23.10.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 268/1

PADOMES REZOLŪCIJA

(2008. gada 26. septembris)

“Attīstot Eiropas kosmosa politiku”

(2008/C 268/01)

PADOME

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Kopienas un Eiropas Kosmosa aģentūras pamatnolīgumu, kas stājies spēkā 2004. gada maijā, un to, ka abas puses sadarbojas aizvien ciešāk;

PATUROT PRĀTĀ Kosmosa padomes 2004. gada 25. novembra, 2005. gada 7. jūnija un 2005. gada 28. novembra sanāksmē pieņemtās norādes;

UZSVEROT 2007. gada 22. maija Kosmosa padomes Rezolūciju, kurā atzinīgi vērtēta un atbalstīta Eiropas kosmosa politika un ar kuru izveidoti Eiropas kosmosa politikas pamati;

ATZĪMĒJOT, ka Rezolūcijā Eiropas Komisija, EKA ģenerāldirektors un Eiropas Savienība, kā arī EKA dalībvalstis aicinātas saistībā ar pamatnolīgumu uzraudzīt un izvērtēt politikas īstenošanu, tostarp Rezolūcijas pielikumos definēto galveno jautājumu īstenošanu;

ATZĪMĒJOT, ka dalībvalstis, pamatojoties uz Eiropas Kosmosa politikas īstenošanas plānu, kā prioritāras ir noteikušas divas programmatiskas darbības jomas, kas ir — veiksmīga GALILEO un GMES (Globālais monitorings par vidi un drošību) īstenošana, kā arī vairāki horizontāli jautājumi;

ATZĪSTOT būtisko progresu, kas panākts šajās jomās kā tas izklāstīts kopīgajā EKA-EK progresa ziņojumā, un PAUŽOT GANDARĪJUMU par gūtajiem panākumiem veidojot Eiropas starptautisko attiecību stratēģiju attiecībā uz kosmosu;

Šajā sakarā APSTIPRINA, cik būtiski Eiropai ir saglabāt autonomu piekļuvi kosmosam, pasaules līmeņa zinātnisko programmu, tās vadošos satelīta lietojumu pakalpojumus praktiskā meteoroloģijā un komerciāli piedāvātos sakaros, kā arī ilgstpējīgu un novatorisku tehnoloģiju bāzi;

UZSVER, cik svarīgi ir stiprināt EK-EKA kosmosa tehnoloģiju izstrādes programmu koordināciju, galvenokārt par būtiski svarīgām kosmosa tehnoloģijām saistībā ar Eiropas stratēģisku neatkarību;

ATGĀDINA par diskusijām, kas notika neoficiālajā Eiropas ministru, kas atbildīgi par kosmosa jomu, sanāksmē Kourou, Eiropas Kosmosa centrā, 2008. gada 21. un 22. jūlijā.

I KOSMOSA REDZĒJUMS EIROPĀ

ATZĪSTOT, ka ar Eiropas kosmosa politiku izveidoja redzējumu, saskaņā ar ko Eiropu stiprina kā pasaules mēroga kosmosa līderi, kura lietojumi, pakalpojumi un ar tiem saistītā infrastruktūra atbalsta Eiropas politikas vajadzības un mērķus, sniedz ieguldījumu tās sociālajā, kultūras, ekonomikas un zinātniskās ietekmes vairošanā, attīsta tās rūpniecisko un zinātnisko potenciālu un pamatoti, saskaņoti un reālistiski nodrošina tās politisko un tehnoloģisko autonomiju;

ATZĪSTOT, ka šī politiku, kuras pamatā ir ES, EKA un to attiecīgās dalībvalstis, kas iesaistītas Eiropas Kosmosa programmā, būtu jāturpina īstenot un turpmāk attīstīt, saglabājot augstus mērķus to spēju robežās, kas ir pieejamas pētniecībai un funkcionāliem lietojumiem;

UZSVEROT, ka visas Eiropas kosmosā veiktās darbības palīdz tuvināt ANO “Visuma telpas līgumā” izklāstīto mērķu sasniegšanu un pilnībā tajā respektē ietvertos principus, jo īpaši:

—	Visuma telpa jāpēta un jāizmanto tā, lai visas valstis varētu gūt labumu, kā arī visu valstu interesēs, un atzīstot Visuma telpu par piederīgu visai cilvēcei;

—	Visuma telpa jāizmanto tikai miera mērķiem;

—	Visuma telpas pētniecībā un izmantojumā jāveicina starptautiska sadarbība;

—	un ka Eiropa atbalsta nerimtīgos ANO miera mērķiem paredzēta Visuma telpas izmantojuma komitejas (Committee on the Peaceful Uses of Outer Space — COPUOS) pūliņus mazināt un novērst kosmisku atkritumu rašanos,

UZSVEROT to, cik svarīgi ir pastiprināt sabiedrības atbalstu kosmosa tehnoloģiju izstrādei, nodrošināt darbību papildināmību un maksimāli izvērst sinerģijas ar notikumiem, kas nav saistīti ar kosmosa jomu;

ATZĪSTOT, ka Eiropas Savienība, EKA un to attiecīgās dalībvalstis ir trīs galvenie Eiropas kosmosa politikas spēki un UZSVEROT, ka Eiropas Savienība uzņemas paaugstinātu atbildību par kosmosa lietām, jo īpaši par kosmosa lietojumiem, kā jau tas pienākas globālam spēkam, un tas sniedz papildu vērtību EKA un dalībvalstīm, vienlaikus ievērojot katras iesaistītās personas kompetenci;

IEVĒROJOT TO, ka ar šiem nosacījumiem un saistībā ar Eiropas kosmosa politiku, Eiropas Savienība, kā arī EKA un to attiecīgās dalībvalstis ir galvenie spēki kosmosa jomā un ka tie izvērtīs Eiropu par vadošu kosmosa spēku starptautiskajā arēnā. Šajā sakarā NOSAKA, ka jāapskata turpmāk minētie jautājumi:

—

saskaņā ar starptautisko attiecību stratēģiju veicināt saskaņotu pieeju starptautiskajai sadarbībai attiecībā uz kosmosa programmām, ņemot vērā to globālo raksturu, tajā pat laikā atzīstot, ka Eiropai būtu jāspēj saskarties ar konkurenci pasaules mērogā. Saules sistēmas izpēte, Zemes vide un ilgtspējīga attīstība ir galvenās jomas, kurās jāīsteno starptautiskā sadarbība;

—	visām ES un EKA dalībvalstīm nodrošināt atvērtu un vienlīdzīgu piekļuvi ieguvumiem, kas izriet no kosmosa jomā veiktām darbībām politikas, zinātnisko datu, tehnoloģiskas attīstības, tirdzniecības darbību un pakalpojumu jomā;

—

stiprināt pašreizējos mehānismus, lai koordinētu to Eiropas kompetenci un ieguldījumus kosmosa jomā, ko finansē ar Kopienas līdzekļiem, starpvaldību un valsts līdzekļiem, kā arī izveidot mehānismus, lai uzlabotu sinerģiju starp civilām un aizsardzības kosmosa programmām, vienlaikus ievērojot īpašās prasības abās nozarēs, tostarp lēmumu pieņemšanas kompetenci un finanšu sistēmas;

—	garantēt nepārtrauktu autonomu, uzticamu un izmaksu ziņā efektīvu piekļuvi kosmosam ar ES, EKA un to attiecīgajām dalībvalstīm pieņemamiem nosacījumiem, pamatojoties gan uz to, ka ir pieejams atbilstīgu un konkurētspējīgu palaišanas iekārtu komplekts, gan funkcionējošs Eiropas kosmosa centrs;

—

pamatojoties uz ES, EKA un ES dalībvalstu politikas vajadzībām visā ES apvienot vajadzību pēc kosmosa lietojumiem un ar pārskatāma procesa palīdzību reaģēt uz vajadzībām, dodot iespēju ES noteikt lietotāju prasības, izstrādāt prioritātes un nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību. Vajadzīgo rīku uzturēšana, lai sniegtu šos pakalpojumus, tostarp to finansēšana būtu jāveic partnerībā ar atbilstīgajām ieinteresētajām personām un vajadzības gadījumā operatoriem;

—	veicināt atbilstīga tiesiskā regulējuma izstrādi, lai atvieglotu straujo novatorisku un konkurētspējīgu pakārtotu pakalpojumu parādīšanos, galvenokārt ar mērķi nodrošināt ilgstošu piekļuvi visam ar kosmosu saistīto lietojumu spektram;

—	organizēt kosmosa pārvaldību saskaņā ar 4. Kosmosa padomes Rezolūciju un politiskajiem ES, EKA un to attiecīgo dalībvalstu mērķiem, galvenokārt lēmumu pieņemšanas procesa optimizēšanai kosmosa jomā Eiropas Savienības Padomē, kā arī citās ES iestādēs;

—

izstrādāt atbilstīgus ES instrumentus un finansēšanas shēmas, ņemot vērā kosmosa nozares specifiku, vajadzību stiprināt šīs nozares vispārējo un rūpniecisko konkurētspēju un nepieciešamību pēc līdzsvarotas rūpniecības struktūras; un piedāvāt atbilstīgu ilgtermiņa Kopienas ieguldījumu ar kosmosu saistītos pētījumos un ilgtspējīgai ar kosmosu saistītu lietojumu darbībai Eiropas un tās pilsoņu labā, īpaši apsverot visas ar kosmosu saistītās politikas sekas saistībā ar nākamo finanšu perspektīvu;

—	stiprināt sadarbību ar attīstības valstīm;

UZSVER ES un EKA dalībvalstu ministru, kas atbild par kosmosa jomu, tik biežu cik nepieciešams tikšanos papildu vērtību, lai risinātu galvenos politiskos jautājumus, pamatojoties uz atbilstīgu plānu.

II PAŠREIZĒJĀS PRIORITĀTES

PAUŽ GANDARĪJUMU par būtiskiem panākumiem Galileo un GMES programmās:

—	veiksmīga GIOVE-B palaišana un novērtēšana orbītā, kas dod iespēju parādīt kritiski nepieciešamās jaunās tehnoloģijas, kas vajadzīgas Galileo sistēmas darbībai;

—	Padomes 2007. gada novembra secinājumi un pēc tiem pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Eiropas GNSS programmu turpmāku īstenošanu, kurā precizēta Galileo izvēršanas fāzes publiskā pārvaldība un EGNOS funkcijas un darbību ietekme uz Galileo finansējumu;

—	EKA dalībvalstu lēmums sākt GMES Kosmosa elementu programmu; EK-EKA nolīguma noslēgšana, kurā paredzēts Kopienas ieguldījums šajā programmā; kā arī sākotnējā darbības finansējuma piešķiršana no EK puses, īstenojot GMES sagatavošanās darbības 2008. gadā;

—	GMES iepriekšēju pakalpojumu demonstrācija GMES forumā Lillē;

—	GMES un Āfrikas partnerības uzsākšana ar “Lisabonas procesu saistībā ar GMES un Āfriku”, lai sniegtu pakalpojumus lietotājiem Āfrikā;

—	priekšlikums attiecībā uz Minhenes plānā aprakstīto GMES fundamentālo uzbūvi;

ATKĀRTOTI APSTIPRINA to, ka gan Galileo, gan GMES ātra īstenošana aizvien ir prioritāra.

A. GALILEO

ATZĪSTOT, ka Galileo ir pirmā svarīgākā ES kosmosa programma;

AICINA Komisiju ņemt vērā un analizēt pagātnes grūtības, lai pilnībā varētu izmantot ieguvumus no gūtās pieredzes;

GAIDA Galileo starpiestāžu komitejas izveidi;

UZSVER vajadzību pēc pastiprinātas koordinācijas starp Eiropas Komisiju, EKA un to attiecīgajām dalībvalstīm pētniecības un attīstības jomā saistībā ar satelītnavigācijas sistēmām, pakalpojumiem un lietojumiem;

IZCEĻ nepārtrauktu sadarbību ar starptautiskiem partneriem par sistēmas savietojamības un savstarpējas izmantojamības jautājumiem;

AICINA Komisiju risināt juridiskos aspektus, kas radušies pēc tam, kad Eiropas Kopiena kļuvusi par to materiālo un nemateriālo aktīvu īpašnieku, ko tā finansējusi saistībā ar kosmosa lietojumiem, kā Galileo un EGNOS programmas, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem par atbildību.

B. GMES

ATGĀDINOT, ka GMES ir lietotāju iniciēta ierosme, ar kuru būtu maksimāli jāpalielina pašreizējās kosmosa un ar kosmosu nesaistītu Zemes novērošanas centru, tostarp EUMETSAT, ES Satelītcentra u.t.t. spējas un pakalpojumus Eiropā;

UZSVER, ka tās uz vietas esošā Zemes novērošanas infrastruktūra, kuru uztur dalībvalstis, kopā ar kosmosa novērošanas infrastruktūru ir nozīmīgs ieguldījums Zemes novērošanas spēju attīstībā un tai būtu jābūt pastāvīgi pieejamai GMES;

UZSVER, ka datu un pakalpojumu nepārtrauktība ir neatsverama un ka Eiropas Savienībai jāgarantē šī nepārtrauktība, jo īpaši ar ilgtermiņa finansējumu, pamatojoties uz partnerību dažādiem GMES elementiem;

ATKĀRTOTI APLIECINA, ka EKA uzņemas kā iepirkuma aģentūras lomu atsevišķām GMES Sentinel misijām un visu GMES kosmosa elementu koordinatora lomu, tostarp koordinējot dalībvalstu, EUMESTAT un turpmāko GMES partneru ieguldījumu;

AICINA Komisiju noteikt piemērotu GMES juridisko pamatu, vajadzības gadījumā iesaistot Padomes Ģenerālsekretariātu un izpētot, kāda ietekme būtu satelītu no tālienes uzņemtu datu sertificēšanai;

UZSVER, ka liela daļa GMES informācijas pakalpojumu būtībā ir Eiropas sabiedrības īpašums un tas jādara pieejams saskaņā ar pilnīgas un atklātas piekļuves principu, nosakot dažus ar drošību saistītus ierobežojumus;

IDENTIFICĒ vajadzību izstrādāt darbības plānu, kā rezultātā tiktu izveidota ES GMES programma, kuras mērķis ir nodrošināt GMES pakalpojumu un tiem vajadzīgo svarīgo datu nepārtrauktību. Rīcības plānā tiktu iekļauta:

—	pieeja attiecībā uz vispārēju GMES pārvaldību un visām tās sastāvdaļām, nosakot atbilstīgās iesaistītās personas un to uzdevumus un pienākumus, pamatojoties uz GMES partnerību, kā arī uz pasākumiem atbilstīgai to EKA dalībvalstu dalībai, kuras nav ES dalībvalstis;

—

ilgtspējīga GMES finansējuma plāns, pamatojoties uz vispārēju GMES finansējuma vajadzību analīzi un budžeta stratēģijas definēšanu valsts un Eiropas līmenī, ņemot vērā trīs secīgus posmus: pētniecības un attīstības posms, kas jāfinansē no pētniecībai un attīstībai atvēlētām apropriācijām, pārejas posms, kurā pētniecības un attīstības finansējums ir apvienots ar darbībai piešķirtu finansējumu, darbības posms, kurā finansējums piešķirts darbībai, kurā iesaistīti lietotāji;

—	darbības pakalpojumu piegādes mehānismu definēšana katram GMES pakalpojuma veidam, tostarp nosakot to veicējus;

—	starp ES un dalībvalstīm pastāvošā procesa definēšana, lai formalizētu viņu saistības attiecībā uz GMES sniedzamo ieguldījumu, izmantojot uz vietas pastāvošu novērošanu un pakalpojumu infrastruktūras;

—	GEO ierosmes un citu starpvaldību vai daudzpusēju ierosmju, piemēram, CEOS vietas noteikšana, piekļūstot plašam pieejamu datu spektram, kā arī GMES ieguldījumam šajos starptautiskajos centienos;

—	process, lai izstrādātu visaptverošu datu politiku attiecībā uz visiem GMES sistēmas radītiem datiem, tostarp atbilstīgu marķējumu un datu drošības politiku, kas nodrošinās, ka visi konfidenciālie dati ir pilnībā aizsargāti un tiek saglabāta to konfidencialitāte.

ATZINĪGI VĒRTĒ

—	Eiropas Komisijas priekšlikumu attiecībā uz jaunu sagatavošanās darbību 2009. gada Provizoriskajā budžeta grozījumu projektā, paverot ceļu GMES darbības posma turpmākam finansējumam;

—	Komisijas ieceri visus šos jautājumus risināt paziņojumā, ko pieņems 2008. gada oktobra beigās pēc apspriešanās ar galvenajām ieinteresētajām personām, galvenokārt ar EKA vienojoties par vispārēju programmatisku pieeju GMES Kosmosa elementam;

—	EKA ģenerāldirektorāta nodomu pēc konsultēšanās ar EKA dalībvalstīm un Komisiju iesniegt priekšlikumu attiecībā uz GMES Kosmosa elementa otrā segmenta programmu parakstīšanai EKA padomē ministru līmenī 2008. gada novembrī.

III JAUNAS EIROPAS KOSMOSA POLITIKAS PRIORITĀTES

UZSVER, ka Eiropadome atzinīgi vērtēja 2008. gada 14. marta kopīgo Augstā pārstāvja un Eiropas Komisijas ziņojumu par klimata pārmaiņām un starptautisko drošību, kurā galvenokārt atgādināts, ka lielākā daļa no ANO saņemtajiem ārkārtas humānās palīdzības lūgumiem 2007. gadā bija attiecināmi uz klimata jomu un tajos identificēta klimata pārmaiņu daudzkāršošanās efekta drošībai radītie draudi.

ATGĀDINA, ka Eiropadome lūdza Eiropas Savienības Padomi iesniegt ieteikumus atbilstīgai turpmākai darbībai šajā jomā;

NOSAKA četras šādas Eiropas Kosmosa politikas īstenošanas prioritārās jomas turpmākajam periodam:

A. KOSMOSS UN KLIMATA PĀRMAIŅAS

ŅEMOT VĒRĀ, ka klimata problēmas, ar kurām cilvēcei jāsaskaras, rada globāla mēroga bažas un ka ES ziņā ir piemērot tās politiku, lai varētu ar tām cīnīties;

UZSVER mērķi uzlabot kvalitatīvo un kvantitatīvo izpratni par klimata pārmaiņu apmēru un to sekām, kā arī vajadzību turpināt un paplašināt Eiropas ieguldījumu šīs izpratnes veicināšanā un ar to saistītā modelēšanā, lai sniegtu zinātniskus pierādījumus saistībā ar būtiskākajiem lēmumiem, kas jāpieņem vides politikā;

ATZĪST kosmosa programmu vienreizējo ieguldījumu, kas izmantojot šo programmu globālās novērošanas spējas un ilgtermiņa pārklājumu sniedz datu virkni, kas klimata pārmaiņu pētījumu veikšanai nepieciešami zinātniekiem, papildinot citus novērojumu un mērījumu instrumentus;

ATZĪST ieguldījumu, ko EKA Dzīvās planētas programma un valstu Zemes zinātniskās kosmosa misijas, EUMETSAT darbības programma un GMES Kosmosa elementu infrastruktūra ir devušas, lai vāktu novērojumus, kas ļautu Eiropai iegūt klimata pārmaiņu laikrindas un izprast būtiskus klimata procesus;

AICINA zinātniekus kopā ar Eiropas Komisiju, EKA un EUMETSAT definēt to, kā GMES pakalpojumu spektrs un Eiropas kosmosa novērojumu arhīvi varētu visefektīvākā veidā sniegt ieguldījumu datu sniegšanā, tostarp Būtiskus klimata rādītājus zinātniskiem pētījumiem;

AICINA Komisiju veikt pētījumu, lai novērtētu vajadzību pilnībā piekļūt standartizētiem datiem un nepieciešamību pēc paaugstinātas skaitļošanas jaudas un līdzekļiem, lai to veiktu, ņemot vērā pastāvošās spējas un tīklošanu Eiropā;

PAUŽ GANDARĪJUMU par EKA un EUMETSAT kopīgi gatavotajiem programmu priekšlikumiem par Trešās paaudzes meteosat (MTG), kas 2008. gada novembrī jāiesniedz EKA ei ministru līmenī un pēc tam — EUMETSAT Padomei; MTG, kura galvenais uzdevums ir praktiska meteoroloģija, sniegs arī ieguldījumu GMES, klimata novērošanā un tādējādi globālu klimata pārmaiņu noteikšanā.

B. KOSMOSA JOMAS DEVUMS LISABONAS STRATĒĢIJĀ

UZSVER, ka kosmosa joma kā augsto tehnoloģiju pētniecības un attīstības joma, ekonomiskā ziņā izmantojot gūtos rezultātus, var sniegt devumu Lisabonas mērķu sasniegšanā, lai īstenotu ES ekonomiskos, izglītības, sociālos un vides centienus un attaisnotu iedzīvotāju cerības un, lai sasniegtu izaugsmes un nodarbinātības mērķus, sniedzot jaunas uzņēmējdarbības iespējas un dažādu pakalpojumu novatoriskus risinājumus visā Eiropā, tādējādi veicinot teritoriālo kohēziju;

UZSKATA, ka ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembrī pieņemto Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem un tās jauno tematisko sadaļu Kosmoss kā daļa no īpašās programmas “Sadarbība”, kosmoss ES tiek atzīts kā viena no prioritārajām jomām un Eiropas uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanas galvenajiem pamatelementiem;

UZSVER, ka ir sagaidāms, ka kosmosa lietojumi, kā satelīta telekomunikācijas, EGNOS un Galileo sistēmas un GMES radīs būtiskas globālā tirgus iespējas, īpaši MVU, izstrādājot papildu vērtību sniedzošus, pakārtotus pakalpojumus; un ka ES, EKA un to attiecīgajām dalībvalstīm atbilstīgi ir maksimāli jāizvērš vērtība, ko tās iegūst no šiem kosmosa aktīviem. Šī izaugsme būtu jāveicina, lai varētu ātrāk parādīties saimnieciskas iespējas un tādu pakalpojumu izstrāde, ar kuriem nemanāmi notiek navigācijas, novērošanas un komunikāciju satelīta sistēmu integrācija, kā arī to apvienošana ar zemes sakaru tīkliem. Lai to panāktu nepieciešams atbilstīgs tiesiskais regulējums, ilgtspējīga piekļuve radiofrekvenču nodrošinājumam kosmosa lietojumiem un standartu izstrāde atbilstīgajās jomās;

ŅEM VĒRĀ, ka tādējādi varētu apsvērt iespēju darbības kosmosa jomā ietvert Vadošo tirgu ierosmē.

C. KOSMOSS UN DROŠĪBA

IZCEĻ kosmosa būtisko devumu KĀDP/EDAP, tostarp Petersbergas uzdevumiem un tādējādi Eiropas iedzīvotāju drošībai;

ATGĀDINA, ka kosmosa aktīvi mūsu ekonomikā ir kļuvuši neatsverami un tādējādi jāgarantē to drošība; UZSVER vajadzību Eiropai, saskaņā ar tās mērķi stiprināt savu statusu kā pasaules klases līderim kosmosa jomā, attīstīt Eiropas spējas, lai uzraudzītu un novērotu tās kosmosa infrastruktūru un kosmosa atkritumus, sākotnēji balstoties uz pašreizējiem valstu un Eiropas līdzekļiem, gūstot labumu no attiecībām, kas var tikt izveidotas ar citām partnervalstīm un to spējām;

UZSKATA, ka, ņemot vērā šo spēju starptautisko un politisko raksturu, Eiropas Savienība uzņemsies aktīvu lomu, sasaistoties ar EKA un to atbilstīgām dalībvalstīm, lai pakāpeniski izveidot šīs spējas un atbilstīgu pārvaldības struktūru;

UZSVER vajadzību Eiropai būt spējīgai noteikt neatbilstību starptautisko nolīgumu un saistību īstenošanai, kas ir galvenais instruments, lai sargātu un veicinātu Eiropas vērtības;

saistībā ar pašreizējo lēmumu pieņemšanas kompetenci un finanšu sistēmām PAUŽ GANDARĪJUMU par strukturētu dialogu starp iesaistītajām personām no Eiropas iestāžu puses, atbildot uz 2007. gada Kosmosa padomes Rezolūciju ar mērķi panākt būtiskus panākumus, saistībā ar kosmosa, drošības un aizsardzības jautājumu koordināciju, tostarp ar Eiropas Komisiju, Padomes ģenerālsekretariātu, Eiropas Aizsardzības aģentūru un dalībvalstīm;

ATGĀDINOT, ka GMES balstās uz divējāda lietojuma novērošanas spējām un, ka Galileo, GMES un satelītu komunikācijas sistēmas sniegs pakalpojumus, kas var būt interesanti no dažu drošības aspektu viedokļa;

ATZĪST, ka militāriem lietotājiem Galileo vai GMES jāizmanto saskaņā ar principu, ka Galileo un GMES ir civilas sistēmas, kas pakļautas civilai kontrolei un attiecīgi jebkādām izmaiņām attiecībā uz šo principu būs nepieciešama izskatīšana saistībā ar Līguma par Eiropas Savienību V nodaļu un, jo īpaši saistībā ar tā 17. un 23. pantu, kā arī saistībā ar EKA Konvenciju;

UZSVER vajadzību:

—	definēt veidu un līdzekļus, kā uzlabot civilu un aizsardzības kosmosa programmu koordināciju ilgtermiņa vienošanās veidā;

—	izveidot spējas, lai apmierinātu Eiropas lietotāju vajadzības pilnīgai kosmosa vides situācijas izpratnei, izmantojot koordinētu darbību Eiropā un, iespējams, ar citiem partneriem;

—	atzīt Eiropas atkarību no aizjūras piegādātājiem attiecībā uz atsevišķām būtiski svarīgām kosmosa tehnoloģijām un elementiem, izstrādāt atkarības mazināšanas stratēģijas, lai nodrošinātu garantētu Eiropas piekļuvi un veikt praktiskus soļus, lai turpinātu samazināt Eiropas atkarību;

UZSVER ieguvumus, kas rastos, izmantojot pašreizējās spējas un infrastruktūru valstu, kā arī Eiropas līmenī;

ŅEM VĒRĀ EKA ģenerāldirektorāta nodomu iesniegt priekšlikumu programmai, lai radītu izpratni par situāciju kosmosā, parakstīšanai EKA padomē ministru līmenī 2008. gada novembrī, izveidojot darbības spēju pamatu un ievērojot Eiropas Aizsardzības aģentūras, ES un EKA dalībvalstu kompetenci.

D. KOSMOSA IZPĒTE

PAUŽ GANDARĪJUMU par veiksmīgo EKA Columbus laboratorijas darbības uzsākšanu un veiksmīgajām automātiskā nesēja “Jules Verne” demonstrācijām, kas ir patiesi Eiropas tehnoloģiju izstrādes projekti un ir būtiski svarīgi elementi, lai nodrošinātu Eiropas piekļuvi Starptautiskajai Kosmosa stacijai ISS un tās ilgtspējīgai izmantošanai;

APSTIPRINA, ka kosmosa izpēte ir politisku un globālu centienu kopums un, ka Eiropai būtu jāuzņemas tās darbības vispasaules programmā, bez jebkāda monopolstāvokļa vai apropriācijām no vienas valsts puses; dažādas iesaistītās personas piedalās savu spēju robežās un ar to prioritātēm;

UZSVER vajadzību Eiropā izveidot kopīgu izpētes ilgtermiņa stratēģiskā plānojuma redzējumu, kas nodrošinātu Eiropai svarīgākās pozīcijas, tādējādi balstoties uz tās izcilības jomām, tādēļ Eiropas Savienībai, EKA un to attiecīgajām dalībvalstīm, ievērojot savu kompetenci un ciešā sadarbībā ir turpmāk jāattīsta un starptautiskā arēnā jāveicina nepieciešamais politiskais dialogs ar citām valstīm, kas ir iesaistītas vispasaules pētniecības programmā;

PAUŽ GANDARĪJUMU par Komisijas priekšlikumu organizēt augsta līmeņa politisko konferenci par kosmosa izpētes ilgtermiņa globālo vīziju, aizsākot sabiedrības diskusiju par Eiropas lomu saistībā ar šiem globālajiem centieniem un pamatojoties uz atbilstīgiem sagatavošanas pētījumiem, kurus koordinētu EKA, lai izvērtētu Eiropas izcilības jomas un izstrādātu dažādus Eiropas ieguldījuma scenārijus ar saistītām izmaksām un plānojumu;

ŅEM VĒRĀ Globālo Pētniecības stratēģiju, kas ieskicē galveno jaudu plānu globālo koordināciju attiecībā uz izpēti ar robotu un cilvēku palīdzību, tostarp vēlāk iespējamo cilvēku ekspedīciju uz Marsu;

APSTIPRINA, ka Eiropa, pamatojoties uz desmitgadēm ilgu veiksmīgu pētniecības pieredzi, kuras galvenais virzītājspēks ir bijusi zinātne, ir apņēmusies uzņemties nozīmīgu lomu starptautiskajā pasākumā, lai pētītu Saules sistēmu un izveidotu pamatīgu izpratni par nosacījumiem, kas ļautu dzīvībai eksistēt ārpus mūsu planētas, un ATZĪST to, ka Eiropas kā šo darbību pamatpīlāra izveide var tikt panākta vienīgi veicot ilgtspējīgus ieguldījumus;

SAPROT, ka izstrādājamās tehnoloģijas ir rūpīgi jāizvērtē, lai perspektīvā pieņemtu būtiskus lēmumus, un UZSVER, ka tiem var būt ilgstoša ietekme uz to, kā pasaulē uztvers Eiropas zinātniskās un tehnoloģiskās spējas un kā to vērtēs paši Eiropas iedzīvotāji;

UZSVER kosmosa izpētes nozīmību, iedvesmojot jauniešus Eiropā izvēlēties ar zinātni un tehnoloģiju saistītu karjeru un stiprināt šīs spējas Eiropā.

23.10.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 268/9

Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

(2008/C 268/04)

Atbalsta numurs: XA 241/08

Dalībvalsts: Itālija

Reģions: Regione Autonoma Valle d'Aosta

Atbalsta shēmas nosaukums: Incentivi per il risanamento degli allevamenti da epizoozie e altre malattie

Juridiskais pamats: Legge regionale 22 aprile 2002, n. 3 «Incentivi regionali per l'attuazione degli interventi sanitari a favore del bestiame di interesse zootecnico» e successive modificazioni e integrazioni [in particolare, l'articolo 2 comma 1 lettera a), comma 2 e comma 4 bis] e deliberazione della Giunta regionale del 13 giugno 2008, n. 1814 «Precisazioni in merito alla concessione degli incentivi previsti per il settore della zootecnia dalle leggi regionali 4 settembre 2001, n. 21 e 22 aprile 2002, n. 3, e successive modificazioni e integrazioni»

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi: EUR 3 300 000

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1)	100 % no izmaksām dzīvnieku slimību un citu slimību novēršanai un izskaušanai, sanitārajai pārbaudei, testēšanai un cita veida izmeklēšanai, vakcīnu un medikamentu iegādei un sadalei, kā arī dzīvnieku nokaušanai un iznīcināšanai atbilstoši Kopienas, valsts vai reģionālā mēroga programmai.

2)	100 % no izmaksām par to zaudējumu kompensēšanu lopkopjiem, kuri saistīti ar dzīvnieku slimību un citu slimību novēršanu un izskaušanu atbilstoši Kopienas, valsts vai reģionālā mēroga programmai

Īstenošanas datums: No dienas, kad Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē publicēts atbrīvojuma pieprasījuma reģistrācijas numurs

Atbalsta shēmas ilgums: Atbalstu saskaņā ar shēmu var piešķirt līdz 2013. gada 31. decembrim un sešus mēnešus pēc tam

Atbalsta mērķis: Īstenojot finansiālās stimulēšanas pasākumus lopkopības saimniecībās izplatīto dzīvnieku slimību un citu slimību apkarošanai, ko par obligātu noteikuši spēkā esošie tiesību akti vai kas iekļauta konkrētā Kopienas, valsts vai reģionālā programmā, plānots uzlabot mājlopu veselības stāvokli un tātad arī dzīvnieku izcelsmes produktu nekaitīgumu, tādā veidā aizsargājot patērētāju veselību.

Atbalstu, lai kompensētu lopkopjiem 1. punktā precizētās izmaksas, piešķirs subsidētu pakalpojumu veidā bez tiešiem naudas maksājumus ražotājiem.

Attiecībā uz atbalstu, kas paredzēts, lai kompensētu lopkopjiem zaudējumus, kas radušies saistībā ar dzīvnieku slimību un citu slimību profilaksi un izskaušanu, kompensācijas summu aprēķina tikai saskaņā ar to lopu tirgus vērtību, kas nokauti vai nu noteiktu dzīvnieku slimību vai citu slimību dēļ, vai arī pēc iestāžu rīkojuma atbilstoši valsts obligātās profilakses vai slimību izskaušanas programmai, vai saskaņā ar peļņas zaudējumiem karantīnas saistību un ganāmpulka atražošanas grūtību dēļ.

Atbalsts nedrīkst pārsniegt zaudējumus, kurus radījušas dzīvnieku slimības vai citas slimības un kuru uzliesmojumu valsts iestādes ir formāli atzinušas.

Jebkura saskaņā ar apdrošināšanas shēmām saņemtā summa un izmaksas, kas nav saistītas ar dzīvnieku slimībām un citām slimībām, bet kas jebkurā gadījumā būtu radušās, tiks atskaitītas no maksimālās atbalstam atbilstīgo izmaksu un zaudējumu summas.

Maksājumus veiks saistībā ar dzīvnieku slimībām un citām slimībām, uz kurām attiecas Kopienas vai valstu tiesību aktu noteikumi, kā arī reglamentējošie un administratīvie noteikumi, un saskaņā ar Kopienas, valsts vai reģionāla mēroga programmu dzīvnieku slimību un citu slimību profilaksei, kontrolei un izskaušanai. Šīs slimības skaidri norādītas programmā, kurā būs iekļauts plānoto pasākumu apraksts.

Atbalsts netiks attiecināts uz slimībām, par kurām Kopienas tiesību aktos noteikti īpaši maksājumi par kontroles pasākumiem.

Atbalsts neattieksies uz pasākumiem, par kuriem Kopienas tiesību akti nosaka, ka izmaksas ir jāsedz lauksaimniecības uzņēmumam, ja vien izmaksas par šādiem atbalsta pasākumiem pilnībā nekompensē ražotāju obligātie maksājumi.

Atbalsts jāpiešķir attiecībā uz dzīvnieku slimībām un citām slimībām, ko uzskaitījis Starptautiskais Epizootiju birojs (OIE) vai kas norādītas Padomes Lēmuma 90/424/EEK pielikumā.

Atbalsta shēmas ieviesīs trīs gadu laikā pēc izdevumu vai zaudējumu pārbaudīšanas, un atbalstu izmaksās četru gadu laikā pēc to pārbaudīšanas.

Attaisnotas ir izmaksas par sanitārajām pārbaudēm, testēšanu un cita veida izmeklēšanu, vakcīnu un medikamentu iegādi un sadali un dzīvnieku nokaušanu, kā arī peļņas zaudējuma atlīdzināšanas izmaksas, kas radušās, izpildot dažādo programmu uzliktās saistības.

Atsauce uz Kopienas tiesību aktiem: Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. pants.

Lūdzu ņemt vērā, ka Likuma Nr. 3/2002 2. panta 4.a punktā ir skaidra norāde uz iepriekš minēto pantu un tātad uz visiem iepriekš minētajiem un tajā ietvertajiem nosacījumiem

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lopkopības nozares, kurās audzē to sugu dzīvniekus, kas minētas 1993. gada 26. marta Reģionālajā likumā Nr. 17, ar ko izveido lauksaimniecības dzīvnieku un lopkopības (liellopu audzēšanas, aitkopības, kazkopības, cūkkopības un zirgkopības) saimniecību reģionālo reģistru, un citu lopkopībā nozīmīgu sugu dzīvniekus

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Regione Autonoma Valle d'Aosta

Assessorato Agricoltura e Risorse naturali — Dipartimento Agricoltura — Direzione investimenti aziendali e sviluppo zootecnico

Loc. Grande Charrière, 66

I-11020 Saint-Christophe (Aosta)

Tīmekļa vietne: http://www.regione.vda.it/gestione/sezioni_web/allegato.asp?pk_allegato=1349

Emanuele DUPONT

Il Coordinatore del Dipartimento Agricoltura

Atbalsta numurs: XA 242/08

Dalībvalsts: Itālija

Reģions: Regione Autonoma Valle d'Aosta

Atbalsta shēmas nosaukums: Incentivi per azioni promozionali indirette dei prodotti zootecnici

Juridiskais pamats: Legge regionale 4 settembre 2001, n. 21 «Disposizioni in materia di allevamento zootecnico e relativi prodotti» e successive modificazioni e integrazioni [in particolare, l'articolo 4 comma 1 lettera b) e comma 1ter, l'articolo 5 comma 2 e l'art. 6 comma 3] e deliberazione della Giunta regionale del 13 giugno 2008, n. 1814 «Precisazioni in merito alla concessione degli incentivi previsti per il settore della zootecnia dalle leggi regionali 4 settembre 2001, n. 21 e 22 aprile 2002, n. 3, e successive modificazioni e integrazioni»

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi: EUR 100 000

Atbalsta maksimālā intensitāte:

—

100 % no attaisnotajiem izdevumiem par šādām darbībām:

1)	zinātnes atziņu izplatīšana;

2)	kongresu, skašu, gadatirgu un tirgu un izstāžu organizēšana un piedalīšanās tajos;

3)	tirgus izpēte un viedokļu aptaujas ar nosacījumu, ka iegūtie rezultāti tiek darīti pieejami visiem uzņēmējiem un ka izmantotās metodes nedod priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem/saimniecībām vai ražojumiem.

—

70 % no attaisnotajiem izdevumiem par neobligātām produktu un ražošanas procesu kvalitātes pārbaudēm, t. i., fiksētajām izmaksām, kas izriet no dalības atzītās Kopienas vai valsts pārtikas kvalitātes sistēmās attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas paredzēti lietošanai cilvēku pārtikā, taču nepārsniedzot EUR 3 000 gadā un ne ilgāk kā piecus gadus

Īstenošanas datums: No dienas, kad Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē publicēts atbrīvojuma pieprasījuma reģistrācijas numurs

Atbalsta shēmas ilgums: Atbalstu saskaņā ar shēmu var piešķirt līdz 2013. gada 31. decembrim un sešus mēnešus pēc tam

Atbalsta mērķis: Sniedzot atbalstu netiešu veicināšanas pasākumu īstenošanai, plānots radīt stimulu turpmāk minēto darbību veikšanai saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem.

Paredzēto stimulēšanas atbalstu konkrēti sniegs subsidētu pakalpojumu veidā, tas neiekļaus tiešus naudas maksājumus ražotājiem un būs pieejamas visiem atbilstīgajiem apgabala uzņēmumiem, pamatojoties uz objektīvi noteiktiem kritērijiem. Tas, ka netiešos veicināšanas pasākumus organizē ražotāju apvienības, nenozīmē, ka dalība šādās organizācijās būtu priekšnoteikums šā pakalpojuma saņemšanai; un to uzņēmēju ieguldījums apvienības vai organizācijas administratīvo izmaksu segšanā, kuri nav šo apvienību biedri, nedrīkst pārsniegt pakalpojuma sniegšanā radušās izmaksas. Atbalstu nepiešķirs saistībā ar ieguldījumu izdevumiem.

Turklāt attiecībā uz neobligātām produktu un ražošanas procesu kvalitātes pārbaudēm atbalstu nepiešķirs, lai segtu pašu ražotāju veikto pārbaužu vai piena kvalitātes standartpārbaužu izmaksas, ne arī gadījumos, kad saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem šo pārbaužu izmaksas ir jāsedz ražotājiem, neprecizējot to faktisko apjomu. Atbalstu drīkst piešķirt tikai attiecībā uz trešās puses nodrošināto pakalpojumu izmaksām un/vai pārbaudēm, kuras veic trešās puses, vai tās tiek veiktas šo pušu uzdevumā, un atbalsts tomēr var būt saistīts ar tiešiem naudas maksājumiem ražotājiem.

Atsauce uz Kopienas tiesību aktiem: Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 1. punkts, 2. punkta d) un e) apakšpunkts, 3. un 4. punkts, 14. panta 1. punkts, 2. punkta a) un f) apakšpunkts, 3., 4., 5. un 6. punkts un 16. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

Lūdzu ņemt vērā, ka Likuma Nr. 21/2001 4. panta 1.b punktā ir skaidra norāde uz 14. un 15. pantu un tātad uz visiem iepriekš minētajiem un tajā ietvertajiem nosacījumiem

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Regione Autonoma Valle d'Aosta

Assessorato Agricoltura e Risorse naturali — Dipartimento Agricoltura — Direzione investimenti aziendali e sviluppo zootecnico

Loc. Grande Charrière, 66

I-11020 Saint-Christophe (Aosta)

Tīmekļa vietne: http://www.regione.vda.it/gestione/sezioni_web/allegato.asp?pk_allegato=1348

Emanuele DUPONT

Il Coordinatore del Dipartimento Agricoltura

Atbalsta numurs: XA 243/08

Dalībvalsts: Itālija

Reģions: Regione Autonoma Valle d'Aosta

Atbalsta shēmas nosaukums: Incentivi per i test di determinazione della qualità genetica o della resa del bestiame, organizzazione e gestione riproduttiva degli animali iscritti nei libri genealogici o nei registri anagrafici

Juridiskais pamats: Legge regionale 4 settembre 2001, n. 21 «Disposizioni in materia di allevamento zootecnico e relativi prodotti» e successive modificazioni e integrazioni [in particolare, l'articolo 2 comma 1 lettera b) e comma 1 bis, l'articolo 3 e l'articolo 6 comma 1 lettera b)] e deliberazione della Giunta regionale del 13 giugno 2008, n. 1814 «Precisazioni in merito alla concessione degli incentivi previsti per il settore della zootecnia dalle leggi regionali 4 settembre 2001, n. 21 e 22 aprile 2002, n. 3, e successive modificazioni e integrazioni»

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi: EUR 160 000

Atbalsta maksimālā intensitāte: 70 % no attaisnotajiem izdevumiem

Īstenošanas datums: No dienas, kad Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē publicēts atbrīvojuma pieprasījuma reģistrācijas numurs

Atbalsta shēmas ilgums: Atbalstu saskaņā ar shēmu var piešķirt līdz 2013. gada 31. decembrim un sešus mēnešus pēc tam

Atbalsta mērķis: Sniedzot atbalstu mājlopu ģenētiskās kvalitātes vai produktivitātes noteikšanas analīžu veikšanai, ciltsgrāmatās vai uzskaites reģistros ierakstīto dzīvnieku ciltsdarba organizēšanai un pārvaldībai, iecerēts atlīdzināt lopkopju apvienībām izdevumus, kas radušies, veicot to dzīvnieku pārbaudes, kuri reģistrēti vietējo liellopu šķirņu ciltsgrāmatās, kā arī administratīvos izdevumus par plāna īstenošanu attiecībā uz dzīvnieku ciltsdarba pārvaldību.

Atbalsts neiekļauj tiešus naudas maksājumus ražotājiem.

Attaisnotas ir izmaksas, kas saistītas ar tām analīzēm vaislinieku vai šķirnes liellopu ģenētiskās kvalitātes noteikšanai, ko veic trešās puses, vai kas tiek veiktas šo pušu uzdevumā, izņemot pārbaudes, kuras veic ganāmpulka īpašnieks.

Atsauce uz Kopienas tiesību aktiem: Regulas (EK) Nr. 1857/2006 16. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 3. punkts un 15. pants.

Lūdzu ņemt vērā, ka Likuma Nr. 21/2001 2. panta 1.a punktā ir skaidra norāde uz iepriekš minēto pantu un tātad uz visiem iepriekš minētajiem un tajā ietvertajiem nosacījumiem

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Regione Autonoma Valle d'Aosta

Assessorato Agricoltura e Risorse naturali — Dipartimento Agricoltura — Direzione investimenti aziendali e sviluppo zootecnico

Loc. Grande Charrière, 66

I-11020 Saint-Christophe (Aosta)

Tīmekļa vietne: http://www.regione.vda.it/gestione/sezioni_web/allegato.asp?pk_allegato=1348

Emanuele DUPONT

Il Coordinatore del Dipartimento Agricoltura

Atbalsta numurs: XA 244/08

Dalībvalsts: Itālija

Reģions: Regione Autonoma Valle d'Aosta

Atbalsta shēmas nosaukums: Incentivi per l'introduzione a livello di azienda di metodi e tecniche innovative in materia di riproduzione animale

Juridiskais pamats: Legge regionale 4 settembre 2001, n. 21 «Disposizioni in materia di allevamento zootecnico e relativi prodotti» e successive modificazioni e integrazioni [in particolare, l'articolo 2 comma 1 lettera f) e comma 1 bis, l'articolo 3 e l'articolo 6 comma 1 lettera c)] e deliberazione della Giunta regionale del 13 giugno 2008, n. 1814 «Precisazioni in merito alla concessione degli incentivi previsti per il settore della zootecnia dalle leggi regionali 4 settembre 2001, n. 21 e 22 aprile 2002, n. 3, e successive modificazioni e integrazioni»

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi: EUR 120 000

Atbalsta maksimālā intensitāte: 40 % no attaisnotajiem izdevumiem

Īstenošanas datums: No dienas, kad Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē publicēts atbrīvojuma pieprasījuma reģistrācijas numurs

Atbalsta shēmas ilgums: Atbalstu var piešķirt līdz 2011. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Finansiāli stimulējot inovatīvu dzīvnieku selekcijas metožu vai prakses ieviešanu pašās lopkopības saimniecībās, izņemot izmaksas, kas saistītas ar mākslīgās apsēklošanas ieviešanu vai izpildi, ar atbalsta shēmu iecerēts sasniegt šādus mērķus: identificēt gēnu, kas ir atbildīgs par gaļas mīkstumu, noteikt spermas kvalitāti un daudzumu, plānot pārošanu tā, lai sasniegtu selekcijas programmu mērķus, kā arī kontrolēt un uzraudzīt tuvradniecisko krustošanos. Atbalsts neiekļaus tiešus naudas maksājumus ražotājiem un ilgs līdz 2011. gada 31. decembrim.

Attaisnotas ir izmaksas, kas attiecas uz plānotas pārošanas un spermas kvalitātes uzraudzības programmām, kā arī uz tuvradnieciskās krustošanās kontroles programmām.

Atsauce uz Kopienas tiesību aktiem: Regulas (EK) Nr. 1857/2006 16. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 3. punkts.

Lūdzu ņemt vērā, ka Likuma Nr. 21/2001 2. panta 1.a punktā ir skaidra norāde uz iepriekš minēto pantu un tātad uz visiem iepriekš minētajiem un tajā ietvertajiem nosacījumiem

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Regione Autonoma Valle d'Aosta

Assessorato Agricoltura e Risorse naturali — Dipartimento Agricoltura — Direzione investimenti aziendali e sviluppo zootecnico

Loc. Grande Charrière, 66

I-11020 Saint-Christophe (Aosta)

Tīmekļa vietne: http://www.regione.vda.it/gestione/sezioni_web/allegato.asp?pk_allegato=1348

Emanuele DUPONT

Il Coordinatore del Dipartimento Agricoltura

Atbalsta numurs: XA 249/08

Dalībvalsts: Itālija

Reģions: Sardegna

Atbalsta shēmas nosaukums: Legge regionale 11 marzo 1998, n. 8, articolo 23 (aiuti per i danni alla produzione agricola).

Aiuti a favore delle aziende colpite da tubercolosi bovina nel periodo 1 gennaio 2007-31 dicembre 2008. Spesa Assessorato Igiene, Sanità e dell'Assistenza Sociale 300 000 EUR Spesa Assessorato Agricoltura e Riforma Agro-Pastorale 440 000 EUR

Juridiskais pamats: L.R. 11 marzo 1998, n. 8, articolo 23.

Deliberazione della Giunta regionale n. 13/26 del 4 marzo 2008 recante «Aiuti a favore delle aziende colpite da tubercolosi bovina nel periodo 1 gennaio 2007-31 dicembre 2008 (L.R. 11 marzo 1998, n. 8, articolo 23) Spesa Assessorato Igiene, Sanità e dell'Assistenza Sociale 300 000 EUR. Spesa Assessorato Agricoltura e Riforma Agro-Pastorale 440 000 EUR».

Deliberazione della Giunta regionale n. 34/19 del 19 giugno 2008

Modifica della deliberazione della Giunta regionale n. 13/26 del 4 marzo 2008 — recante «Aiuti a favore delle aziende colpite da tubercolosi bovina nel periodo 1 gennaio 2007-31 dicembre 2008 (L.R. 11 marzo 1998, n. 8, articolo 23). Direttive di attuazione».

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi: Kopējais piešķirtais finansiālais atbalsts 2007. un 2008. gada zaudējumu segšanai ir EUR 740 000

Atbalsta maksimālā intensitāte:

Atbalsts par nokautajiem liellopiem

—	100 % no summas, kas aprēķināta saskaņā ar reģionālās padomes 2008. gada 19. jūnijā pieņemtā lēmuma Nr. 34/19 A pielikuma īstenošanas noteikumu 2. punktā izklāstīto procedūru.

Atbalsts par zaudētajiem ienākumiem

—	100 % no summas, kas aprēķināta saskaņā ar reģionālās padomes 2008. gada 19. jūnijā pieņemtā lēmuma Nr. 34/19 B pielikuma īstenošanas noteikumu 2. punktā izklāstīto procedūru

Īstenošanas datums: Abas shēmas attiecas uz zaudējumiem, ko cietuši uzņēmumi kopš 2007. gada 1. janvāra

Atbalsta shēmas ilgums: Līdz 2008. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Atbalstu par nokautajiem dzīvniekiem piemēro saskaņā ar regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļas noteikumiem, un tā nolūks ir nodrošināt tiem reģiona lopkopjiem, kas laikā no 2007. līdz 2008. gadam ir nokāvuši ar tuberkulozi inficētos dzīvniekus, papildu kompensāciju, lai novērstu atšķirību starp ministrijas 2006. gada 10. oktobra dekrētā noteiktajām cenām un ISMEA (Lauksaimniecības tirgus izpētes un informācijas institūta) reizi divās nedēļās publicētajā biļetenā norādīto dzīvnieku vērtību, no kuras atbilstīgos gadījumos ir atskaitīti par gaļas pārdošanu saņemtie naudas līdzekļi.

No atbalsta kopsummas tiks atskaitītas visas summas, ko lauksaimnieki ir saņēmuši no dalības brīvprātīgās vai subsidētās apdrošināšanas shēmās.

Atbalstu par zaudētajiem ienākumiem piešķir regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē, un tā nolūks ir nodrošināt kompensāciju tiem reģiona lopkopjiem, kuru saimniecības ir govju tuberkulozes uzliesmojumu centri, par ciestajiem zaudējumiem šādu ierobežojošu pasākumu piemērošanas dēļ, ko govju tuberkulozes izskaušanas plāna ietvaros laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim noteikušas veselības pārvaldes iestādes:

audzēšanas aizliegums (samazinās teļu dzimstība = samazinās gaļas ražošana = rodas ienākumu zudums);

ganāmpulka atjaunošanas aizliegums (tas rada grūtības ganāmpulka atjaunošanā pēc piespiedu nokaušanas, tādēļ samazinās teļu dzimstība = samazinās gaļas ražošana = rodas ienākumu zudums).

No piešķirtā atbalsta tiks atskaitītas visas summas, ko lauksaimnieki ir saņēmuši no dalības brīvprātīgās vai subsidētās apdrošināšanas shēmās

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Dzīvnieku audzēšana: liellopi

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Regione Autonoma della Sardegna

Assessorato igiene e sanità e dell'Assistenza sociale

Via Roma 223

I-09123 Cagliari (concede l'aiuto per i capi abbattuti)

Assessorato dell'agricoltura e riforma agro-pastorale

Via Pessagno 4

I-09125 Cagliari (concede l'aiuto per la perdita di reddito)

Tīmekļa vietne: “Deliberazione n. 13/26 del 4 marzo 2008” tekstu skatīt vietnē

http://www.regione.sardegna.it/documenti/1_73_20080306104215.pdf

A pielikumam:

http://www.regione.sardegna.it/documenti/1_73_20080306104235.pdf

B pielikumam:

http://www.regione.sardegna.it/documenti/1_73_20080306104251.pdf

“Deliberazione n. 34/19 del 19 giugno 2008” tekstu skatīt vietnē

http://www.regione.sardegna.it/documenti/1_72_20080619175155.pdf

A pielikumam:

http://www.regione.sardegna.it/documenti/1_72_20080624122917.pdf

B pielikumam:

http://www.regione.sardegna.it/documenti/1_72_20080624123014.pdf

Stefania MANCA

Direttore ad interim

Servizio sostegno delle imprese agricole e sviluppo delle competenze

23.10.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 268/16

Aicinājums pieteikties konkursam par dalību Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnes ekspertu grupās (Parma, Itālija)

(2008/C 268/07)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir Eiropas Savienības (ES) pārtikas un barības nekaitīguma riska novērtēšanas stūrakmens. Ciešā sadarbībā ar valstu iestādēm un atvērtā konsultāciju procedūrā ar ieinteresētajām pusēm EFSA nodrošina neatkarīgas zinātniskās konsultācijas un sniedz skaidru informāciju par pašreizējiem un potenciāliem riskiem.

Iestāde ir izstrādājusi atlases procedūru, kuras mērķis ir izveidot:

ZINĀTNES EKSPERTU REZERVES SARAKSTU, KURI VĒLAS PIEDALĪTIES EFSA ZINĀTNES EKSPERTU GRUPĀS un ZINĀTNISKAJĀ KOMITEJĀ

—	Dzīvnieku veselības un labturības zinātnes ekspertu grupa (AHAW);

—	Bioloģisko apdraudējumu zinātnes ekspertu grupa (BIOHAZ);

—	Zinātnes ekspertu grupa par indīgām vielām pārtikas ķēdē (CONTAM);

—	Zinātnes ekspertu grupa piedevām un produktiem vai vielām, kas tiek izmantotas dzīvnieku barībā (FEEDAP);

—	Ģenētiski modificētu organismu zinātnes ekspertu grupa (GMO);

—	Diētisko produktu, uztura un alerģiju zinātnes ekspertu grupa (NDA);

—	Augu veselības zinātnes ekspertu grupa (PLH);

—	Zinātnes ekspertu grupa augu aizsardzības produktiem un to pārpalikumiem (PPR);

—	Zinātniskā komiteja (SC).

Atsauce.: EFSA/E/2008/002

Šis aicinājums attiecas uz zinātniekiem, kas vēlas piedalīties Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes Dzīvnieku veselības un labturības zinātnes ekspertu grupā (AHAW), Bioloģisko apdraudējumu zinātnes ekspertu grupā (BIOHAZ), Zinātnes ekspertu grupā par indīgām vielām pārtikas ķēdē (CONTAM), Zinātnes ekspertu grupā piedevām un produktiem vai vielām, kas tiek izmantotas dzīvnieku barībā (FEEDAP), Ģenētiski modificētu organismu zinātnes ekspertu grupā (GMO), Diētisko produktu, uztura un alerģiju zinātnes ekspertu grupā (NDA), Augu veselības ekspertu grupā (PLH), Zinātnes ekspertu grupā augu aizsardzības produktiem un to pārpalikumiem (PPR) un Zinātniskajā komitejā (SC), lai noteiktu Eiropas vislabākos zinātniekus šī uzdevuma veikšanā.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

EFSA ir ES riska novērtēšanas sistēmas galvenā struktūra attiecībā uz pārtikas un barības nekaitīgumu; tās zinātniskās konsultācijas par pašreizējiem un potenciāliem riskiem ir riska vadītāju politikas un lēmumu pamats Eiropas iestādēs un ES dalībvalstīs. Iestādes vissvarīgākais pienākums ir sniegt pārredzamas un neatkarīgas zinātniskas konsultācijas un skaidru informāciju, kuras pamatā ir visjaunākās pieejamās zinātniskās metodes un dati.

EFSA aicina kopā Eiropas vislabākos pieejamos ekspertus attiecībā uz riska novērtēšanu pārtikas un barības nekaitīguma jomā, kuri rīkojas neatkarīgi autonomas pašpārvaldes organizācijas vārdā, lai sniegtu Eiropas iestādēm un dalībvalstīm visaugstākā standarta zinātniskas konsultācijas.

Iestāde apņemas ievērot zinātnes izcilības, atklātības, pārredzamības, neatkarības un reaģētspējas pamatstandartus. Strādājot neatkarīgi, atklāti un pārredzami, EFSA sniedz vislabākās iespējamās zinātniskās konsultācijas un tādēļ veicina Eiropas pārtikas un barības nekaitīguma sistēmas stiprināšanu.

EFSA zinātnes ekspertu grupu un zinātniskās komitejas nozīme

Zinātnes ekspertu grupas ir atbildīgas par iestādes zinātnisku atzinumu un citu piemērotu padomu sniegšanu katra savās kompetences jomās.

Zinātnes ekspertu grupa parasti sastāv no 21 neatkarīga zinātnes eksperta.

Zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupas dalībniekus ieceļ uz trīs gadu pilnvaru termiņu, ko var divreiz atjaunot. Tiek sagaidīts, ka dalībnieki ierodas un aktīvi piedalās visās grupas sanāksmēs, kurās tiek pieņemti atzinumi, zinātniski ziņojumi vai ieteikumi. Tiek rēķināts, ka zinātniskā komiteja un zinātnes ekspertu grupas tiekas atkarībā no darba slodzes sešas līdz desmit reizes gadā uz divu dienu sanāksmi parasti Parmā, Itālijā. Tiek gaidīts, ka grupas dalībnieki attiecīgi piedalās darba grupās. Sanāksmes un vairums dokumentu ir angļu valodā. Pretendentiem ir jāņem vērā, ka sanāksmes pamatā ietver sagatavošanās darbu.

Katras zinātnes grupas priekšsēdētāji ir arī EFSA zinātniskās komitejas dalībnieki, kuri kopā ar sešiem citiem zinātniskajiem ekspertiem veido zinātnisko komiteju.

Zinātnes ekspertu grupu dalībnieki ir tiesīgi saņemt kompensāciju, par ko lemj EFSA Valde, par katru pilnas dienas sanāksmi (2008. gadā šī summa ir noteikta EUR 300). Pie tam zinātnes eksperti saņem komandējuma naudu, un tiek segtas radušās brauciena izmaksas saskaņā ar EFSA kompensāciju rokasgrāmatu par ekspertu sanāksmēm.

Dzīvnieku veselības un labturības zinātnes ekspertu grupa (AHAW)

AHAW zinātnes ekspertu grupa sniedz neatkarīgu zinātnisku padomu par visiem dzīvnieku slimību un dzīvnieku labturības aspektiem, galvenokārt saistībā ar pārtikā izmantojamiem dzīvniekiem un zivīm.

Grupas riska novērtēšanas pieeja ir pamatota uz zinātniskās informācijas un datu pārskatīšanu, lai novērtētu riskus, kas izriet no konkrētā apdraudējuma. Tas palīdz nodrošināt zinātniski pamatotu informāciju Eiropas politiku un tiesību aktu izstrādei, kā arī palīdz riska pārvaldītājiem pieņemt lēmumus.

Plašāka informācija ir pieejama EFSA tīmekļa vietnes AHAW galveno tematu sadaļā.

Bioloģisko apdraudējumu zinātnes ekspertu grupa (BIOHAZ)

Bioloģisko apdraudējumu zinātnes ekspertu grupa (BIOHAZ) sniedz neatkarīgu zinātnisku padomu par bioloģiskajiem apdraudējumiem attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu un ar pārtiku saistītām slimībām, tostarp:

—	pārtikas radītām zoonozēm (slimības, kas tiek pārnestas no dzīvniekiem uz cilvēku)

—	pārnēsājamām sūkļveida encefalopātijām (BSE/TSE)

—	pārtikas mikrobioloģiju

—	pārtikas higiēnu un saistītu atkritumu apsaimniekošanu

Šī zinātnes ekspertu grupa ir viena no galvenajām grupām EFSA darbā pie BSE un TSE.

Grupa veic riska novērtējumus, lai izstrādātu un sniegtu zinātniskus atzinumus un padomu riska pārvaldītājiem. Tas palīdz nodrošināt stabilu pamatu Eiropas politiku un tiesību aktu izstrādei, kā arī palīdz riska pārvaldītājiem pieņemt lēmumus.

Plašāka informācija ir pieejama EFSA tīmekļa vietnes BIOHAZ galveno tematu sadaļā.

Zinātnes ekspertu grupa par indīgām vielām pārtikas ķēdē (CONTAM)

CONTAM zinātnes ekspertu grupa sniedz neatkarīgu zinātnisku padomu par indīgām vielām un nevēlamām vielām pārtikas ķēdē, piemēram, dabīgajiem toksikantiem, mikotoksīniem un tiem neatļautu vielu pārpalikumiem, kuru novērtējums neietilpst citu grupu darbā.

Plašāka informācija ir pieejama EFSA tīmekļa vietnes CONTAM galveno tematu sadaļā.

Zinātnes ekspertu grupa piedevām un produktiem vai vielām, kas tiek izmantotas dzīvnieku barībā (FEEDAP)

FEEDAP zinātnes ekspertu grupa sniedz neatkarīgu zinātnisku padomu par dzīvnieku barībā izmantoto piedevu un produktu vai vielu nekaitīgumu un/vai efektivitāti. Grupa novērtē šo piedevu un produktu vai vielu nekaitīgumu un/vai efektivitāti saistībā ar mērķa sugām, lietotājiem, dzīvnieku izcelsmes produktu patērētājiem un vidi, kā arī pēta bioloģisko un ķīmisko produktu/vielu, kas paredzētas izmantošanai dzīvnieku barībā, efektivitāti.

Grupas darbs lielā mērā ir saistīts ar tām vielām, ko EFSA novērtē, pirms atļaut to lietošanu ES.

Plašāka informācija ir pieejama EFSA tīmekļa vietnes FEEDAP galveno tematu sadaļā.

Ģenētiski modificētu organismu zinātnes ekspertu grupa (GMO)

GMO zinātnes ekspertu grupa sniedz neatkarīgu zinātnisku padomu par nekaitīgumu šādās sfērās:

—	ģenētiski modificēti organismi (GMO), piemēram, augi, dzīvnieki un mikroorganismi;

—	ģenētiski modificēta pārtika un barība.

Grupa veic riska novērtējumus, lai izstrādātu un sniegtu zinātniskus atzinumus un padomu riska pārvaldītājiem. Tās riska novērtēšanas darbs ir pamatots uz zinātniskās informācijas un datu pārskatīšanu, lai novērtētu attiecīgā GMO nekaitīgumu Tas palīdz nodrošināt stabilu pamatu Eiropas politiku un tiesību aktu izstrādei, kā arī palīdz riska pārvaldītājiem pieņemt lēmumus. Grupas darbs lielā mērā ir saistīts ar pieteikumu novērtēšanu, jo EFSA jānovērtē visi ģenētiski modificētās pārtikas un barības produkti, pirms atļaut to lietošanu ES. Plašāka informācija ir pieejama EFSA tīmekļa vietnes GMO galveno tematu sadaļā.

Diētisko produktu, uztura un alerģiju zinātnes ekspertu grupa (NDA)

NDA zinātnes ekspertu grupa nodarbojas ar diētisko produktu jautājumiem (pārtikas produkti, kas paredzēti, lai apmierinātu noteiktu iedzīvotāju grupas īpašās uztura vajadzības), cilvēku uzturu un pārtikas alerģiju un citiem ar to saistītiem jautājumiem, piemēram, jauniem pārtikas produktiem (pārtikas produkti vai sastāvdaļas, kas līdz 1997. gada 15. maijam ES ir patērēti samērā maz).

Grupas darbs ir pamatots uz zinātniskās informācijas un datu pārskatīšanu, lai novērtētu riskus, piemēram, saistībā ar pārtikas izraisītām alerģijām un jaunu produktu lietošanu, kā arī, lai sniegtu zinātnisku padomu par cilvēku uzturu un pārtikas produktu, pārtikas sastāvdaļu un produktu uzturvērtību. Grupas darbā ietilpst arī novērtēšana, vai jebkuras sūdzības par pārtikas produktu labumu veselībai vai to uzturvērtību ir zinātniski ticamas un pamatotas, kā arī darbs pie Iedzīvotāju uzņemtajām standartdevām. Grupa sniedz zinātniskus atzinumus un padomu riska pārvaldītājiem. Tas palīdz nodrošināt stabilu pamatu Eiropas politiku un tiesību aktu izstrādei, kā arī palīdz riska pārvaldītājiem pieņemt lēmumus.

Plašāka informācija par EFSA lomu attiecībā uz sūdzībām par uzturu un veselību ir pieejama sadaļā par sūdzībām saistībā ar uzturu un veselību (Nutrition and Health Claims in Focus), kā arī/vai EFSA tīmekļa vietnes NDA galveno tematu sadaļā.

Augu veselības zinātnes ekspertu grupa (PLH)

PLH zinātnes ekspertu grupa sniedz neatkarīgu zinātnisku padomu par riskiem, ko ES augiem, augu produktiem vai bioloģiskajai daudzveidībai var nodarīt kaitēkļi. Šos riskus grupa pārskata un novērtē saistībā ar pārtikas ķēdes nekaitīgumu un drošību.

Grupas riska novērtēšanas darbs ir pamatots uz zinātniskās informācijas un datu pārskatīšanu, lai novērtētu konkrētās sfēras riskus. Tas palīdz nodrošināt stabilu pamatu Eiropas politiku un tiesību aktu izstrādei, kā arī palīdz riska pārvaldītājiem pieņemt lēmumus.

Plašāka informācija ir pieejama EFSA tīmekļa vietnes PHL galveno tematu sadaļā.

Zinātnes ekspertu grupa augu aizsardzības produktiem un to pārpalikumiem (PPR)

Zinātnes ekspertu grupa augu aizsardzības produktiem un to pārpalikumiem (PPR) sniedz neatkarīgu zinātnisku padomu par augu aizsardzības produktu (parasti zināmi kā pesticīdi) un to pārpalikumu radīta riska novērtējumu, aplūkojot radītos riskus lietotājam/strādniekam, patērētājam un videi.

Tas palīdz nodrošināt stabilu pamatu Eiropas politiku un tiesību aktu izstrādei, kā arī palīdz riska pārvaldītājiem pieņemt lēmumus.

Grupa strādā ciešā sadarbībā ar Recenzijas par pesticīdu riska novērtējumu (PRAPeR) grupu, kas ir atbildīga par aktīvo vielu, ko izmanto jaunos vai esošos augu aizsardzības produktos, recenziju ES mērogā. PPR grupai lūdz sniegt atzinumu jebkurā jautājumā, ko nevar atrisināt šīs procedūras ietvaros vai, ja ir nepieciešami turpmāki zinātniski ieteikumi, galvenokārt toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas, pesticīdu un pārpalikumu likteņa un uzvedības jomā. Vēl viena grupas darbība ir saistīta ar esošo Eiropas zinātnisko ieteikumu augu aizsardzības produktu riska novērtēšanas jomā atjaunošanu un ieteikumu izstrādāšanu jaunās zinātniskās jomās.

Plašāka informācija par EFSA darbu saistībā ar pesticīdiem ir pieejama sadaļā par pesticīdiem (Pesticides “In Focus”).

Plašāka informācija ir pieejama EFSA tīmekļa vietnes PPR galveno tematu sadaļā.

Zinātniskā komiteja (SC)

Zinātnisko komiteju veido zinātnes ekspertu grupu priekšsēdētāji un seši (6) citi zinātniskie eksperti.

EFSA zinātniskās komitejas uzdevums ir atbalstīt EFSA darbu pie horizontāla rakstura zinātniskiem jautājumiem un sniegt EFSA izpilddirektoram stratēģiskas dabas konsultācijas. Komiteja arī ir atbildīga par vispārējo koordināciju, lai nodrošinātu zinātnes ekspertu grupu sagatavoto zinātnisko atzinumu saskaņotību. Zinātniskās komitejas darbā galvenā uzmanība ir vērsta uz saskaņotu riska novērtējumu metožu izstrādāšanu jomās, kurās vēl nav noteiktas ES mēroga pieejas.

Zinātniskā komiteja sagatavo un sniedz zinātniskus atzinumus un padomus riska pārvaldītājiem, lai nodrošinātu stabilu pamatu Eiropas politiku un tiesību aktu izstrādei, kā arī palīdzētu riska pārvaldītājiem pieņemt lēmumus.

Plašāka informācija ir pieejama EFSA tīmekļa vietnes SC galveno tematu sadaļā.

Lai iegūtu plašāku informāciju par zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu dalībnieku atlasi, lūdzu, skatīt “Decision concerning the establishment and operations of the Scientific Committee and Panels”

http://www.efsa.eu.int/EFSA/DocumentSet/mb_32ndmeet_annex_a_en_4_1,2.pdf?ssbinary=true

Plašāka informācija par zinātnes ekspertu grupām ir pieejama:

www.efsa.europa.eu/EFSA/efsa_locale-1178620753812_ScientificPanels.htm

Atlases procedūra

Kandidātiem pieteikuma veidlapā ir jānorāda, kurā zinātnes ekspertu grupā un/vai Zinātniskajā komitejā tie vēlas piedalīties.

Prasības

Kvalifikācija un pieredze

A. Atbilstības kritēriji

akadēmiskais grāds tādās jomās kā toksikoloģija, ekotoksikoloģija, vides zinātnes, ķīmija, bioķīmija, pārtikas tehnoloģija, farmakoloģija, veterinārā medicīna, cilvēku medicīna, farmācija, bioloģija, dzīves zinātne, agronomija/lauksaimniecības zinātne, pārtikas mikrobioloģija, epidemioloģija, arodmedicīna, veselības aizsardzība vai citās ar veselības aizsardzību saistītās jomās, ieteicams pēcdiploma līmenī;

ii)	vismaz desmit (10) gadu profesionālā pieredze, kas atbilst izraudzītās(-o) grupas(-u) jomai tādā līmenī, ko paredz minētā kvalifikācija;

iii)	labas angļu valodas zināšanas;

iv)

kandidātiem izsmeļoši, precīzi un pilnībā jāaizpilda paziņojums par ieinteresētību, kas ietverts pieteikumā. Lūdzu, ņemiet vērā, ka šīs veidlapas daļas neaizpildīšana pilnībā būs par iemeslu pieteikuma noraidīšanai;

Plašāka informācija par ieinteresētības paziņojumu ir pieejama:

http://www.efsa.europa.eu/cs/BlobServer/General/doi_guidance_allannexes.pdf?ssbinary=true

kandidātiem ir jābūt Eiropas Kopienu dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu un ES kandidātvalstu valsts piederīgajiem. Eksperti no valstīm, kas nav Eiropas valstis, arī drīkst pieteikties, bet to kandidatūras izskata tikai tad, ja vēlamo zināšanu līmeni nevar atrast starp Eiropas ekspertiem.

B. Atlases kritēriji

—	pieredze zinātniskā riska novērtēšanas veikšanā un/vai zinātnisku konsultāciju sniegšana jomās, kas saistītas ar pārtikas un barības nekaitīgumu kopumā un, it īpaši Zinātniskās komitejas vai izraudzītās zinātnes ekspertu grupas kompetences jomās;

—	pierādīta zinātniskā pieredze vienā vai, vēl labāk, vairākās jomās, kas saistītas ar jomu, kurā darbojas Zinātniskā komiteja vai izraudzītā zinātnes ekspertu grupa;

—	pierādīta pieredze zinātnisko darbu un publikāciju vērtēšanā, vēlams jomās, kas saistītas ar Zinātniskās komitejas vai izraudzītās zinātnes ekspertu grupas aptvertajām jomām;

—	spēja analizēt sarežģītu informāciju un dokumentāciju, kas bieži vien aptver plašu zinātnes nozaru un informācijas avotu klāstu, kā arī prasme sagatavot zinātnisko atzinumu un ziņojumu projektus;

—	profesionālā pieredze daudzdisciplīnu vidē, vēlams starptautiskā mērogā;

—	pieredze projektu vadībā saistībā ar zinātniskiem jautājumiem;

—	pierādītas saziņas prasmes, kas pamatotas uz mācīšanas pieredzi, publisku uzstāšanos, aktīvu līdzdalību sanāksmēs, publikācijās.

Pieteikumus, kas atbilst prasībām, pieņem salīdzinošam vērtējumam, ko veic EFSA, pamatojoties uz iepriekš minētajiem atlases kritērijiem. EFSA patur tiesības apspriesties ar trešām pusēm par pretendentu profesionālo pieredzi saistībā ar pieteikumiem.

Zinātnes ekspertu grupu un Zinātniskās komitejas dalībniekus ieceļ Valde, kas rīkojas saskaņā ar izpilddirektora ierosinājumu.

Izņemot attiecībā uz Zinātnisko komiteju, pretendenti drīkst pieteikties uz divām (2) zinātnes ekspertu grupām, bet viņus var iecelt tikai vienā no tām. Pretendentus, iepriekš saņemot viņu piekrišanu, var iecelt zinātnes ekspertu grupā, pat ja viņi īpaši nepieteicās dalībai šajā grupā. Pretendentus, kas atbilst dalības kritērijiem, bet kurus neieceļ, var aicināt paturēt savus datus rezerves sarakstā gadījumā, ja rodas brīva vieta, vai var aicināt piedalīties zinātnes ekspertu grupas vai Zinātniskās komitejas darbībā kā speciālam grupas ekspertam.

EFSA sazinās ar visiem izraudzītajiem ekspertiem un lūdz atļauju iekļaut viņu datus EFSA ekspertu datu bāzē.

Plašāka informācija par EFSA ekspertu datu bāzi ir pieejama:

http://www.efsa.europa.eu/EFSA/AboutEfsa/WhoWeAre/efsa_locale-1178620753812_1178712806106.htm

Neatkarība un paziņojumi par saistībām un ieinteresētību

Zinātnes ekspertu grupu dalībniekus ieceļ individuāli. Pretendentiem jāpievieno paziņojums par savu apņemšanos rīkoties neatkarīgi no jebkādas ārējas ietekmes un paziņojums par ieinteresētību, ko varētu uzskatīt par to traucēkli viņu neatkarībai.

Vienlīdzīgas iespējas

EFSA pievērš lielu uzmanību tam, lai savās procedūrās piemērotu vienlīdzīgas attieksmes principus.

Pieteikumu iesniegšana

Kandidātus lūdz iesniegt savus pieteikumus kopā ar paziņojumu par ieinteresētību elektroniski EFSA tīmekļa vietnē: www.efsa.europa.eu

Pieteikumus, kas nosūtīti pa elektronisko pastu, nepieņem.

Kandidātus laipni lūdz aizpildīt pieteikuma veidlapu angļu valodā, lai atvieglotu atlases procedūru.

Visus kandidātus, kuri piesakās uz šo konkursu, pa pastu informē par atlases procedūras iznākumu.

Personīgo informāciju, ko EFSA pieprasa no kandidātiem, apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti. Kandidātu iesniegto personas datu apstrādes mērķis ir apstrādāt pieteikumus, ņemot vērā iespējamo pirmsatlasi un pieņemšanu EFSA.

Pieteikumu iesūtīšanas beigu termiņš

Pieteikumi jāiesniedz ne vēlāk kā 2009. gada 7. janvārī pusnaktī (vietējais laiks, GMT +1). Tiem pieteikumiem, kas izsūtīti ar ierakstītu vēstuli, pierādījums ir pasta zīmoga datums.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka ārkārtīgi lielā pieteikumu skaita dēļ, ko mēs saņemam, tuvojoties pieteikumu iesniegšanas beigu termiņam, sistēmā var rasties problēmas ar lielo datu daudzumu apstrādi. Tādēļ mēs lūdzam pretendentus nosūtīt savu pieteikumu laicīgi pirms beigu termiņa.

Piezīme:

Ja starp šīs publikācijas angļu valodas versiju un jebkuras citas valodas versiju ir pretrunas vai neatbilstības, angļu valodas versija ir noteicošā.

23.10.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 268/23

VALSTS ATBALSTS — VĀCIJA

Valsts atbalsts C 28/08 (ex N 345/06) — MVU piemaksa uzņēmuma M.A.L. Magdeburger Artolith GmbH ieguldījumiem

Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 268/08)

Ar 2008. gada 17. jūnija vēstuli, kas autentiskā valodā ir pievienota šim kopsavilkumam, Komisija darīja zināmu Vācijai savu lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz minēto atbalstu.

Viena mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas ieinteresētās personas var iesniegt savas piezīmes par atbalstu, attiecībā uz kuru Komisija uzsāk procedūru, nosūtot tās uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

State Aid Greffe

Office: SPA3 6/5

B-1049 Brussels

Fakss: (32-2) 29 61 242

Šīs piezīmes paziņos Vācijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz piezīmes, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.

KOPSAVILKUMS

PROJEKTS

Ar 2006. gada 2. jūnija vēstuli Vācija paziņoja par nodomu piešķirt MVU piemaksu 15 % apmērā, kas būtu papildu summa reģionālajam atbalstam, kas piešķirts saskaņā ar reģionālā atbalsta programmām uzņēmumam Magdeburger Artolith GmbH (turpmāk tekstā“M.A.L.”), lai izveidotu akmens plākšņu, kas sapresētas ar sintētiskajiem sveķiem, ražotni.

Uzņēmums M.A.L. atrodas Magdeburgā, kas ir atbalstāms reģions saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Uzņēmumu M.A.L. 2005. gadā dibināja vairākas fiziskas personas, tā sauktā “uzņēmuma dibinātāju grupa Artolith”. Vienīgais uzņēmuma akciju īpašnieks un direktors ir Andreas Gratz. Lai ražotu akmens plāksnes, uzņēmums M.A.L. no uzņēmuma Breton SpA nopirka vajadzīgo aprīkojumu, tehnoloģijas un zinātību par EUR 36 800 000.

Lai finansētu EUR 49 800 000 vērto projektu, M.A.L. izmanto pašu resursus (uzņēmuma Breton SpA mezonīnkapitālu 7 000 000 euro apmērā) un bankas aizdevumu (EUR 22 708 800) papildu pieprasītajam atbalstam EUR 20 177 593 apmērā.

Atbalsta saņēmēja atbilstības MVU statusam novērtējums

Tā kā ir pārsniegti Komisijas Regulā (EK) Nr. 70/2001 (turpmāk tekstā “MVU regula”) (1) noteiktie sliekšņi, Vācija izpildīja procedūras saistības un paziņoja par MVU piemaksu pirms tās piešķiršanas. Līdzīgi kā iepriekšējos lēmumos šāda veida lietās Komisija savu novērtējumu sniedz tikai par jautājumu, vai atbalsta saņēmējs atbilst MVU statusam, lai būtu tiesīgs saņemt MVU piemaksu 15 % apmērā, kas iekļauta paredzētajā atbalsta apjomā.

Saskaņā ar Komisijas ieteikuma par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijām (2) (turpmāk tekstā “Ieteikums par MVU”) pielikuma 2. pantu mazi un vidēji uzņēmumi ir uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz EUR 43 miljonus. Lai novērtētu, vai šie sliekšņi ir ievēroti, Komisijai vispirms jādefinē dati, kas jāņem vērā. Tas ir atkarīgs no tā vai M.A.L. ir autonoms uzņēmums, partneruzņēmums vai saistīts uzņēmums ieteikuma par MVU pielikuma 3. panta nozīmē.

Komisijai ir šaubas par uzņēmuma M.A.L. autonomo statusu, ņemot vērā ciešās līgumattiecības ar uzņēmumu Breton SpA, kā rezultātā M.A.L. un Breton SpA var kļūt par partneruzņēmumiem/ saistītiem uzņēmumiem. Pirms parakstīt akmens plākšņu ražošanai vajadzīgo iekārtu un zinātības piegādes līgumu, Breton SpA uzņēmumā M.A.L. ieguldīja EUR 7 000 000. Līgumā starp M.A.L. un Breton SpA atrunāts, ka uzņēmuma Breton SpA ieguldījums uzskatāms par tiesībām uz dalību peļņā (oriģinālvalodā“Genussrechtskapital”). Šī dalība uzņēmumā 2005. gada M.A.L. bilancē reģistrēta kā pašu kapitāls. Komisija atzīmē, ka jautājumu par to, vai īpašu veidu mezonīnkapitāls veido pašu kapitālu vai parādu, dažādas dalībvalstis traktē ārkārtīgi atšķirīgi. Tomēr, ņemot vērā pašreizējā novērtējuma posmā pieejamo informāciju, Komisija šaubās vai “Genussrechtskapital” līgums starp uzņēmumiem M.A.L. un Breton SpA ir tīra aizdevuma līguma veids, kas uzņēmumu starpā neveido partnerattiecības vai citas saites. Šaubas, pirmkārt, izraisa daži “Genussrechtskapital” līguma punkti. Piemēram, līdzdalības tiesības tiek piešķirtas uz neierobežotu laiku un ir pakārtotas M.A.L. statūtkapitālam negatīvas kopējās bilances gadījumā. Otrkārt, saskaņā ar 2005. gada bilanci Breton SpA pieder vairak kā 25 % no M.A.L. pašu kapitāla. Treškārt, saskaņā ar piegādes līgumu M.A.L. savās reklāmās, mārketinga stratēģijās un tīmekļa vietā jāizmanto Breton preču zīmes. Tādēļ, tā kā uzņēmums Breton ir ieinteresēts ieviest savas tehnoloģijas un produktus Vācijas tirgū, var konstatēt vēl vienu abu uzņēmumu saistību. Visbeidzot, Breton SpA piekrita vajadzības gadījumā piešķirt M.A.L. papildu kapitālu. Tādējādi tika izpildīta Vācijas iestāžu prasība, kas tika uzstādīta, piešķirot garantiju bankas aizdevumam uzņēmumam M.A.L.

Iepriekšējas izmeklēšanas procedūras laikā Breton pārdeva savu “Genussrechtskapital” uzņēmumā M.A.L. kādam Šveices uzņēmumam, kas saskaņā ar Vācijas viedokli ir institucionāls ieguldītājs ieteikuma par MVU pielikuma 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Tādējādi Breton SpA un M.A.L. vairs nevar būt partneruzņēmumi. Tomēr balstoties uz pieejamo informāciju, Komisija nevarēja secināt, ka Šveices uzņēmums ir patiešām institucionāls ieguldītājs ieteikuma par MVU izpratnē un, ka šis uzņēmums nedarbojas Breton SpA interesēs.

Ja M.A.L. ir Breton SpA partneruzņēmums vai ar to saistīts uzņēmums, Komisijai, aprēķinot sliekšņus saskaņā ar MVU ieteikuma pielikuma 6. pantu, jāņem vērā arī uzņēmuma Breton SpA un to uzņēmumu, kas ir tā partneri uzņēmumu grupā, darbinieku skaits un apgrozījums/bilance. Saskaņā ar šādu scenāriju šķiet, ka ieteikumā par MVU noteiktie sliekšņi ir krietni pārsniegti.

Ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju, Komisijai ir šaubas par uzņēmuma M.A.L. atbilstību MVU statusam un līdz ar to šaubas, vai paziņotā 15 % piemaksa MVU uzņēmumam ir uzskatāma par saderīgu ar kopējo tirgu.

VĒSTULES TEKSTS

“Die Kommission teilt Deutschland mit, dass sie nach Prüfung der Angaben Ihrer Behörden zu der oben genannten Beihilfemaßnahme entschieden hat, das Verfahren nach Artikel 88 Absatz 2 des EG-Vertrags einzuleiten.

1. VERFAHREN

(1)	Mit Schreiben vom 2. Juni 2006 (A/34350) meldeten die deutschen Behörden der Kommission ihre Absicht, der Magdeburger Artolith GmbH — zusätzlich zu Regionalbeihilfen im Rahmen bestehender Regionalbeihilferegelungen — einen KMU-Aufschlag in Höhe von 15 % zu gewähren.

(2)

Mit Schreiben vom 10. Juli 2006 (D/55735), 29. August 2006 (D/57401) und 7. Dezember 2006 (D/60188) forderte die Kommission ergänzende Angaben an. Die deutschen Behörden antworteten mit Schreiben vom 31. Juli 2006 (A/36153 und A/36143), 6. Oktober 2006 (A/37870), 26. Januar 2007 (A/30855) und 23. Februar 2007 (A/31733).

(3)	Mit Schreiben vom 29. März 2007 (A/32777) ersuchten die deutschen Behörden die Kommission, die Würdigung der Beihilfe auszusetzen. Die Kommission gab dem Ersuchen mit Schreiben vom 2. April 2007 (D/51508) statt.

(4)

Mit Schreiben vom 31. August 2007 (A/37113) übermittelten die deutschen Behörden weitere Informationen und ersuchten die Kommission, die Würdigung der gemeldeten Maßnahme wieder aufzunehmen. Da die vorgelegten Informationen für die Würdigung nicht ausreichten, verlangte die Kommission mit Schreiben vom 15. Oktober 2007 (D/54091) weitere Angaben, die die deutschen Behörden mit Schreiben vom 13. November 2007 (A/39237) übermittelten. Am 6. Dezember 2007 fand ein Treffen zwischen den Kommissionsdienststellen und den deutschen Behörden statt; dem folgte ein Auskunftsersuchen der Kommission mit Datum vom 3. Januar 2008 (D/50006), das die deutschen Behörden mit Schreiben vom 6. März 2008 (A/4496) dahin gehend beantworteten, dass weitere Unterlagen vorgelegt werden würden, sobald sie verfügbar seien. Die Kommission teilte den deutschen Behörden mit Schreiben vom 14. März 2008 (D/51140) mit, dass die Zweimonatsfrist, die der Kommission für ihre Entscheidung zur Verfügung steht, erst zu laufen beginnt, wenn diese fehlenden Angaben bei der Kommission eingegangen sind. Mit Schreiben vom 7. Mai 2008 (D/51842) verlangte die Kommission weitere Informationen, die Deutschland am 19. Mai 2008 (A/9174) übermittelte.

(5)

Deutschland meldet die Maßnahme gemäß der Verpflichtung nach Randnummer 3.13 der Entscheidung der Kommission über die Beihilferegelung Gemeinschaftsaufgabe ‚Verbesserung der regionalen Wirtschaftsstruktur‘ (nachstehend ‚GA-Regelung‘) an (3). Danach müssen Einzelbeihilfen angemeldet werden, wenn die Kriterien in Artikel 6 der Verordnung (EG) Nr. 70/2001 der Kommission über die Anwendung der Artikel 87 und 88 des EG-Vertrags auf staatliche Beihilfen an kleine und mittlere Unternehmen (im Folgenden ‚KMU-Verordnung‘) (4) erfüllt sind. Gemäß diesem Artikel sind Einzelbeihilfen für Unternehmen in einem Fördergebiet anzumelden, wenn sich die förderfähigen Gesamtkosten auf mindestens 25 000 000 EUR belaufen und die Nettobeihilfeintensität mindestens 50 % der in der Fördergebietskarte für das betreffende Gebiet ausgewiesenen Nettobeihilfeobergrenze beträgt oder wenn sich das Gesamtvolumen einer Beihilfe auf mindestens 15 000 000 EUR brutto beläuft.

2. BESCHREIBUNG DER BEIHILFE

2.1. Beihilfeempfänger

(6)

Beihilfeempfänger ist die Magdeburger Artolith GmbH (nachstehend ‚M.A.L.‘). Das Unternehmen liegt in einem Fördergebiet nach Artikel 87 Absatz 3 Buchstabe a des EG-Vertrags. M.A.L. wurde 2005 von einer Gruppe natürlicher Personen, der sog. ‚Initiatorengruppe Artolith‘, initiiert und wird kunstharzgebundene Steinplatten herstellen. Einziger Gesellschafter und Geschäftsführer des Unternehmens ist eine natürliche Person, Herr Andreas Gratz.

(7)	Durch eine am 22. Dezember 2005 unterzeichnete Vereinbarung wurde M.A.L. von Breton SpA (nachstehend ‚Breton‘) Genusskapital in Höhe von 7 000 000 EUR zur Verfügung gestellt.

(8)	Am 28. Dezember 2005 unterzeichnete M.A.L. einen Vertra mit Breton über die Lieferung von Maschinen, Ausrüstung und erforderlichem Know-how für die Steinplattenherstellung.

(9)

Ende 2005 hatte M.A.L. vier Mitarbeiter, keinen Umsatz und eine geschätzte Bilanzsumme in Höhe von 37 020 000 EUR. Der ursprünglichen Zuwendungsbescheid vom 15. Dezember 2005 zufolge wurde nach Abschluss des Investitionsvorhabens Ende 2006 von 105 Mitarbeitern ausgegangen Am 6. Juni 2006 genehmigten die deutschen Behörden die Verlängerung des Investitionszeitraums bis Ende 2007.

2.1.1. M.A.L. und die ‚Initiatorengruppe Artolith‘

(10)	Die sog. ‚Initiatorengruppe Artolith‘ hatte ursprünglich die vier Mitglieder […] (5), […], […]und […] (Initiatoren 1-4 im Schaubild weiter unten).

(11)

[…] (Initiator 1) hält 100 % der M.A.L.-Anteile. Die Initiatoren 2 und 3 sind berechtigt, mit je 33 % an einer etwaigen Erhöhung des Kapitals von M.A.L. (Nennwert) teilzunehmen. Den Angaben Deutschlands zufolge sind sie in keiner anderen Weise an M.A.L. beteiligt. Auch haben sie kein Eigenkapital zur Verfügung gestellt. […] (Initiator 4) ist später aus der Initiatorengruppe ausgeschieden und wird sich um den künftigen Vertrieb der M.A.L.-Erzeugnisse in den USA kümmern.

(12)	[…] […]und […] (Initiatoren 1-3) halten je 33 % der Anteile an dem Unternehmen Agrar Biologisches Institut GmbH (nachstehend ‚ABI‘).

(13)

Zum Zeitpunkt der Anmeldung war ABI nicht auf dem Markt aktiv. Das Unternehmen wurde zur Entwicklung und Herstellung von Naturharz aus erneuerbaren Quellen gegründet. Deutschland bestätigte, etwaige zukünftige Geschäfte zwischen ABI und M.A.L. würden nach dem Fremdvergleichsgrundsatz (arms-length principle) abgewickelt.

2.1.2. M.A.L. und Breton

(14)

Bei Breton handelt es sich um ein großes Unternehmen mit Sitz im italienischen Castello di Godego, das im Bereich der Entwicklung und Herstellung von Maschinen, Ausrüstung und immateriellen Anlagewerten für die Verarbeitung von Naturstein sowie in der Herstellung und Verarbeitung von Verbundstein tätig ist.

(15)

Breton selbst gehört dem Unternehmen SIGEP SpA (nachstehend ‚SIGEP‘) an, das in die Kategorie der Großunternehmen fällt. Bei SIGEP handelt es sich um eine Holding aus vier Unternehmen: eines ist Breton selbst, ein anderes die Breton-Niederlassung in den USA ‚Breton USA Customer Services Cooperation‘.

(16)

Deutschland hat dazu folgende Angaben gemacht:

—	es besteht keinerlei Verbindung zwischen der US-Niederlassung von Breton und der oben erwähnten künftigen Vertriebsstruktur von M.A.L. in den USA,

—	kein Mitglied der Initiatorengruppe Artolith steht in irgend einer vertraglichen Verbindung zu Breton, und

—	Breton und ABI stehen nicht in vertraglicher Verbindung zueinander.

(17)

Ein wesentlicher Geschäftsbereich von Breton sind Fabrikanlagen zur Herstellung von Verbundstein. Angaben des Unternehmens zufolge kann seinem technologischen Know-how weltweit kein anderes Unternehmen Konkurrenz machen. Die in Fabrikanlagen von Breton eingesetzten Technologien sind durch internationale Patente und Lizenzen geschützt (6). Breton ist Eigentümer der über Patente und Warenzeichen geschützten Technologie zur Herstellung von harzgebundenen Verbundsteinplatten (compound stone raisin-bounded slabs) (Bretonstone®slabs) und zementgebundenen Platten (cement-bound slabs) (Bretonstonecem®slabs).

(18)	Am 22. Dezember 2005 erklärte sich Breton bereit, M.A.L. 7 000 000 EUR zuzuführen, nachdem die Bank Hypo Alpe-Adria AG die Gewährung eines zur Finanzierung des Investitionsvorhabens von M.A.L. erforderlichen Darlehens in Höhe von 22 708 700 EUR bestätigte.

(19)

Der Genussrechtskapital-Vertrag zwischen M.A.L. und Breton klassifiziert den Beitrag von Breton als Genussrechtskapital, das in der Bilanz 2005 von M.A.L. als Eigenkapital ausgewiesen wird. Das Genussrechtskapital wird auf unbegrenzte Zeit überlassen. Der zugrunde liegende Vertrag kann frühestens zum 31. Dezember 2015 gekündigt werden, wobei eine Kündigungsfrist von zwei Jahren einzuhalten ist.

(20)	Der Vertrag gibt Breton spezifische Informationsrechte, jedoch keine Stimmrechte (7), die eine Einmischung in die Geschäfte von M.A.L. erlauben würden.

(21)	Breton erhält eine ertragsunabhängige Vergütung in Höhe von jährlich 3,5 % der investierten 7 000 000 EUR Genussrechtskapital. Ferner erhält Breton 2,5 % des Ertrags von M.A.L. vor Zinsen und Steuern. Beide Vergütungen setzen für das betreffende Jahr einen Jahresüberschuss voraus.

(22)	Im Falle eines Jahresfehlbetrags trägt Breton die Verluste des Unternehmens durch Verlustbeteiligung mit. Gemäß Vertrag steht das Genussrechtskapital dann selbst hinter dem Stammkapital von M.A.L. zurück (8).

(23)	Breton darf die Genussrechte nur im Einvernehmen mit M.A.L. mit einer Hypothek belasten, verkaufen oder anderweitig übertragen. M.A.L. stimmt jedoch einer Übertragung innerhalb der oben erwähnten SIGEP-Holding unwiderruflich zu.

(24)	Das Genussrechtskapital von Breton steht hinter allen anderen Gläubigern von M.A.L. zurück.

(25)	Die Möglichkeit, die Genussrechte in Anteile an der Gesellschaft umzuwandeln, ist im Vertrag nicht vorgesehen.

(26)

Mit Schreiben vom 31. August 2007 teilte Deutschland der Kommission mit, dass die von M.A.L. an Breton emittierten Genussrechte am 27. Juli 2007 verkauft wurden, und zwar an SFC Swiss Forfaiting Company (nachstehend ‚SFC‘), ein Unternehmen, das nach Auffassung Deutschlands zu den institutionellen Anlegern im Sinne von Artikel 3 des Anhangs zur Empfehlung der Kommission vom 6. Mai 2003 betreffend die Definition der Kleinstunternehmen sowie der kleinen und mittleren Unternehmen (9) (nachstehend ‚KMU-Empfehlung‘) gehört.

(27)	Auf Grundlage der der Kommission zu diesem Zeitpunkt vorliegenden Angaben scheint die beschriebene Struktur sich folgendermaßen darzustellen:

2.2. Investitionsvorhaben und Kosten

(28)	M.A.L. baut in Magdeburg ein neues Werk, in dem kunstharzgebundene Steinplatten hergestellt werden sollen. Das Projekt hat 2005 begonnen und sollte Ende 2006 abgeschlossen sein, die Laufzeit wurde jedoch bis Ende 2007 verlängert.

(29)

Die Gesamtinvestitionskosten für das Vorhaben belaufen sich auf 49 800 000 Mio. EUR. Die nominalen Gesamtkosten schlüsseln sich wie folgt auf:

	Gesamtkosten (EUR)
Grundstück	[…]
Gebäude	[…]
Maschinen/Ausrüstung/Fahrzeuge	[…]
Gesamt	49 800 000

(30)

Am 28. Dezember 2005 unterzeichnete Breton einen Liefervertrag mit M.A.L. im Wert von 36 800 000 EUR über den Verkauf der erforderlichen Ausrüstung für die geplante Produktion, eine einfache (non-exclusive) Lizenz für die Herstellung der genannten Erzeugnisse, die Bereitstellung des erforderlichen Know-hows, Mitarbeiter-Fortbildung für M.A.L. und Dienste im Zusammenhang mit der kalten und heißen Prüfung der künftigen Fabrik.

2.3. Finanzierung

(31)

Das Vorhaben wird aus Eigenmitteln und über ein Bankdarlehen finanziert, ergänzt durch die beantragten Fördermittel:

Quelle	Betrag (EUR) Nennwert
Eigenmittel (‚Genussrechtskapital‘)	7 000 000
(Privates) Bankdarlehen — (76 % besichert durch staatliche Bürgschaften)	22 708 800
Zuschuss im Rahmen der GA-Regelung	9 705 500
Investitionszulage	10 385 800
Gesamt	49 800 000

(32)	Wie von den deutschen Behörden bei Gewährung der Bürgschaft für das von der Hypo Alpe-Adria AG an die M.A.L. gewährte Darlehen verlangt, hat Breton sich bereit erklärt, M.A.L. weitere 1 000 000 EUR zu überlassen, sollte dies im Verlauf des Investitionsvorhabens erforderlich werden.

2.4. Rechtsgrundlage

(33)

Als Rechtsgrundlage für die Regionalbeihilfe und den KMU-Aufschlag wurden angegeben:

—	Gemeinschaftsaufgabe ‚Verbesserung der regionalen Wirtschaftsstruktur‘ (10) (‚GA-Regelung‘),

—	Investitionszulagengesetz im Jahr 2005 (nachstehend: ‚IZ-Regelung‘) (11),

—	Programm für unmittelbare Bürgschaften des Bundes und der Länder in den neuen Bundesländern und Berlin Ost (12).

2.5. Art/Höhe der Beihilfe und Beihilfeintensität

(34)	Zum Zeitpunkt der Anmeldung beabsichtigte Deutschland, M.A.L. im Rahmen der oben genannten Regelungen Beihilfen in einer Gesamthöhe von max. 20 177 593 EUR, d. h. 42,03 % der förderfähigen Kosten von 48 000 000 EUR, zu gewähren (13).

(35)	Die Beihilfen sollen in Form eines unmittelbaren Investitionszuschusses in Höhe von 9 705 500 EUR auf Grundlage der GA-Regelung und in Form einer Investitionszulage in Höhe von max. 10 385 800 EUR im Rahmen der IZ-Regelung gewährt werden.

(36)	Außerdem werden die deutschen Behörden im Rahmen des Programms für unmittelbare Bürgschaften eine Bürgschaft für 76 % eines von der Hypo-Alpe Adria-Bank AG gewährten privaten Bankdarlehens über 22 708 800 EUR übernehmen. Der Beihilfebetrag der Bürgschaft beläuft sich auf 86 293 EUR (14).

(37)

Im Gesamtbeihilfebetrag ist ein KMU-Aufschlag in Höhe von 15 % enthalten, was 7 200 000 EUR entspricht. Mit Schreiben vom 19. Mai 2008 teilte Deutschland der Kommission mit, dass der KMU-Aufschlag auf Grundlage der IZ-Regelung gewährt wird und auf Grundlage der GA-Regelung bereits ein Regionalbeihilfebetrag in Höhe von 7 764 400 EUR ausgezahlt wurde. Vor diesem Hintergrund werde Deutschland die Beihilfeintensität (ohne Aufschläge) für Großunternehmen im Rahmen der IZ-Regelung (12,5 %) auf bis zu 25 % (wie für KMU zulässig) erhöhen, sofern die Kommission den KMU-Aufschlag für M.A.L. genehmigt.

3. BEIHILFERECHTLICHE WÜRDIGUNG

(38)

Gemäß Artikel 6 Absatz 1 der Verordnung (EG) Nr. 659/1999 des Rates vom 22. März 1999 (15) enthält die Entscheidung über die Einleitung eines förmlichen Prüfverfahrens eine Zusammenfassung der wesentlichen Sach- und Rechtsfragen, eine vorläufige Würdigung des Beihilfecharakters der geplanten Maßnahme durch die Kommission und Ausführungen über ihre Bedenken hinsichtlich der Vereinbarkeit mit dem Gemeinsamen Markt.

3.1. Anmeldungspflicht

(39)

Da erstens die förderfähigen Gesamtkosten des M.A.L.-Vorhabens 48 000 000 EUR betragen und die Nettobeihilfeintensität 50 % der in dieser Region anwendbaren Beihilfenintensität übersteigt und zweitens die Bruttobeihilfe 15 000 000 EUR beträgt, werden mit dem Vorhaben die Schwellenwerte gemäß Artikel 6 der KMU-Verordnung überschritten, was zur Einzelanmeldungspflicht führt. Deutschland hat den KMU-Aufschlag vor seiner Anwendung angemeldet und ist somit seiner verfahrensrechtlichen Pflicht nachgekommen.

(40)

Gemäß ihrer Entscheidungspraxis (16) beschränkt die Kommission ihre Würdigung in Fällen, in denen lediglich der KMU-Aufschlag angemeldet wurde, auf die Frage, ob der Beihilfeempfänger als KMU eingestuft werden kann und Anspruch auf den KMU-Aufschlag von höchstens 15 % gemäß Artikel 4 Absatz 3 Buchstabe b der KMU-Verordnung hat. Es liegen keine branchenspezifischen Gründe vor, den KMU-Aufschlag nicht zu gewähren.

3.2. Vereinbarkeit/Würdigung der Kriterien für den KMU-Aufschlag

(41)	Nach Auffassung Deutschlands ist M.A.L. Empfänger des KMU-Aufschlags. Deutschland erklärte, bei dem Unternehmen handele es sich um ein KMU im Sinne der KMU-Empfehlung.

(42)

In Artikel 2 des Anhangs zur KMU-Empfehlung werden kleine und mittlere Unternehmen definiert als Unternehmen:

—	die weniger als 250 Personen beschäftigen, und

—	einen Jahresumsatz von höchstens 50 Mio. EUR erzielen und/oder deren Jahresbilanzsumme sich auf höchstens 43 Mio. EUR beläuft.

(43)

Um zu ermitteln, ob diese Schwellenwerte eingehalten werden, muss die Kommission zunächst festlegen, welche Daten zugrunde zu legen sind. Dies hängt davon ab, ob es sich bei M.A.L. um ein ‚eigenständiges‘, ein ‚verbundenes‘ oder ein ‚Partnerunternehmen‘ im Sinne von Artikel 3 des Anhangs zur KMU-Empfehlung handelt.

3.2.1. Eigenständiges Unternehmen?

(44)

Artikel 87 Absatz 1 des EG-Vertrags stützt sich bei der Definition des Beihilfeempfängers auf den Begriff des Unternehmens. Gemäß Europäischem Gerichtshof (17) muss es sich bei dem ‚Unternehmen‘ nicht unbedingt um eine bestimmte juristische Person handeln, sondern es kann eine wirtschaftliche Gruppe von Gesellschaften sein, die wesentlich stärker ist als ein einzelnes KMU.

(45)

Um zu entscheiden, ob M.A.L. ein eigenständiges Unternehmen ist oder mit einem anderen Unternehmen eine wirtschaftliche Gruppe bildet (‚Partnerunternehmen‘ oder ‚verbundenes‘ Unternehmen), sind verschiedene Faktoren zu prüfen. Gemäß Artikel 3 Absatz 2 des Anhangs zur KMU-Empfehlung handelt es sich um ‚Partnerunternehmen‘, wenn ein Unternehmen (vorgeschaltetes Unternehmen) — allein oder gemeinsam mit einem oder mehreren verbundenen Unternehmen — 25 % oder mehr des Kapitals oder der Stimmrechte des anderen Unternehmens (nachgeschaltetes Unternehmen) hält. Um ‚verbundene Unternehmen‘ handelt es sich gemäß Artikel 3 Absatz 3 Buchstabe c des Anhangs zur KMU-Empfehlung, wenn ein Unternehmen gemäß einem mit dem anderen Unternehmen abgeschlossenen Vertrag oder aufgrund einer Klausel in dessen Satzung berechtigt ist, einen beherrschenden Einfluss auf dieses Unternehmen auszuüben.

(46)	Deutschland hat Angaben zu M.A.L. übermittelt, die der Feststellung dienen, ob ein anderes Unternehmen mit M.A.L. gemeinsam eine wirtschaftliche Gruppe bildet.

(47)	Diesen Informationen zufolge ist Herr Gratz alleiniger Anteilseigner (100 %) von M.A.L.

(48)	Ferner teilte Deutschland der Kommission mit, dass M.A.L. von der sog. ‚Initiatorengruppe Artolith‘ gegründet wurde und an Breton für das von diesem Unternehmen überlassene Genussrechtskapital in Höhe von 7 000 000 EUR Genussrechte emittiert hat.

(49)	Um festzustellen, ob es sich bei M.A.L. um ein eigenständiges Unternehmen handelt, wird die Kommission daher zunächst die Verbindungen zwischen M.A.L. und der ‚Initiatorengruppe Artolith‘ und anschließend die Verbindungen zwischen M.A.L. und Breton prüfen.

3.2.1.1. M.A.L. und die ‚Initiatorengruppe Artolith‘

(50)	Die ‚Initiatorengruppe Artolith‘ bestand ursprünglich aus vier natürlichen Personen (siehe Schaubild unter Randnummer 27 dieser Entscheidung: Initiatoren 1-4).

(51)

Initiator 1 […] hält 100 % der Anteile an M.A.L. Die Initiatoren 2 und 3 haben das Recht, zu je 33 % an einer etwaigen Kapitalerhöhung von M.A.L. teilzunehmen. Wie Deutschland der Kommission mitteilte, halten die Initiatoren 1-3 je 33 % der Anteile an ABI, einem Unternehmen, das zur Entwicklung und Herstellung von Naturharz aus erneuerbaren Quellen gegründet wurde. Zum Zeitpunkt der Anmeldung war ABI nicht auf dem Markt aktiv, so dass sich der Umsatz auf 0 belief und das Unternehmen keine Mitarbeiter hatte. Deutschland bestätigte, etwaige zukünftige Geschäfte zwischen ABI und M.A.L. würden nach dem Fremdvergleichsgrundsatz (arms-length principle) abgewickelt.

(52)	Initiator 4 ist später aus der Initiatorengruppe ausgeschieden und wird sich um den künftigen Vertrieb der M.A.L.-Erzeugnisse in den USA kümmern. Deutschland bestätigte, dass zwischen Initiator 4 und dem Netz von Breton in den USA keine Verbindungen bestehen.

(53)

Selbst wenn Initiator 1 […], einziger Gesellschafter von M.A.L., 33 % der Anteile an ABI hält, kann durch eine natürliche Person keine Partnerschaft zwischen zwei Unternehmen entstehen. Auch sind die Initiatoren 2 und 3, die je 33 % der Anteile an ABI halten, abgesehen von ihrem Recht zur Teilnahme an einer etwaigen Kapitalerhöhung von M.A.L., in keiner anderen Form an M.A.L. beteiligt und stellen kein Eigenkapital.

(54)	Unter diesen Umständen scheint durch die ‚Initiatorengruppe Artolith‘ keine Partnerschaft im Sinne von Artikel 3 des Anhangs zur KMU-Empfehlung zwischen M.A.L. und ABI entstehen zu können.

3.2.1.2. M.A.L. und Breton

(55)	Am 22. Dezember 2005 unterzeichneten M.A.L. und Breton einen Genussrechtskapital-Vertrag, demzufolge M.A.L. für das von Breton überlassene Genussrechtskapital in Höhe von 7 000 000 EUR Genussrechte an dieses Unternehmen emittiert hat.

(56)

Die Frage, ob spezifische Formen von Mezzanin-Kapital Eigenkapital darstellen oder vielmehr als Verbindlichkeiten (Darlehen) einzustufen sind, ist in den Rechtsvorschriften verschiedener Mitgliedstaaten äußerst uneinheitlich geregelt. Auch innerhalb einzelner Mitgliedstaaten gehen Banken ziemlich unterschiedlich mit Mezzanin-Kapital um.

(57)

Wie es scheint, hat Mezzanin-Kapital den Charakter eines hybriden Finanzierungsinstruments, das sich flexibel zwischen reinem Eigenkapital und reinen Verbindlichkeiten ansiedelt. Es handelt sich dabei nicht um ein eigenständiges Finanzierungsinstrument — wie Darlehen oder Aktien — msondern um eine hybride Finanzierungsform, in deren Rahmen verschiedene langfristige Instrumente — wie u. a. das oben genannte Genussrechtskapital — zum Einsatz kommen.

(58)

Mezzanin-Finanzierungsinstrumenten scheint gemein zu sein, dass sie flexibel strukturiert und in fast jeder Weise kombiniert werden können, damit genau auf die spezifischen Finanzierungsbedürfnisse von Privatunternehmen zugeschnittene Lösungen zustande kommen. Bei Höhe, Laufzeit, Fälligkeit, zeitlicher Abstimmung, Rückzahlungsweise und Vergütung scheinen große Spielräume zu bestehen.

(59)

Die Einstufung von Mezzanin-Kapital als Eigenkapital oder Verbindlichkeiten ist offenbar äußerst komplex und hängt stark von den spezifischen Klauseln des Vertrags über die jeweilige Finanzierungsmaßnahme ab. Bei Equity Mezzanine Capital (bilanziellem Eigenkapital) ist die Stellung des Anlegers in etwa dem einen Gesellschafter vergleichbar. Umgekehrt ist sie bei Debt Mezzanine Capital (bilanziellen Verbindlichkeiten) der eines Kapitalgebers vergleichbar.

(60)

Auf Grundlage der bisher verfügbaren Informationen bezweifelt die Kommission, dass es sich bei dem Genussrechtskapital-Vertrag zwischen M.A.L. und Breton um ein reines Darlehen handelt und keine Partnerschaft oder Verbindungen im Sinne von Artikel 3 des Anhangs zur KMU-Empfehlung zwischen den Unternehmen entstehen. Die Zweifel beruhen auf den Angaben in der Bilanz von M.A.L., im Genussrechtskapital-Vertrag, im Liefervertrag und im Bürgschaftsvertrag.

Bilanz von M.A.L.

(61)

In der einschlägigen, nach deutschen Rechtsvorschriften erstellten Bilanz von M.A.L. für 2005 wird das Genussrechtskapital (7 000 000 EUR) von Breton als Eigenkapital ausgewiesen und macht über 25 % des Eigenkapitals von M.A.L. aus, das sich Ende 2005 auf 8 552 020 EUR belief. Unter diesen Umständen könnten die beiden Unternehmen im Sinne von Artikel 3 des Anhangs zur KMU-Verordnung als Partnerunternehmen oder, angesichts der besonderen vertraglichen Verbindungen zwischen M.A.L. und Breton, sogar als verbundene Unternehmen betrachtet werden.

Genussrechtskapital-Vertrag zwischen M.A.L. und Breton

(62)	Das Genussrechtskapital wird auf unbegrenzte Zeit überlassen; der Vertrag kann frühestens zum 31. Dezember 2015 beendet werden, wenn der Darlehensvertrag zwischen Hypo Alpe-Adria AG und M.A.L. ausläuft, und es gilt eine Kündigungsfrist von zwei Jahren.

(63)	Im Falle eines Jahresüberschusses von M.A.L. erhält Breton eine ertragsunabhängige Vergütung in Höhe von jährlich 3,5 % sowie 2,5 % des Ertrags von M.A.L. vor Zinsen und Steuern. Im Falle eines Jahresfehlbetrags wird Breton an den Verlusten von M.A.L. beteiligt.

(64)	Im Falle eines Jahresfehlbetrags steht das Genussrechtskapital nicht nur hinter allen anderen Gläubigern der M.A.L., sondern selbst hinter dem Stammkapital der M.A.L. zurück.

Liefervertrag zwischen M.A.L. und Breton

(65)	Neben dem Genussrechtskapital-Vertrag unterzeichnete M.A.L. am 28. Dezember 2005 mit Breton einen Vertrag über die Lieferung von Maschinen, Ausrüstung und erforderlichem Know-how für die Steinplattenherstellung im Wert von 36 800 000 EUR, der zu den förderfähigen Kosten gerechnet wurde.

(66)

M.A.L. muss sich in seinen Werbeanzeigen, Marketingstrategien und auf seiner Website auf Warenzeichen und Technologie von Breton beziehen, so dass das Interesse von Breton an der Präsenz seiner Technologie und seiner Erzeugnisse auf dem deutschen Markt als weitere Verbindung zwischen den beiden Unternehmen gewertet werden könnte.

Bürgschaftsvertrag zwischen M.A.L., Deutschland und Hypo Alpe-Adria AG

(67)

Die deutschen Behörden, die für die Bürgschaft für das von der Hypo Alpe-Adria AG an die M.A.L. gewährte Darlehen zuständig sind, machten es Breton zur Auflage, weiteres Kapital in Höhe von 1 000 000 EUR zu überlassen, sollte dies im Zusammenhang mit dem Vorhaben erforderlich werden (was von Breton akzeptiert wurde).

(68)

Angesichts dieser engen Verbindungen zwischen M.A.L. und Breton hat die Kommission Bedenken hinsichtlich der Einstufung von M.A.L. als eigenständiges Unternehmen im Sinne von Artikel 3 des Anhangs zur KMU-Empfehlung, auch wenn Breton lediglich über Informations- und nicht über Stimmrechte verfügt und eine Umwandlung der Genussrechte in Gesellschaftsanteile nicht möglich ist.

3.2.1.3. M.A.L. und SFC

(69)

Während des vorläufigen Prüfverfahrens teilte Deutschland der Kommission mit, Breton habe sein Genussrechtskapital an die schweizerische Firma SFC verkauft, die nach Auffassung Deutschlands den institutionellen Anlegern im Sinne von Artikel 3 Absatz 2 Buchstabe c (18) des Anhangs zur KMU-Empfehlung zuzurechnen ist.

(70)

Im Allgemeinen beurteilt die Kommission einen Fall auf Grundlage der Angaben zum Anmeldungszeitpunkt. Spätere Änderungen werden normalerweise nur dann berücksichtigt, wenn sonst eine vollständige Beurteilung der wirtschaftlichen Situation zum Anmeldungszeitpunkt nicht möglich wäre. Auf diese Weise verhindert die Kommission die Umgehung der KMU-Definition. Ist ein Unternehmen bereits zum Zeitpunkt der ursprünglichen Anmeldung kein KMU im Sinne der KMU-Empfehlung, bezweifelt die Kommission sehr, dass nachträgliche Änderungen, die der Kommission nach der ursprünglichen Anmeldung mitgeteilt werden, dem Unternehmen den KMU-Status verleihen können. Nach Auffassung der Kommission ist zu beachten, dass die Finanzstruktur des Beihilfeempfängers möglicherweise künstlich manipuliert wird, damit der Förderbetrag steigt. Sollte dies der Fall sein, lässt die Kommission die nach der Anmeldung erfolgten Änderungen unberücksichtigt.

(71)

Da Deutschland den Vertrag zwischen Breton und SFC über den Verkauf des Genussrechtskapitals an SFC nicht übermittelt hat, konnte die Kommission nicht feststellen, ob es sich bei SFC wirklich um einen institutionellen Anleger im Sinne der KMU-Empfehlung handelt. Und selbst wenn SFC als institutioneller Anleger anzusehen wäre, kann die Kommission nicht ausschließen, dass SFC als Treuhänder (Trustee) für Breton agierte. Aufgrund der zur Verfügung stehenden Informationen kann die Kommission nicht ausschließen, dass Breton nicht auf bestimmte Weise von dem KMU-Aufschlag profitieren wird (z. B. durch höhere Vergütung von SFC, wenn M.A.L. den KMU-Aufschlag erhält), denn es liegen keine Angaben über den Verkaufspreis der Genussrechte oder etwaige im Vertrag über den Verkauf der Genussrechte enthaltene Bedingungen vor. Der Verkauf der Genussrechte von Breton an SFC hat nach Auffassung der Kommission daher keine Auswirkungen auf die Bedenken hinsichtlich des KMU-Status von M.A.L.

3.2.2. Finanzielle Schwellenwerte und Mitarbeiterzahlen

(72)

Im Rahmen der Prüfung, ob es sich bei einem Unternehmen um ein KMU handelt und ob es den KMU-Aufschlag erhalten darf, berücksichtigt die Kommission bei Berechnung der finanziellen Schwellenwerte und Mitarbeiterzahlen alle Partnerunternehmen und verbundenen Unternehmen. Gemäß Artikel 6 Absatz 2 des Anhangs zur KMU-Empfehlung erfolgt die Anrechnung bei Partnerunternehmen proportional zu dem Anteil der Beteiligung am Kapital oder an den Stimmrechten (wobei der höhere dieser beiden Anteile zugrunde gelegt wird) und beträgt bei verbundenen Unternehmen 100 %.

(73)

Wie oben dargelegt, bezweifelt die Kommission, dass es sich bei M.A.L. um ein eigenständiges Unternehmen handelt; vielmehr scheint M.A.L. ein Partnerunternehmen von Breton oder ein mit Breton verbundenes Unternehmen zu sein. Bei Berechnung der KMU-Schwellenwerte sollte die Kommission gemäß Artikel 6 Absatz 3 des Anhangs zur KMU-Empfehlung daher auch die Mitarbeiterzahl und den Umsatz/die Bilanz von Breton und der Gruppe, der Breton angehört (also SIGEP), berücksichtigen.

(74)

Bei Prüfung der Frage, ob es sich bei dem Beihilfeempfänger um ein KMU handelt, beziehen sich die Daten, die für die Berechnung der Mitarbeiterzahl und der finanziellen Schwellenwerte herangezogen werden, gemäß Artikel 4 des Anhangs zur KMU-Empfehlung auf den letzten Rechnungsabschluss und werden auf Jahresbasis berechnet. Bei einem neu gegründeten Unternehmen wie M.A.L., das noch keinen Abschluss für einen vollständigen Rechnungszeitraum vorlegen kann, werden die entsprechenden Werte im Geschäftsjahr 2005 nach Treu und Glauben geschätzt. Bei Breton und SIGEP jedoch handelt es sich nicht um neu gegründete Unternehmen, so dass bei der Berechnung der gemeinsamen Mitarbeiterzahlen und Finanzdaten der letzte vollständige Rechnungszeitraum herangezogen wird. Da der KMU-Aufschlag 2006 angemeldet wurde, handelt es sich beim letzten vollständigen Rechnungszeitraum, für den die betreffenden etwaigen Partnerunternehmen/verbundenen Unternehmen einen Abschluss vorlegen können, um das Jahr 2005 (19).

(75)

Auf Grundlage der von Deutschland für 2005 übermittelten Angaben scheint der für den KMU-Status geltende Schwellenwert von 43 Mio. EUR Bilanzsumme für M.A.L. und seine Partnerunternehmen/verbundenen Unternehmen überschritten zu sein, da 2005 die Bilanzsumme von M.A.L. geschätzte 37 020 000 EUR, die von Breton 129 492 024 EUR und diejenige von SIGEP 129 747 208 EUR beträgt. Gemäß Artikel 6 Absatz 3 des Anhangs zur KMU-Empfehlung werden den Daten für ein Unternehmen, das Partnerunternehmen/verbundene Unternehmen hat, die Daten für diese Unternehmen anteilsmäßig (bei Partnerunternehmen) bzw. zu 100 % (bei verbundenen Unternehmen) hinzugerechnet, sofern diese Daten noch nicht durch Konsolidierung erfasst sind.

(76)	Auch der Schwellenwert für die Mitarbeiterzahl scheint bei Einbeziehung der beiden Partnerunternehmen/verbundenen Unternehmen überschritten zu werden: M.A.L. hatte 2005 vier Mitarbeiter; auf Grundlage der vorliegenden Informationen scheint Breton 2005 über 400 Mitarbeiter beschäftigt zu haben.

(77)	Die in der KMU-Empfehlung vorgegebenen Schwellenwerte scheinen somit weit überschritten zu werden, wenn es sich bei M.A.L. und Breton um Partnerunternehmen/verbundene Unternehmen handelt.

4. SCHLUSSFOLGERUNG

(78)

Die Kommission bezweifelt nach vorläufiger Prüfung, dass es sich bei M.A.L. um ein KMU im Sinne der KMU-Empfehlung handelt. M.A.L. und Breton scheinen eine ‚wirtschaftliche Einheit‘ zu bilden. Die Kommission ist nicht in der Lage, anhand der vorliegenden Angaben eine Entscheidung über den KMU-Status von M.A.L. zu treffen und hält eine eingehendere Prüfung des Status von M.A.L. für erforderlich. Wenn die Kommission im Rahmen der vorläufigen Prüfung nicht alle Schwierigkeiten bei der Prüfung der Frage, ob die Beihilfe mit dem Gemeinsamen Markt vereinbar ist, ausräumen kann, muss sie alle sachdienlichen Konsultationen führen und daher das Verfahren nach Artikel 88 Absatz 2 des EG-Vertrags einleiten. Dadurch erhalten Dritte, auf die sich die Gewährung der Beihilfe auswirken kann, Gelegenheit zur Stellungnahme. Die Kommission wird die Maßnahme sowohl unter Berücksichtigung von Angaben des betreffenden Mitgliedstaats als auch der von Dritten übermittelten Informationen prüfen und dann ihre endgültige Entscheidung erlassen.

(79)	Diese Prüfung greift der Frage des KMU-Status von M.A.L. in keiner Weise voraus.

5. ENTSCHEIDUNG

(80)

Die Kommission fordert Deutschland im Rahmen des Verfahrens nach Artikel 88 Absatz 2 des EG-Vertrags auf, innerhalb eines Monats nach Eingang dieses Schreibens seine Stellungnahme abzugeben und alle Informationen zu übermitteln, die für die Beurteilung der Bedenken hinsichtlich der Beziehungen zwischen M.A.L. und Breton sachdienlich sein könnten. Deutschland wird aufgefordert, unverzüglich eine Kopie dieses Schreibens an den potenziellen Beihilfeempfänger weiterzuleiten.

(81)	Die Kommission verweist Deutschland auf die aussetzende Wirkung von Artikel 88 Absatz 3 des EG-Vertrags sowie auf Artikel 14 der Verordnung (EG) Nr. 659/1999, wonach alle unrechtmäßig gewährten Beihilfen vom Empfänger zurückgefordert werden können.

(82)

Die Kommission teilt Deutschland mit, dass sie die Beteiligten durch die Veröffentlichung des vorliegenden Schreibens und einer aussagekräftigen Zusammenfassung dieses Schreibens im Amtsblatt der Europäischen Union von der Beihilfesache in Kenntnis setzen wird. Außerdem wird sie Beteiligte in den EFTA-Staaten, die das EWR-Abkommen unterzeichnet haben, durch Veröffentlichung einer Bekanntmachung in der EWR-Beilage zum Amtsblatt der Europäischen Union und die EFTA-Überwachungs behörde durch Übermittlung einer Kopie dieses Schreibens in Kenntnis setzen. Alle vorerwähnten Beteiligten werden aufgefordert, ihre Stellungnahme innerhalb eines Monats nach dem Datum dieser Veröffentlichung abzugeben.”

(1) Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp.).

(2) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(3) Entscheidung der Kommission N 642/02 vom 1. Oktober 2003, ABl. C 284 vom 27.11.2003.

(4) Verordnung (EG) Nr. 70/2001 der Kommission vom 12. Januar 2001 über die Anwendung der Artikel 87 und 88 des EG-Vertrags auf staatliche Beihilfen an kleine und mittlere Unternehmen (ABl. L 10 vom 13.1.2001, S. 33).

(5) Geschäftsgeheimnis

(6) http://www.breton.it/dynamic/en/azienda/attivita.php

(7) Die Klausel in § 6 des Vertrags lautet: ‚Die Genussrechte gewähren Gewinnrechte, die keine Mitgliedsrechte, insbesondere keine Teilnahme-, Mitwirkungs- und Stimmrechte in der Gesellschafterversammlung der M.A.L. beinhalten. Breton hat jedoch Anspruch auf Einsicht in den Jahresabschluss und den Erläuterungsbericht der M.A.L.‘

(8) Die Klausel in § 3 des Vertrags lautet: ‚Weist M.A.L. in ihrem Jahresabschluss einen Jahresfehlbetrag aus, so nimmt das Genussrechts-Kapital am Verlust von M.A.L. bis zur vollen Höhe dadurch teil, dass das Genussrechts-Kapital vorrangig vor dem Stammkapital der Gesellschaft vermindert wird. Die Rückzahlungsansprüche von Breton reduzieren sich entsprechend‘.

(9) ABl. L 124 vom 20.5.2003, S. 36.

(10) Gesetz über die Gemeinschaftsaufgabe (GA) ‚Verbesserung der regionalen Wirtschaftsstruktur‘ vom 6. Oktober 1969 in Verbindung mit den einschlägigen Bestimmungen von Teil II des 31. Rahmenplans zur GA. Die jüngste Verlängerung dieser Regelung wurde durch die Entscheidung der Kommission über die Beihilfe N 642/02 vom 1. Oktober 2003 (ABl. C 284 vom 27.11.2003, S. 2) genehmigt.

(11) Durch die Entscheidung N 142a/04 der Kommission vom 19. Januar 2005 genehmigt (ABl. C 235 vom 23.9.2005, S. 4).

(12) Durch die Entscheidung N 297/91 der Kommission vom 15. Juni 1991 genehmigt.

(13) Im GA-Bescheid zählen die Kosten für Grundstück in Höhe von 1 800 000 EUR nicht zu den förderfähigen Kosten.

(14) Gemäß der genehmigten und bis 2006 angewendeten Bürgschaftsregelung beläuft sich der Beihilfewert einer Bürgschaft auf 0,5 % der verbürgten Summe. Bei einer verbürgten Summe in Höhe von 17 258 612 EUR beläuft sich die Beihilfe auf 86 293 EUR. Ausgedrückt als Prozentsatz der Gesamtinvestition von 48 000 000 EUR beträgt die Beihilfe 0,17 %.

(15) ABl. L 83 vom 27.3.1999, S. 1.

(16) Sache N 324/04, Sache N 457/04, N 560/04 und Sache N 122/05: Würde die Einzelanmeldungspflicht gemäß Randummer 3.13 der Verlängerungsentscheidung dahingehend ausgelegt, dass die Kommission eine vollständige Würdigung der Regionalbeihilfe (einschließlich der Frage, ob der Ausgangsbetrag die geltende Obergrenze nicht überschreitet und ob die Beihilfe auf der Grundlage der genehmigten Regelungen gewährt wird) vornehmen müsste, würde dies auf eine Benachteiligung der KMU gegenüber Großunternehmen hinauslaufen, da Großunternehmen bei gleichen förderfähigen Investitionskosten Beihilfen von bis zu 35 % dieser Kosten ohne Einzelanmeldungspflicht erhalten könnten.

(17) Rechtssache 323/82, Urteil vom 14. November 1984, Intermills/ Kommission, Slg. 3809.

(18) Diesem Artikel zufolge gilt ein Unternehmen weiterhin als eigenständig, auch wenn der Schwellenwert von 25 % erreicht oder überschritten wird, sofern es sich um einen institutionellen Anleger handelt und unter der Bedingung, dass dieser nicht im Sinne von Absatz 3 einzeln oder gemeinsam mit dem betroffenen Unternehmen verbunden ist. Unternehmen sind verbunden, wenn ein Unternehmen gemäß einem mit dem anderen Unternehmen abgeschlossenen Vertrag berechtigt ist, einen beherrschenden Einfluss auf dieses Unternehmen auszuüben. Es besteht die Vermutung, dass kein beherrschender Einfluss ausgeübt wird, sofern sich der Anleger nicht direkt oder indirekt in die Verwaltung des betroffenen Unternehmens einmischt.

(19) Artikel 2 Absatz 2 des Anhangs zur KMU-Empfehlung lautet: ‚Stellt ein Unternehmen am Stichtag des Rechnungsabschlusses fest, dass es auf Jahresbasis die in Artikel 2 genannten Schwellenwerte für die Mitarbeiterzahl oder die Bilanzsumme über- oder unterschreitet, so verliert bzw. erwirbt es dadurch den Status eines mittleren Unternehmens, eines kleinen Unternehmens bzw. eines Kleinstunternehmens erst dann, wenn es in zwei aufeinanderfolgenden Geschäftsjahren zu einer Über- oder Unterschreitung kommt‘; dieser Artikel kommt jedoch nicht zum Tragen, da für vorausgehende Jahre keine Angaben verfügbar sind.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 268

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	51. sējums 2008. gada 23. oktobris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Padome
2008/C 268/01	Padomes Rezolūcija (2008. gada 26. septembris) Attīstot Eiropas kosmosa politiku	1

	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2008/C 268/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5219 — VWAG/OFH/VWGI) ( 1 )	7

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2008/C 268/03	Euro maiņas kurss	8

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2008/C 268/04	Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001	9

	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EBTA Uzraudzības iestāde
2008/C 268/05	Atbilstoši Direktīvas 2004/17/EK 30. pantam iesniegtā pieprasījuma paziņojuma atsaukums	14

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2843
JPY	Japānas jēna	126,88
DKK	Dānijas krona	7,4534
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,78815
SEK	Zviedrijas krona	10,1225
CHF	Šveices franks	1,4991
ISK	Islandes krona	305
NOK	Norvēģijas krona	9,0135
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,485
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	275,55
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7095
PLN	Polijas zlots	3,764
RON	Rumānijas leja	3,58
SKK	Slovākijas krona	30,475
TRY	Turcijas lira	2,1097
AUD	Austrālijas dolārs	1,9073
CAD	Kanādas dolārs	1,6088
HKD	Hongkongas dolārs	9,9566
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,1554
SGD	Singapūras dolārs	1,9241
KRW	Dienvidkorejas vons	1 785,18
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,0926
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,777
HRK	Horvātijas kuna	7,2259
IDR	Indonēzijas rūpija	12 714,57
MYR	Malaizijas ringits	4,5541
PHP	Filipīnu peso	62,35
RUB	Krievijas rublis	34,6084
THB	Taizemes bats	44,334
BRL	Brazīlijas reāls	3,0008
MXN	Meksikas peso	17,4408

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)
2008/C 268/06	Paziņojums par vispārēju konkursu EPSO/AD/138/08	15

	Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde
2008/C 268/07	Aicinājums pieteikties konkursam par dalību Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnes ekspertu grupās (Parma, Itālija)	16

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2008/C 268/08	Valsts atbalsts — Vācija — Valsts atbalsts C 28/08 (ex N 345/06) — MVU piemaksa uzņēmuma M.A.L. Magdeburger Artolith GmbH ieguldījumiem — Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu ( 1 )	23

2008/C 268/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5345 — Terex Corporation/Fantuzzi Group) ( 1 )	33


2008/C 268/10	Piezīme lasītājam(sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ