24.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 18/6

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par turpmākām prioritātēm ciešākai sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Eiropā

(2009/C 18/04)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

APZINOTIES, ka:

Padome 2002. gada 12. novembrī pieņēma rezolūciju par ciešākas sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā Eiropā (1). Uz minētās rezolūcijas pamata pēc tam sagatavoja deklarāciju, kuru ES dalībvalstu, EBTA/EEZ dalībvalstu un ES kandidātvalstu profesionālās izglītības un apmācības (PIA) ministri, Komisija un Eiropas sociālie partneri 2002. gada 29. un 30. novembra sanāksmē Kopenhāgenā pieņēma kā stratēģiju (bieži dēvēta par “Kopenhāgenas procesu”), lai uzlabotu PIA sniegumu, kvalitāti un pievilcību.

Veicot pirmo procesa pārskatīšanu (2004. gada 14. decembrī Māstrihtā) (2), īpaši atzīmēja, ka ir gūti panākumi, attīstot vairākus kopējus instrumentus un principus, kā arī izveidoja ciešu minētā procesa sasaisti ar Lisabonas stratēģiju un darba programmu “Izglītība un apmācība”. Veicot otro pārskatīšanu (2006. gada 5. decembrī Helsinkos) (3), tika uzsvērta nepieciešamība saglabāt impulsu un nodrošināt turpmāku pieņemto principu un instrumentu īstenošanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumā par pamatprasmēm mūžizglītībā (4) dalībvalstīm ieteikts iekļaut visiem domātas pamatprasmes savās mūžizglītības stratēģijās, lai visiem jauniešiem piedāvātu iespējas attīstīt šādas prasmes tādā līmenī, kas veidotu pamatu turpmākām mācībām un karjerai.

4.	Padomes secinājumos (2007. gada 25. maijs) par saskaņotu rādītāju un kritēriju sistēmu progresa uzraudzībai ceļā uz Lisabonas mērķiem izglītībā un apmācībā (5) apstiprināts, ka ir jāturpina uzlabot Eiropas statistikas sistēmas iegūto datu kvalitāti.

Padomes Rezolūcijā (2007. gada 15. novembris) par jaunām iemaņām jaunām darba vietām (6) uzsvērta steidzamā vajadzība prognozēt nākotnē nepieciešamās iemaņas, lai cilvēkus sagatavotu darbam jaunās darba vietās zināšanu sabiedrībā, īstenojot pasākumus, lai samērotu zināšanas, iemaņas un prasmes ar ekonomikas vajadzībām, kā arī lai novērstu iespējamu iemaņu trūkumu.

Kopīgajā Padomes un Komisijas 2008. gada progresa ziņojumā par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu (7) uzsvērts, ka jāturpina darbs, lai uzlabotu PIA kvalitāti un pievilcību, kā arī nepieciešamība sākt darbu atjaunināta stratēģiskā pamata izveidei Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā.

Eiropadome 2008. gada 13. un 14. martā (8) noteica prioritātes 2008. — 2010. gadam un uzsvēra, ka “lielāki un efektīvāki ieguldījumi cilvēkkapitālā un jaunradē visa mūža garumā ir svarīgi nosacījumi Eiropas panākumiem globalizētā pasaulē”. Ievērojot prasmju trūkuma pieaugumu vairākās nozarēs, Padome aicināja Komisiju nākt klajā ar vispārēju izvērtējumu par turpmākajām prasībām attiecībā uz prasmēm Eiropā līdz 2020. gadam, ņemot vērā tehnoloģisko pārmaiņu un iedzīvotāju novecošanas ietekmi.

8.	Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2008. gada 23. aprīlis) par Eiropas kvalifikāciju struktūras izveidošanu mūžizglītībai (9) ļauj veicināt mobilitāti un mūžizglītību, atvieglinot vienā sistēmā vai valstī iegūto zināšanu atzīšanu citā sistēmā vai valstī.

Padomes 2008. gada 22. maija secinājumos par jaunrades un jauninājumu veicināšanu ar izglītību un apmācību (10) ieteikts visos izglītības un apmācības līmeņos veicināt lielāku sinerģiju starp zināšanām un prasmēm no vienas puses, un jaunradi un spēju ieviest jauninājumus no otras puses. Turklāt ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas jaunrades un jauninājumu gadu (2009. gads) (11) ir paredzēts atbalstīt dalībvalstu centienus ar mūžizglītību veicināt jaunradi, kas ir jauninājumu virzītājspēks un galvenais elements, lai attīstītu personiskas, darba, uzņēmējdarbības un sociālas prasmes.

10.

Padomes secinājumos (2008. gada 22. maijs) par mācībām pieaugušajiem (12) atzīta šādas apmācības būtiskā nozīme, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus un jo īpaši lai ļautu darba ņēmējiem pielāgoties tehnoloģiju izmaiņām un atsauktos uz konkrētām vecāka gadagājuma darba ņēmēju un migrantu vajadzībām.

UZSVER, ka:

Profesionālā izglītība un apmācība (PIA) ir būtiska mūžizglītības daļa, kas ietver visus attiecīgos kvalifikācijas līmeņus un kurai vajadzētu būt cieši saistītai ar vispārējo un augstāko izglītību. Tā kā PIA ir svarīga nozīme nodarbinātības un sociālās aizsardzības politikā, tā veicina ne tikai konkurētspēju, uzņēmumu rādītājus un jauninājumus globalizētā ekonomikā, bet arī vienlīdzību, sociālo kohēziju, personisko izaugsmi un pilsonisko aktivitāti.

2.	Lai būtu iespējami elastīgi karjeras attīstības modeļi, kurus var piemērot iedzīvotāju vajadzībām visa mūža garumā, būtu jātiecas veidot ciešākas saites starp visām mācību formām un jomām.

3.	Īpaši svarīgs PIA mērķis ir uzlabot jaunradi un jauninājumus. Lai to panāktu, būtu aktīvi jāveicina mūžizglītības pamatprasmju apguve.

4.	Lai izpildītu darba tirgus vajadzības, būtu jāatbalsta papildu mācību sistēmas, kuras saista mācības izglītības iestādēs ar apmācību darbavietās, kā arī būtu jāpilnveido pieaugušo mācības uzņēmumos un augstākās izglītības iestādēs.

5.	Prognozēt vajadzīgās prasmes, nepilnības un trūkumus, kā arī apzināt jaunas darba prasības Eiropas un valstu mērogā — tie ir nepieciešamie nosacījumi, lai īstenotu PIA politiku, kas atbilstu indivīdu, sabiedrības un ekonomikas vajadzībām.

6.	Informācijas, orientācijas un konsultāciju pakalpojumiem būtu jāveido saskaņota sistēma, kas ļautu Eiropas iedzīvotājiem plānot savu karjeru un pārvarēt pārmaiņas dzīves laikā.

7.	Lai reaģētu uz prasībām pēc augsta līmeņa profesionālām prasmēm, būtu jāpalielina augstākās izglītības nozīme profesionālajā izglītībā un apmācībā, kā arī darba tirgus integrācijas sekmēšanā.

Darba ņēmēju, izglītojamo un instruktoru mobilitātes veicināšanai no vienas sistēmas vai valsts citā sistēmā vai valstī jāievieš kopēji Eiropas prasmju pārskatāmības un atzīšanas instrumenti, tādi kā Europass, Eiropas kvalifikāciju struktūra (EKS), Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma (European Credit Transfer System — ECTS) un topošā Eiropas kredītpunktu sistēma PIA jomā (European Credit System for VET — ECVET).

Lai ieviestu kopējus Eiropas prasmju pārskatāmības un atzīšanas instrumentus, būs jāizmanto kvalitātes nodrošināšanas mehānismi, kā arī jāīsteno topošā Eiropas struktūra PIA kvalitātes nodrošināšanai (European Quality Assurance Reference Framework for VET — EQARF), kas ir būtiski, lai iedibinātu savstarpēju uzticēšanos, vienlaicīgi veicinot izglītības un apmācības modernizāciju.

ATZĪST, ka:

Kopenhāgenas procesā tika noteiktas mērķtiecīgas prioritātes gan Eiropas, gan valsts mērogā. Tas ir izraisījis būtiskas pārmaiņas valstu politikās, un tā rezultātā radīti galvenie zināšanu, prasmju un iemaņu, kā arī sistēmu kvalitātes pārskatāmības un atzīšanas instrumenti.

Eiropas mērogā atjauninātas darba metodes ir ļāvušas vairot iesaistīto personu izpratni un veicināt pieejamo instrumentu izmantojumu.

Īpaši Eiropas kvalifikāciju struktūra (EKS) ir būtisks faktors, lai, pamatojoties uz mācību rezultātiem, ieviestu un veicinātu valstu kvalifikācijas sistēmas un struktūras, un tādējādi modernizētu un uzlabotu PIA statusu.

Turklāt Kopenhāgenas process ir palīdzējis palielināt PIA nozīmi, lai īstenotu Lisabonas stratēģiju attiecībā uz tās trim dimensijām: konkurētspēja, nodarbinātība un sociālā kohēzija. Tādēļ procesā jāņem vērā topošās stratēģiskās struktūras “Eiropas sadarbība izglītības un apmācības jomā” prioritātes; process ir pilnīgi integrēts šajā struktūrā.

Šajā sakarībā PIA būtu jāsaglabā savas iezīmes. PIA ir kopēja atbildība, kas cieši saista dalībvalstis, sociālos partnerus un nozaru organizācijas visos darba posmos, un tas ir būtisks PIA kvalitātes un efektivitātes nosacījums.

UZSVER, ka:

1.	Būtu jāpieņem pieeja, kas ļautu saskaņoti un papildināmi īstenot dažādos instrumentus.

2.	Iedzīvotājiem un visām pārējām ieinteresētām personām jānodrošina pamatīga informācija par kopīgajiem instrumentiem, lai atvieglotu to lietošanu.

3.	Šajos secinājumos izklāstītie pasākumi ir brīvprātīgi un tie būtu jāizstrādā augšupejošā sadarbībā. Lai veiksmīgi izstrādātu un īstenotu instrumentus, vajadzīga visu ieinteresēto personu apņēmīga iesaistīšanās.

VIENOJAS, ka:

Saskaņā ar Kopenhāgenas procesu kopš 2002. gada noteiktās prioritātes un ievirzes joprojām ir spēkā. Attiecīgi jāturpina to īstenošana un jāpievēršas četrām prioritārām jomām laikposmam no 2008. gada līdz 2010. gadam:

1. Valstu un Eiropas mērogā īstenot instrumentus un pasākumus sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā

Ir svarīgi izstrādāt valstu kvalifikācijas sistēmas un struktūras, pamatojoties uz mācību rezultātiem, saskaņā ar Eiropas kvalifikācijas sistēmu un īstenot topošo Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET), kā arī topošo Eiropas struktūru kvalitātes nodrošināšanai (EQARF), lai stiprinātu savstarpēju uzticību.

Tādēļ būtu jāattīsta:

—	izmēģinājuma projekti, atbilstīgas metodes un palīginstrumenti;

—	sistēmas un instrumenti, lai apstiprinātu neformālās un ikdienējās mācībās iegūtās prasmes, saistībā ar valsts kvalifikāciju struktūru un Eiropas kvalifikāciju struktūras, kā arī ECVET sistēmas īstenošanu;

—	kvalitātes nodrošināšanas instrumenti;

—	dažādo instrumentu saskaņotība.

2. Uzlabot profesionālās izglītības un apmācības sistēmu pievilcību un kvalitāti

Veicināt PIA pievilcību visās mērķa grupās

—	Veicināt PIA skolēniem, vecākiem, pieaugušajiem (nodarbinātām personām, bezdarbniekiem vai nenodarbinātām personām), uzņēmumiem, piemēram, organizējot tādus prasmju konkursus kā Euroskills;

—	Nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi un dalību PIA un ņemt vērā vajadzības, kas ir atstumtības apdraudētām personām vai grupām, īpaši jauniešiem, kuri priekšlaicīgi pamet skolu, personām ar zemu kvalifikācijas līmeni un personām, kas atrodas nelabvēlīgos apstākļos;

—	Atvieglot piekļuvi informācijai, orientācijai visas dzīves laikā un konsultāciju pakalpojumiem, veiksmīgi īstenojot Padomes Rezolūciju (2008. gada 21. novembris) par labāku mūžilga karjeras atbalsta integrēšanu mūžizglītības stratēģijās (13);

—	Vienkāršot iespējas cilvēkiem virzīties no viena kvalifikācijas līmeņa uz citu, nostiprinot saiknes starp vispārējo izglītību, PIA, augstāko izglītību un pieaugušo mācībām.

Veicināt PIA sistēmu izcilību un kvalitāti

—	Izveidot kvalitātes nodrošināšanas mehānismus, īstenojot topošās EQARF ieteikumu; aktīvi iesaistīties Eiropas kvalitātes nodrošināšanas tīklā PIA jomā, lai izstrādātu kopīgus instrumentus, kā arī atbalstīt Eiropas kvalifikāciju struktūras (EKS) īstenošanu, veicinot savstarpēju uzticību;

—	Palielināt ieguldījumu profesionālās izglītības un apmācības dalībnieku — skolotāju, instruktoru, privātskolotāju, orientācijas konsultantu — pamatizglītībā un turpmākā apmācībā;

—	Balstīt PIA politikas pasākumus uz drošiem pierādījumiem, kam pamatā ir rūpīga pētniecība un dati, kā arī uzlabot statistikas sistēmas un datus saistībā ar PIA;

—	Izstrādāt valstu kvalifikācijas sistēmas, balstoties uz mācību rezultātiem, kas ir viegli saprotami un garantē augstu kvalitāti, vienlaikus nodrošinot savietojamību ar Eiropas kvalifikāciju struktūru;

—	Veicināt PIA jauninājumus un jaunradi un īstenot Padomes 2008. gada 22. maija secinājumus par jaunrades un jauninājumu veicināšanu ar izglītību un apmācību;

—	Pilnveidot valodu apguvi un pielāgot to profesionālās izglītības un apmācības specifikai;

—	Uzlabot PIA, vispārējās izglītības un augstākās izglītības mācību programmu savstarpējo saikni un nepārtrauktību.

3. Nodibināt saikni starp profesionālo izglītību un apmācību (PIA) un darba tirgu

Paturot to prātā, būtu vēlams:

—

turpināt izstrādāt uz nākotni vērstus plānošanas mehānismus ar mērķi pievērsties darba vietām un prasmēm valstu un Eiropas mērogā, konstatēt potenciālas prasmju nepilnības un trūkumus un apmierināt nākotnes vajadzības pēc prasmēm un kompetences (gan kvantitātes, gan kvalitātes ziņā) ekonomikā un uzņēmumos, it īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, saskaņā ar Eiropadomes 2008. gada 13. un 14. marta secinājumiem un saskaņā ar Padomes 2007. gada 15. novembra rezolūciju par jaunām prasmēm jaunās darba vietās;

—	nodrošināt, lai PIA politikas izstrādē un īstenošanā pietiekami iesaistītos sociālie partneri un saimnieciskie dalībnieki;

—

uzlabot orientācijas un konsultāciju pakalpojumus, lai atvieglinātu pāreju no mācībām uz darbu, tādējādi sniedzot ieguldījumu to mērķu īstenošanā, kas izklāstīti Padomes 2004. gada 28. maija Rezolūcijā par politikas, sistēmu un praktisku pasākumu stiprināšanu orientācijas jomā Eiropā mūža garumā (14); aktīvi piedalīties Eiropas politikas tīklā orientācijai visa mūža laikā;

—

stiprināt mehānismus, tostarp finansiālus (gan publiskus, gan privātus), kas paredzēti, lai veicinātu pieaugušo apmācību, it īpaši darba vietā, sevišķu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu labākas karjeras iespējas un uzņēmējdarbības konkurētspēju. Šajā sakarā būtu jāīsteno pasākumi, kas paredzēti Padomes 2008. gada 22. maija secinājumos par pieaugušo mācībām;

—	izstrādāt un īstenot neformālās un ikdienējās izglītības apstiprinājumu un atzīšanu;

—

palielināt cilvēku mobilitāti ar darbu saistītā profesionālā apmācībā, uzlabojot jau izveidotās Kopienas programmas mobilitātes atbalstam, īpaši attiecībā uz mācekļiem. Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2008. gada 21. novembra secinājumiem par jaunatnes mobilitāti (15) būtu jāsniedz ieguldījums šajā procesā;

—	palielināt augstākās izglītības nozīmi profesionālajā izglītībā un mācībās, un lai veicinātu darba tirgus integrāciju.

4. Stiprināt Eiropas mēroga sadarbības metodes

—	Uzlabot Eiropas sadarbības metodes PIA jomā, it īpaši palielinot efektivitāti pasākumiem mācībām citam no cita un intensīvāk izmantot to rezultātus valstu politikā;

—

Nodrošināt PIA integrāciju un redzamību topošās stratēģiskās struktūras “Eiropas sadarbība izglītības un apmācības jomā” prioritātēs, vienlaikus nodrošinot stabilu saikni starp PIA ar skolas izglītības, augstākās izglītības un pieaugušo mācību politiku; pilnveidot saiknes ar Eiropas politiku daudzvalodības un jaunatnes jomā.

—	Stiprināt apmaiņu un sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, it īpaši ar ESAO, Eiropas Padomi, Starptautisko Darba organizāciju un UNESCO. Būtu jānodrošina visu dalībvalstu tiesības piedalīties šajā darbā.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU ATBILSTĪGI SAVAI KOMPETENCEI

īstenot pasākumus, kas izklāstīti četrās minētajās jomās, saistībā ar Kopenhāgenas procesa prioritātēm 2008.–2010. gadam:

—

izmantojot atbilstīgu publisku un privātu finansējumu, attiecīgus ES resursus, piemēram, Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, kā arī Eiropas Investīciju bankas aizdevumus, lai atbalstītu reformas valstu mērogā saskaņā ar dalībvalstu prioritātēm, un mūžizglītības programmu, lai atbalstītu Kopienas instrumentu efektīvu īstenošanu;

—

turpinot darbu saistībā ar PIA statistikas piemērošanas jomas, salīdzināmības un uzticamības uzlabošanu, cieši sadarbojoties ar Eurostat, ESAO, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (CEDEFOP) un Eiropas Izglītības fondu, un izstrādājot skaidrāku PIA komponentu saskaņotā rādītāju un kritēriju sistēmā. Būtu jānodrošina tiesības visām dalībvalstīm piedalīties šajā darbā;

—	turpinot izstrādāt pasākumus vajadzīgo prasmju prognozēšanai un prasmju pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības novēršanai, cieši sadarbojoties ar CEDEFOP, Eiropas Izglītības fondu, Eiropas fondu dzīves un darba apstākļu uzlabošanai (Eurofound);

—	veicot informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, īpaši tām, uz kurām attiecas paplašināšanas politika, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politika.

Sadarbībai šādā darbā vajadzētu būt ietverošai, un tajā būtu jāiesaista visas dalībvalstis, Komisija, kandidātvalstis, EBTA un EEZ valstis un sociālie partneri.

CEDEFOP un Eiropas Izglītības fonds turpinās sniegt atbalstu Komisijai, it īpaši pārraugot īstenošanas procesu un ziņojot par to.

Ziņojumos par topošo stratēģisko struktūru “Eiropas sadarbība izglītības un apmācības jomā”, kā arī par attiecīgu valstu Lisabonas reformu programmām īpaša uzmanība būtu jāpievērš PIA jomā gūtiem panākumiem.

(1) OV C 13, 18.01.2003., 2. lpp.

(2) Padomes dok. 9599/04.

(3) OV C 298, 8.12.2006.

(4) OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.

(5) OV C 311, 21.12.2007., 13. lpp.

(6) OV C 290, 4.12.2007., 1. lpp.

(7) Padomes dok. 5723/08.

(8) Padomes dok. 7652/08, 13. punkts, 9. lpp.

(9) OV C 111, 6.5.2008., 2. lpp.

(10) OV C 141, 7.6.2008., 17. lpp.

(11) Padomes dok. 8935/08.

(12) OV C 140, 6.6.2008., 10. lpp.

(13) Padomes dok. 15030/08.

(14) Padomes dok. 9286/04.

(15) Padomes dok. 16206/08.

24.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 18/11

Padomes secinājumi par Eiropas partnerību starptautiskai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā

(2009/C 18/05)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATGĀDINOT vispārējo saistību ar Eiropas Pētniecības telpas (ERA) īstenošanu un īpaši Komisijas 2007. gada 4. aprīļa Zaļo grāmatu (1), Eiropadomes prezidentvalsts 2007. gada 14. decembra secinājumus un Padomes secinājumus par “Ļubļanas procesa” sākšanu — lai pilnībā īstenotu Eiropas Pētniecības telpu (ERA) (2008. gada 30.maijs) (2), kur “Eiropas Pētniecības telpas plaša atvērtība pārējai pasaulei” ir viena no šajā saistībā noteiktajām ierosmēm, un ATSAUCOTIES uz “Eiropas Pētniecības telpas 2020. gada redzējumu” (2008. gada 2. decembris) (3).

ŅEMOT VĒRĀ TO, KA straujā globalizācija rada iespējas palielināt zinātnisko izcilību un sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķi, un tā kā, lai rastu risinājumu lielajām planētas mēroga problēmām (tām, kas jau ir konstatētas, piemēram, klimata pārmaiņas, nabadzība, infekcijas slimības, enerģētiski apdraudējumi, ūdensapgāde, pārtikas nodrošinājums, iedzīvotāju drošība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kā arī tīklu drošība un digitālā plaisa, kā arī citām problēmām, kas varētu rasties), pasaules mērogā jāpadara intensīvāka sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā;

ŅEMOT VĒRĀ TO, KA Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma (Septītā pamatprogramma) dod iespējas piedalīties trešām valstīm un tajā ietverti vairāki jauni instrumenti starptautiskas sadarbības veicināšanai;

ŅEMOT VĒRĀ TO, KA spēkā ir liels skaits divpusēju un daudzpusēju sadarbības nolīgumu zinātnes un tehnoloģiju jomā, kas noslēgti starp Eiropas Kopienu un trešām valstīm, kā arī starp dalībvalstīm un trešām valstīm, un tā kā vēl nav izveidota Eiropas līmeņa stratēģija, lai apmainītos ar svarīgu informāciju par darbībām, kuru pamatā ir šie daudzie nolīgumi, un lai vajadzības gadījumā nodrošinātu piemērotu šo darbību koordinācijas pakāpi;

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas vēlmi, kas formulēta “Eiropas Pētniecības telpas 2020. gada redzējumā”, spēt izteikt savu viedokli zinātnes un tehnoloģiju jomā saskaņoti ar saviem svarīgākajiem partneriem un darīt to atbilstīgos starptautiskos forumos;

ŅEMOT VĒRĀ TO, KA starptautiskas darbības zinātnes un tehnoloģiju jomā būtu jābalsta uz savstarpējības, taisnīguma un abpusēja izdevīguma principiem un praksi, kā arī uz atbilstīgu intelektuālā īpašuma aizsardzību;

ŅEMOT VĒRĀ TO, KA darbībām zinātnes un tehnoloģiju sadarbības jomā ir būtiska nozīme attīstībā, zināšanu kopīgā lietojumā un izplatīšanā visā pasaulē un tā kā tā ir būtisks līdzeklis, lai veicinātu pētnieku mobilitāti un “smadzeņu apriti”;

UZSKATA, ka Eiropas Savienības vispārējo mērķu īstenošanu var stiprināt, izmantojot stratēģisku sistēmu, lai piemēroti koordinētu dažādas Eiropas Savienības darbības zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības jomā ar trešām valstīm, nosakot diferencētas prioritātes atbilstīgi šo valstu zinātnes un ekonomikas attīstības līmenim un nozaru iezīmēm;

PAUŽ GANDARĪJUMU par Komisijas paziņojumu “Eiropas stratēģiskais pamats starptautiskai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā” (4) ar mērķi īpaši stiprināt Eiropas Savienības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, veicināt savas rūpniecības konkurētspēju, kā arī saistībā ar “pasaules mēroga atbildību” palīdzēt risināt pasaules mēroga problēmas;

3.	UZSVER, ka šī stratēģija paredzēta, lai, ievērojot subsidiaritātes principu, uzlabotu saskaņotību un sinerģijas starp dažādām darbībām starptautiskas sadarbības zinātnes un tehnoloģiju jomā, ko dalībvalstis un Eiropas Kopiena īsteno Eiropā;

AICINA dalībvalstis, pēc vajadzības iesaistot Septītās pamatprogrammas asociētās valstis, veicināt Eiropas mēroga dialogu, lai koordinētu to politiku un darbības starptautiskās zinātniskās sadarbības jomā, kā arī veicināt visu ieinteresēto pušu apspriedes, tostarp ar rūpniecību, ar mērķi noteikt iespējas un vajadzības gadījumā arī šķēršļus tam, lai attīstītu zinātnes un tehnoloģiju sadarbības darbības starp Eiropas Savienību un pārējām pasaules valstīm;

AICINA dalībvalstis un Komisiju izstrādāt Eiropas partnerību starptautiskās zinātnes un tehnoloģiju sadarbības jomā (“sadarbība ZT jomā”), lai īstenotu minēto Eiropas stratēģiju; tai būtu jābalstās uz saskaņošanu, informācijas kopīgu izmantošanu elastīgā veidā, lai noteiktu kopīgas prioritātes, kuras varētu izvērst saskaņotās vai kopējās ierosmēs; un AICINA dalībvalstis un Komisiju jomās, uz kurām minētā stratēģija attiecas, saskaņot rīcību un nostāju attiecībā uz trešām valstīm, kā arī nostāju starptautiskajos forumos, vajadzības gadījumā iesaistot Septītajā pamatprogrammā asociētās valstīs;

6.	Šajā saistībā AICINA dalībvalstis un Komisiju sadarboties ar CREST izveidoto struktūru (turpmāk — Stratēģiskais forums starptautiskajai sadarbībai ZT jomā), lai saskaņā ar pielikumā izklāstītajām pilnvarām vadītu Eiropas Partnerību sadarbībai ZT jomā;

7.	AICINA dalībvalstis un Komisiju pēc iespējas veicināt šīs partnerības panākumus, nododot tam vajadzīgo informāciju un pieredzi, kas gūta to attiecīgajās sadarbības darbībās, tostarp ZT sadarbības ar trešām valstīm izvērtējuma un ietekmes novērtējuma rezultātus;

8.	Saistībā ar partnerību AICINA dalībvalstis un Komisiju labāk koordinēt un uzlabot darbības ZT sadarbības jomā ar citiem pasaules reģioniem, īpaši stiprinot vai izveidojot dialoga platformas ar citiem pasaules reģioniem, lai kopīgi noteiktu turpmākas prioritātes un darbības ZT sadarbības jomā;

AICINA Komisiju vēl vairāk palielināt zinātnes un tehnoloģijas nolīgumu ietekmi, nodrošināt to, ka atbilstīgi piemēro savstarpīguma, taisnīguma un savstarpēja izdevīguma principus, kas noteikti sadarbības nolīgumos zinātnes un tehnoloģiju jomā starp Eiropas Kopienu un trešām valstīm; un AICINA dalībvalstis saistībā ar to sadarbību ar trešām valstīm zinātnes un tehnoloģiju jomā vajadzības gadījumā veicināt principus un pieredzi, kas izklāstīta Prakses kodeksā par intelektuālā īpašuma pārvaldību zināšanu nodošanas darbībās (5), Eiropas pētnieku hartā un Rīcības kodeksā pētnieku pieņemšanai darbā (6);

10.

UZSVER vajadzību nodrošināt vajadzīgo saskaņotību un papildināmību starp Eiropas un valstu instrumentiem pētniecības atbalstam un instrumentiem zinātnes un tehnoloģijas kapacitātes attīstības atbalstam un AICINA Komisiju stiprināt saikni starp Pamatprogrammām pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (pamatprogrammām), Pirmspievienošanās instrumentu (PI), Eiropas Attīstības fondu (EAF), Finanšu instrumentu attīstības sadarbībai (FIAS) un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (EKPI), kā arī jebkuru citu piemērotu mehānismu.

11.

saistībā ar to ATGĀDINA jau veiktās darbības, lai veicinātu dalībvalstu un jaunattīstības valstu sadarbību, īpaši ES un Āfrikas Stratēģisko partnerību, šajā sakarā APSVER izzināt jaunas sadarbības iespējas ar jaunattīstības valstīm, kas būtu daļa no ES vispārējās stratēģijas zinātnes un tehnoloģiju jomā;

12.	UZSKATA, ka īpašais procedūru kopums saistībā ar Eiropas pētniecības telpas starptautiskās sadarbības stratēģijas īstenošanu, jāizskata, izmantojot vispārējo pieeju, lai optimizētu Eiropas pētniecības telpas pārvaldību, kā to paredz Ļubļanas process.

(1) 8322/07 [COM(2007)161].

(2) 10231/08.

(3) Dok. 16767/08.

(4) 13498/08 [COM(2008)588].

(5) Skatīt Padomes rezolūciju (2008. gada 30. maijs), 10323/08.

(6) OV L 75, 22.3.2005.

PIELIKUMS

CREST pilnvaras attiecībā uz stratēģisko forumu starptautiskajai sadarbībai ZT jomā

Mērķis:

Atvieglināt Eiropas Pētniecības telpas starptautiskās dimensijas turpmāku attīstību un īstenošanu, kopīgi izmantojot informāciju un apspriežoties ar partneriem (dalībvalstīm un Komisiju), lai noteiktu kopīgas prioritātes, ko varētu izvērst saskaņotās vai kopējās ierosmēs, un saskaņot darbības un nostājas starptautiskās organizācijās attiecībās ar trešām valstīm.

Darba metodes

CREST izveidotā struktūra (Stratēģiskais forums starptautiskajai sadarbībai ZT jomā) tiksies ar dalībvalstu un Komisijas augsta līmeņa pārstāvjiem. Ja šķiet vajadzīgi, šo CREST izveidoto struktūru var atbalstīt piemērota darba grupa. To vadīs viens no tās locekļiem, kas pārstāv dalībvalsti, kura ir izvēlēta uz diviem gadiem. Tajā pēc vajadzības varēs piedalīties pamatprogrammu asociētās valstis.

Galvenās darbības

—	sistemātiski dalīties ar informāciju un strukturēt informāciju par dažādu partneru ZT sadarbības darbībām un mērķiem (notiekošiem vai plānotiem);

—	apkopot atbilstīgas zināšanas par trešām valstīm, it īpaši to resursu un spēju izvērtējumu ZT jomā;

—	nodrošināt regulāras partneru apspriedes, lai noteiktu to attiecīgos mērķus un kopīgas prioritātes ZT sadarbības jomā ar trešām valstīm (“ko un ar kuru?”);

—	vajadzības gadījumā (ievērojot “mainīgas ģeometrijas” principu) koordinēt līdzīgas darbības, ko īsteno dalībvalstis un Kopiena;

—	Vajadzības gadījumā ierosināt iniciatīvas, kas īstenojamas piemērotā veidā un ar piemērotiem līdzekļiem;

—	svarīgākajās trešajās valstīts veidot dalībvalstu un Komisijas zinātnisko padomnieku sadarbības tīklu.

Ziņojumu sniegšana:

Ikgadējs Padomei un Komisijai sniedzams ziņojums par gūtajiem panākumiem, īstenojot partnerības mērķus, kurā attiecīgi iekļauts:

—	ģeogrāfisks pārskats par starptautiskas sadarbības darbībām (notiekošām vai plānotām) starp ES un trešām valstīm;

—	dažādu ES darbību piemērošanas jomas, saskaņotības un papildināmības analīze;

—	kopīgu prioritāšu noteikšana un priekšlikumi par īstenojamām darbībām;

—	vispārīgs ES darbību ietekmes novērtējums par starptautisko sadarbību ZT jomā.

24.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 18/15

Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

(2009/C 18/07)

Atbalsta numurs: XA 335/08

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Območje občine Trbovlje

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Finančne pomoči za programe razvoja podeželja in kmetijstva v občini Trbovlje (finansiāls atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstības programmām Trbovlje pašvaldībā)

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodeljevanju finančnih pomoči za programe razvoja podeželja in kmetijstva v občini Trbovlje

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

2008. gadā — EUR 13 000

2009. gadā — EUR 13 000

2010. gadā — EUR 13 000

2011. gadā — EUR 13 000

2012. gadā — EUR 13 000

2013. gadā — EUR 13 000

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1. Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos primārai ražošanai:

—	līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām mazāk labvēlīgos apgabalos;

—	līdz 40 % no attaisnotajām izmaksām citos apgabalos.

2. Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana:

—	līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām par ieguldījumiem vai pasākumiem, lai aizsargātu saimniecību ražošanas objektu mantojumu, piemēram, lauku saimniecības ēkas, ja vien ieguldījums nav saistīts ar ražošanas jaudas palielināšanu saimniecībā;

—	līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām par ieguldījumiem vai pasākumiem, lai saglabātu saimniecību neražojošos aktīvus.

3. Atbalsts zemes pārdalīšanai:

—	līdz 100 % no faktiskajām juridiskajām un administratīvajām izmaksām.

4. Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē:

—

līdz 100 % no izmaksām lauksaimnieku izglītībai un apmācībai, konsultāciju pakalpojumiem, forumu, konkursu, izstāžu un gadatirgu rīkošanai, publikācijām, katalogiem un tīmekļa vietnēm, kā arī zinātnes atziņu izplatīšanai. Atbalstu piešķir subsidētu pakalpojumu veidā, un tas nedrīkst ietvert tiešus maksājumus naudā lauku saimniecībām

Īstenošanas datums: 2008. gada 10. novembris (atbalsts netiks piešķirts, līdz kopsavilkums nebūs publicēts Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē)

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Atbalsts MVU

Atsauce uz Regulas (EK) Nr. 1857/2006 pantiem un attaisnotās izmaksas: Noteikumu projektā par finansiāla atbalsta sniegšanu lauksaimniecības un lauku attīstības programmām Trbovlje pašvaldībā ir iekļauti pasākumi, kuri uzskatāmi par valsts atbalstu saskaņā ar šādiem pantiem Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

4. pants. Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos primārai ražošanai;

5. pants. Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana;

13. pants. Atbalsts zemes pārdalīšanai;

15. pants. Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Občina Trbovlje

Mestni trg 4

SLO-1420 Trbovlje

Tīmekļa vietne: http://www.lex-localis.info/KatalogInformacij/VsebinaDokumenta.aspx?SectionID=864eaf4a-0778-41f4-865a-a26d998c38fa

Cita informācija: Pasākums apdrošināšanas prēmiju maksājumu veikšanai kultūraugu un augļu apdrošināšanai attiecas uz šādiem nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem, kurus var pielīdzināt dabas katastrofām: pavasara salna, krusa, zibens un zibens izraisīts ugunsgrēks, viesuļvētras un plūdi.

Pašvaldības noteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 prasībām attiecībā uz pasākumiem, kas jāīsteno pašvaldībai, un vispārējiem piemērojamajiem noteikumiem (pirms atbalsta piešķiršanas veicamie pasākumi, atbalsta kumulācija, pārredzamība un uzraudzība)

Atbalsta numurs: XA 336/08

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Območje občine Divača

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva ter podeželja v občini Divača 2008-2013 (Atbalsts lauksaimniecības un lauku apvidu saglabāšanai un attīstībai Divača pašvaldībā laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam)

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodeljevanju državnih pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva ter podeželja v občini Divača za obdobje 2008–2013 (II. poglavje)

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

2008. gadā—EUR 25 476

2009. gadā—EUR 26 000

2010. gadā—EUR 26 000

2011. gadā—EUR 26 000

2012. gadā—EUR 26 000

2013. gadā—EUR 26 000

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1. Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos primārās ražošanas vajadzībām:

—	līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām mazāk labvēlīgos apgabalos;

—	līdz 40 % no attaisnotajām izmaksām citos apgabalos;

—	atbalsta intensitāti paaugstina par 10 %, ja ieguldījumus veic jaunie lauksaimnieki pirmo piecu gadu laikā pēc darbības uzsākšanas.

2. Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana:

—	līdz 100 % no faktiskajām izmaksām ar ražošanu nesaistītos objektos;

—	līdz 60 % vai līdz 75 % mazāk labvēlīgos apgabalos no faktiskajām izmaksām, kas rodas saistībā ar ieguldījumiem lauku saimniecību ražošanas objektos, ja vien ieguldījums nav saistīts ar ražošanas jaudas palielināšanu saimniecībā;

—	līdz 100 % papildu izmaksu segšanai, kas radušās saistībā ar tradicionālo materiālu izmantošanu.

3. Lauku saimniecības ēku pārvietošana sabiedrības interesēs:

—	līdz 100 % no faktiskajām izmaksām, ja sabiedrības interesēs veiktā pārvietošana paredz vienkārši izjaukt, pārnest un no jauna uzcelt esošās ēkas;

—	ja pārvietošanas rezultātā lauksaimnieks iegūst modernāk iekārtotas ēkas, lauksaimniekam jāiegulda vismaz 60 % vai 50 % mazāk labvēlīgos apgabalos no attiecīgo ēku vērtības palielinājuma pēc pārvietošanas. Ja saņēmējs ir jaunais lauksaimnieks, viņa ieguldījumu samazina par 5 %;

—

ja sabiedrības interesēs veiktās pārvietošanas rezultātā paaugstinās ražošanas jauda, šo priekšrocību izmantotājam jāiegulda vismaz 60 % no izdevumiem, kas saistīti ar šo jaudas palielinājumu, vai 50 %, ja uzņēmums atrodas mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās. Ja saņēmējs ir jaunais lauksaimnieks, viņa ieguldījumu samazina par 5 %.

4. Apdrošināšanas prēmiju maksājumi:

—	pašvaldības līdzfinansējuma summa ir starpība starp apdrošināšanas prēmiju līdzfinansējumu, kas piešķirts no valsts budžeta, un subsīdijas maksimālo apjomu (līdz 50 %), kas attiecas uz apdrošināšanas prēmiju attaisnotajām izmaksām.

5. Atbalsts zemes pārdalīšanai:

—	līdz 100 % no faktiskajām juridiskajām un administratīvajām izmaksām.

6. Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai:

—	līdz 100 % no izmaksām subsidētu pakalpojumu veidā bez tiešiem naudas maksājumiem ražotājiem.

7. Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē:

—	līdz 100 % no izmaksām subsidētu pakalpojumu veidā bez tiešiem naudas maksājumiem ražotājiem

Īstenošanas datums: 2008. gada 21. novembris (atbalsts netiks piešķirts, pirms kopsavilkums nebūs publicēts Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē)

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: MVU

Atsauce uz Regulas (EK) Nr. 1857/2006 pantiem un attaisnotās izmaksas: Noteikumu projekta II nodaļa par valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecību un lauku apvidus saglabāšanai un attīstībai Divača pašvaldībā laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam ietver pasākumus, kuri uzskatami par valsts atbalstu saskaņā ar šādiem pantiem Komisijas 2006. gada 15.decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

4. pants. Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

5. pants. Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana;

6. pants. Lauku saimniecību ēku pārvietošana sabiedrības interesēs;

12. pants. Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

13. pants. Atbalsts zemes pārdalīšanai;

14. pants. Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai;

15. pants. Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Občina Divača

Kolodvorska ulica 3a

SLO-6215 Divača

Tīmekļa vietne: http://www.uradni-list.si/1/objava.jsp?urlid=200884&objava=3670

Cita informācija: Pasākums apdrošināšanas prēmiju maksājumiem kultūraugu un augļu apdrošināšanai attiecas uz šādiem nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem, kurus var pielīdzināt dabas katastrofām: pavasara salna, krusa, zibens un zibens izraisīts ugunsgrēks, vētras un plūdi.

Pašvaldības noteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 prasībām par pasākumiem, kas jāveic pašvaldībām, un vispārējiem piemērojamajiem noteikumiem (pirms atbalsta piešķiršanas veicamie pasākumi, atbalsta kumulācija, pārredzamība un uzraudzība)

Atbalsta numurs: XA 337/08

Dalībvalsts: Dānija

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Ražošanas uzskaite

Juridiskais pamats: Lov om administration af Det Europæiske Fællesskabs forordninger om markedsordninger for landbrugsvarer m.v. (Bemyndigelsesloven), jf. lovbekendtgørelse nr. 297 af 28. april 2004

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: DKK 1 034 000

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums:

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2009. gada 30. septembrim

Atbalsta mērķis: Pārtikai paredzēto broileru un olu ražošanas uzskaites un ražīguma pārraudzības shēmas nolūks ir sniegt individuāliem ražotājiem ticamu informāciju pašu ražošanas attīstības pārraudzībai plašākā ekonomikas kontekstā. Tās mērķis ir arī nodrošināt, lai nozare būtu pilnīgi informēta par ražīguma jautājumiem un ekonomisko situāciju nozares dažādajos sektoros.

Atbalsta galasaņēmēji ir lauksaimnieki, kas ražo pārtikai paredzētas olas un broilerus. Shēma attiecas tikai uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Shēma atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 2. punkta c) apakšpunktam. Tā attiecas uz izdevumiem par konsultāciju pakalpojumiem

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Putnkopība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Fjerkræafgiftsfonden

Axeltorv 3

DK-1609 København V

Tīmekļa vietne: http://www.poultry.dk/ddf/fa.nsf/B2009T.pdf?openfileresource

Cita informācija: —

Atbalsta numurs: XA 338/08

Dalībvalsts: Dānija

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Broileru pārbaudes izlases veidā

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: DKK 90 000

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums:

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2009. gada 30. septembrim

Atbalsta mērķi: Saskaņā ar 11. punktu rīkojumā bekendtgørelse nr. 1069 af 17. december 2001 om hold af kyllinger og rugeægsproduktion (2001. gada 17. decembra Rīkojums Nr. 1069 par vistu un olu ražošanu) segt broileru saimēs izlases veidā veikto pārbaužu izmaksas ar Fjerkræafgiftsfonden (Mājputnu nodevu fonda) starpniecību.

Atbalsta galasaņēmēji ir lauksaimnieki, kas nodarbojas ar broileru audzēšanu, un shēma attiecas tikai uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Shēma ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. panta 1. punktu. Tā attiecas uz izdevumiem par veselības pārbaudēm

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Mājputni (broileri)

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Fjerkræafgiftsfonden

Axeltorv 3

DK-1609 København V

Tīmekļa vietne: http://www.poultry.dk/ddf/fa.nsf/B2009T.pdf?openfileresource

Cita informācija: —

24.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 18/19

(2009/C 18/08)

Atbalsta numurs: XA 339/08

Dalībvalsts: Dānija

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Produktionsrelateret specialrådgivning med fokus på slagtefjerkræ

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: DKK 1 920 000

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums:

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2009. gada 30. septembrim

Atbalsta mērķi: Shēmas mērķis ir nodrošināt objektīvu un lietpratīgas vispārējas tehniskas konsultācijas. Tā ir paredzēta arī tāpēc, lai nodrošinātu augstu kvalifikāciju inkubējamo olu ražošanā un broileru audzēšanā un zināšanas par mājputnu novietnēm, iekārtām un vides aizsardzības jautājumiem.

Atbalsta galasaņēmēji ir lauksaimnieki, kas nodarbojas ar mājputnu audzēšanu. Shēma attiecas tikai uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Shēma atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 2. punkta c) apakšpunktam. Tā attiecas uz izdevumiem par konsultāciju pakalpojumiem

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Putnkopība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Fjerkræafgiftsfonden

Axeltorv 3

DK-1609 Copenhagen V

Tīmekļa vietne: http://www.poultry.dk/ddf/fa.nsf/B2009T.pdf?openfileresource

Cita informācija: —

Atbalsta numurs: XA 340/08

Dalībvalsts: Dānija

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Økologiske slagtekyllinger

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: DKK 252 000

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums:

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2009. gada 30. septembrim

Atbalsta mērķi: Shēmas mērķis ir apkopot un izplatīt informāciju par broileru bioloģisko audzēšanu.

Atbalsta galasaņēmēji ir lauksaimnieki, kas nodarbojas ar mājputnu audzēšanu. Shēma attiecas tikai uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Shēma atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 2. punkta c) apakšpunktam. Tā attiecas uz izdevumiem par konsultāciju pakalpojumiem

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Putnkopība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Fjerkræafgiftsfonden

Axeltorv 3

DK-1609 Copenhagen V

Tīmekļa vietne: http://www.poultry.dk/ddf/fa.nsf/B2009T.pdf?openfileresource

Cita informācija: —

Atbalsta numurs: XA 365/08

Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste

Reģions:

Scotland

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Orkney Johne's Disease Eradication Scheme

Juridiskais pamats: Local Government in Scotland Act 2003; Section 69(3) of the Orkney County Council Act 1974

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Kopumā GBP 120 000 (viens simts un divdesmit tūkstoši sterliņu mārciņas)

Atbalsta maksimālā intensitāte: Atbalsta intensitāte ir 100 % saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. pantu

Īstenošanas datums: Shēmas darbība sāksies 2008. gada 1. novembrī

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Shēmas darbības laiks ir no 2008. gada 1. novembra līdz 2011. gada 31. oktobrim

Atbalsta mērķis: Shēma tiks īstenota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 2. nodaļas 10. panta 1. apakšpunktu. Shēma nodrošinās pakalpojumus, lai Orkneju salu liellopus pārbaudītu uz paratuberkulozi. Shēma ir visaptveroša, un paredz, ka vismaz 80 % no pašreizējiem Orkneju salu vaislas ganāmpulkiem tiek pārbaudīti uz šo slimību. Paratuberkuloze ir viena no slimībām, kas minēta šo dzīvnieku slimību sarakstā, par kurām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. panta 7. punktu sniegto atbalstu var piešķirt profilakses un pārbaudes nolūkiem. Shēma ir paredzēta kā pakalpojums visai lauksaimnieku kopienai un neparedz ne samaksu, ne nodokli par ganāmpulka pārbaudi — atbalsts, kas sniegts šīs shēmas ietvaros, jāpiešķir natūrā subsidētu pakalpojumu veidā, un tas neietvers tiešus maksājumus naudā ražotājiem.

Pārbaudot liellopus uz šo slimību, OJDES (Orkneju salu paratuberkulozes apkarošanas shēmas) galvenais nolūks ir nodrošināt, lai Orkneju salu liellopi neslimotu ar šo slimību un uz tiem varētu attiecināt augstus veselības standartus, tādējādi sasniedzot šādus mērķus:

samazināt ražošanas izmaksas,

uzlabot vai pārvietot ražošanu,

uzlabot kvalitāti,

saglabāt un uzlabot dabas vidi, higiēnas apstākļus un dzīvnieku labturības standartus,

uzlabot tirgus profilu

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Shēma attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Orkney Islands Council

Council Offices

School Place

Kirkwall

Orkney KW15 1NY

United Kingdom

Tīmekļa vietne: http://www.orkney.gov.uk/nqcontent.cfm?a_id=13745&tt=orkneyv2

Cita informācija: —

Atbalsta numurs: XA 366/08

Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste

Reģions:

Scotland

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Bluetongue Vaccination Campaign

Juridiskais pamats: Section 4(3) of the Small Landholders Act 1911

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: GBP 3 000 000

Atbalsta maksimālā intensitāte: 50 %

Īstenošanas datums: Atbalsta shēma sāks darboties 2008. gada 3. novembrī

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Shēmas darbības laiks ir no 2008. gada 3. novembra līdz 2009. gada 30. aprīlim

Atbalsta mērķis: Atbalsts MVU

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Atbalsta shēmu piemēro maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Scottish Government

Pentland House

47 Robbs Loan

Edinburgh

EH14 1TY

United Kingdom

Tīmekļa vietne: http://www.scotland.gov.uk/Topics/Agriculture/animal-welfare/Diseases/SpecificDisease/bluetongue/BTVaccination/BTVaccinationStateAidInfo

Cita informācija: Infekciozā katarālā drudža vakcinācijas kampaņas mērķis ir aizsargāt Skotijas lauksaimniecības dzīvniekus no slimības. Liellopu un aitu vakcinācija ir obligāta, bet visu pārējo pret slimībām uzņēmīgo mājdzīvnieku vakcinācija ir brīvprātīga. Sniegtais atbalsts mazina ražotāju un dzīvnieku audzētāju vakcinācijas izmaksas līdz 50 % no ražošanas izmaksām. Ražotāji un dzīvnieku audzētāji maksās ražošanas un piegādes izdevumu atlikumu.

Skotijas valdība nodrošina 12 miljonu vakcīnu devu, lai tās izmantotu lopkopji un dzīvnieku audzētāji, kas atbilst MVU definīcijai. Šī shēma palīdz ražotājiem un dzīvnieku audzētājiem segt izmaksas, kas saistītas ar pirmā gada vakcinācijas kampaņu. Vakcīnu piešķirs rindas kārtībā. Ir iespējams, ka 12 miljonu devu, kura skaita noteikšanas pamatā ir aprēķini par visu atbilstošo vakcinējamo dzīvnieku skaitu Skotijā līdz 2008./2009. gada vakcinācijas perioda ziemas beigām, var tikt izpārdots pirms ziemas beigām. Šādā gadījumā ražotājiem un dzīvnieku audzētājiem būs jāmaksā par vakcīnu pilna tirgus cena.

Shēma atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 1. nodaļas 10. pantam, paredzot atbalstu līdz 50 % no infekciozā katarālā drudža vakcīnas ražošanas izmaksām, kas radušās MVU. Atbalsts tiek sniegts tieši vakcīnas ražotājiem. Tādēļ ražotāji saņems vakcīnu par atbalsta cenu, to iegādājoties veterinārajā praksē, un to piešķir natūrā subsidētu pakalpojumu veidā, un tas neietver tiešus maksājumus naudā ražotājiem.

Lauksaimnieki var vakcinēt paši, izņemot gadījumus, kad īpaši nepieciešama veterinārās pārvaldes klātbūtne un sertificēšana.

Ir paredzēts, ka visa vakcīna tiks izlietota šīs shēmas darbības laikā, tomēr, ja 2008./2009. gada ziemas vakcinācijas perioda beigās kāda no 12 miljoniem vakcīnu devu netiks izmantota, Skotijas valdība lūgs šīs shēmas termiņa pagarinājumu.

(1) Šī shēma ir paredzēta kā pakalpojums visai lauksaimnieku kopienai

24.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 18/22

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus — Kopīgā saskaņotā Eiropas Savienības uzņēmumu un patērētāju apsekojumu programma

(2009/C 18/09)

1. KONTEKSTS

Eiropas Komisija uzaicina iesniegt priekšlikumus (atsauce Nr. ECFIN/2006/A3-042) ar mērķi veikt apsekojumus Īrijā Kopīgās saskaņotās Eiropas Savienības uzņēmumu un patērētāju apsekojumu programmas ietvaros (Komisija to apstiprināja 2006. gada 12. jūlijā, COM(2006)379). Šai sadarbībai jānotiek saskaņā ar vispārējo partnerības līgumu starp Komisiju un specializētajām iestādēm divu gadu laikā.

Programmas mērķis ir apkopot informāciju par tautsaimniecības stāvokli ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs, lai varētu salīdzināt to ekonomikas attīstības ciklus EMS (Ekonomiskās un monetārās savienības) pārvaldības nolūkā. Programma ir kļuvusi par EMS ekonomiskās uzraudzības mehānisma, kā arī vispārējās ekonomiskās politikas būtisku sastāvdaļu.

2. DARBĪBAS MĒRĶIS UN TĀS APRAKSTS

2.1. Mērķi

Kopīgajā saskaņotajā ES programmā ir iesaistītas specializētas organizācijas/iestādes, kas veic apsekojumus, izmantojot kopīgu finansējumu. Komisija plāno noslēgt līgumus ar atbilstoši kvalificētām organizācijām un iestādēm, lai turpmāko divu gadu laikposmā veiktu vienu vai vairākus šādus apsekojumus:

—	Apsekojums par investīciju nozari

—	Apsekojums par būvniecības nozari

—	Apsekojums par mazumtirdzniecības nozari

—	Apsekojums par pakalpojumu nozari

—	Apsekojums par rūpniecības nozari

—	Apsekojums par patērētājiem

Turklāt, ad hoc apsekojumus par aktuāliem tautsaimniecības jautājumiem veic papildus ikmēneša apsekojumiem, izmantojot tās pašas ikmēneša apsekojumu izlases, lai iegūtu informāciju par konkrētiem tautsaimniecības politikas jautājumiem. Šie ad hoc apsekojumi pēc definīcijas ir vairāk neregulāri.

Apsekojumu mērķa grupa ir rūpniecības, investīciju, celtniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojuma nozares uzņēmumu vadība, kā arī patērētāji.

2.2. Tehniskā specifikācija

2.2.1. Apsekojumu grafiks un rezultātu paziņošana

Šī tabula sniedz pārskatu par apsekojumiem, kas jāveic saistībā ar šo aicinājumu iesniegt priekšlikumus:

Apsekojuma nosaukums	Darbību skaits/kvantitatīvās klases	Rādītāju skaits	Jautājumu skaits, ko uzdod ik mēnesi	Jautājumu skaits, ko uzdod ik ceturksni
Nozare	40/–	16	7	9
Investīcijas	6/6	2	2 jautājumi martā/aprīlī 4 jautājumi oktobrī/novembrī
būvniecība	3/–	2	5	1
Mazumtirdzniecība	7/–	2	6	-
Pakalpojumi	18/–	1	6	1
Patērētājs	24 sadalījumi	1	14 (tostarp 2 izvēles jautājumi)	3

—	Ikmēneša apsekojumi jāveic katra mēneša pirmajās divās līdz trīs nedēļās, un rezultāti jānosūta Komisijai pa e-pastu vismaz piecas līdz septiņas darbdienas pirms mēneša beigām, ievērojot grafiku, kas būs iekļauts konkrētajā piešķīruma nolīgumā.

—

Ceturkšņa apsekojumi jāveic katra ceturkšņa pirmā mēneša (janvāra, aprīļa, jūlija un oktobra) pirmajās divās līdz trijās nedēļās, un to rezultāti jānosūta Komisijai pa e-pastu vismaz 5-7 darbdienas pirms attiecīgi janvāra, aprīļa, jūlija un oktobra beigām saskaņā ar grafiku, kas būs iekļauts konkrētajā piešķīruma nolīgumā.

—	Sešu mēnešu apsekojumi par ieguldījumu nozari jāveic martā/aprīlī un oktobrī/novembrī, un rezultāti saskaņā ar grafiku, kas būs iekļauts piešķīruma nolīgumā jānosūta pa e-pastu Komisijai vismaz 5-7 darbdienas pirms attiecīgi aprīļa un novembra beigām.

—	Īpašo apsekojumu gadījumā saņēmējam ir jāievēro tiem noteiktie konkrētie grafiki.

Sīku darbības aprakstu (Specifiskā piešķīruma līguma I pielikumu) iespējams lejupielādēt no šādas tīmekļa vietnes:

http://ec.europa.eu/economy_finance/procurements_grants/grants7989_en.htm

2.2.2. Metodoloģija un anketas

Informācija par metodoloģiju, anketas, kā arī uzņēmējdarbības un patērētāju apsekojumu veikšanas starptautiskās pamatnostādnes ir atrodamas Kopīgās saskaņotās ES uzņēmumu un patērētāju apsekojumu programmas lietotāja rokasgrāmatā šādā tīmekļa vietnē

http://ec.europa.eu/economy_finance/indicators/business_consumer_surveys/userguide_en.pdf

3. ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI UN DARBĪBAS LAIKS

3.1. Administratīvie noteikumi

Maksimālais termiņš organizācijas vai iestādes izvēlei ir 2 gadi. Komisija vēlas nodibināt ilgtermiņa sadarbību ar sekmīgajiem pretendentiem. Tālab starp pusēm uz diviem gadiem tiks noslēgts partnerattiecību nolīgums. Saskaņā ar šo partnerattiecību nolīgumu, kurā tiks izvirzīti kopīgie mērķi un konkretizētas plānotās darbības, starp pusēm uz gadu var noslēgt divus specifiskus piešķīruma nolīgumus. Pirmā gada specifiskais piešķīruma nolīgums attieksies uz laikposmu no 2009. gada maija līdz 2010. gada aprīlim.

3.2. Darbības laiks

Apsekojumus veic no 1. maija līdz 30. aprīlim. Pasākuma darbības laiks nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus.

4. FINANŠU STRUKTŪRA

4.1. Kopienas finansējuma avoti

Izvēlētās darbības finansēs no budžeta pozīcijas 01.02.02 — Ekonomikas un monetārās savienības koordinācija un uzraudzība.

4.2. Kopējais šim priekšlikumam paredzētais Kopienas budžets

—	Kopējā šādiem apsekojumiem pieejamā gada budžeta summa laikposmā no 2009. gada maija līdz 2010. gada aprīlim ir EUR 75 000.

—	Summas turpmākajam gadam varēs palielināt par apmēram 2 %, ja būs pieejami budžeta līdzekļi.

4.3. Kopienas līdzfinansējuma procentuālā daļa

Komisijas līdzfinansējuma daļa nedrīkst pārsniegt 50 % no attaisnotajām izmaksām, kas saņēmējam radušās par katra apsekojuma veikšanu. Komisija nosaka līdzfinansējuma procentuālo daļu katram apsekojumam atsevišķi.

4.4. Pasākumu finansējums, ko veic saņēmējs, un attaisnotās izmaksas

Saņēmējam ir jāiesniedz sīki izstrādāts pirmā gada budžets, kurā ir aplēses par pasākuma izmaksām un finansējuma tāme euro. Sīki izstrādāts otrā gada budžets saskaņā ar partnerattiecību nolīgumu jāsniedz pēc Komisijas uzaicinājuma.

Budžetā paredzētā Komisijai pieprasītā piešķīruma summa jānoapaļo līdz tuvākajiem desmit euro. Budžetu konkrētajā piešķīruma nolīgumā iekļauj kā pielikumu. Komisija šos datus vēlāk varētu izmantot revīzijas vajadzībām. Komisija šos datus vēlāk varētu izmantot revīzijas vajadzībām.

Attaisnotās izmaksas ir izmaksas, kas radušās tikai pēc tam, kad specifisko piešķīruma nolīgumu parakstījušas visas puses, izņemot īpašus gadījumus, bet tās nevar būt radušās pirms pieteikuma iesniegšanas piešķīruma saņemšanai. Ieguldījumus natūrā neuzskata par attaisnotām izmaksām.

4.5. Maksāšanas kārtība

Avansa pieprasījumu 40 % apmērā no maksimālās piešķīruma summas saņēmējs var iesniegt septembrī. Atlikušā piešķīruma summas samaksas pieprasījumu kopā ar galīgo finanšu pārskatu un sīku izmaksu sarakstu jāiesniedz divu mēnešu laikā pēc pasākuma beigu datuma (pilnīgu informāciju skatīt konkrētā piešķīruma nolīguma 5. un 6. pantā).

Gan pirms avansa pieprasījuma, gan atlikušās summas samaksas pieprasījuma savlaicīgi jāiesniedz uzņēmumu un patērētāju apsekojumos iegūtie dati.

Par attaisnotām izmaksām tiks uzskatītas tikai tādas izmaksas, kas ir izsekojamas un atpazīstamas saņēmēja izmaksu uzskaites sistēmā.

4.6. Apakšlīgumi

—

Ja saskaņā ar priekšlikumu paredzēts, ka apakšlīguma slēdzējs sniedz pakalpojumus, kuru apmērs līdzvērtīgs 50 % vai vairāk no veicamā uzdevuma apmēra, apakšlīguma slēdzējam ir jāiesniedz visi dokumenti, kas nepieciešami, lai novērtētu pretendenta priekšlikumu kopumā attiecībā uz izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijiem (skatīt 5., 6. un 7. punktu tālāk). Tas nozīmē, ka apakšlīguma slēdzējam ir jāpierāda, ka tas atbilst izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijiem, kuri attiecas uz to uzdevumu daļu, ko apakšlīguma slēdzējs apņemas veikt.

—

Piešķīruma pretendents slēdz līgumu ar tādiem apakšlīguma pretendentiem, kuru piedāvājums ir labākais cenas un kvalitātes attiecības ziņā, vienlaikus cenšoties novērst jebkuru interešu konflikta iespējamību. Gadījumā, ja apakšlīguma summa pārsniedz EUR 60 000, izvēlētajam pretendentam ar attiecīgiem dokumentiem ir jāpierāda, ka apakšlīguma slēdzējs ir izvēlēts, pamatojoties uz labāko cenas un kvalitātes attiecību.

4.7. Kopīgi priekšlikumi

Ja tiek iesniegts kopīgs priekšlikums, ir skaidri jānorāda visu priekšlikuma dalībnieku uzdevumi un materiālais ieguldījums. Visiem dalībniekiem ir jāsniedz dokumenti, kas nepieciešami priekšlikuma novērtēšanai kopumā, ņemot vērā izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijus (skatīt 5., 6. un 7. punktu tālāk), kas saistīti ar veicamajiem uzdevumiem.

Viens no dalībniekiem uzņemas koordinatora lomu un atbildību par šādām darbībām:

—	uzņemties kopējo atbildību par partnerattiecībām ar Komisiju,

—	pārraudzīt pārējo dalībnieku darbību,

—	nodrošināt apsekojumu rezultātu vispārējo saskaņotību un savlaicīgu iesniegšanu,

—	centralizēti veikt ir līguma parakstīšanu un nogādāt visu dalībnieku pienācīgi parakstītu līgumu Komisijā (iespējams veikt, izraugoties pilnvaroto),

—	centralizēt Komisijas finanšu piešķīrumu un izmaksāt līdzekļus dalībniekiem,

—	apkopot apliecinošus dokumentus par izdevumiem, kuri radušies katram dalībniekam, un iesniegt tos (vienā reizē).

5. ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

5.1. Pretendentu juridiskais statuss

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus attiecas uz organizācijām un iestādēm (juridiskām personām), kuru juridiskais statuss ir nostiprināts vienā no ES dalībvalstīm, Horvātijā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā vai Turcijā. Pretendentiem jāpierāda, ka tiem ir juridiskas personas statuss un jāsniedz nepieciešamā dokumentācija, šim nolūkam iesniedzot juridiskās personas standarta veidlapu.

5.2. Pamats izslēgšanai

Pieteikumus pieteikuma saņemšanai neizskata, ja pretendents ir kādā no turpmāk minētajām situācijām (1):

tas ir bankrotējis vai tiek likvidēts, tā darbību pārrauga tiesa, tas ir noslēdzis nolīgumu ar kreditoriem, ir pārtraucis uzņēmējdarbību, ir iesaistīts tiesas procesā saistībā ar šiem jautājumiem, vai ir citā līdzīgā situācijā, kas radusies valstu tiesību aktos vai noteikumos paredzētas līdzīgas procedūras rezultātā;

b)	tas ar galīgu un nepārsūdzamu tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu likumpārkāpumā saistībā ar tā profesionālo darbību;

c)	tas ir vainīgs smagā ar profesionālo darbību saistītā pārkāpumā, kas ir pierādīts ar jebkādiem līdzekļiem, ko līgumslēdzēja iestāde var pamatot;

d)	tas nav izpildījis saistības attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām vai nodokļu nomaksu saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā tas reģistrēts, vai līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību normām, vai arī tās valsts tiesību normām, kurā paredzēta līguma izpilde;

e)	attiecībā uz to ir stājies spēkā galīgs un nepārsūdzams tiesas spriedums par krāpšanu, korupciju un dalību kriminālā organizācijā vai citādu nelikumīgu darbību, kas kaitē Kopienu finanšu interesēm;

f)	ir pasludināts, ka tas pēc citas iepirkuma procedūras vai piešķīruma procedūras, ko finansē no Kopienas budžeta, ir nopietni pārkāpis līgumu, neizpildot tajā noteiktās saistības;

g)	tas ir interešu konflikta situācijā;

h)	tas ir atzīts par vainīgu nepatiesas informācijas sniegšanā vai nav sniedzis nepieciešamo informāciju.

Pretendentiem atbilstības deklarācijas veidlapā jāapliecina, ka tie nav nonākuši kādā no 5.2. punktā minētajām situācijām.

5.3. Administratīvie un finanšu sodi

Neierobežojot līgumā paredzēto sodu piemērošanu, tos kandidātus vai pretendentus un līgumslēdzējus, kas ir atzīti par vainīgiem nepatiesu ziņu sniegšanā vai par kuriem konstatēts, ka tie būtiski nav pildījuši savas līgumsaistības agrākās iepirkuma procedūrās, izslēdz no dalības visos līgumos un atņem tiesības saņemt no Kopienas budžeta finansētus piešķīrumus ilgākais uz diviem gadiem no dienas, kad konstatēts pārkāpums, ko apliecina abu pušu uzklausīšana, iesaistot arī līgumslēdzēju. Šo termiņu var pagarināt līdz trim gadiem, ja piecu gadu laikā pēc pirmā pārkāpuma ir noticis atkārtots pārkāpums.

Pretendentiem vai kandidātiem, kas ir atzīti par vainīgiem nepatiesu ziņu sniegšanā, piemēro arī finanšu sodu, kas atbilst no 2 % līdz 10 % no attiecīgā līguma kopējās piešķirtās summas.

Līgumslēdzējiem, par kuriem konstatēts, ka tie būtiski pārkāpuši līgumsaistību izpildi, piemēro finanšu sodu, kas atbilst no 2 % līdz 10 % no attiecīgā līguma kopējās piešķirtās summas. Šo likmi var palielināt līdz 4 % — 20 %, ja piecu gadu laikā pēc pirmā pārkāpuma ir noticis atkārtots pārkāpums.

Gadījumos, kas minēti 5.2. punkta a), c) un d) apakšpunktā, kandidātus vai pretendentus izslēdz no dalības visos līgumos un atņem tiesības saņemt piešķīruma nolīgumu ilgākais uz diviem gadiem no dienas, kad konstatēts pārkāpums, ko apliecina abu pušu uzklausīšana, iesaistot līgumslēdzēju.

Visos 5.2. punkta b) un e) apakšpunktā minētajos gadījumos kandidātus vai pretendentus izslēdz no dalības visos līgumos un atņem tiesības saņemt piešķīrumus vismaz uz vienu gadu un ilgākais uz četriem gadiem no sprieduma izziņošanas dienas.

Šos termiņus var pagarināt līdz pieciem gadiem gadījumā, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti piecu gadu laikā kopš pirmā pārkāpuma vai pirmā sprieduma.

Gadījumi, kas ir minēti 5.2. punkta e) apakšpunktā, ir šādi:

a)	krāpšanas gadījumi, kas minēti ar Padomes 1995. gada 26. jūlija aktu izstrādātās Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 1. pantā;

b)	korupcijas gadījumi, kas minēti ar Padomes 1997. gada 26. maija aktu izstrādātās Konvencijā par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienu amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas, 3. pantā;

c)	dalība kriminālā organizācijā, kā definēts Padomes Vienotās Rīcības dokumenta 98/733/JHA 2. panta 1. punktā;

d)	nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana gadījumi, kā definēts Padomes Direktīvas 91/308/EEK 1. pantā.

6. ATLASES KRITĒRIJI

Pretendentu finansējuma avotiem jābūt stabiliem un pietiekamiem, lai turpinātu darbību visā pasākuma veikšanas laikā. Pretendentiem jābūt tādai profesionālajai kompetencei un kvalifikācijai, kas vajadzīga piedāvāto pasākumu vai darba programmas īstenošanai.

6.1. Pretendentu finansiālais stāvoklis

Pretendentiem jābūt pietiekamam finansiālajam nodrošinājumam, lai īstenotu piedāvāto pasākumu. Tiem jāiesniedz uzņēmuma bilance un peļņas un zaudējumu aprēķini par pēdējiem diviem gadiem, par kuriem konti ir noslēgti. Šis noteikums neattiecas uz valsts iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

6.2. Pretendentu darbības spējas

Pretendentiem jābūt pietiekamām darbības spējām, lai īstenotu piedāvātās aktivitātes, un jāiesniedz attiecīgi apliecinājuma dokumenti.

Lai novērtētu pretendenta darbības spējas, tiks pārbaudīta atbilstība šādiem kritērijiem:

—	vismaz trīs gadus ilga pierādīta pieredze, sagatavojot un īstenojot apsekojumus;

—	pierādīta pieredze apsekojumu rezultātu novērtēšanā un metodisku jautājumu risināšanā (izlases, anketas un grafiki);

—

spēja izmantot Kopīgās saskaņotās ES uzņēmumu un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģiju un ievērot Eiropas Komisijas un EDSO kopīgi izstrādātās uzņēmējdarbības un patērētāju apsekojumu veikšanas starptautiskās pamatnostādnes (skatīt 2.2.2. punktu), kā arī Komisijas norādījumus — ievērot ikmēneša ziņojumu iesniegšanas termiņus, pēc Komisijas dienestu pieprasījuma veikt uzlabojumus un izmaiņas apsekojumu programmā saskaņā ar vienošanos, kas pieņemta, tiekoties ar sadarbības organizāciju/iestāžu pārstāvjiem koordinācijas sanāksmēs.

7. PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI

Piešķirot līguma slēgšanas tiesības sekmīgiem kandidātiem, tiks ņemti vērā šādi kritēriji:

—	kandidāta kompetences un pieredzes līmenis 6.2. punktā minētajās jomās;

—	kandidāta kompetences un pieredzes līmenis rādītāju veidošanā, pamatojoties uz apsekojumu rezultātiem un izmantojot apsekojumu rezultātus cikliskajā un ekonomikas analīzē un pētījumos, tostarp nozaru analīzē;

—	piedāvātā apsekojuma metodoloģija, tostarp izlases veids, izlases lielums, aptvere, atbilžu biežums, utt.;

—	kandidāta kompetences un zināšanu līmenis par apsekojumu veikšanas īpatnībām tajā nozarē un valstī, kur apsekojumu(s) paredzēts veikt;

—	kandidāta darba organizācijas efektivitāte, vērtējot elastīgumu, infrastruktūru, kvalificētu personālu un rīcībā esošos līdzekļus darba veikšanai, rezultātu paziņošanai, dalībai aptaujas rezultātu sagatavošanā saskaņā ar kopīgo saskaņoto programmu un saziņai ar Komisiju.

8. PRAKTISKĀS PROCEDŪRAS

8.1. Priekšlikumu sagatavošana un iesniegšana

Priekšlikumos jāiekļauj aizpildīta un parakstīta standarta piešķīruma pieteikuma veidlapa un visi veidlapā minētie apliecinājuma dokumenti. Pretendenti var iesniegt priekšlikumus par vienu vai vairākiem apsekojumiem.

Priekšlikumā jābūt trīs daļām:

—	administratīvais priekšlikums,

—	tehniskais priekšlikums,

—	finanšu priekšlikums.

Ja iesniedz priekšlikumus par vairākiem apsekojumiem, priekšlikumam jāpievieno tikai viens administratīvais priekšlikums un, vajadzības gadījumā, tikai viens tehniskais priekšlikums vai to kopīga daļa.

Komisijas izsniedz šādas standarta veidlapas:

—	standarta piešķīruma pieteikuma veidlapa,

—	veidlapa budžeta pārskatam ar aprēķinātajām apsekojuma izmaksām un finansēšanas plānu,

—	finansiālās identifikācijas veidlapa,

—	juridiskās personas veidlapa,

—	atbilstības deklarācijas veidlapa,

—	veidlapa paziņojumam, ar kuru apliecina vēlmi parakstīt partnerattiecību nolīgumu un konkrēto piešķīruma nolīgumu,

—	veidlapa par apakšlīgumiem,

—	veidlapa apsekojuma metodoloģijas aprakstīšanai,

kā arī dokumentācija, kas attiecas uz piešķīruma finansiālajiem aspektiem:

—	palīgs finanšu aprēķinu un finanšu pārskatu sastādīšanai,

—	partnerattiecību nolīguma paraugs,

—	konkrētā gada piešķīruma nolīguma paraugs,

a)	lejupielādējot tās no šīs tīmekļa vietnes http://ec.europa.eu/economy_finance/procurements_grants/grants7989_en.htm

ja tas nav iespējams, rakstot Komisijai uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Economic and Financial Affaires

Unit ECFIN-A-3 (Business surveys)

Call for proposals — ECFIN/2008/A3-042

BU-1 3/146

B-1049 Brussels

Fakss: (32-2) 296 36 50

E-pasts: ecfin-bcs-mail@ec.europa.eu

Lūdzu, norādiet “Call for proposals — ECFIN/2008/A3-042”

Komisija patur tiesības veikt grozījumus šajos standarta dokumentos atbilstoši kopīgās saskaņotās ES programmas vajadzībām un/vai budžeta pārvaldības noteikumiem.

Priekšlikumi jāiesniedz vienā no Eiropas Kopienas oficiālajām valodām, attiecīgi pievienojot tulkojumu angļu, franču vai vācu valodā.

Pretendentam jāiesniedz viens parakstīts priekšlikuma oriģināls un trīs kopijas, ja iespējams, nesastiprinot dokumentus ar skavām. Tas atvieglos administratīvo darbu, gatavojot visas vajadzīgās kopijas/dokumentus atlases komisijai(ām).

Priekšlikumi jāiesniedz aizlīmētā aploksnē, kas ievietota otrā aizlīmētā aploksnē.

Uz ārējās aploksnes jābūt norādītai 8.3. punktā minētajai adresei.

Uz aizlīmētās iekšējās aploksnes, kurā ir priekšlikums, jābūt norādei: “Call for Proposals — ECFIN/2008/A3-042, not to be opened by the internal mail department” [Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus — ECFIN/2008/A3-042, neatvērt iekšējā pasta struktūrvienībā].

Komisija informēs kandidātus par priekšlikuma saņemšanu, nosūtot atpakaļ saņemšanas apstiprinājuma lapu, kas iesniegta kopā ar priekšlikumu.

8.2. Priekšlikumu saturs

8.2.1. Administratīvais priekšlikums

Administratīvajā priekšlikumā jāiekļauj

—	pienācīgi parakstīta standarta piešķīruma pieteikuma veidlapa;

—	pienācīgi aizpildīta un parakstīta juridiskās personas veidlapa un prasītie papildu dokumenti, kas apliecina organizācijas vai iestādes juridisko statusu;

—	pienācīgi aizpildīta un parakstīta finansiālās identifikācijas veidlapa;

—	pienācīgi parakstīta pretendenta atbilstības deklarācijas veidlapa;

—	pienācīgi parakstīta veidlapa ar paziņojumu, kas apliecina vēlmi parakstīt partnerattiecību nolīgumu un konkrēto piešķīrumu nolīgumu gadījumā, ja tiks izraudzīts,

—	organizācijas vai iestādes struktūrshēma, kurā norādīti vadības un par apsekojumu veikšanu atbildīgā operatīvā dienesta darbinieku uzvārdi un amati;

—	Stabilu finansiālo stāvokli apliecinoši dokumenti: jābūt pievienotai bilancei un peļņas un zaudējumu aprēķinam par pēdējiem diviem finanšu gadiem, t.i., par 2007. un 2006. gadu, par kuriem grāmatvedības konti ir noslēgti..

8.2.2. Tehniskais priekšlikums

Tehniskajā priekšlikumā jāiekļauj:

—

Organizācijas vai iestādes darbības apraksts, kas ļauj novērtēt tās kvalifikāciju un pieredzes līmeni, kā arī ilgumu 6.2. punktā norādītajās jomās. Tas nozīmē visus pētījumus, pakalpojumu līgumus, konsultācijas, apsekojumus, publikācijas vai citus iepriekš veiktus darbus, norādot klientu un to, kuri no šiem darbiem ir veikti Eiropas Komisijas uzdevumā, ja tādi ir. Darbības aprakstam jāpievieno atbilstošākie pētījumi un/vai to rezultāti;

—	Sīks organizācijas darbības apraksts apsekojumu veikšanai. Jāpievieno attiecīgā dokumentācija, kas attiecas uz pretendenta rīcībā esošo infrastruktūru, telpām, aprīkojumu un kvalificētu personālu (īsi to darbinieku dzīves apraksti, kas ir vistiešāk iesaistīti apsekojuma(u) veikšanā).

—	Pienācīgi aizpildīta(-s) veidlapa(-s), kur sniegts apsekojuma metodikas sīks apraksts: izlases metodes, izlases kļūdas, paredzamais izlases lielums, aptvere, paredzamais atbilžu biežums, utt.

—	Pienācīgi aizpildīta veidlapa attiecībā uz pasākumā iesaistītajiem apakšlīgumu slēdzējiem, sīki aprakstot uzdevumus, par kuriem slēgs apakšlīgumus.

8.2.3. Finansiālais priekšlikums

Finansiālajā priekšlikumā jāiekļauj:

—	pienācīgi un detalizēti aizpildīts 12 mēnešu budžeta pārskats (euro) par katru apsekojumu, pārskatā iekļaujot pasākuma finansēšanas plānu un apsekojuma kopējo un attaisnoto izmaksu sīko sadalījumu, tostarp apakšlīgumu izmaksu sīku sadalījumu;

—	apliecinājums par atbrīvojumu no PVN;

—	Ja nepieciešams, jāiesniedz dokuments, kas apliecina citu organizāciju finansiālo ieguldījumu (līdzfinansējumu).

8.3. Adrese un termiņš priekšlikumu iesniegšanai

Pretendenti, kas ir ieinteresēti saņemt piešķīrumus, tiek aicināti iesniegt pieteikumus Eiropas Komisijai.

Pieteikumu var iesniegt šādi:

Izmantojot ierakstītu sūtījumu vai privātās piegādes dienestu, bet ne vēlāk kā 2009. gada 20. februārī (pasta zīmogs). Saņemšanas datuma pierādījums ir pasta zīmoga datums vai piegādes dienesta kvīts datums, nosūtot pieteikumu uz šādu adresi.

Izmantojot ierakstītu sūtījumu.

European Commission

Directorate-General for Economic and Financial Affairs

For the attention of Mr Johan VERHAEVEN

Call for Proposals ref. ECFIN/2008/A3-042

Unit R2, Office BU24 — 4/4/11

B-1049 Brussels

Izmantojot privātās piegādes dienestu

European Commission

Directorate-General for Economic and Financial Affairs

For the attention of Mr Johan VERHAEVEN

Call for Proposals ref. ECFIN/2008/A3-042

Unit R2, Office BU24 — 4/11

Avenue du Bourget, 1-3

B-1140 Brussels (Evere)

Nogādājot to Eiropas Komisijas centrālajam pasta dienestam (personiska piegāde vai piegāde, ko veic jebkura pretendenta pilnvarota persona, tostarp privātās piegādes dienesti) uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Economic and Financial Affairs

For the attention of Mr Johan VERHAEVEN

Call for Proposals ref. ECFIN/2008/A3-042

Unit R2, Office BU24 — 4/11

Avenue du Bourget, 1-3

B-1140 Brussels (Evere)

ne vēlāk kā 2009. gada 20. februārī plkst. 16.00 (pēc Briseles laika). Šādā gadījumā iesniegšanas pierādījums būs datēta un parakstīta kvīts, ko izsniegusi minētās struktūrvienības amatpersona, kas pieņem pieteikumu.

9. KAS NOTIEK AR SAŅEMTAJIEM PIETEIKUMIEM?

Visi pieteikumi tiks pārbaudīti, lai pārliecinātos, vai tie atbilst formālajiem atbilstības kritērijiem.

Par atbilstīgiem uzskatītos pieteikumus izvērtēs pēc iepriekš norādītajiem piešķiršanas kritērijiem.

Priekšlikumu atlases procedūra notiks 2009. gada februārī un martā. Šim mērķim tiks izveidota atlases komisija, kas darbosies Ekonomikas un finanšu jautājumu ģenerāldirektora vadībā. Tās sastāvā būs vismaz trīs personas, kas pārstāv vismaz divas savstarpēji hierarhiski nesaistītas specializētas vienības, un tai būs savs sekretariāts, kas būs atbildīgs par saziņu ar sekmīgo kandidātu pēc atlases procedūras. Arī neizraudzītie kandidāti tiks atsevišķi informēti.

10. SVARĪGI

Šis aicinājums iesniegt priekšlikumus Komisijai nerada nekāda veida līgumsaistības ne ar vienu organizāciju/iestādi, kas iesniedz priekšlikumu, pamatojoties uz šo aicinājumu. Visai saziņai attiecībā uz šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus ir jānotiek rakstiski.

Pretendentiem jāievēro tie līguma noteikumi, kas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā kļūst obligāti.

Kopienas finanšu interešu aizsardzības nolūkā jūsu personas dati var tikt nodoti iekšējā audita dienestiem, Eiropas Revīzijas palātai, Finanšu pārkāpumu komisijai un/vai Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam (OLAF).

Datus par saimniecisko darbību veicējiem, kas ir nonākuši kādā no Finanšu regulas 93. un 94. pantā, 96. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām situācijām, var iekļaut centrālajā datu bāzē un darīt zināmus Komisijas izraudzītajām personām, citām institūcijām, aģentūrām, iestādēm un struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 95. panta 1. un 2. punktā. Tas attiecas arī uz personām ar pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvarām pār minētajiem saimniecisko darbību veicējiem. Jebkurai pusei, par kuru datu bāzē ir ievadīta informācija, ir tiesības tikt informētai par datiem, kas uz to attiecas, pieprasot to Komisijas grāmatvedības departamentam.

(1) Atbilstīgi Eiropas Kopienu vispārējam budžetam piemērojamās Finanšu Regulas 93. un 94. pantam.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 18

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 24. janvāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2009/C 018/01	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	1

	Eiropas Centrālā banka
2009/C 018/02	Līgums (2008. gada 31. decembris) starp Eiropas Centrālo banku un Národná banka Slovenska par Národná banka Slovenska prasību pret Eiropas Centrālo banku saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 30.3. pantu	3

2009/C 018/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5435 — Nexans/SEI/Opticable) ( 1 )	5

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Komisija
2009/C 018/09	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus — Kopīgā saskaņotā Eiropas Savienības uzņēmumu un patērētāju apsekojumu programma	22

2009/C 018/10	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus — DG EAC/01/09 — TEMPUS IV — Augstākās izglītības reforma, izmantojot universitāšu starptautisko sadarbību	31

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2009/C 018/11	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5313 — Serendipity Investment/Eurosport/JV) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	33

2009/C 018/12	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5463 — Hitachi/Hitachi Koki) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	34

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2795
JPY	Japānas jēna	113,65
DKK	Dānijas krona	7,4535
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,93870
SEK	Zviedrijas krona	10,7058
CHF	Šveices franks	1,4955
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,9940
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	28,106
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	289,85
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7042
PLN	Polijas zlots	4,4405
RON	Rumānijas leja	4,3053
TRY	Turcijas lira	2,1433
AUD	Austrālijas dolārs	1,9836
CAD	Kanādas dolārs	1,6087
HKD	Hongkongas dolārs	9,9238
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,4592
SGD	Singapūras dolārs	1,9282
KRW	Dienvidkorejas vons	1 787,50
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,2081
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,7492
HRK	Horvātijas kuna	7,3973
IDR	Indonēzijas rūpija	14 496,74
MYR	Malaizijas ringits	4,6388
PHP	Filipīnu peso	60,580
RUB	Krievijas rublis	42,2975
THB	Taizemes bats	44,674
BRL	Brazīlijas reāls	3,0121
MXN	Meksikas peso	18,1433
INR	Indijas rūpija	62,9000

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Padome
2009/C 018/04	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par turpmākām prioritātēm ciešākai sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Eiropā	6

2009/C 018/05	Padomes secinājumi par Eiropas partnerību starptautiskai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā	11

	Komisija
2009/C 018/06	Euro maiņas kurss	14

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2009/C 018/07	Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001	15

2009/C 018/08	Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001	19


2009/C 018/13	Piezīme lasītājam(sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3