6.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/3

Komisijas ziņojums par pārtikas produktu apstarošanu 2006. gadā

(2008/C 282/04)

KOPSAVILKUMS

Saskaņā ar 7. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīvā 1999/2/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju (1), dalībvalstis katru gadu Komisijai nosūta:

—	to pārbaužu rezultātus, kas veiktas apstarošanas iekārtās, jo īpaši attiecībā uz apstrādāto produktu kategorijām un daudzumu un lietotajām devām, un

—	to pārbaužu rezultātus, kas veiktas produkta tirdzniecības posmā, un norāda metodes, kādas izmantotas apstaroto pārtikas produktu noteikšanai.

2006. gadā apstiprinātas apstarošanas iekārtas bija 10 dalībvalstīs. Visas šīs dalībvalstis sniedza prasīto informāciju par apstrādāto produktu kategorijām, daudzumu vai devām. Eiropas Savienībā 2006. gadā apstaroja 15 058 tonnas pārtikas produktu.

Astoņpadsmit dalībvalstis ziņoja par tirgū laistu pārtikas produktu pārbaudēm. Pavisam 2006. gadā pārbaudīja 6 386 pārtikas produktu paraugus. Par nelikumīgi apstarotiem un/vai nemarķētiem atzina 3,3 % tirgū laisto produktu.

Pārkāpumu sadalījums pa produktu kategorijām ir nevienmērīgs. Produktu kategorijas, kurās konstatēts visvairāk neatbilstību, ir pārtikas produktu piedevas (Vācija, Somija un Apvienotā Karaliste) un zupas un mērces (Vācija). Ievērojami samazinājies Vācijā konstatēto neatbilstīgo paraugu skaits kategorijā “Āzijas nūdeļu uzkodas” (no 37 % 2005. gadā uz 5 % 2006. gadā).

Pārbaužu rezultātu atšķirības starp dalībvalstīm daļēji skaidrojamas ar paraugu izvēli un izmantoto analīzes metožu rādījumiem.

1. JURIDISKAIS PAMATS UN SITUĀCIJA

Saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 7. panta 3. punktu dalībvalstis katru gadu nosūta Komisijai:

—	to pārbaužu rezultātus, kas veiktas apstarošanas iekārtās, jo īpaši attiecībā uz apstrādāto produktu kategorijām un daudzumu un lietotajām devām, un

—	to pārbaužu rezultātus, kas veiktas produkta tirdzniecības posmā, un norāda metodes, kādas izmantotas apstaroto pārtikas produktu noteikšanai.

Komisija šos rezultātus publicē ikgadējos ziņojumos Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šis ziņojums aptver laika posmu no 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

Informācija par pārtikas produktu apstarošanas vispārējiem aspektiem ir pieejama Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (2).

1.1. Apstarošanas iekārtas

Saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 3. panta 2. punktu pārtikas produktus drīkst apstarot vienīgi apstiprinātās apstarošanas iekārtās. ES iekārtu apstiprinājumu piešķir dalībvalstu kompetentās iestādes (2). Dalībvalstis informē Komisiju par to rīcībā esošajām apstiprinātajām apstarošanas iekārtām (7. panta 1. punkts).

Komisija ir publicējusi dalībvalstīs apstiprināto apstarošanas iekārtu sarakstu (3).

1.2. Apstaroti pārtikas produkti

ES ir atļauta žāvētu aromātisko augu, garšvielu un dārzeņu piedevu apstarošana (Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīva 1999/3/EK par Kopienas pārtikas produktu un sastāvdaļu, ko apstrādā ar jonizējošo starojumu, saraksta izveidi (4)). Turklāt septiņas dalībvalstis ir paziņojušas, ka saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 4. panta 4. punktu tās saglabā valstī spēkā esošās atļaujas attiecībā uz atsevišķiem pārtikas produktiem. Komisija ir publicējusi valstīs spēkā esošo atļauju sarakstu (5).

Saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 6. pantu jebkurš apstarots pārtikas produkts vai pārtikas produkta sastāvdaļa jāmarķē ar vārdiem “apstarots” vai “apstrādāts ar jonizējošo radiāciju”.

Lai ieviestu pareizu marķēšanu vai noteiktu neapstiprinātus produktus, Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) saskaņā ar tai piešķirto Eiropas Komisijas pilnvaru ir standartizējusi vairākas analīzes metodes.

2. APSTAROŠANAS IEKĀRTĀS VEIKTO PĀRBAUŽU REZULTĀTI

Informācija par apstarošanas iekārtām dalībvalstīs ir atrodama Komisijas tīmekļa vietnē

http://europa.eu.int/comm/food/food/biosafety/irradiation/approved_facilities_en.pdf

Dalībvalstis ir iesniegušas šādu informāciju.

2.1. Beļģija

Kompetento iestāžu veiktās pārbaudes 2006. gadā apstiprināja apstarošanas iekārtas Sterigenics S.A. atbilstību Direktīvas 1999/2/EK prasībām.

Tabulā norādītas šajā iekārtā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2006. gadā.

Pārtikas produkts	Daudzums (t)
Varžu kājiņas	2 784,3
Zivis un vēžveidīgie	504,4
Garšaugi un garšvielas	433,2
Putnu gaļa	295,5
Gaļa	224,6
Olu pulveris	167,2
Dārzeņi	73,2
Dehidrētas asinis	30,0
Gumiarābiks	17,7
Žāvēti augļi	1,1
Citi	949,4
Kopā	5 480,6

2.2. Čehija

Kompetento iestāžu veiktās pārbaudes 2006. gadā apstiprināja apstarošanas iekārtas Artim spol.s.r.o. atbilstību Direktīvas 1999/2/EK prasībām.

Tabulā norādītas šajā iekārtā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2006. gadā.

Pārtikas produkts

Daudzums

(t)

Vidējā absorbētā radiācijas deva

(kGy)

Žāvēti aromātiskie garšaugi, garšvielas un dārzeņu piedevas

79,5

5-10

Kopā

79,5

2.3. Vācija

Pārskata periodā Vācijā bija piecas apstiprinātas apstarošanas iekārtas:

a) Gamma Service Produktbestrahlung GmbH, Radeberga

Kompetento iestāžu veiktās pārbaudes 2006. gadā apstiprināja šīs apstarošanas iekārtas atbilstību Direktīvas 1999/2/EK prasībām.

Tabulā norādītas šajā iekārtā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2006. gadā.

Pārtikas produkts	Daudzums (t)	Vidējā absorbētā deva (kGy)
Garšvielas un garšaugi	168,7	<10
Žāvēti dārzeņi	69,3	<10
Kopā	238,0

71,3 tonnas apstaroto pārtikas produktu eksportēja uz trešām valstīm.

b) BGS/Beta-Gamma Service GmbH&Co. KG, Vīle

Kompetento iestāžu veiktās pārbaudes 2006. gadā apstiprināja šo divu apstarošanas iekārtu atbilstību Direktīvas 1999/2/EK prasībām.

Tabulā norādītas minētajās iekārtās apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2006. gadā.

Pārtikas produkts	Daudzums (t)	Vidējā absorbētā deva (kGy)
Garšvielas un garšaugi	4,5	4-10
Svaigi dārzeņi	3,4	6-10
Žāvēti dārzeņi	9,9	6-9
Kopā	17,8

Visus apstarotos pārtikas produktus eksportēja uz trešām valstīm.

c) Isotron Deutschland GmbH, Allershauzena

Kompetento iestāžu veiktās pārbaudes 2006. gadā apstiprināja šīs apstarošanas iekārtas atbilstību Direktīvas 1999/2/EK prasībām.

Tabulā norādītas šajā iekārtā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2006. gadā.

Pārtikas produkts	Daudzums (t)	Vidējā absorbētā deva (kGy)
Garšvielas un garšaugi	64,3	5-10
Dārzeņi	18,9	10
Kopā	83,2

Visus apstarotos pārtikas produktus eksportēja uz trešām valstīm.

d) Beta-Gamma-Service GmbH&Co KG, Bruhzāle

Šajā iekārtā 2006. gadā pārtikas produktu apstarošana netika veikta.

2.4. Spānija

Spānijā ir divas apstiprinātas pārtikas produktu apstarošanas iekārtas.

a) Ionmed esterilización, S.A.

Kompetento iestāžu veiktās pārbaudes 2006. gadā apstiprināja šīs apstarošanas iekārtas atbilstību Direktīvas 1999/2/EK prasībām.

Tabulā norādītas šajā iekārtā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2006. gadā.

Pārtikas produkts

Daudzums

(t)

Vidējā absorbētā deva

(kGy)

Žāvēti aromātiskie garšaugi, garšvielas un dārzeņu piedevas

290,6

<10

b) Aragogamma, SA

Šajā iekārtā 2006. gadā pārtikas produktu apstarošana netika veikta.

2.5. Francija

Francijā ir sešas apstarošanas iekārtas, kas apstiprinātas pārtikas produktu apstarošanai. Kompetento iestāžu veiktās pārbaudes 2006. gadā apstiprināja četru apstarošanas iekārtu atbilstību Direktīvas 1999/2/EK prasībām. Attiecībā uz divām iekārtām tika sniegti komentāri par reģistrāciju, produktu statusu pirms apstrādes un radiācijas devu mērījumiem.

Tabulā norādītas minētajās iekārtās apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2006. gadā.

Pārtikas produkts	Daudzums (t)	Vidējā absorbētā deva (kGy)
Garšaugi, garšvielas un žāvēti dārzeņi	110	10
Gumiarābiks	149	3
Putnu gaļa	1 780	5
Saldētas varžu kājiņas	965	5
Kopā	3 004

2.6. Ungārija

Saskaņā ar kompetentās iestādes veikto pārbaudi 2006. gadā apstarošanas iekārta Agroster Besugárzó Rt. (Budapešta, Jászberényi út 5.) atbilda Direktīvas 1999/2/EK prasībām.

Tabulā norādītas šajā iekārtā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2006. gadā.

Pārtikas produkts	Daudzums (t)	Vidējā absorbētā deva (kGy)
Garšvielas, asie pipari	36,3	4-8
Dehidrēti produkti	13,6	3-6
Garšaugi	75,0	3-8
Kopā	124,9

2.7. Itālija

Itālijā ir viena apstarošanas iekārta, kas apstiprināta pārtikas produktu apstarošanai. Kompetentā iestāde ir atzinusi iekārtas Gammarad Italia SPA atbilstību.

Tabulā norādītas šajā iekārtā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2006. gadā.

Pārtikas produkts

Daudzums

(t)

Vidējā absorbētā deva

(kGy)

Žāvēti aromātiskie garšaugi un dārzeņu garšvielas

2,4

Kopā

2,4

2.8. Nīderlande

2006. gadā Isotron NL veica šādu produktu apstrādi savās divās ražošanas iekārtās Edē un Eten-Leurā. Daudzumi norādīti paletēs, kuru vidējais svars ir 800 kg un vidējais tilpums — 2 m (3). Pozīcija “Pārtika” attiecas uz produktiem, ko atļauts apstarot saņēmējā valstī.

	Palešu skaits Edē	Palešu skaits Eten-Leurā
Garšvielas/garšaugi	1 175	242
Dehidrēti dārzeņi	404	1 691
Putnu gaļa (saldēta)	217	5
Garneles (atvēsinātas)		36
Garneles (saldētas)	65	0
Varžu daļas	216	84
Olu baltumi (dzesēti)	160	0
Pārtika (6)	670	1 353
Pārtikas produktu paraugi	47	2
Kopā	3 023	3 377

Kopējais apstrādāto palešu skaits Nīderlandē 2006. gadā bija 3 023 + 3 377 = 6 400; tas atbilst 5 120 tonnām pārtikas produktu.

2.9. Polija

Polijā ir divas apstarošanas iekārtas, kas apstiprinātas pārtikas produktu apstarošanai.

Tabulā norādītas šajā iekārtā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2006. gadā.

Varšavas Kodolķīmijas un tehnoloģijas institūts

Pārtikas produkts

Daudzums

(t)

Vidējā absorbētā deva

(kGy)

Žāvētas garšvielas, žāvēti aromātiskie garšaugi, dārzeņu garšvielas

616,7

5-10

Lodzas Tehniskās universitātes Lietišķās radiācijas ķīmijas institūts

Pārtikas produkts

Daudzums

(t)

Vidējā absorbētā deva

(kGy)

Garšvielas

0,45

7-10

Kopā

0,45

2.10. Apvienotā Karaliste

Apvienotajā Karalistē ir viena apstarošanas iekārta, kas apstiprināta pārtikas produktu apstarošanai.

Šajā iekārtā 2006. gadā pārtikas produktu apstarošana saskaņā ar licences noteikumiem netika veikta.

2.11. Kopsavilkums par ES

Saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 7. panta 2. punktu apstiprinātas iekārtas ir 10 dalībvalstīs.

Apstarošanas iekārtās veikto pārbaužu rezultātus, norādot apstaroto pārtikas produktu daudzumu, nosūtījušas deviņas dalībvalstis.

3. TO PĀRBAUŽU REZULTĀTI, KAS VEIKTAS PRODUKTA TIRDZNIECĪBAS POSMĀ, UN METODES, KĀDAS IZMANTOTAS APSTAROTO PĀRTIKAS PRODUKTU NOTEIKŠANAI

Dalībvalstis ir iesniegušas šādu informāciju.

3.1. Austrija

Pārbaudīja 138 paraugus, lai noteiktu apstrādi ar jonizējošo radiāciju. Neviens no tiem nebija apstarots.

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 138		Izmantotā CEN metode
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts	Izmantotā CEN metode
Baziliks	3	0	EN 1788/EN 13751
Raudene	10	0	EN 1788/EN 13751
Majorāns	4	0	EN 1788/EN 13751
Paprika	10	0	EN 1788/EN 13751
Pipari	14	0	EN 1788/EN 13751
Rozmarīns	3	0	EN 1788/EN 13751
Timiāns	5	0	EN 1788/EN 13751
Augu tēja	51	0	EN 1788/EN 13751
Vistas gaļa	19	0	EN 1786
Tītaru gaļa	6	0	EN 1786
Pīļu gaļa	10	0	EN 1786
Zosu gaļa	3	0	EN 1786
KOPĀ	138	0
Kopā % analizēto paraugu	100	0

3.2. Beļģija

Pavisam analizēti 100 paraugi. Viens no tiem bija apstarots.

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 100		Izmantotā CEN metode
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts (izcelsme)	Izmantotā CEN metode
Garšvielas	9	0	EN 1788
Žāvēti augļi un dārzeņi	21	0	EN 1788
Svaigas zemenes	11	0	EN 1788
Pārtikas produktu piedevas	17	1
Garneles	22	0	EN 1788
Vēžveidīgie un gliemenes	19	0	EN 1788
Kopā	99	1
Kopā % analizēto paraugu	99	1

3.3. Kipra

Analītiskas pārbaudes attiecībā uz pārtikas produktu apstarošanu tirdzniecības posmā 2006. gadā netika veiktas.

3.4. Čehija

Pavisam analizēti 115 paraugi. Četri paraugi bija apstaroti un nebija pareizi marķēti.

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 115		Izmantotā CEN metode
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts	Izmantotā CEN metode
Garšvielas	22	0	EN 1788
Augu tējas izstrādājumi	13	1	EN 1788
Pārtikas produktu piedevas	7	2 (7)	EN 1788
Ātri pagatavojamas nūdeles	9	1 (8)	EN 1788
Svaigi augļi	30	0	EN 1788/EN 1785
Putnu gaļa	15	0	EN 1785
Zivis un vēžveidīgie	12	0	EN 1785
Garneles	3	0	EN 1785
Kopā	111	4
Kopā % analizēto paraugu	96,5	3,5

3.5. Vācija

Pavisam pārbaudīti 4137 pārtikas produktu paraugi; no tiem 71 bija apstarots, un 5 no tiem bija atbilstīgi, bet 66 jeb 1,6 % — nebija atbilstīgi:

—	23 paraugi bija to pārtikas produktu kategoriju paraugi, kuras drīkst apstarot, taču tie nebija pareizi marķēti;

—	41 paraugs pieder pie pārtikas produktu kategorijām, kuras nedrīkst apstarot, turklāt paraugi nebija atbilstīgi marķēti;

—	2 paraugi bija marķēti kā apstaroti, lai gan apstarošana nav atļauta.

Kategorijas, kurās bija vislielākais procentuālais daudzums neatbilstīgo paraugu, bija pārtikas produktu piedevas (11 %) un zupas un mērces (9 %). Ievērojami samazinājies konstatēto neatbilstīgo paraugu skaits kategorijā “Āzijas nūdeļu uzkodas, svinību uzkodas, picas, uzkodas, ko lieto, skatoties TV” (no 37 % 2005. gadā uz 5 % 2006. gadā).

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 4137		Izmantotā CEN metode
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts: apstarots, lai gan apstarošana nav atļauta, un/vai nav pareizi marķēts	Izmantotā CEN metode
Piens/piena produkti	41	0	EN 1375; EN 1784; EN 1785; EN 1787; EN 1788
Siers ar garšaugiem	58	0	EN 1787; EN 1788; EN 1788 mod.; EN 13751
Sviests ar garšaugiem	29	0	EN 1787; EN 1788
Olas, olu produkti	6	0	EN 1784
Gaļa (arī saldēta gaļa, izņemot putnu un medījumu gaļu)	18	0	EN 1784; EN 1786
Gaļas produkti (izņemot desas)	39	0	EN 1784; EN 1786
Desas	58	0	EN 1784; EN 1786; EN 1787; EN 1788
Putnu gaļa	141	0	EN 1784 mod.; EN 1786
Medījumu gaļa	12	0	EN 1784; EN 1786
Zivis un zivsaimniecības produkti	140	0	L 00.00 41 ESR; EN 1784 mod., EN 1786; EN 1788
Vēžveidīgie, mīkstmieši, gliemji un citi ūdensdzīvnieki, kā arī to produkti	258	4	EN 1786; ASU analogs § 64 LFGB L 12.01; EN 13751; § 64 LFGB L 53.00-3, L 00.00-42
Pākšaugi	47	0	EN 1787, EN 1788
Zupas, mērces	175	18	EN 1375, EN 1784; EN 1785; EN 1787; EN 1788; PSL, EN 13751
Graudaugi un graudu produkti	34	0	EN13708; § 64 L 00.00-43, EN 1787; EN 1788
Eļļas sēklas	52	0	EN 1784; EN 1788
Rieksti	102	0	EN 1375; EN 1784; EN 1784 mod.; EN 1787; EN 1788
Kartupeļi, augu daļas ar augstu cietes saturu	56	0	EN 13751; EN 1788
Svaigi dārzeņi, salāti	72	0	EN 13708; EN 13751; EN 1787; EN 1788
Žāvēti dārzeņi, dārzeņu produkti	78	2	EN 13751; EN 1787; EN 1788
Svaigas sēnes	18	0	EN 1788; EN 1375
Kaltētas sēnes vai sēņu produkti	199	5	EN 13708; EN 13751; EN 1787; EN 1788
Svaigi augļi	109	0	EN 1787; EN 1788; EN 1784
Žāvēti augļi vai augļu produkti	200	0	EN 13708; EN 13751; EN 1787; EN 1788
Kakao pulveris	11	0
Neapstrādāta kafija	5		EN 13751, EN 1788
Tēja, tējai līdzīgi produkti	431	3	EN 13708; EN 13751; EN 1787; EN 1788, § 64 L 00.00-43
Lietošanai gatavi produkti	21	0	EN 13751; EN 1786; EN 1787; EN 1788
Garšvielas, tostarp izstrādājumi un piedevu sāls	1 339	16	EN 13751; EN 1784; EN 1787; EN 1788 PSL, § 64 L 00.00-43
Garšaugi	84	0	EN 13751, EN 1787, EN 1788
Sausā pārtika	43	1	EN 13751; EN 1787; EN 1788, § 64 L 00.00-43
Āzijas nūdeļu uzkodas, svinību uzkodas, pica, uzkodas, ko lieto, skatoties TV	82	4	EN 1788; PSL
Pārtikas produktu piedevas	87	11	EN 13751; EN 13708, EN 1787; EN 1788; § 64 L 00.00-43
Citi	21	1	EN 13751; EN 1787; EN 1788
Kopā	4 066	66
Kopā % analizēto paraugu	98,4	1,6

Pieci paraugi bija apstaroti un atbilda ES direktīvām: divi paraugi piederēja pie kategorijas “Vēžveidīgie, mīkstmieši, gliemji un citi ūdensdzīvnieki, kā arī to produkti”, un trīs paraugi piederēja pie kategorijas “Zupas un mērces”.

3.6. Dānija

Analītiskas pārbaudes attiecībā uz pārtikas produktu apstarošanu tirdzniecības posmā 2006. gadā netika veiktas.

3.7. Igaunija

Pavisam analizēja 10 paraugus, un neviens no tiem nebija apstarots.

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 10		Izmantotā CEN metode
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts	Izmantotā CEN metode
Garšvielas	5	0	PSL, EN 13751
Tēja	5	0	PSL, EN 13751
Kopā	10	0
Kopā % analizēto paraugu	100	0

3.8. Grieķija

Pavisam analizēja 3 paraugus, un neviens no tiem nebija apstarots.

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 3		Izmantotā CEN metode
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts: apstarots	Izmantotā CEN metode
Garšaugi un garšvielas	2	0	EN 13751 (PPSL)
Tēja	1	0	EN 13751 (PPSL)
Kopā	3	0
Kopā % analizēto paraugu	100	0

3.9. Spānija

Analītiskas pārbaudes attiecībā uz pārtikas produktu apstarošanu tirdzniecības posmā 2006. gadā netika veiktas.

3.10. Somija

Pavisam analizēti 246 paraugi. Pavisam analizēti 158 žāvētu garšvielu un garšaugu paraugi, un no tiem 19 paraugi saturēja apstarotu materiālu. No 77 analizētām pārtikas produktu piedevām 10 saturēja apstarotu materiālu. No 11 jūras velšu paraugiem viens saturēja apstarotu materiālu.

Neviens no apstarotajiem produktiem nebija pareizi marķēts, un apstarošanas iekārtas, kurās tie bija apstrādāti, nebija apstiprinātas ES.

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 246		Izmantotā CEN metode
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts	Izmantotā CEN metode
Kaltētas garšvielas un garšaugi	139	19	EN 13751; EN 1788
Pārtikas produktu piedevas	67	10	EN 13751; EN 1788
Jūras veltes	10	1
Kopā	216	30
Kopā % analizēto paraugu	88	12

3.11. Francija

Pavisam analizēja 216 paraugus, un 32 paraugi bija apstaroti un nebija pareizi marķēti.

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 216		Izmantotā CEN metode
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts apstarots	Izmantotā CEN metode
Saldēta gliemežu gaļa	2	0	EN 1788
Kaltētas sēnes	71	0	EN 1788
Pārtikas produktu piedevas uz dārzeņu bāzes	11	5	EN 1788
Vēžveidīgie un mīkstmieši	45	24	EN 1788
Varžu kājiņas	3	2	EN 1788
Žāvēti augļi	1	0	EN 1788
Garšvielas un garšaugi	16	0	EN 1788
Žāvēti dārzeņi un no tiem izgatavoti produkti	13	0	EN 1788
Nelieli sarkanie augļi un citas ogas	4	0	EN 1788
Dehidrētas Āzijas nūdeļu uzkodas	14	1	EN 1788
Garneles	10	0	EN 1788
Žāvētas kokosriekstu skaidiņas	3	0	EN 1788
Tēja un uzlējumi	1	0	EN 1788
Kopā	184	32
Kopā % analizēto paraugu	85	15

No 24 neatbilstīgajiem vēžveidīgo un mīkstmiešu paraugiem 22 bija garneļu astu paraugi, kas ņemti vienā un tajā pašā uzņēmumā.

3.12. Ungārija

Pavisam analizēja 104 paraugus, un 2 paraugi bija apstaroti.

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 104
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts
Garšvielas	80	1
Tēja	23	0
Pārtikas produktu piedevas	1	1
Kopā	102	2
Kopā % analizēto paraugu	98	2

3.13. Īrija

Pavisam 2006. gadā analizēti 452 paraugi. 13 paraugi bija apstaroti un nebija pareizi marķēti.

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 452		Izmantotā CEN metode
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts	Izmantotā CEN metode
Nūdeles	107	1	EN13751 skrīningam, apstiprināšana ar EN1788
Mērces un zupas	10	0
Garšvielas/buljoni	38	3
Garšaugi un garšvielas	220	8
Kafija un tēja (tostarp zāļu tējas)	43	0
Sēklas	13	0
Graudu produkti, bakaleja un raugs	8	0
Pārtikas produktu piedevas/vitamīni	9	1
Augļi un dārzeņi	1	0
Dažādi	3	0
Kopā	439	13
97 %	97 %	3 %

3.14. Itālija

Pavisam analizēja 66 paraugus, un neviens no tiem nebija apstarots.

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 66		Izmantotā CEN metode
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts	Izmantotā CEN metode
Garšvielas, garšaugi un dārzeņu ekstrakti	66	0	EN 13784
Kopā	66	0
Kopā % analizēto paraugu	66	0

3.15. Latvija

Šī dalībvalsts nav sniegusi informāciju par tirdzniecības vietās veikto pārbaužu rezultātiem.

3.16. Lietuva

Pavisam analizēja 30 paraugus, un 1 paraugs bija apstarots.

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 30		Izmantotā CEN metode
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts: apstarots	Izmantotā CEN metode
Garšvielas un garšaugi	7	0	LST EN 13783:2004
Tēja	22	1	LST EN 13783:2004
Kopā	29	1
Kopā % analizēto paraugu	100	3

3.17. Luksemburga

Pavisam analizēja 20 paraugus, un neviens no tiem nebija apstarots.

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 20		Izmantotā CEN metode
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts: apstarots	Izmantotā CEN metode
Garšvielas	15	0	EN 1788
Žāvēti augļi	1	0	EN 1788
Tēja	4	0	EN 1788
Kopā	20	0
Kopā % analizēto paraugu	100	0

3.18. Malta

Šī dalībvalsts nav sniegusi informāciju par tirdzniecības vietās veikto pārbaužu rezultātiem.

3.19. Nīderlande

Šī dalībvalsts nav sniegusi informāciju par tirdzniecības vietās veikto pārbaužu rezultātiem.

3.20. Polija

Pavisam analizēja 139 paraugus, un 2 paraugi bija apstaroti un nebija pareizi marķēti.

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 139		Izmantotā CEN metode
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts	Izmantotā CEN metode
Žāvēti garšaugi, garšvielas un dārzeņu piedevas	51	2	EN 1786; EN 1787; EN 1788
Kartupeļi	3	0	EN 1786; EN 1787; EN 1788
Sīpoli un ķiploki	21	0	EN 1786; EN 1787; EN 1788
Putnu gaļa	1	0	EN 1786; EN 1787; EN 1788
Nelobīti rieksti	34	0	EN 1786; EN 1787; EN 1788
Garneles, zivis	22	0	EN 1786; EN 1787; EN 1788
Svaigi augļi	7	0	EN 1786; EN 1787; EN 1788
Kopā	137	2
Kopā % analizēto paraugu	99	1

3.21. Portugāle

Šī dalībvalsts nav sniegusi informāciju par tirdzniecības vietās veikto pārbaužu rezultātiem.

3.22. Zviedrija

2006. gadā tika analizēti 8, galvenokārt putnu gaļas, paraugi saskaņā ar CEN metodi EN 1784; neviens no paraugiem nebija apstarots.

3.23. Slovākija

Pavisam analizēja 37 paraugus, un neviens no tiem nebija apstarots.

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 37		Izmantotā metode
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts: apstarots	Izmantotā metode
Pistācijas un citu veidu rieksti	18	0	GC
Siers	17	0	GC
Pīļu gaļa	2	0	GC
Kopā	37	0
Kopā % analizēto paraugu	100	0

3.24. Slovēnija

2006. gadā analizēja 40 paraugus, un trīs pārtikas produktu piedevu paraugi bija apstaroti.

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 40			Izmantotā CEN metode
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts: nepārliecinošs	Rezultāts: apstarots	Izmantotā CEN metode
Garšvielas un garšaugi	10	0	0	EN 13751
Pārtikas produktu piedevas	8	4	3	EN 1788; EN 13751
Sausie zupas maisījumi	10	5	0	EN 1788; EN 13751
Kopā	28	9	3
Kopā % analizēto paraugu	70	22,5	7,56

3.25. Apvienotā Karaliste

Pārtikas standartu aģentūra ir apzinājusi 530 produktus, kurus 2006. gadā atlasīja un analizēja Apvienotās Karalistes vietējās tiesībaizsardzības iestādes, izmantojot standartizētas apstaroto pārtikas produktu noteikšanas pārbaudes. No šiem 530 paraugiem apstaroti bija 49 (deviņi procenti). Par “nepārliecinošiem” atzīti paraugi, par kuriem, izmantojot CEN metodi EN13751:2002, konstatēts, ka tie atbilst starpstāvoklim, un tālāk tie nav pārbaudīti, vai arī “zemas jutības” paraugi, piemēram, ja minerālmēslojuma graudiņu parauga frakcija nav bijusi atbilstoša precīzu analīžu veikšanai.

Analizētais pārtikas produkts	Analizēto paraugu skaits: 530			Izmantotā metode
Analizētais pārtikas produkts	Rezultāts: nav apstarots	Rezultāts: nepārliecinošs	Rezultāts: apstarots	Izmantotā metode
Žāvēti garšaugi, garšvielas un dārzeņu piedevas	253	22	20	EN 13751; EN 1778
Kuskuss un žāvētas piedevas	3	0	0
Sausie zupas maisījumi	10	2	0
Nūdeles un sausās piedevas	64	6	7
Rīsi un sausās piedevas	3	1	0
Makaroni un sausās piedevas	2	0	0
Mērces (šķidras/saldētas)	14	1
Žāvēti augļi	5	0	0
Dārzeņi, tostarp sīpoli	9	0	0
Tēja	11	1	6
Eļļa	4	0	0
Zivis/jūras veltes, t. i., mīkstmieši, garneles	4	0	0
Pārtikas produktu piedevas	52	9	16
Dažādi	5	0	0
Kopā	439	42	49
Kopā % analizēto paraugu	83	8	9

3.26. Kopsavilkums par ES

Šajā tabulā apkopoti analizētie paraugi un rezultāti, kas iegūti par ES kopumā:

Dalībvalsts

Neapstaroto paraugu skaits

Apstaroto paraugu skaits

Apstaroto un nepareizi marķēto paraugu procentuālais daudzums

138

NAP

111

3,5

4 066

1,6

NAP

216

184

102

439

137

28 (9)

439 (9)

Kopā

6 134

203

3,3

NI	:	Dalībvalsts nav sniegusi informāciju.
NAP	:	Analītiskas pārbaudes 2006. gadā nav veiktas.

4. SECINĀJUMI

4.1. Apstarošanas iekārtās veikto pārbaužu rezultāti

Direktīva 1999/2/EK nosaka, ka dalībvalstīm jāinformē Komisija par apstarošanas iekārtās veikto pārbaužu rezultātiem, apstaroto pārtikas produktu kategorijām un daudzumu un lietotajām devām.

2006. gadā apstiprinātas apstarošanas iekārtas bija 10 dalībvalstīs.

Visas 10 dalībvalstis sniedza pieprasīto informāciju par apstrādāto pārtikas produktu kategorijām un daudzumu.

Eiropas Savienībā 2006. gadā apstaroja 15 058 tonnas pārtikas produktu.

4.2. Produktu tirdzniecības posmā veikto pārbaužu rezultāti

2006. gadā 18 dalībvalstis veica analītiskas pārbaudes un iesniedza prasīto informāciju. Trīs dalībvalstis informēja Komisiju, ka tajās pārskata posmā analītiskas pārbaudes nav veiktas.

Iesniegtā informācija liecina, ka 2006. gadā nelikumīgi apstaroti un/vai bez pareiza marķējuma bija 3,3 % paraugu.

Pārkāpumu sadalījums pa produktu kategorijām ir nevienmērīgs. Kopumā tirdzniecības posmā vislielākais skaits neatbilstīgo produktu bija kategorijā “Pārtikas produktu piedevas” (Vācija, Somija un Apvienotā Karaliste) un “Zupas un mērces” (Vācija). Ievērojami samazinājies Vācijā konstatēto apstaroto paraugu skaits kategorijā “Āzijas nūdeļu uzkodas” (no 37 % 2005. gadā uz 5 % 2006. gadā).

Komisija paredz, ka dalībvalstis turpinās pastiprināti kontrolēt šos produktus un veiks atbilstošus pasākumus.

Pārbaužu rezultātu atšķirības starp dalībvalstīm daļēji skaidrojamas ar paraugu izvēli un izmantoto analīzes metožu rādījumiem.

4.3. Pārbaužu rezultātu iesniegšanas termiņš 2007. gada ziņojumam

Termiņš, lai iesniegtu 2007. gadā veikto pārbaužu rezultātus Komisijai saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 7. panta 3. punktu ir 2008. gada 30. jūnijs.

(1) OV L 66, 13.3.1999., 16. lpp.

(2) http://europa.eu.int/comm/food/food/biosafety/irradiation/index_en.htm

(3) OV C 187, 7.8.2003., 13. lpp.

(4) OV L 66, 13.3.1999., 24. lpp.

(5) OV C 112, 12.5.2006., 6. lpp.

(6) Produkti, kas paredzēti eksportam uz trešām valstīm.

(7) Žāvēti, presēti garšaugi

(8) Apstarots garšvielu maisījums

(9) Slovēnijā un Apvienotajā Karalistē attiecīgi 9 un 42 paraugi atzīti par nepārliecinošiem.

6.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/20

EIROPAS KOPIENU MIGRĒJOŠO DARBA ŅĒMĒJU SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA

Valūtu konversijas kursi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72

(2008/C 282/05)

Regulas (EEK) Nr. 574/72 107. panta 1., 2. un 4. punkts

Atskaites periods: 2008. gada oktobris

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2009. gada janvāris, februāris un marts

10-2008	EUR	BGN	CZK	DKK	EEK	LVL	LTL	HUF	PLN	RON	SKK	SEK	GBP	NOK	ISK	CHF
1 EUR =	1	1,95580	24,7679	7,45447	15,6466	0,709313	3,45280	260,151	3,57673	3,74790	30,4592	9,85061	0,786680	8,59278	274,645	1,51940
1 BGN =	0,511300	1	12,6638	3,81147	8,00010	0,362672	1,76542	133,015	1,82878	1,91630	15,5738	5,03661	0,402229	4,39349	140,4260	0,776871
1 CZK =	0,0403749	0,0789652	1	0,300973	0,631730	0,0286384	0,139406	10,5036	0,144410	0,151321	1,22979	0,397717	0,0317621	0,346933	11,08880	0,0613458
1 DKK =	0,134148	0,262366	3,32255	1	2,09896	0,0951528	0,463185	34,8987	0,479810	0,502772	4,08603	1,32144	0,105531	1,15270	36,8430	0,203825
1 EEK =	0,0639116	0,124998	1,58296	0,476427	1	0,0453334	0,220674	16,6267	0,228594	0,239534	1,9467	0,629569	0,050278	0,549179	17,553	0,097108
1 LVL =	1,40981	2,75732	34,9181	10,5094	22,0588	1	4,86781	366,765	5,04252	5,28384	42,9418	13,8875	1,10907	12,1142	387,198	2,14208
1 LTL =	0,289620	0,566439	7,17327	2,15896	4,53157	0,205431	1	75,3449	1,035890	1,08547	8,82159	2,85293	0,227838	2,48864	79,5426	0,440050
1 HUF =	0,00384392	0,00751795	0,095206	0,0286544	0,0601443	0,00272654	0,0132723	1	0,0137487	0,0144066	0,117083	0,0378650	0,00302394	0,0330300	1,055710	0,00584047
1 PLN =	0,279585	0,546813	6,92473	2,08416	4,37456	0,198313	0,965352	72,7344	1	1,04786	8,51594	2,75409	0,219944	2,40242	76,7866	0,424803
1 RON =	0,266816	0,521840	6,60847	1,98897	4,17477	0,189256	0,921264	69,4125	0,954329	1	8,12701	2,6283	0,209899	2,2927	73,2797	0,405402
1 SKK =	0,0328308	0,0642105	0,813150	0,244736	0,513691	0,0232873	0,113358	8,54097	0,117427	0,123047	1	0,323404	0,0258274	0,282108	9,01682	0,0498833
1 SEK =	0,101517	0,198546	2,51435	0,756752	1,58839	0,072007	0,350516	26,4096	0,363097	0,380474	3,09211	1	0,0798611	0,87231	27,881	0,154245
1 GBP =	1,27116	2,48614	31,4840	9,47585	19,8894	0,901653	4,38908	330,694	4,54661	4,76419	38,7186	12,5217	1	10,9228	349,119	1,93141
1 NOK =	0,116377	0,227610	2,8824	0,867526	1,82090	0,0825475	0,401826	30,2755	0,416248	0,436168	3,54474	1,14638	0,0915513	1	31,9623	0,176823
1 ISK =	0,00364107	0,0071212	0,090182	0,0271422	0,056970	0,00258266	0,0125719	0,947227	0,0130231	0,0136463	0,110904	0,0358667	0,00286436	0,0312869	1	0,0055323
1 CHF =	0,658153	1,28721	16,301	4,90618	10,29790	0,466836	2,27247	171,219	2,35403	2,46669	20,0468	6,48320	0,517756	5,65536	180,7580	1

1.	Regulā (EEK) Nr. 574/72 ir noteikts, ka citā valūtā izteiktu summu konversijas kurss ir tas, kuru aprēķinājusi Komisija un kura pamatā ir Eiropas Centrālās bankas publicēto atsauces kursu mēneša vidējais rādītājs atskaites periodā, kas precizēts 2. punktā.

Atskaites periodi ir šādi:

—	janvāris — konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. aprīļa,

—	aprīlis — konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. jūlija,

—	jūlijs — konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. oktobra,

—	oktobris — konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. janvāra.

Valūtas konversijas kursus publicē otrajā februāra, maija, augusta un novembra Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša (“C” sērija) izdevumā.

6.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/22

Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

(2008/C 282/06)

Atbalsta numurs: XA 213/08

Dalībvalsts: Nīderlande

Reģions: —

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Subsidieregeling Wet op het Waddenfonds

Juridiskais pamats: Artikel 9, Wet op het Waddenfonds en Subsidieregeling Wet op het Waddenfonds

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Pamatojoties uz atbrīvojuma regulu paziņotā atbalsta (maksimālā) summa ir EUR 5 250 000 gadā

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1)	Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos — 40 % no attaisnotajām izmaksām; maksimālā summa EUR 400 000;

Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana — 90 % no attaisnotajām izmaksām saistībā ar ieguldījumiem kapitālizdevumos, kuru mērķis ir saglabāt ar ražošanu nesaistītus kultūrvēsturiskus objektus, kas atrodas lauksaimniecības uzņēmumu teritorijā; 40 % no attaisnotajām izmaksām saistībā ar ieguldījumiem kapitālizdevumos, kuru mērķis ir saglabāt kultūrvēsturiskus objektus, kas vienlaikus ir lauksaimniecības uzņēmuma ražošanas līdzekļi;

Lauku saimniecības ēku pārvietošana sabiedrības interesēs — 90 % no attaisnotajām izmaksām, ja pārvietošana sabiedrības interesēs ietver tikai esošu ēku demontāžu, pārvietošanu un atkārtotu uzcelšanu; 40 %, ja sabiedrības interesēs veiktas pārvietošanas rezultātā lauksaimnieks iegūst modernāk iekārtotas ēkas vai tiek paaugstināta ražošanas jauda;

4)	Kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības veicināšana — 40 % no attaisnotajām izmaksām, ciktāl tās ir saistītas ar kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas attīstību;

5)	Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē — 40 % no attaisnotajām izmaksām

Īstenošanas datums:

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2014. gada 1. jūnijam

Atbalsta mērķis: Atbalsts maziem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kas atrodas plūdmaiņu joslas teritorijā. Atbalstam jāatbilst četriem turpmāk norādītajiem mērķiem, kas noteikti Likuma par plūdmaiņu joslas fondu 2. panta 2. punktā.

Fonda uzdevums ir subsidēt darbības, kas nav regulāri ieguldījumi vai pārvaldības vai apkopes darbi, ko veic, lai:

Piemēro šādus atbrīvojuma regulas pantus:

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Visi mazie un vidējie lauksaimniecības uzņēmumi, kas nodarbojas ar EK līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu primāro ražošanu

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Ministerie van Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieu

Postbus 20951

2500 EZ Den Haag

Nederland

Tīmekļa vietne: http://www.vrom.nl/Docs/20080721-wijziging-wet-op-het-waddenfonds.pdf

Cita informācija: —

Atbalsta numurs: XA 234/08

Dalībvalsts: Itālija

Reģions: Regione marche

Atbalsta shēmas nosaukums: Proroga del Programma obiettivo triennale 2003-2005 dei servizi di sviluppo del sistema agroalimentare regionale e Linee di indirizzo per il programma annuale 2008. Legge regionale del 23 dicembre 1999, n. 37

Juridiskais pamats:

—	Legge regionale del 23 dicembre 1999, n. 37 “Disciplina dei servizi per lo sviluppo del sistema agroalimentare regionale”;

—	Legge regionale del 23 ottobre 2007, n. 14 “Assestamento del bilancio 2007” comma 1 dell'articolo 26 “Interventi a favore della zootecnia”;

—	Delibera amministrativa “Proroga del Programma obiettivo triennale 2003-2005 dei servizi di sviluppo del sistema agroalimentare regionale e Linee di indirizzo per il programma annuale 2008. Legge regionale del 23 dicembre 1999, n. 37”

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi: Plānotie izdevumi par pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šo atbalsta shēmu 2008. gadā nepārsniedz EUR 1 miljonu

Publiskais finansējums jebkurā gadījumā tiks noteikts to finanšu resursu robežās, kas saskaņā ar 2008. gada budžeta projektu piešķirti lauksaimniecības attīstības pakalpojumu sniegšanai

Atbalsta maksimālā intensitāte: Atbalstu ražotājiem, kas ir galīgie saņēmēji, piešķir pakalpojumu veidā, ko sniedz īstenotājas iestādes saskaņā ar “Citu informāciju par šo kopsavilkumu”, izņemot tiešos naudas maksājumus; savukārt īstenotājām iestādēm atbalstu izmaksā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. un 16. pantu šādā apmērā:

līdz 100 % atbilstīgo izdevumu par specializētās tehniskās palīdzības pakalpojumiem lopkopības nozarē;

līdz 70 % atbilstīgo izdevumu par palīdzības pakalpojumiem attiecībā uz ģenētiskiem un funkcionāliem uzlabojumiem piena lopkopībā;

līdz 80 % atbilstīgo izdevumu par agrometeoroloģisko datu izplatīšanu agronomiskās un fitosanitārās palīdzības sniegšanai

Īstenošanas datums: Atbalsta shēmu īsteno tikai pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma par šā kopsavilkuma saņemšanu un tā publicēšanu internetā

Atbalsta shēmas ilgums: Atbalstu saskaņā ar shēmu var piešķirt tikai 2008. gadā

Atbalsta mērķis: Atbalsta galvenais mērķis ir tehniskās palīdzības pakalpojumu veidā sniegt atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību un lopkopību.

Sniegtajiem tehniskās palīdzības pakalpojumiem nav pastāvīgs vai periodisks raksturs, un tie nav saistīti ar uzņēmuma parastajiem darbības izdevumiem; tādēļ katrā projektā ir nepieciešams pārraudzīt rādītājus, kas liecina par palīdzības pasākumu nodrošinātajiem uzlabojumiem, pievienojot sīki izstrādātu ziņojumu par gūtajiem rezultātiem.

Atsauce uz Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. un 16. pantu

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Regione Marche

Servizio Agricoltura Forestazione e Pesca

PF Competitività e Sviluppo dell'Impresa Agricola

Via Tiziano 44

I-60125 Ancona

Tīmekļa vietne: http://www.agri.marche.it/Aree %20tematiche/Aiuti %20di %20stato/2008/sviluppo %20agricolo.pdf

Cita informācija: Attīstības pakalpojumus lauksaimniecības uzņēmumiem sniedz attiecīgajā reģionālajā likumā norādītās “īstenotājas iestādes”, kas iepriekš atlasītas atklāta konkursa kārtībā.

Atbalsta shēmas attīstības pakalpojumu “galasaņēmēji” ir mazie un vidējie lauksaimniecības uzņēmumi, kas piedalās iniciatīvās, uz kurām attiecas uz finansējumu tiesīgi daudzgadu projekti, kas reģistrēti kā PVN maksātāji, kas reģistrēti kā Campania Chambers of Commerce (C.C.I.A.A.) reģionālās savienības biedri, kuru standarta bruto segums, tostarp pabalsti, ir vismaz EUR 3 500, un kas ir īstenotāju iestāžu pakalpojumu saņēmēji. Pabalstu attiecībā uz šajā ikgadējā shēmā ietvertajiem pakalpojumiem ražotājiem nevar piešķirt tiešu naudas maksājumu veidā.

Lauku saimniecībām, kurās ir nodarbināti laukstrādnieki, stingri jāievēro attiecīgie valsts koplīgumi un spēkā esošie tiesību akti attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbavietā.

Sniegtie pakalpojumi ir pieejami visiem šā reģiona saņēmējiem, uz kuriem attiecas projekts. Lai saņemtu pakalpojumus, nav nepieciešams, lai galasaņēmējs piederētu pie īstenotājas iestādes. Ja saņēmējs nav īstenotājas iestādes biedrs, tad šā saņēmēja dalība īstenotājas iestādes administratīvo darbību izmaksās nedrīkst pārsniegt izmaksas par saņemtajiem pakalpojumiem.

Attaisnotie izdevumi — attaisnotie izdevumi iekļauj tikai izmaksas par tiem pakalpojumiem, kam nav pastāvīgs vai periodisks raksturs un kas nav saistīti ar uzņēmuma parastajiem darbības izdevumiem.

Vincenzo CIMINO

lauku saimniecību konkurētspējas un attīstības daļas vadītājs

Atbalsta numurs: XA 265/08

Dalībvalsts: Slovēnija

Reģions: Območje občine Šempeter-Vrtojba (Goriška statistična regija)

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Podpora programom razvoja podeželja v občini Šempeter-Vrtojba 2008–2013

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodeljevanju finančnih pomoči za programe in investicije v kmetijstvu v občini Šempeter-Vrtojba

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

2008: EUR 47 000

2009: EUR 47 000

2010: EUR 47 000

2011: EUR 47 000

2012: EUR 47 000

2013: EUR 47 000

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1) Ieguldījums primārās ražošanas atbalstam lauku saimniecībās:

—	līdz 40 % no ieguldījumu izmaksām.

Atbalsta mērķis ir ieguldījumi lauksaimniecības zemēs, ganībās un privātajās takās un ceļos kā arī tādu aprīkojuma iegāde, kuras tiks izmantotas primārajā ražošanā.

2) Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem:

—	pašvaldības līdzfinansējuma summa ir starpība starp apdrošināšanas prēmiju līdzfinansējuma summu no valsts budžeta un subsīdiju limitu (līdz 50 %), kas piemērojams attaisnotajām apdrošināšanas prēmiju izmaksām par laukaugu un augļu apdrošināšanu, kā arī mājlopu apdrošināšanu pret slimībām.

3) Atbalsts zemes pārdalīšanai:

—	līdz 100 % no attaisnotajām juridisko un administratīvo procedūru izmaksām, ieskaitot maksu par pārbaudi.

4) Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai:

—	līdz 100 % no attaisnotajām izmaksām; šo atbalstu sniedz subsidētu pakalpojumu veidā, un tas neietver tiešu naudas izmaksu ražotājiem.

5) Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē:

—	līdz 100 % no attaisnotajām izmaksām, kuras saistītas ar izglītību, pasākumu, konkursu, izstāžu un gadatirgu organizēšanu, kā arī katalogu un tīmekļa vietņu publikācijām. Šo atbalstu sniedz subsidētu pakalpojumu veidā, un tas nedrīkst ietver tiešu naudas izmaksu ražotājiem

Īstenošanas datums: 2008. gada jūlijs (atbalstu piešķir pēc kopsavilkuma publicēšanas Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē)

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums:

Atbalsta mērķis: Atbalsts MVU

Atsauce uz Regulas (EK) Nr. 1857/2006 pantiem un attaisnotās izmaksas: II nodaļā priekšlikumā noteikumiem par finansiāla atbalsta piešķiršanu lauksaimniecības programmām un ieguldījumiem lauksaimniecībā Šempeter-Vrtojbas pašvaldībā ir iekļauti pasākumi, kuri uzskatāmi par valsts atbalstu saskaņā ar šādiem pantiem Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

4. pants: Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

12. pants: Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

13. pants: Atbalsts zemes pārdalīšanai;

14. pants: Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai;

15. pants: Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

Attiecīgā(-s) nozare(-s): Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Občina Šempeter-Vrtojba

Cesta Goriške fronte 11

SLO-5290 Šempeter pri Gorici

Tīmekļa vietne: http://www.uradni-list.si/1/objava.jsp?urlid=200833&objava=1348

Cita informācija: Pasākums, kurš attiecas uz apdrošināšanas prēmijām laukaugu un augļu apdrošināšanai, ietver šādus nelabvēlīgus klimatiskos apstākļus, kuri var būt pielīdzināmi dabas katastrofai: pavasara salna, krusa, zibens, ugunsgrēks, vētra un plūdi.

Pašvaldības noteikumi atbilst Regulā (EK) Nr. 1857/2006 paredzētajām prasībām par pasākumiem, kuri jāveic pašvaldībām, un vispārējiem piemērojamiem noteikumiem (pirms atbalsta piešķiršanas veicamie pasākumi, atbalsta kumulācija, pārredzamība un uzraudzība)

Pašvaldības sekretārs

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 282

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	51. sējums 2008. gada 6. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2008/C 282/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5251 — System Capital Management-Energees/Metinvest) ( 1 )	1

2008/C 282/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5315 — Stichting Administratiekantoor Van Der Sluijs Groep/Frisol Beheer/North Sea Petroleum Holding) ( 1 )	1

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Komisija
2008/C 282/07	Aicinājums projektu pieteikumam — SUB 02-2008	26

	Labojumi
2008/C 282/08	Labojums Mūžizglītības programmā — Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus 2009. gadam — DG EAC/31/08(OV C 255, 8.10.2008.)	27

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2870
JPY	Japānas jēna	127,40
DKK	Dānijas krona	7,4438
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,80650
SEK	Zviedrijas krona	9,9369
CHF	Šveices franks	1,5051
ISK	Islandes krona	305,00
NOK	Norvēģijas krona	8,6600
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,300
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	259,30
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7089
PLN	Polijas zlots	3,5175
RON	Rumānijas leja	3,7035
SKK	Slovākijas krona	30,345
TRY	Turcijas lira	1,9409
AUD	Austrālijas dolārs	1,8609
CAD	Kanādas dolārs	1,4858
HKD	Hongkongas dolārs	9,9746
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,1342
SGD	Singapūras dolārs	1,9037
KRW	Dienvidkorejas vons	1 611,32
ZAR	Dienvidāfrikas rands	12,4517
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,7879
HRK	Horvātijas kuna	7,1390
IDR	Indonēzijas rūpija	14 141,56
MYR	Malaizijas ringits	4,5367
PHP	Filipīnu peso	61,710
RUB	Krievijas rublis	34,6359
THB	Taizemes bats	45,039
BRL	Brazīlijas reāls	2,7420
MXN	Meksikas peso	16,1905

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2008/C 282/03	Euro maiņas kurss	2

2008/C 282/04	Komisijas ziņojums par pārtikas produktu apstarošanu 2006. gadā	3

2008/C 282/05	Eiropas Kopienu migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma Administratīvā komisija — Valūtu konversijas kursi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72	20

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2008/C 282/06	Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001	22


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ