5.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 310/1

1.

Oficiālajā Vēstnesī 2008. gada 27. februārī bija publicēta 14 dalībvalstu ierosme pieņemt Padomes Lēmumu par Eurojust stiprināšanu un ar ko groza Lēmumu 2002/187/TI (1).

2.

EDAU nebija lūgts dot konsultāciju par šo ierosmi. Tālab viņš nāk klajā ar atzinumu pēc savas ierosmes, tāpat kā ir nācis klajā ar atzinumiem par ierosināto Padomes lēmumu par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (“Prīmes līgums”) un par ierosināto Padomes lēmumu par minētā Padomes lēmuma īstenošanu (2). Pēc EDAU domām, aplūkotais atzinums būtu jāpiemin Padomes lēmuma preambulā, tāpat kā viņa atzinums ir minēts vairākos juridiskos instrumentos, kas ir pieņemti pēc Komisijas priekšlikuma.

3.

Lai gan dalībvalstij vai dalībvalstu grupai, kas ierosina kādu ES Līguma VI sadaļā paredzētu tiesību aktu, nav juridisku saistību lūgt EDAU konsultāciju, spēkā esošie noteikumi neliedz tādu konsultāciju lūgt. EDAU pauž nožēlu, ka dalībvalstis šajā gadījumā nav lūgušas viņa padoma, jo lielā ierosinātā tiesību akta daļā ir risināts jautājums par personas datu apstrādi — par tās priekš noteikumiem.

4.

Tāpat arī viņš pauž nožēlu par to, ka nav veikts ietekmes novērtējums, kas būtu pievienots ierosinātajam tiesību aktam (3). Tas ir vajadzīgs elements, kā stiprināt pārskatāmību un — plašāk — likumdošanas procesa kvalitāti. Eiropas Savienības pilsoņiem ir grūti saprast, kāpēc šis elements ir normāla likumdošanas procesa daļa, ja Komisija nāk klajā ar priekšlikumiem, bet tā nepieder pie likumdošanas procesa, ja dalībvalstis ierosina tiesību aktus.

5.

Šajā gadījumā papildu dokumenti būtu varējuši pamatot, kāpēc tik svarīgi ir izdarīt grozījumus Lēmumā 2002/187/TI. Šajā sakarā jāuzsver, ka akts ir ierosināts, lai pieņemtu juridisku instrumentu īsi pirms Lisabonas Līguma stāšanās spēkā. Minētais līgums mainīs Eurojust statusu, inter alia, arī tāpēc, ka tas likvidēs ar ES Līgumu radīto pīlāru struktūru.

6.

Beidzot ievadpiebildes, EDAU atgādina, ka 14 dalībvalstis ir nākušas klajā ar otru un cieši saistītu ierosmi, lai pieņemtu Padomes lēmumu par Eiropas tiesiskas sadarbības tīklu (4). EDAU nenāks klajā ar atzinumu par minēto ierosināto aktu, jo tas nav tik nozīmīgs no personas datu aizsardzības perspektīvas. Pie informācijas, ko izplata Eiropas tiesiskas sadarbības tīklā — kā paredzēts saskaņā ar ierosinātā akta 8. pantu — parastos apstākļos nepieder personas dati.

7.

Saskaņā ar ierosinātā tiesību akta apsvērumiem, tā mērķis ir stiprināt Eurojust darbību efektivitāti. Mērķis iekļaujas kontekstā, kurā Eurojust turpmāka attīstība ir uzskatāma par loģisku soli tādas organizācijas uzlabošanā. Eiropadome 2004. gada novembrī pieņemtajā Hāgas programmā (5) jau ir aicinājusi Komisiju apsvērt Eurojust turpmākās attīstības iespējas. Komisija 2007. gada oktobrī nāca klajā ar paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla nozīmi, Eiropas Savienībā apkarojot organizētu noziedzību un terorismu (6). Paziņojumā ir secināts, ka ir jāgroza Eurojust lēmums, lai ļautu Eurojust izvērst sadarbības potenciālu un vēl vairāk nostiprināties kā būtiski svarīgai struktūrai, kas Eiropā apkaro organizētu noziedzību un terorismu.

8.

EDAU arī atgādina, ka 85. pants Līgumā Savienības darbību (Treaty on the Functioning of the Union) (Lisabonas Līgumā) Eurojust tiesiskā bāze būs paplašināta salīdzinājumā ar pašreizējo bāzi — ES Līguma 31. panta 2. punktu. Lisabonas Līguma 85. pantā inter alia ir minēta kriminālizmeklēšanas sākšana. Lisabonas Līguma 86. pantā ir noteikts, ka Padome no Eurojust var izveidot Eiropas prokurora biroju (Eiropas prokurora birojs).

9.

Paziņojumā ir arī norādīts, ka dati par Eurojust darbību ir pozitīvi. To lietu skaits, kuru risināšanā ir iesaistījies Eurojust, jūtami pieaug. Tomēr tajā ir norādīts arī, ka attīstība prasa valstu iekšējām dalības struktūrām, kas ir Eurojust un kolēģijas dalībnieces, dotās pilnvaras padarīt skaidrākas un lielākas. Paziņojumā ir pamatoti pašreizējās sistēmas trūkumi, jo tā negarantē pietiekamas pilnvaras attiecīgām Eurojust valstu iekšējām dalības struktūrām un kolēģijai.

10.

EDAU izprot vajadzību uzlabot Eurojust tiesisko sistēmu, lai darītu to efektīvāku. Šī organizācija attīstās. Tās nozīme kriminālizmeklēšanā un kriminālvajāšanā kļūst aizvien lielāka, un tai jākļūst aizvien lielākai, lai padarītu Eurojust par nozīmīgu spēku šajā jomā.

11.

Paziņojumā ir uzsvērts, ka būtiski svarīga ir piekļuve informācijai. No tādas perspektīves ir loģiski, ka daudz ierosināto grozījumu ierosinātajā tiesību aktā attiecas uz Eurojust vietu informācijas jomā (7). Šis EDAU atzinums konkrēti pievērsīsies šim jautājumam, jo tam ir sakars ar personas datu vākšanu, glabāšanu un apmaiņu ar tiem. Šajā sakarā nozīmīgs ir arī tas, ka paziņojuma otrā daļā uzmanība ir pievērsta Eurojust attiecībām ar citiem darbību veicējiem, tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās. Ierosinātajā tiesību aktā daudz vietas ir atvēlēts arī tādu attiecību uzlabošanai, un tās būs svarīgs šā atzinuma elements.

12.

EDAU norāda, ka ierosinātajā tiesību aktā ir noteikumi, kas izraisa īpašu ieinteresētību no personas datu vākšanas, glabāšanas un to apmaiņas viedokļa:

13.

Tādi noteikumi paplašina iespējas vākt un glabāt personas datus un apmainīties ar tiem, un tālab tie rada papildu draudus personas datu aizsardzībā. Protams, no draudiem ne vienmēr var izvairīties, jo spēkā esošos noteikumos ir jāparedz, ka Eurojust var efektīvi veikt operatīvas darbības. Tomēr, izstrādājot jaunus noteikumus, kas paplašina datu apstrādes iespējas, Eiropas likumdevējiem būtu jāpanāk labs dažādu iesaistīto sabiedrības interešu līdzsvars, ņemot vērā samērības principu.

14.

Tas noteikti prasa, lai minētos noteikumus izstrādātu, pamatojoties uz spēkā esošo noteikumu nepilnību analīzi, kā arī uz jauno noteikumu ceramo efektivitāti. Šā iemesla dēļ ir jānožēlo, ka ierosinātajam tiesību aktam nav pievienoti dokumenti ar tādu analīzi, nemaz nerunājot par to, ka paziņojumā ir dota daudz derīgāka informācija. Piemēram, nav nekādu pierādījumu, kāpēc 15. panta pilnīgie saraksti būtu jāaizstāj ar brīvi pieejamiem sarakstiem.

15.

Prasība pēc pierādījumiem ir vēl lielāka, ņemot vērā sarežģīto realitāti, kādā Eurojust ir jādarbojas. Šajā Eiropas integrācijas stadijā kriminālizmeklēšana un kriminālvajāšana ietilpst attiecīgu valstu tiesību jomā. Attiecīgu valstu tiesību akti šajā jomā balstās uz ilgus laikus pastāvējušām juridiskām tradīcijām, un tie ir ļoti dažādi. Eurojust uzdevums ir pēc iespējas atvieglināt vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā izvērstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbību koordināciju, pilnībā respektējot pamattiesības un pamatbrīvības (8).

16.

Turklāt ar Lēmumu 2002/187/TI attiecīgu valstu valdībām ir liela rīcības brīvība jautājumā, kā tās veic ar Eurojust saistītus uzdevumus, piemēram, tas, kādu vietu tās atvēl valstu locekļiem.

17.

Tādai realitātei sekas ir dažādas. Pirmām kārtām, pamatoti šķiet iemesli ierobežot dalībvalstīm doto rīcības brīvību, lai nodrošinātu Eurojust iespēju efektīvi darboties. Ierosinātā tiesību akta 2. panta 2. punktā ir paaugstināts mazākais pieļaujamais resursu līmenis, kas dalībvalstīm būtu jādod attiecīgās valsts iekšējām dalības struktūrām. Arī jaunajā 9.a pantā ir slieksme stiprināt attiecīgo valstu locekļu stāvokli. Dalībvalstīm ir jādod tiem konkrētas pilnvaras.

18.

Otrkārt, būtu jāņem vērā tas, ka Eurojust apmainās ar ļoti dažādu juridisku sistēmu informāciju, uz ko attiecas dažādas juridiskas (un konstitucionālas) prasības par tādas informācijas lietošanu un piekļuvi tai. Tādas prasības nevajadzētu lietot, lai ierobežotu Eurojust pilnvaras vākt un glabāt informāciju, un apmainīties ar to, tāpat arī nevajadzētu ierobežot pašas prasības, bet tādā sarežģītā vidē visas iespējamās sekas būtu rūpīgi jāizsver un laikus jāņem vērā.

19.

Lisabonas Līgumam ir trīs nozīmīgas sekas, kas attiecas uz šo ierosmi:

20.

Rodas jautājums, vai nebūtu labāk nogaidīt, kamēr Lisabonas Līgums stājas spēkā, pirms pieņemt Eurojust tiesību aktu sistēmas grozījumus, kas ir ietverti ierosinātajā tiesību aktā.

21.

Pēc EDAU domām, ir daži stipri argumenti, kas atbalsta domu pagaidīt, līdz stājas spēkā Lisabonas Līgums. Argumenti ir šādi:

22.

Lēmuma 2002/187/TI 14. pantā ir noteikts, ka Eurojust var apstrādāt personas datus saskaņā ar savu kompetenci un veicot uzticētos uzdevumus. Minētajā pantā arī turklāt ir dota atsauce uz Eiropas Padomes Konvenciju Nr. 108 (12), kā arī daži vispārēji datu aizsardzības principi, un paredzēts, ka Eurojust izstrādā ar izmeklēšanām saistītu datu reģistru, un var izstrādāt pagaidu darba datnes, kurās arī ir personas dati.

23.

Ierosinātajā tiesību aktā nav ierosināts atsauci uz Konvenciju Nr. 108 aizstāt ar atsauci uz Padomes pamatlēmumu par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietu izmeklēšanā (13), tāpat arī nekādi neatsaucas uz minēto Padomes pamatlēmumu (14). Konsekvences labad EDAU iesaka pievienot tādu atsauci Lēmuma 2002/187/TI 14. pantā. Tāda atsauce ir vēl jo svarīgāka jo Eurojust apmainās ar personas datiem ar dažādu valstu varasiestādēm, kam būs uzliktas saistības ar Padomes pamatlēmumu par personas datu aizsardzību, kad tas būs stājies spēkā dalībvalstīs.

24.

Ierosinātajā tiesību aktā ir paredzēts atsauci uz “reģistru” aizstāt ar atsauci uz “Lietu apstrādes sistēmu ar reģistru (Case Management System containing an index)”. EDAU atbalsta tādu pārmaiņu, jo tajā labāk atspoguļota Eurojust sistēmā piekoptā prakse. Ar to ir skaidri pateikts, ka noteikumi par personas datu apstrādi — tās ierobežojumi — attiecas uz lietu apstrādes sistēmu kopumā, un ne tikai uz reģistru.

25.

Ierosinātajā tiesību aktā ir paredzēts ierobežotos personas datu sarakstus, ko var apstrādāt saskaņā ar 15. panta 1. un 2. punktu aizstāt ar līdzīgiem sarakstiem, bet kas būtībā būtu brīvi pieejami. Vārdus “tikai/vienīgi” svītros, un 15. panta 1. punktā pievieno vārdu “piemēram”. Ja neņem vērā mazu nekonsekvenci ierosinātajā tiesību aktā (kāpēc 15. panta 1. punktā jāpievieno vārds “piemēram”?), pēc EDAU ieskata tāds grozījums nebūtu jāpieņem Savienības tiesībās. Grozījums maina sarakstu būtību — ar negatīvām sekām datu aizsardzībai un juridiskai skaidrībai, un bez pietiekamiem iemesliem (15).

26.

EDAU nesaprot, kāpēc tāds grozījums būtu vajadzīgs, jo īpaši tāpēc, ka datu saraksti jau ir visnotaļ plaši. Ja trūkst konkrētu kategoriju datu, labāk būtu tos iekļaut attiecīgā paša lēmuma kategorijā. Šis ierosinātais tiesību akts ir laba izdevība to darīt, kas izpaužas ieteikumā pievienot jaunu kategoriju (l) 15. panta 1. punktā.

27.

Pievienošana attiecas uz telefona numuriem, transportlīdzekļu reģistrācijas datiem, datiem, kas ir saistīti ar telefona un e-pasta izmantošanu, DNS datiem un fotoattēliem, kas visi ir saistīti ar personām, ko kriminālizmeklēšanā vai kriminālvajāšanā tur aizdomās par dažu tipu noziegumiem. EDAU saprot vajadzību apstrādāt tādus datus, bet grib pieskarties dažiem konkrētiem aspektiem, kam ir vajadzīgs skaidrojums:

28.

Saskaņā ar ierosinātā tiesību akta septīto apsvērumu ir arī jāstiprina Eurojust spējas sastrādāties ar ārējiem partneriem, piemēram, Eiropolu, OLAF un Frontex, kā arī ar trešo valstu varasiestādēm.

29.

Turklāt, 26. pantā ir daži jauni noteikumi par attiecībām un ciešu sadarbību ar citiem partneriem, piemēram, Eiropas tiesiskas sadarbības tīklu, Apvienoto situāciju centru (Joint Situation Centre — SitCen), Interpolu un Pasaules muitas organizāciju. No ierosinātā tiesību akta izriet, ka tāda sadarbība noteikti var ietvert personas datu apmaiņu. Tas liek izdarīt šādus secinājumus —

30.

Runājot par sadarbību ar Eiropolu, ierosmē ir vairāki jauni elementi, kas galvenokārt attiecas uz Eurojust nostāju pret Eiropola analīzes darba datnēm (18). Kā ierosināts, 9.a panta 1. punkta c) apakšpunktā attiecīgām Eurojust dalībvalstīm ir dotas pilnvaras veikt uzdevumus saistībā ar Eiropola analīzes darba datnēm. Ierosinātā tiesību akta 26. panta (a) punkta 1.a apakšpunkts ir īpaši svarīgs, jo tajā ir paredzēts, ka dalībvalsts nodrošina, lai kolēģija varētu reāli sākt tādas analīzes darba datnes, un varētu piedalīties tās darbā. Ierosinātais tiesību akts ir būtiski jauns, jo ar to ir darīts gals stāvoklim, ka atšķirīgo Eiropola un Eurojust tiesisko sistēmu dēļ abas struktūras ir pilnībā nošķirtas. Tās sadarbojas, piemēram, par pamatu ņemot savstarpēju vienošanos, bet tās nevar tieši piekļūt otras sistēmām.

31.

Ierosinātajā Padomes lēmumā, ar ko nodibina Eiropas Policijas biroju (European Police Office — Eiropolu) nav 26. panta a) punkta 1.a) apakšpunktam līdzīga panta, kas darītu iespējamu Eurojust piekļuvi Eiropola analīzes darba datnēm un līdzdalību tajās (19). Gluži pretēji, ierosinātā tiesību akta 14. pantā ir stingri ierobežojumi par līdzdalību tādās darba datnēs un to analīzi. Ierosinātā tiesību akta 14. panta 2. punktā ir paredzēts, ka tikai analizētāji ir pilnvaroti ievadīt datus attiecīgās datnēs un izdarīt grozījumus tādos datos, un ka visi analīžu grupas dalībnieki var atgūt datus no datnes.

32.

Tas uzliek divus pretrunīgus juridiskus pienākumus. No vienas puses, Eiropolam būtu jāierobežo līdzdalība tādās darba datnēs un to analīze ar analīžu grupas analizētājiem/dalībniekiem. No otras puses, dalībvalstīm ir uzlikti pienākumi saskaņā ar Savienības tiesībām — ļaut Eurojust atvērt datnes un piedalīties tajās. Nav skaidrs, kuras no šīm saistībām gūs virsroku. Juridiskas skaidrības dēļ Padomei ir jāgroza viens no abiem juridiskajiem instrumentiem, pirms tos pieņem galīgā variantā. Abiem instrumentiem būtu jābūt savstarpēji saderīgiem.

33.

No šādas perspektīves raugoties, ir arī būtiski svarīgs jautājums, kas prasa atbildes. Vai Eurojust kolēģijai ir aktīvi jāpiedalās Eiropola darbā, vai arī pietiktu, ja Eurojust lūgtu Eiropolu atvērt analīzes darba datnes un/vai informāciju no Eiropola saņemtu pēc lūguma — kāds saskaņā ar abu struktūru vienošanos ir pašreizējais stāvoklis?

34.

Pēc EDAU viedokļa — šādos apstākļos un, tā kā nav skaidras un atklātas motivācijas, būtu jāapsver, vai nepietiktu ar to, ka turpinātu darboties pašreizējie mehānismi, ar nosacījumu, ka:

Tādā risinājumā būtu ņemtas vērā arī datu aizsardzības intereses. Eiropola un Eurojust pienākumi no personas datu apstrādes viedokļa (kas tos apstrādās? kas uzraudzīs datu apstrādi?) paliks skaidri nošķirti, kas arī lieti noderētu, ņemot vērā dažādas pārraudzības datu apstrādes sistēmas, ar dažādām Kopīgām pārraudzības struktūrām, un Eurojust Kopīgajā pārraudzības struktūrā darbotos tiesneši (21).

35.

Tā arī nonākam pie sadarbības ar trešo valstu varasiestādēm. Esošie mehānismi, kas ir izveidoti ar Padomes Lēmuma 2002/187/TI 27. pantu, būs pabeigti ar pantu par koordinācijas tiesnešiem (Liaison Magistrates), ko sūtīs uz trešām valstīm (26. panta a) punkts) un ar pantu par tiesiskas sadarbības lūgumiem no trešām valstīm (27.a pants).

36.

EDAU atbalsta tādus jaunus noteikumus, bet lūdz pievērst īpašu uzmanību datu aizsardzības līmenim trešās valstīs, uz ko attiecas Padomes Lēmuma 2002/187/TI 27. panta 4. pants. EDAU iesaka izmantot pašreizējo, grozīto Padomes lēmumu, kurā ir paredzēts arī turpmāk vērst plašumā apmaiņas ar trešām valstīm, lai Padomes lēmumā fiksētu piemērotības izvērtējuma procedūru. Izvērtējums būtu jāveic Eurojust kolēģijai, un jāapstiprina Kopīgai pārraudzības struktūrai.

37.

Padomes Lēmumā 2002/187/TI ir plaši noteikumi, lai nodrošinātu Eurojust sakarā piemērojamo datu aizsardzības prasību ievērošanu. 17. pantā ir risināts jautājums par Eurojust datu aizsardzības inspektoru, bet ar 23. pantu ir izveidota Kopīga pārraudzības struktūra, kas kopīgi pārraudzīs Eurojust darbības.

38.

Ierosinātajā tiesību aktā nav ierosinātas būtiskas pārmaiņas tādos noteikumos, kas šķiet darbojamies labi. Ir ierosināts tikai mazs papildinājums 23. panta 10. punktā, kurā ir teikts, ka Pārraudzības struktūras sekretariāts var izmantot ar Padomes Lēmumu 2000/641/TI izveidotā sekretariāta speciālās zināšanas (22).

39.

EDAU sveic šo papildinājumu, kas varētu stiprināt datu aizsardzības pārraudzības konsekvenci, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (pašreizējais trešais pīlārs). Citu ES struktūru gūtās pieredzes un plašu informācijas sistēmu izmantojums nevarētu radīt citas sekas kā vien arī turpmāk uzlabot aizsardzības kvalitāti.

40.

Cits konsekvences jautājums, kam jāpievērš uzmanība, ir šāds. 38. pantā ierosinātajam Padomes lēmumam, ar ko nodibina Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (23) ir runāts par Eiropola personālu. Ar 38. panta 1. punktu ir noteikts, ka uz Eiropola direktoru, direktora vietniekiem un personālu attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi (un līdzīgi noteikumi). Tāpat 38. panta 5.a punktā ir paredzēts, ka Eiropols piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001 ar Eiropola personālu saistītu personas datu apstrādei. Tas paredz pārraudzīt arī to, kā EDAU piemēro šo regulu.

41.

EDAU iesaka Padomei izmantot to pašu pieeju arī Eurojust, un pievienot līdzīgu noteikumu par Eiropola personāla personas datu apstrādi. Papildu iemesls tādai pieejai ir tāds, ka nepavisam nav skaidrs, vai Kopīgā pārraudzības struktūra ir kompetenta pārraudzīt Eiropola personāla personas datu apstrādi. Patiesi, Padomes Lēmuma 2002/187/TI 23. panta 1. punktā ir konkrēti runāts par lēmuma 14. līdz 22. pantam minēto Eurojust darbību pārraudzību, un pie tās automātiski nepieder Eurojust vadīšana, piemēram, tā personāla dati.

42.

Tāda pieeja ir jo lietderīgāka, jo Lisabonas Līguma stāšanās spēkā, ar ko pīlāru struktūra būs likvidēta, varētu panākt to, ka Eurojust ir Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošanas jomā, un noteikti tas būs TFU 16. panta 2. punkta jomā, ar ko Savienības likumdevējiem ir uzlikts pienākums izstrādāt noteikumus par personas datu apstrādi visās ES struktūrās.

43.

Visbeidzot, ierosinātajā tiesību aktā ir atzīts, ka Apvienotā pārraudzības iestāde ir konsultatīva. Vairākus lēmumus varētu pieņemt tikai pēc apspriedēm ar Apvienoto pārraudzības iestādi. Būtu jāpriecājas par to, ka tas ir atzīts. Dažos punktos minēto uzdevumu varētu pat pastiprināt, uzliekot Eurojust kolēģijai pienākumu ne tikai konsultēties ar Apvienoto pārraudzības iestādi, bet arī ņemt vērā tās padomus (skat. iepriekš 29. un 36. punktu).

44.

EDAU pauž nožēlu, ka dalībvalsts nav lūgušas viņa padoma, jo lielā ierosinātā tiesību akta daļā ir risināts jautājums par Eurojust veiktu personas datu apstrādi — tās priekšnosacījumiem.

45.

Ierosinātais tiesību akts būtu bijis jāpapildina ne tikai ar paskaidrojuma rakstu, bet arī ar ietekmes novērtējumu, jo tie abi ir vajadzīgi elementi, kas stiprina likumdošanas procesa pārskatāmību un — plašākos mērogos — vispārējo kvalitāti. Minētie dokumenti varētu pamatot, kāpēc steidzami jāizdara grozījumi Lēmumā 2002/187/TI.

46.

EDAU saprot vajadzību uzlabot Eurojust tiesisko sistēmu, lai to padarītu efektīvāku. Šī organizācija attīstās. EDAU norāda, ka:

Arī tādu iemeslu dēļ ir jānosaka jauni noteikumi, par pamatu ņemot spēkā esošo noteikumu nepilnību analīzi un jaunu noteikumu cerēto efektivitāti.

47.

Atzinumā ir minēti četri argumenti, kā dēļ labāk būtu gaidīt, kad Lisabonas Līgums stāsies spēkā:

48.

Būtu jādod atsauce uz Padomes pamatlēmumu par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās To personas datu sarakstiem, kurus var apstrādāt saskaņā ar 15. panta 1. un 2. punktu būtu jāpaliek slēgtiem. Skaidrojumi ir vajadzīgi, runājot par jauniem datu elementiem, ar ko ir papildināts 15. panta 1. punkta l) apakšpunkts.

49.

EDAU iebilst pret Eurojust un Pasaules muitas organizācijas savstarpēju personas datu apmaiņu.

50.

Runājot par attiecībām ar Eiropolu, būtu jāapsver iespēja arī turpmāk izmantot pašreizējos mehānismus, ar nosacījumu, ka:

51.

Runājot par sadarbību ar trešo valstu varasiestādēm, ir ieteikts izmantot pašreizējo, grozīto Padomes lēmumu, kurā ir paredzēts arī turpmāk vērst plašumā apmaiņas ar trešām valstīm, lai Padomes lēmumā fiksētu piemērotības izvērtējuma procedūru.

52.

EDAU sveic 23. panta 10. punktā ierosināto papildinājumu, kurā teikts, ka Pārraudzības struktūras sekretariāts var izmantot ar Padomes Lēmumu 2000/641/TI izveidotā sekretariāta speciālās zināšanas.

53.

EDAU iesaka iekļaut līdzīgu punktu kā 38. panta 5.a punktu ierosinātajā Padomes lēmuma, ar ko nodibina Eiropas Policijas biroju (Eiropolu), lai paredzētu, ka Eiropols piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001 ar Eiropola personālu saistītu personas datu apstrādei.

54.

Noteikumi par to, ka Kopīgā pārraudzības struktūra ir konsultatīva, ir apsveicami, un dažos punktos tos pat varētu pastiprināt.

5.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 310/9

1.

Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 (1) 28. panta 2. punktu 2008. gada 19. martā iesniedza EDAU izskatīšanai priekšlikumu direktīvai, ar ko veicina ceļu satiksmes drošības noteikumu pārrobežu izpildi (turpmāk — “priekšlikums”).

2.

Pirms priekšlikuma pieņemšanas Komisija neoficiāli apspriedās ar EDAU par priekšlikuma projektu, ko EDAU uzņēma atzinīgi, jo tas deva viņam iespēju nākt klajā ar dažiem ierosinājumiem priekšlikuma projektā, kamēr Komisija to vēl nav pieņēmusi. EDAU ar gandarījumu konstatē, ka liela daļa viņa ierosinājumu ir iekļauti priekšlikumā.

3.

Ar priekšlikumu turpina iesākto pasākumu saistībā ar starptautisko mērķi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un ievainoto skaitu un ar tiem saistītos materiālos zaudējumus, kas ir nozīmīgs ES ceļu satiksmes drošības politikas mērķis. Šajā sakarā ar priekšlikumu paredzēts izveidot sistēmu, lai veicinātu pārrobežu izpildi sankcijām par konkrētiem ceļu satiksmes pārkāpumiem. Jāatzīmē, ka ievērojams skaits izdarīto ceļu satiksmes pārkāpumu ir palikuši nesodīti, ja tie veikti valstī, kas nav pārkāpēja dzīvesvietas valsts.

4.

Lai veicinātu nediskriminējošu un efektīvu sankciju izpildi satiksmes noteikumu pārkāpējiem, ar priekšlikumu paredzēts izveidot pārrobežu sistēmu informācijas apmaiņai dalībvalstu vidū.

5.

Tā kā priekšlikumā paredzēta aizdomās turamo pārkāpēju personas datu apmaiņa, priekšlikums tieši ietekmē datu aizsardzību.

6.

EDAU atzinuma II nodaļā izskatīts minēto pasākumu likumīgumu un nepieciešamību. Atzinuma III nodaļā izskatīs ievākto datu kvalitāti saistībā ar mērķiem. Nākamajā, IV nodaļā, galvenā uzmanība tiks vērsta datu subjektu tiesībām un nosacījumiem to izmantošanai. Visbeidzot tiks analizēti nosacījumi datu pārsūtīšanai ar elektroniska tīkla palīdzību un tās drošības aspekti.

7.

Direktīvā 95/46/EK par personas datu aizsardzību (2) kā viens no tās galvenajiem principiem ir paredzēts, ka personas datiem jābūt vāktiem konkrētiem, precīzi formulētiem un likumīgiem nolūkiem. Bez tam datu apstrādei ir jābūt vajadzīgai šim nolūkam (3). Nolūka likumību var vērtēt pēc kritērijiem, kas izklāstīti direktīvas 7. panta e) un f) punktā, t.i. jo īpaši kontroliera veikums saistībā ar sabiedrības interesēm vai tiesiskām interesēm.

8.

Neapšaubāmi ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazināšana ir likumīgs iemesls, kas varētu tikt klasificēts kā sabiedriskās intereses. Drīzāk jājautā, vai paredzētie pasākumi ir piemērots līdzeklis saistībā ar mērķi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo personu skaitu. Citiem vārdiem sakot, vai priekšlikumā ir iekļauti konkrēti elementi, ar kuriem pamatota šādas informācijas apmaiņas sistēmas vajadzība, ņemot vērā to, kā tā ietekmēs iesaistīto personu privāto dzīvi.

9.

Paskaidrojuma rakstā norādīts (4), ka ar pašlaik spēkā esošo politiku — 2003. gada 21. oktobra Komisijas ieteikums ceļu satiksmes drošības noteikumu pārrobežu izpildei (5) — nepietiktu, lai uz pusi samazinātu bojā gājušo skaitu (6). Šis apgalvojums balstīts uz bojā gājušo skaita palielināšanos kopš 2004. gada un uz statistiku par citu valstu autovadītājiem ātruma ierobežojumu pārkāpšanas gadījumos. Šie skaitļi vedina domāt, ka citu valstu autovadītāji veic vairāk atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas pārkāpumu nekā attiecīgās valsts autovadītāji (7).

10.

Statistika, kas minēta ietekmes izvērtējumā, tāpat norāda uz saikni starp kontroļu skaitu un bojāgājušo skaitu, liekot nonākt pie secinājuma, ka īstenošana ir šķietami efektīvs līdzeklis ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazināšanā (8).

11.

Tāpat EDAU norāda, ka, veicot šo pasākumu Kopienas līmenī, tas ne tikai neskar pasākumus, kas veikti valsts līmenī, lai uzlabotu īstenošanu valstīs, kurās tā ir prioritāte, bet tos pat papildina.

12.

EDAU pauž gandarījumu, ka aspekti, kas izklāstīti paskaidrojuma rakstā un priekšlikuma preambulā, ir pietiekami sīki izstrādāti un piemēroti, lai stiprinātu priekšlikuma likumību un paredzētās datu apmaiņas vajadzību.

13.

Saskaņā 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu Direktīvā 95/46/EK datiem jābūt adekvātiem, attiecīgiem un ne pārmērīgā apjomā attiecībā uz nolūkiem, kādiem tie savākti un/vai tālāk apstrādāti.

14.

Priekšlikuma darbības jomā ietilpst vienīgi konkrēti nopietni pārkāpumi, kas uzskatāmi par galveno cēloni letālos ceļu satiksmes negadījumos, t.i. atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, drošības jostas nelietošana, braukšana dzērumā un sarkanā gaismas signāla neievērošana.

15.

Trīs no šiem pārkāpumiem (atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, drošības jostas nelietošanu un sarkanā gaismas signāla neievērošanu) var konstatēt un apstrādāt automātiski vai bez tiešas saziņas ar autovadītāju, tādēļ vēlāk jāidentificē datu subjekts ar pārobežu informācijas apmaiņas palīdzību. Attiecībā uz braukšanu dzērumā pārkāpuma konstatācijai jānotiek klāt esot izpildes iestādēm, kas principā var tieši noskaidrot pārkāpēja identitāti. Direktīvas preambulā ir izskaidrots, kāpēc pārrobežu informācijas apmaiņa šādos gadījumos tomēr ir vajadzīga: lai nodrošinātu turpmāku tādu pārkāpumu izmeklēšanu, kurus fiksējot transportlīdzeklis ticis apturēts, kā tas ir gadījumā ar braukšanu dzērumā.

16.

EDAU pauž gandarījumu, ka informācijas apmaiņa attiecas tikai uz minētajiem četriem pārkāpumiem, ņemot vērā to daudzumu no kopējā letālo negadījumu skaita un vajadzību iegūt papildu informāciju identificēšanai saistībā ar īstenošanu.

17.

Tāpat EDAU atzinīgi vērtē to, ka pārkāpumu uzskaitījums ir pilnīgs un ka pārkāpumus šim sarakstam var pievienot vienīgi pēc turpmākas Komisijas veiktas uzraudzības un pārskatot direktīvu. Tas atbilst juridiskās noteiktības prasībām.

18.

Tiesības saņemt informāciju par personas datiem, tiem piekļūt un tos labot ir noteiktas priekšlikumā, jo īpaši tā 7. pantā. Tas, kādā veidā datu subjektus informēs par viņu tiesībām, būs atkarīgs no tā, kā paziņos par pārkāpumu.

19.

Tādēļ ir būtiski, ka 5. pantā minētajā un 2. pielikumā plašāk aprakstītajā paziņojumā par pārkāpumu ietilpst visa datu subjektam vajadzīgā informācija viņam saprotamā valodā.

20.

Pašreizējā paziņojuma redakcijā ietilpst lielākā daļa informācijas saistībā ar datu subjekta tiesībām. Tomēr šī informācija atrodama paziņojuma “atbildes veidlapas” beigu daļā. EDAU uzskata, ka būtu labāk, ja veidlapas sākumā būtu izklāstīta skaidri saprotama informācija par datu kontroliera pienākuma veicēju, citiem vārdiem sakot — valsts iestāde, kas atbildīga par sankciju izpildi.

21.

Priekšlikuma 5. panta 5. punktā norādīts, ka nebūtiskus direktīvas elementus groza saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas noteikta Padomes Lēmumā 99/468 par Komisijai piešķirtajām īstenošanas pilnvarām. EDAU vēlas noskaidrot, kuri priekšlikuma elementi varētu tikt uzskatīti par nebūtiskiem. Lai izvairītos no tā, ka vēlāk saistībā ar personas tiesībām tiek grozīts paziņojuma par pārkāpumu paraugs, EDAU ieteiktu pabeigt priekšlikuma 5. panta 2. punktu tā, lai personas tiesības būtu stabili noteiktas, tostarp ar informāciju par datu kontroliera pienākuma veicēju.

22.

Priekšlikuma 5. panta 2. punktu varētu pabeigt šādi: “Paziņojumā par pārkāpumu iekļauj tās iestādes nosaukumu, kas atbildīga par sankciju izpildi, un paziņojuma mērķi, attiecīgā pārkāpuma aprakstu, (…), iespējas paziņojuma saņēmējam apstrīdēt pārkāpuma paziņojuma pamatojumu un to pārsūdzēt (…) un piemērojamo procedūru (…). Šo informāciju sniedz valodā, ko saprot paziņojuma saņēmējs”.

23.

Saistībā ar datu subjekta iespējām piekļūt saviem datiem un, iespējams, apstrīdēt to apstrādi EDAU pauž gandarījumu par priekšlikumā paredzētajām iespējām izmantot tiesības iestādē, kas atrodas datu subjekta dzīvesvietas valstī. Veicinot pārobežu izpildi sankcijām par pārkāpumiem, nevajadzētu apgrūtināt datu subjekta iespējas izmantot savas tiesības vai pavisam atņemt šādas iespējas.

24.

Paskaidrojuma rakstā (9) minēta iespēja izmantot jau pastāvošo ES informācijas sistēmu, lai pārsūtītu datus, kas vajadzīgi sankciju izpildei.

25.

Runājot tikai par tehnisku infrastruktūru (10), EDAU nav iebildumu izmantot jau esošo sistēmu, ja tādējādi ierobežo finansiālu vai administratīvu slogu, neietekmējot projekta privātās dzīves aspektus. Tomēr savstarpēju izmantojamībai nevajadzētu ļaut apmainīties ar informāciju ar citām datu bāzēm. Jāatgādina, ka nedrīkstētu izveidot savstarpēju savienojumu starp datu bāzēm, ja nav nepārprotams un juridisks pamatojums (11).

26.

Tāpat EDAU uzstāj, ka tīkla mērķis ir ļaut valstu iestādēm apmainīties ar informāciju, nevis izveidot centralizētu ceļu satiksmes pārkāpumu datubāzi. Datu centralizēšana un atkārtota izmantošana neietilpst priekšlikuma darbības jomā.

27.

EDAU norāda, ka priekšlikuma 3. panta 3. punktā iekļautie drošības pasākumi ļauj izvairīties no informācijas, kas saistīta ar pārkāpumiem. Proti, tikai dalībvalstis, kurā pārkāpums veikts, ir tiesīga apstrādāt konkrētās personas attiecīgos datus. Personas dzīvesvietas valstij, kas ir atbildīga par identifikācijas datu nosūtīšanu, nav paredzēts saglabāt šo informāciju vai izmantot to atkārtoti jebkādiem mērķiem. EDAU tādēļ pauž gandarījumu par punktiem priekšlikumā, kuros noteikts, ka šādu informāciju var uzglabāt tikai valsts, kas nav pārkāpuma notikuma vieta.

28.

Komisija saskaņā ar priekšlikuma 4. punktu pieņem kopējums noteikumus, tostarp tehniskās procedūras elektroniskai datu apmaiņai dalībvalstīs. EDAU uzskata, ka šajos rezultātos iekļauj fiziskus un organizējošus drošības pasākumus lai novērstu nelietīgu informācijas izmantošanu. EDAU ir gatavs turpināt apspriedes saistībā ar sīkāku šo noteikumu izstrādi.

29.

EDAU uzskata, ka priekšlikumā sniegts pietiekošs pamatojums sistēmas izveidei, lai veiktu pārrobežu informācijas apmaiņu, un ka tā piemēroti ierobežo ievācamo un pārsūtāmo datu kvalitāti.

30.

Tāpat viņš pauž gandarījumu par priekšlikumā paredzētās procedūras pārstrādi un jo īpaši par to, ka personas datiem varēs piekļūt datu subjekta dzīvesvietas zemē

31.

EDAU sniedz šādus ieteikumus, lai uzlabotu tekstu saistībā ar datu subjektu informāciju: tas, kādā veidā datu subjektus informēs par viņu konkrētajām tiesībām, būs atkarīgs no tā, kā paziņos par pārkāpumu. Tādēļ ir būtiski, lai 5. pantā iekļautu visu datu subjektam vajadzīgo informācija viņam saprotamā valodā. Atzinuma 22. punktā ir ierosināts iespējamais formulējums.

32.

Saistībā ar drošību EDAU neiebilst, ka tiek izmantota jau esoša sistēma, ja tādējādi ierobežo finansiālu vai administratīvu slogu, tomēr uzstāj, ka tam nevajadzētu novest pie savstarpējas izmantojamības dažādu datubāzu starpā. EDAU pauž gandarījumu par ierobežojumu, kas iekļauts priekšlikumā, saistībā ar iespējām izmantot to dalībvalstu datus, kas nav valstis, kurā noticis pārkāpums.

33.

EDAU ir gatavs turpināt sarunas par kopējiem noteikumiem, kas Komisijai jāizstrādā, attiecībā uz tehniskām procedūrām, veicot elektronisku datu apmaiņu starp dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz šo noteikumu drošības aspektiem.

3)

Priekšlikuma juridiskie elementi, “proporcionalitātes princips”.

5.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 310/13

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32008M5333. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

5.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 310/13

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32008M5376. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

5.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 310/14

5.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 310/15

—

nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona;

—

uzņēmuma kopējais apgrozījums EUR no 2007. gada 1. oktobra līdz 2008. gada 30. septembrim;

—

kopējais darbinieku skaits;

—

precīzas ziņas par uzņēmuma darbībām saistībā ar attiecīgo ražojumu;

—

Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa un tālākpārdošanas Kopienas tirgū apjoms tonnās un vērtība EUR no 2007. gada 1. oktobra līdz 2008. gada 30. septembrim;

—

visu to saistīto uzņēmumu (7) nosaukumi un precīzs darbības apraksts, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma izgatavošanā un/vai pārdošanā;

—

visa cita būtiskā informācija, kas palīdzētu Komisijai veikt atlasi.

i)

Šā paziņojuma 5.1. punkta a) apakšpunkta i) daļā minētā informācija jānosūta Komisijai 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ņemot vērā to, ka Komisija gatavojas apspriesties ar attiecīgajām personām, kuras paudušas vēlmi tikt iekļautām izlasē, pieņemot lēmumu par galīgo atlasi 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ii)

Visa pārējā informācija, kas attiecas uz izlasi, kā minēts 5.1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, jāsaņem Komisijā 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

iii)

Izlasē iekļauto personu atbildes uz anketas jautājumiem Komisijai jāsaņem 37 dienu laikā no dienas, kad tām paziņots par iekļaušanu izlasē.

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate H

Office: N105 04/92

B-1049 Brussels

Fakss (32-2) 295 65 05

5.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 310/19

5.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 310/21

5.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 310/23

1.

Ja Komisija plāno pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa pārkāpuma izbeigšanu, un ja attiecīgie uzņēmumi piedāvā uzņemties saistības, lai atbilstu prasībām, kuras tiem paudusi Komisija savā sākotnējā vērtējumā, Komisija saskaņā ar Padomes Regulas (EK) 1/2003 (1) 9. pantu var ar lēmumu atzīt šo saistību saistošo spēku attiecībā uz uzņēmumiem. Šādu lēmumu var pieņemt uz noteiktu laika posmu, un tajā secina, ka Komisijas rīcībai vairs nav pamata. Atbilstīgi minētās regulas 27. panta 4. punktam Komisija publicē īsu lietas kopsavilkumu un saistību galveno saturu. Ieinteresētās personas var iesniegt savus apsvērumus termiņā, ko noteikusi Komisija.

2.

Komisija 2008. gada 15. oktobrī pieņēma sākotnēju vērtējumu saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1/2003 par RWE AG, Essen un tās meitas uzņēmumu (“RWE”) izdarītajiem pārkāpumiem Vācijas gāzes tirgū.

3.

Saskaņā ar sākotnējo vērtējumu RWE ir dominējošs stāvoklis gāzes transporta tirgū(-os) zonā, kuru apkalpo tā tīkls. Sākotnējā novērtējumā ir izteiktas bažas par to, ka RWE ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli EK līguma 82. panta izpratnē, jo īpaši atsakoties sniegt gāzes pārvades pakalpojumus trešām personām un rīkojoties tā, lai samazinātu pakārtoto konkurentu cenu starpību gāzes piegādes jomā (“cenu starpības samazināšana”).

4.

RWE nepiekrīt Komisijas sākotnējam vērtējumam. Tomēr, lai kliedētu Komisijas bažas par konkurenci, tas piekrita uzņemties saistības atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantam. Saistību galvenos elementus var apkopot šādi:

5.

RWE nodos savu pašreizējo Vācijas gāzes pārvades sistēmas uzņēmējdarbību piemērotam pircējam, kam nevajadzētu radīt pirmajā acumirklī nekādas konkurences problēmas. RWE jo īpaši ir apņēmies nodot:

6.

RWE arī uzņemas saistības noteiktā laikposmā līdz pieciem gāzes piegādes gadiem pēc nodošanas pabeigšanas sniegt pircējam papildu pakalpojumus, kas nepieciešami pārvades tīkla darbībai, piemēram, gāzes piegādes elastības pakalpojumus.

7.

Uzņēmējdarbības veikšanai tiks paredzēts personāls un galvenais personāls, kas nepieciešams pārvades tīkla darbībai.

8.

Saistības pilnībā ir publicētas vācu valodā Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/comm/competition/index_en.html

9.

Komisija atkarībā no tirgus pārbaudes rezultātiem plāno pieņemt lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) 1/2003 9. panta 1. punktu, ar ko tā pasludinātu par saistošām iepriekš apkopotās un Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē publicētās saistības.

10.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus apsvērumus par ierosinātajām saistībām. Šajā kontekstā Komisija aicina ieinteresētās personas izteikt savus apsvērumus par to, vai aktīvi un tiesības, ko RWE piedāvā pārnest pircējam (sīkāku informāciju skatīt 1.-6. pielikumā) ir pietiekami, lai nodrošinātu darbības dzīvotspēju, un ja šķiet, ka trūkst kāds elements, sīki izklāstīt šos elementus. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šīs publikācijas datuma. Ieinteresētās trešās personas tiek aicinātas arī iesniegt savu komentāru nekonfidenciālu versiju, kurā komercnoslēpumi un citas konfidenciālas vietas tekstā ir svītrotas un pēc vajadzības aizstātas ar nekonfidenciālu kopsavilkumu vai ar vārdiem “komercnoslēpumi” vai “konfidenciāli”. Pienācīgi pamatotie lūgumi tiks ņemti vērā.

11.

Apsvērumus Komisijai var nosūtīt, norādot atsauces numuru COMP/B-1/39.402 — RWE, pa e-pastu COMP-GREFFE-ANTITRUST@ec.europa.eu, pa faksu ((32-2) 295 01 28) vai pa pastu uz šādu adresi:

5.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 310/25

Iesals — izmantoto iesalu ražo no divkanšu vasaras miežiem. Iesala īpašībām jāatbilst šādām vērtībām:

Ūdens — izmanto ūdeni no pašvaldības ūdensapgādes tīkla. Apiņi — izmanto šķirņu 'Žatecký poloraný červeňák' un 'Magnum' apiņu granulas un ekstraktu, jo laika gaitā ir pierādījusies šo apiņu piemērotība un ietekme uz galaprodukta (t.i., alus) organoleptiskajām īpašībām. Šo šķirņu apiņi piešķir alum “Brněnské pivo” jeb “Starobrněnské pivo” raksturīgo rūgtumu.

5.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 310/s3