22.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/1

(1)

Pieņemot Direktīvu 2002/59/EK (4), Eiropas Savienība nodrošinājās ar papildu līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai novērstu cilvēka dzīvību apdraudošas situācijas jūrā un lai aizsargātu jūras vidi.

(2)

Tā kā šī direktīva attiecas uz grozījumiem Direktīvā 2002/59/EK, vairumu tajā noteikto saistību neattiecinās uz dalībvalstīm, kam nav jūras krastu un jūras ostu. Attiecīgi, Austrijai, Čehijas Republikai, Ungārijai, Luksemburgai vai Slovākijai piemēros vienīgi saistības, kas attiecas uz kuģiem, kuri kuģo ar minēto dalībvalstu karogu, neskarot dalībvalstu pienākumu sadarboties, lai nodrošinātu jūras satiksmes vadības pakalpojumu nepārtrauktību ar citu transporta veidu satiksmes vadības pakalpojumiem, jo īpaši ar upju informācijas pakalpojumiem.

(3)

Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm, kas ir piekrastes valstis, vajadzētu būt spējīgām apmainīties ar informāciju, ko tās ieguvušas, veicot kuģu satiksmes uzraudzību to kompetencē esošajās zonās. Kopienas Jūras datu apmaiņas sistēma SafeSeaNet (turpmāk “SafeSeaNet”), kuru Komisija izstrādājusi sadarbībā ar dalībvalstīm, ir, no vienas puses, datu apmaiņas tīkls un, no otras puses, tās pamatinformācijas standartizācija, kas ir pieejama par kuģiem un to kravu (iepriekšējs paziņojums un ziņojumi). Tādējādi ar šīs sistēmas palīdzību iespējams tūlīt no pirmavota iegūt un nodot atbilstīgajām iestādēm precīzu un aktuālu informāciju par kuģiem Eiropas ūdeņos, šo kuģu pārvietošanos un bīstamām vai piesārņojošām kravām, kā arī par starpgadījumiem jūrā.

(4)

Attiecīgi, lai garantētu iespēju šādi savākto informāciju izmantot operatīviem mērķiem, ir svarīgi integrēt SafeSeaNet valstu pārvaldes iestāžu izveidoto infrastruktūru, kas vajadzīga šajā direktīvā paredzēto datu vākšanai un apmaiņai.

(5)

No tās informācijas, kura paziņota un kuras apmaiņa notikusi atbilstīgi Direktīvai 2002/59/EK, īpaši svarīgas ir precīzas ziņas par bīstamām vai piesārņojošām kravām, ko pārvadā pa jūru. Šajā sakarā un ņemot vērā nesenos negadījumus jūrā, būtu jānodrošina, ka iestādēm krastā ir vieglāka piekļuve datiem par ogļūdeņražiem, kurus pārvadā pa jūru, jo tas ir būtiski, lai varētu izvēlēties vispiemērotāko uzraudzības metodi, un ka ārkārtas situācijā minētajām iestādēm ir tieša saziņa ar tiem operatoriem, kuriem ir visplašākās zināšanas par transportējamām kravām.

(6)

1974. gada 1. novembra Starptautiskajā konvencijā par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras minētās sistēmas, ar kurām var automātiski identificēt kuģus (AIS — automātiskās identifikācijas sistēma), ļauj ne vien uzlabot šo kuģu uzraudzības iespējas, bet galvenais — palielināt kuģošanas drošību situācijās, kad kuģi atrodas tuvu cits citam. Tādēļ šīs sistēmas ir iekļautas Direktīvas 2002/59/EK pamatdaļā. Ņemot vērā daudzās sadursmes, kurās iesaistītos zvejas kuģus acīmredzami nepamanīja no tirdzniecības kuģiem vai kurās zvejas kuģu apkalpes nepamanīja tuvumā esošos tirdzniecības kuģus, ir ļoti vēlams minēto pasākumu attiecināt arī uz zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus. Saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu var sniegt finansiālu palīdzību zvejas kuģu aprīkošanai ar drošības iekārtām, piemēram AIS.

(7)

Būtu jāsaprot, ka pienākums uzstādīt AIS nozīmē arī pienākumu nepārtraukti uzturēt AIS darbību, izņemot gadījumus, kad starptautiskie noteikumi vai standarti paredz navigācijas informācijas aizsardzību.

(8)

Būtu lietderīgi izpētīt, kāda ir iespējamā sinerģija starp AIS un saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku izmantotajām vietas noteikšanas un sakaru sistēmām, piemēram, tādām, kā sistēma kuģu novērošanai ar satelītu palīdzību. Šajā nolūkā Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, būtu jāizpēta, vai ir iespējama AIS integrācija vietas noteikšanas un sakaru sistēmās, ko izmanto saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un jāizstrādā detalizēti noteikumi šādai integrācijai. Veicot pētījumu par šo sistēmu iespējamu savstarpēju integrēšanu, būtu jāņem vērā zvejas flotes kontroles vajadzības un prasības, jo īpaši attiecībā uz pārraidīto datu drošību un konfidencialitāti.

(9)

Direktīvā 2002/59/EK paredzēts, ka dalībvalstis pieņem īpašus pasākumus attiecībā uz kuģiem, kuri savas darbības vai stāvokļa dēļ var kļūt par riska faktoru. Tādēļ šķiet lietderīgi šādu kuģu sarakstā iekļaut arī tos kuģus, kam ir nepietiekams apdrošināšanas segums vai finanšu garantijas vai ko loči vai ostas pārvaldes iestādes ir raksturojušas kā tādus, kuriem piemīt acīmredzami trūkumi, kas var traucēt drošu kuģošanu vai apdraudēt vidi.

(10)

Atbilstīgi Direktīvai 2002/59/EK par apdraudējumu, ko rada ārkārtīgi slikti laika apstākļi, šķiet, ka ir jāņem vērā iespējamais apdraudējums, ko kuģošanai var radīt ledus veidošanās. Tādēļ, ja dalībvalsts norīkota kompetenta iestāde, pamatojoties uz kvalificēta meteoroloģiskās informācijas dienesta sniegtu ledus apstākļu prognozi, uzskata, ka attiecīgie kuģošanas apstākļi ir bīstami cilvēka dzīvībai vai rada ievērojumu piesārņojuma apdraudējumu, šai iestādei būtu jāinformē to kuģu kapteiņi, kas atrodas minētās iestādes kompetencē esošā zonā vai gatavojas iebraukt kādā no šīs zonas ostām vai izbraukt no šādas ostas. Attiecīgajai iestādei būtu jāspēj veikt visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu cilvēku dzīvības saglabāšanu jūrā un vides aizsardzību.

(11)

Direktīvā 2002/59/EK ir noteikts, ka dalībvalstis izstrādā plānus, lai vajadzības gadījumā to ostās vai citās aizsargātās vietās vislabākajos pieejamajos apstākļos varētu uzņemt kuģus, kas atrodas briesmu situācijā, lai ierobežotu jūrā notikušu negadījumu sekas. Tomēr ņemot vērā Pamatnostādnes par patvēruma vietām kuģiem, kam vajadzīga palīdzība, kas pievienotas Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 2003. gada 13. decembra Rezolūcijai A.949(23) (turpmāk “SJO Rezolūcija A.949(23)”), kas vēlāk iekļautas Direktīvā 2002/59/EK un kas attiecas drīzāk uz gadījumiem, kad kuģiem vajadzīga palīdzība, bet dzīvībai briesmas nedraud, nevis uz kuģiem, kas atrodas briesmu situācijā, minētā direktīva būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

Ņemot vērā SJO Rezolūciju A.949(23) un turpinot Komisijas, Eiropas Jūras drošības aģentūras (turpmāk “Aģentūra”) un dalībvalstu kopīgo darbu, ir jānosaka pamatprasības, kurām vajadzētu būt ievērotām plānos tādu kuģu uzņemšanai, kam vajadzīga palīdzība, lai tādējādi nodrošinātu saskaņotu un efektīvu šā pasākuma īstenošanu un precizētu dalībvalstu saistību jomu.

(13)

SJO Rezolūcijai A.949(23) jābūt pamatā jebkādiem dalībvalstu sagatavotiem plāniem, lai efektīvi reaģētu uz apdraudējumiem, ko rada kuģi, kuriem vajadzīga palīdzība. Tomēr, izvērtējot risku saistībā ar šādiem apdraudējumiem, dalībvalstis, ievērojot to īpašos apstākļus, var ņemt vērā citus aspektus, piemēram, jūras ūdens izmantošanu dzeramā ūdens ražošanai, kā arī elektrības ražošanai.

(14)

Ja kādam kuģim vajadzīga palīdzība, var pieņemt lēmumu par šā kuģa novietošanu patvēruma vietā. Tādēļ attiecīgajai iestādei būtu jāveic iepriekšējs situācijas novērtējums, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta attiecīgajā plānā kuģu novietošanai “patvēruma vietā”.

(15)

Plānos tādu kuģu uzņemšanai, kuriem vajadzīga palīdzība, būtu precīzi jāapraksta lēmumu pieņemšanas secība attiecībā uz trauksmes izsludināšanu un attiecīgo situāciju risināšanu. Būtu precīzi jāapraksta atbilstīgās iestādes un to uzdevumi, kā arī iesaistīto pušu sazināšanās līdzekļi. Piemērojamām procedūrām būtu jānodrošina, ka atbilstīgu lēmumu var pieņemt ātri, pamatojoties uz speciālām zināšanām un attiecīgu informāciju, kas pieejama kompetentajai iestādei.

(16)

Izstrādājot minētos plānus, dalībvalstīm būtu jāapkopo informācija par krastā esošajām iespējamām patvēruma vietām, lai gadījumā, ja jūrā notiek negadījums vai starpgadījums, kompetentā iestāde varētu skaidri un ātri noteikt piemērotākās vietas tādu kuģu uzņemšanai, kuriem vajadzīga palīdzība. Šādā atbilstīgā informācijā būtu jāiekļauj ziņas par izvērtējamo vietu konkrētām iezīmēm un par iekārtām un ierīcēm, kas ir pieejamas, lai atvieglotu tādu kuģu uzņemšanu, kuriem vajadzīga palīdzība, vai novērstu negadījuma vai piesārņojuma sekas.

(17)

Ir svarīgi, lai tiktu atbilstīgi publicēts to kompetento iestāžu saraksts, kas ir pilnvarotas pieņemt lēmumus par kuģu uzņemšanu vai neuzņemšanu patvēruma vietā, un to kompetento iestāžu saraksts, kas atbild par trauksmes signālu saņemšanu un par reaģēšanu uz šiem signāliem. Tāpat var būt lietderīgi atbilstīgo informāciju darīt pieejamu arī pusēm, kas ir iesaistītas palīdzības sniegšanā jūrā, tostarp palīdzības un vilkšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumiem, un to kaimiņos esošo dalībvalstu iestādēm, kuras varētu skart jūrā notikušu negadījumu ietekme.

(18)

Kuģu satiksmes uzraudzības un maršrutēšanas pasākumu īpašā funkcija ir ļaut dalībvalstīm iegūt patiesas ziņas par kuģiem, kas izmanto to jurisdikcijā esošos ūdeņus, un tādā veidā spēt efektīvāk rīkoties, lai vajadzības gadījumā novērstu iespējamos apdraudējumus. Dalīšanās ar informāciju palīdz uzlabot savākto ziņu kvalitāti un atvieglo informācijas apstrādi.

(19)

Atbilstīgi Direktīvai 2002/59/EK dalībvalstis un Komisija ir daudz sasniegušas elektroniskās datu apmaiņas procedūru saskaņošanas jomā, jo īpaši attiecībā uz bīstamu vai piesārņojošu kravu pārvadājumiem. SafeSeaNet, kuras izstrāde sākta 2002. gadā, tagad būtu jāpadara par atsauces sistēmu Kopienas mērogā.

(20)

Jauno tehnoloģiju attīstība, jo īpaši tādu ar kosmosu saistītu izmantojumu attīstība kā uz radiobojām izvietotas kuģu uzraudzības sistēmas, attēlu veidošanas sistēmas vai Globālās navigācijas satelītu sistēma (GNSS), ļauj izvērst satiksmes uzraudzību tālāk atklātā jūrā un tādējādi nodrošināt plašāku pārklājuma zonu Eiropas ūdeņos, ietverot kuģu tāldarbības identifikācijas un uzraudzības sistēmas (LRIT). Lai garantētu minēto rīku pilnīgu integrāciju kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmā, kas izveidota ar Direktīvu 2002/59/EK, būs jānodrošina pilnīga sadarbība Kopienas mērogā.

(21)

Lai garantētu optimālu un Kopienas mērogā saskaņotu tās informācijas izmantošanu, kas attiecībā uz kuģošanas drošību savākta atbilstīgi Direktīvai 2002/59/EK, Komisijai būtu jāspēj vajadzības gadījumā nodrošināt šo datu apstrādi, izmantošanu un izplatīšanu dalībvalstu norīkotām iestādēm.

(22)

Šajā sakarā “Equasis” sistēmas izveide pierādīja to, cik svarīgi ir veicināt “drošas jūras” kultūru, jo sevišķi jūras transporta operatoru vidū. Komisijai būtu jāspēj veicināt jebkādas ar kuģošanas drošību saistītas informācijas izplatīšanu, jo īpaši izmantojot šo sistēmu.

(23)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) (5), ir centralizēti to komiteju uzdevumi, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem par kuģošanas drošību, kuģu radītā piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļu aizsardzību uz kuģiem. Esošā komiteja tādēļ būtu jāaizstāj ar COSS.

(24)

Būtu jāņem vērā arī grozījumi minētajos starptautiskajos instrumentos.

(25)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6).

(26)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt Direktīvu 2002/59/EK, lai piemērotu turpmākus grozījumus ar to saistītās starptautiskās konvencijās, protokolos, kodeksos un rezolūcijās. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus minētās direktīvas elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(27)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (7) Aģentūra sniedz vajadzīgo atbalstu Komisijai un dalībvalstīm, palīdzot tām īstenot Direktīvu 2002/59/EK.

(28)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(29)

Tādēļ atbilstīgi būtu jāgroza Direktīva 2002/59/EK,

1)

direktīvas 2. panta 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi:

“Ja nav noteikts citādi, šī direktīva neattiecas uz:”;

2)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

3)

iekļauj šādu pantu:

“6.a pants

Automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS) izmantošana uz zvejas kuģiem

Visiem zvejas kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus un kuri kuģo ar dalībvalstu karogu un ir reģistrēti Kopienā, vai kuri peld dalībvalsts iekšējos ūdeņos vai teritoriālajā jūrā, vai kuri lomu izkrauj dalībvalsts ostā, atbilstīgi II pielikuma I daļas 3. punktā norādītajiem termiņiem jābūt aprīkotiem ar AIS (A klase), kas atbilst SJO izstrādātajiem darbības standartiem.

Zvejas kuģi, kas aprīkoti ar AIS, to nepārtraukti tur ieslēgtu. Ārkārtējos apstākļos AIS drīkst izslēgt, ja kapteinis uzskata, ka tas vajadzīgs kuģa drošības vai drošuma interesēs.”;

4)

direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

Nosūtītāja saistības

Kuģiem, neatkarīgi no to lieluma, nedrīkst piedāvāt pārvadāt vai iekraut kuģī bīstamas vai piesārņojošas kravas dalībvalsts ostā, ja vien kapteinim vai operatoram nav iesniegta deklarācija ar šādu informāciju:

Kravas nosūtītāja pienākums ir iesniegt kapteinim vai operatoram šādu deklarāciju un nodrošināt, ka pārvadāšanai paredzētā krava patiešām ir tā krava, kas deklarēta, ievērojot šā panta pirmo daļu.”;

5)

direktīvas 16. panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

6)

iekļauj šādu pantu:

“18.a pants

Pasākumi apdraudējuma gadījumā ledus apstākļu dēļ

1.   Ja kompetentās iestādes uzskata, ka ledus apstākļu dēļ ir nopietni apdraudēta cilvēku dzīvība jūrā vai šo valstu kuģošanas rajonu vai piekrastes zonu aizsardzība, vai arī citu valstu kuģošanas rajonu vai piekrastes zonu aizsardzība:

2.   Pasākumus, kas veikti, ievērojot 1. punktu, ledus apstākļus raksturojošo datu ziņā pamato ar ledus un laika apstākļu prognozēm, ko sniedzis dalībvalsts atzīts kvalificēts meteoroloģiskās informācijas dienests.”;

7)

direktīvas 19. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Šajā nolūkā viņi pēc attiecīgās valsts kompetento iestāžu pieprasījuma nosūta tām 12. pantā minēto informāciju.”;

8)

direktīvas 20. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“20. pants

To kuģu uzņemšana patvēruma vietās, kam vajadzīga palīdzība

1.   Tāda kuģa, kam vajadzīga palīdzība, uzņemšana patvēruma vietā vai noraidīšana ir atkarīga no iepriekšēja situācijas novērtējuma, kuru veic, pamatojoties uz 20.a pantā minēto plānu, un no kompetentas iestādes lēmuma.

2.   Šā panta 1. punktā minēto iestāžu pārstāvji regulāri tiekas, lai apmainītos ar speciālajām zināšanām un pilnveidotu pasākumus, kas veicami saskaņā ar šo pantu. Viņi var sanākt jebkurā laikā, ņemot vērā konkrētos apstākļus.”;

9)

iekļauj šādu pantu:

“20.a pants

Plāni tādu kuģu uzņemšanai, kam vajadzīga palīdzība

1.   Dalībvalstis izstrādā plānus, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz apdraudējumu, ko to jurisdikcijā esošos ūdeņos rada kuģi, kuriem vajadzīga palīdzība.

2.   Šā panta 1. punktā minētos plānus sagatavo pēc apspriešanās ar iesaistītajām pusēm, pamatojoties uz SJO Rezolūcijām A.949(23) un A.950(23), un tajos ietver vismaz šādu informāciju:

3.   Dalībvalstis publicē 20. panta 1. punktā minēto kompetento iestāžu nosaukumus, kā arī to iestāžu nosaukumus, kas norīkotas trauksmes signālu saņemšanai un reaģēšanai uz tiem.

Dalībvalstīs pēc lūguma sniedz attiecīgo informāciju par plāniem kaimiņos esošām dalībvalstīm.

Īstenojot kuģu uzņemšanas plānos paredzētās procedūras, kas paredzētas kuģiem, kam vajadzīga palīdzība, dalībvalstis nodrošina, ka visu atbilstīgo informāciju dara pieejamu šajās darbībās iesaistītajām pusēm.

Ja dalībvalstis to lūdz, uz personām, kas saņem informāciju atbilstīgi šā punkta otrajai un trešajai daļai, attiecina konfidencialitātes saistības.

4.   Dalībvalstis līdz … (9) paziņo Komisijai par pasākumiem, kas veikti saistībā ar šā panta piemērošanu.”;

10)

iekļauj šādu pantu:

“22.a pants

SafeSeaNet

1.   Lai nodrošinātu šajā direktīvā minētās informācijas apstrādi, dalībvalstis izveido valsts vai vietēja mēroga sistēmas jūras datu pārvaldībai.

2.   Sistēmas, kas izveidotas, piemērojot šā panta 1. punktu, ir tādas, lai savākto informāciju varētu izmantot darbā, un jo īpaši atbilst 14. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

3.   Lai garantētu šajā direktīvā minētās informācijas efektīvu apmaiņu, dalībvalstis nodrošina to, ka valsts vai vietējā mēroga sistēmas, kas izveidotas, lai vāktu, apstrādātu un saglabātu minēto informāciju, ir savietojamas SafeSeaNet. Komisija nodrošina, ka SafeSeaNet darbojas 24 stundas diennaktī.”;

11)

direktīvas 23. pantu groza šādi:

12)

iekļauj šādu pantu:

“23.a pants

Kuģošanas drošības informācijas apstrāde un pārvaldība

1.   Vajadzības gadījumā Komisija nodrošina tās informācijas, kas savākta atbilstīgi šai direktīvai, apstrādi, izmantošanu un izplatīšanu dalībvalstu izraudzītām iestādēm.

2.   Vajadzības gadījumā Komisija iesaistās to sistēmu izstrādē un darbības nodrošināšanā, ko izmanto kuģošanas drošības datu vākšanai un izplatīšanai, jo īpaši ar sistēmas Equasis vai citas līdzvērtīgas publiskas sistēmas palīdzību.”;

13)

direktīvas 28. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“28. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2099/2002 (10).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

14)

II pielikuma I daļai pievieno šādu punktu:

“3.   Zvejas kuģi

Zvejas kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus, piemēro prasību par aprīkojumu, kā paredzēts 6.a pantā, saskaņā ar turpmāk minēto grafiku:

Jauniem zvejas kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus, piemēro 6.a pantā paredzēto prasību par aprīkojumu no … (9).”.

22.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/11

(1)

Padomes Direktīva 94/57/EK (1994. gada 22. novembris) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (4), ir vairākas reizes būtiski grozīta. Skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā, jo ir veicami turpmāki grozījumi.

(2)

Ņemot vērā noteikumu būtību Direktīvā 94/57/EK, šķiet, ir piemēroti tās noteikumus pārstrādāt divos Kopienas tiesību aktos, proti, direktīvā un regulā.

(3)

Padome 1993. gada 8. jūnija rezolūcijā par kopīgu jūru drošības politiku ir noteikusi mērķi: no Kopienas ūdeņiem izvest visus standartiem neatbilstošos kuģus, un tā piešķīra prioritāti Kopienas darbībai, kas paredzēta, lai nodrošinātu efektīvu un vienādu starptautisko noteikumu īstenošanu, sīki izstrādājot kopīgus standartus klasificēšanas sabiedrībām.

(4)

Drošību un piesārņojuma novēršanu jūrā var efektīvi pastiprināt, stingri piemērojot starptautiskas konvencijas, kodeksus un rezolūcijas, sekmējot arī pakalpojumu sniegšanas brīvības mērķi.

(5)

Kontrolēt, vai kuģis atbilst vienotiem starptautiskiem jūras drošības un piesārņojuma novēršanas standartiem, ir karoga un ostas valstu pienākums.

(6)

Dalībvalstis atbild par starptautisku apliecību izdošanu drošībai un piesārņojuma novēršanai, kas paredzēti, piemēram, 1974. gada 1. novembra Starptautiskajā Konvencijā par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74), 1966. gada 5. aprīļa Starptautiskajā konvencijā par kravas zīmi un 1973. gada 2. novembra Starptautiskajā Konvencijā par piesārņošanas novēršanu no kuģiem (MARPOL), kā arī par šo konvenciju īstenošanu.

(7)

Atbilstīgi šādām konvencijām visas dalībvalstis var apstiprināt dažādās pakāpēs atzītās organizācijas, lai tās sertificētu šādu atbilstību, un var deleģēt tām attiecīgu apliecību izdošanu drošībai un piesārņojuma novēršanai.

(8)

Daudzās pasaulē pastāvošās klasificēšanas sabiedrības nenodrošina ne atbilstīgu noteikumu izpildi, ne arī pietiekamu drošību, darbojoties valsts administrācijas vārdā, jo tām nav drošas un atbilstīgas struktūras un pieredzes, uz ko paļauties, un tās nespēj pildīt savus pienākumus augsti profesionālā līmenī.

(9)

Saskaņā ar SOLAS 74 II-1. nodaļas A-1. daļas 3.-1. noteikumu dalībvalstu atbildībā ir nodrošināt, lai kuģi, kas kuģo ar to karogu, būtu projektēti, konstruēti un uzturēti saskaņā ar administrāciju atzītu klasificēšanas sabiedrību paredzētajām prasībām konstrukcijai, mehānismiem un elektroiekārtām. Tādēļ šīs sabiedrības izstrādā un īsteno kuģu konstrukcijai, būvēšanai, apkopei un inspekcijām piemērojamos noteikumus un tās ir atbildīgas par kuģu inspekcijām karoga valsts vārdā un par šo kuģu sertificēšanu, apliecinot, ka tie atbilst starptautisko konvenciju prasībām par attiecīgo apliecību izdošanu. Lai tās varētu apmierinoši veikt šo pienākumu, tām jābūt pilnīgi neatkarīgām, ar ļoti specializētu tehnisko kompetenci un stingru kvalitātes vadību.

(10)

Organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, būtu jāspēj piedāvāt savus pakalpojumus visā Kopienā un konkurēt citai ar citu, uzturot vienādus drošības un vides aizsardzības līmeņus. Tādēļ vajadzīgie to darbību profesionālie standarti būtu vienādi jānosaka un jāpiemēro visā Kopienā.

(11)

Kravas kuģu radiosakaru drošības apliecības izdošanu var uzticēt privātām iestādēm, kam ir pietiekama kompetence un kvalificēts personāls.

(12)

Dalībvalsts var ierobežot tās apstiprinātu atzīto organizāciju skaitu, atbilstīgi savām vajadzībām, balstoties uz objektīviem un pārredzamiem apsvērumiem, ko kontrolē Komisija saskaņā ar komitejas procedūru.

(13)

Ar šo direktīvu būtu jānodrošina pakalpojumu sniegšanas brīvība Kopienā, attiecīgi, Kopienai būtu jābūt pilnvarotai risināt sarunas ar trešām valstīm, kurās atrodas dažas no atzītajām organizācijām, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret tādām atzītajām organizācijām, kas atrodas Kopienā.

(14)

Valstu administrāciju cieša iesaistīšana kuģu inspekcijās un attiecīgu apliecību izdošana ir vajadzīga, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību starptautiskajiem drošības noteikumiem pat tad, ja dalībvalstis uztic veikt ar likumu noteiktos pienākumus tām atzītajām organizācijām, kas nav to pārvaldē. Tādēļ ir lietderīgi izveidot ciešus darba sakarus starp administrācijām un to pilnvarotajām atzītajām organizācijām, un var prasīt, lai atzītajām organizācijām būtu vietēja pārstāvniecība tās dalībvalsts teritorijā, kuras vārdā tā pilda savus pienākumus.

(15)

Atzīto organizāciju atšķirīgais finansiālās atbildības statuss, kas darbojas dalībvalstu vārdā, kavētu šīs direktīvas pienācīgu piemērošanu. Lai mēģinātu atrisināt šo problēmu, ir piemēroti panākt zināmu saskaņotību Kopienas mērogā attiecībā uz atbildību, kas iestājas jebkāda jūras nelaimes gadījumā, ir izraisījusi atzītā organizācija, kā tas atzīts saskaņā ar tiesas nolēmumu, ietverot strīda izšķiršanu šķīrējtiesā.

(16)

Pasākumi, kas ir vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(17)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt šo direktīvu, lai iestrādātu turpmākus grozījumus ar to saistītās starptautiskās konvencijās, protokolos, kodeksos un rezolūcijās. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(18)

Tomēr būtu jāatstāj dalībvalstīm iespēja apturēt vai atsaukt atzītās organizācijas pilnvarojumu, informējot Komisiju un citas dalībvalstis par saviem lēmumiem un to attiecīgi pamatojot.

(19)

Dalībvalstīm būtu periodiski jāizvērtē tādu atzīto organizāciju darbība, kuras darbojas to vārdā, un jāsniedz Komisijai un visām pārējām dalībvalstīm precīza informācija par šādu darbību.

(20)

Dalībvalstīm kā ostu pārvaldītājām ir jāpastiprina drošība un piesārņojuma novēršana Kopienas ūdeņos, pirmām kārtām veicot inspekcijas uz kuģiem, kuriem ir apliecības, ko izdevušas organizācijas, kuras neatbilst kopīgajiem kritērijiem, tādējādi nodrošinot, ka kuģi, kas kuģo ar trešās valsts karogu, vairs nav labvēlīgākos apstākļos.

(21)

Pašlaik nav vienotu starptautisku standartu, kam visiem kuģiem būtu jāatbilst to būvēšanas laikā vai visā turpmākajā mūžā, attiecībā uz korpusu, mehānismiem, elektriskajām un vadības iekārtām. Šādus standartus var noteikt saskaņā ar atzītu organizāciju noteikumiem vai līdzvērtīgiem standartiem, ko pieņem valstu administrācijas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (6).

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, noteikt pasākumus, kas dalībvalstīm jāievēro to attiecībās ar organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates un kas darbojas Kopienā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(23)

Pienākumam transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāatbilst tikai minētajiem noteikumiem, kas salīdzinājumā ar Direktīvu 94/57/EK ir būtiski atšķirīgi. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no minētās direktīvas.

(24)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu saistības attiecībā uz I pielikuma B daļā noteiktajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

(25)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un darīt tās publiski pieejamas.

(26)

Pasākumi, kas ir saistoši organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. …/… par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (8),

i)

pilnvarot organizācijas veikt pilnīgas vai daļējas inspekcijas vai apskates attiecībā uz konvencionālajām apliecībām, ietverot apliecības par atbilstību 11. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, un vajadzības gadījumā izdot vai pagarināt attiecīgās apliecības; vai

ii)

pilnīgi vai daļēji nodot organizāciju ziņā inspekcijas un apskates, kas minētas i) apakšpunktā;

a)

noteikumus, kas ir izklāstīti II pielikumā SJO Rezolūcijai A.739(18) par pamatnostādnēm, piešķirot pilnvarojumu organizācijām, kuras darbojas administrācijas vārdā, tajā pašā laikā vadoties pēc pielikuma, pielikuma papildinājumiem un papildinājuma, kas pievienots SJO MSC/Apkārtrakstam 710 un MEPC/Apkārtrakstam 307 par nolīguma paraugu saistībā ar tādu atzīto organizāciju pilnvarošanu, kuras darbojas administrācijas vārdā;

b)

šādus finansiālas atbildības noteikumus:

c)

noteikumus, ka administrācija vai tās izraudzīta neieinteresēta neatkarīga iestāde regulāri revidē pienākumus, ko organizācijas apņemas veikt tās vārdā, kā tas minēts 9. panta 1. punktā;

d)

iespēju veikt izlases veida un detalizētas kuģu inspekcijas;

e)

noteikumus par būtiskas informācijas sniegšanu par saviem klasificētajiem kuģiem, un klasifikācijas izmaiņām, tās apturēšanu un atsaukšanu.

a)

iestrādātu turpmākos grozījumus, kas izdarīti 2. panta d) punktā, 3. panta 1. punktā un 5. panta 2. punktā minētajās starptautiskajās konvencijās un ar tām saistītajos protokolos, kodeksos un rezolūcijās, kuri stājušies spēkā;

b)

grozītu 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) daļā norādītās summas.

22.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/23

(1)

Eiropas jūras transportā būtu jāuztur augsts vispārējais drošības līmenis un būtu jādara viss, lai samazinātu jūras negadījumu un starpgadījumu skaitu.

(2)

Ātri paveikta jūras negadījumu tehniskā izmeklēšana uzlabo drošību uz jūras, palīdzot novērst tādu negadījumu recidīvus, kuru rezultātā iet bojā cilvēki un kuģi un tiek piesārņota jūras vide.

(3)

Eiropas Parlaments 2004. gada 21. aprīļa Rezolūcijā par drošības uzlabošanu uz jūras (4) mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu direktīvai par kuģu satiksmes negadījumu izmeklēšanu.

(4)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas (turpmāk “UNCLOS”) 2. pantā ir noteiktas krasta valstu tiesības izmeklēt cēloni jebkādam negadījumam uz jūras, kas noticis šīs valsts teritoriālajos ūdeņos un varētu radīt draudus dzīvībai vai videi, prasīt krasta valsts meklēšanas un glābšanas dienestu iesaistīšanos vai citādi ietekmēt krasta valsti.

(5)

UNCLOS 94. pantā noteikts, ka karoga valstīm jāierosina izmeklēšana, kas sakarā ar konkrētiem atklātā jūrā notikušiem negadījumiem vai starpgadījumiem jāveic vai nu piemēroti kvalificētai personai vai personām, vai šai personai vai personām klātesot.

(6)

1974. gada 1. novembra Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk “SOLAS 74”) noteikumā I/21, 1966. gada 5. aprīļa Starptautiskajā konvencijā par kravas ūdenslīniju un 1973. gada 2. novembra Starptautiskajā konvencijā par piesārņošanas novēršanu no kuģiem ir noteikts karoga valsts pienākums veikt negadījumu izmeklēšanu un iesniegt Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai (SJO) attiecīgos secinājumus.

(7)

SJO obligāto instrumentu īstenošanas kodeksā, kas pievienots SJO Asamblejas 2005. gada 1. decembra Rezolūcijai A.973(24), atgādināts par karoga valsts pienākumu nodrošināt, ka drošības izmeklēšanu uz jūras veic piemēroti kvalificēti izmeklētāji, kas ir kompetenti ar jūras negadījumiem un starpgadījumiem saistītās lietās. Minētajā kodeksā turklāt prasīts karoga valstīm būt gatavām šajā nolūkā nodrošināt kvalificētus izmeklētājus neatkarīgi no negadījuma vai starpgadījuma vietas.

(8)

Būtu jāņem vērā SJO Asamblejas 1997. gada 27. novembra Rezolūcijai A.849 (20) pievienotais Jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kodekss (turpmāk “SJO Jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kodekss”), kurā noteikts, ka drošības izmeklēšanā attiecībā jūras negadījumiem un starpgadījumiem jāīsteno kopēja pieeja un ka valstīm jāsadarbojas, nosakot faktorus, kas ir par iemeslu jūras negadījumiem un starpgadījumiem. Turklāt būtu jāņem vērā SJO Asamblejas 1997. gada 27. novembra Rezolūcija A.861(20) un SJO Kuģošanas drošības komitejas 2004. gada 17. maija Rezolūcija MSC.163(78), kurās definētas “reisa datu reģistrācijas iekārtas”.

(9)

Drošības izmeklēšanā jūras negadījumos un starpgadījumos dalībvalstīm būtu jāņem vērā “Pamatnostādnes par taisnīgu attieksmi pret jūrniekiem jūras negadījuma situācijā”, kas pievienotas SJO Asamblejas un Starptautiskās Darba organizācijas vadības iestādes 2005. gada 1. decembra Rezolūcijai A. 987 (24), vai jebkuri citi ieteikumi vai instrumenti attiecībā uz cilvēka faktoru, ko pieņēmušas attiecīgas starptautiskas organizācijas, ciktāl tie piemērojami tehniskās drošības izmeklēšanai.

(10)

Padomes Direktīvā 1999/35/EK (1999. gada 29. aprīlis) par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai (5) dalībvalstīm prasīts atbilstīgi savām attiecīgajām tiesību sistēmām definēt tiesisko statusu, kas tām vai jebkurai citai pamatoti ieinteresētai dalībvalstij ļauj piedalīties, sekmēt vai — gadījumā, kas paredzēts SJO Jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kodeksā — veikt jebkura tāda negadījuma vai starpgadījuma izmeklēšanu, kurš saistīts ar ro-ro prāmi vai ātrgaitas pasažieru kuģi.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (6), dalībvalstīm prasīts ievērot SJO Jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kodeksa noteikumus un nodrošināt, lai negadījumu izmeklēšanas secinājumus publicētu iespējami drīz pēc pabeigtās izmeklēšanas.

(12)

Negadījumu un starpgadījumu drošības izmeklēšanu, kurā iesaistīti jūras kuģi vai citi ostā vai citā ierobežotas kuģošanas jūras zonā esoši kuģi, ir ārkārtīgi svarīgi veikt objektīvi, lai efektīvi noteiktu šāda negadījuma vai starpgadījuma apstākļus un cēloņus. Tādēļ šāda izmeklēšana būtu jāveic neatkarīgiem izmeklētājiem, ko kontrolē neatkarīga struktūra vai vienība, lai izvairītos no jebkāda interešu konflikta.

(13)

Dalībvalstīm saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem attiecībā uz to iestāžu pilnvarām, kas atbildīgas par tiesu izmeklēšanu, un sadarbībā ar šīm iestādēm attiecīgos gadījumos būtu jānodrošina, ka par tehnisko izmeklēšanu atbildīgās personas var veikt savus uzdevumus iespējami labākajos apstākļos.

(14)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai to tiesību sistēmas tām un jebkurai citai pamatoti ieinteresētai dalībvalstij ļautu piedalīties izmeklēšanā vai sekmēt vai veikt šādu izmeklēšanu, pamatojoties uz SJO Jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kodeksa noteikumiem.

(15)

Savstarpēji vienojoties, dalībvalsts var deleģēt jūras negadījuma vai starpgadījuma drošības izmeklēšanu (turpmāk “drošības izmeklēšana”) vai ar šādu izmeklēšanu saistītu īpašu uzdevumu vadību citai dalībvalstij.

(16)

Dalībvalstīm vajadzētu darīt visu iespējamo, lai netiktu prasīta samaksa par vajadzīgās palīdzības sniegšanu izmeklēšanā, kurā iesaistītas divas vai vairāk dalībvalstis. Ja palīdzību lūdz dalībvalsts, kas nav iesaistīta drošības izmeklēšanā, dalībvalstis vienojas par radušos izmaksu atlīdzību.

(17)

Saskaņā ar SOLAS 74 noteikumu V/20 pasažieru kuģiem un kuģiem, kas nav pasažieru kuģi, ar bruto tilpību 3 000 tonnu un vairāk, kuri uzbūvēti 2002. gada 1. jūlijā vai vēlāk, jābūt aprīkotiem ar reisa datu reģistrācijas iekārtām, lai palīdzētu veikt negadījumu izmeklēšanu. Tā kā minētajām iekārtām ir būtiska nozīme, izstrādājot kuģu satiksmes negadījumu novēršanas politiku, būtu jāprasa, lai šādas iekārtas vienmēr būtu uz kuģiem, kas veic valsts mēroga vai starptautiskus reisus un piestāj Kopienas ostās.

(18)

Datus, ko reģistrē reisa datu reģistrācijas iekārta un citas elektroniskas iekārtas, var izmantot gan pēc negadījuma vai starpgadījuma, lai izmeklētu tā cēloņus, gan preventīvi, lai uzkrātu pieredzi par apstākļiem, kas varētu kļūt par šādu notikumu cēloni. Dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, ka šādus datus, ja tie ir pieejami, pienācīgi izmanto abiem minētajiem mērķiem.

(19)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1406/2002 (7) ir noteikts, ka Eiropas Kuģošanas drošības aģentūrai (turpmāk “Aģentūra”) jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai izstrādātu tehniskus risinājumus un sniegtu tehnisku palīdzību jautājumos, kas saistīti ar Kopienas tiesību aktu īstenošanu. Negadījumu izmeklēšanā Aģentūras konkrētais uzdevums ir veicināt sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju vienotas metodikas izstrādē kuģu satiksmes negadījumu izmeklēšanai saskaņā ar starptautiski atzītiem principiem, ievērojot dalībvalstu tiesību sistēmu atšķirības.

(20)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1406/2002 Aģentūrai ir jāveicina sadarbība, sniedzot atbalstu dalībvalstīm izmeklēšanas darbību veikšanā, kā arī izmeklēšanas ziņojumu analīzes veikšanā.

(21)

Dalībvalstīm būtu pienācīgi jāievēro drošības ieteikumi, kas izstrādāti pēc drošības izmeklēšanas.

(22)

Tā kā tehniskās drošības izmeklēšanas mērķis ir novērst jūras negadījumus un starpgadījumus, secinājumos un drošības ieteikumos nekādā gadījumā nebūtu jānosaka atbildība vai vainas pakāpe.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi — proti, uzlabot kuģošanas drošību Kopienā un tādējādi mazināt turpmāku jūras negadījumu risku — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka veicamo pasākumu apjoma vai iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(24)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(25)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt šo direktīvu, lai piemērotu turpmākus grozījumus ar to saistītās starptautiskās konvencijās, protokolos, kodeksos un rezolūcijās, kā arī lai pieņemtu vai grozītu jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējo metodiku. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2002/59 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(26)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

a)

veicinot to, ka veic jūras negadījumu un starpgadījumu ātru drošības izmeklēšanu un pienācīgu analīzi, lai noteiktu to cēloņus; un

b)

laikus iesniedzot precīzus drošības izmeklēšanas ziņojumus un piedāvājot korektīvus pasākumus.

a)

kuros iesaistīti kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu; vai

b)

kas notiek dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos un iekšējos ūdeņos, kā noteikts UNCLOS; vai

c)

kuros dalībvalstīm ir citas pamatotas intereses.

a)

karakuģi, karaspēka daļu transporta kuģi un citi kuģi, kuri pieder dalībvalstīm un kurus ekspluatē dalībvalstis, un kurus izmanto vienīgi valdības dienesti nekomerciāliem nolūkiem;

b)

kuģi bez mehāniskas piedziņas, primitīvas būves koka kuģi, izpriecu jahtas un izpriecu braucienu kuģi, kas nav iesaistīti tirdzniecībā, ja tajos nav un nebūs apkalpes un ja tie nepārvadā un nepārvadās vairāk nekā 12 pasažierus komerciālos nolūkos;

c)

iekšzemes ūdensceļu kuģi, kas kuģo pa iekšzemes ūdensceļiem;

d)

zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 15 metriem;

e)

stacionāras iekārtas urbšanas darbiem jūrā.

1)

“SJO Jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kodekss” ir SJO Asamblejas 1997. gada 27. novembra Rezolūcijai A.849 (20) pievienotais Jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kodekss jaunākajā redakcijā;

2)

turpmāk norādītos terminus saprot atbilstoši SJO Jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kodeksā ietvertajām definīcijām:

3)

terminus “ro-ro prāmis” un “ātrgaitas pasažieru kuģis” saprot atbilstoši Direktīvas 1999/35/EK 2. pantā ietvertajām definīcijām;

4)

terminu “reisa datu reģistrācijas iekārta” (turpmāk “VDR”) saprot atbilstoši SJO Asamblejas Rezolūcijā A.861(20) un SJO Kuģošanas drošības komitejas Rezolūcijā MSC.163(78) ietvertajai definīcijai;

5)

“drošības ieteikums” ir jebkurš priekšlikums, ko ierosina:

a)

ir neatkarīga no kriminālizmeklēšanas vai citas izmeklēšanas, ko veic paralēli, lai noteiktu atbildību vai vainas pakāpi; un

b)

netiek nepamatoti aizliegta, pārtraukta vai kavēta šādas kriminālizmeklēšanas vai citas izmeklēšanas dēļ.

a)

sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību drošības izmeklēšanā, ko vada citas dalībvalstis, vai deleģēt uzdevumu vadīt šādu izmeklēšanu citai dalībvalstij saskaņā ar 7. pantu; un

b)

koordinēt attiecīgo izmeklēšanas struktūru darbību, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķi.

a)

kurā iesaistīts kuģis, kas kuģo ar šīs dalībvalsts karogu, neatkarīgi no negadījuma vietas; vai

b)

kurš noticis šīs dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos un iekšējos ūdeņos, kā noteikts UNCLOS, neatkarīgi no tā, ar kādu karogu kuģo negadījumā iesaistītais kuģis vai kuģi; vai

c)

par kuru šai dalībvalstij ir pamatota interese neatkarīgi no negadījuma vietas un karoga, ar kādu kuģo iesaistītais kuģis vai kuģi.

a)

brīvi piekļūt jebkurai teritorijai vai negadījuma vietai, kā arī jebkuram kuģim, vrakam vai struktūrai, tostarp kravai, iekārtām vai atliekām;

b)

nodrošināt pierādījumu tūlītēju uzskaiti un vraku, atlieku vai citu sastāvdaļu vai vielu kontrolētu meklēšanu un novākšanu pārbaudei vai analīzei;

c)

pieprasīt b) apakšpunktā minēto priekšmetu pārbaudi vai analīzi un izmantot brīvu piekļuvi šādu pārbaužu vai analīžu rezultātiem;

d)

brīvi piekļūt jebkādai svarīgai informācijai un ierakstītiem datiem, tostarp no VDR iegūtiem datiem, kas ir saistīti ar kuģi, reisu, kravu, apkalpi un jebkuru citu personu, objektu, stāvokli vai apstākli, kā arī kopēt un izmantot šādu informāciju un datus;

e)

brīvi piekļūt upuru ķermeņu izmeklēšanas rezultātiem vai no upuru ķermeņiem ņemto paraugu analīžu rezultātiem;

f)

pieprasīt un brīvi piekļūt kuģa ekspluatācijā iesaistīto cilvēku vai citu iesaistīto cilvēku izmeklēšanas rezultātiem vai no šiem cilvēkiem ņemto paraugu analīžu rezultātiem;

g)

iztaujāt lieciniekus bez tādu cilvēku klātbūtnes, kuru intereses varētu uzskatīt par tādām, kas kavē drošības izmeklēšanu;

h)

saņemt apsekojumu protokolus un saistīto informāciju, kas ir karoga valsts, kuģu īpašnieku, klasifikācijas sabiedrības vai jebkuras citas iesaistītās puses rīcībā, ja šīs puses vai to pārstāvji veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī;

i)

pieprasīt attiecīgās valsts attiecīgo iestāžu palīdzību, tostarp karoga valsts un ostas valsts inspektoru, krasta apsardzes darbinieku, kuģu satiksmes dienesta operatoru, meklēšanas un glābšanas dienestu, loču vai cita ostas personāla vai jūrnieku palīdzību.

a)

visas liecinieku sniegtās liecības un citi apgalvojumi, viedokļi un piezīmes, kas izdarītas vai saņemtas izmeklēšanas struktūras veiktās drošības izmeklēšanas gaitā;

b)

dokumenti, kas atklāj to personu identitāti, kas liecinājuši drošības izmeklēšanā;

c)

medicīniska vai privāta rakstura informācija attiecībā uz negadījumā vai starpgadījumā iesaistītajām personām.

a)

ļautu izmeklēšanas struktūrām kopīgi izmantot sistēmas, struktūras un iekārtas, kā arī citus ar drošības izmeklēšanu saistītus objektus vraku un kuģa iekārtu tehniskajai izmeklēšanai, tostarp informācijas iegūšanu no VDR un citām elektroniskām ierīcēm un šīs informācijas novērtēšanu;

b)

sniegtu viena otrai tehnisko vai ekspertu palīdzību, kas vajadzīga konkrētu uzdevumu veikšanai;

c)

iegūtu un kopīgi izmantotu informāciju, kas ir svarīga, lai analizētu datus par negadījumiem un sniegtu piemērotus drošības ieteikumus Kopienas līmenī;

d)

izstrādātu kopīgus principus drošības ieteikumu ievērošanas kontrolei un izmeklēšanas metožu pielāgošanai zinātnes un tehnikas attīstībai;

e)

izstrādātu konfidencialitātes noteikumus — ievērojot valstu noteikumus — attiecībā uz liecinieku sniegto liecību kopīgu izmantošanu un datu, kā arī citu 9. pantā minēto ziņu apstrādi, tostarp attiecībās ar trešām valstīm;

f)

pēc vajadzības organizētu attiecīgu apmācību atsevišķiem izmeklētājiem;

g)

veicinātu sadarbību ar trešo valstu izmeklēšanas struktūrām un starptautiskajām jūras negadījumu izmeklēšanas organizācijām jomās, uz kurām attiecas šī direktīva;

h)

izmeklēšanas struktūrām, kas veic drošības izmeklēšanu, sniegtu visu attiecīgo informāciju.

a)

saglabātu visu informāciju no kartēm, kuģa žurnāliem, elektroniskos ierakstus un magnētiskās un videolentes, tostarp VDR un citu elektronisko iekārtu reģistrēto informāciju, kas saistīta ar negadījuma brīdi un laikposmu pirms un pēc negadījuma;

b)

novērstu to, ka šāda informācija tiek pārrakstīta vai citādi mainīta;

c)

novērstu traucējumus attiecībā uz citām iekārtām, kuras pamatoti var uzskatīt par saistītām ar negadījuma drošības izmeklēšanu;

d)

ātri savāktu un saglabātu visus pierādījumus drošības izmeklēšanas vajadzībām.