19.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 154/1

Komisijas Paziņojums par riska faktoru novērtēšanas rezultātiem un riska samazināšanas stratēģijām šādām vielām: cinks, cinka hlorīds, cinka distearāts

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 154/01)

Padomes 1993. gada 23. marta Regulā (EEK) Nr. 793/93 par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (1) paredzēti noteikumi par datu paziņošanu, prioritāšu noteikšanu, riska faktoru novērtēšanu un, vajadzības gadījumā, stratēģiju izstrādāšanu esošo vielu bīstamības riska samazināšanai.

Ņemot vērā Regulu (EEK) Nr. 793/93, novērtēšanai saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2268/95 (2) par prioritāro vielu otro sarakstu, kā paredzēts Regulā (EEK) Nr. 793/93, kā prioritāras identificētas šādas vielas:

—

cinks,

—	cinka hlorīds,

—	cinka distearāts.

Ziņotāja dalībvalsts, kas izraudzīta saskaņā ar minēto regulu, atbilstīgi Komisijas 1994. gada 28. jūnija Regulai (EK) Nr. 1488/94, ar ko nosaka principus esošo vielu riska faktoru novērtēšanai attiecībā uz cilvēkiem un vidi (3), ir novērtējusi riska faktorus attiecībā uz šo vielu kaitīgumu cilvēkam un videi, kā arī piedāvājušas stratēģiju risku samazināšanai saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 793/93.

Notikušas apspriedes ar Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātnisko komiteju (SCTEE) un Veselības un vides risku komiteju (SCHER), kas sniegušas atzinumus par ziņotāja sagatavoto novērtējumu. Šie atzinumi atrodami minēto zinātnisko komiteju tīmekļa vietnē.

Riska novērtēšanas rezultāti un riska samazināšanas ieteicamās stratēģijas, kā paredzēts 11. panta 2. punktā Regulā (EEK) Nr. 793/93, jāpieņem Kopienas līmenī, un Komisijai tās jāpublicē. Šajā paziņojumā un attiecīgajā Komisijas ieteikumā 2008/464/EK (4) sniegti riska faktoru novērtēšanas rezultāti (5), kā arī stratēģijas, kā ierobežot iepriekšminēto vielu bīstamības risku.

Šajā paziņojumā iekļautie riska faktoru novērtēšanas rezultāti un riska samazināšanas stratēģijas saskan ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 793/93 15. panta 1. punktu.

(1) OV L 84, 5.4.1993., 1. lpp.

(2) OV L 231, 28.9.1995., 18. lpp.

(3) OV L 161, 29.6.1994., 3. lpp.

(4) OV L 160, 19.6.2008.

(5) Riska novērtēšanas ziņojuma pilns teksts un kopsavilkums atrodami Eiropas Ķīmisko vielu biroja tīmekļa vietnē:

http://ecb.jrc.it/existing-substances/

PIELIKUMS

1. DAĻA

CAS Nr. 7440-66-6		Einecs Nr. 231-175-3
Struktūrformula:	Zn
Einecs nosaukums:	cinks
IUPAC nosaukums:	cinks
Ziņotāja dalībvalsts:	Nīderlande
Klasifikācija (1):	F; R15-17 (cinka pulveris — cinka putekļi (pirofori)) N; R50-53 (cinka pulveris — cinka putekļi (pirofori)) N; R50-53 (cinka pulveris — cinka putekļi (stabilizēti))

Riska vērtējuma pamatā ir pašreizējā prakse, kas attiecas uz Eiropas Kopienā ražotas vai importētas vielas aprites ciklu, kā aprakstīts pilnajā riska novērtējuma ziņojumā, kuru Komisijai nosūtījusi ziņotāja dalībvalsts. Riska novērtējums veikts pēc attiecīgajā laikā spēkā esošās metodikas attiecībā uz metāliem un ievērojot Tehniskos norādījumus par riska novērtēšanu saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94 par esošo vielu radītā riska novērtēšanas principiem.

Riska novērtējumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēts, ka Eiropas Kopienā vielu galvenokārt izmanto cinkošanai un misiņa veidā. Pārējie lietojumi ir liešanas kausējumos, kā lokšņu/kaļamais cinks, pigmentu un dažādu ķīmisko vielu ražošanai, kā arī citu cinka savienojumu iegūšanai. Nav novērtēts cinka un dažu cinka savienojumu lietojums par nanomateriāliem.

Riska novērtējumā iekļautās metāliskā cinka prognozējamās nenovērojamas kaitīgās iedarbības koncentrācijas (PNEC) aprēķinātas tikai šā riska novērtējuma nolūkiem. Tāpēc tās nevar izmantot citām tādām vajadzībām kā vides kvalitātes standartu vai sanācijas līmeņu noteikšana, ja neveic padziļinātu novērtējumu par to, vai tās ir konkrētajai vajadzībai piemērotas. Kā būtiska novērtēšanas procesa daļa noteikti jāņem vērā bioloģiskās pieejamības korekcija.

RISKA NOVĒRTĒJUMS

A. Cilvēka veselība

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

STRĀDĀJOŠAJIEM

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

PATĒRĒTĀJIEM

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKIEM, KURI PAKĻAUTI IEDARBĪBAI AR VIDES STARPNIECĪBU,

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKA VESELĪBU (fizikāli ķīmiskajām īpašībām)

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi ārpus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

B. Vide

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

ATMOSFĒRU

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājumi attiecībā uz

ŪDENS EKOSISTĒMU UN SEDIMENTIEM

1.1.

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi turpmāk minētajiem scenārijiem. Secinājums ir izdarīts, jo:

—

ir bažas par kaitējumu vietējai ūdens videi (arī sedimentiem) kā kaitīgas iedarbības sekām, ko ilgākā laikā rada cinka ražošana un cinkošana ar iegremdēšanu izkausētā metālā un cinkošana pēc galvaniskā paņēmiena, cinks misiņa sastāvā, kā liešanas kausējums, lokšņu/kaļamais cinks un pulverveida vai putekļveida cinks. Vairākos metāliska cinka ražošanas uzņēmumos un par vairākiem metāliska cinka pārstrādes scenārijiem nav identificēts akūts risks, tomēr nevar neņemt vērā potenciālu risku vietējā mērogā, kuru rada, iespējams, augstas reģionālas cinka fona koncentrācijas;

—	ir bažas par kaitīgumu reģionālai ūdens videi (un sedimentiem), ko rada paaugstināti reģionālie cinka līmeņi daļā virszemes ūdeņu un sedimentos (ne visos).

Reģionos, kuros ir šādas ūdenstilpes (un sedimenti), pirms pieņemt lēmumus par riska samazināšanas pasākumiem, rūpīgi jāizvērtē un noteikti jāņem vērā pieejamā informācija par zināmajiem un potenciālajiem cinka emisiju avotiem, kā arī dabīgās fona koncentrācijas konkrētajā reģionā.

Riska novērtējuma ziņojumā konstatēts, ka patlaban ir tādi cinka un cinka savienojumu lietojumi, kuri paši par sevi nav cēlonis virszemes ūdeņos un sedimentos konstatētajiem augstajiem reģionālajiem līmeņiem.

Šādos virszemes ūdeņos un sedimentos cinka līmeņu paaugstināšanās cēlonis var būt cinka un cinka savienojumu kombinācija. Paaugstināto līmeņu cēlonis ir dažādi emisiju avoti — gan vietēji ražošanas punktveida avoti, vēsturiskais piesārņojums, kalnrūpniecība, ģeoloģija, gan arī difūzie avoti. Šo avotu nozīme dažādos reģionos var būt atšķirīga.

Vietēji ražošanas punktveida avoti var būt gan ražošanas procesi, kuriem izmanto vai kuros izdalās cinks un cinka savienojumi, gan citi procesi, kas ir apzinātu emisiju avoti un nav tieši saistīti ar cinka rūpniecisku ražošanu vai izmantošanu. Riska novērtēšanas ziņojumā nav šo emisiju avotu novērtējuma, tomēr no tiem var būt cinka emisijas ūdens vidē.

1.2.

liecina, ka vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana. Secinājums ir izdarīts, jo:

—	ir bažas par kaitējumu ūdens videi (arī sedimentiem) gar ES automaģistrālēm. Šā riska novērtējuma daļas precizēšanai ir vajadzīga papildu informācija, jo šajā jautājumā vēl ir daudz neskaidrību;

1.3.

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, kurus, izņemot iepriekš 1.1. un 1.2. punktā minētos, jau izmanto visos vietējos un reģionālajos scenārijos, ieskaitot sekundāru saindēšanos. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

SAUSZEMES EKOSISTĒMU

2.1.

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi turpmāk minētajiem scenārijiem. Secinājums ir izdarīts, jo:

—	ir bažas par tādu vietēju ietekmi uz sauszemes vidi kā kaitīgas iedarbības sekām ilgākā laikā, ko rada cinkošana ar iegremdēšanu izkausētā metālā un cinkošana pēc galvaniskā paņēmiena;

2.2.

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, kurus, izņemot iepriekš 2. punktā minētos, jau izmanto visos vietējos un reģionālajos scenārijos (lineāri avoti gar autoceļiem un cinka akumulācija reģionālajās augsnēs), ieskaitot sekundāru saindēšanos. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

MIKROORGANISMIEM NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS

3.1.

ir tāds, ka vajadzīga risku ierobežošana pēc dažiem, bet ne visiem scenārijiem. Secinājums ir izdarīts, jo:

—	ir bažas par ietekmi uz mikroorganismiem notekūdeņu attīrīšanas iekārtās kā iedarbības sekām dažos metāliska cinka ražošanas uzņēmumos un uzņēmumos, kuros to ilgāku laiku izmanto cinkošanai ar iegremdēšanu izkausētā metālā un cinkošanai pēc galvaniskā paņēmiena, misiņa un liešanas kausējumu veidā.

3.2.

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, kurus jau, izņemot iepriekš 3.1. punktā minētos, jau izmanto visos vietējos scenārijos. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

RISKA IEROBEŽOŠANAS STRATĒĢIJA

VIDEI

Ir ieteicams:

—

riska pārvaldības papildu pasākumus cinka emisijām no tādiem avotiem, kuri nav saistīti ar ražoto vai importēto vielu (piemēram, dabīgie avoti, kalnrūpniecība, vēsturiskais piesārņojums un citu cinka savienojumu izmantošana) un kuri riska samazināšanas stratēģijā identificēti par tādiem, kas būtiski palielina cinka emisijas ūdens vidē, vajadzības gadījumā noteikt saskaņā ar Direktīvu 2008/1/EK (2) un Direktīvu 2000/60/EK (3),

—	lai vienkāršotu emisijas atļauju piešķiršanu un kontroli saskaņā ar Direktīvu 2008/1/EK, iekļaut cinku pastāvīgajā darba programmā vadlīniju izstrādāšanai par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP).

2. DAĻA

CAS Nr. 7646-85-7		Einecs Nr. 231-592-0
Struktūrformula:	ZnCl2
Einecs nosaukums:	cinka hlorīds
IUPAC nosaukums:	cinka hlorīds
Ziņotāja dalībvalsts:	Nīderlande
Klasifikācija (4):	Xn; R22 C; R34 N; R50-53

Riska novērtējumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēts, ka Eiropas Kopienā vielu galvenokārt izmanto ķīmiskajā rūpniecībā, cinkošanai, elektrisko bateriju un agroķimikāliju (fungicīdu) ražošanai. Pārējie lietojumi ir poligrāfijā un krāsvielu ražošanai. Ar nanomateriāliem saistītie lietojumi netiek novērtēti.

RISKA NOVĒRTĒJUMS

A. Cilvēka veselība

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

STRĀDĀJOŠAJIEM

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Secinājums ir izdarīts, jo:

—	ir bažas par akūtu elpošanas ceļu kairinājumu, kuru izraisa iedarbība pēc ieelpošanas cinka hlorīda ražošanas laikā.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

PATĒRĒTĀJIEM

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKIEM, KURI PAKĻAUTI IEDARBĪBAI AR VIDES STARPNIECĪBU,

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKA VESELĪBU (fizikāli ķīmiskajām īpašībām)

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

B. Vide

Secinājumi ir tikai par vietējiem scenārijiem. Secinājumi par reģionāliem vides riskiem ir tādi paši kā metāliskā cinka (EINECS Nr. 231-175-3) vides risku novērtējumā aprakstītie.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

ATMOSFĒRU

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājumi attiecībā uz

ŪDENS EKOSISTĒMU UN SEDIMENTIEM

1.1.

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Secinājums ir izdarīts, jo:

—

ir bažas par kaitīgumu vietējai ūdens videi kā ražošanas ietekmes sekām vienā objektā un krāsvielu un tipogrāfijas krāsu ražošanā (gatavošana un lietošana). Vienā ražošanas uzņēmumā nav identificēts akūts risks, tomēr nevar neņemt vērā potenciālu risku vietējā mērogā, kuru rada, iespējams, augstas reģionālas cinka fona koncentrācijas,

—

ir bažas par vietēju kaitīgu iedarbību uz sedimentos dzīvojošajiem organismiem kā ražošanas ietekmes sekām trijās vietās un vietēju ietekmi, ko rada ķīmiskā rūpniecība (pārstrāde), elektrisko bateriju ražošana (pārstrāde), kā arī krāsvielu un tipogrāfijas krāsu rūpniecība (sagatavošana un lietošana). Vairākos ražošanas uzņēmumos un dažiem izmantošanas scenārijiem nav identificēts akūts risks, tomēr nevar neņemt vērā potenciālu risku vietējā mērogā, kuru rada, iespējams, augstas reģionālas cinka fona koncentrācijas;

1.2.

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, kurus, izņemot iepriekš 1.1. punktā minētos, jau izmanto visos vietējos scenārijos, tostarp arī attiecībā uz sekundāru saindēšanos. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

SAUSZEMES EKOSISTĒMU

2.1.

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Secinājums ir izdarīts, jo:

—	ir bažas par kaitīgumu vietējai sauszemes videi kā vielas lietošanas sekām ķīmiskajā rūpniecībā (pārstrāde), kā arī krāsvielu un tipogrāfijas krāsu rūpniecībā (gatavošana un lietošana);

2.2.

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, kurus, izņemot iepriekš 2.1. punktā minētos, jau izmanto visos vietējos scenārijos, tostarp arī attiecībā uz sekundāru saindēšanos. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

MIKROORGANISMIEM NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS

3.1.

ir tāds, ka vajadzīga risku ierobežošana. Secinājums ir izdarīts, jo:

—	ir bažas par ietekmi uz mikroorganismiem notekūdeņu attīrīšanas iekārtās kā ražošanas ietekmes sekām trijās vietās un par vietēju ietekmi, ko rada ķīmiskā rūpniecība (pārstrāde), kā arī krāsvielu un tipogrāfijas krāsu rūpniecība (sagatavošana un lietošana);

3.2.

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, kurus, izņemot iepriekš 3.1. punktā minētos, jau izmanto visos vietējos scenārijos. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

RISKA IEROBEŽOŠANAS STRATĒĢIJA

STRĀDĀJOŠAJIEM

Vispāratzīts, ka patlaban Kopienā spēkā esošie tiesību akti, kas attiecas uz strādājošo aizsardzību, nodrošina pietiekamu tiesisku regulējumu cinka hlorīda radītā riska ierobežošanai vajadzīgajā apjomā, un tas ir jāizmanto.

VIDEI

Ir ieteicams:

—

—	lai vienkāršotu emisijas atļauju piešķiršanu un kontroli saskaņā ar Direktīvu 2008/1/EK, iekļaut cinka hlorīdu pastāvīgajā darba programmā vadlīniju izstrādāšanai par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP).

3. DAĻA

CAS Nr. 557-05-1 un 91051-01-3 (5)		Einecs Nr. 209-151-9 un 293-049-4
Struktūrformula:
Einecs nosaukums:	cinka distearāts
IUPAC nosaukums:	cinka dioktadekanoāts
Ziņotāja dalībvalsts:	Nīderlande
Klasifikācija:	nav

Riska novērtējumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēts, ka Eiropas Kopienā vielu galvenokārt izmanto polimēru materiālu ražošanā par stabilizētāju piedevu, par lubrikantu, liešanas formu antiadhezīvu un appūderēšanas materiālu gumijas rūpniecībā.

Pārējie lietojumi ir par matējošu piedevu matētu laku, krāsu un emalju ražošanai un slīpēšanas sastāvos matētas virsmas apstrādei, par hidroizolējošu piedevu betonam, piedevu papīra, celulozes, kartona ražošanā to ūdensizturības palielināšanai un tekstilmateriālu hidrofobizācijai, kosmētikas un farmaceitisko līdzekļu ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā, metalurģijā u.c. Ar nanomateriāliem saistītie lietojumi netiek novērtēti.

RISKA NOVĒRTĒJUMS

A. Cilvēka veselība

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

STRĀDĀJOŠAJIEM

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

PATĒRĒTĀJIEM

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKIEM, KURI PAKĻAUTI IEDARBĪBAI AR VIDES STARPNIECĪBU,

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKA VESELĪBU (fizikāli ķīmiskajām īpašībām)

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

B. Vide

Secinājumi ir tikai par vietējiem scenārijiem. Secinājumi par reģionāliem vides riskiem ir tādi paši kā metāliskā cinka (EINECS Nr. 231-175-3) vides risku novērtējumā aprakstītie.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

ATMOSFĒRU

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājumi attiecībā uz

ŪDENS EKOSISTĒMU UN SEDIMENTIEM

1.1.

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Secinājums ir izdarīts, jo:

—

ir bažas par ietekmi uz vietējo ūdens vidi kā sekām kaitīgajai iedarbībai, ko rada izmantošana tekstilmateriālu ražošanā (sagatavošana), papīra, celulozes un kartona ražošanā (sagatavošana), metāla ieguve, rafinēšana un pārstrāde (pārstrāde), kā arī preparātu gatavošana un pārstrāde citās nozarēs. Vairākos ražošanas uzņēmumos un dažiem izmantošanas scenārijiem nav identificēts akūts risks, tomēr nevar neņemt vērā potenciālu risku vietējā mērogā, kuru rada, iespējams, augstas reģionālas cinka fona koncentrācijas,

—

bažas par ietekmi uz sedimentos dzīvojošajiem organismiem kā tādas vietējas kaitīgas iedarbības sekām, kuru cēlonis divās vietās ir vai kura ir saistīta ar pārklājumu materiālu ražošanu (sagatavošana un izmantošana ražošanā), tekstilrūpniecību (sagatavošana un pārstrāde), papīra, celulozes un kartona rūpniecību, (sagatavošana un pārstrāde), metāla ieguvi, rafinēšanu un pārstrādi (pārstrāde), preparātu gatavošanu un pārstrādi citās nozarēs, lietošanu personiskajā higiēnā un mājsaimniecībā (preparāti). Vairākos ražošanas uzņēmumos un dažiem izmantošanas scenārijiem nav identificēts akūts risks, tomēr nevar neņemt vērā potenciālu risku vietējā mērogā, kuru rada, iespējams, augstas reģionālas cinka fona koncentrācijas;

1.2.

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, kurus, izņemot iepriekš 1.1. punktā minētos, jau izmanto visos vietējos scenārijos, tostarp arī attiecībā uz sekundāru saindēšanos. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

SAUSZEMES EKOSISTĒMU

2.1.

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Secinājums ir izdarīts, jo:

—	ir bažas par ietekmi uz vietējo sauszemes vidi kā kaitīgas iedarbības sekām, ko rada izmantošana ķīmiskajā rūpniecībā un citās tautsaimniecības nozarēs;

2.2.

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

MIKROORGANISMIEM NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS

3.1.

ir tāds, ka vajadzīga risku ierobežošana. Secinājums ir izdarīts, jo:

—

ir bažas par ietekmi uz mikroorganismiem notekūdeņu attīrīšanas iekārtās kā sekām kaitīgajai iedarbībai, ko rada izmantošana ķīmiskajā rūpniecībā (pārstrāde), tekstilrūpniecībā (sagatavošana), papīra, celulozes un kartona ražošanā (sagatavošana), metāla ieguvē, rafinēšanē un pārstrādē (pārstrāde), kā arī preparātu gatavošanā un pārstrādē citās nozarēs;

3.2.

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

RISKA IEROBEŽOŠANAS STRATĒĢIJA

VIDEI

Ir ieteicams:

—

—	lai vienkāršotu emisijas atļauju piešķiršanu un kontroli saskaņā ar Direktīvu 2008/1/EK, iekļaut cinka distearātu pastāvīgajā darba programmā vadlīniju izstrādāšanai par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP).

(1) Vielas klasifikācija ir noteikta ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/73/EK, ar ko divdesmit devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 152, 30.4.2004., 1. lpp., ko groza OV L 216, 16.6.2004., 3 . lpp.).

(2) OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.

(3) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(4) Vielas klasifikācija ir noteikta ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/73/EK, ar ko divdesmit devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 152, 30.4.2004., 1. lpp., ko groza OV L 216, 16.6.2004., 3. lpp.).

(5) Tehniskā stearīnskābe parasti ir stearīnskābes (C18) un palmitīnskābes (C16) maisījums. Tehniskajam cinka stearātam faktiski labāk atbilst CAS Nr. 91051-01-3 apraksts “Taukskābju C16-18 cinka sāļi”, tomēr tas iekļauts tikai EINECS, un CAS nekad nav tam piešķīris atsevišķu numuru. Šādu apsvērumu dēļ pievienots arī CAS Nr. 91051-01-3.

19.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 154/11

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(2008/C 154/02)

Lēmuma pieņemšanas datums

19.3.2008.

Atbalsta Nr.

N 311/07

Dalībvalsts

Francija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Régime d'aides en faveur de la publicité des animaux, produits animaux et produits d'origine animale

Juridiskais pamats

Arrêté

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Atbalsta piešķiršana reklāmas pasākumiem

Atbalsta veids

Tiešs piešķīrums

Budžets

EUR 48 000 000

Atbalsta intensitāte

50 % reklāmas kampaņām iekšējā tirgū;

80 % reklāmas kampaņām trešās valstīs

100 % vispārēja rakstura reklāmas kampaņām

Atbalsta ilgums

6 gadi

Tautsaimniecības nozare(-s)

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Office national interprofessionnel de l'élevage et de ses productions

80, avenue des Terroirs de France

F-75607 Paris Cedex 12

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

19.5.2008.

Atbalsta Nr.

N 404/07

Dalībvalsts

Igaunija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Laenud hoiu-laenuühistute tegevuse arendamiseks

Juridiskais pamats

Maaelu ja põllumajandusturu korraldamise seadus, RT I 2004, 32, 227;

—	Hoiu-laenuühistu seadus, RT I 1999, 24, 357;

—	Laenu taotlemise ja menetlemise kord. Kinnitatud Maaelu Edendamise sihtasutuse nõukogu 13. aprilli 2005 otsusega;

—	Laen hoiu-laenuühistute tegevuse arendamiseks. Laenu taotlemise kord. Kinnitatud Maaelu Edendamise sihtasutuse nõukogu 15. juuni 2005 otsusega

Pasākuma veids

Pasākums nav atbalsts

Atbalsta mērķis

Nozaru attīstība

Atbalsta veids

—

Budžets

Aizdevumu portfeļa apmērs ir EEK 30 000 000 gadā (aptuveni EUR 1 917 000)

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

Līdz 15.9.2013.

Tautsaimniecības nozare(-s)

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Maaelu Edendamise Sihtasutus

R. Tobiase 4

EE-10147 Tallinn

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

30.4.2008.

Atbalsta Nr.

N 650/07

Dalībvalsts

Francija

Reģions

Département de la Sarthe

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Aide à la modernisation des élevages sarthois de poules pondeuses labellisés «Label Rouge» et «biologique»

Juridiskais pamats

Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīva 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai

Articles L 1511-1 et suivants du code général des collectivités territoriales (CGCT)

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās

Atbalsta veids

Tiešs piešķīrums

Budžets

EUR 600 000

Atbalsta intensitāte

20 %

Atbalsta ilgums

2008-2009

Tautsaimniecības nozare(-s)

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Conseil général de la Sarthe

DGA du développement territorial

Service agriculture et environnement

40, rue de Joinville

F-72072 Le Mans Cedex 9

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

30.4.2008.

Atbalsta Nr.

N 755/07

Dalībvalsts

Lietuva

Reģions

—

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Pagalba palūkanoms už kreditus (išskyrus žemei pirkti) kompensuoti

Juridiskais pamats

—	Lietuvos Respublikos žemės ūkio ir kaimo plėtros įstatymas (Žin., 2002, Nr. 72-3009);

—	Lietuvos Respublikos Vyriausybės 1997 m. rugpjūčio 22 d. nutarimas Nr. 912 „Dėl Žemės ūkio paskolų garantijų fondo“ (Žin., 1997, Nr. 79-2009; 2003, Nr. 57-2542; 2005, Nr. 78-2825; Nr. 105-3874);

—	Dalies palūkanų už investicinius kreditus, paimtus nuo 2007 m. gegužės 1 d. ir suteiktus su UAB Žemės ūkio paskolų garantijų fondo garantija, kompensavimo taisyklių projektas;

—	Dalies palūkanų už investicinius kreditus, paimtus nuo 2007 m. gegužės 1 d. ir suteiktus be UAB Žemės ūkio paskolų garantijų fondo garantijos, kompensavimo taisyklių projektas

Pasākuma veids

Atbalsts ieguldījumiem primārajā lauksaimnieciskajā ražošanā

Atbalsta mērķis

Nozaru attīstība

Atbalsta veids

Procentu likmes subsīdija

Budžets

Kopā LTL 54 000 000

Atbalsta intensitāte

Līdz 40 %

Atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2013.

Tautsaimniecības nozare(-s)

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Lietuvos Respublikos žemės ūkio ministerija

Gedimino pr. 19

LT-01103 Vilnius

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

19.3.2008.

Atbalsta Nr.

N 64/08

Dalībvalsts

Francija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Aide à la réinsertion professionnelle

Juridiskais pamats

Articles D 352-15 à D 352-30 du code rural

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Atbalsta mērķis

Atbalsts paredzēts, lai atvieglotu atteikšanos no lauksaimnieciskās darbības

Atbalsta veids

Tiešais piešķīrums

Budžets

EUR 30 miljoni

Atbalsta intensitāte

Mainīga

Atbalsta ilgums

6 gadi

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība

Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministère de l'agriculture et de la pêche

78, rue de Varenne

F-75349 Paris 07 SP

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

19.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 154/16

Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

(2008/C 154/04)

Atbalsta numurs: XA 58/08

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Območje občine Bloke

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Podpore programom razvoja podeželja v občini Bloke 2007–2013

Juridiskais pamats: Pravilnik o sofinanciranju programov za ohranjanje in razvoj kmetijstva in podeželja v občini Bloke

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

2007: EUR 4 172

2008: EUR 10 000

2009: EUR 10 000

2010: EUR 10 600

2011: EUR 11 000

2012: EUR 11 500

2013: EUR 12 000

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1. Ieguldījumi lauku saimniecībās:

—	līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām mazāk labvēlīgos apgabalos;

—	līdz 40 % no attaisnotajām izmaksām citos apgabalos.

Atbalsta mērķis ir ieguldījumi lauku objektu atjaunošanai, lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamu iekārtu iegādei, kā arī ieguldījumi ilggadīgās kultūrās un lauksaimniecības zemes uzlabošanā.

2. Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana:

—	līdz 100 % no attaisnotajām izmaksām ar ražošanu nesaistītos objektos;

—	līdz 60 % vai — 75 % mazāk labvēlīgos apgabalos — no faktiskajām izmaksām ieguldījumiem lauku saimniecību ražošanas objektos, ar nosacījumu, ka ieguldījums nepalielina saimniecības ražošanas jaudu;

—	papildu atbalstu var piešķirt līdz 100 %, lai segtu papildizmaksas, kas rodas, izmantojot tradicionālos materiālus, kuri vajadzīgi ēku kultūrvēsturisko īpatnību saglabāšanai.

3. Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem:

—	pašvaldības līdzfinansējuma apjoms ir starpība starp apdrošināšanas prēmiju līdzfinansējumu no valsts budžeta un līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām par apdrošināšanas prēmijām laukaugu un augļu apdrošināšanai, kā arī par mājlopu apdrošināšanu pret slimībām.

4. Atbalsts zemes pārdalīšanai:

—	līdz 100 % no attaisnotajām juridiskajām un administratīvajām izmaksām.

5. Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai:

—	līdz 100 % no faktiskajām izmaksām; to sniedz subsidētu pakalpojumu veidā, un tas neietver tiešu naudas izmaksu ražotājiem.

6. Tehniskā atbalsta nodrošināšana:

—	līdz 100 % no izmaksām par lauksaimnieku izglītību un mācībām, konsultāciju pakalpojumiem, forumu, konkursu, izstāžu, gadatirgu organizēšanu, publikācijām, katalogiem un tīmekļa vietnēm. Atbalstu piešķir subsidētu pakalpojumu veidā, un tas neietver tiešu naudas izmaksu ražotājiem

Īstenošanas datums: 2008. gada janvāris

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 31.12.2013.

Atbalsta mērķis: Atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)

Atsauce uz Regulu (EK) Nr. 1857/2006 un attaisnotās izmaksas: Bloke pašvaldības noteikumu projekta 2. nodaļa par līdzfinansējumu programmām lauku vides saglabāšanai un attīstībai paredz pasākumus, kuri uzskatāmi par valsts atbalstu saskaņā ar turpmāk minētajiem pantiem Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

4. pants: Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

5. pants: Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana;

12. pants: Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

13. pants: Atbalsts zemes pārdalīšanai;

14. pants: Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai;

15. pants: Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Občina Bloke

Nova vas 4a

SLO-1385 Nova vas

Tīmekļa vietne: http://www.uradni-list.si/1/ulonline.jsp?urlid=2007120&dhid=93633

Cita informācija: Pasākums, kas attiecas uz apdrošināšanas prēmijām laukaugu un augļu apdrošināšanai, ietver šādus nelabvēlīgus klimatiskos apstākļus, kas var būt pielīdzināmi dabas katastrofai: pavasara salna, krusa, zibens, zibens izraisīts ugunsgrēks, vētra vai plūdi.

Pašvaldības noteikumi atbilst Regulā (EK) Nr. 1857/2006 paredzētajām prasībām par pasākumiem, kas jāpieņem pašvaldībām, un vispārējiem noteikumiem (pirms atbalsta piešķiršanas veicamie pasākumi, atbalsta kopējā summa, pārredzamība un uzraudzība)

Atbalsta numurs: XA 59/08

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Območje občine Brezovica

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Podpora programov razvoja kmetijstva in podeželja v občini Brezovica 2007–2013

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodeljevanju pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva ter podeželja v občini Brezovica za programsko obdobje 2007–2013

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

2007: EUR 138 132

2008: EUR 86 668

2009: EUR 88 000

2010: EUR 90 000

2011: EUR 92 000

2012: EUR 94 000

2013: EUR 96 000

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1. Ieguldījumi lauku saimniecībās:

—	līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām mazāk labvēlīgos apgabalos vai līdz 40 % citos apgabalos.

Atbalsta mērķis ir ieguldījumi lauku objektu atjaunošanai, lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamu iekārtu iegādei, kā arī ieguldījumi ilggadīgās kultūrās, lauksaimniecības zemes uzlabošanai un ganību apsaimniekošanai.

2. Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana:

—	līdz 100 % no faktiskajām izmaksām ar ražošanu nesaistītos objektos;

—	līdz 60 % vai — mazāk labvēlīgos apgabalos — līdz 75 % no attaisnotajām izmaksām ieguldījumiem lauku saimniecību ražošanas objektos, ar nosacījumu, ka ieguldījums nepalielina saimniecības ražošanas jaudu;

—	papildu atbalstu var piešķirt līdz 100 % apmērā, lai segtu papildizmaksas, kas rodas, izmantojot tradicionālos materiālus, kuri vajadzīgi ēku kultūrvēsturisko īpatnību saglabāšanai.

3. Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem:

—	pašvaldības atbalsts palielina atbalsta līmeni līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām par apdrošināšanas prēmijām laukaugu un augļu apdrošināšanai, kā arī mājlopu apdrošināšanai pret slimībām.

4. Atbalsts zemes pārdalīšanai:

—	atbalstu piešķir dotāciju veidā līdz 100 % apmērā no attaisnotajām juridiskajām un administratīvajām izmaksām.

5. Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai:

—	atbalstu piešķir dotāciju veidā līdz 100 % apmērā no attaisnotajām izmaksām. Šo atbalstu sniedz subsidētu pakalpojumu veidā, un tas neietver tiešu naudas izmaksu ražotājiem.

6. Tehniskā atbalsta nodrošināšana:

—

līdz 100 % apmērā no attaisnotajām izmaksām subsidētu pakalpojumu veidā par lauksaimnieku izglītību un mācībām, konsultāciju pakalpojumiem, forumu, konkursu, izstāžu, gadatirgu organizēšanu, publikācijām, katalogiem un tīmekļa vietnēm. Atbalstu piešķir subsidētu pakalpojumu veidā, un tas neietver tiešu naudas izmaksu ražotājiem

Īstenošanas datums: 2008. gada janvāris

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 31.12.2013.

Atbalsta mērķis: Atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)

Atsauce uz Regulu (EK) Nr. 1857/2006 un attaisnotās izmaksas: Brezovica pašvaldības noteikumu projekta 2. nodaļa par atbalsta piešķiršanu lauku vides saglabāšanai un attīstībai 2007.–2013. gada plānošanas periodā paredz pasākumus, kuri uzskatāmi par valsts atbalstu saskaņā ar turpmāk minētajiem pantiem Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

4. pants: Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

5. pants: Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana;

12. pants: Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

13. pants: Atbalsts zemes pārdalīšanai;

14. pants: Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai;

15. pants: Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Občina Brezovica

Tržaška c. 390

SLO-1351 Brezovica

Tīmekļa vietne: http://www.uradni-list.si/1/ulonline.jsp?urlid=2007119&dhid=93518

Atbalsta numurs: XA 62/08

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Območje občine Žirovnica

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva, gozdarstva in podeželja v občini Žirovnica

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodelitvi pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva, gozdarstva in podeželja v občini Žirovnica (II. Poglavje)

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma uzņēmumam:

2008: EUR 10 800

2009: EUR 10 800

2010: EUR 10 800

2011: EUR 10 800

2012: EUR 10 800

2013: EUR 10 800

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1. Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos primārās ražošanas vajadzībām:

—	līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām mazāk labvēlīgos apgabalos;

—	līdz 40 % no attaisnotajām izmaksām citos apgabalos.

2. Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem:

—	starpība starp apdrošināšanas prēmiju līdzfinansējumu no valsts budžeta un līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām par apdrošināšanas prēmijām laukaugu un augļu apdrošināšanai, kā arī par mājlopu apdrošināšanu pret slimībām.

3. Atbalsts zemes pārdalīšanai:

—	līdz 50 % no faktiskajām juridiskajām un administratīvajām izmaksām.

4. Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē:

—

līdz 100 % no izmaksām par lauksaimnieku izglītību un mācībām, konsultāciju pakalpojumiem, forumu, konkursu, izstāžu, gadatirgu organizēšanu, publikācijām, katalogiem un tīmekļa vietnēm un aizvietošanas pakalpojumu izmaksām lauksaimnieka prombūtnes laikā. Atbalstu piešķir subsidētu pakalpojumu veidā, un tas neietver tiešu naudas izmaksu ražotājiem

Īstenošanas datums: 2008. gada janvāris

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 31.12.2013.

Atbalsta mērķis: Atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)

Atsauce uz Regulu (EK) Nr. 1857/2006 un attaisnotās izmaksas: Žirovnica pašvaldības noteikumu projekta 2. nodaļa par atbalsta piešķiršanu lauksaimniecības, mežu un lauku vides saglabāšanai un attīstībai paredz pasākumus, kuri uzskatāmi par valsts atbalstu saskaņā ar turpmāk minētajiem pantiem Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

4. pants: Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

12. pants: Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

13. pants: Atbalsts zemes pārdalīšanai;

15. pants: Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Občina Žirovnica

Breznica 3

SLO-4274 Žirovnica

Tīmekļa vietne: http://www.uradni-list.si/1/ulonline.jsp?urlid=2007122&dhid=93759

Atbildīgās personas paraksts

Leopold POGAČAR

Župan

Atbalsta numurs: XA 63/08

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Območje občine Šalovci

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Državne pomoči za razvoja podeželja v občini Šalovci

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodeljevanju državnih pomoči na področju razvoja kmetijstva v občini Šalovci

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

2007: EUR 2 000

2008: EUR 2 000

2009: EUR 2 000

2010: EUR 2 000

2011: EUR 2 000

2012: EUR 2 000

2013: EUR 2 000

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1. Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem:

—	pašvaldības līdzfinansējuma apjoms ir starpība starp apdrošināšanas prēmiju līdzfinansējumu no valsts budžeta un līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām par apdrošināšanas prēmijām laukaugu un augļu apdrošināšanai, kā arī par mājlopu apdrošināšanu pret slimībām

Īstenošanas datums: 2008. gada janvāris

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 31.12.2013.

Atbalsta mērķis: Atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)

Atsauce uz Regulu (EK) Nr. 1857/2006 un attaisnotās izmaksas: Šalovci pašvaldības noteikumu projekta 2. nodaļa par valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecības attīstībai paredz pasākumus, kuri uzskatāmi par valsts atbalstu saskaņā ar turpmāk minētajiem pantiem Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

12. pants: Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Občina Šalovci

Šalovci 162

SLO-9204 Šalovci

Tīmekļa vietne: http://www.uradni-list.si/1/ulonline.jsp?urlid=2007117&dhid=93384

Atbildīgās personas paraksts

Aleksander ABRAHAM

Atbalsta numurs: XA 64/08

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Območje občine Mežica

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva in podeželja v občini Mežica za programsko obdobje 2007–2013

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodeljevanju pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva in podeželja v občini Mežica za programsko obdobje 2007–2013 (II. Poglavje)

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

2007: EUR 13 383

2008: EUR 13 383

2009: EUR 13 383

2010: EUR 13 383

2011: EUR 13 383

2012: EUR 13 383

2013: EUR 13 383

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1. Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos primārās ražošanas vajadzībām:

—	līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām mazāk labvēlīgos apgabalos;

—	līdz 40 % no attaisnotajām izmaksām citos apgabalos;

—	līdz 60 % no attaisnotajām izmaksām mazāk labvēlīgos apgabalos un līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām citos apgabalos, ja ieguldījumus veikuši jaunie lauksaimnieki piecu gadu laikā pēc darbības uzsākšanas.

2. Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana:

—	līdz 100 % no faktiskajām izmaksām ar ražošanu nesaistītos objektos;

—	līdz 60 % vai — mazāk labvēlīgos apgabalos — līdz 75 % no attaisnotajām izmaksām ieguldījumiem lauku saimniecību ražošanas objektos, ar nosacījumu, ka ieguldījums nepalielina saimniecības ražošanas jaudu;

—	papildu atbalstu var piešķirt līdz 100 % apmērā, lai segtu papildizmaksas, kas rodas, izmantojot tradicionālos materiālus, kuri vajadzīgi ēku kultūrvēsturisko īpatnību saglabāšanai.

3. Lauku uzņēmumu ēku pārvietošana sabiedrības interesēs:

—	līdz 100 % no faktiskajām izmaksām, ja pārvietošana attiecas tikai uz esošu ēku nojaukšanu, pārvešanu un vēlāku uzcelšanu no jauna;

—	ja pārvietošanas rezultātā lauksaimnieks iegūst modernizētas ēkas, lauksaimniekam jāiegulda vismaz 60 % (50 % mazāk labvēlīgos apgabalos) no attiecīgo ēku vērtības palielinājuma pēc pārvietošanas. Ja saņēmējs ir jaunais lauksaimnieks, viņa ieguldījums ir attiecīgi vismaz 55 % vai 45 %;

—	ja ēku pārvietošana rada ražošanas jaudas pieaugumu, atbalsta saņēmēja ieguldījumam jābūt vismaz 60 % (50 % mazāk labvēlīgos apgabalos) no izmaksām, kas saistītas ar šo pieaugumu. Ja saņēmējs ir jaunais lauksaimnieks, viņa ieguldījums ir attiecīgi vismaz 55 % vai 45 %.

4. Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem:

—	pašvaldības līdzfinansējuma apjoms ir starpība starp apdrošināšanas prēmiju līdzfinansējumu no valsts budžeta un līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām par apdrošināšanas prēmijām laukaugu un augļu apdrošināšanai, kā arī par mājlopu apdrošināšanu pret slimībām.

5. Atbalsts zemes pārdalīšanai:

—	līdz 100 % no faktiskajām juridiskajām un administratīvajām izmaksām.

6. Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai:

—	līdz 100 % no attaisnotajām izmaksām subsidētu pakalpojumu veidā, un tas neietver tiešu naudas izmaksu ražotājiem.

7. Tehniskā atbalsta nodrošināšana:

—

Īstenošanas datums: 2008. gada janvāris

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 31.12.2013.

Atbalsta mērķis: Atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)

Atsauce uz Regulu (EK) Nr. 1857/2006 un attaisnotās izmaksas: Mežica pašvaldības noteikumu projekta 2. nodaļa par atbalsta piešķiršanu lauksaimniecības, mežu un lauku vides saglabāšanai un attīstībai paredz pasākumus, kuri uzskatāmi par valsts atbalstu saskaņā ar turpmāk minētajiem pantiem Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

4. pants: Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

5. pants: Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana;

6. pants: Lauku uzņēmumu ēku pārvietošana sabiedrības interesēs;

12. pants: Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

13. pants: Atbalsts zemes pārdalīšanai;

14. pants: Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai;

15. pants: Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Občina Mežica

Trg svobode 1

SLO-2392 Mežica

Tīmekļa vietne: http://www.uradni-list.si/1/ulonline.jsp?urlid=2007120&dhid=93633

Atbildīgās personas paraksts

Dušan KREBEL

Župan

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 154

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	51. sējums 2008. gada 19. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2008/C 154/01	Komisijas Paziņojums par riska faktoru novērtēšanas rezultātiem un riska samazināšanas stratēģijām šādām vielām: cinks, cinka hlorīds, cinka distearāts ( 1 )	1

2008/C 154/02	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu	11

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)
2008/C 154/05	Paziņojums par vispārēju konkursu EPSO/AST/65/08	22

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2008/C 154/06	Koncentrācijas paziņojuma atsaukšana (Lieta COMP/M.5126 — Ineos/BASF Assets) ( 1 )	23

	Labojumi
2008/C 154/07	Labojums Eiropas Parlamenta un Komisijas Nolīgumā par īstenošanas procedūrām Padomes Lēmumam 1999/468/EK, kas grozīts ar Lēmumu 2006/512/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV C 143, 10.6.2008.)	24

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,5493
JPY	Japānas jēna	167,62
DKK	Dānijas krona	7,4593
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,79330
SEK	Zviedrijas krona	9,3838
CHF	Šveices franks	1,6160
ISK	Islandes krona	126,28
NOK	Norvēģijas krona	8,0405
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,000
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	243,44
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7044
PLN	Polijas zlots	3,3779
RON	Rumānijas leja	3,6643
SKK	Slovākijas krona	30,360
TRY	Turcijas lira	1,9041
AUD	Austrālijas dolārs	1,6461
CAD	Kanādas dolārs	1,5797
HKD	Hongkongas dolārs	12,0932
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,0529
SGD	Singapūras dolārs	2,1215
KRW	Dienvidkorejas vons	1 596,24
ZAR	Dienvidāfrikas rands	12,5086
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,6624
HRK	Horvātijas kuna	7,2460
IDR	Indonēzijas rūpija	14 385,25
MYR	Malaizijas ringits	5,0468
PHP	Filipīnu peso	68,580
RUB	Krievijas rublis	36,6550
THB	Taizemes bats	51,568
BRL	Brazīlijas reāls	2,5015
MXN	Meksikas peso	15,9462

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2008/C 154/03	Euro maiņas kurss	15

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2008/C 154/04	Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001	16


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ