3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/1

1.1.

EESK apstiprina ierosinātās regulas (COM(2007) 593 galīgā redakcija) saturu un atzinīgi novērtē saskaņotu standartu noteikšanu, lai apstiprinātu ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu tipu Kopienas līmenī. Tā atbalsta izvēli, lai visās dalībvalstīs būtu spēkā vienota Kopienas procedūra, jo tas ir daudz vienkāršāk un ne tik apgrūtinoši kā 27 dažādas tipa apstiprinājuma sistēmas, kas ļautu notikt negodīgai konkurencei un veicinātu sadrumstalotību iekšējā tirgū.

1.2.

Šā pasākuma nozīmība ir skaidra: kaut arī pastāv cerības uz ievērojamu izaugsmi ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu tirdzniecībā, tiem nav tipa apstiprinājuma ne valsts, ne Eiropas līmenī. Ja atsevišķas dalībvalstis ir pieņēmušas pagaidu noteikumus, tad tie ievērojami atšķiras viens no otra.

1.3.

Regula ir jāapstiprina ātri, jo tā nodrošinās noteiktu kritēriju kopumu nozares uzņēmumiem, un tas nodrošinās lielākas investīcijas, kas nepieciešamas ar ūdeņradi saistītas tehnoloģijas attīstībai. EESK atbalstīja šo stratēģisko izvēli jaunākajos atzinumos par šo tēmu, norādot, ka neatkarīgi no nepārtrauktajiem ierobežojumiem, būs jārisina ar ūdeņradi saistītās problēmas nākotnē.

1.4.

Šo Kopienas saskaņošanas standartu izveide ir arī svarīgs elements lietotāju drošības garantēšanai. Uzticības veidošana ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā paredzamo šīs tehnoloģijas izmantojuma pieaugumu. Saskaņā ar Komisijas prognozēm līdz 2020. gadam ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu skaitam vajadzētu sasniegt vienu miljonu.

1.5.

Svarīgs piemērs, kas apstiprina šā mērķa pamatotību un reālu iespēju to sasniegt, ir pastāvīgi pieaugošais taksometru ar hibrīdu degvielas padeves sistēmu daudzums Ņujorkas ielās, kur pozitīva pilsētvides politika apvieno vides aizsardzību ar tirgus likumiem. Tas skaidri parāda, ka mākslīgas barjeras celšana šādas tehnoloģijas attīstībai bieži slēpj savtīgas intereses.

1.6.

Šā mērķa sasniegšana ir ļoti svarīga, jo vienīgi, pieņemot izšķirošu lēmumu par fosilā kurināmā aizstāšanu, varēs turpināt rīkoties saskaņā ar ES ilgtspējīgas attīstības politiku un cīņu pret klimata pārmaiņām. Šo mērķi var sasniegt, pamazām pārejot pie ūdeņraža, otrās paaudzes biodegvielas un citu atjaunojamo kurināmo izmantošanas.

1.7.

Lai varētu sniegt nopietnu atbalstu, šīs ilgtermiņa stratēģijas prasībās būs iekļauti īpaši pasākumi tehnoloģisko pētījumu jomā. Tādēļ EESK aicina īstenot mērķtiecīgas pētniecības programmas, sākot ar ātru COM(2007) 571 ierosinātās regulas apstiprināšanu, kas paredz kopīgas tehnoloģijas iniciatīvas (KTI) izveidi, kuras pamatā ir kurināmā elementu un ūdeņraža kopuzņēmums (1). Komiteja atzinīgi vērtē un uzskata par lietderīgām pētījumu programmas, kuru mērķis ir atrast jaunus veidus, kā ražot un izmantot ūdeņradi. Tā pievienojas uzņēmēju un to pētniecības iestāžu, kas aktīvi darbojas ūdeņraža nozarē, aicinājumam Padomei un Parlamentam paātrināt vajadzīgo ierosinājumu apstiprināšanu.

1.8.

EESK mudina Komisiju sākt darbu pie jaunā tīkla pārklājuma sadales jautājuma pārbaudes, jo droša un efektīva uzglabāšana un atbilstīga sadales sistēma ir galvenais elements ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu izplatīšanai.

1.9.

Sākotnējo rīcību vajadzētu koncentrēt uz sašķidrinātās naftas gāzes un metāna izplatīšanu visā Kopienā, jo daudzās ES valstīs tie ir retums vai arī nav nemaz, bet tie piedāvā visātrāko veidu un reālu cerību, kā samazināt atkarību no degvielām, kuru pamatā ir ogleklis. Šāds aizsākums uzglabāšanas un izplatīšanas jomā sekmēs jaunāku, drošāku un efektīvāku tehnoloģiju, kas tuvākajā nākotnē varētu atvieglot gāzu maisījuma un ūdeņraža piegādes vidējo posmu, līdz notiks pilnīga pāreja uz ūdeņraža izplatīšanu.

1.10.

Ir jāveic pasākumi, lai atjaunotu potenciālo lietotāju uzticību un izkliedētu šaubas, kuras joprojām saistītas ar ūdeņraža izmantošanu. Ir jāplāno plašas informācijas programmas ar skaidri noteiktu vēstījumu, lai pārliecinātu sabiedrību, ka šī tehnoloģija jau ir sasniegusi parasto transportlīdzekļu pašreizējo drošības līmeni.

1.11.

EESK piekrīt, ka vispiemērotākais izmantojamais juridiskais instruments ir regula, jo tā nozares ražotājiem nosaka līmeni, kurā jādarbojas, nodrošinot, ka standarti, kas tajā ir noteikti, tiek ieviesti vienlaicīgi visās dalībvalstīs.

1.12.

EESK apstiprina ierosinājumu sagatavot un ieviest pamatstandartus, veicot komitejas procedūru. Tā atzinīgi novērtē arī vienošanās par pārejas periodu attiecībā uz visu standartu pilnīgu piemērošanu; tas, atkarībā no sarežģītības, varētu būt vajadzīgs ražotājiem.

1.13.

EESK atzinīgi novērtē Eiropas klātbūtni Globālajā koordinācijas grupā (GKG), kura cenšas izveidot tipa apstiprināšanas standartus pasaules līmenī, un uzskata, ka Eiropas iesaistīšanās ir svarīga. Tomēr tā uzsver arī to, ka centieni rast vienošanos pasaules līmenī nedrīkst kavēt Eiropas likumdošanas procedūru. Tā kā Eiropai ir pašai savs juridiskais instruments un pieredze Kopienas standartu piemērošanā, tas stiprinās Eiropas klātbūtni visās pasaules organizācijās un nodrošinās to, lai starptautisko noteikumu izveide ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu jomā būtu kas vairāk, nekā tikai vērā ņemama atsauce.

1.14.

Pieredze, kas gūta no tā, ka pastāv likumdošana Kopienas līmenī, un pašreiz notiekošo tehnoloģijas pētījumu nozīmīgie rezultāti varētu palīdzēt veicināt to uzņēmumu konkurētspēju, kuri jau darbojas automobiļu nozarē, ar nosacījumu, ka lielākā daļa nākotnes tirgus ir balstīta uz jaunas tehnoloģijas un kurināmā.

1.15.

EESK uzskata, ka tam visam ir vajadzīgi drosmīgi un savlaicīgi lēmumi, kā arī tālredzīgs stratēģisks redzējums, kas vērsts uz nākotnes scenāriju, kurā ar laiku ūdeņradim būs lielākā un noteicošā loma.

1.16

EESK aicina Komisiju pārskatīt priekšlikumu marķēt ar ūdeņradi darbināmus transportlīdzekļus, tādējādi tos diskriminējot, norādot to “bīstamību”, kaut arī to drošības testu rezultāti ir līdzvērtīgi ar citu degvielu darbināmu transportlīdzekļu testiem. EESK par piemērotāku alternatīvu šādam marķējumam uzskata iespēju norādīt degvielas tipu visiem transportlīdzekļiem, padarot tos skaidri atpazīstamus.

1.17

Apstākļos, kad nav ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu izplatīšanas tīkla, EESK iesaka ieviest tipa apstiprinājumu maziem riforminga blokiem ūdeņraža pārstrādei no metāna (nelielas energoražotnes vai līdzīgas iekārtas). Tas iezīmētu pirmo reālo soli ceļā uz ūdeņraža pieprasījumu jau drīzumā, kamēr galīgais mērķis varētu būt ūdeņraža ražošana no atjaunojamiem resursiem vai biodrogām fotolīzes vai elektrolīzes procesā, lietojot no atjaunojamiem avotiem iegūtu elektroenerģiju.

2.1.

Apspriežamās regulas (COM (2007) 593 galīgā redakcija) izejas punkts ir tāds, ka nav nekādu Eiropas standartu, kuri regulētu ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, lai gan prognozes liecina, ka šādu automobiļu tirgus pieaugs.

2.2.

Tāpat nav arī noteikumu, kas šo nozari regulētu atsevišķās ES dalībvalstīs.

Nevienā no pašreizējiem tiesību aktiem, kas regulē transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, nav iekļauti nekādi vispārīgi standarti ar ūdeņradi darbināmiem transportlīdzekļiem daļēji tāpēc, ka tie ļoti atšķiras no automobiļiem, kuri darbojas ar tradicionālo degvielu.

2.3.

Dažas dalībvalstis ir pieņēmušas pagaidu noteikumus, kuri ievērojami atšķiras cits no cita. Ja šāda situācija turpināsies, tipa apstiprināšanas procedūras, kas attīstās atsevišķās dalībvalstīs, atšķirsies. Rezultātā iekšējais tirgus neizbēgami tiks sadrumstalots un tiks izkropļoti konkurences noteikumi. Tādējādi samazināsies šīs tehnoloģijas reālās iespējas ievērojami veicināt vides uzlabošanu.

2.4.

Tādēļ šis regulas projekts paredzēts, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību un novērstu transportlīdzekļu apriti atsevišķās dalībvalstīs saskaņā ar atšķirīgiem tipa apstiprināšanas standartiem, kas izraisītu neatbilstību starp atsevišķām procedūrām un veicinātu mākslīgus šķēršļus tirdzniecībai Eiropā.

2.5.

Tādējādi ūdeņraža tehnoloģija un ar to saistītās iniciatīvas drīzāk tiktu traucētas, nekā veicinātas, lai gan šī ir viena no ievērojamākajām pieejamajām alternatīvām fosilajai degvielai, kas joprojām veido 98 % no sabiedriskā un privātā transporta un 50 % no primārās enerģijas avotiem, un šis skaitlis var pieaugt līdz 73 %, ja vien netiks pieņemts skaidrs lēmums veikt izmaiņas.

2.6.

Šī regula kopā ar lielām nozares pētniecības programmām, kas iekļautas Septītajā pamatprogrammā, ir svarīgs solis pretī iespējai sagatavot ūdeņraža izmantošanu līdz drošam līmenim, kas panākts, izmantojot tradicionālo tehnoloģiju, un var veicināt potenciālo lietotāju atbalstu.

2.7.

Saskaņoti standarti Kopienas līmenī ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai neapšaubāmi būs izšķirošs solis uz to, lai nostiprinātu lietotāju pārliecību par drošību. Veicināt iedzīvotāju uzticību ūdeņraža lietošanai ir ļoti svarīgi, ja ir jāpastiprina to automobiļu laišana tirgū, kuri izmanto alternatīvu degvielu ar zemu siltumnīcas efektu izraisošas gāzes emisijas daudzumu — tas ir svarīgi, lai varētu aizsargāt vidi pareizi un praktiski.

3.1.

Regulas projekta mērķis ir noteikt ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma standartus, kas būtu spēkā visā ES.

3.2.

Ar to tiek grozīta Pamatdirektīva 2007/46/EK, iekļaujot M1-M2-M3 un N1-N2-N3 (2) kategorijas ar ūdeņradi darbināmus transportlīdzekļus visās EK automobiļu tipa apstiprinājuma procedūrās un iekļaujot ar ūdeņradi darbināmus transportlīdzekļus visās ar tipa apstiprinājumu saistītās direktīvās un regulās.

3.3.

Ierosinājuma juridiskais pamats ir Līguma 95. pants.

Ierosinājumā pilnībā ievērots subsidiaritātes princips, jo politiskos mērķus, kas pieņemti Kopienas līmenī, dalībvalstis nevar sasniegt individuāli. Turklāt procedūra novērš šķēršļu veidošanos vienotajā tirgū.

Tajā saglabāts arī proporcionalitātes princips, kura mērķis ir vienotā tirgus vienmērīga, nepārtraukta darbība un augsts sabiedrības drošības un vides aizsardzības līmenis.

3.4.

Komisija ierosina izmantot regulu, jo tas nodrošinās noteikumu stāšanos spēkā visās dalībvalstīs, un tajā pašā laikā nebūs jāgaida, līdz tie tiks ieviesti valsts likumdošanā. Tādā veidā varēs arī izvairīties no tipa apstiprināšanas standartu pieņemšanas kavēšanās un novērst risku, ka noteikumi to iestrādāšanas laikā varētu ievērojami mainīties.

3.5.

Ierosinājums ir ticis kārtīgi pārbaudīts, konsultējoties ar visām ieinteresētajām pusēm. Sākot ar “Ūdeņraža darba grupu”, pētījumā iesaistījās valstu pārvaldes iestādes, automobiļu ražotāji, automobiļu rezerves daļu piegādātāji un rūpniecības asociācijas.

3.6.

Četras tēmas, kas tika apskatītas, bija šādas:

3.7.

Tika iecelts konsultants, kas apkopoja atbildes par drošību, tehnoloģiju un dažādu iespēju relatīvās izmaksas. Rezultātus izvērtēja lielākie automobiļu nozares uzņēmumi, kuri strādā ar ūdeņraža tehnoloģiju.

3.8.

No šā plašā konsultāciju procesa ir skaidrs, ka labākais rīcības plāns būtu likumdošana Kopienas līmenī, kas izveidotu tipa apstiprināšanas procedūru visiem ar ūdeņradi darbināmiem transportlīdzekļiem.

3.9.

Lai pamatotu šo izvēli, Komisija piedāvāja pētījumu (3), kas pārliecina, ka Eiropas tipa strikta apstiprināšanas process ir vienkāršākais un lētākais veids, ņemot vērā to, cik teorētiski varētu izmaksāt 27 dažādi tipa apstiprināšanas standarti katrā atsevišķā dalībvalstī.

3.10.

Konsultanta novērtējums tika iesniegts Komisijai, kura izveidoja šo ierosinājumu, pamatojoties uz iepriekšējām konsultācijām, tādā veidā uzsākot institucionālu procesu.

3.11.

Komisija uzskata, ka standarti, kas būs noteikti šajā regulā, piedāvās ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu lietotājiem vajadzīgās garantijas attiecībā uz drošību un sniegs ievērojamu labumu vides aizsardzībai.

3.12.

Galamērķis ir tāds, ka 36 mēnešus pēc regulas stāšanās spēkā, ūdeņraža sistēmām, visām sastāvdaļām, kas ir kontaktā ar ūdeņradi, un izmantotajiem materiāliem, ir pilnībā jāatbilst šajā regulā noteiktajiem standartiem.

4.1.

Uzklausīšanas sanāksmē, kurā piedalās Komisijas pārstāvji, zinātnieki, ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu izstrādē iesaistītu ražotāju pārstāvji, Eiropas apvienības, patērētāji un kurināmā elementa ražotāji, izskanēja vērtīgas idejas un informācija par pēdējiem tehnoloģijas sasniegumiem.

4.2.

Tajā uzsvēra sabiedrības informētības un atsevišķu pasākumu nozīmīgumu, piemēram, vairākus gadus Romā notiekošais (H2 Roma) pasākums, kurā sabiedrību iepazīstina ar ražotājiem, demonstrē tehnoloģijas izstrādi un vairo izpratni par tehnoloģiju, ko vairums iedzīvotāju līdz šim uzskatījuši par bīstamu. Klātesošie bija ieinteresēti EESK — kultūras vidutājas — lomā.

4.3.

Gan ražotāji, gan patērētāji uzsvēra, ka ir vajadzīga liela paļāvība par šo transportlīdzekļu drošumu, par glabāšanas un izplatīšanas iespējām, kā arī par ūdeņraža resursiem. Pētījumiem būtu nepieciešams lielāks atbalsts. Viņi atzinīgi vērtēja nesenās Eiropas ierosmes veicināt kurināmo elementu, lemjot par finansējumu kopīgas tehnoloģijas iniciatīvai.

4.4.

Neatkarīgi testi ir parādījuši, ka ar ūdeņradi darbināmie transportlīdzekļi bez uzpildīšanas jau var nobraukt līdz pat 600 km. Nākamās pārbaudes tiek gatavotas.

4.5

Kā parādīja noklausīšanās, ar ūdeņradi darbināmi transportlīdzekļi pašlaik ir tehnoloģiska realitāte. Tomēr pietrūkst ekonomisko un sociālo nosacījumu, lai tos varētu tirgot. Tipa apstiprinājuma regulējums novērsīs sākotnējos šķēršļus.

5.1.

EESK apstiprina šīs regulas saturu un atzinīgi novērtē saskaņotu standartu noteikšanu ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam Kopienas līmenī. Tas ir solis uz priekšu, jo šā brīža situācijā likumdošanas trūkums izkropļo konkurenci un sadrumstalo iekšējo tirgu. Ir svarīgi, lai regulu apstiprinātu ātri arī drošības un vides aizsardzības apsvērumu dēļ.

5.2.

EESK atzīst, ka noteikta modeļa trūkums neizbēgami attur vajadzīgās nozīmīgās investīcijas tehnoloģijas attīstībai, lai ūdeņradi varētu izmantot kā degvielu nākotnes automobiļos.

5.3.

Regula varētu būt saskaņā ar ES ilgtspējīgas attīstības politiku un cīņu pret klimata izmaiņām, kas ir pamatā Komitejas iniciatīvām un ir nozīmīgs atbalsts Lisabonas stratēģijas pamatmērķiem.

5.4.

EESK ir pārliecināta — ja vien ar ūdeņradi darbināmi transportlīdzekļi neattīstīsies ļoti ātri un plašā mērogā un fosilā degviela pamazām netiks aizvietota, vides ieguvumi būs ļoti ierobežoti un tādējādi nenozīmīgi. Tā apgalvo, ka ūdeņraža, otrās paaudzes biodegvielas un citu atjaunojamo degvielu izmantošana varētu padarīt iespējamu vides ilgtspēju un veidotu nopietnu pamatu cīņā pret klimata pārmaiņām.

5.5.

EESK apgalvo, ka ejamais ceļš, lai mainītu pašreizējo tendenci, — kad enerģijas pieprasījums, pirmkārt, tiek apmierināts ar fosilo degvielu, kas šobrīd veido 85–90 % no pasaules enerģijas piegādes, — veicinās ūdeņraža izmantošanu un pētījumus ūdeņraža un kurināmā elementu jomā. Visos nākotnes iespēju pētījumos ir jāņem vērā fakts, ka turpmākā fosilās degvielas izmantošana būs saistīta ar tās trūkumu un nepārtrauktu cenu pieaugumu.

5.6.

EESK nesen pieņemtajā atzinumā (4) pilnībā atbalstīja Komisijas ierosinājumu (COM(2007) 571 galīgā redakcija) piešķirt aptuveni EUR 470 miljonus kopīgai tehnoloģijas iniciatīvai (KTI) “degvielas elementiem un ūdeņradim”, kas ļaus Komisijai, dalībvalstīm un rūpniecībai ieguldīt dažādus resursus plašā pētniecības iniciatīvā, lai uzsāktu programmas, kuru mērķis būtu stratēģiskās diversifikācijas un enerģijas nākotnes pieejamības nozares.

5.7.

Nākamajā atzinumā par enerģijas maisījumu transportā (5) EESK “uzskata, ka ievērojams finansējuma palielinājums pētniecībai ūdeņraža ražošanas un lietošanas jomā (…) būtu ļoti svarīgs” un “no to uzņēmējdarbības un pētniecības centru puses, kas aktīvi darbojas ūdeņraža izmantošanā, aicina Padomi un Parlamentu paātrināt ierosinājuma apstiprināšanas procesu”.

5.8.

Kurināmā elementi ir enerģijas pārveidotāji, kas ievērojami samazina siltumnīcas efektu izraisošu gāzu un citu piesārņojuma elementu rašanos. Attiecībā uz biomasas apstrādi EESK šajā pašā atzinumā uzmanīgi aplūko jaunākos sasniegumus jauna kurināmā elementu katalizatora izstrādē, kas ir ļoti daudzsološa tehnoloģija tīras enerģijas piegādei transportlīdzekļiem.

5.9.

Uzsverot, ka ūdeņraža izmantošana, pamazām aizvietojot fosilo degvielu, ir vajadzīga un vēlama, Komiteja norāda, ka mērķi ieviest ar ūdeņradi darbināmus transportlīdzekļus apritē nevar sasniegt bez ievērojamām investīcijām visās ar to saistītajās pētniecības jomās. Šā iemesla dēļ EESK vēlētos redzēt pētniecības programmas ar mērķi saliedēt šo stratēģiju.

5.10.

Komiteja uzskata, ka, lai gan šā procesa lielās izmaksas ir problēma, tehnoloģijas attīstībai šajā jomā nedrīkst ļaut kļūt lēnākai. Tā cieši uzrauga visas programmas, kuru mērķis ir meklēt jaunus ekoloģiski draudzīgus veidus, kā ražot ūdeņradi, ņemot vērā, ka esošās metodes, kur 90 % ūdeņraža tiek iegūti no metāna, pamatā ir enerģijas avots, kura daudzums ir ievērojams, taču ne bezgalīgs.

5.11.

EESK uzsver, ka, izvērtējot katras tehnoloģijas attīstības izmaksas, lielākās nepieciešamās summas būtu jāvērtē ne tikai saistībā ar plašo privāto transportlīdzekļu nozari, bet arī no stratēģiskas, uz nākotni vērstas perspektīvas, ņemot vērā nākotnes ieguvumus, kas varētu rasties, plašāk izmantojot ūdeņradi, piemēram, sabiedriskajam un privātajam transportam, kravas transportam, vilcieniem un ūdens transportam, pēc iespējas vairāk izmantojot ūdeņradi elektrostacijās, lai gan tā ir vēl tālāka perspektīva.

5.12.

EESK ir pilnīgi pārliecināta, ka tad, ja šīs lielās pētniecības programmas attīstīsies vēlamajā veidā un saņems vajadzīgo politisko un finanšu atbalstu no visām ieinteresētajām pusēm, ir ļoti liela iespēja samērā ātri uz ceļiem ieraudzīt daļēji vai pilnībā ar ūdeņradi darbināmus transportlīdzekļus.

5.13.

Konkrēts šīs pozitīvās tendences piemērs ir pastāvīgi pieaugošais taksometru ar hibrīdu degvielas padeves sistēmu daudzums Ņujorkas ielās, kur pozitīva pilsētvides politika apvieno vides aizsardzību ar tirgus likumiem. Tas skaidri parāda, ka mākslīgas barjeras celšana šādas tehnoloģijas attīstībai bieži slēpj savtīgas intereses.

5.14.

Visos atzinumos par šo tēmu EESK ir atbalstījusi izvēli izmantot ūdeņradi, kas neatkarīgi no šobrīd zināmajiem ierobežojumiem ir nākotnes izaicinājums. Komiteja cieši uzrauga nesen ieplānotās iniciatīvas, kas izmanto dažādas ražošanas un piegādes tehnoloģijas, un veido pamatu ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu izmantošanai nākotnē.

5.15.

Tādēļ EESK vēlas vēlreiz mudināt Komisiju pārbaudīt alternatīvas degvielas izplatības tīkla pārklājuma jautājumu, sākot ar saspiestu dabasgāzi, kas Eiropā ir izplatīta nelielā mērogā dažās dalībvalstīs, bet citās tās nav nemaz, ar dažiem pozitīviem izņēmumiem, tostarp Poliju.

5.16.

Uzglabāšanas un izplatības joma ir konkrēts mērķtiecīgu pētījumu piemērs šajā nozarē. Inovatīvas tehnoloģijas nepieciešamība gāzes sadales jomā ir fundamentāls un ļoti nozīmīgs jautājums jauno transportlīdzekļu izplatīšanas ziņā — gan dažādu gāzu iespējamā maisījuma pārejas fāzē, gan saistībā ar galīgo mērķi panākt ūdeņraža degvielas izmantošanu.

5.17.

Vēl efektīvākas un drošākas sadales sistēmas ir ļoti nepieciešamas, izmantojot pieredzi, kas iegūta divās rūpnīcās, kas šobrīd darbojas Eiropā — Mantovā (Itālijā) un Minhenē (Vācijā) — un kas virza pētījumus pretī aizvien modernākām sistēmām, kuras vērstas uz augstu drošības un vides aizsardzības standartu sasniegšanu.

5.18.

Šo iemeslu dēļ EESK uzskata, ka augsta drošības un efektivitātes līmeņa sasniegšana gāzveida kurināmā glabāšanā un sadalē šajā fāzē ir ļoti svarīga, un tādēļ ir nepieciešama plaša sašķidrinātās naftas gāzes un metāna rūpnīcu izplatīšanas programma visā Eiropā. Tas ir mērķis, kas steidzami jāīsteno, ja runa ir par atkarības samazināšanu no kurināmā, kas ir uz oglekļa bāzes, kā pārejas fāzi pirms ūdeņraža izplatīšanas galīgā posma. Tehnoloģijas, kas nepieciešamas gāzes un ūdeņraža uzglabāšanai un sadalei, ir ļoti līdzīgas, un tāpēc pirmo attīstība neizbēgami veicinās arī ūdeņraža attīstību.

5.19.

EESK apzinās, ka ūdeņraža lietošana joprojām rada problēmas, ja runa ir par izmaksām un atsevišķu elementu drošību. Vairākās valstīs veiktie detalizētie testi liecina, ka agrāk atklātās nepilnības iespējams pilnībā pārvarēt, nodrošinot ūdeņraža lietošanas drošību tajā pašā līmenī kā ierastajai tehnoloģijai. Šā mērķa sasniegšana un lielu informācijai paredzētu programmu uzsākšana varētu palīdzēt veidot nākotnes lietotāju uzticību, kas ir ļoti svarīga šīs tehnoloģijas izmantošanas pilnīgai uzsākšanai.

5.20.

Šā iemesla dēļ ir ļoti svarīgi, lai šo uz ūdeņradi balstīto stratēģiju papildinātu informatīva programma, lai tādējādi risinātu un pārvarētu to potenciālo lietotāju šā brīža šaubas, kuri uzskata ūdeņradi par augsta riska produktu.

5.21.

Pareizi izplatītai informatīvajai programmai ir jāietver skaidrs ziņojums — ūdeņraža tehnoloģija jau ir sasniegusi tradicionālo transportlīdzekļu pašreizējo drošības līmeni, arī ceļu satiksmes negadījumos. Tas ir svarīgi, lai Komisija paredzējums, ka līdz 2020. gadam uz Kopienas ceļiem būs 1 miljons transportlīdzekļu (Ietekmes novērtējums, 34. lpp), būtu ticams.

5.22.

Šī regula, kas Kopienas līmenī nosaka saskaņotus standartus ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam, ir pirmais solis ceļā uz šādas saskaņas veidošanu. Būtisku iemeslu dēļ ir jāuzsver, ka šīs degvielas izmantošanai ir ļoti liela nozīme vides aizsardzībā, jo tā nerada ne siltumnīcas efektu izraisošu gāzi, ne piesārņojumu, kura pamatā ir ogleklis.

5.23.

EESK piekrīt regulas izvēlei kā priekšlikuma juridiskajam instrumentam, jo tā rada darba lauku nozares ražotājiem, jo visi standarti, kas tajā iekļauti, tiek nekavējoties piemēroti visās dalībvalstīs.

5.24.

EESK apstiprina ierosinājumu sagatavot un ieviest pamatstandartus, veicot komitejas procedūru. Tā atzinīgi novērtē arī vienošanās par pārejas periodu; tas atspoguļo tehnoloģijas sarežģītību, kas ražotājiem reizēm būs jāpiemēro.

5.25.

EESK atbalsta un uzskata par svarīgu Eiropas piedalīšanos kopā ar Japānu un ASV Globālajā koordinācijas grupā (GKG), kuras mērķis ir apstiprināt visai pasaulei kopīgu ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas procedūru.

5.26.

Tomēr risinājuma meklēšana šajā līmenī nedrīkst kavēt Kopienas likumdošanas procesu, jo laiks, kas vajadzīgs, lai panāktu vienošanos pasaules mērogā, ir ilgāks nekā šīs regulas termiņš. Tiešām, tiklīdz ES būs īpašs likumdošanas instruments un sava īstenošanas pieredze, tai būs lielāka ietekme GKG un tā varēs novērst centienus pieņemt noteikumus, kuru pamatā būtu tikai šobrīd pieejamā pieredze, piemēram, Japānas pieredze.

5.27.

Nopietna Eiropas klātbūtne pasaules lēmumu pieņemšanas organizācijās ir svarīga arī tamdēļ, lai saglabātu lielāko transportlīdzekļu ražotāju, kuri darbojas Eiropas līmenī, augsto konkurētspēju, ko nedrīkst zaudēt līdz ar attīstību tirgū, kurā svarīga ir spēcīga, savlaicīga un uz modernas tehnoloģijas balstīta klātbūtne, lai nākotnē iegūtu lielāko tirgus daļu.

5.28.

Lai gan tipa apstiprinājums ir tikai viens rādītājs vispārējā procesā, tas ir nozīmīgs solis ceļā uz alternatīvu degvielu pieejamību, kas var atbrīvot Eiropu no fosilā kurināmā atkarības un sniegt lielus ieguvumus apkārtējai videi, gatavojot mūs laikam, kad agrāk vai vēlāk šis resurss lēnām, bet noteikti beigsies.

5.29.

Tam visam ir nepieciešami drosmīgi lēmumi un ilgtermiņa stratēģiska perspektīva, kuras mērķis ir gan šā brīža, gan nākotnes scenārijs, kurā ūdeņradim ir atvēlēta galvenā loma.

3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/7

1.1.

EESK uzskata, ka Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts (EMUA), kuru tā vairākkārt rosinājusi izstrādāt, ļaus atjaunināt Eiropas Mazo uzņēmumu hartu un ievērojami veicināt mazo uzņēmumu potenciālu, kā arī pārbaudīt ES iestāžu un dalībvalstu patieso vēlmi apliecināt stingru un noturīgu MVU un mikrouzņēmumu atbalsta politiku.

1.2.

Šī politika jāīsteno ne tikai ekonomisko grūtību periodā, kad politiskās aprindas no jauna pievērš uzmanību MVU un mikrouzņēmumiem, lai palielinātu darba vietu skaitu un mazinātu bezdarba rādītājus; tai jākļūst par vispusīgu ilgtermiņa atbalsta politiku uzņēmumu konkurētspējas sekmēšanai.

1.3.

EESK ierosina desmit pamatpasākumus MVU atbalstam un to attīstības veicināšanai, nodrošinot to darbībai labvēlīgu vidi, kā arī Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta atbalstam, lai tas nebūtu vienīgi politiska deklarācija, proti:

1.4.

EESK aicina piemērot EMUA kā juridiski saistošu instrumentu visos līmeņos.

1.5.

Komiteja aicina ar EMUA palīdzību sekmēt MVU sociālo partneru dialogu, lai nodrošinātu vislabvēlīgākos darba apstākļus radošuma un inovācijas veicināšanai, īpašu uzmanību pievēršot darba drošības uzlabošanai un efektīvai riska analīzei.

2.1.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Eiropas Savienības ekonomikā ir būtiska nozīme, jo tie ir galvenais faktors, lai nodrošinātu izaugsmi un nodarbinātību ES līmenī un lai risinātu globalizācijas radītās jaunās problēmas. MVU atbalsta politikas īstenošanas no 2005. līdz 2007. gadam novērtējuma rezultāti liecina, ka, piemērojot principu “Vispirms padomā par mazajiem uzņēmumiem”, ir panākts ievērojams progress gan Kopienas, gan valstu līmenī.

2.2.

Eiropas Komisija norādīja uz nepieciešamību pilnībā izmantot MVU izaugsmes un darba vietu radīšanas potenciālu, kā arī to inovācijas kapacitāti. Šī nostāja atspoguļota 2007. gada 11. decembrī pieņemtajā ziņojumā par Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjaunināto stratēģiju. Šajā sakarā tika ierosināts Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta (EMUA) koncepts, kura galvenais mērķis būtu noteikt konkrētus principus un pasākumus Eiropas MVU vides attīstībai, pilnībā ievērojot to dažādību. Šo iniciatīvu atzinīgi novērtēja 2007. gada decembra Eiropadomes sanāksmē, savukārt Komisijas mērķis ir 2008. gada jūnijā nākt klajā ar priekšlikumu.

2.3.

Šajā sakarā jāatgādina, ka EESK nesen ir izstrādājusi vai pašreiz izstrādā vairākus citus atzinumus par MVU atbalsta politiku, tostarp:

2.4.

Padomes prezidentvalsts Slovēnija lūdz EESK sagatavot politiska rakstura ierosinājumus MVU izaugsmes veicināšanai. Tas nozīmē, ka EESK nav jāizstrādā jauns tehnisku pasākumu saraksts, kuru mērķis būtu MVU individuāla izaugsme, bet gan jāierosina strukturētāka politika un novatoriska pieeja MVU atbalsta jomā.

2.5.

Prezidentvalsts Slovēnija īpaši uzsver divas prioritātes:

2.6.

Prezidentvalsts Slovēnija lūdz EESK sagatavot atzinumu saistībā ar Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta projekta izstrādi.

3.1.

EESK iepriekšējos atzinumos minēts, ka MVU atbalsta jomā panākts ievērojams progress, īpaši attiecībā uz piekļuvi finansējumam un administratīvo vienkāršošanu. Komiteja ar gandarījumu atzīmē, ka Eiropas iestādes būtiski mainījušas nostāju par labu mazajiem uzņēmumiem, un pauž cerību, ka šādu nostāju nepamato vienīgi pašreizējie sarežģītie ekonomiskie un sociālie apstākļi. Lai arī minētie panākumi ir nenoliedzami, tomēr pēdējos gados īstenotajām politikām raksturīgas vairākas nepilnības.

3.2.

EESK uzskata, ka Eiropas Mazo uzņēmumu harta nav sasniegusi tās stratēģiskos mērķus, jo tā nav juridiski saistoša un tā drīzāk ir palikusi vienkāršas politiskas deklarācijas līmenī. Jāpastiprina hartas īstenošana gan dalībvalstu, gan reģionālajā līmenī, kā arī jāatsāk ikgadējo novērtējumu un ieteikumu sniegšana dalībvalstīm.

3.3.

Turklāt bieži tiek minēts, ka sadarbību ar dažādu kategoriju MVU var ievērojami uzlabot; EESK uzskata, ka Eiropas, valstu un reģionālajā līmenī ir jāiedibina jauna dialoga kultūra, kas ļautu nostiprināt un oficiālā līmenī īstenot sadarbību starp iestādēm un starpnieku organizācijām, kas pārstāv dažādas MVU kategorijas.

4.2.1.

Pārzināt un informēt par dažādu MVU kategoriju iezīmēm. Ikvienas Kopienas politikas pamatā jābūt skaidri noteiktiem kritērijiem, kas ļautu apzināt situāciju. MVU jēdziens ietver ļoti dažādas uzņēmumu iezīmes, kategorijas vai veidus (viena īpašnieka uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, uzņēmums, kurā nav neviena algota darbinieka vai kurā ir līdz 250 darbiniekiem, amatniecības un tirdzniecības uzņēmumi, sociālās jomas vai brīvo profesiju uzņēmumi), kuru darbības jomas, apstākļi un vajadzības ir ļoti atšķirīgas. Dati par dažādām MVU kategorijām bieži vien ir nepilnīgi vai arī to nav vispār. Analīzes, ko veica iepriekšējais Eiropas MVU novērošanas centrs, bieži vien atspoguļoja būtiskākos rādītājus. EESK pauž gandarījumu, ka Uzņēmējdarbības ĢD ir atjaunojis novērošanas centra darbību un aicina:

4.2.2.

Iekļaut MVU dimensiju visās Kopienas politikās: Lai arī politiskās deklarācijās pausts atbalsts mazajiem uzņēmumiem, EESK secina, ka visu līmeņu likumdevējiem vai nu reālās situācijas nepārzināšanas dēļ, vai arī vienkāršošanas nolūkā, joprojām ir izteikta tendence sistematizēt liela uzņēmuma modeli un piemērot “bonzai” principu, proti, ka viss, kas nāk par labu lielam uzņēmumam, nāk par labu arī mazam uzņēmumam. Šāda teorētiska pieeja vienotam ekonomiskajam modelim ir pretrunā ar uzņēmējdarbības formu un kultūru daudzveidību, kā rezultātā vairāk nekā 90 % Eiropas uzņēmumu uzskata, ka Kopienas politikās viņu intereses netiek ņemtas vērā. EESK īpaši vērš Kopienas iestāžu un dalībvalstu uzmanību uz to, ka pašreiz mazie un mikrouzņēmumi ir Kopienas tautsaimniecības un nodarbinātības galvenais faktors, bet, pretēji to gribai, šie uzņēmumi var kļūt par vājo punktu, jo dažādu līmeņu valsts iestādes nepievērš tiem pietiekamu uzmanību. Aicinot konkretizēt EMUA, Komiteja sagaida, ka visās politikās, programmās un sarunās, tostarp sociālā dialoga un starptautisko attiecību ietvaros Kopienas, valsts un reģionālajā līmenī, obligāti tiktu ņemtas vērā dažādu MVU kategoriju vajadzības un īpatnības.

4.2.3.

Turpināt administratīvās vienkāršošanas politiku: EESK rosina Komisiju aktīvāk īstenot Kopienas tiesību aktu vienkāršošanu un jo īpaši aicina Kopienas iestādes un dalībvalstis īstenot efektīvāku vienkāršošanas politiku, pamatojoties uz šādiem pieciem punktiem:

4.2.4.

Atbalstīt starpnieku organizāciju veiktos atbalsta un konsultāciju pasākumus. Sniedzot visiem MVU tehnisku palīdzību, kas prasa īpašu kompetenci, ko nevar nodrošināt jaunais Eiropas uzņēmumu tīkls (Enterprise Europe Network), starpnieku organizācijām, kas pārstāv dažādas MVU kategorijas, ir būtiska nozīme Kopienas politiku sekmīgā īstenošanā. Neaizvietojama ir to nozīme informācijas un palīdzības sniegšanā uzņēmumiem, tādējādi ļaujot pielāgot tiesību aktus katra konkrētā uzņēmuma īpatnībām un īstenot tiesību aktus mikroekonomikas un vietējā līmenī, tostarp mikrouzņēmumiem tuvākajā līmenī. EESK uzskata, ka ir būtiski svarīgi, lai valsts iestādes visos līmeņos īstenotu mērķtiecīgu politiku starpnieku organizāciju darbības atbalsta jomā un ka MVU interesējošajās Kopienas programmās būtu skaidri jāparedz šo organizāciju atbalsta pasākumi. EESK arī aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus ņemt vērā secinājumus, kas pieņemti Štutgartē notikušajā Eiropas Amatniecības un mazo uzņēmumu ceturtajā konferencē.

4.2.5.

No jauna uzsākt uzņēmumu sadarbības un organizāciju apmaiņas programmas. EESK aicina Komisiju atsākt īstenot uzņēmumu reģionālās sadarbības programmas, kas iepriekš apliecinājušas savu lietderību; ir jāatbalsta arī starpnieku organizāciju īstenotie pasākumi vai arī jāizveido struktūrvienības minētās sadarbības veicināšanai.

4.3.1.

EESK atzinīgi vērtē Padomes un Komisijas nostāju, ar ko atbalsta Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta izstrādi, vēl jo vairāk tādēļ, ka Komiteja jau vairākkārt ir aicinājusi izstrādāt EMUA (1). Komiteja uzskata, ka EMUA efektivitāti var panākt, ievērojot šādus nosacījumus:

4.3.1.1.

īstenojot EMUA, visos līmeņos ir jāpanāk iespējami labvēlīga vide MVU un mikrouzņēmumiem un jārod konkrēti risinājumi dažādām problēmām, ar ko MVU saskaras to darbības laikā, tai skaitā saistībā ar īpašumtiesību nodošanu vai pārņemšanu; šajā sakarā EMUA nedrīkst negatīvi ietekmēt MVU strādājošo darba apstākļus, bet gan, pateicoties uzsāktajām iniciatīvām, tam efektīvāk jānodrošina MVU darbinieku interešu aizstāvība;

4.3.1.2.

tam ir jāsniedz reāla pievienotā vērtība un tas nedrīkst aprobežoties vienīgi ar esošajām programmām vai dažādu pašreiz uzsākto pasākumu koordinēšanu;

4.3.1.3.

akts nedrīkst kļūt par vēl vienu nodomu deklarāciju, piemēram, kā tas diemžēl bija Eiropas Mazo uzņēmumu hartas gadījumā, un aprobežoties tikai ar Kopienas iestāžu un dalībvalstu politiskajām saistībām; Eiropas MVU un mikrouzņēmumi ir pelnījuši labāku attieksmi, turklāt EESK uzskata, ka juridiska statusa piešķiršana EMUA apliecinātu ES vēlmi izvērst aktīvāku darbību MVU un mikrouzņēmumu atbalsta jomā;

4.3.1.4.

EMUA jābūt juridiski saistošam visā tā kopumā lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas, valsts un reģionālajā līmenī un tas jāattiecina uz visu līmeņu valsts iestādēm, savukārt tā īstenošanai jābūt dalībvalstu kompetencē (2);

4.3.1.5.

tas jāpiemēro visās Kopienas politikās, iekļaujot MVU dimensiju visās politikās un izstrādājot visaptverošu pieeju, ar ko nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemti vērā visi politiskie aspekti un jauno noteikumu ietekme uz dažādām MVU kategorijām.

4.3.2.

EESK aicina iekļaut EMUA piecus nozīmīgākos politiskos pasākumus, kas ļautu nodrošināt, ka tiesību akti neierobežo dažādu MVU kategoriju attīstību un konkurētspēju.

4.3.2.1.

Nodrošināt, ka Kopienas tiesību aktu izstrādē visos līmeņos tiek ņemta vērā dažādu MVU kategoriju īpatnības un vajadzības. Tādēļ jāizstrādā pamatnoteikums, ko piemēro visos lēmumu pieņemšanas līmeņos un kas paredz, ka tiesību aktu priekšlikumi ir jāizstrādā, ņemot vērā MVU, īpaši mikrouzņēmumu, vajadzības un vēlmes, un piemērojot principu “Vispirms padomā par mazajiem uzņēmumiem”, īpašu uzmanību pievēršot pašnodarbinātajām personām, kas pārstāv vairāk nekā pusi no Eiropas uzņēmumiem. Saskaņā ar Konkurētspējas padomes sanāksmē 2006. gada 13. martā izteikto prasību īpaša uzmanība jāvelta regulārām konsultācijām ar MVU pārstāvošajām organizācijām, kā arī šo organizāciju ekspertu dalībai visās reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa konsultatīvajās komitejās, kurās izskata jautājumus, kas varētu skart MVU darbību.

Šajā sakarā EESK aicina katrā Komisijas ģenerāldirektorātā iecelt vienu darbinieku, kas būtu atbildīgs par MVU un kura uzdevums būtu uzraudzīt, lai tiesību aktos un ĢD īstenotajās programmās tiktu iekļautas MVU un mikrouzņēmumu prioritātes un vēlmes.

4.3.2.2.

Nodrošināt tiesību aktu atbilstību pamatprincipiem. EESK uzskata, ka tiesību aktu, programmu, kolektīvo vai individuālo MVU atbalsta iniciatīvu efektivitāti visos līmeņos nosaka četri principi, kas būtu jāiekļauj EMUA un sistemātiski jāpiemēro Eiropas, valstu un reģionālajā līmenī:

EESK atzīmē, ka administratīvajām procedūrām jābūt pilnībā pārredzamām, nodrošinot MVU piekļuvi jebkuriem administratīviem datiem, kas uz tiem attiecas, un iespēju tos mainīt, ja nepieciešams.

4.3.2.3.

Īstenot paplašinātu un saskaņotu politiku inovācijas sekmēšanai. EESK aicina Komisiju, dalībvalstis, vietējā un reģionālā līmeņa politiskos pārstāvjus sniegt atbalstu ne tikai inovācijai augsto tehnoloģiju nozarē, bet arī īstenot aktīvāku politiku, iekļaujot inovācijas veicināšanas pasākumu programmās zemo un vidējo tehnoloģiju nozari un ar tehnoloģiju nesaistītu inovāciju, kas raksturīga MVU, īpaši mikrouzņēmumiem.

Jaunais Eiropas Uzņēmumu konsultāciju tīkls vien nespēs nodrošināt efektīvu atbalstu visiem uzņēmumiem, kuriem ir inovācijas potenciāls. Tādēļ EESK aicina EMUA izvirzīt šādas prioritātes:

4.3.2.4.

Paplašināt piekļuvi Kopienas programmām. EESK uzskata, ka sarežģītās administratīvās procedūras un daudzveidīgas prasības arvien vairāk apgrūtina vai pat liedz mazo uzņēmumu līdzdalību Kopienas programmās. Rodas paradoksāla situācija, kad starpnieku organizācijas arvien retāk izrāda interesi par minētajām programmām. Piemēram, pašreizējie juridiskie ierobežojumi neļauj īstenot novatoriskus pasākumus, atbalstīt eksperimentālos pilotprojektus, līdz ar to liedzot ES īstenot daudzus inovāciju priekšlikumus. EESK uzskata, ka jāpārskata principi un pasākumi: šis darbs būs apjomīgs, tādēļ šā atzinuma mērķis nav ierosināt konkrētos vajadzīgos grozījumus, bet gan aicināt Komisiju EMUA ietvaros cieši sadarboties ar MVU pārstāvošajām organizācijām, lai izstrādātu jaunus nosacījumus programmu izstrādei un līdzdalībai tajās vietējā un reģionālajā līmenī.

Šajā sakarā ar struktūrfondu palīdzību jāsekmē MVU piekļuve publiskajam iepirkumam, īpaši vismazāk attīstītajos reģionos (3).

4.3.2.5.

Atvieglot un sekmēt uzņēmumu īpašumtiesību nodošanu — pārņemšanu. EESK īpaši uzsver problēmas saistībā ar uzņēmumu, īpaši pilsētu un lauku mazo ražošanas uzņēmumu un pakalpojumu sniedzēju īpašumtiesību nodošanu un pārņemšanu: to darbības iespējama, bet ne neizbēgama, pārtraukšana negatīvi ietekmēs minēto reģionu saimniecisko aktivitāti un stāvokli nodarbinātības jomā. Pirmkārt, jāveicina pārdevēju un tirgotāju tuvināšanas shēmu izstrāde un atvieglojumi finanšu un nodokļu jomā, otrkārt, jārosina uzņēmēji sekmīgāk īstenot kapitalizāciju, lai nemazinātos uzņēmuma aktīvu vērtība.

Uzņēmējdarbības īpatnības atsevišķās zonās, piemēram, lauku rajonos, liek attīstīt tādas jaunas metodes kā publiskā un privātā sektora partnerība.

4.4.1.

Lai nodrosinātu EMUA efektivitāti, EESK aicina Padomi un Parlamentu pieņemt minētos noteikumus kā juridiski saistošu dokumentu Eiropas, valstu un reģionālajā līmenī.

4.4.2.

Šajā sakarā EESK uzskata, ka reizi gadā Kopienas un valstu līmenī ir jānovērtē EMUA un MVU atbalsta politiku īstenošana un jāsniedz pārskats par panākto progresu; šis ikgadējais ziņojums ir jāiekļauj atsevišķā nodaļā saistībā ar Lisabonas stratēģijas īstenošanu.

4.4.3.

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija varēs sniegt ieteikumus EMUA un MVU atbalsta politiku īstenošanas jomā gan dalībvalstīm, gan reģioniem, un uz to pamata izstrādāt savu nostāju.

4.4.4.

EESK prasa ikgadējo novērtējumu rezultātā, ja tas nepieciešams, pielāgot vai pārskatīt EMUA un MVU atbalsta politikas.

4.4.5.

EESK iesaka Komisijai un Padomei iesaistīt EMUA izstrādē un īstenošanā MVU kategorijas pārstāvošās organizācijas.

3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/12

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ļoti atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Noturīgas un ilgtspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma” un atbalsta Komisijas apņemšanos saskaņotā veidā nostiprināt tūrisma politiku un stratēģiju nākamajiem gadiem, izmantojot minēto programmu, kuras mērķis ir šo stratēģiju un politiku piemērot ikdienas dzīvē. Jaunā politika jau izvirzīta Komisijas paziņojumā “Atjauninātā ES tūrisma politika: veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību”.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus īsi apkopot daudzus un ļoti nozīmīgus dokumentus, atzinumus un debates. Uzdevums labi saprotamā veidā plašai publikai darīt zināmus tūrisma noturības grupas un ziņojumu sagatavojušo ekspertu darba, kā arī vēlākā posmā veikto konsultāciju ar sabiedrību rezultātus ir izpildīts veiksmīgi.

1.3.

EESK atbalsta gan to, ka jaunās tūrisma politikas pamatā ir atjaunotā Lisabonas stratēģija, gan arī vispārējos izvirzītos mērķus, proti, uzlabot konkurētspēju un ilgtspējību un jo īpaši saimniecisko labklājību, sociālo līdztiesību un kohēziju un vides un kultūras aizsardzību.

1.4.

EESK piekrīt arī Komisijas paziņojumā minētajām problēmām un piedāvātajiem līdzekļiem to risināšanai. Ieteiktajā metodoloģijā paredzēta visu ieinteresēto pušu iesaistīšanās, izmantojot dažādas sadarbības un “konkurējošas sadarbības” formas, līdzdarbību uzskatot par jaunās tūrisma politikas un tās ieviešanas programmas galveno elementu. Komisijas paziņojumā minēto problēmu nozīmīgums ir skaidri saprotams, un pastāvīgi veiktie pētījumi par siltumnīcefekta gāzu negatīvo ietekmi uz ilgtspējību turpmāk jāizmanto kā programmas pamatelements.

1.5.

Komiteja uzskata, ka Komisijas pieeja, ar kuru saskaņā tā apņemas jauno politiku īstenot, izmantojot ieinteresēto pušu dialogu, sadarbību, atbalsta pasākumus un koordināciju, ir atbilstoša. Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma ir konkrētas metodoloģijas un visām Eiropas tūrismā iesaistītajām pusēm piedāvāto īstenošanas instrumentu turpmāka virzība. Komiteja tomēr uzskata, ka Komisija ar Uzņēmējdarbības ĢD starpniecību var iesaistīties aktīvāk, un tai būtu jāuzņemas vairāku Eiropas mēroga iniciatīvu īstenošanas vadība. Tādas iniciatīvas ir, piemēram, sociālais tūrisms, tūrisms visiem, apmācība tūrisma jomā. Jo īpaši Komisijai un pārējām iestādēm tūrisma noturības veicināšanā un šā mērķa īstenošanai paredzētās programmas pasākumos ir jācenšas plašāk iesaistīt mazos, vidējos un mikrouzņēmumus. EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izvirzīt “Izcilākos Eiropas tūrisma galamērķus”, uzskatot to par labu praksi un panākumu piemēru.

1.6.

EESK atkārtoti ierosina veicināt Eiropas Tūrisma foruma izveidi un pastiprināti sekmēt diskusijas un pētījumu par Eiropas Tūrisma padomes un Eiropas Tūrisma aģentūras izveidi. Abas minētās struktūras varbūt varētu organizēt tūrisma forumus, kuros tiktos tūrisma pakalpojumu sniedzēji un dažādas ieinteresētās puses, lai pilnveidotu un izplatītu informāciju par noturīgu un konkurētspējīgu tūrismu, uzraudzītu atbilstību tūrisma politikai un Eiropas tūrisma programmai un jo īpaši mēģinātu noteikt attīstības tendences tūrisma nozarē, kā arī paredzētu nepieciešamos pasākumus. Jo īpaši abu struktūru darbības mērķis varētu būt klimata pārmaiņas, to negatīvā ietekme uz tūrismu un problēmu risinājumi.

1.7.

EESK ļoti atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos uzlabot pieejamo finanšu instrumentu izmantošanu. Komiteja uzskata, ka jo īpaši sociālā tūrisma jomā ir jau izveidojies pietiekams pamats, lai uzsāktu pārrobežu pieredzes apmaiņu izmēģinājuma projekta veidā. Šādu pasākumu piemēri varētu būt sociālais tūrisms un tūrisms visiem, cilvēkresursu attīstība, tūrisma produktu pilnveidošana un to ieviešana tirgū. Komiteja uzskata, ka minētajās jomās jau ir uzkrāta pietiekama pieredze, lai apkopotu pārrobežu pieredzi, īstenojot izmēģinājuma projektus.

1.8.

EESK ar gandarījumu atzīmē Tūrisma dienaskārtībā 21 ieguldītā darba rezultātus, kas atspoguļoti Komisijas paziņojumā “Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma” un kuri papildina un konsolidē vispārējo Eiropas tūrisma ilgtspējības politiku. Tehniskā dokumentācija, ko izstrādājusi šim mērķim izveidotā komisija, pamato un papildina Komisijas paziņojumu, tādēļ abi dokumenti jāskata kopumā.

1.9.

Attiecībā uz statistiku EESK atzinīgi vērtē Komisijas uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus — ko lūdz arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja — par tūrisma novērošanas centru tīkla izveidi, kas varētu ne vien sniegt datus par nozari, bet arī stratēģisku un uz nākotni vērstu redzējumu, lai varētu paredzēt un plānot turpmāko darbību.

1.10.

EESK ir gatava turpināt darbu tūrisma jomā atbilstoši Komisijas paziņojumā minētajām nostādnēm, un aicina pārējās Eiropas iestādes, dalībvalstis, vietējās un reģionālās pašvaldības un ieinteresētās puses — uzņēmumus un arodbiedrības –, kā arī plašu sabiedrību iesaistīties tūrisma, kas ir Eiropas nākotnei svarīgas universālas tiesības un stratēģiski nozīmīga saimnieciska darbība, izpratnē un atbalstā. Tāpat nepieciešama visu ieinteresēto un patērētāju rīcība, lai tūrisma nozari padarītu noturīgāku un konkurētspējīgāku.

1.11.

Lai gan Komisijas paziņojumā ir ņemti vērā tūrismam raksturīgi sociāli kritēriji un elementi, EESK izsaka nožēlu, ka nav nekādas atsauces uz Eiropas pilsoniskuma jēdzienu un tā faktisku pastāvēšanu; tūrisma jomā var darīt daudz vairāk nekā līdz šim, lai šis jēdziens apvienotu dažādas kultūras un sociālās grupas, un mūsu visu pienākums ir to veicināt un attīstīt. Kultūras daudzveidība un atšķirības, valodu, dabas un kultūras mantojums dažādās ES dalībvalstīs ir Eiropas valstu liela bagātība, ko var izmantot un kas ir jāizmanto, lai viens otru labāk iepazītu un veidotu plašāku izpratni par mūsu kā Eiropas iedzīvotāju tiesībām. Kultūra ir otrs aspekts, kam Eiropas līmenī ir jāvelta liela uzmanība debatēs un dokumentos par tūrismu, ņemot vērā iespējamo tūrisma un kultūras sinerģiju, kā jau norādīts citā Komitejas atzinumā.

1.12.

Lai uzlabotu tūrisma nozares noturīgumu un konkurētspēju, svarīgi ņemt vērā tūrisma galamērķu īpašās iezīmes. Komiteja iesaka ņemt vērā to dalībvalstu īpašās iezīmes, kuras lielā mērā ir atkarīgas no tūrisma. Izstrādājot politikas un priekšlikumus tūrisma jomā, pienācīgi jāpievēršas dažādu reģionu vajadzībām. Komisijas ietekmes novērtējumos būtu jāņem vērā iespējamo nesamērīgo ietekmi dažādos reģionos un nozarēs, piemēram, tādos galamērķos kā salas, kas lielā mērā vai pilnīgi atkarīgas no gaisa transporta, un kur nav pieejams neviens cits transporta veids.

1.13.

EESK uzskata, ka Komisijas paziņojumā sīki apskatītie principi un vērtības attiecībā uz noturību, sociālo labklājību, konkurētspēju, sadarbību, partnerību, rentabilitāti, drošību, nodarbinātības kvalitāti, utt. veido Eiropas tūrisma modeli ne tāpēc, ka tas būtu noteikumu kopums, bet gan tādēļ, ka minētie principi un vērtības vispārēji piemēro visā Eiropas Savienībā.

1.14.

EESK aicina Komisiju turpināt kopīgus centienus, kas virzīti uz to, lai Eiropas līmenī apliecinātu tūrisma jomā apgūtās zināšanas un prasmes nolūka kvantitatīvi un kvalitatīvi uzlabot darba vietas tūrisma nozarē. Jāatbalsta Europass atzīšana visā Eiropā (Eiropas Savienībā, EBTA/EEZ un kandidātvalstīs), lai vienkāršā un skaidri saprotamā veidā apliecinātu to darba ņēmēju kompetences un kvalifikāciju, kuri darba dēļ vēlas pārcelties uz citām Eiropas valstīm.

2.1.1.

Panākt noturīguma un konkurētspējas līdzsvaru. Komisijas paziņojuma ievada I daļā pirmām kārtām atzīta tūrisma svarīgā un stratēģiskā nozīme Eiropas ekonomikā, pamatojoties ne tikai uz kvantitatīviem rādītājiem, bet arī uz spēju radīt vairāk darbavietu, lai tādējādi sasniegtu atjaunotās Lisabonas stratēģijas mērķi. Ir lietderīgi minēt gaidāmo tūrisma pieprasījuma pieaugumu par apmēram 3 %, kas skaidri liecina par stabilu ieguldījumu nodarbinātības mērķu īstenošanā, bet kas atsevišķos gadījumos un ilgtermiņā var apdraudēt ierobežojumus, kas jāparedz, lai nodrošinātu ilgtspējību.

2.1.2.

Konkurētspēja un noturīgums: divi savietojami nosacījumi. Komisijas paziņojumā skaidri norādīts, ka konkurētspēja ir atkarīga no ilgtspējības un tūrisma pieredzes kvalitātes un ir minēta tieša atsauce uz klimata pārmaiņu diktētajām prasībām tūrisma nozarei. Uzņēmumu sociālā atbildība var sniegt izšķirošu ieguldījumu, tiem izstrādājot pasākumus, lai pielāgotos un cīnītos ar klimata pārmaiņām, vienlaikus veicinot inovāciju un tūrisma produktu vērtību pasaulē, kas saskaras ar nopietnām globālām problēmām.

2.2.

Programmas saturs. Komisija paziņojumā ierosina izveidot jaunu līdzsvaru starp tūristu labklājību, vidi un uzņēmumu un tūrisma galamērķu konkurētspēju. Šis līdzsvars jāpanāk, iesaistoties visiem ieinteresētajiem.

2.2.1.

Mērķi un risināmie uzdevumi. Komisijas paziņojumā kā vadlīnijas visām ieinteresētajām pusēm ir izvirzīti trīs pamatmērķi programmas īstenošanai, proti, saimnieciskā labklājība, sociālā vienlīdzība un kohēzija un vides aizsardzība.

Komisijas paziņojumā norādīti ļoti svarīgi uzdevumi, kas jārisina, lai sasniegtu minētos mērķus:

Šis problēmjautājumu loks ir atvērts un mainīgs, un tūrisma nozarē ieinteresētajām pusēm tas pastāvīgi jāaktualizē, jānosaka prioritātes un jāvada, savstarpēji sadarbojoties.

2.2.2.

Rīcības pamats. Komisija paziņojumā uzsvērts — lai sasniegtu mērķus un risinātu problēmjautājumus, jāveic saskaņoti pasākumi, īstenojot sadarbību un tūrisma galamērķu, uzņēmumu un tūristu atbildīgu pārvaldību, kā arī izvirzīti nosacījumi, kas nepieciešami, lai panāktu šādu saskaņotību.

2.2.3.

Principi. Komisijas paziņojumā kopumā ir izvirzīti deviņi principi, kas jāievēro, lai izveidotu noturīgu un konkurētspējīgu tūrisma nozari. Trīs no tiem ir jāuzsver īpaši:

2.3.

Virzīties uz priekšu kopā. Komisija šajā nodaļā uzsver nepieciešamību visām nozarē iesaistītajām pusēm apvienot centienus un darboties brīvprātīgi un pastāvīgi. Ierosinātā modeļa pamatā ir subsidiaritātes principa ievērošana, proti pasākumus pēc iespējas veic paši galamērķi, bet ar valsts un Eiropas līmeņa atbalstu. Komisijas paziņojumā tādēļ ir uzsvērta gan dažādo tūrisma nozarē ieinteresēto pušu, gan Eiropas Komisijas loma saskaņā ar Līgumu.

2.3.1.

Ieinteresēto personu loma. Paziņojumā, ņemot vērā Tūrisma noturības grupas secinājumus, norādīti plaši pienākumi un īpaši uzdevumi trijās darbības jomās: galamērķi, uzņēmumi un tūristi. Īpaši norādīta nepieciešamība izplatīt mikrouzņēmumiem būtisko informāciju par nepieciešamību panākt noturīguma un konkurētspējas līdzsvaru.

2.3.2.

Eiropas Komisijas loma. Komisija atzīst savus darbības pienākumus saskaņā ar Līgumu un apņemas uzsākt un veicināt dažādas iniciatīvas Kopienas līmenī programmas ietvaros un ārpus tās. Citu iniciatīvu starpā īpaša uzmanība jāpievērš četrām pasākumu grupām:

3.1.

Tūrisma un tā stratēģisko nozīmi Eiropas ekonomikā gan formāli, gan neformāli ir atzinušas visas Eiropas iestādes, tādējādi pastiprinot tā lomu, darot zināmu šo vēstījumu visiem ieinteresētajiem puses un sekmējot nozares attīstību. Tūrisms ir nozīmīgs ne tikai tautsaimniecībai, bet tam ir arī ievērojama sociāla nozīme, veidojot pilsonisku Eiropu. Lai gan paziņojums veicina tūrisma nozares atzīšanu, vēl aizvien ir daudz jāpaveic, lai gan šobrīd, gan nākotnē nodrošinātu tūrisma centrālo nozīmi Eiropas politikā.

3.2.

Jo īpaši jānorāda, ka jaunajā Lisabonas līgumā atzīta tūrisma nozīme Eiropā un Eiropas Savienībai sniegtas plašākas iespējas, lai palīdzētu attīstīt šo nozari. Līgumā ir noteikts ES pienākums un pilnvaras atbalstīt, koordinēt vai papildināt dalībvalstu pasākumus un radīt labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai šajā nozarē, kā arī veicināt labas prakses apmaiņu.

3.3.

Tūrisma jautājumus ir risinājušas dažādas ES iestādes:

3.4.

Šis EESK atzinums ir paredzēts, lai novērtētu Komisijas paziņojuma sniegto ieguldījumu gan politikā, gan ierosinātajā tās pārvaldības veidā, un tajā arī ir iekļauti ierosinājumi, lai papildinātu ja ne pašu dokumentu, tad vismaz debates par to.

3.5.

Tāpat kā EESK atzinumā INT/317 par Komisijas paziņojumu par atjaunināto tūrisma politiku, arī šajā atzinumā vēlamies vēlreiz uzsvērt un konkretizēt šādus aspektus:

4.1.

Komisijas paziņojumā skaidri izklāstīts priekšlikums par nepieciešamību panākt noturības un konkurētspējas līdzsvaru, kā arī veidi, lai to īstenotu praksē. Visu iepriekš minēto apkopojot diezgan īsā paziņojumā, neapšaubāmi veikts nopietns darbs, sistematizējot izmantoto materiālu un analizējot daudzus dokumentus, atzinumus un diskusijas. Jāuzsver, ka tādējādi sasniegts galvenais mērķis: skaidra informācija sabiedrībai par Komisijas galvenajiem uzskatiem saistībā ar tūrisma nozares nākotni un pasākumiem, kas veicami šajā sarežģītajā nozarē.

4.2.

Paziņojumā izklāstītais programmas pamatojums šķiet atbilstošs, jo novērtēta gan tūrisma saimnieciskā ietekme un spēja veidot darba vietas jauniešiem, gan arī nepieciešamais noturības un konkurētspējas līdzsvars, kam ilgtermiņā ir pozitīva savstarpējā ietekme. Ietekmes novērtējums par tādiem jautājumiem kā dažādu darbību un reģionu radītās oglekļa emisijas vai ierobežojumi saistībā ar pārvadājumiem un uzņemšanu ir galvenie aspekti, lai veidotu un saglabātu dažādu aspektu līdzsvaru. Vispārējais atzinums, ka tūrisma attīstības apjoms un ritms ir ierobežots, ir būtisks, lai panāktu noturīguma un konkurētspējas līdzsvaru.

4.3.

Varbūt būtu bijis lietderīgi Komisijas paziņojumā sīkāk analizēt to, kā tūrisma nozīme atspoguļota jaunajā Lisabonas līgumā, lai redzētu, kā tas saistās ar programmu un kāda ir tā nozīme Eiropas jaunās tūrisma politikas ieviešanā. Nevajadzētu aizmirst, ka valstis un reģioni vairākkārt uzsvēruši savu vēlmi saglabāt atbildību par tūrismu, bet neatsakoties no Eiropas Savienība iniciējošās un koordinējošās darbības atsevišķos kopīgos aspektos, kas ļauj uzlabot Eiropas tūrisma nozares konkurētspēju. Piemēram, Eiropas Interneta portāla izveide un uzturēšana, lai veicinātu Eiropu kā tūrisma galamērķi, jau ir lietderīgs līdzeklis, lai ES valstis varētu piedāvāt Eiropu kā daudzveidīgu un īpašu tūrisma galamērķi.

4.4.

Komisijas paziņojumā minētās problēmas un mērķi noteikti ir svarīgākie, ar kuriem saskarsies tūrisma nozare tuvāko gadu desmitu laikā. Bez šaubām, galvenie problēmjautājumi, proti, noturība un konkurētspējas uzlabošana ir pietiekami plaši, lai aptvertu citas svarīgas problēmas, piemēram, kvalitātes uzlabošana, sezonalitātes samazināšana vai tūrisma darbinieku prasmju uzlabošana — arī šie jautājumi ir iekļauti programmā.

4.5.

Komisijas paziņojumā vairākkārt izteikts aicinājums sadarboties, jo, kā norādīts atjaunotajā tūrisma politikā, partnerības nostiprināšana tiek piedāvāta kā tās ass un pamats. Īpaši svarīgi ir uzsvērt arodbiedrību un darba devēju organizāciju nozīmi, kas jāiekļauj sadarbības procesos, aicinot piedalīties visās diskusijās un forumos, kā arī vispārējos pasākumos nozares darbības uzlabošanai. Līdzīgā veidā būtu lietderīgi veicināt pastāvīgus tūrisma galamērķu un pilsētu tīklus, kurus motivētu kopīgs mērķis uzlabot noturību un konkurētspēju. Komiteja atzinīgi vērtē izcilu tūrisma galamērķu sekmēšanu, uz uzskata, ka šajā koncepcijā noteikti būtu jāiekļauj atbilstoši darba un sociālo attiecību risinājumi, kā arī arodbiedrību un darba devēju organizāciju līdzdalība kā veidu, lai uzlabotu tūrisma galamērķu noturību un konkurētspēju.

Ārkārtīgi svarīga loma to pilnvaru ietvaros ir patērētāju organizācijām.

4.6.

Komisija apņemas īstenot jauno politiku, balstoties uz sadarbību, īpašiem atbalsta pasākumiem un ieinteresēto pušu darbības koordināciju. Programmā skaidri formulēts, ka visām ieinteresētajām pusēm būtu jāuzņemas lielāka atbildība. Saskaņā ar EESK viedokli, Uzņēmējdarbības ĢD ir vissvarīgākā loma visu to Eiropas politiku koordinēšanā, kas tieši vai netieši ietekmē ar tūrismu un dažādos tūrisma galamērķus, kuriem arī ir savas īpašas iezīmes.

4.7.

Komiteja arī uzskata, ka Komisijai jāuzņemas aktīvāka loma, lai īstenotu Eiropas mēroga iniciatīvas, tostarp Eiropas līmeņa pārrobežu sociālo tūrismu. Tādēļ EESK vairākkārt ir ierosinājusi un vēlreiz ierosina izveidot Eiropas Tūrisma forumu un turpināt pārdomas un pētījumu iespēju izveidotu Eiropas Konsultatīvo tūrisma padomi un Eiropas Tūrisma aģentūru, kas sniegtu informāciju un īstenotu pasākumus saistībā ar politiku un pasākumiem Eiropas tūrisma jomā. Turklāt Komiteja ierosina Komisijai veicināt pētījumus tehnoloģisko platformu izveidei tūrisma nozarē, lai varētu uzlabot tūrisma komercializāciju, jo īpaši ņemot vērā starptautiskā tūrisma sekmēšanas iespējas un iespējamo jauno tūristu izcelsmes valstis (Ķīna, Indija, Krievija u.c.).

4.8.

Komiteja uzskata, ka Komisijas paziņojumā gan no patērētāju, gan uzņēmumu un nozares dalībnieku viedokļa nepietiekami atspoguļota Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozīme atjauninātajā tūrisma “scenārijā”. Uz minēto tehnoloģiju uzlabošanu virzītajiem pētniecības un attīstības centieniem tūrisma jomā jābūt nākamo gadu prioritātei. Šie centieni neapšaubāmi uzlabos tūrisma galamērķu, uzņēmumu un tūristu labāku pārvaldību, pakāpeniski sasniedzot vēlamo līdzsvaru.

4.9.

Neapšaubāmā vēlēšanās izstrādāt konkrētus pasākumus un jo īpaši uzlabot pieejamo Eiropas finanšu instrumentu izmantošanu ir svarīga, bet būtu nepieciešams ierosināt un ieviest programmu, kas virzīta uz galveno, paziņojumā konkrēti noteikto Eiropas tūrisma mērķu īstenošanu. Jānodrošina visu tūrismam tieši vai netieši piešķirto līdzekļu efektīva izmantošana paredzēto mērķu sasniegšanai.

4.10.

Lai saprastu Komisijas paziņojumu, jāņem vērā Tūrisma noturības grupas ziņojums: tas ir dokuments, kas sniedzis ievērojamu ieguldījumu programmas izstrādē, jo īpaši saistībā ar visu nozares ieinteresēto pušu lomas noteikšanu. Pazīstamu nozares ekspertu centieni vairāku mēnešu garumā acīmredzami devuši ļoti labus rezultātus un sniedz visaptverošu un praktisku pieeju virknei jautājumu saistībā ar noturību un konkurētspēju.

4.11.

Komisijas paziņojumā nav skaidri norādīta tūrisma statistikas loma. Nepieciešama konkrēta sadarbība tūrisma statistikas jomā, lai varētu uzraudzīt programmas īstenošanu un jo īpaši pievērstu lielāku uzmanību tādiem rādītājiem kā noturība, konkurētspēja un nodarbinātība.

4.12.

Komisijas paziņojumā skaidri noteikta nepieciešamība iekļaut noturīgas un konkurētspējīgas tūrisma politikas visās Komisijas un ES politikās, lai nodrošinātu programmā noteikto mērķu sasniegšanu.

4.13.

Kā jau norādīts EESK atzinumā par Katovices deklarāciju, kā arī atzinumā par tematu “Tūrisms un kultūra: divi virzītājspēki izaugsmes veicināšanai”, atzinumā par jauno tūrisma politiku un citos EESK dokumentos, būtu nepieciešams īstenot informatīvās kampaņas, lai izglītotu un motivētu visus Eiropas iedzīvotājus, bet jo īpaši jaunatni.

4.14.

Komiteja uzskata, ka izšķiroša nozīme ir gan formālajai izglītībai, gan apmācībai darba vietā, lai tā atbilstu uzņēmumu vajadzībām un uzlabotu nodarbinātības iespējas. Kompetenču un prasmju atzīšanai Eiropas līmenī jābūt instrumentam, kas palīdz tūrisma nozarē radīt vairāk un labākas darba vietas.

4.15.

Lai uzlabotu Eiropas tūrisma nozares noturību un konkurētspēju, jāņem vērā tūrisma galamērķu īpatnības. Komiteja iesaka, lai, izstrādājot politikas un priekšlikumus, tiktu pievērsta uzmanība to dalībvalstu īpašajām iezīmēm, kas lielā mērā atkarīgas no tūrisma, un lai pienācīgi tiktu ņemtas vērā dažādu reģionu vajadzības. Vienlaikus būtu jāatzīmē, ka tūrismam uz attāliem galamērķiem var būt spēcīga ietekme uz klimata pārmaiņām ar tālo maršrutu radītās ietekmes uz vidi un emisiju starpniecību. Iespējams, ka lielāka uzmanība turpmāk būs jāvelta, lai rastu galamērķus, kas atrodas tuvāk izbraukšanas vietai un kurus var sasniegt, radot mazāku daudzumu oglekļa emisiju.

3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/18

1.1

Komisija kārtējo reizi lūdz Komitejai atzinumu par hipotekāro kredītu tirgu integrāciju apdzīvojamā un komerciālā nekustamā īpašuma iegādei. Runa ir par “Balto grāmatu par ES hipotekāro kredītu tirgu integrāciju”.

1.2

Parasti Baltā grāmata ir gandrīz pabeigts un strukturēts politiskā novērtējuma rezultāts par to, “kas jādara”. Tomēr šoreiz tā nav. Komisijai jāizskata daudzi, vēl neskaidri jautājumi, piemēram, par kopieguldījumu fondiem, līdzekļu devējiem, produktu sasaistīšanu u.c. Kopumā ir ņemti vērā 14 aspekti.

1.3

Tātad Baltā grāmata neatspoguļo pabeigtu procesu. Gluži pretēji — reālās un ievērojamās sarežģītības dēļ tas joprojām ir atklāts process. Tātad, kāpēc vajadzīgs vēl viens atzinums, ja Baltā grāmata ne ar ko jaunu nepapildina Zaļo grāmatu, kas jau bija EESK atzinuma temats?

1.4

Tā ir problēma, par kuru diskutē jau daudzus gadus, tomēr Komisija nespēj rast risinājumu un pieņemt reālu lēmumu, kas ļautu likvidēt kultūras, juridiskus, administratīvus u.c. šķēršļus, kurus EESK uzskata par patiesajiem šķēršļiem Komisijas izvirzīto mērķu sasniegšanā.

1.5

EESK atzinums par Zaļo grāmatu (1), ko pieņēma 2005. gada decembra plenārsesijā, tikai vienai balsij atturoties, joprojām ir aktuāls.

1.6

Baltā grāmata vēl joprojām atspoguļo lielu sadrumstalotību nozarē, kas izriet no kultūras, juridiskām, tiesiskām, kā arī ētiskām un sociālām īpatnībām, kas raksturo nekustamā īpašuma, īpaši mājokļa iegādi dažādās ES valstīs.

1.7

Lai gan principā EESK šaubās par konkrētām iespējām integrēt un saskaņot hipotekārā kredīta tirgu ES ar pilnīgi atšķirīgām īpatnībām un pazīmēm (Burani kga 2005. gada 15. decembra atzinums (2)), tā tomēr uzskata par lietderīgiem Komisijas centienus izveidot “noteikumus” gan kā ieteikumus rīcības kodeksiem (tā dēvētās paraugprakses), gan kā juridiski saistošus noteikumus.

1.8

Tomēr iniciatīvu varētu vērtēt kā nesamērīgu, ja tās mērķis būtu apšaubīt tikpat pozitīvās iespējas, kas jau šobrīd piedāvā hipotekārā kredīta tirgus pašregulāciju.

1.9

EESK ierosina, lai starplaikā, kad tas šķiet lietderīgi, Komisija padziļināti pārbauda jautājumus (piemēram, kredītu reģistri, tirgus pieejamība, izpratnes finanšu jautājumos veicināšana u.c.), kuros nav pārmērīgu grūtību.

1.10

EESK uzskata, ka Komisijas pasākumi ir pārāk virzīti uz iespējamajiem ieguvumiem īstermiņā, kas rastos pēc ierosināto jauno noteikumu ieviešanas. EESK uzskata, ka minētie noteikumi ir balstīti uz nedaudz nepilnīgām hipotekārā kredīta tirgus skaidrošanas shēmām. Saskaņā ar pieeju, kas vērsta uz rezultātiem īsā laika posmā, šīs rīcības mērķis ir samazināt hipotekāro aizņēmumu finansēšanas izmaksas, neņemot vērā faktiskās priekšrocības, ko Kopienas iedzīvotāji varētu iegūt no finansēšanas produktu pašreizējā piedāvājuma un no jauninājumiem šajā jomā.

1.11

EESK uzskata (kā jau tika uzsvērts Burani kga atzinumā), ka Komisijas ierosinātajā regulatīvajā shēmā ir tikai nedaudz ņemta vērā nemitīgā tirgus attīstība, tādēļ Komiteja ir nobažījusies par sekām, kas ilgtermiņā radītu zaudējumus vājākajiem līgumslēdzējiem, proti, patērētājiem, kuriem vajadzīga aizsardzība.

1.12

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka pašreizējos hipotekārā kredīta noteikumus saista ar vajadzību aizsargāt patērētāju. Šie nodomi ir atzinīgi vērtējami un atbalstāmi, ja tie vērsti uz izpratnes finanšu jautājumos veicināšanu hipotekārā kredīta jomā. Līdz ar to uzslavu ir pelnījusi Komisijas vēlme pastiprināt pārredzamības noteikumus, lai labāk aizsargātu patērētājus.

1.13

Vienlaikus tomēr šķiet, ka par katru cenu noteikt vispārīgus noteikumus riska novērtēšanai saistībā ar kredīta ņēmēju, ir grūti un riskanti.

1.14

EESK uzskata, ka sarunu par kredīta piešķiršanu posmā ir gan jāaizsargā patērētājs, gan arī kredītņēmējam jāapzinās sava atbildība pret aizdevēju.

2.1

Par “ietekmes novērtējumu” dēvētais 2007. gada 18. decembrī publicētais dokuments (SEC(2007) 1683) papildina Balto grāmatu par Kopienas hipotekāro kredītu tirgus integrāciju. Dokumentam ir trīs pielikumi attiecīgi par (i) hipotekāro kredītu tirgus īpašībām; (ii) procedūrām vai procesiem; (iii) ietekmes novērtējumi konkrētās jomās.

2.2

Lai gan dokumentā (SEC(2007) 1684) ir sniegts lielisks ietekmes novērtējuma kopsavilkums, ir vērts īsi minēt dažus galvenos dokumenta punktus, par kuriem EESK jāizstrādā jauns atzinums:

2.3

Tātad Komisijas dokuments atkārto punktus, kas jau ir analizēti iepriekšējā Zaļajā grāmatā par hipotekāro kredītu. Citādi nemaz nevarēja būt, jo jaunais dokuments ir par hipotekārā kredīta tirgus integrāciju un par jau minētajiem ietekmes novērtējumiem.

2.4

EESK jau ir paudusi savu viedokli 2005. gada 15. decembra atzinumā par Zaļo grāmatu (ziņotājs — Burani kgs). Minētā dokumenta saturs pilnībā atbilst EESK nostājai aplūkojamajā jautājumā. Šajā atzinumā EESK koncentrējas uz diviem Komisijas pievienotajiem punktiem:

3.1

Baltā grāmata skar plašu problēmu loku, kas jārisina un par kurām EESK tika lūgts izstrādāt atzinumu. Runa ir par šādiem 11 tematiem:

3.2.1

Informācija pirms līgumsaistību uzņemšanās. Lai novērstu informācijas trūkumu pirms līgumsaistību uzņemšanās, EESK uzskata, ka hipotekārā kredīta jomā ir svarīga informācijas un īpašo zināšanu apmaiņa un izplatīšana. Tomēr tas nedrīkst radīt iedzīvotājiem papildu izmaksas.

3.2.1.1

Plašāks informācijas klāsts un finanšu jautājumu izpratnes veicināšana ir nosacījumi, lai efektīvi novērtētu izmaksu un ieguvumu samēru riska situācijās. Labākais iespējamo pārmērīgo risku novēršanas instruments ir nodrošināt, lai līgumslēdzējas puses apzinātos riskus, kuriem tās ir pakļautas.

3.2.1.2

EESK noteikti uzsver to, ka regulējumam un noteikumiem jāattiecas uz informācijas aprites kārtību un iespējamām sankcijām to neievērošanas gadījumā. Tomēr Komiteja uzskata, ka, bez papildu nosacījumiem uzliekot sic et simpliciter saistības tikai vienai līgumslēdzējai pusei, sekas būs saistību uzlikšana otrai pusei.

3.2.2

Rīcības kodeksi. EESK uzskata, ka jāveido stimuli, lai sekmētu pievienošanos brīvprātīgiem rīcības kodeksiem.

3.2.2.1

Tas ļautu kredīta ņēmējam labāk izprast iespējamo risku un apzināt iespējas iegūt izdevīgus finansēšanas noteikumus.

3.2.2.2

Ierosinātais instruments varētu būt prasība kredītņēmējam atbildēt uz virkni tipveida jautājumu, lai novērtētu savas spējas pildīt finansiālas saistības vidējā termiņā un ilgtermiņā.

3.2.3

Izmaksu likme. EESK uzskata, ka kredītiestāžu pienākums ir norādīt operācijas kopējās izmaksas, tās sadalot dažādās sastāvdaļās, norādot arī apliekamo mainīgo lielumu.

3.2.4

Konsultācija. Attiecībā uz konsultāciju EESK uzskata, ka konsultācijas pakalpojumiem, kas cieši saistīti ar hipotekārā finansējuma operācijām, jāizmanto neatkarīgi cenu noteikšanas mehānismi, kuri jāprecizē operācijas izdevumu aprēķinā.

3.2.5.1

Piemērojamība. Attiecībā uz kredīta pirmstermiņa atmaksas problēmu, jāatšķir šādi gadījumi: (i) pilnīga vai daļēja kredīta pirmstermiņa atmaksa; (ii) kredīta atmaksa, kas saistīta ar iespēju vienoties ar citām finanšu iestādēm par izdevīgākiem izmaksu nosacījumiem.

3.2.5.2

Izdevumi. Runājot par kredīta pirmstermiņa atmaksas izdevumiem, Komiteja uzskata, ka tie jāaprēķina, pamatojoties uz matemātiskām formulām, kas obligāti jāizskaidro līgumattiecībās. Klientam jāuzņemas izdevumu segšana vienīgi finansējuma brīvprātīgas atmaksas gadījumā. Līguma cesijas gadījumā izdevumi jāsedz jaunajai finanšu iestādei.

3.2.6

Sasaistīti produkti. Sasaistītu produktu pārdošanai, lai tā būtu ar tiesisku spēku, jābalstās galvenokārt uz spēju pierādīt sasaistīšanas reālo lietderību. EESK uzskata, ka ir iespējams atrisināt šo problēmu, nosakot aizdevējam pienākumu iesniegt aprēķinu par izmaksām un ieguvumiem un dodot kredīta ņēmējam atbilstošu laiku, vajadzības gadījumā arī pēc finansēšanas līguma parakstīšanas, lai pieņemtu lēmumu, vai priekšlikums ir pieņemams.

3.2.7

Kredītu reģistri. Šajā sakarā EESK piekrīt prasībai izveidot Eiropas reģistru. Pieeju šim reģistram noteiktu īpaši tiesību akti par privātās dzīves aizsardzību. EESK uzskata, ka Eiropas kredītu reģistra izveidošana veicinās konkurenci starp hipotekāro kredītu aizdevējiem visā Eiropā. Jebkurā gadījumā jāatvieglo pārrobežu piekļuve katras dalībvalsts reģistriem, vienkāršojot informācijas sniegšanas procedūras.

3.2.8

Nekustamā īpašuma novērtējumi. Pieņemts uzskatīt, ka nekustamā īpašuma novērtēšana ir sarežģītāka nekā vispārējs finansiālais novērtējums. Nekustamā īpašuma īpatnības (sevišķi tā nekustīgums) nosaka tā lietderību. Papildus tam tā novērtēšanu ietekmē ārējie faktori, kas saistīti ar atrašanās vietu, piemēram:

Līdz ar to apvienot vienā īpašā nekustamā īpašuma novērtēšanas formulā visus novērtējuma kritērijus ir īsta utopija.

3.2.8.1

Nekustamā īpašuma vērtēšanas kritēriji. Ņemot vērā nekustamā īpašuma vērtēšanas sarežģītību iepriekš minēto iemeslu dēļ, EESK neuzskata, ka būtu lietderīgi izmantot īpašu, universālu formulu. Tās vietā EESK ierosina izstrādāt tā dēvētās paraugprakses vietējā līmenī, kā arī nostiprināt prasību, lai vērtēšanu veiktu profesionāļi, kurus sertificējušas kompetentas profesionālās asociācijas un kas uzņemas arī atbildību par sniegtā priekšlikuma godīgumu.

3.2.8.2

Ar nekustamo īpašumu saistīto risku novērtēšana. EESK uzskata, ka papildus nekustama īpašuma novērtēšanai ir jāpārbauda nekustamā īpašuma vērtības svārstības, lai labāk novērtētu garantiju, ko sniedz nekustamais īpašums. Šajā sakarā EESK ierosina izmantot instrumentus, kurus jau lieto finanšu tirgus dalībnieki un kas daudzos gadījumos ir iekļauti arī citos Kopienas tiesību aktos, piemēram, riskam pakļautās vērtības (5) metodes.

3.2.9

Tirgus pieejamības procedūras. Ja hipotekāro finansējumu iedala kredītā nekustamā īpašuma iegādei un prasībā pret kredītņēmēju, tad jānošķir arī persona, kas gūst finansiālu labumu no nekustamā īpašuma, un īpašnieks, kas nodrošina oficiālas garantijas.

3.2.10

Piemērojamais tiesiskais regulējums. EESK uzskata, ka iespēja starp dažādajiem dalībvalstu civilajiem un nodokļu noteikumiem izvēlēties izdevīgākos, kalpo kā stimuls tirgus integrācijai, kas citādi nav panākama.

3.2.10.1

Līdz ar to EESK principiāli atbalsta dažādu dalībvalstīs spēkā esošo tiesisko regulējumu saglabāšanu, dodot iespēju līgumslēdzējam izvēlēties tādu tiesisko regulējumu, kas palīdz samazināt finansēšanas operācijas kopējās izmaksas, kā tas jau ir paredzēts Romas konvencijā (6).

3.2.11

Augļošanas likmes. Runājot par šo tematu, EESK apstiprina agrāk atzinumā pausto nostāju, sevišķi sakarā ar ārkārtīgi lielām grūtībām pareizi noteikt, kad procentu likmes uzskatāmas par augļošanu, piemērojot tā dēvētā patēriņa kredīta noteikumus. Tomēr EESK uzsver, ka labākā aizsardzība pret augļošanu ir informācija. Līdz ar to EESK ierosina izveidot plaša mēroga komunikācijas instrumentus par riska prēmiju kategorijām, kuras piemēro kredīta ņēmēju dažādām riska grupām.

3.2.12

Hipotekārā kredīta pārfinansēšana. EESK uzskata, ka Baltajā grāmatā pausto nostāju, kuras mērķis ir dažādi pārfinansēšanas noteikumi atkarībā no starpnieku subjektīvās būtības (nošķirot bankas un iestādes, kas nav bankas), ir pārāk viegli apiet.

3.2.12.1

Finanšu un pakalpojumu iestādes, kas nav bankas. Hipotekārā kredīta finansēšana jāveic finanšu iestādei, kas ir licencēta un kurā tiek veiktas kontroles. Starpniecības struktūru (piemēram, konsultāciju uzņēmumu) atbalsts un palīdzība ir atļauta ar nosacījumu, ka to veic kvalificētas iestādes, pat ja tās nav kredītiestādes.

4.1

Nesenā aizdevumu ar visaugstākajiem procentiem (subprime) krīze Amerikā parādīja, ka nekustamā īpašuma cenu svārstības līdz ar nepietiekamu klienta riska novērtēšanu sakarā ar tādu likmju nenomaksāšanu, kas ir pārāk augstas attiecībā pret garantijā nodotā nekustamā īpašuma vērtību, var izraisīt ievērojamas finanšu krīzes, kas var destabilizēt visu sistēmu. Tādēļ, veicot jebkādu darbību Kopienas līmenī, ir jāņem vērā šī pieredze, kā arī iepriekšējā punktā aplūkotie jautājumi.

4.2

Baltajā grāmatā ierosinātā iespējamā 28. hipotekārā kredīta regulējuma sistēmas ieviešana, lai papildinātu dalībvalstīs darbojošās sistēmas, varētu veicināt Kopienas hipotekārā kredīta tirgu lielāku integrāciju, tādējādi paplašinot līgumslēdzēju izvēles iespējas, bet neradot apstākļus finanšu sistēmas destabilizācijai, ņemot vēra aizdevumu ar visaugstākiem procentiem (subprime) krīzi.

4.3

Gadās, ka nekustamā īpašuma, sevišķi mājokļa, iegādes izvēli nosaka emocionāli (subjektīvi) faktori, kuriem nav nekā kopīga ar pareizu un racionālu (objektīvu) īpašuma novērtējumu. Līdz ar to jebkura pasākuma efektivitāte, ko ierosina Komisija ar mērķi regulēt hipotekāro kredītu tirgu, nevar būt nodalīta no objektīvu vai subjektīvu kritēriju kopuma.

4.4

Būtu interesanti izstrādāt priekšlikumu, ko EESK analizētu padziļināti un kura pamatā būtu hipotekārā kredīta skaidrošanas shēmas pieņemšana, katru finansēšanas operāciju iedalot divu pasīvu komponenšu portfelī:

4.5

Divdaļīgas shēmas (dubultās hipotēkas) pieņemšana varētu sniegt dažas priekšrocības, kas vēl padziļināti jāanalizē, bet tās varētu būt šādas:

4.6

EESK cer, ka Komisija iespējami drīzāk pabeigs minēto procesu, izrādot vairāk apņēmības un radot apstākļus, lai institucionālo aspektu nodalīšana būtu iespējamās 28. sistēmas ieviešanas pamatā.

3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/22

1.1.

Pretēji daudzu ieinteresēto uzskatam, būvniecības nozares attīstību vairāk ietekmēs nevis tai piešķirtais publiskais finansējums (pat ja konsekventāka plānošana arī turpmāk būtu neapstrīdama priekšrocība), bet gan kompetento iestāžu spēja attīstīt visiem piemērojamu tiesisko regulējumu, nodrošinot lielāku konkurences pārskatāmību un jebkura lieluma uzņēmumu potenciāla un prasmju efektīvāku izmantošanu.

1.2.

Ņemot vērā minēto, šajā atzinumā formulētie galvenie ieteikumi ir šādi:

1.3.

Tikai ar šādiem nosacījumiem Eiropa varēs sagatavoties tuvākajā laikā paredzamajai ārējai konkurencei.

2.1.

Saskaņā ar Lisabonas darba kārtību Eiropas komisāri Margot Wallström un Günter Verheugen2007. gada 6. decembra vēstulē aicināja EESK izstrādāt izpētes atzinumu, lai noskaidrotu, vai tiesību akti būvniecības nozarē un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu nozarē “veido viendabīgu kopumu, vai tie ir pielāgoti pašreizējām un nākotnē gaidāmajām pārmaiņām, un cik lietderīga būtu šo nozaru normatīvo aktu vienkāršošana, racionalizācija un modernizācija. Jāprecizē, ka izpēte aptvertu tiesību aktus minētajās nozarēs, bet arī citus tiesību aktus, kas ietekmē to attīstību (veselības aprūpe, darba drošība, apkārējās vides aizsardzība u.c.) un iekļautu ar šīm nozarēm saistītās likumīgās intereses”.

2.2.

Tādēļ atzinuma izstrādes pieprasījumā minētie jautājumi jāskata rūpīgi un metodiski, jo izpētes joma ir ļoti plaša un vairāki ārējie eksperti Komisijas uzdevumā par šo tematu jau sagatavojuši pētījumus.

2.3.

Šajā atzinumā tomēr apskatīti tikai tā pieprasītāja norādītie aspekti, proti, izmaiņas būvniecības nozares tiesību aktos vai reglamentējošos noteikumos un to vienkāršošana, kas stratēģiskā un objektīvā nozares skatījumā varētu veicināt efektīvāku tās darbību un attīstību.

2.4.

Tādēļ, lai sniegtu skaidru priekšstatu par būvniecības nozares profesijām un vidi, kurās tās darbojas, kā arī par tām piemītošajiem ierobežojumiem, atzinumā ietverti daži lietderīgi fakti par šo nozari.

3.1.

Būvniecības nozares, kurā darbojas 2,7 miljoni uzņēmumu, rādītāji Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs 2006. gadā bija šādi:

3.2.1.

Tā kā būvniecība ir darbība, ka nav pārvietojama, tai ir svarīga nozīme gan, veidojoties Eiropas izaugsmes turpmākajām tendencēm, gan Eiropas rūpniecības struktūrā.

3.2.2.

Būvniecības produkcijas struktūra un saistība ar noteiktu ģeogrāfisku vietu katras valsts teritorijā, kā arī ciešā saikne ar vietējo dzīvi, nozīmē, ka tai ir sociāla un pilsoniska nozīme, kas jāņem vērā un jāveicina.

3.2.3.

Visbeidzot, būvniecībai ir būtiska nozīme arī pasākumos, kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību:

3.2.4.

Vispārējais nozares stāvokļa apraksts nebūs pilnīgs, ja neminēsim faktu, ka priekšstats par būvniecības nozares profesijām vēl joprojām ir daļēji negatīvs, neraugoties uz pēdējo 30 gadu laikā veiktajiem nozares profesiju pārstāvju centieniem to uzlabot. Minētais secinājums ir jāņem vērā atzinumā, jo tas ir saistīts ar

3.2.5.

Šo profesiju specifika, ņemot vērā gan klientu vajadzības, gan arī dažādus tehniskus aspektus nosaka, ka pašlaik un arī turpmākajos gados attiecīgais tirgus būs ļoti sadrumstalots, tādēļ tajā vienlaikus darbosies amatnieki un mazie, vidējie un lielie uzņēmumi.

Šajā sakarā jāpārskata priekšstats par lielu uzņēmumu, kura darbība saistīta tikai ar lieliem pasūtījumiem, un jāsecina, ka visā Eiropā pasūtījumi, kuru vērtība pārsniedz 20 miljonus euro, veido tikai 2 līdz 5 % no būvniecības tirgus kopapjoma.

3.2.6.

Šā iemesla dēļ Eiropas lielās uzņēmumu grupas, kas bieži vien darbojas pasaules mērogā, galvenokārt apvieno mazas un vidējas struktūras, kuras izveidotas vietējā līmenī un darbojas tādos pašos konkurences apstākļos kā vietējie neatkarīgie MVU.

3.2.7.

Šīs nozares lielākie uzņēmumi Eiropā parasti ir attīstījušies atšķirīgi no tā sauktā Amerikas modeļa, t.i., integrējot līdzekļus, lai pašu spēkiem uzturētu un attīstītu savu zinātību, aizstāvot tiesības uz inteliģentu pieeju un dalību koncepciju izstrādē.

3.2.8.

Pateicoties šādai pieejai, Eiropas uzņēmumi pasaules tirgū ieņēmuši nozīmīgu vietu. Šis modelis, kas orientēts uz koncepcijas un izpildes integrāciju, ne vienmēr ir lielo grupu privilēģija, bet to var piemērot un tas jāpiemēro dažāda lieluma uzņēmumiem.

4.1.

Šajā Eiropas Komisijas pieprasītajā izpētes atzinumā jāskata ne tikai tiesību aktu vienkāršošanas iespēja, bet arī jāierosina pasākumi, kas ļautu:

4.2.

Ja neņem vērā tirgus apjoma svārstības, kas šajā atzinumā netiek skatītas, minēto aspektu iekļaušanai tiesību aktos vajadzētu nodrošinātu būvniecības nozares uzņēmumu normālu attīstību, tādējādi ievērojot konsekventu sociālo politiku (darbavieta — drošība — atalgojums) un ļaujot uzlabot nozares pievilcīgumu dažādu ieinteresēto skatījumā (jaunieši, vecāki, pasniedzēji u.c.).

5.1.

Komiteja ierosina kompetentajām iestādēm savus centienus galvenokārt vērst uz šādiem aspektiem:

5.2.1.

Darbības virzieni varētu būt šādi:

Iepriekš minētā saraksta sakarā ir skaidri jāapzinās, ka aicinājums ieviest izmaiņas tiesību aktos nenozīmē piedāvāt jau gatavus risinājumus, bet gan nodrošināt līgumslēdzējiem pilnīgu tādu līdzekļu kopumu, kurus viņi var izmantot atbilstoši savām vajadzībām.

5.2.2.

Kopumā šiem grozījumiem vai pielāgojumiem ir jāsekmē pārskatāmība un privāto, publisko vai jaukto struktūru iespēju vienlīdzība un skaidri jānorāda, ka jebkādi saimnieciski darījumi ir iespējami, tikai pamatojoties uz konkursu un oficiālu līgumu.

5.3.1.

Būvniecības nozares īpatnība ir tāda, ka tās produkti vienmēr ir “prototipi”. Tādēļ ir nepieciešami Kopienas tiesību akti intelektuālā īpašuma aizsardzībai, ņemot vērā aizsargājamo ideju specifisko raksturu: šīs idejas parasti rodas saistībā ar konkrētu piedāvājumu konkursu un var neatkārtoties sistemātiski. Lai konkursu procedūrās aizsargātu tehnisko ideju tiesības, Eiropas līmenī būtu jāizstrādā atbilstoši tiesību akti, kuros būtu noteiktas piedāvājumu konkursa dalībnieku tiesības.

5.4.1.

Vairāku dalībvalstu būvniecības nozares profesionālie darbinieki ir diezgan vispārīgi secinājuši, ka kopumā vairumā dalībvalstu izglītības sistēmas visos apmācības līmeņos tikai ļoti daļēji apmierina profesijas vajadzības. Tādēļ ne tikai jāuzlabo profesijas pārstāvju saikne ar valstu izglītības sistēmām, bet arī jādomā par rosinošiem pasākumiem Eiropas līmenī, piemēram:

5.5.1.

Pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem ir bijusi ļoti pozitīva ietekme. Tie ir ievērojami ietekmējuši darba metodes būvniecības nozarē. Tomēr vajadzētu

5.6.1.

Ņemot vērā klimata sasilšanu un globāla mēroga problēmas, būvniecības nozares speciālistiem, kā jau minēts iepriekš, ir ievērojama loma. Viņi ir gatavi uzņemties atbildību, ja regulējums un veicināšanas pasākumi dos viņiem iespēju sniegt pievienoto vērtību Eiropas tirgū un izplatīt savu pieredzi citās pasaules valstīs, kur, kā zināms, vēl jāpaveic liels un būtisks darbs, lai veikto pasākumu rezultātus izjustu visi.

5.6.2.

Lai to panāktu, būtu nepieciešams:

5.6.3.

Gan ēku, gan celtniecības, gan transporta jomā būvuzņēmumi, ja tiem tiek dota iespēja piedalīties “koncepcijas-realizācijas-ekspluatācijas” procesā no sākuma līdz beigām, var sniegt izšķirošu ieguldījumu, piemēram, nodrošinot vajadzīgās darbības finansējumu atbilstoši to spējai pārvaldīt vispārējās izmaksas un investīciju finansējumu, nākotnē izmantojot energotaupības pasākumus.

5.7.1.

Atšķirībā no citu nozaru MVU, būvniecības nozares mazo un vidējo uzņēmumu problēma būtiski nav saistīta ar piekļuvi kādam konkrētam tirgum (skatīt 2.2.5. punktu).

5.7.2.

Tādēļ nozares profesiju pārstāvji ierosinātās un Eiropas Savienības iestāžu noraidītās “kvotas” uzskata par nepamatotām; turklāt abu ieinteresēto pušu iesniegtie rādītāji Eiropas valstīs kopumā ir ievērojami pārsniegti.

5.7.3.

Šā iemesla dēļ MVU problēma papildus “Mazo uzņēmumu aktā” skatītajiem jautājumiem ir galvenokārt jārisina, izmantojot

3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/26

1.1.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un komisāre iestāžu sadarbības un komunikācijas stratēģijas lietās Margot Wallström kdze un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un komisārs uzņēmumu un rūpniecības lietās Günter Verheugen kgs lūdza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju kā iepriekšējā atzinuma (1), kurā analizēti uzņēmējdarbības pakalpojumi un nozares, turpinājumu un papildu analīzi sagatavot izpētes atzinumu par uzņēmējdarbības pakalpojumiem.

1.1.1.

Šajā pētījumā jāpatur prātā lielā nozīme, kādu Eiropas Komisija piešķir Lisabonas stratēģijai, lai saglabātu un uzlabotu Eiropas nozares konkurētspēju, pārvaldot pārmaiņu procesu sociālā līmenī pieņemamā veidā un saskaņā ar Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un sociālajā aspektā veicinot reprezentatīvu sociālo partneru sarunas atbilstošā līmenī.

1.1.2.

Šo mērķu sasniegšanai jānotiek līdztekus ar nozares tiesiskā regulējuma vienkāršošanu — politisko prioritāti, kas ir viens no Komisijas rūpniecības politikas pamatprincipiem.

1.1.3.

Turklāt šo rūpniecības politiku raksturo integrēta pieeja, kurā ņemtas vērā dažādu nozaru vajadzības.

—

Rīcība attiecībā uz politiku uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā un augsta līmeņa grupa. Ieteicams izveidot augsta līmeņa grupu par uzņēmējdarbības pakalpojumiem, lai veiktu nozares dziļāku analīzi, izvērtētu pašreizējo politiku atbilstību, noteiktu un novērtētu efektīvākās un veiksmīgākās no tām, kuras ietekmē uzņēmējdarbības pakalpojumus, kā arī izstrādātu konkrētus pasākumus politikas jomā, pievēršoties galvenajiem trūkumiem un vajadzībām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš dažādu uzņēmējdarbības pakalpojumu apakšnozaru ļoti atšķirīgajam raksturam, lai noteiktu, kurām no tām politikā jāpievērš galvenā uzmanība un kādā līmenī (reģiona, valsts vai ES) ir pamatoti veikt politikas pasākumu.

—

Darba tirgus politikas uzņēmējdarbības pakalpojumu nozarē. Nozares līmenī no sociālā viedokļa nepieciešama to problēmu padziļināta analīze, ko izraisa uzņēmējdarbības pakalpojumu un ražošanas mijiedarbībā radušies jaunie nodarbinātības veidi. Šādā analīzē jāiekļauj izglītība, apmācība un mūžizglītība, kā arī darbinieku, tai skaitā ārpakalpojumos iesaistīto darbinieku, darba apstākļi. Lai panāktu minēto mērķi, būtu jāveicina sociālais dialogs nozares līmenī un šajā sakarā jāizstrādā darba kārtība, lai apspriestu konkrētās darba apstākļu un darba atrašanas iespēju izmaiņas to strukturālo pārmaiņu rezultātā, kuras ietekmē uzņēmējdarbības pakalpojumus.

—

Uzņēmējdarbības pakalpojumi inovāciju politikās. Spēcīgs atbalsts būtu jāsniedz pētniecības un izstrādes un inovāciju programmu, kā arī pasākumu pakalpojumu inovācijām sekmēšanai. Lielāka uzmanība jāpievērš tādām jomām kā organizatoriski jauninājumi, jo īpaši zināšanu ietilpīgi uzņēmējdarbības pakalpojumi (KIBS) un inovāciju pārvaldība.

—

Uzņēmējdarbības pakalpojumu standartu izstrāde. Jāatbalsta uzņēmumi, lai tie pēc izsmeļošām apspriedēm ar uzņēmējdarbības pakalpojumu izmantotājiem pašregulācijas ceļa noteiktu attiecīgos standartus. Svarīgi ir nodrošināt CEN un tās partneru (atklātais forums) atbalstu, lai izplatītu sekmīgas inovācijas rezultātus, jo īpaši ātri un neformālā ceļā panākot vienprātību.

—

Veicināt pakalpojumu zinātni kā jaunu disciplīnu izglītībā un apmācībā.

—

Iekšējais tirgus un regulējums, kas ietekmē uzņēmējdarbības pakalpojumus. EESK ir izveidojusi sarakstu ar jomām, kurās jāstrādā vienkāršošanas, izskaidrošanas un reglamentējošā sloga samazināšanas virzienā, nemazinot esošās prasības par veselību un drošību darba vietā, kā arī darba ņēmēju pārstāvību. Citu jomu starpā norādīts, ka nav veikts Pakalpojumu direktīvas ietekmes novērtējums uz uzņēmējdarbības pakalpojumiem, un tam jāvelta lielākas pūles, jo īpaši pēc tam, kad direktīva jau ir transponēta valstu tiesību aktos. Novērtējumā jānorāda arī iespējamie turpmākie pasākumi attiecībā uz atvērtāku tirdzniecību un konkurenci paplašinātās ES iekšējā tirgū.

—

Turpmāki uzņēmējdarbības pakalpojumu statistikas uzlabojumi. Ieteicams panākt dalībvalstu ciešāku sadarbību, lai pilnveidotu statistiku par uzņēmējdarbības pakalpojumiem un, jo īpaši, lai iegūtu vairāk informācijas par pakalpojumu darbības rezultātiem un ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, kas valdībām ir nepieciešams instruments, lai palīdzētu nozarei attīstīt tās potenciālu. NACE 74. nodaļas jaunākie grozījumi tomēr joprojām nenodrošina vajadzīgo informāciju, lai iegūtu nozīmīgus datus par uzņēmējdarbības pakalpojumiem.

3.1.

Pamatojums. EESK 2006. gada septembrī apstiprinātajā CCMI/035 pašiniciatīvas atzinumā ierosināts pievērst lielāku uzmanību uzņēmējdarbības pakalpojumiem tā ieguldījuma dēļ, ko tie sniedz Eiropas ražošanas nozaru darbībā. Minētajā atzinumā paskaidrota mijiedarbība starp pakalpojumiem un ražošanu, kā arī to ietekme uz sociālajiem un ekonomiskajiem rādītājiem — nodarbinātību, ražīgumu un konkurētspēju. To pieņēma par izejas punktu šim turpmākajam darbam un uzņēmējdarbības pakalpojumu papildu analīzei. Šo atzinumu būtu ieteicams sākt, definējot uzņēmējdarbības pakalpojumus kā pakalpojumu kopumu, kas to starpieguldījumu vērtības dēļ ietekmē ražošanas kvalitāti un efektivitāti, papildinot vai aizstājot iekšpakalpojumus (Rubalcaba un Kox, 2007). Minētajai definīcijai ir daži kopīgi aspekti ar NACE rev.1 (72.-74. kods) un NACE jaunajā redakcijā (69.-72., 77., 78., 80.-82. kods) iekļauto definīciju, kā arī ar 1. diagrammā attēloto pakalpojumu dažādo kategoriju apkopojumu. Uzņēmējdarbības pakalpojumi iedalās divās lielās kategorijās.

Šā atzinuma mērķis ir vairot minētās nozares atpazīstamību, palīdzēt tai attīstīties bez šķēršļiem un palīdzēt paaugstināt Eiropas ekonomikas konkurētspēju pasaules tirgū.

3.2.

Pakalpojumu un uzņēmējdarbības pakalpojumu nozīmīgums. Pakalpojumi ieņem arvien lielāku vietu iedzīvotāju un profesionāļu pasaules uztverē, kā arī uzņēmumos, reģionos un valstīs. Pakalpojumi lielā mērā nosaka ekonomikas un sociālo sistēmu jauno pieprasījumu un piedāvājumu. Lai gan pakalpojumi ir daudzu saimnieciskās un sociālās dzīves aspektu daļa, daudzi no tiem nav iekļauti statistikā. Tradicionālais sadalījums ražojošās nozarēs, neskatoties uz to, ka ir nepilnīgs un slēpj spēcīgas savstarpējās sakarības ekonomikas sektorā, ļauj mums provizoriski novērtēt galveno saimniecisko darbību nozīmīgumu. Pakalpojumiem kā tautsaimniecības nozarei ir arvien lielāka nozīme Eiropā, lai gan kopējā nodarbinātībā to daļa (70 %) ir mazāka kā Amerikas Savienotajās Valstīs (80 %), tomēr tā ir lielāka kā Japānā (67 %). Visās trijās minētajās teritorijās tieši uzņēmējdarbības pakalpojumu apakšnozare ir augusi ļoti strauji, līdz ar to palielinot tās daļu kopējā nodarbinātībā. Uz uzņēmumiem, kuru galvenā darbība ir uzņēmējdarbības pakalpojumi, attiecināmi 10-12 % kopējās nodarbinātības un pievienotās vērtības. Ja sniegtos uzņēmējdarbības pakalpojumus uzskata par sekundāru darbību, nodarbinātības procentuālais līmenis būtu daudz augstāks. Eiropā 2004. gadā vadošās valstis uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā bija Beniluksa valstis, Apvienotā Karaliste, Francija un Vācija. Laikā no 1995. gada līdz 2004. gadam dažās valstīs, piem., Ungārijā, Polijā, Austrijā, Latvijā un Maltā, uzņēmējdarbības pakalpojumu nozarē vērojama būtiska izaugsme. Tas liek domāt, ka starp dažām ES valstīm notiek zināms konverģences process. Skaitļi par attiecīgajām valstīm atspoguļo nodarbinātību tikai tajos uzņēmumos, kuru galvenā darbība ir uzņēmējdarbības pakalpojumi. Lielākā daļa šādu uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi.

3.3.

Uzņēmējdarbības tendenču novērtējums. EESK ir atkārtoti novērtējusi stāvokli, ņemot vērā pārmaiņas, kas notikušas pēc iepriekšējā 2006. gada septembra atzinuma CCMI/035, un ar gandarījumu atzīmē, kā uzņēmējdarbības pakalpojumu nozīmīgums ražošanā ir palielinājis to nozīmīgumu arī Komisijas pieņemtajos lēmumos.

3.4.

Papildu pasākumi, kas veicina uzņēmējdarbības pakalpojumus. Papildus lieliem pašlaik notiekošiem ES pasākumiem, lai veicinātu uzņēmējdarbības pakalpojumu integrāciju rūpniecības politikā un inovāciju politikā, un iespējamai Iekšējā tirgus direktīvas radītai ietekmei ir arī citi Komisijas pasākumi, kas netieši atbalsta uzņēmējdarbības pakalpojumu lomu ražošanā:

3.5.

Uzņēmējdarbības pakalpojumu nozares galvenās vajadzības. Neskatoties uz pasākumu, kas saistīti ar pakalpojumiem, pašreizējo progresu, ir jāapsver galvenās nepilnības un vajadzības. Pašreizējā Eiropas politikas sistēma ir izteikti orientēta uz ražojošo rūpniecību, lai gan pakalpojumi veido ievērojami lielāku tautsaimniecības segmentu un veicina uzņēmējdarbības un sociālās dzīves jebkura aspekta izaugsmi.

3.5.1.

Vairums horizontālo un nozaru iniciatīvu saskaņā ar ES rūpniecības politiku gan valstu, gan ES līmenī ir vērstas uz ražojošo rūpniecību, neskatoties uz uzņēmējdarbības pakalpojumu būtisko lomu tajā. Tādēļ steidzami jāizstrādā līdzsvarota ES politika, kurā nav pārāk zemu novērtēta uzņēmējdarbības pakalpojumu nozīme Eiropas ražošanas vispārējā konkurētspējā un tautsaimniecībā kopumā. Uz jebkurām saimnieciskās darbības nozarēm vērstajām horizontālajām politikām jābūt patiešām horizontālām un jāatbilst uzņēmumu un darbinieku vajadzībām jaunajā pakalpojumu ekonomikā, kur ražošanas un pakalpojumu nozares ir savstarpēji cieši saistītas, kā tiešu sinerģijas rezultātu radot Eiropas ekonomikai jaunas iespējas pasaules tirgū. Daudzas ES politikas iniciatīvas, kas veido rūpniecības politiku, jāpielāgo un jāpiemēro pakalpojumiem. Tas attiecas uz šādiem jautājumiem: pilnībā funkcionējošs iekšējais pakalpojumu tirgus, starptautiskā tirdzniecība, valsts atbalsta noteikumi, darba tirgus, pasākumi sociālajā jomā, apmācība un reģionālā politika, pētniecība un izstrāde, inovācijas, standartizācija, uzņēmējdarbība un labāka statistika un informācija, vajadzības gadījumā ņemot vērā pakalpojumu īpašās vajadzības. Tas nenozīmē, ka visām politikām jābūt vertikāli orientētām uz pakalpojumiem. Tas drīzāk nozīmē, ka jāizpēta un jāizanalizē visu šo politiku ietekme un, attiecīgā gadījumā, jāveic īpaši pasākumi.

3.5.2.

Dažas galvenās vajadzības var konstatēt šādās jomās.

3.6.

Uzņēmējdarbības pakalpojumu un mērķtiecīgu politikas pasākumu mijiedarbība. Pieredze liecina, kā eksperimentāli visaptveroši pasākumi var mijiedarboties, ļaujot uzņēmējdarbības pakalpojumiem spēcīgi attīstīties, lai tie būtu gatavi turpmākajiem uzdevumiem. Jāņem vērā sinerģija un mijiedarbība starp dažādiem politikas veidiem.

3.7.

Izstrādājot konkrētas ES politikas, ir nepieciešams ekonomiskais pamatojums, lai veicinātu uzņēmējdarbības pakalpojumu nozari. Tas atspoguļots Kox un Rubalcaba nesenajā pētījumā (Business services in European Economic Growth, 2007). Atbalstot pētījuma argumentus, priekšplānā izvirzīti galvenokārt tirgus un sistēmiski trūkumi, piemēram, informācijas asimetriskums un papildu sekas.

3.8.

Lisabonas stratēģija 2008.-2010. gadam. Ar uzņēmējdarbības pakalpojumiem saistītās politikas var būt lietderīgas saistībā ar priekšlikumiem Kopienas Lisabonas stratēģijai 2008.-2010. gadam (COM(2007) 804 galīgā redakcija). Lielākā daļa no desmit galvenajiem mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2010. gadam, tieši vai netieši ietekmē pakalpojumus:

3.8.1.

Līdz 2008. gada vidum Komisija ierosinās atjauninātu darba kārtību sociālajā jomā un palīdzēs mazināt profesionālo iemaņu trūkumu. Nozīmīgus trūkumus un vajadzības var konstatēt lielākajā daļā uzņēmējdarbības pakalpojumu, kuros ir vajadzīgs ļoti liels darbinieku skaits. EESK atzinumā par tematu “Prioritāro kategoriju nodarbinātība (Lisabonas stratēģija)” (9) atzīmēja, ka Lisabonas stratēģijas vērienīgie nodarbinātības mērķi sasniegti tikai daļēji, un atzina, ka daudzām pēdējos gados radītajām jaunajām darba vietām, jo īpaši sievietēm paredzētajām, ir raksturīga nepilna darba slodze. Vecāka gadagājuma darbinieki joprojām saskaras ar izteiktu piemērotu vakanču trūkumu, un galvenokārt jauni cilvēki atrod netipiskus (nestandarta) nodarbinātības veidus, dažreiz bez pienācīgas tiesiskās un sociālās aizsardzības. EESK atzinumā uzsvērts, ka atbilstoši elastdrošības principam jānodrošina augsta sociālās drošības pakāpe, aktīvas darba tirgus politikas, izglītība, tālākizglītība un apmācība.

3.8.2.

Komisija šogad jau ir izvirzījusi priekšlikumus par kopēju imigrācijas politiku. Tas var ietekmēt augsti kvalificētu darbinieku tādās jomās kā zināšanu ietilpīgi uzņēmējdarbības pakalpojumi un mazāk kvalificētu darbinieku tādās jomās kā apkopes un tīrīšanas pakalpojumi vai apsardzes dienests imigrāciju.

3.8.3.

Komisija pieņems Likumu par mazajiem uzņēmumiem, lai atraisītu MVU izaugsmes potenciālu visā to dzīves ciklā. Uzņēmējdarbības pakalpojumi ir nozare, kurā ir visaugstākais uzņēmumu veidošanas un slēgšanas līmenis, tādēļ būtu lietderīgi īpašu uzmanību pievērst jaunajiem MVU. Atzinumā par tematu “Uzņēmējdarbības, jo īpaši MVU, potenciāls” (10) EESK ir ieteikusi mērķtiecīgākas un uzlabotas, integrētas pamatnostādnes MVU izaugsmei un nodarbinātībai 2008.-2010. gadam. MVU arī izmantos priekšrocības, ko sniegs ES administratīvā sloga samazināšana 2012. gadā.

3.8.4.

Kopiena nostiprinās vienoto tirgu, palielinās konkurenci pakalpojumu jomā. Jau minētajā EESK atzinumā INT/324 citētas sūdzības par nepilnīgu vienoto tirgu, jo īpaši to, ka dalībvalstis lēni ievieš direktīvas, par administratīvo slogu un darbaspēka mobilitātes trūkumu. MVU tie ir lieli šķēršļi, kas jāpārvar.

3.8.5.

Kopiena īstenos “piekto brīvību” (zinību brīvu apriti) un izveidos reālu Eiropas pētniecības telpu. Zināšanu ietilpīgiem uzņēmējdarbības pakalpojumiem var būt liela nozīme šīs Lisabonas stratēģijas prioritātes īstenošanā.

3.8.6.

Kopiena pilnveidos pamatnosacījumus inovācijām. EESK ir izstrādājusi atzinumu arī par tematu “Ieguldījumi un inovācijas” (11). Atzinumā ietvertais galvenais vēstījums ir tāds, ka Eiropai jāpaliek priekšgalā pētniecībā, tehnoloģijas attīstībā un inovācijās un ir nepieciešams lielāks finansējums no ES budžeta, jāuzlabo izglītojošās struktūras un attiecīgā gadījumā jānosaka stingrāki standarti; jāveido attīstībai un jauninājumiem labvēlīgs sociālais klimats; jārada vajadzīgie apstākļi un jāpieņem lēmumi, kas investoriem dotu pietiekamu komerciālo pārliecību un optimismu ieguldīt savu kapitālu jaunā uzņēmējdarbībā Eiropā; jāpaaugstina informētība par fundamentālo pētījumu lielo nozīmi, un jāieaudzina uzņēmēja gars tajos, kuri vēlas veikt jauninājumus un uzņemties riskus, pieņemot zināmu kļūdu un zaudējumu līmeni, kas neizbēgami nāk kopā ar risku. EESK analizēja arī tiesisko un sociālo vidi inovatīvai uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīgam tirgum.

3.8.7.

Kopiena sekmēs uz ilgtspējīgāku ražošanu un patēriņu vērstu rūpniecības politiku. Šajā prioritātē var iekļaut uzņēmējdarbības pakalpojumus uzņēmumiem, kas darbojas vides jomā.

3.8.8.

Kopiena risinās divpusējas sarunas ar galvenajiem tirdzniecības partneriem par jaunām starptautiskās tirdzniecības un ieguldījumu iespējām, un izveidos kopīgu regulējuma un standartu telpu.

4.1.

1. prioritāte: Eiropas Komisijai uzņēmumu un rūpniecības politikas ietvaros jāizveido augsta līmeņa grupa uzņēmējdarbības pakalpojumu jautājumos, lai nodrošinātu, ka pasākumos vairāk tiek ņemti vērā pakalpojumi un to mijiedarbība ar rūpniecību un saimniecisko darbību kopumā. Augsta līmeņa grupas galvenie mērķi varētu būt šādi:

4.2.

2. prioritāte: Būtu jāveicina īpaši uzņēmējdarbības pakalpojumu nozarei veltīts sociālais dialogs, lai apspriestu un formulētu ieteikumus par:

Šāda nozares sociālā dialoga īstenošana un efektivitāte (piemēram, vienošanos atzīšana un organizatorisks atbalsts) īstenībā būs tomēr atkarīga no tā, vai to atzīs reprezentatīvas darba ņēmēju un darba devēju apvienības Eiropas līmenī.

4.3.

3. prioritāte: Pētniecība un izstrāde un pakalpojumu inovācijas:

4.4.

4. prioritāte: Standartu izstrāde. Pakalpojumu standartu izstrāde ir bijusi lēna. To galvenokārt virza pieprasījums. Uzņēmējdarbības pakalpojumu sniedzējiem ir strukturālas problēmas. Lielākā daļa no tiem ir mazi uzņēmumi, kas savās valstīs nepieder pie reprezentatīvām organizācijām, un tas atspoguļojas arī Eiropas līmenī, kur šī kategorija nevienā Eiropas organizācijā nav labi pārstāvēta. Tādēļ vienīgais veids, kā uzlabot stāvokli, ir mobilizēties lietotājiem, lai izteiktu savas prasības. Uzņēmējdarbības pakalpojumu tirgus ļoti iegūtu no skaidri noteiktiem standartiem šajā jomā. Standartu izstrāde var būt lietderīga, lai:

4.5.

5. prioritāte: Uzņēmējdarbības pakalpojumu statistikas pilnveidošana. Politikas pasākumi ir atkarīgi no pašreizējo tendenču analīzes, ko var novērtēt tikai ar skaidras un mērķtiecīgas statistikas palīdzību. Acīmredzamais apmierinoša ražīguma pieauguma trūkums salīdzinājumā ar ASV daļēji varētu būt radies neuzticamas statistikas dēļ, kas balstīta uz metodoloģiju ražošanas rezultātu novērtēšanai. Sīkāk izstrādātai uzņēmējdarbības pakalpojumu statistikai nepietiek tikai ar Eurostat lēmumu, bet ir jāsadarbojas valstu valdībām, lai izmainītu statistikas datu vākšanas metodes. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš uzņēmējdarbības pakalpojumu lomas novērtēšanai citu rūpniecības un pakalpojumu nozaru vidū.

4.6.

6. prioritāte: Pakalpojumu zinātne.

Pakalpojumu zinātne (jeb pakalpojumu zinātne, pārvaldība un attīstība, SSME) ir jauna topoša disciplīna, kas aptver daudzveidīgās un sadrumstalotās pieejas pakalpojumu jomā: pakalpojumu ekonomika, pakalpojumu pārvaldība, pakalpojumu realizācija un pakalpojumu attīstība. Pakalpojumu pētnieki un uzņēmumi ir atzinuši, ka visas šīs jomas ir jāveicina un labāk jāintegrē. Pakalpojumu zinātnē labs piemērs ir pakalpojumu attīstība. Tā ir īpaša tehniska disciplīna, kas nodarbojas ar pakalpojumu produktu sistemātisku attīstību un izstrādi, izmantojot piemērotus modeļus, metodes un instrumentus. Lai gan “pakalpojumu attīstība” ietver arī pakalpojumu pārvaldību, viens no tās galvenajiem mērķiem ir jaunu pakalpojumu produktu izveide. Tajā pašā laikā “pakalpojumu attīstības” jomā ietilpst arī attīstības sistēmu izveide, vai, citiem vārdiem sakot, pētniecības un izstrādes un inovācijas vispārējās pārvaldības ar pakalpojumiem saistītie jautājumi. Integrēta pieeja preču, programmatūras un pakalpojumu vienotai izstrādei kļūs par vispāratzītu iezīmi.

Fundamentāli pētījumi par jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, metodēm un instrumentiem dos pakalpojumu zinātnei vērtīgu atbalstu. Visbeidzot, pieaugošā pakalpojumu standartu saskaņošana veicinās jaunu pakalpojumu specifikāciju un efektīvu attīstību (12).

Pakalpojumu attīstība ir viena no jaunajām pakalpojuma sektora jomām, ko ievērojami pilnveidojusi zinātniskā izpēte Eiropā. Ciešāka integrācija starptautiskajos tīklos un patstāvīgas pakalpojumu attīstības nozares sistemātiska pilnveidošanās ir ļoti nozīmīga, lai nākotnē saglabātu vadošo lomu šajā jomā (13).

4.7.

7. prioritāte: Iekšējais tirgus un uzņēmējdarbības pakalpojumu regulējums.

Regulējošā loga samazināšana un vienkāršošana. Ir vairāki ierobežojoši faktori, kas darbojas pret uzņēmējdarbības pakalpojumu uzņēmumiem un padara veltīgas to pūles palielināt savu ražīgumu un darboties citās dalībvalstīs. To skaitā ir problēmas, kas saistītas ar darbaspēka mobilitāti un izglītības kvalifikāciju atzīšanu. Regulējuma apjoms un sarežģītība pēdējos gados ir palielinājusies, palielinot slogu arī mazajiem pakalpojumu sniedzējiem. Vissvarīgākie jautājumi, kuriem jāpievērš uzmanība, ir šādi:

3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/34

1.1

Komiteja atbalsta regulas projektā izvirzītos mērķus, kā arī Direktīvas 76/768/EEK pārstrādāšanu regulā.

1.2

Komiteja vērš uzmanību uz to, ka ir paredzamas ievērojamas izmaksas, jo īpaši MVU, izpildot jaunās prasības par ražošanas praksi, drošuma novērtējumu un produkta informatīvo dokumentāciju, kā arī visām attiecīgajām pārbaudēm.

1.3

Komiteja uzskata par lietderīgu samazināt šo negatīvo finansiālo ietekmi uz MVU, piemēram, nosakot, ka produkta informatīvā dokumentācija un drošuma novērtējums atbilstoši jaunajām prasībām jāsagatavo par tiem kosmētikas līdzekļiem, kurus pirmo reizi laiž tirgū.

1.3.1

Komiteja atbalsta 36 mēnešu laika posmu, kas paredzēts, lai minētā regula stātos spēkā. Attiecībā uz produktu informatīvās dokumentācijas aktualizēšanu un drošuma novērtēšanu Komiteja tomēr iesaka paredzēt 24 mēnešu papildu pārejas periodu pēc regulas stāšanās spēkā.

1.4

Komiteja atzinīgi vērtē diferencēta režīma ieviešanu, pamatojoties uz riska novērtējumu kancerogēnām, mutagēnām vai reproduktīvajai funkcijai toksiskām vielām (“KMR”). Aizliegums par šādu vielu izmantošanu būtu jāsaglabā.

2.1

Direktīvas galvenais mērķis (Direktīva 76/768/EEK) ir patērētāju veselības aizsardzība, vienlaikus saskaņojot kopējā tirgū spēkā esošās tiesību normas kosmētikas līdzekļu jomā. Pašreizējās tirgus situācijas novērtējums liecina, ka Direktīvas 76/768/EEK grozījumi un to nekonsekventā transponēšana dalībvalstīs ir radījusi daudzas juridiskās neskaidrības un nekonsekvences. Minētā iemesla dēļ ir radīts administratīvais slogs un nevajadzīgas izmaksas gan kompetentajām iestādēm, gan nozarei, neveicinot kosmētikas līdzekļu drošumu.

2.2

Par Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvas 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (“Kosmētikas direktīva”) vienkāršošanu ir paziņots Komisijas paziņojumā “Kopienas Lisabonas programmas īstenošana — normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija”, Komisijas politikas 2007. gada stratēģijā un Komisijas likumdošanas un darba programmā 2007. gadam. Komisija ierosināja vienkāršot direktīvu par kosmētikas līdzekļiem, to pārstrādājot, kas ir likumdošanas paņēmiens, kurš dod iespēju kodificēt tiesību aktu un tā grozījumus, kā arī ieviest būtiskas izmaiņas.

2.3

Pamatojoties uz atsauksmēm, kas iegūtas 2006. gadā uzsāktajā publiskajā apspriešanā, kā arī uz vairākiem Komisijas pētījumiem, Komisija pirms regulas priekšlikuma (pārstrādāta redakcija) izstrādāšanas sagatavoja plašu ietekmes novērtējumu (1).

2.4

ES kosmētikas līdzekļu nozares raksturīga iezīme ir MVU. ES 97 % no visiem kosmētikas līdzekļu ražošanas uzņēmumiem ir MVU, un 80 % no tiem strādā mazāk par 19 darbiniekiem. MVU nodarbina apmēram divas trešdaļas no visiem strādājošajiem, kas tieši nodarbināti kosmētikas līdzekļu ražošanas nozarē ES.

2.5

Ja runājam par nodarbinātību, tad Eiropā kosmētikas līdzekļu ražošanā nodarbināti apmēram 150 000 cilvēku. Kopš 1999. gada Eiropā kosmētikas līdzekļu ražošanas nozarē nepārtraukti tiek radītas jaunas darba vietas (pieaugums par 1,2 % gadā).

2.6

Bez tiešās nodarbinātības kosmētikas līdzekļu nozarei ir raksturīga ievērojama netieša ietekme uz nodarbinātību, kā, piemēram, mazumtirdzniecība, izplatīšana un transports. Tiek lēsts, ka ar kosmētikas līdzekļu nozares starpniecību netieši ir radītas apmēram 350 000 darba vietas.

2.7

Tieši tādēļ, analizējot šā priekšlikuma ietekmi, ir jāņem vērā ES kosmētikas nozarē darbojošos MVU ieinteresētība un viedoklis.

2.8

Kosmētikas līdzekļu Kopienas iekšējais eksports kopš 1999. gada katru gadu ir palielinājies par apmēram 5 %gadā apjoma ziņā un par 6,5 % gadā vērtības ziņā.

2.9

Kosmētikas ražošana ir starptautisks uzņēmējdarbības veids, kurā Eiropai ir ļoti liela nozīme. Minētās nozares globālais raksturs ir īpaši nozīmīgs ES kā neto eksportētājai. Kosmētisko līdzekļu eksporta apjoms 2005. gadā ārpus ES veidoja 16 miljardus euro un imports — 4,4 miljardus euro.

2.10

Dažādās ES dalībvalstīs situācija ir atšķirīga. Poliju var minēt kā vienu piemēru. Šajā valstī liela daļa kosmētikas līdzekļu ražošanas uzņēmumu vēl ir neatkarīgi, un minētajā nozarē darbojas vairāk nekā 400 uzņēmumu, lielākoties MVU. Polijas kosmētikas tirgus, kura apjoms 2006. gadā palielinājās par 8,2 % un 2007. gadā — par 7,2 % un kuram vēl aizvien ir liels izaugsmes potenciāls, ir labs piemērs stabilai izaugsmei, kādu vairs nevar novērot 5 lielākajās ekonomiski attīstītajās ES valstīs (Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Itālijā un Spānijā).

3.1

Ierosinātajai Padomes Direktīvas 76/768/EEK pārstrādātajai redakcijai ir šādi galvenie mērķi:

3.2

Komisijas priekšlikumā ir saglabāta Direktīvas 76/768/EEK darbības joma, un kosmētikas līdzekļa definīcija nav izmainīta. Eiropas Komisijas veiktās sabiedriskās apspriešanas laikā lielākā daļa ieinteresēto pušu atbalstīja Direktīvas 76/768/EEK pārstrādāšanu regulā.

3.3

Jaunas definīcijas ir ierosinātas tādiem terminiem kā, piemēram, ražotājs, importētājs, pieejamība tirgū, laišana tirgū, saskaņoti standarti, atlikumi, konservanti, krāsvielas, ultravioletā starojuma filtri, nevēlama ietekme, nopietna nevēlama ietekme, līdzekļa atsaukšana un izņemšana no apgrozības. Taču nav ierosināta jauna “kosmētikas līdzekļu” definīcija.

3.4

Ieviesta koncepcija par Kopienas apstiprinātu atbildīgo personu, kā arī ir raksturota atbildība gadījumos, kad kosmētikas līdzekļus piegādā patērētājam no valsts, kas atrodas ārpus ES, piemēram, ar interneta starpniecību.

3.5

Ieviesti “jaunas pieejas” principi: atsauce uz saskaņotiem standartiem tiesību aktos attiecībā uz labu ražošanas praksi, paraugu ņemšanu un analīzi, kā arī sūdzībām par kosmētikas līdzekļiem.

3.6

Noteiktas minimālās prasības kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējumam un informatīvajai dokumentācijai (produkta dokumentācija). Regulas projekta I pielikumā iekļauts ierosinājums par kosmētikas līdzekļa drošuma ziņojumu. Kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējums pamatojas uz tā sastāvdaļu toksikoloģiskās iedarbības raksturojumu.

3.7

Pašreizējā režīma, kas balstās uz bīstamību, vietā ierosināts ieviest diferencētu režīmu, pamatojoties uz kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai funkcijai toksisku vielu (“KMR”) riska (bet ne bīstamības) izvērtējumu. Kopumā saglabāts aizliegums attiecībā uz 1. un 2. kategorijas KMR vielu izmantošanu. Jaunā pieeja, ievērojot stingrus nosacījumus, tomēr pieļauj izmantot 1. un 2. kategorijas KMR vielas, ja atzīts, ka tās var droši izmantot kosmētikā.

3.8

Saglabāta vispārējā stratēģija attiecībā uz testēšanas ar dzīvniekiem aizliegumu, kā arī galīgo termiņu grafiki par aizliegumu reklamēt kosmētikas produktus, kuru sastāvdaļas vai sastāvdaļu kombinācijas ir testētas ar dzīvniekiem.

3.9

Noteikta vienota pieeja nevēlamas iedarbības un nopietnas nevēlamas iedarbības pārvaldībai. Dati par nevēlamu iedarbību un nopietnu nevēlamu iedarbību tiks iekļauti Ziņojumā par kosmētikas līdzekļu drošumu, un sabiedrību informēs par šo jautājumu. Bez tam informācija par nopietnu nevēlamu iedarbību nekavējoties tiks sniegta kompetentajām iestādēm.

3.10

Izteikts ierosinājums izveidot vienkāršotu, centralizētu elektronisko saskarni kosmētikas līdzekļu paziņošanai vienas institūcijas apstiprinājuma sistēmā. Līdz šim pirms kosmētikas līdzekļa laišanas tirgū katra dalībvalsts atsevišķi bija atbildīga par paziņošanu. Informācijas apjoms dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs. Turklāt pašreiz dažās dalībvalstīs tiek pieprasīta atsevišķi paziņojumi toksikoloģijas centriem.

3.11

Pastiprināta kompetento iestāžu sadarbība administratīvajā jomā un labas administratīvās prakses piemērošana.

4.1

Komiteja atbalsta regulas projektā izvirzītos mērķus — atsevišķu administratīvu procedūru vienkāršošanu un apvienošanu —, vienlaikus nodrošinot patērētāju augstu aizsardzības līmeni. Regulas priekšlikums viennozīmīgi ir atzīstams par pārredzamu. Tajā iekļautās tiesību normas dod iespēju precizēt iepriekšējās juridiskās neskaidrības, kas radīja atšķirības interpretācijā un piemērošanā.

4.2

Direktīvas 76/768/EEK pārstrādāšana regulā nodrošinās tiesību normu vienādu piemērošanu, veicinot produktu brīvu apriti kopējā tirgū un vienkāršojot administratīvās procedūras ES tirgos.

4.3

Lai gan administratīvo procedūru vienkāršošana varētu samazināt atsevišķas izmaksas (piemēram, informēšanu par kosmētikas līdzekļiem un paziņojumus toksikoloģijas centriem), paredzams, ka ievērojamas izmaksas radīsies MVU, lai izpildītu jaunās prasības par produkta informatīvās dokumentācijas saturu un nodrošinātu atbilstību saskaņotajam standartam EN ISO 22716 (GMP). Būtu jāuzsver, ka saskaņā ar pašreizējām tiesību normām nav jāsniedz tik sīki toksikoloģiskie dati, kādi paredzēti regulas priekšlikumā.

4.4

Paredzams, ka papildizmaksas saistībā ar regulā izklāstītajām prasībām lielā mērā būs atkarīgas no uzņēmuma lieluma. Vislielākās izmaksas, kas saistītas ar informatīvo dokumentāciju un līdzekļa drošuma novērtējumu, pirmām kārtām radīsies mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas līdz šim sagatavoja tikai pamatdatus, kā noteikts spēkā esošajos tiesību aktos.

Attiecībā uz lielām starptautiskām korporācijām nav sagaidāma ievērojama izmaksu paaugstināšanās, ņemot vērā uzņēmumu ilglaicīgo pieredzi, kompetenci, cilvēkresursus, tehnisko nodrošinājumu un pieeju trešo pušu zinātībai. Lieliem kosmētisko līdzekļu ražošanas uzņēmumiem, kas izplata ražojumus vairākos ES tirgos, centralizēta Eiropas mēroga paziņošanas sistēma neapšaubāmi vienkāršos iepriekšējās administratīvās procedūras. Daļēji samazināsies ar šādu paziņošanu saistītās izmaksas. Turklāt starptautiskajos uzņēmumos jau ir ieviestas paziņošanas sistēmas par izmantotajiem pamatsastāviem (formulas).

4.5

MVU paredzams ievērojams izmaksu pieaugums saistībā ar labu ražošanas praksi, drošuma novērtējumu un produkta dokumentāciju, kā arī visu attiecīgo pārbaužu veikšanu.

Saistībā ar pētījumiem, dokumentāciju un drošuma novērtējumu vien izmaksas MVU var palielināties pat par 100 % katrai jaunai formulai, kas tiek laista tirgū. Tas ievērojami sadārdzinās MVU ražošanas izmaksas un ietekmēs produktu mazumtirdzniecības cenu, un līdz ar to arī patērētāju intereses.

Jāatceras, ka MVU ražo kosmētikas līdzekļus ievērojami mazākā apjomā nekā lielie starptautiskie koncerni, kuri kosmētikas līdzekļus pārdod lielos daudzumos. Tādējādi pētniecības, dokumentācijas un drošuma novērtējuma izmaksas vienam līdzeklim MVU būs daudz augstākas.

Saskaņā ar Komisijas sagatavoto ietekmes novērtējumu šādas izmaksas var būt nepiemērotas dalībvalstīs, kurās ir daudz mazo un vidēju uzņēmumu, kā, piemēram, Spānijā, Itālijā, Polijā un Bulgārijā.

4.6

Būtu lietderīgi samazināt negatīvo finansiālo ietekmi uz MVU, piemēram, nosakot, ka produkta dokumentācija un drošuma novērtējums atbilstoši jaunajiem noteikumiem jāsagatavo produktiem, kas pirmo reizi tiek laisti tirgū. Produktiem, kas jau ir tirgū, būtu nepieciešams pagarināt pārejas periodu produkta informatīvās dokumentācijas aktualizēšanai un drošuma novērtēšanai.

4.6.1

Komiteja atbalsta 36 mēnešu laika posmu, kas paredzēts, lai minētā regula stātos spēkā. Attiecībā uz produktu informatīvās dokumentācijas aktualizēšanu un drošuma novērtēšanu Komiteja tomēr iesaka paredzēt 24 mēnešu papildu pārejas periodu pēc regulas stāšanās spēkā.

4.7

Komiteja atzinīgi vērtē definīciju kopas izveidi. Tas atvieglos regulas noteikumu interpretāciju un palīdzēs novērst juridisko neskaidrību un nekonsekvenci. Kosmētikas līdzekļu jauna definīcija tomēr nav ierosināta. Kosmētikas līdzekļu ražošanas nozare ir ļoti inovatīva, un katru gadu tirgū tiek laisti jaunu efektivitātes līmeņu un kategoriju produkti. Tas var radīt problēmas saistībā ar produktu klasifikāciju (kosmētikas līdzekļi, farmaceitiski produkti u.c.) un t.s. robežproduktiem. Tādēļ ir jāuzsāk izglītojošas un informatīvas kampaņas, kā arī jāpastiprina tirgus uzraudzība minētajā jomā.

4.8

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ir ieviests “atbildīgās personas” jēdziens. Iespēja noteikt atbildīgo personu, kura var būt arī kāds cits uzņēmējs, ne tikai ražotājs, ir lietderīga un atbilst tādām pašreizējām tirgus metodēm kā ārpakalpojumi un privātais marķējums. Noteikumos par atbildīgo personu paredzēta atbildība gadījumos, kad līdzekļus laiž tirgū no valstīm, kas atrodas ārpus ES, piemēram, izmantojot Internetu.

4.9

Bez tam Komiteja uzskata, ka būtu jādefinē arī citi jēdzieni, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, īpaši ņemot vērā, ka attiecīgais normatīvais instruments ir regula. Tas jo īpaši attiecas uz tādiem jēdzieniem kā “smaržviela” un “aktīvā viela”.

4.10

Komiteja atzinīgi vērtē elektroniskās saskarnes izveidi informēšanai par kosmētikas līdzekļiem un pamatformulas paziņošanai toksikoloģijas centriem. Tas neapšaubāmi vienādos administratīvās procedūras ES tirgū.

4.11

Komiteja atbalsta jaunās pieejas principu iekļaušanu tiesību aktos par kosmētikas līdzekļiem. Saskaņotu standartu piemērošana, ko uzņēmēji un kompetentās iestādes varētu izmantot brīvprātīgi, sniedz iespēju apvienot izmantotās metodoloģijas. Saskaņoti standarti ir labs piemērs pašregulācijai, kas ir gan lietderīga, gan tiek labprāt izmantota kosmētikas ražošanas nozarē. Komitejai tomēr ir iebildumi pret jaunās pieejas principu nekritisku piemērošanu. Patērētāju veselības un drošības jautājumi ir jāiekļauj attiecīgo regulu darbības jomā.

4.12

Komiteja atzinīgi vērtē atsauci uz saskaņotiem standartiem saistībā ar sūdzībām par kosmētikas līdzekļiem. Saskaņotie standarti tomēr būtu jāpiemēro metodēm, kas ļauj efektīvi novērtēt sniegtās informācijas ticamību, bet nevis attiecībā uz pašu sūdzību. Rezultātus varētu izvērtēt ar drošām un reproducējamām metodēm. Turklāt saskaņotajos standartos ir jāņem vērā zinātnes un tehnoloģiju attīstība un minētā jautājuma plašais apjoms.

4.13

Komiteja atzinīgi vērtē diferencēta režīma ieviešanu, pamatojoties uz riska novērtējumu kancerogēnām, mutagēnām vai reproduktīvajai funkcijai toksiskām vielām (“KMR”), kuras ir minētas Direktīvā 67/548/EEK (12. panta 2. punkts). Aizliegums izmantot šādas vielas būtu jāsaglabā. Tomēr pašreizējā sistēma ir balstīta uz bīstamību (piemēram, vielas būtiskajām īpašībām), neņemot vērā devu un iedarbības veidu. Tā rezultātā var gadīties, ka automātiski aizliegs izmantot, piemēram, etanolu (t.i., alkoholu), to pārklasificējot kā 1. vai 2. kategorijas KRM vielu, neraugoties uz to, ka etanola izmantošana kosmētikas līdzekļos ir droša. Regulas projektā paredzēts, ka 1. un 2. kategorijas KRM vielas drīkst izmantot kā kosmētikas līdzekļu sastāvdaļas vienīgi gadījumos, kad vienlaikus tiek ievēroti trīs nosacījumi (12. panta 2. punkts). Tomēr viens no minētajiem nosacījumiem paredz, ka vielai jābūt legāli izmantojamai pārtikā un uzturā. Bet ļoti iespējami ir gadījumi, kad vielu, kas ir klasificēta kā 1. vai 2. kategorijas KRM viela un kuru uzskata par droši izmantojamu kosmētikas līdzekļos, nav atļauts izmantot pārtikas produktos (piemēram, formaldehīds, borskābe, utt.). Noteikumi aizliedz šādas vielas izmantošanu kosmētikas līdzekļu ražošanā.

4.14

Komiteja ir informēta par pārejas periodu produkta dokumentācijas pielāgošanai un drošuma novērtējumam tiem produktiem, kas jau ir tirgū (34. pants). Projektā nav noteikts, vai noteikumus par pārejas periodu piemēro tikai tiem produktiem, kas tiek laisti tirgū, vai arī tiem produktiem, kas jau ir tirgū. Vienāda pārejas perioda noteikšana (36 mēneši) visiem produktiem, ieskaitot tos, kas jau ir tirgū, var radīt situāciju, ka produkti, kuri legāli laisti tirgū, ir jāatsauc, jo tiem nav atjaunināts marķējums vai informatīvā dokumentācija. Komiteja atbalsta 36 mēnešu laika posmu, kas paredzēts, lai minētā regula stātos spēkā. Attiecībā uz produktu informatīvās dokumentācijas aktualizēšanu un drošuma novērtēšanu Komiteja tomēr iesaka paredzēt 24 mēnešu papildu pārejas periodu pēc regulas stāšanās spēkā.

Dokumentā SEC(2008) 117, kurā ir iekļauts ietekmes novērtējums, Eiropas Komisija norāda: “Visi pieejamie statistikas dati liecina, ka blakusparādību skaits kosmētikas produktu lietošanas rezultātā ir ļoti neliels. (…) Turklāt kopš direktīvas par kosmētikas līdzekļiem stāšanās spēkā kosmētikas nozarē nav bijis plašu krīžu saistībā ar drošumu, kā tas ir noticis, piemēram, pārtikas nozarē.”

5.1

Komiteja ir informēta par atsevišķiem Komisijas priekšlikumā iekļautiem noteikumiem, ko būtu grūti ievērot. Visbūtiskākie ietver datu apjomu, kas nepieciešams produktu informatīvajai dokumentācijai un drošuma novērtējumam (7. pants un I pielikums).

5.2

Saskaņā ar 7. pantu kosmētikas līdzekļu drošuma novērtējums jāveic neatkarīgai trešai pusei, kas nav attiecīgā uzņēmuma darbinieks.

5.3

7. panta 3. punktā jēdziens “neklīniski pētījumi par drošumu” ir neskaidrs. Atbilstoši pieejamajai informācijai dažādas ES dalībvalstis minēto formulējumu interpretē dažādi. Saskaņā ar Polijas kompetento iestāžu izmantoto interpretāciju klīniskie testi ir tie, ko veic medikamentiem. Tādā gadījumā pētījumi, kuros brīvprātīgie piedalās kosmētikas līdzekļu testēšanā (dermatoloģiskie testi, atbilstības testi, instrumentālie testi), nav uzskatāmi par klīniskajiem testiem. Tomēr tos nevar uzskatīt arī par neklīniskiem pētījumiem regulas priekšlikuma 7. panta 3. punkta nozīmē. Saskaņā ar Direktīvas 2004/10/EK noteikumiem laba laboratorijas prakse nav jāpiemēro testiem, kuros piedalās cilvēki.

5.4

Turklāt prasība, ka visas toksikoloģiskās pārbaudes un analīzes, kas nepieciešamas drošuma novērtējumam, jāveic atbilstoši labas laboratorijas prakses principam, neļauj izmantot lielāko daļa datu, kuri iekļauti toksikoloģijas datubāzēs un zinātniskajās publikācijās, kas ir vērtīgs informācijas avots. Pat nesenajās zinātniskajās publikācijās ļoti reti ir iespējams atrast laboratoriju, kas veic attiecīgos testus, deklarāciju par atbilstību (vai neatbilstību) labai laboratorijas praksei.

5.5

Grūtības var rasties izpildot I pielikuma 2. un 4. punkta noteikumus par iesaiņojamā materiāla tīrības un noturīguma novērtējumu, sastāvdaļu savstarpējās iedarbības novērtējumu un produkta noturīguma ietekmes uz tā drošumu novērtējumu, kā arī perioda par līdzekļa izmantošanu pēc iesaiņojuma atvēršanas noteikšanu, jo nav kopīgi pieejamas un atzītas metodoloģijas, piemēram, Eiropas standarti, vai zinātnisku publikāciju. Līdz ar to minētie dati šobrīd nav pieejami.

5.5.1

Komiteja atzinīgi vērtē I pielikuma saturu (kosmētikas līdzekļa drošuma ziņojums) attiecībā uz minimālajām prasībām par datiem un veicamajiem testiem, sagatavojot produkta informatīvo dokumentāciju. Minētais paaugstinās dokumentācijas kvalitāti, veicinās tirgus uzraudzību un tādējādi veicinās arī patērētāju drošību.

5.6

NOAEL (No Observed Adverse Effect Level jeb apjoms, līdz kuram nenovēro nelabvēlīgu ietekmi) noteikšana, kas nepieciešama līdzekļa minimālā drošuma līmeņa aprēķināšanai, daudzām vielām nav pieejama. Lai izpildītu prasību par NOAEL noteikšanu, radīsies nepieciešamība veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem, tādējādi pārkāpjot ES politiku par alternatīvo metožu izmantošanas veicināšanu. Tas arī ir pretrunā ar 14. panta noteikumiem (izmēģinājumi ar dzīvniekiem).

5.6.1

Tādēļ jaunajos noteikumos būtu ieteicams precīzi noteikt, kādi kosmētikas līdzekļos izmantoto vielu testi jāveic ražotājam, lai konstatētu iespējamos riskus, kas apdraud patērētājus.

5.7

Komiteja nepiekrīt, ka sastāvdaļu sarakstu var norādīt tikai uz iepakojuma (15. panta g) apakšpunkts), ja iespējams, tas būtu jānorāda uz paša produkta (taras, kurā līdzeklis iepildīts).

5.8

Komiteja uzskata, ka uz kosmētikas līdzekļiem jābūt īpašām norādēm par to, vai attiecīgo produktu drīkst lietot bērni, skaidri un ļoti uzskatāmi norādot minimālo vecumu, kā arī, vai produkts jāglabā bērniem nepieejamā vietā.

5.9

Tāpat arī Komiteja uzskata, ka regulā skaidri jāparedz, ka uz kosmētisko līdzekļu tālpārdošanu attiecināmi tieši tādi paši nosacījumi, proti, informācija, kas jānorāda uz produkta etiķetēm un iepakojumiem, kad to tirgo veikalā.

5.10

Komiteja atbalsta paaugstināto prasību par kompetento iestāžu sadarbību administratīvajā jomā un labas administratīvās prakses piemērošanu.

5.11

Komiteja atbalsta priekšlikumu labot iepriekšējos pielikumus, kur minēts to vielu saraksts, kas ir aizliegtas kosmētikas līdzekļu ražošanā vai kuras ir atļauts izmantot ar ierobežojumiem, papildinot ar CAS un EINECS numuriem, kā arī izveidojot kosmētisko līdzekļu sastāvdaļu elektronisku uzskaiti.

5.12

Direktīvas 76/768/EEK iepriekšējā I pielikuma anulēšana vērtējama pozitīvi. Iepriekšējam sarakstam, kurā iekļauts dalījums kategorijās, bija vairāk gadījuma raksturs, un tajā bija iekļauti kategoriju grupu atkārtojumi, piemēram “dekoratīvās kosmētikas pūderi” un “kosmētikas līdzekļi dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai un noņemšanai”. Turklāt iepriekšējais saraksts jau ir novecojis, tajā nav pieejamas jaunu produktu kategorijas, kas ir tirgū, kā, piemēram, pašlīmējošās pretcelulīta uzlīmes un dekoratīvās kosmētikas noņemšanas salvetes ar aktīvām vielām.

3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/39

1.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu direktīvai (COM(2008) 123 galīgā redakcija), ar ko groza Direktīvu 2001/82/EK un Direktīvu 2001/83/EK, jo ar to nodrošina, ka tiek saskaņoti noteikumi par visu zāļu laišanu apgrozībā neatkarīgi no atļauju izsniegšanas kārtības.

1.2.

Vienādu kritēriju piemērošana visām zālēm papildus līdzīgiem kvalitātes, drošuma un labvērtības kritērijiem ļauj nodrošināt augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni un efektīvu iekšējā tirgus darbību. Tajā pašā laikā uzņēmumi tiek atbrīvoti no nevajadzīga administratīvā un finansiālā sloga.

1.3.

EESK aizvien ir atbalstījusi un arī turpmāk atbalstīs Komisijas pasākumus, lai paaugstinātu zāļu drošumu, kas ir ļoti svarīgs cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības faktors.

1.4.

EESK atbalsta pilnvaru piešķiršanu Komisijai, lai tā varētu Regulas (EK) Nr. 1084/2003 noteikumus neatkarīgi no atļaujas piešķiršanas kārtības attiecināt uz izmaiņām, kas veiktas pēc atļaujas saņemšanas, tādējādi novēršot iespējamos šķēršļus zāļu brīvai apritei, un uzsver turpmāko pasākumu, kuri būs jānosaka Komisijai, nozīmīgumu.

1.5.

Šajā sakarā EESK vēlreiz apstiprina savu stingru pārliecību, ka pēc iespējas ātrāk jāizveido iekšējais tirgus arī tajās nozarēs, kurās tas vēl nav izdarīts vai ir tikai daļēji izveidots.

2.1.

Eiropas Komisija 2001. gadā būtiski reformēja tiesisko regulējumu par zālēm, iesniedzot divus īpašus tiesību aktus, proti, Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm, un Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (1).

2.2.

Ar minētajiem tiesību aktiem turpināja visaptverošo reformu, ko uzsāka 1993. gadā, saskaņā ar Regulu Nr. 2309/93 izveidojot Eiropas Zāļu aģentūru (EMEA) un ieviešot jaunu kārtību zāļu tirdzniecības atļauju piešķiršanai un uzraudzībai (2).

2.3.

Pamatojoties uz preču brīvas apgrozības principu, minētajā regulā bija paredzētas divas zāļu tirdzniecības atļauju piešķiršanas procedūras, kas ir spēkā kopš 1995. gada 1. janvāra:

2.4.

Izmantojot minēto zāļu tirdzniecības atļauju piešķiršanas kārtību, bija jānodrošina pareizs ieguvumu un apdraudējumu novērtējums, kā arī jānosaka stingri kvalitātes, drošuma un efektivitātes kritēriji, lai garantētu ES iedzīvotāju un dzīvnieku veselības aizsardzību.

2.5.

Pateicoties īpašiem noteikumiem par zāļu lietošanas izraisīto blakusparādību uzraudzības sistēmu, Direktīvā 2001/82/EK un Direktīvā 2001/83/EK ir nostiprinātas attiecīgas obligātās saistības, lai, veicot biežākas pārbaudes un izmantojot stingrākus un konkrētākus kritērijus attiecībā uz pienākumu informēt par nevēlamām blakusparādībām, nodrošinātu augstāku sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

2.6.

Komisija, regulāri pārbaudot zāļu tirdzniecības atļauju piešķiršanas sistēmas darbību, ir konstatējusi problēmas, kad izmaiņas tiek veiktas pēc valsts mēroga atļauju piešķiršanas. Zāļu tirdzniecības atļaujas 80 % gadījumu piešķir dalībvalstis.

2.7.

Izmaiņas dalībvalstu piešķirtajās atļaujās veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1084/2003 un Regulu (EK) Nr. 1085/2003, kuras aptver tikai tādus aspektus kā ražošanas process, iepakojums un ražotāja adrese, tomēr neattiecas uz tādiem svarīgiem aspektiem kā jaunas terapeitiskas indikācijas vai izmaiņas ievadīšanas veidā.

2.8.

No iepriekš teiktā izriet, ka dažādās valstīs atšķiras procedūras, ko veic pēc sākotnējās atļaujas piešķiršanas, tādēļ iespējams, ka vienam un tam pašam produktam piemēro dažādus noteikumus un klasifikāciju. Tas neļauj nodrošināt vienādu veselības aizsardzības līmeni, jo vienu un to pašu zāļu terapeitiskā klasifikācija vai izmantojums var būt atšķirīgs, un tādēļ Eiropas Savienībā var rasties (dažos gadījumos mākslīgs) šķērslis zāļu brīvai apritei.

3.1.

Lai novērstu atšķirīgus nosacījumus attiecībā uz vienām un tām pašām zālēm, Komisija nolēma ierosināt tiesību aktu, ar ko groza Direktīvu 2001/82/EK un Direktīvu 2001/83/EK, lai Regulas (EK) Nr. 1084/2003, kuru līdz šim zālēm piemēroja tikai saskaņā ar centralizētu procedūru, darbības jomu attiecinātu uz visām zālēm neatkarīgi no to tirdzniecības atļauju izsniegšanas kārtības.

3.2.

Priekšlikums ir viens no tiesību aktu vienkāršošanas iniciatīvām, kas minētas Komisijas 2008. gada likumdošanas un darba programmas 2. pielikumā. Tas ir tiesību akts, ar ko tikai groza vairākus Direktīvas 2001/82/EK un Direktīvas 2001/83/EK pantus, lai Regulas (EK) Nr. 1084/2003 noteikumus attiecinātu uz visām zālēm.

3.3.

Ja pašreizējā situācija nemainīsies, radīsies nevajadzīgs administratīvais un finansiālais slogs uzņēmumiem, kas vēlas veikt komercdarbību vairākās ES dalībvalstīs. Minētajiem uzņēmumiem katrā dalībvalstī jārēķinās ar dažādiem noteikumiem un atšķirīgiem administratīvajiem norādījumiem, kas var radīt arī mākslīgus šķēršļus preču brīvai apgrozībai.

3.4.

Priekšlikums skar tikai tiesisko aspektu, un ar to groza Regulas (EK) Nr. 1084/2003 juridisko pamatu, piešķirot Komisijai pilnvaras mainīt minētās regulas darbības jomu, lai efektīvi saskaņotu noteikumus par atļauju piešķiršanu.

3.5.

Komisija uzsver, ka par minēto tiesību aktu grozījumu notika plaša apspriešanās ar visām ieinteresētajām pusēm un ka spēkā esošo tiesību aktu grozīšana, kas izraudzīta no vairākām iespējām, ir vispiemērotākais veids, lai saskaņotu noteikumus par prasībām pēc zāļu laišanas apgrozībā un nodrošinātu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni un tiesību aktu konsekvenci.

3.6.

Priekšlikums, ar ko groza virkni pantu, balstās uz EK dibināšanas līguma 95. pantu, kas paredz koplēmuma procedūras izmantošanu, un atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam.

4.1.

EESK atbalsta priekšlikumu, ar ko groza Direktīvu 2001/82/EK un Direktīvu 2001/83/EK, jo minētie grozījumi ļauj saskaņot noteikumus par visu zāļu tirdzniecības atļaujām, nodrošina augsta sabiedrības veselības aizsardzības līmeņa saglabāšanos un efektīvu iekšējā tirgus darbību, kā arī vienlaikus atbrīvo uzņēmumus no nevajadzīga administratīvā un finansiālā sloga.

4.2.

Tāpat kā agrākajos atzinumos par šo tematu EESK atbalsta un pat aicina īstenot Komisijas pasākumus, lai paaugstinātu zāļu drošumu, kas ir ļoti svarīgs cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības faktors.

4.3.

Priekšlikums dod iespēju, veicot vienkāršus grozījumus tiesību aktos, saskaņot prasības attiecībā uz visām zālēm neatkarīgi no to tirdzniecības atļauju izsniegšanas kārtības un tajā pašā laikā novērst jaunus iespējamos šķēršļus zāļu brīvai apritei.

4.4.

EESK, atbalstot juridiskā pamata grozījumus, gaida, kad tiks pabeigts pašlaik izstrādājamais tiesību akts, paredzot, ka tam būs ļoti liela nozīme farmācijas nozares nākotnē.

3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/41

3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/41

1.1

EESK piekrīt Komisijas veiktajam stāvokļa novērtējumam dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā Eiropas Savienībā un uzskata, ka Komisijas priekšlikumi ir atbalstāmi, pat ja salīdzinājumā ar veicamo uzdevumu tie ir pieticīgi.

1.2

Komiteja uzskata, ka stāvokļa uzlabošanai nepieciešams:

1.4.1

Nolūkā samazināt izmaksas, ir jāturpina darbs, lai Eiropā nodrošinātu dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību un tehnisko aspektu saskaņotību. Vēsturiski katrs tīkls ir izstrādājis savus iekšējos noteikumus, regulējuma un drošības sistēmas. Pakāpeniski ir jāpanāk visu sistēmu konverģence un iespējami īsākā laikā jāievieš Eiropas Dzelzceļa transporta pārvaldības sistēma ERTMS (European Rail Trafic Management System).

1.4.2

Veicot atbilstošus ieguldījumus, ikreiz, kad tas iespējams, pakāpeniski jāsaskaņo rādītāji par dzelzceļa infrastruktūras gabarītiem, vilcienu sastāvu garumu, kāpumu un nogāzēm, slodzi uz asi, lai tos pielāgotu kravu pārvadājumiem, kā tas notiek, piemēram, ASV.

1.4.3

Lielāka konkurence un tirgus atvērtība sekmētu augstāku efektivitāti un produktivitāti. Šis jautājums ir saistīts ar vilcienu vadītāju sagatavošanu. Jaunie operatori, kas ienāk tirgū, var saskarties ar kvalificēta darbaspēka trūkumu. Tādēļ, lai risinātu minēto problēmu un izveidotu jaunas, augsti kvalificētiem darbiniekiem paredzētas darba vietas, ir jānodrošina attiecīgi apmācību kursi.

1.4.4

Lai nodrošinātu brīvas un neizkropļotas konkurences apstākļus, jāpārskata infrastruktūras pārvaldītāju veiktā izmaksu sadale dažādiem tirgus dalībniekiem, tāpat būtu labāk jāsadala tās ārējās izmaksas, kas attiecas uz konkurējošiem pārvadājumu veidiem.

1.4.5

Lai varētu izdarīt secinājumus no apkopotās pieredzes un labas prakses piemēriem, ir jāizvērtē un jāatbalsta tādas iniciatīvas kā Betuwe line, projekts New Opera vai FERRMED.

1.5.1

Būtu jāizstrādā saistoši līgumu noteikumi par obligātu kompensāciju klientiem nekvalitatīvu pakalpojumu gadījumā, kas varētu būt stimuls, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti.

1.5.2

Nepieciešami pasākumi, kas virzīti uz to, lai uzlabotu dažādu pakalpojuma elementu kvalitāti un uzticamību. Tas attiecas gan uz ritošo sastāvu, gan uz signalizāciju, sliežu ceļiem un informācijas sistēmām.

1.5.3

Lielāku uzticamību var arī panākt, rezervējot kravas pārvadājumiem piemērotus sliežu ceļu posmus, piemēram, izstrādājot noteikumus, kas paredz kravas pārvadājumu prioritāti satiksmes traucējumu gadījumā uz šiem sliežu ceļiem, bet neaizmirstot par visu lietotāju intersēm. Piemēram, varētu paredzēt manevrāšanas iespējas, ņemot vērā satiksmes laikposmus un kustības sarakstus.

1.6.1

Viens no biežākajiem pārmetumiem par dzelzceļa kravu pārvadājumiem ir garie maršruti un laikietilpīgums. Lai stāvokli uzlabotu, kravu pārvadājumu maršruti jāplāno tā, lai tajos būtu iespējami mazāk pieturu (vai nebūtu nevienas pieturas) un netiktu traucēta citu vilcienu satiksme; satiksmes traucējumu gadījumā operatīvās pārvaldes līmenī priekšroka pēc iespējas biežāk būtu jādod kravu pārvadājumiem. Jāparedz arī ātrvilcieni kravu pārvadājumiem nakts stundās.

1.6.2

Tāpat jāveic ieguldījumi, lai infrastruktūru pielāgotu lielākam ātrumam, vienlaikus ņemot vērā to, ka konkrētajā dzelzceļa posmā lielāks ātrums samazina pieļaujamo slodzi uz asi. Lai gan dzelzceļa kravu pārvadājumu pašreizējais ātrums jāpalielina, tomēr būtiskākais ir nodrošināt vilcienu sastāvu stabilu ātrumu. Mērens bet pastāvīgs ātrums ir efektīvāks par apstāšanos un kustības atsākšanu, kas rada kavēšanos.

1.7.1

Vilcienu satiksmes pārvaldībā sen pieņemtie principi un metodes, saskaņā ar kurām priekšroku dod pasažieru vilcieniem iepriekš noteiktās teorētiskos maršrutos, netieši, bet reāli ietekmē to, ka “kravas vilcienam atejot ar nelielu nokavēšanos (piemēram, par desmit minūtēm), galapunktā tas ierodas ar lielu nokavēšanos (vairākas stundas vai pat dienu vēlāk)”.

1.7.2

Līdz ar tehnoloģiju attīstību vidējā un ilgtermiņā būs iespējams nodrošināt kravas vilcienu kustības nepārtrauktību reālajā laikā, nevis izmantojot teorētiski iepriekš noteiktu maršrutu kā vienīgo atsauci. Izmantojot ERTMS pēdējā posmā iekļauto “slīdošā sastāva” konceptu, varēs palielināt tādu vilcienu skaitu, kas pārvietojas vienā infrastruktūrā, un ātrāk reaģēt traucējumu gadījumos. Lai tas notiktu, visām dalībvalstīm ir jāiegulda ERTMS sistēmās, lai pēc iespējas ātrākā laikā nodrošinātu dažādu valstu tīklu savietojamību un to ekspluatācijas nepārtrauktību.

1.7.3

Tomēr nepieciešami arī ieguldījumi vājo vietu novēršanā un iekraušanas un izkraušanas platformu jaudas palielināšanā, tādējādi nodrošinot transporta sistēmu savstarpēju izmantojamību.

1.7.4

Jautājums par šķirotavām, iekraušanas un izkraušanas stacijām ir būtisks, bet tas ir saistīts ar sekundārajiem tīkliem attiecīgajā teritorijā. Lai dzelzceļa kravu pārvadājumi būtu patiesi konkurētspējīgi, kravas ir jānogādā iespējami tuvāk klientam.

1.8.1

Kaut gan šobrīd ir pāragri ierosināt Eiropas kravu pārvadājumiem paredzēta tīkla izveidi, atsevišķs tīkls būtu labākais veids, kā sekmēt kravu pārvadājumus pa dzelzceļu, uzlabojot to uzticamību un precizitāti, samazinot izmaksas un piegādes laiku. Nraugoties uz to, ka vēl nepastāv lieli kontinentāli kravu pārvadājumu tīkli, tuvākā nākotnē kravu pārvadājumu transporta koridorus varētu veidot, tajos iekļaujot arvien vairāk kravu pārvadājumiem paredzētu posmu, kas savieno īpaši ekonomiski aktīvus centrus, kā to apliecina Betuwe line, kas savieno Roterdamas ostu ar Vāciju, veiksmīgais piemērs. Tādēļ visām dalībvalstīm patiesi jāiesaistās tādu politiku īstenošanā un tiesību aktu ieviešanā, kas veicina dzelzceļa konkurētspējas uzlabošanu.

2.1.1

Lai gan kravu pārvadājumu apjoms periodā no 1995. līdz 2005. gadam pieaudzis par 2,8 % gadā, dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus daļa nepārtraukti samazinājās, līdz 2005. gadā nostabilizējās aptuveni 10 % apmērā no kravu pārvadājumu kopapjoma, kas ir viszemākais rādītājs kopš 1945. gada.

2.1.2

Komisija uzskata, ka šāds stāvoklis izveidojies uzticamības trūkuma, nepietiekamas kapacitātes, neapmierinošas informācijas pārvaldības, laikietilpīguma un elastības trūkuma dēļ. Taču, neraugoties uz minētajiem trūkumiem, pašreizējā ekonomiskajā stāvoklī, ko raksturo tirdzniecības darījumu pieaugums, sastrēgumi uz autoceļiem, degvielas cenu kāpums un vides prasību stingrāka ievērošana, ir iespējami jauni risinājumi.

2.1.3

Līdz šim Kopiena centusies attīstīt dzelzceļa pārvadājumus, nosakot trīs politikas virzienus:

2.1.4

Jāsecina, ka gūtie rezultāti, jo īpaši starpvalstu pārvadājumu jomā, ir nepietiekami.

2.2.1

Baltās grāmatas “Eiropas transporta politika līdz 2010. gadam” mērķis bija panākt pāreju no kravas pārvadājumiem pa autoceļiem uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, un tā paredzēja “vairākveidu pārvadājumu satiksmes koridorus, kuros prioritāte būtu kravu pārvadājumiem”. Kā zināms, 2006. gadā pārskatot Balto grāmatu, tika ņemtas vērā šā tālejošā mērķa īstenošanas reālās iespējas un izstrādāta komodalitātes koncepcija, neatsakoties no nepieciešamības sekmēt tāda dzelzceļa tīkla izveidi, kurā prioritāte ir kravu pārvadājumiem.

2.2.2

Komisijas paziņojumā šī ideja ir plašāk attīstīta, nosakot trīskāršu mērķi: samazināt pārvadājumu laiku, uzlabot uzticamību un satiksmes kapacitāti tīklā, kas izveidots, pamatojoties uz pastāvošajiem Eiropas tīkliem.

3.1

Komisija norāda uz iniciatīvam, kas uzsāktas, lai uzlabotu vai veicinātu kravu pārvadājumus pa dzelzceļu: savstarpējās izmantojamības un informācijas izstrāde (Europtirails), infrastruktūru izbūve (Betuwe line), koridoru struktūru izveide. Minētās iniciatīvas tomēr nav bijušas pietiekošas.

3.2

Formāli tiek ierosinātas trīs iespējas: saglabāt pašreizējo stāvoklis, īstenot jaunus pasākumus nolūkā izveidot uz kravu pārvadājumiem orientētu tīklu vai arī īstenot īpašu programmu ar mērķi izveidot kravu pārvadājumiem paredzētu Eiropas dzelzceļu tīklu.

3.3

Komisija saskaņā ar antīkās filozofijas principiem izvēlas “zelta vidusceļu” un atsakās no pirmās iespējas, jo tā nav pietiekami tālejoša, un no trešās — tādēļ, ka tā ir pārāk vērienīga.

3.4.1

Izveidojot starpvalstu koridorus, Komisijas vēlas attīstīt uz kravu pārvadājumiem orientētu tīklu. Tādēļ vajadzētu noteikt satiksmes koridorus, kuros ir atbilstoša infrastruktūra, vienlaikus ieviešot efektīvu pārvaldības un ekspluatācijas sistēmu. Taču šo projektu var īstenot tikai tad, ja dalībvalstis tajā iesaistās kā infrastruktūru pārvaldītāji.

3.4.2

Lai to panāktu, Komisija sakarā ar 2008. gadā plānoto pirmās dzelzceļa paketes pārstrādi paredz virkni likumdošanas pasākumu, kā arī veicinošus pasākumus un finansējumu no jau pastāvošajām programām.

3.4.3

Tādējādi Komisija ierosina juridiski definēt uz kravu pārvadājumiem orientētus koridorus, rosināt dalībvalstis un infrastruktūru pārvaldītājus veidot uz kravau pārvadājumiem orientētus koridorus un rast šīm struktūrām finansējumu pastāvošo programmu ietvaros.

3.4.4

Viens no pārmetumiem attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem ir pakalpojumu zemā kvalitāte un nepietiekama klientu informēšana. Komisija vēlas īstenot efektīvu kvalitātes un pārredzamības politiku un ierosina pieņemt tiesību aktu par kvalitātes rādītāju publicēšanu. Komisija arī paredz publicēt ziņojumu par pasākumiem, ko operatori veikuši dzelzceļa pārvadājumu kvalitātes uzlabošanai.

3.4.5

Atsevišķi tīkla posmi, jo īpaši Eiropas Savienības centrālajā daļā, ir pārslogoti, un turpmākajos gados situācija var kļūt vēl kritiskāka. Tālab ir jāveic ieguldījumi, lai uzlabotu infrastruktūras jaudu, jo īpaši attiecībā uz vilciena sastāva garumu, gabarītiem, slodzi uz asi un maksimālo ātrumu. Ieguldījumiem ir jābūt mērķtiecīgiem un saskaņotiem. Komisija iesaka satiksmes koridoru pārvaldītājiem izstrādāt ieguldījumu plānus un meklēt finansējumu pastāvošo programmu ietvaros.

3.4.6

Netraucēta satiksme un dzelzceļa kravu pārvadājumu efektivitāte ir saistīta arī ar sliežu ceļu sadali kravu pārvadājumiem. Par sliežu ceļu piešķiršanu pašreiz lemj katrs pārvaldītājs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikumiem. Lai sliežu ceļu posmi būtu uzticami un efektīvi, ir jāsaskaņo sliežu ceļu piešķiršanas noteikumi.

3.4.7

Tādēļ Komisija vēlas ierosināt tiesību aktus par sliežu ceļu piešķiršanu starptautiskā līmenī un par kravu pārvadājumiem piešķiramo prioritāti, jo īpaši satiksmes traucējumu gadījumā.

3.4.8

Lai nodrošinātu efektīvus kravu pārvadājumus, ir nepieciešami termināļi un šķirošanas stacijas, taču pēdējos gados sakarā ar nekustamā īpašuma spiedienu minēto termināļu un staciju skaitam pilsētu teritorijā ir tendence samazināties.

3.4.9

Lasot Komisijas priekšlikumus, var skaidri saprast, ka to sekmīgums būs atkarīgs no dalībvalstu un dzelzceļa nozares dalībnieku veiktajiem pasākumiem un viņu aktivitātes.

3.5.1

Komisijas pārskats par stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā nevedina uz īpašām piezīmēm, bet tikai apstiprina jau zināmos trūkumus šajā nozarē. Stāvokļa uzlabošanai atbildīgajām iestādēm un uzņēmumiem ir jāmobilizē ne tikai politiskā griba un dinamiska uzņēmējdarbība, bet arī finanses.

3.5.2

Tā noteikti ir plāna vājā puse. Komisija ierosina vairākus tiesību aktu priekšlikumus, bet neparedz papildu līdzekļus. Tiesību aktu priekšlikumi bez šaubām ir noderīgi, bet ar to vien nepietiek. Finansējums, kas nepieciešams plāna īstenošanai, ir jārod pastāvošo programmu ietvaros. Lēmumu pieņemšana šajā jautājumā nebūs viegla un tas būs grūti pārvaldāms, jo kādā jomā pieņemties pasākumi ietekmēs citas jomas.

3.5.3

Plāna veiksmīgai īstenošanai nepieciešama apņēmīga dalībvalstu un pārvaldes uzņēmumu iesaistīšanās, taču dalībvalstīm bieži vien nav līdzekļu vai arī tām ir citas prioritātes dzelzceļa nozarē, un pārvaldes uzņēmumu finansiālais stāvoklis ne vienmēr ir labs, neraugoties uz to, ka tie izmatojuši priekšrocības, kad tīklus ar augstām uzturēšanas izmaksām nodalīja no ekspluatācijas.

3.6.1

Uz kravu pārvadājumiem orientētu starpvalstu satiksmes koridoru izveide noteikti ir galvenais priekšnoteikums kravu pārvadājumu attīstībai, taču mēs labi zinām, ka līdz šim kravas tikušas “upurētas” pasažieru pārvadājumiem. Tādēļ būtu vajadzīga sava veida kultūras revolūcija, dalībvalstīm pieņemot saistošus mērķus, piešķirot finansējumu un paturot prātā sabiedrībā valdošo viedokli, ka pasažieru vilcienu prioritāte nav apstrīdama. Tādēļ jautājums būtībā ir par tīklu optimālu pārvaldību un uz kravu pārvadājumiem orientētu tīklu noteikšanu, vienlaikus nemazinot pasažieru pārvadājumu kvalitāti un precizitāti. Izveidotojot starpvalstu koridorus, būtu jāņem vērā veco un jauno ES dalībvalstu dzelzceļu platums, izmantojamais ritošais sastāvs, kravu plūsma ES kandidātvalstīs un trešās valstīs un Krievijas anklāva esamība Kaļiņingradas reģionā.

3.6.2

Informācijai un pārredzamībai neapšaubāmi ir būtiska nozīme, tomēr klients pieņem lēmumu, pamatojoties galvenokārt uz cenām, pakalpojumu uzticamību, pārvadājumu ātrumu, atvieglotu piekļuvi termināļiem, iekraušanai un izkraušanai. Tādēļ pakalpojumu kvalitātei ir izšķiroša nozīme un tā ir atkarīga, pirmkārt, no dzelzceļa satiksmes organizācijas sistēmām un, otrkārt, no veikto ieguldījumu apjoma.

3.6.3

Saistībā ar dzelzceļa kravu pārvadājumu konkurētspēju parasti pastāv uzskats, ka šis pārvadājumu veids paredzēts noteiktai preču kategorijai, piemēram, apjomīgām smagsvara kravām. Ir jāizvērtē iespēja palielināt klientu daudzveidību, ko var panākt, piemēram, izmantojot konteinerus un tādējādi veicinot tirgus paplašināšanu un lielāku konkurētspēju apstākļos, kad pieaug degvielas cenas un arvien lielāka vērība tiek pievērsta ilgtspējīgai attīstībai.

3.6.4

Attiecībā uz finansējumu Komisijas dokuments nav pārliecinošs, jo īpašs finansējums nav paredzēts un piedāvātais risinājums liek veikt grūtu izvēli pastāvošā finansējuma ietvaros.

3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/45

1.1

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par ostu jauno politiku, kurā galvenokārt ierosināti pasākumi, kam ir tiesiski nesaistošu noteikumu raksturs. EESK atbalsta arī to, ka galvenā uzmanība ir pievērsta stabilas vides izveidei investīciju jomā, ostu ilgtspējīgai attīstībai, sociāli labvēlīgas vides izveidei ostās un Līguma noteikumu konsekventai piemērošanai.

1.2

Eiropas ostu vide kļūst daudzveidīgāka, ņemot vērā attiecīgo ostu skaitu un ostu darbības un sniegto pakalpojumu apjomu. EESK iesaka ar ES ostu politikas starpniecību atbalstīt šādu uz tirgu orientētu attīstību, nodrošinot, ka visas Eiropas ostas spēj pilnībā un ilgtspējīgi izmantot savu potenciālu.

1.3

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu attīstīt dzelzceļa kravu pārvadājumu tīklu un aicina dalībvalstis piešķirt prioritāti tādu liela mēroga projektu īstenošanai, kuros paredzēti pārrobežu dzelzceļu infrastruktūras savienojumi ar ostām, vienlaikus nekaitējot pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.

1.4

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izstrādāt pamatnostādnes, lai likvidētu neskaidrības saistībā ar to Kopienas vides tiesību aktu īstenošanu, kas attiecas uz ostu attīstību, un iesaka publicēt tās līdz 2008. gada beigām.

1.5

Eiropas Komisijai būtu jāpastiprina pasākumi, lai atvieglotu ostām piemērojamās administratīvās procedūras. Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu 2008. gadā iesniegt iniciatīvu par Eiropas Jūras transporta telpas bez šķēršļiem izveidi. Komisijai un jo īpaši dalībvalstīm būtu jāturpina muitas dienestu modernizācija, piešķirot minētajai jomai lielāku politisko prioritāti.

1.6

EESK piekrīt Komisijai, ka līdzvērtīgus konkurences apstākļus ostām var uzlabot, izstrādājot pamatnostādnes valsts atbalsta sniegšanai un nodrošinot finanšu pārskatu pārredzamību. Paziņojumā iekļautie norādījumi par ostu koncesijām, tehniskajiem un navigācijas pakalpojumiem un darba kopfondiem kopumā arī ir lietderīgi un skaidri. Visbeidzot, Komisijai būtu jāveic turpmāki pasākumi ES un kaimiņos esošo trešo valstu ostu godīgas konkurences nodrošināšanai.

1.7

EESK atzinīgi vērtē Komisijas mērķi veicināt un pastiprināt pilsētu un tajās esošo ostu sadarbību. Komiteja īpaši aicina Komisiju organizēt atbilstīgu pētījumu par ostu ietekmi uz ekonomiku un sociālo jomu.

1.8

EESK atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu atbalstīt Eiropas sociālos partnerus attiecībā uz Eiropas nozaru dialoga komitejas izveidi ostu sektorā.

2.1

Pēdējos desmit gados EESK ir aktīvi piedalījusies debatēs par kopēju ES ostu politiku. Ņemot vērā jūras ostu ļoti lielo nozīmi ES sociāli ekonomiskajā attīstībā, labklājībā un kohēzijā, šādai kopējai politikai ir ievērojama pievienotā vērtība.

2.2

EESK ir pieņēmusi atzinumus par Zaļo grāmatu par jūras ostām un jūras transporta infrastruktūru COM(1997) 678 (1), kā arī par Komisijas divām likumdošanas iniciatīvām atvērt ostu pakalpojumu tirgus Eiropas jūras ostās (2). Bez tam Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2007. gada 26. aprīlī pieņēma pašiniciatīvas atzinumu par tematu “ES kopējā ostu politika” (3). Ņemot vērā pretrunīgo gaisotni, kas bija raksturīga debatēm par Ostu pakalpojumu direktīvu, šajā atzinumā galvenā uzmanība ir pievērsta tiem Eiropas jūras ostu politikas aspektiem, par kuriem ostu nozarē ieinteresētās puses spēja vienoties.

3.1

Eiropas Komisija 2007. gada 18. oktobrī publicēja paziņojumu par Eiropas ostu politiku. Paziņojums ir izstrādāts pēc gadu ilgajām ieinteresēto pušu apspriedēm, kuru ietvaros notika divas konferences un seši tematiski darbsemināri. Paziņojumā ir izskatīta Komisijas vispārējā stratēģija jūrniecības politikas jomā, un tas ir jaunās kravu pārvadājumu programmas daļa.

3.2

Eiropas jaunās ostu politikas mērķis ir sagatavot ES ostu sistēmu ES transporta vajadzību iespējamo problēmu risināšanai. Saskaņā ar Komisijas viedokli ostu sistēmai izvirzās šādas problēmas: pieprasījums pēc starptautiskā transporta, tehnoloģiju izstrāde, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un klimata pārmaiņas, ostu, pilsētu un ostu nozarē ieinteresēto pušu dialoga izveide un, visbeidzot, nepieciešamība saskaņot ostu attīstību un pārvaldību ar pārredzamības, konkurences un vispārējiem Kopienas noteikumiem.

3.3

Paziņojumā iekļautie priekšlikumi politikas jomā būtībā ir Līguma noteikumu interpretācijas un rīcības plāna, kurā paredzēti turpmākie pasākumi, kam galvenokārt ir tiesiski nesaistošu noteikumu raksturs, kombinācija.

3.4

Minētie pasākumi ir šādi:

4.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, jo tajā ir atzīta jūras ostu stratēģiskā nozīme Eiropas ārējā un iekšējā tirdzniecībā, kā arī to ieguldījums ekonomikas attīstībā un nodarbinātības veicināšanā.

4.2

EESK īpaši atbalsta to, ka Komisija neierosina nekādus intervences pasākumus, bet galveno uzmanību — saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem — pievērš stabilas vides izveidei investīciju jomā, ostu ilgtspējīgai attīstībai, sociāli labvēlīgas vides izveidei ostās.

4.3

EESK ar gandarījumu atzīmē, ka Komisija izmanto gan tiesiski nesaistošus noteikumus kā alternatīvu tiesību aktiem, gan individuālu pieeju.

4.4

EESK tomēr ir daudz īpašu piezīmju un ieteikumu par Komisijas paziņojuma dažādajām nodaļām.

5.1.1

EESK atzīmē Komisijas secinājumu, ka konteinerkravu aprite pašreiz ir koncentrēta dažās Eiropas ziemeļrietumu ostās. Tomēr būtu jāatzīst tendence iesaistīt Eiropas konteinerpārvadājumu tirgū aizvien lielāku skaitu ostu, nevis novirzīt pārvadājumus tikai caur dažām ostām. Vislielākā izaugsme 2006. gadā attiecināma galvenokārt uz nelielām un vidējām ostām, kas atrodas Eiropas dažādās ostu zonās. Aizvien pieaug ģeogrāfiski attālu ostu savstarpējā konkurence (4). Ar ES ostu politikas starpniecību iespējams atbalstīt minētās norises, nodrošinot, ka visas Eiropas ostas spēj pilnībā un ilgtspējīgi izmantot savu potenciālu.

5.1.2

Papildus Komisijas noteikto problēmu uzskaitījumam EESK uzsver Eiropas ostu un kuģniecības nozarei raksturīgo globalizāciju un konsolidāciju. Tas sevišķi ir pamanāms konteinerpārvadājumu tirgū, bet tāpat arī ro-ro tipa pārvadājumu, tradicionālo kravas pārvadājumu un beztaras kravas pārvadājumu tirgū. Eiropas jūras ostas sadarbojas ar starptautiskām kuģniecības grupām, un ir izveidojušās lielas termināļu operatoru grupas, kas šobrīd sniedz pakalpojumus vairākās Eiropas ostās. Ostu vadības uzdevums ir nodrošināt šādu globālu uzņēmēju iesaistīšanu, kā arī atbilstību ostas attīstības mērķiem, ievērojot attiecīgās Eiropas Savienības politikas.

5.2.1

EESK piekrīt Komisijai, ka ostu un ostu jaudu pieaugošā pieprasījuma apmierināšanas pirmajam variantam vajadzētu būt ostu esošo iekārtu un piekļuves ceļu izmantošanas optimizācijai. EESK piekrīt arī tam, ka, pirms paredzēt jaunu infrastruktūru būvi, būtu jāveic pilna izmaksu un guvumu analīze. Tajā būtu jāņem vērā saimnieciski, sociāli un ekoloģiski apsvērumi, tā kā minētie apsvērumi ir ES Lisabonas stratēģijas pīlāri.

5.2.2

Kā minēts iepriekš, tirgū jau ir novērojama tendence dažādot Eiropas ostu vidi. Vajadzētu veicināt augšupējas pieejas piemērošanu, saskaņā ar ko projektu priekšlikumus izstrādā ostu vadības struktūrvienības sadarbībā ar reģionālajām pašvaldībām vai, attiecīgā gadījumā, valsts iestādēm. Tas, protams, nemaina to, ka ES jāturpina izstrādāt mērķus un noteikt pamatnostādnes.

5.2.3

Komisija tomēr var izmantot Eiropas Transporta tīkla 2010. gada termiņa vidusposma pārskatīšanu, lai palīdzētu likvidēt vājās vietas ostu savienojumos ar iekšzemi. Tas tomēr būtu darāms, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

5.2.4

EESK bez tam atkārto savu aicinājumu Komisijai pastiprināt centienus, lai likvidētu atlikušās vājās vietas iekšzemes transporta jomā, izmantojot vispārējos transporta politikas instrumentus, īpaši attiecībā uz iekšzemes kuģošanu un dzelzceļa kravu pārvadājumiem. Dzelzceļš joprojām rada nopietnus kavēkļus ostu optimālai darbībai un to iekļaušanai loģistikas ķēdēs. Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu attīstīt dzelzceļa kravu pārvadājumu tīklu un aicina dalībvalstis piešķirt prioritāti tādu liela mēroga projektu īstenošanai, kuros paredzēti pārrobežu dzelzceļu infrastruktūras savienojumi ar ostām, vienlaikus nekaitējot pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.

5.3.1

EESK ļoti atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu publicēt vadlīnijas par Kopienas ar vidi saistīto tiesību aktu piemērošanu ostu attīstībā. Tas būs nozīmīgs progress, lai likvidētu neskaidrības, kas izriet no spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, piemēram, Putnu direktīvas, Biotopu direktīvas un Ūdens pamatdirektīvas. Ņemot vērā jautājuma steidzamību, EESK iesaka publicēt minētās vadlīnijas līdz 2008. gada beigām.

5.3.2

EESK aicina Komisiju apsvērt arī papildu pasākumus, lai nostiprinātu ostu attīstības projektu juridisko statusu un vienkāršotu spēkā esošos tiesību aktus, kā sīkāk izklāstīts EESK pašiniciatīvas atzinumā (5).

5.3.3

Skaidri norādot, ka piesārņotas nogulsnes ir pienācīgi jāattīra, EESK iesaka arī, ka līdz tādu likumdošanas iniciatīvu pieņemšanai, kas attieksies uz ūdenstilpju un nogulšņu apsaimniekošanu, kā, piemēram, Atkritumu apsaimniekošanas direktīva un Ūdens pamatdirektīvas papilddirektīva (6), jāatzīst, ka nekaitīgas nogulsnes nav uzskatāmas par atkritumiem un ka uz tām neattiecas piesārņotu nogulšņu attīrīšana tāpēc, ka bagarēšana nerada ūdenstilpes piesārņojumu.

5.3.4

Visbeidzot, EESK piekrīt Komisijas priekšlikumam par kuģu atkritumu pieņemšanas iekārtu nodrošināšanu ostās un gaisā izmesto gāzu emisiju samazināšanu. EESK iesaka ekonomisku stimulu piemērošanu ar ostu nodevu starpniecību vislabāk veikt pēc attiecīgās ostas pārvaldes struktūras ieskatiem, jo šādi pasākumi ietekmētu ostu finanšu struktūru, kas Eiropā ir ļoti atšķirīga.

5.4.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu 2008. gadā iesniegt likumdošanas iniciatīvu par Eiropas Jūras transporta telpas bez šķēršļiem izveidi un norāda uz konkrētām piezīmēm, ko tā jau izteikusi vairākos iepriekšējos atzinumos (7).

5.4.2

EESK vēlreiz atkārto ieteikumu, ka ES būtu jāturpina modernizēt muita un jānodrošina muitas, jūras drošības, vispārējās drošības, veselības aizsardzības un vides kvalitātes politiku pienācīga koordinācija un saskaņošana, kā arī jānodrošina, lai valdību kompetencē esošie pienākumi nepieņemamā veidā netiktu uzlikti ostām.

5.4.3

EESK atbalsta vienotas nodokļu deklarācijas (single window) izstrādāšanu un “e-jūrniecības”, “e-muitas” un “e-frakta” iniciatīvu ieviešanu. Vienlaikus Komiteja uzskata, ka uz IKT balstītiem risinājumiem vajadzētu būt rentabliem arī mazām un vidējām ostām.

5.4.4

Visbeidzot, saistībā ar efektivitātes paaugstināšanu EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu līdz 2009. gada beigām izstrādāt vispārēju Eiropas rādītāju kopumu ar noteikumu, ka tie respektē komercnoslēpumu. Šie rādītāji, kas pamatojas uz gaisa, piekrastes un kombinētā dzelzceļa transporta nozarē izmantotajiem rādītājiem, jāpielāgo ostu vajadzībām, piemēram, lai novērtētu ostu iekārtu darbību, sadarbību starp ostām un iekšzemes savienojumu apvienošanu.

5.5.1

EESK piekrīt Komisijas viedoklim par ostu iestāžu nozīmi un ostu pārvaldības sistēmu dažādību Eiropā. Komiteja sevišķi uzsver, ka ostu iestādes svarīgus uzdevumus var veikt labāk, ja tām ir nodrošināta pietiekama autonomija un jo īpaši finansiālā autonomija.

5.5.2

Komiteja atzinīgi vērtē arī Komisijas paziņojumu 2008. gadā pieņemt pamatnostādnes par valsts atbalstu ostām. Šajā sakarā EESK norāda uz publiskā finansējuma izmantošanas ostās pamatprincipiem, ko tā ir izstrādājusi savā 2007. gada 26. aprīļa pašiniciatīvas atzinumā.

5.5.3

EESK ir gandarīta arī tāpēc, ka Komisija ir akceptējusi tās ieteikumu Direktīvā 2006/111/EK noteiktās normas par pārskatāmību attiecināt uz visām tirdzniecības ostām neatkarīgi no to ikgadējā apgrozījuma.

5.5.4

Vienā no pašiniciatīvas atzinumiem EESK ieteica vadlīnijas par atlases procedūru, piem., konkursu un citu pieņemamu instrumentu, izmantošanu, koncesiju un zemes nomas līgumu nosacījumiem, kā arī vadlīnijas par to ostu pakalpojumu juridisko statusu, kuri ir publiski pakalpojumi, piemēram, ostu vispārējās drošības jomā.

5.5.5

Komisija uz to ir atbildējusi, paziņojumā par ostu politiku iekļaujot norādījumus par koncesiju izmantošanu un tehniskajiem un navigācijas pakalpojumiem. EESK uzskata, ka Komisijas sniegtā Līguma noteikumu un Tiesas prakses interpretācija ir lietderīga un skaidra. EESK tomēr uzsver, ka tehnisko un navigācijas pakalpojumu kopīga iezīme ir to saistība ar navigācijas drošību, un tieši šī iezīme pamato to, minētie pakalpojumi būtu klasificējami kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi.

5.5.6

Saprātīgai koncesiju politikai būtu jānodrošina iekšēja konkurence ostās, kā arī termināļu operatoru optimāla darbība un iesaistīšanās. EESK iesaka Komisijai regulāri pārskatīt par koncesijām sniegtos norādījumus, lai nodrošinātu to faktisku atbilstību iepriekš minētajiem mērķiem, kā arī iekļautu tajos pietiekami stingrus kopīgus elementus, lai ostu iestādēm garantētu līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Pēdējais minētais apstāklis ir īpaši svarīgs, ņemot vērā kravu pārvadājumu tirgū notiekošo konsolidāciju, kā norādīts iepriekš.

5.5.7

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu sniegt palīdzību, izplatot informāciju par labāko praksi attiecībā uz ostu maksājumu pārskatāmību. EESK ir stingri pārliecināta, ka ostu maksājumi jānosaka atbilstoši vietējiem apstākļiem katrā ostā, tā lai tie optimāli atbilstu attiecīgās ostas izmantotāju prasībām un ostas vispārējām interesēm.

5.5.8

Visbeidzot, EESK izsaka gandarījumu par to, ka Komisija ir ņēmusi vērā Komitejas ieteikumu pievērsties negodīgas konkurences izpausmēm ES kaimiņos esošo trešo valstu ostās. Ar pievienošanās un ārējo attiecību politikas starpniecību Komisijai vajadzētu pastiprināt arī pasākumus, vēršoties pret politisku ambīciju izraisītiem konkurences izkropļojumiem, piemēram, Turcijas embargo pret kuģiem, kas peld zem Kipras karoga, un kuģiem, kuri nāk no Kipras ostām, Turcijas un Grieķijas problēmas Egejas jūrā, kā arī Baltijas valstu un Krievijas robežu šķērsošanas problēmas.

5.6.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas mērķi veicināt un pastiprināt pilsētu un tajās esošo ostu sadarbību. Ostu integrācija pilsētās un pilsētas dzīve apvienojumā ar tās iedzīvotāju dziļu izpratni, ieinteresētību un pat lepnumu par ostas darbību ir būtiski svarīgi nosacījumi ostu ilgtspējīgai attīstībai. EESK tādēļ īpaši atbalsta sinerģiju ar tūrismu, atpūtu un izklaidi, kultūras mantojumu un kultūru vispār.

5.6.2

EESK uzsver arī to, ka nav ticamu datu par tiešo un netiešo nodarbinātību ostās un par Eiropas ostu sniegto pievienoto vērtību. Rodas iespaids, ka, piemēram, paziņojumā izmantotie dati par nodarbinātību lielā mērā neatbilst faktiskajam stāvoklim. Tāpēc EESK aicina Komisiju organizēt pienācīgu pētījumu minētajā jomā.

5.6.3

Visbeidzot, EESK atbalsta Komisijas nodomu izvērtēt drošības pasākumu ietekmi uz ostu pieejamību un sniegt norādījumus, kā saskaņot abus problemātiskos jautājumus.

5.7.1

EESK ir uzsvērusi vajadzību veicināt labus un drošus darba apstākļus un vidi, kā arī konstruktīvas darba attiecības ostās. Komiteja ar gandarījumu atzīmē, ka Komisija savā paziņojumā par ostu politiku velta ievērojamu uzmanību minētajam jautājumam.

5.7.2

EESK atkārtoti izsaka viedokli, ka ostās notiekošo darba procesu efektivitāte ir atkarīga gan no drošības, gan arī no stabilitātes, ko, neraugoties uz tehnoloģisko progresu, lielā mērā nosaka cilvēka faktors. Tas izskaidro, kādēļ ostās ir vajadzīgs kvalificēts un labi apmācīts darbaspēks gan krastā, gan arī uz kuģiem. EESK ir norādījusi, ka sociālajiem partneriem būtu piešķirama liela nozīme minēto apstākļu radīšanā un saglabāšanā un ka Eiropas līmenī tieši Komisijai, veicinot sociālo dialogu, būtu jāatbalsta viņu ieguldījums.

5.7.3

EESK tādēļ ir gandarīta, ka Komisija ir nolēmusi atbalstīt Eiropas sociālos partnerus attiecībā uz Eiropas nozaru sociālā dialoga komitejas izveidi ostās, kā paredzēts Komisijas Lēmumā 98/500/EK.

5.7.4

EESK atbalsta Komisijas nodomu izveidot valstu savstarpēji atzītu sistēmu ostu strādnieku apmācībai, bet iesaka vispirms salīdzināt jau esošās dažādās ostu strādnieku profesionālās kvalifikācijas sistēmas. To varētu veikt Eiropas sociālā dialoga ietvaros.

5.7.5

Visbeidzot, EESK piekrīt Komisijai, ka stingri jāuzrauga, kā ievieš gan Kopienas, gan Starptautiskās Darba organizācijas noteikumus par ostu strādnieku drošību un veselības aizsardzību, un ka jāuzlabo statistika par nelaimes gadījumiem darbā. Tomēr EESK arī mudina visos līmeņos veikt pasākumus attiecīgajos forumos, lai panāktu drošības un veselības stāvokļa turpmāku uzlabošanu.

3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/49