16.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/1

PADOMES REZOLŪCIJA

(2008. gada 21. novembris)

par Eiropas daudzvalodības stratēģiju

(2008/C 320/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATSAUCOTIES UZ

Padomes 2002. gada 14. februāra rezolūciju par valodu daudzveidības un valodu mācīšanās veicināšanu (1), kurā uzsvērts, ka valodu zināšanas ir viena no pamatprasmēm, kas vajadzīgas katram iedzīvotājam, lai reāli iesaistītos Eiropas zinību sabiedrībā, un tādējādi atvieglo integrēšanos sabiedrībā un sekmē sociālo kohēziju;

2.	Barselonas Eiropadomes 2002. gada 15. un 16. marta secinājumiem, kuros ir pausts aicinājums rīkoties, lai uzlabotu pamatprasmes, konkrēti — jau no mazām dienām vispārēji mācīt divas svešvalodas (2);

3.	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1983/2006/EK (2006. gada 30. decembris) par Eiropas kultūru dialoga gadu (2008. gads) (3);

4.	Padomes 2006. gada 19. maija secinājumiem par Eiropas Valodu prasmes rādītāju (4), kuros atkārtoti apliecināts, ka svešvalodu prasmes gan palīdz veicināt tautu savstarpējo saprašanos, gan ir darbaspēka mobilitātes priekšnoteikums un tādējādi uzlabo Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju;

5.	Padomes 2008. gada 22. maija secinājumiem par darba plānu kultūras jomā no 2008. līdz 2010. gadam (5), kuros uzsvērts daudzvalodības kultūras aspekts un īpaši tās nozīme piekļuvē kultūrai un ieguldījums jaunradē;

6.	Padomes 2008. gada 22. maija secinājumiem par starpkultūru kompetencēm, kuros atzīta valodu mācīšanās un tulkošanas nozīme, lai apgūtu prasmes dažādu kultūru jomās;

7.	Padomes 2008. gada 22. maija secinājumiem par daudzvalodību, kuros cita starpā Komisiju aicina līdz 2008. gada beigām izstrādāt priekšlikumus plašai politikas sistēmai daudzvalodības jomā.

PAUŽOT GANDARĪJUMU PAR

—	Komisijas 2008. gada 18. septembra paziņojumu “Daudzvalodība — Eiropas priekšrocība un kopīga apņemšanās” (6);

ŅEMOT VĒRĀ

—	Komisijas 2008. gada 3. jūlija Zaļo grāmatu “Migrācija un mobilitāte — ES izglītības sistēmu problēmas un iespējas” (7),

kā arī paveikto daudzvalodībai veltītajā konferencē, kas notika Parīzē 2008. gada 26. septembrī.

UZSKATA, KA

—	valodu un kultūru daudzveidība ir raksturīga Eiropas identitātei; Eiropai tā ir gan kopīgs mantojums, gan bagātība, gan izaicinājums, gan priekšrocība;

—	daudzvalodība ir svarīgs vairāku nozaru temats, kas attiecas uz sociālo, kultūras, ekonomikas un tātad arī izglītības jomu;

—	mazāk lietotu Eiropas valodu veicināšana ir nozīmīgs ieguldījums daudzvalodībā;

—	vēl būtu jāveic liels darbs, lai veicinātu valodu apguvi un novērtētu valodu daudzveidības kultūras aspektus visos izglītības un apmācību līmeņos un arī, lai paaugstinātu informētību par dažādajām Eiropas valodām un to izplatību pasaulē;

—

daudzvalodība ir īpaši būtiska arī veicinot kultūru daudzveidību, inter alia plašsaziņas līdzekļu jomā un tiešsaistē pieejamo materiālu satura jomā, kā arī veicinot kultūru dialogu Eiropā un ar citiem pasaules reģioniem; īpašu ieguldījumu dod tulkošana, jo tā veido saikni starp valodām un kultūrām un dara plaši pieejamu daiļradi un idejas;

—	valodu daudzveidība Eiropā rada papildu vērtību ekonomikas un kultūras attiecību attīstībai starp Eiropas Savienību un pārējo pasauli;

—	daudzvalodība palīdz attīstīt jaunradi, radot iespējas citādai domāšanai, pasaules uztverei un iztēles izpausmei.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SAVĀS KOMPETENČU JOMĀS UN PILNĪBĀ IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

1. Veicināt daudzvalodību, lai stiprinātu sociālo kohēziju, kultūru dialogu un Eiropas veidošanu

a)	paaugstināt informētību par valodu daudzveidības un valodu apguves priekšrocībām starp visiem sabiedrības slāņiem un jo īpaši jauniešiem mācību sākumā gan vispārējā izglītībā, gan arodizglītībā;

b)	nodrošināt uzņemošās valsts valodas mācīšanu migrantiem, it īpaši jauniešiem, kā būtisku veiksmīgas integrācijas un nodarbinātības sastāvdaļu, vienlaicīgi cienot šo personu dzimtās valodas.

2. Stiprināt valodu apguvi mūžizglītībā

censties jauniešiem jau no mazām dienām un pēc vispārējās izglītības arodizglītībā un augstākajā izglītībā nodrošināt dažādu un kvalitatīvu valodu un kultūras izglītības iespēju piedāvājumu, dodot iespēju apgūt vismaz divas svešvalodas, kas ir nosacījums integrācijai uz zināšanām balstītā sabiedrībā;

b)	pielikt pūles, lai veicinātu valodu prasmju apguves un regulāras papildināšanas iespējas visiem standarta, neformālās un pašmācības ceļā;

c)	censties paplašināt to valodu klāstu, ko māca dažādos izglītības sistēmas līmeņos, tostarp atzītas valodas, kuras tik plaši nelieto, lai dotu skolēniem iespējas izvēlēties, balstoties uz tādiem apsvērumiem, kā personīgās intereses vai ģeogrāfiskais novietojums;

d)	iedrošināt apgūt un izplatīt Eiropas valodas, izmantojot inovatīvus rīkus, piemēram, tādus kā ciparu komunikāciju tehnoloģijas un tālmācība, kā arī tādas metodes, kas balstītas uz saistīto valodu savstarpēju saprašanu;

e)	veicināt skolēnu vērtēšanu ar atzītiem instrumentiem, piemēram, Eiropas Padomes Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu un Europass Valodu pasi un, attiecīgā gadījumā, ar Eiropas Valodu prasmes rādītāju;

īpašu uzmanību veltīt turpmākai valodu skolotāju izglītībai un citu mācību priekšmetu skolotāju valodu prasmju uzlabošanai, lai veicinātu to, ka priekšmetus, kas nav saistīti ar valodām, var mācīt svešvalodās (Mācību satura un integrētās valodu apguves pieeja — Content and Language Integrated Learning (CLIL));

g)	sekmēt valodu skolotāju mobilitāti un apmaiņu Eiropā, lai pēc iespējas lielāks skaits skolotāju būtu pavadījuši noteiktu laiku valstī, kurā runā tajā valodā, ko māca attiecīgais skolotājs;

izmantot programmu “Mūžizglītība” un attiecīgās valstu sistēmas, lai atbalstītu visu sabiedrības slāņu — īpaši jauniešu, kuri mācās, un pasniedzēju — mobilitāti, kas viņiem var palīdzēt uzlabot valodu zināšanas, kā arī ierosmes, piemēram, Eiropas valodu marķējumu, lai izstrādātu valodu apguves un didaktiskos līdzekļus.

3. Labāk sekmēt daudzvalodību kā priekšrocību attiecībā uz Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju un personu mobilitāti un nodarbinātību

a)	atbalstīt visdažādāko valodu pieejamību un apguvi, lai palīdzētu uzņēmumiem, it īpaši MVU, paplašināt piekļuvi pasaules tirgiem, jo īpaši — jauniem tirgiem.

b)	sekmēt valodu zināšanu nozīmes palielināšanu saistībā ar darbinieku karjeras attīstību, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos;

c)	vajadzības gadījumā izmantot Eiropas struktūrfondus, lai turpmākā arodizglītībā un pieaugušo izglītībā nodrošinātu ar darbu saistītus valodu kursus;

d)	novērtēt un izmantot to pilsoņu valodu prasmes, kuri savulaik ir imigrējuši, kā līdzekli kultūru dialoga un ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.

4. Veicināt valodu daudzveidību un kultūru dialogu, stiprinot atbalstu tulkošanai, lai sekmētu daiļrades apriti un ideju un zināšanu izplatību Eiropā un pasaulē:

Saistībā ar pašreizējo politiku un programmām:

labāk informēt sabiedrību, jo īpaši Eiropas speciālistus, par valstu un Eiropas palīdzības sistēmām literatūras, zinātnes vai tehnisko tekstu tulkošanai, tostarp tiešsaistē pieejamo kultūras un jaunrades materiālu tulkošanai, kā arī lai nodrošinātu teātra izrāžu virstitrus un audiovizuālo darbu un filmu subtitrus;

b)	koordinētu un palielinātu atbalstu, ko sniedz tulkošanas atbalsta pasākumiem no esošām Eiropas programmām;

c)	radīt iespējas […] apgūt tulkotāja profesiju un paaugstināt šādu studiju kvalitāti, kā arī papildināt informāciju par karjeru tulkošanas jomā un piedāvātām mācībām attiecīgām mērķa grupām (skolās, augstskolās, uzņēmumos, u.c.);

d)	atbalstīt tādu tīklu izveidi, kas satur daudzvalodu terminu datu bāzes, lai atvieglotu tulkotāju un tulku darbu;

mudināt valodas tehnoloģiju attīstību, īpaši rakstiskās un mutiskās tulkošanas jomā, no vienas puses — veicinot sadarbību starp Komisiju, dalībvalstīm, vietējām pašvaldībām, pētniecības iestādēm un uzņēmējiem, un, no otras puses — nodrošinot konverģenci starp pētniecības programmām, piemērošanas jomu apzināšanu un tehnoloģiju ieviešanu visās Eiropas Savienības valodās.

B.	Sākt diskusiju par to, cik svarīgi un iespējami būtu ar laiku izstrādāt konkrētu tulkošanas atbalsta programmu, kas atbilstu attiecīgiem kultūras, tehnoloģijas un profesionālā darba aspektiem.

5. Izplatīt Eiropas Savienības valodas pasaulē

a)	stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un to kultūras iestādēm vai citām pārstāvības institūcijām trešās valstīs, kā arī veicināt valodu partnerattiecības un kultūru dialogu ar trešām valstīm;

b)	optimāli izmantot Eiropas valodu potenciālu, lai pilnveidotu kultūras un ekonomikas dialogu ar pārējām pasaules valstīm un lai palielinātu Eiropas Savienības nozīmi starptautiskajā līmenī;

c)	uzlabot sadarbību ar valsts un starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi un UNESCO, kas strādā valodu apguves un valodu un kultūras daudzveidības jomā.

AICINA KOMISIJU

1.	atbalstīt dalībvalstu centienus sasniegt minētajā rezolūcijā noteiktos mērķus, izmantojot visu potenciālu, ko sniedz Eiropas sadarbība izglītības, kultūras un citās būtiskās politikas jomās;

saistībā ar jauno plašo politikas sistēmu daudzvalodības jomā un savu kompetenču robežās pieņemt pasākumus, kas būtu vērsti uz to, lai pienācīgi ņemtu vērā iedzīvotāju un iestāžu valodu vajadzības, pievēršot īpašu uzmanību:

—	Eiropas iestāžu un sabiedrības attiecībām,

—	Eiropas iestāžu un valsts iestāžu attiecībām, un īpaši apņemtos sniegt informāciju visās oficiālajās valodās un sekmētu daudzvalodību Komisijas tīmekļa vietnēs;

3.	sadarbībā ar dalībvalstīm un sevišķu uzmanību pievēršot paraugprakses piemēriem līdz 2011. gada vidum sniegt ziņojumu par šīs rezolūcijas īstenošanu;

4.	periodiski pārskatīt stāvokli valodu prasmju jomā Eiropā, īpaši pamatojoties uz dalībvalstu veiktiem pētījumiem, Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu un ja vajadzīgs Eiropas Valodu prasmes rādītāju.

(1) OV C 50, 23.2.2002.

(2) SN 100/02, 44. punkts, 19. lpp.

(3) OV L 412, 30.12.2006., 44. lpp.

(4) OV C 172, 25.7.2006., 1. lpp.

(5) OV C 143, 10.6.2008.

(6) 13253/08 + ADD 1 + ADD 2 + ADD 3

(7) 11631/08 + ADD 1 (COM(2008) 423 galīgā redakcija).

16.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/6

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2008. gada 21. novembra secinājumi par jauniešu mobilitāti

(2008/C 320/03)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

TĀ KĀ —

Lisabonā 2000. martā un Barselonā 2002. martā notikušajās sanāksmēs Eiropadome vienojās nospraust stratēģisku mērķi, ka Eiropas Savienībai līdz 2010. gadam jākļūst par konkurētspējīgāko un dinamiskāko, uz zinībām balstītu ekonomiku un sabiedrību, ka līdz 2010. gadam Eiropas Savienības izglītības un mācību sistēmām ir jākļūst par pasaules mēroga kvalitātes standartu, un ir jāizveido Eiropas Pētniecības un jauninājumu telpa.

2.	Briselē 2008. gada martā notikušajā sanāksmē Eiropadome vienojās par mērķi likvidēt šķēršļus brīvai zināšanu apritei, izveidojot “piekto brīvību”, kas, inter alia, nozīmētu lielāku pārrobežu mobilitāti pētniekiem, kā arī studentiem, zinātniekiem un augstskolu mācībspēkiem.

Visos Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumos, ar ko izglītības un mūžizglītības jomā 2007.–2013. gadam ir izveidotas rīcības programmas, ir paredzēts veicināt mobilitāti; turklāt tas pats mērķis ir nosprausts pētniecības un uzņēmējdarbības politikas, kā arī struktūrfondu jomā izstrādātās Eiropas programmās un pasākumos.

Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumā par Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartu (European Quality Charter for Mobility — 2006) ir ierosināti galvenie principi, kā nodrošināt pēc iespējas labākus apstākļus, lai sagatavotu, palīdzētu īstenot un izvērtētu kādā citā dalībvalstī pavadītu jauniešu mobilitātes laiku.

Boloņas procesā, kas attiecas uz augstāko izglītību, un Kopenhāgenas procesā, kas attiecas uz arodizglītību un arodmācībām, ir paredzēts izveidot Eiropas telpu, kurā studentiem un pasniedzējiem būtu dota lielāka mobilitāte, lielāka pārskatāmība, kvalifikāciju un studiju un mācību laiku atzīšanā, kā arī labāka iestāžu sadarbība.

Ar dažādiem Eiropas instrumentiem, gan tādiem, kas jau darbojas (EQF, ECTS, un Europass), gan tādiem, ko tikai paredzēts ieviest (ECVET), ir iecerēts atvieglināt Eiropas pilsoņiem viņu kvalifikāciju un prasmju labāku atzīšanu un veicināšanu, kā arī informēt viņus par mācību iespējām visā Eiropā (PLOTEUS un “Study in Europe” portāls) (1).

7.	Padomes 2008. gada maijā pieņemtos secinājumos par kultūru kompetencēm ir uzsvērta mobilitātes nozīme, lai iegūtu tādas kompetences.

8.	Padomes 2008. gada 20. novembra ieteikumi jautājumā par brīvprātīga darba veicēju jauniešu mobilitāti visā Eiropas Savienībā uzmanība ir pievērsti jautājumiem, kas konkrēti attiecas uz brīvprātīgu darba veicēju jauniešu mobilitāti.

PAUŽ GANDARĪJUMU par mobilitātes jautājumiem veltītā augsta līmeņa ekspertu foruma pārskata ziņojumu, ko 2008. gada jūnijā (2) ir publicējusi Eiropas Komisija, atsaucoties uz Padomes lūgumu atbalstīt un vērst plašumā mobilitāti, neaprobežojoties tikai ar studentiem un ļaut izmantot šo priekšrocību arī citiem jauniešiem, kā arī par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2008. gada 29. maija pārskata ziņojumu “Daži praktiski pasākumi, kā veicināt jauniešu mobilitāti Eiropā”;

APZINĀS, ka —

Eiropas jauniešu mobilitāte, kam pamatā ir visiem Eiropas pilsoņiem garantētās pārvietošanās brīvības princips, kas ir būtisks Eiropas mērogā sadarbojoties gan oficiālas izglītības, gan pašmācības vai neoficiālas izglītības un mācību jomā un ir ārkārtīgi nozīmīgs aspekts zinību Eiropā ir svarīgs līdzeklis, lai

—	veidotu apziņu par piederību Eiropai;

—	veicinātu sociālu un profesionālu integrāciju;

—	nodrošinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju globalizētā vidē;

ATZĪST, ka —

kaut arī Erasmus programma ir ritējusi veiksmīgi, tomēr jauniešu mobilitāte joprojām ir visnotaļ reti sastopama, arī studentu vidū, jo tikai maza daļa no viņiem dodas uz citu dalībvalsti studēt vai attīstīt prasmes kādā uzņēmumā. Tā vēl joprojām nav stabila, un mainās atkarībā no mācību tipa un nozares, mācību priekšmeta, valsts un sociālā fona, un tas konkrēti rada informācijas trūkumu, problēmas līdzekļu piešķiršanā un nepietiekamu citās valstīs apmeklētu mācību laiku atzīšanu. Par mobilitāti vēl arvien nav pietiekami plašas informācijas, jo ārpus Kopienas programmām nav pieejama kvalitatīva informācija un drošticama un salīdzināma statistika.

UZSVER ŠOS PRINCIPUS —

1.	jauniešu mobilitāte attiecas uz visiem Eiropas jauniešiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir skolēni, studenti, mācekļi, brīvprātīgie, skolotāji, jauni pētnieki, pasniedzēji, cilvēki, kas strādā ar jauniešiem, uzņēmēji vai darba tirgus dalībnieki.

Mobilitāte galvenokārt ir jāsaprot kā fiziska mobilitāte, kas nozīmē uzturēties citā valstī, lai mācītos, gūtu praksi aroda vidē, iesaistītos sabiedriskā darbā vai gūtu papildu mācības mūžizglītības jomā. Neatkarīgi no tā “virtuāla mobilitāte”, t.i., informācijas un saziņas tehnoloģiju lietojums, attīstot partnerattiecības vai neklātienes viedokļu apmaiņa ar citu valstu jauniešiem, kas pieder pie strukturēta izglītības vai mācību projekta, arī var dot nozīmīgu ieguldījumu mobilitātē, it īpaši skolu vidē.

Mobilitāte nav jāuztver kā pašmērķis, bet kā pats piemērotākais līdzeklis, lai stiprinātu Eiropas pilsoniskumu un konkurētspēju, paplašinātu un bagātinātu jauniešu mācību un pieredzes spektru, stiprinātu viņu pielāgošanās spējas un nodarbināmību, arī savstarpēji izprotot citas kultūras, apgūstot valodas un iepazīstoties ar citām kultūrām;

Lai panākumus gūtu vērienīga Eiropas mobilitātes politika, kas aptvertu visas jomas, visos jauniešos būtu jārada ieinteresētība mobilitātē, un tādējādi būtu jāparedz, ka pakāpeniski par visiem pašsaprotamu lietu kļūtu laiks, ko pavada kādā citā Eiropas valstī, un tam būtu jāatvēl pienācīgs finansējums. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādiem studentiem, kuriem, ņemot vērā viņu sociāli ekonomisko situāciju vai viņu īpašās vajadzības, ir nepieciešams papildu finanšu atbalsts. Politikā būtu jāpievēršas arī mehānismiem, kā sagatavot un atbalstīt mobilitāti, kā arī atzīt mobilitātes posmā apgūtās zinības un prasmes, un būtu jāveicina skolotāju un pasniedzēju mobilitātes vēršanās plašumā, jo viņiem šajos mehānismos ir īpaši svarīga vieta.

5.	Tāda mobilitātes politika galvenokārt tiecas panākt iekšēju, Eiropas mobilitāti, bet tā var arī palīdzēt izvērst savstarpēju Eiropas valstu un trešo valstu mobilitāti.

AICINA DALĪBVALSTIS —

uzņemties mērķi panākt to, lai pakāpeniski visiem Eiropas jauniešiem mācību laiks ārzemēs būtu pašsaprotams, nevis kas ārkārtējs, izmantojot lielākas pārrobežu mobilitātes iespējas dažādās izglītības un mācību jomās un reizē pienācīgi ņemot vērā attiecīgu valstu sistēmas un tiesību aktus, arī strādājot kā brīvprātīgam;

2.	to paturot prātā, sasniegt mērķus, kas Eiropas Savienības izglītības, jaunatnes, kultūras un pilsonības un pētniecības jomā pieņemtās programmās ir nosprausti laikam no 2007. līdz 2013. gadam;

ņemot vērā augsta līmeņa ekspertu foruma veikumu, pēc iespējas tiekties sasniegt šādus mērķus pēc 2013. gada —

3.1.

būtu katram jaunietim jādod iespēja piedalīties kādā mobilitātes pasākumā, — iekārtojot darbā, — neatkarīgi no tā, vai tas notiktu viņu studiju vai mācību laikā, vai arī brīvprātīgu darbību sakarā. Konkrēti —

—	katram skolēnam, kas apgūst vispārēju izglītību vai arodizglītību, skolas mācību laikā būtu jādod iespēja piedalīties kādā mobilitātes shēmā;

—	katram studentam, kas apgūst augstāko izglītību, būtu jādod iespēja ārzemēs apgūt studiju vai kādu mācību posmu vai gūt praksi aroda vidē. Augstākās izglītības iestādes būtu jāmudina tādus mobilitātes posmus integrēt to mācību kursu pirmā vai otrā mācību ciklā;

—	būtu stipri jāpalielina mobilitātes iespējas arodizglītībā un mācībās.

3.2	Būtu jāpalielina skolotāju, mācībspēku un pārējā mācību personāla mobilitāte, it īpaši esošo programmu sistēmā;

4.	minētos mērķus praktiski īstenot dažādos līmeņos, lai vairotu jauniešiem pieejamās mobilitātes iespējas un veidotu mobilitātes partnerattiecības, iesaistot visas ieinteresētās personas — valstu iestādes, uzņēmumus, izglītības un mācību iestādes — kā arī pilsonisko sabiedrību.

AICINA DALĪBVALSTIS UN EIROPAS KOMISIJU SASKAŅĀ AR SAVU KOMPETENCI paredzēt pasākumus, kuros būtu ņemts vērā stāvoklis dažādās valstīs un to tiesību akti, lai dažādās jomās likvidētu šķēršļus mobilitātei un nodrošinātu ārzemēs pavadītā mācību laika atzīšanu. Izglītības, mācību, kultūras un jaunatnes jomā veicot dažādus pasākumus saistībā ar atvērto koordinācijas metodi, tām būtu konkrēti jācenšas —

1. izstrādāt mobilitātes mērogus visiem jauniešiem

1.1.

labāk apsaimniekot valstu sniegto atbalstu mobilitātei, veicinot koordinētas gan tādu ieinteresētu personu darbības, kas pārstāv politikas jomu (Eiropas Savienības, valstu, reģionālu un vietēju pašpārvalžu), gan arī administratīvu pārstāvju (it īpaši par Kopienas programmu vadību atbildīgu valstu aģentūru) darbības;

1.2.	pilnībā izmantot visas pašreizējās mobilitātes iespējas, ko dod Eiropas Savienības programmas, kas paredz virtuālu mobilitāti, un iesaistīt tajās ne tikai jauniešus, bet aptvert plašāku jomu un iesaistīt arī mācībspēkus;

1.3.	ņemt vērā mazāk nodrošinātu studentu vajadzības, it īpaši no līdzekļu piešķiršanas viedokļa, jo citādi viņi nevarētu izmantot mobilitātes programmas;

1.4.

veicināt jaunu mobilitātes iespēju izvēršanu, it īpaši —

—	paplašinot partnerattiecības, lai tajās iekļautu atzītus citās iestādēs vai sistēmās, it īpaši saistītās struktūrās pavadītus mobilitātes laikus;

—	izdot vairāk tādu diplomu, ar ko grādu piešķir divas augstskolas vai ar ko piešķir kopīgu grādu;

—	vērst plašumā atbalstu arodmācībās iesaistītu jauniešu, arī mācekļu mobilitātei;

—	vēršot plašumā kultūru un valodu apguvi ārzemēs;

—	veicinot Eiropas mākslas skolu studentu sadarbību, īstenojot kopīgus projektus;

—	augstākās izglītības iestādēs izveidojot papildu mācību moduļus, piemēram, vasaras mācību kursus;

—	palielinot uzņēmumu darbinieku savstarpēju mobilitāti, kā arī mobilitāti starp uzņēmumiem un izglītības, mācību un pētnieku aprindām.

—	radīt apmaiņu iespējas brīvprātīgi veiktu darbību jomā.

2. Labāk informēt par visām pastāvošajām mobilitātes programmām

2.1.

informēt par mobilitātes priekšrocībām jauniešus, kā arī personālu, kas ir atbildīgs par viņiem un ietilpst viņu sociālajā apritē, (konkrēti, ģimenes, pasniedzējus un mācību personālu) kā arī cilvēkus, kas strādā ar jauniešiem, un, lai to nodrošinātu, atvieglot minēto mērķa grupu piekļuvi informācijai, izmantojot visus iespējamos līdzekļus;

2.2.	arī turpmāk veicināt izglītības, jaunatnes, kultūras, pilsonības un pētniecības jomā izstrādāto Eiropas Savienības programmu atbalstu un to īstenošanu.

3. Vienkāršot procedūras

3.1.	arī turpmāk vienkāršot Eiropas Savienības programmu īstenošanas nosacījumus, it īpaši– cenšoties plaši izmantot daudzgadu nolīgumus, jo sevišķi izglītības un arodmācību jomā. Tādi nolīgumi ir noturīgu mācību iestāžu un uzņēmumu partnerattiecību priekšnoteikums;

3.2.	īstenot vai veicināt finanšu stimulu stratēģiju struktūrām un ieinteresētām personām, it īpaši skolotājiem, pasniedzējiem un cilvēkiem, kas strādā ar jauniešiem, kuriem ir uzticēts organizēt jauniešu mobilitāti visā Eiropā;

3.3.

uzlabot ar mobilitāti saistīto zināšanu un prasmju atzīšanu, pēc iespējas vienādojot mācībās gūto zināšanu un prasmju apstiprinājumu visiem Eiropā pavadītiem mobilitātes laikiem — sasniegt minēto mērķi atvieglos tas, ka līdz 2010. gadam dalībvalstu kvalifikācijas sistēmas būs saistītas ar Eiropas Kvalifikācijas sistēmu un tādiem Eiropas instrumentiem kā Europass, Youthpass, ECTS kredītpunkti un ECVET sistēma.

4. Paplašināt un dažādot jauniešu mobilitātes finansējuma avotus

4.1.

atbalstīt jauniešu mobilitāti ar attiecīgu Kopienas, it paši struktūrfondu finansējumu, ņemot vērā finanšu sistēmas augstākos robežlielumus — galvenokārt labāk liekot lietā Eiropas Sociālā fonda dotās iespējas — un ilgtermiņā pielāgojot to pamatnostādnes un apsaimniekošanu saskaņā ar dalībvalstu prioritātēm tā, lai būtu ņemts vērā mobilitātes mērķis;

4.2.

palīdz vērst plašumā jauniešu mobilitātes projektu finansēšanas paņēmienu dažādību un papildināmību, izmantojot valstu un privātā sektora finansējuma avotus, ņemot vērā to (valstu, reģionu un vietēju pašpārvalžu, uzņēmums, banku iestāžu, tostarp Eiropas Investīciju bankas, fondu, Eiropas arodapvienību u.c.) attiecīgās jaudas;

4.3	Ņem vērā konkrētas finanšu vajadzības attiecībā uz studentiem no mazāk labvēlīgas sociāli ekonomiskās vides vai ar īpašām vajadzībām, lai viņi varētu piedalīties mobilitātes programmās.

5. Visdažādākai jauniešu mobilitātei izglītības un mācību jomā piemērot Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartā ietvertos principus, it īpaši mobilitātes sagatavošanas, atbalsta un mobilitātes termiņu izvērtējuma mehānismiem.

5.1.	veicināt apmaiņu ar paraugpraksi, kas ir ļāvusi paplašināt Eiropas jauniešu mobilitātes shēmu jaudas un celt viņu uzņemšanas kvalitāti;

5.2.	aicināt atbildīgās iesaistītās personas mobilitātes shēmās uzlabot Eiropas jauniešu izmitināšanas, dzīves un darba apstākļus, it īpaši augstākās izglītības iestāžu pilsētiņās;

5.3.	uzlabot nosacījumus tam, kā jauniešus gatavo mobilitātei no valodu un kultūru viedokļa.

6. Labāk iepazīt jauniešu mobilitātes jautājumus

6.1.	gūt priekšstatu par mobilitātes plūsmām Eiropā, konsolidējot un, vajadzības gadījumā, apkopojot uzticamus un salīdzināmus statistikas datus;

6.2.	efektīvāk izplatīt un apkopot pieejamos apsekojumu rezultātus;

6.3.	vajadzības gadījumā pētīt efektivitāti, lai izvērtētu mobilitātes praktisko devumu Eiropas jauniešiem no kultūras, mācību un profesionālā viedokļa.

AICINA EIROPAS KOMISIJU —

izstrādāt darba plānu, lai visās Eiropas programmās ietvertu pārrobežu mobilitātes pasākumus, it īpaši, izveidojot mehānismus, kā jauniešu vidū popularizēt attiecīgas programmas un atvieglināt attīstību, kopā ar kompetentām iestādēm radot kontaktpunktus, kā arī Eiropas jauniešu mobilitātes portālu, lai jauniešu un attiecīgu iestāžu vidū labāk izplatītu informāciju, izmantojot katras programmas iespējas izvērst virtuālas mobilitātes shēmas un nodrošinot to, ka dažādas programmas apvienojumā dod lielāku efektu;

2.	pirms 2010. gada beigām publicēt pārskata ziņojumu par to, kā Eiropas jauniešu mobilitāte attīstās vidējā termiņā un reizi 4 gados regulāri sniegt pārskata ziņojumus, ko ietvert apvienotajā vidusposma pārskata ziņojumā par jauniešu un skolotāju mobilitātes stāvokli Eiropas Savienībā;

izstrādāt rokasgrāmatu dalībvalstu un reģionu iestādēm un vietējām pašpārvaldēm, kā arī izglītības un mācību iestādēm un ar jaunatnes politiku saistītiem darbību veicējiem, lai palīdzētu jauniešiem izmantot citas Eiropas politikas mobilitātes atbalsta jomas, piemēram, struktūrfondus, kā arī pētniecības programmas un politikas jomas;

4.	izskatīt, cik rentabli būtu izstrādāt jaunus finanšu atbalsta līdzekļus, lai palīdzētu jauniešiem pārrobežu mācību mobilitātes posmos, arī iespēju piešķirt “Eiropas studentu aizdevumus”, un sniegt Padomei pārskata ziņojumus par gūtajiem panākumiem.

(1) http://www.ec.europa.eu/ploteus, http://www.study-in-europe.org

(2) http://ec.europa.eu/education/doc/2008/mobilityreport_en.pdf

16.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/10

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par kultūras daudzveidības un kultūru dialoga sekmēšanu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu ārējās attiecībās

(2008/C 320/04)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠO DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ŅEMOT VĒRĀ:

—	Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu;

—	UNESCO 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (1);

—	UNESCO 1970. gada 14. novembra Konvenciju par pasākumiem, kas jāveic, lai aizliegtu un nepieļautu kultūras vērtību nelikumīgu importu, eksportu un nodošanu;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1983/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas starpkultūru dialoga gadu (2008. gads) (2);

PAUŽOT GANDARĪJUMU PAR:

—	2008. gada 19. un 20. jūnija Briseles Eiropadomes prezidentvalsts secinājumiem (3), saskaņā ar kuriem kultūras sadarbību un kultūru dialogu uzskata par neatņemamu ārpolitikas daļu;

ATSAUCOTIES UZ:

—	Padomes Rezolūciju (2007. gada 16. novembris) par Eiropas kultūras plānu (4);

—	Padomes 2008. gada 21. maija secinājumiem par starpkultūru kompetencēm (5);

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2008. gada 21. maija secinājumus par darba plānu kultūras jomā no 2008. līdz 2010. gadam (6);

AR INTERESI PIEŅEMOT:

—	Komisijas 2007. gada 10. maija paziņojumu par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos (7);

TĀ KĀ:

—	kultūru dialogs var palīdzēt veicināt atsevišķu personu un tautu tuvināšanos, konfliktu novēršanu un konfliktos iesaistīto pušu samierināšanu, it īpaši reģionos, kuros izveidojusies politiski nedroša situācija;

—	sadarbība un apmaiņa kultūras jomā, tostarp audiovizuālajā jomā, var palīdzēt veidot uz partnerību balstītas attiecības, stiprināt pilsoniskās sabiedrības stāvokli un nozīmi, sekmēt demokratizāciju un labu pārvaldību un veicināt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

—	kultūra, būdama būtiska uz zināšanām balstītas ekonomikas sastāvdaļa, ir arī joma ar spēcīgu ekonomisku potenciālu, kā par to jo īpaši liecina kultūras un radošās industrijas, kā arī ilgtspējīgs kultūras tūrisms;

—	Eiropas vieta pasaulē no mākslinieciskā, intelektuālā un zinātniskā viedokļa ir būtiski atkarīga no dinamiska radoša darba kultūras jomā un kultūras sakariem ar trešām valstīm;

—	Eiropas un citu pasaules reģionu kultūras sakari var būt nozīmīgi, lai attīstītu kultūru dialogu un izstrādātu kopējus kultūras projektus; turklāt Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka veicina tās kultūras un valodu daudzveidību;

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU ATBILSTĪGI SAVĀM KOMPETENCĒM UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

A. Censties panākt šādus politiskus mērķus:

stiprināt kultūras vietu un nozīmi tajās politikas jomās un programmās, kas saistītas ar ārējām attiecībām, un veicināt sadarbību ar trešām valstīm un kultūras jomā kompetentām starptautiskām organizācijām, it īpaši UNESCO un Eiropas Padomi, lai uzlabotu veikto kultūras pasākumu kvalitāti un dažādību un kopumā palīdzētu sasniegt ārpolitikas un ilgtspējīgas attīstības mērķus;

popularizēt UNESCO 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu:

—	veicināt minētās konvencijas — galvenā kultūras attiecību elementa Eiropas Savienības un tās dalībvalstu un trešo valstu starpā un viena no pasaules līmeņa pārvaldības pīlāriem — ratifikāciju un īstenošanu;

—	ārējās attiecībās pilnībā ņemt vērā kultūras pasākumu, preču un pakalpojumu īpašās iezīmes, kas ir saistītas gan ar ekonomiku, gan ar kultūru;

—	uzsākt vai turpināt politikas dialogu ar trešām valstīm, it īpaši saistībā ar juridiskām un regulatīvām sistēmām, lai palielinātu kultūras vietu to politikā;

—

veicināt kultūras jomā tādu ārpolitiku, kas būtu labvēlīga kultūras vērtību un pakalpojumu apmaiņai ar trešām valstīm, it īpaši ar topošajām ekonomikas lielvalstīm, šīs apmaiņas dinamikai un līdzsvaram, lai saglabātu un veicinātu kultūras daudzveidību pasaulē un lai veicinātu Eiropas kultūras ekonomikas dzīvotspēju;

—	stiprināt kultūras ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un partnerības garā veicināt sadarbību un solidaritāti ar jaunattīstības valstīm, jo īpaši, lai uzlabotu šo valstu spējas aizsargāt un veicināt kultūras izpausmju daudzveidību, tostarp kultūras nozari un mūsdienu radošo darbu;

3.	veicināt kultūru dialogu, cenšoties turpināt konkrētus projektus, informatīvus pasākumus un paraugprakses apmaiņas, kas dalībvalstīs un ārpus Eiropas Savienības sekmīgi īstenoti saistībā ar Eiropas kultūru dialoga gadu (2008. gads), jo īpaši, ņemot vērā ziņojumu, ko par šo gadu sagatavos Komisija.

B. Noteikt vispusīgas un saskanīgas pieejas:

—	izstrādāt Eiropas stratēģiju, lai konsekventi un sistemātiski iekļautu kultūras jautājumus Eiropas Savienības ārējās attiecībās, un veicināt to, ka Eiropas Savienības rīcība papildina dalībvalstu rīcību;

—

īstenot konkrētas stratēģijas ar reģioniem un trešām valstīm, lai precizētu mērķus un līdzekļus rīcībai kultūras attiecību jomā; šīs stratēģijas jo īpaši būs pielāgotas to kultūras nozares īpatnībām un ilgtspējīgas attīstības perspektīvām, stāvoklim kultūras sakaru jomā ar Eiropas Savienību, kā arī to ekonomikas un sociālajai situācijai;

—	šīs konkrētās stratēģijas varēs definēt, ievērojot Līgumā paredzēto kompetenču sadalījumu, pēc izpētes un ar atbilstīgām valstīm un reģioniem veiktas saskaņošanas procesa beigām.

C. Šajā sakarā stiprināt atbalstu:

—

kultūras pasākumiem, kas veikti sadarbībā ar trešām valstīm vietējā, reģionālā vai valsts mērogā, it īpaši, lai veicinātu kopražojumus un mijiedarbību kultūras un mākslinieciskās jomās, atbalstot mākslinieku un kultūras speciālistu apmācības un mobilitāti, kā arī stiprinot, ja vajadzīgs, partnervalstu kultūras nozaru attīstības spējas, jo īpaši, izmantojot speciālo zināšanu apmaiņu;

—	tam, lai popularizētu starptautiskus Eiropas kultūras pasākumus, preces un pakalpojumus, tostarp ar audiovizuālu ievirzi, piemēram, ārējus audiovizuālus pakalpojumus, un Eiropas mākslinieku un kultūras ekspertu mobilitātei ārpus Eiropas Savienības;

—	daudzvalodībai, — it īpaši valodu mācībām, tulkojumiem un visu Eiropas valodu potenciāla attīstībai, lai stiprinātu kultūras un ekonomikas dialogu ar pārējo pasauli, — kā arī kultūru kompetencei;

—	jauniešu mobilitātei atbilstīgi attiecīgām Kopienas ierosmēm un programmām, viņu kultūras un mākslinieciskajai izglītībai, tostarp mediju lietotprasmei, kā arī viņu piekļuvei mākslinieciskām izpausmēm visā to daudzveidībā;

—	autortiesību un blakustiesību aizstāvībai un viltošanas un pirātisma novēršanai un apkarošanai starptautiskā mērogā saistībā ar attiecīgiem divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem un politisko dialogu un sadarbību ar trešām valstīm;

—

materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībai, saglabāšanai un vērtības celšanai un starptautiskai sadarbībai, tostarp pieredzes apmaiņas ceļā, ņemot vērā minēto UNESCO 1970. gada konvenciju saistībā ar cīņu pret kultūras vērtību, īpaši nelikumīgi veiktu izrakumu vai pieminekļu izlaupīšanas ceļā iegūtu vērtību, zādzībām un nelegālu pārvietošanu.

D. Attiecīgi izstrādāt šādas darba metodes un instrumentus:

—	analizēt trešo valstu kultūras nozares, tostarp analizēt to attīstības perspektīvas un tiesisko regulējumu, lai palīdzētu labāk noteikt stratēģijas un veicamos pasākumus; Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm sniegs ieguldījumu šajā analīzē;

—

izmantot dalībvalstu pieredzi un veicināt sinerģijas, lai palīdzētu panākt to, ka Eiropas Savienības un dalībvalstu veiktās darbības papildina cita citu, un rosinātu vairāk darbību un kopēju kultūras projektu izveidi starptautiskā mērogā; šeit nozīmīga varētu būt kultūras atvērtā koordinācijas metode;

—

ievērojot pašreizējos finansēšanas instrumentus, nodrošināt, lai tiktu izstrādātas darbības programmas, kas pielāgotas dalībvalstu un partnervalstu kultūras nozares iezīmēm, jo īpaši mazām ražošanas un izplatīšanas struktūrām, un vietējām īpatnībām: nodrošināt speciālistiem labāku piekļuvi informācijai par atbalsta programmām un aktivitātēm, vienkāršot subsīdiju ieguves procedūras, reģistrēt ilgtermiņa finansiālo palīdzību utt.;

—	risinot sarunas par starptautiskiem nolīgumiem ar reģionālām organizācijām vai partnervalstīm, ņemt vērā stratēģijas, kas izstrādātas ar katru no minētajām organizācijām vai valstīm;

—	mudināt māksliniekus, kultūras speciālistus un, plašākā mērogā, pilsonisko sabiedrību gan dalībvalstīs, gan partnervalstīs piedalīties ārējās kultūras politikas izstrādē un īstenošanā;

—	visbeidzot, veicināt plašāku sadarbību starp Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras iestādēm trešajās valstīs, tostarp kultūras institūtiem, un līdzvērtīgām iestādēm minētajās valstīs, jo īpaši, sasaistot tās tīklā.

(1) Padomes Lēmums 2006/515/EK (2006. gada 18. maijs), lai noslēgtu Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (OV L 201, 25.7.2006., 15. lpp.).

(2) OV L 412, 30.12.2006., 44. lpp.

(3) Dok. 11018/08.

(4) OV C 287, 29.11.2007., 1. lpp.

(5) Dok. 9021/08.

(6) OV C 143, 10.6.2008., 9. lpp.

(7) COM(2007) 242 galīgā redakcija.

16.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/13

Euro maiņas kurss (1)

2008. gada 15. decembris

(2008/C 320/05)

1 euro=

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,351
JPY	Japānas jēna	122,42
DKK	Dānijas krona	7,4502
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,8994
SEK	Zviedrijas krona	10,865
CHF	Šveices franks	1,5789
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,322
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,157
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	266,74
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7092
PLN	Polijas zlots	3,9949
RON	Rumānijas leja	3,94
SKK	Slovākijas krona	30,161
TRY	Turcijas lira	2,1172
AUD	Austrālijas dolārs	2,0246
CAD	Kanādas dolārs	1,6555
HKD	Hongkongas dolārs	10,4703
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,4441
SGD	Singapūras dolārs	1,992
KRW	Dienvidkorejas vons	1 859,35
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,816
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,2544
HRK	Horvātijas kuna	7,1781
IDR	Indonēzijas rūpija	15 117,69
MYR	Malaizijas ringits	4,8129
PHP	Filipīnu peso	64,38
RUB	Krievijas rublis	37,5615
THB	Taizemes bats	47,123
BRL	Brazīlijas reāls	3,2481
MXN	Meksikas peso	18,4344

(1)

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 320

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	51. sējums 2008. gada 16. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Padome
2008/C 320/01	Padomes rezolūcija (2008. gada 21. novembris) par Eiropas daudzvalodības stratēģiju	1

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Parlaments
2008/C 320/06	Paziņojums par brīvu direktora amata vietu PE/115/S	14

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2008/C 320/07	Paziņojums par dažu antidempinga pasākumu termiņa beigšanos	15

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2008/C 320/08	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5415 — Telenet/Concentra/VAR/JV) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	16

Ražojums	Izcelsmes vai eksportētājvalsts(-is)	Pasākumi	Atsauce	Termiņa beigu datums
Silīcijs	Krievija	Antidempinga maksājums	Padomes Regula (EK) Nr. 2229/2003 (OV L 339, 24.12.2003., 3. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 821/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 1. lpp.),	25.12.2008.
Silīcijs	Krievija	Saistības	Komisijas Lēmums 2004/445/EK (OV L 127, 29.4.2004., 114. lpp.)	25.12.2008.

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Padome
2008/C 320/02	Padomes lēmums (2008. gada 27. novembris), ar ko ieceļ trīs Eiropas Ķimikāliju aģentūras valdes locekļus	4

2008/C 320/03	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2008. gada 21. novembra secinājumi par jauniešu mobilitāti	6

2008/C 320/04	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par kultūras daudzveidības un kultūru dialoga sekmēšanu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu ārējās attiecībās	10

	Komisija
2008/C 320/05	Euro maiņas kurss	13


2008/C 320/09	Piezīme lasītājam(sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ