18.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 295/1

---

OLAF Uzraudzības komitejas darbības pārskats

2007. gada jūnijs – 2008. gada maijs

(2008/C 295/01)

OLAF Uzraudzības komitejas locekļiLuis LÓPEZ SANZ-ARÁNGUEZPriekšsēdētājsAugstākās tiesas prokurors, SpānijaKálmán GYÖRGYITieslietu un tiesībaizsardzības ministra galvenais padomnieks, Ungārijas Republikas ģenerālprokurors (pensionējies), UngārijaPeter STRÖMBERGZvērināto revidentu uzraudzības padomes direktors, ZviedrijaDiemut R. THEATOBijusī Eiropas Parlamenta locekle, bijusī Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja, VācijaRosalind WRIGHTKrāpšanas novēršanas padomdevējas grupas priekšsēdētāja, Apvienotā Karaliste 

SATURS

UZRAUDZĪBAS KOMITEJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA PRIEKŠVĀRDS DARBĪBAS PĀRSKATAM

IEVADS

I.	UZRAUDZĪBAS KOMITEJAS DARBA METODES

I–1.

Sanāksmes

I–2.	Sekretariāts

II.	OLAF IZMEKLĒŠANAS FUNKCIJA

II–1.

OLAF izmeklēšanas funkcijas uzraudzība. OLAF neatkarības stiprināšana

II–1.1.

Pastāvīga uzraudzība pēc Uzraudzības komitejas ierosmes (Regulas (EK) Nr. 1073/1999 11. panta 1. punkts)

II–1.2.

Pastāvīga uzraudzība, pamatojoties uz informāciju, ko OLAF ģenerāldirektors nosūta Uzraudzības komitejai (Regulas (EK) Nr. 1073/1999 11. panta 7. punkts)

II–1.2.1.

Izmeklēšanas, kas turpinās vairāk nekā deviņus mēnešus

II–1.2.2.

Ieteikumi iestādēm

II–1.2.3.

Lietas, par kurām informācija ir jānosūta dalībvalsts tiesu iestādēm

II–1.3.

Acīmredzami nepamatotas lietas (Prima facie Non-Cases): kad ir saņemta informācija, kas skaidri un nepārprotami neietilpst OLAF kompetencē

II–1.4.

OLAF“de minimis” politika: maznozīmīgi pārkāpumi, kurus pienācīgi var atrisināt citi dienesti

II–1.5.

OLAF darbības krāpšanas novēršanas jomā

II–2.

OLAF izmeklēšanas funkcijas pārvaldība

II–2.1.

OLAF izmeklēšanas procedūras noteikumi

II–2.2.

Izmeklēšanu pārvaldība

II–2.3.

Administratīvā organizācija un personāla politika saistībā ar OLAF izmeklēšanas funkciju

III.	ATTIECĪBAS AR OLAF, ES IESTĀDĒM UN OLAF PARTNERIEM UN IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

III–1.

Attiecības ar OLAF

III–2.

Attiecības ar Kopienas iestādēm un OLAF partneriem un ieinteresētajām personām

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

1. PIELIKUMS

2. PIELIKUMS

3. PIELIKUMS

4. PIELIKUMS

5. PIELIKUMS

UZRAUDZĪBAS KOMITEJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA PRIEKŠVĀRDS DARBĪBAS PĀRSKATAM

Esmu gandarīts iesniegt otro OLAF pašreizējās Uzraudzības komitejas darbības pārskatu, kas ietver informāciju par laikposmu no 2007. gada jūnija līdz 2008. gada maijam.

Uzraudzības komiteja aktīvi strādā, lai sniegtu atbalstu Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) svarīgajā cīņā pret krāpšanu, korupciju un nelikumīgām darbībām, kas kaitē Eiropas Kopienas finanšu interesēm, kā arī strādā, lai nodrošinātu OLAF neatkarību, pastāvīgi uzraugot OLAF veiktās izmeklēšanas. Pašlaik esam noteicošā mūsu pilnvaru termiņu posmā, lai pildītu šos uzdevumus, jo esam ieguvuši gan labu izpratni, gan plašas zināšanas par OLAF un tā darbības jomu.

Pateicoties praktiskai pieredzei, mēs esam izvērsuši intensīvāku OLAF veikto izmeklēšanu uzraudzību, izskatot ievērojamu skaitu lietu nolūkā garantēt OLAF neatkarību saistībā ar izmeklēšanas veikšanu un biroja darba kvalitāti. Šī pārskata sagatavošanas laikā Uzraudzības komiteja beidz darbu pie vairākiem atzinumiem par lietām attiecībā uz maznozīmīgiem pārkāpumiem – de minimis lietām; sīkas to iemeslu analīzes, kuru dēļ dažu lietu izmeklēšana turpinās ilgāk nekā deviņus mēnešus; vairāku tādu lietu novērtējuma, kuras nav pabeigtas četrus gadus pēc to sākšanas. Pastāvīga izmeklēšanu uzraudzība ir galvenais veids, kā nodrošināt pilnīgu neatkarību izmeklēšanas sākšanā un veikšanā, kā arī lietu ziņojumu sagatavošanā. Kā neatkarīga komiteja mēs šo uzdevumu spējam veikt vislabāk, mēs esam tajā ieguldījuši visas savas pūles un zināšanas un turpināsim to darīt.

Mēs atzīmējam, ka OLAF ir strādājis pie jaunas operatīvās darbības rokasgrāmatas; mēs veiksim rūpīgu pārskatu par to un sniegsim konstruktīvu novērtējumu. Kā norādījām iepriekšējā darbības pārskatā, Uzraudzības komiteja konstatēja, ka lielu daļu problēmu, kas saistītas ar OLAF izmeklēšanām, varētu atrisināt ar skaidriem procedūru noteikumiem, kas jāievēro visām OLAF amatpersonām. Tas jo īpaši attiecas uz pārmērīgi ilgo laiku, ko aizņem dažas no šīm izmeklēšanām. Mēs sagaidām, ka jaunā rokasgrāmata noteiks skaidrus operatīvo procedūru noteikumus, kā arī saprātīgus termiņus katram izmeklēšanas procesa posmam.

Komiteja ir gandarīta, ka OLAF ir sācis šādas iniciatīvas, lai padarītu izmeklēšanas efektīvākas, tomēr joprojām daudz kas jāpaveic. Mēs sagaidām, ka OLAF pārskatīs savu vadības un cilvēkresursu politiku, un ceram, ka resursus piešķirs racionālāk, lai nostiprinātu OLAF izmeklēšanas funkciju.

Pārskata periodā esam turpinājuši aktīvu saziņu ar OLAF vadību, tostarp ģenerāldirektoru, direktoriem un nodaļu vadītajiem, kā arī ar darbiniekiem visos OLAF organizācijas līmeņos. Mums ir laba sadarbība ar OLAF, un mēs esam pārliecināti, ka nākotnē tā tiks saglabāta un nostiprināta. Turklāt esam pārliecināti, ka turpināsies arī ciešās darba attiecības starp komiteju un ES iestādēm.

Mūsu kā neatkarīgas komitejas galvenais mērķis ir palīdzēt OLAF palielināt darbības efektivitāti un nostiprināt biroja neatkarību, un mēs esam cieši apņēmušies turpināt šo mērķi īstenot.

Jo īpaši vēlos pateikties Uzraudzības komitejas Sekretariātam par nenovērtējamo atbalstu.

IEVADS

Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Uzraudzības komiteja tika izveidota, lai stiprinātu un nodrošinātu OLAF neatkarību, pastāvīgi uzraugot OLAF izmeklēšanas funkciju. Komiteja sniedz atzinumus OLAF ģenerāldirektoram, un tai ik gadu iestādēm jāiesniedz darbības pārskats. Šis ir otrais pašreizējās Uzraudzības komitejas darbības pārskats par laikposmu no 2007. gada 1. jūnija līdz 2008. gada 31. maijam.

Pirmajā pārskatā 2007. gada oktobrī (1) Uzraudzības komiteja uzsvēra vajadzību OLAF īstenot spēcīgu un efektīvu pārvaldi, skaidru izmeklēšanas politiku un procedūru pārvaldību, kā arī iekšējos kontroles mehānismus, lai izvairītos no potenciāliem interešu konfliktiem izmeklēšanu laikā, un noturīgu personāla politiku; visi šie jautājumi tieši ietekmē neatkarīgu izmeklēšanas veikšanu un izmeklēšanu efektivitāti. Uzraudzības komiteja arī ieteica izmaiņas veidā, kādā OLAF informē Uzraudzības komiteju par lietām, kas atrodas izmeklēšanā vairāk nekā deviņus mēnešus. Ziņojumu izskatīja kopā ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Siim Kallas, Komisijas ģenerālsekretāri Catherine Day, Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komiteju (COCOBU) un Padomes Darba grupu cīņai pret krāpšanu Slovēnijas prezidentūras laikā. Uzraudzības komiteja ir gandarīta par saņemtajām pozitīvajām atsauksmēm un atbalstu. OLAF ģenerāldirektors Franz-Hermann Brüner izteicās, ka viņš pārskatu vērtē kā pozitīvu līdzekli kopīgu mērķu sasniegšanai.

Rosalind Wright bija Uzraudzības komitejas priekšsēdētāja līdz 2007. gada decembrim, kad uz nākamo pilnvaru termiņu uz vienu gadu ievēlēja Luis López Sanz-Aránguez.

I.   UZRAUDZĪBAS KOMITEJAS DARBA METODES

I–1.   Sanāksmes

Uzraudzības komiteja neatkāpās no grafika, kas paredz rīkot sanāksmes reizi mēnesī, un rīkoja vienpadsmit slēgtas plenārsēdes, kurās piedalījās visi locekļi (2). Komitejas sanāksmes nav pieejamas sabiedrībai, un visi dokumenti, uz kuriem tās pamatojas, ir konfidenciāli, taču sanāksmju protokoli ir pieejami OLAF, kā arī Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas ģenerālsekretariātiem, lai nodrošinātu pārredzamību un regulāri informētu šīs iestādes par komitejas darbībām. Uzraudzības komitejas sniegtos atzinumus OLAF ģenerāldirektoram vienprātīgi pieņēma komitejas locekļi, un tāpat kā iepriekš tika iecelti referenti (3), lai uzlabotu tādu konkrētu jautājumu sagatavošanu un pēcpārbaudi, kas komitejai bija īpaši svarīgi.

Tāpat kā iepriekšējā pārskata periodā Uzraudzības komiteja turpināja uz savām sanāksmēm aicināt OLAF ģenerāldirektoru un vairākus OLAF darbiniekus, lai diskutētu un saņemtu informāciju par jebkādiem attiecīgiem jautājumiem, kas saistīti ar komitejas darbu, kā arī lai informētu OLAF par komitejas darbību.

I–2.   Sekretariāts

Uzraudzības komitejas Sekretariāta pienākumi ir noteikti komitejas reglamentā (4), kas paredz, ka Sekretariātam ir būtiska nozīme attiecībā uz visu komitejas uzdevumu izpildes atvieglošanu un sekmēšanu, nodrošinot, ka Uzraudzības komiteja var pilnīgi neatkarīgi pildīt savas likumīgās pilnvaras.

Tā kā Uzraudzības komiteja pirmajos divos darbības gados saskārās ar grūtībām, pieņemot un ieceļot Sekretariāta personālu (5), tā ieteica (6) OLAF štatu plānā paredzēt astoņus atbilstīgi kvalificētus Sekretariāta darbiniekus, pievienojot attiecīgu zemsvītras piezīmi, lai nepieļautu, ka komitejas darbs nākotnē varētu tikt kavēts, kā arī lai nodrošinātu tās darba turpināmību un nostiprinātu komitejas neatkarību.

II.   OLAF IZMEKLĒŠANAS FUNKCIJA

II–1.   OLAF izmeklēšanas funkcijas uzraudzība. OLAF neatkarības stiprināšana

OLAF galvenie pienākumi ir izmeklēšanu sākšana un veikšana, kā arī lietu ziņojumu sagatavošana pēc šīm izmeklēšanām. Kopš paša pilnvaru termiņa sākuma Uzraudzības komiteja nolēma pilnībā izmantot juridiskos mehānismus, ko komitejai ir nodrošinājis likumdevējs, attiecībā uz pastāvīgu OLAF izmeklēšanas funkcijas uzraudzību.

Kopš iepriekšējā pārskata Uzraudzības komiteja ir palielinājusi uzraudzību attiecībā uz tām izmeklēšanām, kas ilgst vairāk par deviņiem mēnešiem, un pirmo reizi – uz tām izmeklēšanām, kuras nav pabeigtas četrus gadus pēc sākšanas, kā arī uz lietām, kas ir nodotas valstu tiesu iestādēm. Komiteja arī izskatīja mēneša statistiku par OLAF operatīvajiem pasākumiem.

II–1.1.   Pastāvīga uzraudzība pēc Uzraudzības komitejas ierosmes (Regulas (EK) Nr. 1073/1999 11. panta 1. punkts)

Komiteja ir nobažījusies par pārmērīgi ilgo laiku, ko aizņem dažas OLAF veiktās izmeklēšanas. Arī OLAF ieilgušu lietu izmeklēšanas laika samazināšanu uzskata par prioritāti (7).

Ņemot vērā OLAF būtisko nozīmi konkrētās izmeklēšanas jomās, kurās tam arī ir skaidri noteiktas procesuālās pilnvaras, komiteja izlēma izskatīt visas lietas, kuru izmeklēšanu veic OLAF A direktorāts “Izmeklēšanas un operatīvās darbības I” un kas nav pabeigtas vairāk kā četrus gadus pēc to sākšanas vai kuras tika sāktas 2004. gadā. Referenti ir izskatījuši informāciju attiecībā uz OLAF 26 izmeklēšanu dokumentu datnēm, kas aptver visas A direktorāta jomas: 13 iekšējās izmeklēšanas – Eiropas iestādes, 5 iekšējās/ārējās izmeklēšanas – ES struktūras, 6 lietas par tiešajiem izdevumiem un ārējo palīdzību un 2 lietas par ārējo palīdzību.

Šīs analīzes mērķis bija pārbaudīt, vai potenciāli nepamatoti kavējumi nav saistīti ar iemesliem, kas kaitētu izmeklēšanas neatkarīgai veikšanai vai apdraudētu izmeklēšanas rezultātus.

Izskatot lietas, Uzraudzības komiteja pienācīgi apsvēra šādus elementus: atbilstība OLAF rokasgrāmatā ietvertajiem noteikumiem; lietu iedalīšana tādās kategorijās kā krimināllietas, disciplinārlietas vai finanšu pārkāpumi; nepamatoti kavējumi; bezdarbības periodi un laika ierobežojumu (noilguma) periodi; interešu konflikti izmeklēšanas laikā; cilvēktiesību un pamattiesību ievērošana; potenciālie apdraudējumi izmeklēšanas neatkarīgai veikšanai. Papildus tika veikts visaptverošs novērtējums attiecībā uz datņu kvalitāti, kā arī uz lietu pārvaldības sistēmas (CMS) atbilstību papīra kopijām.

Lai gan katrai lietai ir individuālas iezīmes, bija acīmredzams, ka izmeklēšanas posmam kopumā ir raksturīgi nepamatoti kavējumi un nepaskaidroti bezdarbības periodi. Dažas lietas, kas bija klasificētas kā “iekšējās izmeklēšanas”, patiesībā attiecās uz “palīdzību krimināllietā”. Šīs un citas lietas, kas bija iekļautas pareizajā kategorijā kā iekšējas izmeklēšanas, tika turētas atklātas, lai gan netika veikta nekāda izmeklēšanas darbība.

Izņemot attiecībā uz izvērtēšanas un novērtēšanas periodiem, OLAF rokasgrāmata neparedz skaidrus termiņus izmeklēšanu ilgumam. Šīs nepilnības rada juridisko nenoteiktību un potenciālu pārkāpumu risku attiecībā uz laika ierobežojumu (noilguma periodiem), kā arī risku, ka var rasties citi tiesiskumam kaitējoši faktori.

Komiteja ir nobažījusies par to, ka trūkst efektīvu lietu pārbaudes mehānismu, lai palīdzētu OLAF izvairīties no šādiem riskiem. Uzraudzības komiteja atzinīgi vērtē un apsveic divu valdes padomnieku iecelšanu OLAF izmeklēšanas un operatīvās darbības direktorātiem, taču nav skaidri noteikti viņu amatu apraksti, un, tā kā nav skaidru procedūras noteikumu, komiteja pauž bažas, ka joprojām pastāv faktori, kas kaitē izmeklēšanas sekmīgam iznākumam.

Pašlaik referenti izskata visas OLAF izmeklēšanas, kas turpinājušās ilgāk par četriem gadiem. Vispārēji un detalizēti secinājumi tiks izdarīti nākamajos mēnešos, un uz to pamata OLAF ģenerāldirektoram iesniegs atzinumu.

Komitejas veiktās uzraudzības laikā attiecībā uz OLAF lietām izskatīja gan papīra kopijas, gan elektroniskās datnes no OLAF lietu pārvaldības sistēmas (CMS). Uzraudzības komiteja novēroja vispārēju precīzas un sistemātiskas organizācijas trūkumu gan OLAF dokumentu indeksācijā, gan to sistematizēšanā. Komiteja uzskata, ka šāda rūpīga, detaļām pievērsta uzmanība ir obligāta, lai novērstu jebkādus pārpratumus un iespējamu pēctecības zudumu lietās. Turklāt komiteja uzskata, ka, lai lietderīgāk izmantotu laiku, izmeklētājam, kas var lietas lasīt to oriģinālvalodā, ir jāsagatavo datņu piezīmes ar lietas faktu kopsavilkumu kādā no Komisijas darba valodām.

II–1.2.   Pastāvīga uzraudzība, pamatojoties uz informāciju, ko OLAF ģenerāldirektors nosūta Uzraudzības komitejai (Regulas (EK) Nr. 1073/1999 11. panta 7. punkts)

II–1.2.1.   Izmeklēšanas, kas turpinās vairāk nekā deviņus mēnešus

Komiteja turpināja izskatīt tos OLAF izmeklētāju sagatavotos ziņojumus, kas attiecās uz izmeklēšanām, kuras turpinās vairāk nekā deviņus mēnešus. Laikposmā no 2007. gada janvāra līdz decembrim Uzraudzības komiteja izskatīja 141 šādu izmeklēšanas ziņojumu (78 % OLAF sākto izmeklēšanu bija turpinājušās vairāk nekā deviņus mēnešus), atsevišķi izskatot katra mēneša lietas, kā arī katras jomas lietas un pievēršot īpašu uzmanību iemesliem, kuri tika sniegti attiecībā uz lietām, kas nav pabeigtas deviņu mēnešu laikā. Komiteja atzīmēja, ka attiecībā uz pusi šo ziņojumu OLAF norādīja šādu iemeslu: “Tika piešķirti ievērojami resursi, taču izmeklēšanas darba apjoma dēļ ir nepieciešams ilgāks laiks.”

Gada darbības pārskatā par laikposmu no 2005. gada līdz 2007. gadam Uzraudzības komiteja bija ieteikusi radikālas izmaiņas attiecībā uz šajos OLAF ziņojumos ietverto informāciju; šīs izmaiņas paredzēja sniegt sīki aprakstītus iemeslus nepieņemamajiem kavējumiem izmeklēšanās un vērst uzmanību uz iespējamiem laika ierobežojumu (noilguma) periodiem (8).

Komiteja OLAF ģenerāldirektoram ieteica “mainīt “deviņu mēnešu ziņojumu” pārskata formātu, lai ietvertu papildu informāciju, kas ļautu efektīvi izvērtēt izmeklēšanas gaitu. Formātā būtu jāietver pārkāpuma tiesiskais apraksts, datums vai laika periods, kurā veica izmeklēšanas darbības, “novērtēšanas posma” ilgums pirms lēmuma par lietas uzsākšanu, iespējamie sodi vai tiesiskās sekas, kas izriet no izmeklēšanas darbībām, un izmeklēšanas darbību noilguma periodi”.

OLAF ģenerāldirektors oficiāli ievēroja šo komitejas ieteikumu. Tomēr, lai gan B direktorāta “Izmeklēšanas un operatīvās darbības II” izmeklēšanas un operatīvā nodaļas pielāgoja savus ziņojumus, iekļaujot komitejas prasīto informāciju, A direktorāta “Izmeklēšanas un operatīvās darbības I” izmeklēšanas un operatīvā nodaļas neievēroja šo ieteikumu (9). Tādējādi komiteja saskārās ar tādām pašām problēmām kā iepriekšējā pārskata periodā. Kā iemesls izmeklēšanas nepabeigšanai bieži tika norādīta “taktiska nogaidīšana izmeklēšanā”. Uzraudzības komiteja bija iepriekš ieteikusi nenorādīt šādu iemeslu tam, ka lieta vēl nav pabeigta, jo tas nesniedz kavējuma iemeslu nepārprotamu skaidrojumu. Turklāt tika atzīmēts, ka vienā trešdaļā lietu netika norādīts paredzētais izmeklēšanas pabeigšanas laiks.

Uzraudzības komiteja vērsa OLAF ģenerāldirektora uzmanību uz atšķirībām abu direktorātu pieejās. Tikai 2008. gada janvārī A direktorāts pielāgoja savus kopsavilkumus atbilstīgi komitejas prasībām. Komiteja izskata arī šos ziņojumus (54 ziņojumi attiecībā uz laikposmu no 2008. gada janvāra līdz maijam), un kopā ar iepriekš minēto 141 ziņojumu tie tiks aplūkoti atzinumā, ko iesniegs OLAF ģenerāldirektoram.

II–1.2.2.   Ieteikumi iestādēm

OLAF ģenerāldirektoram ir pienākums informēt komiteju par gadījumiem, kad attiecīgā iestāde, struktūra vai aģentūra nav ievērojusi OLAF sniegtos ieteikumus (10). Pārskata periodā Uzraudzības komiteja saņēma informāciju par diviem šādiem gadījumiem, un komiteja ir tos izanalizējusi un apsvērusi. Tā kā ir ziņots par tik nedaudziem gadījumiem, komiteja nespēj izdarīt vispārējus secinājumus vai sniegt ieteikumus. Tomēr šie gadījumi rada bažas, ka OLAF neīstenoja efektīvu turpmāko rīcību, kā arī neņēma vērā noilguma periodus, tomēr veicot lielu nevajadzīgu administratīvo darbu. Tas, ka pārskata periodā bijuši tikai divi šādi gadījumi, rada komitejai bažas, ka nav ieviesta sistemātiska ziņošanas sistēma.

Uzraudzības komiteja iesaka OLAF izveidot sistemātiskas ziņošanas sistēmu attiecībā uz lietām, kurās iestāde, struktūra vai aģentūra nav ievērojusi OLAF ieteikumus saskaņā ar juridiskajām saistībām.

II–1.2.3.   Lietas, par kurām informācija ir jānosūta dalībvalsts tiesu iestādēm

Uzraudzības komitejas mērķis ir novērtēt to, cik kvalitatīvi un lietderīgi ir OLAF izmeklēšanu ziņojumi, kas paredzēti dalībvalstu tiesu iestādēm, kā arī to, vai izmeklēšanas secinājumi ir pamatoti tikai uz elementiem, kurus dalībvalsts tiesvedībā nepieciešamības gadījumā var izmantot par pierādījumiem (11).

OLAF ģenerāldirektors regulāri Uzraudzības komitejai nosūta dalībvalstu tiesu iestādēm nosūtīto dokumentu kopijas. Pārskata periodā komiteja izskatīja 43 šādas lietas. Uzraudzības komitejas sanāksmēs ar šīm lietām iepazīstināja tie OLAF Tieslietu un juridisko konsultāciju nodaļas maģistrāti, kas šo lietu datnes nosūtīja dalībvalstīm. Pamatojoties uz iepriekšēju analīzi, starp komiteju un šīs nodaļas pārstāvjiem notiek atklātas diskusijas par izmeklēšanu materiālajiem un procesuālajiem aspektiem.

Uzraudzības komiteja ir pievērsusi īpašu uzmanību pārkāpumu klasifikācijai, kā arī to laika ierobežojumu periodiem (noilgumiem). Komiteja arī pārbauda, vai faktu apraksts ir adresātiem skaidrs un visaptverošs. Visbeidzot komitejas locekļi cenšas nodrošināt, ka ziņojumi ir pieņemami pierādījumi attiecīgās dalībvalsts tiesvedībā. Gadījumos, kad pārkāpums sastāv no vairākām darbībām, kas izdarītas vairākās dalībvalstīs, komiteja arī mēģina noteikt, kādi objektīvi iemesli rosināja OLAF izvēlēties konkrēto dalībvalsti, kurai tas ir nosūtījis lietu.

Uzraudzības komiteja ir novērojusi, ka dažos gadījumos lietu galīgie ziņojumi ir nosūtīti uz dalībvalsts tiesu iestādēm, kad attiecībā uz tām ir iestājies noilgums; dažos gadījumos iestādes nav lietu sākušas, jo lieta nebija būtiska. Komiteja arī norādīja, ka no tā varētu izvairīties, iesaistot Tieslietu un juridisko konsultāciju nodaļas maģistrātu agrīnākā izmeklēšanas posmā. Lietās, kurās to padomi ir uzskatāmi par būtiskiem, OLAF maģistrātu iesaistīšanās pakāpe un laiks nav sistemātiski.

Jānorāda, ka dalībvalsts tiesu iestādēm, kas saņem OLAF ziņojumus, nav pienākuma sākt tiesvedību (12). Šo iestāžu ziņā ir lēmuma pieņemšana saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem, kas piemērojami to teritorijā, un vajadzības gadījumā ar to noziedzības apkarošanas politikas prioritātēm.

Paturot prātā iepriekš minēto, kā arī lai uzlabotu nosūtīto ziņojumu skaidrību, būtu ieteicams nodrošināt, ka visus šos ziņojumus vienmēr balsta uz vienādu iepriekš noteiktu paraugu, lai nodrošinātu, ka nekas netiek izlaists un ka visi būtiskie elementi ir iekļauti, ņemot vērā dalībvalsts juridiskās prasības un valsts novērtēšanas noteikumus.

Uzraudzības komiteja arī pastāvīgi saņem informāciju no OLAF par lietām, kurās valstu iestādes, tostarp prokuratūras, nesāka procesu pēc dokumentu saņemšanas no OLAF. Tas attiecas uz divām 2007. gadā nosūtītām lietām un vienu 2008. gadā nosūtītu lietu, kad tiesu iestādes, kurām lietas tika nodotas, izlēma neveikt nekādas turpmākas darbības.

II–1.3.   Acīmredzami nepamatotas lietas (Prima facie Non-Cases): kad ir saņemta informācija, kas skaidri un nepārprotami neietilpst OLAF kompetencē

Uzraudzības komiteja izskatīja 212 acīmredzami nepamatotu lietu (prima facie non-cases) reprezentatīvu paraugu (24 % no visām 2003.–2007. gada lietām), kad OLAF saņemtā informācija skaidri un nepārprotami neietilpa OLAF kompetencē un tādēļ tai nebija jāveic pilnīgs novērtējums vai jāsāk oficiāla izmeklēšana (13). Analīzes galvenais mērķis bija pārbaudīt, vai OLAF pareizi piemēro rokasgrāmatas noteikumus, un izskatīt, kādas procedūras pašlaik tiek izmantotas darbā ar šāda veida lietām.

Uzraudzības komiteja secināja, ka OLAF atbilstīgi piemēro spēkā esošos noteikumus un ka procedūras ļauj OLAF šādas lietas slēgt ātri un tam nav nepieciešami pārmērīgi resursi. Komiteja paraugā neatklāja nevienu lietu, kurai būtu bijusi piemērotāka cita procedūra vai pilnīga informācijas izmeklēšana. Tomēr Uzraudzības komiteja norāda, ka tika konstatētas atšķirības starp pašreizējo praksi, saskaņā ar kuru izmeklētāji novērtē ienākošo informāciju, un rokasgrāmatu, kas norāda, ka ienākošās informācijas apstrāde ir nodaļas vadītāja kompetencē. Komiteja iesaka OLAF to ņemt vērā, pārskatot OLAF operatīvās darbības rokasgrāmatu.

II–1.4.   OLAF“de minimis” politika: maznozīmīgi pārkāpumi, kurus pienācīgi var atrisināt citi dienesti

Uzraudzības komiteja apzinās, ka galvenais faktors, lai izlemtu, vai sākt lietu, ne vienmēr ir finansiālā ietekme. OLAF ir pienākums apsvērt arī citus faktorus, piemēram, informācijas politisko nozīmi un Kopienu reputāciju, kā arī Komisijas absolūtas neiecietības politiku attiecībā pret krāpšanu un korupciju. Tomēr tam nebūtu jānozīmē, ka OLAF ir jāapstrādā visu veidu sākotnējā informācija un jāizskata visas lietas neatkarīgi no to finansiālās ietekmes apmēra.

Komiteja atklāja dažas ļoti maznozīmīgas lietas (piemēram, viltoti ierēdņu izdevumu pieprasījumi par mazām naudas summām), ko būtu bijis iespējams nekavējoties nodot Komisijas Izmeklēšanas un disciplīnas birojam (IDOC), kura kompetencē ir izmeklēt šāda veida iekšējas lietas, kā arī pārkāpumus, kas saistīti ar profesionālo darbību. Komitejas pieredze arī rāda, ka OLAF būtu ieguvējs no ciešākas sadarbības ar IDOC. Tādēļ OLAF ir svarīgi pēc iespējas ātrāk īstenot saprašanās memorandu ar IDOC, lai precizētu noteikumus attiecībā uz to, kas būtu jāizmeklē OLAF un kas būtu jānosūta IDOC, kā arī tādus praktiskus jautājumus kā piekļuve datnēm.

Komiteja uzskata, ka OLAF būtu lietderīgi izstrādāt iekšējo “de minimis” politiku saskaņā ar OLAF izmeklēšanas politiku un prioritātēm. Uzraudzības komiteja uzskata, ka OLAF būtu pēc iespējas jācenšas piešķirt resursus nopietnāku lietu izmeklēšanai saskaņā ar izmeklēšanas stratēģiju, kas jānosaka OLAF, atkārtoti sadalot darba apjomu un cilvēkresursus, kurus novirzītu no lietām, kuru finansiālā ietekme ir neliela.

II–1.5.   OLAF darbības krāpšanas novēršanas jomā

Pārskata periodā OLAF regulāri iepazīstināja komiteju ar jaunām krāpšanas un korupcijas novēršanas iniciatīvām. Lai gan komiteja principā atbalsta OLAF centienus krāpšanas un korupcijas novēršanas jomā, tā uzskata, ka darbam šajā jomā vajadzētu būt cieši saistītam ar OLAF izmeklēšanas un operatīvo darbu. Uzraudzības komiteja jo īpaši ir ieinteresēta uzzināt, kā, pamatojoties uz konkrētiem izmeklēšanu rezultātiem, OLAF varētu izmantot šo pieredzi un izrietošās zināšanas, lai risinātu stratēģiskus jautājumus krāpšanas un korupcijas jomā, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (14).

Ņemot vērā ierobežotos resursus gan izmeklēšanas, gan preventīviem pasākumiem, komiteja iesaka OLAF steidzīgi apsvērt skaidras prioritātes piešķiršanu krāpšanas un korupcijas novēršanai, lai resursi netiktu atvirzīti no izmeklēšanas darba. Uzraudzības komiteja uzsver vajadzību ievērojami palielināt informācijas plūsmu, sadarbību un koordināciju starp OLAF direktorātiem un nodaļām, kas ir atbildīgi par krāpšanas novēršanu, un tiem direktorātiem un nodaļām, kuri ir atbildīgi par izmeklēšanām, lai izmeklēšanās gūto pieredzi varētu reāli izmantot OLAF iniciatīvās šajā jomā. Šāda saskaņošana ir būtiska, lai šajā jomā sniegtu lietderīgu ieguldījumu, ko Komisijas dienesti sagaida no OLAF.

II–2.   OLAF izmeklēšanas funkcijas pārvaldība

II–2.1.   OLAF izmeklēšanas procedūras noteikumi

OLAF 2007. gada aprīlī Uzraudzības komitejai nosūtīja OLAF operatīvās darbības rokasgrāmatas projektu (saīsināta redakcija). Komiteja uzskata, ka OLAF nepieciešami skaidri un praktiski norādījumi OLAF izmeklētājiem, kas formulēti tā, ka tos var izmantot kā lietderīgu līdzekli izmeklēšanu veikšanā, un kuros ir izskaidrotas procedūras, noteikumi un termiņi, kuri piemērojami dažādiem izmeklēšanas posmiem. Šī OLAF operatīvās darbības rokasgrāmatas projekta redakcija neatbilda Komitejas viedoklim par to, kādai tai būtu jābūt.

Šī pārskata sagatavošanas laikā OLAF beidz darbu pie jaunās operatīvās darbības rokasgrāmatas projekta, un komiteja par to sniegs savus komentārus, paturot prātā iepriekš minēto.

II–2.2.   Izmeklēšanu pārvaldība

Jau savu pilnvaru termiņa sākumā komiteja ir apsvērusi tiešo ietekmi, ko uz OLAF izmeklēšanas funkciju atstāj tā vadība, pārvaldība un organizācija (15). Komiteja ir pārliecināta, ka uzlabojumi šajās jomās palielinās OLAF izmeklēšanas funkcijas efektivitāti un lietderību, proti, kavējumu kontroli un izmeklēšanu kvalitāti un efektivitāti. Pēc Uzraudzības komitejas domām, spēkā esošais tiesiskais regulējums (16) OLAF ģenerāldirektoram kā dienesta vadītājam nodrošina lēmumu pieņemšanas pilnvaras jautājumos, kas saistīti ar OLAF darbību organizāciju un pārvaldību kopumā.

Komiteja atzīmē, ka pašlaik jau tiek ieviesti uzlabojumi izmeklēšanu pārvaldībā. Uzraudzības komiteja atzinīgi vērtē B direktorāta “Izmeklēšanas un operatīvās darbības II” un C direktorāta “Operatīvais un politikas atbalsts” direktoru iecelšanu, kā arī valdes padomnieku iecelšanu A un B direktorātam.

Pārskata perioda beigās Uzraudzības komiteja tikās ar A un B direktorātu direktoriem (17), lai diskutētu par jaunākajiem notikumiem viņu darba jomās un par viņu ierosinājumiem turpmākam darbam. Komiteja vēlas izveidot ciešākas un atklātākas attiecības ar OLAF vadību. Komiteja pilnībā atbalsta OLAF direktoru centienus uzlabot izmeklēšanas kontroli un uzraudzību un ir gatava vajadzības gadījumā sniegt OLAF nepieciešamo palīdzību un padomus.

Uzraudzības komiteja iesaka OLAF vadībai rūpīgāk noteikt skaidru izmeklēšanas politiku un izmeklēšanu stratēģisko plānošanu, kas, pēc komitejas domām, arī visefektīvāk uzlabotu pārredzamību un atvieglotu daudzo izmeklēšanu un attiecīgo pieejamo resursu pārvaldību.

Uzraudzības komiteja arī mudina OLAF vadību izveidot skaidrāku vadības ievirzi un ieskatu par OLAF galveno funkciju. Uzraudzības komiteja uzskata, ka pastāv risks, ka pārredzamības trūkums var novest pie kavējumiem lietu dokumentu apstrādē, kas savukārt var kavēt dalībvalstīm veikt turpmākos pasākumus attiecībā uz OLAF ieteikumiem. OLAF izklāsti par dalībvalstu tiesu iestādēm nosūtītajām lietām liecina, ka dažu lietu dokumentus dalībvalstu tiesu iestādes neapstrādāja, jo, pirms lieta tika tām nosūtīta, bija beidzies noilguma periods. Turklāt komitejas analīze par deviņu mēnešu ziņojumiem (18) norāda, ka daudzus kavējumus (zema prioritātes līmeņa dēļ, resursu trūkuma dēļ un taktiskas nogaidīšanas dēļ) lietas dokumentu apstrādē varētu novērst ar labāku pārvaldību un plānošanu.

Turklāt komiteja uzsver, ka svarīgi ir mehānismi piemērotai kvalitātes kontrolei un izvairīšanās no kavējumiem, kā arī pilnvērtīgi funkcionējoša turpmāko pasākumu sistēma un izmeklēšanu novērtēšana. Pienācīga kontroles sistēma un kritēriji atvieglotu OLAF vadības turpmākos pasākumus attiecībā uz izpildi, kā arī ļautu labāk noteikt problemātiskās jomas. No otras puses, sistēmā būtu jāparedz arī iespēja veikt korekcijas, pamatojoties uz gūto pieredzi, pēc ieteikumu saņemšanas. Galvenie veidi, kā uzlabot kontroli un turpmāko pasākumu sistēmas, ir iekšējā pārredzamība un saziņa.

Komiteja iesniedza atzinumu par OLAF gada pārvaldības plānu 2008. gadam (AMP) (19), kurā komiteja iekļāvusi vairākus ierosinājumus saistībā ar pārvaldības mērķiem un izpildes rādītājiem (20).

II–2.3.   Administratīvā organizācija un personāla politika saistībā ar OLAF izmeklēšanas funkciju

Uzraudzības komiteja uzskata, ka OLAF ģenerāldirektoram būtu jābūt atbildīgam par efektīvas personāla politikas ieviešanu saistībā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem, kā to paredz Komisijas 1999. gada lēmums (21). Turklāt OLAF ģenerāldirektoram būtu jāizmanto pilnīgā rīcības brīvība, kādu viņš bauda kā iecēlējinstitūcija, lai nodrošinātu raitu personāla pieņemšanu darbā, iekšējo pārcelšanu un atlaišanu, kā arī nodrošinātu OLAF efektīvai darbībai vajadzīgo amatu un apropriāciju pieejamību.

Uzraudzības komiteja izskatīja OLAF provizorisko budžeta projektu 2009. gadam un iesniedza atzinumu (22), kurā tā jo īpaši uzsver, ka ir svarīgi saskaņot personāla politiku ar izmeklēšanas nodaļu vajadzībām.

Pēc komitejas domām, to var panākt, turpinot attīstīt cilvēkresursu stratēģiju, kas padara iespējamu efektīvu personāla piešķiršanu, pamatojoties uz reālām vajadzībām un prioritātēm, par kurām notikusi vienošanās, kā arī to var panākt, piešķirot jaunus resursus galvenajam izmeklēšanas darbam. Pašlaik pastāv nelīdzsvarotība starp piešķirtajiem resursiem operatīvajam un neoperatīvajam darbam, un OLAF prioritārā kārtā būtu jāpievēršas jautājumam par to, kā labāk izmantot jau iegūtos iekšējos resursus, nevis palielināt kopējo darbinieku skaitu.

Uzraudzības komiteja uzsver, ka ir svarīgi izveidot specializētu un pastāvīgu apmācības programmu izmeklētājiem, lai uzlabotu viņu zināšanas un prasmes īpaši saistībā ar Kopienas noteikumu finansiālo īstenošanu.

Vitāli svarīga ir OLAF izmeklētāju neatkarība. Šajā saistībā ārkārtīgi svarīgs ir jautājums par OLAF pagaidu darbiniekiem, skatoties no stabilitātes, turpināmības un neatkarības perspektīvas, jo liela daļa izmeklēšanā iesaistīto darbinieku ir pieņemti darbā ar pagaidu darba līgumiem. Uzraudzības komiteja atzinīgi vērtē pozitīvo attīstību 2007. un 2008. gadā attiecībā uz pagaidu darba līgumu pagarināšanu uz nenoteiktu laiku, kā arī uz atklātu konkursu publicēšanu. Turklāt komiteja mudina OLAF paaugstināt amatā pagaidu darbiniekus saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un ģenerāldirektora 2005. gada lēmumu (23), lai uzlabotu darbinieku mobilitāti, vienlaikus rūpīgi plānojot savu darbā pieņemšanas politiku pēc gan notiekošajiem, gan plānotajiem konkursiem.

III.   ATTIECĪBAS AR OLAF, ES IESTĀDĒM UN OLAF PARTNERIEM UN IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

III–1.   Attiecības ar OLAF

Kopš pilnvaru termiņa sākuma Uzraudzības komiteja ir iesniegusi astoņus atzinumus (24). Trīs atzinumi ir pieņemti par OLAF provizoriskajiem budžeta projektiem, viens par deviņu mēnešu ziņojumiem, viens par acīmredzami nepamatotām lietām, viens par ierosināto OLAF reformu (ietverot vienu papildu atzinumu) un divi atzinumi par jautājumiem, kas saistīti ar OLAF izmeklēšanas funkcijas pārvaldību. Uzraudzības komiteja atzinīgi vērtē to, ka lielākajā daļā gadījumu OLAF piekrita ņemt vērā komitejas apsvērumus un plāno tos pilnībā īstenot.

Uzraudzības komiteja mudina OLAF atbildēt ar sīkāk izstrādātu un regulārāku informāciju par to, kā tas plāno īstenot komitejas ieteikumus, lai komiteja varētu novērtēt sava darba ietekmi. Kopumā Uzraudzības komiteja ir pārliecināta, ka ieteikumi palīdzēs OLAF uzlabot biroja pasākumu efektivitāti un īpaši konkrētus aspektus, kas ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu biroja darbības neatkarību un izmeklēšanas funkcijas pareizu pārvaldību.

Pārskata periodā komiteja regulāri tikās ar OLAF ģenerāldirektoru, visiem nodaļu direktoriem un Tieslietu un juridisko konsultāciju nodaļas maģistrātiem, kā arī ar citu nodaļu darbiniekiem, kuri ar komiteju diskutēja par savu darbu. Uzraudzības komiteja no šīm diskusijām secināja, ka iepriekš pārskatā minētās neskaidrības attiecībā uz OLAF izmeklēšanu raksturu un īpaši uz pārvaldību un cilvēkresursu jautājumiem rada bažas arī OLAF vadībai un personālam. OLAF apzinās, ka ir steidzami vajadzīgs uzlabot tā izmeklēšanu plānošanu un stratēģisku pārvaldību, kā arī noteikt un īstenot izmeklēšanu prioritātes, noteikumus un procedūras.

Uzraudzības komiteja ir uzsvērusi izmeklēšanas kritēriju un prioritāšu nozīmi, lai optimāli izmantotu pieejamos resursus. Komiteja atbalsta OLAF augstākās vadības nostāju, ka pašlaik darbinieku skaita palielināšana nav neatliekama OLAF vajadzība, drīzāk ir nepieciešama pašreizējo iekšējo resursu pārcelšana un apmācība, lai veiktu korekcijas attiecībā uz to, kam pievēršama galvenā uzmanība. Tomēr visiem šiem pasākumiem un iniciatīvām vajadzīga stingrāka apņemšanās un pārvaldība no OLAF vadības puses.

Pārskata periodā OLAF uzaicināja Uzraudzības komitejas priekšsēdētāju un referentus piedalīties trīs OLAF konferencēs – Prokuroru krāpšanas jautājumos konferencē Briselē, Eurojust OLAF konferencē par korupciju Briselē un apvienotajā ISCTE/ANU/OLAF konferencē par cīņu pret korupciju Portugālē (25).

III–2.   Attiecības ar Kopienas iestādēm un OLAF partneriem un ieinteresētajām personām

Uzraudzības komiteja uzturēja aktīvu saziņu ar Kopienas iestādēm un OLAF partneriem un ieinteresētajām personām un atbalsta regulāru viedokļu apmaiņu ar struktūrām, kurām ir kopējas intereses tādas krāpšanas, korupcijas un nelikumīgu darbību apkarošanā, kas ietekmē Kopienas finanšu intereses.

Šādā nolūkā pārskata periodā Uzraudzības komiteja tikās ar šādiem pārstāvjiem: Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Siim Kallas; Komisijas ģenerālsekretāri Catherine Day; Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas (COCOBU) priekšsēdētāju Herbert Bösch; COCOBU koordinatoriem un COCOBU referenti OLAF un Uzraudzības komitejai Ingeborg Grässle; Eiropadomes Sekretariāta tieslietu un iekšlietu direktoru Gilles de Kerchove; Eiropadomes Darba grupu cīņai pret krāpšanu Slovēnijas prezidentūras laikā; Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja vietnieku Joaquín Bayo Delgado un Eiropas ombudu Nikiforos Diamandouros.

No šīm diskusijām komiteja secināja, ka ir panākta labāka izpratne un ciešākas attiecības starp OLAF un Komisiju; ka pastāv kopējas un vispārējas bažas attiecībā uz izmeklēšanu veikšanas un slēgšanas kavējumu ietekmi; ka OLAF darbības spēja tiktu augsti novērtēta saistībā ar tieslietām un iekšlietām un OLAF darbības tematika būtu jāapsver saistībā ar Lisabonas līgumu un Eiropas Prokuratūras biroju. Pēc Spānijas ģenerālprokurora uzaicinājuma un sadarbojoties ar šo prokuroru, Uzraudzības komiteja piedalījās starptautiskā seminārā par šo tematu ar mērķi apvienot struktūras, kas strādā tieslietu jomā, lai diskutētu par nākotnes sistēmu cīņai pret pārkāpumiem, kuri ietekmē Eiropas Savienības finanšu intereses un lai apsvērtu nozīmi, kas OLAF varētu būt šajā jaunajā sistēmā.

Komiteja arī tikās ar Spānijas ģenerālprokuroru Candido Conde-Pumpido un Beļģijas federālo prokuroru Johan Delmulle, lai novērtētu dalībvalstu tiesu iestādēm iesniegto OLAF izmeklēšanu ziņojumu kvalitāti un lietderību un veicinātu labu informācijas plūsmu starp OLAF un dalībvalstīm kopā ar aktīvu tādu noteikumu īstenošanu dalībvalstīs, kas saistīti ar pienākumu informēt OLAF  (26). Komitejai ir arī jāpalīdz OLAF uzlabot sadarbošanās un sadarbības līmeni starp OLAF un dalībvalstīm, kas ir būtiski, lai OLAF izmeklēšanu rezultāts būtu veiksmīgs. Diskusijās tika uzsvērts, ka pašreiz ir laba sadarbība un informācijas apmaiņa starp prokuroriem un tiesu iestādēm un OLAF. OLAF Tieslietu un juridisko konsultāciju nodaļas maģistrātu nozīme joprojām ir būtiska, lai uzturētu regulāru saziņu un darbu ar dalībvalstu tiesu iestādēm.

Pēc iepriekš minētā starptautiskā semināra 2008. gada janvārī tika parakstīta vienošanās par sadarbību starp Spānijas valsts ģenerālprokurora biroju un OLAF. Uzraudzības komiteja mudina OLAF turpināt nostiprināt vispārējās attiecības ar dalībvalstu iestādēm, jo OLAF darba taustāmie rezultāti ir atkarīgi arī no dalībvalstu ieguldījuma gan izmeklēšanas laikā, gan turpmāko pasākumu posmā.

Diskusijās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) vietnieku Joaquín Bayo Delgado komiteja uzsvēra, ka pastāvīga piekļuve OLAF datiem ir neatņemama komitejas darba sastāvdaļa, lai tā varētu pildīt savas likumīgās uzraudzības pilnvaras, vienlaikus nodrošinot, ka tiek pilnībā piemēroti personas datu aizsardzības un konfidencialitātes noteikumi. EDAU 2007. gada jūlijā iesniedza atzinumu (27), kurā secināja, ka “nav iemesla uzskatīt, ka noticis Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (28) noteikumu pārkāpums, ja pilnībā ņem vērā atzinuma apsvērumus”. Uzraudzības komiteja piekrita EDAU ieteikumiem un ir apņēmusies tos īstenot.

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

I.

Uzraudzības komitejas pamatuzdevums ir pastāvīga OLAF izmeklēšanu uzraudzība, lai nodrošinātu neatkarību izmeklēšanu sākšanā un veikšanā, kā arī lietu ziņojumu sagatavošanā. Šis mehānisms ir svarīgs, lai nostiprinātu OLAF izmeklēšanu neatkarību no paša sākuma, un komiteja turpina apņēmīgi strādāt, lai sasniegtu šo mērķi.

II.

Uzraudzības komiteja pauž bažas saistībā ar dažām pārmērīgi ieilgušām izmeklēšanām un ir izskatījusi visas izmeklēšanas, kas nav pabeigtas vairāk kā četrus gadus pēc to sākšanas, atrodoties OLAF A direktorāta “Izmeklēšanas un operatīvās darbības I” pārziņā. Komiteja ir izskatījusi 26 izmeklēšanas, neiejaucoties to veikšanā, un ir novērojusi nepaskaidrotus bezdarbības periodus un lietu iekļaušanu nepareizās kategorijās. Komiteja mudina OLAF īstenot striktus kontroles mehānismus, lai izvairītos no potenciāla interešu konflikta izmeklēšanu gaitā.

III.	Uzraudzības komiteja ir izanalizējusi visus tādu izmeklēšanu ziņojumus (kopā 195 ziņojumi), kas nav pabeigtas vairāk kā deviņus mēnešus pēc to sākšanas. Tiek pārbaudīti kavējumu iemesli un paredzētais pabeigšanas laiks. Komiteja kopā ar OLAF šajā saistībā veiks turpmākus pasākumus.

IV.

Uzraudzības komiteja iesaka OLAF Tieslietu un juridisko konsultāciju nodaļas maģistrātiem pilnībā iesaistīties agrīnākā izmeklēšanu posmā, lai pilnībā ņemtu vērā laika ierobežojumu (noilguma) periodus un nodrošinātu, ka dalībvalsts tiesu iestādēm nosūtītās izmeklēšanas tiks pieņemtas kā pierādījumi dalībvalstī.

V.

Uzraudzības komitejai nav iebildumu saistībā ar 212 acīmredzami nepamatotu lietu (prima facie non-cases) paraugu, ko tā izskatīja, un komiteja secina, ka pašreizējā procedūra tādas informācijas apstrādei, kas neietilpst OLAF kompetencē, ir ļāvusi OLAF slēgt šīs lietas ātri un efektīvi. Tomēr komiteja iesaka saskaņot attiecīgo atsauci OLAF rokasgrāmatā ar pašreizējo OLAF praksi.

VI.

Uzraudzības komiteja uzskata, ka OLAF nav saistoši apstrādāt visu veidu informāciju un nav jāizskata visas lietas neatkarīgi no to finansiālās ietekmes, un iesaka izstrādāt “de minimis” politiku attiecībā uz maznozīmīgu pārkāpumu lietām, kam ir maza finansiālā ietekme, kā arī kritiski izvērtēt, kādos gadījumos lietas varētu nodot IDOC. Turklāt komiteja mudina OLAF īstenot saprašanās memorandu ar IDOC, lai precizētu darba sadali saistībā ar šādām lietām.

VII.	Uzraudzības komiteja no OLAF saņēma informāciju par diviem gadījumiem, kad iestāde nav ievērojusi OLAF ieteikumus. Komiteja iesaka OLAF pastāvīgi uzraudzīt visus šādus gadījumus un sistemātiski ziņot komitejai par tiem, tādējādi uzlabojot OLAF turpmāko pasākumu efektivitāti.

VIII.

Uzraudzības komiteja iesaka OLAF pārskatīt mēneša statistikas ziņojumu saturu un formātu, jo to dati pašreiz netiek ne interpretēti, ne saistīti ar jebkādu kvalitātes mērījumu un komiteja nevar tos pārbaudīt.

IX.

Uzraudzības komiteja apsvēra OLAF pārvaldību attiecībā uz OLAF izmeklēšanas funkciju un pilnībā atbalsta īstenotos pasākumus, lai uzlabotu izmeklēšanu pārvaldību un jo īpaši to plānošanu, kontroli un uzraudzību. Komiteja iesaka OLAF pievērst lielāku vērību pārvaldībai, stratēģiskai plānošanai un kontrolei, kā arī turpmāko pasākumu sistēmām operatīvajam darbam. Pirmām kārtām komiteja iesaka OLAF labāk noteikt savu izmeklēšanas politiku un skaidrāk definēt pārvaldības ievirzi un vispārējos panākumu novērtēšanas kritērijus. OLAF vadības un vadītāju cieša apņemšanās ir priekšnoteikums, lai izveidotu saskaņotu un produktīvu darba vidi.

X.

Uzraudzības komiteja iesaka OLAF izstrādāt cilvēkresursu stratēģiju un, kā prioritāti, piešķirt vairāk un kvalitatīvākus cilvēkresursus operatīvā darba veikšanai, kas ir OLAF pamatdarbība. Nav skaidrs, vai pastāv pareizs juridiskais pamats OLAF rīcībai saistībā ar dažām darbībām, kas nav pamatdarbības, piemēram, turpmākie pasākumi un Kopienas izdevumu programmu pārvaldība. Komiteja iesaka OLAF vadībai rīkoties, lai novērstu pašreizējo nelīdzsvarotību starp piešķirtajiem resursiem operatīvajam un neoperatīvajam darbam, kā arī nodrošināt pastāvīgu apmācību izmeklētājiem.

XI.	Uzraudzības komiteja iesaka OLAF strādāt ar Komisijas administrāciju, lai optimizētu savas cilvēkresursu politikas īstenošanu. Komiteja atzinīgi vērtē pozitīvo attīstību attiecībā uz OLAF pagaidu darbiniekiem un iesaka OLAF pagaidu darbiniekus paaugstināt amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

XII.

Uzraudzības komiteja iesaka OLAF centienus krāpšanas un korupcijas novēršanas jomā vērst tā, lai Komisijas dienesti varētu praktiski izmantot izmeklēšanās gūto pieredzi un zināšanas. Komiteja iesaka OLAF uzlabot iekšējo koordināciju un nodrošināt regulāru informācijas plūsmu starp tā direktorātiem šajā jomā.

XIII.

Uzraudzības komiteja uzskata, ka visi iepriekš minētie ieteikumi ir attiecīgi jāatspoguļo jaunajā operatīvās darbības rokasgrāmatā, jo tā ir būtisks līdzeklis izmeklēšanu veikšanai. Komiteja ir pārliecināta, ka, pieņemot rokasgrāmatu, kurā skaidri noteiktas darbības procedūras un termiņi, tiks nodrošināta saskaņota sistēma OLAF izmeklēšanām un sekmēta to veikšanas neatkarība. Komiteja ir gatava sniegt konstruktīvu atbalstu šīs rokasgrāmatas sagatavošanā.

XIV.

Lai izvairītos no sarežģījumiem saistībā ar nepieciešamo resursu iegūšanu Uzraudzības komitejas Sekretariātam, komiteja iesaka tā amatus paredzēt OLAF amatu sarakstā. Uzraudzības komitejas Sekretariāta personāla iecelšana būtu jāīsteno, vienojoties ar komiteju un tādējādi nodrošinot tās pilnīgu neatkarību pienākumu veikšanā.

---

(1)  Pirmais darbības pārskats par laikposmu no 2005. gada decembra līdz 2007. gada maijam (OV C 123, 20.5.2008., 1. lpp.).

(2)  Sk. 1. pielikumu.

(3)  OLAF Uzraudzības komitejas reglamenta 8. pants (OV L 33, 7.2.2007., 7. lpp.).

(4)  Uzraudzības komiteja reglamentu pieņēma 2006. gada augustā, un to publicēja 2007. gada februārī (OLAF Uzraudzības komitejas reglaments (OV L 33, 7.2.2007., 7. lpp.)).

(5)  OLAF 2006. gada jūnijā iekšēji publicēja informāciju par diviem brīviem amatiem. Vienu Sekretariāta darbinieku iecēla 2007. gada janvārī, otru – 2007. gada jūlijā.

(6)  Sk. 5. pielikumu.

(7)  OLAF septītais darbības pārskats, 2006. gads.

(8)  Uzraudzības komitejas gada darbības pārskata laikposmam no 2005. gada decembra līdz 2007. gada maijam un Uzraudzības komitejas atzinuma Nr. 1/2007 (4. pielikums) III ieteikums.

(9)  B direktorāts (4 nodaļas): Lauksaimniecība; Muita I; Muita II; Struktūrpasākumi. A direktorāts (4 nodaļas): Iekšējās izmeklēšanas – Eiropas iestādes; Iekšējās/ārējās izmeklēšanas – ES struktūras; Tiešie izdevumi un ārējā palīdzība; Ārējā palīdzība.

(10)  Regulas (EK) Nr. 1073/1999 11. panta 7. punkts.

(11)  Regulas (EK) Nr. 1073/1999 10. apsvērums un 9. panta 2. punkts.

(12)  Sk. arī 2006. gada. 4. oktobra spriedumu lietā T-193/04 HMT pret Komisiju (69. punkts).

(13)  2005. gada 25. februāraOLAF rokasgrāmatas 3.3.3.1. daļa, 76. lpp.

(14)  Regulas (EK) Nr. 1073/1999 1. panta 2. punkts.

(15)  Sk. pirmā darbības ziņojuma (2007. gada 17. oktobris, OV C 123, 20.5.2008., 1. lpp.) secinājumus un Uzraudzības komitejas atzinumu Nr. 1/2007 “OLAF ziņojumi par tādu lietu izmeklēšanu, kas turpinās ilgāk par deviņiem mēnešiem”, kurš ietverts pārskatā.

(16)  Regulas (EK) Nr. 1073/1999 12. pants un Komisijas Lēmuma 1999/352/EK, EOTK, Euratom 5. pants.

(17)  A direktorāts (4 nodaļas): Iekšējās izmeklēšanas – Eiropas iestādes; Iekšējās/ārējās izmeklēšanas – ES struktūras; Tiešie izdevumi un ārējā palīdzība; Ārējā palīdzība. B direktorāts (4 nodaļas): Lauksaimniecība; Muita I; Muita II; Struktūrpasākumi.

(18)  Uzraudzības komitejas atzinums Nr. 1/2007 “OLAF ziņojumi par tādu lietu izmeklēšanu, kas turpinās ilgāk par deviņiem mēnešiem”.

(19)  Sk. 4. pielikumu.

(20)  Sk. 4. pielikumu.

(21)  Komisijas 1999. gada 28. aprīļa lēmuma 6. pants (OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.).

(22)  Sk. 5. pielikumu.

(23)  OLAF ģenerāldirektora lēmuma 1. pants par jaunu politiku attiecībā uz OLAF pagaidu darbiniekiem paredz, ka “saskaņā ar ģenerāldirektora lēmumu pēc apspriešanās ar apvienoto komiteju pagaidu darbiniekus var paaugstināt uz nākamo pakāpi kategoriju/funkciju grupā”.

(24)  Sk. 2. pielikumu, kurā ietverts Uzraudzības komitejas pieņemto atzinumu laikposmā no 2006. gada 1. decembra līdz 2008. gada 31. maijam saraksts.

(25)  Instituto Superior de Ciências do Trabalho e da Empresa/Austrālijas Nacionālā universitāte/OLAF.

(26)  Regulas (EK) Nr. 1073/1999 7. pants.

(27)  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par paziņojumu pirms pārbaudes, ko iesniedza Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) datu aizsardzības inspektors par pastāvīgu izmeklēšanas funkcijas īstenošanas uzraudzību. Lieta 2007-0073, 2007. gada 19. jūlijs.

(28)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

---

---

---

---

---

---

18.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 295/s3

---

PIEZĪME LASĪTĀJAMIestādes ir nolēmušas savos tekstos turpmāk nenorādīt jaunākos tiesību aktu grozījumus.Ja vien nav noteikts citādi, par tiesību aktiem, kuri ir norādīti šeit publicētajos tekstos, uzskatāmi tiesību akti to spēkā esošajā redakcijā.

---