Galten

Tel. (45) 70 22 42 66

Fax (45) 70 22 42 55

Vācija

BASF AG Experimentelle Toxikologie und Ökologie

Carl-Bosch-Str. 38

D-67056 Ludwigshafen

Tel. (49-621) 60 0

Bayer Industry Services GmbH & Co. OHG, SUA-PUA I

Bayerwerk, Geb. Q, 18-2

D-51368 Leverkusen

Tel. (49-214) 30 1

SGS Institut Fresenius GmbH

Im Maisel 14,

D-65232 Taunusstein

Tel. (49-6128) 744 0

info@institut-fresenius.de

nonfood@institut-fresenius.de

IBACON — Institut für Biologische Analytik und Consulting GmbH

Arheiliger Weg 17

D-64380 Roßdorf

Tel. (49-6154) 697 372

Fax (49-6154) 697 371

info@ibacon.com

Kesla Forschung & Service (GmbH & Co.) KG, Kesla Biolab, Prüflabor für Analytik, Mikrobiologie und Toxikologie

Salegaster Chaussee 3

D-06803 Greppin

Tel. (49-3493) 751 80

Fax (49-3493) 751 99

biolab@kesla.de

Dr. U. Noack-Laboratorien

Käthe-Paulus-Str. 1

D-31157 Sarstedt

Tel. (49-5066) 7067 0

Fax (49-5066) 7067 89

info@noack-lab.de

Fraunhofer-Institut für Molekularbiologie und Angewandte Oekologie (IME), Bereich Angewandte Ökologie

Auf dem Aberg 1

D-57392 Schmallenberg

Tel. (49-2972) 302 0

Fax (49-2972) 302 319

info@ime.fraunhofer.de

AQura GmbH

Paul-Baumann-Str. 1,

D-45764 Marl oder

Rodenbacher Chaussee 4

D-63457 Hanau-Wolfgang

Tel. (49-2365) 49 21 61

Fax (49-2365) 49 80 21 61

aqura@degussa.com

LAUS GmbH

Mandelring 47

D-67433 Neustadt a. d. Weinstraße

Tel. (49-6321) 35 31 5

Fax (49-6321) 48 05 78

info@laus.de

Degussa Standortservice Krefeld Stockhausen GmbH

Laboratorium für Toxikologie und Ökologie

Bäkerpfad 25

D-47805 Krefeld

Tel. (49-2159) 38 3142

Fax (49-2159) 38 1896

Bayer CropScience Development — Metabolism/Environmental Fate

Alfred Nobel Str. 50

Building 6650-6670

D-40789 Monheim

Tel. (49-2173) 38 37 62

Fax (49-2173) 38 40 14

Igaunija

—

Grieķija

Γενικό Χημείο του Κράτους, 2ο Τμήμα Χημικών Αθήνας

(General Chemical State Laboratory, 2nd Chemical Division)

12 Αν Τσόχα, Αμπελόκηποι, τ.κ.

GR-115 21, Αθήνα

Tel. (30) 210 64 92 42; (30) 210 64 79 148

Fax (30) 210 64-305-70

gxk-bxy@ath.forthnet.gr

Spānija

—

Francija

ARKEMA — GRL-LPX

BP 34

F-64170 Artix

Tél. (33) 559 92 67 63

Fax (33) 559 92 69 47

European Agricultural Services

76, avenue Édouard Millaud

F-69290 Craponne

Tél. (33) 472 71 52 46

Fax (33) 472 71 52 40

GAB France SARL

263, rue du Moulin

F-60400 Appilly

Tél. (33) 388 08 99 43

Fax (33) 388 08 16 49

INERIS

Parc technologique Alata — BP 2

F-60550 Verneuil en Halatte

Tél. (33) 344 55 67 19

Fax (33) 344 55 67 67

SGS Laboratoire Multilab

2 bis, rue Duguay Trouin

BP 1282

F-76178 Rouen Cedex

Tél. (33) 235 07 91 43

Fax (33) 235 07 91 90

Īrija

Agrochemex Ltd.

Aldham's Farm Research Station, Lawford

Mannintree

Essex CO11 2NF

Battelle UK Ltd.

Battelle House, Fyfield Business and Research Park, Fyfield Road

Ongar

Essex CM5 OGZ

CEMAS

Glendale Park, Ferndale Road

North Ascot

Berkshire, SL5, 8BJ

Covance Laboratories Ltd.

Otley Road, Harrogate

North Yorkshire

HG3 1PY

Huntingdon Life Sciences

Eye Research Centre, Occold,

Eye

Suffolk, IP23, 7PX

SafePharm Laboratories, Ltd.

Shardlow Business Park

London Road

Shardlow

Itālija

Chemservice S.r.l. — Controlli e Ricerche

Via Fratelli Beltrani, 15

I-20026 Novate Milanese (MI)

Tel. (39) 02 356 99 61

Fax (39) 02 38 20 14 46

info@chemservice.it

Stazione Sperimentale per le Industrie degli Oli e dei Grassi

Via Giuseppe Colombo, 79

I-20133 Milano

Tel. (39) 27 06 49 71

Fax (39) 22 36 39 53

info@ssog.it

Kipra

—

Latvija

—

Lietuva

—

Luksemburga

—

Ungārija

—

Malta

—

Nīderlande

TNO Chemie

Kwaliteit van leven

Postbus 360

3700 AJ Zeist

Nederland

Tel. (31-30) 694 41 44

Fax (31-30) 695 72 24

Austrija

ARC Seibersdorf research GmbH, Bereich Umwelt- und Lebenswissenschaften, GLP-Prüfstelle

A-2444 Seibersdorf

Tel. (43) 5 055 503 540 or 3 501

Fax (43) 5 055 503 653

UIS Umweltinstitut Synlab GmbH, Institute für Industrie- und Umweltanalytik, GLP-Prüfstelle

St Peter Straße 25

A-4021 Linz

Tel. (43-732) 6911 3974

Fax (43-732) 6911 3808 or (43-732) 6911-63974

Polija

Instytut Chemii Przemysłowej im. Profesora Ignacego Mościckiego

(Industrial Chemistry Research Institute)

ul. Rydgiera 8

PL-01-793 Warszawa

Tel. (48-22) 568 22 92 or 94

www.ichp.pl

Instytut Przemysłu Organicznego w Warszawie

(Institute of Industrial Organic Chemistry — Branch Warsaw)

ul. Annopol 6

PL-03-236 Warszawa

Tel. (48-22) 811 12 31

Fax (48-22) 811 07 99

ipo@ipo.waw.pl

www.ipo.waw.pl

Instytut Przemysłu Organicznego w Warszawie Oddzial w Pszczynie

(Institute of Industrial Organic Chemistry — Branch Pszczyna)

ul. Doświadczalna 27

PL-43-200 Pszczyna

Tel. (48-32) 210 30 81

Fax (48-32) 210 35 37

mailto: ipo@ipo-pszczyna.pl

www.ipo-pszczyna.pl

Instytut Ciężkiej Syntezy Organicznej „Blachownia”

ul. Energetykow 9

PL-47-225 Kedzierzyn-Kozle

Tel. (48-77) 4873 199 or 470

Fax (48-77) 487 30 60

Portugāle

—

Rumānija

National Research and Development Institute for Industrial Ecology (ECOIND)

Pollution control department

(Service de lutte contre la pollution)

90-92 Panduri street, sector 5

RO-050663 București

Tel. (40 21) 410 67 16

Fax (40 21) 410 05 75

ecoin@incdecoind.ro

Slovēnija

—

Slovākija

VUCHT, a.s.

Department Analytical Chemistry

Nobelova 34

SK-83603 Bratislava

Tel. (421-2) 442 50 190 or 317

Fax (421-2) 442 58 558

vucht@vucht.sk

VUCHT, a.s.

Test Facility of Ecological Department

Nobelova 34

SK-83603 Bratislava

Tel. (421-2) 442 50 190 or 317

Fax (421-2) 442 58 558

vucht@vucht.sk

Slovnaft-VURUP, a.s.

Department of Toxicology

Vlčie hrdlo

SK-82412 Bratislava

Tel. (421-2) 405 54 60

Fax ( 421-2) 452 46 276

Ecotoxicological Laboratory

Nádražná 36

SK-90028 Ivánka pri Dunaji

Tel. (421-2) 45 94 52 23

Fax ( 421-2) 45 94 37 12

etcba@gtinet.sk

VUTCH — CHEMITEX, spol. s r.o.

ul. Jána Milca

SK-01168 Žilina

Tel. (421-41) 56 22 418 or 419

Fax (421-41) 56 217 04

vutch@nextra.sk

VUSAPL, a.s.

Testing Laboratory Section

Novozámocká 179, PO Box A/50

SK-94901 Nitra

Tel. (421-37) 65 01 111

Fax (421-37) 65 13 49

Somija

—

Zviedrija

AnoxKaldnes AB

Klosterängsvägen 11A

S-226 47 Lund

Tel. (46 46)18 21 50

Fax (46 46) 13 32 01

sweden@anoxkaldnes.com

Apvienotā Karaliste

SafePharm Laboratories Ltd.

Shardlow Business Park

Buxton

London Road, Shardlow, Derbyshire DE72 2GD

United Kingdom

Tel. (44-1332)79 28 96

Fax (44-1332) 79 90 18

Huntingdon Life Sciences (Eye)

Eye Research Centre

Occold, Eye, Suffolk IP23 7PX

United Kingdom

Tel. (44-1480) 89 20 00

Fax (44-1480) 89 06 93

Covance Laboratories Ltd.

Otley Road, Harrogate

North Yorkshire, HG3 1PY

United Kingdom

Tel. (44-1423) 84 87 68

Fax (44-1423) 56 95 95

Agro Chemical Experimentation

Aldham's Farm Research Station

Lawford, Manningtree, Essex CO11 2NF

United Kingdom

Tel. (44-1206) 28 17 03

Fax (44-1206) 28 17 50

CEMAS

Glendale Park, Ferndale Road

North Ascot, Berkshire SL5 8BJ

United Kingdom

Tel. (44-1344) 88 71 00

Fax (44-1344) 88 71 01

enquiries@cemas.co.uk

Battelle UK Ltd.

Battelle House, Fyfield Business & Research Park

Fyfield Road, Ongar, Essex CM5 0GZ

United Kingdom

Tel. (44-1277) 36 61 00

Fax (44-1277) 36 74 54

info@battelleuk.com

Synergy Laboratories Ltd.

Bolford Street

Thaxted, Essex CM6 2PY

United Kingdom

Tel. (44-1371) 83 18 88

Fax (44-1371) 83 16 22

info@e-synergylabs.com

AstraZeneca

Brixham Environmental Laboratory

Freshwater Quarry, Brixham, Devon TQ5 8BA

United Kingdom

Tel. (44-1803) 88 42 47

Fax (44-1803) 88 29 74

EBTA dalībvalstis

Apstiprinātās laboratorijas

Norvēģija

Norsk institutt for vannforskning (NIVA)

Postboks 173 Kjelsås

N-0411 Oslo

Tel. (47-22) 18 51 00

niva@niva.no

M-lab AS

Postboks 3013 Hillevåg

N-4095 Stavanger

Tel. (47-51) 90 65 00

ila@m-lab.no

(1) OV L 104, 8.4.2004., 1. lpp.

(2) http://ec.europa.eu/enterprise/chemicals/legislation/detergents/index_en.htm

18.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 39/23

Dalībvalstu kompetento iestāžu atjaunināts saraksts, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem (1)

(2009/C 39/06)

(Piezīme: Minētais saraksts un turpmākas izmaiņas būs pieejamas arī internetā (2))

ES dalībvalsts

Kompetentā iestāde

Beļģija

FOD Volksgezondheid, Veiligheid van de Voedselketen en Leefmilieu,

DG Leefmilieu, Dienst Risicobeheersing

SPF Santé publique, Sécurité de la Chaîne alimentaire et Environnement

(Sabiedrības veselība, pārtikas aprites drošība un vide)

EUROSTATION II

Victor Hortaplein 40 bus 10/Place Victor Horta 40, boite 10

1060 Brussels/Bruxelles

Tālr. (32) 2 524 95 76

Fakss (32) 2 524 95 03

E-pasts: risk@health.fgov.be

Bulgārija

Ministry of Health

(Veselības ministrija)

Sveta Nadelya sqr. 5

BG-1000 Sofia

Tālr.: (359) 2 9301 276

Ministry of Environment and Water

(Vides un ūdens ministrija)

Coordination of Regional Inspectorates of Environment and Water Directorate

Maria Luisa str., 22

BG- 1000 Sofia

Tālr. (359) 2 9406 236

Čehija

Ministerstvo životního prostředí — Odbor environmentálních rizik

(Vides ministrija, Vides risku nodaļa)

Vršovická 65

100 10 Praha 10 — Vršovice

Tālr. (420) 267 122 535

Fakss (420) 267 310 013

E-pasts: info@env.cz

Dānija

Miljøstyrelsen — (EPA)

(Vides ministrija, Vides aizsardzības aģentūra)

Strandgade 29

DK–1401 København K

Tālr. (45) 32 66 01 00

Fakss (45) 32 66 04 74

Vācija

Bundesministerium für Umwelt, Naturschutz und Reaktorsicherheit

(Vides ministrija, Dabas aizsardzība un kodoldrošība)

Referat IG II 1

Robert-Schuman-Platz 3

DE–53175 Bonn

Tālr. (49-1888) 305 27 37/(49-1888) 305 27 33

Fakss (49-1888) 305 35 24

Umweltbundesamt

(Federālā vides aģentūra)

Wörlitzer Platz 1

DE–06844 Dessau

Tālr. (49-340) 21 03 33 17/ — 31 54

Fakss (49 -340) 21 04 33 17/ — 31 54

Bundesanstalt für Arbeitsschutz und Arbeitsmedizin

(Darba drošības un veselības federālā iestāde)

FB 5.4

Friedrich-Henkel-Weg 1

DE–44149 Dortmund

Tālr. (49-231) 9071 — 2319

Tālr. (49-231) 9071 — 2516

Igaunija

Sotsiaalministeeriumi rahvatervise osakond

(Sociālo lietu ministrija/ Sabiedrības veselības nodaļa)

Chemicals Safety Unit

Gonsiori 29

15027 Tallinn

Tālr. (372) 626 91 53

Fakss (372) 699 22 09

Grieķija

Eλληνικη Δημοκρατια

Υπουργειο Οικονομικων

(Ekonomikas un finanšu ministrija

Valsts vispārējā ķīmijas laboratorija

Izejmateriālu un rūpniecības preču nodaļa)

16, An. Tsocha Street

GR–115 21 Athina

Tālr. (30-210) 647 92 64/64 79 265

Fakss (30-210) 644 16 48

E-pasts: gxk-industrial@ath.forthnet.gr

Spānija

Ministerio de Industria y Energía

(Rūpniecības un enerģētikas ministrija)

Jefe de Servicio de Química Básica

Paseo de la Castellana 160

ES–28071 Madrid

Tālr. (34-91) 349 42 20

Fakss (34-95) 669 80 84

Francija

Ministère de l'Ecologie et du Développement Durable, Direction de l'Eau

Sous-Direction des Milieux Aquatiques et de la Gestion des Eaux

(Vides un noturīgas attīstības ministrija)

Chef du Bureau de la Lutte contre les Pollutions Domestiques et Industrielles

20 Avenue de Ségur

75302 PARIS 07 SP

Tālr. (33-1) 42 19 12 37

Fakss (33-1) 42 19 12 35

Ministère de l'Ecologie et du Développement Durable

Bureau des Substances et Préparations Chimiques DPPR/SDPD

(Vides un noturīgas attīstības ministrija)

20, avenue de Ségur

75302 PARIS 07 SP

Tālr. (33-1) 42 19 15 45

Fakss (33-1) 42 19 14 68

Ministère de l'Economie, des Finances et de l'Industrie

Direction Générale des Entreprises, Bureau Chimie

(Ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrija)

Bâtiment Le Bervil

12, rue VILLIOT

75572 Paris Cedex 12

Tālr. (33-1) 53 44 94 52

Fakss (33-1) 53 44 91 72

Īrija

Health Safety Authority

(Veselības aizsardzības iestāde)

3rd Floor Hebron House

Hebron Road

Kilkenny

Environmental Protection Agency

(Vides aizsardzības aģentūra)

Seville Lodge

Callan Road

Kilkenny

Ministry of Health and Children

(Veselības un bērnu ministrija)

Hawkins House

Hawkins Streed

IE–Dublin 2

Irish National Accreditation Board (c/o Forfas)

(Īrijas Valsts akreditācijas padome)

Wilton Park House

Wilton Park

IE–Dublin 2

Department of Enterprise, Trade and Employment

(Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības departaments)

65a Adelaide Road

IE–Dublin 2

Tālr. (353-1) 631 31 26

Fakss (353 1) 631 32 63

Itālija

Ministero della Salute

(Veselības ministrija)

Dirigente chimico

Viale della Civiltà Romana 7

I-00144 Roma

Tālr. (39-06)59 94 34 39/59 94 32 12

Fakss (39-06)59 94 35 54/59 94 32 27

Kipra

Υπουργείο Υγείας

(Veselības ministrija)

Medical and Public Health Services

Public Health Services

18, John Kennedy, Pallouriotissa

CY-1449 Nicosia

Tālr. (357) 22 305 339

Fakss (357) 22 305 345

E-pasts: healthservices@mphs.moh.gov.cy

Latvija

Veselības ministrija

Brīvības iela 72

Rīga, LV-1011

Tālr. (371) 67 87 61 02

Fakss (371) 67 87 60 71

Veselības inspekcija

Ieriķu iela 3

Rīga LV -1084

Tālr. (371) 67 50 79 81

Fakss (371) 67 81 96 72

E-pasts: vi@vi.gov.lv

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra

Maskavas iela 165

Rīga, LV-1019

Tālr.: (371) 67 14 61 38

Fakss (371) 67 14 51 54

E-pasts: lvgma@lvgma.gov.lv

Lietuva

Ūkio ministerija

(Ekonomikas ministrija)

Gedimino ave. 38/2

LT-01104, Vilnius

Tālr. (+370 5) 2623863

Fakss (+370 5) 2623974

E-pasts: kanc@ukmin.lt

Valstybinė ne maisto produktų inspekcija prie Ūkio ministerijos

(Ekonomikas ministrijas Valsts nepārtikas preču inspekcija)

Gedimino ave. 38/2

LT-01104, Vilnius

Tālr. (+370-5) 2612300

Fakss (+370-5) 2629413

E-pasts: rastine@is.lt

Luksemburga

Administration de la Gestion de l'Eau — Direction

(Ūdens apsaimniekošana)

51, rue de Merl

L-2146 Luxembourg

Tālr. (352) 26 02 86 1

Ungārija

Környezet- és Természetvédelmi Főfelügyelőség

(Vides, dabas un ūdens valsts inspekcija)

Mészáros u. 58/a

H-1016 Budapest

Tālr. (36-1) 224 9100

Fakss (36-1) 224 9263

E-pasts: orszagos@zoldhatosag.hu

Malta

Foodstuff, Chemicals and Cosmetics Directorate/Malta Standard Authority (Pārtikas, ķīmisko vielu un kosmētikas direkcija/Maltas Standartu pārvalde)

Ministry of Competitiveness and Communications (Konkurences un sakaru ministrija)

2nd Floor, Evans Buildings

Merchants Street

Valletta VLT 03

Tālr. (356) 21242420

Fakss (356) 21242406

E-pasts: info@msa.org.mt

Nīderlande

Ministerie van Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieubeheer Directoraat-Generaal Milieubeheer

(Mājokļu, teritorijas plānošanas un vides ministrija)

Ipc 650 or Ipc 655

Postbus 30945

NL-2500 GX Den Haag

Nīderlande

Tālr.: (30-70) 339 46 64 vai (30-70) 339 43 79

Fakss: (30-70) 339 13 13 vai (30-70) 339 43 79

Rijksinstituut voor Volksgezondheid en Milieu (VROM)

(Sabiedrības veselības un vides valsts institūts)

Postbus 1

NL–3720 BA Bilthoven

Nīderlande

Tālr. (31-30) 274 20 01/274 40 87

Fakss (31-30) 274 44 13/274 44 01

Austrija

Bundesministerium für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft (Lauksaimniecības, mežsaimniecības, vides un ūdens resursu pārvaldes ministrija)

Stubenbastei 5

AT–1010 Wien

Tālr. (43-1) 515 222 328/515 222 330

Fakss (43-1) 515 227 334

Polija

Biuro do Spraw Substancji i Preparatów Chemicznych

Departament do Spraw Substancji i Preparatów Niebezpiecznych

(Ķīmisko vielu un preparātu birojs)

30/34 Dowborczyków Street

90-019 Lodz

Tālr. (48-42) 25 38 400 vai 401

Fakss (48-42) 25 38 444

www.chemikalia.gov.pl

Portugāle

Ministério da Economia e da Inovação

(Ekonomikas un inovāciju ministrija)

Direcção Geral da Empresa

Av. Visconde Valmor no 72

1069-041 Lisboa

Tālr. (35-21) 791 91 00

E-pasts: ue@dgempresa.min-economia.pt

Rumānija

National Agency for Environmental Protection

(Vides aizsardzības valsts aģentūra)

Aleea Lacul Morii nr. 151, sector 6

RO — 060841 Bucuresti

National Authority for Consumer Protection

(Patērētāju aizsardzības valsts iestāde)

Blvd. Aviatorilor, nr. 72, sector 1

RO — 060841 Bucuresti

Slovēnija

Ministrstvo za zdravje — Urad RS za kemikalije

(Veselības ministrija — Ķīmisko vielu valsts birojs)

Mali trg 6

SI-1000 Ljubljana

Tālr. (386-1) 478 -6051

Fakss (386-1) 478 -6266

E-pasts: gp-ursk.mz@gov.si

Slovākija

Centrum pre chemické látky a prípravky

(Ķīmisko vielu un preparātu centrs)

Mierova 19

SK-827 15 Bratislava

Tālr. (+421) 2 4854 4504

Fakss (+421) 2 4854 4555

E-pasts: detergent@ccsp.sk

Somija

Suomen ympäristökeskus (SYKE)/Kemikaaliyksikkö

(Somijas Vides institūts/Ķīmisko vielu nodaļa )

PO Box 140

FI–00251 Helsinki

Tālr. (358) 400 148 621

National Supervisory Authority for Welfare and Health

P.O Box 210

FI-00531 Helsinki

Tālr: (358) 9 772 920

Zviedrija

Kemikalieinspektionen (KEMI)

(Zviedrijas Ķīmisko vielu inspekcija)

P.O. Box 2

SE-172 13 Sundbyberg

(Adrese apmeklētājiem: Esplanaden 3 A)

Tālr. (46-8) 519 411 00

Fakss (46-8), 735 76 98

E-pasts: kemi@kemi.se

Apvienotā Karaliste

Pesticides Safety Directorate

(Pesticīdu drošības direkcija)

Room 310/311, Mallard House,

Kings Pool,

3 Peasholme Green,

York YO1 2PX,

Apvienotā Karaliste

Tālr. (44-1904) 455 738/(44-1904) 455 708

Fakss (44-1904) 455 733

E-pasts: detergents@psd.defra.gsi.gov.uk

Department of Trade and Industry

14 Park Lane

Knebworth SG3 6PF

Apvienotā Karaliste

Tālr. (44-14) 38 81 21 07 vai 52 32

Fakss (44-14) 38 81 72 27

EBTA dalībvalstis

Kompetentā iestāde

Islande

Hollustuvernd ríkisins

(Islandes Vides un pārtikas aģentūra)

Armula 1a

IS-108 Reykjavik

Tālr. (354) 585 10 00

Fakss (354) 585 10 10

Norvēģija

Statens forurensningstilsyn

(Norvēģijas Piesārņojuma kontroles iestāde)

Strømsvelen 96

Postboks 8100 Dep.

NO–0032 Oslo

Tālr. (47-22) 57 34 00/57 36 44

Fakss (47 22) 67 67 06

(1) OV L 104, 8.4.2004., 1. lpp.

(2) http://ec.europa.eu/enterprise/chemicals/legislation/detergents/index_en.htm

18.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 39/32

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2009/C 39/10)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“HAJDÚSÁGI TORMA”

EK Nr.: HU-PDO-005-0391-21.10.2004

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Földművelésügyi és Vidékfejlesztési Minisztérium – Élelmiszerlánc-elemzési Főosztály

Adrese:

Kossuth Lajos tér 11.

H-1055 Budapest

Tālr.:

(36-1) 301 44 19

Fakss:

(36-1) 301 48 08

E-pasts:

zobore@fvm.hu

2. Grupa:

Nosaukums:

Hajdúsági Torma Termékpálya Bizottság (Hajdúsági TOTEB)

(Horseradish Product Line Committee)

Adrese:

Diószegi út

H-4002 Debrecen

Tālr.:

(36-52) 412 919

Fakss:

(36-52) 442 545

E-pasts:

parmen@parmen.hu

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( X )

3. Produkta veids:

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

4. Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums: “Hajdúsági torma”

4.2. Apraksts: Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Hajdúsági torma” var attiecināt uz Armoracia rusticana (sin. A. lapathifolia) sugas mārrutku Hajdúság reģionam raksturīgo vietējo šķirņu saknēm, kuras pavairo ar sakņu spraudeņiem. Pārtikā izmanto auga sakni vai sakneni, kas veidojas, paresninoties pērnajā gadā novāktai galvenajai saknei, kuru izmanto pavairošanai; periods starp stādīšanu un ražas novākšanu ir aptuveni 180 dienas. Hajdúság reģionā audzētajām mārrutku šķirnēm piemīt no citām šķirnēm atšķirīgas īpašības, proti, biezas, tumši zaļas un sulīgas lapas augšējā trešdaļā un taisns un cilindrisks saknenis, kas ārpusē ir gaiši brūns, bet iekšpusē — kaula baltumā. Mārrutka garša nekad nav kokaina, un relatīvi zemais alilizotiocianāta saturs piešķir tam sevišķu pikantumu, ko pēc analoģijas ar paprikas pikantuma gradāciju dēvē arī par “pussaldo pikantumu”.

Pateicoties standartizētai kultivēšanas metodei (stādīšana uz skaustiem), kas izveidojusies Hajdúság ražošanas reģionā, visi pārdošanā laistie mārrutki “Hajdúsági torma” pēc izskata ir viendabīgi.

Spraudenim ir 3–4 cm liels izaugums, ko sauc par “pieri”; tā forma ir cilindriska, diametrs ir 1,5–5 cm un garums 20–35 cm. Šis stādīšanas paņēmiens, kas veidojies gadu desmitu gaitā, atšķiras no mehanizētās slīpās stādīšanas, ko izmanto citos Eiropas reģionos, tāpēc “Hajdúsági torma” pēc izskata var skaidri atšķirt no mārrutkiem, ko audzē ar citām metodēm.

Hajdúság reģionā audzēto mārrutku sausnas saturs ir 30–32 %. Sarīvēti, kaltēti mārrutki satur šādus nozīmīgākos elementus (g/kg): P — 2,1; K — 25,3; S — 7,7; Ca — 5,9; Mg — 3,1. Tie satur arī (izsakot masas procentos) 3,68 kopšķiedras, 0,34 koptauku, 2,2 koppelnu, 1,08 cukura, 7,63 cietes un 3,77 slāpekļa. Glikozes/fruktozes/saharozes saturs ir 11,8 %, bet vidējais alilsinepju eļļas (alilizotiocianāts) saturs ir 14,4 g/kg. C vitamīna saturs ir ļoti dažāds (26–150 mg/100 g) un galvenokārt atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem reģionā un no tā, vai augs pieder pie ziemeļu vai dienvidu šķirnes.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals: “Hajdúsági torma” ražo vienotā reģionā ar skaidri noteiktām robežām Hajdú-Bihar meģē. Šis ir Hajdúság ražošanas reģions, kurā ar mārrutku audzēšanu nodarbojas šādās pašvaldībās: Debrecen (Debrecen-Haláp, Debrecen-Bánk), Létavértes, Újléta, Kokad, Álmosd, Bagamér, Vámospércs; Hosszúpályi, Monostorpályi, Nyírábrány, Nyíracsád, Nyírmártonfalva, Nyíradony.

4.4. Izcelsmes apliecinājums: Ražotāju un tirgotāju intereses koordinē organizācija Hajdúsági-TOTEB. Organizācija pulcē prasmīgu ražotāju loku, kas ļauj apmierināt tirgus pieprasījumu gan kvantitātes, gan kvalitātes ziņā, un nodrošina produktu viendabīgu izskatu, veicot efektīvu ražotāju kontroli.

Visa ražošanas cikla laikā ražotāji pastāvīgi izdara ierakstus produkcijas uzskaites žurnālā.

Uzskaites žurnālā reģistrē šādu informāciju:

ražotāja nosaukums un identifikācijas dati;

ražošanas vieta (zemesgrāmatas numurs, apgabals u.c.),

iepriekš audzēto kultūru nosaukums,

audzētā šķirne (ja zināma),

stādīšanas un novākšanas laiks,

inspekciju datumi,

dalība tirdzniecības uzņēmumā,

pārdotais daudzums, saņēmējs vai pircējs.

Tirdzniecības uzņēmumiem jāved pastāvīga mārrutku piegādes uzskaite, lai nodrošinātu mārrutku izcelsmes un tirgū laisto daudzumu izsekojamību (pēc ražotāja nosaukuma un identifikācijas numura). Reģistram jābūt pieejamam par kontroli atbildīgajām personām.

Mārrutkus tirgo iepakojumos, uz kuriem norādīti tirdzniecības uzņēmuma identifikācijas dati un katra produkta identifikācijas numurs.

Pēc ražotāja vai izplatītāja pieprasījuma Hajdúsági-TOTEB veic ražotāja visa ražošanas procesa auditu; ja prasības ir izpildītas, produktam var piešķirt atšķirības zīmi “Kvalitāti uzrauga Hajdúsági mārrutku komiteja” (Hajdúsági Torma Termékpálya Bizottság által ellenőrzött minőség). Šo zīmi piešķir, balstoties uz Hajdúsági-TOTEB izveidoto un īstenoto kvalitātes kontroles sistēmu, kas ietver paraugu ņemšanu un to kompleksu pārbaudi (fizikālā, ķīmiskā, mikrobioloģiskā analīze) sadarbībā ar reģionālo augu un augsnes aizsardzības dienestu.

Hajdúsági-TOTEB arīdzan uzrauga to noteikumu ievērošanu, kas attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu un cilmes norāžu likumīgu izmantošanu.

4.5. Ražošanas metode: “Hajdúsági torma” unikālu padara tieši īpašais stādīšanas paņēmiens — stādīšana uz skaustiem. Augsni bagātina ar barības vielām, apvērš 50–60 cm dziļumā un atkarībā no augsnes struktūras veido 30–40 cm augstas vagas 90–100 cm attālumā citu no citas, izmantojot rotācijas kultivatoru vai vagotāju. Vagas sablīvē ar īpašiem veltņiem.

Šādi sagatavotās vagās stāda pavairošanas materiālu. Pavairošanas materiāls (sakņu spraudeņi) ir abos galos apgriezti veselīgu sakņu taisni gabali 25–30 cm garumā un 5–10 mm diametrā, bez sazarojumiem; spraudeņus atlasa no pērnās ražas galvenajām saknēm.

Spraudeņus ievāc rudenī vai pavasarī, rūpīgi atlasa un notīra, atzīmē galu, kurš dzīs asnu, sagriež un audzē 100–200 stādu partijās.

Stādīšanas periods sākas marta pēdējā dekādē un beidzas maija beigās. Mārrutkus stāda ar rokām, izmantojot īpašas formas darbarīku, sakneņus vertikāli ievieto augsnē 3–4 cm dziļumā ar asnu uz augšu. Šādi apstādītos laukos nezāles apkaro ar ķīmiskiem līdzekļiem.

3–4 nedēļas pēc stādīšanas (kad sākas augšana) veic dzinumu retināšanu. Sakneņus vagās atsedz (4–5 cm dziļumā). Uz sakneņiem jau ir parādījušies 1–5 dzinumi; no tiem spēcīgāko atstāj, bet vārgākos kopā ar saknēm pie kakliņa aizvāc. Tā panāk, ka ikvienam augam ir tikai viena “piere” un ka dzinuma daļa augsnē aug vertikāli sakneņa virzienā — tā ir tipiska reģiona pazīme.

Turpmākajā audzēšanas periodā stādījumus rūpīgi kopj un sargā no kaitēkļiem un slimībām.

Mārrutkus pienācīgā kvalitātē un kvantitātē var izaudzēt tikai tad, ja tos apūdeņo; lauksaimnieki var brīvi izvēlēties apūdeņošanas metodi, sākot ar appludināšanu un beidzot ar vismodernāko paņēmienu — pilienveida apūdeņošanu.

Ražas novākšana sākas oktobra vidū un parasti beidzas līdz ar pirmajām salnām. Dažkārt kādu iemeslu dēļ mārrutkus nenovāc rudenī, tomēr tā nav problēma, jo augs var pārziemot līdz ražas novākšanai pavasarī, neciešot no salnām un nezaudējot kvalitāti.

Ražas novākšanas process: pēc atlapošanas galvenās saknes nogriež 50–60 cm dziļumā zem vagas virsotnes, izmantojot traktoram pievienotu U veida palīgierīci. Šādi izceltas saknes izrauj ar rokām un atstāj žūt uz dažām dienām.

Pēc tam no ievāktajām saknēm sagatavo pircēja prasībām atbilstošu komerciālu produktu. Notīra augsni un citus netīrumus, novāc lapas, pēc tam atlasa pavairošanai piemērotas galvenās saknes. Uz pieņemšanas vietu var nosūtīt tikai mārrutkus, kam ir piešķirta kategorija un kas satur mazāk par 5 % augsnes palieku.

Nosakot “Hajdúsági torma” kategoriju un pieņemot mārrutkus no piegādātājiem, ievēro tālāk minētos kvalitātes kritērijus. Jāievēro, ka dažādu kategoriju mārrutkiem uzturvielu saturs ir vienāds, atšķiras tikai produkta izskats. I kategorijas mārrutkus izmanto tikai patēriņam svaigā veidā, savukārt pārējo kategoriju mārrutkus lielākoties izmanto kā izejvielu rūpnieciskai apstrādei.

I kategorija. Mārrutks ir gluds, cilindrisks, bez sānsaknēm, nebojāts un veselīgs; garums pārsniedz 20 cm, diametrs — 25 mm. Mārrutks nedrīkst būt savītis, tam nedrīkst būt kukaiņu nodarītu bojājumu un plaisu. Galvenās saknes ir nolauztas. Lakstam jābūt nogrieztam tā, lai mārrutkam radītu pēc iespējas mazāk bojājumu. II kategorija. Visi parametri ir tādi paši kā I kategorijas produktiem, taču vidus diametram ir lielāks par 20 mm. III kategorija. Šajā kategorijā ietilpst sakneņi, kas garāki par 15 cm un kuru diametrs ir lielāks par 15 mm; var būt redzami griezumi, kas radušies, noņemot saknes, vai nelieli kukaiņu radīti bojājumi un plaisas. IV kategorija. Vāji attīstīti sakneņi un resnākas galvenās saknes. Nedrīkst būt puvuma vietu, mārrutkam jābūt 10 cm garumā un vismaz 10 mm diametrā. Kategorija “Mārrutki ar izgriezumiem”: I un II kategorijas mārrutki, kam izgrieztas bojātās vietas (sēnīšu, puves vai kukaiņu kodumu skartās vietas). Izgrieztā daļa nedrīkst būt lielāka par 1/3 no mārrutka virsmas. Izmērs: sakneņa garums lielāks par 17 cm, lielākais diametrs prāvāks par 20 mm. “Sakņaugu” kategorija: garumam un diametram nav nozīmes, uz mārrutka nav svešķermeņu, pelējuma un puves plankumu.

“Hajdúsági torma” iepako atbilstīgi pircēja prasībām vai nu tīklauduma maisos vai caurumotos plastmasas maisos. Ievērojot pieprasījumu tirgū, pirms Ziemassvētkiem un Lieldienām I kategorijas mārrutkus pārdod arī pa vienam, iesaiņotus plastmasas plēvē.

4.6. Saikne: Vēsturiskā saikne. Mārrutki Karpatu baseinā nonāca līdz ar senajām ungāru ciltīm, un šajā reģionā augošie mārrutki bija savvaļas varietāšu hibrīdi. Ziņas par mārrutku audzēšanu datējamas ar 17. gadsimtu; iespējams, Hajdúság reģionā to sāka audzēt 19. gadsimta sākumā. Šajā reģionā mārrutku audzēšana sevišķi izplatījās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Pirms gadsimtu mijas gandrīz katrā Hajdúság reģiona dārzā gadu no gada auga mārrutki. Pēcāk, 1920. gadu sākumā Gábor Szilágyi, kas bija Bagamér vīna dārzu pārzinis Várad kapitulā, no Austrijas pasūtīja “gardus un izsmalcinātus” mārrutkus, tos aklimatizēja, gadu gadā rūpīgi selekcionēja un pavairoja. Apkaimes ciematos sākās mārrutku audzēšana, un rezultātā līdz pagājušā gadsimta 40. un 50. gadiem izveidojās tagadējais mārrutku audzēšanas reģions.

Dabas faktori. Mārrutki labi aug zemās vietās ar lielu gaisa mitrumu un ir ļoti ražīgi irdenā augsnē, kas bagāta ar barības vielām un ir labi drenēta. No visiem vides faktoriem vissvarīgākā mārrutkam ir tieši augsne. Patiesībā, jo irdenāka ir augsne, jo regulārākas formas un taisnāka ir izaugusī sakne. Hajdúság ražošanas reģionā ir smilšaina aluviāla pļavu augsne un purvainu pļavu augsne, kas ir sevišķi piemērota “Hajdúsági torma” audzēšanai. Galvenās saknes spraudenis aug uz leju; kad tas sasniedzis vagas pamatni, tam irdenajā augsnē nav nekādu šķēršļu, tāpēc augšana neapstājas un saknenis allaž ir taisns, nav saliecies vai sašķēlies. Aluviālā pļavu augsnē humusa slānis ir 100–110 cm biezs, gaišā krāsā, humusa saturs ir 1,5 %, un plūstošs gruntsūdens atrodas 120–140 cm no augsnes virsmas. Šādā augsnē mārrutku stādīšanu var uzsākt agrāk, un pat mitrākos laika apstākļos augsnē netrūks gaisa. Purvainu pļavu augsnē humusa slānis ir 40–60 cm biezs, tas ir tumšā krāsā, un humusa saturs ir no 1,5 līdz 2 %. Plūstošais gruntsūdens atrodas tieši zem humusa slāņa. Sausākos gados arī šādos laukos iespējams iegūt labas ražas. Ar to izskaidrojams, kāpēc arī tad, kad apūdeņošana zemniekiem nebija pieejama, zeme tomēr deva ražu: lietainā laikā aluviālajās pļavu augsnēs, bet tad, ja audzēšanas sezona padevās sausa — purvainajās pļavu augsnēs. Šie apstākļi ir viens no iemesliem, kāpēc Hajdúság reģionā mārrutku audzēšana piekopta teju 100 gadu.

Paugurainajos līdzenumos nelieli meži dod pavēni augiem, tā pasargājot tos no pārlieku stipras saules un novēršot pārmērīgu alilsinepju eļļas veidošanos. Tāpēc “Hajdúsági torma” vienmēr ir pikanta, tomēr ne pārlieku asa garša.

Cilvēkfaktori. Stādīšana vagās ir unikāla metode, kas tipiska Debrecenas apkaimei. Spraudeņus vagās ievieto vertikāli, kas nodrošina, ka sakneņi izaugs taisni. Šis paņēmiens izveidojies, pateicoties teju simtgadīgai pieredzei. Vietējos apstākļos zemnieki allaž centušies rast paņēmienus, kā samazināt un aizstāt ar mārrutku audzēšanu saistīto smago roku darbu, izmantojot zirgus vai mašīnas. Mārrutku audzēšanas pirmsākumos augsni apvērsa 80–100 cm dziļumā, un gadsimta pirmajās desmitgadēs to paveikt nebija viegli. Tirgū nebija pieejami vagošanai un mārrutku izcelšanai piemēroti arkli, tāpēc tos īpaši izgatavoja vietējie kalēji. Ražošanas paņēmieni, kas padarījuši “Hajdúsági torma” tik vienreizīgu, ir nodoti no paaudzes paaudzē un pastāvīgi pilnveidoti. Pateicoties pastāvīgai un rūpīgais selekcijai, pavairojot ar spraudeņiem, ir radītas vietējās mārrutku šķirnes, kas šajos klimatiskajos apstākļos un augsnē dod labas ražas un dārzeņus ar vislielāko uzturvērtību.

4.7. Pārbaudes struktūra: Mezőgazdasági Szakigazgatási Hivatal, par augļu un dārzeņu kontroli atbildīgā iestāde

4.8. Marķējums:

—	“Hajdúsági torma”,

—	“Aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai saīsinājums “ACVN”,

—	tirdzniecības uzņēmuma nosaukums,

—	produkta identifikācijas numurs; ja Hajdúsági-TOTEB veikusi pārbaudi, arī norāde

—	“Hajdúsági Torma Termékpálya Bizottság által ellenőrzött minőség” (“Kvalitāti uzrauga Hajdúsági mārrutku komiteja”).

Ja mārrutkus iesaiņo tīklauduma maisos, I, II, III un IV kategorijas mārrutkus iepako attiecīgi zaļos, sarkanos, dzeltenos un zaļos maisos. Mārrutkus ar izgriezumiem iesaiņo dzeltenos maisos, savukārt “sakņaugu” kategorijas mārrutkus iesaiņo jebkuras krāsas maisos.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 39

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 18. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2009/C 039/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5436 — Citi Infrastructure Partners LP/Itinere Infraestructuras SA) ( 1 )	1

2009/C 039/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5418 — Blackfriars/Vink Holding) ( 1 )	1

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2009/C 039/04	Euro maiņas kurss	15

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2009/C 039/05	Atjaunināts saraksts, kurā uzskaitītas apstiprinātās laboratorijas, kas saskaņā ar 8. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem ir kompetentas veikt regulā paredzētos testus	16

2009/C 039/06	Dalībvalstu kompetento iestāžu atjaunināts saraksts, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem	23

2009/C 039/07	Gāzu veidi un tiem atbilstošais padeves spiediens saskaņā ar Padomes Direktīvas 90/396/EEK 2. panta 2. punktu	29

2009/C 039/08	Izraksts no lēmuma par Kaupthing Bank Luxembourg S.A., piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju	30

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)
2009/C 039/09	Paziņojums par vispārēju konkursu EPSO/AD/158/09	31

	CITI AKTI
	Komisija
2009/C 039/10	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	32

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2634
JPY	Japānas jēna	116,20
DKK	Dānijas krona	7,4520
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88510
SEK	Zviedrijas krona	10,9780
CHF	Šveices franks	1,4813
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,7940
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	29,490
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	307,15
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7076
PLN	Polijas zlots	4,8795
RON	Rumānijas leja	4,3050
TRY	Turcijas lira	2,1209
AUD	Austrālijas dolārs	1,9750
CAD	Kanādas dolārs	1,5959
HKD	Hongkongas dolārs	9,7966
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,4790
SGD	Singapūras dolārs	1,9275
KRW	Dienvidkorejas vons	1 850,88
ZAR	Dienvidāfrikas rands	12,8734
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,6410
HRK	Horvātijas kuna	7,4736
IDR	Indonēzijas rūpija	15 539,82
MYR	Malaizijas ringits	4,5994
PHP	Filipīnu peso	60,450
RUB	Krievijas rublis	45,7558
THB	Taizemes bats	44,554
BRL	Brazīlijas reāls	2,9121
MXN	Meksikas peso	18,4469
INR	Indijas rūpija	62,4560

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	PADOME
2009/C 039/03	Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme Padomes pamatlēmumam 2009/…/TI par kriminālprocesa jurisdikcijas pretrunu novēršanu un risināšanu	2


2009/C 039/11	Piezīme lasītājam(sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3

Valsts	Gāzu saime	Wobbe indekss (bruto)		Padeves spiediens mbar
Valsts	Gāzu saime	MJ/m3 vai kWh/m3 (0°C)	MJ/m3 vai kWh/m3 (15°C)	min.	nom.	maks.
KIPRA	TREŠĀ		80,2-85,9 MJ/m3	20	28-30	35
RUMĀNIJA	OTRĀ
	A grupa (L)	37,8-46,8 MJ/m3	35,9-44,4 MJ/m3	15	20	25
	A grupa (H)	46,1-56,6 MJ/m3	43,7-53,7 MJ/m3	15	20	25
	TREŠĀ
	P grupa	Min. 64,9 MJ/m3		20	29	35
	B/P grupa	Min. 70,7 MJ/m3		20	29	35


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ