30.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 330/1

KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 28/2008,

ko Padome pieņēmusi 2008. gada 18. novembrī

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/…/EK (…. gada …. …), ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 330 E/01)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Direktīvā 80/181/EEK (3) noteikts, ka Apvienotai Karalistei un Īrijai ir jānosaka atbrīvojumu beigu termiņš, jo tos joprojām piemēro attiecībā uz mērvienībām, kas pazīstamas kā “pinte” — pienam pudelēs atkārtotai izmantošanai un alum un sidram no mucas, “jūdze” — ceļu satiksmes zīmēm, ātruma un attāluma norādēm un “trojas unce” — darījumiem ar dārgmetāliem. Tomēr pieredze liecina, ka tie ir vietējā mēroga atbrīvojumi un skar nelielu skaitu preču, un ka minēto atbrīvojumu saglabāšana neradītu beztarifu barjeras tirdzniecībā, un ka tādējādi vairs nav vajadzības šiem atbrīvojumiem noteikt beigu termiņu.

(2)	Ir lietderīgi precizēt, ka Direktīvas 80/181/EEK darbības joma atbilst Līguma 95. pantā minētajiem mērķiem un ka tā neattiecas vienīgi uz konkrētām Kopienas rīcības jomām.

(3)

Ar Direktīvu 80/181/EEK ir atļauts papildus likumīgajām mērvienībām, kas noteiktas minētās direktīvas pielikuma I nodaļā, līdz 2009. gada 31. decembrim izmantot papildu rādītājus. Tomēr, lai izvairītos no tā, ka tiek radīti šķēršļi Kopienas uzņēmumiem, kas eksportē uz trešām valstīm, kuras prasa preču marķēšanā izmantot mērvienības, kas nav minētā pielikuma I nodaļā noteiktās mērvienības, ir lietderīgi turpināt atļaut papildu rādītāju izmantošanu.

(4)

Ar Direktīvu 80/181/EEK, nosakot mērvienību saskaņotības pakāpi, veicina iekšējā tirgus netraucētu darbību. Šajā sakarā Komisijai ir jāpārrauga tirgus norises saistībā ar minēto direktīvu un tās īstenošanu, īpaši attiecībā uz iespējamiem iekšējā tirgus darbības šķēršļiem un turpmāku saskaņošanu, kas vajadzīga šo šķēršļu pārvarēšanai.

(5)	Saistībā ar tās tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm, tostarp Transatlantisko ekonomikas padomi, Komisijai ir jāturpina pastiprināti veicināt to, lai trešo valstu tirgos atzītu ražojumus, kur marķējumā ir norādītas vienīgi Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) mērvienības.

(6)	Tāpat papildu rādītāji ļautu pakāpeniski un netraucēti ieviest jaunas metriskās mērvienības, kuras varētu tikt izstrādātas starptautiskā līmenī.

(7)

Ģenerālajā svaru un mēru konference 1995. gadā nolēma SI sistēmā kā atsevišķu kategoriju likvidēt SI papildu mērvienību kategoriju un mērvienības “radiāns” un “steradiāns” saprast kā bezdimensionālas SI atvasinātas mērvienības, kuru nosaukumus un simbolus pēc vajadzības var (bet nav obligāti) izmantot citu SI atvasināto mērvienību izteiksmēs.

(8)

Ģenerālajā svaru un mēru konferencē 1999. gadā SI pieņēma “katalu”, kura simbols ir “kat” un kurš ir katalītiskās aktivitātes SI mērvienība. Šī jaunā saskaņotā SI mērvienība bija paredzēta, lai nodrošinātu saskaņotus un vienotus mērvienību rādītājus medicīnas un bioķīmijas jomā un tādējādi samazinātu jebkādu pārprašanas risku, ko rada, nesaskaņotu mērvienību izmantošana.

(9)

Lai novērstu vienu no galvenajiem to atšķirību cēloņiem, kuras novērotas dažādos ūdens trīskāršā punkta mērījumos, Ģenerālajā svaru un mēru konferencē 2007. gadā pieņēma “kelvina” definīcijas piebildi. “Kelvins” ir ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras daļa. Piebilde ir atsauce uz ūdeni, kam ir īpašs izotopiskais sastāvs.

(10)	Tā kā Apvienotajā Karalistē un Īrijā zemes platību reģistrācijai vairs neizmanto akru, nav vajadzības turpmāk paredzēt atbrīvojums attiecībā uz to.

(11)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (4) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(12)	Tādēļ Direktīva 80/181/EEK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi

Ar šo Direktīvu 80/181/EEK groza šādi:

direktīvas 1. panta b) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“b)	pielikuma II nodaļā uzskaitītās mērvienības vienīgi tajās dalībvalstīs, kur apstiprinājums izdarīts 1973. gada 21. aprīlī;”;

direktīvas 2. panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“a)	Saistības, kas izriet no 1. panta, attiecas uz izmantotajiem mērinstrumentiem, mērvienībās izteiktajiem mērījumiem un lielumu rādītājiem.”;

3)	direktīvas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Papildu rādītāju izmantošana ir atļauta.”;

iekļauj šādu pantu:

“6.b pants

Komisija pārrauga tirgus norises saistībā ar šo direktīvu un tās īstenošanu attiecībā uz iekšējā tirgus netraucētu darbību un starptautisko tirdzniecību un līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par šīm norisēm, kas vajadzības gadījumā papildināts ar priekšlikumiem.”;

pielikumu groza šādi:

I nodaļas 1.1. punktā definīciju “Termodinamiskās temperatūras mērvienība” aizstāj ar šādu definīciju:

“Termodinamiskās temperatūras mērvienība

Kelvins, termodinamiskās temperatūras mērvienība, ir ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras 1/273,16 daļa.

Definīcijā minētā ūdens izotopiskais sastāvs atbilst šādām vielu daudzuma proporcijām: 0,00015576 moli 2H uz molu 1H, 0,0003799 moli 17O uz molu 16O un 0,0020052 moli 18O uz molu 16O.

(Trīspadsmitās CGPM (1967.) 4. rezolūcija un Divdesmit trešās CGPM (2007.) 10. rezolūcija)”;

b)	I nodaļas 1.1.1. punkta nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

c)	I nodaļas 1.2. punkta nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

d)	svītro I nodaļas 1.2.1. punktu;

I nodaļas 1.2.2. un 1.2.3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.2.2. Vispārējais noteikums par SI atvasinātajām mērvienībām

Mērvienības, kas ir loģiski atvasinātas no SI pamatvienībām, izsaka ar algebrisku izteiksmi kā SI pamatvienību pakāpes reizinājumu ar skaitlisku reizinātāju, kas ir vienāds ar 1.

1.2.3. SI atvasinātās mērvienības ar nosaukumiem un simboliem

Lielums	Mērvienība		Izteiksme
Lielums	Nosaukums	Simbols	Citās SI mērvienībās	SI pamatvienībās
Plaknes leņķis	radiāns	rad		m · m–1
Telpas leņķis	steradiāns	sr		m2 · m–2
Frekvence	hercs	Hz		s–1
Spēks	ņūtons	N		m · kg · s–2
Spiediens, mehāniskais spriegums	paskāls	Pa	N · m–2	m–1 · kg · s–2
Enerģija, darbs; siltuma daudzums	džouls	J	N · m	m2 · kg · s–2
Jauda (5), enerģijas plūsma	vats	W	J · s–1	m2 · kg · s–3
Elektrības daudzums, elektriskais lādiņš	kulons	C		s · A
Elektriskais potenciāls, potenciālu starpība (spriegums), elektrodzinējspēks	volts	V	W · A–1	m2 · kg · s–3 · A–1
Elektriskā pretestība	oms	Ω	V · A–1	m2 · kg · s–3 · A–2
Elektrovadītspēja	sīmenss	S	A · V–1	m–2 · kg–1 · s3 · A2
Elektriskā kapacitāte	farads	F	C · V–1	m–2 · kg–1 · s4 · A2
Magnētiskā plūsma	vēbers	Wb	V · s	m2 · kg · s–2 · A–1
Magnētiskā indukcija	tesla	T	Wb · m–2	kg · s–2 · A–1
Induktivitāte	henrijs	H	Wb · A–1	m2 · kg · s–2 · A–2
Gaismas plūsma	lūmens	lm	cd · sr	cd
Apgaismojums	lukss	lx	lm · m–2	m–2 · cd
Radioaktivitāte (jonizējošais starojums)	bekerels	Bq		s–1
Absorbētā doza, vielā atbrīvotā kinētiskā enerģija, absorbētās dozas rādītājs	grejs	Gy	J · kg–1	m2 · s–2
Ekvivalentā doza	zīverts	Sv	J · kg–1	m2 · s–2
Katalītiskā aktivitāte	katals	kat		mol · s–1

Mērvienības, kas ir atvasinātas no SI pamatvienībām, var izteikt ar I nodaļā uzskaitītajām mērvienībām.

Jo īpaši SI atvasinātās mērvienības var izteikt ar īpašajiem nosaukumiem un simboliem, kas norādīti iepriekš tabulā; piemēram, dinamiskās viskozitātes SI mērvienību var izteikt kā m–1 · kg · s–1 vai N · s · m–2, vai Pa · s.” ;

II nodaļas tabulā svītro šādas rindas:

“Zemes platību reģistrācija

akrs

1 ac = 4 047 m2

ac”;

g)	II nodaļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Šajā nodaļā norādītās mērvienības var apvienot savstarpēji vai ar I nodaļā norādītajām mērvienībām, lai veidotu saliktas mērvienības.”.

2. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis, vēlākais, 2009. gada 31. decembrī pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no 2010. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā ––

…

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

…

priekšsēdētājs

(1) OV C 120, 16.5.2008., 14. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. novembra Atzinums (OV C 297 E, 20.11.2008., 105. lpp.), Padomes 2008. gada 18. novembra Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta ... nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3) OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.

(4) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(5) Īpašie jaudas mērvienības nosaukumi: voltampērs (simbols “VA”), ko izmanto, lai izteiktu šķietamo maiņstrāvas jaudu, un vars (simbols “var”), ko izmanto, lai izteiktu reaktīvo elektrisko jaudu. “Vars” nav iekļauts CGPM rezolūcijās.

PADOMES PASKAIDROJUMA RAKSTS

I IEVADS

1.	Komisija 2007. gada 10. septembrī pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām.

2.	Padome 2007. gada 26. septembrī nolēma apspriesties ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, kas savu atzinumu sniedza 2007. gada 12. decembrī.

3.	Eiropas Parlaments 2007. gada 29. novembrī balsoja par atzinumu pirmajā lasījumā. Parlamenta atzinumā nav grozījumu Komisijas priekšlikumā.

4.	Padome 2008. gada 15. jūlijā panāca politisku vienošanos ar mērķi pieņemt kopēju nostāju saskaņā ar Līguma 251. pantu.

5.	Padome 2008.gada 18.novembrī pieņēma kopēju nostāju par priekšlikumu, kā izklāstīts dokumentā 11915/08.

II MĒRĶI

Komisijas priekšlikuma pamatmērķis ir atjaunināt Direktīvu 80/181/EEK, lai:

—	iekļautu tās darbības jomā patērētāju aizsardzību un vides aspektu,

—	kā likumīgu mērvienību iekļaut jaunu mērvienību Starptautiskajā mērvienību sistēmā (SI) (1),

—	atļautu uz nenoteiktu termiņu izmantot papildu rādītājus,

—	atceltu Apvienotajai Karalistei un Īrijai piemēroto prasību noteikt beigu termiņu konkrētiem vietējiem atbrīvojumiem attiecībā uz pinti, jūdzi un trojas unci, ja šīs mērvienības joprojām tiek izmantotas.

III KOPĒJĀ NOSTĀJA

Vispārīga informācija

Padome, kaut arī piekrītot priekšlikuma mērķiem, tomēr ir centusies uzlabot dažus tā noteikumus un iekļaut jaunus noteikumus, proti, lai Kopienas tiesību aktos atspoguļotu dažas papildu izmaiņas SI sistēmā un paredzētu, ka Komisijai jāizstrādā ziņojums par jaunumiem saistībā ar Direktīvu 80/181/EEK, jo īpaši attiecībā uz iekšējā tirgus sekmīgu darbību un starptautisko tirdzniecību.

Iekšējā tirgus sekmīga darbība un SI mērvienību pieņemšana starptautiskā mērogā

Padomes Direktīva 80/181/EEK līdz šim ir izskatīta reizi desmit gados attiecībā uz vietējiem atbrīvojumiem un papildu rādītāju izmantošanu. Padome piekrīt iecerei, kas ir priekšlikuma pamatā, proti, palielināt juridisko noteiktību, atceļot beigu termiņu atbrīvojumiem no vispārējā principa par to, ka SI mērvienības būtu jāizmanto pēc iespējas lielākā apmērā. Padome tomēr uzskata, ka ir būtiski cieši sekot līdzi tam, kā Direktīvas par mērvienībām ietekmē iekšējā tirgus sekmīgu darbību un starptautisko tirdzniecību. Šajā nolūkā tā ir iekļāvusi jaunu 6.b pantu, ar ko paredz, ka Komisijai jāizstrādā ziņojums par minēto ietekmi 10 gadus pēc šīs grozījumu direktīvas stāšanās spēkā.

Lai izskaidrotu 6.b panta noteikumus un atspoguļotu to, cik būtiski ir, ka Komisijas pārrauga iekšējā tirgus sekmīgu darbību, Padome iekļāva jaunu (4) apsvērumu. Padome arī vēlējās vērst uzmanību uz to, ka jāveicina vēl lielāka tikai ar SI mērvienībām marķētu produktu pieņemšana trešo valstu tirgos, un šajā sakarā tā iekļāva jaunu (5) apsvērumu.

Jaunumi SI sistēmā

10.

Padome piekrīt Komisijas mērķim iekļaut Kopienas tiesību aktos jaunu SI mērvienību “katalu”. Tā arī vēlas Kopienas tiesību aktos atainot citus jaunumus SI sistēmā. Tāpēc, lai atspoguļotu Vispārējās svaru un mēru konferences (CGPM 2007) 10. rezolūciju, ir atjaunināta direktīvas pielikuma I nodaļā, 1.1 punktā izklāstītā mērvienības “kelvins” definīcija. Turklāt ir grozīts pielikuma I nodaļas 1.2.1 punkts un 1.2.3 punkts, lai atspoguļotu 1995. gada CGPM lēmumu mērvienības “radiāns” un “steradiāns” padarīt par bezdimensionālām.

11.	Izmaiņas pielikumā ir atainotas jaunajā (7) un (9) apsvērumā.

Citi grozījumi Komisijas priekšlikumā

12.

Padome ir izdarījusi nelielus grozījumus (3) un (6) apsvērumā, lai atspoguļotu citu priekšlikuma izmaiņu pamatdomu. Tā ir arī saskaņojusi 2. pantu ar daudzu citu līdzīgu aktu tekstu, par ko panākta vienošanās, un tādējādi iekļāvusi (11) apsvērumu. Visbeidzot pielikumā ir izdarīti daži tīri tehniski grozījumi, kas izriet no 10. punktā aprakstītajām izmaiņām.

IV NOBEIGUMS

13.

Padomes kopējai nostājai ir tādi paši pamatmērķi kā Komisijas ierosinātajai grozījumu direktīvai. Izdarīto grozījumu nolūks ir sekmēt Direktīvas 80/181/EEK par mērvienībām pamatmērķus. Laikā, kad Padome panāca politisku vienošanos, Komisija pauda vispārēju piekrišanu Padomes izdarītajiem grozījumiem priekšlikumā.

(1) SI ir “Starptautiskā mērvienību sistēma”. Tā balstās uz 1875. gada Parīzes Konvenciju un Vispārējā svaru un mēru konference to regulāri atjaunina. Vislabāk zināmās SI sistēmas mērvienības ir metrs, kilograms un sekunde.

30.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 330/7

KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 29/2008,

ko Padome pieņēmusi 2008. gada 9. decembrī

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/…/EK (…. gada …. …) par kuģu īpašnieku apdrošināšanu pret jūras prasībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 330 E/02)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Viens no galvenajiem Kopienas jūras transporta politikas elementiem ir tirdzniecības flotes kvalitātes uzlabošana, vairojot visu uzņēmēju atbildību.

(2)	Preventīvi pasākumi jau pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/35/EK (2005. gada 7. septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem (4).

(3)	Dalībvalstis 2008. gada 9. oktobrī pieņēma deklarāciju, kurā vienprātīgi atzina, ka ir ļoti svarīgi, lai visas dalībvalstis piemērotu 1996. gada Protokolu 1976. gada Konvencijai par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām.

(4)	Pienākumam apdrošināties būtu jānodrošina cietušo labāka aizsardzība. Tāpat tas palīdzētu aizliegt zemāka standarta kuģus un nodrošināt konkurenci starp uzņēmējiem. Turklāt Starptautiskā Jūrniecības organizācija Rezolūcijā A 898(21) aicināja valstis mudināt kuģu īpašniekus pienācīgi apdrošināties.

(5)

Būtu jālabo neatbilstība šīs direktīvas noteikumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/…/EK (… gada …) par ostas valsts kontroli (pārstrādāta versija) (5) jau ir paredzēta kuģu aizturēšana gadījumā, ja uz kuģa nav vajadzīgo sertifikātu. Tomēr būtu jāparedz iespēja izraidīt kuģi no ostas, ja tam nav apdrošināšanas sertifikāta. Izraidīšanas noteikumiem būtu jāļauj situāciju risināt savlaicīgi.

(6)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus — proti, piemērotu pasākumu ieviešanu un īstenošanu jūras transporta politikas jomā — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka to mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu paredz noteikumus, kas piemērojami dažiem kuģu īpašnieku pienākumu aspektiem attiecībā uz to apdrošināšanu pret jūras prasībām.

2. pants

Darbības joma

1. Šo direktīvu piemēro kuģiem, kuru bruto tonnāža ir 300 tonnas vai lielāka.

2. Šo direktīvu nepiemēro kara kuģiem, kara palīgkuģiem un citiem valstij piederošiem vai valsts lietotiem kuģiem, ko izmanto nekomerciāliem sabiedriskiem mērķiem.

3. Šī direktīva neskar režīmus, kas izveidoti ar instrumentiem, kuri ir spēkā attiecīgajās dalībvalstīs un minēti šīs direktīvas pielikumā.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)	“kuģa īpašnieks” ir jūras kuģa reģistrēts īpašnieks vai cita persona, piemēram, berbouta kuģa fraktētājs, kas ir atbildīgs par kuģa darbību;

“apdrošināšana” ir apdrošināšana ar atskaitāmo daļu vai bez tās un ietver, piemēram, tāda veida garantijas apdrošināšanu, kādu pašreiz nodrošina P&I klubu starptautiskās grupas locekļi, un citus iedarbīgus apdrošināšanas veidus (ietverot apliecinātu pašapdrošināšanu), kā arī finansiālo nodrošinājumu ar līdzīgiem seguma noteikumiem;

c)	“1996. gada konvencija” ir Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) pieņemtās 1976. gada Konvencijas par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām, kā tā grozīta ar 1996. gada Protokolu, konsolidēts teksts.

4. pants

Apdrošināšana pret jūras prasībām

1. Katra dalībvalsts prasa, lai ar šīs dalībvalsts karogu kuģojošo kuģu īpašnieki šādus kuģus būtu apdrošinājuši.

2. Katra dalībvalsts prasa, lai ar kādas citas valsts karogu kuģojošo kuģu īpašnieki šādus kuģus būtu apdrošinājuši, kad šādi kuģi iebrauc attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā. Tas neliedz dalībvalstīm saskaņā ar starptautiskajām tiesībām prasīt minētā pienākuma izpildi, ja šādi kuģi ir to teritoriālajos ūdeņos.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētā apdrošināšana attiecas uz jūras prasībām, uz ko attiecas ar 1996. gada konvenciju noteiktie ierobežojumi. Apdrošināšanas summa katram kuģim katrā nelaimes gadījumā ir vienāda ar attiecīgo atbildības ierobežojuma maksimālo summu, kā noteikts 1996. gada konvencijā.

5. pants

Inspekcijas, atbilstība, izraidīšana no ostām un atteikums iebraukt ostās

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka kuģa inspekcija ostā, kas ir tās jurisdikcijā saskaņā ar Direktīvu 2008/…/EK pārbauda, vai uz kuģa ir šīs direktīvas 6. pantā minētais sertifikāts.

2. Ja uz kuģa nav 6. pantā minētā sertifikāta, un neskarot Direktīvā 2008/…/EK paredzēto kuģa aizturēšanu drošības jautājumu dēļ, kompetentā iestāde kuģim var izdot izraidīšanas rīkojumu, par to paziņojot Komisijai, pārējām dalībvalstīm un attiecīgajai karoga valstij. Šāda izraidīšanas rīkojuma izdošanas rezultātā visas dalībvalstis šim kuģim atsaka iebraukšanu visās savās ostās, līdz kuģa īpašnieks ir uzrādījis 6. pantā minēto sertifikātu.

6. pants

Apdrošināšanas sertifikāti

1. Šīs direktīvas 4. pantā minētās apdrošināšanas esamību pierāda ar vienu vai vairākiem sertifikātiem, kurus izdevis apdrošinātājs un kuri atrodas uz kuģa.

2. Apdrošinātāja izsniegtajos sertifikātos iekļauj šādu informāciju:

a)	kuģa nosaukums, SJO numurs un reģistrācijas osta;

b)	īpašnieka nosaukums un galvenā uzņēmējdarbības vieta;

c)	apdrošinājuma veids un ilgums;

d)	apdrošinātāja nosaukums, galvenā mītnesvieta un, attiecīgā gadījumā, apdrošināšanas izsniegšanas vieta.

5. Ja sertifikātā netiek izmantota ne angļu, ne franču, ne spāņu valoda, dokumentā iekļauj tulkojumu kādā no šīm valodām.

7. pants

Sankcijas

Atbilstīgi 4. panta 1. punktam dalībvalstis nosaka sankciju sistēmu par to attiecīgās valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto sankciju piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.

8. pants

Ziņojumi

Reizi trīs gados — un pirmoreiz līdz 2015. gada 1. janvārim — Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.

9. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2012. gada 1. janvārim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā —

…

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

…

priekšsēdētājs

(1) OV C 318, 23.12.2006., 195. lpp.

(2) OV C 229, 22.9.2006., 38. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. marta Atzinums (OV C 27 E, 31.1.2008., 166. lpp.), Padomes 2008. gada 9. decembra Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta … nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4) OV L 255, 30.9.2005., 11. lpp.

(5) OV L …

PIELIKUMS

—	1992. gada Starptautiskā konvencija par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem postījumiem;

—	1996. gada Starptautiskā konvencija par atbildību un kaitējuma kompensāciju saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru (HNS konvencija);

—	2001. gada Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par bunkera degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu (BUNKER);

—	2007. gada Starptautiskā Nairobi konvencija par vraku aizvākšanu (Vraku aizvākšanas konvencija);

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. …/2008 (... gada ...) par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras (1).

(1) OV L …

PADOMES PASKAIDROJUMA RAKSTS

I. IEVADS

Komisija 2006. gada 31. janvārī kā vienu no trešās likumdošanas paketes kuģošanas drošībai priekšlikumiem iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kuģu īpašnieku civiltiesisko atbildību un finanšu garantijām (1).

Eiropas Parlaments 2007. gada 29. martā pieņēma atzinumu pirmajā lasījumā (2).

Padome 2008. gada 9. oktobrī panāca politisku vienošanos par priekšlikumu direktīvai par kuģu īpašnieku apdrošināšanu pret jūras prasībām. Kad priekšlikumu bija izskatījuši juristi lingvisti, Padome 2008.gada 9.decembrī pieņēma kopējo nostāju saskaņā ar Līguma 251. pantu.

Darbu gaitā Padome ņēma vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (3) un Reģionu komitejas (4) atzinumu.

II. KOPĒJĀS NOSTĀJAS ANALĪZE

Vispārīga informācija

Komisijas 2006. gada sākumā iesniegtais priekšlikums direktīvai par kuģu īpašnieku civiltiesisko atbildību un finanšu garantijām ir daļa no trešās likumdošanas paketes kuģošanas drošībai. Komisijas priekšlikuma mērķis bija Kopienas mērogā saskaņot kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības režīmu un attiecīgos atbildības ierobežojumus, kā arī ieviest obligātu apdrošināšanas shēmu un finanšu garantijas jūrniekiem darba atstāšanas gadījumā.

Kaut arī Padome piekrīt Komisijas priekšlikuma mērķim, ar ko cenšas panākt, lai efektīvāk būtu aizsargātas tādu personu intereses, kuras cietušas no kuģu darbības radīta kaitējuma, tā uzskata, ka īpašu Kopienas noteikumu izveide līdztekus starptautiskām saistībām tajā pašā jomā radītu pretrunīgu stāvokli un traucētu sasniegt minēto mērķi. Tas sevišķi attiecas uz noteikumiem par atbildības režīmu un pasākumiem attiecībā uz jūrniekiem. Dalībvalstīm nav pieņemami ierosinātie noteikumi, kas paredz obligātu SJO konvencijas ratificēšanu, galvenokārt konstitucionālu apsvērumu dēļ. Bez tam Padome dažus noteikumus, jo īpaši tos, kas saistīti ar sertifikātu izsniegšanu un pārbaudi, uzskata par neatbilstošiem, jo tie radītu nevajadzīgu administratīvu slogu.

Padomes kopējās nostājas mērķis ir izstrādāt noteikumus ar skaidru pievienoto vērtību, kādu pašlaik nav nedz starptautiskā, nedz Kopienas mērogā. Tādēļ kopējā nostājā galvenā uzmanība ir vērsta uz to, lai noteiktu kuģu īpašniekiem apdrošināšanas pienākumu tādā līmenī, kas paredzēts Konvencijā par atbildības ierobežošanu jūras prasībās (LLMC 96), kurā grozījumi izdarīti ar 1996. gada protokolu. Kopējā nostājā ir noteikti pasākumi minētā pienākuma izpildei, pārbaudot sertifikātu, kam šādā nolūkā ir jābūt uz kuģa, un paredzētas sankcijas par prasību neievērošanu.

Tādējādi Padomes kopējā nostāja lielā mērā groza sākotnējo Komisijas priekšlikumu, to pārformulējot un svītrojot dažas tā daļas. Tas nozīmē, ka Padome nepieņēma nevienu ar minētajām svītrotajām daļām saistītu grozījumu, ko Eiropas Parlaments bija iekļāvis pirmā lasījuma atzinumā.

Līdztekus šai kopējai nostājai Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju deklarācijā (5) ir apstiprināta to apņemšanās darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka ātri un praktiski tiek piemērotas starptautiskās konvencijas par kuģošanas drošību, SJO noteikumi par karoga valsts pienākumiem un SJO veikta kontrole.

Galvenie politikas jautājumi

i) Obligāta apdrošināšana pret jūras prasībām

Padome pievienojas Komisijas priekšlikumam noteikt apdrošināšanas pienākumu kuģu īpašniekiem, kuru kuģi kuģo ar dalībvalsts karogu, un kuģu īpašniekiem, kuru kuģi kuģo ar citas valsts karogu. Attiecībā uz otro minēto gadījumu, Padomes kopējā nostājā teikts, ka to piemēro, tiklīdz kuģis iebrauc attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā vai, ja dalībvalsts tā ir nolēmusi, ja kuģis ir tās teritoriālajos ūdeņos.

Lai nodrošinātu saskaņotu apdrošināšanas segumu pasaules mērogā, Padome savā kopējā nostājā atsaucas uz LLMC 1996 noteiktajiem ierobežojumiem apdrošināšanas summai katram kuģim katrā nelaimes negadījumā. Kopējā nostājā lietotais termins “apdrošināšana” ir lielā mērā balstīts uz definīciju, kas sniegta SJO Rezolūcijā A.898(21) (“Pamatnostādnes par kuģu īpašnieku atbildību attiecībā uz jūras prasībām”).

ii) Kontrole, atbilstība un sodi

Lai kontrolētu to, kā kuģu īpašnieki ievēro tiem uzlikto apdrošināšanas pienākumu, kopējā nostājā ir paredzētas pārbaudes, ko veic ostas valsts saskaņā ar Direktīvu par ostas valsts kontroli. Šajā nolūkā uz kuģa ir jābūt vienam vai vairākiem apdrošinātāja izsniegtiem sertifikātiem. Kopējā nostājā izklāstītie sertifikāta dati ir lielā mērā balstīti uz sākotnējo Komisijas priekšlikumu.

Padome uzskata, ka ir svarīgi paredzēt iespēju piemērot īpašas sankcijas, ja apdrošināšanas sertifikāta uz kuģa nav. Neskarot attiecīgā kuģa aizturēšanas iespēju saskaņā ar noteikumiem par ostas valsts kontroli, kuģi var izraidīt no ostas, liedzot tam iebraukšanu citās dalībvalstu ostās, kamēr attiecīgais jautājums nebūs atrisināts. Kopējā nostājā ir arī vispārējs noteikums par sankcijām, ko uzliek par direktīvas noteikumu neievērošanu saistībā ar dalībvalsts kā karoga valsts pienākumu.

iii) Saistība ar režīmiem, kas izveidoti saskaņā ar citiem atbildības un kompensācijas instrumentiem

Līdzīgi kā Komisijas priekšlikumā, Padome savā kopējā nostājā ir noteikusi, ka direktīva neskar režīmus, kas ir izveidoti saskaņā ar citām starptautiskām konvencijām, proti, Starptautisko konvenciju par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem postījumiem, HNS konvenciju, BUNKER konvenciju un Vraku aizvākšanas konvenciju, kā arī Regulu, ar ko Atēnu konvenciju transponē Kopienas tiesību aktos.

III. NOBEIGUMS

Padome uzskata, ka tās kopējā nostāja ir līdzeklis, kas palīdz nodrošināt efektīvu kompensāciju personām, kuras cietušas no kuģu darbības radīta kaitējuma, un panākt standartiem neatbilstošu kuģu aizliegšanu.

Padome ņem vērā saziņu, kas par šo priekšlikumu jau ir notikusi Eiropas Parlamentā saistībā ar sarunām par citiem priekšlikumiem trešajā likumdošanas paketē kuģošanas drošībai. Padome cer uz drīzu vienošanos par attiecīgo tekstu, lai pēc iespējas ātrāk varētu pieņemt šo direktīvu.

(1) Dok. 5907/06.

(2) Dok. 7805/07 CODEC 277 MAR 20 ENV 171.

(3) CESE 1177/2006, 13.9.2006. (OV C 318, 23.12.2006., 195. lpp.).

(4) CdR 43/2006, 15.6.2006. (OV C 229, 22.9.2006., 38. lpp.).

(5) Dok. 15859/08 ADD 1.

30.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 330/13

KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 30/2008,

ko Padome pieņēmusi 2008. gada 9. decembrī

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/…/EK (…. gada …. …) par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 330 E/03)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Vienmēr būtu jāgarantē drošība Kopienas kuģniecībai un iedzīvotājiem, kas izmanto tās pakalpojumus, kā arī jāaizsargā apkārtējā vide.

(2)	Ar vairākām pieņemtām konvencijām, kas ir deponētas Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (turpmāk “SJO”), starptautiskai kuģniecībai ir izstrādāta plaša sistēma, kā stiprināt kuģošanas drošību un aizsargāt apkārtējo vidi pret kuģu radīto piesārņojumu.

(3)

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un konvencijām, kuru depozitārs ir SJO (turpmāk “SJO konvencijas”), valstis, kuras ir minēto instrumentu puses, ir atbildīgas par tiesību aktu izstrādāšanu un par visiem citiem pasākumiem, kas var būt vajadzīgi, lai konvencijas īstenotu pilnībā, panākot to, ka drošības un jūras vides aizsardzības ziņā kuģi ir gatavi darbam, kam tie ir paredzēti, un ka to apkalpēs ir kompetenti jūrnieki.

(4)	Pienācīgi jāņem vērā Jūrniecības darba konvencija, kuru 2006. gadā pieņēma Starptautiskā darba organizācija un kurā ir aptverti arī ar karoga valsti saistīti pienākumi.

(5)	Dalībvalstis 2008. gada 9. oktobrī pieņēma deklarāciju, kurā tās vienprātīgi atzina, ka ir svarīgi piemērot SJO konvencijas par karoga valsts pienākumiem, lai uzlabotu kuģošanas drošību un veicinātu kuģu radītā piesārņojuma novēršanu.

(6)

To procedūru īstenošanai, ko SJO ieteikusi ar Kuģošanas drošības komitejas 2004. gada 20. decembra 1140. cirkulāru/Jūras vides aizsardzības komitejas (MEPC) 424. cirkulāru par kuģu nodošanu starp valstīm, būtu jāstiprina SJO konvenciju un Kopienas kuģošanas drošības tiesību aktu noteikumi, kas saistīti ar karoga maiņu, un kuģošanas drošības interesēs jāuzlabo karoga valstu savstarpējo attiecību pārskatāmība.

(7)

Tādas datubāzes izveidei, kurā ir būtiska informācija par kuģiem, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, un kuģiem, kas ir svītroti no kādas dalībvalsts reģistra, būtu jāuzlabo kvalitatīvas flotes darbības pārskatāmība un jāveicina karoga valsts pienākumu izpildes labāka pārraudzība, kā arī jānodrošina administrācijām vienlīdzīgi darbības apstākļi.

(8)	Lai dalībvalstīm palīdzētu arī turpmāk uzlabot to, kā tās darbojas kā karoga valstis, dalībvalstu administrācijās būtu jāveic regulāras revīzijas.

(9)	Administratīvo procedūru kvalitātes sertifikācijai saskaņā ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) standartiem vai līdzvērtīgiem standartiem būtu jānodrošina administrācijām vēl vienlīdzīgāki apstākļi.

(10)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus — proti, ieviest un īstenot piemērotus pasākumus jūras transporta politikas jomā — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka to mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā ir paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Temats

1. Šīs direktīvas mērķis ir:

a)	nodrošināt, lai dalībvalstis efektīvi un konsekventi pildītu savus karoga valsts pienākumus; un

b)	uzlabot drošību un novērst piesārņojumu no kuģiem, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu.

2. Šī direktīva neskar Kopienas kuģošanas tiesību aktus, kas ir uzskaitīti 2. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris) ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) (5), un Padomes Direktīvu 1999/63/EK (1999. gada 21. jūnijs) attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF) (6).

2. pants

Darbības joma

Šo direktīvu piemēro tās valsts administrācijai, ar kuras karogu kuģis kuģo.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)	“kuģis” ir kuģis vai jūras transportlīdzeklis, kurš kuģo ar tādas dalībvalsts karogu, uz ko attiecas SJO konvencijas, un kuram ir vajadzīga apliecība;

b)	“administrācija” ir tās dalībvalsts kompetentās iestādes, ar kuras karogu kuģis kuģo;

c)	“atzīta organizācija” ir organizācija, kas ir atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 (… gada …) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (7);

d)	“apliecības” ir obligātas apliecības, ko izdod saistībā ar atbilstīgām SJO konvencijām;

e)	“SJO revīzija” ir revīzija, ko veic saskaņā ar SJO Asamblejas 2005. gada 1. decembra Rezolūciju A.974 (24).

4. pants

Nosacījumi, lai kuģim atļautu darboties, kad piešķirtas tiesības kuģot ar kādas dalībvalsts karogu

1. Pirms kuģim, kam ir piešķirtas tiesības kuģot ar dalībvalsts karogu, dod atļauju darboties, attiecīgā dalībvalsts veic pasākumus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu, ka attiecīgais kuģis atbilst spēkā esošajiem starptautiskajiem noteikumiem. Tā jo īpaši, izmantojot visus piemērotos līdzekļus, pārbauda datus par kuģa drošību. Vajadzības gadījumā tā sazinās ar iepriekšējās karoga valsts administrāciju, lai noteiktu, vai ir palikuši nenovērsti kādi trūkumi vai neatrisināti ar drošību saistīti jautājumi, ko minētā administrācija ir apzinājusi.

2. Kad cita karoga valsts lūdz informāciju par kuģi, kas iepriekš kuģojis ar kādas dalībvalsts karogu, attiecīgā dalībvalsts tūlīt dara zināmus lūguma iesniedzējai karoga valstij nenovērstos trūkumus un visu citu ar drošību saistīto informāciju.

5. pants

Tādu kuģu aizturēšana, kuri kuģo ar kādas dalībvalsts karogu

Ja administrāciju informē, ka kuģis, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu, ir aizturēts ostas valstī, tā pārrauga attiecīgus korekcijas pasākumus, lai kuģis atbilstu attiecīgiem noteikumiem un SJO konvencijām.

6. pants

Papildu pasākumi

Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo direktīvu ir un paliek brīvi pieejama vismaz šāda informācija par kuģiem, kas kuģo ar to karogu:

a)	dati par kuģi (nosaukums, SJO numurs utt.);

b)	apskašu datumi, arī papildu apskašu datumi, ja tādas veiktas, un revīziju datumi;

c)	dati, kas ļauj identificēt kuģa sertifikācijā un klasifikācijā iesaistītās atzītās organizācijas;

d)	dati, kas ļauj identificēt kompetento iestādi, kas ir inspicējusi kuģi saskaņā ar ostas valsts kontroles noteikumiem, norādot inspekciju datumus;

e)	ostas valsts kontroles inspekciju rezultāti (trūkumi ir/nav atklāti, kuģis ir/nav aizturēts);

f)	informācija par nelaimes gadījumiem jūrā;

g)	to kuģu identifikācijas dati, kuri iepriekšējos 12 mēnešos ir beiguši kuģot ar attiecīgās dalībvalsts karogu.

7. pants

Karoga valsts veiktas revīzijas

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai SJO revīzijas to administrācijās tiktu veiktas vismaz reizi septiņos gados, ja SJO sniedz apstiprinošu atbildi uz attiecīgās dalībvalsts laikus iesniegtu lūgumu, un revīziju rezultātus publicē saskaņā ar saviem attiecīgajiem tiesību aktiem par konfidencialitāti.

Šis pants zaudē spēku, vēlākais, ... (8) vai agrākā dienā, ko Komisija nosaka saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru, ja ir stājusies spēkā obligātā SJO dalībvalstu revīzijas sistēma.

8. pants

Kvalitātes vadības sistēma un iekšējie izvērtējumi

1. Līdz … (9) katra dalībvalsts izstrādā, īsteno un uztur kvalitātes vadības sistēmu savas administrācijas vajadzībām saistībā ar karoga valsts pienākumu operatīvo daļu. Kvalitātes vadības sistēmu sertificē saskaņā ar spēkā esošiem starptautiskiem kvalitātes standartiem.

2. Dalībvalstis, kas ir iekļautas melnajā sarakstā vai kas divus gadus pēc kārtas ir iekļautas pelēkajā sarakstā, ko publicē jaunākā gada ziņojumā par to, kā ir īstenots Parīzes Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli (turpmāk “Parīzes MOU”), pēc izvērtējuma pabeigšanas, vēlākais, četrus mēnešus pēc Parīzes MOU ziņojuma publicēšanas iesniedz Komisijai ziņojumu par to, kā tās darbojas kā karoga valstis.

Ziņojumā norāda un analizē galvenos prasību neievērošanas iemeslus, kuru dēļ kuģis ir aizturēts, un trūkumus, kuru dēļ ir piešķirts melns vai pelēks statuss.

9. pants

Ziņojumi

Komisija reizi piecos gados — un pirmoreiz līdz … (9) — iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskata ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.

Pārskata ziņojumā izvērtē, cik labi dalībvalstis darbojas kā karoga valstis.

10. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2099/2002 3. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

11. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz … (10) izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā —

…

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

…

priekšsēdētājs

(1) OV C 318, 23.12.2006., 195. lpp.

(2) OV C 229, 22.9.2006., 38. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. marta Atzinums (OV C 27 E, 31.1.2008., 140. lpp.), Padomes 2008. gada 9. decembra Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta … nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(5) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.

(6) OV L 167, 2.7.1999., 33. lpp.

(7) OV L ….

(8) Astoņi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(9) Trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(10) 24 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

PADOMES PASKAIDROJUMA RAKSTS

I IEVADS

Komisija 2006. gada 24. februārī iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu (1) kā vienu no trešā kuģošanas drošības tiesību aktu kopuma priekšlikumiem.

Eiropas Parlaments 2007. gada 29. martā pieņēma atzinumu pirmajā lasījumā (2).

Padome 2008. gada 9. oktobrī panāca politisku vienošanos par direktīvas projektu. Pēc tam, kad tekstu bija pārskatījuši juristi lingvisti, Padome 2008.gada 9.decembrī pieņēma kopējo nostāju saskaņā ar Līguma 251. pantu.

Darba gaitā Padome ņēma vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (3) un Reģionu komitejas (4) atzinumus.

II KOPĒJĀS NOSTĀJAS ANALĪZE

Vispārīga informācija

Priekšlikums Direktīvai par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu ir Komisijas 2005. gada beigās iesniegtā trešā kuģošanas drošības tiesību aktu kopuma daļa. Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir nodrošināt to, ka dalībvalstis efektīvi ievēro savus karoga valsts pienākumus, pirms un pēc tam, kad ir piešķirtas tiesības kuģot ar kādas dalībvalsts karogu, lai palielinātu kuģošanas drošību un novērstu kuģu izraisītu piesārņojumu.

Lai arī Padome ir vienisprātis ar Komisiju attiecībā uz priekšlikuma mērķi, Padomes pieeja ietver apjomīgu sākotnējā priekšlikuma pielāgošanu. Vairāki ierosinātie noteikumi Padomei nebija pieņemami, jo tie dubultojas ar spēkā esošiem Kopienu tiesību aktiem un citos trešā kuģošanas drošības tiesību aktu kopuma priekšlikumos ietvertiem noteikumiem. Ierosinātie noteikumi, kas SJO konvenciju ratificēšanu dara obligātu, dalībvalstīm nebija pieņemami, jo īpaši konstitucionālu iemeslu dēļ. Tādēļ Padomes kopējā nostāja koncentrējas jo īpaši uz prasību dalībvalstīm pakļaut savas administrācijas jūras lietu jomā SJO revīzijas procesam. Papildus tam dalībvalstis nodrošina, ka to administratīvo procedūru kvalitāti sertificē saskaņā ar SJO standartiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem. Turklāt kopējā nostājā paredzēti pienākumi, kas dalībvalstīm jāievēro, pirms tās dod atļauju kuģim darboties, kuģojot ar tās karogu, un kas jāveic, ja ostas valsts ir aizturējusi kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu.

No šīs pieejas izriet, ka ar kopējo nostāju lielā mērā groza sākotnējo Komisijas priekšlikumu, to pārstrādājot un svītrojot vairākas teksta daļas. Tas nozīmē, ka visi Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā izdarītie grozījumi, kas saistīti ar šīm svītrotajām daļām, Padomei nebija pieņemami.

Paralēli kopējai nostājai Eiropas Savienības valdību pārstāvju deklarācija (5) apliecina dalībvalstu apņemšanos darīt visu, kas to spēkos, lai nodrošinātu to, ka ātri un efektīvi piemēro starptautiskās konvencijas kuģošanas drošības jomā, SJO noteikumus par karoga valsts pienākumiem un SJO revīziju.

Galvenie politikas jautājumi

i) Karoga valsts revīzijas process

Padome ņem vērā Komisijas priekšlikumu dalībvalstu jūras lietu administrācijai piemērot neatkarīgu revīziju. Tā tomēr uzskata, ka būtu jāizvairās no Kopienas revīzijas sistēmas izveidošanas paralēli revīzijas sistēmai, kas izveidota starptautiskā līmenī saskaņā ar Brīvprātīgo SJO dalībvalstu revīzijas sistēmu. Lai saskaņotu revīzijas procedūras un nodrošinātu vienādus spēles noteikumus, kopējā nostājā tādējādi paredzēts pienākums regulāri lūgt SJO veiktu administrācijas revīziju un publicēt revīzijas rezultātus. Revīzijas atkārtošanas intervāls ir septiņi gadi, ņemot vērā SJO pieejamos resursus. Kopējā nostājā arī nodrošināts, ka no brīža, kad SJO Revīzijas sistēma kļūst obligāta, attiecīgie direktīvas noteikumi zaudē spēku, vai nu automātiski astoņus gadus pēc direktīvas spēkā stāšanās vai, ja vajadzīgs, agrāk, ar Komisijas lēmumu saskaņā ar komitoloģijas noteikumiem (regulatīvā procedūra).

ii) Kvalitātes vadības sistēma

Padome atbalsta Komisijas priekšlikumu nodrošināt to, lai dalībvalstu jūras lietu administrācijas atbilstu kvalitātes kritērijiem, kas saistīti ar to pienākumu vadību. Padome savā kopējā nostāja tomēr ņem vērā dažādu attiecīgo dienestu īpašās situācijas un atstāj dalībvalstu ziņā noteikt to, kuri starptautiskie standarti ir piemērojami dažādu to administrācijas daļu sertifikācijai.

Papildus tam, ņemot vērā mērķi uzlabot dalībvalstu karoga valstu saistību pildīšanu, Padome paredz, ka tām dalībvalstīm, kas ir Parīzes MOU sastādītajā “melnajā sarakstā” vai divus gadus pēc kārtas “pelēkajā sarakstā”, ir obligāti jāziņo Komisijai par saistību pildīšanu. Ar šādas ziņošanas palīdzību tiks apzināti galvenie iemesli, kāpēc attiecīgās dalībvalstis nepilda savus karoga valsts pienākumus.

iii) Citas karoga valsts prasības

Papildus abiem minētajiem galvenajiem jautājumiem Padome vēl vairāk vienkāršoja Komisijas priekšlikumu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, pirms piešķir tiesības kuģot ar kādas dalībvalsts karogu, un pasākumiem, kas jāveic, ja ostas valsts aiztur kuģi, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu. Šajā sakarā Padome saistībā ar direktīvu uzskata par pienācīgu, ka dalībvalstis nolemj, kuri pasākumi būs jāveic, lai nodrošinātu, ka attiecīgais kuģis atbilst spēkā esošiem starptautiskiem noteikumiem.

III NOSLĒGUMS

Padome uzskata, ka tās kopējā nostāja ir instruments, kas palīdzēs nodrošināt to, ka dalībvalstis kvalitatīvi pilda savus karoga valsts pienākumus.

Padome ņem vērā saziņu, kas jau notikusi ar Eiropas Parlamentu par šo priekšlikumu saistībā ar sarunām par citiem trešā kuģošanas drošības tiesību aktu kopuma priekšlikumiem. Tā cer panākt ātru vienošanos par tekstu, kas ļautu pieņemt Direktīvu.

(1) Dok. 6843/06.

(2) Dok. 7805/07 CODEC 277 MAR 20 ENV 171.

(3) CESE 1177/2006, 13.9.2006. (OV C 318, 23.12.2006., 195 lpp.).

(4) CdR 43/2006, 15.6.2006. (OV C 229, 22.9.2006., 38. lpp.).

(5) Dok. 15859/08 ADD 1.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 330E

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	51. sējums 2008. gada 30. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	PADOME
2008/C 330E/01	2008. gada 18. novembra Kopējā nostāja (EK) Nr. 28/2008, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām ( 1 )	1

2008/C 330E/02	2008. gada 9. decembra Kopējā nostāja (EK) Nr. 29/2008, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par kuģu īpašnieku apdrošināšanu pret jūras prasībām ( 1 )	7

2008/C 330E/03	2008. gada 9. decembra Kopējā nostāja (EK) Nr. 30/2008, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu ( 1 )	13


2008/C 330E/04	Piezīme lasītājam(sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ