ISSN 1725-5201

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 216

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

51. sējums
2008. gada 23. augusts


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

ATZINUMI

 

Eiropas Centrālā banka

2008/C 216/01

Eiropas Centrālās bankas atzinums (2008. gada 7. augusts) par priekšlikumu direktīvai, ar kuru izdara grozījumus Direktīvā 98/26/EK un Direktīvā 2002/47/EK (CON/2008/37)

1

 

II   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Komisija

2008/C 216/02

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )

12

2008/C 216/03

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5239 — Cinven/JOST Holding) ( 1 )

14

2008/C 216/04

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5268 — Goldman Sachs/PAI/Xella International) ( 1 )

14

 

IV   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA

 

Komisija

2008/C 216/05

Euro maiņas kurss

15

2008/C 216/06

Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 27 dalībvalstīm, ko piemēro no 2008. gada 1. septembra(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))

16

 

DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

2008/C 216/07

Informācija, ko sniedz dalībvalstis par valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1628/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts reģionālajam ieguldījumu atbalstam ( 1 )

17

2008/C 216/08

Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai ( 1 )

21

 

V   Atzinumi

 

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

 

Komisija

2008/C 216/09

MEDIA 2007 — Projektu izstrāde, izplatīšana, popularizēšana un apmācību organizēšana — Aicinājums projektu pieteikumam — EACEA/20/08 — Atbalsts Eiropas filmu un audiovizuālo darbu demonstrēšanai televīzijā

22

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Komisija

2008/C 216/10

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5259 — Mitsui/Bamesa Celik/Bami JV) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

24

2008/C 216/11

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5286 — Lion Capital/Foodvest) ( 1 )

25

2008/C 216/12

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5237 — Sodexo Pass International/Sofinco/JV) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

26

2008/C 216/13

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5308 — Teck Cominco/Fording Canadian Coal Trust) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

27

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

ATZINUMI

Eiropas Centrālā banka

23.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/1


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2008. gada 7. augusts)

par priekšlikumu direktīvai, ar kuru izdara grozījumus Direktīvā 98/26/EK un Direktīvā 2002/47/EK

(CON/2008/37)

(2008/C 216/01)

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2008. gada 22. maijā saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atdzinumu par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumu, ar ko groza Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem (1) (tālāk tekstā — “ierosinātā direktīva”).

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 105. panta 4. punkta pirmo ievilkumu. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Grozījumi Direktīvā 98/26/EK

1.   Norēķini naktī

ECB atbalsta Direktīvas 98/26/EK (2) 3. panta 1. punktā paredzētās aizsardzības paplašināšanu attiecībā uz nakts norēķinu pakalpojumiem, kas ir būtiski, jo sistēmas aizvien biežāk izmanto nakts norēķinu procedūru, lai atvieglotu liela un neliela apjoma pārvedumu izpildi.

2.   Nodrošinājuma aizsardzība pret maksātnespējas sekām

2.1

ECB izsaka priekšlikumu izdarīt grozījumus Direktīvas 98/26/EK 9. panta 1. punktā šādu iemeslu dēļ. Saskaņā ar 9. panta 1. punktu ECB un dalībvalstu centrālo banku tiesības uz saņemto nodrošinājumu neietekmē maksātnespējas procedūras sākšana pret dalībnieku vai nodrošinājumu sniegušo darījumu otru pusi. Šādu nodrošinājumu ir iespējams realizēt minēto tiesību īstenošanai. Varētu rasties zināma neskaidrība, ja 9. panta 1. punkts tiktu interpretēts kā tāds, kas nozīmē, ka nodrošinājumu, kas piešķirts saistībā ar centrālo banku darbību, t.sk. ārkārtas darījumiem, ietekmē vienīgi maksātnespējas procesi, kuri sākti pret centrālās bankas nodrošinātās sistēmas dalībnieku vai darījumu otru pusi, kas centrālajai bankai sniegusi nodrošinājumu. Novērtējot centrālajām bankām piešķirto nodrošinājumu centrālo banku kredītoperācijām saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, rodas neskaidrība, vai centrālajām bankām piešķirtā aizsardzība attiecas uz gadījumiem, kad vērtspapīrus kā nodrošinājumu sniedz trešā persona, kura nav dalībnieks sistēmā, ko nodrošina centrālā banka, vai centrālās bankas darījumu otra puse.

2.2

Šobrīd šķiet, ka dažas dalībvalstis ir transponējušas Direktīvas 98/26/EK 9. panta 1. punktu tādā veidā, kas neaizsargā trešo personu, kura nav viens no centrālās bankas nodrošinātās sistēmas dalībniekiem vai darījumu otra puse, piešķirto nodrošinājumu centrālajām bankām, savukārt vairums dalībvalstu ir transponējušas 9. panta 1. punktu tā, lai nepārprotami aizsargātu šādu trešo personu piešķirto nodrošinājumu centrālajām bankām. Turklāt dažas dalībvalstis attiecīgā noteikuma redakciju ir transponējušas burtiski, un šajās jurisdikcijās jautājums par šādu trešo personu piešķirtā nodrošinājuma centrālajām bankām aizsargātību ir interpretējams.

2.3

Ņemot vērā iepriekš minēto, Direktīvas 98/26/EK 9. panta 1. punkta redakcijas precizēšana nodrošinātu visu trešo personu, tajā skaitā, bet ne tikai, centrālās bankas nodrošinātās sistēmas dalībnieku vai centrālās bankās darījumu otras puses saistīto uzņēmumu saskaņotu norobežošanu centrālajām bankām piešķirtajam nodrošinājumam. Ar to tiktu paredzēta juridiskā noteiktība attiecībā uz centrālo banku piešķiro nodrošināto kredītu un, konkrētāk, aizsargātu modernos likviditātes apkopošanas pakalpojumus, piemēram, TARGET2 pret jebkuras trešās personas maksātnespēju, kura sniedz nodrošinājumu centrālās bankas sistēmas dalībnieka vārdā. Šī reforma varētu būt īpaši būtiska centrālās bankas likviditātes darījumiem finansiālo grūtību laikā, kad var būt sagaidāms, ka uz darījumu otro pusi attiecināto likviditāti varētu nodrošināt trešā persona darījumu otrās puses vārdā.

3.   Dalība sistēmā

3.1

Direktīvas 98/26/EK 2. panta f) apakšpunkts dalībvalstīm ļauj “netiešo dalībnieku” uzskatīt par “dalībnieku”, ja to pamato sistēmisks risks, ar nosacījumu, ka netiešais dalībnieks ir sistēmai pazīstams. Prasība “būt pazīstamam sistēmai” ir lietderīga, jo citādi sistēma nevarētu identificēt, kuriem netiešajiem dalībniekiem piemērojama sistēmas piešķirtā aizsardzība. Tāpēc “netieša dalībnieka” definīcijā ieviešams noteikums, ka sistēmas operatoram ir jāpazīst netiešais dalībnieks. Tas arī atvieglotu sistēmas operatora pienākumu atbilstoši 10. panta otrajai daļai norādīt dalībvalstij, kuras tiesību akti ir piemērojami, sistēmas dalībniekus, arī visus iespējamos netiešos dalībniekus, kā arī visas pārmaiņas attiecībā uz tiem.

3.2

Lai novērstu šaubas, jāgroza gan dalībnieka, gan netiešā dalībnieka definīcija, lai precizētu, ka šīs definīcijas ir izsmeļošas un ietver vienīgi īpaša veida iestādes, kuras norādītas ar definētajiem jēdzieniem. Jebkādas atšķirības piemērošanā var apdraudēt ar Direktīvu 98/26/EK piešķirto aizsardzību sistēmām, kas darbojas dažādās valstīs.

3.3

Tāpat vajadzības gadījumā dalībnieka un netiešā dalībnieka definīcijā jāaizstāj jēdziens “sistēma” ar nesen definētu jēdzienu “sistēmas operators”, jo sistēmām parasti nav juridiskas personas statusa un sistēmas operators darbojas kā dalībnieks citā sistēmā, tādējādi nodrošinot abu sistēmu sadarbību.

4.   Sistēmas definīcija

4.1

Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) punktā esošā sistēmas definīcija ir jāgroza. Jēdzienam “sistēma” pienācīgi jāatspoguļo viss esošo vienošanos spektrs, lai ar Direktīvu 98/26/EK piešķirtā aizsardzība tiktu piemērota iespējami plašākam sistēmu lokam, tādējādi samazinot sistēmisko risku. Konkrēti, šī definīcija 2. panta a) punkta pirmajā un otrajā ievilkumā precīzi neatspoguļo to, kā tiek izveidota lielākā daļa sistēmu. Vairumā gadījumu regulējums, ar ko izveido sistēmu, nav tikai līgums starp dalībniekiem, bet normu un noteikumu kopums sistēmas darbībai, ko pieņēmis sistēmas operators vai kas izriet no tiesību aktiem. Ir paredzēts, ka dalībnieki ievēro šādus noteikumus. Ar daudzpusējiem līgumiem pamatotas sistēmas ir izņēmums, nevis norma, kā teikts esošajā 2. panta a) apakšpunkta redakcijā. Tāds sistēmas operators kā centrālais vērtspapīru depozitārijs, fondu birža vai centrālā banka parasti sistēmu izveido vienpusēji. Šajā kontekstā 2. panta a) apakšpunkts jāformulē tā, lai oficiālo vienošanos varētu veidot, pamatojoties vai nu uz līgumu, standarta uzņēmējdarbības nosacījumiem vai arī uz tiesību aktiem, t.i., uz statūtiem vai īstenošanas regulējumu. Tāpēc sistēmas definīcijai jāatsaucas uz oficiālo vienošanos, “kas aptver” trīs vai vairāk dalībniekus, nevis “starp” trīs vai vairāk dalībniekiem, un šīm izmaiņām vajadzīgi attiecīgi grozījumi 2. panta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā.

4.2

Atbilstoši esošajai sistēmas definīcijai nav skaidrs, vai tādas ieskaita sistēmas kā galvenās darījumu otras puses vai ieskaita iestādes saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK ir aizsargātas pret sistēmisku risku. Lai gan neskaidrības novēršanas nolūkā vairākas dalībvalstis Komisijai ir darījušas zināmas ieskaita sistēmas, kā noteikts 2. panta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā, tomēr 2. panta a) apakšpunkta pirmais ievilkums pirms vārdiem “pārveduma rīkojumu izpildei” jāpapildina ar vārdiem “ieskaita vai”, lai arī šā veida iestādes savās tiesībās tiktu skaidri uzskatītas par sistēmām.

4.3

Turklāt jēdziens “sistēma” jādefinē elastīgi, lai tas attiektos uz jebkādu sistēmu organizācijas attīstību nākotnē. Konkrēti, tam jābūt pietiekami plaši definētam, lai tas attiektos uz jebkuru sistēmu nākotnē, ko varētu izstrādāt Eurosistēma vai ECB, izveidojot to ar ECB tiesību aktu, kas dalībniekiem būtu saistošs, pamatojoties uz vienošanos ar ECB, un ko regulētu attiecīgās dalībvalsts tiesību akti. Jebkurā gadījumā Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) apakšpunktā esošajai sistēmas jēdziena definīcijai jāattiecas arī uz sistēmu, kas izveidota ar ECB tiesību aktu.

5.   Ievadīšanas brīdis, neatsaucamība un sadarbspējīgas sistēmas

5.1

ECB uzskata, ka jēdzienam “ievadīšanas brīdis” sistēmā Direktīvas 98/26/EK 3. panta 3. punkta izpratnē vajadzīgs precizējums. Precīzāk, 3. panta 3. punktā noteikts, ka brīdi, kad sistēmā ievadīts pārveduma rīkojums, definē minētās sistēmas noteikumi. Pats ievadīšanas brīdis nav definēts, un tāpēc dažādās sistēmās atšķiras gan šā jēdziena definīcija, gan arī faktiskais ievadīšanas brīdis. Ja sistēmu regulējošie valsts tiesību akti definē ievadīšanas brīdi, sistēmas noteikumiem jāatbilst šādām definīcijām. Tomēr valsts tiesību aktiem jāatvēl pietiekama elastība, lai sistēmu noteikumus par ievadīšanas brīdi varētu pielāgot, ņemot vērā attiecīgās sistēmas operāciju īpašo raksturu un nodrošinot sarežģītu norēķinu/optimizācijas procedūru aizsardzību. Turklāt ir svarīgi, lai sadarbspējīgām sistēmām visu iesaistīto sistēmu noteikumos būtu atļauts definēt ievadīšanas brīdi pietiekami elastīgi, lai aizsargātu pārrobežu norēķinus un tādējādi nodrošinātu sadarbspēju. ECB iesaka attiecīgi precizēt 3. panta 4. punktu, lai likvidētu jebkādu neskaidrību attiecībā uz faktu, ka sistēmām ir zināma rīcības brīvība noteikt piemēroto ievadīšanas brīdi, ko šajā ziņā neierobežotu valsts tiesību akti, kas var būt neelastīgi un grūti maināmi. Līdzīgi apsvērumi piemērojami neatsaucamības jēdzienam Direktīvas 98/26/EK 5. panta mērķiem.

5.2

Tā kā kopš Direktīvas 98/26/EK pieņemšanas ir ievērojami palielinājies sadarbspējīgo sistēmu skaits un nozīme, ECB atbalsta grozījumus attiecībā uz sadarbspējīgām sistēmām. Konkrēti, sistēmas ir izveidojušas savstarpējas saites un pat trīspusējas saiknes, tāpēc tās var piekļūt citām sistēmām gan kā to dalībnieki, gan arī izmantojot citus interfeisus. Tomēr ECB iesaka definīcijā “sadarbspējīga sistēma” jēdzienu “sistēma” aizstāt ar “vienošanās” starp divām vai vairāk sistēmām, lai tādējādi aptvertu visus iespējamos sasaistes veidus, tomēr izvairoties radīt iespaidu, ka izveidota jauna sistēmu kategorija. Praktiskam piemēram, Eurosistēmas TARGET2 maksājumu infrastruktūra (3) ir dažādu tiesiski atdalītu maksājumu sistēmu kopums, ko savstarpēji saista vienota tehniskā platforma, kuras pamatā ir ECB pamatnostādne. Turklāt vairāk nekā 60 citu sistēmu, t.sk. sistēmas no valstīm ārpus euro zonas, ir saistītas ar TARGET2 vai nu līdzdalības veidā vai, pamatojoties uz divpusēju vienošanos ar papildsistēmas interfeisa starpniecību.

6.   Paziņojums par sistēmu operatoriem un pārraudzība

ECB atzinīgi novērtē sistēmas operatora definīciju jaunajā 2. panta o) apakšpunktā, tomēr uzskata, ka šī definīcija ir nedaudz jāmaina, lai tā attiektos arī uz sistēmām, ko veido vairāki dalībnieki bez vienota sistēmas operatora. Šajā nolūkā ir nedaudz jāgroza arī Direktīvas 3. panta 1. punkta otrā daļa, lai paredzētu, ka pierādīšanas pienākums attiecībā uz zināšanu par maksātnespēju ir attiecīgā sistēmas operatora atbildībā. Turklāt ECB piekrīt priekšlikumam grozīt Direktīvas 98/26/EK 10. pantu tā, lai dalībvalstis papildus Komisijai sniegtajiem paziņojumiem par sistēmām norādītu arī sistēmas operatoru. Tomēr saskaņā ar ECB iepriekš 4.3. punktā izklāstīto ieteikumu sistēmas definīcijā ietvert ar ECB tiesību aktu izveidotas sistēmas, 10. panta 1. punkts jāgroza, paredzot noteikumu dalībvalstīm vai attiecīgi ECB paziņot Komisijai par sistēmām un sistēmu operatoriem. ECB uzskata, ka Komisijas priekšlikumā neietvertais 10. panta 3. un 4. punkts tur jāatjauno. Turklāt 10. panta 3. punktā, kurā atzītas kompetento valsts iestāžu tiesības izsniegt sistēmām atļaujas un tās uzraudzīt, ir jānosaka, ka ir jāievēro centrālo banku pārraudzības kompetence, kā pamatā ir to finanšu stabilitātes uzdevumi.

7.   E-naudas iestādes kā sistēmu dalībnieki

“Kredītiestādes” definīcija grozītajā Direktīvas 98/26/EK 2. panta b) apakšpunktā, kurā iekļauta atsauksme uz definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvā 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādātā versija) (4), paredz iespēju e-naudas iestādēm kļūt par dalībniekiem sistēmās, kas noteiktas atbilstoši Direktīvai 98/26/EK, ar nosacījumu, ka e-naudas iestādes ir regulētas kā kredītiestādes. ECB to uzskata par pozitīvu tiesību aktu grozījumu, kas uzlabos sistēmu stabilitāti. E-naudas iestāžu kā kredītiestāžu statusa maiņai būs vajadzīga turpmāka Direktīvas 98/26/EK pārskatīšana.

8.   Tiesību normu kolīzijas

Efektīviem un drošiem pārrobežu finanšu instrumentu turējumiem un to pārvedumiem ir svarīgi skaidri un vienkārši tiesību normu kolīziju noteikumi par visiem dematerializēto vērtspapīru aspektiem. ECB piekrīt Komisijas uzskatam, ka esošajiem tiesību normu kolīziju noteikumiem, kas ietverti Direktīvā 98/26/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīvā 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīvā 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem (6) ir paaugstināta juridiskā noteiktība attiecībā uz piemērojamā likuma noteikšanu. ECB arī ievēro novērojumus, ko Komisija iekļāvusi savā dokumentā “Tiesību normu kolīzijas: PRIMA noteikumu modernizācija starpposma vērtspapīriem”, ka vienota tiesību normu kolīziju noteikumu režīma praktiskā piemērošana pārrobežu vērtspapīru ieskaita darījumos un norēķinos Kopienā arvien atklāj dalībvalstu atšķirīgo jēdziena “konta atrašanās vieta” interpretāciju. Tāpēc Kopienas režīms joprojām nav radījis iespējami augstāko paredzamības un noteiktības līmeni jautājumā, kurus likumus piemērot.

Tāpēc ECB ar lielu interesi seko Komisijas iniciatīvai uzlabot esošā Kopienas režīma skaidrību. Ņemot vērā šā jautājuma sarežģītību, ECB uzskata, ka šādai vispārējai pārskatīšanai nevajadzētu notikt ierosinātās direktīvas kontekstā.

Grozījumi Direktīvā 2002/47/EK

9.   Kredītprasības

9.1

ECB īpaši atzinīgi novērtē ierosinātos grozījumus Direktīvā 2002/47/EK, kuru mērķis ir atvieglot kredītprasību kā centrālo banku nodrošinājuma izmantošanu. Šīs izmaiņas padara drošāku centrālo banku tiesisko stāvokli Eiropas Savienībā attiecībā uz kredītprasībām kā nodrošinājumu, ņemot vērā citādi nesaskaņoto noteikumu kopumu atšķirīgās ES jurisdikcijās par kredītprasībām. Euro zonas kredītiestādēm, kuru bilancē ir liels skaits kredītprasību, iespēja izmantot kredītprasības kā centrālo banku operāciju nodrošinājumu ir ļoti būtiska. Eurosistēmai būtu ļoti svarīgi izmantot kredītprasības kā nodrošinājumu saskaņā ar režīmu, ko nosaka Direktīva 2002/47/EK, šādi atvieglojot neformālu un efektīvu darbību veikšanu ar šādiem aktīviem, īpaši elektroniska veida un pārrobežu darījumos. Tādēļ šajā ziņā ECB atbalsta Komisijas piedāvātā teksta pieņemšanu, neparedzot dalībvalstīm tādas īstenošanas iespējas, kas kaitētu šādas nodrošinājuma ņemšanas pamatotībai un juridiskajai noteiktībai.

9.2

Direktīvas 2002/47/EK 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā ierosinātās izmaiņas ierobežo tādu kredītprasību piemērojamību, kuras var izmantot kā nodrošinājumu centrālo banku kredītoperācijām. ECB un Eurosistēmas mērķiem ar to ir pietiekami. Tomēr ierosinātais grozījums pārsniedz kredītprasību izmantošanu vienīgi centrālo banku operācijām, ierosinot Direktīvas 2002/47/EK normu piemērošanu visām kredītprasībām, kuras atbilst centrālo banku kredītoperāciju nodrošināšanai ES. Pārskatāmības jautājums rodas par to, ciktāl ierosinātās izmaiņas ļautu arī nodrošinājuma ņēmējiem, kas nav centrālās bankas, izmantot šādas atbilstošas kredītprasības nodrošinājuma nolūkos. Konkrēti, ne visām ES centrālajām bankām var būt viegli pieejami atbilstības kritēriji, lai pieņemtu kredītprasības par nodrošinājumu, kas tādam nodrošinājuma ņēmējam, kurš nav centrālā banka, varētu radīt grūtības efektīvi noteikt, vai nodrošinājumam paredzētā kredītprasība tiešām ir atbilstoša. Turklāt Eurosistēmas un ārpus euro zonas centrālo banku izmantotie atbilstības kritēriji var atšķirties, un laika gaitā arī šos kritērijus var grozīt. Tādēļ, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un vienlīdzīgus darbības nosacījumus visā ES, ECB iesaka formulēt vienkāršu un vienotu definīciju Direktīvā 2002/47/EK minētajām kredītprasībām, nesaistot šādas kredītprasības ar centrālo banku izmantotajiem atbilstības kritērijiem. Šādai kredītprasību definīcijai, lai noteiktu Direktīvas 2002/47/EK darbības jomu, jābūt pietiekami plašai, lai tā ietvertu kredītprasības, ko par atbilstošām atzinusi Eurosistēma. Ja nevar pieņemt šādu vienotu definīciju, tad svarīgi būtu vismaz paredzēt, lai faktiski kā nodrošinājums noformētās kredītprasības Eurosistēmā atbilstu jaunajai definīcijai Direktīvā 2002/47/EK.

9.3

Ierosinātie grozījumi neietver nodrošinājuma veidā izmantoto pārrobežu kredītprasībām piemērojamo tiesību normu kolīziju noteikumu skaidrojumu. Patreizējais Direktīvas 2002/47/EK 9. panta teksts par tiesību normu kolīziju noteikumiem attiecas tikai uz dematerializētiem vērtspapīriem un noteikti nav piemērojams kredītprasībām. Pārrobežu kredītprasību kā nodrošinājuma noformēšanai ir ārkārtīgi svarīgi saskaņot piemērojamos tiesību normu kolīziju noteikumus. Nodrošinājumam izmantotās kredītprasības var ietvert vairākas jurisdikcijas, piemēram, parādnieka, kreditora, līguma, u.c., un juridiskās noteiktības nolūkā dalībniekiem ir tieši jāzina, kurš likums piemērojams, lai noteiktu kredītprasību kā nodrošinājuma noformēšanas pamatotību un prioritātes. Pašlaik nav saskaņoti tiesību normu kolīziju noteikumi par prasību piešķiršanas ietekmi uz trešajām personām ES; neskaidrība ir par piemērojamajiem tiesību aktiem, un pusēm var būt nepieciešams ievērot vairāk nekā vienas jurisdikcijas prasības, lai panāktu zināmu noteiktību par viņu nodrošinātā darījuma juridisko pamatotību. Šis ir būtisks šķērslis, un, ja šādu trešo personu ziņā būtu vienots tiesību normu kolīziju noteikumu kopums, tas ļoti sekmētu ES mēroga pārrobežu kredītprasību izmantošanu nodrošinājumam. Tā kā Romas I Regulā (7) šādu izmaiņu nebija, tad īpaši svarīgi ir ietvert šādus noteikumus Direktīvā 2002/47/EK. Šādi kopīgi noteikumi dotu būtisku ieguvumu.

9.4

Lai ierosinātajā direktīvā nodrošinātu konsekvenci attiecībā uz kredītprasību ietveršanu saskaņā ar Direktīvu 2002/47/EK, ECB izsaka arī šādus tehniskus ieteikumus. Lai paredzētu, ka ne tikai kredītprasību piešķiršana, bet arī kredītprasību ieķīlāšana būtu ietverta Direktīvas 2002/47/EK piemērošanas jomā, 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts jāgroza, lai atsauktos uz pilnām tiesībām uz finanšu nodrošinājumu ar mērķi precizēt, ka arī uz kredītprasību ieķīlāšanu vai noteikšanu attiecas jēdziens “līgums par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā”. Turklāt finanšu instrumentu definīcijai 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā jāpievieno atsauce uz kredītprasībām. Visbeidzot, 3. pants jāgroza, lai atsauktos uz jēdzienu “īpašumtiesību nodošana” papildus reģistrācijai un paziņošanai saistībā ar līguma par finanšu nodrošinājumu pamatotības nosacījumu.

10.   Ieskaits

Ierosinātajā direktīvā nav iekļauti grozījumi normās par ieskaitu maksātnespējas gadījumā ne attiecībā uz Direktīvu 2002/47/EK, ne arī uz Direktīvu 98/26/EK. Tomēr arvien vēl finanšu tirgos ieskaita atcelšanas iespējas darījumu otras puses maksātnespējas gadījumā ir īpaši svarīgas. Tāpēc ieskaita atcelšanas izpildāmības jautājums neaprobežojas ar individuāliem finanšu nodrošinājuma līgumiem, bet attiecas uz visa veida līgumiem ar mērķi samazināt kredīta risku un apdraudējumu. Ieskaita regulējumam nepieciešama tālāka virzība, ne tikai Direktīvā 2002/47/EK, bet arī kopumā visā ES finanšu acquis. Piemēram, būtu lietderīgi, ja varētu panākt lielāku saskaņu starp dažādām ieskaita (netting) un prasībaprēķina (set-off) definīcijām atšķirīgos ES tiesību aktos. Tomēr, ņemot vērā automātisko ieskaita atcelšanas tiesību izpildes sistēmisko nozīmi attiecībā uz sistēmiski nozīmīgām kredīta un finanšu iestādēm, kas darbojas starptautiskajos finanšu tirgos, ES līmenī jābūt plašākai diskusijai par ieskaita atcelšanas normu piemērošanu finanšu iestādēm ārpusbiržas atvasinājumu tirgū, un ne tikai finanšu nodrošinājuma līgumu kontekstā.

11.   Redakcionāli priekšlikumi

Gadījumos, kuros iepriekš tekstā minētie komentāri saistīti ar grozījumiem ierosinātajā direktīvā, attiecīgie redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti pielikumā.

Frankfurtē pie Mainas, 2008. gada 7. augustā

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET


(1)  COM(2008) 213 galīgā redakcija.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).

(3)  2007. gada 26. aprīļa Pamatnostādne ECB/2007/2 Eiropas automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma (TARGET2) (OV L 237, 8.9.2007., 1. lpp.).

(4)  OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 125, 5.5.2001., 15. lpp.

(6)  OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.

(7)  COM(2005) 650, galīgā redakcija.


PIELIKUMS

REDAKCIONĀLI PRIEKŠLIKUMI (1)

Komisijas ierosinātais teksts  (2)

ECB ierosinātie grozījumi  (3)

1. grozījums

1. pants ierosinātajā direktīvā

Grozījumi Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) apakšpunktā

2. pants

2. pants

Šajā direktīvā:

Šajā direktīvā:

a)

“sistēma” ir oficiāla vienošanās:

a)

“sistēma” ir oficiāla vienošanās:

starp trim vai vairāk dalībniekiem, neskaitot iespējamo norēķina iestādi, iespējamo galveno darījumu otru pusi, iespējamo ieskaita iestādi vai iespējamo netiešo dalībnieku, kurā ir kopīgi noteikumi un standartizētas procedūras pārveduma rīkojuma izpildei dalībnieku starpā,

starp kas aptver trīs vai vairāk dalībniekus, neskaitot iespējamo norēķina iestādi, iespējamo galveno darījumu otru pusi, iespējamo ieskaita iestādi vai iespējamo netiešo dalībnieku, kurā ir kopīgi noteikumi un standartizētas procedūras ieskaita vai pārveduma rīkojuma izpildei dalībnieku starpā,

ko regulē tās dalībvalsts tiesības, kuru izvēlējušies dalībnieki, tomēr dalībnieki var izvēlēties tikai tās dalībvalsts tiesības, kurā vismaz vienam no tiem atrodas vadība, un

ko regulē tās dalībvalsts tiesības, kuru izvēlējušies dalībnieki, tomēr dalībnieki var izvēlēties tikai tās dalībvalsts tiesības, kurā vismaz vienam no tiem atrodas vadība vai ko nosaka ECB tiesību akts, kas dalībniekiem ir saistošs, pamatojoties uz vienošanos ar ECB, un ko regulē attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, un

kasneietekmējot citas, stingrākas vispārpiemērojamas attiecīgās valsts tiesību normas, noteikta par sistēmu, un ko dalībvalsts, kuras tiesību akti ir piemērojami, ir darījusi zināmu Komisijai, iepriekš pārliecinoties par to, ka sistēmas noteikumi atbilst mērķim.

kas neietekmējot citas, stingrākas vispārpieejamas attiecīgās valsts tiesī bu normas, noteikta par sistēmu un ko Komisijai ir darījusi zināmu vai nu i) dalībvalsts, kuras tiesību akti ir piemērojami, iepriekš pārliecinoties par to, ka sistēmas noteikumi atbilst mērķim, neietekmējot citas, stingrākas vispārpiemērojamas attiecīgās valsts tiesību normas, vai arī ii) ECB kā sistēmu, kas izveidota ar ECB tiesību aktu.

Pamatojums — sk. atzinuma 4. punktu

2. grozījums

1. pants ierosinātajā direktīvā

Grozījumi Direktīvas 98/26/EK 2. panta f) un g) apakšpunktā

2. pants

2. pants

f)

“dalībnieks” ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde vai sistēma. […]

f)

“dalībnieks” ir vienīgi iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde vai sistēmas operators. […]

g)

“netiešais dalībnieks” ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķina iestāde, ieskaita iestāde vai sistēma, kam ir līgumattiecības ar iestādi, kura ir dalībniece sistēmā, kas izpilda pārveduma rīkojumus, kuri ļauj netiešajam dalībniekam izdarīt pārveduma rīkojumus, izmantojot sistēmu;

g)

“netiešais dalībnieks” ir vienīgi iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķina iestāde, ieskaita iestāde vai sistēmas operators, kam ir līgumattiecības ar iestādi, kura ir dalībniece sistēmā, kas izpilda pārveduma rīkojumus, kuri ļauj netiešajam dalībniekam izdarīt pārveduma rīkojumus, izmantojot sistēmu, tomēr ar nosacījumu, ka sistēmas operatoram jāpazīst netiešais dalībnieks;

Pamatojums — sk. atzinuma 3. punktu

3. grozījums

1. pants ierosinātajā direktīvā

Grozījumi Direktīvas 98/26/EK 2. panta n) apakšpunktā

2. pants

2. pants

n)

“sadarbspējīga sistēma” ir sistēma, kas vienojas ar vienu vai vairākām sistēmām, paredzot kopēju risinājumu iedibināšanu, nevis vienkāršu esošo standarta pakalpojumu piedāvājumu savienošanu;

n)

“sadarbspējīgas vienošanās sistēma” ir sistēma, kas vienojas ar vienu vai vairākām sistēmām, jebkuras vienošanās starp divu vai vairāku sistēmu operatoriem, paredzot kopēju risinājumu iedibināšanu, nevis vienkāršu esošo standarta pakalpojumu piedāvājumu savienošanu;

Pamatojums — sk. atzinuma 5,2. punktu

4. grozījums

Ierosinātās direktīvas 1. panta 2. punkta f) apakšpunkts.

Grozījumi Direktīvas 98/26/EK 2. panta o) apakšpunktā

o)

“sistēmas operators” iestāde, kas atbildpar sistēmas ikdienas darbību. Sistēmas operators var darboties arī kā norēķinu iestāde, galvenā darījumu otra puse vai ieskaita iestāde.

o)

“sistēmas operators” ir iestāde vai atbilstošos gadījumos iestādes, kas atbildpar sistēmas ikdienas darbību. Sistēmas operators var darboties arī kā norēķinu iestāde, galvenā darījumu otra puse vai ieskaita iestāde.

Pamatojums — sk. atzinuma 6. punktu

5. grozījums

Ierosinātās direktīvas 1. panta 3. punkts

Grozījumi Direktīvā 98/26/EK, jauna 3. panta 1. punkta 2. daļa

Ja izņēmuma kārtā pārveduma rīkojumi ir ievadīti sistēmā pēc maksātnespējas procedūru sākšanas un tos izpilda šādu procedūru sākšanas dienā, kā noteikts sistēmas noteikumos, tiem ir tiesisks spēks un tie ir saistoši trešām personām vienīgi tad, ja pēc norēķina brīža sistēmas operators var pierādīt, ka tas nezināja un tam nevajadzēja zināt par šādu procedūru sākšanu.

Ja izņēmuma kārtā pārveduma rīkojumi ir ievadīti sistēmā pēc maksātnespējas procedūru sākšanas un tos izpilda šādu procedūru sākšanas dienā, kā noteikts sistēmas noteikumos, tiem ir tiesisks spēks un tie ir saistoši trešām personām vienīgi tad, ja pēc norēķina brīža attiecīgās sistēmas operators var pierādīt, ka tas nezināja un tam nevajadzēja zināt par šādu procedūru sākšanu.

Pamatojums — sk. atzinuma 6. punktu

6. grozījums

1. pants ierosinātajā direktīvā

Grozījumi Direktīvā 98/26/EK, jauns 3. panta 4. punkts

3. pants

3. pants

4.   Sadarbspējīgās sistēmās katra sistēma nosaka savus noteikumus par ievadīšanas brīdi šajā sistēmā. Vienas sistēmas noteikumus par ievadīšanas brīdi neietekmē noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir sadarbspējīga.

4.   Sadarbspējīgu vienošanos gadījumā katra sistēma nosaka savos noteikumos ievadīšanas brīdi šajā sistēmā, Vienas sistēmas noteikumus par ievadīšanas brīdi neietekmē noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir sadarbspējīga lai pēc iespējas vairāk nodrošinātu to, ka noteikumi visām sistēmām, kuras ir sadarbspējīgās vienošanās puses, šajā ziņā būtu koordinēti

Ja vien visu iesaistīto sadarbspējīgo sistēmu notei kumos nav skaidri noteikts, vienas sistēmas noteikumus par ievadīšanas brīdi neietekmē noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir sadarbspējīga.

Pamatojums — sk. atzinuma 5,1. punktu

7. grozījums

1. pants ierosinātajā direktīvā

Grozījumi Direktīvas 98/26/EK 5. pantā

5. pants

5. pants

Ne sistēmas dalībnieks, ne trešā persona nevar atsaukt pārveduma rīkojumu pēc brīža, kas definēts minētās sistēmas noteikumos.

Ne sistēmas dalībnieks, ne trešā persona nevar atsaukt pārveduma rīkojumu pēc brīža, kas definēts minētās sistēmas noteikumos.

Sadarbspējīgās sistēmās ikviena sistēma nosaka savus noteikumus par atsaukšanas brīdi šajā sistēmā. Vienas sistēmas noteikumus par atsaukšanas brīdi neietekmē noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir sadarbspējīga.

Sadarbspējīgu vienošanos gadījumā katra sistēma nosaka savos noteikumos atsaukšanas šajā sistēmā Vienas sistēmas noteikumus par atsaukšanas brīdi neietekmē noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir sadarbspējīga neatsaucamības brīdi, lai pēc iespējas vairāk nodrošinātu to, ka noteikumi visām sistēmām, kuras ir sadarbspējīgās vienošanās puses, šajā ziņā būtu koordinēti.

Ja vien visu iesaistīto sadarbspējīgo sistēmu noteikumos nav skaidri noteikts, vienas sistēmas noteikumus par neatsaucamības brīdi neietekmē noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir sadarbspējīga.

Pamatojums — sk. atzinuma 5,1. punktu

8. grozījums

1. pants ierosinātajā direktīvā

Direktīvas 98/26/EK grozījums, 9. panta 1. punkts

9. pants

9. pants

1.   Sistēmas vai dalībnieka tiesības uz nodrošinājumu, ko piešķir saistībā ar sistēmu, kā arī tiesības uz nodrošinājumu, kas sniegts dalībvalstu centrālajām bankām vai Eiropas Centrālajai bankai, neietekmē maksātnespējas procedūra, kas sākta pret dalībnieku vai dalībvalstu centrālo banku vai Eiropas Centrālās bankas darījumu otru pusi, kas sniegusi nodrošinājumu. Šādu nodrošinājumu var realizēt minēto tiesību īstenošanai.

1.   Sistēmas operatora vai dalībnieka tiesības uz nodrošinājumu, ko piešķir saistībā ar sistēmu, kā arī tiesības uz nodrošinājumu, kas sniegts dalībvalstu centrālajām bankām vai Eiropas Centrālajai bankai, neietekmē maksātnespējas procedūra, kas sākta pret dalībnieku vai dalībvalstu centrālo banku vai Eiropas Centrālās bankas darījumu otru pusi, vai pret jebkuru trešo perso nu, tajā skaitā, bet ne tikai, šāda dalībnieka vai darījumu otras puses saistīto uzņēmumu, kas sniegusi nodrošinājumu. Šādu nodrošinājumu var realizēt minēto tiesību īstenošanai.

Pamatojums — sk. atzinuma 2. punktu

9. grozījums

1. pants ierosinātajā direktīvā

Grozījumi Direktīvas 98/26/EK 10. pantā

10. pants

10. pants

Dalībvalstis norāda sistēmas un attiecīgo sistēmu operatorus, kas jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā, un dara tās zināmas Komisijai, kā arī informē Komisiju par iestādēm, ko tās izraudzījušās saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

Dalībvalstis vai ECB gadījumā, kad sistēma izveidota ar ECB tiesību aktu, norāda sistēmas un attiecīgo sistēmu operatorus, kas jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā, un dara tās zināmas Komisijai, kā arī informē Komisiju par iestādēm, ko tās izraudzījušās saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

Sistēmas operators dalībvalstij, kuras tiesību akti ir piemērojami, norāda sistēmas dalībniekus, arī visus iespējamos netiešos dalībniekus, kā arī visas pārmaiņas attiecībā uz tiem.

Sistēmas operators dalībvalstij, kuras tiesību akti ir piemērojami, norāda sistēmas dalībniekus, arī visus iespējamos netiešos dalībniekus, kā arī visas pārmaiņas attiecībā uz tiem.

Papildus norādei, kas paredzēta otrajā apakšpunktā, dalībvalstis var sistēmām, kas pakļautas to tiesībām, noteikt prasības par uzraudzību vai atļauju. Jānodrošina arī tas, lai tiktu ievērota Eiropas Centrālās bankas un nacionālo centrālo banku uzraudzības kompetence.

Ikviens, kam ir likumīgas intereses, var prasīt, lai iestāde viņu informētu par sistēmām, kurās tā piedalās, vai sniegtu ziņas par galvenajiem noteikumiem, kas regulē minēto sistēmu darbību.

Pamatojums — sk. atzinuma 6. punktu

10. grozījums

Grozījumi Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā

2. panta 1. punkta c) apakšpunkts

2. panta 1. punkta c) apakšpunkts

c)

“līgums par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā” ir kāds līgums, saskaņā ar kuru nodrošinājuma devējs nodod nodrošinājuma ņēmējam vai par labu tam finanšu nodrošinājumam paredzēto skaidro naudu un finanšu instrumentus un saglabā visas īpašumtiesības uz šo finanšu nodrošinājumu, kad tiek nodibinātas attiecīgās galvojuma tiesības;

c)

“līgums par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā” ir kāds līgums, saskaņā ar kuru nodrošinājuma devējs nodod nodrošinājuma ņēmējam vai par labu tam finanšu nodrošinājumam paredzēto skaidro naudu un finanšu instrumentus un saglabā visas īpašumtiesības vai pilnībā saglabā tiesības uz šo finanšu nodrošinājumu, kad tiek nodibinātas attiecīgās galvojuma tiesības;

Pamatojums — sk. atzinuma 9. punktu

11. grozījums

Grozījumi Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā

2. panta 1. punkta e) apakšpunkts

2. panta 1. punkta e) apakšpunkts

e)

“finanšu instrumenti” ir sabiedrību akcijas un citi vērtspapīri, kas līdzvērtīgi sabiedrību akcijām, kā arī obligācijas un citi parāda instrumenti, kas ir tirgojami kapitāla tirgū, un visi citi vērtspapīri, ko parasti tirgo un kas dod tiesības iegūt šādas akcijas, obligācijas vai citus vērtspapīrus parakstīšanas, iegādes vai apmaiņas ceļā, vai kas dod tiesības saņemt skaidras naudas izmaksu (izņemot maksāšanas instrumentus), tostarp kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu sertifikāti, naudas tirgus instrumenti, kā arī prasījumi, kas attiecas uz kādu no iepriekšminētajiem instrumentiem, un tiesības uz kādu no šiem instrumentiem vai attiecībā uz kādu no tiem;

e)

“finanšu instrumenti” ir sabiedrību akcijas un citi vērtspapīri, kas līdzvērtīgi sabiedrību akcijām, kā arī obligācijas un citi parāda instrumenti, kas ir tirgojami kapitāla tirgū, un visi citi vērtspapīri, ko parasti tirgo un kas dod tiesības iegūt šādas akcijas, obligācijas vai citus vērtspapīrus parakstīšanas, iegādes vai apmaiņas ceļā, vai kas dod tiesības saņemt skaidras naudas izmaksu (izņemot maksāšanas instrumentus), tostarp kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu sertifikāti, naudas tirgus instrumenti, kā arī prasījumi, kas attiecas uz kādu no iepriekšminētajiem instrumentiem, un tiesības uz kādu no šiem instrumentiem vai attiecībā uz kādu no tiem, kā arī kredītprasības, ciktāl to paredz šī direktīva;

Pamatojums — sk. atzinuma 9. punktu

12. grozījums

Ierosinātās direktīvas 2. panta 3. punkts

Grozījumi Direktīvas 2002/47/EK 3. pantā

3. pants

3. pants

jauna punkta daļa

jauna punkta daļa

Ja kredītprasības izmanto kā finanšu nodrošinājumu, dalībvalstīm nav jāpieprasa, lai finanšu nodrošinājuma līgumā paredzētā finanšu nodrošinājuma pierādījuma izveide, spēkā esamība vai pieņemamība būtu atkarīga no jebkādas tādas oficiālas darbības izpildes kā nodrošinājuma veidā izmantoto kredītprasību reģistrācija vai paziņojuma sniegšana parādniekam

Ja kredītprasības izmanto kā finanšu nodrošinājumu, dalībvalstīm nav jāpieprasa, lai finanšu nodrošinājuma līgumā paredzētā finanšu nodrošinājuma pierādījuma izveide, spēkā esamība vai pieņemamība būtu atkarīga no jebkādas tādas oficiālas darbības izpildes kā nodrošinājuma veidā izmantoto kredītprasību reģistrācija, īpašumtiesību nodošana vai paziņojuma sniegšana parādniekam

Pamatojums — sk. atzinuma 9. punktu


(1)  Pielikuma redakcionālo priekšlikumu pamatā ir ierosinātās direktīvas teksts, kā arī Direktīvas 98/26/EK un Direktīvas 2002/47/EK teksts, kurā pēc ECB viedokļa arī vajadzīgi grozījumi. Redakcionālie priekšlikumi atspoguļo grozījumus, kurus ECB ierosinājusi šajā atzinumā. Grozījumus mutatis mutandis piemēro citām Kopienas direktīvām, kuras groza ar ierosināto direktīvu.

(2)  Nosvītrotais teksts ir tā daļa, kuru ECB ierosina svītrot.

(3)  Teksts treknrakstā ir tā daļa, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu.


II Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Komisija

23.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/12


Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 216/02)

Lēmuma pieņemšanas datums

2.7.2008.

Atbalsta Nr.

N 651/07

Dalībvalsts

Francija

Reģions

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Prolongation et actualisation du plan d'aide aux transporteurs de marchandises par voies navigables (N 38/04) pour la période 2008-2012

Juridiskais pamats

La base légale est l'article 1er du décret no 60-1441 du 26 décembre 1991 portant statut de voies navigables de France, «l'établissement public […] est notamment chargé […] de rechercher tout moyen propre à développer l'utilisation des voies navigables et à en améliorer l'exploitation»

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Shēmas mērķis ir veicināt iekšējo ūdensceļu transporta pārvadājumu nozares modernizāciju, lai palielinātu tās konkurētspēju, atvieglotu piekļuvi jauniem tirgiem un veicinātu laivinieka profesijas popularitāti

Atbalsta veids

Tiešs piešķīrums

Budžets

Ne vairāk kā EUR 16,5 miljoni

Atbalsta intensitāte

Pasākums A1 un B1-30 %; pasākums B2 — 25 %; pasākums B3 — 50 %; pasākums C1 un C2 — 20 %; pasākums D1 — 50 %

Ilgums

5 gadi (2008.–2012. g.)

Tautsaimniecības nozares

Kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Voies navigables de France

Cita informācija

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

5.8.2008.

Atbalsta Nr.

N 46/08

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

Galicia

Nosaukums (un/vai saņēmējs)

Ayudas Públicas-Galicia-Producciones o coproducciones en lengua gallega

Juridiskais pamats

La Ley no 6/1999, de 1 de setiembre, del audiovisual de Galicia y las bases reguladoras para la concesión, en régimen de concurrencia competitiva, de subvenciones para producciones o coproducciones audiovisuales en lengua gallega

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Kultūras veicināšana

Atbalsta forma

Tiešā dotācija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms: EUR 3,1 milj

Atbalsta intensitāte

50 %

Atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2011.

Tautsaimniecības nozares

Atpūta, kultūras pasākumi un sports

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Consellería de Cultura e Deporte

Xunta de Galicia San Caetano s/n

E-15702 Santiago de Compostela (A Coruña)

Papildu informācija

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

17.6.2008.

Atbalsta Nr.

N 90/08

Dalībvalsts

Austrija

Reģions

Oberösterreich

Nosaukums (un/vai saņēmējs)

Veräußerung von Aktien der Energie AG Oberösterreich über eine Privatplazierung an ausgewählte Investoren

Juridiskais pamats

Beschluß des Oberösterreichischen Landtages, Sitzung am 31. Januar 2008, XXVI. Gesetzgebungsperiode

Pasākuma veids

Individuāls atbalsts

Mērķis

Atbalsta forma

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms: EUR 884 milj

Atbalsta intensitāte

Atbalsta ilgums

Tautsaimniecības nozares

Elektroapgāde, gāzes apgāde un ūdensapgāde

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit

Stubenring 1

A-1040 Wien

Papildu informācija

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/


23.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/14


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5239 — Cinven/JOST Holding)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 216/03)

2008. gada 31. jūlijā Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32008M5239. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)


23.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/14


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5268 — Goldman Sachs/PAI/Xella International)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 216/04)

2008. gada 14. augustā Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32008M5268. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)


IV Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA

Komisija

23.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/15


Euro maiņas kurss (1)

2008. gada 22. augusts

(2008/C 216/05)

1 euro=

 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,4808

JPY

Japānas jēna

162,55

DKK

Dānijas krona

7,4599

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,79660

SEK

Zviedrijas krona

9,3777

CHF

Šveices franks

1,6228

ISK

Islandes krona

120,77

NOK

Norvēģijas krona

7,9335

BGN

Bulgārijas Ieva

1,9558

CZK

Čehijas krona

24,373

EEK

Igaunijas krona

15,6466

HUF

Ungārijas forints

233,68

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,7033

PLN

Polijas zlots

3,2963

RON

Rumānijas leja

3,5213

SKK

Slovākijas krona

30,308

TRY

Turcijas lira

1,7562

AUD

Austrālijas dolārs

1,7020

CAD

Kanādas dolārs

1,5502

HKD

Hongkongas dolārs

11,5608

NZD

Jaunzēlandes dolārs

2,0782

SGD

Singapūras dolārs

2,0882

KRW

Dienvidkorejas vons

1 573,28

ZAR

Dienvidāfrikas rands

11,3757

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

10,1188

HRK

Horvātijas kuna

7,1708

IDR

Indonēzijas rūpija

13 534,51

MYR

Malaizijas ringits

4,9459

PHP

Filipīnu peso

67,380

RUB

Krievijas rublis

36,0899

THB

Taizemes bats

50,281

BRL

Brazīlijas reāls

2,3893

MXN

Meksikas peso

14,9576


(1)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


23.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/16


Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 27 dalībvalstīm, ko piemēro no 2008. gada 1. septembra

(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))

(2008/C 216/06)

Bāzes likmi aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Atkarībā no atsauces likmes pielietojuma vēl ir jāpievieno šajā paziņojumā noteiktā rezerve. Diskonta likmei ir jāpievieno rezerve 100 bāzes punktu apmērā. Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza īstenošanas Regulu (EK) Nr. 794/2004, paredz, ka ja nav citādi noteikts īpašā lēmumā, arī atgūšanas likmi aprēķina, bāzes likmei pieskaitot 100 bāzes punktus.

No

Līdz

AT

BE

BG

CY

CZ

DE

DK

EE

EL

ES

FI

FR

HU

IE

IT

LT

LU

LV

MT

NL

PL

PT

RO

SE

SI

SK

UK

1.9.2008.

4,59

4,59

6,70

4,59

4,20

4,59

5,55

6,43

4,59

4,59

4,59

4,59

8,58

4,59

4,59

6,10

4,59

9,44

4,59

4,59

6,42

4,59

11,02

5,49

4,59

4,34

5,66

1.7.2008.

31.8.2008.

4,59

4,59

6,70

4,59

4,20

4,59

4,81

6,43

4,59

4,59

4,59

4,59

8,58

4,59

4,59

6,10

4,59

9,44

4,59

4,59

6,42

4,59

11,02

4,75

4,59

4,34

5,66


DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

23.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/17


Informācija, ko sniedz dalībvalstis par valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1628/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts reģionālajam ieguldījumu atbalstam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 216/07)

Atbalsta Nr.

XR 14/07

Dalībvalsts

Austrija

Reģions

Nationale Regionalförderungsgebiete gemäß Art. 87 Abs. 3 lit. a und lit. c des EG-Vertrags, die in der von der EK genehmigten Förderungsgebietskarte (K(2006) 6695 endg.) ausgewiesen sind

Atbalsta shēmas nosaukums vai tā uzņēmuma nosaukums, kas papildus saņēmis ad hoc atbalstu

Richtlinien des Bundesministers für Wirtschaft und Arbeit für die TOP-Tourismus-Förderung 2007-2013, Teil A (TOP-Investition)

Juridiskais pamats

Bundesgesetz über besondere Förderungen von kleinen und mittleren Unternehmen (KMU-Förderungsgesetz), BGBl. Nr. 432/1996 in der jeweils geltende Fassung

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Plānotie gada izdevumi

EUR 0,25 milj

Atbalsta maksimālā intensitāte

30 %

Saskaņā ar regulas 4. pantu

Īstenošanas datums

1.1.2007.

Atbalsta ilgums

31.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

Attiecina uz noteiktām nozarēm

NACE: 55; 63.3; 93

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit (BMWA)

Abteilung V/4 (Tourismus-Förderungen)

Stubenring 1

A-1011 Wien

Atbalsta shēmas publikācijas tīmekļa vieta

http://www.land-oberoesterreich.gv.at/cps/rde/xbcr/SID-3DCFCFC3-043A8375/ooe/TIP_RL_beilage1.pdf

Papildu informācija


Atbalsta Nr.

XR 34/07

Dalībvalsts

Austrija

Reģions

Alle Regionen gemäß genehmigter Fördergebietskarte für Regionalbeihilfen in Österreich 2007-2013 (N 492/06)

Atbalsta shēmas nosaukums vai tā uzņēmuma nosaukums, kas papildus saņēmis ad hoc atbalstu

Förderung von Unternehmen in Problemgebieten aus arbeitsmarktpolitischen Gründen gemäß § 35a Arbeitsmarktförderungsgesetz (AMFG)

(Gewährung von Zuschüssen und Zinsenzuschüssen sowie von Darlehen für Investitionen von Großunternehmen unter Wahrung der beihilfenrechtlich genehmigten Förderobergrenzen)

Juridiskais pamats

Arbeitsmarktförderungsgesetz 1969 in der derzeit geltenden Fassung

Förderung von Unternehmen in Problemgebieten aus arbeitsmarktpolitischen Gründen gemäß § 35a Arbeitsmarktförderungsgesetz (AMFG)

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Plānotie gada izdevumi

EUR 60 milj

Atbalsta maksimālā intensitāte

30 %

Saskaņā ar regulas 4. pantu

Īstenošanas datums

1.6.2007.

Atbalsta ilgums

31.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

Attiecina uz noteiktām nozarēm

NACE D; K

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit

Stubenring 1

A-1010 Wien

(43) 711 00 63 90

Atbalsta shēmas publikācijas tīmekļa vieta

http://www.awsg.at/portal/media/2506.pdf

Papildu informācija


Atbalsta Nr.

XR 68/07

Dalībvalsts

Austrija

Reģions

Osttirol

Atbalsta shēmas nosaukums vai tā uzņēmuma nosaukums, kas papildus saņēmis ad hoc atbalstu

Impulspaket Tirol

Juridiskais pamats

Richtlinie zum Impulspaket Tirol

Rahmenrichtlinie für die Wirtschaftsförderung des Landes Tirol

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Plānotie gada izdevumi

EUR 10 milj

Atbalsta maksimālā intensitāte

15 %

Saskaņā ar regulas 4. pantu

Īstenošanas datums

1.1.2007.

Atbalsta ilgums

31.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares, kurās var piešķirt reģionālo atbalstu

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Tiroler Landesregierung abgewickelt durch die Abteilung Wirtschaft und Arbeit, Sachgebiet Wirtschaftsförderung

Heiliggeiststraße 7-9

A-6020 Innsbruck

(43) 512 508 24 02

Atbalsta shēmas publikācijas tīmekļa vieta

http://www.tirol.gv.at/fileadmin/www.tirol.gv.at/themen/wirtschaft-und-tourismus/wirtschaftsfoerderung/downloads/richtlinie_impulspaket.pdf

Papildu informācija


Atbalsta Nr.

XR 31/08

Dalībvalsts

Čehijas Republika

Reģions

Moravskoslezsko

Atbalsta shēmas nosaukums vai tā uzņēmuma nosaukums, kas papildus saņēmis ad hoc atbalstu

Rozvoj cestovního ruchu

Juridiskais pamats

Zákon č. 248/2000 Sb., o podpoře regionálního rozvoje, ve znění pozdějších předpisů

Regionální operační program regionu soudržnosti Moravskoslezsko 2007–2013

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Plānotie gada izdevumi

CZK 274,94 milj

Atbalsta maksimālā intensitāte

40 %

Saskaņā ar regulas 4. pantu

Īstenošanas datums

1.2.2008.

Atbalsta ilgums

31.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares, kurās var piešķirt reģionālo atbalstu

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Regionální rada regionu soudržnosti

Moravskoslezsko

Hrabákova 1/1861

CZ-702 00 Ostrava – Moravská Ostrava

Atbalsta shēmas publikācijas tīmekļa vieta

www.rr-moravskoslezsko.cz

Papildu informācija


Atbalsta Nr.

XR 93/08

Dalībvalsts

Polija

Reģions

Atbalsta shēmas nosaukums vai tā uzņēmuma nosaukums, kas papildus saņēmis ad hoc atbalstu

Rozporządzenie Ministra Rozwoju Regionalnego w sprawie udzielania regionalnej pomocy inwestycyjnej w ramach regionalnych programów operacyjnych

Juridiskais pamats

16 Regionalnych Programów Operacyjnych 2007–2013

Rozporządzenie Ministra Rozwoju Regionalnego z dnia 11 października 2007 r. w sprawie udzielania regionalnej pomocy inwestycyjnej w ramach regionalnych programów operacyjnych (Dz.U. nr 193, poz. 1399) wydane na podstawie art. 21 ust. 3 ustawy z dnia 6 grudnia 2006 r. o zasadach prowadzenia polityki rozwoju (Dz.U. nr 227, poz. 1658 oraz z 2007 r. nr 140, poz. 984)

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Plānotie gada izdevumi

EUR 506,62 milj

Atbalsta maksimālā intensitāte

50 %

Saskaņā ar regulas 4. pantu

Īstenošanas datums

3.11.2007.

Atbalsta ilgums

31.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares, kurās var piešķirt reģionālo atbalstu

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Urząd Marszałkowski Województwa Dolnośląskiego

rpo@dolnyslask.pl

Urząd Marszałkowski Województwa Kujawsko-Pomorskiego

politykaregionalna@kujawsko-pomorskie.pl

Urząd Marszałkowski Województwa Lubelskiego

rpo@lubelskie.pl

Urząd Marszałkowski Województwa Lubuskiego

sekretariat.biz@lrpo.lubuskie.pl

Urząd Marszałkowski Województwa Łódzkiego

strategia@lodzkie.pl

Urząd Marszałkowski Województwa Małopolskiego

ife@umwm.pl

Urząd Marszałkowski Województwa Mazowieckiego

urzad_marszalkowski@mazovia.pl

Urząd Marszałkowski Województwa Opolskiego

dpo@umwo.opole.pl

Urząd Marszałkowski Województwa Podkarpackiego

urzad@podkarpackie.pl

Urząd Marszałkowski Województwa Podlaskiego

sekretariat.rpo@wrotapodlasia.pl

Urząd Marszałkowski Województwa Pomorskiego

dpr@woj-pomorskie.pl

Urząd Marszałkowski Województwa Śląskiego

fundusze@silesia-region.pl

Urząd Marszałkowski Województwa Świętokrzyskiego

kancelaria@sejmik.kielce.pl

Urząd Marszałkowski Województwa Warmińsko-Mazurskiego

prr@warmia.mazury.pl

Urząd Marszałkowski Województwa Wielkopolskiego

info.wrpo@wielkopolskie.pl

Urząd Marszałkowski Województwa Zachodniopomorskiego

wzrpo@wzp.pl

Atbalsta shēmas publikācijas tīmekļa vieta

http://www.rpo.dolnyslask.pl/

http://fundusze.kujawsko-pomorskie.pl/index.php?option=com_content&task=blogcategory&id=61&Itemid=146#dok%20prog

http://www.rpo.lubelskie.pl/

http://www.lrpo.lubuskie.pl/

http://www.lodzkie.pl/lodzkie/fundusze/programowanie/rop/index.html

http://www.wrotamalopolski.pl/root_MRPO/Wazne+dokumenty/Dokumenty+programowe/

http://www.mazovia.pl/?a=news&id=2837

http://www.umwo.opole.pl/serwis/index.php?id=3467

http://www.si.podkarpackie.pl/Urzad/K0/

http://www.rpowp.wrotapodlasia.pl/?DownloadsList=11

http://www.dpr.woj-pomorskie.pl/?dzial=862

http://rpo.silesia-region.pl/?grupa=1&art=1130167451&kat=0_02&katrodzic=0

http://www.rozwoj-swietokrzyskie.pl/pliki.html

http://www.rpo.warmia.mazury.pl/index.php?page=dzial&dzial_id=79

http://www.wrpo.wielkopolskie.pl/portal.php?aid=119098800846fd08e8d0b75

http://www.um-zachodniopomorskie.pl/index.php?wiad=3651

Papildu informācija


23.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/21


Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 216/08)

Atbalsta Nr.

XE 24/08

Dalībvalsts

Vācija

Reģions

Atbalsta shēmas nosaukums

Förderrichtlinie zum ESF-Bundesprogramm „Soziale Stadt — Bildung, Wirtschaft, Arbeit im Quartier (BI-WAQ)“ für Teilhabe und Chancengerechtigkeit in den Gebieten des Städtebauförderungsprogramms „Stadtteile mit besonderem Entwicklungsbedarf — Soziale Stadt“ vom 2. April 2008

Juridiskais pamats

Förderrichtlinie „Soziale Stadt — Bildung, Wirtschaft, Arbeit im Quartier (BIWAQ)“ für Teilhabe und Chancengerechtigkeit in den Gebieten des Städtebauförderungsprogramms „Stadtteile mit besonderem Entwicklungsbedarf — Soziale Stadt“ vom 2. April 2008 veröffentlicht im Bundesanzeiger — Amtlicher Teil — Nr. 56, Seite 1316, vom 11. April 2008

Budžets

Plānotie gada izdevumi: EUR 8 milj

Atbalsta maksimālā intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2.–5. punktu, 5. un 6. pantu

Īstenošanas datums

11.4.2008.

Shēmas ilgums

31.10.2012.

Mērķis

4. pants. Darba vietu izveidošana; 5. pants. Neizdevīgu darba ņēmēju vai strādājošo invalīdu pieņemšana darbā; 6. pants. Strādājošo invalīdu nodarbināšana

Tautsaimniecības nozares

Visas Kopienas nozares (1), kurās drīkst piešķirt atbalstu nodarbinātībai

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Bundesverwaltungsamt Projektgruppe ESF

Barbarastr. 1

D-50735 Köln

Tel. (49) (0)22 899 358-0

E-mail: poststelle@bva.bund.de


(1)  Izņemot kuģu būves nozari un citas nozares, uz kurām attiecas īpaši noteikumi regulās un direktīvās, kas reglamentē valsts atbalstu konkrētā nozarē.


V Atzinumi

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

Komisija

23.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/22


MEDIA 2007 — PROJEKTU IZSTRĀDE, IZPLATĪŠANA, POPULARIZĒŠANA UN APMĀCĪBU ORGANIZĒŠANA

Aicinājums projektu pieteikumam — EACEA/20/08

Atbalsts Eiropas filmu un audiovizuālo darbu demonstrēšanai televīzijā

(2008/C 216/09)

1.   Mērķi un apraksts

Šis uzaicinājums iesniegt projektus ir pamatots uz Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1718/2006/EK (2006. gada 15. novembris) par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007).

Viens no programmas mērķiem ir sekmēt neatkarīgo filmu studiju veidoto audiovizuālo darbu demonstrēšanu ārpus savas valsts robežām, no vienas puses veicinot sadarbību starp televīzijas kanāliem, no otras puses, veicinot sadarbību starp Eiropas neatkarīgajiem producentiem un izplatītājiem.

2.   Piemērotie pretendenti

Aicinājums iesniegt projektus attiecas uz tiem Eiropas uzņēmumiem, kuru darbība vērsta uz augstāk minēto mērķu sasniegšanu, īpaši uz neatkarīgajām TV filmu studijām.

Pieteikumu iesniedzējiem uzņēmumiem jābūt reģistrētiem kādā no šādām valstīm:

27 Eiropas Savienības dalībvalstīs,

EBTA valstīs, Šveicē un Horvātijā.

3.   Piemērotā darbība

Iesniegtajam audiovizuālajam darbam ir jābūt neatkarīgas Eiropas televīzijas produktam (spēlfilma, animācijas filma vai radoša dokumentālā filma), kurā iesaistīti vismaz trīs televīzijas kanālu uzņēmumi no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai valstīm, kuras piedalās MEDIA 2007 programmā.

Pieteikums jāiesniedz ne ātrāk kā 6 mēnešus pirms filmēšanas pirmās dienas un ne vēlāk kā filmēšanas pirmajā dienā.

Maksimālais projekta ilgums ir 30 vai 42 (filmu sēriju un animācijas filmu gadījumā) mēneši.

4.   Piešķiršanas kritēriji

Novērtējuma punktus (no kopējā punktu skaita — 100 punkti) piešķir, pamatojoties uz šādu novērtējumu; vērā ņemamie aspekti ir minēti pie katra kritērija:

Eiropas dimensija un darba finansēšana (45 punkti):

pieteikumu iesniedzēja uzņēmuma izcelsmes valsts;

darbā iesaistīto televīzijas kanālu skaits;

televīzijas kanālu finansiālā iesaistīšanās;

cita finansējuma līmenis (kas nav valsts līmenis);

starptautisko izplatītāju iesaistīšanās (10 punkti):

darbā iesaistīto izplatītāju skaits un to sasniegumi;

izplatītāju iesaistīšanās līmenis;

izplatīšanas kanāla esamība pieteikuma iesniedzēja filmu studijā;

darba starptautiskā nozīme (25 punkti):

darba kvalitāte;

starptautiskais tirdzniecības potenciāls;

starptautiskā tirgdarbības stratēģija;

Eiropas valodu un kultūru daudzveidības stiprināšana (7 punkti):

aptverto valodniecisko jomu skaits;

Eiropas kultūru daudzveidības veicināšana;

Eiropas audiovizuālā mantojuma veicināšana (3 punkti):

lietoto arhīvu materiālu pārbaude;

sasniegumi starptautiskajā tirdzniecībā (10 punkti):

pieteikumu iesniedzēja uzņēmuma/producenta pēdējos 5 gados veiktā starptautiskā tirdzniecība.

5.   Budžets

Kopējais pieejamais budžets ir EUR 11,4 miljoni.

Piešķirtais finansējums ir subsīdija. Maksimālais finansiālais ieguldījums, ko drīkst piešķirt, ir EUR 500 000 spēlfilmu un animācijas projektiem un EUR 300 000 dokumentālo filmu projektiem. Finansiālais ieguldījums nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 12,5 % no producenta iesniegtajiem attiecināmajiem izdevumiem spēlfilmu un animāciju projektiem un 20 % no attiecināmajiem izdevumiem dokumentālo filmu projektiem.

6.   Pieteikšanās termiņš

Pieteikumi jāiesniedz Izpildaģentūrā (EACEA) ne vēlāk kā 2008. gada 14. novembrī, 2009. gada 27. februārī un 2009. gada 26. jūnijā šādā adresē:

Executive Agency Education, Audiovisual and Culture (EACEA) — MEDIA

Constantin Daskalakis

BOUR 3/30

Avenue du Bourget 1

B-1140 Brussels

Tiks pieņemti tikai tie pieteikumi, kas iesniegti uz oficiālas veidlapas, kuru parakstījusi persona, kura ir pilnvarota organizācijas vārdā uzņemties juridiskas saistības, un kas ietver visu uzaicinājuma pilnajā tekstā noteikto informāciju un pielikumus.

Pieteikumi, kas iesniegti ar faksa vai elektroniskā pasta starpniecību, netiks pieņemti.

7.   Pilna informācija

Pilns vadlīniju teksts un pieteikuma veidlapas ir pieejamas šādā interneta adresē:

http://ec.europa.eu/information_society/media/producer/tv/index_en.htm

Pieteikumiem jāatbilst vadlīniju prasībām, un tie jāiesniedz, aizpildot attiecīgas pieteikuma veidlapas.


PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Komisija

23.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/24


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5259 — Mitsui/Bamesa Celik/Bami JV)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 216/10)

1.

Komisija 2008. gada 13. augustā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmumi Mitsui&Co Europe (“Mitsui”, Apvienotā Karaliste) un Bamesa Celik Service Sanayi ve Ticaret (“Bamesa Celik”, Turcija), kurus kopīgi kontrolē Bamesa Aceros SL (“Bamesa”, Spānija) un ArcelorMittal Group (“ArcelorMittal”, Luksemburga), Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār visu jaunizveidoto kopuzņēmumu Bami Celik Service Sanayi ve Ticaret AS (“Bami”, Turcija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

Mitsui: vairāku patēriņa preču, tostarp tērauda izstrādājumu, tirdzniecība visā pasaulē;

ArcelorMittal: visā pasaulē integrēta tērauda grupa, kuras darbība ietver tērauda izejvielu ražošanu un tērauda apstrādi un izplatīšanu;

Bamesa Aceros: uztur pakalpojumu centru tīklu, kuri darbojas dzelzs un tērauda nozarē;

Bamesa Celik: tērauda apstrāde un izplatīšana;

Bami: tērauda apstrāde Turcijā.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5259 — Mitsui/Bamesa Celik/Bami JV uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

B-1049 Bruxelles/Brussel


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.


23.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/25


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5286 — Lion Capital/Foodvest)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 216/11)

1.

Komisija 2008. gada 13. augustā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums undertaking Lion Capital LLP (“Lion Capital”, Apvienotā Karaliste) minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu Foodvest Equity Co S.A. (“the Foodvest Group”, Apvienotā Karaliste), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

uzņēmums Lion Capital: privātā kapitāla ieguldījumi;

uzņēmums Foodvest Group: pārtikas produktu apstrāde un tirdzniecība, piegādes mazumtirdzniecībai un ēdināšanas uzņēmumiem.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5286 — Lion Capital/Foodvest uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

B-1049 Bruxelles/Brussel


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


23.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/26


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5237 — Sodexo Pass International/Sofinco/JV)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 216/12)

1.

Komisija 2008. gada 13. augustā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums Sofinco, kas pieder grupai “Crédit Agricole SA” (Francija), un uzņēmums “Sodexo Pass International”, kas pieder grupai “Sodexo SA”, Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār jaunizveidotu sabiedrību, kas veido kopuzņēmumu, iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

Sofinco: patēriņa kredīti;

Sodexo Pass International: kopīga restorānu darbība pārtikas jomā, telpu apsaimniekošana, dienesta apliecības un rēķini.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5237 — Sodexo Pass International/Sofinco/JV uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

B-1049 Bruxelles/Brussel


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.


23.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/27


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5308 — Teck Cominco/Fording Canadian Coal Trust)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 216/13)

1.

Komisija 2008. gada 14. augustā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums Teck Cominco Limited (“Teck”, Kanāda) Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu Fording Canadian Coal Trust (“Fording”, Kanāda), iegādājoties aktīvus, kas galvenokārt sastāv no honorāra saistībā ar Fording ieinteresētību uzņēmumā Elk Valley Coal Partnership (“EVCP”).

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

Teck: cinka ieguve, kausēšana un attīrīšana, citu metālu un blakusproduktu ražošana, veicot ieguves darbības;

Fording: savstarpējs ieguldījumu fonds, kas izveidots saistībā ar EVCP izveidi;

EVCP: koksa ogļu ražošana no tā atradnēm Kanādā.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (fakss: (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5308 — Teck Cominco/Fording Canadian Coal Trust uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

B-1049 Bruxelles/Brussel


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.