20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/2

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 6. novembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-247/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 85/337/EEK - Dažu projektu ietekme uz vidi - Apkures iekārta - Elektroenerģijas ražošana - Bīstamu produktu daļēja sadedzināšana)

(2008/C 327/02)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker un F. Simonetti)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — M. Lumma un C. Schulze-Bahr)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — T. Harris, I. Rao un J. Maurici)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — 4. panta 1. punkta saistībā ar I pielikuma 9. punktu Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvā 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.), kas grozīta ar 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK (OV L 73, 5. lpp.), pārkāpums — Atļauja bez ietekmes uz vidi novērtējuma ierīkot apkures iekārtu enerģijas iegūšanai, daļēji sadedzinot bīstamus atkritumus — Atkritumu iznīcināšana un reģenerācija

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 190, 12.8.2006.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/2

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 6. novembra spriedums — Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-155/07) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Lēmums 2006/1016/EK - Kopienu garantijas, kas piešķirtas Eiropas Investīciju bankai attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas - Juridiskā pamata izvēle - EKL 179. pants - EKL 181.a pants - Saderīgums)

(2008/C 327/03)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — R. Pasoss [R. Passos], A. Bāss [A. Baas] un D. Gauči [D. Gauci])

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Ārpio Santakrusa [M. Arpio Santacruz], M. Simsa [M. Sims] un D. Kanga Fano [D. Canga Fano])

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Aresu [A. Aresu] un F. Dentilaks [F. Dintilhac])

Priekšmets

Prasība atcelt tiesību aktu — Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas (OV L 414, 95. lpp.) — Juridiskā pamata izvēle — EKL 181.a pants — Lēmums, kas attiecas galvenokārt uz jaunattīstības valstīm — Nepieciešamība izmantot divus juridiskos pamatus — EKL 179. un 181.a pants

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumu 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas;

Lēmuma 2006/1016 sekas attiecībā uz noslēgto Eiropas Investīciju bankas finansējumu tiek atstātas spēkā līdz brīdim, kad tiek pieņemts un stājas spēkā jauns lēmums, kas, izmantojot piemērotu juridisko pamatu, proti, gan EKL 179. pantu, gan EKL 181.a pantu, ir jāpieņem 12 mēnešu termiņā, skaitot no šī sprieduma pasludināšanas dienas;

3)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus, izņemot Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumus;

4)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 155, 7.7.2007.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/3

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 6. novembra spriedums — Grieķijas Republika/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-203/07 P) (1)

(Apelācija - Projekts izveidot kopējo diplomātisko pārstāvniecību Abudžā (Nigērija) - Summu, kas jāmaksā Grieķijas Republikai, atgūšana - Ieskaits no summas, kuru Komisijai jāizmaksā par kontinentālās Grieķijas reģionālās darbības programmu)

(2008/C 327/04)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grieķijas Republika (pārstāvji — P. Milonopuls [P. Mylonopoulos], S. Trekli [S. Trekli] un Z. Stavridi [Z. Stavridi])

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — I. Zervas [I. Zervas] un D. Triandafilu [D. Triantafyllou])

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas ierosināta par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 17. janvāra spriedumu lietā T-231/04 Grieķija/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa kā nepamatotu noraidīja prasību atcelt Komisijas lēmumu ar ieskaitu atgūt naudas summas, kas Grieķijai jāmaksā saistībā ar tās dalību projektos Abudža I un Abudža II, lai atvērtu kopējo Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātisko pārstāvniecību Abudžā (Nigērija)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 155, 7.7.2007.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/3

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 6. novembra spriedums (Hof van beroep te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Trespa International B.V./Nova Haven- en Vervoerbedrijf N.V.

(Lieta C-248/07) (1)

(Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas regula - 291. un 297. pants - Labvēlīgs tarifa režīms - Galapatēriņš - Jēdziens “persona, kas ieved preces vai liek tās ievest laišanai brīvā apgrozībā’ - Jēdziens “preču īpašumtiesību nodošana Kopienā’ - Jēdziens “īpašumtiesību pārņēmējs’)

(2008/C 327/05)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van beroep te Antwerpen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Trespa International B.V.

Atbildētāja: Nova Haven- en Vervoerbedrijf N.V.

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hof van beroep te Antwerpen — Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.), 1.a, 291. un 297. panta interpretācija — Jēdzieni “preču pārņemšana Kopienā”, “persona, kas ieved preces laišanai brīvā apgrozībā” un “pārņēmējs”

Rezolutīvā daļa:

291. panta 1. punkts Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 1997. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 89/97, ir interpretējams tādējādi, ka tajā ietvertais jēdziens “persona, kura preces ieved vai liek tās ievest”, apzīmē personu, kurai preces ir paredzētas un kurai ir nodoms tās izlietot paredzētajam galapatēriņam neatkarīgi no tā, vai deklarēšanu muitā veic tā pati, vai tās pārstāvis Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 5. panta izpratnē. Minētais jēdziens neapzīmē šīs personas pārstāvi muitas iestādēs, neskaitot gadījumus, kad minētā persona ir rīkojusies savā vārdā un savā labā saskaņā ar Regulas Nr. 2913/92 5. panta 4. punkta otro daļu un tādējādi ir uzskatāma par importētāju;

Regulas Nr. 2454/93, kura grozīta ar Regulu Nr. 89/97, 297. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka preču īpašumtiesību nodošana Eiropas Kopienā nav notikusi, gadījumā, ja preces ir ievestas Beļģijā un pēc tam transportētas uz Nīderlandi un ja pilnvarotā persona ir rīkojusies galīgā importētāja labā, — kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. Tas vien, ka preces ir tikušas ievestas un atmuitotas Beļģijā un pēc tam transportētas uz Nīderlandi, neietekmē īpašumtiesību nodošanas konstatāciju šīs normas izpratnē. Īpašumtiesību nodošanas gadījumā īpašumtiesību pārņēmējam ir jābūt saskaņā ar minētās regulas 291. pantu izsniegtai atļaujai;

3)	Regulas Nr. 2454/93, kura grozīta ar Regulu Nr. 89/97, 297. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā ietvertais “īpašumtiesību pārņēmēja” jēdziens neapzīmē muitas brokeri, kurš veic muitas formalitātes importētāja labā.

(1) OV C 170, 21.7.2007.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/4

Tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 6. novembra spriedums (Regeringsrätten (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kollektivavtalsstiftelsen TRR Trygghetsrådet/Skatteverket

(Lieta C-291/07) (1)

(PVN - Ar nodokli apliekamu darījumu izpildes vieta - Nodokļu piesaiste - Pakalpojuma sniedzējs, kas reģistrēts citā dalībvalstī nekā pakalpojuma saņēmējs - Nodokļa maksātāja statuss - Pakalpojumi, kas tiek sniegti valsts fondam, kurš veic saimniecisku darbību un darbību, kam nav saimnieciska rakstura)

(2008/C 327/06)

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Regeringsrätten

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Kollektivavtalsstiftelsen TRR Trygghetsrådet

Atbildētāja: Skatteverket

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Regeringsrätten — 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta un 21. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) un 56. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 196. panta interpretācija Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) — Valsts fonds, kas vienlaicīgi veic saimniecisku darbību un arī citas darbības un kas izmanto konsultantu pakalpojumus, ko sniedz citā dalībvalstī reģistrēts pakalpojumu sniedzējs, šīm darbībām neietilpstot direktīvas piemērošanas jomā

Rezolutīvā daļa:

9. panta 2. punkta e) apakšpunkts Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīvu 1999/59/EK, kā arī 56. panta 1. punkta c) apakšpunkts Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, kas pērk konsultāciju pakalpojumus no citā dalībvalstī reģistrēta nodokļa maksātāja un kas veic gan saimniecisku darbību, gan arī darbību, kura neietilpst šo direktīvu piemērošanas jomā, ir jāuzskata par nodokļa maksātāju pat tad, ja minētie pakalpojumi tika izmantoti tikai saistībā ar pēdējo minēto darbību.

(1) OV C 183, 4.8.2007.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/5

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 6. novembra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Association nationale pour la protection des eaux et rivières — TOS/Ministère de l'écologie, du développement et de l'aménagement durables

(Lieta C-381/07) (1)

(Ūdens vides piesārņojums - Direktīva 2006/11/EK - 6. pants - Bīstamas vielas - Notekūdeņi - Iepriekšēja atļauja - Emisijas standartu noteikšana - Deklarācijas kārtība - Zivjaudzētavas)

(2008/C 327/07)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Association nationale pour la protection des eaux et rivières — TOS

Atbildētāja: Ministère de l'écologie, du développement et de l'aménagement durables

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État (Francija) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Direktīvas 2006/11/EK par piesārņojumu, kuru rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē (OV L 64, 52. lpp.) 6. panta interpretācija — Vajadzība saņemt iepriekšēju atļauju, kurā noteikti emisijas standarti, ikvienai novadīšanai ūdenī, kas var ietvert bīstamu vielu — Valsts tiesiskā regulējuma, kas iepriekšēju atļauju piešķišanu pakļauj vienkāršai dažādas zivju audzēšanas deklarēšanas kārtībai, atbilstība piemērojamām vides kvalitātes normām un uz kompetentās administratīvās iestādes tiesībām nepieļaut iekārtu ekspluatācijas uzsākšanu vai noteikt īpašu šai izmantošanai atbilstošu novadīšanas apjomu

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Direktīvas 2006/11/EK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē, 6. pantu nevar interpretēt tādējādi, ka tas dalībvalstīm pēc tam, kad, piemērojot šo pantu, apstiprinātas ūdeņu piesārņojuma samazināšanas programmas, kas ietver vides kvalitātes standartus, attiecībā uz iekārtām, kuras uzskatāmas par mazu piesārņojumu izraisošām, atļauj ieviest deklarēšanas kārtību, kuru papildina šo standartu atgādinājums un pārvaldes iestādes tiesības iebilst pret iekārtu ekspluatācijas uzsākšanu vai noteikt īpašu šīm iekārtām atbilstošu novadīšanas apjomu.

(1) OV C 269, 10.11.2007.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/5

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 6. novembra spriedums — Nīderlandes Karaliste/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-405/07 P) (1)

(Apelācija - EKL 95. panta 5. punkts - Direktīva 98/69/EK - Pasākumi, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisijas no mehāniskajiem transportlīdzekļiem - Valsts tiesību norma, kas ietver atkāpi, kura paredz makrodaļiņu emisiju, ko rada noteikti jauni transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar dīzeļmotoru, noteikto Kopienas robežvērtību pazemināšanu - Komisijas atteikums - Situācijas specifiskums - Rūpības pienākums un pienākums norādīt pamatojumu)

(2008/C 327/08)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — M. de Hrāfe [M. de Grave] un K. Viselsa [C. Wissels])

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Patakja [M. Patakia], H. van Vlīts [H. van Vliet] un A. Alkovera Sanpedro [A. Alcover San Pedro])

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 27. jūnija spriedumu lietā Nīderlandes Karaliste/Eiropas Kopienu Komisija (T-182/06), ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja lūgumu atcelt Komisijas 2006. gada 3. maija Lēmumu 2006/372//EK par valsts noteikumu projektu, kuru saskaņā ar EK Līguma 95. panta 5. punktu paziņojusi Nīderlandes Karaliste un kurā noteiktas daļiņu emisijas robežvērtības transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dīzeļmotoriem (OV L 142, 16. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2007. gada 27. jūnija spriedumu lietā T-182/06 Nīderlandes Karaliste/Komisija;

2)	atcelt Komisijas 2006. gada 3. maija Lēmumu 2006/372/EK par valsts noteikumu projektu, kuru saskaņā ar EK Līguma 95. panta 5. punktu paziņojusi Nīderlandes Karaliste un kurā noteiktas makrodaļiņu emisijas robežvērtības transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dīzeļmotoriem;

3)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) ®OV C 269, 10.11.2007.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/6

Tiesas (septītā palāta) 2008. gada 4. novembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-95/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2004/9/EK - Iestāžu, kas atbild par laboratoriju pārbaudi un to veikto pētījumu revīziju, lai novērtētu atbilstību labai laboratorijas praksei, neizraudzīšanās)

(2008/C 327/09)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Rozet un P. Oliver)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvis — C. Schiltz)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīva 2004/9/EK par labas laboratorijas prakses (LLP) pārbaudi un apstiprināšanu (OV L 50, 28. lpp.) — Iestāžu, kas atbild par laboratoriju pārbaudi un to veikto pētījumu revīziju, lai novērtētu atbilstību labai laboratorijas praksei, neizraudzīšanās

Rezolutīvā daļa:

neizveidojot iestādes, kas var veikt atbilstības labas laboratorijas prakses principiem pārbaudi, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīvas 2004/9/EK par labas laboratorijas prakses (LLP) pārbaudi un apstiprināšanu 3. pants;

2)	Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 116, 9.5.2008.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/6

Tiesas (sestā palāta) 2008. gada 6. oktobra rīkojums (Tribunal de grande instance de Nanterre (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Société Roquette Frères/Direction générale des douanes et droits indirects, Recette principale de Gennevilliers de la Direction générale des douanes et des droits indirects

(Lieta C-466/06) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkts - Cukura tirgu kopīgā organizācija - Izoglukoze - Pamatdaudzumu noteikšana, kurus izmanto, piešķirot ražošanas kvotas - Izoglukoze, kas ražota kā izejviela - Regulas (EEK) Nr. 1785/81 24. panta 2. punkts - Regulas (EK) Nr. 2038/1999 27. panta 3. punkts - Regulas (EK) Nr. 2073/2000 1. pants - Regulas (EK) Nr. 1260/2001 11. panta 2. punkts - Regulas (EK) Nr. 1745/2002 1. pants - Regulas (EK) Nr. 1739/2003 1. pants - Ražošanas maksājumi - Kvotu režīma piemērošanas noteikumi - Cukura daudzuma, kas iekļauts pārveidotajos produktos, ņemšana vērā - Eksportējamā pārpalikuma noteikšana - Vidējo zaudējumu noteikšana)

(2008/C 327/10)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de grande instance de Nanterre

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société Roquette Frères

Atbildētāji: Direction générale des douanes et droits indirects, Recette principale de Gennevilliers de la Direction générale des douanes et des droits indirects

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal de grande instance de Nanterre — Regulas (EEK) Nr. 1785/81 24. panta 2. punkta, Regulas (EK) Nr. 2038/1999 27. panta 3. punkta, Regulas (EK) Nr. 2073/2000 1. panta, Regulas (EK) Nr. 1745/2002 1. panta 2. punkta un Regulas (EK) Nr. 1739/2003 1. panta spēkā esamība — Cukura tirgu kopīgā organizācija — Izoglikozes ražošanas kvotas –Izoglikozes, kas izmantota kā izejviela, (ne)iekļaušana — Regulas (EEK) Nr. 1443/82 un Regulas (EK) Nr. 314/2002 spēkā esamība — Izoglikozes ražošanas maksājumu aprēķina metode

Rezolutīvā daļa:

izvērtējot pirmo uzdoto jautājumu, netika konstatēta tādu kritēriju esamība, kuri ietekmē Padomes 1981. gada 30. ūnija Regulas (EK) Nr. 1785/81 par tirgu kopīgo organizāciju cukura nozarē 24. panta 2. punkta, Padomes 1999. gada 13. septembra Regulas (EK) Nr. 2038/1999 par tirgu kopīgo organizāciju cukura nozarē 27. panta 3. punkta, Padomes 2000. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 2073/2000, ar ko 2000./2001. tirdzniecības gadam samazina garantēto daudzumu saskaņā ar cukura nozares ražošanas kvotām un paredzēto maksimālo piegāžu pieprasījumus cukura rafinācijas uzņēmumos saskaņā ar preferenciāliem ievedumiem, 1. panta, Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulas (EK) Nr. 1260/2001 par tirgu kopīgo organizāciju cukura nozarē 11. panta 2. punktu, Komisijas 2002. gada 30. septembra Regulas (EK) Nr. 1745/2002, ar ko 2002./2003. tirdzniecības gadam samazina garantēto daudzumu saskaņā ar cukura nozares ražošanas kvotām un paredzēto maksimālo piegāžu pieprasījumus cukura rafinācijas uzņēmumos saskaņā ar preferenciāliem ievedumiem, 1. panta, un Komisijas 2003. gada 30. septembra Regulas (EK) Nr. 1739/2003, ar ko 2003./2004. tirdzniecības gadam samazina garantēto daudzumu saskaņā ar cukura nozares ražošanas kvotām un paredzēto maksimālo piegāžu pieprasījumus cukura rafinācijas uzņēmumos saskaņā ar preferenciāliem ievedumiem, 1. panta spēkā esamību.

Izvērtējot Komisijas 1982. gada 8. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1443/82, ar ko paredz kvotu režīma piemērošanas noteikumus cukura nozarē, ko groza Komisijas 1994. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 392/94, 5. panta 5. punktu un Komisijas 2002. gada 20. februāra Regulas (EK) Nr. 314/2002, ar ko paredz kvotu režīma piemērošanas noteikumus cukura nozarē, ko attiecīgi groza Komisijas 2003. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1140/2003, 6. panta 4. punktu, netika konstatēta tādu kritēriju esamība, kuri ietekmē spēkā esamību.

(1) OV C 154, 1.7.2006.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale di Treviso (Itālija) 2008. gada 18. augusta rīkojumu — Kriminālprocess pret Luigi Pontini, Emanuele Rech, Dino Bonora, Giovanni Forato, Laura Forato, Adele Adami, Ivo Colomberotto

(Lieta C-375/08)

(2008/C 327/11)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Treviso

Lietas dalībnieki pamata procesā

Luigi Pontini, Emanuele Rech, Dino Bonora, Giovanni Forato, Laura Forato, Adele Adami, Ivo Colomberotto

Prejudiciālais jautājums

Vai Kopienu tiesību akti un it īpaši Regula Nr. 1254/1999 (1) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju paredz, ka ar lopbarības platības izmantošanu saistītās finanšu palīdzības priekšnosacījums ir īpašumtiesību vai citu juridisku tiesību, kas var pamatot šīs platības izmantošanu, esamība.

(1) OV L 160, 21. lpp.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) 2008. gada 18. augusta rīkojumu — Serrantoni Srl, Consorzio stabile edili scrl/Comune di Milano

(Lieta C-376/08)

(2008/C 327/12)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Serrantoni Srl un Consorzio stabile edili scrl

Atbildētāja: Comune di Milano

Prejudiciālie jautājumi

Vai 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK (1) 4. panta atbilstīga piemērošana tiek kavēta, ja valsts tiesībās, kas paredzētas 2006. gada 12. aprīļa Likumdošanas dekrēta Nr. 163, kā to groza ar 2007. gada 31. jūlija Likumdošanas dekrētu Nr. 113, 36. panta 5. punktā, ir noteikts šādi:

—

ja konsorcija dalībnieks piedalās publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, tad attiecīgais konsorcijs automātiski tiek izslēgts no līdzdalības šajā procedūrā tikai tādēļ, ka tam ir īpaša juridiskā forma (pastāvīga konsorcija [juridiskā forma]) un nevis cita, pēc būtības identiska juridiskā forma (ražotāju un darba ņēmēju kooperatīvu vai mazo uzņēmumu konsorcija [juridiskā forma]), un;

—

ja [pastāvīgs] konsorcijs, kas piedalās publiskā iepirkuma līguma slēgšanas piešķiršanas procedūrā, ir paziņojis, ka tas tajā piedalās citu uzņēmumu dalībnieku vārdā un ka attiecīgajiem konsorcijā ietilpstošajiem uzņēmumiem tas uzticēs darba izpildi, ja tam tiks piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, tad uzņēmums [kas ir konsorcija dalībnieks] tiek automātiski izslēgts no līdzdalības šajā procedūrā, pamatojoties tikai uz formālu apsvērumu, ka tas ir attiecīgā konsorcija dalībnieks?

Vai Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 39., 43., 49. un 81. panta atbilstīga piemērošana tiek kavēta ar valsts tiesību noteikumiem, kuri ir paredzēti 2006. gada 12. aprīļa Likumdošanas dekrēta Nr. 163, kā to groza ar 2007. gada 31. jūlija Likumdošanas dekrētu Nr. 113, 36. panta 5. punktā, kuros ir noteikts šādi:

—

(1) OV L 134, 114. lpp.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Corte d'appello di Roma (Itālija) 2008. gada 12. septembra rīkojumu — Istituto nazionale della previdenza sociale (INPS)/Tiziana Bruno un Massimo Pettini

(Lieta C-395/08)

(2008/C 327/13)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte d'appello di Roma

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Istituto nazionale della previdenza sociale (INPS)

Atbildētāji: Tiziana Bruno un Massimo Pettini

Prejudiciālie jautājumi

Vai Itālijas tiesiskais regulējums (Likuma Nr. 638/83 7. panta 1. punkts), atbilstoši kuram pensijas apdrošināšanas iemaksu, kuras izmanto tiesību uz pensiju iegūšanai, stāžā netiek ņemts vērā atpūtas laiks, kas tika izmantots tāda darba līguma ietvaros, kurš tika noslēgts uz nepilnu darba laiku “vertikālā” veidā, ir saderīgs ar Direktīvu 97/81/EK (1) un it īpaši ar [šīs direktīvas pielikuma] 4. klauzulu, kurā ir paredzēts nediskriminācijas princips?

Vai iepriekš minētais valsts tiesiskais regulējums ir saderīgs ar iepriekš minēto direktīvu un it īpaši [tās pielikuma] 1. klauzulu tiktāl, ciktāl saskaņā ar to ir paredzēts, ka ar valsts tiesisko regulējumu ir jāsekmē brīvprātīga nepilna darba laika darba attīstība, un 4. un 5. klauzulu tiktāl, ciktāl saskaņā ar to dalībvalstīm ir jānovērš juridiska vai administratīva rakstura šķēršļi, kas varētu ierobežot nepilna darba laika iespējas, ņemot vērā, ka, ja pensijas aprēķina nolūkos netiek ņemtas vērā tās nedēļas, kurās netika veikts darbs, tiek radīts būtisks šķērslis izvēlei strādāt nepilnu darba laiku “vertikālā” veidā?

Vai [iepriekš minētās direktīvas pielikuma] 4. klauzulā minēto diskriminācijas aizlieguma principu var paplašināti piemērot arī uz dažādu veidu darba līgumiem uz nepilnu darba laiku, ņemot vērā, ka “horizontāla” darba, kas tiek veikts uz nepilnu darba laiku, gadījumā, kurā kopējais nostrādātais stundu skaits ir vienāds ar to stundu skaitu, par kurām tiek izmaksāts atalgojums kalendārajā gadā, saskaņā ar valsts tiesībām tiek ņemtas vērā visas kalendārā gada nedēļas, kas tā nav “vertikāla” darba, kas tiek veikts uz nepilnu darba laiku, gadījumā?

(1) 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu — Pielikums: “Pamatlīgums par nepilna darba laika darbu”.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Corte d'appello di Roma (Itālija) 2008. gada 12. septembra rīkojumu — Istituto nazionale della previdenza sociale (INPS)/Daniela Lotti un Clara Matteucci

(Lieta C-396/08)

(2008/C 327/14)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte d'appello di Roma

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Istituto nazionale della previdenza sociale (INPS)

Atbildētājas: Daniela Lotti un Clara Matteucci

Prejudiciālie jautājumi

(1) 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu — Pielikums: “Pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu”.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/9

Prasība, kas celta 2008. gada 17. septembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Austrijas Republika

(Lieta C-401/08)

(2008/C 327/15)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — B. Schima, A. Sipos)

Atbildētāja: Austrijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

kompetentajām Austrijas iestādēm neizstrādājot visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas 9. pants Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīvā 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (1), operatīvās rīcības plānus, Austrijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 96/82/EK 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā dalībvalstīm ir prasīts nodrošināt, lai attiecīgajam mērķim izraudzītās iestādes izstrādā visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 9. pants, ārējo operatīvās rīcības plānu, kurā norādīti ārpus uzņēmuma veicami pasākumi. Šiem ārējiem operatīvās rīcības plāniem ir jāietver ne tikai informācija par pasākumiem stāvokļa uzlabošanai uzņēmuma teritorijā un ārpus uzņēmuma teritorijas, bet arī jāinformē sabiedrība par negadījumu un par pareizu rīcību. Turklāt ārējā operatīvās rīcības plānā ir, piemēram, jāietver arī informācija citu dalībvalstu neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestiem, ja ir noticis smags nelaimes gadījums, kam var būt pārrobežu sekas.

Šīs prasības mērķis ir konstatēt, ka Austrijas Republika, neizstrādājot ārējos rīcības plānus visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 96/82/EK 9. pants, ir pārkāpusi šīs direktīvas 11. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

(1) OV L 10, 13. lpp.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Oberlandesgericht Naumburg (Vācija) 2008. gada 18. septembra rīkojumu — Investitionsbank Sachsen-Anhalt — Anstalt der Norddeutschen Landesbank — Girozentrale/Bezirksrevisorin beim Landgericht Magdeburg für die Landeskasse des Landes Sachsen-Anhalt

(Lieta C-404/08)

(2008/C 327/16)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Naumburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Investitionsbank Sachsen-Anhalt — Anstalt der Norddeutschen Landesbank — Girozentrale

Atbildētāja: Bezirksrevisorin beim Landgericht Magdeburg für die Landeskasse des Landes Sachsen-Anhalt

Prejudiciālie jautājumi

Vai EKL 86. panta 1. punkts, skatot to kopā ar EKL 81. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu, kā arī 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka atbrīvojums no tiesāšanās izdevumiem un nodevām, ko atbilstoši 2003. gada 18. decembraInvestitionsbank-Begleitgesetz [Investīciju bankas atbalsta likums] (Gesetz- und Verordnungsblatt des Landes Sachsen-Anhalt Nr. 47/2003, 371. lpp.) 6. panta 1. punktam Saksijas-Anhaltes federālā zeme ir piešķīrusi tās izveidotajai Investīciju bankai, nav spēkā?

Ja atbilde uz 1. punktā norādīto jautājumu ir noraidoša: vai Kopienu tiesību noteikumi par konkurenci atbilstoši EKL 86. panta 2. punkta pirmajam teikumam ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem un nodevām Investīciju bankai tāds pats atbrīvojums kā Saksijas-Anhaltes federālajai zemei ir tikai tad, kad saskaņā ar 2003. gada 30. decembraVerordnung über die Errichtung der Investitionsbank Sachsen-Anhalt [Noteikumi par Saksijas-Anhaltes Investīciju bankas izveidošanu] (GVBl. LSA 2004, 20. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar 2006. gada 2. decembra Grozījumu noteikumiem (GVBl. LSA, 534. lpp.), 6. punktu tā īsteno valsts varas uzdevumus?

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/10

(Lieta C-409/08)

(2008/C 327/17)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Naumburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Investitionsbank Sachsen-Anhalt — Anstalt der Norddeutschen Landesbank — Girozentrale

Atbildētāja: Bezirksrevisorin beim Landgericht Magdeburg für die Landeskasse des Landes Sachsen-Anhalt

Prejudiciālie jautājumi

Vai EKL 86. panta 1. punkts, skatot to kopā ar EKL 81. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu, kā arī 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka atbrīvojums no tiesāšanās izdevumiem (nodevas un izmaksas), ko atbilstoši 2003. gada 18. decembraInvestitionsbank-Begleitgesetz [Investīciju bankas atbalsta likums] (Gesetz- und Verordnungsblatt des Landes Sachsen-Anhalt Nr. 47/2003, 371. lpp.) 6. panta 1. punktam Saksijas-Anhaltes federālā zeme ir piešķīrusi tās izveidotajai Investīciju bankai, nav spēkā konkurenci ierobežojošo pasākumu aizlieguma pārkāpuma dēļ?

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir noraidoša: vai Kopienu tiesību noteikumi par konkurenci atbilstoši EKL 86. panta 2. punkta pirmajam teikumam ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem un nodevām Investīciju bankai tāds pats atbrīvojums kā Saksijas-Anhaltes federālajai zemei ir tikai tad, kad saskaņā ar 2003. gada 30. decembraVerordnung über die Errichtung der Investitionsbank Sachsen-Anhalt [Noteikumi par Saksijas-Anhaltes Investīciju bankas izveidošanu] (GVBl. LSA 2004, 20. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar 2006. gada 2. decembra Grozījumu noteikumiem (GVBl. LSA, 534. lpp.), 6. punktu tā īsteno valsts varas uzdevumus?

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Finanzgerichts Baden-Württemberg (Vācija) 2008. gada 22. septembra rīkojumu — Swiss Caps AG/Hauptzollamt Singen

(Lieta C-411/08)

(2008/C 327/18)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Baden-Württemberg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Swiss Caps AG

Atbildētājs: Hauptzollamt Singen

Prejudiciālie jautājumi

Vai vispārīgais Kombinētās nomenklatūras (Padomes 1987. 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 — Kombinētā nomenklatūra (KN) — I pielikums) (1) interpretācijas 5. noteikums ir jāinterpretē tādējādi, ka kapsulu apvalki, kuri sastāv no cietes granulām un satur vielas uztura bagātināšanai, ir uzskatāmi par iepakojumu?

Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde:

Vai Kombinētās nomenklatūras pozīcija 1515 ir jāinterpretē tādējādi, ka cietes granulu kapsulu apvalki, kuri satur 580 mg kviešu dīgstu eļļu, nosaka produkta būtiskākās īpašības tādējādi, ka produkts tiek izslēgts no Kombinētās nomenklatūras pozīcijas 1515?

(1) OV L 256, 1. lpp.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/11

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2008. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-54/03 Lafarge SA/Eiropas Kopienu Komisija 2008. gada 22. septembrī iesnieusi Lafarge SA

(Lieta C-413/08 P)

(2008/C 327/19)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Lafarge SA (pārstāvji — A. Winckler, F. Brunet, E. Paroche, H. Kanellopoulos, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Kopienu Komisija, Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-54/03 un līdz ar to, apmierinot pirmajā instancē iesniegtos prasījumus un pamatojoties uz EK līguma 229. pantu, Tiesas Statūtu 61. pantu un Padomes Regulas Nr. 17/62 (1) 17. pantu, kas kļuvis par Padomes Regulas Nr. 1/2003 (2) 31. pantu, atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2002. gada 27. novembra Lēmumu 2005/471/EK (3) tiktāl, ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzējai ar to uz uzlikts naudas sods;

—	pakāroti, daļēji atcelt Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-54/03 un līdz ar to, apmierinot pirmajā instancē iesniegtos prasījumus, samazināt naudas soda apmēru, kuru Komisija apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikusi ar 2002. gada 27. novembra Lēmumu 2005/471/EK;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas apelācijas pamatojumā izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja sabiedrība galvenokārt norāda, ka Pirmās instances tiesa ir sagrozījusi tai izskatīšanai iesniegtos faktus tiktāl, ciktāl tā nosprieda, ka Komisija pārkāpumu esamības konstatāciju pamatoti varēja balstīt uz iespējamu vispārēju pārkāpumu kontekstu sakarā ar informācijas apmaiņu, kā rezultātā tika ierobežota konkurence un stabilizēts ģipša plākšņu tirgus.

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo tiesiskā regulējuma saistībā ar pierādīšanas pienākumu, nevainīguma prezumpcijas principa un no tā izrietošo “in dubio pro reo” pārkāpumu, jo Pirmās instances tiesa esot uzskatījusi, ka Komisija, lai gan nebija pierādījumu, kas varētu pierādīt pārkāpuma esamību un ilgumu, ir pierādījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas dalību vienotā, kompleksā un turpinātā pārkāpumā.

Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda Pirmās instances tiesas pieļautu pienākuma norādīt pamatojumu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, jo tā esot apstiprinājusi Komisijas nostāju, nospriežot, ka pierādījumu virkne ir pietiekama, lai pierādītu apelācijas sūdzības iesniedzējas izdarītu pārkāpumu esamību, turpretī šie paši pierādījumi tika uzskatīta par nepietiekamiem, lai pierādītu šī paša pārkāpuma, ko ir izdarījusi konkurente sabiedrība, esamību.

Ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instance tiesa ir pārkāpusi samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principus, jo tā neesot pārskatījusi uzliktā naudas soda pamata summu, kuru Komisija esot noteikusi, neņemot vērā Lafarge apgrozījumu un tās tirgus daļas, salīdzinot ar tās konkurentiem.

Ar piekto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu tiktāl, ciktāl tā nosprieda, ka Komisija pamatoti varēja palielināt apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikto naudas sodu sakarā ar recidīvu, lai gan nepastāvēja nedz tiesisks pamats, nedz galīgs nelabvēlīgs spriedums, kas varētu pamatot šādu palielināšanu. Šādi rīkojoties Pirmās instances tiesa esot pārkāpusi gan vispārējo sodu likumības principu, gan tiesiskās drošības un pareizas tiesvedības principus.

Visbeidzot, ar sesto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka Komisija pamatoti varēja palielināt uzliktā naudas soda pamata summu sakarā ar tā preventīvo ietekmi, tomēr tai, lai novērtētu, vai ir vai nav iespējams palielināt naudas sodu sakarā ar šādu ietekmi, būtu bijis jāņem vērā šīs summas galīgais apmērs.

(1) Padomes 1962. gada 7. februāra Regula Nr. 17/62 Pirmā Regula par Līguma 85. un 86. panta īstenošanu (OV 13, 204. lpp.).

(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp).

(3) Komisijas 2002. gada 27. novembra Lēmums lietā COMP/E-1/37.152, ģipša plāksnes (OV 2005, L 166, 8. lpp).

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) 2008. gada 23. septembra rīkojumu — Yasar Erdil/Land Berlin

(Lieta C-420/08)

(2008/C 327/20)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Yasar Erdil

Atbildētājs: Land Berlin

Prejudiciālie jautājumi

Vai Turcijas pilsonis, kas ir ieguvis tiesisko stāvokli atbilstoši EEK/Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 7. panta pirmās daļas otrajam ievilkumam un kopš savas dzimšanas 1989. gadā dzīvo Vācijas teritorijā, var atsaukties uz īpašo aizsardzību pret izraidīšanu atbilstoši Direktīvas 2004/38/EK (1) 28. panta 3. punkta a) apakšpunktam?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ); OV L 158, 77. lpp. (Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK labojums; OV L 229, 35. lpp.).

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Conseil d'État (Beļģija) 2008. gada 26. septembra rīkojumu — Enviro Tech (Europe) Ltd/État belge

(Lieta C-425/08)

(2008/C 327/21)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Enviro Tech (Europe) Ltd

Atbildētāja: État belge

Prejudiciālie jautājumi

1. jautājums

—	Vai, klasificējot nBP kā viegli uzliesmojošu (R11) vielu, pamatojoties tikai uz vienu -10 °C temperatūrā veiktu testu, Direktīva 2004/73/EK (1) ir saderīga ar pamata direktīvu 67/548/EEK (2), it īpaši ar tās V pielikuma A.9 punktu, kurā ir noteiktas metodes uzliesmošanas temperatūras noteikšanai?

—

Vai, klasificējot nBP kā 2. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksisku vielu (R60), pirmkārt, skaidri nepierādot ar attiecīgajiem izmēģinājumiem uz dzīvniekiem novēroto toksiskā ietekmi, lai pamatotu stingru pieņēmumu, ka cilvēka saskarsme ar šādu vielu var radīt toksisku ietekmi uz attīstību, un, otrkārt, pamatojoties uz testiem, no kuriem var secināt toksisku ietekmi tikai uz dzīvniekiem, kas tiek pakļauti 250 PPM koncentrācijai, kura ir vienpadsmit reizes lielāka par maksimumu un četrdesmit reizes lielāka par vidējo nBP koncentrāciju, ar kuru saskaras cilvēks, darbojoties ar šo preci, Direktīva 2004/73/EK ir saderīga ar pamata direktīvu 67/548/EEK, it īpaši ar tās VI pielikuma 4.2.3. iedaļu?

—

Vai, klasificējot nBP kā viegli uzliesmojošu (R11) 2. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksisku (R60) vielu piesardzības principa dēļ, neievērojot Direktīvas 67/548/EEK V un VI pielikumā noteiktās metodes un kritērijus, Direktīva 2004/73/EK ir saderīga ar pamata direktīvu 67/548/EEK, it īpaši ar tās V un VI pielikumu?

—

Vai, klasificējot nBP kā viegli uzliesmojošu (R11) 2. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksisku (R60) vielu, pamatojoties uz testiem, kas atšķiras no testiem konkurējošai precei, it īpaši halogēnhloram, un neievērojot samērīguma principu, Direktīva 2004/73/EK ir saderīga ar pamata direktīvu 67/548/EEK?

2. jautājums

—

Ja Direktīva 2004/73/EK nav saderīga ar Direktīvu 67/548/EEK, vai Beļģijas Karalistei bija jāatturas transponēt valsts tiesībās nBP klasifikāciju, kas radās Direktīvas 2004/73/EK rezultātā, vai pat nepildīt šo klasifikāciju, lai gan atbilstoši Direktīvas 2004/73/EK 2. pantam “dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2005. gada 31. oktobrim nodrošinātu atbilstību šai direktīvai”?

(1) Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/73/EEK, ar ko divdesmit devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kas attiecas uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakojumu un marķēšanu (OV L 152, 1. lpp.).

(2) Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīva 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 196, 1. lpp.).

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar VAT and Duties Tribunals, Londona (Apvienotā Karaliste) 2008. gada 29. septembra rīkojumu — Terex Equipment Ltd/The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-430/08)

(2008/C 327/22)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

VAT and Duties Tribunals, Londona (saskaņā ar Edinburgh Tribunal Centre lūgumu)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Terex Equipment Ltd

Atbildētājs: The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs (HMRC)

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Kodekss (1), it īpaši tā 78. pants, ļauj pārskatīt deklarāciju, lai izlabotu muitas procedūras kodu, un ja tas tā ir — vai HMRC ir pienākums grozīt deklarāciju un noregulēt situāciju?

2)	Vai šajā lietā, ievērojot iepriekš 3.–21. punktā izklāstītos apstākļus, preces tika nelikumīgi izņemtas no muitas uzraudzības Kodeksa 203. panta 1. punkta izpratnē, piemērojot Īstenošanas regulas (2) 865. pantu?

3)	Ja tas tā ir: vai ievedmuitas parāds tādējādi radās saskaņā ar Kodeksa 203. pantu?

Pat ja muitas parāds nav radies saskaņā ar Kodeksa 203. pantu — vai tas ir radies saskaņā ar Kodeksa 204. pantu, ievērojot

(i)	“klajas nolaidības” konstatējumus 34.–43. punktā un

(ii)	jautājumu par to, vai HMRC dienests, savlaicīgi neinformējot par muitas parādu saskaņā ar Kodeksa 204. pantu, nav izpildījis Kodeksa 221. panta 3. punktā paredzētos pienākumus?

Tā kā:

(i)	situācija nevar tikt noregulēta saskaņā ar Kodeksa 78. pantu,

(ii)	ir bijis muitas parāds un

(iii)

ir pastāvējusi īpaša situācija atbilstoši Īstenošanas regulas 899. pantam,

vai iesniedzējtiesa, ievērot iepriekš 3.–22. punktā un turpmāk izklāstītos apstākļus, var atzīt, ka nav tikusi pieļauta klaja nolaidība un tādēļ muitas parāds saskaņā ar Kodeksa 239. pantu ir jāatlaiž?

(1) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.).

(2) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.).

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar VAT and Duties Tribunals, Londona (Apvienotā Karaliste) 2008. gada 29. septembra rīkojumu — FG Wilson (Engineering) Ltd, Caterpillar EPG Ltd/The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-431/08)

(2008/C 327/23)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

VAT and Duties Tribunals, Londona (saskaņā ar Northern Ireland Tribunal Centre lūgumu)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: FG Wilson (Engineering) Ltd un Caterpillar EPG Ltd

Atbildētājs: The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs (HMRC)

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai šajā lietā, ievērojot turpmāk izklāstītos apstākļus, preces tika nelikumīgi izņemtas no muitas uzraudzības Kodeksa (1) 203. panta 1. punkta izpratnē, piemērojot Īstenošanas regulas (2) 865. pantu?

2)	Ja tas tā ir: vai ievedmuitas parāds tādējādi radās saskaņā ar Kodeksa 203. pantu?

3)	Ja atbilde uz 1. un 2. jautājumu ir apstiprinoša — vai Kodekss, it īpaši tā 78. panta 3. punkts, ļauj pārskatīt deklarāciju, lai izlabotu muitas procedūras kodu, un ja tas tā ir — vai HMRC ir pienākums grozīt deklarāciju un noregulēt situāciju?

Ja labošana saskaņā ar Kodeksa 78. pantu nevar notikt un tā kā ir radies muitas parāds saskaņā ar Kodeksa 203. pantu, un, ņemot vērā, ka neapstrīdami ir pastāvējusi īpaša situācija Īstenošanas regulas 899. panta izpratnē — vai, ievērojot apstākļus un turpmākus konstatējumus, tiesa varēja atzīt, ka klaja nolaidība netika pieļauta, līdz ar ko muitas parāds saskaņā ar Kodeksa 239. pantu būtu jāatlaiž, bet muitas parāda samaksas pieprasījums — jāatsauc? It īpaši, izvērtējot, vai attiecīgais uzņēmējs ir pieļāvis klaju nolaidību, — vai kompetentās iestādes ir tiesīgas ņemt vērā to, ka pati ieņēmumu dienesta rūpības un pārvaldības pienākumu neizpilde ir veicinājusi kļūdas, kas izraisījušas muitas parādu?

(1) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.).

(2) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.).

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) 2008. gada 6. oktobra rīkojumu — F. Gielen/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-440/08)

(2008/C 327/24)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: F. Gielen

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālais jautājums

Vai EKL 43. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas nav pretrunā kādas dalībvalsts nodokļu tiesību normas piemērošanai attiecībā uz peļņu, kādu citas dalībvalsts pilsonis (nodokļa maksātājs–nerezidents) gūst no vadītā uzņēmuma daļas pirmajā dalībvalstī, ja kāda no šīs normas interpretācijām, proti, apskatot atsevišķi, pretēji EKL 43. pantam nošķir nodokļa maksātāju–rezidentu un nodokļa maksātāju–nerezidentu, taču šim nodokļa maksātājam bija iespēja izvēlēties tādu pašu nodokļu piemērošanu kā nodokļa maksātājam–rezidentam, ko viņš personīgu apsvērumu dēļ nav izmantojis?

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Naczelny Sąd Administracyjny (Polijas Republika) 2008. gada 7. oktobra rīkojumu — Elektrownia Pątnów II sp. z o. o./Dyrektor Izby Skarbowej w Poznaniu

(Lieta C-441/08)

(2008/C 327/25)

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Elektrownia Pątnów II sp. z o. o.

Atbildētājs: Dyrektor Izby Skarbowej w Poznaniu

Prejudiciālie jautājumi

Vai, raugoties no Kopienu tiesību viedokļa (it īpaši Direktīvas 69/335/EEK (1) normām), finanšu iestādēm, iekasējot kapitāla nodokli par kapitāla palielināšanu, ir jāņem vērā darījumi, kas noslēgti par to pašu kapitāla daļu un pirms Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai jau tika aplikti ar kapitāla nodokli?

Vai Direktīvas 69/335/EEK 5. panta 3. punkta otrajā ievilkumā paredzētais mehānisms tiek piemērots it īpaši tad, ja kādas kapitālsabiedrības piešķirtais aizdevums pēc pievienošanās ES tiek pārvērsts [kapitāldaļās] Direktīvas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē un šie aizdevumi jau iepriekš tikuši aplikti ar nodokli, balstoties uz valsts, pirms pievienošanās ES spēkā esošajām tiesību normām, kas paredzētas Polijas Likumā par nodokli civiltiesiskiem darījumiem?

(1) OV L 249, 3.10.1969, 25.–29. lpp.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/15

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2008. gada 1. jūlija spriedumu lietā T-37/04 Região autónoma dos Açores/Eiropas Savienības Padome 2008. gada 8. oktobrī iesniedzis Região autónoma dos Açores

(Lieta C-444/08 P)

(2008/C 327/26)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Região autónoma dos Açores (pārstāvji — M. Renouf, Solicitor, C. Bryant, Solicitor, H. Mercer, QC)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Kopienu Komisija, Spānijas Karaliste, Seas at Risk VZW, WWF — World Wide Fund for Nature, Stichting Greenpeace Council

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances Tiesas 2008. gada 1. jūlija spriedumu lietā T-37/04;

—	atzīt prasības pieteikumu lietā T-37/04 par pieņemamu;

—

atcelt Padomes Regulas Nr. 1954/2003 (1) 3. un 11. pantu un pielikumu tiktāl, ciktāl ar tiem a) ir paredzēts, ka zvejas intensitāti atbilstoši šai regulai nosaka tikai ņemot vērā mērķa sugu un ICES/CECAF apgabalus, bet ne izmantotos zvejas rīkus — fiksētos vai pietauvotos; un b) no Padomes Regulas Nr. 1954/2003 3. un 11. panta piemērošanas jomas ir izslēgtas dziļjūras sugas (proti, bentālās zivju sugas, uz kurām attiecas Regula Nr. 2347/2002 (2));

—

atcelt Regulas Nr. 1954/2003 15. pantu tiktāl, ciktāl Regulu Nr. 685/95 (3) un Nr. 2027/95 (4) atcelšana: a) izbeidz i) Kopienu kompetenci zvejas intensitātes noteikšanā, atsaucoties ne tikai uz mērķa sugām un ICES/CECAF apgabaliem, bet arī uz izmantoto zvejas rīku veidu; un ii) zvejas intensitātes noteikšanu, kuru veica Regula Nr. 2027/95; b) izbeidz i) pilnvaras noteikt ikgadējo maksimālo zvejas intensitāti atkarībā no apgabala attiecībā uz dziļjūras sugām (proti, bentālās zivju sugas, uz kurām attiecas Regula Nr. 2347/2002, un ii) šīs intensitātes noteikšanu, kuru veica Regula Nr. 2027/95; c) atceļ pieejamības aizliegumu Spānijas kuģiem Azores ūdeņiem tunča un tunčveidīgo zivju zvejai;

—	atcelt Padomes Regulas Nr. 1954/2003 5. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl ar to netiek saglabāts Spānijas kuģu pieejas Azores ūdeņiem aizliegums tunča un tunčveidīgo zivju zvejai;

—	nosūtīt lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai, ja Tiesa nospriež, ka tiesvedības stāvoklis neļauj pieņemt galīgo spriedumu lietā, un

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt Azores autonomā reģiona (Região Autónoma dos Açores) tiesāšanās izdevumus gan pirmajā instancē, gan šajā apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs pamato savu apelācijas sūdzību pret Pirmās instances tiesas spriedumu ar septiņiem pamatiem.

Pirmkārt, Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka prasītājam piešķirtā aizsardzība atbilstoši EKL 229. panta 2. punktam nav pietiekama, lai secinātu, ka apstrīdētie noteikumi skar prasītāju individuāli.

Otrkārt, Pirmās instances tiesa ir nepareizi secinājusi, ka tikai dalībvalstīm un ne reģionālām iestādēm ir tiesības aizstāvēt vispārējās intereses savā teritorijā.

Treškārt, Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nenošķirot ar vidi saistītus apsvērumus no ekonomiskas dabas apsvērumiem.

Ceturtkārt, Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka apstrīdētiem noteikumiem nebūs kaitīgas ietekmes uz zivsaimniecības resursiem un Azores jūras vidi un līdz ar to uz zivsaimniecības nozares izdzīvošanu šajā reģionā.

Piektkārt, Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka apstrīdēto noteikumu ietekme uz prasītāja likumdošanas un izpildvaras kompetenci nenozīmē, ka noteikumi prasītāju skar tieši.

Sestkārt, Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka prasītāja prasība ir nepieņemama, tādēļ, ka prasītājam pieejami nav citi efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi.

Septītkārt, Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neņemot vērā rādītājus, uz kuriem atsaucās prasītājs, ne kumulatīvi, ne atsevišķi.

(1) Padomes 2003. gada 4. novembra Regula (EK) Nr. 1954/2003, kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulas (EK) Nr. 685/95 un (EK) Nr. 2027/95 (OV L 289, 1. lpp.).

(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 6. lpp.).

(3) Padomes 1995. gada 27. marta Regula (EK) Nr. 685/95 par zvejas intensitātes vadību attiecībā uz dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem, OV L 71, 5. lpp.

(4) Padomes 1995. gada 15. jūnija Regula (EK) Nr. 2027/95, ar ko izveido zvejas intensitātes vadības sistēmu saistībā ar noteiktiem zvejas apgabaliem un resursiem, OV L 199, 1. lpp.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Conseil d'État (Francija) 2008. gada 9. oktobra rīkojumu — Société Solgar Vitamin's France, Valorimer SARL, Christian Fenioux, L'Arbre de Vie SARL, Société Source Claire, Nord Plantes EURL, Société RCS Distribution, Société Ponroy Santé — Persona, kas iestājusies lietā: Syndicat de la Diététique et des Compléments Alimentaires/Ministre de l'Économie, des Finances et de l'Emploi, Ministre de la Santé, de la Jeunesse et des Sports, Ministre de l'Agriculture et de la Pêche

(Lieta C-446/08)

(2008/C 327/27)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Société Solgar Vitamin's France, Valorimer SARL, Christian Fenioux, L'Arbre de Vie SARL, Société Source Claire, Nord Plantes EURL, Société RCS Distribution, Société Ponroy Santé

Atbildētāji: Ministre de l'Économie, des Finances et de l'Emploi, Ministre de la Santé, de la Jeunesse et des Sports, Ministre de l'Agriculture et de la Pêche

Prejudiciālie jautājumi

Vai 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/46/EK (1), īpaši tās 5. panta 4. punkts un 11. panta 2. punkts, var tikt interpretēti tādējādi, ka principā Komisijai ir jānosaka maksimālais uztura bagātinātājos ietvertais vitamīnu un minerālvielu daudzums, savukārt laikā, kamēr Komisija nav pieņēmusi attiecīgo Kopienu tiesību aktu, dalībvalstis var pieņemt tiesisko regulējumu šajā jomā?

Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša:

Vai dalībvalstis, ja tām šo maksimālo daudzumu noteikšanai ir jāievēro EK līguma 28. un 30. panta nosacījumi, var arī vadīties no Direktīvas 5. pantā noteiktajiem kritērijiem, tostarp prasības novērtēt risku, pamatojoties uz vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem, jomā, kurai joprojām ir raksturīga zināma neskaidrība?

Vai dalībvalsts var noteikt maksimālo robežu, ja, kā tas ir fluora gadījumā, nav iespējams precīzi noteikt vitamīnu un minerālvielu daudzumu, kurš tiek iegūts no citiem pārtikas avotiem, īpaši dzeramā ūdens, katrai iedzīvotāju grupai atkarībā no teritorijas? Vai tā šajā gadījumā, pastāvot riskam, var noteikt daudzumu nulles procentu apmērā, neizmantojot 2002. gada 10. jūnija Direktīvas 12. pantā noteikto aizsardzības procedūru?

Vai gadījumā, ja, nosakot maksimālos daudzumus, ir iespējams ņemt vērā atšķirības starp dažādu patērētāju grupu jutības pakāpēm saskaņā ar Direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalsts var pamatoties arī uz to, ka pasākums, kurš attiektos tikai uz to publikas daļu, kura ir īpaši pakļauta riskam, piemēram, piestiprinot piemērotas etiķetes, varētu atrunāt šo grupu izmantot uzturvielas, kurām, tās izmantojot nelielās devās, ir labvēlīga iedarbība uz šo grupu? Vai šo atšķirību jutībā rezultātā visiem iedzīvotājiem var tikt noteikts maksimālais daudzums, kurš ir piemērots jutīgai iedzīvotāju daļai, īpaši bērniem?

Cik lielā apmērā var tikt noteiktas maksimālās robežas, nepastāvot drošības ierobežojumiem, gadījumā, ja nav noteikts apdraudējums veselībai? Vispārēji, cik lielā apmērā un kādos apstākļos kritēriju, kuri ir jāņem vērā, līdzsvarošanas rezultātā var tikt noteiktas maksimālās robežas, kuras ir ievērojami zemākas par šīm uzturvielām pieļaujamo drošības līmeni?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (OV L 183, 51. lpp.).

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Svea hovrätt (Zviedrija) 2008. gada 13. oktobra rīkojumu — Otto Sjöberg/Åklagaren

(Lieta C-447/08)

(2008/C 327/28)

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Svea hovrätt

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Otto Sjöberg

Atbildētājs: Åklagaren

Prejudiciālie jautājumi

1)	vai diskriminācija pilsonības dēļ ir pieņemama konkrētos apstākļos valsts azartspēļu un loteriju tirgū, pamatojoties uz primāriem vispārējo interešu iemesliem?

ja pastāv vairāki mērķi, kurus paredz pieņemtā ierobežojošā politika attiecībā uz valsts azartspēļu un loteriju tirgu, un viens no tiem ir sociālo darbību finansēšana, vai pēdējais no tiem var tikt uzskatīts par ierobežojošās politikas nejaušām labvēlīgām sekām? Ja uz šo jautājumu tiek atbildēts noraidoši, vai ierobežojošā politika joprojām ir pieņemama, ja sociālo darbību finansēšanas mērķis nav atzīstams par galveno ierobežojošās politikas mērķi?

vai valsts par balstīties uz primāriem vispārējo interešu iemesliem, lai pamatotu ierobežojošu azartspēļu politiku, ja ienākumus no valsts kontrolēto uzņēmumu azartspēļu un loteriju tirdzniecības saņem valsts un viens no vairākiem šī mārketinga mērķiem ir sociālo darbību finansēšana? Ja uz šo jautājumu tiek atbildēts noraidoši, vai ierobežojošā politika joprojām var būt pieņemama, ja sociālo darbību finansēšana tiek atzīta par tādu, kas nav galvenais mārketinga mērķis?

vai citā dalībvalstī organizēto azartspēļu un loteriju, ko organizē tajā dibināts un šīs dalībvalsts iestāžu kontrolēts azartspēļu uzņēmums, mārketinga absolūts aizliegums var būt samērīgs ar azartspēļu darbību kontrolēšanas un uzraudzības mērķi, ja tajā pat laikā nepastāv ierobežojumi attiecībā uz tādu azartspēļu un loteriju mārketingu, kuras ir organizējuši azartspēļu uzņēmumi, kas reģistrēti dalībvalstī, kura īsteno ierobežojošu politiku? Kāda ir atbilde uz šo jautājumu, ja šādas kārtības mērķis ir ierobežot azartspēles?

vai azartspēļu uzņēmumam, kuram ir piešķirta licence rīkot konkrētas azartspēles valstī un kuru pārrauga kompetentā iestāde šajā valstī, ir tiesības tirgot savas azartspēles citās dalībvalstīs, piemēram, izmantojot reklāmu laikrakstos, un pirms tam nepiesakoties licences saņemšanai no šīs valsts kompetentām iestādēm? Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, vai tas nozīmē, ka dalībvalsts tiesību normas, ar ko uzliek kriminālsodu par reklāmu dalībai ārvalstīs organizētās loterijās, ir šķērslis uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kas nekad nevar būt pieņemams, pamatojoties uz primāriem vispārējo interešu iemesliem? Vai atbildei uz pirmo jautājumu ir nozīmīgi tas, ka azartspēļu uzņēmuma reģistrācijas dalībvalsts izvirza tādus pašus primāros vispārējo interešu iemeslus kā tā valsts, kurā šis uzņēmums vēlas tirgot savas azartspēles?

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Svea hovrätt (Zviedrija) 2008. gada 13. oktobra rīkojumu — Anders Gerdin/Åklagaren

(Lieta C-448/08)

(2008/C 327/29)

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Svea hovrätt

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Anders Gerdin

Atbildētājs: Åklagaren

Prejudiciālie jautājumi

1)	vai diskriminācija pilsonības dēļ ir pieņemama konkrētos apstākļos valsts azartspēļu un loteriju tirgū, pamatojoties uz primāriem vispārējo interešu iemesliem?

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Symvoulio tis epikrateias (Grieķija) 2008. gada 17. oktobra rīkojumu — Panagiotis I. Karanikolas, Balsamis Daravanis, Georgios Kouvoukliotis, Panagiotis Ntolou, Dimitrios Z. Parisis, Konstantinos Emmanouil, Ioannis Avasoglou, Pavtelis A. Beis, Dimitrios Chatziandreou, Ioannis A. Zaragkoulias, Triantafillos K. Maurogiannis, Sotirios Th. Liotakis, Vasileios Karampasis, Dimitrios Melissidis, Ioannis V. Kleovoulos, Dimitrios I. Patsakos, Theodoros Fournarakis, Dimitrios K. Dimitrakopoulos un Synetairismos Paraktion Alieov Kavalas/Ypourgos Agrotikis Anaptixis kai Trofimon un Nomarchiaki Aftodioikisi Dramas-Kavalas-Xanthis

(Lieta C-453/08)

(2008/C 327/30)

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis epikrateias

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Panagiotis I. Karanikolas, Balsamis Daravanis, Georgios Kouvoukliotis, Panagiotis Ntolou, Dimitrios Z. Parisis, Konstantinos Emmanouil, Ioannis Avasoglou, Pavtelis A. Beis, Dimitrios Chatziandreou, Ioannis A. Zaragkoulias, Triantafillos K. Maurogiannis, Sotirios Th. Liotakis, Vasileios Karampasis, Dimitrios Melissidis, Ioannis V. Kleovoulos, Dimitrios I. Patsakos, Theodoros Fournarakis, Dimitrios K. Dimitrakopoulos un Synetairismos Paraktion Alieov Kavalas

Atbildētāji: Ypourgos Agrotikis Anaptixis kai Trofimon (Lauksaimniecības un pārtikas attīstības ministrija) un Nomarchiaki Aftodioikisi Dramas–Kavalas–Xanthis (Dramas–Kavalas–Xanthis prefektūras pārvalde)

Personas, kas iestājušās lietā: Alieftikos Agrotikos Sinetairismos gri-gri nomou Kavalas“Makedonia” un Panellinia“Enosi Plioktiton Mesis Aliias” (P.E.P.M.A.)

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1626/94 1. panta 2. punktu dalībvalsts var veikt papildu pasākumus, ar kuriem tiek paredzēts pilnīgs aizliegums izmantot tādus zvejas rīkus, kuru izmantošana principā ir atļauta saskaņā ar minēto regulu?

2)	Vai saskaņā ar šīs regulas noteikumiem dalībvalsts, kuras teritorijā ir Vidusjūras piekrastes līnija, var izmantot zvejas rīkus, kuri kā tādi nav aizliegti 2. panta 3. punktā un 3. panta 1. punktā un 1.a punktā un kuru izmantošanu pirms regulas spēkā stāšanās aizliedza valsts tiesību noteikums?

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/19

Prasība, kas celta 2008. gada 21. oktobrī — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-458/08)

(2008/C 327/31)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa, P. Guerra e Andrade)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, attiecībā uz būvniecības pakalpojumu sniegšanu noteikdama tādas pašas prasības kā uzņēmējdarbības veikšanai, Portugāles Republika nav izpildījusi EKL 49. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Portugāles tiesību akti par piekļuvi būvniecībai un darbību šajā jomā (Dekrēts-likums Nr. 12/2004) būvniecības darbības veikšanu Portugālē pakļauj prasībai par licences saņemšanu.

Neviens uzņēmums bez jebkādiem izņēmumiem nevar Portugālē veikt būvniecības, pārbūves, paplašināšanas, labošanas, saglabāšanas, tīrīšanas, rekonstrukcijas vai nojaukšanas darbības vai, vispārīgi runājot, jebkādas ar būvniecību saistītas darbības bez iepriekšējas Portugāles iestāžu atļaujas.

Portugāles konkurences tiesību akti, ar kuriem uzņēmumiem, tostarp Kopienu uzņēmumiem, aizliedz Portugālē sniegt būvniecības pakalpojumus bez iepriekšējas Portugāles iestāžu atļaujas piekļūt būvniecības nozarei ir EKL 49. panta pārkāpums.

Prasības piekļuvei būvniecības nozarei, kas noteiktas Portugāles tiesību aktos, ir prasības par uzņēmējdarbības veikšanu. Portugāles tiesību akti nenošķir uzņēmējdarbības veikšanu no pagaidu rakstura pakalpojumu sniegšanas.

Lai sniegtu pakalpojumus Portugālē, citās valstīs reģistrētiem būvniecības uzņēmumiem ir jāizpilda visi uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamie nosacījumi, kas praksē nozīmē, ka šiem būvniecības uzņēmumiem nav cita risinājuma kā reģistrēties Portugālē. Šāda prasība ierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību.

Nosacījumi darbības turpināšanai ir arī pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums, jo tie padara neiespējamu pagaidu rakstura pakalpojumu sniegšanu.

Iemesli, uz kuriem Portugāles valsts atsaucas, lai attaisnotu attiecīgos ierobežojumus, nav pamatoti un nevar tikt ņemti vērā.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/19

Prasība, kas celta 2008. gada 21. oktobrī — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-460/08)

(2008/C 327/32)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Rozet un D. Triantafyllou)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

Atzīt., ka, paredzot savā tiesiskajā regulējumā prasību par Grieķijas pilsonības esamību, lai veiktu kapteiņa un kapteiņa palīga (kapteiņa vietnieka) pienākumus uz visiem kuģiem, kas kuģo ar Grieķijas karogu, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti saskaņā ar EKL 39. pantu;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamatojuma nenorādīšana atbilstoši EK līguma 39. panta 4. punktam, jo kuģu kapteiņi un palīgi (kapteiņa vietnieki) parasti nepilda publiskās varas prerogatīvas.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/20

Prasība, kas celta 2008. gada 27. oktobrī — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-463/08)

(2008/C 327/33)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Støvlbæk un M. A. Rabanal Suárez)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (1) prasības, un katrā ziņā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Spānija nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2005/36/EK transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2007. gada 20. oktobrī.

(1) OV L 225, 22. lpp.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/20

Prasība, kas celta 2008. gada 27. oktobrī — Eiropas Kopienu Komisija/Igaunijas Republika

(Lieta C-464/08)

(2008/C 327/34)

Tiesvedības valoda — igauņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Simonsson un K. Saaremäel-Stoilov)

Atbildētāja: Igaunijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu (1) prasības, un katrā ziņā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Igaunijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Igaunijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2007. gada 15. jūnijā.

(1) OV L 310, 28. lpp.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/20

Prasība, kas celta 2008. gada 29. oktobrī — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-465/08)

(2008/C 327/35)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Karanasou-Apostolopoulou un H. Stølbæk)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (1), un katrā ziņā nepaziņojot par to Komisijai, Grieķijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2005/36/EK transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2007. gada 20. oktobrī.

(1) OV L 255, 30.9.2005.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/21

Prasība, kas celta 2008. gada 30. oktobrī — Eiropas Kopienu Komisija/Kipras Republika

(Lieta C-466/08)

(2008/C 327/36)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Karanasou-Apostolopoulou un H. Stølbæk)

Atbildētāja: Kipras Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (1), un katrā ziņā nepaziņojot par to Komisijai, Kipras Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Kipras Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2005/36/EK transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2007. gada 20. oktobrī.

(1) OV L 255, 30.9.2005.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Augstākās tiesas Senāta (Latvijas Republika) 2008. gada 23. oktobra lēmumu — Alstom Power Hydro/Valsts ieņēmumu dienests

(Lieta C-472/08)

(2008/C 327/37)

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākās tiesas Senāts

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Alstom Power Hydro

Atbildētājs: Valsts ieņēmumu dienests

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Kopienas Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK (1) 18. panta ceturtā daļa ir jāinterpretē tā, ka tai ir pretrunā trīs gadu termiņa noteikšana valsts tiesiskajā regulējumā (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16. panta 10. punktā), kurā izbeidzas pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas (starpības starp aprēķināto nodokli un atskaitāmo priekšnodokli) summas atmaksāšanas tiesības īstenošana.

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 23. lpp.).

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/22

Pirmās instances tiesas 2008. gada 5. novembra spriedums — Neoperl Servisys/ITSB (“HONEYCOMB”)

(Lieta T-256/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “HONEYCOMB’ reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2008/C 327/39)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Neoperl Servisys AG (Reinach, Šveice) (pārstāvis — H. Börjes-Pestalozza, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — R. Pethke)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2006. gada 17. jūlija lēmumu lietā R 1388/2005-4 par vārdiska apzīmējuma “HONEYCOMB” kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Neoperl Servisys AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 261, 28.10.2006.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/22

Pirmās instances tiesas 2008. gada 4. novembra spriedums — Group Lottuss/ITSB — Ugly (“COYOTE UGLY”)

(Lieta T-161/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “COYOTE UGLY’ reģistrācijas pieteikums - Kopienas agrāka vārdiska preču zīme “COYOTE UGLY’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2008/C 327/40)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Group Lottuss Corp., SL, Barselona (Spānija) (pārstāvji — J. Grau Mora, A. Angulo Lafora, M. Ferrándiz Avendaño un J. Arribas García, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Laporta Insa)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Ugly, Inc., Cornwall (Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — S. Malynicz, barrister, M. Blair un C. Balme, solicitors)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2007. gada 2. marta lēmumu apvienotajās lietās R 165/2006-2 un R 194/2006-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Ugly, Inc. un Group Lottuss Corp., SL

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Group Lottuss Corp., SL pilnībā sedz savus tiesāšanās izdevumus, atlīdzina četras piektdaļas no Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumiem un četras piektdaļas no Ugly, Inc. tiesāšanās izdevumiem;

3)	Ugly, Inc. sedz vienu piektdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina vienu piektdaļu no ITSB tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 155, 7.7.2007.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/23

Pirmās instances tiesas 2008. gada 5. novembra spriedums — Calzaturificio Frau/ITSB — Camper (stilizēta loka ar aizpildītu virsmu attēls)

(Lieta T-304/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo stilizētu loku ar aizpildītu virsmu, reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas grafiska preču zīme, kas attēlo stilizētu loku - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2008/C 327/41)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Calzaturificio SpA (San Giovanni Ilarione, Itālija) (pārstāvis — A. Rizzoli, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — O. Montalto un L. Rampini)

Cita procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Camper, SL (Inca, Spānija) (pārstāvis — I. Temiño Ceniceros, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 14. jūnija lēmumu lietā R 768/2006-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Camper SL un Calzaturificio Frau SpA

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noradīt;

2)	Calzaturificio Frau SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 235, 6.10.2007.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/23

Pirmās instances tiesas 2008. gada 11. novembra spriedums — Speiser/Parlaments

(Lieta T-390/07 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Pagaidu darbinieki - Pieņemamība - Ekspatriācijas pabalsts - Apstiprinošs lēmums - Novēlota sūdzība)

(2008/C 327/42)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Michael Alexander Speiser, Neu-Isenburg (Vācija) (pārstāvis — F. Theumer, avocat)

Pretējā puse procesā: Eiropas Parlaments (pārstāvji — sākotnēji A. Lukošiūtė un N. Lorenz, pēc tam A. Lukošiūtė un S. Seyr)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 10. septembra rīkojumu lietā F-146/06 Speiser/Parlaments (Krājumā vēl nav publicēts), ar mērķi panākt šī rīkojuma atcelšanu.

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā pats.

(1) OV C 297, 8.12.2007.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/23

Pirmās instances tiesas 2008. gada 25. septembra rīkojums — Regione Siciliana/Komisija

(Lieta T-363/03) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - ERAF - Finanšu atbalsta atcelšana - Jau pārskaitīto summu atgūšana - Reģionāla vai lokāla vienība - Tiešas ietekmes neesamība - Nepieņemamība)

(2008/C 327/43)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Regione Siciliana (Itālija) (pārstāvis — A. Cingolo, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. de March un L. Flynn, kam palīdz A. Dal Ferro, avocat)

Priekšmets

Pirmkārt, lūgums atcelt Komisijas 2003. gada 13. augusta lēmumu C(2003)2890 galīgā versija par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu atbalsta atcelšanu, kurš prasītājam piešķirts ar Komisijas 1990. gada 14. decembra lēmumu C(90)2363025 infrastruktūras projektam Sicīlijā, kā arī atgūt summas, kuras Komisija jau pārskaitījusi saistībā ar šo ieguldījumu, otrkārt, lūgums atcelt Komisijas 2003. gada 26. septembra paziņojumu par debitu Nr. 3240504102, un, treškārt un visbeidzot, lūgums atcelt visus pārējos saistītos vai iepriekšējos tiesību aktus.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Regione Siciliana atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 304, 13.12.2003.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/24

Pirmās instances tiesas 2008. gada 12. septembra rīkojums — Stephens/Komisija

(Lieta T-139/04) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Starpspriedums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2008/C 327/44)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Kelvin William Stephens, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — N. Lhoëst, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un H. Krämer, pārstāvji, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Komisijas 2003. gada 14. aprīļa lēmumu par grozījumiem prasītāja pakāpes noteikšanā, ciktāl tajā viņa līmenis iecelšanas amatā datumā ir noteikts kā A6 pakāpes pirmais līmenis, 1995. gada 5. oktobris ir noteikts par datumu, no kura stājas spēkā tā finansiālās saistības, un tajā nav atjaunota prasītāja karjeras pakāpe, kā arī, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus, kas esot radušies šī lēmuma pieņemšanas dēļ

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Komisija atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 168, 26.6.2004.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/24

Pirmās instances tiesas 2008. gada 29. septembra rīkojums — Powderject Research/ITSB (“POWDERMED”)

(Lieta T-166/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “POWDERMED’ reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

(2008/C 327/45)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Powderject Research Ltd, Oksforda (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — A. Bryson, barrister, un P. Brownlow, solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis: — D. Botis)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2006. gada 12. aprīļa lēmumu lietā R 1189/2005-2 par vārdiska apzīmējuma “POWDERMED” reģistrācijas pieteikumu par Kopienas preču zīmi.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Powderject Research Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 190, 12.8.2006.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/25

Pirmās instances tiesas 2008. gada 6. oktobra rīkojums — Austrian Relief Programm/Komisija

(Lieta T-235/06) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Kopienu finansējums dzīves apstākļu uzlabošanas operācijai bijušajā Dienvidslāvijā, lai veicinātu bēgļu un pārvietoto personu atgriešanos - Programma Obnova - Šķīrējtiesas klauzula - Paziņojums par parādu - Nepieņemamība)

(2008/C 327/46)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Austrian Relief Programm — Verein für Not- und Katastrophenhilfe, Insbruka (Austrija) (pārstāvis — C. Leyroutz, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Šimerdová, pārstāvis, kam palīdz R. Bierwagen, advokāts)

Priekšmets

Lūgums atcelt 2006. gada 4. maija paziņojumu par parādu, ar kuru Komisija ir prasījusi prasītājai atlīdzināt summas, kas bija pārskaitītas, lai izpildītu līgumu par Kopienu finansējumu projektam “Republika Srpska 1998: dzīves apstākļu uzlabošana, lai veicinātu bēgļu un pārvietoto personu atgriešanos” (līgums Nr. RE/YOU/03/04/98), kas noslēgts programmas Obnova ietvaros.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Austrian Relief Programm — Verein für Not- und Katastrophenhilfe atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 261, 28.10.2006.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/25

Pirmās instances tiesas 2008. gada 20. oktobra rīkojums — BOT Elektrownia Bełchatów u.c./Komisija

(Lieta T-208/07) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Polijas siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas kvotu valsts sadales plāns 2008.-2012. gadam - Komisijas lēmums necelt iebildumus pret konkrētiem nosacījumiem - Dalībvalstu kompetence emisiju kvotu individuālajā sadalē - Tiešas ietekmes neesamība - Nepieņemamība)

(2008/C 327/47)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: BOT Elektrownia Bełchatów S.A., Rogowiec (Polija); BOT Elektrownia Turów S.A., Bogatynia (Polija); BOT Elektrownia Opole S.A., Brzezie (Polija); Elektrownia “Kozienice” S.A, Świerże Górne (Polija); Elektrownia Połaniec S.A. — Grupa Electrabel Polska, Połaniec (Polija); Elektrownia “Rybnik” S.A., Rybnik (Polija); Elektrownia Skawina S.A., Skawina (Polija); Elektrownia “Stalowa Wola” S.A., Stalowa Wola (Polija); Południowy Koncern Energetyczny S.A., Katowice (Polija); Zespół Elektrowni Dolna Odra S.A., Nowe Czarnowo (Polija); Zespół Elektrowni Ostrołęka S.A., Ostrołęka (Polija), un Zespół Elektrowni Pątnów-Adamów-Konin S.A., Konin (Polija) (pārstāvji — B. Krużewski, M. Ciemiński, J. Młot-Schönthaler, N. Dodoo un S. Boullart, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker un D. Lawunmi)

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot prasītāju: Elektrociepłownia “Będzin” S.A., Będzin (Polija); Zespół Elektrociepłowni Bydgoszcz S.A., Bydgoszcz (Polija); Zespół Elektrociepłowni Bytom S.A., Bytom (Polija); Elektrociepłownia Białystok S.A., Białystok (Polija); Elektrociepłownia “Gorzów S.A.”, Gorzów (Polija); Elektrociepłownia Kalisz-Piwonice S.A., Kalisz (Polija); Elektrociepłownia “Kraków” S.A., Cracovie (Polija); Dalkia Łódź S.A., Łódź (Polija); Dalkia Poznań Zespół Elektrociepłowni S.A., Poznaņa (Polija); Elektrociepłownia Tychy S.A., Tychy (Polija); Zespół Elektrociepłowni Wrocławskich Kogeneracja S.A., Wrocław (Polija); Elektrociepłownie Wybrzeże S.A., Gdaņska (Polija); Elektrociepłownia Zabrze S.A., Zabrze (Polija), un Elektrociepłownia “Zielona Góra” S.A., Zielona Góra (Polija) (pārstāvji — B. Krużewski, M. Ciemiński, J. Młot-Schönthaler, N. Dodoo un S. Boullart, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2007. gada 26. marta Lēmumu C (2007) 1295, galīgā redakcija, par siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu 2008.–2012. gadam, ko Polija ir paziņojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

BOT Elektrownia Bełchatów S.A., BOT Elektrownia Turów S.A., BOT Elektrownia Opole S.A., Elektrownia “Kozienice” S.A, Elektrownia Połaniec S.A. — Grupa Electrabel Polska, Elektrownia “Rybnik” S.A., Elektrownia Skawina S.A., Elektrownia “Stalowa Wola” S.A., Południowy Koncern Energetyczny S.A., Zespół Elektrowni Dolna Odra S.A., Zespół Elektrowni Ostrołęka S.A. un Zespół Elektrowni Pątnów-Adamów-Konin S.A. sedz savus tiesāšanās izdevumus paši un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus;

Elektrociepłownia “Będzin” S.A., Zespół Elektrociepłowni Bydgoszcz S.A., Zespół Elektrociepłowni Bytom S.A., Elektrociepłownia Białystok S.A., Elektrociepłownia “Gorzów S.A.”, Elektrociepłownia Kalisz-Piwonice S.A., Elektrociepłownia “Kraków” S.A., Dalkia Łódź S.A., Dalkia Poznań Zespół Elektrociepłowni S.A., Elektrociepłownia Tychy S.A., Zespół Elektrociepłowni Wrocławskich Kogeneracja S.A., Elektrociepłownie Wybrzeże S.A., Elektrociepłownia Zabrze S.A. un Elektrociepłownia “Zielona Góra” S.A. sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 183, 4.8.2007.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/26

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 30. oktobra rīkojums — Francija/Komisija

(Lieta T-257/07 R II)

(Pagaidu noregulējums - Veterinārās pārbaudes - Regula (EK) Nr. 999/2001 - Dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju apkarošana - Regula (EK) Nr. 746/2008 - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Fumus boni juris - Steidzamība - Interešu izsvēršana)

(2008/C 327/48)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji — E. Belliard, R. Loosli-Surrans, A.-L. During un G. de Bergues)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Nolin un A. Bordes)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — sākotnēji C. Gibbs un I. Rao, pēc tam I. Rao, kuriem palīdz T. Ward, barrister)

Priekšmets

Pieteikums par Komisijas 2008. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 746/2008, ar kuru groza VII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 202, 11. lpp.), piemērošanas apturēšanu tiktāl, ciktāl ar to šī VII pielikuma A nodaļā ir ietverta 2.3. punkta b) apakšpunkta iii) daļa, 2.3. punkta d) apakšpunkts un 4. punkts

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2008. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 746/2008, ar kuru groza VII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, pielikuma piemērošana tiek apturēta līdz sprieduma pasludināšanai lietā pēc būtības tiktāl, ciktāl ar to 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikuma A nodaļā ir ietverta 2.3. punkta b) apakšpunkta iii) daļa, 2.3. punkta d) apakšpunkts un 4. punkts;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/26

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 18. marta rīkojums — Aer Lingus Group/Komisija

(Lieta T-411/07 R)

(Pagaidu noregulējums - Koncentrācijas kontrole - Lēmums, ar ko koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Regulas (EK) Nr. 139/2004 8. panta 4. un 5. punkts - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu un pagaidu pasākumu noteikšanu - Ar iestāžu pilnvaru sadali nesaderīgs pasākums - Komisijas kompetence - Personai, kas iestājusies lietā, adresēti pagaidu pasākumi - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Pieņemamība - Fumus boni juris neesamība - Steidzamības neesamība - Būtiska un neatgriezeniska kaitējuma neesamība - Zaudējums, kas atkarīgs no nekonkrētiem notikumiem nākotnē - Nepietiekams pamatojums - Visu interešu izsvēršana)

(2008/C 327/49)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Aer Lingus Group plc, Dublina (Īrija) (pārstāvji — A. Burnsaids [A. Burnside], solicitor, un B. van de Valle de Gelke [B. van de Walle de Ghelcke] un T. Snels [T. Snels], juristi)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Lūiss [X. Lewis], E. Žipinī Furnjē [E. Gippini Fournier] un S. Noe [S. Noë])

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Ryanair Holdings plc, Dublina (Īrija) (pārstāvji — Dž. Svifts [J. Swift], QC, V. Pauerss [V. Power], A. Makārtijs [A. McCarthy] un D. W. Halls [D. W. Hull], solicitors, G. M. Berišs [G. M. Berrisch], jurists)

Priekšmets

Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu, pirmkārt, izdot rīkojumu Komisijai pieņemt noteiktus pasākumus par Ryanair Holdings plc piederošajām prasītāja uzņēmuma akcijām, otrkārt, pakārtoti, jebkādu rīkojumu ar līdzīgu ietekmi uz Komisiju vai Ryanair Holdings plc, un, treškārt, apturēt Komisijas 2007. gada 11. oktobra Lēmumu C (2007) 4600 — galīgā redakcija, ar kuru noraidīts prasītāja lūgums uzsākt procedūru saskaņā ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV 2004, L 24, 1. lpp.) 8. panta 4. punkta piemērošanu, un pieņemt pagaidu pasākumus atbilstoši šīs regulas 8. panta 5. punktam.

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt prasības pieteikumu par pagaidu pasākumiem;

2)	atlikt lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/27

Pirmās instances tiesas 2008. gada 20. oktobra rīkojums — Imperial Chemical Industries/ITSB (“FACTORY FINISH”)

(Lieta T-487/07) (1)

(Procesa jautājumi - Kopienas preču zīme - Pārstāvība ar advokāta palīdzību)

(2008/C 327/50)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Imperial Chemical Industries plc, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — S. Malynicz, barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Botis)

Priekšmets

Pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 114. pantu, lūdzot atzīt W. Johnston par prasītājas pārstāvi šajā lietā

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu, ar kuru Pirmās instances tiesu lūdz atzīt W. Johnston par Imperial Chemical Industries plc pārstāvi, noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 51, 23.2.2008.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/27

Pirmās instances tiesas 2008. gada 24. septembra rīkojums — Van Neyghem/Komisija

(Lieta T-105/08 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Prasības noraidīšana pirmajā instancē - Pieņemšana darbā - Atklāts konkurss - Nepielaišana pie mutiskā pārbaudījuma - Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

(2008/C 327/51)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Kris Van Neyghem, Vissenaken (Beļģija) (pārstāvji — S. Rodrigues un C. Bernard-Glanz, avocats)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Berscheid un B. Eggers)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2007. gada 13. decembra spriedumu lietā F-73/06 Van Neyghem/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), kurā lūgts atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Kris Van Neyghem sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā tiesu instancē.

(1) OV C 107, 26.4.2008.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/28

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 17. septembra rīkojums — Melli Bank/Padome

(Lieta T-332/08 R)

(Pagaidu noregulējums - Regula (EK) Nr. 423/2007 - Ierobežojoši pasākumi pret Irānas Islāma Republiku - Padomes lēmums - Naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas pasākums - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība - Būtiska un neatgriezeniska kaitējuma neesamība)

(2008/C 327/52)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Melli Bank plc, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — R. Gordon, QC, M. Hoskins, barrister, T. Din, S. Gadhia un D. Murray, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un E. Finnegan)

Priekšmets

Pieteikums par Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmuma 2008/475/EK, ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 163, 29. lpp.), izpildes apturēšanu daļā, kurā Melli Bank plc ir ietverta to juridisko personu, vienību un struktūru sarakstā, kuru naudas līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti.

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/28

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 15. oktobra rīkojums — Bank Melli Iran/Padome

(Lieta T-390/08 R)

(2008/C 327/53)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bank Melli Iran, Teherāna (Irāna) (pārstāvis — L. Defalque, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop, E. Finnegan un R. Liudvinaviciute-Cordeiro)

Priekšmets

Pieteikums par Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmuma 2008/475/EK, ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 163, 29. lpp.), izpildes apturēšanu daļā, kurā Bank Melli Iran ir ietverta to juridisko personu, vienību un struktūru sarakstā, kuru naudas līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti.

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/28

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedumu lietā F-76/07 Birkhoff/Komisija 2008. gada 10. septembrī iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-377/08 P)

(2008/C 327/54)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un B. Eggers)

Cits lietas dalībnieks: Gerhard Birkhoff, Weitnau (Vācija)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—	atcelt Civildienesta tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedumu lietā F-76/07 Birkhoff/Komisija;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Civildienesta tiesā, kā arī apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir vērsta pret Civildienesta tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedumu lietā F-76/07, ar kuru ir atcelts norēķinu biroja lēmums, kas pieņemts kā lēmums par sūdzību un ar kuru tika atteikts segt izdevumus par jauna ratiņkrēsla iegādi divus gadus pēc iepriekšējā ratiņkrēsla iegādes aizvietošanas nepieciešamības neesamības dēļ.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas apelācijas sūdzības pamatojumam vispirms apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā, pārkāpjot piemērojamās Kopienu tiesības, no jauna tiekot definēta iestādes ārsta un ārstu padomes rīcības brīvība, jo tajā ir noteikts, ka šāda rīcības brīvība ir tikai neatkarīgām ārstu institūcijām.

Otrkārt, spriedumā nekāda vērība neesot pievērsta ārstu padomes atzinumam, kam praksē ir liela nozīme izdevumu nepieciešamības novērtējumā, jo spriedumā ir noteikts, ka šī institūcija sniedz tikai ieteikumus un tās atzinumi netiek publicēti. Tas esot pretrunā pastāvīgajai judikatūrai attiecībā uz kopējo tiesisko regulējumu par Eiropas Kopienu ierēdņu veselības aprūpes nodrošināšanu 2004. gada 22. marta redakcijā. Turklāt šiem atzinumiem attiecībā uz izdevumu nepieciešamību esot atspēkojama pieņēmuma statuss.

Papildus tam apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo faktu sagrozīšanu jeb kļūdu faktu juridiskajā kvalifikācijā un strīda priekšmetā, kā arī pienākuma norādīt sprieduma pamatojumu pārkāpumu, jo būtiska lēmuma par sūdzību daļa esot atzīta par neesošu.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/29

Prasība, kas celta 2008. gada 15. septembrī — Ellinika Navpigeia/Komisija

(Lieta T-391/08)

(2008/C 327/55)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ellinika Navpigeia, Skaramagkas (Grieķija) (pārstāvji — I. Drosos, K. Loukopoulos, A. Chiotellis, Ch. Panagoulea, P. Tzioumas, A. Balla, B. Voutsakis un X. Gkousta, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto 2008. gada 2. jūlija lēmumu par valsts atbalstu C 16/2004 (iepriekš NN 29/2004, CP 71/2002 un CP 133/2005), ko Grieķija piešķīrusi uzņēmumam Ellinika Navpigia A.E. atbilstoši 1. panta 2. punktam, 2., 3., 5., 6. pantam, 8. panta 2. punktam, 9., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 18. un 19. pantam;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs Ellinika Navpigia A.E (turpmāk tekstā — “ENAE”) apstrīd divpadsmit no sešpadsmit pasākumiem, kurus noteica Komisijas 2008. gada 2. jūlija Lēmumā C(2008) 3118, galīgā redakcija, par valsts atbalstu C 16/2004 (iepriekš NN 29/2004, CP 71/2002 un CP 133/2005), un savas atcelšanas prasības pamatojumam norāda deviņus pamatus.

Ar pirmo atcelšanas pamatu prasītājs apgalvo, ka Komisija, neskatoties uz to, ka apstrīdētajā lēmumā tā piekrīt, ENAE ir militāro kuģu būvētava, nav piemērojusi EKL 298. pantu.

Ar otro atcelšanas pamatu prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav piemērots vai ir nepareizi piemērots EKL 296. pants.

Ar trešo atcelšanas pamatu prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā vai jebkurā gadījumā tas nav pietiekoši pamatots, atzīstot, ka no 1997. gada līdz 1999. gada jūnijam ENAE kredītspēja bija maza un pēc tam tā vispār izzuda. It īpaši apstrīdētajā lēmumā: a) nav novērtēta ENAE kredītspēja, ņemot vērā to, ka tas ir militārās ražošanas uzņēmums; b) nepamatoti apšaubīja ENAE saimnieciskos rādītājus, kā arī pilnībā pieņemamas garantijas, kuras tā varēja sniegt, lai no jebkuras privātbankas varētu iegūt finansējumu; un c) nepamatoti ignorēja un kļūdaini izvērtēja Elliniki Trapeza Viomikhanikis Anaptixis (Grieķijas Industriālās attīstības banka, turpmāk tekstā — “ETVA”) kā ENAE kontrolpaketes turētājas interesi saistībā ar vērtību un ieguvumu, kas rodas saistībā ar tās turējumā esošo daļu.

Ar ceturto atcelšanas pamatu attiecībā uz atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu, norakstot parādus 160 miljonu euro apmērā, prasītājs apgalvo, ka lēmumā C 10/1994, ar kuru atļāva atbalstu, nebija noteikti nosacījumi un tas nebija piemērots ļaunprātīgi, un pakārtoti, ka ENAE nebija piešķirta visa iepriekš minētā summa un tādējādi nevar pieprasīt atgūt tās summas, kuras nav piešķirtas. Turklāt prasītājs apgalvo, ka EKL 296. pants bija jāpiemēro gan tad, kad tika izvērtēta atbalsta esamība, gan tad kad, kad tika aprēķināts jebkāds atgūstamais ieguvums. Visbeidzot, prasītājs uzskata, ka atbalsta atgūšana ir pretēja samērīguma, tiesiskās drošības un atbalsta saņēmēja tiesiskajās paļāvības aizsardzības principam.

Ar piekto atcelšanas pamatu attiecībā uz ļaunprātīgu atbalsta, kas bija paredzēts iekārtu slēgšanai 2002. gadā 29.5 miljonu euro apmērā, izmantošanu, pamatojoties uz to, ka nebija izpildīts kompensācijas nosacījums attiecībā uz prasītāja ierobežotu atjaunošanās kapacitāti, prasītājs apgalvo, ka ir kļūdaini piemērots lēmums N 513/2001, ar kuru ar kuru atļāva piešķirt atbalstu.

Ar sesto un septīto atcelšanas pamatu attiecībā uz ļaunprātīgu ieguldījumiem paredzētā atbalsta 22,9 miljonu euro apmērā izmantošanu un apgalvoto Grieķijas bankas pretlikumīgo dalību (turpmāk tekstā — “BESV”) kredītkapitāla palielināšanā, lai varētu īstenot minēto ieguldījumu, prasītājs apgalvo, ka lēmums N 401/1997, ar kuru atļāva atbalstu, ir piemērots kļūdaini un ir pārkāpts EKL 87. panta 1. punkts — jo Komisija kļūdaini uzskatīja, ka pasākums E10 ir pretlikumīgs valsts atbalsts –, un ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips un nav piemērots EKL 296. pants.

Ar astoto atcelšanas pamatu attiecībā uz aizdevumiem un garantijām, kuras prasītājs saņēma attiecīgajā periodā no 1997. līdz 2001. gadam, prasītājs — papildus tam, uz ko šajā sakarā jau tika norādīts trešajā atcelšanas pamatā attiecībā uz prasītāja spējas saņemt kredītu kļūdainu izvērtējumu, — apgalvo, ka: a) tirgus ekonomikas apstākļos kļūdaini ir piemērots privātā investora kritērijs; b) kļūdaini ir piemērots EKL 87. panta 2. punkts, Regulas (EK) Nr. 1540/1998 (1) 3. pants un Direktīvas 90/684/EEK (2) 4. pants; c) ir pārkāpts samērīguma princips un pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz ENAE spēju saņemt kredītu pēc tam, kad 2002. gadā to pilnībā privatizēja; attiecībā uz atgūstamās summas saistībā ar izskatāmajiem pasākumiem aprēķinu, jo apstrīdētajā lēmumā nav samazināta šajā sakarā piemērojamā procentu likme; un d) ir pieļauta kļūda faktos attiecībā uz aizdevumiem un garantijām, kuras BESV piešķīra prasītājam, jo apstrīdētajā lēmumā nav ņemts vērā, ka pēc BESV privatizācijas pasākumos, kas šeit tiek izskatīti, nav iekļauti valsta atbalsta elementi.

Ar devīto atcelšanas pamatu attiecībā uz prettiesisku ENAE nemilitārās darbības finansēšanu no militārajai darbībai paredzētā finansējuma, prasītājs apgalvo, ka: a) ir pārkāpts EKL 296. un 298. pants un 88. panta 1. punkts; b) kļūdaini ir piemērots privātā investora kritērijs attiecībā uz militāra rakstura līgumiem; un c) nav pietiekoši pamatots un kļūdaini noteikts atgūstamo summu apmērs.

(1) Padomes 1998. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1540/98 par atbalstu kuģu būvei (OV, L 202, 1. lpp.).

(2) Padomes 1990. gada 21. decembra Direktīva 90/684/EEK par atbalstu kuģu būvei (OV, L 380, 27. lpp.).

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/30

Prasība, kas celta 2008. gada 15. septembrī — Freistaat Sachsen un Land Sachsen-Anhalt/Komisija

(Lieta T-396/08)

(2008/C 327/56)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Freistaat Sachsen un Land Sachsen-Anhalt (pārstāvji — T. Müller-Ibold un T. Graf, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt 1. panta 1. punktu Komisijas 2008. gada 2. jūlija Lēmumā (C(2008) 3178, galīgā redakcija) valsts atbalsta lietā C 18/2007 un

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība atcelt tiesību aktu attiecas uz Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 2. jūlija Lēmumu C(2008) 3178, galīgā redakcija, valsts atbalsta lietā C 18/2007 tiktāl, ciktāl lielākā daļā tajā minētais mācību atbalsts, ko Saksijas brīvvalsts un Saksijas-Anhaltes federālā zeme vēlējās piešķirt DHL ekspressūtījumu uzņēmumam, ir atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu.

Saksijas brīvvalsts un Saksijas-Anhaltes federālā zeme izvirza šādus prasības pamatus:

Pirmkārt, prasītājas pārmet, ka Komisija ir atteikusies apstiprināt lielāko daļu pieteiktā atbalsta, jo mācību atbalsts neesot “nepieciešams” attiecīgo mācību pasākumu īstenošanai. Ieviešot vispārēju atsevišķa gadījuma pārbaudi par nepieciešamību kā pieteiktā atbalsta atļaujas nosacījumu, Komisija neesot ievērojusi Regulas (EK) Nr. 68/2001 (1) saistošo iedarbību un pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. Regulā noteiktie pārbaudes kritēriji esot saistoši arī atbalstam, kas pārsniedz atbrīvojuma robežvērtību.

Otrkārt, Komisijas pieņēmums, saskaņā ar kuru pieteiktā mācību atbalsta atļauja ir atkarīga no tā nepieciešamības, ir juridiski kļūdains arī tādēļ, ka tajā nepamatoti tiek ignorēta ar pieteikto atbalstu uzturēto mācību pasākumu pozitīvā ietekme uz tirgus apstākļiem. Šādi tirgus apstākļi bija pietiekami, lai pamatotu pieteiktā atbalsta saderību ar kopējo tirgu.

Treškārt, Komisija nepamatoti esot izdarījusi secinājumu, ka vietas izvēlei neesot vajadzīgās atbalsta stimulējošās iedarbības. Mācību atbalsts ir tiešām vajadzīgs, jo tas DHL ir ietekmējis Leipcigas-Halles izvēlē un DHL citādi tur nebūtu veicis mācību pasākumus. Turklāt Komisijas apgalvojums, ka līdzīgi mācību izdevumi būtu radušies arī citās alternatīvās vietās, esot neatbilstošs.

Ceturtkārt, Komisija, pārbaudot nepieciešamību, esot pamatojusies uz neatbilstošiem kritērijiem. Komisija it īpaši esot pamatojusies uz subjektīviem kritērijiem, kam nav sakara ar objektīvu nepieciešamību. Bez tam Komisija savā pārbaudē esot pamatojusies uz tiesību aktu normām par mācību pasākumiem, kas dalībvalstis ar likumiski reglamentētu mācību saturu nostāda būtiski neizdevīgākā situācijā.

Piektkārt, apstrīdētajā lēmumā neesot norādīts pietiekams pamatojums.

(1) Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 68/2001 par EK līguma 87. un 88. punkta piemērošanu mācību atbalstam (OV 2001, L 10, 20. lpp.; grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 363/2004, OV 2004, L 63, 20. lpp., un Regulu (EK) Nr. 1976/2006, OV 2006, L 368, 85. lpp.).

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/31

Prasība, kas celta 2008. gada 22. septembrī — MIP Metro/ITSB — CBT Comunicación Multimedia (“Metromeet”)

(Lieta T-407/08)

(2008/C 327/57)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG, Diseldorfa (Vācija) (pārstāvji — J.-C. Plate un R. Kaase, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: CBT Comunicación Multimedia, SL, Getxo (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 12. jūnija lēmumu lietā R 387/2007-1 tādēļ, ka tas neatbilst Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, un noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 3740529, “Metromeet”;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar iebildumu procesu un apelāciju ITSB.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: CBT Comunicación Multimedia, SL

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “Metromeet” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 35. un 41. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 3740529

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts grafiska preču zīme “METRO” un valsts vārdiska preču zīme “meeting metro” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 35. un 41. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu un noraidīt iebildumus

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo pastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/31

Prasība, kas celta 2008. gada 30. septembrī — Sacem/Komisija

(Lieta T-422/08)

(2008/C 327/58)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société des auteurs, compositeurs et éditeurs de musique (Sacem), Neuilly-sur-Seine (Francija) (pārstāvis — H. Calvet, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu lietā COMP/C2/38.698 — CISAC tiktāl, ciktāl (i) [lēmuma] 1. pantā tā vaino prasītāju EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumā, savos savstarpējās pārstāvības līgumos izmantojot CISAC tipveida līguma 11. punkta II daļā ietverto noteikumu par piederību vai šo piederības ierobežojumu piemērojot de facto, un (ii) tā rezultātā 4. panta 1. punktā uzliek pienākumu nekavējoties izbeigt šo pārkāpumu, ja vien tā to jau nav izdarījusi, un darīt Komisijai zināmus visus šajā nolūkā veiktos pasākumus;

—

atcelt Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu lietā COMP/C2/38.698 — CISAC tiktāl, ciktāl (i) [lēmuma] 3. pantā tā vaino prasītāju EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumā, nosakot teritoriālos ierobežojumus savstarpējās pārstāvības līgumos tādējādi, ka licence ir derīga tikai katras autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas valsts teritorijā, un (ii) tā rezultātā 4. panta 2. punktā tai uzliek pienākumu simts divdesmit dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas izbeigt šo pārkāpumu un tikpat ilgā termiņā darīt Komisijai zināmus visus šajā nolūkā veiktos pasākumus;

—	atcelt Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu lietā COMP/C2/38.698 — CISAC tiktāl, ciktāl prasītājai tiek uzlikts pienākums turpmāk atturēties no lēmuma 1. un 3. pantā aprakstītajām darbībām un rīcības, kā arī no jebkurām tām mērķa un seku ziņā identiskām vai līdzīgām darbībām un rīcības;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu C(2008) 3435 galīgā red. procedūrā saskaņā ar EKL 81. pantu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. pantu (lieta COMP/C2/38.698 — CISAC) par aizliegtu vienošanos saistībā ar kārtību, kādā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārvalda muzikālo darbu publiskā izpildījuma tiesības, kā arī piešķir atbilstošās licences, kas izpaužas kā Starptautiskās Autoru un komponistu sabiedrību konfederācijas [Confédération internationale des sociétés d'auteurs et compositeurs] tipveida līgumā (“CISAC tipveida līgums”) noteikto vai praksē piemēroto piederības ierobežojumu izmantošana savstarpējās pārstāvības līgumos.

Savas prasības pamatošanai prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi tās tiesības uz aizstāvību un neesot izpildījusi būtiskas procesuālās prasības:

—	apstrīdētajā lēmumā prasītāju vainojot dalībā apgalvotās saskaņotās darbībās, lai gan prasītājai nosūtītais paziņojums par iebildumiem tika balstīts uz tīkla iedarbības teoriju; tādējādi prasītājai nebija dota iespēja aizstāvēties jautājumā par savu dalību apgalvotajās saskaņotajās darbībās;

—

nepamatojot iebildumus, kas izvirzīti pret prasītāju jautājumā par piederības ierobežojumiem, kas esot bijuši Eiropas autoru sabiedrību noslēgtajos savstarpējās pārstāvības līgumos vai kurus tās piemērojušas de facto, jo prasītāja bija apliecinājusi, ka tā bija minētos noteikumus atcēlusi un tos nepiemēroja;

—	neprecizējot darbību, uz kuru attiecas apstrīdētais lēmums par pārkāpumu saistībā ar apgalvotajām saskaņotajām darbībām, un tādējādi sava rīkojuma piemērošanas apjomu.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu:

—	prasītāju vainojot pārkāpumā saistībā ar noteikumu par piederību, lai gan prasītāja bija apliecinājusi, ka tā bija minētos noteikumus atcēlusi un tos nepiemēroja;

—	izdarot acīmredzamu kļūdu vērtējumā jautājumā par satelīta apraidi, jo katra autoru sabiedrība ir pilnvarota piešķirt satelīta raidorganizācijām vairākas teritorijas aptverošu atļauju attiecībā uz visu izmantotā satelīta pārklājumu, kas izmantots to programmu raidīšanai;

—	pamatojoties uz neprecīzu tirgus definīciju;

—	vainojot prasītāju dalībā apgalvotās saskaņotās darbībās, to nepierādot;

—	secinot, ka pastāv saskaņota darbība, lai gan apgalvotā autoru sabiedrību saskaņotā rīcība neesot varējusi ierobežot konkurenci;

—

autoru sabiedrībām aizliedzot apgalvotajām saskaņotajām darbībām, kuru rezultātā radīti savstarpējās pārstāvības līgumos ietvertie teritoriālie ierobežojumi, “mērķa un seku ziņā identisk[as] vai līdzīg[as] darbības un rīcību”, vienlaikus apstiprinot, ka ikviena sabiedrība var divpusējās attiecībās brīvi noteikt noslēgto savstarpējās pārstāvības nolīgumu apjomu, jo ar šīm pretrunām tiek apdraudēta tiesiskā drošība.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/32

Prasība, kas celta 2008. gada 30. septembrī — KODA/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-425/08)

(2008/C 327/59)

Tiesvedības valoda — dāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: KODA (Kopenhāgena, Dānija) (pārstāvji — K. Dyekjær un J. Borum, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu C(2008) 3435 galīgajā redakcijā (lieta Nr. COMP/C2/38.698 — CISAC) un visus tā elementus;

—	pakārtoti, Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu C(2008) 3435 galīgajā redakcijā (lieta Nr. COMP/C2/38.698 — CISAC) atcelt tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	atcelt Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmuma C(2008) 3435 galīgajā redakcijā (lieta Nr. COMP/C2/38.698 — CISAC) 3. pantu un 4. panta 3. un 4. punktu;

—	pakārtoti, Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmuma C(2008) 3435 galīgajā redakcijā (lieta Nr. COMP/C2/38.698 — CISAC) 3. pantu un 4. panta 3. un 4. punktu atcelt tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	pakārtoti, Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmuma C(2008) 3435 galīgajā redakcijā (lieta Nr. COMP/C2/38.698 — CISAC) 3. pantu un 4. panta 3. un 4. punktu atcelt tiktāl, ciktāl tas attiecas uz pārraidi pa kabeli;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu C(2008) 3435 galīgajā redakcijā (lieta Nr. COMP/C2/38.698 — CISAC), ar kuru ticis konstatēts, ka, savos savstarpējas pārstāvniecības līgumos izmantojot vai faktiski piemērojot dalības ierobežojumus (1. pants), savos savstarpējas pārstāvniecības līgumos piešķirot ekskluzīvās tiesības (2. pants) un, līdz ar citām kolektīvās pārvaldības sabiedrībām, koordinējot teritoriālo sadalījumu tādā veidā, lai licenču, kas attiecas uz publiskā izpildījuma tiesībām, pārraidot pa internetu, satelītu un kabeli, apjomu ierobežotu ar katras no tām valsts teritoriju (3. pants), prasītājs ir pārkāpis EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu.

Lai pamatotu savu prasību, prasītājs norāda, ka:

—	apstrīdētajam lēmumam ir formas trūkums, jo attiecība uz būtisku jautājumu tas acīmredzami atšķiras no paziņojuma par iebildumiem;

—

apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo, pirmkārt, nav pierādīts, ka prasītāja veiktā teritoriālo ierobežojumu iekļaušana savstarpējas pārstāvniecības līgumos attiecībā uz pārraidi pa internetu, satelītu un kabeli izriet no saskaņotām darbībām ar citu EEZ līguma dalībvalstu kolektīvās pārvaldes sabiedrībām un, otrkārt, šie teritoriālie ierobežojumi neierobežo konkurenci.

Pakārtoti, prasītājs secina, ka attiecībā uz licencēm, kas dod tiesības pārraidīt pa kabeli, pārkāpums nav pierādīts.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/33

Prasība, kas celta 2008. gada 1. oktobrī — AKM/Komisija

(Lieta T-432/08)

(2008/C 327/60)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Staatlich genehmigte Gesellschaft der Autoren, Komponisten und Musikverleger reg. Gen. mbH (AKM) (Vīne, Austrija) (pārstāvji — H. Wollmann un F. Urlesberger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atbilstoši EKL 231. panta 1. punktam atcelt Komisijas lēmumu attiecībā uz AKM;

—	atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir par Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu C(2008) 3435 galīgajā redakcijā, kas ir pieņemts lietā COMP/C2/38.698 — CISAC, kurā Komisija par neatbilstošu EKL 81. pantam un EEZ līguma 53. pantam atzina saskaņotas darbības attiecībā uz mūzikas autoru tiesību savstarpēju piešķiršanu, ko veic Starptautiskajai Autoru un komponistu sabiedrību konfederācijai (starptautiskā pārvaldības sabiedrību jumta organizācija “CISAC”) piederošās pārvaldības sabiedrības.

Prasītāja vēlas lēmumu atcelt tiktāl, ciktāl Komisija tajā ir konstatējusi, ka, piemērojot CISAC tipveida līguma 11. panta 2. punktā paredzētos dalības AKM savstarpējas pārstāvniecības līgumos ierobežojumus, vai attiecīgi piemērojot faktiskos dalības ierobežojumus, kā arī koordinējot licenču teritoriālos ierobežojumus, AKM ir pārkāpusi EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu, un uzlikusi AKM pienākumu šo pārkāpumu pārtraukt.

Prasītāja savu prasību pamato ar šādiem pamatiem:

vispirms prasītāja norāda, ka attiecībā uz dalības ierobežojumu piemērošanu, ko veic AKM, Komisija ir kļūdaini konstatējusi lietas apstākļus. Komisija nav norādījusi nekādus pierādījumus, ar ko šāda ierobežojuma faktiskā piemērošana no AKM puses būtu pierādīta. Tieši pretēji, Komisija atstājusi bez ievērības pierādījumus tam, ka AKM īsteno “atvērtās dalības” politiku. Turklāt Komisija nav ievērojusi, ka agrāk spēkā esošās dalības klauzulas AKM savstarpējas pārstāvniecības līgumos vismaz klusējot tika atceltas un AKM noslēdzamo savstarpējas pārstāvniecības līgumu saturā tās vairs neietilpst.

Turpmāk, Komisijas lēmuma 3. pants, kurā Komisija AKM pārmet, ka, “koordinējot teritoriālos ierobežojumus, ar kuriem licences darbības joma tiek ierobežota ar attiecīgo pārvaldes sabiedrības valsts teritoriju, tā ir pārkāpusi EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu”, ir pretrunā lēmuma pamatojumam. Proti, lēmuma rezolutīvajā daļā nav norobežotas attiecīgās pārraides formas (satelīts, internets un kabelis), ko Komisija ir analizējusi savos apsvērumos.

Turklāt AKM savstarpējas pārstāvniecības līgumos pastāvošie licenču teritoriālie ierobežojumi nav saskaņoto darbību rezultāts. Lai pierādītu rīcības apzinātas saskaņošanas esamību, Komisija pamatā balstījusies tikai uz to, ka Eiropas pārvaldes sabiedrību savstarpējas pārstāvniecības līgumi faktiski atbilst vienotai sistēmai. Tomēr šī paralēlā rīcība ir izskaidrojama vienkārši ar vēsturiski tradicionālo tirgus struktūru un pārvaldes sabiedrību darbības likumiskiem pamata nosacījumiem.

Bez tam, Komisijas lēmums ir pretrunā precizitātes principam, jo no lēmuma 4. panta 2. punkta skaidri neizriet, kas ir domāts ar prasību “pārbaudīt” zināmus līgumu noteikumus.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/34

Prasība, kas celta 2008. gada 30. septembrī — Agapiou Joséphidès/Komisija un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra

(Lieta T-439/08)

(2008/C 327/61)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Kalliope Agapiou Joséphidès, Nikosija (Kipra) (pārstāvis — C. Joséphidès, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (turpmāk tekstā — “Aģentūra”) 2008. gada 1. augusta lēmumu, ar kuru Aģentūra, kas darbojas Komisijas uzraudzībā, ir atteikusi prasītājai piekļuvi, ko viņa lūgusi savā 2008. gada 3. marta vēstulē, dažiem dokumentiem, kuri iekļauti lietā Nr. 07/0122 un kuri attiecas uz atļauju Kipras Universitātei izveidot Žana Monē izcilības centru [Centre d'Excellence Jean Monnet];

—	atcelt Komisijas 2008. gada 8. augusta Lēmumu C(2007)3749, kas attiecas uz individuālu lēmumu par subsīdiju piešķiršanu atbilstoši Mūžizglītības programmas apakšprogrammai Jean Monnet;

—	piespriest Aģentūrai un Komisijai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz atcelt, pirmkārt, Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2008. gada 1. augusta lēmumu, ar kuru viņai ir atteikta piekļuve dažiem dokumentiem, kas attiecas uz atļauju Kipras Universitātei izveidot Žana Monē izcilības centru, un, otrkārt, Komisijas 2008. gada 8. augusta Lēmumu C(2007)3749, kas attiecas uz individuālu lēmumu par subsīdiju piešķiršanu atbilstoši Mūžizglītības programmas apakšprogrammai Jean Monnet, tiktāl, ciktāl tajā ir ieteikts Kipras Universitātei piešķirt subsīdiju, lai izveidotu Žana Monē izcilības centru.

Sava lūguma atcelt Aģentūras 2008. gada 1. augusta lēmumu pamatojumam viņa norāda, ka Aģentūra ir pārkāpusi viņas personiskās tiesības, kas izriet no pārskatāmības principa, kurš ir iekļauts LES 1. panta otrajā daļā un 6. pantā, EKL 255. pantā un ES Pamattiesību hartā, piekļūt dažiem dokumentiem, jo viņas vārdu bez viņas piekrišanas ir izmantojušas trešās personas (Kipras Universitāte) kandidatūras administratīvās lietas materiālos, lai no tā gūtu labumu. Viņa apgalvo, ka šajos apstākļos viņai ir tiesības pārbaudīt precīzu saturu un/vai personīga rakstura datu pareizību, kā arī to izmantošanas mērķi un kontekstu.

Turklāt viņa apgalvo, ka Aģentūras direktors nav kompetents lemt par viņas atkārtoto pieteikumu piekļūt dokumentiem un ka viņa 2008. gada 1. augusta lēmums ir ticis pieņemts, pārkāpjot Regulu Nr. 1049/2001 (1), kā arī Komisijas iekšējo reglamentu.

Tomēr, tā kā Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka Aģentūras direktors bija kompetents pieņemt apstrīdēto lēmumu, prasītāja norāda, ka tas tika pieņemts, pārkāpjot vairākas Regulas Nr. 1049/2001 normas, it īpaši tās 7.1., 8.1. un 15.1. pantu. Prasītāja uzskata, ka Aģentūra arī nepareizi ir interpretējusi vairākas citas tās pašas regulas normas, it īpaši tās 4.4. un 4.5. pantu, 4.1. panta b) punktu un 4.2. pantu un neprecīzi piemērojusi pārskatāmības principu un prioritāru sabiedrības interešu jēdzienu. Prasītāja norāda arī pamatu, kas ir balstīts uz nepieciešamā pamatojuma nenorādīšanu apstrīdētajā lēmumā.

Savas prasības atcelt Komisijas 2008. gada 8. augusta Lēmumu C(2007)3749 pamatojumam prasītāja norāda, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, nepārbaudot, vai pastāv prasītājas piekrišana tam, ka viņas personīga rakstura dati tiek izmantoti kandidatūras pieteikumā, ko Komisijai iesniegusi Kipras Universitāte. Prasītāja uzskata, ka Komisijai bija jākonstatē būtisks pārkāpums iesniegtajā projektā un jāatsauc savs lēmums vai jāveic citi vajadzīgie pasākumi.

Prasītāja arī apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, analizējot kandidatūras atbilstības kritērijus, ko ir iesniegusi Kipras Universitāte.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/34

Prasība, kas celta 2008. gada 1. oktobrī — 1-2-3.TV/ITSB — Zweites Deutsches Fernsehen und Televersal Film- und Fernseh-Produktion (“1-2-3.TV”)

(Lieta T-440/08)

(2008/C 327/62)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: 1-2-3.TV GmbH, Unterföhring (Vācija) (pārstāvji –V. von Bomhard, A. Renck, T. Dolde un E. Nicolás Gómez, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Citas procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieces: Zweites Deutsches Fernsehen, Mainz (Vācija) un Televersal Film- un Fernseh-Produktion GmbH, Hamburga (Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 30. jūnija lēmumu lietā R 1076/2007-1; un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “1-2-3.TV” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 38. un 41. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 3 763 133

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieces: Zweites Deutsches Fernsehen un Televersal Film- un Fernseh-Produktion GmbH

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts grafiska preču zīme “1, 2 ODER 3 ZDF-ORF-SFDRS” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 5., 9., 12., 14., 16., 18., 21., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 32., 35., 38., 41. un 42. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: daļēji apmierināt iebildumu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelāciju

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo nepastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja, tāpēc, ka preču zīmju radītais kopējais iespaids atšķiras.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/35

Prasība, kas celta 2008. gada 6. oktobrī — Freistaat Sachsen un Land Sachsen-Anhalt/Komisija

(Lieta T-443/08)

(2008/C 327/63)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Freistaat Sachsen un Land Sachsen-Anhalt (pārstāvis — U. Soltész, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

saskaņā ar EKL 231. panta 1. punktu atcelt Komisijas 2008. gada 23. jūlija lēmuma 1. pantu tiktāl, ciktāl Komisija tajā konstatē, ka

a)	Vācijas veiktie kapitāla ieguldījumu pasākumi, lai uzbūvētu jaunu dienvidu skrejceļu un tam piederošas lidostas iekārtas Leipcigas-Halles lidostā, ir valsts atbalsts EKL 87. panta 1. punkta nozīmē un

a)	šis “valsts atbalsts” ir 350 miljoni EUR;

—	saskaņā ar Tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktu piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas vēršas pret Komisijas 2008. gada 23. jūlija Lēmuma C(2008) 3512, galīgā redakcija (C 48/2006, ex N 227/2006) par Vācijas atbalsta pasākumiem DHL un Leipcigas-Halles lidostai 1. panta pirmajā daļā ietverto konstatējumu, ka Vācijas kapitāla ieguldījums Leipcigas-Halles lidostā ir valsts atbalsts lidostai un šo summu veido 350 miljoni EUR.

Prasītājas savas prasības pamatojumam izvirza šādus septiņus prasības pamatus:

Pirmkārt, prasītājas norāda, ka atbalsta noteikumi neesot piemērojami, jo lidosta tiktāl, ciktāl runa ir par reģionālas lidostas infrastruktūru, nav uzņēmums šo noteikumu izpratnē.

Otrkārt, Flughafen Leipzig-Halle GmbH ir valsts mērķsabiedrība (“single purpose vehicle”), kura ir izveidota atbilstoši privāttiesiskai organizācijas formai un kura tādēļ atzītu iemeslu dēļ neesot uzskatāma par atbalsta saņēmēju tiktāl, ciktāl valsts tai piešķir līdzekļus, kas ir vajadzīgi valsts uzticētu uzdevumu pildīšanai.

Treškārt, apstrīdētais lēmums esot iekšēji pretrunīgs, jo lēmumā Flughafen Leipzig-Halle GmbH tiek vienlaicīgi raksturota kā atbalsta saņēmēja un atbalsta sniedzēja.

Ceturtkārt, 2005. gadā publicēto vadlīniju (1) piemērošana faktiskiem apstākļiem, kas radušies pirms to publicēšanas, ir pretrunā atpakaļejoša spēka aizliegumam, tiesiskās drošības principam, tiesiskās paļāvības un vienlīdzīgas attieksmes principam. Prasītājas uzskata, ka vienīgi Komisijas 1994. gada vadlīnijas (2) bija piemērojamas.

Prasītājas turklāt piebilst, ka jaunās vadlīnijas esot pretrunā primārām Kopienu tiesībām, jo, tā kā reģionālo lidostu pārvaldītājam nav uzņēmuma pazīmju, tās ir saturiski neatbilstošas un iekšēji pretrunīgas. 2005. gada vadlīnijās valsts atbalsta tiesību piemērošana ir paredzēta arī attiecībā uz lidostu izveidošanu, lai gan šī darbība iepriekšējās 1994. gada vadlīnijās bija skaidri izslēgta no valsts atbalsta tiesību piemērošanas jomas. Ņemot vērā jauno un veco vadlīniju diametrāli pretējo saturu, un tā kā 1994. gada tiesiskais regulējums nav atcelts, nav skaidrs, kāds ir vēlamais tiesiskais vērtējums par lidostas infrastruktūras finansējumu.

Sestkārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, jo tā kapitāla ieguldījumu kvalifikācijai kā valsts atbalstu nav piemērojusi Regulas (EK) Nr. 659/1999 (3) normas par esošu atbalstu.

Septītkārt, 2005. gada vadlīnijās nav ievērota kompetences sadale starp dalībvalstīm un Komisiju, jo Komisija savu kompetenci attiecībā uz EK līgumā paredzēto ietvaru ir paplašinājusi, veicot plašāku EKL 87. panta 1. punktā paredzētā “uzņēmuma” kritērija interpretāciju, un ar šādu paplašinātu interpretāciju darbības, kuras jāizvērtē valsts iekšējām iestādēm, pakļāvusi Kopienu iestāžu kontrolei.

(1) Komisijas paziņojums — Kopienas vadlīnijas par lidostu finansēšanu un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām (OV 2005, C 312, 1. lpp.).

(2) Komisijas paziņojums — Komisijas vadlīnijas par to, kā piemērot EK Līguma 92. un 93. pantu, kā arī EEZ Līguma 61. pantu par valsts atbalstu aviācijas nozarē (OV 1994, C 350, 7. lpp.).

(3) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/36

Prasība, kas celta 2008. gada 2. oktobrī — S.L.V. Elektronik/ITSB — Jiménez Muñoz (“LINE”)

(Lieta T-449/08)

(2008/C 327/64)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: S.L.V. Elektronik GmbH (Übach-Palenberg, Vācija) (pārstāvis — C. König, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: Angel Jiménez Muñoz (Gelida, Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 18. jūlija lēmumu lietā R 759/2007-4 tiktāl, ciktāl ar to ir atteikta reģistrācijai pieteiktās preču zīmes Nr. 3 316 908 reģistrācija attiecībā uz “elektrotīklā ekspluatējamām gaismām, apgaismošanas aparātiem un iekārtām, gaismas tehniskās iekārtām skatuves efektiem, elektriskām lampām un iepriekš minēto preču detaļām”, un piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Pirmās instances tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja;

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “LINE” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 11. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 3 316 908;

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: Angel Jiménez Muñoz;

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts grafiskas un vārdiskas preču zīmes “Line” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 35., 37. un 38. klasē;

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt;

Apelāciju padomes lēmums: daļēji atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu;

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp pretstatītajām preču zīmē nav sajaukšanas iespējas. Turklāt Apelāciju padome nav pamatojusies uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi, bet — paraugu, kas nav ar to identisks.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/36

Prasība, kas celta 2008. gada 6. oktobrī — Mitteldeutsche Flughafen un Flughafen Leipzig-Halle/Komisija

(Lieta T-455/08)

(2008/C 327/65)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Mitteldeutsche Flughafen AG, Leipciga (Vācija), Flughafen Leipzig-Halle GmbH, Leipciga (Vācija) (pārstāvis — M. Núñez-Müller, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

saskaņā ar EKL 231. panta 1. punktu atcelt Komisijas 2008. gada 23. jūlija Lēmuma (C(2008) 3512, galīgā redakcija) 1. pantu tiktāl, ciktāl Komisija tajā konstatē, ka

a)	Vācijas veiktie kapitāla ieguldījumu pasākumi, lai uzbūvētu jaunu dienvidu skrejceļu un tam piederošas lidostas iekārtas Leipcigas-Halles lidostā, ir valsts atbalsts EKL 87. panta 1. punkta nozīmē un

b)	šis “valsts atbalsts” ir 350 miljoni EUR;

—	saskaņā ar Tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktu piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot prasītāju izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas savas prasības pamatojumam izvirza šādus astoņus prasības pamatus:

Pirmkārt, prasītājas norāda, ka atbalsta noteikumi neesot piemērojami, jo lidosta tiktāl, ciktāl runa ir par reģionālas lidostas infrastruktūru, nav uzņēmums šo noteikumu izpratnē.

Treškārt, apstrīdētais lēmums esot iekšēji pretrunīgs, jo lēmumā Flughafen Leipzig-Halle GmbH tiek vienlaicīgi raksturota kā atbalsta saņēmēja un atbalsta sniedzēja.

Visbeidzot, apstrīdētais lēmums esot iekšēji pretrunīgs un pārkāpjot EKL 253. pantā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu.

(1) Komisijas paziņojums —Kopienas vadlīnijas par lidostu finansēšanu un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām (OV 2005, C 312, 1. lpp.).

(2) Komisijas paziņojums — Komisijas vadlīnijas par to, kā piemērot EK Līguma 92. un 93. pantu, kā arī EEZ Līguma 61. pantu par valsts atbalstu aviācijas nozarē (OV 1994, C 350, 7. lpp.).

(3) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/37

Prasība, kas celta 2008. gada 6. oktobrī — EuroChem MCC/Padome

(Lieta T-459/08)

(2008/C 327/66)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: EuroChem Mineral un Chemical Company OAO (EuroChem MCC), Maskava (Krievija) (pārstāvji — P. Vander Schueren un B. Evtimov, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Padomes 2008. gada 8. jūlija Regulu (EK) Nr. 661/2008, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam pēc tam, kad veikta termiņa beigu pārskatīšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktam un daļēja starpposma pārskatīšana atbilstīgi minētās regulas 11. panta 3. punktam (1) tiktāl, ciktāl ar to prasītājiem, to meitas sabiedrībām un saistītajām sabiedrībām, kuras norādītas apstrīdētās regulas 23. punkta a) un c) apakšpunktā un 1.2. panta a) apakšpunktā un 2.2. panta a) apakšpunktā; ir noteikti antidempinga maksājumi;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību prasītāja izvirzīja divus pamatus tiesību akta atcelšanai. Otrais pamats ir sadalīts trīs iebildēs.

Pirmkārt, prasītāji apgalvo, ka Padome un Komisija ir pārkāpušas pamatregulas (2) 11. panta 3. punktu un/vai, atsakoties pēc savas iniciatīvas līdztekus termiņa beigu pārskatīšanai uzsākt starpposma pārskatīšanu attiecībā uz zaudējumiem un zaudējumu aprēķina vērtējumu, ir pārkāpušas būtisku procesuālu prasību, un līdz ar to ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, termiņa beigu pārskatīšanas ietvaros norādot uz jaunu zaudējumu rašanās iespēju.

Otrkārt, prasītāji uzskata, ka Padome un Komisija daļējā starpposma pārskatīšanā prasītājiem ir kļūdaini noteikušas normālo vērtību, kā rezultātā tā ir tikusi mākslīgi paaugstināta, un ir kļūdaini izdarījušas salīdzinājumu ar eksporta cenu, līdz ar to kļūdaini ir atklājušas dempingu, tādējādi pārkāpjot pamatregulas 1. un 2. pantu, kā arī pieļaujot acīmredzamas kļūdas vērtējumā un pārkāpjot Kopienu tiesību pamatprincipus.

Prasītāji īpaši apgalvo, ka Padome un Komisija, neņemot vērā lielāko daļu prasītāju ražošanas izmaksu, uzskatot tās par neuzticamām, un/vai de facto piemērojot metodoloģiju, kura nav tirgus ekonomikas metodoloģija, lai noteiktu lielāko daļu no prasītāju normālās vērtības, ir pieļāvušas kļūdu tiesību piemērošanā un ir pārkāpušas pamatregulas 2. panta 3. un 5. punktu, kā arī to juridisko kontekstu, kas norādīts pamatregulas 1. un 2. pantā.

Komisija, nolemjot veikt gāzes cenu korekciju, ir pārkāpusi 2. panta 5. punkta otro teikumu un/vai pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, un nebija sniegusi pamatojumu, īstenojot gāzes cenu korekciju, pamatojoties uz Kopienas iekšējo gāzes cenu Vaidhausā [Waidhaus], Vācijā, un neveicot tālāku atskaitīšanu.

Visbeidzot, prasītāji apgalvo, ka Padome un Komisija ir pārkāpušas pamatregulas 2. panta 10. punktu un pieļāvušas acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā, atskaitot no prasītāju eksporta cenas ar pārdošanu pirmajam neatkarīgajam pircējam saistītās izmaksas, vispārējās un administratīvās izmaksas un komisijas maksu saistītajām sabiedrībām, kuras ir iekļautas prasītājas saimnieciskajā vienībā integrētajā pārdošanas departamentā.

(1) OV L 185, 1. lpp.

(2) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996 L 56, 1. lpp.).

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/38

Prasība, kas celta 2008. gada 13. oktobrī — Winzer Pharma/ITSB — Alcon (“OFTAL CUSI”)

(Lieta T-462/08)

(2008/C 327/67)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dr. Robert Winzer Pharma GmbH, Berlīne (Vācija) (pārstāvis — S. Schneller, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Alcon, Inc., Hünenberg (Šveice)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju padomes 2008. gada 17. jūlija lēmumu R 1471/2007-1 un ITSB Apelāciju padomes 2007. gada 16. jūlija lēmumu B 809 899;

—	noraidīt Kopienas precu zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 003679181 “Ophtal Cusi”;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Alcon Cusi. S.A. (vēlāk — Alcon, Inc.)

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “OFTAL CUSI” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: “Ophtal” (Nr. 489948) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: noraidīt iebildumu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo attiecīgo preču zīmju līdzības dēļ pastāv sajaukšanas iespēja.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11. 1. lpp.).

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/39

Prasība, kas celta 2008. gada 19. oktobrī — Imagion/ITSB (“DYNAMIC HD”)

(Lieta T-463/08)

(2008/C 327/68)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Imagion AG (Trierweiler, Vācija) (pārstāvis — H. Blatzheim, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 13. augusta lēmumu lietā R 488/2008-4 un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “DYNAMIC HD” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 38., 41., 42. un 45. klasē (Nr. 6 092 241)

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu daļēji noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati:

—	Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums, jo vārdiska preču zīme “DYNAMIC HD” nav nedz aprakstoša, nedz arī tai trūkst vajadzīgās atšķirtspējas;

—	Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir izmantošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja;

—	pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums;

—	vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/39

Prasība, kas celta 2008. gada 15. oktobrī — Čehijas Republika/Komisija

(Lieta T-465/08)

(2008/C 327/69)

Tiesvedības valoda — čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Čehijas Republika (pārstāvis — M. Smolek)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 7. augusta Lēmumu BUG/C3 D(2008) 10.5-3956 par Komisijas prasījumu un parādu ieskaitu;

—	piespriest Komisijai samaksāt Čehijas Republikai ieskaita ceļā atgūto summu EUR 9 354 130,93 apmērā un atbilstošos procentus par samaksas kavējumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 230. pantu celto prasību Čehijas Republika lūdz atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 7. augusta Lēmumu BUG/C3 D(2008) 10.5-3956 par Komisijas prasījumu un parādu ieskaitu. Apstrīdēto lēmumu Komisija pieņēma, pamatojoties uz Komisijas 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), redakcijā ar izdarītajiem grozījumiem 73. panta 1. punktu. Ar apstrīdēto lēmumu Komisija ieskaitīja savu prasījumu pret Čehijas Republiku par līdzekļu atmaksu no PHARE T9106, CS9203 un CZ9302 atjaunojamajiem fondiem EUR 9 354 130,93 apmērā. Komisijas prasījums tika ieskaitīts pret Čehijas Republikas prasījumu par diviem starpposma maksājumiem saistībā ar divām no struktūrfondiem finansētām darba programmām EUR 10 814 475,41 apmērā. Tādēļ Čehijas Republika lūdz atlīdzināt ieskaitītos maksājumus.

2.	Apstrīdētais lēmums neesot spēkā, jo, to pieņemot, Komisija esot pārkāpusi savas pilnvaras tādējādi, ka attiecīgais lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz nepareizu juridisko pamatu.

Pat ja tiktu atzīts, ka šajos apstākļos varēja tikt piemērota Regula Nr. 1605/2002, apstrīdētais lēmums neesot spēkā tāpēc, ka tas tika pieņemts, neievērojot nosacījumus, kas attiecībā uz ieskaitu paredzēti minētajā regulā jeb, precīzāk sakot, Komisijas Regulā Nr. 2342/2002 (2), ar kuru īsteno Regulu Nr. 1605/2002 un kurā paredzēta ieskaita kārtība.

4.	Visbeidzot, apstrīdētais lēmums neesot spēkā tāpēc, ka tajā nav norādīts pamatojums.

(1) OV L 248, 16.9.2002, 1. lpp.

(2) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/40

Prasība, kas celta 2008. gada 23. oktobrī — Komisija/Eurgit un Cirese

(Lieta T-470/08)

(2008/C 327/70)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Moretto, avvocato, A. M. Rouchaud-Joët, N. Bambara)

Atbildētāji: Associazione dei giuristi italiani per le Comunità europee — Eurgit, Roma (Itālija), Vania Cinese, Roma (Itālija)

Prasītājas prasījumi:

—	piespriest EURGIT un Vania Cirese solidāri samaksāt parāda pamatsummu EUR 7142 apmērā, kopā ar nokavējuma procentiem, kas piemērojami Beļģijā, sākot no 2002. gada 11. novembra līdz pilnīgai parāda samaksai;

—	piespriest EURGIT un Vania Cirese solidāri atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Kopienu Komisija šo prasību ceļ saskaņā ar EKL 238. pantu, lai panāktu, ka EURGIT un Cirese solidāri ir jāatmaksā summa EUR 7412 apmērā, kopā ar nokavējuma procentiem, kuru prasītāja izmaksāja EURGIT, lai tā īstenotu projektu Nr. 97/GR/098, kas tika finansēts praktizējošiem juristiem paredzētas veicināšanas un apmaiņas programmas GROTIUS ietvaros.

Komisija apgalvo, ka saskaņā ar “finanšu ieguldījuma saņēmēja apņemšanās” 7. daļu, gadījumos, kuros ar radušos izdevumu sarakstu nevar pamatot saņemto finansiālo ieguldījumu izmantošanu, saņēmējs apņemas pēc pieprasījuma atlīdzināt jau izmaksātās summas, kuras nevar pamatot.

Tā kā EURGIT noteiktajā periodā nav pamatojusi summu, kuras Komisija tai jau ir izmaksājusi, izmantošanu, nav nekādu šaubu, ka atbildētājs un jebkura persona, kas rīkojas tā vārdā vai tā labā, ir atbildīgs par jau izmaksāto summu atmaksāšanu.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/40

Prasība, kas celta 2008. gada 4. novembrī — Media-Saturn/ITSB (“BEST BUY”)

(Lieta T-476/08)

(2008/C 327/71)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Media-Saturn-Holding GmbH (Ingolstadt, Vācija) (pārstāvis –K. Lewinsky, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 28. augusta lēmumu apelācijas lietā R 591/2008-4, kā arī

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kā arī apelācijas procesā radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “Best Buy” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 14., 15., 16., 17., 20., 21., 22., 27., 28., 35., 37., 38., 40., 41. un 42. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 5 189 550);

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1), 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir vajadzīgā minimālā atšķirtspēja.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/43

Prasība, kas celta 2008. gada 17. oktobrī — Cerafogli/ECB

(Lieta F-84/08)

(2008/C 327/81)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Maria Concetta Cerafogli, Frankfurte (Vācija) (pārstāvji — L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Strīda priekšmets un apraksts

Piespriešana Eiropas Centrālajai bankai atlīdzināt prasītājai iespējami nodarītos zaudējumus diskriminācijas saistībā ar tās darbību arodbiedrībā dēļ

Prasītājas prasījumi:

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt zaudējumus, kas atbilst, pirmkārt, starpībai starp prasītājas saņemto algu un H pakāpes (“band”) 54. līmeņa algu no 2004. gada līdz 2007. gadam, kas ir 23 papildu līmeņi, un, otrkārt, ikgadēja bonusa EUR 3500 apmērā piešķiršanai par 2001., 2002. un 2003. gadu;

—	piespriest atbildētājai samaksāt EUR 157 000 vai, pakārtoti, EUR 45 000, lai kompensētu morālo kaitējumu;

—	ja nepieciešams, atcelt 2008. gada 25. jūnija lēmumu, ar kuru tika noraidīts lūgums veikt pirmstiesas pārbaudi, un 2008. gada 7. augusta lēmumu, ar kuru tika noraidīta sūdzība, ciktāl šie lēmumi ir saistīti ar šo prasību;

—	piespriest Eiropas Centrālajai bankai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/43

Prasība, kas celta 2008. gada 22. oktobrī — Voslamber/Komisija

(Lieta F-86/08)

(2008/C 327/82)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dietrich Voslamber, Fraiburga (Vācija) (pārstāvis — L. Thielen, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Komisijas 2008. gada 9. jūlija lēmuma, ar kuru tā noraidīja prasītāja pieteikumu uz primāro veselības apdrošināšanu viņa sievai, atcelšana

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Kopienu Komisijas ģenerāldirektorāta ADMIN.B 2008. gada 9. jūlija lēmumu attiecībā pret prasītāju;

—	atzīt prasītāja prasību, ka viņa gadījumā viņa sievai ir tiesības uz primāro veselības apdrošināšanu Kopējā veselības apdrošināšanas sistēmā (RCAM);

—	rezervēt prasītājam tiesības iesniegt plašāku prasības pamatojumu;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/43

Prasība, kas celta 2008. gada 20. oktobrī — Schuerings/Eiropas Apmācības fonds

(Lieta F-87/08)

(2008/C 327/83)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gisela Schuerings, Nica (Francija) (pārstāvis — N. Lhoëst, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Apmācības fonds

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt atbildētāja lēmuma par prasītājas atlaišanu, kā arī uzlikt Eiropas Apmācības fondam pienākumu atlīdzināt prasītājai nodarīto materiālo un morālo kaitējumu.

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Apmācības fonda pieņemto, pret prasītāju vērsto 2007. gada 23. oktobra lēmumu par atlaišanu;

—	atcelt daļā, kurā tas nepieciešams, Eiropas Apmācības fonda pieņemto 2008. gada 10. jūlija lēmumu, ar kuru noraidīta sūdzība, ko prasītāja iesniedza saskaņā ar Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 46. pantu un Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu;

—	piespriest Eiropas Apmācības fondam samaksāt EUR 125 000 kā materiālo zaudējumu atlīdzību;

—	piespriest Eiropas Apmācības fondam samaksāt EUR 50 000 kā morālā kaitējuma atlīdzību;

—	piespriest Eiropas Apmācības fondam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

20.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/44

Prasība, kas celta 2008. gada 20. oktobrī — Vandeuren/Eiropas Apmācības fonds

(Lieta F-88/08)

(2008/C 327/84)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Monique Vandeuren, Pino Torinese (Itālija) (pārstāvis — N. Lhoëst, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Apmācības fonds

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt atbildētāja lēmuma par prasītājas atlaišanu, kā arī uzlikt Eiropas Apmācības fondam pienākumu atlīdzināt prasītājai nodarīto materiālo un morālo kaitējumu.

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Apmācības fonda pieņemto, pret prasītāju vērsto 2007. gada 23. oktobra lēmumu par atlaišanu;

—	atcelt daļā, kurā tas nepieciešams, Eiropas Apmācības fonda pieņemto 2008. gada 10. jūlija lēmumu, ar kuru noraidīta sūdzība, ko prasītāja iesniedza saskaņā ar Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 46. pantu un Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu;

—	piespriest Eiropas Apmācības fondam samaksāt EUR 125 000 kā materiālo zaudējumu atlīdzību;

—	piespriest Eiropas Apmācības fondam samaksāt EUR 50 000 kā morālā kaitējuma atlīdzību;

—	piespriest Eiropas Apmācības fondam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 327

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	51. sējums 2008. gada 20. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Eiropas Kopienu Tiesa
2008/C 327/01	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV C 313, 6.12.2008.	1