27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/1

(2008/C 247/01)

Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

OV C 236, 13.9.2008.

Iepriekšējās publikācijas

Šie teksti pieejami arī

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/2

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Thüringer Oberlandesgericht (Vācija) 2008. gada 19. maija nolēmumu — Wasser- und Abwasserzweckverband Gotha und Landkreisgemeinden (WAZV Gotha)/Eurawasser Aufbereitungs- und Entsorgungsgesellschaft mbH

(Lieta C-206/08)

(2008/C 247/02)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Thüringer Oberlandesgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Wasser- und Abwasserzweckverband Gotha und Landkreisgemeinden (WAZV Gotha)

Atbildētāja: Eurawasser Aufbereitungs- und Entsorgungsgesellschaft mbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai pakalpojumu līgums (šajā gadījumā ūdensapgādes un notekūdeņu novadīšanas pakalpojumi), saskaņā ar kuru līgumslēdzējas iestādes tieša atlīdzība netiek maksāta līgumdarba izpildītājam, bet gan līgumdarba izpildītājs iegūst tiesības iekasēt privāttiesisku atlīdzību no trešām personām, tādēļ vien ir kvalificējams kā pakalpojumu koncesija Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (1) 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē, atšķirībā no finansiālās interesēs noslēgta pakalpojuma līguma direktīvas 1. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkta nozīmē?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai tādi līgumi, kādi ir minēti pirmajā jautājumā, ir pakalpojumu koncesija, ja publisko tiesību struktūras dēļ (pieslēgšanas un lietošanas pienākums; cenu aprēķins atbilstoši izmaksu segšanas principam) ar attiecīgo pakalpojumu saistītais uzņēmējdarbības risks jau no paša sākuma, proti, arī tad, ja līgumslēdzēja iestāde pakalpojumu sniegtu pati, ir ievērojami ierobežots, taču līgumdarba izpildītājs šo ierobežoto risku pārņem pilnā apmērā vai vismaz lielākajā daļā?

Ja atbilde uz otro jautājumu arī ir noliedzoša, vai direktīvas 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar pakalpojuma sniegšanu saistītajam uzņēmējdarbības riskam, it īpaši realizācijas riskam, kvalitatīvā ziņā jābūt tuvu tādam riskam, kāds parasti pastāv brīvās tirgus ekonomikas apstākļos ar vairākiem konkurējošiem pakalpojuma piedāvātājiem?

(1) OV L 134, 1. lpp.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/2

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Budaörsi Városi Bíróság (Ungārija) 2008. gada 2. jūnija rīkojumu — Pannon GSM Zrt./Erzsébet Sustikné Győrfi

(Lieta C-243/08)

(2008/C 247/03)

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Budaörsi Városi Bíróság

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Pannon GSM Zrt.

Atbildētāja: Erzsébet Sustikné Győrfi

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK (1) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punktu — saskaņā ar kuru dalībvalstis nosaka, ka negodīgi noteikumi, kas izmantoti pārdevēja vai piegādātāja ar patērētāju noslēgtā līgumā, atbilstoši savas valsts tiesību aktiem nav saistoši patērētājam — var interpretēt tādējādi, ka tam, ka pārdevēja vai piegādātāja noteikts negodīgs noteikums patērētājam nav saistošs, nav iedarbības ipso iure, bet tā ir vienīgi gadījumā, ja patērētājs attiecīgo negodīgo noteikumu sekmīgi apstrīd, iesniedzot tam paredzētu lūgumu?

Vai patērētāja aizsardzībai, kas garantēta Direktīvā 93/13/EEK, ir vajadzīgs, lai — neatkarīgi nedz no procedūras veida, nedz no tā, vai tā ir vai nav balstīta uz sacīkstes principu — valsts tiesa pēc savas ierosmes, pat ja nav iesniegts lūgums, lai apstrīdētu noteikumu kā negodīgu, izvērtē, vai tai iesniegtais līgums ietver negodīgus noteikumus, un šādi pēc savas ierosmes, pārbaudot lietas piekritību sev, pārbauda pārdevēja vai piegādātāja paredzētos noteikumus?

3)	Ja uz otro jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši: kādi kritēriji valsts tiesai jāņem vērā un jāizvērtē, veicot šo pārbaudi?

(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.).

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Bundesfinanzhof (Vācija) 2008. gada 18. jūnija rīkojumu — HEKO Industrieerzeugnisse GmbH/Bundesfinanzdirektion West

(Lieta C-260/08)

(2008/C 247/04)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: HEKO Industrieerzeugnisse GmbH

Atbildētāja: Bundesfinanzdirektion West

Prejudiciālais jautājums

Vai kombinētās nomenklatūras pozīcijā 7312 ietilpstošo preču būtiska apstrāde vai pārstrāde (1), kas tām piešķir nepreferenciālu izcelsmi, ir tikai tāda apstrāde vai pārstrāde, kuras rezultātā iegūtais izstrādājums ir jāpārklasificē citā kombinētās nomenklatūras pozīcijā?

(1) OV 1992 L 302, 1. lpp.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Hof van Cassatie van België (Beļģija) 2008. gada 19. jūnija rīkojumu — Belgische Staat/Direct Parcel Distribution Belgium NV

(Lieta C-264/08)

(2008/C 247/05)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Belgische Staat

Atbildētāja kasācijas instancē: Direct Parcel Distribution Belgium NV

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai iegrāmatošana Muitas kodeksa (1) 221. panta nozīmē ir iegrāmatošana 217. panta nozīmē, kurā ir noteikts, ka muitas dienesti muitas nodokļa summu ieraksta uzskaites dokumentos vai jebkurā citā līdzvērtīgā dokumentā?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādā veidā ir jāizpilda Muitas kodeksa 217. pantā noteiktais pienākums, saskaņā ar kuru muitas nodokļa summa jāieraksta “uzskaites dokumentos vai jebkurā citā līdzvērtīgā dokumentā”? Vai ar to ir saistītas konkrētas minimālas tehniskas vai formas prasības vai arī 217. pants sīkāk izstrādātu noteikumu pieņemšanu par muitas nodokļa summas iegrāmatošanas praksi pilnībā atstāj dalībvalstu ziņā, nesaistot to ar minimālajām prasībām? Vai iegrāmatošana atšķiras no prasījumu ierakstīšanas kontos par pašu resursiem atbilstoši 6. pantam Padomes 2000. gada 22. maija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (2)?

Vai Muitas kodeksa 221. panta 1. punkts ir jāsaprot tādējādi, ka muitas iestādes paziņojums parādniekam par muitas nodokļa summu saskaņā ar attiecīgajām procedūrām tikai tad ir uzskatāms par muitas nodokļa summas paziņojumu parādniekam 221. panta 1. punkta nozīmē, ja muitas iestādes muitas nodokļa summu ir iegrāmatojušas pirms tās paziņošanas parādniekam? Ko turklāt nozīmē 221. panta 1. punktā lietotais jēdziens “saskaņā ar attiecīgajām procedūrām”?

Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša, vai tad var pastāvēt pieņēmums par labu valstij, ka muitas nodokļa iegrāmatojums ir veikts pirms tā paziņošanas parādniekam? Vai valsts tiesa var pamatoties uz pieņēmumu par muitas iestāžu deklarācijas pareizību, ka muitas nodokļa summa ir iegrāmatota pirms tās paziņošanas parādniekam, vai arī iestādēm valsts tiesā ir sistemātiski jāiesniedz rakstiski pierādījumi par muitas nodokļa summas iegrāmatošanu?

Vai Muitas kodeksa 221. panta 1. punktā paredzētā muitas nodokļa summas iegrāmatošana ir jāveic pirms tās paziņošanas parādniekam, lai izvairītos no spēkā neesamības vai tiesību uz muitas parāda piedzīšanu vai pēcmuitošanas piedzīšanu dzēšanas? Vai, citiem vārdiem, 221. panta 1. punkts ir jāsaprot tādējādi, ka muitas nodokļa summu nevar piedzīt, ja muitas iestādes to saskaņā ar attiecīgajām procedūrām paziņo parādniekam, lai gan pirms paziņošanas muitas parāds nav ticis iegrāmatots, kā rezultātā muitas iestādēm, lai summu varētu piedzīt vēlāk, muitas nodokļa summa no jauna saskaņā ar attiecīgajām procedūrām ir jādara zināma parādniekam pēc tam, kad tā ir tikusi iegrāmatota, un ievērojot Muitas kodeksa 221. pantā noteikto noilguma termiņu?

6)	Ja atbilde uz piekto jautājumu ir apstiprinoša: kādas sekas izriet no tā, ja parādnieks samaksā muitas nodokļa summu, kas tam ir paziņota bez iepriekšējas iegrāmatošanas? Vai tas nav uzskatāms par parāda maksājumu, ko viņš valstij var prasīt atlīdzināt?

(1) OV 1992, L 302, 1. lpp.

(2) OV L 130, 1. lpp.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/4

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Klagenfurt (Austrija) 2008. gada 20. jūnija rīkojumu — SPÖ Landesorganisation Kärnten/Finanzamt Klagenfurt

(Lieta C-267/08)

(2008/C 247/06)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Klagenfurt

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: SPÖ Landesorganisation Kärnten

Atbildētājs: Finanzamt Klagenfurt

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāz (1) (turpmāk tekstā — “Sestā direktīva”), 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka politiskās partijas tiesiski patstāvīgas federālās zemes organizācijas [Landesorganisation] “ārējā reklāma” sabiedrisko attiecību darba, informatīvo darbību, partijas pasākumu īstenošanas, reklāmas materiālu piegāžu apgabalu organizācijām un ikgadējas balles (SPÖ balle) organizēšanas un rīkošanas formā ir uzskatāma par saimniecisko darbību, ja, īstenojot minētās darbības, tiek gūti ieņēmumi no ar “ārējo reklāmu” saistīto izdevumu turpmākas aprēķināšanas (daļējā apmērā) tāpat tiesiski patstāvīgajām partijas vienībām (apgabalu organizācijas utt.) un ieejas maksas saistībā ar balles rīkošanas?

Vai, novērtējot “saimniecisko darbību” Sestās direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta izpratnē, nozīme [kas norāda uz šādas darbības neesamību] ir tam, ja 1. jautājumā minētās darbības “atspoguļojas” attiecībā uz federālās zemes organizāciju un tādējādi ir noderīgas arī tai? Lietas būtību raksturo tas, ka šo darbību ietvaros, ja arī ne priekšplānā, tad tomēr kā nepieciešamās blakus sekas, pastāvīgi tiek reklamēta arī partija kā tāda, kā arī tās politiskie mērķi un uzskati.

3)	Vai vēl var runāt par “saimniecisko darbību” iepriekš minētajā izpratnē, ja “ārējai reklāmai” veiktie izdevumi ilgstoši un daudzkārtēji pārsniedz no šīs darbības gūtos ieņēmumus, ko veido ieņēmumi no izdevumu turpmākās aprēķināšanas un no balles rīkošanas?

Vai “saimnieciskā darbība” ir arī tad, ja izdevumu turpmākā aprēķināšana netiek veikta atbilstoši tieši saskatāmajiem saimnieciskajiem kritērijiem (piemēram, izmaksu nodošana atbilstoši to izraisīšanai vai atbilstoši izmantošanai), un tas, vai un kādā apmērā apakšorganizācijas piedalās federālās zemes organizācijas izdevumos, būtībā ir atstāts to pašu ziņā.

Vai “saimnieciskā darbība” ir arī tad, ja reklāmas pakalpojumu izdevumu aprēķināšana apakšorganizācijām notiek izmaksu iekšējās nodošanas formā, kur apmērs ir atkarīgs no attiecīgas apakšorganizācijas locekļu skaita, no vienas puses, un no šīs apakšorganizācijas nosūtīto deputātu skaita, no otras puses.

6)	Vai, aplūkojot jautājumu, vai tiek veikta saimnieciskā darbība, publiskā rakstura piemaksas, kas nav uzskatāmas par ar nodokli apliekamo atlīdzību (kā, piemēram, partiju atbalsts atbilstoši Karintijas Parteienförderungsgesetz), ir jāņem vērā tāpat kā saimnieciskās priekšrocības?

Gadījumā, ja tā saucamā “ārējā reklāma”, aplūkojot to izolēti, ir saimnieciskā darbība Sestās direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta izpratnē: vai tas, ka sabiedrisko attiecību darbība un vēlēšanu reklāma ietilpst politiskās partijas darbības pamatjomā un ir conditio sine qua non politisko mērķu un satura īstenošanai, liedz šo darbību kvalificēt kā “saimniecisko darbību”?

Vai sūdzības iesniedzējas veiktā par “ārējo reklāmu” sauktā darbība ir tāda, ka to var salīdzināt ar komerciālu reklāmas organizāciju veikto darbību Sestās direktīvas D pielikuma (10. punkts) izpratnē, respektīvi tā saturiski atbilst minētajai reklāmas organizāciju darbībai? Ja atbilst uz jautājumu ir apstiprinoša, vai veikto darbību apjomu, ņemot vērā konkrēto izdevumu/ieņēmumu struktūru pārsūdzības vajadzībām nozīmīgajā laikposmā, var kvalificēt kā tādu, kas “nav nenozīmīgs”?

(1) OV L 145, 1. lpp.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/5

Prasība, kas celta 2008. gada 2. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Čehijas Republika

(Lieta C-294/08)

(2008/C 247/07)

Tiesvedības valoda — čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — B. Schima un M. Šimerdová)

Atbildētāja: Čehijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka,

—

saistībā ar tāda ievesta transportlīdzekļa reģistrāciju, attiecībā uz kuru citā dalībvalstī ir veikts tipa tehniskās atbilstības apstiprinājums, pieprasot, lai attiecīgā tipa tehniskās atbilstības apstiprinājuma laikā transportlīdzeklis atbilstu tolaik Čehijas Republikā spēkā esošajām tehniskajām prasībām, un

—	nosakot, ka šo prasību neizpildes gadījumā jāveic pārbaude, lai pārliecinātos, vai transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa izgatavošanas laikā Čehijas Republikā attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai izvirzītajām tehniskajām prasībām,

Čehijas Republika nav izpildījusi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 28. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kārtība, kādā reģistrē lietotus transportlīdzekļus, kas Čehijas Republikā ievesti no citām dalībvalstīm, kur tie bijuši reģistrēti, Čehijas tiesībās ir noteikta Likumā Nr. 56/2001 Sb. (1) Likuma Nr. 56/2001 Sb. 35. panta 1. un 2. punktā izklāstīti nosacījumi, pie kādiem Čehijas Republikā var reģistrēt atsevišķi ievestu lietotu transportlīdzekli, attiecībā uz kuru citā dalībvalstī ir veikts tipa tehniskās atbilstības apstiprinājums.

Čehijas iestādes atzīst šāda transportlīdzekļa tehnisko atbilstību, ja laikā, kad citā ES dalībvalstī saņemts tipa tehniskās atbilstības apstiprinājums, transportlīdzeklis, tā iekārtas, konstrukcijas daļas vai patstāvīgās tehniskās daļas atbilda tehniskajām prasībām, kas tolaik bija spēkā Čehijas Republikā un noteiktas īstenošanas tiesību aktos (Likuma Nr. 56/2001 Sb. 35. panta 1. punkts).

Ja laikā, kad citā dalībvalstī saņemts tipa tehniskās atbilstības apstiprinājums, transportlīdzeklis, tā iekārtas, konstrukcijas daļas vai patstāvīgās tehniskās daļas neatbilda tehniskajām prasībām, kas tolaik bija spēkā Čehijas Republikā un noteiktas īstenošanas tiesību aktos, par transportlīdzekļa tehniskās atbilstības atzīšanu lemj atbildīgā iestāde, pamatojoties uz transportlīdzekļu tehnikās apskates stacijas sagatavotu tehniskās apskates protokolu. Transportlīdzekļu tehniskās apskates stacija izdod tehniskās apskates protokolu, ja transportlīdzeklis atbilst tehniskajām prasībām, kas transportlīdzekļa izgatavošanas laikā Čehijas Republikā bija noteiktas attiecībā uz konkrēto transportlīdzekļa kategoriju (Likuma Nr. 56/2001 Sb. 35. panta 2. punkts).

No Likuma Nr. 56/2001 [Sb.] 35. panta 1. un 2. punkta izriet, ka visu to lietoto transportlīdzekļu, attiecībā uz kuriem cita dalībvalsts ir izdevusi tipa tehniskās atbilstības apstiprinājuma apliecību, atbilstība tehniskajām prasībām vienmēr tiek no jauna pārbaudīta atbilstoši Čehijas tiesībām. Komisija uzskata, ka šis risinājums ir pretrunā preču brīvas aprites principam, kurš nosaka, ka preces, kas laistas tirgū saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, jāatļauj visu pārējo dalībvalstu tirgos. Čehijas tiesību aktos nekādā ziņā netiek ņemti vērā rezultāti, kas iegūti, veicot attiecīgo transportlīdzekļu tehnisko kontroli citā dalībvalstī, un tādējādi tiek pārkāpts Padomes Direktīvas 96/96/EK 3. panta 2. punkts.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija uzskata, ka Čehijas tiesību akti ir pasākums ar kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību EKL 28. panta izpratnē. Ar minēto pasākumu nevar nodrošināt nedz cilvēku veselības un dzīvības vai vides aizsardzību, nedz arī ceļu satiksmes drošību, un tādēļ tā pamatojums nav rodams nedz EK līguma 30. pantā, nedz Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā.

(1) Likums Nr. 56/2001 Sb. par noteikumiem transportlīdzekļu ekspluatācijai ceļu satiksmē un grozījumu izdarīšanu Likumā Nr. 168/1999 Sb. par atbildības par kaitējumu, kas nodarīts, vadot transportlīdzekli, apdrošināšanu un grozījumu izdarīšanu vairākos saistītajos likumos (“Likums par transportlīdzekļa vadītāja atbildības apdrošināšanu”), grozījumi kurā izdarīti ar Likumu Nr. 307/1999 Sb.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Finanzgericht München (Vācija) 2008. gada 8. jūlija rīkojumu — Zino Davidoff SA/Bundesfinanzdirektion Südost

(Lieta C-302/08)

(2008/C 247/08)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht München

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Zino Davidoff SA

Atbildētāja: Bundesfinanzdirektion Südost

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulas (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības (1), 5. panta 4. punkts, ņemot vērā Eiropas Kopienas pievienošanos Madrides protokolam, ir jāinterpretē tādējādi, ka, neraugoties uz jēdziena “Kopienas preču zīme” izmantošanu, tas attiecas arī uz preču zīmju starptautisko reģistrāciju Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2003. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1992/2003, 146. un turpmāko pantu nozīmē?

(1) OV L 196, 7. lpp.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Bundesverwaltungsgericht (Vācija) 2008. gada 8. jūlija rīkojumu — Metin Bozkurt/Land Baden-Württemberg

(Lieta C-303/08)

(2008/C 247/09)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Metin Bozkurt

Atbildētāja: Land Baden-Württemberg

Piedaloties: Der Vertreter des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht

Prejudiciālie jautājumi:

Vai dalībvalsts likumīgajam darba tirgum piederīga darba ņēmēja Turcijas pilsoņa laulātā saskaņā ar EEK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 (ARB 1/80) 7. panta pirmās daļas otro ievilkumu kā ģimenes locekļa iegūtās tiesības strādāt un uzturēties [dalībvalstī] saglabājas arī pēc laulības šķiršanas?

Ja uz 1. jautājumu sniegta apstiprinoša atbilde:

Vai pamatoties uz saskaņā ar EEK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 (ARB 1/80) 7. panta pirmās daļas otro ievilkumu no bijušās sievas tiesībām atvasinātām uzturēšanās tiesībām gadījumā, ja Turcijas pilsonis pēc tiesiskā statusa iegūšanas ir viņu izvarojis un aizskāris un par šī noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir notiesāts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, ir tiesību ļaunprātīga izmantošana?

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Bundesgerichtshof (Vācija) 2008. gada 9. jūlija rīkojumu — Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV/Plus Warenhandelsgesellschaft mbH

(Lieta C-304/08)

(2008/C 247/10)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV

Atbildētāja: Plus Warenhandelsgesellschaft mbH

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (1), 5. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram komercprakse, kurā patērētāju dalība konkursā vai loterijā tiek padarīta atkarīga no preces pirkšanas vai pakalpojuma izmantošanas, principā nav likumīga neatkarīgi no tā, vai konkrētajā gadījumā reklāmas pasākums kaitē patērētāju interesēm?

(1) OV L 149, 22. lpp.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Consiglio di Stato (Itālija) 2008. gada 4. jūlija rīkojumu — CoNISMa (Consorzio Nazionale Interuniversitario per le Scienze del Mare)/Regione Marche

(Lieta C-305/08)

(2008/C 247/11)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: CoNISMa (Consorzio Nazionale Interuniversitario per le Scienze del Mare)

Atbildētājs: Regione Marche

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (1), noteikumi, kā tie norādīti 1. punktā, ir interpretējami tādā nozīmē, ka tie nepieļauj konsorcijam, kura sastāvā ietilpst tikai Itālijas universitātes un valsts iestādes, tādā formā, kāda iepriekš minēta 8. punktā, piedalīties tādu pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūrā, kuri attiecas uz ģeofizisko paaugstinājumu datu un jūras paraugplānu iegūšanu?

Vai tādi Itālijas tiesiskajā regulējumā paredzēti tiesību noteikumi kā Codice dei contratti pubblici, kas ieviests ar Leģislatīvo–dekrētu Nr. 163/2006, 3. panta 22. un 19. punktā un 34. pantā minētie, kuros ir noteikts, ka “komersants” ietver sevī būvuzņēmēju, piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju vai šo personu izveidotu grupu vai konsorciju“; un “terminibūvuzņēmējs”, “piegādātājs” vai “pakalpojumu sniedzējs” apzīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu vai personu, kura nav juridiska persona, tostarp Eiropas Ekonomisko Interešu grupējumu (EEIG) (kas ir izveidots saskaņā ar 1991. gada 23. jūlija Leģislatīvo-dekrētu Nr. 240), kas “tirgū piedāvā” attiecīgi būvdarbu un/vai būves realizāciju, produkciju vai pakalpojumus”, ir pretēji Direktīvā 2004/18 noteiktajam, interpretējot tos tādā nozīmē, ka šajās darbībās var piedalīties profesionāli pakalpojumu sniedzēji un ka jau sākotnēji ir jāizslēdz tādu struktūru līdzdalība, kuru galvenais mērķis nav peļņas gūšana, bet, piemēram, mērķis veikt pētniecību?

(1) OV L 134, 114. lpp.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/7

Prasība, kas celta 2008. gada 11. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-309/08)

(2008/C 247/12)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Nijenhuis un K. Mojzesowicz)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Polijas Republika, savās valsts iekšējās tiesībās pienācīgi netransponējot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (1) un it īpaši tās 3. panta 2. un 3. punktu attiecībā uz prasību par valsts regulējošās iestādes neatkarību, kā arī objektīvu un caurskatāmu tās pilnvaru īstenošanu, nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Polija neesot nodrošinājusi efektīvu reglamentējošo funkciju atdalīšanu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.

Polijas valstij ir ievērojama apmēra līdzīpašuma tiesības neskaitāmos telekomunikāciju uzņēmumos. Tai pat laikā valsts regulējošo iestādi Polijā ieceļ premjerministrs, kas to jebkurā brīdi, nenorādot iemeslu, var atlaist un no kura pilnīgi atkarīgi ir Finanšu ministrs un Infrastruktūras ministrs.

Tā kā nav spēkā neviena tiesību norma, saskaņā ar kuru ir noteikts valsts regulējošās iestādes pilnvaru termiņš, ne arī minēts galīgs priekšnosacījumu uzskaitījums tās atlaišanai, šī iestāde augstākā mērā ir atkarīga no premjerministra un nenodrošina, lai tirgus dalībnieki, kuros valsts ir līdzīpašniece, tiek vērtēti tieši tāpat kā pārējie tirgus dalībnieki.

(1) OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Court of Appeal (Civil Division) (England and Wales) 2008. gada 11. jūlija rīkojumu — London Borough of Harrow/Nimco Hassan Ibrahim un Secretary of State for the Home Department

(Lieta C-310/08)

(2008/C 247/13)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (Civil Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: London Borough of Harrow

Atbildētāji: Nimco Hassan Ibrahim, Secretary of State for the Home Department

Prejudiciālie jautājumi

Ja i) laulātā — trešās valsts valstspiederīgā un viņas bērni — ES pilsoņi ieradās kopā ar ES pilsoni, kurš ieradās Apvienotajā Karalistē, ii) ES pilsonis Apvienotajā Karalistē bija darba ņēmējs, iii) pēc tam ES pilsonis vairāk nebija darba ņēmējs un pēcāk atstāja Apvienoto Karalisti, iv) ES pilsonis, laulātā — trešās valsts valstspiederīgā un bērni nevar paši sevi uzturēt un ir atkarīgi no Apvienotās Karalistes sociālās palīdzības, v) bērni drīz pēc ierašanās Apvienotajā Karalistē, kamēr ES pilsonis bija darba ņēmējs, uzsāka tur sākumskolas izglītību, vai:

1)	laulātajai un bērniem ir tiesības uzturēties Apvienotajā Karalistē, ja viņi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/38 (1) noteiktajām prasībām, VAI

i)	viņiem ir tiesības uzturēties, kas izriet no 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 (2) 12. panta, kā to interpretējusi Tiesa, neesot pienākumam ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas Nr. 2004/38 nosacījumus; un

ii)	ja tā, vai viņu rīcībā jābūt pietiekamiem līdzekļiem, lai nekļūtu par uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmas slogu norādītās uzturēšanās laikā, un visaptverošam veselības apdrošināšanas segumam uzņemošajā dalībvalstī?;

3)	ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, vai šīs lietas apstākļos būtu citāds risinājums, ja bērni būtu uzsākuši sākumskolas izglītību un ES pilsonis pārtrauktu darbu pirms dienas, kad dalībvalstīm vajadzēja ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 77. lpp.).

(2) Padomes 1968. gada 15. oktobra Regula (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.).

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Wojewódzki Sąd Administracyjny w Poznaniu (Polijas Republika) 2008. gada 14. jūlija rīkojumu — Krzysztof Filipiak/Dyrektor Izby Skarbowej w Pozaniu

(Lieta C-314/08)

(2008/C 247/14)

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Wojewódzki Sąd Administracyjny

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Krzysztof Filipiak

Atbildētājs: Dyrektor Izby Skarbowej w Pozaniu

Prejudiciālie jautājumi

Vai EKL 43. panta 1. un 2. punktā paredzētais princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to pretrunā ir Polijas 1991. gada 26. jūlijaUstawa o podatku dochodowym od osób fizycznych [Likums par fizisko personu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, turpmāk tekstā — “Ienākuma nodokļa likums”] 26. panta 1. punkts, ar ko ierobežo tiesības atskaitīt no ienākuma nodokļa aprēķina bāzes obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu summu, kas ir samaksātas atbilstoši valsts tiesību normām, un šī paša Ienākuma nodokļa likuma 27.b panta 1. punkts, ar ko ierobežo tiesības atskaitīt no ienākuma nodokļa aprēķina bāzes obligātās veselības apdrošināšanas iemaksas, kas ir samaksātas atbilstoši valsts tiesību normām, tādā gadījumā, kad Polijas pilsonis, kuram Polijā ir neierobežots pienākums maksāt nodokļus, no Polijā ar nodokli apliktiem ienākumiem, kas gūti no veiktās uzņēmējdarbības, citā dalībvalstī ir maksājis arī iemaksas sociālajā un veselības apdrošināšanā, un šīs iemaksas attiecīgajā citā Eiropas Savienības dalībvalstī nav atskaitītas no ienākumiem vai no maksājamā nodokļa?

Vai Kopienu tiesību pārākuma princips un princips, kas izriet no EKL 10. panta un 43. panta 1. un 2. punkta, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir pārāks par Polijas Republikas Konstitūcijas 91. panta 2. un 3. punktā un 190. panta 1. un 3. punktā (Dz. U. [Dzienniek Ustaw, [Polijas Republikas Oficiālais laikraksts] 1997, Nr. 14, 176. poz. ar vēlākiem grozījumiem) ietvertajām valsts tiesību normām, ciktāl, pamatojoties uz šim normām un šo principu ir atlikta Konstitucionālās tiesas sprieduma stāšanās spēkā?

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Cour de cassation (Francija) 2008. gada 17. jūlija rīkojumu — Société Olympique lyonnais/Olivier Bernard, Société Newcastle UFC

(Lieta C-325/08)

(2008/C 247/15)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Société Olympique lyonnais

Atbildētāji: Olivier Bernard, Société Newcastle UFC

Prejudiciālie jautājumi

Vai minētajā pantā noteiktajam darba ņēmēju pārvietošanās brīvības principam ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru “jaunās cerības” statusa spēlētājam, kas pēc viņa apmācības beigām noslēdz profesionālā spēlētāja līgumu ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts klubu, var tikt pieprasīts maksāt zaudējumu atlīdzību?

2)	Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai nepieciešamība veicināt jauno profesionālo spēlētāju pieņemšanu darbā un apmācīšanu ir uzskatāma par leģitīmu mērķi vai primāru vispārējo interešu iemeslu, kas var attaisnot šādu ierobežojumu?

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/9

Prasība, kas celta 2008. gada 29. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Lietuvas Republika

(Lieta C-350/08)

(2008/C 247/16)

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Steiblytė un M. Šimerdová)

Atbildētāja: Lietuvas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, paturot spēkā valsts atļauju zāļu “Grasalva” tirdzniecībai, Lietuvas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK (1), kurā grozījumi veikti ar Direktīvu 2003/63/EK (2), 6. panta 1. punktu un I pielikuma 2. daļas 4. sadaļu, Regulas (EEK) Nr. 2309/93 (3) 3. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 726/2004 (4) 3. panta 1. punktu;

—	piespriest Lietuvas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 6. panta 1. punktu Lietuvas Republikai ir noteikts pienākums pārbaudīt, vai tirdzniecības atļaujas, kuras tika izsniegtas pirms pievienošanās [Eiropas Savienībai], atbilst Kopienas tiesību aktos, kas bija spēkā pievienošanās brīdī, noteiktajam prasībām farmācijas produktiem, kā arī no 2004. gada 1. maija nodrošināt, ka tirgū tiek laistas tikai tās zāles, kurām izsniegtās atļaujas atbilst šīm prasībām.

ii.

Zāles “Grasalva” nav minētas 2003. gada Pievienošanās akta IX pielikuma A papildinājumā, līdz ar to tām nevar piemērot pārejas posma noteikumus un, sākot no 2004. gada 1. maija, šīs zāles var tikt tirgotas tikai tad, ja tās atbilst visām spēkā esošajām kvalitātes, drošības un iedarbības prasībām, kuras ir noteiktas Kopienas tiesību aktos līdzīgām bioloģiskām zālēm, it īpaši tām prasībām, kuras ir noteiktas Direktīvas 2001/83/EK, kurā grozījumi veikti ar Direktīvu 2003/63/EK, I pielikuma 2. daļas 4. sadaļā.

iii.

Lietuvas Republikas kompetentās iestādes pašas ir noteikušas, ka zāļu “Grasalva” dokumentos nav nekādas informācijas par pirmsklīniskām un klīniskām pārbaudēm, kuras ir paredzētas Direktīvas 2001/83/EK, kurā grozījumi veikti ar Direktīvu 2003/63/EK, I pielikuma 2. daļas 4. sadaļā, saistībā ar zāļu “Grasalva” atbilstību kvalitātes un iedarbības prasībām, kuras tiek piemērotas līdzīgām bioloģiskām zālēm.

iv.

Valsts tirdzniecības atļauja zālēm “Grasalva” neatbilst Direktīvas 2001/83/EK, kurā grozījumi veikti ar Direktīvu 2003/63/EK, I pielikuma 2. daļas 4. sadaļā noteiktajām prasībām, līdz ar to, sākot no pievienošanās brīža, šīs zāles var laist tirgū tikai tad, ja tām tirdzniecības atļauja ir tikusi izsniegta centralizēti atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 2309/93 (piemērojama līdz 2005. gada 20. novembrim) 3. panta 1. punktam vai Regulas (EK) Nr. 726/2004 (piemērojama no 2005. gada 21. novembra) 3. panta 1. punktam.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 67. lpp.).

(2) Komisijas 2003. gada 25. jūnija Direktīva 2003/63/EK, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 159, 46. lpp.).

(3) Padomes 1993. gada 22. jūlija Regula (EEK) Nr. 2309/93, ar ko nosaka kārtību, kā Kopienā apstiprina un pārrauga cilvēkiem paredzētas zāles un veterinārās zāles, kā arī izveido Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūru (OV L 214, 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 1. lpp.).

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/10

Prasība, kas celta 2008. gada 30. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Austrijas Republika

(Lieta C-356/08)

(2008/C 247/17)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa, A. Böhlke)

Atbildētāja: Austrijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

konstatēt, ka, nosakot pienākumu, ka katram ārstam, kurš vēlas veikt uzņēmējdarbību Augšaustrijā, ir jāatver konts Oberösterreichische Landesbank, uz kuru tiek pārskaitīti slimokašu honorāri par sniegtajiem pakalpojumiem, Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar EKL 43., 49. un 56. punktu;

—	piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pienākums atvērt bankas kontu, uz kuru tiek pārskatīti visi slimokašu honorāri par sniegtajiem pakalpojumiem, nav samērīgi ar vajadzību nodrošināt pareizu iemaksu, kas ārstiem, kas veic uzņēmējdarbību Augšaustrijā, ir jāizdara Ārstu palātā, aprēķinu un uzlikšanu. Strīdīgais tiesiskais regulējums tātad ir nepamatots trīs EK līgumā garantēto pamatbrīvību ierobežojums, proti, citās dalībvalstīs reģistrētu ārstu brīvību veikt uzņēmējdarbību, kā arī banku brīvību veikt uzņēmējdarbību, to pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvu kapitāla apriti.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/10

Prasība, kas celta 2008. gada 4. augustā — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-357/08)

(2008/C 247/18)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — G. Zavvos)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Grieķijas Republika, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/14/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 88/357/EEK un 90/232/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/26/EK attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu (1), un katrā ziņā nepaziņojot par to Komisijai, nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 2005/14/EK transponēšanas termiņš valsts tiesībās beidzās 2007. gada 11. jūnijā.

(1) OV L 149, 2005. gada 11. jūnijs, 14.-21. lpp.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/11

Prasība, kas celta 2008. gada 8. augustā — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-368/08)

(2008/C 247/19)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker un I. Dimitriou)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Grieķijas Republika, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (1), vai katrā ziņā nepaziņojot par to Komisijai, nav izpildījusi šīs direktīvas 19. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 2004/35/EK transponēšanas termiņš valsts tiesībās beidzās 2007. gada 30. aprīlī.

(1) OV L 143, 2004. gada 30. aprīlis, 56.-75. lpp.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/12

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 18. jūnija rīkojums — Dow AgroSciences u.c./Komisija

(Lieta T-475/07 R)

(Pagaidu noregulējums - Direktīva 91/414/EEK - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Pieņemamība - Steidzamības neesamība)

(2008/C 247/22)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Dow AgroSciences Ltd, Hitchin (Apvienotā Karaliste); Dow AgroSciences LLC, Indianapolisa, Indiāna (Amerikas Savienotās Valstis); Dow AgroSciences, Mougins (Francija); Dow AgroSciences Export, Mougins; Dow AgroSciences BV, Hoek (Nīderlande); Dow AgroSciences Hungary kft, Budapešta (Ungārija); Dow AgroSciences Italia Srl, Milāna (Itālija); Dow AgroSciences Polska sp. z o.o., Varšava (Polija); Dow AgroSciences Iberica, SA, Madride (Spānija); Dow AgroSciences s.r.o., Prāga (Čehija); Dow AgroSciences Danmark A/S, Kongens Lyngby (Dānija); Dow AgroSciences GmbH, Minhene (Vācija); Dintec Agroquímica — Produtos Químicos, Lda, Funchal, Madeira (Portugāle); Finchimica SpA, Breša (Itālija) (pārstāvji — C. Mereu un K. Van Maldegem, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — B. Doherty un L. Parpala)

Priekšmets

Pieteikums par Komisijas 2007. gada 20. septembra Lēmuma 2007/629/EK par trifluralīna neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (OV L 255, 42. lpp.), piemērošanas apturēšanu līdz sprieduma pasludināšanai pamata lietā.

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt pieteikumu par pagaidu noregulējumu;

2)	lēmumu par tiesāšanās izdevumiem atlikt.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/12

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 15. jūlija rīkojums — Antwerpse Bouwwerken/Komisija

(Lieta T-195/08 R)

(Pagaidu noregulējums - Publiskā iepirkuma līgumi - Kopienas konkursa procedūra - Piedāvājuma noraidījums - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu un pagaidu pasākumiem - Pieņemamība - Interese celt prasību - Iespējas zaudēšana - Būtiska un neatgriezeniska kaitējuma neesamība - Steidzamības neesamība)

(2008/C 247/23)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Antwerpse Bouwwerken NV, Antverpene (Beļģija) (pārstāvji — J. Verbist un D. De Keuster, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Manhaeve, pārstāvis, kam palīdz M. Gelders)

Priekšmets

Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu, kas iesniegts Komisijas izsludināta konkursa procedūras ēkas būvniecībai ietvaros.

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/12

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 15. jūlija rīkojums — CLL Centres de langues/Komisija

(Lieta T-202/08 R)

(Pagaidu noregulējums - Publiskais iepirkums - Kopienas uzaicinājuma uz konkursu procedūra - Dalības pieteikuma noraidīšana - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu un pagaidu pasākumiem - Fumus boni juris neesamība - Iespējas zaudēšana - Būtiska un neatgriezeniska kaitējuma neesamība - Steidzamības neesamība)

(2008/C 247/24)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: CLL Centre de langues à Louvain-la-Neuve et –en-Woluwe (CLL Centres de langues) (Louvain-la Neuve, Beļģija) (pārstāvji — F. Tulkens un V. Ost, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Bambara un E. Manhaeve, pārstāvji, kuriem palīdz P. Wytinck, avocat)

Priekšmets

Pieteikums par tādu pagaidu pasākumu noteikšanu, kas vērsti uz to, lai ļautu Centre de langues à Louvain-la-neuve et -en-Woluwe (CLL Centres de langues) piedalīties konkursā ADMIN/D1/PR/2008/004, kas attiecas uz “Valodu mācīšanu Briselē atrodošos Eiropas Savienības (ES) iestāžu, struktūru un aģentūru personālam”, un apturētu Komisijas lēmumu noraidīt pieteikumu dalībai konkursā līdz brīdim, kad Pirmās instances tiesa pieņems nolēmumu par prasību atcelt tiesību aktu, kas vērsta pret šo lēmumu

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/13

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 8. maija spriedumu lietā F-119/06 Kerstens/Komisija 2008. gada 9. jūlijā iesniedzis Petrus Kerstens

(Lieta T-266/08 P)

(2008/C 247/25)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Petrus Kerstens, Overijse (Beļģija) (pārstāvis — C. Mourato, avocat)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Civildienesta tiesai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību tās iesniedzējs lūdz atcelt Civildienesta tiesas (CDT) 2008. gada 8. maija spriedumu lietā F-119/06 Kerstens/Komisija, ar ko noraidīta prasība, kurā apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdza, pirmkārt, atcelt Individuālo prasījumu pārvaldīšanas un maksājumu biroja Pārvaldības komitejas 2005. gada 8. decembra lēmumu par grozījumiem šā biroja struktūrshēmā daļā, kurā apelācijas sūdzības iesniedzējs, tolaik nodaļas “Resursi” vadītājs, ir norīkots citā, ar perspektīviem pētījumiem saistītajā amatā, un, otrkārt, atlīdzināt iespējamu nodarīto kaitējumu.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza pamatu par faktu un pierādījumu sagrozīšanu, kā arī kļūdu tiesību piemērošanā, ko pieļāvusi CDT, piemērojot Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 7. pantu un minēto noteikumu normas par disciplinārsodiem, un par pilnvaru nepareizu izmantošanu tiktāl, ciktāl CDT secināja minētā 7. panta pārkāpuma neesamību no nepareiziem faktu konstatējumiem.

Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka CDT nav sniegusi pietiekamu pamatojumu pārsūdzētajam spriedumam attiecībā uz Individuālo prasījumu pārvaldīšanas un maksājumu biroja veikto dienesta interešu novērtējumu un attiecībā uz papildu dienesta, kas saistīts ar perspektīviem pētījumiem, izveidi, ņemot vērā sistemātisku personāla trūkumu Birojā.

Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tika pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību, jo CDT ir balstījusi vairākus pamatojuma argumentus uz apelācijas sūdzības iesniedzēja karjeras attīstības ziņojumu par laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, ko Komisija pirmo reizi iesniedza tiesas sēdes laikā tādējādi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam nebija iespējas izteikt savu viedokli par šiem pamatojuma argumentiem.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/13

Prasība, kas celta 2008. gada 9. jūlijā — Ziemeļfrancijas-Padekalē reģions/Komisija

(Lieta T-267/08)

(2008/C 247/26)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ziemeļfrancijas-Padekalē reģions (pārstāvji — M. Cliquennois un F. Cavedon, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 2. aprīļa Lēmumu C (2008) 1089 (galīgā redakcija) par valsts atbalstu Nr. C 38/2007 (ex NN 45/2007), ko Francija īstenojusi Arbel Fauvet Rail SA labā;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs lūdz atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 2. aprīļa Lēmumu C (2008) 1089 (galīgā redakcija), ar kuru Komisija par nesaderīgu ar kopējo tirgu atzina prasītāja un Communauté d'agglomération du Douaisis Arbel Fauvet Rail SA piešķirto valsts atbalstu atmaksājamu avansu formā ar gada procentu likmi 4,08 % apmērā, kas atbilda piešķiršanas brīdī piemērojamajai Kopienu atskaites likmei. Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā Arbel Fauvet Rail SA finansiālo situāciju, tā nebūtu varējusi finanšu tirgū iegūt līdzekļus ar tik izdevīgiem noteikumiem.

Prasītājs vispirms apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu tiktāl, ciktāl tā uzskatīja, ka līdzekļi daļēji nāk no Communauté d'agglomération du Douaisis ietilpstošajām pašvaldībām, neņemot vērā communauté d'agglomération juridisko raksturu, kas ir publiska pašvaldību sadarbības organizācija, kas administratīvā un budžeta ziņā ir autonoma no pašvaldībām, kas ir tās biedri. Prasītājs uzskata, ka tāpēc piešķirtais atbalsts nenāk no valsts.

Turpinājumā prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā, pirmkārt, kvalificējot Arbel Fauvet Rail SA par grūtībās nonākušu uzņēmumu un, otrkārt, uzskatot, ka normālos tirgus apstākļos Arbel Fauvet Rail SA nebūtu varējis iegūt piešķirto procentu likmi.

Prasītājs turklāt apgalvo, ka Komisija lietu nav izmeklējusi pietiekami rūpīgi, jo tā nav noteikusi ne atgūstamā atbalsta summu, ne atbalsta vērtību, kā arī nav minējusi nevienu faktoru, kas pamatotu atmaksājamiem avansiem piemērojamo likmju palielinājumu tādā īpaša riska situācijā, kādā atradās Arbel Fauvet Rail SA.

Visbeidzot, prasītājs min, ka ir pārkāpts sacīkstes princips, jo administratīvā procesa laikā prasītājs nav ticis uzklausīts.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/14

Prasība, kas celta 2008. gada 11. jūlijā — Land Burgenland/Komisija

(Lieta T-268/08)

(2008/C 247/27)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Land Burgenland (pārstāvji — U. Soltész un C. Herbst, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	saskaņā ar EKL 231. panta 1. punktu atzīt Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Lēmumu C (2008) 1625, galīgā red., (Nr. C 556/2006, ex NN 77/2006 — Bank Burgenland privatizācija) par spēkā neesošu kopumā;

—	saskaņā ar Tiesas Reglamenta 77. panta 1. punktu piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja vēršas pret Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Lēmumu C (2008) 1625, galīgā red., kurā Komisija ir atzinusi, ka ar kopējo tirgu ir nesaderīgs valsts atbalsts, ko Austrija, pārkāpjot EKL 88. panta 3. punktu, ir piešķīrusi apdrošināšanas sabiedrībai Grazer Wechselseitige Versicherung AG un GW Beteiligungserwerbs- und -verwaltungs-GmbH sakarā ar HYPO Bank Burgenland AG privatizāciju.

Prasītāja savas prasības pamatojumam izvirza šādus pamatus:

—	Komisija ir nepareizi piemērojusi EKL 87. panta 1. punktu, nosakot tirgus cenu, jo konkursu rīkot nebija obligāti;

—	Komisija ir nepareizi piemērojusi EKL 87. panta 1. punktu, pārkāpjot līdzšinējo Komisijas praksi;

—	Komisija ir nepareizi piemērojusi EKL 87. panta 1. punktu, jo arī privāts pārdevējs varēja izteikt negatīvas prognozes par Austrijas Finanšu tirgus uzraudzības iestādes lēmumu attiecībā uz augstākās cenas piedāvātāju;

—	Komisija ir nepareizi piemērojusi EKL 87. panta 1. punktu, jo prasītāja, pieņemot lēmumu par līdzekļu piešķiršanu, drīkstēja ņemt vērā privatizētās bankas neizpildes garantijas par noteiktām saistībām;

—	Komisija ir nepareizi piemērojusi Private-Vendor pamatprincipu, pārbaudot neizpildes garantiju ietekmi uz pārdošanas lēmumu;

—	Komisija ir nepareizi piemērojusi EKL 87. panta 1. punktu, neatzīstot pierādīšanas pienākumu, tas ir, pierādījumu sniegšanu konkursa procedūrā;

—	Komisija ir nepareizi piemērojusi EKL 87. panta 1. punktu, jo augstākās cenas piedāvātāja piedāvājums nevar būt par pamatu tirgus vērtības noteikšanai;

—	Komisija ir neprecīzi novērtējusi privatizējamas bankas [vērtspapīru] emisiju ekonomisko vērtību, kā arī

—	Komisija ir nepareizi piemērojusi EKL 87. panta 1. punktu saistībā ar valsts atbalsta elementa pastāvēšanas konstatāciju.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/15

Prasība, kas celta 2008. gada 8. jūlijā — Vācija/Komisija

(Lieta T-270/08)

(2008/C 247/28)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — M. Lumma, kam palīdz C. von Donat, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2008. gada 29. aprīļa Lēmumu C(2008) 1615, galīgā redakcija, ar ko tiek samazināts ar Komisijas 1994. gada 5. augusta Lēmumu C(94) 1973 piešķirtais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums darbības programmai 1. mērķa reģionā Berlīnē (Austrumi) Vācijas Federatīvajā Republikā (1994–1999);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar apstrīdēto lēmumu Komisija ir samazinājusi finansējumu no ERAF līdzekļiem darbības programmai 1. mērķa reģionā Berlīnes federālajā zemē Vācijas Federatīvajā Republikā (1994–1999).

Savas prasības pamatojumam prasītāja vispirms apgalvo, ka Komisija esot nepareizi novērtējusi lietas faktiskos apstākļus. Prasītāja it īpaši pārmet, ka Komisija nav ņēmusi vērā atsevišķus pārbaudes rezultātus un nepamatoti konstatējusi sistemātiskas pārvaldes un kontroles kļūdas.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka neesot juridiska pamata, lai darbības programmai 1994.–1999. gada atbalsta periodā piemērotu vienotas likmes un ekstrapolētu finanšu korektūru, jo attiecībā uz šo periodu neesot bijis spēkā tiesiskais regulējums, kas līdzinātos Regulas (EK) Nr. 1260/99 (1) 39. pantā paredzētajam. Turklāt nedz Regulas (EEK) Nr. 4253/88 (2) 24. panta noteikumi, nedz Komisijas 1997. gada 12. oktobra iekšējās pamatnostādnes par neto finanšu korektūrām gadījumos, kad piemēro Regulas Nr. 4253/88 24. pantu, nedz arī pareizas finanšu vadības principi saskaņā ar EKL 274. pantu nav pietiekami skaidri juridiski pamati. Kā uzskata prasītāja, nav iespējams arī konstatēt atbilstoši ilglaicīgu un vispārēji atzītu pārvaldes praksi.

Papildus tam prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts Regulas Nr. 4253/88 24. panta 2. punkts, jo nav izdarīti pārkāpumi šī noteikuma izpratnē. Šajā sakarā tā turklāt apgalvo, ka, pat ja pastāvētu nosacījumi finansējuma samazinājumam saskaņā ar Regulas Nr. 4253/88 24. panta 2. punktu, Komisijai esot vajadzējis izmantot savu rīcības brīvību un izsvērt, vai samazinājums ir samērīgs.

Pakārtoti prasītāja apgalvo, ka vienotas likmes korekcijas esot nesamērīgas un ka Komisija ir veikusi ekstrapolāciju, pamatojoties uz nepietiekamu faktisko apstākļu pamatu.

Vēl tiek apgalvots, ka atbildētāja nav ievērojusi savu pienākumu pietiekami pamatot apstrīdēto lēmumu.

Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi partnerības principu, jo tā, neskatoties uz vairākkārtējām savu finanšu kontrolieru veiktajām pārbaudēm 1994.–1999. gada atbalsta periodā, nekad nav noteikusi finansiālas sekas, pamatojoties uz sistēmas trūkumiem.

(1) Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV L 161, 1. lpp.).

(2) Padomes 1988. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 4253/88, ar ko paredz īstenošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 2052/88 attiecībā uz struktūrfondu, struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finansēšanas instrumentu darbības koordināciju (OV L 374, 1. lpp.).

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/15

Prasība, kas celta 2008. gada 17. jūlijā — Communauté d'Agglomération du Douaisis/Komisija

(Lieta T-279/08)

(2008/C 247/29)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Communauté d'Agglomération du Douaisis (pārstāvis — M.-Y. Benjamin, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2008. gada 2. aprīļa lēmumu Nr. C 38/2007.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 2. aprīļa gala lēmumu C(2008) 1089, ar kuru Komisija prasītājas un Région Nord-Pas-de-Calais atmaksājamu avansa maksājumu veidā piešķirto valsts atbalstu Arbel Fauvet Rail SA ar procentu likmi 4,08 % gadā, kas atbalsta piešķiršanas brīdī atbilst Kopienu procentu likmei, atzina par nesaderīgu ar kopējo tirgu. Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā tā finansiālo situāciju, Arbel Fauvet Rail SA ar tikpat labvēlīgiem nosacījumiem nevarēja iegūt līdzekļus finanšu tirgū.

Prasītājas izvirzītie pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir norādīti lietas T-267/08 Région Nord-Pas-de-Calais/Komisija ietvaros.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/16

Prasība, kas celta 2008. gada 15. jūlijā — Austrija/Komisija

(Lieta T-281/08)

(2008/C 247/30)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Austrijas Republika (pārstāve — C. Pesendorfer)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Lēmumu C (2008) 1625, galīgā red., par Austrijas valsts atbalstu Nr. C 556/2006 (ex NN 77/2006) Bank Burgenland privatizācijai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja vēršas pret Komisijas 2008. gada 1. aprīļa Lēmumu C (2008) 1625, galīgā red., kurā Komisija ir atzinusi, ka ar kopējo tirgu ir nesaderīgs valsts atbalsts, ko Austrija, pārkāpjot EKL 88. panta 3. punktu, ir piešķīrusi apdrošināšanas sabiedrībai Grazer Wechselseitige Versicherung AG un GW Beteiligungserwerbs- und -verwaltungs-GmbH sakarā ar HYPO Bank Burgenland AG privatizāciju.

Attiecībā uz prasības pamatojumu tiek norādīts uz pamatu apkopojumu lietā T-268/08 Land Burgenland/Komisija.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/16

Prasība, kas celta 2008. gada 17. jūlijā — Grazer Wechselseitige Versicherung/Komisija

(Lieta T-282/08)

(2008/C 247/31)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grazer Wechselseitige Versicherung AG, Grāca (Austrija) (pārstāvis — H. Wollmann, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	saskaņā ar EKL 231. panta 1. punktu atzīt Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Lēmumu C (2008) 1625, galīgā red., (Nr. C 556/2006, ex NN 77/2006 — Bank Burgenland privatizācija) par spēkā neesošu kopumā;

—	saskaņā ar Reglamenta 87. panta 2. punktu piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja savas prasības pamatojumam pirmām kārtām norāda, ka Komisija vairākos aspektos ir nepareizi piemērojusi EKL 87. panta 1. punktu. It īpaši šajā sakarā tiek norādīts, ka daudzi apstākļi norāda uz to, ka privatizētās bankas tirgus vērtība pārdošanas brīdī bija būtiski zemāka par prasītājas piedāvāto cenu un tādējādi tai pārdošanas darījumā nebija nekādu priekšrocību.

Turklāt tiek apgalvots, ka atbildētāja ir nepareizi piemērojusi Private-Vendor testu. Šajā sakarā prasītāja norāda, ka nepareizs ir Komisijas apgalvojums par to, ka Land Burgenland neizpildes garantijas par noteiktām privatizētās bankas saistībām līdzekļu piešķiršanas lēmumā nedrīkstēja ņemt vērā. Vēl prasītāja šajā sakarā apgalvo, ka Komisija ir vadījusies nevis pēc reāla privāta investora modeļa, bet gan pēc fiktīva pārdevēja ar gatavību uzņemties visus riskus.

Turpinājumā prasītāja norāda, ka Komisija nav pierādījusi, ka prasītājas piedāvājums, kad bija veikti visi pieprasītie pielāgojumi, bija nomināli sliktāks par konkurējošā pretendenta piedāvājumu.

Pakārtoti prasītāja norāda, ka Komisija, pieņemot, ka runa ir par valsts atbalsta pastāvēšanu, nav pārbaudījusi tā saderību ar kopējo tirgu EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta kontekstā.

Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā vairākkārt nav sniegts pamatojums.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/17

Prasība, kas celta 2008. gada 21. jūlijā — Securvita/ITSB (“Natur-Aktien-Index”)

(Lieta T-285/08)

(2008/C 247/32)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Securvita Gesellschaft zur Entwicklung alternativer Versicherungskonzepte mbH, Hamburga (Vācija) (pārstāvji — M. van Eendenburg, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 26. maija lēmumu apelācijas lietā R 525/2007-4 grozīt tādējādi, lai tiktu nolemts vārdisko preču zīmi “Natur-Aktien-Index” reģistrēt Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (ITSB) kā Kopienas preču zīmi.

Pamati un galvenie argumenti:

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiskā preču zīme “Natur-Aktien-Index” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 36. un 42. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 861 175);

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei esot atšķirtspēja.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/17

Prasība, kas celta 2008. gada 21. jūlijā — Fidelio/ITSB (“Hallux”)

(Lieta T-286/08)

(2008/C 247/33)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fidelio KG, Linz (Austrija) (pārstāvis — M. Gail, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 21. maija lēmumu (lieta R 632/2007-4);

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) pašam segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti:

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiskā preču zīme “Hallux” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 10., 18. un 25. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 5 245 147);

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu daļēji noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību daļēji apmierināt;

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums, jo attiecībā uz precēm “ortopēdiskie izstrādājumi” un “apavu izstrādājumi” reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei neesot absolūtu reģistrācijas atteikuma pamatojumu.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/17

Prasība, kas celta 2008. gada 25. jūlijā — Cadila Healthcare/ITSB — Laboratorios Inibsa (“ZYDUS”)

(Lieta T-287/08)

(2008/C 247/34)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cadila Healthcare Ltd, Ahmedabad (Indija) (pārstāvji — S. Bailey, A. Juaristi un F. Potin, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Laboratorios Inibsa, SA, Llissa de Vall (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 5. maija lēmumu lietā R 1322/2007-2; un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies procesā Apelāciju padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “ZYDUS” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 5. un 10. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 3 277 662

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Spānijas preču zīmes reģistrācija Nr. 2 360 938 preču zīmei “CIBUS” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Spānijas preču zīmes reģistrācija Nr. 2 360 939 preču zīmei “CIBUS” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus attiecībā uz visām iebildumos norādītajām precēm

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Apelāciju padome pieļāva kļūdu savā lēmumā, uzskatot, ka Iebildumu nodaļa ir norādījusi sava lēmuma pamatojumu, un tādējādi, ka netika pārkāpts Padomes Regulas Nr. 40/94 73. pants; Apelāciju padome pieļāva kļūdu savā lēmumā uzskatot, ka pastāvēja sajaukšanas iespēja starp agrākajām preču zīmēm un reģistrācijai pieteikto precu zīmi, pārkāpjot preču zīmju tiesību vispārējos principus un, konkrētāk, Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/18

Prasība, kas celta 2008. gada 25. jūlijā — Cadila Healthcare/ITSB — Novartis (“ZYDUS”)

(Lieta T-288/08)

(2008/C 247/35)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cadila Healthcare Ltd, Ahmedabad (Indija) (pārstāvji — S. Bailey, J. Juaristi un F. Potin, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Novartis AG, Bāzele (Šveice)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 7. maija lēmumu lietā R 1092/2007-2; un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies procesā Apelāciju padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “ZYDUS” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 5. un 10. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 3 277 662

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas reģistrācija Nr. 2 356 964 preču zīmei “ZIMBUS” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus attiecībā uz daļu no iebildumos norādītajām precēm

Apelāciju padomes lēmums: daļēji noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu savā lēmumā, uzskatot, ka pastāvēja sajaukšanas iespēja starp agrāko preču zīmi un reģistrācijai pieteikto preču zīmi, pārkāpjot preču zīmju tiesību vispārējos principus un, konkrētāk, Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/18

Prasība, kas celta 2008. gada 29. jūlijā — Deutsche BKK/ITSB (“Deutsche BKK”)

(Lieta T-289/08)

(2008/C 247/36)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche BKK, Wolfsburg (Vācija) (pārstāvji — H.-P. Schrammek, C. Drzymalla un S. Risthaus)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 29. maija lēmumu lietā R 318/2008-4, kas paziņots 2008. gada 2. jūnijā;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti:

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiskā preču zīme “Deutsche BKK” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 36., 41. un 44. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 724 894);

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati:

—	Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 73. panta pārkāpums, noraidot dokumentus un neļaujot pirms tam izteikt viedokli;

—	Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkta pirmā teikuma pārkāpums, pienācīgi neizskatot faktus pēc savas iniciatīvas;

—	Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums, noraidot iespēju reģistrēt preču zīmi “Deutsche BKK” absolūta reģistrācijas atteikuma pamatojuma dēļ;

—	Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta pārkāpums, noraidot atšķirtspējas iegūšanu izmantošanas rezultātā.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/19

Prasība, kas celta 2008. gada 23. jūlijā — CPS Color Group/ITSB — Fema Farben und Putze (“TEMACOLOR”)

(Lieta T-295/08)

(2008/C 247/37)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CPS Color Group Oy, Vantaa (Somija) (pārstāvis — P. Hagman, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Fema Farben und Putze GmbH, Ettlingen (Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 7. maija lēmumu lietā R 808/2007-1; un

—	piespriest atbildētājam un otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “TEMACOLOR” attiecība uz precēm, kas ietilpst 2. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas preču zīmes reģistrācija Nr. 2 104 061 vārdiskai preču zīmei “FEMA-Color” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 2. klasē; starptautiska preču zīmes reģistrācija Nr. 691 406 vārdiskai preču zīme “FEMA-Color” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 2. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: pilnībā apmierināt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Apelāciju padome pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nolemjot, ka konfliktējošās preču zīmes ir maldinoši līdzīgas, pārkāpjot Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/19

Prasība, kas celta 2008. gada 28. jūlijā — Berliner Institut für Vergleichende Sozialforschung/Komisija

(Lieta T-296/08)

(2008/C 247/38)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Berliner Institut für Vergleichende Sozialforschung eV, Berlīne (Vācija) (pārstāvis — U. Claus, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2008. gada 23. maija Lēmumu par galīgā maksājuma apstiprināšanu projekta “Integrācijas rādītāji un paaudžu maiņa” ietvaros, pamatojoties uz finansēšanas līgumu JLS/2004/INTI/077, tiktāl, ciktāl ir noraidīts prasītāja pieteikums piešķirt papildus summu, kas pārsniedz jau piešķirto galīgo maksājumu EUR 59 592,77 apmērā;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs un Komisija 2005. gada maijā parakstīja līgumu par projekta programmas INTI ietvaros veicināšanu. Ar 2008. gada 23. maija vēstuli atbildētāja apstiprināja prasītājam noslēdzošo maksājumu par mazāku summu, nekā prasītājs bija pieprasījis. Prasītājas ar šo prasību vēršas pret tā pieteikuma par apstiprināto summu pārsniedzošo izmaksu segšanas noraidīšanu.

Savas prasības pamatojumā prasītājs norāda, ka Komisijas uzskats, saskaņā ar kuru pēc finansēšanas līguma noslēgšanas projekta dalības grozījumi ir iespējami tikai tad, ja tiek noslēgts atbilstošs grozījumu līgums, esot nepareizs, jo no finansēšanas līguma šāds noteikums nav izsecināms. Turklāt Komisija izmaksu atzīšanu esot noraidījusi dažādu aspektu, kas neatbilstot finansēšanas līgumam un līdzšinējai iestāžu praksei, dēļ.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/20

Prasība, kas celta 2008. gada 29. jūlijā — Mepos Electronics/ITSB (“MEPOS”)

(Lieta T-297/08)

(2008/C 247/39)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mepos Electronics Ltd, Kaohsiung (Taivāna) (pārstāvis — M. Wirtz, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 28. maija lēmumu lietā R 437/2008-2;

—	apmierināt pieteikumu par restitutio in integrum; un

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: grafiska preču zīme “MEPOS” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 5 770 383

Pārbaudītāja lēmums: noraidīt prasītājas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 36., 77.a un 79. panta pārkāpums, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta pārkāpums un Eiropas Savienības Līguma 6. panta 2. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padome pieļāvusi kļūdu, secinot, ka pārbaudītājs bija tiesiski virzījis lietu reģistrācijas pieteikuma procesā; Padomes Regulas Nr. 40/94 78. panta pārkāpums, jo Apelāciju padome pieļāvusi kļūdu, neapmierinot pieteikumu par restitutio in integrum par apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa neievērošanu.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/20

Prasība, kas celta 2008. gada 31. jūlijā — Aldi/ITSB — Catalana de Telecomunicacions Societat Operadora de Xarxes (“ALDI”)

(Lieta T-298/08)

(2008/C 247/40)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aldi GmbH & Co. KG, Mülheim an der Ruhr (Vācija) (pārstāvji — N. Lützenrath, U. Rademacher, L. Kolks un C. Fürsen, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Catalana de Telecomunicacions Societat Operadora de Xarxes, SA, Barselona (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 14. maija lēmumu apelācijas lietā R 1301/2007-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti:

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja;

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiskā preču zīme “ALDI” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 38. un 39. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 3 360 914);

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Catalana de Telecomunicacions Societat Operadora de Xarxes, SA;

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Spānijā reģistrētā vārdiskā preču zīme “ALPI” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 38. klasē (preču zīme Nr. 2 262 920), Spānijā reģistrētā vārdiskā preču zīme “ALPI” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 39. klasē (preču zīme Nr. 2 262 921) un starptautiskā vārdiskā preču zīme “ALPI” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 37., 38., 39. un 42. klasē (preču zīme Nr. 789 344), turklāt iebildumi ir vērsti pret reģistrāciju attiecībā uz 38. klasi;

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp pretstatītajām preču zīmēm neesot sajaukšanas iespējas.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/21

Prasība, kas celta 2008. gada 1. augustā — Hoo Hing/ITSB — Tresplain Investments (“Golden Elephant Brand”)

(Lieta T-300/08)

(2008/C 247/41)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hoo Hing Holdings Ltd, Romford (Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — M. Edenborough, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa dalībniece ITSB Apelāciju padomē: Tresplain Investments Ltd, Honkonga (Ķīna)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 7. maija lēmumu lietā R 889/2007-1 attiecībā uz Apelāciju padomes konstatējumu, ka bija nepieņemams Padomes Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais spēkā neesamības pamats;

—	pakārtoti, grozīt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 7. maija lēmumu lietā R 889/2007-1 tādējādi, ka Padomes Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais spēkā neesamības pamats tiek atzīts par pieņemamu un pamatotu;

—	grozīt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 7. maija lēmumu lietā R 889/2007-1 tādējādi, ka Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais spēkā neesamības pamats tiek atzīts par pieņemamu un pamatotu;

—	pieņemot, ka ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 7. maija lēmums lietā R 889/2007-1 tiek grozīts atbilstoši prasījumiem, šo pašu lēmumu grozīt arī tādējādi, ka Kopienas preču zīme Nr. 241 810 tiek atzīta par spēkā neesošu, attiecīgi, pamatojoties uz vienu vai abiem no šiem papildus pamatiem;

—	piespriest ITSB vai otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Pakāroti, piespriest ITSB un otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei solidāri atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: grafiska preču zīme “Golden Elephant Brand” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 241 810

Kopienas preču zīmes īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Personas, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu, preču zīmes tiesības: nereģistrēta grafiska preču zīme “GOLDEN ELEPHANT”, kas tikusi izmantota Apvienotajā Karalistē

Anulēšanas nodaļas lēmums: noraidīt pieteikumu par preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: atcelt Anulēšanas nodaļas lēmumu

Izvirzītie pamati: Apelāciju padome pieļāvusi kļūdu, nolemjot, ka bija nepieņemams apgalvojums, kas balstīts uz Padomes Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā arī neatzīstot, ka iebildums pret reģistrāciju, kurš bija balstīts uz Padomes Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bija pieņemams un pamatots.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/21

Prasība, kas celta 2008. gada 6. augustā — Laura Ashley/ITSB — Tiziana Bucci (“LAURA ASHLEY”)

(Lieta T-301/08)

(2008/C 247/42)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laura Ashley Ltd, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — J. Guise, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Tiziana Bucci, Viareggio (Itālija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 28. maija lēmumu lietā R 1237/2007-1 un noraidīt iebildumus; un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “LAURA ASHLEY” attiecībā uz dažādām precēm, kas ietilpst 3., 18., 24. un 25. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: starptautiska preču zīmes reģistrācija Nr. 311 675 grafiskai preču zīmei “Ashley's” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē; Itālijas preču zīmes reģistrācija Nr. 517 151 grafiskai preču zīmei “Ashley's” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 18., 24. un 25. klasē; starptautiska preču zīmes reģistrācija Nr. 646 926 grafiskai preču zīmei “Ashley's il priomo Cashmere Italiano” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: pilnībā apmierināt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padome nav konstatējusi, vai prasītāja nepamatoti bija izmantojusi reģistrācijai pieteikto Kopienas preču zīmi.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/22

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 23. maija spriedumu lietā F-79/07 Braun-Neumann/Parlaments 2008. gada 1. augustā iesniedzis Kurt-Wolfgang Braun-Neumann

(Lieta T-306/08 P)

(2008/C 247/43)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Kurt-Wolfgang Braun-Neumann, Lohr am Main (Vācija) (pārstāvis — P. Ames, advokāts)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

—	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2008. gada 23. maija lēmumu lietā F-79/09;

—

izlemt lietu un apmierināt apelācijas iesniedzēja prasību un atbilstoši tam piespriest parlamentam viņam ar atpakaļejošu spēku no 2004. gada 1. augusta samaksāt otru Mandt pārdzīvojušā laulātā pensijas daļu EUR 1670,84 mēnesī apmērā kopā ar procentiem atbilstoši Eiropas Centrālās bankas augstākajai aizdevumu uz nakti procentu likmei, kas palielināta par 3 %;

—	pakārtoti, nosūtīt lietu atpakaļ izskatīšanai Eiropas Savienības Civildienesta tiesai.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir vērsta pret Civildienesta tiesas 2008. gada 23. maija spriedumu lietā F-79/09 Braun-Neumann/Parlaments, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja sūdzība ir noraidīta kā nepieņemama.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs savu apelāciju pamato ar to, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, jo tās izdarītā interpretācija pārkāpj Kopienu tiesību vispārējos principus. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tiesa, kas izskata lietu, ir kļūdījusies, interpretējot vēstuli kā nelabvēlīgu aktu. Turklāt atbilstoši tiesiskās drošības principam neinformēšana par iespējām izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus ir jāuzskata par tādu, kas kavē termiņa tecējuma sākumu, jo citādi personas, kas meklē tiesisko aizsardzību, tiesības zaudētu nozīmi. Visbeidzot tiesas, kas izskata lietu, izdarītā interpretācija attiecībā uz sekām apelācijas sūdzības iesniedzējam ir jāuzskata par nesamērīgu.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/22

Prasība, kas celta 2008. gada 8. augustā — BSH Bosch und Siemens Hausgeräte/ITSB (“executive edition”)

(Lieta T-310/08)

(2008/C 247/44)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BSH Bosch und Siemens Hausgeräte GmbH, Minhene (Vācija) (pārstāvis — S. Biagosch, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 5. jūnija lēmumu (lieta R 845/2007-1);

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti:

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiskā preču zīme “executive edition” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 7., 9. un 11. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 908 182);

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei esot nepieciešamais atšķirtspējas minimums.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/23

Prasība, kas celta 2008. gada 15. augustā — Melli Bank/Padome

(Lieta T-332/08)

(2008/C 247/45)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Melli Bank plc, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — R. Gordon, QC, M. Hoskins, Barrister, un T. Din, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes Lēmuma 2008/475/EK par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu pielikuma [B daļas] 4. punktu, ciktāl tas attiecas uz Melli Bank plc;

—	ja Tiesa uzskata, ka Padomes Regulas 423/2007/EK par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu 7. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir saistošs, regulas 7. panta 2. punkta d) apakšpunktu atzīt par nepiemērojamu;

—	piespriest Padomei atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā prasītāja lūdz atcelt Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/475/EK (1), ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, daļā, kurā prasītāja ir ietverta to fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru sarakstā, kuru naudas līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti saskaņā ar šo normu. Prasītāja šo pašu lēmumu apstrīdēja lietā T-246/08 Melli Bank/Padome (2).

Savu prasību šajā lietā prasītāja pamato ar apgalvojumu, ka Padome neesot izpildījusi savu pamatojuma norādīšanas pienākumu, jo tā nav norādījusi nevienu atsevišķu un konkrētu iemeslu prasītājas iekļaušanai sarakstā. Prasītāja apgalvo, ka tā esot ietverta sarakstā nevis tāpēc, ka tā pati būtu iesaistījusies atbalsta sniegšanā ar kodolmateriāliem saistītajām Irānas darbībām, bet gan tāpēc vien, ka tā ir meitas sabiedrība, par kuras mātes sabiedrību tiek uzskatīts, ka tā esot bijusi iesaistīta šādās darbībās.

Prasītāja turklāt apgalvo, ka gadījumā, ja Padomes Regulas (EK) Nr. 423/2007 (3) 7. panta 2. punkta d) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tas Padomei uzliek pienākumu sarakstā ietvert ikvienu meitas uzņēmumu, kas atrodas tādas mātes sabiedrības īpašumā vai kontrolē, kura pati ir bijusi ietverta to fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru sarakstā, kuru naudas līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti, attiecīgā tiesību norma esot jāatzīst par nepiemērojamu, jo tā ir pretrunā samērīguma principam.

Prasītāja uzskata, ka meitas uzņēmuma obligāta ietveršana sarakstā nav nedz vajadzīga, nedz piemērota, lai sasniegtu regulas mērķus, tā kā mātes sabiedrības ietveršana sarakstā liedz Eiropas Savienībā esošai meitas sabiedrībai pildīt savas mātes sabiedrības norādījumus, ar kuriem tieši vai netieši tiktu apietas sekas, kas iestājas, mātes sabiedrībai esot ietvertai sarakstā.

Nobeigumā prasītāja apgalvo, ka iepriekš minētās Padomes regulas 7. panta 2. punkta d) apakšpunkts esot jāinterpretē tādējādi, ka tajā Padomei ir piešķirta rīcības brīvība attiecībā uz sarakstā ietvertas mātes sabiedrības meitas sabiedrības ietveršanu sarakstā, nevis uzlikts pienākums to darīt.

(1) OV 2008 L 163, 29. lpp.

(2) OV 2008 C 197, 34. lpp.

(3) Padomes 2007. gada 19. aprīļa Regula (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 103, 1. lpp.)

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/25

Prasība, kas celta 2008. gada 24. jūlijā — Sevenier/Komisija

(Lieta F-62/08)

(2008/C 247/50)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Roberto Sevenier, Parīze (Francija) (pārstāvis — E. Boigelot, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Komisijas lēmuma, ar kuru ir noraidīta prasītāja prasība, pirmkārt, par tā iesnieguma par demisiju atsaukumu un, otrkārt, par medicīnas komisijas vēršanos tiesā atcelšana, un līdz ar to prasība atjaunot prasītāju darbā Eiropas Komisijā, atjaunojot dienestā no tā demisijas iesnieguma datuma.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2007. gada 24. septembra lēmumu tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīta prasītāja prasība, pirmkārt, atsaukt tā 1983. gada 19. oktobra iesniegumu par demisiju un, otrkārt, par medicīnas komisijas vēršanos tiesā;

—	līdz ar to atjaunot prasītāju darbā Eiropas Komisijā, atjaunojot to dienestā no 1983. gada 19. oktobra;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/25

Prasība, kas celta 2008. gada 18. jūlijā — Christoph u.c./Komisija

(Lieta F-63/08)

(2008/C 247/51)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Eugen Christoph, Liggiano (Itālija), un citi (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Lēmumu, ar kuriem noteikti prasītāju saistību nosacījumi tā, ka to līguma vai tā pagarināšanas ilgums ir ierobežots līdz noteiktam laika periodam, atcelšana.

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas lēmumus, ar kuriem ir noteikti prasītāju kā darbinieku PDNK izpratnē saistību nosacījumi un, precīzāk, ir ierobežots to līguma ilgums;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/25

Prasība, kas celta 2008. gada 29. jūlijā — Nijs/Revīzijas palāta

(Lieta F-64/08)

(2008/C 247/52)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Bart Nijs, Bereldange (Luksemburga) (pārstāvji — F. Rollinger un A. Hertzog, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Revīzijas palāta

Strīda priekšmets un apraksts

Revīzijas palātas lēmuma par prasītāja vērtētāja un tā pārbaudes vērtētāja iecelšanu atcelšana un prasība par šī lēmuma radīto zaudējumu atlīdzību.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Revīzijas palātas ģenerālsekretāra lēmumu par prasītāja vērtētāju iecelt Tulkošanas nodaļas vadītāju un pašam būt par tā pārbaudes vērtētāju;

—	piespriest Revīzijas palātai atlīdzināt prasītājam nodarīto morālo kaitējumu EUR 25 000 apmērā;

—	piespriest Eiropas Revīzijas palātai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/26

Prasība, kas celta 2008. gada 25. jūlijā — De Smedt u.c/Parlaments

(Lieta F-66/08)

(2008/C 247/53)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Emile De Smedt, Brisele (Beļģija) un citi (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Strīda priekšmets un apraksts

Iecēlējinstitūcijas individuālo lēmumu, ar kuriem ir atteikts piešķirt prasītājiem pabalstus par maiņu darbu, kas norādīti Civildienesta noteikumu 56.a pantā, saskaņā ar Padomes 2006. gada 11. novembra Regulu Nr. 1873/2006, ar kuru groza Regulu Nr. 300/76, ar ko nosaka to ierēdņu kategorijas, kuriem ir tiesības saņemt šos pabalstus, kā arī šo pabalstu likmes un nosacījumus, un pabalstus, kas norādīti Civildienesta noteikumu 56.b pantā, saskaņā ar Padomes 2006. gada 11. novembra Regulu Nr. 1945/2006, ar ko groza Regulu Nr. 495/77, ar kuru nosaka to darbinieku kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt piemaksas par pastāvīgu darba gatavību, kā arī tādu piemaksu piešķiršanas nosacījumus un likmes, atcelšana.

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Iecēlējinstitūcijas individuālos lēmumus, ar kuriem ir prasītājiem atteikts piešķirt pabalstus par maiņu darbu, kas norādīti Civildienesta noteikumu 56.a pantā, saskaņā ar Padomes 2006. gada 11. novembra Regulu Nr. 1873/2006, ar kuru groza Regulu Nr. 300/76, ar ko nosaka to ierēdņu kategorijas, kuriem ir tiesības saņemt šos pabalstus, kā arī šo pabalstu likmes un nosacījumus;

—

atcelt Iecēlējinstitūcijas individuālos lēmumus, ar kuriem ir prasītājiem atteikts piešķirt pabalstus, kas norādīti Civildienesta noteikumu 56.b pantā, saskaņā ar Padomes 2006. gada 11. novembra Regulu Nr. 1945/2006, ar ko groza Regulu Nr. 495/77, ar kuru nosaka to darbinieku kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt piemaksas par pastāvīgu darba gatavību, kā arī tādu piemaksu piešķiršanas nosacījumus un likmes;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

27.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/26

Prasība, kas celta 2008. gada 6. augustā — Ziliene/Parlaments

(Lieta F-70/08)

(2008/C 247/54)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Veronika Ziliene, Luksemburga (Luksemburga) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība, pirmkārt, atcelt iecēlējinstitūcijas 2007. gada 17. jūlija lēmumu nepiešķirt prasītājai Civildienesta noteikumu VII pielikuma 10. pantā paredzēto dienas naudu un, otrkārt, piespriest atbildētājam izmaksāt dienas naudu par laikposmu, sākot no viņas ierēdņa amata pienākumu pildīšanas sākuma, tai pieskaitot kavējuma procentus, kā arī vienu euro kā atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2007. gada 17. jūlija lēmumu nepiešķirt prasītājai Civildienesta noteikumu VII pielikuma 10. pantā paredzēto dienas naudu;

—

piespriest Parlamentam izmaksāt prasītājai dienas naudu par laikposmu, sākot no viņas ierēdņa amata pienākumu pildīšanas sākuma, tai pieskaitot kavējuma procentus, kas aprēķināti, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi refinansējuma pamatoperācijām, kas piemērojama attiecīgajā laikposmā, palielinot par diviem punktiem, līdz pilnīgai summas samaksai;

—	piespriest atbildētājam izmaksāt prasītājai simbolisku atlīdzību viena euro apmērā par nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 247

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	51. sējums 2008. gada 27. septembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Eiropas Kopienu Tiesa
2008/C 247/01	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV C 236, 13.9.2008.	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Kopienu Tiesa
2008/C 247/02	Lieta C-206/08: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Thüringer Oberlandesgericht (Vācija) 2008. gada 19. maija nolēmumu — Wasser- und Abwasserzweckverband Gotha und Landkreisgemeinden (WAZV Gotha)/Eurawasser Aufbereitungs- und Entsorgungsgesellschaft mbH	2

2008/C 247/03	Lieta C-243/08: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Budaörsi Városi Bíróság (Ungārija) 2008. gada 2. jūnija rīkojumu — Pannon GSM Zrt./Erzsébet Sustikné Győrfi	2

2008/C 247/04	Lieta C-260/08: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Bundesfinanzhof (Vācija) 2008. gada 18. jūnija rīkojumu — HEKO Industrieerzeugnisse GmbH/Bundesfinanzdirektion West	3

2008/C 247/05	Lieta C-264/08: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Hof van Cassatie van België (Beļģija) 2008. gada 19. jūnija rīkojumu — Belgische Staat/Direct Parcel Distribution Belgium NV	3

2008/C 247/06	Lieta C-267/08: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Klagenfurt (Austrija) 2008. gada 20. jūnija rīkojumu — SPÖ Landesorganisation Kärnten/Finanzamt Klagenfurt	4

2008/C 247/07	Lieta C-294/08: Prasība, kas celta 2008. gada 2. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Čehijas Republika	5

2008/C 247/08	Lieta C-302/08: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Finanzgericht München (Vācija) 2008. gada 8. jūlija rīkojumu — Zino Davidoff SA/Bundesfinanzdirektion Südost	6

2008/C 247/09	Lieta C-303/08: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Bundesverwaltungsgericht (Vācija) 2008. gada 8. jūlija rīkojumu — Metin Bozkurt/Land Baden-Württemberg	6

2008/C 247/10	Lieta C-304/08: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Bundesgerichtshof (Vācija) 2008. gada 9. jūlija rīkojumu — Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV/Plus Warenhandelsgesellschaft mbH	6

2008/C 247/11	Lieta C-305/08: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Consiglio di Stato (Itālija) 2008. gada 4. jūlija rīkojumu — CoNISMa (Consorzio Nazionale Interuniversitario per le Scienze del Mare)/Regione Marche	7

2008/C 247/12	Lieta C-309/08: Prasība, kas celta 2008. gada 11. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Polijas Republika	7

2008/C 247/13	Lieta C-310/08: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Court of Appeal (Civil Division) (England and Wales) 2008. gada 11. jūlija rīkojumu — London Borough of Harrow/Nimco Hassan Ibrahim un Secretary of State for the Home Department	8

2008/C 247/14	Lieta C-314/08: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Wojewódzki Sąd Administracyjny w Poznaniu (Polijas Republika) 2008. gada 14. jūlija rīkojumu — Krzysztof Filipiak/Dyrektor Izby Skarbowej w Pozaniu	8

2008/C 247/15	Lieta C-325/08: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Cour de cassation (Francija) 2008. gada 17. jūlija rīkojumu — Société Olympique lyonnais/Olivier Bernard, Société Newcastle UFC	9

2008/C 247/16	Lieta C-350/08: Prasība, kas celta 2008. gada 29. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Lietuvas Republika	9

2008/C 247/17	Lieta C-356/08: Prasība, kas celta 2008. gada 30. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Austrijas Republika	10

2008/C 247/18	Lieta C-357/08: Prasība, kas celta 2008. gada 4. augustā — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika	10

2008/C 247/19	Lieta C-368/08: Prasība, kas celta 2008. gada 8. augustā — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika	11

2008/C 247/20	Lieta C-315/07: Tiesas priekšsēdētāja 2008. gads 30. maija rīkojums (Landesgericht Klagenfurt (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — A-Punkt Schmuckhandels GmbH/Claudia Schmidt	11

2008/C 247/21	Lieta C-476/07: Tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 3. jūnija rīkojums (Landgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — M.C.O. Congres/Suxess GmbH	11

	Pirmās instances tiesa
2008/C 247/22	Lieta T-475/07 R: Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 18. jūnija rīkojums — Dow AgroSciences u.c./Komisija (Pagaidu noregulējums — Direktīva 91/414/EEK — Pieteikums par piemērošanas apturēšanu — Pieņemamība — Steidzamības neesamība)	12

2008/C 247/23	Lieta T-195/08 R: Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 15. jūlija rīkojums — Antwerpse Bouwwerken/Komisija (Pagaidu noregulējums — Publiskā iepirkuma līgumi — Kopienas konkursa procedūra — Piedāvājuma noraidījums — Pieteikums par piemērošanas apturēšanu un pagaidu pasākumiem — Pieņemamība — Interese celt prasību — Iespējas zaudēšana — Būtiska un neatgriezeniska kaitējuma neesamība — Steidzamības neesamība)	12

2008/C 247/24	Lieta T-202/08 R: Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 15. jūlija rīkojums — CLL Centres de langues/Komisija (Pagaidu noregulējums — Publiskais iepirkums — Kopienas uzaicinājuma uz konkursu procedūra — Dalības pieteikuma noraidīšana — Pieteikums par piemērošanas apturēšanu un pagaidu pasākumiem — Fumus boni juris neesamība — Iespējas zaudēšana — Būtiska un neatgriezeniska kaitējuma neesamība — Steidzamības neesamība)	12

2008/C 247/25	Lieta T-266/08 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 8. maija spriedumu lietā F-119/06 Kerstens/Komisija 2008. gada 9. jūlijā iesniedzis Petrus Kerstens	13

2008/C 247/26	Lieta T-267/08: Prasība, kas celta 2008. gada 9. jūlijā — Ziemeļfrancijas-Padekalē reģions/Komisija	13

2008/C 247/27	Lieta T-268/08: Prasība, kas celta 2008. gada 11. jūlijā — Land Burgenland/Komisija	14

2008/C 247/28	Lieta T-270/08: Prasība, kas celta 2008. gada 8. jūlijā — Vācija/Komisija	15

2008/C 247/29	Lieta T-279/08: Prasība, kas celta 2008. gada 17. jūlijā — Communauté d'Agglomération du Douaisis/Komisija	15

2008/C 247/30	Lieta T-281/08: Prasība, kas celta 2008. gada 15. jūlijā — Austrija/Komisija	16

2008/C 247/31	Lieta T-282/08: Prasība, kas celta 2008. gada 17. jūlijā — Grazer Wechselseitige Versicherung/Komisija	16

2008/C 247/32	Lieta T-285/08: Prasība, kas celta 2008. gada 21. jūlijā — Securvita/ITSB (Natur-Aktien-Index)	17

2008/C 247/33	Lieta T-286/08: Prasība, kas celta 2008. gada 21. jūlijā — Fidelio/ITSB (Hallux)	17

2008/C 247/34	Lieta T-287/08: Prasība, kas celta 2008. gada 25. jūlijā — Cadila Healthcare/ITSB — Laboratorios Inibsa (ZYDUS)	17

2008/C 247/35	Lieta T-288/08: Prasība, kas celta 2008. gada 25. jūlijā — Cadila Healthcare/ITSB — Novartis (ZYDUS)	18

2008/C 247/36	Lieta T-289/08: Prasība, kas celta 2008. gada 29. jūlijā — Deutsche BKK/ITSB (Deutsche BKK)	18

2008/C 247/37	Lieta T-295/08: Prasība, kas celta 2008. gada 23. jūlijā — CPS Color Group/ITSB — Fema Farben und Putze (TEMACOLOR)	19

2008/C 247/38	Lieta T-296/08: Prasība, kas celta 2008. gada 28. jūlijā — Berliner Institut für Vergleichende Sozialforschung/Komisija	19

2008/C 247/39	Lieta T-297/08: Prasība, kas celta 2008. gada 29. jūlijā — Mepos Electronics/ITSB (MEPOS)	20

2008/C 247/40	Lieta T-298/08: Prasība, kas celta 2008. gada 31. jūlijā — Aldi/ITSB — Catalana de Telecomunicacions Societat Operadora de Xarxes (ALDI)	20

2008/C 247/41	Lieta T-300/08: Prasība, kas celta 2008. gada 1. augustā — Hoo Hing/ITSB — Tresplain Investments (Golden Elephant Brand)	21

2008/C 247/42	Lieta T-301/08: Prasība, kas celta 2008. gada 6. augustā — Laura Ashley/ITSB — Tiziana Bucci (LAURA ASHLEY)	21

2008/C 247/43	Lieta T-306/08 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 23. maija spriedumu lietā F-79/07 Braun-Neumann/Parlaments 2008. gada 1. augustā iesniedzis Kurt-Wolfgang Braun-Neumann	22

2008/C 247/44	Lieta T-310/08: Prasība, kas celta 2008. gada 8. augustā — BSH Bosch und Siemens Hausgeräte/ITSB (executive edition)	22

2008/C 247/45	Lieta T-332/08: Prasība, kas celta 2008. gada 15. augustā — Melli Bank/Padome	23

2008/C 247/46	Lieta T-254/00 R: Pirmās instances tiesas 2008. gada 14. jūlija rīkojums — Hôtel Cipriani/Komisija	23

2008/C 247/47	Lieta T-102/04: Pirmās instances tiesas 2008. gada 10. jūlija rīkojums — Cornwell/Komisija	23

2008/C 247/48	Lieta T-172/06: Pirmās instances tiesas 2008. gada 26. jūnija rīkojums — Expasa/ITSB — Gallardo Blanco (H)	24

2008/C 247/49	Lieta T-480/07: Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. jūlija rīkojums — SIMSA/Komisija	24

	Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
2008/C 247/50	Lieta F-62/08: Prasība, kas celta 2008. gada 24. jūlijā — Sevenier/Komisija	25

2008/C 247/51	Lieta F-63/08: Prasība, kas celta 2008. gada 18. jūlijā — Christoph u.c./Komisija	25

2008/C 247/52	Lieta F-64/08: Prasība, kas celta 2008. gada 29. jūlijā — Nijs/Revīzijas palāta	25

2008/C 247/53	Lieta F-66/08: Prasība, kas celta 2008. gada 25. jūlijā — De Smedt u.c/Parlaments	26

2008/C 247/54	Lieta F-70/08: Prasība, kas celta 2008. gada 6. augustā — Ziliene/Parlaments	26


2008/C 247/55	Piezīme lasītājam(sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3