5.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 198/1

KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 20/2008,

ko Padome pieņēmusi 2008. gada 6. jūnijā

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvu 2008/…/EK par ostas valsts kontroli (pārstrādāta)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 198 E/01)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Padomes Direktīva 95/21/EK (1995. gada 19. jūnijs) par ostas valsts kontroli kuģošanai (4) ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā tajā ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības dēļ būtu lietderīgi to pārstrādāt.

(2)	Kopienu nopietni satrauc kuģošanas negadījumi un jūras un krastu piesārņojums dalībvalstu teritorijās.

(3)	Kopiena ir tikpat norūpējusies arī par dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem.

(4)	Drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļus uz kuģiem var efektīvi uzlabot, krasi samazinot standartiem neatbilstošu kuģu skaitu Kopienas ūdeņos, stingri piemērojot konvencijas, starptautiskus kodeksus un rezolūcijas.

(5)

Kuģu atbilstība starptautiskiem standartiem attiecībā uz drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem, pirmkārt, ir karoga valstu pārziņā. Vajadzības gadījumā paļaujoties uz atzītām organizācijām, karoga valsts pilnībā nodrošina tādu inspekciju un apsekojumu pilnību un efektivitāti, kas veikti, lai izdotu attiecīgus sertifikātus. Kuģa sabiedrības pārziņā ir kuģa un tā iekārtu stāvokļa uzturēšana pēc apsekojuma, nodrošinot, lai kuģis atbilstu tam piemērojamām konvenciju prasībām. Tomēr vairākas karoga valstis nav ieviesušas un piemērojušas starptautiskos standartus. Turpmāk, kā otra iespēja novērst standartiem neatbilstīgu kuģošanu, atbilstība starptautiskiem standartiem attiecībā uz drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem būtu jānodrošina arī ostas valstij, tajā pašā laikā izprotot, ka ostas valsts kontroles inspekcija nav apsekojums un ka attiecīgie inspekciju veidi nav sertifikāti, kas apliecina kuģu derīgumu kuģošanai.

(6)	Vienota pieeja ar mērķi nodrošināt, ka dalībvalstis efektīvi piemērotu starptautiskos standartus kuģiem, kas kuģo ūdeņos, kuri ir to jurisdikcijā, un ienāk to ostās, ļautu izvairīties no konkurences kropļošanas.

(7)	Kuģniecības nozari būtiski apdraud terorisma akti. Būtu efektīvi jāīsteno transporta drošuma pasākumi, un dalībvalstīm būtu rūpīgi jāuzrauga atbilstība drošuma noteikumiem, veicot drošuma inspekcijas.

(8)	Būtu jāizmanto pieredze, kas gūta laikā, kopš spēkā stājies Parīzē 1982. gada 26. janvārī parakstītais Parīzes Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli (Parīzes SM).

(9)

Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (5), būtu jāsniedz nepieciešamais atbalsts, lai nodrošinātu ostas valsts kontroles sistēmas konverģentu un efektīvu īstenošanu. Eiropas Jūras drošības aģentūrai būtu īpaši jāpalīdz dalībvalstīm izstrādāt un īstenot saskaņā ar šo direktīvu izveidotu inspekciju datubāzi un saskaņotu Kopienas sistēmu ostas valsts kontroles inspektoru apmācībām un kompetenču novērtēšanai.

(10)

Ar efektīvu ostas valsts kontroles režīma īstenošanu būtu jācenšas nodrošināt, ka regulāri inspicē visus kuģus, kas ienāk kādā no ostām Eiropas Savienības teritorijā. Inspekcijās vislielākā uzmanība būtu jāpievērš kuģiem, kas neatbilst standartiem; turpretī kvalitātes prasībām atbilstīgi kuģi, proti, tādi, kam iepriekšējo inspekciju ziņojumi ir apmierinoši vai kas kuģo ar tādas valsts karogu, kurā panākta atbilstība Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) dalībvalstu brīvprātīgajai revīzijas sistēmai, būtu jāatalgo, veicot retākas inspekcijas. Šī jaunā inspekciju kārtība būtu jāiekļauj Kopienas ostas valsts kontroles režīmā, tiklīdz precīzi noteikti tā dažādie aspekti, kā arī pamatojoties uz inspekciju dalīšanas sistēmu, atbilstīgi kurai katra dalībvalsts sniedz proporcionālu ieguldījumu, lai sasniegtu Kopienas mērķi — visaptverošu inspekciju sistēmu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpieņem darbā un jāsaglabā vajadzīgais darbinieku skaits, tostarp kvalificēti inspektori, ņemot vērā kuģu satiksmes apjomu un īpatnības katrā ostā.

(11)

Šajā direktīvā izstrādātajā inspekciju režīmā ir ņemts vērā ar Parīzes SM paveiktais. Tā kā par jebkuru Parīzes SM jauninājumu būtu jāvienojas Kopienas līmenī, pirms tas kļūst piemērojams ES, būtu jāizveido un jāuztur cieša koordinācija starp Kopienu un Parīzes SM, lai veicinātu iespējami lielu konverģenci.

(12)

Komisijai, cieši sadarbojoties ar Parīzes SM, būtu jāpārvalda un jāatjaunina inspekciju datubāze. Inspekciju datubāzē būtu jāiekļauj dalībvalstu, kā arī visu to valstu, kas ir Parīzes SM līgumslēdzējas valstis, inspekciju dati. Kamēr Kopienas jūras datu sistēma SafeSeaNet vēl pilnībā nedarbojas un nav iespējams inspekciju datubāzē automātiski ievadīt datus attiecībā uz kuģu ienākšanu ostās, dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai informācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu direktīvas piemērošanas pienācīgu uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz kuģu kustību.

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem inspekciju datiem, Komisijai no inspekciju datubāzes būtu jāiegūst dati par kuģu riska profilu, par kuģiem, kuri jāinspicē, un par kuģu kustību, un tai būtu jāaprēķina katras dalībvalsts saistības attiecībā uz inspekciju veikšanu. Inspekciju datubāzei būtu jābūt iespējām pieslēgties citām Kopienas jūras drošības datubāzēm.

(13)	Dalībvalstīm saistībā ar Parīzes SM būtu jācenšas pārskatīt karoga valstu baltā/pelēkā un melnā saraksta noteikšanas metodi, lai nodrošinātu, ka tā ir taisnīga, jo īpaši attiecībā uz tām karoga valstīm, kuru flote ir maza.

(14)	Noteikumi un procedūras attiecībā uz ostas valsts veiktu inspekciju, tostarp kuģu aizturēšanas kritēriji būtu jāsaskaņo tā, lai tie visās ostās būtu vienlīdz iedarbīgi, līdz ar to krasi samazinot dažu ostu selektīvu izmantošanu nolūkā izvairīties no kontrolēm.

(15)

Uz kuģiem, kas ienāk Kopienas ostās, attiecas periodiskās un papildu inspekcijas, kuras ietver katram kuģim iepriekš noteiktu vietu pārbaudi, kas var atšķirties atkarībā no kuģa veida, inspekcijas veida un iepriekšējās ostas valsts kontroles rezultātiem. Inspekciju datubāzē būtu jānorāda elementi, lai noteiktu riska zonas, kas jāpārbauda katrā inspekcijā.

(16)	Konkrētu kategoriju kuģi, sasniedzot noteiktu vecumu, rada ievērojamus nelaimes gadījumu vai piesārņojuma draudus, tādēļ būtu jāveic to paplašinātas inspekcijas. Šādām paplašinātām inspekcijām būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi.

(17)	Saskaņā ar šajā direktīvā izstrādāto inspekciju režīmu laiks starp periodiskajām inspekcijām ir atkarīgs no kuģa riska profila, ko nosaka ar īpašiem vispārējiem un iepriekšējās darbības rādītājiem. Kuģiem ar augstu riska pakāpi šādam intervālam vajadzētu būt ne ilgākam par sešiem mēnešiem.

(18)

Lai kompetentajām ostas valsts iestādēm sniegtu informāciju par kuģiem ostās, ostu iestādēm vai šim mērķim norīkotām iestādēm vai struktūrām būtu jāpārsūta informācija par kuģu ienākšanu ostā, par kuģu saņemšanu, ciktāl tas iespējams, lielākoties atkarībā no to spējām uzturēt pietiekamus resursus ārpus ierastā darba laika.

(19)

Daži kuģi rada nepārprotamu risku kuģošanas drošībai un jūras videi to sliktā stāvokļa, karoga darbības un vēstures dēļ. Tādēļ Kopiena var likumīgi neļaut šiem kuģiem ienākt dalībvalstu ostās. Ienākšanas aizliegumam vajadzētu būt samērīgam, un no tā varētu izrietēt ienākšanas aizliegums uz nenoteiktu laiku, ja kuģa operators konsekventi neveic korektīvus pasākumus, neskatoties uz vairākiem ienākšanas aizliegumiem un aizturēšanu Kopienas ostās. Šis ienākšanas aizliegums uz nenoteiktu laiku būtu jāatceļ vienīgi tad, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka attiecīgo kuģi Kopienas ūdeņos var ekspluatēt droši, jo īpaši attiecībā uz kuģa karoga valsti vai sabiedrību, kas to pārvalda. Pārskatāmības labad būtu jādara zināms atklātībai to kuģu saraksts, kuriem ir aizliegta ienākšana Kopienas ostās.

(20)

Lai samazinātu slogu, ko konkrētām pārvaldes iestādēm un sabiedrībām rada atkārtotas inspekcijas, nosakot kuģa riska profilu, intervālus starp inspekcijām un katras dalībvalsts inspekciju veikšanas saistību izpildi, būtu jāņem vērā apsekojumi, kurus uzņemšanas valsts, kas nav kuģa karoga valsts, veic uz ro-ro prāmjiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 1999/35/EK (1999. gada 29. aprīlis) par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai (6) un kuros ietverti vismaz visi paplašinātas inspekcijas pasākumi. Turklāt Komisijai būtu jāizskata, vai ir piemēroti nākotnē grozīt Direktīvu 1999/35/EK, lai palielinātu drošības līmeni, kas vajadzīgs ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu satiksmei uz dalībvalstu ostām un no tām.

(21)	Būtu jānovērš tas, ka netiek ievērotas attiecīgās konvencijas. Gadījumos, kad konstatētā noteikumu neievērošana acīmredzami apdraud drošību, veselību vai vidi, kuģi, kuriem jāveic koriģējošas darbības, jāaiztur, līdz nepilnības novērstas.

(22)	Būtu jādod iespēja apstrīdēt kompetentu iestāžu rīkojumus par kuģu aizturēšanu, lai nepieļautu nepamatotus lēmumus, kas var izraisīt kuģu nepamatotu aizturēšanu vai aizkavēšanu.

(23)

Iestādes un inspektori, kas iesaistīti ostas valsts kontroles darbībās, nedrīkstētu būt iesaistīti interešu konfliktā saistībā ar inspekcijas ostu vai kuģiem, kurus inspicē, kā arī ar radniecīgām interešu sfērām. Inspektoriem vajadzētu būt attiecīgi kvalificētiem, un viņi būtu jāsagatavo atbilstīgās apmācībās, tādējādi saglabājot un uzlabojot viņu kompetenci inspekciju veikšanā. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, izstrādājot un uzlabojot Kopienas sistēmu inspektoru apmācībām un kompetences novērtēšanai.

(24)	Ločiem un ostu iestādēm vai struktūrām būtu jānodrošina iespēja sniegt noderīgu informāciju par acīmredzamām nepilnībām, kas konstatētas uz kuģiem.

(25)	Būtu jāizskata sūdzības, kas saistītas ar dzīves un darba apstākļiem uz kuģa. Ikviena persona, kas iesniedz sūdzību, būtu jāinformē par turpmāku rīcību pēc sūdzības saņemšanas.

(26)	Dalībvalstu kompetentām iestādēm un citām iestādēm vai organizācijām ir jāsadarbojas, lai varētu pienācīgi sekot tādiem standartiem neatbilstīgiem kuģiem, kuriem tomēr piešķirta atļauja turpināt ceļu, kā arī lai apmainītos ar informāciju par kuģiem ostās.

(27)	Tā kā inspekciju datubāze ir būtiska ostas valsts kontroles daļa, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to atjaunina atbilstīgi Kopienas prasībām.

(28)

Tādas informācijas publicēšana par kuģiem un to operatoriem vai sabiedrībām, kuras neatbilst starptautiskiem drošības, veselības un jūras vides aizsardzības standartiem, varētu būt iedarbīgs līdzeklis, kā atturēt kuģotājus no šādu kuģu izmantošanas un kā rosināt kuģu īpašniekus veikt koriģējošas darbības. Attiecībā uz to, lai informāciju darītu pieejamu, Komisijai būtu jāizveido cieša sadarbība ar Parīzes SM un jāņem vērā visa publicētā informācija, lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās. Dalībvalstīm tikai vienreiz būtu jāsniedz attiecīgā informācija.

(29)	Tādu inspekciju izmaksas, kuru iznākumā kuģi aiztur, kā arī izmaksas, kas radušās, atceļot ienākšanas aizliegumu, būtu jāuzņemas segt attiecīgā kuģa īpašniekam vai operatoram.

(30)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(31)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt šo direktīvu, lai piemērotu turpmākus grozījumus konvencijās, starptautiskos kodeksos un rezolūcijās, kas saistīti ar šo direktīvu, kā arī, lai pieņemtu noteikumus 7. un 9. panta īstenošanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(32)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus — proti, samazināt standartiem neatbilstīgu kuģošanu ūdeņos, kas atrodas dalībvalstu jurisdikcijā, uzlabojot Kopienas inspekciju sistēmu jūras kuģiem, un attīstīt tādus līdzekļus, kas vērsti uz preventīvu darbību veikšanu jūras piesārņošanas jomā — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķu apjoma un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(33)	Pienākumam šo direktīvu transponēt attiecīgo valstu tiesību aktos būtu jāattiecas vienīgi uz noteikumiem, ar kuriem paredzētas ievērojamas pārmaiņas salīdzinājumā ar Direktīvu 95/21/EK. Pienākums transponēt noteikumus, kas netiek grozīti, izriet no minētās direktīvas.

(34)	Šī direktīva nedrīkstētu iespaidot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad tām jātransponē savos tiesību aktos XV pielikuma B daļā norādītās direktīvas.

(35)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(36)	Lai dalībvalstīm, kurām nav pieejas jūrai, neradītu nesamērīgu administratīvu slogu, šādām dalībvalstīm ar de minimis noteikumu būtu jāļauj atkāpties no šīs direktīvas noteikumiem, proti, šādām dalībvalstīm nav pienākuma transponēt šo direktīvu, ja tās atbilst konkrētiem kritērijiem.

(37)

Lai ņemtu vērā to, ka Francijas aizjūras departamenti pieder citai ģeogrāfiskajai joslai, tie lielā mērā ir līgumslēdzējas puses citos reģionālos ostas valsts kontroles memorandos, kas nav Parīzes SM, un tiem ir ļoti ierobežota satiksmes plūsma ar kontinentālo Eiropu, attiecīgajām dalībvalstīm vajadzētu ļaut izslēgt šīs ostas no Kopienā piemērotās ostas valsts kontroles sistēmas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Mērķis

Šīs direktīvas mērķis ir palīdzēt krasi samazināt standartiem neatbilstīgu kuģošanu dalībvalstu jurisdikcijām pakļautos ūdeņos:

a)	panākot labāku starptautisko un Kopienas tiesību aktu ievērošanu attiecībā uz drošību jūrā, jūras satiksmes drošumu, jūras vides aizsardzību un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem ar jebkuras valsts karogiem;

b)	ieviešot kopējus kritērijus, pēc kuriem ostas valstīm veikt kuģu kontroli, un saskaņojot inspekcijas un aizturēšanas procedūras, izmantojot saistībā ar Parīzes SM gūtās zināšanas un pieredzi;

c)	īstenojot Kopienā ostas valsts kontroles sistēmu, kā pamatā ir Kopienā un Parīzes SM teritorijā veiktas inspekcijas, un kuras mērķis ir inspicēt visus kuģus ar intervāliem, kas noteikti atkarībā no to riska profila, tos kuģus, kuri rada augstāku risku, inspicējot detalizētāk un biežāk.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

“konvencijas” ir turpmāk norādītās konvencijas līdz ar to protokoliem un grozījumiem, kā arī attiecīgie juridiski saistoši kodeksi to jaunākajā redakcijā:

a)	1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas zīmi (LL 66);

b)	1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74);

c)	1973. gada Starptautiskā konvencija par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu un tai 1978. gadā pievienotais protokols (MARPOL 73/78);

d)	1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu, diplomēšanu un sardzes pildīšanu (STCW 78/95);

e)	1972. gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (Colreg 72);

f)	1969. gada Starptautiskā kuģu tilpības noteikšanas konvencija (ITC 69);

g)	1976. gada Konvencija par minimāliem standartiem, kas ievērojami uz tirdzniecības kuģiem (ILO Nr. 147);

h)	1992. gada Starptautiskā konvencija par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem (CLC 92);

2)	“Parīzes SM” ir Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli, kas parakstīts Parīzē 1982. gada 26. janvārī, tā jaunākajā redakcijā;

3)	“SJO dalībvalstu brīvprātīgās revīzijas sistēmas struktūra un procedūras” ir SJO Asamblejas Rezolūcija A.974(24);

4)	“Parīzes SM teritorija” ir ģeogrāfisks apgabals, kurā valstis, kas ir Parīzes SM puses, veic inspekcijas saistībā ar Parīzes SM;

5)	“kuģis” ir ikviens jūras kuģis, uz kuru attiecas viena vai vairākas konvencijas un kurš kuģo ar karogu, kas nav ostas valsts karogs;

6)	“kuģu/ostas mijiedarbība” ir mijiedarbība, kas notiek, kad kuģi tieši un nekavējoties ietekmē darbības, kurās ietverta personu vai preču kustība, vai ostas pakalpojumu sniegšana no kuģa vai uz to;

7)	“noenkurots kuģis” ir kuģis, kas atrodas ostā vai citā vietā, kas atrodas ostas jurisdikcijā, taču neatrodas pie piestātnes, un attiecībā uz kuru notiek kuģa un ostas mijiedarbība;

8)	“inspektors” ir valsts sektora darbinieks vai cita persona, kuru kādas dalībvalsts kompetentā iestāde attiecīgi pilnvarojusi veikt inspekcijas, īstenojot ostas valsts kontroli, un kura ir atbildīga minētajai kompetentajai iestādei;

9)	“kompetentā iestāde” ir jūrlietu pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar šo direktīvu ir atbildīga par ostas valsts kontroli;

10)	“jūras satiksmes drošuma kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde jūras satiksmes drošuma jautājumos saskaņā ar 2. panta 7. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (9);

11)	“nakts laiks” ir tāds periods, kurš saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir ne īsāks par septiņām stundām un kurā jebkurā gadījumā jāiekļauj periods starp pusnakti un pulksten 5.00 no rīta;

12)	“sākotnējā inspekcija” ir kuģa apmeklējums, ko inspektors veic ar mērķi pārbaudīt atbilstību attiecīgajām konvencijām un noteikumiem un kas ietver vismaz 12. panta 1. punktā noteiktās darbības;

13)

“detalizētāka inspekcija” ir inspekcija, kuras laikā 12. panta 3. punktā minētajos apstākļos kuģi, tā aprīkojumu un apkalpi vai nu kopumā, vai vajadzības gadījumā selektīvi inspicē paplašināti, cita starpā inspicējot kuģa konstrukciju, aprīkojumu, apkalpi, dzīves un darba apstākļus un to, kā uz kuģa ievēro dienesta procedūras;

14)	“paplašināta inspekcija” ir inspekcija, kas attiecas vismaz uz VII pielikumā minētajām darbībām. Paplašinātas inspekcijas ietvaros var veikt arī detalizētāku inspekciju, ja vien saskaņā ar 12. panta 3. punktu tam ir pamatots iemesls;

15)	“sūdzība” ir jebkura informācija vai ziņojums, ko iesniedz jebkura persona, kurai ir pamatota ieinteresētība kuģa drošībā, tostarp ieinteresētība, kas saistīta ar kuģa apkalpes drošību un draudiem tās veselībai, dzīves un darba apstākļiem uz kuģa un piesārņojuma novēršanu;

16)	“aizturēšana” ir oficiāls aizliegums kuģim doties jūrā, pamatojoties uz atklātajiem trūkumiem, kas vai nu katrs atsevišķi, vai visi kopā kuģi padara nederīgu kuģošanai;

17)	“ienākšanas aizlieguma rīkojums” ir lēmums, ko izdod kuģa kapteinim, sabiedrībai, kas atbildīga par kuģi, un karoga valstij, paziņojot tiem, ka kuģim turpmāk aizliegts ienākt Kopienas ostās;

18)	“operācijas pārtraukšana” ir oficiāls aizliegums kuģim turpināt veikt kādu operāciju, pamatojoties uz atklātiem trūkumiem, kas vai nu katrs atsevišķi, vai visi kopā tādas operācijas turpināšanu padarītu bīstamu;

19)

“sabiedrība” ir kuģa īpašnieks vai arī jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, sabiedrības vadītājs vai arī bezapkalpes kuģa fraktētājs, kas no īpašnieka pārņēmis atbildību par kuģa ekspluatāciju un, pārņemot šādu atbildību, ir piekritis pārņemt visus Starptautiskajā Drošības pārvaldības (“ISM”) kodeksā noteiktos pienākumus un atbildību;

20)	“atzīta organizācija” ir klasificēšanas sabiedrība vai cita privāta struktūra, kas karoga valsts iestāžu vārdā veic tiesību aktos noteiktus uzdevumus;

21)	“normatīvais sertifikāts” ir sertifikāts, ko saskaņā ar konvencijām izdevusi karoga valsts vai kas ir izdots tās vārdā;

22)	“klasifikācijas sertifikāts” ir dokuments, kas apliecina atbilstību Starptautiskās konvencijas par dzīvības drošību uz jūras (SOLAS 74) nodaļas II-1, daļas A-1, noteikumam 3-1;

23)	“inspekciju datubāze” ir informācijas sistēma, kas attiecas uz ostas valsts kontroles datiem Kopienā un Parīzes SM teritorijā.

3. pants

Piemērošanas joma

1. Šī direktīva attiecas uz ikvienu kuģi un tā apkalpi, kas ienāk dalībvalsts ostā, lai veiktu kuģa/ostas mijiedarbību.

Ja vien nav noteikts citādi, šajā direktīvā sniegtās atsauces uz kuģiem, kas ienāk ostās, attiecas arī uz noenkurotajiem kuģiem.

Francija var nolemt, ka šajā punktā ietvertās ostas neietver ostas, kas atrodas aizjūras departamentos, kā minēts Līguma 299. panta 2. punktā.

Ja dalībvalsts veic inspekciju ārpus ostas kuģim, kas atrodas tās jurisdikcijā esošos ūdeņos, to šīs direktīvas nolūkā uzskata par inspekciju.

Šis pants neierobežo dalībvalstu intervences tiesības, kas noteiktas attiecīgās konvencijās.

No šīs direktīvas noteikumiem var atkāpties tās dalībvalstis, kurām nav jūras ostu un kuras var pierādīt, ka no tādu atsevišķu kuģu kopskaita, kas pēdējo triju gadu laikā ik gadu ienākuši to upju ostās, mazāk nekā 5 % ir kuģi, uz ko attiecas šī direktīva.

Vēlākais, direktīvas transponēšanas dienā tās Komisijai paziņo kuģu kopskaitu, kā arī to kuģu skaitu, kas iepriekšminētajā triju gadu laikposmā ienākuši to ostās, kā arī paziņo Komisijai par jebkurām izmaiņām minētajos skaitļos.

2. Ja kuģa bruto tilpība ir mazāka nekā 500 tilpības vienību, dalībvalstis piemēro attiecīgo konvenciju prasības, savukārt tad, ja konvencijas nepiemēro, rīkojas tā, lai nodrošinātu to, ka kuģi nav acīmredzami bīstami drošībai, veselībai vai videi. Piemērojot šo punktu, dalībvalstis ievēro Parīzes SM 1. pielikumu.

3. Inspicējot kuģus, kuri kuģo ar tādu valstu karogiem, kas nav konvenciju līgumslēdzējas puses, dalībvalstis nodrošina to, ka tādiem kuģiem un to apkalpēm nepiemēro labvēlīgākus noteikumus kā kuģiem, kuri kuģo ar konvenciju līgumslēdzēju pušu karogiem.

4. Šī direktīva neattiecas uz zvejas kuģiem, karakuģiem, peldošām palīgierīcēm, vienkāršas konstrukcijas koka kuģiem, nekomerciāli izmantotiem valdības kuģiem un izpriecu kuģiem, kas nav iesaistīti komercdarbībā.

4. pants

Tiesības veikt inspekciju

1. Dalībvalstis veic visus pasākumus saskaņā ar starptautiskām tiesībām, kas vajadzīgi, lai tām būtu likumīgas tiesības veikt šajā direktīvā minētās inspekcijas uz ārvalstu kuģiem.

2. Dalībvalstīs kuģu inspekcijai darbojas attiecīgas kompetentas iestādes, un dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka inspektori izpilda savus pienākumus, kā noteikts šajā direktīvā, un jo īpaši, ka to pietiek, lai veiktu inspekcijas, kuras vajadzīgas saskaņā ar šo direktīvu.

5. pants

Inspekciju režīms un gadskārtējais obligātais inspekciju daudzums

1. Dalībvalstis veic inspekcijas saskaņā ar 11. pantā aprakstīto atlases sistēmu un I pielikuma nosacījumiem.

2. Lai izpildītu gadskārtējo inspekciju saistības, katra dalībvalsts:

a)	inspicē visus I prioritātes kuģus, kā minēts 11. panta a) punktā, kas ienāk tās ostās; un

ik gadu veic tik daudz I un II prioritātes kuģu inspekciju, kā minēts 11. panta a) un b) punktā, cik atbilst vismaz tās proporcionālai daļai no kopējā inspekciju skaita, kas katru gadu jāveic Kopienā un Parīzes SM teritorijā. Inspekciju sadalījumu katrai dalībvalstij nosaka, pamatojoties uz atsevišķu kuģu skaita, kas ienāk attiecīgās dalībvalsts ostās, attiecību pret atsevišķu kuģu kopskaitu, kas ienāk katras dalībvalsts ostā Kopienā un Parīzes SM teritorijā.

3. Lai aprēķinātu tādu 2. punkta b) apakšpunktā minēto inspekciju kopskaitu, kas ik gadu jāveic Kopienā un Parīzes SM teritorijā, tajā neietver noenkurotus kuģus, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav noteikusi citādi.

6. pants

Atbilstības kārtība inspekciju veikšanas pienākumiem

1. Dalībvalsts, kas nav veikusi 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā prasītās inspekcijas, ir izpildījusi saistības saskaņā ar minēto apakšpunktu, ja šādas neveiktas inspekcijas nepārsniedz:

a)	5 % no tādiem I prioritātes kuģiem ar augstu riska profilu, kas ienāk tās ostās;

b)	10 % no tādu I prioritātes kuģu kopskaita, kam nav augsta riska profila un kuri ienāk tās ostās.

Neskarot a) un b) apakšpunktā minētos procentus, dalībvalstis par prioritāti nosaka veikt tādu kuģu inspekcijas, kuri saskaņā ar inspekciju datubāzes sniegto informāciju Kopienas ostās ienāk reti.

2. Uzskata, ka dalībvalsts, kurā ienākušo I prioritātes kuģu kopskaits pārsniedz 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto inspekciju veikšanas saistību daļu, izpilda šādas saistības, ja šī dalībvalsts veikto I prioritātes kuģu inspekciju skaits atbilst vismaz šādai inspekciju veikšanas saistību daļai un ja šīs dalībvalsts neveiktās inspekcijas nepārsniedz 30 % no tādu I prioritātes kuģu kopskaita, kas ienāk tās ostās.

3. Uzskata, ka dalībvalsts, kurā ienākušo I un II prioritātes kuģu kopskaits ir mazāks par 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto inspekciju veikšanas saistību daļu, izpilda minētās saistības, ja šī dalībvalsts veic 5. panta 2. punkta) apakšpunktā prasītās I prioritātes kuģu inspekcijas un vismaz 85 % tādu II prioritātes kuģu kopskaita inspekciju, kas ienāk tās ostās.

7. pants

Gadījumi, kuros dažus kuģus neinspicē

1. Dalībvalstis var nolemt atlikt I prioritātes kuģa inspekciju šādos gadījumos:

a)	ja inspekciju var veikt, kad kuģis attiecīgajā dalībvalstī ienāk nākamo reizi, ar nosacījumu, ka kuģis starplaikā neienāk nevienā citā Kopienas vai Parīzes SM teritorijas ostā, un ja inspekciju neatliek ilgāk kā uz 15 dienām; vai

b)	ja inspekciju var veikt citā ienākšanas ostā Kopienā vai Parīzes SM teritorijā 15 dienās, ar nosacījumu, ka dalībvalsts, kurā atrodas šāda ienākšanas osta, ir iepriekš piekritusi veikt inspekciju.

Ja inspekciju atliek saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu un to reģistrē inspekciju datubāzē, neveiktu inspekciju neuzskata par tās dalībvalsts neveiktu inspekciju, kura inspekciju atlika.

2. Ja inspekcija I prioritātes kuģiem nav veikta ekspluatācijas apstākļu dēļ, to neuzskata par neveiktu inspekciju, ar nosacījumu, ka inspekcijas neveikšanas iemesls ir reģistrēts inspekciju datubāzē un ir iestājušies šādi izņēmuma apstākļi:

a)	pēc kompetentas iestādes uzskata, inspekcijas veikšana radītu apdraudējumu inspektoru, kuģa, tā apkalpes vai ostas, vai jūras vides drošībai; vai

b)	kuģa ienākšana notiek vienīgi nakts laikā. Šādā gadījumā dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģus, kas regulāri ienāk ostā nakts laikā, atbilstīgi inspicē.

3. Ja neveic noenkurota kuģa inspekciju, to neuzskata par neveiktu inspekciju, ja:

a)	kuģi saskaņā ar I pielikumu inspicē citā ostā Kopienā vai Parīzes SM teritorijā 15 dienu laikā; vai

b)	kuģa ienākšana ostā notiek vienīgi nakts laikā vai ja tā uzturēšanās ir pārlieku īsa, lai sekmīgi veiktu inspekciju, un inspekcijas neveikšanas iemesls ir reģistrēts inspekciju datubāzē; vai

c)	kompetentā iestāde uzskata, ka inspekcijas veikšana radītu apdraudējumu inspektoru, kuģa, tā apkalpes vai ostas, vai jūras vides drošībai, un inspekcijas neveikšanas iemesls ir reģistrēts inspekciju datubāzē.

4. Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, attiecībā uz šā panta īstenošanas noteikumiem pieņem saskaņā ar 30. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

8. pants

Paziņojums par kuģu ienākšanu

1. Tāda kuģa operators, aģents vai kapteinis, kuram saskaņā ar 13. pantu jāveic paplašināta inspekcija un kurš dodas uz kādu dalībvalsts ostu, paziņo par savu ierašanos atbilstīgi III pielikuma noteikumiem.

2. Saņēmusi paziņojumu, kas minēts šā panta 1. punktā un 4. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/59/EK 2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (10), ostas iestāde vai struktūra, vai šim nolūkam norīkotā iestāde vai struktūra pārsūta šo informāciju kompetentajai iestādei.

3. Šajā pantā paredzētajā saziņā, kad vien iespējams, izmanto elektroniskus saziņas līdzekļus.

4. Procedūras un formāti, ko III pielikuma nolūkiem izstrādā dalībvalstis, atbilst attiecīgajiem noteikumiem par kuģu paziņojumiem, kas izklāstīti Direktīvā 2002/59/EK.

9. pants

Kuģu riska profils

1. Visiem kuģiem inspekciju datubāzē piešķir riska profilu, kurā nosaka to attiecīgo inspekciju veikšanas prioritāti, laiku starp inspekcijām un inspekciju apjomu.

2. Kuģa riska profilu nosaka, vadoties pēc šādu vispārēju un iepriekšējās darbības rādītāju kombinācijas:

a)	vispārējie rādītāji Vispārējos rādītājus nosaka, ņemot vērā kuģa tipu, vecumu, karogu, iesaistītās atzītajās organizācijas un sabiedrības darbības saskaņā ar I pielikuma I.1. daļu un II pielikumu;

b)	iepriekšējās darbības rādītāji Iepriekšējās darbības rādītājus nosaka pēc kuģu trūkumiem un to aizturēšanas skaita konkrētā periodā saskaņā ar II pielikuma I.2. daļu un II.a pielikumu.

3. Pasākumus, kuri paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, attiecībā uz šā panta īstenošanas noteikumiem, jo īpaši saistībā ar:

a)	karoga valsts kritērijiem;

b)	sabiedrības darbības kritērijiem,

pieņem saskaņā ar 30. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru un pamatojoties uz Parīzes SM īpašajām zināšanām.

Neskarot a) apakšpunktu, vismaz līdz 2011. gada 1. janvārim kā alternatīvu kritēriju SJO dalībvalstu brīvprātīgās revīzijas sistēmai izmanto Karoga valsts darbības pašnovērtējuma veidlapu (PNV).

Sešus mēnešus pirms 2011. gada 1. janvāra Komisija izskata SJO panākumus attiecībā uz revīzijas sistēmas īstenošanu un ierosina piemērotus pasākumus šā kritērija īstenošanai, tostarp vajadzības gadījumā pagarinot SJO PNV iesniegšanas termiņu.

10. pants

Inspekciju biežums

Kuģiem, kas ienāk Kopienas ostās, veic šādas periodiskas inspekcijas un papildu inspekcijas:

a)	kuģiem veic periodiskas inspekcijas iepriekš noteiktos laika intervālos atkarībā no kuģa riska profila saskaņā ar I pielikuma I daļu. Starplaiku starp kuģu periodiskajām inspekcijām palielina, riskam attiecīgi samazinoties;

kuģiem veic papildu inspekcijas, neatkarīgi no laika, kas pagājis kopš pēdējās periodiskās inspekcijas šādos gadījumos:

—	kompetentā iestāde nodrošina, ka inspicē kuģus, uz kuriem attiecas īpaši svarīgi I pielikuma II daļas 2.A punktā minētie apstākļi;

—	var inspicēt kuģus, uz kuriem attiecas I pielikuma II daļas 2.B punktā minētie neparedzētie apstākļi. Lēmumu par šādas papildu inspekcijas veikšanu veic kompetentā iestādei, balstoties uz tās profesionālo lēmumu.

11. pants

Kuģu atlase inspekcijas veikšanai

Kompetentā iestāde nodrošina, ka kuģus atlasa inspekcijai, pamatojoties uz to riska profilu, kā norādīts I pielikuma I daļā, kā arī saskaņā ar I pielikuma II daļas 2.A un 2.B punktu gadījumos, kad rodas īpaši svarīgi vai neparedzēti apstākļi.

Lai inspicētu kuģus, kompetentā iestāde:

a)	izvēlas kuģus, kuriem ir laiks veikt obligāto inspekciju un kurus dēvē par “I prioritātes” kuģiem saskaņā ar I pielikuma II daļas 3.A punktā noteikto atlases shēmu;

b)	var izvēlēties kuģus, kam jāveic inspekcija un kurus dēvē par “II prioritātes” kuģiem saskaņā ar I pielikuma II daļas 3.B punktu.

12. pants

Sākotnējas un detalizētākas inspekcijas

Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kas ir izvēlēti inspekcijas veikšanai saskaņā ar 11. pantu, veic šādu sākotnēju vai detalizētāku inspekciju:

Katrā sākotnējā inspekcijā kompetentā iestāde nodrošina to, ka inspektors veic vismaz šādas darbības:

a)	inspicē IV pielikumā minētos sertifikātus un dokumentus, kam obligāti jābūt uz kuģa saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem kuģošanas jomā un konvencijām attiecībā uz drošību un drošumu;

b)	attiecīgā gadījumā pārliecinās, vai ir novērsti būtiskie trūkumi, kas atklāti iepriekšējā inspekcijā, kuru veikusi dalībvalsts vai valsts, kas parakstījusi Parīzes SM;

c)	pārliecinās par kuģa vispārējo stāvokli, tostarp higiēnas apstākļiem uz kuģa, tostarp mašīntelpās un dzīvojamās telpās.

2.	Ja pēc 1. punktā minētās inspekcijas trūkumi, kas jānovērš nākamajā ostā, ir reģistrēti inspekciju datubāzē, kompetentā iestāde nākamajā ostā var nolemt neveikt šā panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minēto inspekciju.

Veic detalizētāku inspekciju, tostarp paplašinātu inspekciju attiecībā uz dienesta procedūru ievērošanu uz kuģa gadījumos, kad pēc 1. punktā minētās inspekcijas ir pamatots iemesls uzskatīt, ka kuģa vai tā aprīkojuma, vai apkalpes apstākļi pēc būtības neatbilst kādas konvencijas prasībām.

“Pamatots iemesls” ir tad, ja inspektors ir atklājis liecības, kas, vērtējot profesionāli, dod pamatu veikt detalizētāku kuģa, tā aprīkojuma vai apkalpes inspekciju.

“Pamatotu iemeslu” piemēri minēti V pielikumā.

13. pants

Paplašinātas inspekcijas

1. Paplašinātu inspekciju saskaņā ar I pielikuma II daļas 3.A un 3.B punktu paredz šādām kuģu kategorijām:

—	augsta riska profila kuģiem;

—	pasažieru kuģiem, naftas tankkuģiem, gāzes vai ķīmiskajiem tankkuģiem vai balkeriem, kas vecāki par 12 gadiem;

—	kuģiem ar lielu riska profilu vai pasažieru kuģiem, naftas tankkuģiem, gāzes vai ķīmiskajiem tankkuģiem vai balkeriem, kas vecāki par 12 gadiem, kad rodas īpaši svarīgi vai neparedzēti apstākļi;

—	kuģiem, kam jāveic atkārtota inspekcija pēc tam, kad saskaņā ar 15. pantu ir izdots ienākšanas aizlieguma rīkojums.

2. Saņēmusi iepriekšēju paziņojumu, ko sniedz kuģis, kuram jāveic periodiska paplašināta inspekcija, kompetentā iestāde informē kuģi, ja netiks veikta paplašināta inspekcija.

Šāda kuģa operators vai kapteinis nodrošina, ka kuģa darbības grafikā ir paredzēts pietiekams laiks, lai būtu iespējams veikt paplašinātu inspekciju.

Neskarot kontroles pasākumus, kas vajadzīgi drošuma apsvērumu dēļ, kuģis paliek ostā, līdz inspekcija ir pabeigta.

3. Paplašinātas inspekcijas darbības joma, tostarp tajā ietveramās riska zonas, ir izklāstīta VII pielikumā. Komisija saskaņā ar 30. panta 2. punktā minētajām procedūrām pieņem VII pielikuma īstenošanas pasākumus.

14. pants

Drošības un drošuma pamatnostādnes un procedūras

1. Dalībvalstis nodrošina, ka to inspektori ievēro VI pielikumā noteiktās procedūras un pamatnostādnes.

2. Attiecībā uz drošuma inspekcijām dalībvalstis šīs direktīvas VI pielikumā izklāstītās attiecīgās procedūras piemēro visiem kuģiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 725/2004 3. panta 1., 2. un 3. punktā un kas ienāk viņu ostās, izņemot gadījumus, kad tie kuģo ar tās ostas valsts karogu, kurā veic inspekciju.

3. Šīs direktīvas 13. panta noteikumus attiecībā uz paplašinātām inspekcijām piemēro ro-ro prāmjiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas minēti Direktīvas 1999/35/EK 2. panta a) un b) punktā.

Ja saskaņā ar Direktīvas 1999/35/EK 6. un 8. pantu kuģa apsekojumu ir veikusi uzņemšanas valsts, kas nav kuģa karoga valsts, šādu īpašu apsekojumu attiecīgā gadījumā inspekciju datubāzē reģistrē kā detalizētāku vai paplašinātu inspekciju un ņem vērā attiecībā uz šīs direktīvas 9, 10 un 11. pantu, kā arī lai aprēķinātu katras dalībvalsts inspekciju veikšanas saistības, ciktāl tas ietver visu VIII pielikumā minēto pasākumu izpildi.

Neskarot saskaņā ar Direktīvas 1999/35/EK 10. pantu noteikto ro-ro prāmja vai ātrgaitas pasažieru kuģa ekspluatācijas aizliegumu, piemēro šīs direktīvas noteikumus par, attiecīgi, trūkumu novēršanu, aizturēšanu, ienākšanas aizliegumu un uzraudzību pēc inspekcijām.

4. Vajadzības gadījumā Komisija saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt noteikumus šā panta 1. un 2. punkta saskaņotai īstenošanai.

15. pants

Ienākšanas aizlieguma pasākumi attiecībā uz noteiktiem kuģiem

1. Dalībvalsts nodrošina to, ka jebkuram kuģim:

—

kas kuģo ar tādas valsts karogu, kuras kuģu aizturēšanas rādītāji iekļauti melnajā sarakstā, kas pieņemts saskaņā ar Parīzes SM, pamatojoties uz inspekciju datubāzē reģistrēto informāciju, ko ik gadu publicē Komisija, un kas iepriekšējos 36 mēnešos vairāk nekā divas reizes ticis aizturēts kādas dalībvalsts ostā vai kādas tādas valsts ostā, kura parakstījusi Parīzes SM; vai

—

kas kuģo ar tādas valsts karogu, kuras kuģu aizturēšanas īpatsvars iekļauts pelēkajā sarakstā, kas pieņemts saskaņā ar Parīzes SM, pamatojoties uz inspekciju datubāzē reģistrēto informāciju, un ko ik gadu publicē Komisija, un kas iepriekšējos 24 mēnešos vairāk nekā divas reizes ticis aizturēts kādas dalībvalsts ostā vai kādas tādas valsts ostā, kura parakstījusi Parīzes SM; vai

—	kam saskaņā ar Direktīvu 99/35/EK iepriekšējos 36 mēnešos vairāk kā divas reizes izdots ekspluatācijas aizliegums kādas dalībvalsts ostā vai kādas tādas valsts ostā, kas parakstījusi Parīzes SM,

aizliedz ienākt tās ostās, izņemot 20. panta 6. punktā minētos gadījumus.

Ienākšanas aizliegums stājas spēkā, tiklīdz kuģis atstāj ostu, kurā tas bijis aizturēts trešo reizi un kurā izdots ienākšanas aizlieguma rīkojums.

2. Ienākšanas aizlieguma rīkojumu atceļ vienīgi pēc tam, kad no rīkojuma izdošanas ir pagājuši trīs mēneši un ir panākta atbilstība nosacījumiem, kas minēti VIII pielikuma 3. līdz 9. punktā.

Ja kuģiem izdots otrais ienākšanas aizliegums, tad rīkojuma atcelšanas termiņš ir divpadsmit mēneši.

3. Pēc jebkuras turpmākas aizturēšanas kādā no Kopienas ostām kuģim nosaka ienākšanas aizliegumu uz nenoteiktu laiku visās Kopienas ostās. Ienākšanas aizliegumu uz nenoteiktu laiku var atcelt pēc tam, kad ir pagājis 36 mēnešu laikposms kopš rīkojuma izdošanas, vienīgi tādā gadījumā, ja:

—	kuģis kuģo ar tādas valsts karogu, kuras aizturēšanas īpatsvars nav iekļauts ne 1. punktā minētajā melnajā, ne pelēkajā sarakstā;

—

kuģa normatīvos un klasifikācijas sertifikātus izdevusi organizācija vai organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Padomes Direktīvu 94/57/EK (1994. gada 22. novembris) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (11);

—	saskaņā ar II pielikuma I.1 daļu kuģi pārvalda sabiedrība, kuras darbības līmenis ir augsts; un

—	ir panākta atbilstība VIII pielikuma 3. līdz 9. punktā paredzētajiem noteikumiem.

4. Šā panta nolūkā dalībvalstis izpilda procedūras, kas noteiktas VIII pielikumā.

16. pants

Inspekcijas ziņojumi kuģu kapteiņiem

Pabeidzot inspekciju, detalizētāku inspekciju vai paplašinātu inspekciju, inspektors sagatavo ziņojumu saskaņā ar IX pielikumu. Inspekcijas ziņojuma kopiju izsniedz kuģa kapteinim.

17. pants

Sūdzības

Veic sākotnējo izvērtēšanu attiecībā uz visām sūdzībām.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka sūdzība ir acīmredzami nepamatota, tā informē sūdzības iesniedzēju par savu lēmumu un tā iemesliem.

Sūdzības iesniedzēja identitāti neatklāj attiecīgā kuģa kapteinim vai īpašniekam. Inspektors nodrošina konfidencialitāti, iztaujājot apkalpes locekļus.

Dalībvalstis informē karoga valsts administrāciju par sūdzībām, kas nav acīmredzami nepamatotas, un par turpmākajām rīcībām, vajadzības gadījumā nosūtot informācijas kopiju Starptautiskajai darba organizācijai.

18. pants

Trūkumu novēršana un aizturēšana

1. Kompetentā iestāde seko, lai inspekciju laikā apstiprinātos vai atklātos trūkumus novērstu saskaņā ar konvencijām.

2. Ja trūkumi acīmredzami apdraud drošību, veselību vai vidi, tad tās ostas valsts kompetentā iestāde, kurā kuģi inspicē, nodrošina kuģa aizturēšanu vai to operāciju pārtraukšanu, kuru laikā atklāti trūkumi. Aizturēšanas pavēli vai operācijas pārtraukšanu atsauc vienīgi tad, kad apdraudējums novērsts vai kad attiecīgā iestāde paziņojusi, ka kuģis, ievērojot visus vajadzīgos nosacījumus, var atstāt ostu vai atsākt konkrēto operāciju, ar to neapdraudot ne pasažieru vai apkalpes drošību un veselību, ne citus kuģus, kā arī pārmērīgi neapdraudot jūras vidi.

3. Pieņemot profesionālu lēmumu par to, vai kuģis jāaiztur, inspektors piemēro X pielikumā noteiktos kritērijus.

4. Ja inspekcijā atklāj, ka kuģim nav darbības kārtībā esošas pārgājiena datu reģistrācijas aparatūras, ja šādas aparatūras izmantošana ir obligāta saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK, kompetentā iestāde nodrošina, ka kuģi aiztur.

Ja šādu trūkumu nevar uzreiz novērst aizturēšanas ostā, kompetentā iestāde vai nu var ļaut kuģim turpināt ceļu līdz piemērotai remonta rūpnīcai, kas atrodas vistuvāk aizturēšanas ostai un kur trūkumus var uzreiz novērst, vai arī tā var pieprasīt, lai trūkumu novērstu, ilgākais, 30 dienās, kā paredzēts Parīzes SM iekļautajās pamatnostādnēs. Šajā nolūkā piemēro 20. pantā noteikto procedūru.

5. Izņēmuma gadījumos, kad kuģa vispārējais stāvoklis acīmredzami neatbilst standartiem, kompetentā iestāde inspekciju var apturēt, līdz atbildīgās puses veic vajadzīgos pasākumus, lai kuģis atbilstu attiecīgām konvenciju prasībām.

6. Aizturēšanas gadījumā kompetentā iestāde par visiem apstākļiem, kuros atzīts par vajadzīgu iejaukties, tūlīt rakstiski informē karoga valsts administrāciju vai, ja tas nav iespējams, konsulu vai, ja viņa nav, tuvāko valsts diplomātisko pārstāvi. Turklāt vajadzības gadījumā par minētajiem apstākļiem saskaņā ar konvencijām ziņo arī attiecīgiem inspektoriem vai atzītajām organizācijām, kas atbild par klasifikācijas sertifikātu vai normatīvo sertifikātu izdošanu.

7. Šī direktīva neierobežo papildu prasības konvencijās attiecībā uz informēšanas un ziņošanas procedūrām saistībā ar ostas valsts kontroli.

8. Īstenojot ostas valsts kontroli atbilstīgi šai direktīvai, dara visu, lai neviens kuģis netiku aizturēts vai aizkavēts nepamatoti. Ja kādu kuģi tomēr nepamatoti aiztur vai aizkavē, tad īpašniekam vai operatoram ir tiesības uz kompensāciju par ciestiem zaudējumiem vai bojājumiem. Visos gadījumos, kad piesauc aizturēšanas vai aizkavēšanas nepamatotību, pierādīšanas pienākums ir kuģa īpašniekam vai operatoram.

9. Lai mazinātu ostas pārmērīgu noslogotību, kompetentā iestāde var atļaut aizturētajam kuģim pārvietoties uz citu ostas daļu, ja šāda rīcība ir droša. Tomēr ostas pārmērīga noslogotība nevar būt par iemeslu, pieņemot lēmumu par aizturēšanu vai atbrīvošanu no aizturēšanas.

Ostas iestādes vai struktūras sadarbojas ar kompetento iestādi, lai atvieglotu aizturēto kuģu izvietošanu.

19. pants

Apstrīdēšanas tiesības

1. Kuģa īpašniekam vai operatoram, vai viņu pārstāvim attiecīgajā dalībvalstī ir tiesības apstrīdēt kompetentās iestādes noteiktu aizturēšanu vai ienākšanas aizliegumu. Lēmuma apstrīdēšana aizturēšanu vai ienākšanas aizliegumu neaptur.

2. Dalībvalstis šādam mērķim ievieš un uztur spēkā piemērotas procedūras saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

3. Kompetentā iestāde pienācīgi informē tā kuģa kapteini, uz ko attiecas 1. punkts, par tiesībām apstrīdēt lēmumu.

4. Ja apstrīdēšanas rezultātā vai kuģa īpašnieka vai operatora, vai viņu pārstāvja iesniegtas prasības rezultātā aizturēšanas rīkojumu vai ienākšanas aizliegumu atceļ vai groza:

a)	dalībvalsts nodrošina, ka inspekciju datubāzē nekavējoties veic attiecīgus grozījumus;

b)	dalībvalsts, kurā izdots aizturēšanas rīkojums vai ienākšanas aizlieguma rīkojums, 24 stundās pēc šā lēmuma pieņemšanas nodrošina, ka tiek labota informācija, kas publicēta saskaņā ar 25. pantu.

20. pants

Uzraudzība pēc inspekcijām un aizturēšanas

1. Ja 18. panta 2. punktā minētos trūkumus nav iespējams novērst inspekcijas ostā, tad attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var ļaut kuģim pārbraukt uz aizturēšanas ostai tuvāko piemēroto remonta rūpnīcu, kurā var veikt turpmāku rīcību un kuru izvēlas kuģa kapteinis un iesaistītās iestādes, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti noteikumi, kādus paredzējusi karoga valsts kompetentā iestāde un kādiem piekritusi konkrētā dalībvalsts. Tādi noteikumi nodrošina to, ka kuģa tālāka kuģošana neapdraud ne pasažieru vai apkalpes drošību un veselību, ne citus kuģus, kā arī pārmērīgi neapdraud jūras vidi.

2. Ja lēmums nosūtīt kuģi uz remonta rūpnīcu ir pieņemts sakarā ar neatbilstību SJO Rezolūcijai A. 744(18), vai nu saistībā ar kuģa dokumentāciju vai saistībā ar kuģa konstrukcijas nepilnībām vai trūkumiem, kompetentā iestāde var pieprasīt, lai, pirms kuģim atļauj iziet jūrā, aizturēšanas ostā veic nepieciešamos biezuma mērījumus.

3. Šā panta 1. punktā minētos gadījumos tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras ostā notikusi inspekcija, par visiem ceļošanas apstākļiem ziņo tās valsts kompetentai iestādei, kurā atrodas remonta rūpnīca, 18. panta 6. punktā minētām pusēm un, vajadzības gadījumā, arī citām iestādēm.

Jebkuras dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saņem minēto informāciju, ziņo informācijas sniedzējai iestādei par veikto rīcību.

4. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka jebkurā Kopienas ostā ienākšanu liedz 1. punktā minētiem kuģiem, kas dodas jūrā un kas:

a)	neievēro nosacījumus, ko paredz tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas inspekcijas osta; vai

b)	atsakās ievērot attiecīgās konvenciju prasības un neienāk norādītajā remonta rūpnīcā.

Šāds aizliegums paliek spēkā, kamēr kuģa īpašnieks vai operators tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kurā tikuši atklāti trūkumi, nav sniedzis pietiekamas liecības, kas uzskatāmi parāda kuģa pilnīgu atbilstību attiecīgām konvenciju prasībām.

5. Situācijā, kas minēta 4. punkta a) apakšpunktā, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atklāti kuģa trūkumi, tūlīt brīdina visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

Pirms liegt ienākšanu ostā, dalībvalsts var lūgt konsultācijas ar attiecīgā kuģa karoga valsts administrāciju.

6. Atkāpjoties no 4. punkta, kādas konkrētas ostas valsts iestāde var kuģim ļaut ienākt noteiktā ostā force majeure apstākļos sevišķi svarīgu drošības apsvērumu dēļ vai nolūkā novērst vai mazināt piesārņojuma draudus, vai labot trūkumus, ar nosacījumu, ka atbilstīgi šīs dalībvalsts kompetentās iestādes ieskatiem kuģa īpašnieks, operators vai kapteinis ir veicis piemērotus pasākumus drošai kuģa ienākšanai ostā.

21. pants

Inspektoru kvalifikācija

1. Inspekcijas veic vienīgi tādi inspektori, kas atbilst XI pielikumā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem un kam kompetentā iestāde atļāvusi veikt ostas valsts kontroli.

2. Ja ostas valsts kompetentā iestāde nevar nodrošināt vajadzīgo profesionalitāti, tad šādas kompetentas iestādes inspektoram var palīdzēt jebkura cita persona ar vajadzīgo kompetenci.

3. Kompetentajai iestādei, inspektoriem, kas veic ostas valsts kontroli, un personām, kas palīdz inspektoriem, nav komerciālas intereses ne par inspekcijas ostu, ne inspicējamiem kuģiem, un inspektori nav nodarbināti vai nestrādā tādu nevalstisku organizāciju vārdā, kuras izdod normatīvos un klasifikācijas sertifikātus vai kuras veic šādu sertifikātu izdošanai vajadzīgus apsekojumus.

4. Inspektoriem vienmēr ir līdzi personas apliecība, ko kompetentā iestāde izdevusi atbilstīgi Komisijas Direktīvai 96/40/EK (1996. gada 25. jūnijs), ar kuru tiek ieviests inspektoru, kas veic ostas valsts kontroli, personas apliecību kopējs modelis (12).

5. Dalībvalstis nodrošina, ka inspektoru kompetence un atbilstība XI pielikumā minētajiem minimālajiem kritērijiem tiek pārbaudīta, pirms viņiem atļauj veikt inspekcijas un pēc tam — periodiski, ņemot vērā šā panta 7. punktā minētās apmācības.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka inspektori sagatavoti atbilstīgās apmācībās, ņemot vērā pārmaiņas ostas valsts kontroles režīmā, kā tas noteikts šajā direktīvā un konvenciju grozījumos.

7. Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija izstrādā un uzlabo saskaņotu Kopienas sistēmu dalībvalstu veiktām ostas valsts kontroles inspektoru apmācībām un kompetences novērtējumam.

22. pants

Ziņojumi no ločiem un ostu iestādēm

1. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to loči, kas ir iesaistīti kuģu pietauvošanā vai attauvošanā vai kas strādā uz kuģiem, kuri dodas uz kādu dalībvalsts ostu vai šķērso dalībvalsts ūdeņus, tūlīt informē ostas valsts vai krasta valsts kompetento iestādi par acīmredzamām nepilnībām, kas novērotas, pildot parastos pienākumus, un kas kuģošanu varētu padarīt nedrošu vai varētu apdraudēt jūras vidi.

2. Ja, pildot parastos pienākumus, ostas iestādes vai struktūras atklāj, ka kādam no kuģiem to pārziņā esošā ostā ir acīmredzamas nepilnības, kas var mazināt kuģa drošību vai nesamērīgi apdraudēt jūras vidi, tad minētā iestāde vai struktūra tūlīt par to informē attiecīgās ostas valsts kompetento iestādi.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai loči un ostas iestādes vai struktūras, kad vien iespējams — elektroniskā formātā, sniedz vismaz šādu informāciju:

—	informāciju par kuģi (nosaukumu, SJO identifikācijas numuru, izsaukuma signālu un karogu);

—	informāciju par kuģošanu (pēdējo ienākšanas ostu, galamērķa ostu);

—	informāciju par uz kuģa konstatētajām acīmredzamām nepilnībām.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikta atbilstīga turpmāka rīcība saistībā ar acīmredzamām nepilnībām, par kurām ziņojuši loči un ostas iestādes vai struktūras, un dokumentē sīkāku veikto pasākumu aprakstu.

5. Komisija saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt šā panta īstenošanas pasākumus, tostarp saskaņotu elektronisku formātu un procedūras attiecībā uz acīmredzamām nepilnībām, par kurām ziņojuši loči un ostas iestādes vai struktūras, un par dalībvalstu veikto turpmāko rīcību.

23. pants

Inspekciju datubāze

1. Komisija izstrādā, uztur un atjaunina inspekciju datubāzi, izmantojot īpašās zināšanas un pieredzi, kas gūta saistībā ar Parīzes SM.

Inspekciju datubāzē ir visa informācija, kas vajadzīga, lai īstenotu ar šo direktīvu izveidoto inspekcijas sistēmu, un tajā ir XII pielikumā izklāstītās funkcijas.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju par inspekcijām, kas veiktas saskaņā ar šo direktīvu, ievada inspekciju datubāzē uzreiz pēc tam, kad ir pabeigts inspekcijas ziņojums vai atcelts aizturējums.

Dalībvalstis 72 stundās nodrošina, ka informācija, kas ir nosūtīta uz inspekciju datubāzi, apstiprina, lai to varētu publicēt.

3. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem inspekciju datiem, Komisija no inspekciju datubāzes varēs iegūt jebkādus atbilstīgus datus par šīs direktīvas īstenošanu, jo īpaši par kuģa riska profilu, par kuģiem, kas jāinspicē, par kuģu kustības datiem un par katras dalībvalsts inspekciju veikšanas saistībām.

Dalībvalstīm ir piekļuve visai inspekciju datubāzē reģistrētajai informācijai, kas ir nozīmīga, lai īstenotu šajā direktīvā paredzētās inspekciju procedūras.

Dalībvalstīm un trešām valstīm, kas ir Parīzes SM puses, ir piešķirta piekļuve jebkādiem datiem, ko tās reģistrējušas inspekciju datubāzē, un datiem par kuģiem, kas kuģo ar šo valstu karogu.

24. pants

Informācijas apmaiņa un sadarbība

Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās ostas iestādes vai struktūras un citas attiecīgas iestādes vai struktūras sniedz ostas valsts kontroles kompetentajai iestādei šādu to rīcībā esošu informāciju:

—	informāciju, kas sniegta atbilstīgi 8. pantam un III pielikumam;

—

informāciju par kuģiem, kas nav snieguši informāciju saskaņā ar šajā direktīvā, paredzētajām prasībām un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/59/EK (2000. gada 27. novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (13), un Direktīvu 2002/59/EK, kā arī attiecīgā gadījumā Regulu (EK) Nr. 725/2004;

—	informāciju par kuģiem, kuri izbraukuši jūrā, neizpildījuši Direktīvas 2000/59/EK 7. vai 10. pantā noteiktās prasības;

—	informāciju par kuģiem, kam aizliegts ienākt ostā vai kas izraidīti no ostas drošuma apsvērumu dēļ;

—	informāciju par acīmredzamām nepilnībām, atbilstīgi 22. pantam.

25. pants

Informācijas publicēšana

Komisija saskaņā ar XIII pielikumu publicē un glabā publiski pieejamā tīmekļa vietnē informāciju par inspekcijām, aizturēšanām un ienākšanas aizliegumiem, izmantojot īpašās zināšanas un pieredzi, kas gūta saistībā ar Parīzes SM.

26. pants

To sabiedrību saraksta publicēšana, kam ir zems un ļoti zems darbības līmenis

Komisija regulāri publiski pieejamā tīmekļa vietnē izveido un publicē informāciju par sabiedrībām, kuru darbības līmenis trīs mēnešus vai ilgāk, nosakot I pielikuma 1. daļā minēto kuģa riska profilu, ir uzskatīts par zemu vai ļoti zemu.

Komisija saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem noteikumus, lai īstenotu šo pantu, īpaši norādot publicēšanas kārtību.

27. pants

Izmaksu atlīdzināšana

1. Ja 12. un 13. pantā minēto inspekciju laikā apstiprinājušies vai atklāti kādi trūkumi, ar ko pārkāpj kādas konvencijas prasības un kas pamato kuģa aizturēšanu, tad visas ar inspekcijām saistītās izmaksas jebkurā kārtējā pārskata periodā sedz kuģa īpašnieks, operators vai tā pārstāvis ostas valstī.

2. Visas izmaksas, kas saistītas ar inspekcijām, kuras veic kādas dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstīgi 15. pantam un 20. panta 4. punktam, sedz kuģa īpašnieks vai operators.

3. Ja kuģi aiztur, visas izmaksas saistībā ar aizturēšanu ostā sedz kuģa īpašnieks vai operators.

4. Aizturējumu atceļ vienīgi pēc tam, kad pilnībā veikts maksājums vai sniegts pietiekams nodrošinājums izmaksu atlīdzināšanai.

28. pants

Dati, kas jāsniedz, lai uzraudzītu direktīvas īstenošanu

Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas uzskaitīta XIV pielikumā, ar starplaikiem, kuri norādīti minētajā pielikumā.

29. pants

Dalībvalstu atbilstības un darbības uzraudzība

Lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu īstenošanu un uzraudzītu vispārējo Kopienas ostas valsts kontroles režīma darbību atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1406/2002 2. panta b) punkta i) apakšpunktam, Komisija apkopo vajadzīgo informāciju un apmeklē dalībvalstis.

30. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2099/2002 3. pantu (14).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, ņemot vērā tā 8. pantu.

31. pants

Grozīšanas procedūra

Komisija:

a)	pielāgo pielikumus, izņemot I pielikumu, lai ņemtu vērā spēkā stājušos grozījumus Kopienas tiesību aktos par drošību jūrā un jūras satiksmes drošumu un attiecīgu starptautisko organizāciju konvencijās, kodeksos un rezolūcijās, kā arī ņemot vērā Parīzes SM;

b)	groza definīcijas, kurās ir atsauces uz konvencijām, starptautiskiem kodeksiem un rezolūcijām, kā arī Kopienas tiesību aktiem, kas attiecas uz šo direktīvu.

Šos pasākumus, kuri paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 30. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Uz grozījumiem starptautisko tiesību instrumentos, kas minēti 2. pantā, var neattiecināt šo direktīvu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2099/2002 5. pantu.

32. pants

Īstenošanas noteikumi

Nosakot 7. panta 4. punktā, 9. panta 3. punktā, 13. panta 3. punktā, 14. panta 4. punktā, 22. panta 5. punktā un 26. pantā minētos īstenošanas noteikumus saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija īpaši rūpējas par to, lai šajos noteikumos tiktu ņemtas vērā zināšanas un pieredze, kas gūtas inspekciju sistēmā Kopienā un Parīzes SM.

33. pants

Sodi

Dalībvalstis nosaka sankciju sistēmu par to attiecīgās valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.

34. pants

Pārskatīšana

Komisija pārskata šīs direktīvas īstenošanu ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc … (15). Pārskatīšanas gaitā, inter alia, inspicē 5. pantā noteiktās Kopienas vispārējās saistības veikt inspekcijas, ostas valsts kontroles inspektoru skaitu katrā dalībvalstī, veikto inspekciju skaitu un atbilstību saistībām par gada inspekcijām, ko uzņēmušās visas dalībvalstis, kā arī to, kā tiek īstenots 6. un 7. pants.

Par pārskata secinājumiem Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei un, pamatojoties uz pārskatu, nosaka, vai ir nepieciešams ierosināt grozīt šo direktīvu vai turpmākus tiesību aktus šajā jomā.

35. pants

Īstenošana un paziņošana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz … (16) izpildītu šīs direktīvas prasības.

2. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tās arī iekļauj norādi, ka atsauces uz direktīvām, kuras atceļ ar šo direktīvu, esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces un kā formulēt šādu norādi.

3. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. Turklāt Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā noris šīs direktīvas īstenošana dalībvalstīs.

36. pants

Atcelšana

Ar šo Direktīva 95/21/EEK, kas grozīta ar XV pielikuma A daļā minētajām direktīvām, tiek atcelta no … (17), neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad tām jātransponē savos tiesību aktos XV pielikuma B daļā norādītās direktīvas.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XVI pielikumā.

37. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

38. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

…

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

…

(1) OV C 318, 23.12.2006., 195. lpp.

(2) OV C 229, 22.9.2006., 38. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2007. gada 25. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2008. gada 6. jūnija Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4) OV L 157, 7.7.1995., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/84/EK (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.).

(5) OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1891/2006 (OV L 394, 30.12.2006., 1. lpp.).

(6) OV L 138, 1.6.1999., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/84/EK (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.).

(7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp., Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(8) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(9) OV L 129, 29.4.2004., 6. lpp.

(10) OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.

(11) OV L 319, 12.12.1994., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/84/EK (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.).

(12) OV L 196, 7.8.1996., 8. lpp.

(13) OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/71/EK (OV L 329, 14.12.2007., 33. lpp.).

(14) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 93/2007 (OV L 22, 31.1.2007., 12. lpp.).

(15) 35. panta 1. punktā minētā diena.

(16) 36 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(17) Šīs direktīvas spēkā stāšanās diena.

I PIELIKUMS

Kopienas ostas valsts kontroles režīma elementi

(kā minēts 5. pantā)

Kopienas ostas valsts kontroles režīmā iekļauj šādus elementus.

I. Kuģa riska profils

Kuģa riska profilu nosaka, vadoties pēc šādu vispārēju un iepriekšējās darbības rādītāju kombinācijas:

1. Vispārējie rādītāji

a)	Kuģa tips Pasažieru kuģus, naftas un ķīmiskos tankkuģus, gāzvedējus un balkerus uzskata par tādiem, kas rada lielāku risku.

b)	Kuģa vecums Uzskata, ka kuģi, kas vecāki par divpadsmit gadiem, rada lielāku risku.

Karoga valsts darbība

i)	Kuģis, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kuras kuģiem ES un Parīzes SM teritorijā ir augsts aizturēšanas īpatsvars, uzskata par tādiem, kas rada lielāku risku.

ii)	Kuģus, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kuras kuģiem ES un Parīzes SM teritorijā ir zems aizturēšanas īpatsvars, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

iii)

Kuģus, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kam pabeigta revīzija un, attiecīgā gadījumā, iesniegts koriģēts rīcības plāns gan saskaņā ar SJO dalībvalsts brīvprātīgu revīzijas sistēmu, gan procedūrām, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku. Tiklīdz ir pieņemti 9. panta 3. punktā minētie pasākumi, šāda kuģa karoga valsts ir demonstrējusi atbilstību SJO obligāto instrumentu ieviešanas kodeksam.

Atzītas organizācijas

i)	Kuģus, kam sertifikātus izdevušas atzītas organizācijas, kuru darbības līmenis saistībā ar kuģu aizturēšanas īpatsvaru ES un Parīzes SM darbības teritorijā ir zems vai ļoti zems, uzskata par tādiem, kas rada lielāku risku.

ii)	Kuģus, kam sertifikātus izdevušas atzītas organizācijas, kuru darbības līmenis saistībā ar kuģu aizturēšanas īpatsvaru ES un Parīzes SM teritorijā ir augsts, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

iii)	Kuģus, kam sertifikātus izdevušas organizācijas, kuras atzītas atbilstīgi Direktīvas 94/57/EK noteikumiem, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

Sabiedrības darbība

i)	Tādu sabiedrību kuģus, kuru darbības līmenis ir zems vai ļoti zems, vadoties pēc to kuģu trūkumu un aizturēšanas īpatsvara Eiropas Savienībā un Parīzes SM teritorijā, uzskata par tādiem, kas rada lielāku risku.

ii)	Tādu sabiedrību kuģus, kuru darbības līmenis ir augsts, vadoties pēc to kuģu trūkumu un aizturēšanas īpatsvara Eiropas Savienībā un Parīzes SM teritorijā, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

2. Iepriekšējās darbības rādītāji

i)	Kuģus, kas aizturēti vairāk nekā vienreiz, uzskata par tādiem, kas rada lielāku risku.

ii)	Kuģus, kam inspekcijā (inspekcijās) II pielikumā minētajā periodā konstatēts mazāk trūkumu kā minēts II pielikumā, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

iii)	Kuģus, kas II pielikumā minētajā periodā nav aizturēti, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

Riska rādītājus kombinē, izmantojot salīdzinošus rādītājus, kas ataino katra parametra relatīvo ietekmi uz kopējo risku kuģim, kas ir darba kārtībā, lai noteiktu šādus kuģa riska profilus:

—	augsts risks;

—	standarta risks;

—	mazs risks.

Nosakot riska profilus, lielāku uzmanību pievērš kuģa tipa, karoga valsts darbības, atzītu organizāciju un sabiedrību darbības rādītājiem.

II. Kuģu inspekcijas

1. Periodiskas inspekcijas

Periodiskas inspekcijas veic iepriekš noteiktos laika intervālos. To biežumu nosaka atkarībā no kuģa riska profila. Starplaiks starp augsta riska kuģu periodiskajām inspekcijām nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus. Starplaiku starp cita riska profila kuģu periodiskajām inspekcijām palielina, riskam attiecīgi samazinoties.

Dalībvalstis veic periodisku inspekciju:

—	jebkuram augsta riska profila kuģim, kam pēdējo sešu mēnešu laikā Eiropas Savienības ostā vai Parīzes SM teritorijā nav veikta inspekcija. Augsta riska kuģi var tikt pakļauti inspekcijai, sākot no piektā mēneša kopš pēdējās inspekcijas;

—	jebkuram standarta riska profila kuģim, kam pēdējo 12 mēnešu laikā Eiropas Savienības ostā vai Parīzes SM teritorijā nav veikta inspekcija. Standarta riska kuģi var tikt pakļauti inspekcijai, sākot no desmitā mēneša kopš pēdējās inspekcijas;

—	jebkuram maza riska profila kuģim, kam pēdējo 36 mēnešu laikā Eiropas Savienības ostā vai Parīzes SM teritorijā nav veikta inspekcija. Maza riska kuģi var tikt pakļauti inspekcijai, sākot no divdesmit ceturtā mēneša kopš pēdējās inspekcijas.

2. Papildu inspekcijas

Kuģi, uz kuriem attiecas šādi īpaši svarīgi vai neparedzēti apstākļi, ir pakļauti inspekcijai, neatkarīgi no laika, kas pagājis kopš pēdējās periodiskās inspekcijas. Taču par vajadzību veikt papildu inspekcijas neparedzētu apstākļu dēļ izlemj inspektors, balstoties uz savu profesionālo lēmumu.

2.A Īpaši svarīgi apstākļi

Kuģi, uz ko attiecas šādi īpaši svarīgi apstākļi, tiek inspicēti, neatkarīgi no tā, kad notika to pēdējā regulārā inspekcija:

—	kuģi, kas drošības apsvērumu dēļ uz laiku atskaitīti no savas klases vai izslēgti no tās kopš pēdējās inspekcijas Eiropas Savienībā vai Parīzes SM teritorijā;

—	kuģi, par kuriem kāda cita dalībvalsts sniegusi ziņojumu vai paziņojumu;

—	kuģi, kuri nav atrodami inspekciju datubāzē;

—

kuģi, kuri

—	ceļā uz ostu bijuši iesaistīti sadursmē, uzskrējuši uz sēkļa vai strandējuši,

—	tiek apsūdzēti par to, ka pārkāpuši noteikumus attiecībā uz atbrīvošanos no kaitīgām vielām vai notekūdeņiem, vai

—	izdarījuši nekontrolētus vai nedrošus manevrus, kuru laikā nav ievēroti SJO pieņemtie kuģu satiksmes noteikumi vai drošas kuģošanas prakse un procedūras.

2.B Neparedzēti apstākļi

Kuģus, uz kuriem attiecas šādi neparedzēti apstākļi, var inspicēt neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks pagājis kopš to pēdējās regulārās inspekcijas. Lēmums veikt šādu papildu inspekciju paliek kompetentas iestādes profesionālajā ziņā.

—

Kuģi, kuri

—	izdarījuši darbības, kas apdraudējušas cilvēkus, īpašumu vai vidi, vai

—	ienākot Baltijas jūrā, nav izpildījuši navigācijas ieteikumus, kas izklāstīti SJO Rezolūcijas MSC.138(76) pielikumos.

—	Kuģi, kam sertifikātus izdevusi kādreizējā atzītā organizācija, kuras atzīšana atsaukta kopš pēdējās inspekcijas Eiropas Savienībā vai Parīzes SM teritorijā.

—	Kuģi, par kuriem loči vai ostas iestādes vai struktūras atbilstīgi šīs direktīvas 22. pantam ziņojušas, ka tiem ir acīmredzamas nepilnības, kas varētu navigāciju padarīt nedrošu vai apdraudēt jūras vidi.

—	Kuģi, kuri nav izpildījuši attiecīgās paziņošanas prasības, kas minētas šīs direktīvas 8. pantā, Direktīvā 2000/59/EK, Direktīvā 2002/59/EK un vajadzības gadījumā Regulā (EK) Nr. 725/2004.

—

Kuģi, par kuriem saņemti ziņojumi vai sūdzības no kuģa kapteiņa, kāda apkalpes locekļa vai jebkuras citas personas vai organizācijas, kurai ir likumīgas intereses attiecībā uz kuģa drošu ekspluatāciju, dzīves un darba apstākļiem uz kuģa vai piesārņojuma novēršanu, ja vien attiecīgā dalībvalsts šādu paziņojumu vai sūdzību neuzskata par acīmredzami nepamatotu.

—	Kuģi, kuri iepriekšējo reizi aizturēti vairāk nekā pirms trim mēnešiem.

—	Kuģi, par kuriem saņemts ziņojums, ka tiem ir būtiski trūkumi, izņemot tos, kuru trūkumus bija jāizlabo 14 dienu laikā pēc izbraukšanas vai pirms izbraukšanas.

—	Kuģi, par kuriem saņemts ziņojums, ka tiem ir problēmas saistībā ar to kravu, jo īpaši kaitīgu un bīstamu kravu.

—	Kuģi, kas izdarījuši kādas citas darbības, kuras apdraudējušas cilvēkus, īpašumu vai vidi.

—	Kuģi, par kuriem no drošiem avotiem kļuvis zināms, ka to riska rādītāji atšķiras no reģistrētajiem, un tādējādi to riska līmenis ir paaugstināts.

3. Atlases shēma

3.A

Pirmās prioritātes kuģus inspicē šādi:

paplašināta inspekcija jāveic:

—	jebkuram kuģim ar augstu riska profilu, kurš nav inspicēts pēdējos sešos mēnešos,

—	jebkuram pasažieru kuģim, naftas tankkuģim, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģim vai balkerim ar standarta riska profilu, kas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 12 mēnešos,

sākotnējas vai detalizētākas inspekcijas, attiecīgā gadījumā, jāveic:

—	jebkuram kuģim ar standarta riska profilu, kas nav pasažieru kuģis, naftas tankkuģis, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģis vai balkeris, kas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 12 mēnešos,

īpaši svarīga apstākļa gadījumā:

—	detalizētāku vai paplašinātu inspekciju atbilstīgi inspektora profesionālam vērtējumam veic uz jebkura kuģa ar augstu riska profilu un uz jebkura pasažieru kuģa, naftas tankkuģa, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģa vai balkera, kas ir vecāks par 12 gadiem,

—	detalizētāku inspekciju veic uz jebkura cita kuģa, kas nav pasažieru kuģis, naftas tankkuģis, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģis vai balkeris, kas ir vecāks par 12 gadiem.

3.B

Otrās prioritātes kuģus inspicē šādi:

paplašinātu inspekciju var veikt:

—	jebkuram kuģim ar augstu riska profilu, kas nav inspicēts pēdējos piecos mēnešos,

—	jebkuram pasažieru kuģim, naftas tankkuģim, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģim vai balkerim ar standarta riska profilu, kas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 10 mēnešos vai

—	jebkuram pasažieru kuģim, naftas tankkuģim, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģim vai balkerim ar zemu riska profilu, kas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 24 mēnešos.

sākotnēju vai detalizētāku inspekciju, atbilstīgi, var veikt:

—	jebkuram pasažieru kuģim, naftas tankkuģim, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģim vai balkerim ar standarta riska profilu, kas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 10 mēnešos vai

—	jebkuram pasažieru kuģim, naftas tankkuģim, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģim vai balkerim ar zemu riska profilu, kas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 24 mēnešos;

neparedzētu apstākļu gadījumā:

—	detalizētāka vai paplašināta inspekcija, atbilstīgi inspektora profesionālajam vērtējumam var veikt uz jebkura kuģa ar augstu riska profilu vai jebkura cita pasažieru kuģa, naftas tankkuģa, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģa vai balkera, kas ir vecāks par 12 gadiem.

—	detalizētāku inspekciju var veikt uz jebkura kuģa, kas nav pasažieru kuģis, naftas tankkuģis, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģis vai balkeris, kas ir vecāks par 12 gadiem.

II PIELIKUMS

Kuģa riska profils

(kā minēts 9. panta 2. punktā)

				Riska profils
				Augsta riska kuģis (ARK)		Standarta riska kuģis (SRK)	Zema riska kuģis (ZRK)
Vispārējie rādītāji				Kritēriji	Salīdzinošo rādītāju punkti	Kritēriji	Kritēriji
1	Kuģa veids			Ķīmisku vielu tankkuģis Gāzvedējs Naftas tankkuģis Balkeris Pasažieru kuģis	2	nav nedz augsta, nedz zema riska kuģis	Visu veidu
2	Kuģa vecums			Visu veidu > 12 g.	1		Visa vecuma
3.a	Karogs	Melnais, pelēkais un baltais saraksts		Melns — ļoti augsta riska, augsta riska, no vidēja līdz augstam riska	2		Balts
3.a		Melnais, pelēkais un baltais saraksts		Melns — vidēja riska	1		Balts
3.b		SJO revīzija		—	—		Ir
4.a	Atzīta organizācija	Darbība	A	—	—		Augsts
			V	—	—		—
			Z	Zems	1		—
			ĻZ	Ļoti zems	1		—
4.b		ES atzīta		—	—		Jā
5	sabiedrība	Darbība	A	—	—		Augsts
			V	—	—		—
			Z	Zema	2		—
			ĻZ	Ļoti zema	2		—
Iepriekšējās darbības rādītāji
6	Pēdējos 36 mēnešos katrā inspekcijā reģistrēto trūkumu skaits		Trūkumi	Nav piemērots	—		≤ 5 (un pēdējos 36 mēnešos ir veikta vismaz 1 inspekcija)
7	Cik reizes aizturēts pēdējos 36 mēnešos		Aizturēts	Aizturēts ≥ 2 reizes	1		Nav aizturēts
ARK ir kuģi, kas atbilst 5 vai vairāk salīdzinošo rādītāju punktiem. ZRK ir kuģi, kas atbilst visiem zema riska rādītājiem. SRK ir kuģi, kas nav nedz ARK, nedz ZRK.

III PIELIKUMS

Paziņojums

(kā minēts 8. panta 1. punktā)

Informācija, kas sniedzama saskaņā ar 8. panta 1. punktu:

Turpmāk minēto informāciju iesniedz ostas iestādei vai struktūrai vai tai iestādei vai struktūrai, kas norādīta šim nolūkam, vismaz trīs dienas pirms paredzamā ierašanās brīža ostā vai pirms iepriekšējās ostas atstāšanas, ja paredzams, ka pārgājiens būs īsāks nekā trīs dienas:

a)	kuģa identifikācija (nosaukums, izsaukuma signāls, SJO identifikācijas numurs vai MMSI numurs);

b)	plānotais ienākšanas ilgums;

tankkuģiem:

i)	konfigurācija: viens korpuss, viens korpuss ar izolētā balasta tanku, dubults korpuss,

ii)	kravas un balasta tanku stāvoklis: pilni, tukši, inerti,

iii)	kravas apjoms un veids;

d)	plānotās darbības galamērķa ostā (iekraušana, izkraušana, citas);

e)	plānotie normatīvie apsekojumi un galvenā tehniskā apkope un remontdarbi, kas jāveic, uzturoties galamērķa ostā;

f)	pēdējās Parīzes SM teritorijā veiktās paplašinātās inspekcijas datums.

IV PIELIKUMS

Sertifikātu un dokumentu saraksts

(kā minēts 12. panta 1. punktā)

1.	Starptautiskais tilpības sertifikāts (1969.).

—	Pasažieru kuģa drošības sertifikāts,

—	kravas kuģa konstrukcijas drošības sertifikāts,

—	kravas kuģa aprīkojuma drošības sertifikāts,

—	kravas kuģa radio drošības sertifikāts,

—	atbrīvojuma sertifikāts, tostarp, vajadzības gadījumā — kravu saraksts,

—	kravas kuģa drošības sertifikāts.

3.	Starptautiskais kuģa drošuma sertifikāts (ISSC).

4.	Kuģa vēstures pieraksti.

Starptautiskais sertifikāts par kuģa piemērotību sašķidrinātas gāzes pārvadāšanai;

—	Sertifikāts par kuģa piemērotību sašķidrinātas gāzes pārvadāšanai.

Starptautiskais sertifikāts par kuģa piemērotību bīstamu ķīmisku vielu pārvadāšanai;

—	Sertifikāts par kuģa piemērotību bīstamu ķīmisku vielu pārvadāšanai.

7.	Starptautiskais naftas piesārņojuma profilakses sertifikāts.

8.	Starptautiskais sertifikāts par piesārņojuma novēršanu, pārvadājot kaitīgas lejamkravas tilpnēs.

Starptautiskais kravas zīmes sertifikāts (1966. g.);

—	starptautiskais kravas zīmes atbrīvojuma sertifikāts.

10.	Naftas operāciju žurnāls, I un II daļa.

11.	Kravas operāciju žurnāls.

12.	Dokuments par kuģa drošu minimālo apkalpi.

13.	Sertifikāti vai jebkādi citi dokumenti, kas vajadzīgi saskaņā ar STCW 78/95 noteikumiem.

14.	Medicīnas apliecības (skatīt ILO Konvenciju Nr. 73 par jūrnieku veselības inspekcijām).

15.	Darba laika organizācijas tabula (ILO Konvencija Nr. 180 un STCW 78/95)

16.	Jūrnieku darba un atpūtas stundu reģistrs (ILO Konvencija Nr. 180).

17.	Stabilitātes informācija.

18.	Atbilstības dokumenta kopija un kuģa drošības pārvaldības sertifikāts, kas izdoti atbilstīgi Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskajam kodeksam (SOLAS 74, IX nodaļa).

19.	Sertifikāti par kuģa korpusa izturību (stiprību) un mehānismiem, kurus izdevusi attiecīgā klasifikācijas sabiedrība (prasīti vienīgi tajos gadījumos, ja kuģis saglabā klasifikācijas sabiedrības noteikto kuģa klasi).

20.	Dokuments par atbilstību īpašām prasībām, ko piemēro kuģiem, kas pārvadā bīstamas kravas.

21.	Ātrgaitas kuģa drošības sertifikāts un atļauja izmantot ātrgaitas kuģi.

22.	Bīstamo kravu īpašais saraksts vai deklarācija (manifests), vai detalizēts kravas plāns.

23.	Kuģa žurnāls ar izmēģinājumu un apmācību, tostarp drošuma apmācību, uzskaiti un žurnāls ar uzskaiti par dzīvības glābšanas iekārtu inspekciju un kārtību, kā arī ugunsdzēsības iekārtām un pasākumiem.

24.	Speciāla lietojuma kuģu drošības sertifikāts.

25.	Mobilo piekrastes urbšanas iekārtu drošības sertifikāts.

26.	Naftas tankkuģiem — naftas atsūknēšanas uzraudzības un kontroles sistēmu par pēdējo reisu balastā uzskaite.

27.	Trauksmju saraksti, ugunsdrošības plāns un pasažieru kuģiem — kuģa bojājumu novēršanas plāns.

28.	Ārkārtas situāciju plāns rīcībai gadījumos, kad no kuģa noplūdusi nafta.

29.	Ziņojumi par apsekojumiem (balkeriem un naftas tankkuģiem).

30.	Ziņojumi par iepriekš veiktajām ostas valsts kontroles inspekcijām.

31.	Ro-ro pasažieru kuģiem — informācija par A/A maksimālo attiecību.

32.	Dokuments, ar kuru atļauta graudu pārvadāšana.

33.	Kravas nostiprināšanas rokasgrāmata.

34.	Atkritumu apsaimniekošanas plāns un atkritumu reģistrācijas žurnāls.

35.	Palīdzības sistēma lēmumu pieņemšanai pasažieru kuģu kapteiņiem.

36.	Meklēšanas un glābšanas dienestu sadarbības plāns pasažieru kuģiem, kuri kursē pastāvīgos maršrutos.

37.	Saraksts ar operāciju ierobežojumiem uz pasažieru kuģiem.

38.	Balkera grāmata.

39.	Balkeru iekraušanas un izkraušanas plāni.

40.	Dokuments, kas apliecina apdrošināšanu vai jebkādu citu finansiālu nodrošinājumu attiecībā uz civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem zaudējumiem (1992. gada Starptautiskā konvencija par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem).

[41.	Sertifikāts, kas vajadzīgs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/…/EK (…) par kuģu īpašnieku civiltiesisko atbildību un finanšu garantijām.

42.	Sertifikāts, kas vajadzīgs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. …/2008 par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras un iekšzemes ūdensceļiem (1).]

43.	Starptautiskais gaisa piesārņojuma novēršanas sertifikāts

44.	Starptautiskais notekūdeņu piesārņojuma novēršanas sertifikāts

(1) 41. un 42. punkta iekļaušana sagaidāma pēc attiecīgo tiesību aktu pieņemšanas Trešajā jūrniecības paketē.

V PIELIKUMS

Piemēri “pamatotiem iemesliem”

(kā minēts 12. panta 3. punktā)

A. Piemēri pamatotiem iemesliem, lai veiktu detalizētāku inspekciju

1.	Kuģi, kas minēti I pielikuma II daļas 2.A un 2.B punktā.

2.	Nav pienācīgi vests naftas operāciju žurnāls.

3.	Pārbaudot sertifikātus un citus dokumentus, atklātas neprecizitātes.

4.	Ir liecības, ka apkalpes locekļi neatbilst prasībām, kuras saistītas ar saziņu uz kuģa, kā izklāstīts 17. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/25/EK (2001. gada 4. aprīlis) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (1).

5.	Apliecība ir iegūta krāpšanas ceļā vai apliecības īpašnieks nav tā persona, kam sākotnēji izdota minētā apliecība.

6.	Kuģa kapteinim, kādam virsniekam vai matrozim apliecību izdevusi valsts, kas nav ratificējusi STCW 78/95.

7.	Veicot operācijas ar kravu vai citas operācijas, ir pārkāpti drošības noteikumi vai SJO nostādnes, piemēram, skābekļa saturs inertās gāzes pievadā kravas tilpnēm pārsniedz noteikto maksimālo līmeni.

8.	Naftas tankkuģa kapteinis nevar uzrādīt reģistrētus datus par naftas atsūknēšanas uzraudzības un kontroles sistēmu attiecībā uz pēdējo balasta pārgājienu.

9.	Nav atjaunots trauksmju saraksts, vai apkalpes locekļi nav informēti par saviem pienākumiem ugunsgrēka gadījumā vai saņemot pavēli pamest kuģi.

10.	Viltus trauksmes signālu raidīšana, kuriem neseko pienācīgas trauksmes atsaukšanas procedūras.

11.	Nav konvencijās paredzētā būtiskā aprīkojuma vai procedūru.

12.	Uz kuģa ir pārmērīgi antisanitāri apstākļi.

13.	Inspektoram radies vispārējs iespaids vai ir novērots, ka pastāv nopietna korpusa vai konstrukciju pasliktināšanās vai trūkumi, kas varētu apdraudēt kuģa konstrukcijas, ūdensnecaurlaidību vai šļakatnecaurlaidību.

14.	Ir informācija vai liecības par to, ka kapteinis vai apkalpe nepārzina būtiskas kuģa izmantošanas procedūras, kas saistītas ar kuģu drošību vai vides piesārņošanas novēršanu, vai arī tādas kuģa izmantošanas procedūras nav tikušas veiktas.

15.	Nav tabulas par darba režīmu uz kuģa vai jūrnieku darba un atpūtas stundu reģistra.

B. Piemēri pamatotiem iemesliem, kad var veikt kuģa drošuma kontroli

Inspektors sākotnējās ostas valsts kontroles ietvaros veiktās inspekcijas laikā var noteikt šādus pamatotus iemeslus turpmākiem drošuma kontroles pasākumiem:

1.1.	ISSC nav derīgs vai arī tā derīguma termiņš ir beidzies

1.2.	Kuģa drošuma līmenis ir zemāks nekā ostas drošuma līmenis

1.3.	Nav veiktas apmācības, kas saistītas ar kuģa drošumu

1.4.	Ieraksti reģistrā par pēdējām 10 kuģa/ostas vai kuģa/kuģa mijiedarbības reizēm nav pilnīgi

1.5.	Pierādījumi vai novērojumi liecina, ka kuģa apkalpes galvenie locekļi nav spējīgi sazināties savā starpā

1.6.	Novērojumi pierāda, ka drošuma pasākumiem ir būtiski trūkumi

1.7.	No trešām personām saņemta informācija, piemēram, ziņojums vai sūdzība, saistībā ar drošuma jautājumiem

1.8.

Kuģim ir kārtējais atkārtoti izdota pagaidu Starptautiskā kuģa drošuma sertifikāts (ISSC), un inspektora profesionālais viedoklis ir tāds, ka viens no iemesliem, kādēļ kuģis vai sabiedrība pieprasījusi šādu sertifikātu, ir izvairīties no pilnīgas atbilstības SOLAS 74 XI-2 nodaļas un ISPS kodeksa A daļas prasībām pēc tam, kad beidzies sākotnējais pagaidu sertifikāta derīguma termiņš. ISPS kodeksa A daļā precizēti apstākļi, kuros var izdot pagaidu sertifikātu.

Ja konstatēti iepriekšminētie pamatotie iemesli, inspektors nekavējoties informē kompetento drošuma iestādi (ja vien inspektors nav drošuma jautājumos pilnvarotā amatpersona). Kompetentā drošuma iestāde pieņem lēmumu par to, kādus turpmākus kontroles pasākumus jāveic saskaņā ar SOLAS 74 XI nodaļas 9. noteikumu, ņemot vērā drošuma līmeni.

3.	Par citiem pamatotiem iemesliem, kas nav minēti iepriekš, lemj drošuma jautājumos pilnvarotā amatpersona.

(1) OV L 136, 18.5.2001., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/45/EK (OV L 255, 30.9.2005., 160. lpp.).

VI PIELIKUMS

Kuģu kontroles procedūras

(kā minēts 14. panta 1. punktā)

Parīzes SM I pielikums “Ostas valsts kontroles procedūras” (PSCOs) un šādas Parīzes SM instrukcijas to jaunākajā redakcijā:

—	Instruction 33/2000/02: Operational Control on Ferries and Passenger Ships (Instrukcija 33/2000/02 Pasažieru kuģu un prāmju darbības kontrole),

—	Instruction 35/2002/02: Guidelines for PSCOs on Electronic Charts (Instrukcija 35/2002/02 Pamatnostādnes ostas valsts kontroles amatpersonām par elektroniskām kartēm),

—	Instruction 36/2003/08: Guidance for Inspection on Working and Living Conditions (Instrukcija 36/2003/08 Norādījumi par darba un dzīves apstākļu inspekciju),

—	Instruction 37/2004/02: Guidelines in Compliance with STCW 78/95 Convention as Amended (Instrukcija 37/2004/02 Pamatnostādnes atbilstībai grozītajai konvencijai 78/95 par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW)),

—	Instruction 37/2004/05: Guidelines on the Inspection of Hours of Work/Rest (Instrukcija 37/2004/05 Pamatnostādnes darba un atpūtas stundu inspekciju),

—	Instruction 37/2004/10: Guidelines for Port State Control Officers on Security Aspects (Instrukcija 37/2004/10 Pamatnostādnes ostas valsts kontroles amatpersonām par drošuma aspektiem),

—	Instruction 38/2005/02: Guidelines for PSCOs Checking a Voyage Data Recorder (VDR) (Instrukcija 38/2005/02 Pamatnostādnes ostas valsts kontroles amatpersonām, kas inspicē reisa datu reģistrācijas iekārtas (VDR)),

—	Instruction 38/2005/05: Guidelines on MARPOL 73/78 Annex I (Instrukcija 38/2005/05 Pamatnostādnes par MARPOL 73/78 I pielikumu),

—	Instruction 38/2005/07: Guidelines on Control of the Condition Assessment Scheme (CAS) of Single Hull Oil Tankers (Instrukcija 38/2005/07 Pamatnostādnes par vienkorpusa naftas tankkuģu stāvokļa novērtējuma shēmu (CAS)),

—	Instruction 39/2006/01: Guidelines for the Port State Control Officer on the ISM-Code (Instrukcija 39/2006/01 Pamatnostādnes ostas valsts kontroles amatpersonām par Starptautisko drošas pārvaldes kodeksu (ISM Code)),

—	Instruction 39/2006/02: Guidelines for Port State Control Officers on Control of GMDSS (Instrukcija 39/2006/02 Pamatnostādnes ostas valsts kontroles amatpersonām par pasaules jūras avāriju un drošības sistēmas (Global Maritime Distress and Safety System-GMDSS) kontroli),

—	Instruction 39/2006/03: Optimisation of Banning and Notification Checklist (Instrukcija 39/2006/03 Aizliegumu un paziņošanas kontrolsaraksta optimizēšana),

—

Instruction 39/2006/10: Guidelines for PSCOs for the Examination of Ballast Tanks and Main Power Failure Simulation (black-out test) (Instrukcija 39/2006/10 Pamatnostādnes ostas valsts kontroles amatpersonām balasta tvertņu inspekcijai un galvenās elektroenerģijas padeves pārtraukuma izmēģinājumiem (elektroenerģijas padeves pārtraukuma tests)),

—	Instruction 39/2006/11: Guidance for Checking the Structure of Bulk Carriers (Instrukcija 39/2006/11 Norādījumi balkera konstrukciju inspekcijai),

—	Instruction 39/2006/12: Code of Good Practice for Port State Control Officers (Instrukcija 39/2006/12 Ostas valsts kontroles inspektoru labas prakses kodekss),

—	Instruction 40/2007/04: Criteria for Responsibility Assessment of Recognised Organisations (R/O) (Instrukcija 40/2007/04 Kritēriji atzītu organizāciju atbildības novērtēšanai),

—	Instruction 40/2007/09: Guidelines for Port State Control Inspections for Compliance with Annex VI of MARPOL 73/78 (Instrukcija 40/2007/09 Pamatnostādnes ostas valsts kontroles inspekciju atbilstībai MARPOL 73/78 VI pielikumam).

VII PIELIKUMS

Paplašināta kuģa inspekcija

(kā minēts 13. pantā)

Detalizētāka inspekcija īpaši attiecas uz šādu riska zonu vispārējo stāvokli:

—	Dokumentācija

—	Korpusa stāvoklis

—	Piemērotība laika apstākļiem

—	Ārkārtas situāciju sistēmas

—	Radio sakaru sistēmas

—	Kravas operācijas

—	Ugunsdrošība

—	Signalizācijas sistēmas

—	Dzīves un darba apstākļi

—	Navigācijas aprīkojums

—	Dzīvības glābšanas ierīces

—	Bīstamas kravas

—	Dzeniekārtas un palīgsistēmas

—	Piesārņojuma novēršana

Turklāt, atkarībā no praktiskās iespējamības vai jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz cilvēku, kuģa vai ostas drošību, detalizētāka inspekcija, atkarībā no inspicētā kuģa tipa, ietver īpašu riska zonu punktu inspekciju saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

VIII PIELIKUMS

Noteikumi par ienākšanas aizliegumu ostās, kas atrodas kopienā

(kā minēts 15. pantā)

Ja ir izpildīti 15. panta 1. punktā aprakstītie nosacījumi, tās ostas, kurā kuģi aiztur trešo reizi, kompetentā iestāde rakstveidā informē kuģa kapteini par to, ka tiks izdots ienākšanas aizlieguma rīkojums, ko varēs piemērot, tiklīdz kuģis atstās ostu. Ienākšanas aizlieguma rīkojumu var piemērot, tiklīdz kuģis ir atstājis ostu pēc tam, kad novērsti trūkumi, kas bija aizturēšanas iemesls.

Kompetentā iestāde nosūta ienākšanas aizlieguma rīkojuma kopiju arī karoga valsts iestādei, attiecīgajai atzītajai organizācijai, citām dalībvalstīm, kā arī citām valstīm, kas parakstījušas Parīzes SM, Komisijai, un Parīzes SM sekretariātam. Kompetentā iestāde arī atjaunina inspekciju datubāzi, nekavējoties iekļaujot tajā informāciju par ienākšanas aizliegumu.

Lai panāktu ienākšanas aizlieguma atcelšanu, īpašniekam vai operatoram ir jāiesniedz oficiāls pieprasījums tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kura izdevusi ienākšanas aizlieguma rīkojumu. Līdz ar šo pieprasījumu ir jābūt karoga valsts iestādes dokumentam, kas izdots pēc karoga valsts pilnvarota apsekotāja apmeklējuma uz kuģa un kas liecina, ka kuģis pilnībā atbilst starptautisku konvenciju spēkā esošajiem noteikumiem. Karoga valsts iestāde sniedz kompetentajai iestādei pierādījumus, ka kuģa apmeklējums ir noticis.

Vajadzības gadījumā līdz ar pieprasījumu atcelt ienākšanas aizlieguma rīkojumu ir jābūt arī klasificēšanas sabiedrības dokumentam, kas izdots pēc klasificēšanas sabiedrības apsekotāja apmeklējuma uz kuģa un kas liecina, ka kuģis atbilst attiecīgās sabiedrības noteiktajiem klases standartiem. Klasificēšanas sabiedrība sniedz kompetentajai iestādei pierādījumus, ka kuģa apmeklējums ir noticis.

Ienākšanas aizlieguma rīkojumu drīkst atcelt tikai pēc tam, kad pagājis šīs direktīvas 15. pantā minētais periods un pēc kuģa atkārtotas inspekcijas ostā ko izvēlas pēc vienošanās.

Ja pēc vienošanās izvēlētā osta atrodas dalībvalstī, šīs valsts kompetentā iestāde drīkst pēc tās kompetentās iestādes pieprasījuma, kura izdevusi ienākšanas aizlieguma rīkojumu, atļaut kuģim ienākt pēc vienošanās izvēlētā ostā, lai veiktu atkārtotu inspekciju Šādos gadījumos ostā neveic nekādas kravas operācijas, līdz tiek atcelts ienākšanas aizlieguma rīkojums.

Ja viens no tās aizturēšanas iemesliem, kas bija pamatā ienākšanas aizlieguma rīkojuma izdošanai, bija kuģa konstrukcijas nepilnības, kompetentā iestāde, kas izdeva ienākšanas aizlieguma rīkojumu, var pieprasīt, ka atkārtotas inspekcijas laikā pārbaudes vajadzībām dara pieejamas noteiktas vietas uz kuģa, tostarp kravas telpas un tilpnes.

Atkārtotu inspekciju veic tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kas izdeva ienākšanas aizlieguma rīkojumu, vai galamērķa ostas kompetentā iestāde pēc vienošanās ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kas noteica ienākšanas aizliegumu. Kompetentā iestāde var pieprasīt, lai par atkārtotu inspekciju paziņo 14 dienas iepriekš. Šai dalībvalstij jāsaņem pietiekami pierādījumi, ka kuģis pilnībā atbilst konvenciju spēkā esošajām prasībām.

8.	Atkārtota inspekcija ietver paplašinātu inspekciju, kurā ietilpst vismaz VII pielikumā minētais.

9.	Visas šādas paplašinātās inspekcijas izmaksas sedz īpašnieks vai operators.

10.	Ja paplašinātās inspekcijas rezultāti apmierina dalībvalsti saskaņā ar VII pielikumu, ienākšanas aizlieguma rīkojums ir jāatceļ un par to rakstveidā jāinformē kuģa sabiedrība.

11.

Kompetentā iestāde rakstveidā informē par savu lēmumu arī karoga valsts iestādi, attiecīgo klasificēšanas sabiedrību, citas dalībvalstis, citas valstis, kas parakstījušas Parīzes SM, Komisiju, un Parīzes SM sekretariātu. Kompetentajai iestādei ir arī jāatjaunina inspekciju datubāze, nekavējoties iekļaujot tajā informāciju par ienākšanas aizlieguma atcelšanu.

12.	Informācija saistībā ar kuģiem, kuriem aizliegts ienākt ostās, kas atrodas Kopienā ir jāpadara pieejama inspekciju datubāzē un jāpublicē saskaņā ar XIII pielikuma 19. panta noteikumiem.

IX PIELIKUMS

Inspekcijas ziņojums

(kā minēts 16. pantā)

Inspekcijas ziņojumā jābūt vismaz šādām ziņām:

I. Vispārīgā informācija

1.	Kompetenta iestāde, kas rakstījusi ziņojumu.

2.	Inspekcijas laiks un vieta.

3.	Inspicētā kuģa vārds.

Karogs.

5.	Kuģa tips (kā norādīts kuģa drošības pārvaldības sertifikātā).

6.	SJO identifikācijas numurs.

7.	Izsaukuma signāls.

8.	Tilpība (bruto).

9.	Pilna kravnesība (vajadzības gadījumā).

10.	Uzbūvēšanas gads, kas norādīts kuģa drošības sertifikātos.

11.	Attiecīgos gadījumos klasificēšanas sabiedrība vai klasificēšanas sabiedrības, kā arī jebkura cita organizācija, kuras konkrētam kuģim izdevušas klasifikācijas sertifikātus, ja tādi ir.

12.	Viena vai vairākas atzītās organizācijas un/vai jebkurš cits subjekts, kas konkrētam kuģim karoga valsts vārdā izdevis konvencijās paredzētos sertifikātus.

13.	Kuģa sabiedrības vai operatora vārds vai nosaukums un adrese.

14.	Ja kuģi pārvadā šķidras vai cietas kravas bez taras, fraktētāja, kas atbild par kuģa izvēli, nosaukums un adrese, un frakta tips.

15.	Inspekcijas ziņojuma rakstīšanas galīgais datums.

16.	Norāde, ka sīku informāciju par inspekciju vai aizturēšanu var publicēt.

II. Informācija saistībā ar inspekciju

1.	Sertifikāti, kas izdoti, piemērojot attiecīgās konvencijas, iestāde vai organizācija, kas izdevusi attiecīgos sertifikātus, tostarp izdošanas datums un derīguma termiņš.

2.	Kuģa daļas un elementi, ko inspicēja (detalizētākas vai paplašinātas inspekcijas gadījumā).

3.	Osta un datums, kad veikts iepriekšējais starpposma vai ikgadējais, vai atjaunošanas apsekojums, un tās organizācijas nosaukums, kas veikusi apsekojumu.

4.	Inspekcijas tips (inspekcija, detalizētāka inspekcija, paplašināta inspekcija).

5.	Trūkumu veids.

6.	Veicamie pasākumi.

III. Papildu informācija aizturēšanas gadījumā

1.	Aizturēšanas rīkojuma datums.

2.	Aizturēšanas rīkojuma atcelšanas datums.

3.	Trūkumu, kas pamato aizturēšanas rīkojumu, raksturs (vajadzības gadījumā atsauces uz konvencijām).

4.	Vajadzības gadījumā, norāde, vai atzīta organizācija vai cita privāta struktūra, kas veikusi apsekošanu, ir atbildīga saistībā ar trūkumiem, kas katrs atsevišķi vai visi kopā devuši iemeslu aizturēšanai.

5.	Veiktie pasākumi.

X PIELIKUMS

Kuģu aizturēšanas kritēriji

(kā minēts 18. panta 3. punktā)

IEVADS

Pirms lemt, vai atklāto trūkumu dēļ kuģi aizturēt, inspektors piemēro turpmāk 1. un 2. punktā uzskaitītos kritērijus.

3. punktā minēti piemēri gadījumiem, kad trūkumi paši dod iemeslu kuģa aizturēšanai (skat. 18. panta 4. punktu).

Ja aizturēšanas iemesls ir bojājumi, kas radušies nejaušā nelaimes gadījumā, kurš noticis, kuģim braucot uz ostu, aizturēšanas rīkojumu neizdod, ja:

a)	pienācīgi izpildītas prasības, kas paredzētas SOLAS 74 I/11(c) noteikumā par ziņošanu karogvalsts iestādei, ieceltajam inspektoram vai atzītai organizācijai, kura atbild par attiecīgā sertifikāta izdošanu;

b)	pirms ienākšanas ostā kuģa kapteinis vai īpašnieks par ostas valsts kontroli atbildīgai iestādei iesniedzis sīku izklāstu par nelaimes gadījuma apstākļiem un bojājumiem, kā arī informāciju par obligāto ziņošanu karoga valsts iestādei;

c)	kuģis veic koriģējošas darbības, kas pēc iestādes ieskatiem ir pietiekamas; un

d)	pēc paziņojuma par koriģējošo darbību iestāde ir pārliecinājusies, ka ir novērsti trūkumi, kas apdraudēja drošību, veselību vai vidi.

1. GALVENIE KRITĒRIJI

Pieņemot profesionālu lēmumu par to, vai kuģis jāaiztur, inspektors ievēro šādus kritērijus:

Laiks:

Kuģus, kuru tālāka kuģošana nav droša, aiztur pirmās inspekcijas reizē neatkarīgi no tā, cik ilgi plānota kuģa palikšana ostā.

Kritērijs:

Kuģi aiztur, ja trūkumi ir pietiekami nopietni, lai pirms kuģa izbraukšanas jūrā inspektoram vēlreiz būtu jāpārbauda, vai trūkumi ir novērsti.

Vajadzība inspektoram kuģi vēlreiz apmeklēt ir trūkuma nopietnības mēraukla. Tomēr tas nav obligāti jāievēro katrā gadījumā. Tas nozīmē, ka attiecīgai iestādei jebkuriem līdzekļiem, vislabāk kuģi vēlreiz apmeklējot, jāpārliecinās, ka konkrētais trūkums ir novērsts pirms došanās tālāk.

2. GALVENO KRITĒRIJU PIEMĒROŠANA

Lemjot, vai atklātie trūkumi ir pietiekami nopietni, lai kuģi aizturētu, inspektors vērtē, vai:

1.	par kuģi ir attiecīgi derīgi dokumenti;

2.	kuģa apkalpe atbilst dokumentam par drošu minimālo apkalpi.

Inspekcijas laikā inspektors papildus vērtē, vai kuģis un/vai tā apkalpe spēj:

3.	kuģot droši visa turpmākā pārgājiena laikā;

4.	droši kravu apstrādāt, pārvadāt un uzraudzīt tās stāvokli visa turpmākā pārgājiena laikā;

5.	droši ekspluatēt mašīntelpu visa turpmākā pārgājiena laikā;

6.	uzturēt atbilstīgu dzinējspēku un vadību visa turpmākā pārgājiena laikā;

7.	vajadzības gadījumā efektīvi dzēst ugunsgrēkus pilnīgi visās kuģa daļās turpmākā pārgājiena laikā;

8.	vajadzības gadījumā ātri un droši pamest kuģi un veikt glābšanas darbus visa turpmākā pārgājiena laikā;

9.	nepieļaut vides piesārņošanu visa turpmākā pārgājiena laikā;

10.	uzturēt pietiekamu stabilitāti visa turpmākā pārgājiena laikā;

11.	uzturēt pietiekamu ūdensnecaurlaidību visa turpmākā pārgājiena laikā;

12.	briesmu situācijās vajadzības gadījumā nodrošināt saziņas iespējas visa turpmākā pārgājiena laikā;

13.	nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus apstākļus visa turpmākā pārgājiena laikā;

14.	sniegt maksimālu informāciju, ja notiek nelaimes gadījums.

Ja atbilde uz jebkuru no minētajiem vērtējumiem ir negatīva, tad, ņemot vērā visus atklātos trūkumus, nopietni jāapsver, vai kuģi nevajag aizturēt. Tāpat kuģi var aizturēt, ja atklāti vairāki mazāk svarīgi trūkumi.

3. Lai inspektoriem palīdzētu piemērot šos norādījumus, turpinājumā ir saraksts ar trūkumiem, kas sagrupēti atbilstīgi attiecīgām konvencijām un/vai kodeksiem un kurus uzskata par tik nopietniem, lai tie dotu pamatu kuģa aizturēšanai. Saraksts nav izsmeļošs.

3.1. Vispārēji norādījumi

Nav derīgu sertifikātu un dokumentu, ko paredz attiecīgie dokumenti. Tomēr kuģiem, kas izmanto tādu valstu karogus, kas nav attiecīgo konvenciju līgumslēdzējas puses, vai kas nepiemēro kādu citu attiecīgu dokumentu, nav obligāts pienākums saņemt konvencijās vai citos attiecīgos dokumentos paredzētos sertifikātus. Tāpēc minēto sertifikātu neesamība nevar būt par iemeslu tādu kuģu aizturēšanai; tomēr, piemērojot “vienādas attieksmes” principu, pirms kuģa izbraukšanas tiek prasīta kuģa vispārēja atbilstība noteikumiem.

3.2. Jomas, ko regulē SOLAS 74

1.	Pienācīgi nedarbojas dzeniekārtas vai citas būtiskas iekārtas, kā arī elektroiekārtas.

2.	Nav pietiekami tīra mašīntelpa, nosēdtilpnēs atrodas pārlieku daudz eļļaina ūdens, cauruļu izolācija, tostarp kanalizācijas cauruļu izolācija, ir piesārņota ar naftu, pienācīgi nedarbojas nosēdtilpņu sūkņu iekārtas.

3.	Pienācīgi nedarbojas avārijas ģenerators, apgaismojums, akumulatori un slēdži.

4.	Pienācīgi nedarbojas galvenā stūres iekārta un tās palīgiekārtas.

5.	Nav dzīvības glābšanas aprīkojuma, glābšanas laivu un to palaišanas iekārtu vai tās nav pietiekami jaudīgas, vai ir vērā ņemami nolietojušās.

6.	Nav uguns detektorsistēmas, ugunsgrēka signalizācijas, ugunsdzēšanas aprīkojuma, fiksētās ugunsdzēšanas iekārtu, ventilācijas vārstu, ugunsdzēšanas līdzekļu un ātrdarbīgās noslēgšanas iekārtu vai tās neatbilst prasībām, vai arī tās ir tā nolietojušās, ka nespēj pildīt savas funkcijas.

7.	Uz tankkuģu kravas klāja nav ugunsaizsardzības vai tā ir vērā ņemami nolietojusies, vai nedarbojas pareizi.

8.	Nav apgaismojuma, norādījuma zīmju vai skaņu signālu vai tie neatbilst prasībām, vai ir vērā ņemami nolietojušies.

9.	Nav radioiekārtu saziņai briesmu gadījumos vai drošības nolūkos vai tās nedarbojas pareizi.

10.	Nav navigācijas iekārtu vai tās nedarbojas pareizi, ņemot vērā SOLAS 74 V/16.2 noteikumu.

11.

Netiek izmantoti navigācijas karšu pēdējie atjaunotie varianti un/vai citas attiecīgas navigācijas publikācijas, kas vajadzīgas paredzētajam pārgājienam, ņemot vērā to, ka minēto karšu vietā var izmantot arī elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu (ECDIS), kas saņēmusi tipa apstiprinājumu un kas izmanto oficiālus datus.

12.	Kravas sūkņu telpās nav nedzirksteļojošas izplūdes ventilācijas.

13.	Nopietni trūkumi kuģa darbības prasībās, kas aprakstītas Parīzes SM 1. pielikuma 5.5. punktā.

14.	Apkalpes locekļu skaits, sastāvs vai apliecības neatbilst apkalpes drošas komplektācijas dokumentam.

15.	Nespēja īstenot paplašināto apsekošanas programmu saskaņā ar SOLAS 74 XI nodaļas 2. noteikumu.

3.3. Jomas, ko regulē IBC kodekss

1.	Tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas piemērotības sertifikātā, vai nav informācijas par kravu.

2.	Nav augsta spiediena drošības iekārtu vai tās ir bojātas.

3.	Nedrošas vai kodeksa prasībām neatbilstīgas elektroinstalācijas.

4.	Aizdedzes avotu bīstams izvietojums.

5.	Īpašu prasību pārkāpumi.

6.	Pārsniegts maksimāli pieļaujamais kravas daudzums uz vienu tilpni.

7.	Nepietiekama jutīgu produktu siltumizolācija.

3.4. Jomas, ko regulē IGC kodekss

1.	Tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas piemērotības sertifikātā, vai nav informācijas par kravu.

2.	Nav dzīvojamo vai darba telpu noslēgšanas ierīču.

3.	Starpsiena nav gāzes necaurlaidīga.

4.	Bojātas gaisa slūžas.

5.	Nav ātrslēdzošo vārstu vai tie ir bojāti.

6.	Nav drošības vārstu vai tie ir bojāti.

7.	Nedrošs vai kodeksa prasībām neatbilstīgs elektroaprīkojums.

8.	Kravas telpās nedarbojas ventilācija.

9.	Nedarbojas kravas tilpņu spiediena signalizācija.

10.	Bojāts gāzes detektors un/vai toksiskās gāzes detektors.

11.	Pārvadā vielas, kuras nedrīkst pārvadāt bez attiecīgiem pavaddokumentiem.

3.5. Jomas, ko regulē Kravas zīmes konvencija

Uz klāju un korpusa ievērojamām platībām atklāti bojājumi, korozija vai plākšņu un citu nostiprinājumu punktkorozija, kas ietekmē kuģa derīgumu kuģošanai vai spēju izturēt lokālas slodzes, ja vien nav veikti atbilstīgi pagaidu remontdarbi tā, lai varētu veikt pārgājienu līdz ostai pilnīgai remontdarbu veikšanai.

2.	Nepietiekamas stabilitātes standarta gadījumi.

Nav pietiekamas un uzticamas informācijas atzītā formā, kas ātri un vienkārši ļautu kuģa kapteinim kārtot kuģa piekraušanu un stabilizēšanu, jebkurā brīdī un mainīgos ceļošanas apstākļos saglabājot drošu stabilitātes pakāpi un izvairoties no situācijām, kas radītu nepieļaujamu slodzi kuģa konstrukcijā.

4.	Nav noslēgšanas iekārtu, lūku noslēgšanas aprīkojuma un ūdensnecaurlaidīgu durvju vai tās ir vērā ņemami bojātas vai defektīvas.

5.	Kuģis ir pārkrauts.

6.	Nav iegrimes zīmju vai tās nav iespējams nolasīt.

3.6. Jomas, ko regulē MARPOL 73/78 I pielikums

1.	Nav eļļainā ūdens filtrēšanas aprīkojuma, naftas izplūdes uzraudzības un kontroles sistēmas vai 15 ppm signalizācijas aprīkojuma vai tas ir nopietni nolietojies, vai nedarbojas pareizi.

2.	Sateču ūdeņu un/vai notekūdeņu tvertnes atlikušais tilpums nav pietiekams paredzētajam pārgājienam.

3.	Nav pieejams naftas operāciju žurnāls.

4.	Ierīkots neatļauts izplūdes apvedceļš.

5.	Nav apsekošanas ziņojuma, vai tas neatbilst MARPOL 73/78 13.G noteikuma 3. panta b) punktam.

3.7. Jomas, ko regulē MARPOL 73/78 II pielikums

1.	Nav P&A rokasgrāmatas.

2.	Krava nav iedalīta kategorijās.

3.	Nav pieejams kravas žurnāls.

4.	Pārvadā naftai līdzīgas vielas, neievērojot attiecīgās prasības vai bez attiecīgi grozīta sertifikāta.

5.	Ierīkots neatļauts izplūdes apvedceļš.

3.8. Jomas, ko regulē MARPOL 73/78 V pielikums

1.	Nav atkritumu apsaimniekošanas plāna.

2.	Nav pieejams atkritumu reģistrācijas žurnāls.

3.	Kuģa personāls nepārzina atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktās atkritumu savākšanas/novadīšanas prasības.

3.9. Jomas, ko regulē STCW 78/95 un Direktīva 2001/25/EK

1.	Jūrniekiem, kuriem ir jābūt apliecībām, nav attiecīgo apliecību vai derīga atbrīvojuma, vai arī tie nevar uzrādīt dokumentālas liecības par to, ka karoga valsts iestādei iesniegts pieteikums pēc apstiprinājuma.

2.	Pierādījums, ka apliecība ir iegūta krāpšanas ceļā vai apliecības īpašnieks nav tā persona, kam sākotnēji izdota minētā apliecība.

3.	Netiek ievērotas apkalpes drošas komplektēšanas prasības, ko noteikusi karoga valsts iestāde.

4.	Klāja vai mašīnas sardzes kārtība neatbilst prasībām, kādas konkrētam kuģim noteikusi karoga valsts iestāde.

5.	Sardzē nav personas, kura būtu kvalificēta rīkoties ar aprīkojumu, kas ir būtiski svarīgs drošai kuģošanai, drošības radio sakariem vai jūras piesārņošanas novēršanai.

6.	Nav liecību par profesionālo piemērotību veikt pienākumus, kas jūrniekiem uzdoti attiecībā uz kuģa drošību un piesārņojuma novēršanu.

7.	Nespēja nodrošināt pirmo sardzi, pārgājienu sākot, vai turpmākās sardzes maiņas ar cilvēkiem, kas būtu pietiekami atpūtušies un citādi piemēroti pienākumu veikšanai.

3.10. Jomas, ko regulē Starptautiskās darba organizācijas konvencijas

1.	Nepietiekami pārtikas krājumi pārgājienam līdz nākamai ostai.

2.	Nepietiekami dzeramā ūdens krājumi pārgājienam līdz nākamai ostai.

3.	Īpaši antisanitāri apstākļi.

4.	Nav apkures dzīvojamās telpās uz kuģiem, kuri kuģo apgabalos, kur var būt īpaši zema temperatūra.

5.	Nepietiekama ventilācija dzīvojamās telpās uz kuģiem.

6.	Pārmērīgs daudzums atkritumu, gaiteņi/dzīvojamās telpas aizsprostotas ar aprīkojumu vai kravu vai citādi nedroši apstākļi.

7.	Neapstrīdami pierādījumi, ka pirmajā sardzē vai turpmākajās sardzes maiņās norīkotais sardzes personāls un citi dežurējošie apkalpes locekļi ir pārguruši.

3.11. Pārkāpumi, kuru dēļ nav vajadzīgs kuģi aizturēt, bet, piemēram, jāpārtrauc kravas operācijas

Ja pareizi nedarbojas (vai nav pienācīgi uzturēta) inertās gāzes sistēma, ar kravu saistīts aprīkojums vai mehānismi, tad to uzskata par pietiekamu pamatu kravas operāciju pārtraukšanai.

XI PIELIKUMS

Obligātie kritēriji inspektoriem

(kā minēts 21. panta 1. un 5. punktā)

Inspektoriem jābūt atbilstīgām teorētiskām zināšanām un praktiskai pieredzei par kuģiem un to ekspluatāciju. Viņiem jābūt kompetentiem konvenciju prasību un attiecīgo ostas valsts kontroles procedūru īstenošanā. Šīs zināšanas un kompetence starptautisko prasību un Kopienas prasību īstenošanā jāiegūst dokumentētās apmācību programmās.

Inspektori obligāti ir vismaz:

ieguvuši atbilstīgu kvalifikāciju, ko piešķīrusi jūras vai navigācijas iestāde, un attiecīgu pieredzi jūras kuģošanā kā sertificēti kuģa virsnieki, kam ir vai ir bijusi derīga STCW II/2 vai III/2 kompetences apliecība, bez ierobežojumiem attiecībā uz darbības apgabalu, dzinēja jaudu vai kuģa tilpību; vai

b)	nolikuši kompetentās iestādes atzītu kuģu būvētāja, inženiera mehāniķa vai inženiera eksāmenu saistībā ar jūrniecību un kādā no šiem amatiem nostrādājis vismaz piecus gadus; vai

c)	ieguvuši attiecīgu universitātes grādu vai līdzvērtīgu izglītību, kā arī pienācīgi mācījušies un ieguvuši kvalifikāciju kā kuģu drošības inspektori.

Inspektors:

—	vismaz vienu gadu ir strādājis par karoga valsts inspektoru, kura amata pienākumos ir bijuši vai nu apsekojumi un sertifikātu piešķiršana atbilstīgi konvencijām, vai kas ir bijuši iesaistīti tādu atzītu organizāciju darbību pārraudzībā, kam ir deleģēti tiesību aktā paredzētie uzdevumi, vai

—	ir ieguvis līdzvērtīgu kompetences līmeni, vismaz vienu gadu strādājot praksē, piedaloties ostas valsts kontroles inspekcijās pieredzējušu ostas valsts kontroles amatpersonu vadībā.

Inspektoriem, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā, ir vismaz piecu gadu pieredze jūrniecības jomā, ieskaitot periodus, kad tie strādājuši kā amatpersonas vai nu klāja vai tehniskajā nodaļā, vai kā karoga valsts inspektori vai ostas valsts kontroles inspektora palīgi. Šādai pieredzei jāietver vismaz divu gadu darbs uz jūras, strādājot par stūrmani vai kuģa tehnisko darbinieku.

5.	Inspektoram jāspēj mutiski un rakstiski sazināties ar jūrniekiem valodā, kas ir visplašāk lietotā valoda uz jūras.

6.	Pieļaujami ir arī tādi inspektori, kuri neatbilst iepriekš uzskaitītajiem kritērijiem, bet kuri dalībvalsts kompetentās iestādes dienestā ostas valsts kontrolēs strādājuši šīs direktīvas pieņemšanas dienā.

Ja kādā dalībvalstī 14. panta 1. un 2. punktā minētās inspekcijas veic ostas valsts kontroles inspektori, šiem inspektoriem ir atbilstīga kvalifikācija, kura ietver pietiekamas teorētiskās zināšanas un praktisko pieredzi jūras satiksmes drošuma jomā. Kvalifikācija ietver:

a)	labu izpratni par jūras satiksmes drošumu un tās piemērošanu operācijām, kuras inspicē;

b)	labas praktiskās zināšanas par drošuma tehnoloģijām un metodēm;

c)	zināšanas par inspekciju principiem, procedūrām un metodēm;

d)	praktiskās zināšanas par operācijām, kuras inspicē.

XII PIELIKUMS

Inspekciju datubāzes funkcijas

(kā minēts 23. panta 1. punktā)

Inspekciju datubāzei ir vismaz šādas funkcijas:

—	Tajā iekļauti dalībvalstu un visu Parīzes SM pušu inspekciju dati;

—	Tā sniedz informāciju par kuģa riska profilu un par kuģiem, kas jāinspicē;

—	Ar to var aprēķināt katras dalībvalsts obligāto inspekciju daudzumu;

—	Tā sniedz informāciju par karoga valstu balto, pelēko un melno sarakstu, kā minēts 15. panta 1. punktā;

—	Tā sniedz informāciju par sabiedrības darbību;

—	Ar to var apzināt vietas, kas ir riska zonā un kuras jāpārbauda katrā inspekcijā.

Inspekciju datubāzi ir iespējams pielāgot nākotnes attīstībai, un tai ir saskarne ar citām Kopienas jūras satiksmes drošības datubāzēm, tostarp SafeSeaNet, ar ko sniedz informāciju par reizēm, kad kuģis faktiski ir ienācis dalībvalstu ostās, kā arī, attiecīgā gadījumā, to iespējams pielāgot atbilstīgām valsts informācijas sistēmām.

3.	Jānodrošina spēcīgas hipersaites starp inspekciju datubāzi un Equasis informācijas sistēmu. Dalībvalstis mudina inspektorus izmantot publiskas un privātas datubāzes, kas ir saistītas ar kuģu inspekcijām un pieejamas Equasis informācijas sistēmā.

XIII PIELIKUMS

Informācijas publicēšana par inspekcijām, aizturēšanām un ienākšanas aizliegumiem dalībvalstu ostās

(kā minēts 25. pantā)

Informācijā, ko publicē saskaņā ar 25. pantu, jāiekļauj šādas ziņas:

a)	kuģa vārds,

b)	SJO identifikācijas numurs,

c)	kuģa tips,

d)	tilpība (bruto),

e)	uzbūvēšanas gads, kas norādīts kuģa drošības sertifikātos,

f)	kuģa sabiedrības nosaukums un adrese,

g)	ja kuģi pārvadā šķidras vai cietas kravas bez taras, fraktētāja, kas atbild par kuģa izvēli, nosaukums un adrese, un frakta tips,

h)	karoga valsts,

i)	klasifikācijas sertifikāti un normatīvie sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar attiecīgām konvencijām, un iestāde vai organizācija, kas izdevusi katru attiecīgo sertifikātu, tostarp izdošanas datums un derīguma termiņš,

j)	osta un diena, kad veikts i) apakšpunktā minēto sertifikātu iepriekšējais starpposma vai gada apsekojums, un tās iestādes vai organizācijas nosaukums, kas veikusi apsekojumu,

k)	aizturēšanas datums, valsts, osta.

Saskaņā ar 25. pantu publicētajā informācijā par kuģiem, kas tikuši aizturēti, jāiekļauj arī šādas ziņas:

a)	aizturēšanas reižu skaits iepriekšējos 36 mēnešos,

b)	datums, kad atcelts lēmums par aizturēšanu,

c)	aizturēšanas ilgums dienās,

d)	skaidri izklāstīti aizturēšanas iemesli,

e)	norāde, vai atzītā organizācija, kas veikusi attiecīgo apsekošanu, ir atbildīga saistībā ar trūkumiem, kas katrs atsevišķi vai visi kopā bijuši par iemeslu aizturēšanai,

f)	to pasākumu apraksts, kas veikti gadījumos, kad kuģim dota atļauja pārbraukt uz tuvāko piemēroto remonta rūpnīcu,

g)	gadījumos, kad kuģim liegta ienākšana visās Kopienas ostās — skaidri izklāstīti pasākuma iemesli.

XIV PIELIKUMS

Dati, ko sniedz sakarā ar īstenošanas uzraudzību

(kā minēts 28. pantā)

Katru gadu dalībvalstīm vēlākais līdz 1. aprīlim ir jāsniedz Komisijai šādi dati par iepriekšējo gadu.

1.1.

To inspektoru skaits, kuri darbojas to vārdā ostas valsts kontroles sistēmā.

Šī informācija Kopienai ir jāsniedz, izmantojot šādu tabulas paraugu (1) (2).

Osta/reģions	Pilna laika inspektoru skaits (A)	Nepilna laika inspektoru skaits (B)	(B) pārrēķins uz pilnu laiku (C)	Kopā (A + C)
X osta/vai X reģions …
Y osta/vai Y reģions …
KOPĀ

1.2.	Atsevišķu kuģu, kas ienākuši to ostās, skaits, valsts līmenī. Šis skaitlis ir to kuģu skaits, uz kuriem attiecas šī direktīva un kuri ienākuši to ostās, valsts līmenī katru šādu kuģi skaitot tikai vienu reizi.

Dalībvalstīm:

reizi sešos mēnešos jāsniedz Komisijai atsevišķu kuģu ostās ienākšanas saraksts ārpus regulārās pasažieru un kravas prāmju satiksmes, kas ienākuši to ostās vai paziņojuši ostas iestādei vai struktūrai par to ienākšanu enkurvietā, norādot katrai kuģa kustībai tās SJO identifikācijas numuru, ienākšanas datumu, un ostu Saraksts jāiesniedz izklājlapas programmas formātā, tādējādi nodrošinot iepriekš minētās informācijas automātiskas izguves un apstrādes iespēju. Šo sarakstu iesniedz 4 mēnešu laikā pēc tā perioda beigām, uz kuru attiecas dati,

kā arī

jāsniedz Komisijai atsevišķi regulārās pasažieru prāmju satiksmes saraksti un regulārās kravas prāmju satiksmes saraksti, kas minēti a) punktā, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs direktīvas īstenošanas, un pēc tam katru reizi, kad šajā satiksmē ir izmaiņas. Sarakstā norāda katra kuģa SJO identifikācijas numuru, tā nosaukumu un kuģa nobraukto maršrutu. Saraksts jāiesniedz izklājlapas programmas formātā, tādējādi nodrošinot iepriekš minētās informācijas automātiskas izguves un apstrādes iespēju.

(1) Ja inspekcijas, ko veic sakarā ar ostas valsts kontroli, ir tikai daļa no inspektoru darba, kopējais inspektoru skaits ir jāpārvērš skaitā, kas līdzvērtīgs pilna laika inspektoru skaitam. Ja tas pats inspektors strādā vairāk nekā vienā ostā vai ģeogrāfiskā apgabalā, attiecīgo nepilna laika ekvivalentu pieskaita katrā ostā.

(2) Šī informācija ir jāsniedz valsts līmenī un par katru attiecīgās dalībvalsts ostu. Šajā pielikumā osta nozīmē atsevišķu ostu vai ģeogrāfisku apgabalu, kurā darbojas inspektors vai inspektoru komanda, vajadzības gadījumā aptverot vairākas atsevišķas ostas.

XV PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar sekojošiem grozījumiem

(kā minēts 36. pantā)

Padomes Direktīva 95/21/EK (OV L 157, 7.7.1995., 1. lpp.)
Padomes Direktīva 98/25/EK (OV L 133, 7.5.1998., 19. lpp.)
Komisijas Direktīva 98/42/EK (OV L 184, 27.6.1998., 40. lpp.)
Komisijas Direktīva 1999/97/EK (OV L 331, 23.12.1999., 67. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/106/EK (OV L 19, 22.1.2002., 17. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/84/EK (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.)	Tikai 4. pants

B DAĻA

Termiņu saraksts transponēšanai valsts tiesību aktos

(kā minēts 36. pantā)

Direktīva	Transponēšanas termiņš
Direktīva 95/21/EK	1996. gada 30. jūnijs
Direktīva 98/25/EK	1998. gada 30. jūnijs
Direktīva 98/42/EK	1998. gada 30. septembris
Direktīva 1999/97/EK	2000. gada 13. decembris
Direktīva 2001/106/EK	2003. gada 22. jūlijs
Direktīva 2002/84/EK	2003. gada 23. novembris

XVI PIELIKUMS

Atbilsmju tabula

(kā minēts 36. pantā)

Direktīva 95/21/EK	Šī direktīva
1. pants, ievadvārdi	1. pants, ievadvārdi
1. panta pirmais ievilkums	1. panta a) apakšpunkts
1. panta otrais ievilkums	1. panta b) apakšpunkts
—	1. panta c) apakšpunkts
2. pants, ievadvārdi	2. pants, ievadvārdi
2. panta 1. punkts, ievadvārdi	2. panta 1. punkts, ievadvārdi
2. panta 1. punkta pirmais ievilkums	2. panta 1. punkta a) apakšpunkts
2. panta 1. punkta otrais ievilkums	2. panta 1. punkta b) apakšpunkts
2. panta 1. punkta trešais ievilkums	2. panta 1. punkta c) apakšpunkts
2. panta 1. punkta ceturtais ievilkums	2. panta 1. punkta d) apakšpunkts
2. panta 1. punkta piektais ievilkums	2. panta 1. punkta e) apakšpunkts
2. panta 1. punkta sestais ievilkums	2. panta 1. punkta f) apakšpunkts
2. panta 1. punkta septītais ievilkums	2. panta 1. punkta g) apakšpunkts
2. panta 1. punkta astotais ievilkums	2. panta 1. punkta h) apakšpunkts
2. panta 2. punkts	2. panta 2. punkts
—	2. panta 3. punkts
—	2. panta 4. punkts
2. panta 3. punkts	2. panta 5. punkts
2. panta 4. punkts	—
—	2. panta 6. punkts
—	2. panta 7. punkts
2. panta 5. punkts	2. panta 8. punkts
—	2. panta 9. punkts
—	2. panta 10. punkts
—	2. panta 11. punkts
2. panta 6. punkts	2. panta 12. punkts
2. panta 7. punkts	2. panta 13. punkts
2. panta 8. punkts	2. panta 14. punkts
—	2. panta 15. punkts
2. panta 9. punkts	2. panta 16. punkts
—	2. panta 17. punkts
2. panta 10. punkts	2. panta 18. punkts
—	2. panta 19. punkts
—	2. panta 20. punkts
—	2. panta 21. punkts
—	2. panta 22. punkts
—	2. panta 23. punkts
3. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums	3. panta 1. punkta pirmā daļa
—	3. panta 1. punkta otrā daļa
3. panta 1. punkta pirmās daļas otrais ievilkums	3. panta 1. punkta trešā daļa
—	3. panta 1. punkta ceturtā daļa
3. panta 1. punkta otrā daļa	3. panta 1. punkta piektā daļa
—	3. panta 1. punkta sestā daļa
—	3. panta 1. punkta septītā daļa
3. panta 2. līdz 4. punkts	3. panta 2. līdz 4. punkts
—	4. panta 1. punkts
4. pants	4. panta 2. punkts
5. pants	—
—	5. pants
—	6. pants
—	7. pants
—	8. pants
—	9. pants
—	10. pants
—	11. pants
6. panta 1. punkts, ievadvārdi	—
—	12. panta 1. punkts, ievadvārdi
6. panta 1. punkta a) apakšpunkts	12. panta 1. punkta a) apakšpunkts
—	12. panta 1. punkta b) apakšpunkts
6. panta 1. punkta b) apakšpunkts	12. panta 1. punkta c) apakšpunkts
6. panta 2. punkts	—
—	12. panta 2. punkts
6. panta 3. punkts	12. panta 3. punkts
6. panta 4. punkts	—
7. pants	—
7.a pants	—
7.b pants	—
—	13. pants
—	14. pants
—	15. pants
8. pants	16. pants
—	17. pants
9. panta 1. un 2. punkts	18. panta 1. un 2. punkts
9. panta 3. punkta pirmais teikums	18. panta 3. punkts
9. panta 3. punkta otrais līdz ceturtais teikums	18. panta 4. punkts
9. panta 4. līdz 7. punkts	18. panta 5. līdz 8. punkts
—	18. panta 9. punkts
9.a pants	—
10. panta 1. līdz 3. punkts	19. panta 1. līdz 3. punkts
—	19. panta 4. punkts
11. panta 1. punkts	20. panta 1. punkts
—	20. panta 2. punkts
11. panta 2. punkts	20. panta 3. punkta pirmā daļa
11. panta 3. punkta pirmā daļa	—
11. panta 3. punkta otrā daļa	20. panta 3. punkta otrā daļa
11. panta 4. līdz 6. punkts	20. panta 4. līdz 6. punkts
12. panta 1. līdz 3. punkts	21. panta 1. līdz 3. punkts
12. panta 4. punkts	21. panta 4. punkts
—	21. panta 5. līdz 7. punkts
13. panta 1. līdz 2. punkts	22. panta 1. līdz 2. punkts
—	22. panta 3. līdz 5. punkts
14. pants	—
15. pants	—
—	23. pants
—	24. pants
—	25. pants
—	26. pants
16. panta 1. un 2. punkts	27. panta 1. un 2. punkts
16. panta 2.a punkts	27. panta 3. punkts
16. panta 3. punkts	27. panta 4. punkts
17. pants	28. pants
—	29. pants
18. pants	30. pants
19. pants	31. pants
—	32. pants
19.a pants	33. pants
—	34. pants
20. pants	35. pants
—	36. pants
21. pants	37. pants
22. pants	38. pants
I pielikums	—
—	I pielikums
—	II pielikums
—	III pielikums
II pielikums	IV pielikums
III pielikums	V pielikums
IV pielikums	VI pielikums
V pielikums	VII pielikums
VI pielikums	X pielikums
VII pielikums	XI pielikums
—	XII pielikums
VIII pielikums	XIII pielikums
IX pielikums	IX pielikums
X pielikums	XIV pielikums
XI pielikums	VIII pielikums
XII pielikums	—
—	XV pielikums
—	XVI pielikums

PADOMES PASKAIDROJUMA RAKSTS

I. IEVADS

Izmantojot koplēmuma procedūru (EK dibināšanas līguma 251. pants), Padome 2007. gada 7. jūnijā panāca politisku vienošanos par projektu Direktīvai par ostas valsts kontroli (pārstrādāta versija) (1). Maltas delegācijai atturoties, Padome pēc juridiskās/lingvistiskās redakcijas pieņēma kopējo nostāju 2008. gada 6. jūnijā.

Pieņemot nostāju, Padome ņēma vērā Eiropas Parlamenta atzinumu pirmajā lasījumā 2007. gada 25. aprīlī (2) un Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (3), kā arī Reģionu komitejas atzinumu (4).

Šā priekšlikuma mērķis ir konsolidētā tekstā pārstrādāt secīgos grozījumus Direktīvā 95/21/EK par ostas valsts kontroli un vienkāršot vai grozīt dažus noteikumus, lai palielinātu tādu kuģu pārbaužu efektivitāti un kvalitāti, ko veic ostas valsts ūdeņos. Cita starpā ar to stiprina prasības kompetentajām administrācijām un inspektoriem un paredz pastiprināt loču ziņošanas pienākumu.

Lai pastiprinātu Direktīvas preventīvo efektu, ar priekšlikumu vienkāršos un paplašinās pasākumus, ar ko liedz piekļuvi dalībvalstu ostām un paredz publicēt kuģu īpašnieku un operatoru “melno sarakstu”.

Turklāt ar priekšlikumu ievieš principus jaunai inspekciju sistēmai, saskaņā ar kuru pārbauda visus dalībvalstu ostās ienākušos kuģus, pamatojoties uz riska profilu, ar ko ļauj pastiprināt pārbaudes uz augsta riska kuģiem un samazināt pārbaužu slogu uz kvalitātes prasībām atbilstošiem kuģiem. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu sīkāka informāciju par šo jauno sistēmu ieviesīs ar komitoloģijas procedūru tad, kad būs izveidoti visi šā mehānisma elementi.

II. KOPĒJĀS NOSTĀJAS ANALĪZE

Vispārīgā informācija

Kopējā nostāja, par ko Padomē panākta vienošanās, kalpo tam pašam mērķim kā Eiropas Parlamenta atzinums, par ko balsots pirmajā lasījumā, proti, pēc pārstrādātās Direktīvas stāšanās spēkā aizstāt pastāvošo ostas valsts kontroles sistēmu ar jaunu inspekcijas sistēmu. Šīs jaunās sistēmas mērķis ir nodrošināt to, ka tiek pārbaudīti maksimāli daudz dalībvalstu ostās ienākošu kuģu, ņemot vērā līdzsvarotu vispārējas inspekcijas pienākumu sadali starp dalībvalstīm. Detalizēti jaunās inspekcijas sistēmas elementi, par ko ir panākta vienošanās pamatojoties uz darbu, ko veica saistībā ar Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli (Parīzes SM), ir ietverti II Pielikumā, uz kuru neattiecas komitoloģijas procedūra.

Šīs jaunās pieejas rezultātā kopējā nostāja ir grozīta, lielākajā daļā gadījumu pilnībā pārstrādājot sākotnējo Komisijas priekšlikumu, ietverot pilnīgi jaunus noteikumus vai papildinot tekstu ar jauniem elementiem. Šie grozījumi lielā mērā atbilst vairumam Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma grozījumiem (1., 3., 4., 5., 6., 7., 9., 11., 14., 15., 16., 18., 19., 22., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 55., 56., 57., 58., 71., 72., 75., 76., 78., 81., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90., 92., 94., 95., 98., 101., 102., 105., 106. un 111. grozījums), kas tieši, daļēji vai pēc būtības atspoguļoti kopējā nostājā.

Vairums citu Eiropas Parlamenta grozījumu (8., 12., 13., 17., 21., 24., 26., 36., 37., 45., 54., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 67., 68., 69., 70., 73., 74., 77., 80., 82., 91., 96., 97., 99., 100. un 103.) tomēr nebija Padomei pieņemami. Tie galvenokārt ir saistīti ar galvenajiem Padomes struktūru diskusijās apspriestajiem jautājumiem un nav saskaņoti ar Padomes izvēlēto pieeju saistībā ar tās kopējo nostāju. Nākamajā teksta daļā izklāstītas sīkāka informācija par šiem grozījumiem.

Galvenie jautājumi

1) Direktīvas darbības joma

Padome ir vienisprātis ar Komisiju un Eiropas Parlamentu (29. un 34. grozījums), ka pašreizējais ostas valsts kontroles režīms, ar ko uzliek vienīgi kvantitatīvu ierobežojumu, atbilstīgi kuram dalībvalsts pārbauda 25 % kuģu, rada nepietiekamu kontroli un dažreiz liek veikt nepamatotas pārbaudes, tikai lai sasniegtu noteikto daudzumu. Tādēļ ar kopējo nostāju izveidota jauna sistēma ar kolektīvu inspekcijas mērķi visai Kopienai, balstoties uz taisnīgu inspekciju skaita sadalījumu starp dalībvalstīm un valstīm, kas ietilpst Parīzes SM reģionā. Pārbaudes koncentrēs uz standartiem neatbilstīgiem kuģiem, kurus pārbaudīs biežāk, savukārt šķēršļus mazinās attiecībā uz labas kvalitātes kuģiem.

Pretēji Komisijai un Eiropas Parlamentam (8., 13., 17., 22., 26., 31., 34., 35., 39., 40., 41., 54., 64., 65. un 96. grozījums), Padome tomēr uzskata par vajadzīgu ņemt vērā praktiskas grūtības dažās dalībvalstīs saistībā ar finanšu un cilvēkresursiem. The common position, therefore, modifies the scope of inspections under this Directive, applying them to ships calling at a port of a Member State to engage in a ship/port interface, including ships at anchor in a port or another area within the jurisdiction of a port.Tādēļ ar kopējo nostāju grozīta darbības joma inspekcijām, kas veiktas ievērojot šo Direktīvu, piemērojot tās kuģiem, kas iebrauc dalībvalsts ostā, lai veiktu kuģa/ostas mijiedarbību, tostarp uz kuģiem, kas noenkuroti ostā vai citā teritorijā, kas ietilpst ostas jurisdikcijā.

Turklāt Padome, tāpat kā Eiropas Parlaments (12. un 26. grozījums), tās kopējā nostājā ietvēra iespēju attiecībā uz dalībvalstīm, kurām nav pieejas jūrai, saskaņā ar īpašiem nosacījumiem atkāpties no Direktīvas. Juridiskās noteiktības iemeslu dēļ, šie nosacījumi ir izteikti atbilstīgajos noteikumos. Tie veido būtiskus Direktīvas elementus un tādēļ tos nevar grozīt ar komitoloģijas procedūru, pretstatā tam, kas ir paredzēts ar Eiropas Parlamenta grozījumiem.

2) Inspekciju elastības mehānisms

Realizējot mērķi izveidot inspekcijas sistēmu, kas ir taisnīga un praktiski piemērojama, Padome tās kopējā nostājā ņem vērā katras dalībvalsts īpašo situāciju, kas saistīta ar nevienlīdzīgu to atbilstīgajās ostās ienākošo kuģu sadalījumu. Šajā sakarā dalībvalstīm saskaņā ar Padomes nostāju un pretstatā Eiropas Parlamenta viedoklim ir atļauts izlaist nelielu inspekciju skaitu, proti, 5 % inspekcijas no I prioritātes kuģu kopējā skaita (kuģi, kam jāveic obligātā inspekcija) ar augstu riska profilu un 10 % inspekcijas no I prioritātes kuģu kopējā skaita, kas nav kuģi ar augstu riska profilu. Īpaša uzmanība dalībvalstīm būtu tomēr jāpievērš kuģiem, kas Kopienas ostās nepiestāj bieži.

Turklāt, Padomes un Eiropas Parlamenta (35. un 37. grozījums) viedoklis ir tāds, ka praktisku apsvērumu dēļ elastības mehānismi ir nepieciešami īpašos apstākļos, t.i., lai sniegtu iespēju atcelt inspekciju uz 15 dienām, drošības apsvērumu dēļ neveikt inspekciju, ja kuģis ostā ienāk nakts laikā. Pēdējo elastības noteikumu neparedz Eiropas Parlaments (36. un 37. grozījums).

3) Iebraukšanas aizliegums

Padome tāpat kā Eiropas Parlaments (8. un 54. grozījums) atbalsta Komisijas priekšlikumu padarīt stingrākus iebraukšanas aizlieguma pasākumus attiecībā uz kuģiem, kas neatbilst standartiem. Kritērijs šādam pasākumam ir kuģa darbības vērtējums saistībā ar tā operatora darbības vērtējumu, ko norāda atkārtota aizturēšana noteiktā laika posmā, kā arī karoga valsts, nosakot pēc “melnā”, “pelēkā” un “baltā” karoga valsts saraksta, ko nosaka Parīzes SM.

Iebraukšanas aizlieguma ilgums dalībvalsts ostā palielinās katru reizi, kad veic šādu pasākumu. Kamēr Komisija, kuru atbalstīja Eiropas Parlaments, ierosināja paredzēt galīgu aizliegumu kuģiem, kas šādu pārkāpumu izdarījuši trešo reizi, Padome uzskata, ka ir nepieciešams paredzēt iespēju atcelt aizliegumu pēc kāda laika, konkrēti 36 mēnešiem, bet vienīgi tad, ja attiecīgais kuģis atbilst virknei nosacījumu.

4) Ziņojumi no ločiem

Padome pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu pastiprināt visu loču pienākumu, tostarp atklātās jūras loču, kas strādā uz kuģiem, kuri dodas uz ostu vai šķērso ūdeņus, ziņot kompetentajām ostas iestādēm vai krasta valstij par acīmredzamām nepilnībām, ko tie novērojuši uz kuģu klājiem. Atšķirībā no Eiropas Parlamenta (68. grozījums), Padome uzskata, ka to var panākt vienīgi ar obligātu noteikumu.

5) Saraksts ar uzņēmumiem, kuru darbības līmenis ir zems vai ļoti zems

Līdzīgi kā Komisija un Eiropas Parlaments (71. grozījums) Padome plāno stiprināt Direktīvas preventīvo efektu un lūgt Komisiju izveidot un regulāri publicēt informāciju par kuģu operatoriem, kuru darbības līmenis ir zems, nenorādot publicēšanas kārtību, ko noteiks izmantojot komitoloģijas procedūru.

6) Transponēšanas datums

Padome uzskata, ka ar pārstrādātās Direktīvas stāšanos spēkā jaunā inspekcijas sistēma būtu jāpiemēro Kopienas līmenī. Tomēr, ņemot vērā jaunās sistēmas sarežģītību, tostarp nepieciešamo tehnisko darbu, kas saistīts ar inspekcijas datu bāzi, dalībvalstīs ir pieļaujams 36 mēnešu transponēšanas posms atšķirībā no Eiropas Parlamenta 82. grozījuma noteikumiem.

7) Citi jautājumi

Padome nevarēja pieņemt vairākus citus grozījumus, jo tie radītu neproporcionālu administratīvu slogu (60., 62., 70., 73. un 96. grozījums) un tie nav pilnībā skaidri vai neatbilst Padomes pieejai attiecībā uz Direktīvas strukturēšanu (13., 21., 24., 45., 59., 61., 63., 67., 69.,77.,80., 82., 91., 97., 99., 100. un 103. grozījums).

III. SECINĀJUMI

Padome ir pārliecināta, ka tās kopējā nostāja ir līdzsvarots instruments, lai ieviestu taisnīgu un efektīvu jaunu inspekcijas sistēmu, ar ko pastiprinātu cīņu pret to, ka Kopienas ūdeņos kuģo standartiem neatbilstīgi kuģi.

Padome atzīmē saziņu, kas par šo priekšlikumu jau ir notikusi ar Eiropas Parlamentu un gaida konstruktīvas sarunas, lai ātri panāktu vienošanos un varētu pieņemt Direktīvu.

(1) Komisija iesniedza tās priekšlikumu 2006. gada 24. janvārī (dok. 5632/06).

(2) Dok. Nr. 8724/07 CODEC 389 MAR 28 ENV 206 (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

(3) CESE 1177/2006, 13.9.2006. (OV C 318, 23.12.2006., 195.-201. lpp.).

(4) CdR 43/2006, 15.6.2006. (OV C 229, 22.9.2006., 38. lpp.).

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 198E

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	51. sējums 2008. gada 5. augusts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	PADOME
2008/C 198E/01	2008. gada 6. jūnija Kopējā nostāja (EK) Nr. 20/2008, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par ostas valsts kontroli (pārstrādāta) ( 1 )	1