18.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 153/1

I.–VI.

1.–5.

6.–8.

9.–41.

9.–26.

9.–19.

20.–22.

23.–26.

27.–31.

32.–40.

34.–38.

39.–40.

41.

42.–47.

I.

Eiropas Savienības Solidaritātes fondu jeb Fondu izveidoja 2002. gadā, reaģējot uz lielajiem plūdiem Vācijā, Austrijā, Čehijā un Francijā. Fonda nolūks bija izrādīt solidaritāti ar tām dalībvalstīm, kuras skārušas dabas katastrofas. Līdz 2006. gada beigām atbalstu vairāk nekā viena miljarda euro apmērā sniedza saistībā ar 23 dabas katastrofām.

II.

Padome vēlējās, lai Fonds atbalstu sniegtu ātri, efektīvi un elastīgi. Šajā ziņojumā apskatīts jautājums par to, vai Fonds ir sasniedzis šos mērķus un vai saņēmējvalstis ir apmierinātas ar Fonda darbību.

III.

Palāta izskatīja visus līdz 2006. gada beigām Fondam iesniegtos pieteikumus un konstatēja, ka Fonds nereaģēja ātri. To apstiprina arī Palātas veiktā aptauja. No dabas katastrofas dienas līdz atbalsta izmaksāšanai parasti pagāja aptuveni gads.

IV.

Ar Fonda pārvaldību saistītās Komisijas tiešās izmaksas ir zemas, un tādēļ Palāta secina, ka Fonds darbojas efektīvi. Attiecībā uz elastīgumu Palāta nekonstatēja nevienu gadījumu, kurā Fonds būtu bijis neelastīgs, izskatot pieteikumus atbalstam.

V.

Tomēr, lai gan līdzekļu saņemšana no Fonda ir ilgstošs process, valstis, kuras saņēma atbalstu, bija apmierinātas ar Fonda darbību. Tāpēc Fonds attiecībā uz valstīm, kuras ir saņēmušas atbalstu, ir sasniedzis savu pamatmērķi, proti, dabas katastrofu laikā ir nodrošinājis solidaritāti ar dalībvalstīm.

VI.

Palāta Komisijai iesaka pieteikumu iesniedzējiem sniegt sīkas norādes un konsultāciju par to, kā iesniegt tūlītēju informāciju, lai izvairītos no kavēšanās pieteikumu izskatīšanā.

1.

Vācijā, Austrijā, Čehijā un Francijā 2002. gada vasarā bija lieli plūdi. Plūdi bija tik lieli, ka skartajos reģionos uzņēmējdarbību nācās uz laiku pārtraukt. Eiropas Kopiena reaģēja ātri un 2002. gada novembrī izveidoja Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, turpmāk sauktu par “Fondu” (1).

2.

Fondu izveidoja, lai Kopiena varētu ātri, efektīvi un elastīgi nodrošināt finansiālu atbalstu ārkārtas gadījumos saistībā ar dabas katastrofām. To neizveidoja, lai tūlītēji segtu visas ar dabas katastrofu radušās izmaksas, bet gan lai atlīdzinātu daļu izmaksu saistībā ar pamatpakalpojumu atjaunošanu un pagaidu mājokļu nodrošināšanu. Fonda galvenais mērķis ir izrādīt solidaritāti tām valstīm, kuras skārušas dabas katastrofas. Fonda gada budžets ir viens miljards EUR, un tas veic intervenci (2):

3.

Dotācijas likmi visām dabas katastrofām aprēķina proporcionāli konkrētās valsts ciestajiem kopējiem tiešajiem zaudējumiem. Liela mēroga dabas katastrofām izmaksājamajam atbalstam piemēro divas likmes: par zaudējumiem, kas mazāki par 3 miljardiem EUR, atbalsta likme ir 2,5 %, bet par zaudējumiem, kas ir lielāki, – 6 %. Par reģionālajām un tuvējām dabas katastrofām izmaksājamajam atbalstam piemēro vienotu likmi 2,5 % apmērā no kopējiem tiešajiem zaudējumiem.

4.

Fondu pārvalda Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts (Reģionālās politikas ĢD). Kopš Fonda darbības sākuma līdz 2006. gada beigām Reģionālās politikas ĢD saņēma 41 atbalsta pieteikumu. Gandrīz puse atbalsta pieteikumu attiecās uz plūdiem. Visos pieteikumos norādīto dabas katastrofu sīku iedalījumu sk. 1. tabulā.

1. tabula

Atbalsta pieteikumos minēto dažādo katastrofu veidu skaits

5.

Kopumā šajā laika periodā 23 apstiprinātajiem pieteikumiem piešķīra atbalstu 1 084 miljonu EUR apmērā, sk. 2. tabulu (detalizētu sarakstu ar atbalsta sniegšanas gadījumiem sk. I pielikumā).

2. tabula

Pieteikumu skaits un atbalsta summas no 2002. līdz 2006. gadam sadalījumā pēc katastrofas kategorijas

6.

Revīzijas mērķis bija novērtēt ātrumu un elastīgumu, ar kādu Komisija īsteno Fonda darbību kopš tā izveides. Vērtēšanu veica, pārskatot visu 41 atbalsta pieteikumu, kas iesniegts Reģionālās politikas ģenerāldirektorātam kopš Fonda darbības sākuma (2002. gads) līdz 2006. gada beigām.

7.

Palāta mēģināja rast atbildes uz šādiem jautājumiem:

8.

Revīziju īstenoja, pārsvarā veicot intervijas, pārbaudot lietas Komisijā un analizējot savāktos datus. Turklāt Palāta veica elektronisku aptauju, uzdodot jautājumus 37 no 41 pieteikumu iesniedzēja 17 valstīs, kuras bija pieprasījušas Fonda atbalstu (sk. I pielikumu). Palāta saņēma atbildes no 33 pieteikumu iesniedzējiem no 15 dalībvalstīm (89 % respondentu).

9.

Vidējais laiks, kas bija vajadzīgs atbalsta saņemšanai 23 apstiprinātajiem pieteikumiem, bija 375 dienas.

10.

Palāta pārbaudīja to, cik daudz laika vajag, lai saņemtu Fonda atbalstu, iedalot pieteikumu izskatīšanu posmos. No dabas katastrofas norises dienas līdz atbalsta izmaksāšanas dienai administratīvajā procesā ir pieci galvenie posmi (sk. 1. attēlu).

11.

Turpmāk 3. tabulā ir norādīts vidēji katram izskatīšanas posmam atvēlētais laiks. Kamēr vidējais patērētais laiks pirmajiem diviem posmiem attiecas uz 41 pieteikumu, vidējais patērētais laiks pēdējam trešajam posmam attiecas tikai uz 23 apstiprinātajiem pieteikumiem.

3. tabula

Vidējais dienu skaits pa posmiem Fonda atbalstam iesniegto pieteikumu izskatīšanai

12.

Kā norādīts 3. tabulā, pieteikumu iesniegšana vidēji ilga 66 dienas. Fonda atbalstam piemērojamā regulā ir noteikts, ka pieteikumi Komisijai jānosūta “iespējami drīz un ne vēlāk kā desmit nedēļas pēc pirmajiem katastrofas izraisītajiem postījumiem” (4). Tomēr septiņos gadījumos (gandrīz 17 % gadījumu) pieteikumu iesniedza vairāk nekā desmit nedēļas pēc katastrofas, tādējādi pēc termiņa. Lai sagatavotu pieteikumu, pieteikumu iesniedzējiem acīmredzot vajadzēja vismaz divus mēnešus. Pieteikumu sagatavošana aizņem tik daudz laika, jo vajag savākt pierādījumus, ar kuriem pamatot pieteikumu, tostarp informāciju par iedzīvotāju skaitu, kuru skārusi konkrētā dabas katastrofa.

13.

Kā norādīts 3. tabulā, vērtēšana prasa visvairāk laika pieteikumu izskatīšanā Fonda atbalsta saņemšanai. Tā aizņem vairāk nekā vienu trešdaļu laika, kas paiet kopš dabas katastrofas norises dienas līdz atbalsta līdzekļu izmaksāšanai. Pēc pieteikuma saņemšanas Komisija pārbauda tā atbilstīgumu, kas gandrīz visos gadījumos nozīmē papildu informācijas pieprasīšanu no attiecīgās pieteikuma iesniedzējvalsts (sk. 1. ievilkumu). Šā posma beigās pieņem principiālu lēmumu par atbalsta sniegšanu vai atteikšanu.

1. ievilkumsKomisijai vajadzīgās informācijas sniegšanaIevērojami atšķiras laiks, kas Komisijai vajadzīgs, lai analizētu iesniegto pieteikumu un pieprasītu papildu informāciju. Attiecībā uz plūdiem 2005. gadā daudz informācijas, un jo īpaši elektroniski dati, bija iesniegti tūlīt pēc katastrofas norises un pirms iesniedza oficiālu pieteikumu. Tā rezultātā Komisija pieprasīja papildu informāciju, 1,6 mēnešus pirms tā saņēma pašu pieteikumu, un vērtēšana norisēja īsāku laiku nekā vidēji. Meža ugunsgrēku gadījumā 2003. gadā valsts pārvaldes iestādes iesniedza Komisijai tās pieprasīto informāciju jau nākamajā dienā. Tā rezultātā vērtēšana norisēja tikai pusotru mēnesi. Turpretim citā gadījumā 2003. gadā vērtēšanai vajadzēja 12,5 mēnešus, tāpēc ka valsts pārvaldes iestādes bija iesniegušas liela apjoma, taču nepilnīgu pamatojuma dokumentu dalībvalsts valsts valodā.

14.

Palāta pārbaudīja to, ko pieteikumu iesniedzēji domā par vērtēšanas posma ilgumu (sk. 4. tabulu). Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā puse apstiprināto pieteikumu iesniedzēju, kā arī divas trešdaļas noraidīto pieteikumu iesniedzēju uzskatīja, ka Komisijas atvēlētais laiks pieteikumu izvērtēšanai bija pamatots. Apstiprinātie pieteikumu iesniedzēji ir tie, kuru pieteikumus pieņēma, bet noraidītie pieteikumu iesniedzēji ir tie, kuru pieteikumus neapstiprināja.

4. tabula

Pieteikumu iesniedzēju procentuālais īpatsvars, kas vērtēšanas posmu uzskatīja par pamatotu, pārāk garu vai kam bija citāds viedoklis

15.

Turklāt 5. tabula parāda to vidējo vērtēšanai atvēlēto laika posmu, kuru pieteikumu iesniedzēji uzskata par pamatotu, un to laika termiņu, kuru tie uzskata par pārāk ilgu. Interesanti ir tas, ka noraidīto pieteikumu iesniedzēji, šķiet, ir pacietīgāki nekā apstiprināto pieteikumu iesniedzēji. Vērts pieminēt, ka tikai viens noraidīta pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka Komisija pārāk ilgi izskata pieteikumu.

5. tabula

Kopsakarība starp pieteikumu apstiprināšanu, vērtēšanas ilgumu un pieteikumu iesniedzēju viedokli

16.

Budžeta izstrāde sākas tad, kad Komisija ir pieņēmusi principiālu lēmumu. Fonda budžeta pozīcija ir tikai ar atgādinājumu. Komisija sagatavo budžeta pieprasījumu, kuru iesniedz budžeta lēmējiestādei (Padomei un Parlamentam). Šī budžeta grozīšanas procedūra aizņem vidēji vairāk nekā divus mēnešus, taču dažkārt var ilgt līdz četriem mēnešiem brīvdienu periodos (sk. 2. ievilkumu).

2. ievilkumsBudžeta grozīšanas procedūras īstenošanaAttiecībā uz diviem pieteikumiem par atbalsta saņemšanu saistībā ar plūdiem 2005. gadā principiālu lēmumu pieņēma 2005. gada decembrī, bet budžeta grozījumus apstiprināja tikai 2006. gada aprīlī, četrus mēnešus vēlāk. Par atbalstu plūdu seku likvidēšanai 2004. gadā principiālu lēmumu pieņēma 2005. gada jūnijā, bet budžeta grozījumus apstiprināja tikai 2005. gada septembrī, trīs mēnešus vēlāk.

17.

Tiklīdz budžetā ir pieejami vajadzīgie finanšu līdzekļi, Komisija pieņem dotāciju lēmumu un noslēdz nolīgumu ar pieteikuma iesniedzēju. Šajā nolīgumā ir atrunāti Fonda finansējamo darbību veidi un vieta. Kā parādīts 3. tabulā, vidēji tas aizņem trīs mēnešus. Tomēr netipisku kavēšanos atklāja septiņos gadījumos, kas radās tādēļ, ka pieteikumu iesniedzēji pārāk ilgi iesniedza pieprasītos dokumentus, kas bieži vien bija tādi vienkārši dokumenti kā bankas konta numurs maksājuma veikšanai. Kavēšanos var radīt arī veids, kādā dokumentus nosūta Komisijai. Piemēram, daži pieteikumu iesniedzēji, kuri nosūtīja atpakaļ parakstītos dotāciju nolīgumus pa diplomātisko pastu uz savām pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras pēc tam tos pārsūtīja Komisijai, secināja, ka tas faktiski aizņem vairāk laika nekā nosūtīšana pa tiešo Komisijai.

18.

Budžeta posmam un dotāciju lēmumam atvēlētie vidējie termiņi veido gandrīz pusi no termiņa, kas paiet no katastrofas norises dienas līdz Fonda atbalsta līdzekļu saņemšanas dienai. Tādējādi finanšu līdzekļu nodrošināšanai un visu dokumentu parakstīšanai vajag tikpat daudz laika, cik pieteikuma vērtēšanai.

19.

Kā parādīts 3. tabulā, 24 dienas ir maksājuma posma vidējais termiņš. Tiklīdz abas puses ir parakstījušas nolīgumu, maksājumu parasti veic mazāk nekā mēneša laikā, taču dažkārt tas noris ilgāk. Tas tā notiek, ja Komisija saņem parakstīto nolīgumu tikai budžeta gada sākumā. Tad grāmatvedības procedūru dēļ gada beigās un sākumā maksājumu neveiks pirms marta.

20.

Līdz šim šajā ziņojumā ir sniegta informācija par katram no pieciem posmiem atvēlēto vidējo termiņu Fonda atbalsta līdzekļu saņemšanā. Vidējie termiņi ļoti atšķīrās. Palāta centās noskaidrot tos faktorus, kas varētu ietekmēt laika posma ilguma dažādību. Tādēļ Palāta pārbaudīja, cik lielā mērā atšķirības pastāvēja starp katastrofu veidiem un valstīm, kurās katastrofas notika. Palāta definēja trīs katastrofu kategorijas: liela mēroga, kaimiņos norisinājušās un reģionālās katastrofas. Attiecībā uz katastrofu veidu tās klasificēja kā plūdus, meža ugunsgrēku, vētru, naftas noplūdi, nelabvēlīgus laika apstākļus, vulkāna izvirdumus un eksploziju. Palāta nekonstatēja nozīmīgu sakarību starp katastrofas kategoriju un laiku, kas bija vajadzīgs, lai saņemtu Fonda atbalsta līdzekļus, tāpat arī šādu kopsakarību nekonstatēja starp katastrofas veidu un valsti, kurā katastrofa norisinājusies.

21.

Fonda atbalsta līdzekļu saņemšanai vajadzīgā posma atšķirību analīzes piemērs ir sniegts 6. tabulā. Tajā parādīta kopsakarība starp dabas katastrofas veidu un pieteikuma iesniegšanas posma ilgumu. Kā redzams, katastrofas veids neveido nozīmīgu daļu no laika posma, kas vajadzīgs, lai pieteikuma iesniedzējs iepazīstinātu Komisiju ar konkrēto gadījumu.

6. tabula

Pieteikuma izskatīšanas laiks saistībā ar dabas katastrofas veidu

22.

Palātas veiktā analīze liecina par to, ka līdzekļu mobilizēšanai vajadzīgais laiks ir galvenokārt atkarīgs no:

23.

Palāta mēģināja definēt salīdzinošu lielumu ātrumam, ar kādu darbojas Fonds, salīdzinot to ar līdzīgiem fondiem vai pasākumiem. Palāta apskatīja vairākus citus fondus un pasākumus. Tuvākais atrastais ekvivalents bija Komisijas Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta (ECHO) Ārkārtas palīdzības fonds. Tomēr, lai gan šo divu fondu starpā ir līdzības, tās nav pietiekamas, lai izmantotu par salīdzinošo vērtību Solidaritātes fonda darbības ātruma izvērtēšanai. Ārkārtas palīdzības fondam ir īpašs tiesiskais un darbības regulējums, kas izveidots, lai nodrošinātu tūlītēju atbalsta sniegšanu (piemēram, pieteikumu vērtēšanas termiņš ir mazāks par nedēļu, un ir noteikta budžeta pozīcija). Fondam nav ekvivalenta tiesiskā regulējuma.

24.

Tomēr, analizējot datus, Palāta atklāja, ka pirmo četru pieteikumu gadījumā atbalstu izmaksāja 100 līdz 150 dienu laikā pēc katastrofas dienas, vidēji 131 dienas laikā. Komisija uzsāka izskatīt pirmos četrus pieteikumus, pirms vēl bija pilnībā izveidots Fonds. Šo četru pieteikumu izskatīšanai atvēlētais laiks kalpo par standarta vienību, lai izvērtētu turpmāko pieteikumu izskatīšanai atvēlēto laiku. Ja 2003. gadā vai vēlāk, kad Fonds jau bija pilnībā izveidots, saņemta pieteikuma izskatīšanai atvēlētais laiks, proti, laika posms no dabas katastrofas dienas līdz Fonda līdzekļu saņemšanai, pārsniedz 150 dienas, var uzskatīt, ka pieteikuma izskatīšana ir ilga. Vidējais pieteikumu izskatīšanas laiks 19 apstiprinātajiem pieteikumiem pēc pirmajiem četriem pieteikumiem bija 415 dienas un tādēļ pārsniedza iepriekš definēto salīdzinošo lielumu. Tādēļ Palāta neuzskata, ka pēc 2002. gada Fonds būtu nodrošinājis atbalstu ātri. Fonds daudz ātrāk izskatīja pirmos četrus pieteikumus nekā pārējos turpmākos.

25.

Četri savstarpējai salīdzināšanai izvēlētie gadījumi varēja palīdzēt noteikto to, kā turpmāk paātrināt procesu. Šajos četros gadījumos:

26.

Palāta pārbaudīja, vai pieteikumu iesniedzēji uzskatīja, ka procesa ilgums ietekmē stāvokļa uzlabošanas pasākumu īstenošanu. Aptauja parādīja, ka lielāka daļa pieteikumu iesniedzēju uzskatīja, ka procesa ilgums nav nekādi ietekmējis stāvokļa uzlabošanas pasākumu īstenošanu. Šāds uzskats, iespējams, pastāv tāpēc, ka Fondu galvenokārt izmanto, lai atlīdzinātu nelielu daļu dabas katastrofas radīto izmaksu (sk. 1. grafiku).

27.

Fondam jādarbojas efektīvi. Regula nosaka, ka “attiecīgi jāpielāgo administratīvās procedūras un to skaits jāsamazina līdz absolūti nepieciešamajam minimumam”, turpmāk neizvēršot šo koncepciju (5).

28.

Palāta pārbaudīja procedūras, kuras saņēmējvalstīm jāievēro attiecībā uz konkursu rīkošanu, līgumu slēgšanu, īstenošanu, ziņojumu sagatavošanu un dotāciju revīziju. Palāta secināja, ka prasības Fonda saņēmējvalstīm ir mazāk apgrūtinošas nekā tās, kuras piemēro citi ES fondi. Tāpēc var uzskatīt, ka administratīvo procedūru skaits ir samazināts līdz tādam līmenim, kas nodrošina, ka procedūras ir efektīvas saņēmējvalstīm.

29.

Palāta pārbaudīja Komisijā administratīvās procedūras, lai izvērtētu, vai to skaits ir pēc iespējas mazāks. Palāta secināja, ka pašreizējā Fonda darbības jomā (proti, solidaritātes, nevis ārkārtas gadījumu fonds) visi pieci administratīvo procedūru posmi ir vajadzīgi un neviens no tiem nav lieks.

30.

Lai gan Komisijai nav uzskaites sistēmas, kas sniegtu datus Fonda izmaksu aprēķināšanai, Fonda pārvaldības vidējās tiešās izmaksas var aplēst aptuveni 0,06 % (vai mazāk nekā 0,1 %) apmērā no piešķirtajām atbalsta summām, kas norādītas 7. tabulā. Kopš Fonda izveides 2002. gadā divi darbinieki pastāvīgi nodarbojas ar Fonda dienestu uzdevumu pārvaldību. Šie darbinieki nodarbojas ar pieteikumu iniciēšanu un atbalsta sniegšanas īstenošanu.

31.

Lai aprēķinātu Komisijas kopējās izmaksas saistībā ar Fonda pārvaldību, papildu informāciju pieprasīja gan no personāla, gan audita direktorātiem par pārējiem darbiniekiem, kas norīkoti šim uzdevumam, komandējumu biežumu un izmaksām darbības un revīzijas struktūrvienībās, kā arī datus par administratīvajām, uzraudzības un uz vietas veikto pārbaužu izmaksām. Pieejamā informācija bija ierobežota. Lai vērtēšanas nolūkos iegūtu “salīdzinošo rādītāju”, Palāta aplēsa iepriekš minētās izmaksas gada šķērsgriezumā un ieguva vidējo summu EUR 170 000 apmērā. Administratīvās izmaksas, kā redzams 7. tabulā, ir mazas, salīdzinot ar pārvaldīto līdzekļu summu. Kā rādītājs minams 2002. gads, kad jāpārvalda bija tikai četri gadījumi un administratīvās izmaksas bija 0,02 % no piešķirtā atbalsta. Palātas konstatējumi liecina, ka Komisija Fondu pārvalda efektīvi.

7. tabula

Fonda administratīvās izmaksas un noslodze gadā

32.

Lai veiktu šo analīzi, elastīgums ir definēts kā vieglums, ar kādu sistēmu var pielāgot lietošanai instrumentiem vai vides apstākļiem, kas atšķiras no sistēmai izstrādē sākotnēji paredzētajiem nosacījumiem. Fondu izveidoja liela mēroga dabas katastrofām. Tāpēc tas var būt elastīgs, reaģējot uz pieteikumiem, kas iesniegti saistībā ar reģionālām dabas katastrofām.

33.

Fondam jāļauj Kopienai elastīgi reaģēt ārkārtas gadījumos, taču izņēmuma gadījumi jāizskata ar vislielāko rūpību (6). Fonda elastīgums nedrīkst būt pretrunā vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanas principam.

34.

Palāta pārbaudīja to, kā Fonds ir darbojies reģionālu un liela mēroga dabas katastrofu gadījumos. Analīzē uzmanību pievērsa elastīgumam saistībā ar pieteikumu līdzvērtīgu izskatīšanu. Tas nozīmē pieteikumu iesniedzēju pieprasījumu godīgu izvērtēšanu un saskanīgu un konsekventu kritēriju izmantošanu Komisijā pieteikumu apstiprināšanai vai noraidīšanai.

35.

No 18 noraidītajiem pieteikumiem (7) 15 pieteikumi (83 %) attiecās uz reģionālām dabas katastrofām. Iemesls, kādēļ tik ļoti bieži ir noraidīti pieteikumi, ir tādas, ka reģionālas dabas katastrofas definīcija ir samērā neskaidra un ir daudz sarežģītāk izvērtēt atbilstīgumu Fonda atbalsta saņemšanai. Katru noraidīto pieteikumu Komisija pamato ar vairākiem iemesliem. Galvenie Komisijas minētie pieteikuma noraidījuma iemesli bija šādi:

36.

Lai gan Palāta neuzskata, ka noraidītie pieteikumi bija jāapstiprina, tā norāda uz to, ka divos gadījumos nav skaidrības par to, kā piemēroja kritērijus vai pamatoja noraidījumu konkrētajai dalībvalstij (sk. 3. ievilkumu). Vienā gadījumā atbilstīguma nosacījumi par dabas katastrofas skarto iedzīvotāju skaitu nav piemēroti tāpat kā citos līdzvērtīgos gadījumos.

3. ievilkumsDaži reģionālajām katastrofām piemērotie atbilstīguma kritērijiVienam noraidītam pieteikumam par meža ugunsgrēku 2005. gadā Komisija kā vienu no argumentiem norādīja to, ka meža ugunsgrēks neietekmēja lielu iedzīvotāju daļu (sk. nosacījumus 2. punktā). Tomēr Komisija neizmantoja šo pašu argumentu līdzīgā gadījumā 2003. gadā, bet gan Fonda 2002.–2003. gada pārskatā skaidroja, kādēļ nosacījums nebija piemērojams šim konkrētajam gadījumam, lai gan šis nosacījums nav būtisks nevienam no noraidītajiem pieteikumiem par meža ugunsgrēkiem.Viens no Komisijas sniegtajiem pieteikuma noraidījuma iemesliem plūdu gadījumam 2004. gadā bija tāds, ka nebija aktivizēts Kopienas civilās aizsardzības mehānisms, kas savukārt nozīmēja, ka plūdi bija nelieli. Taču regula nenosaka to, ka šā mehānisma aktivizēšana būtu obligāta prasība. Šo gadījumu salīdzināja ar vēl vienu citu noraidītu pieteikumu plūdu gadījumā 2005. gadā, kad Komisija atkal atsaucās uz civilās aizsardzības mehānismu, taču tad norādīja, ka šis elements nebija būtisks.

37.

Palāta pārbaudīja, vai pieteikumu iesniedzēji par visām dabas katastrofu kategorijām, kuru pieteikumus noraidīja, piekrita Komisijas sniegtajam noraidījuma pamatojumam. To varētu uzskatīt par rādītāju, kādā mērā atbilstīguma kritēriji ir saskanīgi un skaidri izprasti. Aptaujas dati norāda, ka 45 % pieteikumu iesniedzēju piekrita Komisijas argumentiem pieteikuma noraidīšanai, kā tas parādīts 2. grafikā. Noraidītie pieteikumu iesniedzēji nepiekrita Komisijas argumentiem šādu iemeslu dēļ:

38.

Konstatētie viedokļi liecina par to, ka pieteikumu iesniedzējiem ir problēmas ar termiņu, kas paredzēts, lai sagatavotu pieteikumu, novērtētu zaudējumus saistībā ar komponentiem, kurus ir grūti izteikt skaitļos, kā arī ar pieteikumu vērtēšanā izmantotajiem Komisijas kritērijiem. Pēdējais minētais svarīgais elements varētu nozīmēt to, ka dažos gadījumos pieteikumu iesniedzēji šaubās par godīgu attieksmi.

39.

Saskaņā ar Komisijas izmantoto metodi (8) visām reģionālajām dabas katastrofām atbalstu piešķir kā procentuālu daļu no kopējiem tiešajiem zaudējumiem, proti, atbalstam piemēro vienotu likmi 2,5 % apmērā no tiešajiem zaudējumiem, neņemot vērā pieteikuma iesniedzējvalsts vai reģiona turīgumu. Turpretim liela mēroga dabas katastrofu gadījumā dotācijas aprēķina, balstoties uz pieteikuma iesniedzēja nacionālo kopienākumu, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgāku attieksmi starp valstīm attiecībā uz to labklājību.

40.

Fonda mobilizācija atbilstoši ārkārtējas reģionālas katastrofas kritērijam ir noteikums un nevis izņēmums (58 % dabas katastrofu bija reģionālas). Turklāt ir ļoti grūti izpildīt nosacījumus pieteikuma apstiprināšanai atbilstoši ārkārtējas reģionālas katastrofas kritērijam, kas jāpārbauda ar vislielāko precizitāti. Tādēļ pēc ilgāka vērtēšanas posma noraidīja 83 % pieteikumu saistībā ar reģionālām katastrofām. Pieteikumus nenoraidīja tādēļ, ka nebūtu līdzekļu, jo kopš Fonda izveides 2002. gada oktobrī līdz 2006. gada beigām Fonds piešķīra atbalstu ne vairāk, kā tam bija budžetā līdzekļi konkrētajā gadā.

41.

Visi uz aptaujas jautājumiem atbildējušie pieteikumu iesniedzēji bija apmierināti ar Fonda darbību. Fondu uzskata par solidaritātes simbolu, kuram ir pozitīvs tēls sabiedrībā, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs. Pamatojoties uz aptaujā sniegtajām atbildēm (sk. 3. grafiku), šīs apmierinātības galvenie iemesli ir šādi:

42.

Palātas veiktā pārbaude par Fonda darbību 2002.–2006. gadā liecina, ka Fonds nereaģē ātri. Lai saņemtu atbalsta maksājumu, pieteikumu iesniedzējiem vajadzēja gaidīt caurmērā 12 mēnešus pēc dabas katastrofas. Šī kavēšanās nav saistīta ar konkrētu dabas katastrofas kategoriju vai pieteikuma iesniedzēju. Līdzekļu mobilizēšanai vajadzīgais laiks galvenokārt ir atkarīgs no administratīvo noteikumu piemērošanas apmēra un ātruma, ar kādu Komisija rīkojas un valstu iestādes sniedz atbildes, kā arī no informācijas kvalitātes, kuru katrā atsevišķā gadījumā ir iesnieguši pieteikumu iesniedzēji (sk. 10.–26. punktu).

43.

Pašreizējais darbinieku skaits, kas Komisijas līmenī pārvalda Fondu, ir pierādījis sevi kā efektīvu. Turklāt Fonda pārvaldības kopējās izmaksas ir ļoti zemas salīdzinājumā ar piešķirtā atbalsta summām (sk. 27.–31. punktu).

44.

Nav gadījumu, kas liecinātu par to, ka, izskatot pieteikumus atbalstam, Fonds nav elastīgs. Neapšaubot pieteikumu noraidīšanu, dažos gadījumos nav skaidrības par to, kādēļ pieteikumi noraidīti saistībā ar reģionālām katastrofām. Metodē, kuru izmanto dotāciju summas aprēķināšanai reģionālajām katastrofām, nav ņemts vērā valsts labklājības līmenis, tādējādi var gadīties, ka netiek ievērots godīguma princips (sk. 32.–40. punktu).

45.

Visbeidzot, jāatzīmē, ka pretēji iepriekš minētajiem jautājumiem visi pieteikumu iesniedzēji, kuri atbildēja aptaujā, ir apmierināti ar Fonda darbību. Tādējādi Fonds ir sasniedzis savu pamatmērķi, proti, izrādīt solidaritāti ar dalībvalstīm, kuras ir skārušas dabas katastrofas (sk. 41. punktu).

46.

Lai paātrinātu atbalsta izmaksāšanu, Komisijai jāizstrādā procedūras līdz 2008. gada beigām, lai nodrošinātu to, ka pieteikuma iesniedzējvalsts, cik vien ātri iespējams, saņem sīkus norādījumus par pieteikuma iesniegšanas prasībām – vēlams nedēļas laikā, kopš valsts vai reģions ir informējis par to, ka pieteiksies uz Fonda atbalstu.

47.

Turklāt Komisijai jāizveido tieša saziņa ar iestādi ES dalībvalstī vai pievienošanās sarunvalstī, kura ir atbildīga par pieteikumu sagatavošanu, lai brīdinātu tās par biežāk konstatētajiem trūkumiem saņemtajos pieteikumos un uzsvērtu to, cik svarīgi ir ātri nosūtīt atpakaļ visus Komisijas pieprasītos dokumentus, tostarp arī galīgo nolīgumu.